8/13/2019 Skola - kopienas attstbas resurss - laikraksta "Izgltba un Kultra" specilizdevums

1/4

Skola - kopienasattstbas resurss

Laikraksta Izgltba un Kultra Nr. 20 specilizdevums sadarbb ar Sorosa fondaLatvijainiciatvas Prmaiu iespja skolm 2. krtu Skola k kopienas attstbas resurss

2013. gada 21. novembris

Prmaiu skolas ir radjuas jaunu kopienas dzves modeli

Par projektiem, mriem unmcanos staigt

Ideja ststt laikraksta Izgltba un Kult-ra lastjiem par Sorosa fondaLatvija ini-ciatvas Prmaiu iespja skolm pieredzimazo lauku skolu darbbas daudzveidoandzima vasaras vid. Sabiedrb pastv uz-skats, ka skolas vasars ir slgtas, brni brvlaik, skolotji atvainjum un nekas

nenotiek. Tau t nebt nav. Prmaiu sko-ls vasar ksja dzvba notika daudzvei-dgas nometnes, rados darbncas, skoluvirtuvs smaroja ievrjums un pildjs bur-cias ar krsainiem saltiem ziemai, taparecepu bukleti utt. Skolotji meklja unatrada veidus, k cilvkus uzrunt, lai da-

dotu viu ikdienu, rosintu iemctiesko jaunu un vl nezinmu. Man joprojmacu priek ir saulains jlija dienvidus, kadrunjm ar Tirzas pamatskolas direktoriSvetlanu Ziepnieci. Skotnji via bija bik-la un apmulsusi, jo nezinja, ar ko sktsarunu. Pc kda bra vias acs mirdzjasmaids, msu saruna izvrts oti aizrau-tga, interesanta, un taj bija jauams gan-

darjums par uzdrkstanos meklt jau-nas idejas, iespjas, lai skolas durvis btuatvrtas ne tikai skolniem, bet ar viuveckiem, vecveckiem, k ar jebkuramkopienas iedzvotjam. Ja cilvki nencauz skolu, skolotji devs pie viiem unsarkoja pagalma svtkus.

Tda bija msu sadarbbas pirm sa-runa, kurai sekoja daudzas citas tikpatiedvesmojoas un atkltas. No iem sko-lotjiem staroja prieks, jo vii bija notic-jui saviem spkiem, viiem bija noticjuivietjie cilvki. Turklt skolotji ir apzi-njui dada vecuma cilvku izgltbas,socil atbalsta vajadzbas un novrtju-i savas spjas ko katrs no viiem var

dart, lai apmierintu vietjo cilvku vaja-dzbas. Btiskkais aj iniciatv cilvkidarja to, ko viiem reli ikdien vajag, laidzvotu gudrk, veiksmgk, interesan-tk, nevis ko kda institcija izdomjusieksa d vai lai apgtu naudu, bet pctam vienalga lai notiek kas notikdams.

Ja du pieeju dzvei vartu prnest uzvalsts politiku, iespjams, krietni vairkcilvku vartu dzvot turgk un jgpilnknek patlaban. Tad nevajadztu lieki t-rt naudu bezjdzgiem ptjumiem, kururekomendcijm neseko nekda rcba, jotai nav naudas, nevajadztu makst simtslatu pabalstus, kas ir pilnb degradjuigan darba vrtbu, gan tkstoiem cilvku

vis valst.Es ticu, ka prmaiu skolas ir radjuas

jaunu kopienas dzves modeli, kas juzturun japaudz ar jaunm idejm. Lai izdo-das gan jums, gan ar citm skolm smel-ties iedvesmu un idejas dzvot pilnvrtgu,radou un bagtu dzvi!

Msdiens projekti ir visapkrt, unviena no krdinokajm projekta pa-bm ir spja piesaistt finanses. Signli nopotencilajiem naudas devjiem likui sa-prast, ka visdrok gt atbalstu savai va-jadzbai, piedvjot veikt ko inovatvu, unt nu visi inovun inov. Top jauni centri,modei, metodikas, partnerbas, mjasla-pas, asocicijas un kas tikai vl, tiek ap-kopotas gts mcbas un pieredze. Tautlk? Tlk satriecoi biei atkrtojaspiebilde, ka iesktais dzvos, ja atradsiesjauns finansjums. Bet finansjums, kzinms, tiek dots nkamajai inovcijaiKur paliek sastrdt lab pieredze?

