Statistikas dati par bērnu veselību Latvijā · gadījumu (bērniem līdz četru gadu vecumam –...
Transcript of Statistikas dati par bērnu veselību Latvijā · gadījumu (bērniem līdz četru gadu vecumam –...
Statistikas dati par bērnu veselību
Latvijā
Irisa Zīle
Pētniecības, statistikas un veselības
veicināšanas departaments
Veselības statistikas nodaļa
Rīga, 27.11.2013.
Praktiski veselo (I veselības grupa) bērnu īpatsvars
dinamikā, procentos
Veselības pašvērtējums dzimuma grupās (%),
2009./2010.māc.g.
Datu avots: Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC). Slimību
profilakses un kontroles centrs
Bērnu (3-14 gadi) profilaktisko apskašu rezultāti, uz 1000
apskatītiem bērniem
Pusaudžu (15-17 gadi) profilaktisko apskašu rezultāti,
uz 1000 apskatītiem bērniem
Pusaudžu īpatsvars ar hroniskām veselības sūdzībām
vismaz reizi nedēļā, 2009./2010.māc.g.(%)
Datu avots: Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC). Slimību
profilakses un kontroles centrs
Zēni Meitenes
11 gadi 13
gadi
15
gadi
Kopā 11 gadi 13 gadi 15
gadi
Kopā
Galvassāpes 27,1 26,8 21,5 25,2 35,9 33,7 41,7 37,1
Vēdera sāpes 22,7 15,7 14,3 17,7 29,8 24,7 24,8 26,5
Muguras sāpes 16,1 17,4 21,8 18,3 18,5 20,5 27,4 22,0
Nomāktība 22,4 18,2 22,1 20,9 28,1 28,4 40,1 32,1
Slikts garastāvoklis 43,6 42,4 48,1 44,8 52,5 52,4 59,4 54,7
Nervozitāte 28,4 30,2 31,1 30,0 32,8 34,9 47,0 38,1
Grūtības iemigt 27,6 23,5 24,2 25,1 32,6 30,0 38,1 33,5
Galvas reiboņi 16,8 16,0 13,8 15,5 17,4 17,4 21,0 18,5
Medikamentu lietošanas izplatība pusaudžiem 1994. – 2010.
Datu avots: Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC). Slimību
profilakses un kontroles centrs
Hronisku slimību izplatība pusaudžiem vecumgrupās (%),
2009./2010.māc.g.
• Pusaudžiem tika jautāts,
vai viņiem ir kāda
hroniska slimība, kuru ir
diagnosticējis ārsts
(piemēram, diabēts,
artrīts, alerģija, gastrīts,
astma u.c.).
• Pēc 2009./2010. gada
aptaujas datiem kopumā
18,5% pusaudžu ir
atzīmējuši, ka viņiem ir
kāda ārsta diagnosticēta
hroniska slimība –
meitenes vairāk nekā
zēni.
Datu avots: Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC). Slimību
profilakses un kontroles centrs
Bērnu imunizācijas rādītāji no 2010.gada līdz 2012.gadam
Datu avots: Slimību profilakses un kontroles centra Imunizācijas monitoringa dati
Infekcijas slimība Vecums Imunizācijas līmenis (%)
2010.g. 2011.g. 2012.g.
Tuberkuloze Dzīvi dzimušie 91,7 93,7 96,6
B hepatīts 12 mēneši 90,6 89,7 90,6
Difterija, stingumkrampji, garais klepus un
poliomielīts
12 mēneši 91,4 92,6 91,9
b tipa Haemophilus influenzae infekcija 12 mēneši 90,3 91,5 91,2
Pneimokoku infekcija 12 mēneši 62,4 86 85,6
Difterija, stingumkrampji, garais klepus un
poliomielīts
24 mēneši 90 97,9 92,7
Masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts 24 mēneši 91,7 88,3 90,4
Vējbakas 24 mēneši 80,3 80,9 75,3
Garais klepus 7 gadi 78,7 93,4 97
Difterija, stingumkrampji un poliomielīts 7 gadi 96,9 96,9 97,7
Masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts 7 gadi 97,2 93,3 94,7
Cilvēka papilomas vīrusu infekcija 12 gadi
meitenes
49,2 63 58,7
Difterija, stingumkrampji un poliomielīts 14 gadi 88,6 93,1 85,7
Bērnu mirstība pa vecuma grupām, uz 100 000
iedzīvotāju
2007 2008 2009 2010 2011 2012
0 – 4 222,6 173,1 183,2 130,4 143,3 139,1
5 – 9 27,7 22,0 31,0 21,7 25,6 16,0
10 – 14 33,6 24,9 27,6 30,8 13,4 11,2
15 – 19 71,4 74,2 50,3 55,7 52,4 50,4
Traumas • Pēc reģistra 2012. gada datiem traumas visbiežāk tiek iegūtas mājās – 50%
gadījumu (bērniem līdz četru gadu vecumam – 85%). Otra izplatītākā
traumu gūšanas vieta ir transporta zona (publiski pieejamas autostrādes,
ielas vai ceļi, auto stāvlaukumi) – 25%, tad seko sporta un fizisko
vingrinājumu zona (4,9%), brīvā daba (3,5%), skola (2,3%) un citas vietas.
