Rigas Velo Celvedis (.pdf)

15marrutiRgu

ar divriteni

velocelvedis

Rgas domesSatiksmes departaments

www.rdsd.lv

1ar divriteni

Daugavgrvas sala

Imanta un Annimuia

Dzirciems, Nordei un Iuciems

psala

Zasulauks, Zolitde, ampteris, Pleskodle

Torakalns un genskalns

Atgzene, Ziepniekkalns un Biumuia

Lucavsala un Zausala

Mangau pussala

Meaparks un Sarkandaugava

Jugla, Juglas mes

Apkrt mera meam

Maskavas fortate

engaraga promende

Rgas centra parki un jgendstils

4 - 5

6

81216202428323640444852566064

6870

72

73

15 velomarrutu prskata karte

Zaie padomi

Rgas velocei

Izmantotie un ieteicamie informcijas avoti

Kam domts cevedis? K veidots cevedis?

K lietot cevedi? Kas iekauts ceved? Kas ir jem vr?

Lietotie simboli, sasinjumi

Droa velobraukana

Velomarruti

Foto, teksts: Juris Smainskis, LLTA Lauku ceotjs

Rgas domes Satiksmes departaments

Dizains: SIA E Forma

Kartes: SIA Karu izdevniecba Ja sta

ISBN 978-9984-49-503-3

2012. gads

SATURA RDTJS

1. 2.3.4.5.6.7.8.9.

10.11.12.13.14.15.

54

KAM DOMTS CEVEDIS?

Velocevea Iepazsti Rgu ar divriteni galven mrauditorija ir iescji tie, kas velosipdu pilstvid tikai grass izmantot k ikdienas transporta ldzekli vai ceojuma neatemamu sastvdau. Izdevums noders ar tiem, kas

visnota rt un pieemam veid vlsies izzint kultras un dabas pieminekiem bagto Rgas vidi, pai ts apkaimes rpus pilstas centra. Visus mintos marrutus var veikt ar kjmgjji.

K VEIDOTS CEVEDIS?

Ceved iekautie velomarruti ir si (2 15 km), tie ved pa saldzinoi nelielm Rgas apkaimm (mikrorajoniem) un lielkoties ir veicami, braucot pa ietvi, parkiem un skvriem, k ar jau esoiem gjju vai veloceiem. Marruti g.k. ir veidoti t, lai tie btu apveida un braucjs vartu atgriezties starta punkt. Apveida marruta priekrocba ir apstklis, ka to var skt jebkur viet. Daudzu marrutu loistiskais skums ir plnots pie

dzelzcea stacijm, jo vilciens (ar Rg) obrd ir viengais sabiedrisk transporta veids, ar kuru velobraucjs pieemam veid var prvadt velosipdu (ar vairki velobraucji vienlaikus). Visi ceved apraksttie marruti ir izbraukti un testti ar velosipdu 2011. gada vid, otraj pus, td informcijas aktualitte par tiem atbilst mintajam laika posmam.

K LIETOT CEVEDI?

Cevedis ir veidots k praktisks izdevums un izzias avots, kas jem ldzi ceojuma laik. Tas domts cilvkiem, kuriem interes Rgas pilstvide, ts vsture un ar to saisttie objekti,

mksla un piemineki. Rga nav tikai un viengi kultrvide, jo pilsta ir ar daudzu augu un dzvnieku sugu dzves vieta. Td ir padomts ar par dabas motjiem.

KAS IEKAUTS CEVED?

Droa velobraukana: noderga informcija, ko ir vrts izlast un ievrot. Ar o nodau btu jsk. 15 izzinoi velomarruti, kas ved pa 26 Rgas apkaimm. Tajos pieminti vairk nek 200 dadi interesanti objekti, par kuriem ir vrts zint. Katrs velomarruts ir aprakstts pc vienotas shmas:Marruta ss raksturojums: uzsvrta t roznte.Garums: marruta garums.Skums/galapunkts: starta un finia vieta, kas vairum gadjumu ir viena un t pati.

Grtbas pakpe:viegls piemrots visplakajam braucju lokam;vidjs vai grts marruts, kas ved gar jras krastu vai sliktkas kvalittes zemes ceu, kur var bt dadas cietbas smilts un atkarb no t ar grtbas pakpe.Marruta gaita: uzskaitta ielu secba, kd to var izbraukt.K izbraukt? Nordts, vai marruts iet pa ietvm, parku celiiem, esoajiem veloceiem, ielm vai k citdk.