Vl jo vairk. aj projektiem pieejamoldzeku tirg par piekuvi naudai, tostarp

publiskajiem ldzekiem, sacenas ne vienlielkas vai mazkas nevalstisks organiz-cijas, kas jau ir gana izaicinoi, bet ar biz-nesa struktras, universittes, pat valstsun pavaldbu iestdes, un tas, k nesenBrisel notikuaj politikas dialog par Ei-ropas Savienbas atbalstu izgltbai un so-cilajai iekauanai teica izgltbas ptnieksDaniels Pops, rada nopietnu apdraudju-mu taisnguma un ldztiesbas principiem:d vid stiprais kst spcgks un vjaisnemaz netiek ldz iespjai augt.

Kamr tiek meklti labki sistmiskirisinjumi, katram paam jdara viss ie-spjamais, lai ne vien gtu atbalstu krtjprojekta stenoanai, bet jau kop idejasraans rptos par darm jguun to,k padart projekta stenoanas gait

gto pieredzi un rezulttus parmak-simli dzvotspjgusavas organizcijas,skolas, kopienas, pavaldbas utt. darb-bas praksi. Ne reizi saruns ar projektustenotjiem nkas akcentt, ka ne jauprojektu jcenas turpint, bet gan tgait radto pieredzi, izjtas un rezulttus.Ja esam pamui kredtu automanas ie-gdei vai mjas celanai, neceram, ka deg-vielu, mauria pauanu un puteku slau-canu ar nkotn nodroins kds cits.Rinmies, ka ieguvums rada atbildbuun patkam uzturanai nepiecieamsvismaz tikpat daudz pu, cik nepatkamnovranai.

Kas notiek projektu ievieanas gait?

Vai trjam vai lietojam iegtos finanuresursus? Un kas paliekos radts unradies?T var bt ne tikai taustma unar aci saredzama lieta, bet ar radusieskopbas, piederbas izjta, kas vl spc-gk par naudu sacement inovcijas ie-liktos pamatus. Vai tiksimies ar tad, japar kafiju vai tju bs jmaks paiem?Vai vasaras nometne vai pcpusdienu

darbncas brniem ir tik otilabas un va-jadzgas, ka t vai citdi visi kop atra-dsim veidu, k turpint? Vai darbgalds,trenaieris, dators utt. pc projektabeigm bs ar inventra numuru, aizatslgas un drob vai joprojm akt-v aprit, saprotot, ka vistrk vrtbuzaud nelietotas mantas?

ie un daudzi citi ir jautjumi, uz ku-riem mekl un turpins meklt atbildesar prmaiu skolu projektu stenotji, jopatiesb ldzdalba iniciatv k ikvienaprojekta stenoana nav nekas vairk kroka, pie kuras pieturties, pirms brnsiemcs staigt; atbalsts, kas skotn-ji ir tik nepiecieams, bet no kura katrs

kd brd ar prieku un lepnumu raissva. Ms ticam, ka Latvijas skolas, ku-ras saredz jgu, vajadzbu un prieku btatvrti savu kopienu resursi, iemcsiespa o ceu staigt un skriet, pat ja bskds kritiens, kds puns un kda asfaltaslimba. Kaut ar izaicinjumu un dilemmuvl daudz un to apliecina ar iniciatvasnovrtjums, potencilu jgpilnai iesktattstbai ms saredzam daudzajs zvaig-znts, kas mirdz Latvijas prmaiu skolukart, un ms ticam, ka tdu vietu ir vldaudz vairk.

Jau p iemintaj paskum Brisel, kasnotika iniciatvas Eiropas iedzvotji ko-pienu labkljbai ietvaros un kur piedal-js un pieredz daljs desmit Eiropas val-stu prstvji, tostarp ar msu prmaiuskolu vstnei, izskanja skaista un noz-mga doma Tas, kas vieniem ir pagtne,citiem bs nkotne ja ms uzklausmcits citu un mcmies cits no cita.

