Sintija Kuršinska Prof. Raimonds Ernšteins LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

COBWEB, Interreg IV A, Eiropas Savienība Sintija Kuršinska, Raimonds ErnšteinsLatvijas Universitāte, EVF, Vides pārvaldības katedra 2011

Apmācību modulis 3

Vides komunikācija: sadarbības princips

2. nodaļa, 4.daļaSadarbības komunikācijas princips vides pārvaldībā

Sintija KuršinskaProf. Raimonds Ernšteins

LU, EVF, Vides pārvaldības katedra


Saturs

1. Ievads vides komunikācijā2. Sadarbības komunikācijas modelis3. Vides komunikācijas kā sadarbības

komunikācijas instrumenti pašvaldībā– Vides informācijas instrumenti– Vides izglītības instrumenti– Sabiedrības līdzdalības instrumenti– Videi draudzīgas rīcības instrumenti– Sadarbības instrumenti

4. Vides komunikācijas labās prakses piemēri Latvijas piekrastes pašvaldībās


Vides komunikācijas labās prakses piemēri Latvijas piekrastes pašvaldībās


Vides komunikācija Latvijas piekrastē: labās prakses piemēri - I

Labās prakses piemērs Apraksts

VIDES INFORMĀCIJA

1. Papes Dabas māja kā multifunkcionāls

informācijas centrs Izveidota 2001.g., slēgta 2007.g.

2. Vides informācija caur Zilā karoga aktivitātēm Liepājas pilsētas domes piemērs

3. Līvu kultūras centrs Kolkā Mērķis – popularizēt vietējo piekrastes kultūru un tradicionālo dzīvesveidu

4. Komunikatīvais darbs ar sabiedrību Rojā un Rojas novadā

Rojas Tūrisma informācijas centrs

5. Ģeoparka izveide Ziemeļvidzemē NVO Ziemeļvidzemes ģeoparks iniciatīva


Dabas Māja Papes dabas parkā, 2001-

2007 (Ints Mednis, Pasaules Dabas Fonds)


Papes dabas parks: vietas raksturojums

• Dabas parks• Natura 2000• Ramsāres teritorija• 22 Eiropas

Savienības nozīmes biotopi, 2 augu, 75 putnu un 19 citu dzīvnieku grupu aizsargājamas sugas

• Teritoriju šķērso Baltās – Baltijas jūras

putnu migrācijas ceļš • Kopējā platība:

51777 ha


Dabas mājas izveides koncepcija

PDF iniciatīvaIzveides mērķis - izveidot vienotu

multifunkcionālu informācijas centru, kura galvenās funkcijas ir:

1. Vides izglītība un pakalpojumi:• - “Vienas pieturas vieta” vispārīga

informācija par ĪADT DP “Pape” t.i. Dabas vērtības, informācija apmeklētājiem

• - PDF projektu popularizēšana (LZ utt.)

• - pakalpojumi parka apmeklētājiem (laivu noma, naktsmājas utt.)

2. Teritorijas administrēšana:• - projektu administrēšanas vieta

(Phare, Life utt.)• - iespējamā ĪADT administrācijas

atrašanās vieta.


Padarītais2001.- Iegādāts īpašums - Pirmais biznesa plāns/- Dabas mājas koncepcija - multifunkcionāls centrs.- Projekti par DM pārbūvi atbilstoši biznesa plānam.- Uzsākta līdzekļu piesaistīšana/Econet/Prince Bernard Fund/Pin Matra/WWF NL/WWF DK/ WWF

SE.

2002.- DM vispārējs remonts.- Iekārtota DM pastāvīgā ekspozīcija.- Iegādātas mēbeles B&B otrais stāvs- Iespiests DM promo buklets/info ceļvežos/web. - Uzsākta neoficiāla viesu uzņemšana.

2003.- Uzsākta oficiāla viesu uzņemšana.- Izstrādāti dokumenti finansu plūsmas kontrolei/algots darbinieks- Papildus remonti otrajā stāvā.

2004-2007.- PHARE projekts/putnu istaba/WC remonti/apsilde.- EU LIFE projekta administrācijas vieta DP “Pape”- Apmeklētāju uzņemšana.

