Siguldas pilsētas vidusskola · 2014-01-21 · „Siguldas Avīze”, „Elpa”, - skolā...
Transcript of Siguldas pilsētas vidusskola · 2014-01-21 · „Siguldas Avīze”, „Elpa”, - skolā...
Siguldas pilsētas vidusskola
Reģistrācijas Nr. 4313902863
Ata Kronvalda iela 7, Sigulda, LV-2150,
Tālrunis, fakss 67972419, e-pasts [email protected]
Mājas lapa www.siguldaspv.lv
Direktore Ľina Balode
Pašnovērtējuma ziņojums
Siguldā 2013
2
SATURS
Iestādes vispārīgs raksturojums……………………………………..3.lpp.
Iestādes darbības pamatmērķi……………………………………….6.lpp.
Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde …………………...9.lpp.
Iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos
kritērijos…………………………………………………………….11.lpp.
Citi sasniegumi…………………………………………….………..37.lpp.
Turpmākā attīstība…………………………………………………. 39.lpp.
3
1.Iestādes vispārīgs raksturojums
Siguldas pilsētas vidusskola atrodas Siguldā, 54 km attālumā no Latvijas
Republikas galvaspilsētas Rīgas. Skolas juridiskā adrese ir Ata Kronvalda ielā 7. Šeit
atrodas 5.-12.klašu ēka. 1.-4.klases mācās korpusā Kr.Barona ielā 10, 5.-9.klašu zēnu
mājturība un tehnoloģijas notiek Skolas ielā 3. Siguldas pilsētas vidusskola ir Siguldas
novada domes dibināta vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno 7 izglītības programmas
programmas :
Nr. Izglītības programmas
nosaukums
Programmas
kods
Licenzēšanas
datums
Izglītojamo
skaits mācību
gadā
1. Pamatizglītības
programma
21011111 19.08.2011. 530
2. Pamatizglītības
mazākumtautību
programma
21011121 19.08.2011. 9
3. Speciālās pamatizglītības
programma
izglītojamajiem ar
mācīšanās traucējumiem
21015611 19.08.2011. 9
4. Pamatizglītības 2.posma
(7.-9.klase) programma
23011112 07.01.2013. 11
5. Vispārējās vidējās
izglītības vispārizglītojošā
virziena programma
31011011 19.08.2011. 64
6. Vispārējās vidējās
izglītības humanitārā un
sociālā virziena
programma
31012011 19.08.2011. 20
7. Vispārējās vidējās
izglītības vispārizglītojošā
virziena programma
31011012 07.01.2013. 24
Siguldas pilsētas vidusskolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums,
Vispārējās izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums, citi likumi un normatīvie
akti, kā arī skolas nolikums. Skola nodibināta 2011.gada 1.augustā, veicot Siguldas
novadā vērienīgu skolu reorganizāciju sakarā ar skolēnu skaita samazināšanos. Siguldas
3.pamatskola tika apvienota ar Siguldas 2.vidusskolu (pirms tam Siguldas 2.vidusskolai
pievienota Siguldas 2.pamatskola), 2013.gada janvārī jaunizveidotajai Siguldas pilsētas
vidusskolai pievienota Sigulas Novada vidusskola, kas realizēja vakara izglītības
programmas.
2013./2014.mācību gada sākumā skolā mācās 667 skolēni gan no Siguldas
pilsētas un novada, gan no tuvākas un tālākas apkārtnes.
Skolas popularitāte skolēnu un vecāku vidū saistīta ar iespēju iegūt kvalitatīvu
izglītību visos izglītības iegūšanas posmos. Pēc 6.klases pabeigšanas vairāk kā 80%
skolēnu iestājas Siguldas Valsts ģimnāzijas 7.klasē.
Demogrāfiskā situācija uz skolēnu skaitu atspoguļojas negatīvi, lai gan pēdējos
gados 1.klašu skolēnu skaits pieaug.
4
Skolēnu skaita izmaiľas
Mācību gads 1.-4.kl. 5.-9.kl. 10.-12.kl. Kopā
2011./2012. 350 238 142 730
2012./2013. 357 239 102 698
2013./2014. 316 243 108 667
Pēc pirmsskolas izglītības iestāţu piepildījuma var secināt, ka turpmāk skolēnu
skaits sākumskolas posmā pieaugs, bet vidusskolas posmā iespējams skolēnu skaita
samazinājums. Kopējais skolēnu skaits tuvākajā nākotnē nedaudz samazināsies.
Pedagogu kvalifikācija
Skolā strādā 59 pedagoģiskie darbinieki (no tiem pamatdarbā 55). Skolas vadību
nodrošina direktore, 6 vietnieki pedagoģiskajā darbā un direktores vietnieks
saimnieciskajā darbā.
Pedagoģisko darbinieku izglītība pilnībā atbilst normatīvajos aktos noteiktajām
prasībām. 58 pedagogiem ir augstākā izglītība, no tiem 56 ir augstākā pedagoģiskā
izglītība, 14 skolotāji ieguvuši maģistra grādu. 2 pedagogi apgūst pedagoģisko izglītību
augstskolā.
Pedagoģisko darbinieku sadalījums atbilstoši iegūtajai izglītībai
Augstākā pedagoģiskā izglītība 55 (93,2%)
Augstākā izglītība 2 (3,4%)
Apgūst augstāko pedagoģisko izglītību 2 (3,4%)
41 pedagogs ir piedalījies pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas
projektā un ieguvis 2.,3.vai 4.kvalitātes pakāpi.
Pedagoģisko darbinieku sadalījums atbilstoši iegūtajai pedagoga profesionālās darbības
kvalitātes pakāpei
2. pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpe 5 (8,5%)
3. pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpe 25 (42,4%)
4. pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpe 11 (18,6%)
Nav iegūta pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpe 18 (30,5%)
Pedagoģiskie darbinieki pastāvīgi paaugstina kompetenci šādos virzienos:
- mācību priekšmeta metodika
- pedagoģija un psiholoģija
- datorzinības un tehnoloģiju izmantošana pedagoģiskajā procesā
- audzināšanas jautājumi
- skolvadības jautājumi u.c.
Skolā izveidots un darbojas atbalsta dienests, kurā strādā
- sociālais pedagogs
- psihologs
- logopēds
- skolas medmāsas (2)
Ineterešu izglītība
Skolas audzēkľiem ir iespēja attīstīt savas spējas interešu izglītības programmās:
- jauktais koris 3.-4.kl.
- jauktais koris 5.-9.kl.
- 4 vokālie ansambļi
5
- tautiskās dejas
- aerobika
- 2 vizuālās mākslas pulciľi
- noformēšanas un dizaina pulciľš
- sporta spēļu pulciľš
- atlētiskās vingrošanas pulciľš
- programmēšanas pulciľš
Skolas tradicionālie pasākumi
- Zinību diena
- Skolotāju diena
- Olimpiskā diena
- Drošības dienas
- Vecāku dienas, vecāku sapulces
- Mācību priekšmetu nedēļas
- Mārtiľdienas gadatirgus
- Stāstnieku konkurss
- 10.klašu iesvētības
- Valsts svētku nedēļa (Lāpu gājiens, Vīru spēles, erudīcijas konkursi, svētku
līnijas)
- Akcija „Dāvinām gaismu!”
- Konkurss „Erudīts”
- Ziemassvētku balle
- Sirsniľballe
- Projekta dienas
- Jautrā balle
- Sievu spēles
- Karjeras dienas
- Ţetonu vakars
- Pavasara koncerts
- Skatuves runas konkurss
- Tikšanās ar augstskolu un daţādu profesiju pārstāvjiem
- Pēdējais zvans
- Tautas bumbas sacensības
- Orientēšanās pārgājiens „Vasaras medības”
- Izlaidums
Skolas finansiālais nodrošinājums
Skolas tiek finansēta no valsts un Siguldas novada domes budţeta.
Valsts piešķir mērķdotācijas pedagoģisko darbinieku atalgojumam, mācību
grāmatu iegādei, 1.un 2.klašu skolēnu ēdināšanai un programmām “Skolas piens” un
“Skolas auglis”. Pašvaldība finansē skolas pastāvēšanas saimnieciskos izdevumus.
2012.gads 2013.gads
Pašvaldības piešķirtais
budţets
Ls 134250.00 Ls 144571.00
6
2. Iestādes darbības pamatmērķi
Skolas mērķis:
Veidot mūsdienu prasībām atbilstošu, atvērtu skolu ar inovatīvu, radošu un
atbalstošu mācību un fizisko vidi, kurā strādā profesionāli pedagogi, skolēni tiek
motivēti iegūt savām spējām atbilstošu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību, un tiek
veidota vispusīga, atbildīga un sociāli aktīva personība.
Skolas galvenie uzdevumi:
- īstenot 7 licenzētās izglītības programmas;
- nodrošināt izglītojamajiem Valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības
standartā noteikto mērķu sasniegšanu;
- veidot skolēnu atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, līdzcilvēkiem un Tēvzemi;
- izvēlēties mūsdienīgas un inovatīvas mācību un audzināšanas darba metodes un
formas, kas veicina skolēna personības vispusīgu, harmonisku attīstību un aktīvu
iekļaušanos sabiedrības sociālajos procesos;
- nodrošināt iespēju skolēniem iegūt kvalitatīvas zināšanas, prasmes un iemaľas
tālākizglītībai;
- racionāli izmantot materiālos un cilvēkresursus skolas mērķiem atbilstošas vides
veidošanai;
- sekmēt pedagogu tālākizglītību un profesionālās kompetences paaugstināšanu;
- sadarboties ar skolēnu vecākiem (aizbildľiem), pašvaldības institūcijām visos ar
izglītošanu saistītos jautājumos.
Iepriekšējo mācību gadu prioritātes un konkrēti rezultāti
Mācību gads/
Prioritāte
Rezultāti Pierādījumi
2011./12.māc.gads
Moderno
tehnoloģiju apguve
un izmantošana
mācību procesā
- skolotāji zina IT
pielietošanas iespējas
priekšmetā,
- skolotāji lieto IT mācību
stundās,
- skolotāji izmanto
informātikas kabinetu pēc
sastādītā noslogojuma
grafika,
- skolotāji atzīst IT
izmantošanas priekšrocības,
- izvērtēta resursu atbilstība
un sastādīts to uzlabošanas
plāns,
- kabineti aprīkoti ar IT,
- ieviesta e- klase,
- skolotāji apguvuši e-klases
lietošanu,
- e-klase nodrošina
informācijas apmaiľu ar
vecākiem,
- darba izvērtējumā
noskaidrotas problēmas un
plānota to risināšana.
- MK
dokumentācija,
- e-klase,
- informātikas
kabineta
noslogojuma
grafiks,
- stundu vērošanas
lapas,
- skolotāju
pašvērtējumi,
- skolēnu aptaujas
anketu rezultāti,
- pētījuma pārskats
„Novatoriskās
mācīšanas metodes
SPV” 2012. gads
- pedagoģiskās
padomes sēdes
materiāli 2013.g.
augusts
7
2011./12.māc.gads
Piederības un
lepnuma jūtu
veidošana par savu
skolu
- organizēta svinīga jaunās
skolas atklāšana,
- ar skolēniem izstrādāti un
apspriesti skolas iekšējās
kārtības noteikumi,
- skolā darbojas skolēnu dome
un iesaistās skolas dzīves
organizēšanā,
- regulāri notiek skolas
tradicionālie pasākumi,
- skolai izveidota skolas
simbolika: emblēma, karogs,
- skolēni piedalās ārpusskolas
pasākumos pilsētā, novadā
un valstīs skolas goda
aizstāvēšanai,
- vecāki tiek informēti par
skolas dzīves aktualitātēm
un piedalās pasākumos,
- izveidota skolas mājas lapa
internetā un tajā ievietota
informācija par skolu,
- skolas dzīve tiek atspoguļota
masu saziľas līdzekļos,
- skolas mājas lapā ir
informācija par
apbalvotajiem skolēniem par
sasniegumiem mācību darbā
un interešu izglītībā,
- izveidota skolas Goda
grāmata,
- skolēni un vecāki atzīst un
labi novērtē skolas darbu.
- afišas, foto, video
materiāli par
skolas dzīves
notikumiem,
- skolas IKN,
- skolēnu domes
sanāksmju
protokoli,
- skolas pasākumu
plāns,
- skolas karogs,
- skolēnu
ārpusskolas
sasniegumu datu
bāze,
- e-klase,
- skolas mājas lapa
www.siguldaspv.lv
- raksti presē
www.sigulda.lv;
„Siguldas Avīze”,
„Elpa”,
- skolā apbalvoto
skolēnu saraksti,
- skolas Goda
grāmata,
- skolēnu un vecāku
aptauju materiāli.