Sorosa fondaLatvija un visu prmai-u skolu vrd es izsaku cerbu, ka tas,ko ms jau esam sapratui, iemcjuiesun izdarjui, paldzs citm Latvijas sko-lm veidot savu nkotni, darot to trk,drok un prliecinok; paemot dergono t, kas jau ir, un pievienojot savu ino-vciju dau, lai ietu soli tlk un tiei pasavu, savai kopienai un savm vajadzbmatbilstoo ceu.

Laimgu ceu un uz satikanos!

Aija Tna,SFL iniciatvas Prmaiu

iespja skolm vadtja

Foto:AndrisBrzi

Ne jau projektujcenas turpint,bet gan t gait radto

pieredzi, izjtas un

rezulttus.

Daiga Kanska

8/13/2019 Skola - kopienas attstbas resurss - laikraksta "Izgltba un Kultra" specilizdevums

2/4Skola - kopienasattstbas resurss2

SFL iniciatvas Prmaiu iespja skolmnovrtjums: kopienas skola odien un rt

Tuvojoties Sorosa fondaLatvija (SFL) iniciatvas Pr-maiu iespja skolm 2. krtasSkola k kopienas attstbasresurss noslgumam, beidzasar Baltic Institute of SocialSciences veiktais novrtju-ma ptjums. T mris bijaveikt kopienas skolas k mazsskolas modea darbbas analzi

vietjo kopienu kapacittes unrcbspjas celanas kontekst,padziinti ptt kopienas skolasmodeu iedzvinanas meh-

nismus un darbbas ilgtspju ie-tekmjoos faktorus, novrttdaudzfunkcionlo centru ietek-mi uz kopienas attstbu un dz-votspju. Ptjum tika izman-tots oti plas metou spektrsun iesaisttas dadas mragrupas, tdjdi bija iespjamsanalizt no dadm perspekt-vm, nodroinot iegto rezul-ttu ticambu. aj rakst dal-mies ar nozmgkajm novr-tjuma ptjuma atzim, kasatklj, kda ir kopienas skolajau palaik un kds izskats tstlkais ce.

Daudzveidgkopienas skolaSaldzinot dzirdto inter-

vijs ar skolotjiem, vietjiemiedzvotjiem, pavaldbu dar-biniekiem un redzto pas

skols 2010. gad, kad nosl-dzs SFL iniciatvas 1. krta,un 2013. gada beigs, var droiapgalvot, ka ir padziinjusiesvietjo iedzvotju, skolu un

pavaldbu izpratne par kopie-nas skolu skolas paplain-ts darbbas principiem, dasdarbbas organizanu, tai ne-

piecieamajiem resursiem unieguldjumu kopjs dzves kva-littes paaugstinan. Iedzvo-tji aktvk veido pieprasjumukopienas skolai. Skolas ir apzi-njus vietjo iedzvotju va-jadzbu nozmi skolas darbbaspaplainan un ir spjgkasradt katrai konkrtajai vietaiun kopienai atbilstou pied-vjumu. Pavaldbas ir guvuasskolu darbb balsttus aplieci-njumus, ka maz lauku skolamsdiens var strdt pc citamodea, kas no tradicionl at-iras ar to, ka skola nav tikaiun viengi formls izgltbasfunkcijas veicja pavaldb .

Skola nodroina formls unneformls mizgltbas pieeja-mbu no dzimanas bra ldzma beigm. Kop ar iedzvot-jiem risina kopienai svargas prob-lmas. Izzina iedzvotju vaja-dzbas un paldz ts apmierint.Sadarbojas problmu risinanar pavaldbu un citm novadaiestdm. Eksperiment, uzdroi-ns un piedv interesantus risi-njumus. Balsts uz savu un citupieredzi.(no novrtjuma pt-juma aptaujas)

