Stratēģijallf.partneribas.lv/resource/1233826266_Strategija... · Web viewUzņēmējdarbības...

BIEDRĪBA “DARĪSIM PAŠI!”BIEDRĪBA “DARĪSIM PAŠI!”

KULDĪGAS RAJONA KULDĪGAS RAJONA LAUKU LAUKU ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA

2006. gada septembris2006. gada septembris

Kuldīgas rajona lauku attīstības stratēģija

KULDĪGAS RAJONA PARTNERĪBA

SATURA RĀDĪTĀJS

STRATĒĢISKAIS PLĀNS1. VISPĀRĪGAIS IEVADS 3

1. 1. Informācija par vietējo rīcības grupu 31. 2. Stratēģijas nepieciešamības pamatojums 31. 3. Pārskats par līdzšinējām attīstības iniciatīvām 5

2. VIETĒJĀS TERITORIJAS SOCIĀLI EKONOMISKAIS RAKSTUROJUMS 82.1. Kuldīgas rajons reģionālā skatījumā 82. 2. Dabas apstākļi 92.3. Iedzīvotāji un apdzīvojuma struktūra 212.4. Sociāli ekonomiskā situācija 272.5. Vides kvalitāte un infrastruktūra 382.6. Dabas un kultūrvēsturiskais mantojums 402.7. Teritorijas izmantošana 442. 8. Institūcijas 462.9. Stratēģijas mērķa grupu raksturojums 49

3. VAJADZĪBU FORMULĒJUMS 50

4. SVID ANALĪZE 52

5. STRATĒĢIJAS PRIORITĀTES, PASĀKUMI, RĪCĪBAS 555.1. Kuldīgas rajona pamatvērtības 555.2. Kuldīgas rajona nākotnes vīzija 555.3. Prioritātes, pasākumi, rīcības 56

RĪCĪBAS PLĀNS 59

1. PRIORITĀTES MĒRĶIS, PASĀKUMA UN RĪCĪBAS APRAKSTS 59

2. Rīcības plāna ieviešanas procedūras 662.1 Ievads 662.2 Partnerības apraksts un pienākumi 662.3. Interešu deklarēšana 672.4. VIG projekta iesnieguma forma 692.5. VIG projektu vērtēšana 782.6. Stratēģijas uzraudzības un novērtēšanas plāns 83

Biedrība “Darīsim paši!” 2


1. VISPĀRĪGAIS IEVADS

1. 1. Informācija par vietējo rīcības grupu

Biedrība “Darīsim paši” nodibināta 2006. gada augustā kā Kuldīgas rajona vietējā rīcības grupa (turpmāk tekstā – VRG). Tajā ir 15 dibinātāji, kurus izvirzīja tādas organizācijas kā vietējās pašvaldības, Kuldīgas rajona padomes pašvaldības aģentūra “Kuldīgas attīstības aģentūra”, Kuldīgas novada pieaugušo izglītības centrs, Lauksaimniecības konsultāciju birojs, u.c. sabiedriskā, privātā, kopienu / nevalstiskās organizācijas.

Pilns dalībnieku, amatpersonu un to izvirzījušo organizāciju saraksts sniegts 2. sadaļā. Organizācijas, kuras nav tieši pārstāvētas padomē, tiek aicinātas piedalīties plašākā partnerības darbā.

Padome regulāri (vismaz reizi mēnesī) rīkos sanāksmes, lai analizētu pašreizējo situāciju rajonā, apspriestu pieejamos pakalpojumus, izveidotu nabadzības un sociālās izslēgtības portretu rajonā, definētu risināmos jautājumus un prioritātes, uz kurām jākoncentrē uzmanība tuvākajā laika posmā.

Savā darbā Padome ir vadījusies pēc kopīgi nospraustā mērķa un pamatvērtībām.

Biedrības mērķi:

Dzīves kvalitātes uzlabošana lauku apvidos, pakalpojumu sasniedzamības un kvalitātes uzlabošana lauku iedzīvotājiem.

Vērtības pievienošana vietējiem produktiem, ar sabiedrisko pasākumu palīdzību veicinot tirgus pieejamību maza apjoma ražošanas uzņēmumu produkcijai.

Jaunu tehnoloģiju izmantošana lauku apvidu piedāvātās produkcijas un pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanai

1. 2. Stratēģijas nepieciešamības pamatojums

Stratēģijas vispārējais mērķis dzīves kvalitātes uzlabošana lauku apvidos, pakalpojumu sasniedzamības un kvalitātes uzlabošana lauku iedzīvotājiem. Šo mērķi tiek plānots sasniegt, veicinot izmaiņas lauku attīstības politikā, kas dos iespēju lauku iedzīvotāju strukturētai iesaistīšanai, strādājot partnerībā kopā ar valsts, reģionālajām un vietējām institūcijām, identificējot vietējās vajadzības, nosakot vietējās rīcības prioritātes un realizējot vietējos stratēģiskos plānus.

Kuldīgas rajona lauku attīstības stratēģija (KRLAS) tiks īstenota Kuldīgas rajonā.

Stratēģija atbilst Vienotā programmdokumenta 4. prioritātei “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” un tā 6. pasākumam “Vietējo rīcību attīstība (iniciatīvas “LEADER+” veida pasākums)”.



Stratēģijas ieviešana tieši atbilst pasākuma atbalstāmajām aktivitātēm:

iedzīvotāju informēšana un izglītošana, lai veicinātu aktīvu līdzdalību attīstības procesā

Stratēģijas izstrādes procesā tika iesaistīti Kuldīgas rajona iedzīvotāji, apkopojot vairāku darba grupu un sociālo partneru problēmas un vajadzības ar kopēju mērķi – dzīves kvalitātes uzlabošanu lauku apvidos. Stratēģijas prioritātēs, pasākumos un rīcībās arī ir plānota iedzīvotāju informāšana un izglītošana caur Vietējām iniciatīvas grupām (turpmāk tekstā – VIG).

reprezentatīvu vietējās rīcības grupu izveide, ieskaitot kopienu līderu, vietējās rīcības grupu biedru un konsultantu kapacitātes palielināšanu

Biedrība “Darīsim paši!” dibinātāji ir Kuldīgas rajona pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji un sabiedrībā cienītas fiziskās personas. Tā ir reprezentatīva vietējās rīcības grupa, kuras padomē ir ievēlēti Kuldīgas rajonā atpazīstami un cienījami cilvēki, kas pārstāv dažādas sociālās grupas un dažādas Kuldīgas rajona pagasta teritorijas (Alsunga, Skrunda, Padure, Kuldīga, Ēdole). Padomes sastāvā ir dažāda vecuma cilvēki no 22 līdz 72 gadiem, kuri vienlīdzīgi darbojās stratēģijas izstrādē un turpinās sadarbību tās realizācijā.

Izveidotā biedrība ir pilnvarota darboties un realizēt izstrādāto stratēģiju Kuldīgas rajona teritorija, kurš ir ekonomiski, sociāli un fiziski viendabīgs, kura iedzīvotāju skaits ir robežās no 10000 līdz 65000, iedzīvotāji no pilsētām ar iedzīvotāju skaitu robežās no 5000 līdz 10000 nepārsniedz 49%, pilnībā atbilst Vienotā programmdokumenta pasākumam.

2006.gada 4. jūlijā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.564 tika apstiprināts Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007 – 2013 (NAP). Viens no NAP virzieniem ir “Sakārtota uzņēmējdarbības un dzīves telpa”, kas ietvr sevī arī izaugsmi reģionos.

Biedrības “Darīsim paši!” izstrādātā stratēģija un tam atbilstošais rīcības plāns tieši atbilst NAP risināmajiem uzdevumiem:

nodrošināt visa veida pakalpojumu „minimālā groza” izstrādi atbilstoši katra centra līmenim un radīt priekšnosacījumus šo pakalpojumu saņemšanai, vienlaicīgi nosakot par katra pakalpojumu veida nodrošināšanu atbildīgo institūciju;

mazināt starp Latvijas reģioniem pastāvošās atšķirības visa veida pakalpojumu kvalitātē un sasniedzamībā;

atpūtas un aktīvā dzīvesveida pakalpojumu klāsta dažādošana, t.sk., izmantojot vietējos kultūrvēsturiskos un dabas resursus;

radīt iespējas iedzīvotājiem nodarboties ar dažāda veida un līmeņa fiziskajām aktivitātēm, tādējādi attīstot katra cilvēka garīgo un fizisko potenciālu

Stratēģijas nepieciešamības pamatojums izriet no VRG apzinātajām dažādu sociālo grupu vajadzībām un problēmām, kā arī esošās sociāli ekonomiskās situācijas analīzes Kuldīgas rajonā, kura ir detalizēti aprakstīta turpmākajās stratēģijas sadaļās.



1. 3. Pārskats par līdzšinējām attīstības iniciatīvām

Biedrība “Darīsim paši!” ir jaundibināta organizācija, kura reģistrēta tikai 2006. gada augustā. Bet tās dibinātāji, kā arī Padomes locekļi ir darbojušies dažāda veida “LEADER tipa” aktivitātēs.

Kopumā par nevalstisko organizāciju (NVO) darbību konkrētā Latvijas teritorijā liecina arī reģistrēto organizāciju skaits. Kuldīgas rajonā uz 1000 iedzīvotājiem ir reģistrētas 3,5 NVO (Pārskats par tautas attīstību. Rīcībspēja reģionos 2004/2005, SIA “Lursoft IT” dati), kas ir viens no labākajiem rādītājiem Latvijā (4./5.vieta starp Latvijas rajoniem). Relatīvi lielais organizāciju un iesaistīto iedzīvotāju loks liecina par to, ka VRG spēs kvalitatīvi realizēt izstrādāto stratēģiju. Jāatzīmē arī, ka stratēģijas izstrādē tika ievērtētas NVO vajadzības un VRG padomē darbojas aktīvāko NVO pārstāvji. Līdz ar to stratēģija ir tieši atbilstoša ne tikai LEADER programmas mērķiem kopumā, bet arī Vietējo iniciatīvas grupu vajadzībām (VIG). Tieši NVO, kuras darbojas Kuldīgas rajonā teritorijā būs vienas no stratēģijas ieviešanas iniciatoriem.

Viena no atpazīstamākajām un veiksmīgākajām NVO Kuldīgā ir organizācija “Nekormeciālās Kultūras atbalsta centrs” (NEKAC). Tā ir organizācija, ar kuras palīdzību jaunieši izmanto vietējos resursus un stiprina savu rīcībspēju dzīvošanai Kuldīgā. No vienas puses tā ir organizācija, kura seko alternatīvās kultūras idejai, no otras puses – tā veicina dažādu sociālo un mūsdienām nepieciešamo prasmju attīstību. NEKAC ir arī labs piemērs valsts, pašvaldības un nevalstiskā sektora attīstībai. Tā veiksmes stāsts ir aprakstīts Pārskatā par tautas attīstību. Rīcībspēja reģionos 2004/2005. Biedrības “Darīsim paši!” izpildinstitūciju veido koordinatore Agnese Kusmane, kura ir aktīva NEKAC dalībniece. Iegūto pieredzi darbā Kuldīgas pilsētas domē, kā arī NEKAC Agnese Kusmane izmantos, lai vadītu un koordinētu VRG darbu stratēģijas ieviešanā Kuldīgas rajonā.

VRG Padomes locekļu darbība dažāda veida “LEADER tipa” aktivitātēs:

Inga Bērziņa – darbība NVO “Tilta atbalsta fonds”, kuras mērķis bija piesaistīt finansējumu Kuldīgas vecā tilta rekonstrukcijai; līdzdarbība Kuldīgas pilsētas domes projektā “Darīsim paši”. Piedalīšanās konferencēs par vidējo un mazo pilsētu sadraudzības tīkla veidošanu apkārt Baltijas jūrai Choijnicē (Dānija, 2004). Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apgūšana, studiju vizīte Francijā (2003). Publicitātes nodrošināšana reformas procesos, studiju vizīte Dānijā (2001). Informācijas sabiedrības veidošana; Latvijas delegācijas vizīte Somijā (Helsinki, Kuusamo, 200). Finansu administrācija un vadība, studiju vizīte Īrijā Latvijas republikas pārstāvjiem (2000). Konference par Baltijas jūras valstu reģionālo sadarbību Gdaņskā (Polija, 1999). Phare apmācibas programma biznesa konsultantiem, studiju vizīte Somijā (1998). ASV Ekonomiskās izglītības nacionālās padomes (NCEE) semināri (Viļņā, Buharestē, Tallinā, Krakovā, 1996 - 1997). Latvijas-Dānijas biznesa izglītības projekta kursi (1995 – 1997). Junior Achievement kursi (1997). Kuldīgas rajona padomes pašvaldības aģentūras Kuldīgas attīstības aģentūra vadītāja (no 2003).



Ilze Šulca - Valsts administratīvā skola – kursi ES projektu vadīšana (2004), LLKC – kursi Personāla vadība un komanda (2004), LLKC – kursi Finanšu analīzes mērķi un tās loma uzņēmējdarbībā (2004), LLKC – seminārs LEADER+ (2004), LLKC - seminārs Vadīšana (2005). Birojā darbs ar pagasta iniciatīvas grupām Kabiles, Gudenieku, Snēpeles, Turlavas pagastos. Projektā Profesionālā apmācība 2004.-2005. un Profesionālā apmācība 2005.-2006. mācību organizēšanas un lektores darbs. Projektu izstrāde, vadība rajona lauksaimniekiem un citiem interesentiem, lai saņemtu ELVGF struktūrfondu finansējumu.

Uldis Ante – Asociācijas Lauku ceļotājs reģionālais pārstāvis-konsultants (no 2004). Biznesa konsultants , ārštata lektors NVA Kuldīgas nodaļā un Kuldīgas PIC. PIC kursi Komercdarbības iespējas (2004). KRAA kursi Uzņēmējdarbības pamati (2005).

Daiga Bitiniece - ASV Valsts departamenta organizētā internacionālā vadītāju programma Sabiedrības darbs un voluntārisms (Vašingtonā, 2005). Cilvēktiesību atbalsta tīkla Talsu nodaļas seminārs Informācijas pieejamība valsts un pašvaldību iestādēs (2000). Latvijas Cilvēktiesību biroja un Sorosa fonda Latvija atbalstītais projekts Mediju cilvēktiesîbu izglītības projekts (1999). ASV–Baltijas fonda un LU Komunikācijas un žurnālistikas katedras demokrātijas tīkla programma Ceļš uz pilsonisku sabiedrîbu: lokālo mediju un sabiedrisko attiecîbu dienestu loma un funkcijas (1997 – 1998).

Melānija Mazberga – Pensionāru biedrības “Rumbiņa” aktīva dalībniece. Grāmatvede KIF projektā (2006). Grāmatvede PB Mazo Grantu Programmā (2003 – 1004). Grāmatvede Invalīdu pilotprojektā (2002 – 2003). Grāmatvede Julianas fonda finansējumam Veco ļaužu dienas centra rekonstrukcijā. Galvenā grāmatvede Kuldīgas Lauksaimniecības departamentā (1991 – 2000).

Ingus Pētersons – Tūrisma un orientēšanās kluba “TAKA” aktīvs dalībnieks. Dalība jauniešu nometnē Active Citizens for Europe (Vroclava, 2004).

Genādijs Sičevs - I/B Tu Vari un S/O Apeirons kopprojekts Cilvēku ar invaliditāti līdzdalību un interešu aizstāvību (2004). I/B Tu Vari un S/O Pontes, EQUAL projekts Invalīdiem draudzīgas pārmaiņas (2005 – 2006).

Sigunds Zavickis - Latvijas Izpilddirektoru asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts administrācijas skolas rīkotie kursi par efektīvu darbu pašvaldībā, ārzemju pieredzi pašvaldībās un LR un ES likumdošanu (1999 – 2004).

2006. gadā Kuldīgas pilsētas Dome sadarbībā ar Nīderlandes fondu KNHM organizēja projektu konkursu „Iedzīvotāji paši veido savu vidi”. Konkursa mērķis bija uzlabot Kuldīgas pilsētas/rajona iedzīvotāju dzīves kvalitāti ar pašu iedzīvotāju iniciatīvu. Konkursu finansiāli atbalstīja Karaliskā Nīderlandes vēstniecība Rīgā. Pieteikties konkursam varēja jebkura iedzīvotāju grupa vai sabiedriska organizācija. Iesniegtajam projektam bija jāveicina dzīves kvalitātes uzlabošana un iezniedzējiem pašiem bija jāspēj



projektu īstenot. KNHM fondam pieder akcijas holandiešu inženieru firmā „ARCADIS”, kas piedāvā pakalpojumus vides, infrastruktūras un būvniecības jomās visā pasaulē. Kā bezpeļņas organizācijai, KNHM fondam dividendes ir jāiztērē atbilstoši fonda statūtiem „ieguldot vides uzlabošanā Nīderlandē un ārvalstīs”. Projekta konkursā uzvarējušo un atbalstīto (tagad jau realizēto) projektu piemēri:

2 jauni bērnu rotaļu laukumi renovēts vecais sporta laukums pie Kuldīgas 2. vidusskolas panduss un ratiņnovietne pie Kuldīgas Veselības centra orientēšanās sporta kartes un stacionāri kontrolpunkti skolu apkārtnē Pašdarbībascentra Zabadaks apkārtne stacionārs sporta aktivitāšu

komplekss – Kuršu taka un citi.

Projektu konkursa „Darīsim paši” organizēšana un tā laikā gūtā pieredze būs ļoti noderīga VRG stratēģijas realizēšanā.



2. VIETĒJĀS TERITORIJAS SOCIĀLI EKONOMISKAIS RAKSTUROJUMS

2.1. Kuldīgas rajons reģionālā skatījumā

2.1.1. Vispārīgs raksturojums

Kuldīgas rajons ir viens no 26 Latvijas republikas administratīvajiem rajoniem. Rajona platība ir 2499,9 km², iedzīvotāju skaits 2006. gada sākumā sasniedza 36 574, iedzīvotāju blīvums – 14,6 cilv./km² (pēc CSP datiem). Pilsētu iedzīvotāju īpatsvars Kuldīgas rajonā ir 43%, lauku iedzīvotāju – 57%. Ģeogrāfiski Kuldīgas rajons atrodas Rietumlatvijas, vēsturiskā Kurzemes reģiona centrālajā daļā. Rajona administratīvais centrs ir Kuldīgas pilsēta. Kuldīgas rajons ietver 19 pašvaldības, tai skaitā 2 pilsētas (Kuldīga un Skrunda – pilsēta ar lauku teritoriju) un 17 pagastus

Ģeogrāfiski Kuldīgas rajons atrodas Rietumlatvijas, vēsturiskā Kurzemes reģiona centrālajā daļā. Rajona administratīvais centrs ir Kuldīgas pilsēta. Kuldīgas rajons ietver 19 pašvaldības, tai skaitā 2 pilsētas (Kuldīga un Skrunda – pilsēta ar lauku teritoriju) un 17 pagastus.

Kuldīgas rajona novietojums Kurzemes centrālajā daļā un vēsturiski izveidojies transporta tīkls sekmē citu reģiona apdzīvoto vietu sasniedzamību. Relatīvi labvēlīgs ir arī rajona novietojums attiecībā pret trim galvenajām Latvijas ostām. Rajona attīstību nelabvēlīgi var ietekmēt atrašanās nomaļus no valsts galvenajiem transporta koridoriem un tranzīta plūsmām. Kuldīgas rajonam nav tiešas pieejas pie jūras.



2.1.2. Rajona intereses

Kuldīgas rajons ir orientēts uz Kurzemes kā vienota reģiona ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, kas ļautu izmantot rajona centrālā novietojuma priekšrocības un optimāli sadarboties ar visiem kaimiņu rajoniem un pilsētām. Šo prioritāšu ietvaros tiek veikti pasākumi, kas veicina reģiona vienotību un Kuldīgas rajona lomas nostiprināšanu:

1. Reģionālās nozīmes iestāžu un pakalpojumu objektu izvietošana Kuldīgā.

2. Sadarbība ar kaimiņu rajoniem un pilsētām Kurzemes plānošanas reģiona ietvaros (potenciāli – vienota administratīvā reģiona ietvaros), t.sk reģiona attīstības stratēģijas un nozaru plānu izstrādē un ieviešanā.

3. Kuldīgas administratīvās kapacitātes stiprināšana.

2. 2. Dabas apstākļi

2.2.1. Reljefs

Kuldīgas rajonam raksturīga liela reljefa makroformu un mezoformu daudzveidība. Rajona rietumu daļu aizņem Rietumkursas augstiene, bet centrālajā daļā atrodas Kursas zemiene. Ziemeļrietumos Rietumkursas augstiene pāriet Piejūras zemienē. Rajona dienvidaustruma daļu aizņem Austrumkursas augstiene.

Kaut arī kopumā rajonā dominē līdzens reljefs, 35% no Kuldīgas rajona platības aizņem paugurains reljefs. Pauguraines visvairāk izplatītas Rietumkursas augstienē, kur vērojama liela virsmas formu daudzveidība. Austrumkursas augstienē dominē viļņots reljefs ar atsevišķiem pauguriem.

Rajona virsmas augstākais punkts ir Vārdupes kalns Rietumkursas augstienē (140 m v.j.l.).