2012./13.māc.gads
Skolēnu radošās
un zinātniski
pētnieciskās
darbības
veicināšana
- iepazīta teorija un pieredze
par ZPD rakstīšanu 10.-
12.klasēs,
- iepazīta teorija un pieredze
par projektu darba
organizēšanu 5.-9.klasēs,
- izstrādāti ZPD un projektu
darbu nolikumi,
- organizēta ZPD rakstīšana
10.-12.kl.,
- organizēta projektu nedēļa
5.-9.kl.,
- notiek priekšmetu
prezentācijas saskaľā ar MK
plāniem,
- veicināta skolēnu radošā
darbība stundās,
- tiek attīstītas skolēnu
patstāvīgās mācīšanās,
- organizēts
seminārs 10.-12.kl.
skolotājiem un
sanāksmes 5.-9.kl.
audzinātājiem,
- semināra un
sanāksmes
materiāli,
- ZPD un projektu
darbu nolikumi,
- ZPD aizstāvēšanas
grafiki, vērtēšanas
protokoli,
- projektu nedēļas
informatīvie
materiāli,
prezentāciju
grafiki, vērtēšanas
protokoli, foto,
8
sociālās prasmes un
radošums,
- izzināts skolēnu un
pedagogu viedoklis.
video, skolēnu
aptaujas rezultāti,
- MK
dokumentācija,
- pedagogu aptauju
materiāli,
- stundu vērošanas
lapas,
- skolotāju
pašvērtējumi,
- stundu vērošanas
apkopojums un
izvērtējums,
- pedagoģiskās
padomes sēdes
materiāli
2012.gada augusts.
2012./13.māc.gads
Mācību un
materiālās bāzes
attīstība,
izmantojot
daudzveidīgas
finansēšanas
iespējas
- skolā plāno mācību un
materiālās bāzes attīstību,
- plānojot ľem vērā darbinieku,
skolēnu un vecāku
ieteikumus,
- skola veic pasākumus
sponsoru, Izglītības attīstības
fonda, projektu (Comenius,
Twinning) un citu finansu
līdzekļu piesaistīšanai,
- direktore konsultējas ar
skolas padomi par līdzekļu
izlietošanu,
- direktore informē
darbiniekus, skolēnus,
vecākus, skolas padomi par
līdzekļu izmantošanu,
- ir iegādāti mācību līdzekļi,
inventārs,
- ir veikta inventarizācija.
- skolas darba
pavērtēšanas
materiāli
2011./2012.,
2012./13. māc.gads,
- skolēnu aptaujas
anketu materiāli,
- skolas domes sēţu
protokoli,
- vecāku sapulču
protokoli, - direktores
pieprasījumi
novada domei,
- finansu tāme,
- kafejnīcas projekts,
- mājturības
kabineta projekts,
- sadarbība ar
uzľēmējiem ( RDA
– 2000 Ls IT,
Microsoft – 30
planšetdatori un
skolotāju
apmācība),
- sadarbība ar
sponsoriem
(Swedbanka – IT,
SEB banka – balvas
skolēniem),
- dabaszinību
projekta materiāli,
- izremontēti un
labiekārtoti
9
kabineti,
- IT kabinetos,
- mācību grāmatas
bibliotēkā un
skolēniem.
3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde 3.1. Siguldas 3.pamatskolas akreditācijas ekspertu komisijas ieteikumi
1. Pildīt MK 2001.gada 20.novembra noteikumu Nr.492 „Kārtība, kādā
nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos
pasākumos” 3.1.punkta prasības.
Ir izpildīts. Skolā katru gadu ir bijušas pārbaudes, kuras veic Veselības inspekcija
(pēdējā pārbaude 25.09.2013.) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
(pēdējā pārbaude 25.02.2013.)
2. Turpināt pilnveidot darbu ar skolēniem, kuriem ir mācību grūtības.
Ir izpildīts. Skolā licenzēta un tiek realizēta mācību programma „Speciālā
pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem”
(programmas kods 21015611).
3. Panākt ēkas Skolas ielā 3 siltināšanu un jumta seguma nomaiņu.
Ir izpildīts. Ēka siltināta 2010.gadā, jumts nomainīts 2009.gadā, bet šobrīd skola
atrodas citās ēkās. Skolas ielā 3 notiek mājturības un tehnoloģiju mācību stundas
Siguldas pilsētas vidusskolas 5.-9. klašu zēniem.
4. Nodrošināt skolēnu skaitam atbilstošas necaurstaigājamas klašu telpas,
aktu zāli un sporta zāli.
Ir izpildīts. Skola atrodas citās ēkās, caurstaigājamu klašu telpu nav.
5. Turpināt mācību materiālās bāzes papildināšanu, strādāt pie moderno
komunikācijas tehnoloģiju ieviešanas un izmantošanas mācību priekšmetu
programmu apguvē.
Ir izpildīts. Skolā ir 6 interaktīvās tāfeles, 5 dokumentu kameras, 29 projektori.
Katrā mācību kabinetā pieejams internets. Atjaunota lielākā daļa datoru. Skolotāji ir
apmācīti un lieto IT mācību procesā. Skola izmanto e-klases elektroniskos klašu
ţurnālus.
6. Klašu žurnālus un fakultatīvo nodarbību žurnālus aizpildīt saskaņā ar MK
2005.gada 18.oktobra noteikumiem Nr.779 „Noteikumi par vispārējās
izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešmo obligāto
dokumentāciju” un metodiskajiem ieteikumiem.
Ir izpildīts. Visi ieraksti klašu ţurnālos tiek veikti atbilstoši MK 2005.gada
18.oktobra noteikumiem Nr.779 „Noteikumi par vispārējās izglītības iestāţu
pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešmo obligāto dokumentāciju” un
metodiskajiem ieteikumiem.
10
3.2. Siguldas 2.vidusskolas akreditācijas ekspertu komisijas
ieteikumi
1. Pilnveidot skolas vērtēšanas noteikumus, pilnveidot darbu pie skolēnu
pašvērtējuma.
Ir izpildīts. Skolā izstrādāta un apstiprināta Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība.
Skolotāji vērtē skolēnu sasniegumus saskaľā ar to.
2. Pilnveidot kritiskās domāšanas pieejas izmantošanu mācību procesā.
Ir izpildīts. Skolotāji metodiskajās komisijās pārrunāja kritiskās domāšanas
principu izmantošanu mācību stundās un rādīja kolēģiem atklātās stundas ar
kritiskās domāšanas elementiem.
3. Pilnveidot apvienotajās klasēs iespēju skolēniem strādāt grupās.
Ir izpildīts. Skolā nav apvienotās klases.
4. Pilnveidot skolēnu pašpārvaldes darbu.
Ir izpildīts. Skolēnu pašpārvalde aktīvi darbojas ārpusklases darba organizatores
vadībā. Ir izstrādāts Skolēnu domes reglaments.
5. Optimizēt karjeras izglītības plānošanu.
Ir izpildīts. Karjeras izglītības darbs notiek saskaľā ar Siguldas novada domes
Izglītības pārvaldes karjeras izglītības plānu visā Siguldas novadā. Skola realizē
karjeras izglītību saskaľā ar to. Pasākumi atspoguļoti audzināšanas darba plānā.
6. Vairāk iesaistīt Skolas padomi attīstības plāna veidošanā.
Ir izpildīts. Skolas padome piedalās attīstības plāna veidošanā. To paredz Skolas
padomes darbības reglaments.
7. Precizēt un pilnveidot skolas darbinieku amatu aprakstus.
Ir izpildīts. Amatu apraksti visiem darbiniekiem ir pārskatīti un atjaunoti.
8. Plānveidīgi turpināt atjaunot skolas materiāltehnisko bāzi (t.sk.datorus,
interaktīvās tāfeles u.c.).
Ir izpildīts. Skolā ir 6 interaktīvās tāfeles, 5 dokumentu kameras, 29 projektori.
Katrā mācību kabinetā pieejams internets. Atjaunota lielākā daļa datoru. Skola
izmanto e-klases elektroniskos klašu ţurnālus.
9. Mācību procesā vairāk izmantot mūsdienu tehnoloģijas.
Ir izpildīts. Gandrīz visi mācību kabineti aprīkoti ar tehnoloģijām. Visi skolotāji
apmācīti darboties ar modernajām tehnoloģijām un pielieto tās mācību procesā.
Skolotāji rosina skolēnus strādāt interaktīvi.
10. Veikt apgaismojuma mērījumus.
Ir izpildīts. Mērījumi veikti 2011.gada 24.janvārī.
11
11. Vismaz reizi gadā praktiski realizēt mācību evakuāciju ekstremālā
situācijā.
Daļēji izpildīts. Pēdējā mācību evakuācija veikta 2011.gada pavasarī.
12. Siguldas novada pašvaldībai noslēgt darba līgumu ar skolas direktori.
Ir izpildīts. Darba līgums ar Siguldas 2.vidusskolas direktori tika noslēgts
2008.gadā, pārtraukts 2011.gadā sakarā ar skolu apvienošanu un jaunas skolas
izveidošanu. Darba līgums ar Siguldas pilsētas vidusskolas direktori tika noslēgts
2011.gadā.
13. Turpināt bibliotēkas modernizāciju, klientu apkalpošanai lietojot
elektronisko katalogu.
Daļēji izpildīts. Skolā norit darbs pie elektroniskā kataloga izveidošanas.
14. Novietot redzamā vietā pie ieejas „Kārtību, kā jārīkojas apmeklētājam,
ierodoties skolā”.
Ir izpildīts. Kārtība, kā jārīkojas apmeklētājam, ierodoties skolā, ir izstrādāta un
novietota pie ieejas labi redzamā vietā.
15. Skolai vēlama prasībām atbilstoša sporta zāle.
Neizpildīts. Sporta un aktu zāle apvienota. Siguldas novadā apstiprināts plāns 2014.
gadā sākt būvēt jaunu sporta kompleksu pie Siguldas pilsētas vidusskolas, kuru
izmantos arī skolēni sporta stundās.
4. Iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu
atbilstošajos kritērijos 4.1.Mācību saturs
Siguldas pilsētas vidusskola 2013./2014. mācību gadā īsteno 7 licenzētās
izglītības programmas. Kopējais skolēnu skaits skolā 667.
Licenzētās izglītības programmas atbilst pamatizglītības un vidējās izglītības
programmu paraugiem un Valsts standartam.
Visi mācību priekšmetu skolotāji strādā pēc IZM ieteiktajām
paraugprogrammām, katra mācību priekšmeta īstenotā programma atbilst licenzētajai
programmai. Skolotāji pārzina izglītības standartus, mācību priekšmetu saturu, mērķus,
uzdevumus. Jaunie kolēģi tiek iepazīstināti ar izglītības programmām.
Katra klases audzinātāja darba plāns atbilst licenzētajai izglītības programmai.
Skolotājiem ir zināmas vērtēšanas formas un kārtība. Skolā izstrādāta mācību
sasniegumu vērtēšanas kārtība. Skolotāji strādā, izmantojot IZM un Ministru Kabineta
reglamentējošos dokumentus. Katrā mācību priekšmetā izstrādāti mācību vielas
tematiskie plāni, kas satur informāciju par izmantoto mācību priekšmeta standartu,
programmu un stundu tēmām, apguves laiku.
MK ietvaros skolotāji sadarbojas tematisko plānu, pārbaudes darbu izstrādē.
Plānojot laiku temata apguvei, skolotāji ľem vērā skolēnu individuālās spējas,
vajadzības, paredz darbu ar talantīgajiem skolēniem un skolēniem ar mācīšanās
grūtībām. Skolēniem ar mācīšanās grūtībām ir izstrādāts individuāls mācību plāns.
Katras mācību tēmas apguvei paredzētais laiks pārsvarā ir optimāls, lai skolēni varētu
gūt savām spējām atbilstošus rezultātus.
Skolotāji plāno mācību satura apguves secību, paredz mācību darba formas un
metodes atbilstoši skolēnu vecumposma īpatnībām.
12
Mācību stundu saraksts ir veidots saskaľā ar mācību plānu, skolēnu mācību
slodze nepārsniedz Izglītības likumā noteiktās prasības.
Skolā ir metodiskā padome, kur darbojas mācību priekšmetu metodiskās komisijas:
- sākumskolas MK,
- dzimtās valodas MK,
- dabaszinātľu MK,
- “Es un sabiedrība” MK,
- svešvalodu MK,
- mākslas un sporta MK,
- matemātikas un informātikas MK,
- klašu audzinātāju MK.
Metodiskās komisijas izvērtē skolas izglītības programmas, iesniedz priekšlikumus
programmu pilnveidei.
Skolas metodiskā darba tēma ir “Skolēnu mācību motivācijas paaugstināšana”.
Lai sekmīgāk varētu nodrošināt nepieciešamos resursus skolas izglītības
programmu realizācijai, skolas vadība mācību gada beigās analizē skolotāju darba
pašvērtējumus. Pēc pašvērtējuma iesniegšanas katru gadu notiek individuālas pārrunas
ar skolas direktori. Plānojot darbu jaunajā mācību gadā, ľem vērā skolotāju ieteikumus.
Secinājumi
Skolas darba stiprās puses:
- izglītības programmas ir licenzētas un tiek īstenotas mācību procesā atbilstoši
licenzētajām izglītības programmām ;
- katrs mācību priekšmeta skolotājs pārzina mācāmā priekšmeta nozīmi skolas izglītības
programmu īstenošanā, kā arī savu darbību atbilstošajā izglītības jomā;
- skolotāji pārzina mācību priekšmetu standartus un programmas, vērtēšanas kārtību un
formas ;
- mācību apguves saturs, mācību līdzekļi, metodes secīgi ietverti mācību priekšmetu
tematiskajos plānos;
- skolotāji sadarbojas tematisko plānu , pārbaudes darbu izstrādē un pilnveidē;
- mācību procesā skolotāji ievēro skolēnu vecuma īpatnības un individuālo pieeju.