Prmaiu skolu pieredze irapstiprinjusi, ka kopienas sko-las veidojas nevis k universlsmazo lauku skolu modelis (mazoskolu pastvanas risinjums!),bet gan k atvrts un elastgsmodelis, kas ir maings atkarbno skolas iekjiem resursiem,lokl konteksta, pavaldbasinfrastruktras, kopienas vaja-dzbm un interesm. Vrtjotskolu darbbas paplainansvirzienus, jsecina, ka skolasfunkciju paplainans notiekgalvenokrt intereu izglt-bas un mizgltbas jom. osdarbbas paplainanas vir-zienus atbalsta ar pavaldbas,atzstot par vispiemrotkajmskolas papildu aktivittm. Pr-maiu skolas jau palaik ir relidarbojoies mizgltbas cen-tri, aptverot oti plau mragrupu loku no pirmsskolas ve-cuma brniem ldz senioriem,kas ir oti svargi, rinoties arizgltbas pakalpojumu nevien-mrgo pieejambu laukos. Vai-rkas skolas attsta ar socilspaldzbas vai socil atbalstafunkciju, tau t pagaidm nav

uzskatma par raksturgu mazoskolu funkciju.

Skola k vietjskopienas resurssGan pau skolu, gan paval-

dbu vrtjum skolas ajos

gados ir kuvuas par nozmguresursu vietjm kopienm da-dos aspektos, sekmjot lau-ku vides un sabiedrbas dz veskvalittes uzlaboanos. Skolassaskata ne tikai savu ieguld-jumu iedz vot ju kompetenuveidoan un pilnveidoan,bet ar apzins savas iespjasiesaistties plaku problmuapzinan un risinan vie-tjs kopiens. Raugoties uzskolu k vietjs sabiedrbasresursu, pavaldbas uzskata,ka skolu stenoto aktiviturezultt ir palielinjusies ie-dzvotju ldzdalba dadsnoriss, ir augusi cilvku pa-apzia, veidojas pozitvks no-skaojums sabiedrb un uzla-bojas socils attiecbas, paiattiecbas starp skolotjiem,skolniem un viu veckiem.2. krtas novrtjum skaid-ri ir izkristalizjusies skolasloma pilsonisks sabiedrbasveidoan un attstan lau-kos, kas izpauas dadu ini-ciatvas un atbalsta grupu dar-bb, iedzvotju savstarpjkomunikcij un sadarbb armri uzlabot savas dzvesvidi, aizstvt savas intereses,izprast savas vajadzbas un at-bilstoi rkoties.

Skola ap sevi pulc visu viet-jo sabiedr bu. T izgl to, audzina,iedvesmo, atbalsta, veido sabied-risko domu. T sniedz cilvkamjaunas iespjas, rada prliec bupar indivda lomu sabiedrbas

Pavaldbasir guvuasskolu darbb

balsttusapliecin jumus,ka maz laukuskola msdiensvar strdt pccita modea, kasno tradicionlatiras ar to, kaskola nav tikai unviengi formlsizgltbas funkcijas

veicja pavaldb.

Padziintianalizjotskolotju slodzespalielinansaspektu, kstredzams, kaizveidojus

prslodzes iemeslinav tikai ldzdalbakopienas skolasaktivitts iemesli ir jskatakompleksi.

Evija Kave,Baltic Institute of

Social Sciences ptniece

Foto:AndrisBrzi

Foto:no

projektaarhva

8/13/2019 Skola - kopienas attstbas resurss - laikraksta "Izgltba un Kultra" specilizdevums

3/4

Skola - kopienasattstbas resurss 3

veidoanas proces. Skola ir pat-riotisma pulis. Kopienas sirds undvsele. (no novrtjuma ptju-ma aptaujas)

Paplainot savas funkcijas,skolai ir jveido sadarbba unpartnerba ar citiem vietjiemspltjiem jeb aentiem kul-tras un tautas namu, biblio-tku, vietjm nevalstiskajmorganizcijm, pagasta prvaldi,novada pavaldbu, uzmjiem,zemnieku saimniecbm utt.Sadarbba ir prieknoteikumsvietjo resursu apvienoanaikopgu problmu risinanai undzves uzlaboanai sav kopien.Prmaiu skolu modelis rda,ka skolai ir visas iespjas uz-

emties koordinjoo lomu a-jos starpinstitucionlajos tk los,

bet juzsver, ka koordinatorsvar bt jebkur no tkla da-lbniekiem t var bt pagastaprvalde, bibliotka vai tautasnams. Iziro ir izpratne parkopienas skolas darbbas mr-iem un vienoans par efekt-vko veidu, k strdt o mrusasnieganas virzien. Sadarb-bas kvalitte nav vienmrga:ir kopienas, kur ir izveidojusoti koordintas un veiksmgaspartnerbas, ir kopienas, kursadarbbu kav savstarpja kon-kurence. Saldzinot ar 1. krtasnovrtjum konstatto, sadar-bbas kvalitte starp skolu unpavaldbu lielkoties ir btiskiuzlabojusies, un to ir veicinju-as gan skolas ar savu iniciatvuun darbbu, gan pavaldbas,iedziinoties un arvien labk iz-protot kopienas skolas modeliun t iespjas.