2008.- Dabas mājas aizvēršana


PDF gūtās atziņas

• Valsts vides politikas nepieciešamība ĪADT bez administrācijas

• Nepieciešama NVO, valsts un pašvaldību sadarbība


Vides komunikācija Latvijas piekrastē: labās prakses piemēri - II

VIDES IZGLĪTĪBA

1. Piekrastes ekoskolas piemērs Liepājas Ezerkrasta sākumskola

2. Vides inspektors – soģis vai izglītotājs? Liepājas RVP izglītības darbs

3. Zilo karogu kustībaMērķgrupu sadarbības un vides izglītības veicinātājs

4. Piekrastes ekoskolas piemērs Kolkas pamatskola

5. Vides izglītība Slīteres nacionālajā parkā Iniciatīva„Vērosim dabu Slīteres nacionālajā parkā!”

6. Vides izglītības aktivitātes Ainažu pamatskolā Ainažu ekopulciņš u.c.

7.

ZBR Vides informācijas un izglītības centrs Izveides stadijā


Kolkas pamatskola:Piekrastes ekoskolas piemērs (Aiga Ūdre)


Kolkas ekoskola

Pēc talkas ciemā uzrodas dīvains plastmasas pudeļu vīrs Pēc talkas ciemā uzrodas dīvains plastmasas pudeļu vīrs – zohans, kurš aicina cilvēkus nepiemēslot apkārtni– zohans, kurš aicina cilvēkus nepiemēslot apkārtni


Kolkas ekoskola

Zaļās aktivitātes:

• Kāpu sakopšanas talkas, priedīšu stādīšana kāpās

• Zaļā karoga svētki skolā

• Sadarbība ar Slīteres Nacionālo parku u.c. organizācijām, konkursi

- skolēni Slīteres Nacionālā parka speciālistu vadībā Vīdāles grants karjerā pētīja fosilijas akmeņos

- pārgājieni ar jūras putnu vērošanu un ornitologa stāstījumu

- Visa mācību gada laikā šķirojam klasēs un skolā atkritumus, vācam un nododam makulatūru.

- Anitras Toomas stāstījums par ekoprecēm Latvijas veikalos, pēc tam – dalīšanās pieredzē

• Piedalījāmies arī Latvijas Daba fonda rīkotajā konkursā ‘Zaļākā klase’ un Zaļās jostas eseju konkursā par baterijām vācam un nododam izlietotās baterijas ‘zaļajai jostai’

• Sadarbojoties ar Rendas ekoskolu, piedalāmies plakātu konkursā ‘Ūdens ir dzīvība’


• Šogad piedalījāmies vides izziņas spēļu konkursā.

Tapa sēle ‘’ klimata pārmaiņas’’

• Dažādus ar vides izglītību saistītus jautājumus izlemjam

Ekopadomes sēdēs

• Divas reizes gadā dodamies reidos pa klasēm, lai pārbaudītu, kā klasēs taupa elektroenerģiju starpbrīžos un šķiro atkritumus.

• Laba prakse skolā ir integrētās mācību priekšmetu nedēļas. To laikā skolēni daudzpusīgi izzina nedēļas tēmu, praktiski darbojas. Piem., tēma ‘atkritumi’

• Esam mērījuši savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu! Rezultāti nebija slikti, bet vienmēr var būt labāk!

• Marta mēnesī visai skolai zaļās pēcstundas, kurās ir jāpelna punkti sporta zālē un domātavā’- atkal izzinām skolas gada tēmu

• Marta beigās – projektu nedēļa, kura skolēni veido individuālos vai klašu projektus par skolas gada tēmu un sagatavo materiālus bukletam

• Materiāli no integrētajām mācību priekšmetu nedēļām un projektu darbiem tiek apkopoti bukletā, kura svinīgie atvēršanas svētki notiek pēdējā skolas dienā.

Kolkas ekoskola


Vides komunikācija Latvijas piekrastē: labās prakses piemēri - III

SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA

1. 1. Pāvilostas Pelēkās kāpas kampaņa Pāvilostas pilsētas domes Kāpu un zaļās zonas aizsardzības komisija (vēlāk - VAK Pāvilostas nodaļa „Dzintarjūra”)

2.2. Sabiedriskā iniciatīva pret Sakas upes krasta apbūvi

3.3. Biedrība Ziemeļkurzemes piekraste Iedzīvotāju interešu lobijs Slīteres Nacionālajā parkā

4.4. Zirņu ielas sabiedriskā apspriešana Liepājā: informācijas un sabiedrības līdzdalības veicināšanas piemērs

Liepājas pilsētas dome – sabiedrības aktīvas iesaistīšanas piemērs

5. 5. Sabiedriskais monitorings Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā

Iedzīvotāju iesaistīšana vietējo dabas vērtību saglabāšanā


Sabiedrības līdzdalība Pāvilostas Pelēkās kāpas aizsardzībai (Marita Horna)


Sabiedrības līdzdalība Pāvilostas pelēkās kāpas aizsardzībai(Marita Horna)

Pateicoties sešu gadu neatlaidīgam darbam, kas nesis represijas, pazemojumus, prieku par izdošanos un galīgo uzvaru, PPK ir ieguvusi dabas lieguma statusu, aizsardzības plānu un individuālos apsaimniekošanas noteikumus.