2.2.2. Ģeoloģiskais raksturojums

Kuldīgas rajona teritorijas ģeoloģiskais griezums sastāv no kristāliskā pamatklintāja un platformsegas. Kristālisko pamatklintāju veido prekembrija (arhaja un proterozoja) vecuma ieži: stipri deformēti granīti, gneisi, gabro un kristāliskie slānekļi. Nogulumiežu sega sastāv no 1250 – 1750 m biezas dažāda vecuma platformsegas nogulumiežu slāņkopas, kuru galvenokārt veido kembrija, ordovika, silūra un devona vecuma ieži. Kuldīgas rajona dienvidu daļā nelielās platībās sastopami karbona, perma un juras nogulumieži. Platformsegas kopējais biezums palielinās virzienā no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem. Seno pamatiežu virsmu pārsedz kvartāra nogulumu sega, kuras biezums svārstās no dažiem metriem līdz 80 metriem, bet apraktajās ielejās pat līdz 208 m. Augšdevona, apakškarbona un juras nogulumieži atsedzas Ventas, Abavas, Rendas, Riežupes, Lētižas un Šķerveļa ieleju atsevišķos posmos.

Ģeoloģiskais potenciālsKuldīgas rajona ģeoloģisko potenciālu veido ģeoloģiskās struktūras, derīgie izrakteņi, kā arī ģeoloģiskie objekti un teritorijas – īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi.

Derīgie izrakteņi ir saistīti ar kvartāra nogulumiem, kā arī juras un augšdevona nogulumiežiem. Rajona ziemeļu daļā izplatītie augšdevona nogulumieži satur dolomīta un kvarca smilts iegulas. Rajona dienvidrietumu daļā sastopamie juras nogulumieži satur nacionālas nozīmes kvarca smilts un nelielas brūnogļu iegulas. Rajona rietumu daļā viduskembrija smilšakmeņi satur naftas iegulas. Šiem iežiem ir būtiska nozīme arī kā kolektorslānim gāzes krātuvju ierīkošanai. Rajona rietumu daļā kvartāra nogulumi satur svarīgākās smilts un grants atradnes, Pieventas zemienes teritorijā ir lielākie bezakmens māla un kūdras krājumi. Rajona dienvidu daļā, mazāk austrumu daļā upju ielejās atrodas lielākie aizsargājamo ģeoloģisko dabas objektu koncentrācijas areāli.

Izmantojamie resursi Šo resursu grupu veido bieži sastopamie, samērā labi izpētītie un plaši pielietojamie derīgie izrakteņi:

4. Smilts un grants: apzinātas 58 atradnes un perspektīvie nogabali. Kopējie krājumi 2 336,82 milj m³.

5. Māls: rūpnieciska nozīme 9 atradnēm un 11 perspektīviem nogabaliem.

6. Kūdra: purvi aizņem 4,6% rajona platības; kopā 383 atradnes, no tām lielāka nozīme ir 15; izmantojamie resursi 6613 ha platībā. Krājumi pietiekami rajona vajadzībām. Izmantojami kā kurināmais un lauksaimniecībā.

7. Saldūdens kaļķieži: 4 atradnes, kopējie krājumi 216,2 tk m³). Šobrīd pēc tiem nav pieprasījuma, iespējama intereses palielināšanās nākotnē.

8. Sapropelis: 5 atradnes. Reģionāla nozīme divām (Slūjas un Vilgāles) atradnēm.



9. Kvarca smiltis. Kuldīga rajons ir viens no diviem Latvijas rajoniem ar kvarca smilts iegulām. Piemērotas veidņu un stikla gatavošanai; agrāk nav izmantotas. Maz pētītas, perspektīva izmantošana iespējama Skudru atradnei.

10.Dolomīts: Rendas atradne vienīgā Kurzemē, kur iespējama dolomīta ieguve. Izmantojamie krājumi 565,4 tk t, prognozētie — ap 5,2 milj t. Patlaban ieguve nav ekonomiski pamatota. Ja nākotnē tiks sākta atradnes ekspluatācija, obligāti jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

Perspektīvie resursiResursi pagaidām netiek izmantoti, bet pastāv to apgūšanas iespējas nākotnē.

Naftas atradnes: izpētītie krājumi 770 tk t, izmantojamās naftas apjoms vērtēts uz 150 tk t.

Ģeoloģiskās struktūras dabas gāzes pazemes krātuvju ierīkošanai. Rajonā atklātas 6 lokālas ģeoloģiskās struktūras. Snēpeles struktūra ar 17,5 mljrd. m³ ietilpību ir vislielākā un perspektīvākā Latvijā.

Ģeotermālais siltums: iespējams perspektīvā izmantot siltumapgādei un gaisa kondicionēšanai. Resursi Kuldīgas rajona dienvidrietumos; nav izpētīti, interesi par šo alternatīvo resursu rosina energoresursu nepietiekamība Latvijā.

Mazizpētītie un problemātiskie resursi Par šiem derīgajiem izrakteņiem pagaidām ir nepietiekama informācija vai arī to praktiskā izmantošana ir stipri apgrūtināta.

Brūnogles: nelielas atradnes dienvidu daļā. Zināmie krājumi ap 300 tk t. Patlaban nav praktiskas nozīmes un ieguve apgrūtināta no dabas aizsardzības interešu viedokļa.

Krāszemes: nelielas iegulas purvu nomalēs; nav praktiskas nozīmes.

Dimanti: līdz šim nav atrasti, uz to klātbūtnes iespējamību norāda pavadošās asociācijas minerāli.

2.2.3. Augsnes

Kuldīgas rajona augšņu sastāvs un kvalitāte galvenokārt ietekmē lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības iespējas. Kuldīgas rajona augšņu cilmieži ir dažādi ledus laikmeta un pēcledus laikmeta nogulumi. Lauksaimnieciski intensīvi izmantojamās zemēs dominē mālsmilts (59,3%) un smilšmāla (24,2%) augsnes. Starp augsnes tipiem dominē podzolaugsne (>50%) un trūdainās velēnu glejotās un gleja augsnes.

Kursas zemienē augsnes cilmiežus veido limnoglaciālie nogulumi – smilts un māli. Šeit uz tipiskā podzola, velēnu podzolētām glejotām un gleja augsnēm izveidojušies lielākie mežu masīvi. Augsnēm raksturīga zema



auglība un nenoregulēts mitruma režīms, lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības relatīvi nelielas.

Rietumkursas augstienē augsnes cilmiezi veido morēnas (māls un smilšmāls), fluvioglaciālie (smilts) un limnoglaciālie (smilts un māls) nogulumi. Tajās Rietumkursas augstienes teritorijās, kur dominē līdzens un lēzeni viļņots reljefs ar vidēji iekultivētām velēnu podzolaugsnēm un velēnu virspusēji glejotām augsnēm (Gudenieku, Turlavas, Laidu pagastos), sastopamas plašākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes Kuldīgas rajonā.

Austrumkursas augstienē augsnes cilmiezi veido morēnas nogulumi (smilšmāls, mālsmilts). Tā kā Austrumkursas augstienē esošie pagasti (Vārmes, Kabiles) daļēji iestiepjas Kursas zemienē, būtiski atšķiras augšņu apstākļi šo pagastu rietumu un austrumu daļās.

Kuldīgas rajona augsnes ir piemērotas dažādu lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Tās ir pietiekami nodrošinātas ar kāliju (83% tīrumos kālija saturs ir vidējs vai augsts).

Augsnes izmantošanas un aizsardzības problēmas: Apmēram 5% rajona lauksaimniecības zemju ir vērojama augsnes ūdens

erozija (īpaši Rietumkursas augstienē);

Vairākos rajona pagastos (īpaši Nīkrāces, Rudbāržu, Laidu, Turlavas, Kurmāles, Snēpeles, Īvandes un Ēdoles pagastos) intensīvi izmantojamās zemēs ir liels augšņu īpatsvars ar ļoti zemu organisko vielu saturu;

Rajonā pēdējos gados ir pieaudzis skābo augšņu daudzums. Augsnes paskābināšanās īpaši aktuāla ir Rietumkursas augstienē, kur pārrobežas piesārņojuma pārneses rezultātā izkrīt skābie nokrišņi;

Rajona augsnes ir slikti nodrošinātas ar fosforu. Tikai aptuveni pusei augšņu ir vidējs vai augsts fosfora saturs.

2.2.4. Klimats

Kuldīgas rajons Latvijas agroklimatiskajā rajonēšanā ietilpst mitrajā Kurzemes rajonā: Rietumkursas augstiene mēreni siltajā apakšrajonā, bet Austrumkursas augstiene un Kursas zemiene mēreni vēsajā apakšrajonā.

Kuldīgas rajona svarīgākie klimatiskie rādītāji: laiks, kad vidējā temperatūra sasniedz 0oC, tiek uzskatīts par siltā perioda

iestāšanos (Kuldīgā tas ir tieši 21. martā, kamēr apkārtējos rajonos tas ir par 5 - 7 dienām vēlāk. Siltā perioda garums rajonā ir 253 dienas, un tas beidzas 30. novembrī. Augu veģetācijas periods (vidējā temperatūra >5oC) Kuldīgas rajonā ilgst 191 dienu. Augu aktīvais augšanas periods (vidējā temperatūra >10oC) 136 dienas. Pats karstākais periods (vidējā temperatūra >15oC) ir 65 dienas (25. VI - 18. VIII) un tas atbilst siltummīlošu augu (tomātu, gurķu) aktīvas augšanas temperatūrai.



pozitīvo gaisa temperatūru summa aktīvā veģetācijas periodā (vidējā gaisa temperatūra augstāka par 10oC) sasniedz 1900o. Daudzos apkārtējos rajonos (Talsu, Tukuma, Ventspils, Saldus) šis rādītājs ir ievērojami zemāks - 1750oC - 1800oC.

vasaras dienas temperatūra ir salīdzinoši augsta - 20,5oC. Apkārtējos rajonos 18,0o - 19,5o.

pati augstākā rajonā novērotā gaisa temperatūra ir 35,0oC, bet zemākā temperatūra -34,0oC.

bezsala perioda garums rajonā vidēji ir 144 dienas, kas ir par 10 - 12 dienām garāks par apkārtējiem rajoniem. Bezsala perioda garums atsevišķos gados svārstās ļoti lielā amplitūdā: 93 dienām līdz 180 dienām. Visagrāk bezsala periods ir sācies 13. IV, bet visvēlāk - tikai 13. VI.

pastāvīgā sniega sega vidēji novērojama 80 dienas gadā, savukārt vidējais no vislielākajiem sniega segas biezumiem ir 20 cm.

lielākais nokrišņu daudzums Kuldīgas rajonā ir vasaras un rudens sākuma mēnešos (VII-VIII), kad nokrišņu daudzums mēnesī sasniedz 90 – 95 mm. Ļoti mainīgs ir nokrišņu daudzums atsevišķos gados, sevišķi vasaras mēnešos. Gados ar intensīvu ciklonisko darbību vidējo nokrišņu daudzums mēnesī var vairāk kā divas reizes pārsniegt ilggadīgos vidējos daudzumus. Dominējot anticiklonārajiem apstākļiem novērojams deficīts mēnešu nokrišņu daudzumā.

Kuldīgas rajonā nokrišņu summa gandrīz divas reizes pārsniedz evaporāciju (iztvaikošanu), kas ir viens no faktoriem gleja un glejotu augšņu veidošanai.

2.2.5. Pazemes ūdeņi

Kuldīgas rajons ir labi nodrošināts ar pazemes ūdeņu resursiem, un patērētais daudzums veido nelielu daļu no atjaunojamajiem resursiem. Tā kā pazemes ūdeņu kvalitāte ir ievērojami augstāka nekā apkārtesošo ūdeņu kvalitāte, to lieto gan kā dzeramo ūdeni, gan lauksaimniecības un rūpniecības vajadzībām.

Pazemes ūdens patēriņš mājsaimniecības vajadzībām Kuldīgas rajonā ir ap 7 375 m³/dienā.

2.2.6. Virszemes ūdeņi

Kuldīgas rajonam raksturīgs sazarots upju tīkls. Vairākas upes (Abava līdz Rendai, Koja, Dzelda, Šķervelis, Lētiža, u.c.) tek pa labi izveidotām vizuāli ainaviski pievilcīgām senielejām. Kuldīgas rajona upēm, tāpat kā visām Latvijas upēm, raksturīga jaukta ūdens pieplūde (sniegūdeņi, lietus, pazemes ūdeņi). Rietumlatvijas upju (Venta, Tebra, Užava) iezīme ir tā, ka atsevišķs uzplūdienu caurplūdums (rudens lietavas, ziemas uzplūdieni) dažos gados var pārsniegt palu maksimumu.

Upju sateces baseini



Pēc upju sateces baseiniem Kuldīgas rajona upes pieder Baltijas jūras (Užava, Rīva, Tebra) un Ventas sateces baseiniem. Ūdensšķirtni starp Ventas un Baltijas jūras mazo upju baseiniem iezīmē Rietumkursas augstiene. Ļoti maza teritorija Kuldīgas rajona ZA daļā pieder Usmas ezera sateces baseinam.

Ventas sateces baseinam raksturīgi labi noteces apstākļi. Liela daļa upju (Dzelda, Alekšupīte, Lētiža, Šķervelis, Ēnava) ir straujas un krāčainas, ar lielu relatīvo kritumu. Ventas baseinā dominē blīvs pieteku tīkls un upju lejteces ar dziļi iegrauztām ielejām. Ezeru izvietojums ir nevienmērīgs un to platība reti pārsniedz 30 ha. Ventas baseins ir nozīmīga lašveidīgo zivju (Baltijas laša, taimiņa, strautu foreļu, salakas) nārstu vieta. Purvi veidojušies, galvenokārt, pārpurvojoties pazeminājumiem. Starppauguru un ielejveida pazeminājumos esošie purvi ir nelieli, to platība parasti nepārsniedz 20 ha.

Baltijas jūras sateces baseina hidrogrāfisko tīklu veido Tebras, Rīvas un Užavas upju baseini. Visas šīs upes ir tranzītupes, kas sākas Rietumkursas augstienē. Ieleju dziļums dažos upes posmos sasniedz 20 – 30 m, vietām ir dziļas, sāngravu saposmotas ielejas. Nonākot piekrastes līdzenumā tām ir lēns tecējums. Starppauguru ieplakās un ielejveida pazeminājumos ir nelieli ledāja iegrauzuma ezeri. Lielākie ir Vilgāles, Zvirgzdu, Kukšu un Pinku ezers. Baseina teritorijā ir daudz mākslīgo ūdenskrātuvju. Labvēlīgi apstākļi zivju dīķu ierīkošanai. Užava, Tebra, Rīvas upes, kas ietek Baltijas jūrā, tāpat kā Ventas baseina upes, ir nozīmīgas lašveidīgo zivju nārsta vietas. Pēc ezeru kvalitatīvām un hidroķīmiskajām īpašībām šeit esošie Zvirgzdu un Pinku ezeri varētu tikt pieskaitīti lašveidīgo (sīgas) ūdeņu kategorijā. Vienīgais parametrs, kas neatbilst šīs klases raksturojumam, ir to virsmas platība. Purvi ir izvietojušies galvenokārt ielejveida pazeminājumos.

Ezeri un ūdenskrātuvesKuldīgas rajonā dominē glaciālas izcelsmes ezeri. Lielākā daļa ezeru atrodas starppauguru ieplakās un ielejveida pazeminājumos. Pēc platības tie ir nelieli, un to izvietojums ir nevienmērīgs. Tie lielākoties ir eitrofi un līdz ar to pakāpeniski aizaug. Pavisam rajonā ir 48 ezeri, kas lielāki par 1 ha. To kopējā platība 5,5 km2. Lielākie ir Vilgāles, Lielais un Mazais Nabas ezers, Zvirgzdu, Pinku un Slūjas ezeri. Nelielo ezeru daudzumu kompensē lielais mākslīgo ūdenskrātuvju daudzums. Rajonā ir vairāk kā 60 ūdenskrātuves ar kopplatību 2,7 km2.



2.2.7. Meži

Kuldīgas rajons ir viens no mežiem bagātākajiem Latvijā, tā mežainums ir 53% Lielākie mežu masīvi ir koncentrēti rajona ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā. Uz vienu iedzīvotāju rajonā ir vidēji 3,1 ha meža zemes (Latvijā vidēji – 1,15 ha). Kaut gan mežu sadalījums ir nevienmērīgs, visos rajona pagastos meža resursi ir pietiekami vietējām vajadzībām un ir priekšnoteikums kokmateriālu eksporta attīstībai.

Meža augšanas apstākļu tipi11.Sausieņu meži – sils, mētrājs, lāns, damaksnis, vēris, gārša ir dominējošie

Kuldīgas rajonā (72%), tomēr to īpatsvars ir mazāks nekā Latvijā caurmērā.

12.Meži slapjās minerālaugsnēs – grīnis, slapjais mētrājs, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša – aizņem 14% meža zemju.

13.Meži slapjās kūdras augsnēs – purvājs, niedrājs, dumbrājs, liekņa – aizņem 5% meža zemju.

14.Āreņi (uz meliorētām minerālaugsnēm) aizņem 7% meža zemju.

15.Kūdreņi (uz meliorētām kūdras augsnēm) aizņem 2% meža zemju.

Auglīgākie meža augšanas apstākļu tipi ir Pelču un Turlavas pagastā, kur vēris sastopams vairāk nekā pusē no meža platībām, bet auglības ziņā nabadzīgākie meža augšanas apstākļi ir Rendas, Rumbas, Skrundas un Padures pagastā.

Koku sugas un krājaKuldīgas rajonā valdošā koku suga ir priede, kas aizņem 54% meža platību. Egle aizņem 18% platību, bērzs – 21%, baltalksnis – 4%, ozols, apse un melnalksnis – pa 1%. Kuldīgas rajona mežaudžu vidējais vecums ir 65 gadi – augstāks nekā vidēji Latvijā. Mežaudžu krājas kopējais tekošais gada pieaugums ir 61,2 tk m³, vidējā krāja – 204 m³/ha.

Purvi aizņem tikai 3% rajona teritorijas; salīdzinot ar citiem rajoniem, ir ļoti maz augsto jeb sūnu purvu. Lielākie ir Ozolu (681 ha) un Tīrlauku (456 ha) purvi.



2.2.8. Ainavas

Kuldīgas rajons izceļas ar lielu ainavu segas daudzveidību, kas nosaka dažādas saimnieciskās darbības iespējas un ierobežojumus un var kalpot par nozīmīgu tūrisma attīstības resursu.

Kuldīgas rajona ainavas daudzveidību reģionālā griezumā nosaka ģeogrāfiskais novietojums uz robežas starp Piejūras zemieni un Kurzemes augstienēm (Rietumkursas un Austrumkursas augstieni), izteiksmīgās Ventas un Abavas ielejas, kā arī teritorijas vēsturiskā attīstība. Rietumkursas augstienē mijas noslēgti skati, kas atduras meža sienā un viensētu puduros, ar tālām perspektīvām, kas sniedzas pāri Piejūras un Kursas zemienēm.

Pateicoties teritorijas ģeoloģiskās uzbūves lokālai diferenciācijai (karbonātus saturošu nogulumu mija ar nekarbonātiskiem iežiem, kvartāra nogulumiežu granulometriskā sastāva maiņa), reljefa saposmojumam un ar to saistīto zemes lietojuma veidu maiņai, Kuldīgas rajona ainavas kā reģionālā, tā lokālā aspektā ir ļoti daudzveidīgas. Kuldīgas rajona ainavas aptver gandrīz visus Latvijā sastopamos ainavu vienību tipus: āraines, mežaines, silaines, ezeraines, purvaines un citus.

Kuldīgas rajonā ainavu segā liela nozīme ir kultūrainavas elementiem, kas saglabājušies daudzus gadsimtus: pilskalniem, pils kompleksiem, muižām, baznīcām, viensētu struktūrai, lauku un mežu ceļiem un tikai Kurzemē raksturīgajiem daudzajiem kapu kalniņiem. Kuldīgas rajons kultūrvēsturisko ainavas elementu aspektā ir viens no bagātākajiem un interesantākajiem rajoniem Latvijā. Padomju periodā šo ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību izmantošana neatbilstoši to mūsdienu funkcionālai nozīmei un pēcpadomju periodā neskaidrie īpašuma jautājumi un finansu trūkums novedis pie situācijas, ka lielākā daļa šo ainavisko elementu atrodas ļoti kritiskā stāvoklī un to degradācija turpinās.

Daudzas ainavas lielajos meža masīvos, kā arī ūdeņiem bagātajās ainavu telpās, ir saglabājušas savu dabiskumu. Tas visvairāk attiecas uz Vidusventas priežu mežāru apvidu, Usmas ezeraini ar Stendes mežaini un Lejasabavas mežaini. Šie apvidi telpiski ir saistīti ar lielāko meža masīvu Latvijā, kas sniedzās līdz pat Dundagai un tālāk.

Vēsturiski lielas izmaiņas Kuldīgas rajona ainavās norisinājušās padomju periodā, kad tika veikta lauksaimniecības zemju (65% no visām LIZ) un mežsaimniecības zemju meliorācija. Tās rezultātā notika tīrumu masivizācija un mežu ainavas sadalīšana ar ceļiem un novadgrāvjiem. Daudzās ainavu telpās izzuda vēsturiskai ainavai raksturīgie lineārie (ceļi, alejas, noaru kāples u.c.) struktūru elementi un būtiski tika pārveidota Latvijai raksturīgā mozaīkveida ainava. Mozaīkveida ainavas izzušanu mežāres ainavu vienībās veicināja tīrumu un ganības aizaugšana, kā rezultātā ainava tika stipri vienkāršota.

Kuldīgas rajona ainavas vērtības Vizuāli augstvērtīgas atklātas ainavu telpas (tālās skatu perspektīvas no

Rietumkursas augstienes rietumu nogāzes Piejūras zemienes virzienā, ziemeļu un austrumu nogāzēm Kursas zemienes virzienā, kā arī no zemienēm Rietumkursas augstienes virzienā.



