Stāsts: kā es braucu ziemeļspēles lūkoties

Reiz uz lielā lielceļa satiku senus draugus no Zviedrijas un Norvēģijas... Tikšanās prieks bija liels......

Bet vecie draugi nezkādēļ nevēlējās foršo Dinamieti pieņemt 2012 gada čempionātā...

Dinamietis lūdzās gan tā gan šitā... Mēģināja ar labu.....

Mēģināja ar viltu..... Bet vecie draugi tikai smējās par nabaga draugu

Tad latvietis atcerējās sūro Dinamo un Tihonova hokeja skolu... Un atminējās vecos, labos laikus kā reiz jau laukumā kopīgi bija cīnījušies...

Atcerējās ka var arī ielikt bortā......

Aizvainojums bija liels........

Zviedri un Norvēģi to izjuta tiešā nozīmē uz sevis...

Ja nav hokeja, tad nav, teica letiņš un pārlauza savu veco nūju pret savu jauno ķiveri.... Tieši tā, kā savulaik drošsirdīgie bruņinieki atsakoties no cīņām lauza savus zobenus

Ar sāpošu sirdi, bet pacilātu garastāvokli letiņš nolēma doties uz Stoholmu viens...

Pēc 2 klases pametis skolu un iestājies hokejā bija ielaists zināms robs valodas zināšanā...

Varbūt tāpēc neviens nesaprata uz kurieni letiņš vēlas doties?!

Bet letiņš bija neatlaidīgs.... Kā nekā sports bija viņu norūdījis...

Viņš bija mērķtiecīgs....

Viņu daudzas piedāvājās aizvest.... Bet neviena nebija īstā....

Kad letiņš bija zaudējis cerības...

Šī dāma Parādījās pirmoreiz.....

Parādījās otro reizi.....

Trešajā reizē kaut kas dziļi sirdī teica.... Pieņem izaicinājumu... Brauc taču...

Un tā viņi kopā divatā laimīgi nokļuva Stoholmā

Stockholm Globe Arena 2012