Stratēģiskās vadības process izglītības organizācijā

Māris Pūķis, Dr.oec., Projekta vadošais eksperts8.10.2014

Divas pieejas

• Tīkla dalībniekiem jāsagatavo uzlabojumu plāns• Mūsu pieeja – veicināt stratēģiskās vadības

metožu izplatību, taču to lietošana nav nepieciešama vienmēr

• Racionālā metode – plānveidīgs un mērķtiecīgs pārveidojumu process

• Inkrementālā (pakāpeniskā) metode – mazi uzlabojumi, pastāvīga vērtēšana un elastība

• Pašvaldībai ir duāla dabao autonomās kompetences jomā tā līdzīga

privātīpašniekam, kas dara ko grib likuma ietvaros

o valsts deleģētās kompetences jomā tā līdzīga ierēdnim, kas dara to, ko kungs (valsts) grib saskaņā ar kunga politiku

• Mūsu stratēģiskās vadīšanas process ir domāts savu lēmumu pieņemšanai, balstoties uz faktu analīzi, elastīgā un optimālā veidā

Ar ko atšķiras mūsu tīkla stratēģiskā vadīšana kā process no tradicionālās pieejas

Vadības cikls

• Ciklu jāsaista ar pārstāvniecības demokrātijas periodu

• Atbilstoši ārējās vides izmaiņām un savu aktivitāšu panākumiem cikliski atkārtojas:– Situācijas analīze– Plānošana– Ieviešana– Rezultātu mērīšana

Atšķirība

• Valsts nosaka vienotu ciklu visiem, jo cenšas kontrolēt savu mērķu sasniegšanu visā teritorijā

• Pašvaldība atrodas konkurences (un sadarbības) apstākļos ar citām pašvaldībām un valsti, savu mērķu sasniegšanā nepieciešama elastība, pārmaiņu cikli var atšķirties pa nozarēm

• Izglītības cikls ir ilgāks, rezultātus gūst nākamais vai aiznākamais deputātu sasaukums

• Pareto princips: 20% faktoru ietekmē 80% rezultāta

• Veidojot un elastīgi koriģējot savu stratēģiju un taktiku, attīstību, pirmkārt, jāvirza to 20% faktoru ietekmēšanai, no kuriem vairāk atkarīgi rezultāti

• Visbiežāk sastopamā izvēle - valdība nodarbojas ar otršķirīgiem faktoriem (kļūdas dēļ vai tādēļ, lai maldinātu)

Prioritātes un otršķirīgais

• Procesu kopsakarībā jāredz politiķiem

• Stratēģiju nevar veidot no vienas nozares vai viena sektora skatu punkta

• Tiem, kas pārstāv pašvaldību stratēģijas veidošanā, jāspēj izvērtēt aktivitāšu mijiedarbību, tai skaitā izmaksas un visu resursu iesaistīšanu

Viss laukums

• Budžeta līdzekļi

• Pašvaldības īpašumi

• Iespēja radīt salīdzinošas priekšrocības noteiktām interešu grupām

• Iespēja veicināt privāto un publisko cilvēkresursu attīstību

Resursi

• Produkts

• Cena

• Vieta

• Virzīšana tirgū

Mārketinga modelis

Esošie un potenciālie klienti

Esošie un potenciālie konkurenti

Salīdzinošo iespēju analīze

Vīzijas, mērķu un uzdevumu koriģēšana

• Katra konkrēta aktivitāte uzlabo noteiktas fokusgrupas situāciju (vai izpilda šīs fokusgrupas vēlmes)

• Racionāli domājot - izmantojot resursus konkrētai fokusgrupai, pārējie ir zaudētāji

• Irracionāli domājot - darbība noteiktas fokusgrupas labā var būt pārējiem pieņemama, jo atbilst priekšstatiem par “labu” rīcību

«Tirgus» (produkta patērētāji)

Izglītības fokusgrupas

•Lietotāju vecuma struktūra:

- Bērni līdz 7 gadu vecumam,

- Jaunieši 7-18 gadu vecumā,

- Pensijas vecumu sasniegušie,

- Visi iedzīvotāji.

Izglītības fokusgrupas

• Lietotāju nodarbošanās– Amatu pratēji– Pedagoģiskie darbinieki– Zinātnieki– Uzņēmēji– Politiķi un ierēdņi– NVO aktīvisti

Izglītības vīzijas varianti

• Vecāku apmierinājums• Izglītojamo apmierinājums• Cilvēkresursu attīstība

Tīklu apspriešanai piedāvājamie produkti

• Mazo skolu esamības vai vēlamības izraisīto problēmu risinājumi

• Personāla motivācijas un skolu apsaimniekošanas problēmu risinājumi

• Abos gadījumos sagaidāms, ka no pašvaldības vadības perspektīvas risinājumi skars vairākas nozares un vairākus darbības veidus

• Politikas organizēšana un saturs• Pakalpojums• Administrēšana• Veicināšana• Apsaimniekošana (pašvaldības sociālā

uzņēmējdarbība)• Uzņēmējdarbība• Atbalsta funkciju organizēšana

Pašvaldība nav tikai pakalpojumu sniedzēja

Riski

• Valsts kontrole un KNAB lasa likumus tendenciozi, neņem vērā praksē pastāvošo tiesiskā nihilisma pakāpi

• Viens no pašvaldību izaicinājumiem – savās skolās mācīt pareizus valsts pārvaldes un pašvaldību pamatus, praktiskās iemaņas dalībai politikā un līdzdalībai pārvaldes procesā

Domu apmaiņa

• Kas un kāpēc ir lietderīgi• Kādi faktori traucē to panākt• Kā var ietekmēt ārējos faktorus• Ar kādiem resursiem var izmainīt iekšējos

faktorus• Kā panākt lietderīgas pārmaiņas paliekot likuma

ietvaros• Datu bāze un tīkli kā līdzeklis

Paldies par uzmanību!

Māris Pūķis

29197602; maris@lps.lv

http://ms.lps.lv/