Mozaīkveida augstvērtīgas ainavu telpas (Kurmāles, Bandavas, un Embūtes paugurainēs, kā arī Griķu apkārtnē).

Ainavu telpas ar lielu dabas un kultūrvēsturisko ainavas elementu sakopojumu (Alsungas – Ēdoles kultūrvēsturiskajā teritorijā, Gudenieku – Timzas apkaimē, Abavas un Ventas ielejās, Kuldīgā un tās apkārtnē, vairāku mazo upju ielejās, Usmas ezerainē, vairāku mazo ezeriņu apkaimē, Kabiles kultūrvēsturiskajā teritorijā).



2.3. Iedzīvotāji un apdzīvojuma struktūra

2.3.1. Iedzīvotāju demogrāfiskais raksturojums



2006. gada sākumā Kuldīgas rajonā dzīvoja 36574 iedzīvotāji jeb 1,60% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita (pēc CSP datiem). 20.gs 90. gados un 21.gs sākumā nepietiekamas dabiskās ataudzes un negatīvā migrācijas saldo ietekmē iedzīvotāju kopskaits rajonā ir nemitīgi samazinājies. No 1995. gada līdz 2006. gadam iedzīvotāju kopskaits sarucis par 10 %.

Kuldīgas rajonā ir viendabīgs iedzīvotāju etniskais sastāvs. 2005. gadā 91,5% no rajona iedzīvotājiem bija latvieši (krievi –3,1%, lietuvieši – 2,0%).

13678

4138

20353

13508

4062

20303

13272

4061

20251

13149

4041

20256

13136

3989

19994

0

5000

10000

15000

20000

25000

30000

35000

40000

Iedz

īvot

āju

skai

ts

2000 2001 2002 2003 2004gadi

Iedzīvotāju skaita dinamika Kuldīgas rajonā (pēc CSP datiem)

PagastosSkrundāKuldīgā

2.3.2. Apdzīvojuma struktūra un pilsētvideKuldīgas rajons ir viens no maz urbanizētajiem Latvijas rajoniem. Kuldīgas rajonā ir tikai divas pilsētas (tai skaitā Skrunda – pilsēta ar lauku teritoriju). Kuldīgā un Skrundā (bez lauku teritorijas) koncentrēti mazāk par pusi (ap 43%) rajona iedzīvotāju.

Vislielākais lauku iedzīvotāju blīvums (ieskaitot ciemus) ir Kurmāles un Pelču pagastos bet vismazākais – Rendas, Kabiles, Nīkrāces un Īvandes pagastos. Lauku iedzīvotāju vidējo blīvumu ietekmē iedzīvotāju koncentrācija lielākajos ciemos. Augstākais viensētu un skrajciemu iedzīvotāju blīvums ir Pelču pagastā, relatīvi zems tas ir Skrundas lauku teritorijā.

Kuldīgas pilsētas efektsKuldīgas apkārtnes apdzīvojuma struktūrai ir raksturīgs “aglomerācijas efekts” – ap pilsētu izveidojušās apdzīvotās vietas ar īpaši ciešām un noturīgām saiknēm. Atsevišķos gadījumos tās ir arī teritoriāli saplūdušas.

Pastāv divi Kuldīgas “aglomerācijas” loki.

Pirmajā lokā ietilpst apdzīvotās vietas Priedaine un Venta, kas teritoriāli saplūdušas ar Kuldīgu. Šajā teritorijā dzīvo ap 14 800 cilvēku.

Otrajā lokā ietilpst Mežvalde, Pelči un vairākas citas Pelču, Rumbas un Padures pagastu apdzīvotās vietas, ko ar rajona centru saista cieša



funkcionāla saikne. Šajā teritorijā dzīvo ap 16 000 iedzīvotāju (vairāk nekā 40% no rajona iedzīvotāju kopskaita).

Apdzīvojuma struktūra vietējo pašvaldību teritorijāsKuldīgas rajonā ietilpstošo vietējo pašvaldību teritorijās ir vēsturiski izveidojusies atšķirīga apdzīvojuma struktūra.

Izteikti monocentriska apdzīvojuma struktūra ir Skrundai ar lauku teritoriju, kā arī Alsungas, Ēdoles, Kabiles, Nīkrāces, Pelču, Rendas, Rudbāržu, Snēpeles un Vārmes pagastiem.

Bicentriska struktūra, kuros ir divi vairāk vai mazāk nozīmīgi centri ir raksturīga Gudenieku, Kurmāles, Rumbas un Turlavas pagastiem.

Policentriska vai dispersa (izkliedēta) struktūra, kuros centrs (pēc iedzīvotāju koncentrācijas pakāpes) ir vāji izteikts, liels ir arī viensētās un sētkopās dzīvojošo īpatsvars, ir raksturīga Laidu pagastam, relatīvi dispersa struktūra — Padures un Īvandes pagastiem.

Galvenie centri un to ietekmes (kooperācijas) zonasKuldīgas rajonā pastāv vairākas centrtieces zonas ap nozīmīgākajām apdzīvotajām vietām, kas aptver vairāk nekā tikai vienas pašvaldības teritoriju.

Divi galvenie centri rajonā ir Kuldīga un Skrunda (divas apdzīvotās vietas ar oficiālu pilsētas statusu), trešais centrs – Alsunga. Šie centri ap sevi veido ietekmes (kooperācijas, centrtieces) zonas, kas ir pāraugušas atsevišķu administratīvo teritoriju (pagastu) līmeni, un var veidoties (īpaši Kuldīga un Skrunda) par novadu centriem. Vienlaikus gan Alsunga, gan Skrunda savā ietekmes zonā daļēji ietver arī teritorijas ārpus Kuldīgas rajona, bet atsevišķas Kuldīgas rajona teritorijas tiecas uz centriem, kas atrodas ārpus rajona.



2.3.3. Sociālo grupu raksturojums un sociālais potenciāls

Iedzīvotāju sociālās grupas tiek raksturotas ciešā saiknē ar demogrāfiskās situācijas analīzi. Demogrāfiskie procesi līdzās ekonomiskajai attīstībai un citiem faktoriem determinē sociālo grupu veidošanos. Stratēģijā apzinātas sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupas, iedzīvotāju nodarbošanās un bezdarba, kā arī izglītības līmenis pašvaldību teritorijās. Vadoties pēc šiem datiem var spriest par sociālo potenciālu rajonā un atsevišķās pašvaldībās.

Sociālais potenciāls raksturo esošo vai iespējamo iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes līmeni, viņu spēju aktīvi līdzdarboties saimnieciskajā un kultūras dzīvē, kā arī spējā ātri adaptēties pārmaiņām.

Nodarbinātība un bezdarbs

Kuldīgas rajonā nav precīzu datu par strādājošo sadalījumu pēc nodarbošanās veidiem. Pēc pagastu un uzņēmēju sniegtajiem nekvantificētajiem datiem kopīgā tendence ir mežizstrādes un kokapstrādes dominance, kas uzsūkušas daļu agrākajos kolhozos lauksaimnieciskajā ražošanā nodarbināto iedzīvotāju. Lielākas attīstības un darbavietu radīšanas iespējas pavērušās arī mazumtirdzniecībā, taču to kavē iedzīvotāju zemā maksātspēja, tādēļ daudzi mazie veikali laukos darbojušies īslaicīgi. Samērā augsts rajonā ir valsts un pašvaldību iestādēs nodarbināto skaits. Iedzīvotāju aptauja parāda relatīvi augsto iedzīvotāju skaitu, kas pārtiek no pensijām un pabalstiem. Vislielākais privātuzņēmumos strādājošo īpatsvars vērojams starp iedzīvotājiem vecumā līdz 45 gadiem.

BezdarbsBezdarba līmenis Kuldīgas rajonā (12,2 % 2005. gadā pēc CSP

datiem) ir augstākais Kurzemē. Zināmā mērā tas izskaidrojams ar to, ka Kuldīgas rajonā nav lielu rūpniecības objektu, kā arī ir salīdzinoši zems ekonomiskās aktivitātes līmenis.

Augstākais bezdarba līmenis starp Kuldīgas rajona pilsētām un pagastiem ir Skrundā (ar lauku teritoriju), Nīkrāces, Kabiles un Rudbāržu pagastos, kā arī Kuldīgā. Savukārt viszemākais bezdarba rādītājs ir Padures, Ēdoles, Gudenieku un Alsungas pagastos.

Bezdarba līmenis ir atšķirīgs dažādās dzimuma, vecuma, izglītības un profesiju grupās. Bezdarbnieču – sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu gandrīz visās izglītības grupās. Tomēr starp bezdarbniekiem ar pamata vai arodizglītību sieviešu ir tikai nedaudz vairāk nekā vīriešu, turpretim starp iedzīvotājiem ar vidējo, vidējo speciālo un augstāko izglītību šie skaitļi atšķiras ievērojami. Vislielākais bezdarbnieku skaits rajonā ir t.s. vienkāršo profesiju grupās (pēc NVD dalījuma).

2.3.4. Sociāli mazaizsargātās grupas

Pie sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām pieder bezdarbnieki, invalīdi, bērni nepilnajās ģimenēs, kā arī bērni daudzbērnu ģimenēs. Pēc rajona pašvaldību sniegtās informācijas visaugstākais sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju īpatsvars (atskaitot bezdarbniekus) ir Ēdoles, Turlavas, Gudenieku un Vārmes pagastos. Viszemākais šo iedzīvotāju grupu procents ir Rendas



pagastā, Skrundas pašvaldības teritorijā, kā arī Alsungas, Īvandes, Kabiles un Pelču pagastos. Līdzīgas tendences atspoguļo arī publicētie oficiālie dati, kaut gan informācija par maznodrošināto iedzīvotāju absolūto skaitu tajos ir atšķirīga .

Kuldīgas rajonā 2006. gada sākumā bija 1599 ģimenes, kurās ir cilvēki ar īpašām vajadzībām: 1359 pieaugušie ar īpašām vajadzībām, 240 bērni ar īpašām vajadzībām, 89 jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 25 gadiem, 77 nekur nemācās un nestrādā.

Nepilnās ģimenes bez pietiekamiem regulāriem ienākumiem Kuldīgas rajonā ir 507, kurās ir tikai viens no vecākiem aug 715 bērni.

Alkoholiķu ģimenes un citas nelabvēlīgās ģimenes ir 272.Pensionāri, kuri dzīvo atsevišķi – 2115, kuriem nav apgādnieku - 1007.Lielāko sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju skaitu veido bērni

daudzbērnu ģimenēs (rajonā kopumā – 12,8%). Lielākais daudzbērnu ģimeņu bērnu īpatsvars ir Gudenieku un Turlavas pagastos, bet zemākais – Rendas pagastā. Augstākais bērnu nepilnajās ģimenēs īpatsvars ir Ēdoles un Vārmes pagastos, bet zemākais – Alsungas un Rendas pagastos. Savukārt procentuāli visvairāk invalīdu ir Kuldīgas pilsētā un Alsungas pagastā, vismazāk – Rudbāržu, Īvandes un Turlavas pagastos.

2.3.5. Iedzīvotāju izglītības līmenisIedzīvotāju izglītības līmenis nosaka darbaspēka kvalifikāciju

un piemērotību darbam tirgus ekonomikas apstākļos. Diemžēl nav apkopoti precīzi dati par visu pašvaldību iedzīvotāju sadalījumu pēc izglītības līmeņa. Netieša informācija tiek sniegta LR Ekonomikas ministrijas izstrādātajā pašvaldību ranžējumā īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanai. Pārrēķinot ministrijas ranžējumu Kuldīgas rajona vietējām pašvaldībām, vērojams, ka visaugstākais iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir augstākā vai vidējā izglītība, ir Skrundā, bet rajona centrs ieņem otro vietu pēc šī rādītāja. Relatīvi augsts izglītoto iedzīvotāju procents ir Kuldīgai piegulošajos Pelču un Kurmāles pagastos. Viszemākais iedzīvotāju ar augstāko un vidējo izglītību īpatsvars ir Alsungas, Raņķu, Nīkrāces un Rudbāržu pagastos. 2.3.6. Sociālais potenciāls

Sociālo potenciālu iespējams novērtēt kompleksi analizējot vairākus parametrus, kas aprakstīti jau iepriekšējās sadaļās: darba spējīgo iedzīvotāju īpatsvaru, izglītības līmeni, nelabvēlīgās ģimenes un sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju īpatsvaru u.c. Stratēģijā par sociālā potenciāla pamatrādītājiem izvēlēti: izglītības līmenis, demogrāfiskā slodze (norāda uz vecumstruktūru un darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvaru), kā arī sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju procents (ieskaitot bezdarbniekus).

Pēc demogrāfiskās slodzes, t.i. no augstākā potenciāli aktīvo iedzīvotāju īpatsvara uz zemāko, augstākie rangi pēc šī rādītāja ir Kurmāles pagastam, Kuldīgai un Nīkrāces pagastam. “Sliktākie” rādītāji ir Padures, Alsungas un Turlavas pagastiem. Iedzīvotāju sociālās mazaizsargātības rangs tika aprēķināts no mazākā šīs iedzīvotāju daļas īpatsvara uz lielāko. Augstākie rangi ir Rendas, Alsungas un Īvandes pašvaldībām, bet zemākie – Ēdoles, Turlavas un Gudenieku pagastiem. Ranžējums pēc izglītības līmeņa balstīts uz LR Ekonomikas ministrijas datiem par personu ar augstāko un



vidējo izglītību skaita attiecību pret iedzīvotāju kopskaitu konkrētās pašvaldības teritorijā.

Sasummējot iegūtos rangu rādītājus, tika aprēķināts kopējais sociālā potenciāla rangs katrai pašvaldībai. Pirmajās vietās pēc šī sintezētā rādītāja ir Kurmāles pagasts, Kuldīga un Pelču pagasts. Samērā augsts rangs ir arī Skrundas, Rendas, Īvandes, Snēpeles un Rumbas pašvaldībām. Savukārt zemākie rangi ir Raņķu, Turlavas, Laidu un Alsungas pagastiem. Kopumā augstākie sociālā potenciāla rādītāji ir rajona centram un tai piegulošajām teritorijām, kā arī Skrundai. Relatīvi zems šis rādītājs ir pagastam, kas ietver trešo lielāko centru rajonā – Alsungai, kaut gan sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju īpatsvars šajā pašvaldībā ir zems.

2.4. Sociāli ekonomiskā situācija

2.4.1. Vadošās saimniecības nozares Iekšzemes kopprodukts Kuldīgas rajonā 2005. gadā faktiskajās cenās bija Ls 45 500 000, tas ir 0,8% no Latvijas iekšzemes kopprodukta kopumā.

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Kuldīgas rajonā 2005. gadā faktiskajās cenās bija Ls 1212, kas ir otrs zemākais rādītājs Kurzemē (pēc CSB datiem).

Kuldīgas rajonā vadošās nozares ir mežizstrāde un kokapstrāde, lauksaimniecība un tās produktu pārstrāde, vieglā rūpniecība un amatniecība, kā arī tirdzniecība un pakalpojumi.

Prioritārie virzieni Mežsaimniecība, mežizstrāde un kokapstrāde, ko sekmē bagātie meža

resursi un saikne ar ostām kā produkcijas mezgliem un Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīm kā noieta tirgus teritorijām.

Lauksaimniecība pārtikas ražošana, ko sekmē tradīcijas un nosacīti labvēlīgie dabas apstākļi, kā arī lauku darbības daudzveidošana.

Tūrisms, ko sekmē daudzslāņainais kultūrvēsturiskais mantojums un dabas daudzveidība.

Izglītības un informācijas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana, kā arī komunikāciju tīkla attīstība.

2.4.2. Mežsaimniecība un kokapstrādeMežsaimniecība un kokapstrāde ir vienas no svarīgākajām Kuldīgas rajona saimniecības nozarēm. Ievērojamais meža resursu daudzums un izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis rada priekšnoteikumus sekmīgai meža nozaru attīstībai.

Kuldīgas rajonā ir relatīvi augsts valsts mežu īpatsvars (>60%), visaugstākais tas ir Skrundas pašvaldībā, bet zemākais – Pelču pagastā.

Valsts mežos saimniecisko darbību rajonā kopš 2000. gada 1. janvāra veic VAS “Latvijas meži” Dienvidkurzemes mežsaimniecība, bet mežu uzraudzību – Kuldīgas virsmežniecība.



Meža nozares (mežsaimniecības, mežizstrādes un kokapstrādes) nozīmīgumu apstiprina sekojoši fakti:

Meža nozare dod ievērojamu ieguldījumu nodarbinātības problēmas risināšanā un nodokļu pienesumā.

Mežizstrādes un kokapstrādes attīstība veicina citu nozaru attīstību, kā arī rada labvēlīgus nosacījumus lauku apdzīvotībai.

Kokapstrāde ir nozare ar augstu eksporta orientāciju.

2.4.3. Lauksaimniecība un lauku attīstībaLauksaimniecība un tās produktu pārstrāde ir svarīga Kuldīgas rajona tautsaimniecības nozare.

Lauksaimniecības zemju īpatsvarsLauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) aizņem 35,3% no rajona kopplatības (pēc VZD 2005. gada datiem). Pēdējos trīsdesmit gados lauksaimniecībā izmantojamo zemju platībai ir tendence samazināties. Lauksaimniecības zemju nelielā īpatsvara dēļ rajonu nevar pieskaitīt pie Latvijas lauksaimnieciskajiem rajoniem.Kuldīgas rajonā lielākais LIZ īpatsvars ir pagastos, kas atrodas rajonu rietumu un centrālajā daļā - Gudenieku, Turlavas, Laidu, Alsungas, Skrundas un Kabiles. Rajona teritorijas plānojumā šie pagasti, kā arī Kurmāles un Vārmes pagasti veido galvenos areālus lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Relatīvi lielas potences lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai ir Raņķu, Pelču un Snēpeles pagastiem, kuros LIZ aizņem 40 – 49%

Lauksaimniecības zemju struktūraVislielākās platības rajonā aizņem aramzemes (75% no LIZ). 13% no LIZ kopplatības rajonā aizņem ganības bet 10,5% – pļavas.

Vislielākie aramzemes masīvi ir rajona rietumdaļas pagastos: Turlavas, Gudenieku un Laidu pagastā. Nozīmīgas platības (virs 4 000 ha) aramzemes aizņem Vārmes, Kabiles, Skrundas un Nīkrāces pagastos. Vārmes pagasts Kuldīgas rajonā raksturojas ne tikai ar lielu aramzemes kopplatību, bet arī lielāko aramzemes aizņemtās platības īpatsvaru (83,5% no LIZ).

Lauksaimniecības zemju vērtībaPašreizējais zemju kvalitatīvais novērtējums balstīts uz potenciālām iespējām iegūt augstāku ražu. Kuldīgas rajonā vidēji (pēc LR Valsts Zemes dienesta datiem) visaugstāk novērtētas ir Padures, kā arī Rumbas, Raņķu, Pelču un Laidu pagastu zemes. Vislielākās platības lauksaimniecības zemes ar zemes vērtību augstāku par 50 ballēm aizņem Turlavas, Gudenieku, Vārmes, Skrundas un Rudbāržu pagastos, kuros ir lieli tīrumu un ganību masīvi. Viszemākās LIZ vērtības ir Alsungas, Ēdoles, Īvandes, Snēpeles, Kurmāles un Nīkrāces pagastu lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Atsevišķos rajona pagastos maksimālā zemes vērība ievērojami pārsniedz vidējo. Tas



raksturo pagastu teritorijas iekšējo neviendabīgo struktūru. Īpaši lielas zemes vērtības teritoriālās atšķirības ir pagastos, kuros saskaras divu dabas rajonu robežas, piemēram, Alsungas, Rumbas, Rendas un citos.

Zemes īpašumiKuldīgas rajonā novērojuma liela lauksaimniecības zemju sadrumstalotība un neefektīva konfigurācija.

MeliorācijaKuldīgas rajonā 96% ir pārmitro zemju. Intensīvas lauksaimnieciskās ražošanas pamats rajonā ir nosusināšana, bet optimālā risinājumā - divpusējā mitruma regulēšana.

Kuldīgas rajonā meliorēto lauksaimniecības zemju kopplatība ir 54326,6 ha (pēc VZD 2005. datiem). Lielākā daļa slēgto drenāžas sistēmu ierīkota laika periodā no 1967. gada līdz 1987. gadam. Aktuāls jautājums ir meliorācijas sistēmu rekonstrukcija, jo drenas pakāpeniski “aizaug” ar dzelzi un humusvielām. Meliorācijas sistēmu sabrukums var radīt ar augsnes degradāciju (pārpurvošanos un glejošanos) saistītas problēmas un strauju auglības krišanos.

Aktuāls jautājums Kuldīgas rajonā ir meliorācijas sistēmas kopšana un apsaimniekošana.

Nepieciešamā rīcība meliorēto lauksaimniecības zemju auglības saglabāšanai:

vienas meliorācijas sistēmā ietilpstošo zemes īpašnieku apvienības veidošana, kas nodarbotos ar rīcību saskaņošanu meliorācijas sistēmas apsaimniekošanā.

lauksaimniecības zemju konsolidācijas procesā kā vienu no faktoriem jāņem vērā meliorācijas sistēmu izvietojumu.

augstvērtīgās un vidēji vērtīgās lauksaimniecības zemēs, lai palielinātu to produktivitāti un rentabilitāti, jāierīko divpusējās mitruma regulējamās iekārtas. Lai nepieļautu virsūdeņu piesārņojumu, tās nedrīkst ierīkot upju un ezeru aizsargjoslās.