Dabas lieguma platība – 42,5 haVērtības – ES aizsargājami biotopi –

2130 * „Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas” un 2140* ”Pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm”,

- ainava, - pavisam 103 augu un ķērpju taksoni (sugas un ģintis)

812 m


Galvenie mērķi un uzdevumi

• Saglabāt Pāvilostas pelēko kāpu kā īpaši aizsargājamu biotopu • Neļaut to apbūvēt• Izveidot PPK (sākotnējā iecere mikroliegumu), pēc tam jau dabas liegumu

Aktivitātes• Tika rīkotas akcijas, kurās iesaistīti sabiedrībā pazīstami cilvēki, skolu jaunatne, studenti• Kāpas aizsardzībai tika veltīti dievkalpojumi • Notika nemitīgā sarakste ar ministrijām un citām valsts institūcijām• Tika vākti paraksti pelēkās kāpas aizsardzībai (kopā savākti vairāk kā 3000)• Veicām aptauju par dabas vērtībām Pāvilostā• Jaunieši rakstīja un sūtīja vēstules, uzņēma filmas, rakstīja zinātniski pētnieciskos darbus,

projekta darbus• Komponēja skaņdarbus• Pieteicās vizītē pie Ministru prezidenta• Uzaicināja ciemos Valsts prezidenti V.Vīķi- Freibergu• Rīkoja foto un mākslas izstādes

Iniciatori: Pāvilostas pilsētas domes Kāpu un zaļās zonas aizsardzības komisija, kas pēc reorganizācijas 2002.gada rudenī nodibina VAK Pāvilostas nodaļu „Dzintarjūra”

Sadarbības partneri: Latvijas universitātes mācībspēki Brigita Laime, Didzis Tjarve, Vija Znotiņa u.c., Pāvilostas vidusskolas skolēni, jaunsargi, Pāvilostas baptistu draudze un mācītājs Deniss Doroņins, Rīgas Doma kora skolas audzēkņi, Mākslas akadēmijas studenti, arhibīskaps Jānis Vanags, Pāvilostas iedzīvotāji.


Biedrība `Ziemeļkurzemes piekraste` - Iedzīvotāju interešu lobijs Slīteres Nacionālajā parkā (Dženeta Marinska)

Dibināta 2007.gada 18.novembrīMērķis - saskaņotas iedzīvotāju ekonomiskās un saimnieciskās vajadzības ar dabas aizsardzības prasībām un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu sakārtotā vidē, nodrošinot indivīda pamattiesību ievērošanu.Apvienojušies - ap 20 piekrastes iedzīvotāji/zemju īpašnieki

Aktivitātes

• Līdzdarbošanās Slīteres nacionālā parka Dabas aizsardzība plāna izstrādēDAP sociālekonomiskais konteksts:

• Neobjektīvs saimniekošanas veidu izvērtējums SNP teritorijā• Neprofesionāls ainavu novērtējums• Nesaprotamas procedūras novadgrāvju attīrīšanai SNP teritorijā

Ko biedrība panāca?

• Neitrālā zona visos zvejniekciemos• Saturiski atbilstoši izstrādātu nodaļu par ainavām• Pasākumus ainavu aizsardzības īstenošanai (piem., ainavu inventarizācija) • Priekšlikumus tūrisma attīstībai SNP

• Konsultācijas ar Vides ministriju- Pirms DAP apstiprināšanas SNP nāk klajā ar ierosinājumu veidot mikro liegumus (melnalkšņu staignājs) privātās zemēs- Biedrība lūdz neapstiprināt VM mikroliegumu izveidi- VM neatbalsta mikroliegumu izveidi- VM pieņem konceptuālu lēmumu noraidīt mikroliegumu (melnalkšņu staignājs) izveidi zvejniekciemu teritorijās


Biedrība `Ziemeļkurzemes piekraste` - iedzīvotāju interešu lobijs Slīteres Nacionālajā parkā

Pieci Saunaga ciema privātīpašnieki iesniedz lūgumu atļaut iztīrīt aizsērējušus, aizaugušus novadgrāvjus

SNP dod atļauju tīrīt tikai daļai no īpašumiem (2 īpašumos no 5), pamatojoties uz to, ka tajos konstatēts īpaši aizsargājams biotops – melnalkšņu staignājs.