Tālākās attīstības vajadzības:
- skolas vadībai sniegt atbalstu skolotājiem mācību priekšmetu programmu izvēlē vai
izstrādē;
- analizēt izglītības programmas izpildi.
Vērtējums: ļoti labi
4.2. Mācīšana un mācīšanās 4.2.1. Mācīšanas kvalitāte
Mācību procesā skolotāji izmanto daudzveidīgas mācību metodes un formas, kas
atbilst skolēnu vecumam, mācību priekšmeta specifikai un saturam.
Mācību gada sākumā metodiskajās komisijās skolotāji vienojas par mācību
saturu, materiāliem un mācīšanas metodēm. Skolotāji iepazīst un pielieto jaunas mācību
metodes saskaľā ar izvirzīto gada darba prioritāti: 2011./12.mācību gadā - informāciju
tehnoloģiju pielietošana mācību stundās, 2012./13. mācību gadā - skolēnu domāšanas
prasmju un radošuma attīstīšana. Skolas pastāvēšanas divos gados gandrīz visi mācību
kabineti ir nodrošināti ar aprīkojumu informācijas tehnoloģiju pielietošanai. Lielākā daļa
skolotāju lieto tās mācību procesā.
Lielākās daļas skolotāju darba metodes un formas atbilst skolēniem ar vidēju un
labu zināšanu līmeni. Skolēnu spēju līmenis un attieksme pret mācībām ir ļoti atškirīgi,
tāpēc stundā izmantotās metodes ne vienmēr ir efektīvas darbā ar skolēniem, kuriem ir
13
mācīšanās grūtības. Skolotāji cenšas piedāvāt diferencētus uzdevumus skolēniem ar
mācīšanās grūtībām un talantīgiem skolēniem.
Stundās skolotāji pārdomāti izmanto mācību materiālus, kas atbilst skolēnu
spējām un stundas tēmai.
Skolotāji nosaka mājas darbu apjomu, veidu, bieţumu un vērtēšanu savā
priekšmetā un iepazīstina ar to skolēnus. Skolotāji kontrolē mājas darbu izpildi un
kvalitāti, fiksē to e- klases ţurnālā.
Skolēni apzinās mājas darbu veikšanas nepieciešamību, taču ne vienmēr to
ievēro mācību procesā.
Vadoties no mācību priekšmeta standartu prasībām, skolotāji iesaista skolēnus
pētnieciskā un daudzveidīgā radošā darbībā. Mācību procesā skolotāji mācību saturu
īsteno atbilstoši mūsdienu aktualitātēm un izmanto arī alternatīvas mācību darba formas
– ekskursijas, projektus un radoši pētnieciskos darbus.
Stundās skolotāji saprotami izskaidro stundas darba mērķus un uzdevumus,
aktualizē iepriekš mācīto, ievērojot pēctecības principu. Skolotāju skaidrojums ir skaidrs
un skolēniem saprotams, atbilstošs tēmai un skolēnu vecumam. Tā kā skolēnu sastāvs ir
ļoti atšķirīgs, skolotāji īpašu uzmanību pievērš skolēniem ar mācīšanās grūtībām un
uzvedības problēmām un vajadzības gadījumā sniedz individualu palīdzību un atbalstu.
Mācību procesā lielākā daļa skolotāju veiksmīgi veido dialogu ar skolēniem,
rosina skolēnus izteikt savu viedokli, secināt un pieľemt lēmumu, veido atbildīgu un
pozitīvu attieksmi pret savu mācību darbu un tā rezultātiem.
Secinājumi
Skolas darba stiprās puses:
- skolotāji izmanto daudzveidīgas, mācību priekšmeta specifikai, skolēna
vecumam un spējām atbilstošas mācību metodes un formas;
- skolotāji iepazīst un pielieto jaunas darba formas un metodes saskaľā ar mācību
gadā izvirzītajām prioritātēm un galvenajiem uzdevumiem;
- skolotāji ir apguvuši un pielieto informāciju tehnoloģijas;
- skolotāju skaidrojums ir precīzs, skolēniem saprotams, atbilstošs tēmai un
skolēnu vecumam;
- skolotāji sniedz individuālu palīdzību un atbalstu skolēniem, kuriem tas
nepieciešams;
- skolotāji attīsta skolēnu patstāvīgās macīšanās, domāšanas prasmes un
radošumu iesaistot viľus pētnieciskajā darbībā atbilstoši mūsdienu aktualitātēm.
Tālākās attīstības vajadzības:
- turpināt attīstīt skolotāju prasmes lietot modernās tehnoloģijas mācību procesā;
- pilnveidot skolotāju prasmi strādāt diferencēti ar daţāda spēju līmeľa skolēniem;
- skolotājiem iepazīt skolēnu mācību darbību motivējošus faktorus un izmantot
metodes un paľēmienus motivācijas veidošanai;
- pilnveidot mācību materialo bāzi.
Vērtējums: labi
4.2.2. Mācīšanās kvalitāte
Skolēni zina un saprot mācību darbam izvirzītās prasības. Ar prasībām
konkrētajā mācību priekšmetā skolotāji iepazīstina skolēnus gada sākumā. Taču daļai
skolēnu, īpaši 7. – 9. klasēs, ne vienmēr pietiek uzľēmības prasības izpildīt.
Skolotāji rosina skolēnus strādāt radoši, ar iniciatīvu un atbildību. Daļa skolēnu
aktīvi iesaistās mācību procesā stundās, piedalās gan skolas, gan ārpusskolas ar mācību
darbu saistītos pasākumos – olimpiādēs, konkursos. Šie skolēni aktīvi izmanto skolas
piedāvātās iespējas – konsultācijas, fakultatīvās nodarbības, pagarinātās darba dienas
grupas. Skolā ir noteikta kārtība datorklases, Interneta un bibliotēkas izmantošanai.
14
Lielākajā daļā stundu klasē ir pozitīva, mācīšanos veicinoša, labvēlīga sadarbības
vide.
Skolotāji rosina skolēnu aktīvu iesaistīšanos mācīšanās procesā un cenšas veidot
personīgu atbildību par mācīšanās rezultātiem. Lielākā daļa skolēnu prot izmantot
skolotāju piedāvātās darba formas un metodes, strādā gan individuāli, gan pāros un
grupās. Spējīgākie skolēni palīdz mācībās klasesbiedriem. Stundas gaitā skolēni iesaistās
diskusijās, spēj izteikt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli, analizēt, pieľemt lēmumu.
Taču daļai skolēnu, īpaši 7. - 9. klašu posmā, ir objektīvas grūtības iesaistīties
mācību stundas darbā, koncentrēties uzdevumu izpildei, plānot laiku mājas darbiem,
mācīties patstāvīgi. Viľi ne vienmēr izmanto skolas piedāvātās iespējas papildus
individuālam darbam konsultācijās. Šiem skolēniem nepieciešama individuāla pieeja un
skolotāja atbalsts.
Skolēni zina un cenšas ievērot skolas prasības par kabinetu inventāra un mācību
līdzekļu saudzēšanu.
Skolēni zina skolas apmeklējumu uzskaites kārtību un lielākā daļa skolēnu to
ievēro. Ar skolēniem ar neattaisnotiem kavējumiem strādā klases audzinātājs, atbalsta
personals un skolas vadība skolā noteiktajā kārtībā.
Skolā ir noteikta kārtība skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei. Skolēni ir
informēti par gaidāmajiem pārbaudes darbiem. Skolēni zina skolas prasību kārtot visus
pārbaudes darbus skolotāju noteiktajos termiľoss. Tomēr ne visi skolēni ievēro to.
Skolotāji veido skolēnu sasniegumu dinamikas datu bāzi. To izmanto skolēnu
sasniegumu analīzē, iesaistot arī skolēnus un mācot viľiem izvērtēt savus mācību
sasniegumus. Daţi skolotāji rosina skolēnus plānot un prognozēt savus mācību
rezultātus.
Secinājumi
Skolas darba stiprās puses:
- skolēni zina un saprot mācību darbam izvirzītās prasības;
- skolēni ar pozitīvu attieksmi pret mācību darbu aktīvi iesaistās stundas darbā,
skolas un ārpusskolas ar mācīšanos saistītajās aktivitātēs;
- skolēni prot strādāt individuāli un grupās, viľiem ir labas sadarbības un radošās
pašizpausmes prasmes;
- skolā veiksmīgi tiek pielietots skolēnu darba pašvērtējums;
- skolēni izmanto skolas piedāvātās iespējas papildus darbam fakultatīvajās
stundās, konsultācijās un pagarinātās dienas grupās.
Tālākās attīstības vajadzības:
- attīstīt skolēnos patstāvīgās mācīšanās prasmes;
- veidot skolēnos atbildīgu attieksmi pret mācību darbu un motivāciju iegūt
kvalitatīvu izglītību, maksimāli izmantojot visas skolas piedāvātās iespējas.
Vērtējums: labi
4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa
Skolotāji vērtē skolēnu darbu ievērojot valstī noteikto skolēnu darba vērtēšanas
kārtību un skolā izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, ar kuru
iepazīstināti visi skolotāji.
Mācību priekšmetu metodiskās komisijas vienojas par skolēnu darba vērtēšanas
kārtību, par prasībām pārbaudes darbu veidošanai un par vērtēšanas bieţumu atbilstoši
priekšmeta specifikai.
Skolotāji izmanto vērtēšanas metodes atbilstoši priekšmeta specifikai un skolēnu
vecumam.
Mācību gada sākumā īpaši tas tiek akcentēts sākumskolā, kur vērtēšanas kritēriji
katrā klašu grupā mainās. Skolotāji iepazīstina skolēnus un vecākus ar vērtēšanas kārtību
15
priekšmetā. Skolēni zina un saprot vērtēšanas principus, kārtību un kritērijus priekšmetā.
Skolēnu mācību sasniegumi tiek vērtēti sistemātiski.
Skolotāji izskaidro skolēnu pieļautās kļūdas pārbaudes darbos, norāda uz skolēnu
stiprajām pusēm un nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Skolēni tiek rosināti veikt sava darba pašvērtējumu un uzlabot savus
sasniegumus.
Skolā ir noteikta kārtība vērtējumu uzskaitei. Skolotāji regulāri ieraksta
vērtējumus e – klases ţurnālā. Skolas vadība regulāri veic e – klases ierakstu kontroli,
norādot uz nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Vērtēšanas procesā iegūto informāciju skolotāji izmanto sava darba
pašvērtēšanā, veic darba metoţu pārskatīšanu.
Vecāki tiek regulāri informēti par skolēnu iegūtajiem vērtējumiem e- klasē,
ikmēneša sekmju izrakstos, individuālās sarunās ar vecākiem, vecāku sapulcēs.
Izglītības iestāde regulāri un vispusīgi informē vecākus par iestādes darbu ar
izglītojamo, izmaiľām iestādes darbībā.
Secinājumi
Skolas darba stiprās puses:
- lielākā daļa skolotāju ievēro skolas mācību sasniegumu vērtēšanas kārtības
principus;
- skolēnu vērtējumi tiek regulāri fiksēti e-klases ţurnālā;
- skolēni saprot, kā tiek vērtēti viľu mācību sasniegumi;
- skolā ir noteikta kārtība vecāku informēšanai par skolēnu mācību sasniegumiem,
stundu apmeklējumiem, uzvedību;
- skolas vadība regulāri pārbauda vērtēšanas kārtības ievērošanu;
- izveidoti skolotāju un klašu audzinātāju portfolio;
- skola izmanto un pilnveido pašnovērtēšanas formas skolotājiem un skolēniem.
Tālākās attīstības vajadzības:
- attīstīt skolēnos paškontroles un pašvērtēšanas prasmes.
Vērtējums: labi
4.3. Izglītojamo sasniegumi 4.3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā
Skolēnu mācību sasniegumi 2011./12.mācību gadā 5.-6. klasēs
Priekšmeti Skolotāju
skaits
Skolēnu
skaits
Nep.
līm. %
Pietiek.
līm. %
Optim.
līm. %
Augsts
līm. %
Latviešu val. 4 161 0 24,8 72,7 2,5
Literatūra 4 161 0 19,3 75,8 5
Angļu val. 2 161 0,6 17,8 71,8 11,2
Krievu val. 1 6 0 33,3 63,3 3,3
Vācu val. 1 27 0 7,4 74,1 18,5
Matemātika 1 161 3,1 24,2 65,2 7,5
Dabaszinības 1 161 0 15,5 75,8 8,7
Informātika 2 161 0 1,9 88,2 9,9
Mājturība un
tehnol.meit.
1 82 0 8,5 78 13,4
Mājturība un
tehnol. zēniem
1 79 0 29,1 69,6 1,3
Mūzika 2 161 0 2,5 70,2 27,3
Sports 2 156 0 6,4 65,4 28,2
Sociālās zin. 1 161 0 4,3 75,8 19,9
16
Vizuālā m. 1 161 0 5 53,4 41,6
Latvijas vēst. 1 59 0 13,8 74.1 12.1
Pasaules vēst. 1 58 0 10,3 86,2 3,4
Skolēnu mācību sasniegumi 2012./13.mācību gadā 5.-6. klasēs
Priekšmeti Skolotāju
skaits
Skolēnu
skaits
Nep.
līm. %
Pietiek.
līm. %
Optim.
līm. %
Augsts
līm. %
Latviešu val. 3 152 0 23 75,7 1,3
Literatūra 3 152 0 15,8 78,3 5,9
Angļu val. 2 152 0 17,8 71,1 11,2
Krievu val. 1 62 0 45,2 51,6 3,2
Vācu val. 1 11 0 0 81,8 18,2
Matemātika 2 152 1,3 21,1 70,4 7,2
Dabaszinības 1 152 0 13,2 84,9 2
Informātika 1 152 0 19,7 77 3,3
Mājturība un
tehnol.meit.