Lauksaimniecības nozaresKuldīgas rajonā tradicionālās lauksaimniecības apakšnozares ir zemkopība un lopkopība. Nozīmīga vēsturiskā pieredze un nākotnes perspektīva rajonā ir dīķsaimniecībai un zivju audzēšanai. Par perspektīvām nozarēm uzskatāmas biškopība, augļkopība un dārzkopība. Rajonā pakāpeniski attīstās vairākas netradicionālās lauksaimniecības nozares: kazkopība, sēņu audzēšana, dzērveņu audzēšana, vēžu audzēšana un bioloģiski dinamiskā lauksaimniecība. Šo nozaru pienesums rajona ekonomikai patlaban ir neliels, taču to attīstīšana var sekmēt lauku nodarbinātības daudzveidošanu, īpaši savienojumā ar lauku tūrismu.

Produkcijas pārstrāde



Kuldīgas rajonā nav lielu lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, tādēļ liela daļa ražojumu tiek pārstrādāti citos rajonos.

Rajonā nepieciešams attīstīt modernus un konkurētspējīgus, vides prasībām atbilstošus lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumus, kas nodrošinātu vietējās produkcijas pārstrādi un sekmētu rajona lauksaimniecības produkcijas konkurenci.

2.4.4. Teritoriālā specializācijaKuldīgas rajonā zemnieku saimniecību specializāciju, kas nav pretrunā ar vides aizsardzības prasībām, nosaka zemes īpašnieks vai zemes lietotājs.

Kuldīgas rajonā pastāv priekšnoteikumi veidot specializētās lauksaimniecības nozaru attīstības zonas, kas ir viens no nosacījumiem veiksmīgai lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas konkurencei un daudznozaru ražošanas attīstībai.Intensīvas mežsaimnieciskās darbības zona ir daļa no Rendas, Rumbas, Ēdoles, Padures, Vārmes un Kabiles pagastiem. To nosaka liela mežainuma pakāpe un meža masīvu dominance. Lauksaimniecībā izmantojamām zemēm raksturīga sīkkontūrainība. Dominē velēnu podzolētās un velēnu podzolētās gleja smilts augsnes. Lielākā daļa lauksaimniecības zemes nemeliorētas un līdz ar to patreizējā Latvijas Republikas tiesību aktu sistēma neierobežo to transformāciju citos zemes izmantošanas veidos. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtība saistīta ar Latvijai raksturīgo mozaīku ainavu saglabāšanu reģionā, otrkārt, vietējiem iedzīvotājiem tradicionālo dzīves vides nodrošināšanu un barības bāzes saglabāšana mežu zvēriem, kas savukārt sekmē medību saimniecību un perspektīvā tūrisma attīstību.

Teritorijas attīstība saistāma ar alternatīvu darbības veidu (mežsaimniecības, lauku tūrisma, medību saimniecības) attīstību. Vienlaicīgi te iespējama biškopības un daudzu netradicionālo lauksaimniecības veidu (sēņu un dzērveņu audzēšana u.c.) attīstība. Apskatāmā teritorijā lauksaimniecības zemes vēlams saglabāt, jo tas veicina Eiropas Savienības līdzekļu piesaistīšanu saskaņā ar Eiropas Padomes prasībām par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas savienojamas ar vides aizsardzību un ainavas saglabāšanu.Intensīvas zemkopības un lopkopības zona, ko nosaka lielie lauksaimniecības zemju masīvi, lauksaimniecībā izmantojamo augšņu augstā meliorācijas pakāpe (~75%) un to relatīvi optimālās augšņu agroķīmiskās īpašības. Zemkopības specializācija: graudaugu (ziemas un vasaras kviešu) un cukurbiešu audzēšana.

Perspektīvā intensificējot lauksaimniecisko ražošanu, iespējams ierīkot divpusējo mitruma regulēšanas sistēmu.

Gar mazajām upēm un ūdenskrātuvēm ieteicams veidot no minerālmēsliem un pesticīdiem brīvas zonas. Teritorijā ietilpst Vārmes, Gudenieku un Turlavas pagasti.

Speciālā lauksaimniecības zona izdalīta Abavas, Ventas un to pieteku krastos. Zonas raksturojas ar plašām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kuras atdala meža puduri un nelieli masīvi. Intensīvas zemkopības attīstībai piemērots augsnes mehāniskais sastāvs. Kopumā augsnes agroķīmiskās



īpašības zonā ir optimālas augstu ražu iegūšanai. Augsnes mehāniskais sastāvs un augsnes tipi ir ļoti daudzveidīgi, kas dod iespēju plašai specializācijai. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes piemērotas dārzeņu, labības, āboliņa vai stiebrzāļu un kartupeļu augu sekai. Lauksaimniecības attīstības specializāciju ietekmē Kuldīgas tiešais tuvums. Augsnes ar augstu dabīgo auglību ir priekšnoteikums bioloģiski dinamiskās lauksaimniecības attīstībai. Papildus zonā iespējams nodarboties ar augļkopību un dīķsaimniecību. Augsnes piemērotas divpusējai mitruma regulēšanai.

Abavas un Ventas ieleja nosaka, ka teritorija ir interesanta arī tūristiem.

Gar mazajām upēm un ūdenskrātuvēm ieteicams veidot no minerālmēsliem un pesticīdiem brīvas zonas, lielākas nekā to nosaka likums par aizsargjoslām. Zonā jāievēro Ventas un Abavas aizsargjoslā noteiktie ierobežojumi. Teritorijā ietilpst Skrundas, Raņķu, Pelču, Rumbas, Padures un Rendas pagasti.Zemkopības (ierobežotas) un piena - gaļas lopkopības, augļkopības, dīķsaimniecības un tūrisma attīstības zona raksturojas ar relatīvi zemu augsnes auglību. Auglības palielināšanai nepieciešamas lielas investīcijas. Lauksaimniecības zemes izvietojušās mozaīkveidā starp meža masīviem. Augsnes auglības maiņai ir mozaīkveida raksturs, kas dod iespēju attīstīt atsevišķām zemnieku saimniecībām intensīvu zemkopību. Augsnes piemērotas kartupeļu, ziemas rudzu, miežu, auzas un stiebrzāļu augu sekai. Teritorija bagāta ar augļu dārziem un dīķiem, kas perspektīvā var dot būtisku nozīmi pagastu ekonomikā.

Sakarā ar skābo nokrišņu izkrišanu, ielabojot augsni, liela uzmanība jāvelta augsnes kaļķošanai. Rietumkursas augstienes pauguru stāvajās nogāzēs raksturīga augsnes erozija. Līdz ar to te nepieciešams izvēlēties tādu augu (zālāju) seku, kas samazina augsnes ūdens eroziju. Stāvākās nogāzes apmežojamas.Pie lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas jānovērtē tās ainaviskā nozīme. Rietumkursas augstienē daudzām ekstensīvi izmantojamām zemēm ir kultūrvēsturiskās ainavas vērtība.

Teritorijā ietilpst Nīkrāces, Rudbāržu, Laidu, Snēpeles, Kurmāles, Īvandes, Ēdoles un Alsungas pagasti.

Lielo pļavu teritorija. Meliorētās pļavas piemērotas stiebrzāļu audzēšanai. Patreiz tās tiek izmantotas ekstensīvi. Lielās platībās meliorācijas sistēmas nedarbojas, un tās pakāpeniski pārpurvojas un aizaug ar krūmiem.

Lai saglabātu lielās meliorētās pļavas, nepieciešams veikt meliorācijas sistēmu rekonstrukciju, vienlaicīgi saglabājot bioloģiski daudzveidīgās dabiskās pļavas.

Austrumkursas augstienes piena - gaļas lopkopības zona. Austrumkursas augstienē atšķirībā no Rietumkursas augstienes lauksaimniecības zemes izvietojušās lielākos masīvos, kuru vienu no otra atdala meža puduri. Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs dominē mālsmilts un smilšmāla mehāniskā sastāva augsnes. Augsnes piemērotas graudaugu (rudzu, miežu un auzu) audzēšanai. Tomēr optimālais ir audzēt šajā zonā lopbarības



kultūras. Zona vispiemērotākā piena - gaļas lopkopībai, arī no augsnes aizsardzības viedokļa ieteicams ierīkot plašas ganības.



2.4.5. TūrismsTūrisms ir viena no Kuldīgas rajona attīstības programmas prioritātēm. 21. gs. sākumā tūristu skaits, kas apmeklē Kuldīgas rajonu ik gadus pieaug par ~20%, bet īpaši straujš kāpums bijis pēc Latvijas iestāšanās ES (pēc Kuldīgas TIC datiem, 2005. gadā viesu skaits Kuldīgas naktsmītnēs sasniedzis 41861, bet cilvēknakšu skaits – 75485).

Tūrisma attīstībai nozīmīgās teritorijas un centriRajona plānojumā noteiktas nozīmīgākās tūrisma teritorijas un tūrisma centri.

Nozīmīgākās teritorijas:

Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs ar visaugstāko tūrisma produkta koncentrāciju rajonā, Kuldīgas apkārtne;

Ēdoles, Īvandes un Alsungas apvidus;

Abavas ieleja;

Ventas ieleja;

Embūtes apvidus (daļēji ietilpst Kuldīgas rajonā).

Pārējās rajona nozīmes tūrisma teritorijas ir izdalītas, izvērtējot esošo tūrisma potenciālu un vērtīgās ainavas. Lielākā daļa šo teritoriju ir saistītas ar Rietumkursas augstieni.

Tūrisma infrastruktūras raksturojumsKuldīgas rajonā 2004. gada sākumā bija reģistrētas 35 naktsmītnes (salīdzinājumā – 1998. gadā – tikai 16, 200. gadā – 20). Kopējā naksmītņu kapacitāte (2003. gadā) bija 683 gultas vietas, visvairāk (221) – jauniešu mītnēs. Lielākā daļa naktsmītņu ir koncentrētas Kuldīgā un tās tuvumā.



Kuldīgas rajonā nav kempingu ar standartiem atbilstošu infrastruktūru un servisa līmeni. Pēdējos gados pieaug tūristu uzņemšana lauku mājās (pavisam – 69 gultas vietas).

2.4.6. Transports

AutotransportsKuldīgas rajons ģeogrāfiski atrodas nomaļus no galvenajām Latvijas transporta un kravu plūsmām. Rajona dienvidu daļu šķērso valsts galvenais autoceļš A–9 (Rīga – Liepāja). Labi attīstīts rajonā ir valsts pirmās šķiras autoceļu tīkls, kas Kuldīgu koncentriski saista ar kaimiņrajonu centriem un citām reģiona apdzīvotajām vietām, kā arī ar valsts galvenajiem autoceļiem A–9 un A–10 (Rīga - Ventspils). Svarīgākā nozīme ir autoceļiem Kuldīga – Renda – A-10, Kuldīga – Skrunda, Kuldīga – Ventspils, Kuldīga – Aizpute – Liepāja, Kuldīga – Alsunga – Jūrkalne, Kuldīga - Saldus. Ceļu tīkla blīvums Kuldīgas rajonā ir pietiekams, bet to kvalitāte atsevišķos posmos ir jāuzlabo.

Dzelzceļa transportsVienīgā patlaban funkcionējošā dzelzceļa līnija šķērso rajona dienvidu daļu paralēli A-9 autoceļam, bet ar rajonu saistītā pasažieru un kravas plūsma pa to ir niecīga. Galvenokārt šī līnija tiek izmantota kravu tranzītam uz Liepājas ostu. Liepājas – Ventspils dzelzceļa līnija patlaban ir slēgta. Pagaidām nav koncepcijas par šīs trases turpmāko izmantošanu.

Cauruļvadu transportsKuldīgas rajona ziemeļaustrumu daļu šķērso maģistrālais naftas vads Ventspils virzienā, bet dienvidu daļu – maģistrālais gāzes vads Liepājas virzienā ar atzariem uz Rudbāržiem, Nīkrāci un Vārmi. Naftas vadam šobrīd ir niecīga nozīme rajona ekonomikā. Kuldīgas rajons ir ieinteresēts projekta īstenošanā par gāzes vada izbūvi Ventspils virzienā ar iespējamu gāzes krātuves ierīkošanu Kuldīgas rajonā.

Sabiedriskais transportsVietējo pasažieru plūsmu apkalpošanu Kuldīgas rajonā veic trīs vietējie uzņēmumi. Šie uzņēmumi apkalpo mazāk nekā pusi no starpreģionu tirgus – pārējos maršrutus caur Kuldīgas rajonu izpilda citu pilsētu un rajonu kompānijas. Lielākā pasažieru pārvadātājfirma rajonā ir SIA Mobile-A, pārējo kompāniju apkalpoto pasažieru īpatsvars ir rajona mērogā nenozīmīgs.

Kuldīgas rajonā ir viena autoosta rajona centrā. Rajona interesēs ir atjaunot autoostas darbību Skrundā.

Nozīmīgākais sabiedriskā transporta maršruts ir Kuldīga – Rīga; to apkalpo gan galvaspilsētas, gan vietējās firmas, un reisu skaits ir pietiekams.

Prioritārie reģionālie sabiedriskā transporta maršruti:

Kuldīga – Vārme – Saldus.

Kuldīga – Renda – Sabile.



Kuldīga – Snēpele – Laidi – Valtaiķi – Skrunda.

Ventspils – Kuldīga – Skrunda – Liepāja.

Kuldīga – Aizpute – Liepāja.

Kuldīga – Ēdole - Alsunga



2.4.7. Pakalpojumi

Sabiedriskie pakalpojumiSabiedriskais sektors ietver iedzīvotāju iespējas saņemt izglītības, kultūras un veselības aizsardzības, kārtības nodrošināšanas, informācijas pakalpojumus, kuru nodrošināšana ir galvenokārt valsts un pašvaldību pārziņā.

Apdzīvoto vietu sadalījums pēc sabiedrisko pakalpojumu līmeņa.Kuldīgas rajona plānojumā noteikti šādi pakalpojumu centru līmeņi:

Pirmā līmeņa centrs – Kuldīga. Rajona centrā ir tādas iestādes kā augstskolas filiāle, mākslas skola, piecas vidusskolas (tostarp vakarskola; perspektīvā vidusskolu skaitu iespējams samazināt, uzlabojot pakalpojuma kvalitāti), slimnīca, kā arī visi vidējā un zemākā līmeņa pakalpojumi (skat. 19. att. pielikumā).

Otrā līmeņa centrs – Skrunda, kur pakalpojumu klāsts ir augstāks nekā pārējās rajona apdzīvotajās vietās. Perspektīvā var attīstīties kā novada pakalpojumu centrs.

Trešā līmeņa centrs – Alsunga, kur pakalpojumu klāsts ir zemāks nekā rajona centrā un Skrundā, bet augstāks nekā pārējās apdzīvotajās vietās. Perspektīvā var attīstīties kā novada pakalpojumu centrs.

Ceturtā līmeņa pakalpojumu centri – lielākā daļa pagastu centru. Saglabājami un attīstāmi kā pagastu teritoriju apkalpojoši centri.

Piektā līmeņa pakalpojumu centri – pārējās apdzīvotās vietas, kurās izvietoti un saglabājami sabiedrisko pakalpojumu objekti, t.sk. pagastos, kuros nav izteikta monocentriska apdzīvojuma struktūra.

Privātie pakalpojumiPrivātais sektors ietver iedzīvotāju iespējas saņemt dažāda līmeņa mazumtirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumus, kuru sniegšanā galvenā loma ir privātai iniciatīvai.

Apdzīvoto vietu sadalījums pēc privāto pakalpojumu līmeņa.Privāto pakalpojumu līmenis caurmērā atbilst sabiedrisko pakalpojumu izvietojumam. Pēc pakalpojumu klāsta izceļas:

Rajona centrs. Kuldīgā ir ievērojami lielāks veikalu skaits (tostarp specializēti vairāku pagastu ražošanas uzņēmumu veikali) un to profila daudzveidība. Ievērojami augstāks ir arī sabiedriskās ēdināšanas, sadzīves pakalpojumu u.c. pakalpojumu klāsts.

Skrunda, kurā ir ievērojami lielāks pakalpojumu klāsts nekā citās rajona apdzīvotajās vietās.

Salīdzinot ar publiskajiem pakalpojumiem, privātpakalpojumu (īpaši veikalu) ziņā nav būtiskas atšķirības starp lielākajiem centriem teritoriāli tuvinātajām apdzīvotajām vietām un attālākajiem pagastu centriem. Visbeidzot, vairākās apdzīvotajās vietās nav pastāvīgu veikalu, bet tās periodiski apkalpo autoveikali, ar kuriem tiek piegādātas pirmās nepieciešamības preces.



2.5. Vides kvalitāte un infrastruktūra

Vides kvalitātes uzturēšana ir viens no galvenajiem Kuldīgas rajona ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumiem. Kuldīgas rajonā nav lielu industriālā



piesārņojuma avotu, un rajon attīstības plāns neparedz šādu avotu rašanos nākotnē.

Gaisa kvalitāte un aizsardzībaKuldīgas rajonā atmosfēras piesārņojums ir zemāks par valsts vidējo līmeni. (pēc Liepājas RVP informācijas). Galveno izmešu daļu veido oglekļa dioksīds, sēra dioksīds, slāpekļa oksīdi un cietās daļīņas.

Galvenie piesārņojuma avoti kuldīgas rajonā ir SIA „Kuldīgas siltumtīkli” katlu mājasun autotransports. Nav precīzu datu par autotransporta radīto piesārņojumu, bet pēc provizoriskām aplēsēm paaugstinātu piesārņojumu rada autotransporta plūsma galvenā valsts autoceļa A 9 zonā, kā arī epizodiski Kuldīgas pilsētā. Rajonā nav nozīmīgu piesārņojošu rūpniecisko objektu.

Potenciāli gaisa kvalitāti var ietekmēt piesārņojuma pārnese.

Ūdens kvalitāte un ūdenssaimniecības infrastruktūraŪdensapgādē galvenokārt tiek izmantoti artēziskie ūdeņi, kas ir maz piesārņoti, bet kuriem ir paaugstināts dzelzs saturs. Kuldīgā un Skrundā nodrošināta ūdens atdzelžošana. Daļā lauku apdzīvoto vietu ar centralizēto ūdensapgādi tā atbilstība normatīviem netiek stabili nodrošināta.

Lielākā daļa lauku viensētu iedzīvotāju izmanto dzeramo ūdeni no gruntsūdens horizontiem, kas vietām ir piesārņots.

Lielākā daļa notekūdeņu Kuldīgas rajonā tiek attīrīta atbilstoši normatīviem. Jaunas notekūdeņu attīrīšanas ietaises izbūvētas Skrundā un Kuldīgā, tomēr daļa šo pilsētu teritorijas nav kanalizētas. Nepietiekami kvalitatīvi darbojas NAI Padurē, Vilgālē, Ozolos, Turlavā, Alsungā, Almālē, Kabilē, Ventā. Alsungas, Vilgāles un Ventas NAI iekļautas Kuldīgas rajona prioritāšu sarakstā un to rekonstrukciju plānots veikt ERAF nacionālās programmas ietvaros.

Atkritumi2005. gadā visas sadzīves atkritumu izgāztuves, izņemot Kuldīgas pilsētas izgāztuvi „Zīles” Pelču pagastā ir slēgtas. Izgāztuve „Zīles” jāslēdz 01.01.2006. Izstrādāts tās rekultivācijas projekts. Atbilstoši LR un ES normatīvo aktu prasībām rekultivētas izgāztuves Alsungas un Snēpeles pagastos.

Sadzīves atkritumu centralizētu savākšanu Kuldīgas rajona pašvaldībās veic specializēti uzņēmumi un tie tiek deponēti poligonos Ventspils, Talsu un Liepājas rajonos. Tikai Kuldīgas pilsētas un Pelču pagasta sadzīves atkritumi tiek apglabāti izgāztuvē „Zīles”

Visa Kuldīgas rajona teritorija iekļauta Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas projektā. Tā ietvaros ar 10% pašvaldību līdzdalību paredzēts rekultivēt visas rajona izgāztuve un attīstīt dalītu atkritumu savākšanu, veicinot iedzīvotāju iesaistīšanos un sapratni.

Piesārņotās un degradētās teritorijas un objekti



Saskaņā ar LVĢMA datu bāzi Kuldīgas rajonā (2005. gadā) ir 2 piesārņotas un 41 potenciāli piesārņota vieta. Rajona plānojumu grozījumu izstrādes ietvaros veikts pētījums bijušajām industriālās, tehnsikās apbūves un militārajām teritorijām. Kuldīgas rajonā nav degradēto un piesārņoto teritoriju, kas radītu problēmas nacionālā vai reģionālā mērogā

2.6. Dabas un kultūrvēsturiskais mantojums

2.6.1. Dabas mantojumsKuldīgas rajonam raksturīga liela dabas daudzveidība. Priekšnoteikums dabas daudzveidībai ir lielās ar mežu klātās platības. Rajonā ir daudz dīķsaimniecību, kurās izveidojušās dzīvotnes ūdensputniem.

Eiropas nozīmes (NATURA 2000) aizsargājamās teritorijasKuldīgas rajonā pilnībā vai daļēji atrodas šādas ĪADT Natura 2000 teritorijas:

Abavas senleja (daļēji Kuldīgas rajonā)

Riežupe, dabas parks

Pinku ezers, dabas parks

Ventas ieleja, dabas liegums

Ventas un Šķerveļa ielejas (lielākā daļa Kuldīgas rajonā)

Gudenieki,

Diļļu pļavas,

Maņģenes meži,

Alsungas meži,

Skrundas zivju dīķi,

Dzirnieku pļava (mikroliegums).