NATURA 2000 teritorija

Aizsargjams dabas piemineklis

Objekts, kuru vrts redzt

VelomarrutsVelomarruta virziens

Kultras piemineklis

Velomarruta skumpunkts

Rokas navigcijas un orientans instruments, kas piesaistts Globls pozicionanas sistmai

Alternatvas: ieteikti citi marruta varianti, kombinjot tos ar vl kdu no marrutiem vai tuvkaj apkrtn esoajm dzelzcea stacijm.Der zint! Iekauti dai nodergi padomi, kuros btu jieklauss un jem vr.Vrts redzt: si apraksttas ts vietas, kuras noteikti vajadztu apmeklt brauciena laik. Te gan jem vr, ka ne visas no tm ir klasiski trisma objekti. Tau bez to pieminanas un apskates (no rpuses, pa gabalu) marruta izzia

nebtu pilnvrtga. cevea formts neva iekaut garkus objektu aprakstus, td noders ar citu informatvo materilu papildus izzia.Marruta karte: palgs orientans proces. Noders ar ldzi paemtais GPS un detlka mroga pilstas kartes.Zaie padomi: k ceot videi un attiecb pret citiem satiksmes dalbniekiem draudzgi.Izmantotie avoti: tajos ir vrts ieskatties gan pirms, gan pc brauciena.

KAS IR JEM VR?

Velosipdists tpat k gjjs un automobia vadtjs ir ceu satiksmes dalbnieks, td, braucot pa ceved apraksttajiem marrutiem un vietm, ir stingri jievro Ceu satiksmes noteikumi un visi

ar drobu saisttie paskumi. Brauciena laik par savu un brnu drobu katrs ir atbildgs pats! Ir jem vr, ka ceved iekaut informcija kop t sagatavoanas var bt mainjusies.

MARRUTA KARTE

Katram marrutam ir pievienota karte. Kart nav iespjams attlot visu ar velobraukanu saistto informciju, td marruti taj ir iezmti enerli. Tas nozm, ka velobraucjam ir jievro katras konkrts vietas braukanas apstki (ielas vai velocea satiksmes kustbas virziens, ietvju

esamba vien vai otr ielas pus) un katra ceu krustojuma rsoanas specifika. To darot, ir jievro ceu satiksmes noteikumi, izvietots cea zmes un nordes, gjju prejas, luksofori u.c. ceu satiksmes drobas elementi.

LIETOTIE SIMBOLI, SASINJUMI

K A M D O M T S C E V E D I S ? K V E I D O T S C E V E D I S ? K L I E T O T C E V E D I ? K A S I E K A U T S C E V E D ?

K A S I R J E M V R ? M A R R U TA K A R T EL I E T O T I E S I M B O L I , S A S I N J U M I

GPS

1.

1.

76

DROA VELOBRAUKANA

Daas btiskas lietas, kas izriet no Ceu satiksmes noteikumiem (obligts prasbas)

Atcerieties, ka ar velosipdu pa ielas braucamo dau vai nomali vari braukt tikai tad, ja Tev ir 12 vai vairk gadi!

Neaizmirsti paemt ldzi velosipda vai cita mehnisk transporta ldzeka vadtja apliecbu! Bez ts Tu nevari piedalties ceu satiksm!

Atceries, ka pa ielas braucamo dau var braukt brni, kas nav jaunki par 7 gadiem, tau tad tos ir jpavada pilngadgai personai un brnam galv ir jbt aizsprdztai iverei!

Seko ldzi sava divritea tehniskajam stvoklim! Tam ir jbt aprkotam ar labm bremzm, skaas signlu un atstarotjiem. Notri tos!

Ja brauc pa tumsu, Tavam velosipdam priek ir jbt iedegtam balts, bet aizmugur sarkans

krsas lukturim. Ar velosipdu vari vest brnu ldz 7 gadu

vecumam td gadjum, ja tas s specil sdeklt (neaizmirsti piesprdzt!), kam ir kpi kju atbalstam.

Ja Tav marrut ir veloce, Tev jbrauc pa to, nevis ielas braucamo dau vai gjju ietvi!