1 79 0 11,4 78,5 10,1
Mājturība un
tehnol. zēniem
1 73 0 13,7 82,2 4,1
Mūzika 2 152 0 9,2 80,3 10,5
Sports 2 148 0 4,7 73,8 21,5
Sociālās zin. 1 103 0 1 97,1 1,9
Vizuālā m. 2 152 0 1,3 72,4 26,3
Latvijas vēst. 1 73 0 9,6 84,9 5,5
Pasaules vēst. 1 73 0 19,2 78,1 2,7
Skolēnu mācību sasniegumi 2011./12.mācību gadā 7. -9.. klasēs
Priekšmeti Skolotāju
skaits
Skolēnu
skaits
Nav
vērt.%
Nep.
līm. %
Pietiek.
līm. %
Optim.
līm. %
Augsts
līm. %
Latviešu val. 1 46 2,2 2,2 87 8,7 0
Literatūra 1 46 2,2 8,7 78,3 10,9 0
Angļu val. 3 46 6 48 40 5
Krievu val. 1 40 5 60 35 0
Vācu val. 1 6 0 66,7 33,3 0
Matemātika 1 46 2,2 13 73,9 10,9 0
Bioloģija 1 46 4,3 78,3 17,4 0
Ķīmija 1 12 8,3 83,3 8,3 0
Fizika 1 31 35,5 58,1 6,5 0
Informātika 1 16 6,3 12,5 75 6,3
Mājturība un
tehnol.meit.
1 4 0 25 50 25
Mājturība un
tehnol.
zēniem
1 42 2,4 0 40,5 57,1 0
Mūzika 1 46 0 60,9 39,1 0
Sports 2 46 2,2 23,9 69,6 4,3
Sociālās zin. 1 46 2,2 0 21,7 76,1 0
Vizuālā m. 1 34 2,9 0 11,8 73,5 11,8
Latvijas vēst. 0
Latvijas un 1 46 2,2 4,3 54,3 39,0 0
17
pasaules vēst.
Ģeogrāfija 1 46 2,2 46,5 54,3 0
Skolēnu mācību sasniegumi 2012./13.mācību gadā 7. – 9. klasēs
Priekšmeti Skolotāju
skaits
Skolēnu
skaits
Nav
vērt.
Nep.
līm. %
Pietiek.
līm. %
Optim.
līm. %
Augsts
līm. %
Latviešu val. 3 50 2 76 22 0
Literatūra 3 50 2 62 36 0
Angļu val. 3 50 6 48 40 5
Krievu val. 1 37 8,1 59,5 29,7 2,7
Vācu val. 1 13 0 61,5 38,5 0
Matemātika 2 50 12 58 28 2
Bioloģija 1 50 0 52 46 2
Ķīmija 1 25 0 80 20 0
Fizika 1 27 7,4 85,2 7,4 0
Informātika 1 0 24 64 12
Mājturība un
tehnol.meit.
1 15 6,7 33,3 46,7 13,3
Mājturība un
tehnol.
zēniem
1 35 0 40 54,3 5,7
Mūzika 1 50 0 54 46 0
Sports 1 0 36 54 10
Sociālās zin. 1 50 0 18 80 2
Vizuālā m. 2 50 0 12 60 28
Latvijas vēst. 1 25 0 36 60 4
Latvijas un
pasaules vēst.
1 25 0 28 72 0
Ģeogrāfija 1 50 2 76 20 2
Skolēnu mācību sasniegumi 2011./2012.m.g. 10. – 12.klasēs
Klašu
grupa
Izvērtējamie
mācību
priekšmeti
Kopējais
skolēnu
skaits
Skolotāju
skaits
Nav
vērtējuma
nv
1-3 balles
Nepietiekams
līmenis %
4-5 balles
Pietiekams
līmenis %
6-8 balles
Optimāls
līmenis %
9-10
balles
Augsts
līmenis
%
10. –
12.
Latviešu val. 142 2 0 0,7 57,7 40,8 0,8
Literatūra 142 2 0 0,7 41,5 56,3 1,5
Matemātika 142 2 0 1,4 69 28,9 0,7
Dabaszinības 79 1 0 0 44,3 55,7 0
Krievu valoda 118 2 0 0 53,4 34,7 11,9
Angļu valoda 142 1 0 2,8 50,7 44,4 2,1
Franču valoda 96 1 0 0 54,2 45,8 0
Vācu valoda 24 1 0 0 58,3 41,7 0
Informātika 142 1 0 0 20,4 75,4 4,2
Mūzika 120 1 0 0 12,5 85 2,5
Vizuālā m. 79 1 0 0 32,9 62 5,1
18
Skolēnu mācību sasniegumi 2012./2013.m.g. 10. – 12.klasēs
un dinamika (klases vidējais vērtējums)
2011./2012.un 2012./2013.m.g.
Latvijas un
pasaules
vēsture
142 3 0 0 21,1 75,4 3,5
Ekonomika 62 1 0 0 9,7 88,7 1,6
Ģeogrāfija 15 1 0 0 26,7 60 13,3
Bioloģija 63 1 0 0 52,4 47,6 0
Fizika 63 1 0 1,5 55,6 42,9 0
Ķīmija 63 1 0 0 60,3 39,7 0
Programmēšan
as pamati
8 1 0 0 0 100 0
Kulturoloģija 42 1 0 0 33,3 59,5 7,2
Sports 111 1 0 0 10,8 79,3 9,9
Veselības
mācība
58 1 0 0 41,4 55,2 3,4
Psiholoģija 50 1 0 0 50 50 0
Klašu
grupa
Izvērtējamie
mācību
priekšmeti
Skolēnu
skaits
Skolotāju
skaits
Nav
vērtējuma
nv
1-3 balles
Nepietiekams
līmenis %
4-5 balles
Pietiekams
līmenis %
6-8 balles
Optimāls
līmenis %
9-10
balles
Augsts
līmenis
%
10. –
12.
Latviešu val. 108 2 0 0 63 37 0
Literatūra 108 2 0 0 49,1 50 0,9
Matemātika 108 2 0 0 68,5 31,5 0
Dabaszinības 41 1 0 0 43,9 56,1 0
Krievu valoda 91 2 0 0 59,3 34,1 6,6
Angļu valoda 108 1 0 0 51,8 46,3 1,9
Franču valoda 62 1 0 0 53,2 46,8 0
Vācu valoda 18 1 0 0 55,6 44,4 0
Informātika 60 1 0 0 16,7 81,6 1,7
Mūzika 55 1 0 0 9,1 90,9 0
Vizuālā m. 39 1 0 0 17,9 79,5 2,6
Latvijas un
pasaules vēsture
108 2 0 0 15,7 84,3 0
Ekonomika 38 1 0 0 5,3 94,7 0
Ģeogrāfija 32 1 0 0 43,7 56,3 0
Bioloģija 67 1 0 0 52,2 44,8 3
Fizika 67 1 0 0 64,2 34,3 1,5
Ķīmija 67 1 0 0 59,7 40,3 0
Programmēšana
s pamati
8 1 0 0 12,5 75 12,5
Kulturoloģija 19 1 0 0 21,0 73,7 5,3
Sports 84 1 0 0 7,1 79,8 13,1
Veselības
mācība
6 1 0 0 0 100 0
Politika un
tiesības
6 1 0 0 0 100 0
19
Skolēnu mācību sasniegumi 2012./13.mācību gadā 7. – 12. klasēs
(vakara programma)
Secinājumi
Skolas darba stiprās puses:
- mācību sasniegumu dinamikas paaugstināšanās panākta ar neatlaidīgu skolotāju,
skolas vadības un atbalsta personāla darbu ar skolēniem ar mācību grūtībām.
5,28 5,67 5,91 5,78
6,68 6,09
5,50
5,37 5,88
6,26 5,98
0,00
1,00
2,00
3,00
4,00
5,00
6,00
7,00
8,00
10.a 10.b 11.a 11.b 12.a 12.b 12.c
2011./2012.m.g.
2012.13.m.g.
Klašu
grupa
Izvērtējamie
mācību
priekšmeti
Skolēnu
skaits
Skolotāju
skaits
Nav
vērtēju
ma
nv
1-3 balles
Nepietiekams
līmenis %
4-5 balles
Pietiekams
līmenis %
6-8
balles
Optimāls
līmenis
%
9-10
balles
Augsts
līmenis
%
7.-12. Latviešu val. 48 2 4,1 2,1 64,6 29,2 0
Literatūra 48 2 4,1 4,2 41,7 47,9 2,1
Matemātika 49 1 8,2 2 79,6 10,2 0
Sociālās zinības 15 1 20 0 40 40 0
Krievu valoda 45 1 6,7 2,2 44,4 44,4 2,3
Angļu valoda 48 1 6,2 4,2 64,6 25 0
Kulturoloģija 13 1 0 0 23,1 76,9 0
Vācu valoda 2 1 0 0 33,3 66,7 0
Informātika 23 1 0 8,7 39,1 47,8 4,4
Mūzika 15 1 26,6 6,7 60,0 6,7 0
Vizuālā m. 25 1 16 0 44 40 0
Latvijas un
pasaules vēsture
48 2 4,1 2,1 56,3 37,5 0
Veselības
mācība
21 1 0 0 9,5 85,7 4,8
Ģeogrāfija 14 1 21,4 0 42,9 35,7 0
Bioloģija 36 1 11,1 0 47,2 41,7 0
Fizika 33 1 6,1 9,1 72,7 12,1 0
Ķīmija 33 1 3 3 72,7 21,3 0
Politika un
tiesības
7 1 0 0 14,3 85,7 0
20
Tālākās attīstības vajadzības:
- motivēt 6.klašu skolēnus turpināt mācības 7. klasē Siguldas pilsētas vidusskolā;
- 5. – 12.klasēs veidot skolēnos atbildīgu attieksmi pret mācību darbu un motivēt
skolēnus savu mācību sasniegumu paaugstināšanai;
- turpināt pilnveidot darba sistēmu 5.-9.klašu posmā skolēniem ar grūtībām
mācībās.
4.3.2. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos
Sākumskolā 3.klasēs skolēni kārto VPD latviešu valodā un matemātikā.
Latviešu valoda
10 9 8 7 6 5 4
10./11-81 9 28 22 9 6 6 1
11./12-81 22 24 24 9 2 2 0
12./13-75 18 24 12 15 3 3 0
Matemātika
10 9 8 7 6 5 4
10./11-81 9 28 22 9 6 6 1
11./12 -83 13 24 20 14 8 4 0
12./13-75 32 23 15 3 1 1 0
6. klases skolēni kārtoja valsts pārbaudes darbus latviešu valodā, matemātikā un
dabaszinībās.
0
5
10
15
20
25
30
10 9 8 7 6 5 4
10./11-81
11./12-81
12./13-75
0
10
20
30
40
10 9 8 7 6 5 4
10./11-81
11./12 -83
12./13-75
21
6.klašu valsts pārbaudes darbu rezultātu salīdzinājums
2011./12.m.g. un 2012./13.m.g.
Priekš-
mets
2011./
12.
Nepiet.
līm.
%
2012./1
3.
Nepiet.
līm.
%
2011./
12.
Pietiek.
līm.
%
2012.
/13.
Pietiek.
līm.
%
2011./
12.
Optim.
līm.
%
2012./
13.
Optim.
līm.
%
2011./
12.
Augst.
līm.
%
2012./
13.
Augst.
līm.
%
Latviešu
valoda
0 0 11,5 21 75,9 68 12,6 11
Matemāt
ika
2,3 0 9,2 5 75,9 62 12,6 33
Dabaszi
nības
0 0 15,0 8 77,0 77 8,0 15
Latviešu valoda
Matemātika
0
11,5
75,9
12,6
0
21
68
11
0
10
20
30
40
50
60
70
80
nepiet. pietiek. optim. augsts
2011./12.
2012./13.
2,3 9,2
75,9
12,6
0 5
62
33
0
10
20
30
40
50
60
70
80
Nepietiek. Pietiek. Optim. Augsts
2011./12.
2012./13.
22
Dabaszinības
6. klašu valsts pārbaudes darbu rezultātu salīdzinājums ar novada
rādītājiem
Priekšmets Skola Novads +
Latv. val. 6,5 6,3 + 0,2
Matemātika 7,8 7,1 + o,7
Dabaszinības 7,4 7,2 + o,2
Valsts pārbaudes darbu rezultāti mazākumtautību izglītības programmā
2011./12. m./g. un 2012./13. m./g.
3. e klasē 2011./12. m. g. ieskaiti kārtoja 2 skolēni, 2012./13.m.g. 6 skolēni.
Priekšmets 2011./
12.
Nepiet.
līm.
%
2012./1
3.
Nepiet.
līm.
%
2011./
12.
Pietiek.
līm.
%
2012.
/13.
Pietiek.
līm.
%
2011./
12.