Valsts nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijasVisām Eiropas nozīmes (NATURA 2000) teritorijām ir latvijas valsts aizsardzības statuss, tostarp valsts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss ir šādām teritorijām:

Dabas parki

o Abavas senleja

o Riežupe

o Pinku ezers

Dabas liegumi:

o Ventas ieleja

o Ventas un Šķerveļa ielejas

o Gudenieki;

o Diļļu pļavas;



o Maņģenes meži;

o Alsungas meži;

o Skrundas zivju dīķi;

o Užavas augštece.

Kuldīgas rajonā ir noteikti daudz valsts nozīmes īpaši aizsargājamie dabas

pieminekļi:

15 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas objekti;

9 parki un 3 dendroloģiskie stādījumi.

Kuldīgas rajons ir bagāts ar aizsargājamām un retām augu un dzīvnieku sugām:

rajonā konstatētas 53 apdraudētās augu sugas, tai skaitā

o 9 izzūdošas sugas;

o 8 sarūkošas sugas;

o 21 reta suga;

o 15 komerciāli apdraudētās sugas.

rajonā konstatēta 31 no Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautām putnu sugām.



2.6.2. Kultūrvēsturiskais mantojums.Kuldīgas rajonam raksturīgs bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums.

Kultūras pieminekļiKuldīgas rajonā ir ap 150 valsts nozīmes un ap 50 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.

Galvenie pieminekļi un to koncentrācijas areāliRajona plānojumā izdalīti 25 galvenie kultūras pieminekļi, kā arī dažādu laikmetu kultūrvēsturisko pieminekļu koncentrācijas areāli.

Nozīmīgākās apdzīvotās vietas ar lielu kultūras pieminekļu koncentrāciju

Kuldīgas pilsētā - vislielākā dažādu laikmetu kultūras pieminekļu koncentrācija Kuldīgas rajonā, kā arī Kuldīgas vecpilsēta kā pilsētbūbniecības piemineklis.

Alsunga, Ēdole, Kabile, Lēnas, Renda, Turlava - apdzīvotas vietas ar arheoloģisko, Kurzemes – Zemgales hercogistes laika pieminekļu, Krievijas impērijas laika celtņu – muižu un baznīcu un otrā pasaules kara piemiņas vietu sakopojumu.

Teritorijas ar īpašu vēsturiskās attīstības gaitu Suitu teritorija (Alsungas un Gudenieku pagasti). Vēsturiskais katoļticīgo

vienlaidus apdzīvotais areāls luterāniskajā Kurzemē. Teritoriju vieno un raksturo etnogrāfiskās un folkloras tradīcijas.

Kuršu ķoniņu brīvciemi: Sausgaļu ciems Padures pagastā; Dragūnu ciems un Rimzātu ciems Rumbas pagastā, Ķoniņciems, Pliķu ciems, Kalējciems un Ziemeļu ciems Turlavas pagastā. Kuršu Ķoniņu visblīvāk apdzīvotā teritorija atradusies tagadējā Turlavas pagasta teritorijā. Šobrīd no ķoniņu mantojuma saglabājušies tikai atsevišķi elementi (piemēram, Lipaiķu luterāņu baznīca ar ķoniņu dzimtu ģerboņiem logos, pamestie ķoniņu dzimtu kapi u.c.).



2.7. Teritorijas izmantošana

Kuldīgas rajona kopplatība ir 2 499,87 km². Starp zemes izmantošanas veidiem dominē meža zemes, kas aizņem 52% rajona teritorijas. Otrs



dominējošais zemes izmantošanas veids ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pārējie zemes izmantošanas veidi aizņem relatīvi nelielas platības.

Kuldīgas rajona zemes sadalījums pēc izmantošanas veida (VZD, 01.01.2005.)

meži51,9%

zem ūdeņiem2,3%

pagalmi1,2%

lauksaimn.izmant. zeme

35,3%

pārējās zemes4,8%

ceļi1,7%

krūmāji1,2%

purvi1,7%

No lauksaimniecībā izmantojamām zemēm 75,5 % aizņem aramzemes, ap 13% ganības, 10% pļavas, bet 1% – augļu dārzi.

Kuldīgas rajona lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas sadalījums (VZD 01.01.2005.)

pļavas10,5%

augļu dārzi1,1%

aramzeme75,5%

ganības13,0%

Pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupām (pēc galvenā lietošanas mērķa) Kuldīgas rajonā dominē lauksaimniecība. Ievērojamu daļu (ap 1/3) no šiem īpašumiem aizņem mežu zemes.



2. 8. Institūcijas

2.8.1. Izglītības iestādesKuldīgas rajonā darbojās 3 pirmsskolas iestādes (bērnudārzi) un

rajona skolās 12 izveidotās pirmsskolas grupas, Kuldīgas pilsētā – 4 bērnudārzi.

Īvandes, Ēdoles, Padures un Kabiles pašvaldībās nav ne bērnudārza, ne pirmsskolas grupas skolās. Īvandes un Padures bērni apmeklē bērnudārzus Kuldīgā, savukārt Ēdoles bērni apmeklē bērnudārzu Alsungā. Kabiles pašvaldības bērni rajona bērnudārzus neapmeklē.

Visvairāk bērnu ir pilsētu (Skrunda, Kuldīga) bērnudārzos. Kuldīgas pilsētas bērnudārzi pārsvarā ir pārpildīti un bērni jāpieraksta laikus jau iepriekš, piemēram, bērnudārzs “Cīrulītis” paredzēts 130 vietām, bet to apmeklē vairāk kā 140bērni, bērnudārzs “Pienenīte” paredzēts 60 vietām, bet to apmeklē vairāk kā 120 bērni.

Visvairāk no apkārtējām pašvaldībām Kuldīgas bērnudārzus apmeklē Kurmāles pagasta bērni, Rumbas pagasta bērni un Padures pagasta bērni.

Kuldīgas rajonā, pēc rajona skolu valdes datiem, ir 28 vispārējās izglītības iestādēs. No visiem skolēniem 68,8% apmeklēja vispārējās vidējās izglītības skolas, 26,4% - pamatizglītības skolas (pamatskolas) un 4,8% - sākumskolas.

Kuldīgas rajonā 16 vietējās pašvaldībās ir pa vienai vispārējās izglītības iestādei, no kurām 3 pašvaldībās ir vispārējās vidējās izglītības iestādes Alsungā, Skrundā un Kabilē, 11 pašvaldībās ir pamatskolas un 2 pašvaldībās, Īvandē un Raņķos, ir tikai sākumskolas. Laidu pagastā ir divas pamatskolas- Sermītē un Laidos. Kuldīgas pilsētā ir 1 sākumskola un 6 vispārējās vidējās izglītības iestādes.

Kuldīgas rajonā krasas 9. klašu absolventu skaita atšķirības lauku skolās nav vērojamas. Absolventu skaita atšķirības Kuldīgas rajona pilsētu

Biedrība “Darīsim paši!”

Kuldīgas rajona teritorijas sadalījums pa NĪ lietošanas mērķu grupām (VZD 01.01.2005.)

Ūdenssaimniecība0,6%

Rūpniecības objekti0,2%

Sabiedriskas nozīmes objekti0,6%

Zvejsaimniecība un zivsaimniecība

0,0%

Dzīvojamā un darījumu iestāžu apbūve

0,4%Ieguves rūpniecība un

karjeru izstrāde0,3%

Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti

0,1%

Satiksmes infrastruktūras objekti1,2%

Mežsaimniecība34,7%

Lauksaimniecība61,9%

47


skolās ir stipras, vislielākais 12. klašu absolventu skaits ir Kuldīgas ģimnāzijā un Kuldīgas vakara vidusskolā. Kabiles vidusskola 2007. gadā beigs pastāvēt kā vidusskola skolēnu trūkuma dēļ.

Turpmākajos gados Kuldīgas rajona skolās skolēnu skaits nedaudz samazināsies (vidēji- 0,2% gadā) Apkopojot Kuldīgas rajona iedzīvotāju aptaujas rezultātus, skolu valdes dotās prognozes, skolu apkalpes areālus, to izvietojumu un pieejamību, turpmākajos gados Raņķu, Īvandes sākumskolu un Jaunmuižas, Basu, Pelču pamatskolu pastāvēšana ir apdraudēta. Basu pamatskolas pastāvēšana varētu nostiprināties sakarā ar to, ka pašreiz lielākā daļa Gudenieku pagastā dzīvojošie bērni izvēlas Basu pamatskolu (šis apgalvojums nav stipri objektīvs, jo bērnu izvēle ir par labu Basu pamatskolai, pateicoties Gudenieku pašvaldības pieņemtajam lēmumam par skolas autobusa maršruta maiņu uz Basu pamatskolu. Uz Alsungas vidusskolu Gudenieku pagasta bērni vairs nevar nokļūt ar pašvaldības finansēto autobusu. Kabiles vidusskola visdrīzāk nevarēs pastāvēt kā vidusskola, jo skolēnu skaits turpina samazināties.

Kuldīgas rajonā darbojas 7 ārpusskolas mācību iestādes. Mūzikas skolas ir Alsungā, Skrundā un Kuldīgā. Mākslas skola, vides izglītības skola, sporta skola un bērnu- jauniešu interešu centrs atrodas Kuldīgā.

Kuldīgas vides izglītības skola piedāvā dažāda veida ar vidi saistītas nodarbības, kas saistītas ar dabu, novadpētniecību, tūrismu, ekoloģiju, daiļdārzniecību, floristiku, folkloru u.c.

Visplašākais nodarbību klāsts, dažāda veida pulciņi, ir Kuldīgas bērnu un jauniešu centrā. Šeit bērni sevi var pilnveidot deju, mūzikas, rokdarbu, mākslas, tehniskās jaunrades, datoru, svešvalodu, ticības mācības u.c. pulciņos.

Kuldīgas bērnu un jauniešu interešu centra grupas atrodas visās rajona pašvaldību skolās.

Kuldīgas sporta skolas grupas atrodas Skrundas, Rudbāržu, Laidu, Padures, Alsungas, Vārmes, Vilgāles pašvaldībās, savukārt Kuldīgas vides izglītības skola savas grupas izveidojusi gandrīz visās rajona pašvaldībās, izņemot Raņķu, Rumbas un Ēdoles pagastus.

Profesionālās izglītības iestādesKuldīgas rajonā ir divas profesionālās izglītības iestādes– Kuldīgas

arodvidusskola un Skrundas lauksaimniecības skola, kā arī Rīgas Valsts Tehniskās arodskolas neklātienes Kuldīgas nodaļa.

Pieaugušo tālākizglītības iestādesKuldīga ir filiāle divām augstākās izglītības mācību iestādēm. Šeit var

iegūt augstāko izglītību pedagoģijā, studējot Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Kuldīgas neklātienes filiālē un Liepājas pedagoģiskās akadēmijas neklātienes Kuldīgas nodaļā.

Latvijas pašvaldību mācību centrs Kuldīgas nodaļa nodarbojas ar pieaugušo tālākizglītību, organizējot plaša profila seminārus un mācību kursus pašvaldību darbiniekiem, uzņēmējiem u.c. interesentiem.

Speciālās izglītības iestādesKuldīgas rajonā ir divas speciālās izglītības iestādes- Rudbāržu

sanatorijas internātskola un Pelču internātskola attīstības centrs.



2.8.2. Veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestādes

Kuldīgas rajonā ģimenes ārsti pacientus pieņem 3 Kuldīgas pilsētas un 8 citu vietējo pašvaldību (Alsungas, Kurmāles, Padures, Pelču, Rendas, Skrundas, Turlavas, Vārmes) medicīnas iestādēs. Visvairāk, jeb 37% rajona iedzīvotāju reģistrējušies Kuldīgas medicīnas iestādēs. Atlikušie 35% reģistrējušies pacienti izvēlējušies citas rajona medicīnas iestādes.

Kuldīgas rajonā ir 1 slimnīca Kuldīgā, 1 veselības aprūpes centrs Skrundā, 11 doktorāti un 9 feldšeru vecmāšu punkti (FVP). Kuldīgas pilsētā darbojas zobārstniecības kabineti, viens rehabilitācijas kabinets, privātais doktorāts un poliklīnika. Kuldīgā tiek plānota jauna doktorāta būvniecība.

Kuldīgas rajona slimnīca tika nodota ekspluatācijā 2004. gadā un tā ir pirmā Latvijas brīvvalsts laikā uzbūvētā lauku slimnīca, kuras sniegtie kvalitatīvie pakalpojumi atbilst reģionālas slimnīcas statusam. 2006. gadā norisinās slimnīcas paplašināšana, izbūvējot jaunas nodaļas un palielinot gultasvietu skaitu līdz 140. Kuldīgas slimnīcas teritorijā plānota arī rehabilitācijas centra būvniecība un sociālās pansijas izveide.

2.8.3. Sociālās aprūpes institūcijasKuldīgas rajonā ir 5 sociālās aprūpes institūcijas. Veco ļaužu

pansionāti atrodas Rudbāržu pagasta bijušā Grenčukrogā (pansionāts “Valtaiķi”) ar 45 vietām un Rumbas pagasta Ventā (pansionāts “Venta”) ar 60 vietām. Psihoneiroloģiskais pansionāts ir Alsungas pagasta Reģos ar 80 vietām. Kuldīgas pilsētā pēc sociālās palīdzības var griezties pilsētas sociālās aprūpes nodaļā. Alsungas pagastā atrodas bērnunams “Zīļuks” 29 vietām.

Visas sociālās aprūpes iestādes ir Kuldīgas rajona pakļautībā, izņemot Reģu pansionātu, kas atrodas valsts pakļautībā. Tā kā šajās iestādēs vietu skaits ir stipri ierobežots un pieprasījums pēc tām ir augsts, tad šīs iestādes apkalpo tikai Kuldīgas rajona iedzīvotājus.

Pansionāts “Venta” nodrošina 30 darba vietas, pansionāts “Valtaiķi” – 24 un bērnunams “Zīļuks” – 23 darba vietas.

Kuldīgas rajonā kopā ir 9135 maznodrošinātie iedzīvotāji (invalīdi, bērni invalīdi, bērni nepilnajās un daudzbērnu ģimenēs) vai 23,7% no kopējā Kuldīgas rajona iedzīvotāju skaita. Salīdzinoši augstāks maznodrošināto iedzīvotāju īpatsvars ir Ēdoles pagastā,pārējās pašvaldībās maznodrošināto īpatsvars ir no 20 – 32%.

2.8.4. Kultūras un kultūrizglītības iestādes

Kuldīgas rajonā līdzās 30 skolām pastāv 76 kultūras un kultūrizglītības iestādes: 6 muzeji, no tiem 3 pils – muzeji, 21 baznīca, 29 bibliotēkas, 3 mūzikas skolas, 1 mākslas skola, 16 kultūras/ tautas nami (skat. 3.2.13.att.).

Muzeji atrodas Kuldīgā (Kuldīgas novada muzejs un Kāršu muzejs), Kurmālē (Kuldīgas novada muzeja filiāle “Sauleskalni) un Rudbāržos (Piena muzejs). Pils muzeji izveidoti Ēdolē, Kabilē un Alsungā.



Baznīcas nav Padures, Kurmāles, Pelču, Rumbas un Raņķu pagastos. Divas baznīcas ir Turlavas (Turlavā un Klosterē) un Snēpeles (Snēpelē) pagastos. Kuldīgas pilsētā pavisam ir 6 baznīcas.

Bibliotēkas ir visās Kuldīgas rajona pašvaldībās. Pa divām bibliotēkām ir Gudenieku (Gudeniekos un Biržos), Kurmāles (Priedainē un Vilgālē), Turlavas (Turlavā un Ķikuros), Rudbāržu (Rudbāržos un Sieksātē), Rendas (Rendā un Ozolos) un Kuldīgas pašvaldībās. Laidu pagastā (Vangā, Sermītē un Laidos) un Skrundā ar lauku teritoriju (Skrundā, Pumpuros un Jaunmuižā) izveidotas trīs bibliotēkas.

Mūzikas skolas atrodas Kuldīgā, Vārmē Kuldīgas mūzikas skolas filiāle, Alsungā, Ēdolē Alsungas mūzikas skolas filiāle un Skrundā. Kuldīgā ir viena mākslas skola.

Kultūras/ tautas nami nav Īvandes, Ēdoles un Rumbas pagastos. Ēdolē kultūras pasākumi tiek rīkoti Ēdoles pilī un Īvandē – Lielīvandes muižā. Gudenieku pagastā Gudeniekos ir kultūras nams un Biržos tautas nams.

2.9. Stratēģijas mērķa grupu raksturojums

2.9.1. Lauku uzņēmīgie cilvēkiVietējo iniciatīvas grupu vadītāji, vietējo aktivitāšu iniciētāji, uzņēmīgi

lauku iedzīvotāji, kuriem ir vēlēšanās, bet ne vienmēr iespējas darboties, ierobežoto vai grūti pieejamo finanšu resursu trūkuma dēļ. Lauku uzņēmīgie cilvēki ir tie, kuri, galvenokārt, virzīs stratēģijas īstenošanu un iesaistīs savu teritoriju iedzīvotājus vietējās aktivitātēs, tādējādi, paaugstinot dzīves kvalitāti lauku teritorijās.

2.9.2. Ģimenes ar bērniem Biedrība par vienu no mērķgrupām ir definējusi ģimeni ar

bērniem, īpašu atbalstu sniedzot daudzbērnu ģimenēm, nepilnām ģimenēm ģimenēm ar bērniem, kurām ir nepietiekami iztikas līdzekļi. Vientuļās mātes un viņu bērni bieži ir arī nabadzīgi un sociāli atstumti. Ir tikai jāatzīst, ka viņiem pašiem bieži vien ir pietiekami daudz optimisma. Viņiem ir plānots sniegt atbalstu kā partnerības stratēģijas mērķgrupai. 2.9.3. Nabadzīgās un sociāli izslēgtās sabiedrības grupas

Kuldīgas rajonā ir vairākas sabiedrības grupas, kas tiek uzskatītas par nabadzīgām un sociāli izslēgtām.

Cilvēki ar īpašām vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot jauniem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Jaunieši ar zemu pamatizglītības līmeni. Smago materiālo un/vai ģimenes apstākļu dēļ daļa lauku jauniešu ir pārstājuši apmeklēt izglītības iestādes, kā arī nav ieguvuši vajadzīgās prasmes un iemaņas, lai līdzvērtīgi konkurētu darba tirgū.



Pirmspensijas vecuma zemnieki. Pirmspensijas iedzīvotāji ir pārsvarā starp tiem, kas strādā lauku saimniecībās. Lielākajai daļai no viņiem nav regulāru un pietiekamu ienākumu no viņu darba lauksaimniecībā, bet viņi nav reģistrēti kā bezdarbnieki Valsts nodarbinātības dienestā, kas nozīmē, ka viņi nevar prasīt Valsts nodarbinātības dienesta pabalstus. Viņu pensijas vecums tuvojas, un viņiem nav jēgas reģistrēties, jo lauku apvidos viņiem nav cerības dabūt darbu.

Alkoholiķu ģimenes un citas nelabvēlīgās ģimenes.

Pensionāri

Iedzīvotāji lauku saimniecībās, kas atrodas tālu no rajona centra, kā arī maznodrošinātie iedzīvotāji, kas dzīvo tālu no ciematu centriem un ir izslēgti no sociālās dzīves.

3. VAJADZĪBU FORMULĒJUMS

Galvenās problēmas, kas prasa prioritāru risinājumu:

Teritoriālās atšķirības Kuldīgas rajonā

Aktivitāšu koncentrācija Kuldīgā, zems lauku infrastruktūras līmenis, zema sabiedriskā transporta pieejamība, augstas transporta izmaksas lauku cilvēkiem nosaka to, ka attālums līdz pilsētai ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem faktoriem, kas kavē nodarbinātības un pakalpojumu pieejamību. Tāpēc situācija lauku apvidū ap Kuldīgas pilsētu ir labāka, salīdzinājumā ar attālākiem pagastiem, piemēram, Gudeniekiem un Kabili. Gudenieku un Kabiles pašvaldību centri ir arī vienīgie Kuldīgas rajonā, no kuriem līdz rajona centram var nokļūt tikai pa grants seguma ceļu.

Nesakārtotā infrastruktūra, ceļi, slikta sabiedriskā transporta satiksme;

Kvalificēta darbaspēka trūkums , darbaspēka aizplūšana uz ārzemēm, izglītoto jauniešu aizplūšana no lauku teritorijām

Skolu un izglītības kvalitātes problēmas . Nākotnes pilnvērtīga cilvēka ar veselīgu attieksmi pret zināšanām, darbu (augsti kvalificēts speciālists), veselīgu dzīves veidu sagatavošana

Materiāli tehniskās bāzes trūkums daudzās nozarēs, sporta bāžu neesamība lauku pašvaldību centros. Nav pieejams internets lauku teritorijās. Slikti dzīves apstākļi lauku teritoriju iedzīvotājiem: nekvalitatīvs ūdens.