• Invaliditāte traumu seku dēļ bieži vien ir ilgstoša, dažkārt neatgriezeniska.
Pirmreizējās invaliditātes struktūrā pieaugušajiem ~7% gadījumos
invaliditāte tiek piešķirta ievainojumu, saindēšanās un citas ārējās iedarbes
seku dēļ. Bērniem pirmreizējās invaliditātes struktūrā invaliditāte ārējās
iedarbes seku dēļ ir novērojama aptuveni 2-3% (~20-30 bērni gadā)
gadījumu. No visiem bērniem līdz 17 gadu vecumam, kam piešķirta
pirmreizējā invaliditāte ārējās iedarbes seku dēļ, trešā daļa ir bērni vecumā
līdz 6 gadiem .
• Būtisks ārējais nāves cēlonis Latvijā ir transporta negadījumi (SSK
10 kods V01-V99)
Traumu sadalījums bērniem pēc traumas gūšanas
vietas 2012. gadā, īpatsvars procentos
Datu avots: SPKC, Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs par pacientiem, kuri
guvuši traumas un ievainojumus (dati tikai par stacionāru ziņotajiem traumu gadījumiem)
Traumas
• Pēc CSDD datiem ceļu satiksmes negadījumos ievainoto bērnu
skaits (uz 100 000 iedzīvotāju) dinamikā ir svārstīgs. Vecumā līdz 5
gadiem visbiežāk bērni CSNg cieš kā pasažieri (71% 2012.g.), bet
sākumskolas periodā – kā gājēji (48% 2012.g.).
• Pusaudži ceļu satiksmes negadījumos cieš ne tikai kā gājēji vai
pasažieri, bet vecuma grupā virs 15 gadiem trešajā daļā negadījumu
(35% 2012.g.) cietuši jau kā transporta līdzekļa vadītāji.
Vardarbības rezultātā gūto traumu (kuru dēļ bijusi nepieciešama
hospitalizācija) gadījumu skaits bērniem, pa vecuma grupām
Datu avots: SPKC, Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs par pacientiem, kuri
guvuši traumas un ievainojumus
Garīgā veselība Populācijas pētījumu dati:
•30,0% zēnu un 38,1% meiteņu (11, 13 un 15 g.v.) vismaz reizi nedēļā ir
sūdzības par nervozitāti.
•20,9% zēnu un 32,1% meiteņu (11, 13 un 15 g.v.) vismaz reizi nedēļā ir
sūdzības par nomāktību .
•11, 13 un 15 gadus vecu skolēnu vidū 2009./2010. mācību gadā sūdzību
par nomāktību un nervozitāti izplatība, salīdzinot ar 2005./2006. mācību
gadu, ir samazinājusies (1).
•25,5% pusaudžu (15-16 g.v.) atbilstoši pašu teiktajam dzīves laikā
domājuši par pašnāvību, 14,4% bijuši pašnāvības plāni, 8,7% mēģinājuši
izdarīt pašnāvību, bet 1,7% pašnāvības mēģinājuma dēļ sniegta medicīniskā
palīdzība.
Datu avots: (1) Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums (HBSC). Slimību profilakses un
kontroles centrs.
(2) Pulmanis T., Spriņģe L., Trapencieris M. u.c. Pašnāvnieciskās uzvedības mūža prevalence un tās
izmaiņas dinamikā 15-16 gadus veciem pusaudžiem dzimumu grupās Latvijā. Rīga, RSU Zinātniskie
raksti 2011, 1. sējums, 325 lpp.
Skolēnu (11, 13 un 15 g.v.) TV skatīšanās un datora lietošanas ilgums dienā,
īpatsvars procentos
Datu avots: SPKC, Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījuma
2009./2010.m.g. aptauja
TV Dators • Pēc 2010.gada datiem četras un vairāk
stundas dienā darba dienās televīzijas
raidījumus (t.sk. video un DVD) skatās
kopumā 23% skolēnu, bet nedēļas nogalēs
– gandrīz divreiz vairāk – 41% skolēnu (11,
13 un 15 gadu vecumā).
• 23% zēnu un 29% meiteņu pie datora
pavada trīs un vairāk stundas darba dienās,
taču brīvdienās šīs īpatsvars ir aptuveni par
12 procentpunktiem lielāks.
• Pie datora pavadītais laiks arī pieaug,
palielinoties vecumam. Meitenes pie TV un
datora kopā pavada vairāk laika nekā zēni,
tomēr. Darba dienās datorspēles trīs
stundas un ilgāk spēlē 37% zēnu un 10%
meiteņu, brīvdienās – 50% zēnu un 17%
meiteņu.