Prmaias ikdienasmcbu darb

Ptjum tika analizta arkopienas skolas modea ietek-me uz formls izgltbas proce-su, skotnji pieemot, ka dsskolas darbbas princips varsamazint tdas problmas kskolnu atbirana un nepietie-kama mcbu motivcija. Pt-jums pard ja, ka mazajs skolsskolnu atbiruma problmas,kas ir saisttas ar dadiem i-menes socil vai ekonomiskriska faktoriem, lielkoties navaktulas: ts ir saldzinoi mazaskopienas, kurs ir samr augstasocil kontrole, savukrt grt -

bas, kas saisttas ar imenes ie-spjm nodroint brniem visu

skolai nepiecieamo, k ar ap-makst pusdienas skol, parastiatrisina skola cie sadarbb arpavaldbu. Tau izrds, ka ma-zs skolas iesaists pilstas sko-lu skolnu atbiruma problmasrisinan, pankot, ka skolniatgrieas skolas sol, un dodotviiem otro iespju sekmgiturpint izgltoanos un attsttsavu personbu. Skolu prstvjiir novrojui pozitvas skolnumcbu motivcijas prmaias,kas balsts uz lielku savstarp-jo sapratni skolnu un skolotjuattiecbs.

Papildu nodarbbu vadanadienas otraj pus, k liecinjaprojektu vadtju un pavaldbuprstvju aptaujas rezultti, varradt skolotju prslodzi vai patbt profesionls izdeganasclonis. Saruns ar skolotjiematkljs, ka negatv ietekmenav tik viennozmga. Padziin-ti analizjot skolotju slodzespalielinans aspektu, kst re-dzams, ka izveidojus prslo-dzes iemesli nav tikai ldzdalbakopienas skolas aktivitts ie-mesli ir jskata kompleksi, iev-rojot profesionl darba slodzi,ldzdalbu sabiedriskaj dzv,rpusdarba pienkumus, k arskolotja fiziskos, psiholoiskosun emocionlos resursus.

Skolotji, ststot par savudarbu kop skolas darbbas pa-plainanas, minja virkni pozi-tvu aspektu. Vii ir paplainjuisavas kompetences attstjuiprasmes strdt ar pieauguajiemun veidot sadarbbu ar vietjo

sabiedrbu. Iesaistans dadunodarbbu organizan un vad-

an auj atraisties un izpaustiesskolotju radoajam potencilamdarb ar skolniem. Ldzdalbaprojekta aktivitts ir sniegusiiespju skolotjiem apgt jaunasmcbu metodes, kuras var veik-smgi izmantot ar formlaj izgl-tb. Turklt atseviu skolotjuteiktais liecina, ka vii savus tieos

darba pienkumus veic ar prliec-bu, ka mcties var dadi ne ti-kai klases telp un mcbu stundulaik. Tas nozm, ka skolotji arapkrtj vid un apkaim saska-ta resursus, ko var izmantot m-cbu darb, gan iesaistot vietjosiedzvotjus, gan izmantojot ap-krt esoos dabas resursus. paijuzsver, ka skolotju vid mainsun nostiprins izpratne par izgl-tbas mri, akcentjot, ka skolaiir jsniedz prasmes un zinanas,kas skolniem bs nepiecieamasviu ikdienas dzv.