Brīvā laika pavadīšana lauku teritoriju iedzīvotājiem, t.sk. jauniešiem

Iedzīvotāju pasivitāte



Kopumā lauku apvidos ir raksturīgs aktīvu cilvēku trūkums. Cilvēki nevar pielāgoties tirgus ekonomikas apstākļiem. Lielai iedzīvotāju daļai ir raksturīgs komunikabilitātes trūkums, vienaldzība, degradācija, depresija, samierināšanās ar esošo situāciju, neticība nākotnei, bailes riskēt, grūtības pieņemt jauno, izglītoties, motivācijas trūkums kaut ko mainīt savā dzīvē vai pieņemt kaut ko jaunu, mainīt profesiju

Kultūras pieejamība (teātri, izstādes, koncerti, kino, bibliotēkas) lauku teritoriju iedzīvotājiem un Kuldīgas un Skrundas iedzīvotājiem

Zemie iedzīvotāju ienākumi, zema pirktspēja

Iedzīvotāju nespēja pirkt visnepieciešamākās preces, pirkt pakalpojumusIerobežotas iespējas iegūt izglītību, izmantot veselības aprūpi, iesaistīties kultūras aktivitātēs. Ar grūtībām tiek atrastas iespējas apmierināt vienīgi savas ikdienas (vissvarīgākās) vajadzības. Nav iespējas attīstīties, dot ieguldījumu savā un savu bērnu izaugsmē

Bērnudārzu trūkums

Nedraudzīga likumdošana vietējā produkta ražošanai un realizācijai. Jaunatnes neinformētība par veselīgu produktu. Vietējā produkta realizācija tirgū praktiski neiespējama (pārsvarā lielveikalos atrodama lielražotāju produkcija). Kooperācijas trūkums starp zemniekiem (mazajiem ražotājiem)

Liels sociāli neaizsargāto iedzīvotāju slānis

Konstatētais plašais nabadzības un atstumto grupu spektrs (cilvēki ar īpašām vajadzībām, t.sk. jauni cilvēki ar īpašām vajadzībām, nepilnās ģimenes bez pietiekamiem regulāriem ienākumiem, etnisko minoritāšu grupu pārstāvji, bezdarbnieki, pirmspensijas vecuma zemnieki, nelabvēlīgās ģimenes, pensionāri, no rajona centra attālināto lauku saimniecību iedzīvotāji) šai rajonā nosaka nepieciešamību viņiem sniegt plaša spektra palīdzību, ieskaitot nepieciešamās informācijas sniegšanu, apmācības un pašapziņas celšanu

Darba vietu trūkums lauku iedzīvotājiem

Kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamība lauku teritorijās

Nospiestība un depresija

Katram cilvēkam ir savs viedoklis par to, kas ir nabadzība; katram cilvēkam ir savs vajadzību un prasību līmenis, un ja tas netiek sasniegts, cilvēks jūtas slikti, tas ietekmē viņa(s) attieksmi pret citiem un pret savu dzīvi. Visbiežāk nospiestība izraisa depresiju.



4. SVID ANALĪZE

Stiprās puses:

Lauksaimniecībā daudzveidīgi ražošanas veidi; Vietējie resursi - plašs resursu klāsts ražošanai. Augsts lietderīgā kokapstrādes galaprodukcijas procents; Ir profesionālas asociācijas; Mazie uzņēmumi - pamats specializācijai; Labas amatniecības tradīcijas; Lauksaimniecība - dzīves veids, zināma stabilitāte, neatkarība; Samērā labs lauksaimniecības tehnikas servisa tīkls; Sports - brīvā laika aizpildītājs; Laba pašdarbība; Pensionāru klubi, regulāri pasākumi pensionāriem; Invalīdu, daudzbērnu ģimeņu biedrības; Baznīcas, svētdienas skolas; Iedzīvotāju vēlme iesaistīties pasākumos, ir organizatori; Kuldīgai izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums, lai kļūtu par Kurzemes reģiona

centru; Laba mobīlo sakaru sistēma pretstatā analogajiem telefonu sakariem; Kuldīga raksturo Kurzemes reģionu; Pietiekami sazarots rajona ceļu tīkls, relatīvi liels ceļu daudzums ar cieto

segumu; Ir droši elektroapgādes kanāli; Rajonā attīstīta kokapstrāde un lauksaimniecība; Kokapstrādē ir veselīga konkurence; Vēlme meklēt papildizglītību, palielinās izglītoto iedzīvotāju īpatsvars; Vispārējās izglītības apguves daudzveidība; Ir labi saglabājušās vietējās kultūras tradīcijas; Ir tehniskais aprīkojums (torņi) un izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis mobīlo

sakaru tīkla, Kurzemi aptverošu radio, TV sakaru attīstībai

Iespējas:

Iespēja attīstīt tūrisma maršrutus : Kuldīga - Jūrkalne (izeja uz jūru); Kuldīga - Aizpute - Liepāja.

Iespējas izveidot ātrā cikla ražotnes, kas strādā uz Kurzemes reģionu; Šķelda, skaidas - resurss enerģētikai un ražošanai; Labi lauksaimniecības zemes resursi; Ir produkcijas noieta tirgus; Cilvēka faktors labvēlīgs; Iespējas izkopt etnogrāfiskās atšķirības. Kuldīgai kļūšana par Kurzemes reģiona administratīvo centru paver plašas

iespējas attīstībai; Tranzīta punkts: Liepāja - Ventspils un Rīga;

Vājās puses (problēmas):

Kvalificētu kadru trūkums; Slikts sabiedriskais trasnsports;



Daudzās vietās slikta ceļa seguma kvalitāte; Telefona sakari analogajā tīklā ir slikti un turpina pasliktināties; Visu sistēmu mobīlie sakari nenoklāj vienmērīgi visu rajonu; Diviem rajonā samērā svarīgiem ceļiem atsevišķi zemas kvalitātes posmi; Nav atjaunota vai pilnībā pārstrukturēta sagrautā ražošanas struktūra; Nav elastīgas reakcijas uz tirgu; Sagrauta materiāli tehniskā bāze; Nav tirgus izpētes; Lielo nodokļu slogs noved pie neformālas darbošanās; Nevienmērīgs pakalpojumu līmenis Kuldīgā un pārējā rajonā; Trūkst labi aprīkotas telpas sportam; Relatīvi zems iedzīvotāju blīvums; Zema maksātspēja; Valsts izglītības politika tikai veidošanās stadijā; Izglītība ne vienmēr atbilst tirgus pieprasījumam; Skolu un kultūras iestāžu materiālā bāze novecojusi; Nav priekšnoteikumu kvalificētu kadru piesaistīšanai rajonā, īpaši ārpus

pilsētām; Meliorācijas sistēmu sliktais stāvoklis; Kuldīga laiku gaitā pakāpeniski zaudē savu nozīmi Kurzemes reģionā; Nav precīzas statistikas; Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu trūkums; Visās viena līmeņa skolās nav vienāda zināšanu kvalitāte; Nav pārāk plaši izplatīts veselīgs dzīves veids.

Draudi:

Netiek pilnībā sakārtoti ceļi - mazāks kapitāla pieplūdums no ārpuses; Neskaidra valsts finansiālā politika - nodokļu sliktā iekasēšana; Nav maksātspējīgu patērētāju; Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā samazinās lauku iedzīvotāju

skaits, nomales iznīkst, palielinās bezdarbnieku skaits, kas nespēj sevi nodrošināt;

Lauksaimniecības nesubsidēšana - produkcijas nekonkurētspēja Eiropas tirgū;

Nevērīga rajona, pagastu, pilsētu vadītāju attieksme pret ražošanas attīstību - darba vietu samazināšanās;

Cenu nekontrolējama vai nesamērīga celšanās enerģētikas resursiem; Zema dzimstība; Sezonālais raksturs, dabas apstākļu ietekme uz lauksaimniecisko ražošanu

Stiprās puses un iespējas sastāda to rajona pozitīvo iezīmju daļu, kas ir jāattīsta un jāizmanto.Problēmām ir pievēršama lielāka uzmanība un to risinājumam ir pievēršama sevišķa uzmanība.Problēmas jau iepriekš ir apkopotas lielākos blokos, jo nav nozīmes risināt daudzas šauras problēmas ja cēlonis tām ir viens. Pastāv iespēja, ka savstarpējās saistības dēļ, atrisinot vienu problēmu, arī kādai citai tiek rasts risinājums.



5. STRATĒĢIJAS PRIORITĀTES, PASĀKUMI, RĪCĪBAS

5.1. Kuldīgas rajona pamatvērtības

Teritorijas plānojumam jāsekmē Kuldīgas rajona teritorijas pamatvērtību saglabāšanu, paaugstināšanu un pilnvērtīgu izmantošanu:

Uz izglītību un pašattīstību virzīti, sava novada izaugsmē ieinteresēti iedzīvotāji.

Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis Kurzemes centrālajā daļā, labvēlīgs novietojums starp lielajām Latvijas ostām.

Vēsturiski izveidojusies reģionālā transporta infrastruktūra, kas saista rajonu ar pārējo Kurzemes teritoriju.

Bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums, Kuldīga – vēsturiskā Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta.

Maz pārveidota dabas vide, kas bagāta ar ainaviski un bioloģiski daudzveidīgām teritorijām.

Bagātīgi un relatīvi ērti pieejami un transportējami meža resursi.

Daudzveidīgas lauksaimniecības specializācijas iespējas.

Perspektīvi izmantojami dabas resursi (piemēram, ģeoloģiskās struktūras gāzes krātuvju ierīkošanai, kvarca smilts atradnes u.c.).

5.2. Kuldīgas rajona nākotnes vīzija

Kuldīgas rajona nākotnes vīzija izstrādāta Kuldīgas rajona teritorijas attīstības programmas ietvaros. Kuldīgas rajona teritorijas plānojumā tiek piedāvāta nedaudz koriģēta un papildināta vīzijas versija.

Kuldīgas rajons Kurzemē Pēc administratīvi teritoriālās reformas realizācijas Kuldīga ir kļuvusi par

novada centru un reģionālās nozīmes pilsētu

Kurzemes reģionā Kuldīga attīstās kā izglītības un zinātnes, kultūras un mākslas, veselības aprūpes, komunikāciju un tūrisma centrs. Kuldīga sāk atgūt Kurzemes vēstures un arhitektūras “pērles” veidolu.

Kuldīgas rajons ir kļuvis par ātrā cikla ražošanas bāzi visam reģionam ar uzņēmumu koncentrāciju Skrundas un Kuldīgas pievārtē.

Vide Būtiski nav mainījusies pašreizējā telpiskā struktūra.

Dabiskā vide ietver urbanizētās vides areāltipa teritorijas. Noticis kvalitatīvs vēsturiskās attīstības turpinājums.



Antropogēnā vide kļuvusi sakārtota, dabiskā vide saglabājusi pašreizējo daudzveidību, kvalitāti; kļuvusi saudzīgāka tās apsaimniekošana un izmantošana.

Sabiedrība Pieaudzis iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums, samazinājies mirstības

līmenis. Dzimstība līdzsvaro mirstību un nodrošina pilnvērtīgu dabisko ataudzi. Migrācijas saldo ir kļuvis pozitīvs, pateicoties pieprasījumam pēc kvalificēta darbaspēka.

Kvalitatīvi mainījies iedzīvotāju sastāvs. Rajonā ir 90% pieaugušo iedzīvotāju ar vidējo izglītību. Liels ir to pieaugušo iedzīvotāju skaits, (apmēram 40%), kas ir ieguvuši vai izrādījuši vēlmi iegūt augstāko izglītību. 50% iedzīvotāju ir augsti kvalificēti speciālisti savā darbības nozarē.

Kvantitatīvi mainījies iedzīvotāju sastāvs – apgādājamo īpatsvars nepārsniedz 30%.

Intelektuālais potenciāls sasniedzis pašuzturošu un augtspējīgu līmeni. Notiek pārbīde uz videi draudzīgāku pasaules uzskatu.

Saimniecība Infrastruktūra:

o jebkura veida informatīvs nodrošinājums un komunikācijas pieejamas jebkurā rajona vietā;

o nodrošinātas maksimālas pārvietošanās iespējas, bet pastāv minimāla pārvietošanās nepieciešamība primāro vajadzību apmierināšanai.

Enerģētika:

o maksimāla enerģijas avotu daudzveidība ar tendenci pārejai uz vietējiem atjaunojamiem avotiem;

o dilstošs enerģijas patēriņš apkurei un transportam.

Ražošana; nodrošinātas iespējas jebkura veida ražošanai, kas balstās uz šādiem pamatprincipiem:

o vietējo resursu pielietojums;

o maza materiālu un energoietilpība;

o augsti kvalificēts darbaspēks;

o konkurētspējīgs gala produkts.

5.3. Prioritātes, pasākumi, rīcības

Attīstības stratēģija atbilst divām 2006.gada 18.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.601 noteiktajām jomām:



dzīves kvalitātes uzlabošana lauku apvidos, ieskaitot tādu komersantu, nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldību sektoru kopīgu projektu attīstību, kas vērsti uz pakalpojumu sasniedzamības un kvalitātes uzlabošanu iedzīvotājiem

vērtības pievienošana vietējiem produktiem (precēm un pakalpojumiem), ar sabiedrisko pasākumu palīdzību īpaši veicinot tirgus pieejamību maza apjoma ražošanas uzņēmumu produkcijai;

Stratēģiskajā plānā laika posmam no 2006.gada līdz 2008.gadam noteiktas sekojošas trīs prioritātes:

1. PRIORITĀTE: LAUKU ATTĪSTĪBA

PASĀKUMS: Vietējo produktu (preču un pakalpojumu) konkurētspējas palielināšana

RĪCĪBAS 1.1. Uzņēmējdarbības kapacitātes stiprināšana, izveidojot atbalsta kooperācijas vietējā produkta attīstībai;

1.2. Apmācību programmu izstrāde un īstenošana darbinieku apmācībai;

1.3. Vietējā produkta konkurētspējas veicināšana;

1.4.Mārketinga pasākumi vietējā produkta popularizēšanai;

1.5. Infrastruktūras uzlabošana vietējā produkta attīstībai

2. PRIORITĀTE: SOCIĀLĀ IEKĻAUŠANA

PASĀKUMS: Ģimeņu ar bērniem vērtības stiprināšana un vajadzību apmierināšana

Mērķa grupa:

Ģimenes ar bērniem, kurām nav pietiekamu regulāru ienākumu.

RĪCĪBAS 2.1. Pasākumu un pakalpojumu nodrošināšana ģimenēm ar bērniem

2.2. Psiholoģiskais atbalsts ģimenēm ar bērniem.

3. PRIORITĀTE: LAUKU IEDZĪVOTĀJU AKTĪVA DZĪVESVEIDA



VEICINĀŠANA

PASĀKUMS: Kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšana lauku iedzīvotājiem

RĪCĪBAS 3.1. Sporta un atpūtas infrastruktūras izveide un nepieciešamā aprīkojuma iegāde

3.2. Kultūras un sporta pasākumi sabiedrības aktivizēšanai


Rīcības plāns

RĪCĪBAS PLĀNS

1. PRIORITĀTES MĒRĶIS, PASĀKUMA UN RĪCĪBAS APRAKSTS

1. PRIORITĀTE - LAUKU ATTĪSTĪBAMērķis: lauku novadu attīstības veicināšana atbalstot vietējo uzņēmējdarbību .

Viens no galvenajiem lauku attīstības priekšnoteikumiem ir sakārtota un uz attīstību vērsta uzņēmējdarbība. Rīcības plāns paredz sniegt atbalstu vietējo uzņēmēju darbības aktivizēšanai, lai tādējādi celtu vietējās produkcijas konkurētspēju tirgū. Lai to nodrošinātu Rīcības plānā ir paredzēta uzņēmēju kooperāciju veidošana, kas veicinātu pozitīvās pieredzes apmaiņu un padarītu vieglāku mazo uzņēmumu produkcijas realizāciju tirgū. Ne mazāk nozīmīga loma jāpešķir mārketingam. Svarīgs uzņēmumu izaugsmes faktors ir cilvēkresursi, taču bieži lauku apvidos pieejamais darbaspēks ir ar zemu vai konkrētajam uzņēmumam neatbilstošu kvalifikāciju, tāpēc Rīcības plānā iekļauta jaunu darbinieku apmācība un esošo darbinieku kvalifikācijas celšana, nodrošinot apmācības pēc iepējas tuvāk dzīvesvietai.

Rīcības plāna ieviešanas rezultātā paredzēts, ka tiks uzlabota uzņēmējdarbības vide, palielināsies vietējo uzņēmumu konkurētspēja, kas pastarpināti caur nodokļiem palielinās arī vietējo pašvaldību ienākumus, pozitīvi ietekmējot sociāli ekonomisko vidi tieši lauku apvidos. Apmācību rezultātā tiks celta vietējo iedzīvotāju kvalifikācija, kas pēcāk palielinās viņu konkurētspēju darba tirgū, paieaugs ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, tiks celta viņu pašapziņa, kā arī mazināsies sociālā atstumtība.

Pasākums: Vietējo produktu (preču un paklapojumu) konkurētspējas palielināšana

Rīcības:

1.1. Vietējās uzņēmējdarbības kapacitātes stiprināšana, izveidojot atbalsta kooperācijas vietējā produkta attīstībai;

1.2. Apmācību programmu izstrāde un īstenošana dabinieku apmācībai;

1.3. Vietējās produkta konkurētspējas veicināšana;

1.4. Mārketinga pasākumi vietējā produkta popularizēšanai;

1.5. Infrastruktūras uzlabošana vietējā produkta attīstībai.


Rīcības plāns

Rīcības Piedāvātie risinājumi Indikatori rezultātu novērtēšanai

Galvenie partneri Izmaksas Termiņš

1.1. Uzņēmējdarbības kapacitātes stiprināšana, izveidojot atbalsta kooperācijas vietējā produkta attīstībai;

Uzņēmējdarbības kooperāciju izveidošana, to izveidē aktīvi iesaisot dažādus uzņēmējdarbības pārstāvjus, nodrošinot šīm VIG lauku attīstības speciālistu konsultācijas.

Projekta dotācijas lielums līdz 5000 LVL

Izveidotas 2 vietējo uzņēmēju kooperācijas.

Biedrības padome;

VIG;

Vietējie uzņēmēji;

Lauku attīstības speciālisti, Vietējās attīstības speciālisti;

10000 LVL

No 2007. gada janvāra līdz 2007. gada jūnijam


Atbalsts VIG ierosinātiem projektiem, kas paredz jaunu darbinieku apmācību un esošo darbinieku kvalifikācijas celšana.


Izstrādātas un novadītas 3 apmācību programmas;

Kopā apmācīti 32 darbinieki;

Izveidotas 8 jaunas darba vietas, saglabātas 12 esošās darba vietas

Biedrības padome;

Vietējās pašvaldības;

Vietējie uzņēmēji;

VIG;

NVA Kuldīgas filiāle

Kuldīgas novada pieaugušo izglītības centrs

9000 LVL

Apmācību programmas izstrāde no 2007. gada janvāra līdz martam

Apmācību programmas novadīšana no 2007. gada marta līdz septembrim


Rīcības plāns



1.3. Vietējās produkta konkurētspējas veicināšana;

Atbalsts vismaz 3 inovatīvām uzņēmējdarbības aktivitātēm.

Projekta dotācijas lielums līdz 5000 LVL.

Atbalstīti 3 inovatīvās uzņēmējdarbības asākumi


Vietējie uzņēmēji

15 000 LVL No 2006. gada decembra līdz 2008. gada jūnijam

1.4. Mārketinga pasākumi vietējā produkta popularizēšanai;

Informatīvie materiāli, norādes zīmes.

Vietējā produkta piejamības nodrošināšana.

Produkcijas popularizēšanas pasākumi pagastos un pilsētās.

Degustāciju un izstāžu organizēšana.


Norādes zīmes un informatīvie materiāli

Dalība tirgos.

Noorganizētās izstādes un degustācijas

Vietējie uzņēmēji 15 000 LVL No 2006. gada decembra līdz 2008. gada jūnijam


Atbalsts 4 uzņēmumu infrastruktūras uzlabošanai (darba vietu iekārtošanai, telpu remontam un aprīkojumam)

Projekta dotācijas lielums līdz 5000 LVL. Nepieciešams uzņēmēju līdzfinansējums.

Uzlabota infrastruktūra 4 vietējos uzņēmumos

Biedrības padome

Vietējie uzņēmēji

20 000 LVL No 2006. gada decembra līdz 2008. gada jūnijam


Rīcības plāns

2. PRIORITĀTE – SOCIĀLĀ IEKĻAUŠANA

Mērķis: Stiprināt ģimeņu ar bērniem iekļaušanos vietējos sociālajos un ekonomiskajos procesos, lai sasniegtu / apmierinātu mērķa grupas vajadzības.

Sociālās iekļaušanas aktivitātes ir vērstas uz konkrētu mērķa grupu: ģimenēm ar bērniem ģimenes bez pietiekošiem, regulāriem ienākumiem, lai risinātu viņu vajadzības caur labāku pakalpojumu nodrošinājumu un nepieciešamās informācijas izplatīšanu. Mērķa grupas iekļaušanās sabiedrībā tiks veicināta apzinot ģimeņu ar bērniem vajadzības, veidojot ģimeņu atbalsta grupas, kurām būs pieejamas pieredzējušu speciālistu konsultācijas dažādos jautājumos. Lai veicinātu kopīgo problēmu apzināšanu un meklētu iespējamos risinājumus šīs prioritātes ietvaros paredzēta īpašu pasākumu organizēšana ģimenēm, lai tiktu stiprināta ģimenes identitāte un pašvērtība sabiedrībā.