Optim.
līm.
%
2012./
13.
Optim.
līm.
%
2011./
12.
Augst.
līm.
%
2012./13.
Augst.
līm.
%
Kombinētā 50 16,5 50 16,5
Latviešu
val.
100 17
50 33
6. e klasē 2011./12.m.g. ieskaiti kārtoja 4 skolēni, 2012./13.m.g. 2 skolēni
Priekš-
mets
2011./
12.
Nepiet.
līm.
%
2012./1
3.
Nepiet.
līm.
%
2011./
12.
Pietiek.
līm.
%
2012.
/13.
Pietiek.
līm.
%
2011./
12.
Optim.
līm.
%
2012./
13.
Optim.
līm.
%
2011./
12.
Augst.
līm.
%
2012./
13.
Augst.
līm.
%
Latviešu
valoda
25 33 25 67 50
Matemāt
ika
100 100
Dabaszi
nības
25 75 100
Krievu
val.
50 50 50 50
0
15
77
8 0
8
77
15
0
20
40
60
80
100
Nepiet. Pietiek. Optim. Augsts
2011./12.
2012./13.
23
9.e klase 2011./12. m./g. eksāmenus kārtoja 4 skolēni, 2012./13.m./g. 2 skolēni.
Priekš-
mets
2011./
12.
Nepiet.
līm.
%
2012./1
3.
Nepiet.
līm.
%
2011./
12.
Pietiek.
līm.
%
2012.
/13.
Pietiek.
līm.
%
2011./
12.
Optim.
līm.
%
2012./
13.
Optim.
līm.
%
2011./
12.
Augst.
līm.
%
2012./
13.
Augst.
līm.
%
Latviešu
valoda
2012./13.m/g. latviešu valodā skolēni eksāmenu nokārtoja B2 līmenī.
Matemāt
ika
75 100 25
Krievu
val.
25 50 75 50
9. klašu eksāmenu rezultātu salīdzinājums 2011./12.m.g. un 2012./13.m.g.
Priekš-
mets
2011./
12.
Nepiet.
līm.
%
2012./
13.
Nepiet.
līm.
%
2011./
12.
Pietiek.
līm.
%
2012./
13.
Pietiek.
līm.
%
2011./
12.
Optim.
līm.
%
2012./
13.
Optim.
līm.
%
2011./
12.
Augst.
līm.
%
2012./
13.
Augst.
līm.
%
Latviešu
valoda
0 0 82,4 46 17,6 54 0 0
Matemāt
ika
0 18 70,6 55 29,4 27 0 0
Angļu
valoda
5,9 0 58,8 75 35,3 25 0 0
Vēsture 0 8 58,8 77 41,2 15 0 0
Latviešu valoda
0
82,4
17,6
0 0
46
54
0 0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
Nepiet. Pietiek. Optim. Augsts
2011./12.
2012./13.
24
Matemātika
Angļu valoda
Vēsture
9. klases mācību sasniegumu dinamika 2011./12. un 2012./13.m.g. eksāmenu
priekšmetos
Priekšmets 8.klase
2011./
12.m.g.
1. semestrī
8.klase
2011./
12.m.g.
Gadā
9.klase
2012./
13.m.g.
1. semestrī
9.klase
2012./
13.m.g.
Gadā
9.klase
2012./
13.m.g.
Eksāmenā
Latviešu
valoda
4,5 4.5 4,9 5,0 5,8
Matemātika 3,7 3,8 4,4 3,9 4,6
Angļu
valoda
2,8 3,7 4,3 5,0 5,2
Vēsture 4,5 5,0 6,0 5,5 4,7
0
70,6
29,4
0
18
55
27
0 0
20
40
60
80
Nepiet. Pietiek. Optim. Augsts
2011./12.
2012./13.
5,9
58,8
35,3
0 0
75
25
0 0
20
40
60
80
Nepietiek. Pietiek. Optim. Augsts
2011./12.
2012/.13.
0
58,8
41,2
0 8
77
15
0 0
20
40
60
80
100
Nepietiek. Pietiek. Optim. Augsts
2011./12.
2012./13.
25
9. klašu 2012./13. m. g. eksāmenu rezultātu salīdzinājums ar novada rādītājiem
Priekšmets Skolā Skolā ar
vakarskolu
Novadā Starpība
pēc dienas
klasēm
Starpība ar
vakarskolu
Latv. val. 5,8 5,6 6,6 - 0,8 -1,0
Angļu val. 5,2 5,0 6,9 - 1,7 -1,9
Vēsture 4,8 6,5 -1,7
Matemātika 4,6 4,2 6,3 - 1,9 - 2,1
Rezultāti izskaidrojami ar to, ka
1) katru gadu lielākā daļa 6. klašu skolēnu ar labiem mācību sasniegumiem
turpina mācības Siguldas valsts ģimnāzijā,
2) 7.-9.klasēs mācās lielākā daļa skolēnu, kuri spēju līmeľa un mācību rezultātu
dēļ nav iestājušies Siguldas valsts ģimnāzijā,
3) 7.-9. klasēs iestājas skolēni no apkārtnes skolām, kuri vēlas uzlabot savus
iepriekšējos viduvējos vai vājos mācību sasniegumus,
4) 9. klašu skolēnu kontingents ir atšķirīgs pa mācību gadiem, 2012./13. m. g.
9.klases skolēnu spēju līmenis bija ļoti viduvējs un zems,
5) skolēnu attieksme pret darbu pārsvarā vienaldzīga vai negatīva,
6) analizēti arī 4 vakara programmas skolēnu rezultāti, kuri skolā mācījās kopš
2013.gada janvāra un eksāmenus kārtoja vēl sliktāk.
2011./2012. mācību gada CE rezultātu kopsavilkums %
priekšmets Skolēnu
skaits
A B C D E F
Angļu valoda 62 0 10 37 45 6 2
Valstī 7,16 18,53 25,75 25,33 19,30 3,93
Latviešu
valoda
62 0 16 42 37 5 0
Valstī 5,44 19,57 27,98 29,57 16,06 1,38
Matemātika 62 2 18 28 31 21 0
Valstī 6,3 17,31 25,52 26,42 18,13 6,32
0
1
2
3
4
5
6
7
Latv. val.
MatemātikaAngļu val.
Angļu val.
Vēsture
26
Krievu valoda 4 75 0 25 0 0 0
Bioloģija 1 0 100 0 0 0 0
Vēsture 1 0 100 0 0 0 0
Franču valoda 1 0 0 100 0 0 0
Fizika 1 0 0 0 100 0 0
Ķīmija 2 0 0 50 0 50 0
CE līmeľu sadalījums obligātajos priekšmetos
2012./2013. mācību gada CE rezultātu kopsavilkums %
Mācību
priekšmets
Skolēnu
skaits
izpilde
līdz
5%
5 -
19%
20 –
39%
40 –
59%
60 –
79%
80 –
100%
Matemātika 59 25% 47% 22% 3% 3%
Latv.valoda 59 7% 54% 37% 2%
Angļu valoda 54 22% 41% 30% 7%
Bioloģija 2 100%
Fizika 1 100%
Krievu val. 12 25% 50% 25%
Vēsture 4 25% 50% 25%
Skolēnu skaits
KOPĀ:
0 15 45 73 47 11
0%
10%
37%
45%
6%
2% 2%
18%
28% 31%
21%
0% 0%
16%
42%
37%
5%
0% 0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
40%
45%
50%
A B C D E F
angļu valoda
matemātika
latv.valoda
27
Skolēnu sasniegumi CE (%) obligātos priekšmetos 2012./2013.m.g.
Skolēnu vidējo sasniegumu CE (%) salīdzinājums
2011./2012. un 2012./2013.mācību gadā ar rezultātiem valstī
Secinājumi
Skolas darba stiprās puses:
- sākumskolas skolēnu sasniegumi VPD pārsvarā ir optimālā līmenī;
- skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos 6.kl. ir augstāki nekā novadā;
- 9. klašu skolēniem paaugstinās mācību sasniegumu dinamika eksāmenu
priekšmetos;
- vidusskolēnu CE rezultāti ir līdzīgi rezultātiem valstī.
Tālākās attīstības vajadzības:
- motivēt izlaiduma klašu skolēnus atbildīgāk gatavoties valsts pārbaudes darbiem.
25
0 0
47
7
22 22
54
41
3
37
30
3 2
7
0
10
20
30
40
50
60
Matemātika Latviešu valoda Angļu valoda
līdz 5%
5-19%
20-39%
40-59%
60-79%
80-100%
39
53 51
78 75
82
36
29
56 53
70
53
85
47
37 56 55 64 37 66 54 0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
2011./2012.m.g.
2012./2013.m.g.
valstī 2012./2013.m.g.
28
4.4. Atbalsts izglītojamiem 4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības
garantēšana
Skolā ir divas medmāsas un atbilstoši iekārtoti medicīnas kabineti. Medmāsas
pārrauga profilaktiskās pārbaudes, kontaktējas ar ģimenes ārstu par skolēnu veselības
stāvokli un vakcinācijas jautājumiem, sazinās ar vecākiem informācijas apmaiľai.
Skolā ir noteikta kārtība, un skolēni zina, kā rīkoties negadījumu, traumu un
saslimšanas gadījumos. Skolēniem ir iespēja griezties pie medmāsas, kura veic apskati,
konstatē saslimšanas faktu, informē vecākus un nodrošina nepieciešamo medicīnisko
palīdzību.
Medmāsas pārbauda ēdiena kvalitāti un sanitāro normu ievērošanu skolas ēdnīcā.
Skolā ir pieejama informācija par sazināšanos ar palīdzības dienestiem un
evakuācijas plāni. Skolēni un darbinieki ir informēti, bet darbinieki arī apmācīti, kā
rīkoties ekstremālās situācijās.
Skolā ir izstrādātas un apstiprinātas darba drošības instrukcijas, skolēni un
darbinieki ir iepazīstināti ar tām valstī noteiktajā kārtībā.
Skolā ir noteikta kārtība skolēnu ekskursiju, pārgājienu, sporta sacensību un skolas
pasākumu organizēšanai. Skolā ir noteikta kārtība, kādā nepiederošas personas drīkst
uzturēties skolā.
Skolā funkcionē atbalsta komanda, kuru veido skolas mediķis, sociālais
pedagogs, logopēds, psihologs un administrācija. Atbalsta komandas mērķis ir
koordinēt pedagoģiskās, psiholoģiskās un sociālās palīdzības nodrošināšanu skolēniem,
kuriem ir grūtības mācībās, emocionālas, psiholoģiskas vai sociālas problēmas. Atbalsta
personāls sniedz konsultācijas un palīdzību vecākiem un pedagogiem.
Skolā ir apzināti skolēni ar psiholoģiskām un sociālām problēmām. Ir noteikta
kārtība, kādā notiek informācijas apmaiľa un atbalsta komandas darbs ar šiem
skolēniem. Skolā tiek veikta 1., 5.un 10.klašu skolēnu, kā arī jaunpienākušo skolēnu
adaptācijas izpēte. Skolotāji un vecāki tiek informēti par izpētes rezultātiem un
nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
Nepieciešamības gadījumā atbalsta personāls sadarbojas ar novada sociālās
palīdzības dienestu un citām institūcijām.
Secinājumi
Skolas darba stiprās puses:
- skolēni ir informēti par rīcību negadījumu, traumu un saslimšanas gadījumos;
- skolēni un darbinieki tiek regulāri informēti par drošības noteikumu ievērošanu;
- skolā darbojas atbalsta personāla komanda, kura nodrošina emocionālu un
psiholoģisku atbalstu skolēniem, vecākiem un pedagogiem.
Tālākās attīstības vajadzības:
- regulāri organizēt praktisko apmācību skolēnu un darbinieku evakuācijā no
skolas.
Vērtējums: labi
29
4.4.2 Atbalsts personības veidošanā
Klašu audzinātāji atbilstoši klases situācijai, skolēnu vecuma posmam un
interesēm plāno audzināšanas darbu un klases stundas par tikumiskajām vērtībām,
uzvedības kultūru, skolēnu tiesībām un pienākumiem, veselīgu dzīvesveidu un karjeras
izvēli.
Skola sekmē radošas, emocionāli un intelektuāli izglītotas personības
veidošanos, piedāvājot plašu ārpusstundu nodarbību klāstu:
- tautiskās dejas,
- atlētiskā vingrošana,
- jauktie kori,
- vokālie ansambļi,
- vizuālā māksla,
- programmēšanas pulciľš,
- sporta aerobika,
- sporta spēles,
- tautas bumba.
Visi interešu izglītības pulciľi strādā pēc savas programmas. Interešu izglītības
nodarbības notiek pēc mācību stundām, tā, lai tās būtu pieejamas visiem skolēniem.
Skolēnu sasniegumi interešu izglītībā vērojami skolas pasākumos, piemēram,
- 1.septembris – Zinību diena
- Skolotāju diena
- Valsts svētku pasākumi
- Ziemassvētku pasākumi
- Skolas pavasara koncerts u.c.
Skolas pasākumi ir balstīti uz skolas tradīcijām ar mērķi iepazīt Latvijas vēsturi, latviešu
tautas tradīcijas. Ikdienā un skolas svētkos atbilstoši ir noformēta skola.