Es esmu sapratusi, ka daudz sva-rgks par m akadmiskajm zi-nanm svariem, mrvienbm,gada skaitiem ir tas, lai brns spjiedzvoties taj vid, kur viam ir j-dzvo pc skolas. Lai viam ir komu-nikcijas prasmes. Esmu sapratusi,ka ir oti svargi, ka tu proti runt,uzstties, aizstvt savu viedokli, jatev kda ideja jaizstv. Mctiesdzvot dzvi. [..] Ar akadmisko pie-eju zinanu apguv ms tlu ne-tiksim. (no novrtjuma ptjumaintervijas)

Prmaiu skolas mazo lauku skolupolitikas cea zmesSFL iniciatv stenoto skolu

projektu novrtjuma daudz-autainba pierda kopie-nas skola praks ir apliecinju-si sevi k socilu un izgltbasinovciju ar augstu potencilu,tau pagaidm ar nepietiekamupolitisko un finansilo atbal-stu, kas, savukrt, liel mr

nosaka da modea darbbasilgtspjas riskus. SFL prmaiu

Mazo skolupolitikair jveido k

prresoriska politika,kuras veidoanun stenoan,tostarp ar nansiluatbalstu, iesaistsne tikai Izgltbasun zintnes ministrija,

bet ar Labkljbasministrija, Kultrasministrija, Veselbasministrija un Videsun reionlsattstbas ministrija.Valsts nansjumuvajadztu papildintar pavaldbas,nevalstisk un ar

privt sektora

atbalstu.

Mazs skolasiesaistspilstas skoluskolnu atbiruma

problmasrisinan,

pankot, ka skolniatgrieas skolassol, un dodotviiem otro iespjusekmgi turpintizgltoanos unattstt savu

personbu.

Foto:noprojektaarhva

8/13/2019 Skola - kopienas attstbas resurss - laikraksta "Izgltba un Kultra" specilizdevums

4/4Skola - kopienasattstbas resurss4

skolas neapaubmi var uzskattpar vienu no mazo lauku skolu po-litikas pilotprojektiem, uz kuriembalstt tlks politikas veidoanu.Lai tas notiktu sekmgi, oti svar-ga ir pau skolu gatavba prstvtsavas intereses. Ptjums pardja,ka SFL iniciatvas vadbas komandair centusies sniegt skolm nepie-cieams zinanas un prasmes attstjusi skolu kompetenci btpatstvgm. Tomr lielk daaskolu joprojm jtas vjas ajzi, nav gatavas paas uzemtiesiniciatvu, prstvt sevi valsts l-men un vlas drzk saemt rjuatbalstu. Pozitvs signls saistb arskolu motivciju un spju kt pat-stvgm ir tas, ka ir izveidojiesvairku spcgu prmaiu skolukodols, kas ir pauduas gatavbuturpmk stiprint savu sadarb-bu un institucionalizt kopienuskolas intereu prstvniecbasgrupu.

Dieml paas skolas iesp-jas piesaistt finansjumu tdapmr, lai nodrointu uzsk-to aktivitu neprtrauktbu unpctecbu, ir vl ierobeotkasnek politisk atbalsta iegana.

Skolas jau patlaban apzins unprot izmantot tm pieejamosfinanu resursu piesaistes pa-mienus, tau ldzeki, kas tiek ie-gti no dalbnieku maksjumiem,citiem projektiem, pau sarao-ts produkcijas realizcijas, navpietiekami, lai segtu visas ar sko-las k daudzfunkcionla centradarbbu saistts izmaksas. Arbrvprtgais darbs ne vienmr

var pilnb kompenst finanutrkumu. Pavaldbu finansilaisun materilais atbalsts joprojmir nepietiekams, lai gan tiei izgl-tbas iestu vajadzbm ts trlielu dau sava budeta. Tpc,domjot par mazo lauku skoluk kopienas skolu, kas steno da-das funkcijas, darbbu nkotn,ir jturpina risint jautjumu parmazo skolu finansanas mode-a izmaim, paredzot dadufinanu avotu saplanu skolatkarb no skolas sniegtajiempakalpojumiem.