Rīcības plāna ieviešanas rezultātā paredzēts, ka pieaugs izpratne par problēmām, ar kurām saskaras ģimenes ar bērniem, un ka veikto pasākumu rezultātā tiks mazināta mērķa grupas sociālā atstumtība, kā arī tiks mazināta sociālā spriedze pagastos

Pasākums: Ģimeņu ar bērniem vērtības stiprināšana un vajadzību apmierināšana

Mērķa grupa:


Rīcības:

2.1. Pasākumu un pakalpojumu nodrošināšana ģimenēm ar bērniem;



Rīcības plāns



2.1. Pasākumu un pakalpojumu nodrošināšana ģimenēm ar bērniem

Spēļu un rotaļu istabu izveide vietējās pašvaldībās (3), daļēji risinot bērnudārzu trūkumu

Dažādu ģimenei domātu kopīgu pasākumu organizēšana, lai stiprinātu ģimenes nozīmi (5)

Dotācijas lielums līdz 5000 LVL

Izveidotas jaunas spēļu un rotaļu istabas

Noorganizēti kopīgi pasākumi vietējo pašvaldību ģimenēm

Tiešie saņēmēji ir 50 ģimenes ar nepietiekamiem regulāriem ienākumiem

Biedrības padome; Plašākās partnerības pārstāvji;


Ģimeņu psihologi;

Kuldīgas rajona padomes Sociālās palīdzības nodaļa;

VSAA Kuldīgas filiāle;

Izglītības pārvalde.

40 000 LVL

2007.gada februāris;

2007. gada marts 2008. gada marts

2.2. Psiholoģiskais atbalsts ģimenēm ar bērniem

Ģimeņu atbalsta grupu izveide ar speciālistu piesaisti.

Māmiņu klubi


Izveidota ģimeņu atbalsta grupa.

Izveidoti māmiņu klubi

Ģimeņu psihologi;

Biedrības padome;


20 000 LVL Projekts realizēts no 2007.gada janvāra līdz 2007.gada augustam


Rīcības plāns

3. PRIORITĀTE – LAUKU IEDZĪVOTĀJU AKTĪVA DZĪVESVEIDA VEICINĀŠANA

Mērķis: Nodrošināt to, lai lauku iedzīvotājiem būtu pieejamas sporta un kultūras aktivitātes atbilstoši interesēm vienlaikus veicinot viņu iesaistīšanos pasākumu norisē

Pasākums: Kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšana lauku iedzīvotājiem

Salīdzinājumā ar pilsētām laukos iedzīvotājiem ir salīdzinoši mazāk iespēju kvalitatīvi pavadīt savu brīvo laiku, jo pagastu sporta un kultūras iestādēs pieejamā materiāli tehniskā bāzebieži vien ir morāli un fiziski novecojusi un nav atbilstoša mūsdienu prasībām, bet pašu pašvaldību budžetā pietrūkst līdzekļu situācijas uzlabošanai, jo tiek risinātas steidzmākās sociālās problēmas. Kuldīgas pilsētas domes īstenotais projekts „Darīsim paši!”, kur vietējām iniciatīvas grupām bija iespējams saņemt 1000 EUR dzīves kvalitātes uzlabošanai parādīja, ka arī saņemot salīdzinoši nelielu finansiālo atbalstu pagastos ir iespējams uzlabot un dažādot brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Rīcības plāna ieviešanas rezultātā sagaidāms, ka tiks uzlabota vietējo iniciatīvas grupu sporta un atpūtas telpu infrastruktūra, palielināta materiāli tehniskā bāze. Lauku iedzīvotājiem tiks nodrošinātas kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas apmeklējot dažādus interešu pulciņus, tiks veicināta iedzīvotāju iesaistīšanās kopīgās aktivitātes, tādējādi stiprinot viņu piederību konkrētajai pašvaldībai.

Rīcība:

3.1. Sporta un atpūtas infrastruktūras izveide un nepieciešamā aprīkojuma iegāde.



Rīcības plāns

Rīcība Piedāvātie risinājumi Indikatori rezultātu novērtēšanai


3.1. Sporta un atpūtas infrastruktūras izveide un nepieciešamā aprīkojuma iegāde

VIG sporta un kultūras aktivtātēm paredzēto telpu remontēšana, šajā darbā iesaistot arī vietējos iedzīvotājus,lai samazinātu izmaksas

VIG sporta un kultūras aktivitēm paredzētajām telpām nepieciešamās tehnoloģijas, aparatūras un inventāra iepirkšana


Izremontētas un atjaunotas 2 sporta un kultūras aktivtātēm paredzētās telpas;

Iepirkts jauns inventārs vai uzlabots jau esošais inventārs 4 sporta un kultūras aktivitātēm paredzētās telpās

Vietējās pašvaldības

Vietējie kultūras un atpūtas nami;

Vietējās skolas;

Vietējie iedzīvotāji

30 000 LVL

No 2007. gada janvāra līdz 2008. gada martam


Noorganizētas sporta spēles vietējai jaunatnei

Dažādu tematisko pasākumu noorganizēšana, iesaistot vietējos lauku iedzīvotājus


Noorganizētas sporta spēles

Noorganizēti tematiskie pasākumi


Vietējieiedzīvotāji;

Vietējie kultūras un atpūtas nami;

Vietējās skolas

30 000 LVL No 2007. gada janvāra līdz 2008. gada martam


2. RĪCĪBAS PLĀNA IEVIEŠANAS PROCEDŪRAS

2.1 Ievads

Šī dokumenta mērķis ir sniegt skaidrojumus biedrības „Darīsim paši!” stratēģiskā plāna ieviešanā.

Katrai nodaļai ir paskaidrojošs ievads, kas izskaidro piedāvāto saturu vai sistēmu, to loģiku un veidu, kā tās var piemērot konkrētam pasākumam.

2.2 Partnerības apraksts un pienākumi

Partnerības nosaukums: biedrība „Darīsim paši”

Adrese: Pilsētas 2, Kuldīga, LV-3301

Kontaktpersona: Inga Bērziņa, biedrības „Darīsim paši!” padomes priekšsēdētāja

Kuldīgas rajona partnerības biedrības locekli:

Vārds, uzvārds Pārstāvētā organizācija

Inga Bērziņa Kuldīgas rajona padomes pašvaldības aģentūras „Kuldīgas attīstības aģentūra” direktore

Uldis Ante Z/s „Kažoki” valdes priekšsēdētājs

Daiga Bitiniece SIA„Jaunais Kurzemnieks” valdes locekle

Genādijs Sičevs Invalīdu biedrības „Tu vari” valdes loceklis

Melānija Mazberga Pensionāru apvienības „Rumbiņa” valdes locekle

Ingus Pētersons Tūrisma un orientēšanās kluba „Taka” valdes loceklis

Ilze Šulca Kuldīgas Lauku konsultāciju biroja vadītāja

Nellija Kleinberga Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētāja

Sigunds Zavickis Padures pagasta padomes priekšsēdētājs

Biedrības „Darīsim paši” pienākumi:

Veikt koordinācijas darbu ar citām plašākajā partnerībā iesaistītajām organizācijām/dalībniekiem;

Stratēģijas ieviešanai izveidot vienkāršu, skaidru vadības sistēmu;

Novērtēt projektus saskaņā ar padomes lēmumiem un Ministru kabineta noteikumiem;


Rīcības plāns

Nodrošināt procesa un resursu (fondu) administrēšanas pareizību, caurspīdību un godīgumu;

Savlaicīgi informēt kopienas par turpmākajiem pasākumiem;

Nodrošināt efektīvu un piemērotu uzraudzību visiem stratēģijas realizācijas aspektiem;

Veikt pastāvīgu rīcību realizācijas novērtēšanu, kas veicinās efektīvu stratēģiskā plāna realizāciju, kā arī dos pieredzi un informāciju nākotnes aktivitātēm;

Nepārtraukti popularizēt “labākās prakses” rezultātus, efektīvi izmantojot masu saziņas līdzekļus, kā piemēram preses relīzes, prezentācijas un radio intervijas, u.c;

Organizēt regulāras partnerības valdes sēdes, izveidot paziņojumu sniegšanas, dienaskārtības sastādīšanas, protokolēšanas, u.c. sistēmas.

2.3. Interešu deklarēšana

Biedrība ir vienojusies, ka partneriem nepieciešams paziņot, kādas organizācijas vai citas intereses viņi pārstāv, kuras varētu ietekmēt viņu objektivitāti lēmumu pieņemšanā. Lai to izdarītu, nepieciešams partneru interešu reģistrs.

Kad tiek apspriests projekts, kurā partneris ir ieinteresēts, iesaistītajam partnerim tiks palūgts atstāt sapulces telpu, kamēr tiks apspriests konkrētais projekts, un pieņemts lēmums. Tas tiek norādīts sapulces protokolā. Reģistrs tiek atjaunots pirms katras finansējuma piešķiršanas sēdes.

Interešu reģistrs

Partneris Intereses: profesionālā/uzņēmējdarbības/brīvprātīga

Inga Bērziņa Kuldīgas rajona padomes pašvaldības aģentūras „Kuldīgas attīstības aģentūra” direktore

Uldis Ante Z/s „Kažoki” valdes priekšsēdētājs

Daiga Bitiniece SIA „Jaunais Kurzemnieks” valdes locekle

Genādijs Sičevs Invalīdu biedrības „Tu vari” valdes loceklis

Melānija Mazberga Pensionāru apvienības „Rumbiņa” valdes locekle

Ingus Pētersons Tūrisma un orientēšanās kluba „Taka” valdes loceklis

Ilze Šulca Kuldīgas Lauku konsultāciju biroja vadītāja

Nellija Kleinberga Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētāja

Sigunds Zavickis Padures pagasta padomes priekšsēdētājs


Rīcības plāns

INTEREŠU DEKLARĀCIJA

Biedrības „Darīsim paši!” padome ir vienojusies, ka partneriem nepieciešams paziņot, kādas organizācijas vai citas intereses viņi pārstāv, kuras varētu ietekmēt viņu objektivitāti lēmumu pieņemšanā. Partneri par to sniedz informāciju partneru Interešu reģistram; reģistrs tiek atjaunots pirms katras finansējuma piešķiršanas sēdes, partneriem parakstot Interešu deklarāciju. Ja interešu konflikts nepastāv, partneris paraksta apliecinājumu A; gadījumā, ja pastāv interešu konflikts, partneris par to informē, parakstot sadaļu B.

Vārds, uzvārds:

Organizācija, amats:

Konkursa nosaukums, uz kuru attiecas finansējuma piešķiršana:

A Apliecinu, ka man nav tādu apstākļu, kuru dēļ es, personīgu motīvu vadīts (a), varētu būt ieinteresēts (-a) konkursa rezultātos par labu kādam pretendentam un kuri varētu ietekmēt manu objektivitāti lēmumu pieņemšanā.

Datums:________________________

Paraksts:________________________

B Informēju, ka man ir apstākļi, kuru dēļ es varētu nonākt interešu konfliktā un kuri varētu ietekmēt manu objektivitāti lēmumu pieņemšanā:

____________________________________________________________(papildus informācija par apstākļiem, kas veido interešu konfliktu)

Datums:__________________

Paraksts:________________________


Rīcības plāns

2.4. VIG projekta iesnieguma formaZemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 18.jūlija

noteikumiem Nr.601

ES struktūrfondu(ELVGF)

VPD 4. prioritātes “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana”4.6. pasākuma „VIETĒJO RĪCĪBU ATTĪSTĪBA (LEADER+ VEIDA PASĀKUMS)”4.6.2. aktivitātes "Integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas”vietējās iniciatīvas grupas projekta iesniegums

Iesniedzējs:

LAD klienta numurs:

Iesnieguma Nr. (LAD)

Apliecinājums par iesnieguma reģistrēšanu VRG:

Iesnieguma Nr. (VRG) Iesnieguma reģistrēšanas datums un laiks:

VRG darbinieka uzvārds un paraksts:

A. VISPĀRĒJĀ DAĻA – PROJEKTA PAMATDATIA1. Attiecināmā vietējā rīcības grupa (VRG)

A2. Attiecināmās integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas tēma

A3. Attiecināmā integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijasprioritāte /nosaukums/A4. Attiecināmā integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas


Rīcības plāns

pasākums /nosaukums/A5. Attiecināmā integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijasrīcība /nosaukums/

A6. Projekta nosaukums

A7. Plānotais projekta sākuma un beigu datums

A8. Plānotais kopējais projekta īstenošanas ilgums (mēnešos)

A9. Projekta izmaksas (lati)% 2006. 2007. 2008. Kopā

Kopējās izmaksastajā skaitāattiecināmās izmaksasA10. Projekta īstenošanas vieta(reģions, rajons, pilsēta, pagasts)A11. Projekta kopsavilkums, izmantošanai publikācijās (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes).

B. DAĻA – PROJEKTA IESNIEDZĒJA PAMATDATIB1. Ziņas par iesniedzējuNosaukums:

Juridiskā darbības forma: B1.1. Biedrība B1.2. Nodibinājums

Reģistrācijas numurs:Juridiskā adrese: Iela, mājas Nr.

Pilsēta, rajonsValsts

Adrese korespondencei: Iela, mājas Nr.Pilsēta, rajonsValstsPasta indekss

Kontaktinformācija: KontaktpersonaTālruņa Nr.Faksa Nr.E-pasta adreseMājas lapas adrese

B2. Ziņas par iesniedzēja atbildīgo amatpersonuVārds, uzvārdsIeņemamais amatsKontaktinformācija: Tālruņa Nr.

Faksa Nr.E-pasta adrese

B3. Ziņas par projekta vadītājuVārds, uzvārdsIeņemamais amats


Rīcības plāns

Kontaktinformācija: Tālruņa Nr.Faksa Nr.E-pasta adrese

B4. Ziņas par projekta finanšu uzskaiti atbildīgo personuVārds, uzvārdsIeņemamais amatsKontaktinformācija: Tālruņa Nr.

Faksa Nr.E-pasta adrese

B5. Ziņas par projekta iesniedzēja bankas rekvizītiem (ja attiecināms)Bankas nosaukumsSWIFT kodsKonta nr.Subkonta nr. (ja attiecināms)B6. Projekta iesniedzēja apraksts:Kad vietējā iniciatīvas grupa (turpmāk – VIG) tika izveidota un kad tā uzsāka savu darbību?Kādas pašreiz ir Jūsu organizācijas galvenās aktivitātes?

B7. Projekta iesniedzēja pieredzes apraksts:Detalizēts Jūsu organizācijas pēdējo 5 gadu aktivitāšu (projektu) apraksts tajās sfērās, kuras apliecina administratīvo, metodisko un finanšu vadības spēju, kas nepieciešama LEADER veida aktivitāšu ieviešanai. Katrai aktivitātei (projektam) jānorāda:1) mērķi, laiks un realizācijas vieta;2) rezultāti;3) Jūsu organizācijas loma, iesaistīšanās pakāpe, pārvaldītā finansējuma apjoms;4) kopējās izmaksas (ja attiecināms);5) finansētāji (nosaukums, adrese, e-pasts, telefona Nr., finansējuma apjoms).Katras aktivitātes (projekta) raksturojumam maksimāli 1/2 lappuse.Mācības, semināri, kuros ir piedalījušies Jūsu organizācijas pārvaldes institūciju biedri, kas atbilst LEADER+ pieejai. Maksimāli 3 lappuses.

B8. Projekta iesniedzēja finanšu resursi:Detalizēts apraksts, kurā tiek parādīts, kā iesniedzējs administrēs finanšu resursus projektā paredzēto pasākumu izpildei plānotajos termiņos.

C. DAĻA – INFORMĀCIJA PAR PROJEKTUC1. Projekta atbilstības raksturojumsC1.1. Apraksts, kā projekts sniegs ieguldījumu Vienotā programmdokumenta un Programmas papildinājuma izvirzīto mērķu sasniegšanā un prioritātes un pasākuma ieviešanā:

C1.2. Atzīmējiet, vai projekts veicinās dzimumu līdztiesību: Projekts pamatā ir virzīts uz šo mērķi Projekts ir virzīts arī uz šo mērķi Projekts attiecībā uz šo mērķi ir neitrālsApraksts, kā projekts nodrošinās dzimumu līdztiesības veicināšanu (ja attiecināms):


Rīcības plāns

C1.3. Atzīmējiet, vai projekts nodrošinās vienādas iespējas dažādiem dalībniekiem: Projekts pamatā ir virzīts uz šo mērķi Projekts ir virzīts arī uz šo mērķi Projekts attiecībā uz šo mērķi ir neitrālsApraksts, kā projekts nodrošinās vienādas iespējas dažādiem dalībniekiem (ja attiecināms):

C1.4. Atzīmējiet, vai projekts sekmēs informācijas sabiedrības veidošanos: Projekts pamatā ir virzīts uz šo mērķi Projekts ir virzīts arī uz šo mērķi Projekts attiecībā uz šo mērķi ir neitrālsApraksts, kā projekts sekmēs informācijas sabiedrības veidošanos (ja attiecināms):

C1.5. Atzīmējiet, vai projektā tiks izmantotas atbilstošas dabas un kultūras resursu izmantošanas metodes: Projekta darbības teritorija ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas

teritorijā (Natura 2000) Projekta darbības teritorija nav iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas

teritorijā (Natura 2000)Apraksts, kādas dabas un kultūras resursu izmantošanas metodes tiks pielietotas projektā (ja attiecināms):

C1.6. Atzīmējiet, kāda būs projekta ietekme uz darba vietu saglabāšanu vai radīšanu: Tiks

saglabātas(skaits) esošās darba vietas.

Tiks radītas (skaits) jaunas darba vietas.Apraksts, kā projekts ietekmēs esošo darba vietu saglabāšanu un/vai jaunu darba vietu radīšanu (ja attiecināms):

C2. Projekta aprakstsC2.1. Projekta mērķis

C2.2. Projekta uzdevumi

C2.3. Esošās situācijas, projekta nepieciešamības apraksts un problēmu raksturojums

C2.4. Projekta mērķauditorijas raksturojums

C2.5. Projekta aktivitāšu aprakstsNr. Aktivitātes

nosaukumsRealizācijas termiņš (mēn.,gads.)

Detalizēts aktivitātes apraksts

1.2.utt.C2.6. Projekta rezultātu un to novērtēšanas rādītāju (indikatoru) apraksts

C2.7. Projekta ilgtspējas aprakstsBiedrība “Darīsim paši!” 72

Rīcības plāns

C2.8. Projekta īstenošanas risku apraksts

C3. Projekta ieviešanas organizācijaC3.1. Projekta īstenošanā iesaistītā personāla galveno pienākumu apraksts (ja attiecināms). Vai projekta īstenošanai ir pieejams nepieciešamais personāls? Ja nē, kā plānots to piesaistīt?

C3.2. Projekta administrēšanā iesaistītā personāla galveno pienākumu apraksts (ja attiecināms). Vai projekta administrēšanai ir pieejams nepieciešamais personāls? Ja nē, kā plānots to piesaistīt?

C3.3. Apraksts, kā projektā tiks nodrošināta iekšējā uzraudzība, projekta īstenošanas kvalitāte un izvēlētās mērķauditorijas vajadzības.

C3.4. Apraksts, kā plānots nodrošināt projekta publicitāti un izplatīt informāciju par projekta rezultātiem.

Atbildīgā amatpersona:

Paraksts:

Paraksta atšifrējums:Datums:

Zīmoga vieta

APLIECINĀJUMS

Es, apakšā parakstījies (-usies),

iesnieguma iesniedzēja ________________________________________iesnieguma iesniedzēja juridiskais nosaukums

atbildīgā amatpersona ________________________________________,vārds, uzvārds________________________________________,amata nosaukums

apliecinu, ka uz iesnieguma iesniegšanas brīdi ________________________:(datums)

1) projekta iesniedzējs šī projekta finansēšanai nav saņēmis Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības fondu (piemēram, SAPARD, PHARE, ISPA, ZVFI, ELVGF, ERAF, ESF) finansējumu vai cita veida valsts līdzekļus;

2) projekta iesniedzējs glabā projekta iesnieguma kopiju;

3) projekta iesniedzējs apņemas glabāt un nepieciešamības gadījumā uzrādīt visa veida nepieciešamo dokumentāciju un informāciju, kā arī piekrīt visa veida kontrolēm, kuras veiks Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības institūciju pārstāvji


Rīcības plāns

pirms projekta apstiprināšanas, projekta ieviešanas laikā un 5 gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšanas;

4) projektā paredzēto pasākumu ieviešana netiks uzsākta pirms līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu;

5) dokumentos sniegtā informācija ir patiesa. Projekta iesniedzējs ir informēts, ka nepatiesu ziņu sniegšanas gadījumā tiek izslēgts no struktūrfondu finansējuma saņēmēju loka līdz diviem gadiem;

6) projekts tiks īstenots projekta iesniegumā paredzētajā laikā. Projekta iesniedzējs ir informēts, ka projekta neizpildes gadījumā paredzētajā laikā, noslēgtais līgums tiks lauzts;

7) projekta iesniedzējs piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšanas bez Lauku atbalsta dienesta rakstiskas piekrišanas neveiks jebkādas darbības, kas var būtiski izmainīt projekta ieviešanas nosacījumus, mērķus un līdzfinansētās investīcijas.

8) projekta iesniedzējs neveiks nekādas izmaiņas projektā, iepriekš nesaskaņojot tās ar Lauku atbalsta dienestu;

9) projekta iesniedzējs nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta vai nav uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

10) projekta iesniedzējs izpildījis visus pienākumus saistībā ar nodokļu maksājumiem un nav nodokļu parādi;

11) projekta iesniedzējs izpildījis pienākumus saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un nav valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi;

Ja tiks konstatēts, ka projekta iesniedzējs apzināti vai nolaidības dēļ sniedzis nepatiesas ziņas, struktūrfonda projekta iesniedzējam tiks liegta iespēja saņemt struktūrfondu finansējumu līdz 2 gadiem. Attiecīgajos gadījumos Lauku atbalsta dienests vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās.