Lielākā daļa interešu izglītības programmu piedalās ārpusskolas konkursos,
sacensībās un citās aktivitātēs, iegūstot godalgotas vietas un atzinības. Skolēni tiek
apbalvoti par sasniegumiem interešu izglītībā, par to tiek informēti vecāki un sabiedrība.
Izglītības iestādē aktīvi darbojas Skolēnu pašpārvalde, kura organizē skolas
sabiedrisko dzīvi, sadarbojas ar citu izglītības iestāţu pašpārvaldēm, pašvaldību, valsts
un sabiedriskajām institūcijām, iesaistās labdarības akcijās.
Skolēnu pašpārvaldes dalībnieki aktīvi darbojas sociālajos tīklos, ir izveidojuši
skolas draugiem.lv lapu un Twitter kontu, kuros informē par skolas aktivitātēm.
Secinājumi
Skolas darba stiprās puses:
- skolā aktīvi darbojas skolēnu pašpārvalde, kura organizē skolas sabiedrisko dzīvi
un atspoguļo to sociālajos tīklos;
- skola piedāvā skolēniem interešu izglītības programmas, kas nodrošina skolēnu
vispusīgas un radošas personības attīstību.
Tālākās attīstības vajadzības:
- uzlabot apstākļus skolēnu pašpārvaldes sēţu organizēšanai viľiem ērtā laikā.
Vērtējums: ļoti labi
4.4.3 Atbalsts karjeras izglītībā
Audzinātājs klases audzināšanas stundu plānā paredz un īsteno klases stundas
karjeras izglītībā, ievērojot skolēnu vecumposma īpatnības, vajadzības un intereses.
Skolā ir pieejama daudzveidīga, skolēniem lietderīga informācija par vidējo,
profesionālās izglītības programmu izvēles iespējām un daţādām profesijām.
30
Notiek sadarbība ar skolas psihologu, kurš piedalās profesionālās orientācijas
pasākumos un klases stundās, lai mērķtiecīgi palīdzētu izglītojamam apzināt savas
spējas un intereses, sniedz konsultācijas un atbalstu profesijas izvēlē. Karjeras dienas
ietvaros 9. – 12.kl.skolēniem tiek veikta anketēšana, lai noskaidrotu skolēnu intereses un
profesionālo orientāciju, organizētas tikšanās ar daţādu profesiju pārstāvjiem, mācību
ekskursijas uz iestādēm un raţošanas uzľēmumiem.
Skolā tiek realizēti karjeras izglītības uzdevumi.
Secinājumi
Skolas darba stiprās puses:
- skolēniem regulāri tiek sniegta jaunākā informācija par profesiju daudzveidību,
par nākotnes plānošanas iespējām;
- skolēniem tiek regulāri organizētas tikšanās ar daţādu profesiju pārstāvjiem, kā
arī mācību ekskursijas uz daţādām iestādēm un raţošanas uzľēmumiem;
- ir laba sadarbība ar novada uzľēmējiem un Izglītības pārvaldi, organizējot
Karjeras dienas.
Tālākās attīstības vajadzības:
- sadarboties ar uzľēmumiem karjeras izglītības nodrošināšanai;
- aktīvāk iesaistīt vecākus Karjeras dienu organizēšanā.
Vērtējums: ļoti labi
4.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai
Skolotāji zina talantīgos skolēnus mācāmajā klasē. Plānojot un organizējot
mācību procesu, skolotāji ľem vērā talantīgo skolēnu vajadzības, atlasa, veido un
piedāvā viľiem diferencētus, augstākas grūtības pakāpes uzdevumus atbilstoši viľu
spēju līmenim.
Skolotāji plāno talantīgo skolēnu mācību sasniegumu paaugstināšanu un izvērtē
sasniegumus.
Talantīgie skolēni var apmeklēt konsultācijas un pagarinātās grupas nodarbības,
lai padziļinātu savas zināšanas.
Lai veicinātu skolēnu pašapziľas paaugstināšanu, skolēniem ir iespēja piedalīties
skolā organizētajos metodisko komisiju organizētajos pasākumos – priekšmetu
prezentācijās, projektos, zinātniski pētniecisko darbu rakstīšanā, konkursos.
Visās klašu grupās notiek mācību olimpiādes un konkursi skolas, novada un
reģiona līmenī.
Skola motivē talantīgo skolēnu izaugsmi, regulāri apbalvojot par ikdienas
mācību sasniegumiem un sasniegumiem ārpus skolas.
Par skolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs vai individuālajiem
sasniegumiem sporta sacensībās apbalvojam ar skolas Goda nozīmīti “Mēs lepojamies”,
Atzinības rakstu vai Pateicības rakstu. Tāpat uz Ziemassvētkiem un mācību gada
noslēgumā sniedzam ziľojumu vecākiem un pilsētas sabiedrībai Siguldas mājas lapā un
vietējā laikrakstā “Siguldas Avīze”.
Skolā ir apzināti skolēni ar grūtībām mācībās. Ir izstrādāta kārtība darbam ar
skolēniem ar mācīšanās grūtībām un darbam ar skolēniem ar nepietiekamiem
vērtējumiem.
Skolotāji veic skolēnu novērošanu mācību procesā, sniedz individuālu palīdzību
un atbalstu stundās, strādā ar skolēniem individuāli konsultācijās. Katru mēnesi tiek
sastādīts individuāls konsultāciju grafiks skolēniem, kuriem nepieciešams regulārs
papildus darbs, par to informēti skolēni un vecāki. Tomēr ne vienmēr skolēni izmanto
skolas piedāvātās iespējas.
31
Skolotāji sadarbojas ar audzinātājiem un skolas vadību, kura veic atbalsta darba
pārraudzību. Audzinātāji un skolas vadība regulāri seko skolēnu ar mācību grūtībām
mācību sasniegumiem.
Nepieciešamības gadījumā skolēni var saľemt sociālā pedagoga vai skolas
psihologa konsultāciju. Ir iespēja veikt skolēnu psiholoģisko izpēti. Ar tās rezultātiem
iepazīstina skolēnu vecākus un skolotājus. Skolotāji saľem ieteikumus atbalsta
pasākumiem un izmanto tos mācību procesā.
Skola sadarbojas ar vecākiem, kuru bērniem ir grūtības mācībās, sniedz
vajadzīgo informāciju un ieteikumus atbalsta nodrošināšanai. Īpaši tas tiek akcentēts
sākumskolā, kur vērtēšanas kritēriji katrā klašu grupā mainās.
Secinājumi
Skolas darba stiprās puses:
- skola sniedz atbalstu talantīgo skolēnu izaugsmei;
- darbs ar skolēniem ar grūtībām mācībās tiek veikts skolā paredzētajā kārtībā.
Tālākās attīstības vajadzības:
- skolotājiem panākt konsultāciju apmeklējumu visiem skolēniem, kuriem tas
nepieciešams;
- skolotājiem prasīt regulāru nepietiekamo vērtējumu labošanu noteiktajos
termiľos;
- uzlabot skolotāju un audzinātāju sadarbību atbalsta sniegšanā.
Vērtējums: labi
4.4.5. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām
2.- 4. klasēs skolēniem tiek piedāvātas mācības individuālajās grupās latviešu
valodā un matemātikā. Tās tiek veidotas pēc skolas atbalsta personāla ieteikuma. Grupā
mācās ne vairāk kā astoľi skolēni, pēc vajadzības 2 vai 3 gadus. Pēc tam skolēni tiek
iekļauti klasē, bet turpina saľemt atbalstu un individuālu palīdzību. Vecāki izprot grupu
darba nozīmi un sadarbojas ar skolotājiem.
Skolēni ir iespēja apmeklēt arī nodarbības pie logopēda. 2013./2014.m.g. skolā ir
5 grupas, kurās mācās 20 skolēni.
Pēc vajadzības skolēni apmeklē pedagoģiski medicīnisko komisiju. Pamatojoties
uz tās lēmumu, 11 skolēni apgūst „Speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem
ar mācīšanās traucējumiem”( kods 21015611).
Skolēniem ir iespēja saľemt sociālā pedagoga un psihologa konsultāciju.
Tomēr skolā būtu nepieciešams skolotāja palīgs darbam ar skolēniem ar īpašām
vajadzībām stundās. 3 skolēniem piešķirta mājas apmācība.
Secinājumi
Skolas darba stiprās puses:
- sākumskolā veiksmīgs darbs grupās ar skolēniem ar mācīšanās traucējumiem;
- atbalsta personāla komanda veiksmīgi sadarbojas ar skolas vadību un
skolotājiem atbalsta sniegšanā skolēniem ar mācīšanās grūtībām.
Tālākās attīstības vajadzības:
- nepieciešams skolotāja palīgs darbam ar skolēniem stundās.
Vērtējums: ļoti labi
4.4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni
Skola sadarbojas ar izglītojamo vecākiem šādās jomās:
- mācību saturs,
- mācīšana un mācīšanās,
- skolēnu sasniegumi,
32
- atbalsta sniegšana skolēniem,
- skolas vides uzlabošana,
- resursu izmantošana,
- darba organizācija,
- izglītības kvalitātes vērtēšana.
Pedagogi izvēlas piemērotākās sadarbības formas. Skolā ir noteikta kārtība, kā noris
informācijas sniegšana un apmaiľa ar vecākiem.
Skolā izmantojamās sadarbības formas:
- aptaujas,
- iesniegumi, ierosinājumi,
- vienošanās veidlapas,
- dienasgrāmatas un sekmju lapas, e-klase
- individuālās sarunas,
- informatīvas vēstules,
- vecāku sapulces,
- Skolas padomes sēdes,
- Vecāku padomes sēdes,
- atklātās stundas,
- atvērto durvju dienas,
- informatīvi pasākumi citās izglītības iestādēs,
- kopēji pasākumi, ekskursijas,
- karjeras dienas, pasākumi,
- projektu dienas,
- labdarības akcijas,
- koncerti,
- pateicības raksti ,
- informācija medijos, skolas mājas lapā.
Informāciju var iegūt:
- kopsapulcē, bērniem stājoties skolā (1. klasēs),
- klašu vecāku sapulcēs (2 reizes gadā),
- skolēnu dienasgrāmatās,
- liecībās,
- mēneša atzīmju izrakstos,
- e - klasē,
- individuālās sarunās.
Secinājumi
Skolas darba stiprās puses:
- skola sadarbojas ar vecākiem atbalsta nodrošināšanā skolēniem.
Tālākās attīstības vajadzības:
- iesaistīt vecākus atbalsta sniegšanā skolēniem ar grūtībām mācībās.
Vērtējums: labi
4.5. Iestādes vide 4.5.1. Mikroklimats
Skolas pastāvēšanas trīs gados tiek veidotas skolēnu, darbinieku un vecāku
lepnuma jūtas par savu skolu. To veicina skolā organizētie pasākumi un izveidotās
tradīcijas.
Skolā ir sava atribūtika: skolas karogs, logo un nozīmīte. Katru gadu tiek veidots
skolas kalendārs, kas tiek dāvināts labākajiem skolēniem un skolas darbiniekiem.
33
Lai veidotu pozitīvu skolas tēlu sabiedrībā, skolas un novada mājas lapās,
sociālajos tīklos un presē tiek ievietota informācija par aktivitātēm un inovācijām skolas
dzīvē.
Skolā izstrādāti un tiek iedzīvināti iekšējās kārtības noteikumi, kuras ietverti
skolēnu pienākumi, tiesības un uzvedības noteikumi skolā. Skolēni un vecāki iesaistījās
šo noteikumu izstrādē. Lielākā daļa skolēnu ievēro šos noteikumus, taču ir skolēni, kuri
noteikumus pārkāpj. Ar šiem skolēniem skolā noteiktajā kārtībā regulāri strādā klašu
audzinātāji, skolotāji, atbalsta personāls un skolas vadība. Tiek iesaistīti arī skolēnu
vecāki.
Skolas darbinieki rosina skolēnus izturēties ar cieľu vienam pret otru un skolas
darbiniekiem, tomēr skolā daţreiz ir novērojami fiziski vai morāli pāridarījumi, kuri
nekavējoties tiek novērsti. Jebkura konfliktsituācija tiek analizēta un risināta.
Skolas pastāvēšanas gados skolas vadībai ir izdevies izveidot pozitīvas
savstarpējās attiecības apvienoto skolu pedagogu starpā, kas sekmē labvēlīgu, pozitīvu
sadarbības vidi.
Secinājumi
Skolas darba stiprās puses:
- skola veido un attīsta savas tradīcijas;
- skolēni un darbinieki lepojas ar savu piederību skolai, skolēni piedalās
olimpiādēs, konkursos un sacensībās, aizstāvot tās godu;
- skolēni jūtas skolā vienlīdzīgi neatkarīgi no tautības un dzimuma;
- skolā ir pozitīva sadarbības vide;
- skolā plāno un organizē pasākumus, kas uzlabo savstarpējo sadarbības kultūru;
- skolas iekšējās kārtības noteikumi paredz atzinīgi novērtēt uzvedību un
sasniegumus;
- lielākā daļa skolēnu zina un ievēro skolas iekšējās kārtības noteikumus;
- skolā kontrolē skolēnu stundu apmeklējumu, sistemātiski informē vecākus par
stundu kavējumiem.
Tālākās attīstības vajadzības:
- paaugstināt skolēnu atbildību par iekšējās kārtības noteikumu izpildi.