Īpašnieki apstrīd lēmumu Dabas aizsardzības pārvaldē un gaida atbildi...

Biedrība iesniedzot priekšlikumos SNP DAP, izteica ierosinājumu izveidot rokasgrāmatu par novadgrāvju apsaimniekošanu SNP

Latvija 2030 stratēģija:– Dabas kapitāla pārvaldība (apvieno vides un ekonomikas aksiomas, ļaujot kombinēt dabas

kapitāla pārvaldību ar ekonomisku lēmumu pieņemšanas un attīstības praksēm)– Tirgus instrumentu izveide (jāievieš instrumenti , kas ļautu attīstīt pakalpojumus, kas

veicinātu uzņēmēju un zemes īpašnieku iesasiti dabas daudz veidības atjaunošanā)

– Dabas aktīvu kapitalizēšana (Latvijas dabas kapitāls paver iespēju attīstīt daudzveidīgu un eksportspējīgu “zaļo ekonomiku”)

– Ilgspējīga dzīvesveida veicināšana

• Mēs vēlamies dzīvot tādā valstī/nacionālā parkā, kur ir radīti ekonomiskie nosacījumi, pie kādiem dabas un dabas resursu aizsardzība ir izdevīga vietējiem iedzīvotājiem.

Riņķa dancis ap novadgrāvjiem un pārpurvojušiesciemi


Vides komunikācija Latvijas piekrastē: labās prakses piemēri - IV

VIDEI DRAUDZĪGA RĪCĪBA

1.

Biedrības “Liepājas optimistu pulks” aktivitātes dabas un kultūras mantojuma sakopšanā

Projekts “Lauku sēta pilsētā” u.c.

2. “Vides māja” Liepājā NVO „Radi vidi pats” –”vides un kultūras apziņas veicināšana caur jauniešu iniciatīvu un brīvprātīgo darbu

3. Salacgrīvas novada „Kraukļi” Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas demonstrējumu teritorijas kā vides komunikācijas instruments.

4. Ilgtspējīga energoapgāde -Salacgrīvas pašvaldības piemērs

Jūras siltuma un vēja enerģijas izmantošana

5. Piejūras atpūtas komplekss “Kapteiņu osta” Videi draudzīgas uzņēmējdarbības piemērs piekrastes zonā


ATPŪTAS KOMPLEKSS `KAPTEIŅU OSTA` SALACGRĪVĀ -

VIDEI DRAUDZĪGAS UZŅĒMĒJDARBĪBAS PIEMĒRS

PIEKRASTĒ

Tija Alondere


Tehnoloģiskās inovācijas• Ekoloģiju un enerģiju taupošas dzesēšanas un sildīšanas sistēmas

(ģeotermālo sūkņu sistēmas)

• Vietējo ekoloģisko zemes un jūras produktu izmantošana

• Ekoloģiski orientēta uzņēmējdarbība

• SIA “Kuivižu osta” atpūtas kompleksa darbības nodrošināšanai tiek piesaistīti vietējie zemnieki un zvejnieki.

• Atbilstoši kompleksa idejai, pie ziedu mājiņām ir ķirbju, diļļu un garšaugu dobes, kā arī pīlādžu, smiltsērkšķu, mežrozīšu krūmu grupas.

• Viesnīcas un restorāna ēkai tiek izmantots zaļais jumts (zemes uzbērums ar apstādījumiem).


Uzņēmuma vides politika

• atkritumu šķirošana (sadzīves atkritumi, stikls, pārtika, papīrs);• bateriju un akumulatoru savākšana;• zemās enerģijas patēriņa spuldzes;• videi draudzīgu tīrīšanas un telpu uzkopšanas līdzekļu

izmantošana;• interjerā izmantots kokmateriāls, lins un dabīgie materiāli;• viesiem tiek piedāvāti videi draudzīgi vienreizējās lietošanas

trauki;• plānots sakopt pludmali un iegūt zilo karogu;• kompleksa darbības nodrošināšanai plānots papildināt tehnisko

bāzi ar elektrokāriem un nevis automašīnām.


