Ticība LatvijāOjārs Peterlevis

2. A kurss.

Kristietība

Kristietība ir monoteistiska reliģija, kas ir balstīta tās dibinātāja Jēzus Kristus personā un Viņa mācībā, kas atrodama kristiešu svētajos rakstos – Bībelē. Vārds “Kristus” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “svaidītais”. Šī vārda ekvivalents ebreju valodā ir Mesija. Vairums kristiešu tic, ka Dievs ir trīsvienīgs. Kristietībai ar jūdaismu ir kopīga Bībeles pirmā daļa - Vecā Derība. Kristietība ir lielākā pasaules reliģija, pie kuras pieder aptuveni 1/3 pasaules iedzīvotāju. Mūsu ēras sākumā tā radās Palestīnā kā jūdaisma novirziens, kas pamazām izveidojās par atsevišķu reliģiju un 3. gs. kļuva par Romas impērijas oficiālo reliģiju. Kristietība gadsimtu gaitā ir sadalījusies sīkākos novirzienos, kurus var klasificēt trijās lielās grupās: Romas katoļi, pareizticīgie, protestanti.

Pareizticība Pareizticība Latvijā ir vēsturiska kristīgā

konfesija, kura iegājusi tautas dzīvē brīvā ticības sludināšanas ceļā. Jau no vissenākiem laikiem pareizticības gaisma bija sākusi spīdēt Latgalē. Daudzi Latgales valdnieki un dižciltīgie ļaudis bija pareizticīgie.

Baptistu Pirmā latviešu baptistu grupa izveidota 1860. gada 2.

septembrī Mēmelē vācu draudzes sastāvā. 1861. gadā latviešu baptistu draudzes izveidoja Sakā, Užavā, Ventspilī un Mēmeles draudze uzticēja A. Gertneram pārzināt Kurzemes baptistu draudzes. 1861. gada 22. septembrī Ziru upē A. Gertners vienlaikus kristīja 72 cilvēkus, no 1866. līdz 1874. gadam viņš ieņēma Kurzemes baptistu bīskapa amatu. 1879. gadā izveidoja Kurzemes un Vidzemes Baptistu sabiedrību. 19. gs. beigās latviešu baptistu draudzes sūtīja misionārus uz vairākām ārvalstīm, pēc Pirmā pasaules kara daudz baptistu izceļoja uz Brazīliju, kur nodibināja savas kolonijas. 1925. gadā Liepājā notika pirmie baptistu dziesmu svētki