Vērtējums: labi
4.5.2. Fiziskā vide
Skolas iekštelpas ir estētiski noformētas, tīras un kārtīgas. Par to liecina arī
vecāku un skolēnu aptauju rezultāti.
Skolēniem ir bibliotēka un lasītava. Skolēnu zīmējumi tiek izmantoti kā skolas
telpu noformējums. Klasēs ir skolēnu radošo darbu portfolio. Skolotāji izmanto
metodiskos materiālus no bibliotēkas un metodiskā kabineta. Skolotājiem iekārtota
skolotāju istaba gan Ata Kronvalda ielā 7, gan Krišjāľa Barona ielā 10, kur iespējams
saľemt nepieciešamo informāciju, izmantot internetu, relaksēties.
Klases un koplietošanas telpas ir atbilstošas sanitāri higiēniskajām normām, visos
mācību kabinetos ir datori, gandrīz visos mācību kabinetos ir projektori. Skolā ir sešas
interaktīvās tāfeles.
Skolas ēkas ir siltinātas.
Skolēni rūpējas par kārtību klašu telpās. Skolas telpas ir drošas, visos gaiteľos,
atbilstoši noteikumiem izvietoti evakuācijas plāni, norādītas ieejas, izejas. Ir rezerves
izejas. Pieejamās vietās gaiteľos izvietoti rokas ugunsdzēšamie aparāti.
Ir pirmās palīdzības aptieciľas.
Skolas apkārtne ir sakopta, apzaļumota.
34
Secinājumi
Skolas darba stiprās puses:
- skolas telpas un apkārtne ir sakopta un uzturēta kārtībā.
Tālākās attīstības vajadzības:
- nodrošinat skolēnu skaitam atbilstošu aktu zāli un sporta zāli.
Vērtējums: ļoti labi
4.6. Iestādes resursi 4.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi
Skolas telpu iekārtojums ļauj nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu. Skolā
mācīšanās vajadzībām ir datori, projektori, interaktīvās tāfeles, televizori, magnetofoni,
kodoskopi. Skolā ir bibliotēka, datorklase. Interneta pieslēgums abās ēkās ļauj
skolēniem un skolotājiem izmantot interneta iespējas patstāvīgam un individuālam
darbam, gatavojoties mācību procesam un veidojot projektu darbus un zinātniski
pētnieciskos darbus. Skolas bibliotēkā un metodiskajā kabinetā atrodas metodiskie
materiāli. Skolotāji izmanto stundās arī ierakstus svešvalodās, audio ierakstus,
videofilmu ierakstus, datorprezentācijas.
Skola nodrošina skolēnus ar mācību grāmatām, sākumskolā pat ar diviem
komplektiem. To fonda papildināšana un atjaunināšana tiek plānota. Mācību grāmatu
fonds tiek papildināts regulāri, mācību grāmatu uzskaite tiek datorizēta. Iespēju robeţās,
katru gadu tiek iegādātas arī metodiska rakstura grāmatas, daiļliteratūra, prese.
Skolai ir normatīvajos dokumentos noteiktā kārtībā apstiprināts budţets.
Skolas darbinieki iesaistās budţeta plānošanā, plānojot nepieciešamos mācību
tehniskos līdzekļus kabinetu bāzes pilnveidošanai , mācību literatūru .
Kvalitātes piemaksu noteikšanai ir izveidota komisija un izstrādāta piemaksu
sadales kārtība .
Skolas finansēšana notiek no valsts un Siguldas novada domes budţeta. Siguldas
novada domes finansējums tiek izmantots skolas uzturēšanai, izglītības programmu
nodrošināšanai, materiālās bāzes uzlabošanai. Valsts mērķdotācijas tiek izmantotas
pedagogu algām, mācību grāmatu iegādei, 1.un 2.klašu skolēnu ēdināšanas
nodrošināšanai. Lauku atbalsta dienests finansē programmas “Skolas auglis” un “Skolas
piens”.
Skola, organizējot saimniecisko darbību, katru gadu nodrošina attīstības plāna
prioritāšu finansēšanu un remontus.
Secinājumi
Skolas darbības stiprās puses:
- skolas rīcībā esošie mācību tehniskie līdzekļi izglītības programmu īstenošanai,
infrastruktūras uzturēšanai , skolas darbības nodrošināšanai ir darba kārtībā un
tiek optimāli un lietderīgi izmantoti.
Tālākās attīstības vajadzības:
- modernizēt ( IT izmantošanas iespējas )skolotāja darba vietas mācību klasēs;
- turpināt plānotos remontdarbus;
- turpināt finanšu piesaisti, piedaloties projektos un strādājot ar sponsoriem;
Vērtējums: ļoti labi
4.6.2. Personālresursi
Skolā ir nepieciešamais personāls visu izglītības programmu īstenošanai. Lai
nodrošinātu izglītības programmu īstenošanu atbilstoši prasībām, tiek organizēta mācību
stundu aizvietošana.
Skolā strādā atbalsta personāls – psiholoģe, sociālā pedagoģe, logopēde un skolas
medmāsas.
35
Skolas darbinieku pienākumi, tiesības un atbildības jomas ir noteiktas darbinieku
amatu aprakstos.
Skola savlaicīgi plāno nepieciešamos personāla resursus un to izmaiľas. Ja
personāla sastāvā nepieciešamas izmaiľas, tās vienmēr ir pamatotas.
Pedagogu izglītība atbilst Latvijas Republikas 2013.gada 2.jūlija Ministru
kabineta noteikumiem Nr.363 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un
profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību.”
Skolas pedagoģiskais personāls ir kvalificēts.
Skolotāju sastāvs procentuāli pēc izglītības:
93,2 % skolotājiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība,
3,4 % jeb 2 skolotājiem ir nepabeigta augstākā izglītība.
Visi skolotāji piedalās metodisko komisiju darbā, kopīgi tiek izstrādāti stundu
tematiskie plāni.
Pedagogi piedalās starptautiskajos COMENIUS daudzpusējās partnerības
projektos un Twinning projektos.
Lielākajai daļai pedagogu darba slodzes ir optimālas.
Pedagogu darba slodzes sadala, ievērojot skolas izglītības programmas un darba
organizācijas vajadzības, skolotāju pieredzi un kvalifikāciju. Skolas administrācija
pārzin skolotāju pieredzi, kvalifikāciju, kā arī stiprās un uzlabojamās puses.
Skolas darbinieku tiesības, pienākumi un atbildības jomas ir noteiktas un ar
darbinieku saskaľotas amata aprakstos.
Visiem darbiniekiem ir pieejama precīza informācija par skolas vadības darba
struktūru, darbību un visu darbinieku pienākumiem, tiesībām un atbildības jomām.
Skolā izveidotas un darbojas metodiskās komisijas.
Skolotāji sadarbojas ar atbalsta personālu.
Skolas vadība ir noteikusi jauno klašu veidošanas pamatprincipus, kā arī vienmēr
ir nodrošinājusi atbilstošus pedagogu resursus.
Skola dala klases grupās atbilstoši normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai,
nodrošinot atbilstošus pedagogu resursus.
Pedagogu tālākizglītība tiek plānota saskaľā ar valsts un skolas darba attīstības
prioritātēm. Skolā ir noteikta kārtība tālākizglītības organizēšanai.
Tālākizglītības vajadzību apzināšanu veic direktores vietnieces mācību darbā.
Katra mācību gada sākumā tiek veiktas pārrunas ar jaunajiem kolēģiem, apzinātas viľu
vajadzības, tiek izveidots skolotāju tālākizglītības vēlamais plāns.
Skolotāji apmeklē kursus un seminārus atkarībā pēc nepieciešamības vai arī
saskaľā ar plānojumu.
Skolas vadība organizē arī metodiskās dienas skolā skolotāju tālākizglītības
ietvaros. Daudzi skolotāji uzskata, ka tieši viena no efektīgākajām tālākizglītības
formām ir tālākizglītība savas skolas ietvaros.
Katra mācību gada beigās metodiskajās komisijās tiek analizēta tālākizglītības
efektivitāte, ieteikti priekšlikumi tās tālākai attīstībai.
Vairāki skolotāji izmanto iespējas paaugstināt profesionālās kompetences kursos,
konferencēs un mācību braucienos ārzemēs, izmantojot Eiropas finansējumu.
Skolā glabājas dokumentāla informācija par katra skolotāja tālākizglītības
aktivitātēm.
Secinājumi
Skolas darbības stiprās puses:
- skolai ir kvalificēts pedagoģiskais, atbalsta un tehniskais personals;
- skolotāji izmanto plašas tālākizglītības iespējas- iesaistās daţādos projektos,
tālākizglītības kursos, semināros;
36
- skolotājiem ir iespēja apmeklēt Siguldas novada IP organizētos un apmaksātos
kursus un seminārus;
- lielākā daļa skolotāju dalās pieredzē ar kursu atziľām un pielieto tās mācību
procesā;
- skolas metodiskā padome organizē kursus skolā, saskaľā ar mācību gada
izvirzīto prioritāti;
- skolotāju darba slodţu sadalījums un darba organizācija veicina kvalitatīvu
darbu.
Tālākās attīstības vajadzības:
- nostiprināt jauno skolotāju motivāciju attīstīt savu darbu skolā ilgākā laika
periodā;
- paplašināt skolotāju savstarpējo sadarbību esošo mācību tehnisko līdzekļu
efektīvākai izmantošanai.
Vērtējums: ļoti labi
4.7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana 4.7.1. Iestādes darba pašnovērtēšana un attīstības plānošana
Skolas vadības darbs kontrolē un vērtēšanā tiek plānots un organizēts atbilstoši
skolas attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm un gada darba plāna galvenajiem
uzdevumiem.
Skolas darba kontrole un vērtēšana tiek veikta saskaľā ar sastādīto izglītības
kvalitātes pārraudzības plānu mācību gadam. Mācību gada sākumā ar to tiek
iepazīstināti skolotāji. Skolotāji tiek iepazīstināti ar kontroles materiāliem un
ieteikumiem darba uzlabošanai. Kontroles materiāli tiek izmantoti skolas darba
izvērtēšanā un turpmāko uzdevumu izvirzīšanā.
Skolotāji katru gadu raksta sava un skolas darba pašvērtējumu pēc skolas vadības
izstrādātas vienotas formas. Skolotāji atzīmē sava un skolas darba stiprās puses, norāda
uz trūkumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Skolas darba pašvērtēšanas gaitā tiek veikta skolēnu, skolotāju, vecāku
anketēšana skolas darba jomu izpētei. Anketēšanas rezultāti tiek apkopoti, izvērtēti un
izmantoti skolas darba pašvērtējuma veidošanā un pedagoģiskā procesa kvalitātes
paaugstināšanā.
Skolas metodiskās komisijas regulāri izvērtē savu darbu skolas darba prioritāšu
un galveno uzdevumu izpildē, prezentē darba rezultātus pedagoģiskās padomes sēdēs.
Skolas vadība apkopo skolotāju pašvērtējumus un izvērtē to rezultātus.
Pašvērtēšanas rezultāti tiek izmantoti skolas darba analīzes procesā, ar tiem tiek
iepazīstināti skolotāji pedagoģiskās padomes sēdē mācību gada noslēgumā. Gada nogalē
skolas vadība iesniedz ziľojumu par skolas darbu novada domei.
Skolas vadība plāno konstatēto trūkumu novēršanu un iepazīstina ar darba
rezultātiem skolotājus.
Skolai ir izveidots skolas attīstības plāns. Tajā ir iekļauta vispārīga informācija
par skolu, tās pamatmērķiem un attīstības prioritātes pieciem gadiem. Prioritātēm
izstrādāti to izpildes novērtēšanas kritēriji un to īstenošanas plāns. Skolas attīstības plāns
veidots, ľemot vērā skolas mērķus un skolas darba pašvērtēšanas rezultātus.
Vadoties no skolas attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm attiecīgajam mācību
gadam, skolas mācību gada darba izvērtējuma un skolotāju pašvērtējumu materiāliem,
tiek sastādīts skolas gada darba plāns, izvirzīti gada galvenie uzdevumi.
Tiek veidoti metodiskā darba, izglītības kvalitātes pārraudzības un ārpusstundu
pasākumu plāni mācību gadam. Skolas vadība veic plānu īstenošanas pārraudzību un
kontroli.
37
Skolotāji piedalās skolas darba prioritāšu un galveno uzdevumu izvirzīšanā,
metodiskajās komisijās apsprieţot skolas darba izvērtējuma un pašvērtējuma materiālus
un izsakot savus priekšlikumus.
Ar skolas attīstības prioritātēm un gada darba plānu tiek iepazīstināti skolotāji,
vecāki, tas apspriests skolas domē.
Attīstības plāna prioritāšu un gada darba plāna izpilde tiek izvērtēta
pedagoģiskās padomes sēdē mācību gada noslēgumā, tiek izvirzītas vai koriģētas skolas
darba attīstības prioritātes.
Secinājumi
Skolas darbības stiprās puses:
- skolā mērķtiecīgi organizē un īsteno kontroli un izvērtēšanu daţādos skolas
darbības aspektos;
- skolas darba pašnovērtēšanā tiek iesaistīti skolotāji, skolēni un vecāki, iegūtie
secinājumi tiek izmantoti skolas attīstības plāna pilnveidei;
- attīstības plāns ir apspriests, pieejams visiem interesentiem;
- skolas vadība sadarbojas ar citām iestādēm.