Skola k daudzfunkcionls centrsir atvrta visu paaudu un socilogrupu cilvkiem. Skolniem ir iespjamcties pc iespjas tuvu savai dz-vesvietai, jaunieiem, pieauguajiemir iespja nodarboties ar sportiskm

aktivittm, apmeklt dadas izgl-tojoas nodarbbas, baudt kultraspaskumus, vienkri sankt kop.T ir vieta, kur ikviens cilvks varsaemt ar dadus socila raksturapakalpojumus. T k tuvk pilstair tlu, cei slikti, satiksme ierobeota,daudzfunkcionlaj centr pieejamiepakalpojumi uzlabo vietjs kopie-nas iedzvotju dzves kvalitti, ma-zina atstumtbu. Daudzfunkcionlais

centrs vieta, kur koncentrjuiesdadi sabiedrbai nepiecieamieresursi. Skolas telpas tiek efektvkizmantotas. Piedaloties projektukonkursos, tiek piesaistti finanuldzeki aktivitu organizanai.(no novrtjuma ptjuma ap-taujas)

d pieej paredzts, ka mazoskolu politika ir jveido k prre-soriska politika, kuras veidoanun stenoan, tostarp ar finansiluatbalstu, iesaists ne tikai Izgltbasun zintnes ministrija, bet ar Lab-kljbas ministrija, Kultras minis-trija, Veselbas ministrija un Videsun reionls attstbas ministrija.Valsts finansjumu vajadztu pa-pildint ar pavaldbas, nevalstiskun ar privt sektora atbalstu. -dai pieejai gan pagaidm ir virkneru, tau tie nedrksttu btiemesls kopienu skolas attstbaskavanai. T k kopienas skolasmodelis, k to parda prmaiuskolu pieredze, ir daudzveidgs,atvrts un maings, vispirms ir j-novr jebkdi normatvie ri,kas liedz skolm brvi opert arkopienas skolas modeli veidojoa-jiem elementiem iespjm skolaistenot atirgas funkcijas, sniegtdaudzveidgus pakalpojumus, btbrvkm dadu finanu resursupiesaist.

Ar pilnu novrtjuma tekstu

vlk vars iepazties interneta

vietn www.parmainuskolas.lv

Skolotjuvid mainsun nostiprinsizpratne parizgltbas mri,akcentjot, kaskolai ir jsniedz

prasmes unzinanas, kasskolniem bsnepiecieamas viuikdienas dzv.

Secin jumu vietDomjot par prmaiu skolm k cea rdt-

jm kopienas skola i Latvi jas laukos, no vi sa novr-tjuma ptjuma vlos uzsvrt trs galvenos seci-njumus, kas raksturo kopienas skolas odienas

spku un r tdienas iespjas.Pirmkrt, neraugoties uz mazo lauku skolu at-

irbm, dado socilo kontekstu, kur ts str-d, atirgajiem visu veidu resursiem un vietjokopienu vajadzbm, s skolas ir platforma vietjokopienu (tostarp skolnu) spju, iespju un dz-ves izvu paplainanai lauku vid, sekmjot oteritoriju attstbu un dz ves vides kvalitti. Kopie-nas skola sniedz btisku ieguldjumu kopienas r-cbspjas palielinan, efektvi izmantojot savusresursus, paplainot darbbas virzienus un att stotvietjs sadarbbas un partnerbas t klu.

Otrkrt, kopienas skolas iniciatvai motivcijaimaint ierasto skolas darbbas modeli ir jnkno pam skolm un vietjm kopienm atbilstoipolitikas veidoanas un stenoanas modelim noapakas. Svarga ir pau skolu un lauku kopienuvajadzba pc savas skolas un gatavba uzem-ties atbildbu par ts nkotni, darbb pardot,k maz skola neatkargi no formls izgltbasfunkcijas saglabanas vai prtraukanas stiprinakopienas dzvotspju.

Trekrt, lai nostiprintu un izplattu kopienasskolas modeli Latvijas laukos, vienldz svargs ir kpavaldbu, t valsts l mea atbalsts dm viet-jm skolu inic iat vm. aj atba lst paredzts gtizpratni par kopienas skolu un ts ieguldjumu ko-

pgaj tautas attstb, izvrtt savu viedokli parmazo lauku skolu nozmi un nkotni un attieksmipret tm, veidot koordintu starpnozaru politiku,uzemoties savstarpji daltu finansilu atbildbupar kopienas skolas darbbas nodroinanu.

SFL prmaiuskolasneapaubmi varuzskatt par vienuno mazo lauku

skolu politikaspilotprojektiem,uz kuriem balstttlks politikasveidoanu.

Foto:noprojektaarhva