Vides māja Liepājā: vides un kultūras apziņas veicināšana caur jauniešu iniciatīvu un brīvprātīgo darbu (Agata Babina, biedrība Radi Vidi Pats)


Vides māja Liepājā

Dibinātājs: biedrība „Radi vidi pats”

Biedrības mērķi:

• Sabiedriska labuma darbības veikšana, kas saistīta ar pieejamas vides veidošanu jauniešiem aktīvai līdzdalībai sabiedriskajos un sociālajos procesos.

• Sabiedrības, īpaši jauniešu, izglītošana kultūrvides, pilsētvides un sociālās vides sakopšanai un lauksaimniecības vides uzturēšanai un pilnveidošanai.

Aktivitātes: piemēri

• Vietēja jauniešu iniciatīva “Do it Green”

- ar tematiskiem vakariem un radošām darbnīcām saistība ar vides ilgtspeju un resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

- Izdota “Zaļo padomu rokasgrāmata”, ko veidojuši pasi jaunieši.

- Izgatavoto lietu piedāvāšana Liepājas pilsētas svētku maiņas tirdziņā

• Radošās darbnīcas, ekskursijas ar mērķi iepazīt pilsētas vidi un tās vērtības, iesaistot jauniešus ar ierobežotam iespējām un piedāvājot darbnīcas bez maksas

• Starptautiskās klimata pārmaiņu akcijas 350 organizēšana sadarbībā ar organizāciju NEXT un Jāņa Brizgas lekcija par globālo sasilšanu. Atkritumu vākšana pludmalē, velobrauciens gāzmaskās

• Starptautiskās jauniešu apmaiņas par dabas daudzveidību un saglabāšanu

• U.c.


Vides komunikācija Latvijas piekrastē: labās prakses piemēri - V

VIDES SADARBĪBA

1. Kolkasrags – unikāls starptautisks, nacionāls

ekotūrisma centrs Mediators – pašvaldība, NVO, tūrisms, skolas utt.

2. Lībiešu kultūras mantojums Sadarbība kā instruments kultūras mantojuma,

vietējās identitātes saglabāšanā

3. Komunikācija Ķemeru nacionālajā parkā - dažādi

risinājumi dažādām mērķauditorijām Dabas skola skolēniemSemināri un tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem


Kolkasrags: dažādu interešu grupu sadarbības piemērs (Jānis Dambītis, SIA `Kolkasrags`)

www.kolkasrags.lv


Kolkasraga piemērs: dažādu interešu grupu sadarbība kā vietējas ilgtspējīgas attīstības stūrakmens

Vietējais uzņēmums - SIA `Kolkasrags` kā:- Kolkas Apmeklētāju un informacijas centra dibinātājs- Plašas un daudzpusējas sadarbības veicinātājs

Starpnieks un sadarbības veicinātājs starp: – Vietējiem iedzīvotājiem, – Līvu kultūras mantojuma patroniem, – Vietējās ĪADT teritorijas administrāciju (Slīteres

Nacionālais parks), – Vietējo pašvaldību– Uzņēmējiem (tūrisms u.c.)

Aktivitātes– Dokumentālās filmas par vietējiem cilvēkiem un

kultūru sadarbībā ar līvu kultūras mantojuma entuziastiem

– Ikgadējā Vides diena in Kolka (creative workshops, educational activities, games, competitions, beach clean-up actions, concerts etc.)

– Putnu vērošanas dienas– Jūras festivāls– Izstādes u.c.


Lībiešu kultūras mantojums – iespējas sadarbībai (DŽENETA MARINSKA)

Sadarbības formas:– NVO ↔ radoši indivīdi– NVO ↔ pašvaldība– NVO ↔ valsts iestādes– NVO ↔ privātuzņēmēji

– Biedrības “Latvijas Nacionālais Parks” un lībiešu kultūras mantojuma pētnieku sadarbība – dokumentālo īsfilmu veidošana

– Lībiešu Saieta nams KolkāMisija - Uzturēt dzīvu lībisko identitāti etniskajā lībiešu apdzīvotajā teritorijā Ziemeļkurzemes jūrmalā, integrējot lībiešu kultūras vērtības mūsdienu kultūras apritē

– Lībiešu kultūras mantojums un mārketings

Sintija Kuršinska Prof. Raimonds Ernšteins LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

Documents

Transcript of Sintija Kuršinska Prof. Raimonds Ernšteins LU, EVF, Vides pārvaldības katedra