Tālākās attīstības vajadzības:
- uzlabot plānu izpildes pārraudzību pa posmiem un veikt korekcijas.
Vērtējums: ļoti labi
4.7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība Skolā ir visa Latvijas likumdošanā noteiktā obligātā dokumentācija, tā ir
sagatavota valstī noteiktajā kārtībā. Obligātās dokumentācijas precīza izpilde tiek
kontrolēta, tās izpildes kvalitāte tiek ľemta vērā, izvērtējot personāla darbu, nosakot
piemaksas.
Skolas darbību nosaka Skolas Nolikums un reglamenti, kuri izstrādāti un
atbalstīti pedagoģiskajā padomē, skolēnu domē, skolas padomē.
Direktore apstiprina metodisko komisiju vadītājus un citas daţāda līmeľa
atbildīgās personas, precizējot tiem darba pienākumus un atbildības jomas, atbilstoši
valstī noteiktajai kārtībai un darba likumdošanai.
Skolas vadības struktūra ir skaidra, katrs darbinieks zina sev uzticētās jomas,
plāno darbu, kontrolē un izvērtē rezultātus. Skolā ir optimāls daţādu līmeľu darbinieku
skaits. Skolas direktorei ir 6 vietnieki izglītības darbā, direktores vietnieks
saimnieciskajā darbā. Vietnieku darba pienākumi, tiesības un atbildība ir noteikta amatu
aprakstos.
Visiem skolas darbiniekiem ir pieejama informācija par skolas darba struktūru,
pienākumiem un atbildības jomām. To nosaka darbinieku amatu apraksti un darba
kārtības noteikumi, kas izstrādāti un pieľemti daţāda līmeľa darbinieku sanāksmēs.
Skolas vadības atbildības jomas ir zināmas skolēniem, viľu vecākiem un citām
ieinteresētajām personām.
Direktore konsultējas ar darbiniekiem svarīgu jautājumu izlemšanā, bet
civiltiesisko atbildību par galīgā lēmuma pieľemšanu vienmēr uzľemas direktore.
Direktore veido vadības komandu, pārrauga daţādu līmeľu darbinieku pienākumu
izpildi, deleģē funkciju izpildi.
Skolas vadība informē par plānoto un veikto darbu vadības apspriedēs, skolotāju
informatīvajās sanāksmēs un veiksmīgi izmanto informēšanai arī e-klases pastu.
Secinājumi
Skolas darbības stiprās puses:
- skolas darbinieku pienākumi, atbildība ir skaidri noteikti, veiksmīgi tiek
organizēta savstarpējā sadarbība;
38
- skolā ir izveidota metodiskā padome un metodiskās komisijas, to darbība ir
sekmīga;
- personāla tālākizglītība tiek organizēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, skolas
darba un attīstības vajadzībām;
- skolā mērķtiecīgi organizē un īsteno kontroli un izvērtēšanu daţādos skolas
darbības aspektos;
- skolā ir visa skolas darbību reglamentējošā dokumentācija;
- vadības struktūra ir skaidra un visiem zināma, pienākumu sadale sekmē darba
efektivitāti;
- direktore deleģē pienākumus, konsultējas ar vadības komandu un skolotājiem
pirms lēmumu pieľemšanas;
- vadības komanda atbalsta, plāno un ievieš inovācijas;
- vadība analizē un uzlabo sava darba kvalitāti.
Tālākās attīstības vajadzības:
- direktorei regulāri kontrolēt un uzraudzīt padotībā esošo darbinieku darba
procesus un kvalitāti;
- turpināt uzlabot vadības komandas darba stilu.
Vērtējums: ļoti labi
4.7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām
Skolas vadība organizē, veicina un atbalsta skolas sadarbību ar Siguldas novada
domi un tās strukturvienībām, īpaši ar Izglītības pārvaldi, socialo dienestu, Ģimenes
atbalsta centru, pašvaldības un valsts policiju, bāriľtiesu, Nekustamo īpašumu pārvaldi,
Siguldas novada Jaunrades centru, Swedbanku, SEB banku, Pensionāru apvienību,
skolām Siguldas novadā, Latvijā un citās valstīs.
Skola regulāri iesniedz pieteikumus starptautiskiem sadarbības projektiem
VIAA, JSPA un saľem atbalstu tiem.
Secinājumi
Skolas darbības stiprās puses:
- skolotāji sadarbojas un novada, valsts un ārvalstu līmenī dalās darba pieredzē ar
kolēģiem;
- skolas vadība sadarbojas ar citām iestādēm.
Tālākās attīstības vajadzības:
- uzlabot mērķtiecīgu sadarbību ar novada metodiskajām apvienībām.
Vērtējums: ļoti labi
5. Citi sasniegumi
- godalgotas vietas novada un valsts olimpiādēs, - godalgotas vietas novada un valsts sporta sacensībās, - Siguldas novada domes Atzinības raksti 8 skolas pedagogiem, 9 skolēniem
(2011., 2012., 2013.gads), - 1. pakāpes diploms valsts konkursā “Balsis” (2011./2012. un 2012./2013.
māc.gadā), - Latvijas lielo skolu reitingā “Lielā puce” 45.vieta 2011./2012.māc.gadā, - konkursa “Nacionālā e-Twinning balva 2013” finālists e-Twinning
(starptautiskais skolu sadarbības projekts “Eat act think”), - piedalīšanās starptautiskajā Comenius projektā “ Water, water everywhere”
2010.-2012.gads,
39
- skola ir starptautiskā projekta “YoUtopia towards participative citizenship”
koordinatore (2013.-2015. gads), - Atzinība starptautiskajā skolēnu radošo pētniecisko darbu konkursā “Vēsture ap
mums”, - 1.vieta Siguldas novada domes rīkotajā konkursā “Esi zinātnieks un pētnieks”, - 2.vieta Rīgas reģiona galvenās policijas pārvaldes sacensībās “Roku rokā”,
- 7. klase – ZZ čempionāta finalists 2012./2013.māc.gadā,
- 1.vieta Siguldas novada konkursā “Mana Latvija” 6.a klasei,
- LTV konkursa “Gudrs, vēl gudrāks” finālists Dairis Rihards Irbe,
- Siguldas novada domes balva “Gada cilvēks izglītībā 2013” skolas direktorei
Ľinai Balodei.
Pārskats par 2011./2012. māc. gada olimpiāžu rezultātiem
Klase Priekšmets Piedalījās 1. 2. 3. A Valstī
7. Valsts valoda 2 1 1
10. Krievu valoda (svešv.)
1 1
11. 1 1
12. 2 1 1 A
11. Angļu valoda 1 1
12. 2
5. Matemātika 6 1 1 2
6. 6 1 1 2
7. 1
5. Matemātika (atklātā)
10 1 1 1 valstī
6. Matemātika ( atklātā)
15 1 3 valstī
5. Latviešu val. 1 1
12. Franču valoda 1 3.v.
12. Bioloģija 1 1
2. Kompleksā 7 2 3 2
3. Kompleksā 11 2 5 4
4. Kompleksā 6 3 3
3. Latviešu valoda 1 1
3. Matemātika 1 1
4. Matemātika (starptaut.)
6 1 3 2
KOPĀ: 82 11 18 17 10 9
Pārskats par 2012./2013.m.g. olimpiāžu rezultātiem 5.-12.klasēs
Klase Priekšmets Piedalījās 1. 2. 3. A Valsts
8. Valsts valoda 2
8. Vācu valoda 2 +
40
11. Krievu valoda (svešv.)
1 +
12. Krievu valoda (svešv.)
1 +
12. Angļu valoda 3 +
5. Matemātika 15+5 valstī + + 2+ + 2.v.
6. Matemātika 8+5 valstī + + +
7. Matemātika 4 +
5. Mājturība 3
6. Mājturība 2
12. Bioloģija 2 +
7. Fizika 9.kl. 1
12. Pazīsti savu organismu
2
7. Angļu valoda 2
11. Franču valoda 1 valstī
KOPĀ: 59 3 2 7 2 1
Joma Rezultatīvie rādītāji Vērtējums
Mācību saturs Iestādes īstenotās izglītības
programmas
Ļoti labi
Mācīšana un mācīšanās Mācīšanas kvalitāte Labi
Mācīšanās kvalitāte Labi
Vērtēšana kā mācību
procesa sastāvdaļa
Labi
Izglītojamo sasniegumi Izglītojamo sasniegumi
ikdienas darbā
Izglītojamo sasniegumi
valsts pārbaudes darbos
Atbalsts izglītojamiem Psiholoģiskais atbalsts,
sociālpedagoģiskais
atbalsts un izglītojamo
drošības garantēšana
Labi
Atbalsts personības
veidošanā
Ļoti labi
Atbalsts karjeras izglītībā Ļoti labi
Atbalsts mācību darba
diferenciācijai
Labi
Atbalsts izglītojamiem ar
speciālām vajadzībām
Ļoti labi
Sadarbība ar izglītojamā
ģimeni
Labi
Iestādes vide Mikroklimats Labi
Fiziskā vide Ļoti labi
Iestādes resursi Iekārtas un
materiāltehniskie resursi
Ļoti labi
Personālresursi Ļoti labi
Iestādes darba organizācija, Iestādes darba Ļoti labi
41
vadība un kvalitātes
nodrošināšana
pašnovērtēšana un attīstības
plānošana
Iestādes vadības darbs un
personāla pārvaldība
Ļoti labi
Iestādes sadarbība ar citām
institūcijām
Ļoti labi
6. Turpmākā attīstība
Joma Turpmākās attīstības vajadzības
Mācību saturs - skolas vadībai sniegt atbalstu skolotājiem mācību
priekšmetu programmu izvēlē vai izstrādē;
- analizēt izglītības programmas izpildi;
Mācīšana un mācīšanās - turpināt attīstīt skolotāju prasmes lietot modernās
tehnoloģijas mācību procesā;
- pilnveidot skolotāju prasmi strādāt diferencēti ar
daţāda spēju līmeľa skolēniem;
- skolotājiem iepazīt skolēnu mācību darbību
motivējošus faktorus un izmantot metodes un
paľēmienus motivācijas veidošanai;
- attīstīt skolēnos patstāvīgās mācīšanās prasmes;
- veidot skolēnos atbildīgu attieksmi pret mācību darbu
un motivāciju iegūt kvalitatīvu izglītību, maksimāli
izmantojot visas skolas piedāvātās iespējas;
- attīstīt skolēnos paškontroles un pašvērtēšanas
prasmes
Izglītojamo sasniegumi - motivēt 6.klašu skolēnus turpināt mācības 7. klasē
Siguldas pilsētas vidusskolā;
- 5. – 12.klasēs veidot skolēnos atbildīgu attieksmi pret
mācību darbu un motivēt skolēnus savu mācību
sasniegumu paaugstināšanai;
- turpināt pilnveidot darba sistēmu 5.-9.klašu posmā
skolēniem ar grūtībām mācībās;
- motivēt izlaiduma klašu skolēnus atbildīgāk
gatavoties valsts pārbaudes darbiem.
Atbalsts izglītojamiem - sadarboties ar uzľēmumiem karjeras izglītības
nodrošināšanai;
- skolotājiem panākt konsultāciju apmeklējumu visiem
skolēniem, kuriem tas nepieciešams;
- skolotājiem prasīt regulāru nepietiekamo vērtējumu
labošanu noteiktajos termiľos;
- uzlabot skolotāju un audzinātāju sadarbību atbalsta
sniegšanā;
- ieviest skolotāja palīga štata vienību;
- iesaistīt vecākus atbalsta sniegšanā skolēniem ar
grūtībām mācībās;
- regulāri organizēt praktisko apmācību skolēnu un
darbinieku evakuācijā no skolas.
Iestādes vide - paaugstināt skolēnu atbildību par iekšējās kārtības
noteikumu izpildi;
42
- nodrošinat skolēnu skaitam atbilstošu aktu zāli un
sporta zāli.
Iestādes resursi - nostiprināt jauno skolotāju motivāciju attīstīt savu
darbu skolā ilgākā laika periodā;
- paplašināt skolotāju savstarpējo sadarbību esošo
mācību tehnisko līdzekļu efektīvākai izmantošanai;
- modernizēt ( IT izmantošanas iespējas )skolotāja
darba vietas mācību klasēs;
- turpināt plānotos remontdarbus;
- turpināt finanšu piesaisti, piedaloties projektos un
strādājot ar sponsoriem;
Iestādes darba
organizācija, vadība un
kvalitātes nodrošināšana
- direktorei regulāri kontrolēt un uzraudzīt padotībā
esošo darbinieku darba procesus un kvalitāti;
- turpināt uzlabot vadības komandas darba stilu;
- uzlabot mērķtiecīgu sadarbību ar novada
metodiskajām apvienībām;
- uzlabot plānu izpildes pārraudzību pa posmiem un
veikt korekcijas.
Informācija pašvērtējuma veidošanai iegūta no skolas darba plāniem, skolas
darba izvērtēšanas materiāliem, skolēnu, skolotāju un vecāku anketu rezulātiem,
skolotāju rakstītajiem pašvērtējumiem, individuālo sarunu materiāliem.
Siguldas pilsētas vidusskolas direktore Ľina Balode ______________________
Saskaľots
Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiľa __________________
2013. gada 19.decembrī