Brīvā laika pavadīšana
Liekais svars un aptaukošanās
• Pēc 2010. gada datiem jau 13 gadu vecumā 9% zēnu un 14%
meiteņu ir liekais svars vai aptaukošanās (1).
• Satraucošāku ainu atklāj bērnu antropometrisko parametru
2010.gada pētījuma dati – katram ceturtajam (24%)
pirmklasniekam ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās (saskaņā ar
PVO ĶMI standartiem pa dzimumiem šajā vecumā). Salīdzinot ar
2008. gada datiem, normālas ķermeņa masas īpatsvars
pirmklasniekiem samazinājies, bet aptaukošanās īpatsvars pieaudzis
gan zēniem, gan meitenēm (2).
Datu avots: (1) Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC), Slimību
profilakses un kontroles centrs
(2) Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums. Slimību profilakses un kontroles centrs
Regulāri smēķējoši (vismaz vienreiz nedēļā) skolēni, īpatsvars procentos
Datu avots: (1) Velika B., Grīnberga D., Pudule I. Starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums
(GYTS). 2011.gada aptauja Latvijā. Slimību profilakses un kontroles centrs 2012, 26 lpp.
(2) Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC). Slimību profilakses un
kontroles centrs
• Saskaņā ar 2011. gada datiem, smēķēt
bija pamēģinājuši 76% 13-15 gadīgo
skolēnu. 39% skolēnu savu pirmo
cigareti pamēģinājuši vecumā līdz 11
gadiem (1).
• Cigaretes pēdējā mēneša laikā
smēķējuši aptuveni trešdaļa skolēnu
(32%): 29% zēnu, 34% meiteņu (1).
• Skolēniem par regulāru smēķēšanu
pieņem smēķēšanu vismaz reizi nedēļā.
• Dinamikā regulāri smēķējošo skolēnu
īpatsvars dažādos vecumos ir mainīgs.
Īpaši satraucošas tendences vērojamas
meitenēm, kur regulāri smēķējošo
īpatsvars pieaug (2).
• Kopš 2002.gada visaugstākais
smēķētāju pieaugums abiem
dzimumiem vērojams 15 gadu vecumā
(2).
Smēķēšana
Regulāri smēķējošo skolēnu īpatsvars vecuma un dzimuma
grupās (%), 2009./2010.māc.g
Datu avots: Skolas vecuma bērnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC), Slimību
profilakses un kontroles centrs
Alkohola lietošana
• Pēc 2011.gada datiem dzīves laikā vismaz vienu reizi alkoholu lietojuši
praktiski visi (96%) 15–16 gadus vecie jaunieši, pēdējā gada laikā – 87%,
savukārt divas trešdaļas (65%) jauniešu alkoholu lietojuši pēdējā mēneša
laikā. Daudzmaz regulāra alkohola lietošanas pieredze (40 un vairāk reizes
dzīves laikā) ir aptuveni katram trešajam (35%) jaunietim. Aptuveni puse
(49%; 2007.g. – 54%) aptaujāto jauniešu (15-16 g.v.) alkoholu lietojuši
riskantā veidā (60 un vairāk gramus absolūtā alkohola vienā iedzeršanas
reizē) vismaz vienu reizi pēdējo 30 dienu laikā, kas ir vairāk nekā
pieaugušajiem.
• Salīdzinot 2011. gada ESPAD pētījuma datus ar 2007. gada datiem,
jāsecina, ka nedaudz samazinājies alkohola subjektīvās pieejamības
rādītājs. 2011. gadā 84% jauniešu 15-16 gadu vecumā uzskata, ka
alkoholiskie dzērieni ir viegli vai ļoti viegli pieejami, 2007. gadā – 90%
Datu avots: Pētījums „Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū
(ESPAD)”. Slimību profilakses un kontroles centrs
Narkotisko vielu lietošana
Datu avots: (1) Slimību profilakses un kontroles centrs. Situācija narkomānijas problēmas jomā Latvijā
2011. gadā. Nacionālais ziņojums. Rīga: 2012
(2) The Swedish Council for Information on Alcohol and Other Drugs (CAN) and the authors (2012),
The 2011 ESPAD Report. Substance Use Among Students in 36 European Countries. Stockholm: CAN
• Līdzīgi kā citviet Eiropā un pasaulē, arī
Latvijā marihuāna un hašišs ir
izplatītākā lietotā nelegālā viela
iedzīvotāju vidū (1).
• Pētījuma dati liecina, ka Latvijā pēdējo
četru gadu laikā noticis būtisks
marihuānu un hašišu pamēģinājušo
skaita pieaugums 15-16 gadus vecu
jauniešu vidū, proti, no 18% 2007. gadā
līdz 24% 2011. gadā, kas ir viens no
lielākajiem marihuānu pamēģinājušo
pieaugumiem Eiropas valstīs (2).
Paldies par uzmanību!