Paraksts:Paraksta atšifrējums:Datums:

Zīmoga vieta

D. DAĻA – PROJEKTA TĀMED1. Finansiālo izdevumu aprakstsD1.1. Attiecināmās izmaksas, LsNr. Plānotās aktivitātes

pa attiecināmo izmaksu kategorijām

Cena par vienību*, Ls

Vienību skaits

Summa*, Ls

Realizācijas termiņš (mēn.,gads)

% no kopējām izmaksām

I. Pamatlīdzekļu iegāde %1. Aktivitāte1.2. Izmaksu pozīcija1.3.


Rīcības plāns

II. Jaunbūves, rekonstrukcijas un renovācijas izmaksas %

III. Mācības, mācību vizītes %

IV. Vispārējas izmaksas (administrēšanas), kas nepārsniedz 10 % no projekta attiecināmo izmaksu summas

%

I - IV. Kopā: 100* Ja iesniedzējs ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tad ir jānosaka pilna cena par vienību, cena par vienību bez PVN un summa bez PVN.D1.2. Neattiecināmās izmaksas, LsNr. Plānotās aktivitātes pa attiecināmo izmaksu kategorijām Summa, Ls

Kopā:D2. Struktūrfonda pieprasījumu iesniegšanas laika grafiksNr. Struktūrfonda pieprasījumā iekļautās

attiecināmo izmaksu plānotās aktivitātesStruktūrfonda pieprasījuma iesniegšanas datums (mē.,gads)

Summa, Ls

1.2.3.Kopā:


Rīcības plāns

D3. Naudas plūsmaD3.1. Iesniedzēja naudas plūsma projekta īstenošanas laikā - .gads

Kopā Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris

Novembris Decembris

1 Atlikums mēneša sākumāNaudas līdzekļu ienākumi: X X X X X X X X X X X X XIenākumi no saimnieciskās darbības:

X X X X X X X X X X X X X

234 Debitoru parādi5 Kredīti6 Citi naudas līdzekļu ienākumi7 Kopējie naudas līdzekļu

ienākumi (2 + ..+ 6)Naudas līdzekļu izdevumi: X X X X X X X X X X X X X

891011121314 Citi naudas līdzekļu izdevumi15 Kopējie naudas līdzekļu

izdevumi (8 +.. + 14)16 Naudas līdzekļu atlikums (1 + 7 -

15)



E. PAVADDOKUMENTIE1. Lūdzu papildus projekta iesnieguma formai iesniegt sādus dokumentusIesniedzamie dokumenti Atzīmē ar X

(iesnieguma iesniedzējs)

Atzīmē ar X (atbildīgais darbinieks)

Jā Nē Neat-tiecas

Jā Nē Neat-tiecas

1. Iesnieguma 3 eksemplāri oriģināls2. Iesnieguma elektroniskais eksemplārs

oriģināls

3. Reģistrācijas apliecība kopija*4. Organizācijas statūti kopija*5. Projekta vadītāja dzīves apraksts oriģināls6. Par projekta finanšu uzskaiti atbildīgās personas dzīves apraksts

oriģināls

7. Projektā iesaistītā personāla dzīves aparksts

oriģināls

8. Organizācijas jaunākais gada pārskats

kopija*

9. Organizācijas operatīvais pārskats (jaunizveidotajām organizācijām)

oriģināls

10. Struktūrfonda projekta iesniedzēja aptaujas lapa par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu (2004.gada 7.septembra MK noteikumu Nr.782 1.pielikums)

oriģināls

11. Īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti vai ilgtermiņa nomas līgums vismaz uz 7 gadiem par būvi no projekta iesniegšanas brīža, ja projektā paredzēts uzstādīt iekārtas

kopija*

Jaunbūves, rekonstrukcijas un renovācijas projektiem:12. Zemesgrāmatu nodaļas izdots nostiprinājuma izraksts vai zemes grāmatu apliecība par zemi, uz kuras paredzēts veikt būvniecību, vai arī ilgtermiņa zemes nomas līgums. Par ilgtermiņa zemes vai ēkas (būvju) nomas līgumu tiks uzskatīts tāds līgums, kurā nomas termiņš nav īsāks par 7 gadiem

kopija*

13. Plānošanas un arhitektūras uzdevums

kopija*

14. Projekta iesniedzēja apstiprināts aprēķins par projekta aptuveno plānoto kopējo būves grīdas platību (m2) un izmaksām (Ls)

oriģināls

Iesniegto dokumentu skaits kopā:* iesniedzot dokumenta kopiju, iesniedzējs apliecina tās atbilstību oriģinālam (uz dokumenta atzīme „Kopija atbilst oriģinālam”, paraksts, paraksta atšifrējums, datums).

Ir iesniegti visi pavaddokumenti: Nav iesniegti visi pavaddokumenti:Iesniedzēja paraksts:

Iesniedzēja paraksts:

Paraksta atšifrējums: Paraksta atšifrējums:



Datums: Datums:

VRG darbinieka paraksts:

VRG darbinieka paraksts:

Paraksta atšifrējums: Paraksta atšifrējums:Datums: Datums:

2.5. VIG projektu vērtēšana

2.5.1. Vērtēšanas kritēriji

5.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 18.jūlija

noteikumiem Nr.601

Atklāta projektu iesniegumu konkursa projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji

I. Projekta iesnieguma atbilstība vietējās rīcības grupas izstrādātajai attīstības stratēģijai

Nr. p.k. Kritērijs

Maksimālais punktu skaits

Šo noteikumu 4.pielikuma

sadaļas1. Cik lielā mērā projekts ir izstrādāts, balstoties uz

detalizētu projekta darbības teritorijas sociāli ekonomiskās situācijas analīzi, kas pamato plānoto rīcību un nepieciešamību veikt pārmaiņas

5 C2.3.

2. Cik lielā mērā projekta izstrādē ir iesaistīti lauku iedzīvotāji un projekta īstenošana tiek virzīta uz iedzīvotāju (t.sk. mērķa grupu) vajadzību sasniegšanu – ir notikušas konsultācijas ar attiecīgās projekta darbības teritorijas iedzīvotājiem par projektā izvirzītajām prioritātēm, mērķiem, uzdevumiem, aktivitātēm

5 C2.3.

3. Vai projekta iesniegums parāda, ka projektā plānotās aktivitātes ir skaidri definētas un nodrošina kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu un ir atbilstošas noteiktajai prioritātei, pasākumam un rīcībai

5 A3., A4., A5., C2.5., C2.6.



4. Cik lielā mērā projekts ir inovatīvs projekta darbības teritorijā:

5 C2.3., C2.5., C2.6., C2.7.

4.1. inovāciju sasaiste ar esošajām tradīcijām un pieredzi 1,25

4.2. projekta teritorijā plānoto aktivitāšu inovācijas līmenis 1,254.3. inovāciju sasaiste ar cilvēku, dabas un finanšu

resursu līdzsvarotu izmantošanu (nodrošina labākas iespējas vietējā potenciāla īstenošanai)

1,25

4.4. tradicionāli izolētu sociālo un ekonomisko sektoru saskaņa

1,25

5. Vai projekts ir nozīmīgs izvēlēto mērķa grupu vajadzību risināšanai 5 C2.3., C2.4.

6. Vai projekts atbilst strukturālās politikas horizontālajiem mērķiem (dzimumu līdztiesības veicināšanai, reģionālo atšķirību mazināšanai, informācijas sabiedrības veicināšanai)

5 C1.2., C1.3., C1.4.

7. Vai projektā paredzētās aktivitātes ir noteiktas atbilstoši laika grafikam 5 A7., A8.,

C2.5.8. Cik lielā mērā projektā ietverti objektīvi pārbaudāmi

rezultātu un sociāli ekonomiskās ietekmes rādītāji 5 C2.6.

9. Cik atbilstoša ir attiecība starp projekta rezultātiem un izmaksām 5 C2.6., D1.

10. Vai finansiālo izdevumu apraksts ir pamatots, pietiekami detalizēts, viegli caurskatāms un atbilstošs reālajiem izdevumiem

5 D1.

11. Vai projektā plānotā naudas plūsma sagatavota atbilstoši biedrības vai nodibinājuma finanšu pārskatiem un plānotajām projekta aktivitātēm

5 D3.

12. Vai projektā paredzētās aktivitātes ir noteiktas atbilstoši plānotajam finansējumam 5 C2.5., D1.

13. Vai tiek radītas jaunas un/vai saglabātas esošās darba vietas 5 C1.6.

14. Vai projektam tiek nodrošināta ilgtspēja 5 C2.7.15. Vai iesniegumā ir atspoguļotas projekta īstenošanas

procedūras un vadības kapacitāte (personāls, aprīkojums un spēja rīkoties ar projekta budžetu)

5 B6., B7., B8., C3.1., C3.2.

16. Vai projekta administrēšanā iesaistītajam personālam ir atbilstoša kvalifikācija 5 C3.1., E1.5.,

E1.6.17. Vai projekta īstenošanā iesaistītajam personālam ir

atbilstoša kvalifikācija 5 C3.2., E1.7.

18. Vai iesniegumā ir skaidri norādīts, kā tiks veikta projekta īstenošanas uzraudzība (tai skaitā kvalitātes un izvēlētās mērķauditorijas apmierinātības izvērtēšana)

5 C3.3.

19. Vai plānotās aktivitātes projekta publicitātei un informācijas izplatīšanai ir pietiekamas un atbilstošas 5 C3.4.

20. Vai projekta iesnieguma dokumentācijas un projekta ieviešanas gatavība ir pietiekama un atbilstoša 5

Maksimālais kopējais punktu skaits 100



II. Administratīvie vērtēšanas kritēriji

Datums, kurā ir iesniegts projekta iesniegums

Iesniedzēja nosaukums

Iesnieguma numurs Jā Nē

1. Iesniegums un pievienotie dokumenti ir iesniegti noteiktajā termiņā

2. Iesniegts noteiktais iesnieguma eksemplāru (kopiju) skaits, un uz tiem ir attiecīgās norādes

3. Iesniegtais projekta iesnieguma oriģināleksemplārs ir cauršūts (caurauklots) un atbilstoši noformēts

4. Projekta iesniegumam ir pievienota aizpildītas projekta iesnieguma veidlapas elektroniskā versija

5. Iesniegums ir sagatavots datorrakstā

6. Iesniegums ir sagatavots latviešu valodā

7. Iesniegums ir pilnībā aizpildīts un sagatavots atbilstoši iesnieguma standarta veidlapai

8. Iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā persona, kurai ir paraksta tiesības

9. Pievienoto dokumentu saraksts ir atbilstošs pievienoto dokumentu skaitam

10. Projekta iesniedzējs ir reģistrēta biedrība vai nodibinājums

11. Pieprasītais Eiropas Savienības līdzfinansējuma apjoms nepārsniedz maksimālo iespējamo līdzfinansējuma apjomu

12. Projekta budžets ir aprēķināts latos, un visas izmaksas norādītas latos

13. Projekta finansēšanas plāns ir izstrādāts atbilstoši vadlīnijās norādītajam paraugam

14. Projekta budžets atbilst vadlīnijās noteiktajām attiecināmajām izmaksām

15. Projekta izmaksu aprēķins ir precīzi izstrādāts

16. Projekta īstenošanu plānots pabeigt līdz 2008.gada 30.jūnijam

III. Kvalitātes vērtēšanas kritēriji

Nr.p.k. Kritērijs Jā/nē

Šo noteikumu 4.pielikuma

sadaļas1. Projekta iesnieguma atbilstība Vienotā

programmdokumenta un Programmas papildinājuma prioritātei, pasākumam un aktivitātei

C1.1.

2. Projekta iesnieguma atbilstība strukturālās politikas horizontālajiem mērķiem (dzimumu līdztiesības veicināšana, ilgtspējīga attīstība, reģionālā attīstība un informācijas sabiedrības veicināšana)

C1.2., C1.3., C1.4.

3. Projekta iesniegums atbilst nacionālajiem, reģionālajiem



un vietējiem stratēģiskās plānošanas dokumentiem

4. Projekta iesniegums pamato izvēlētās mērķa grupas vajadzības

C2.3., C2.4., C2.6.

5. Projekta iesniegumā ir definēta un pamatota problēma C2.3.

6. Projekta iesniegums parāda skaidru un tiešu sasaisti starp izvirzīto mērķi, identificētajām problēmām un plānotajām projekta aktivitātēm

C2.1., C2.2.; C2.3.; C2.5.;

C2.6.

7. Projekta iesniegums parāda, ka projektā plānotās aktivitātes ir skaidri definētas, samērīgas ar plānoto projekta īstenošanas laika grafiku un nodrošina kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu

8. Projekta iesniegums ietver objektīvi pārbaudāmus projekta rezultātu indikatorus, projekta rezultāti nodrošina mērķauditorijas vajadzību apmierināšanu. Projekta gaidāmie rezultāti ir ilgtspējīgi

C2.6.; C2.7., C3.3.

9. Projekta iesniegums parāda projekta ekonomisko dzīvotspēju D3.

10. Iesniegumā ir atspoguļotas projekta īstenošanas procedūras un vadības kapacitāte (personāls, aprīkojums un spēja rīkoties ar projekta budžetu)

B7., B8., C3.1., C3.2.

11. Iesniegumā ir atspoguļota projektu administrējošā personāla kompetence, pieredze un profesionālā kvalifikācija

C3.1., E1.5., E1.6.

12. Iesniegumā ir skaidri norādīts, kā tiks veikta projekta īstenošanas uzraudzība (tai skaitā kvalitātes un izvēlētās mērķauditorijas apmierinātības izvērtēšanas sistēmas atbilstība)

C3.3.

13. Plānotās aktivitātes projekta publicitātei un informācijas izplatīšanai ir pietiekamas un atbilstošas C3.4.

14. Projekta iesnieguma dokumentācijas un projekta ieviešanas gatavība

15. Projekta budžetā iekļautie izdevumi ir pamatoti un reāli D1.16. Projekta iesniegums parāda, ka attiecība starp projekta

plānotajām izmaksām un gaidāmajiem rezultātiem ir atbilstoša

C2.6., D1.

IV. Specifiskais vērtēšanas kritērijs

Nr.p.k. Kritērijs Jā/nē Informācijas avots1. Vai projekts atbilst atbalstītās

attīstības stratēģijas izvirzītajām prioritātēm, pasākumiem un rīcībai

Vietējās rīcības grupas atzinums par projekta atbilstību attīstības stratēģijai



2.5.3. Atzinums par projekta atbilstību stratēģijai

Kuldīgas rajona partnerības „Darīsim paši!” stratēģiskās prioritātes un pasākumi

Attīstības stratēģijai ir trīs prioritātes un trīs pasākumi, un atbilstoši tiem biedrības padome novērtē VIG pieteikuma atbilstību stratēģijai:

1. PRIORITĀTE: LAUKU ATTĪSTĪBA Atbilstība jā/nē

Pamatojums

PASĀKUMS: Vietējo produktu (preču un pakalpojumu) konkurētspējas palielināšana

RĪCĪBAS 1.1. Uzņēmējdarbības kapacitātes stiprināšana, izveidojot atbalsta kooperācijas vietējā produkta attīstībai;


1.3. Vietējā produkta konkurētspējas veicināšana;

1.4.Mārketinga pasākumi vietējā produkta popularizēšanai;


2. PRIORITĀTE: SOCIĀLĀ IEKĻAUŠANA

PASĀKUMS: Ģimeņu ar bērniem vērtības stiprināšana un vajadzību apmierināšana

Mērķa grupa:


RĪCĪBAS 2.1. Pasākumu un pakalpojumu nodrošināšana ģimenēm ar bērniem




3. PRIORITĀTE: LAUKU IEDZĪVOTĀJU AKTĪVA DZĪVESVEIDA VEICINĀŠANA

PASĀKUMS: Kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšana lauku iedzīvotājiem

RĪCĪBAS 3.1. Sporta un atpūtas infrastruktūras izveide un nepieciešamā aprīkojuma iegāde


2.6. Stratēģijas uzraudzības un novērtēšanas plāns

Biedrība izmanto divas finansējuma piešķiršanas pieejas:

1) Atklāts pieteikumu konkurss.

2) Pakalpojumu nodrošināšana ar atbilstošiem uzņēmumiem (Programmas pieeja).

Tiek izveidotas trīs darba grupas:

1) Lauku attīstība;

2) Sociālā iekļaušana;

3) Lauku iedzīvotāju aktīva dzīvesveida veicināšana.

Biedrība izmantos šīs grupas, lai realizētu projektu finansējuma shēmu un projektu pieteikumu iesniegšanu. Darba grupu uzdevums ir arī izstrādāt darba uzdevumus programmām, un, ja nepieciešams, organizēt konkursu.

Visi darba grupas ieteikumi tiek apspriesti un apstiprināti partnerības padomes sēdē.

Projektu pieeja

Projektu pieejas uzdevums dot iespēju VIG realizēt savas iniciatīvas.

Projektu finansējuma shēma attēlota grafiski.

Programmas pieeja

Programmas pieejas uzdevums ir nodrošināt nepieciešamās programmas realizēšanu mērķa teritorijās, kur šo vajadzību ar VIG projektu pieeju nav iespējams risināt, vai arī ja pakalpojuma sniegšana nepieciešama vairākās mērķa teritorijās.



Projektu pieteikumu plūsma



Administratīvie pasākumiProjektu vadības sistēma

Projektu vadības sistēma ir sistēma, kas izstrādāta projektu realizācijas uzraudzībai un palīdzībai.

Katram projektam ir sava mape. Uz projekta pabeigšanas laiku šī mape satur sekojošo:

1) Projekta īss raksturojums un pārbaudes saraksts.

2) Projekta pieteikumu

3) Kopiju, kas apliecina pieteikuma saņemšanu

4) Vērtējuma lapas

5) Kopiju no sēdes protokola, kurā projekts tika apstiprināts/noraidīts

6) Datētu un parakstītu Piedāvājuma vēstuli

7) Atteikuma vēstules kopiju

8) Pamata dokumentus (piemēram, plānošanas atļauja, bērnu aizsardzības politika/apstiprinājumi, u.c.) Šie dokumenti reģistrējami pārbaudes sarakstā, kas atrodas mapes augšpusē, lai cieši kontrolētu apstiprinātos projektus, u.c.

9) Citus dokumentus, tādus kā: konstitūcijas, rēķinus, projekta partnerības līgumus.

10)Pirmās dotācijas pieprasījums ar aizpildītu dotācijas piešķiršanas faktūrrēķinu.

11)Dokumentāciju par dotācijas maksājumiem, cenām/konkursiem, čeku kopijām un banku kontu izrakstiem.

12)Punkts 11. atkārtojas nākamajām dotācijas izmaksām

Katram apstiprinātajam projektam jāreģistrē un jāsaglabā sekojoša informācija.

Projekta informācijas lapa un pārbaudes saraksts:

Projekta numurs

Izvirzītāja vārds

Adrese

Telefons



Fakss

e-pasts

Datums, kad saņemts pieteikums

Pieteikuma veids – brīvprātīgais, privātais, u.c.

Projekta mērķi:

1) ……………2) …………….

Projekta novērtējuma mērķi un nosacījumi:

Nepieciešamās atļaujas:

1) ……………2) …………….

Projekta novērtējums pēc punktiem

Iesniegšanas Partnerībā datums

Apstiprināts/noraidīts

Piešķirtās dotācijas līmenis

Maksājuma noteikumi:

1) ……………2) …………….

Piedāvājuma/atteikuma vēstules nosūtīšanas datums

Bankas kontu informācija

Piezīmes par apmeklējumu uz vietas:

1) ……………2) …………….

Izmaksātā dotācija

1) ……………2) …………….

Projekta ziņojuma saņemšanas datums

Projekta noslēgums

Projekta novērtējuma noslēgums



Projekta novērtējums

Uzraudzība palīdz novērtēt projekta izpildījumu.

Šī informācija tiek izmantota novērtējumā, lai izvērtētu un izprastu projekta veiksmes pakāpi, tā rezultātus un sasniegumus. Tiek pielietota sekojoša vienkārša novērtējuma forma.

Projekta novērtējuma lapa (aizpildāma pēc projekta realizācijas)

Patieso un plānoto izmaksu bilance Projekta plānotās izmaksas

Patiesās izmaksas

Starpības iemesli

Sasniegumu novērtējums pret mērķiem

(tie var būt projekta izvirzītie vispārējie mērķi, vai arī konkrēti uzdevumi. Informācija tiks iegūta no projekta vadības datu bāzes/lapas)

Mērķis………………………………………..

Uzdevumi…………………………………….

.………………………………………………..

Sasniegumi pret mērķi……………………..

Uzdevumiem ………………………………..

.………………………………………………..

Atšķirību iemesli

Dzīvotspēja

(sasniegtās dzīvotspējas apstiprinājums un nākotnes iespējas)

Kvalitatīvie rezultāti

(piemēram, pievienotā vērtība, neparedzēti ieguvumi, pašpaļāvības stiprināšana, daudzslāņainība, sociālā aspekta ietekmēšana)

Izmaksas uz posteni/pasniedzēju u.c.

Vispārēji secinājumi turpmākām atsaucēm


Stratēģijallf.partneribas.lv/resource/1233826266_Strategija... · Web viewUzņēmējdarbības...

Documents

Transcript of Stratēģijallf.partneribas.lv/resource/1233826266_Strategija... · Web viewUzņēmējdarbības...