Nesdies pie stres, ja esi lietojis alkoholu! Nav svargi, cik esi dzris un cik Tavs asins ir promiles (nedrkst prsniegt 0,5).

Nebrauc, neturoties pie stres! Pat ja esi profesionlis, var gadties no Tevis neatkargi apstki.

Ja uz ietves atstj savu braucamo, skaties, lai tas netrauc prjos!

Papildus ieteikumi drobai

Drobas nolkos, brauc pa ietvm un esoajiem veloceiem! Rg saldzinoi ir maz vietu, kur ldztekus ielm nebtu izveidotas ietves. Turklt vairums no ietvm (izemot atsevias ielas un ielas pilstas centra da) ir tdas (pietiekami platas), kur velobraucjs var sadzvot ar gjju.

Cik vien iespjams, izvairies no maistrlajm ielm un ielm ar intensvu satiksmes plsmu! Ja tas nav iespjams, tad brauc pa ietvi!

Neatkargi no t, vai brauc pa ielu vai ietvi, uzmangi vro, kas notiek aiz Tevis! Pieliec velosipdam spogulti!

Braucot grup, ar acu kaktiiem vro un izvrt ar citu braucju un satiksmes dalbnieku plnotos manevrus un trajektorijas!

Braucot pa ietvi vai ielu, ievro droas braukanas trumu! Tas ir tds, lai jebkur mirkl vartu strauji apstties, neapdraudot savu un

citu satiksmes dalbnieku veselbu un mantu. Skrienot tpat nekur daudz trk nenoksi, tpc labk brauc lni un prtgi!

Ievro adekvtu distanci no citiem satiksmes dalbniekiem!

Mainot braukanas virzienu vai veicot kdu citu manevru, vienmr pamet aci atpaka un prliecinies par to, kas notiek aizmugur!

Braucot garm sabiedrisk transporta pieturm, esi pai uzmangs, jo cilvki var negaidti izkpt no transporta ldzeka, bet stvoie strauji maint savu atraans vietu!

Ar gjjs vai cits velobraucjs var tri maint savu ldzinjo taisnvirziena kustbu. Rinies ar to!

Braucot cauri parkiem un skvriem, esi pai uzmangs, jo eit pastaigjas imenes ar maziem brniem! Tas pats attiecas uz brnu spu laukumiem un to tuvjo apkrtni.

Pieliec zvaniu! Ar to Tu varsi savlaicgi brdint citus satiksmes dalbniekus.

Suiem (ar pavad) labk apbrauc ar lkumu! Ja iespjams, nebrauc tuvu stvom

automanm to oferis vai pasaieri var negaidti atvrt durvis.

Uzmanies no tuneiem vietm, kur no slgtiem ku pagalmiem var negaidti izbraukt automanas.

Garkos izbraucienos, kas ir saistti ar atptu un pilstas izziu, labk dodies brvdiens un agrks rta stunds, kad pilstas iels ir mazk citu satiksmes dalbnieku!

Dzelzcea lnijas rso tikai im mrim atauts viets, izmantojot gjju tiltus, tuneus vai specili iezmts gjju prejas! Tas pats attiecas uz ielm (osejm) ar vairkjoslu autotransporta kustbu.

Brauciena laik ar austim neklausies mziku vai ko citu! Velobraucjam dzirde ir tikpat svarga, cik redze. Ar ausm Tu redzi to, kas notiek aizmugur. Ar austim nevarsi droi rsot krustojumus un dzelzcea prbrauktuves.

Labk atstj ts mjs! Braucot diennakts tumaj laik, prliecinies,

ka Tevi vars redzt! Lieto aprbu, kuram ir daudz labu atstarotju!

Pat ja esi iegdjies skaistu un krsainu velotrpu, tumk laik potencili bstamks viets uzvelc dzelteno atstarojoo vesti! Pateicoties tai, Tu bsi labk pamanms. Kds autobraucjs varbt pat piebremzs, jo noturs Tevi par krtbas sargu.

Lieto iveri pai tad, ja savu algu pelni ar galvu! Ja Tev ldzi brauc brni, esi divtik modrs! Nomtam divritenim (tpat k savjam) vispirms

prbaudi tehnisko stvokli un tikai tad brauc! Novrt priekj ritea bremu efektivitti!

Velosom ieliec aptieciu un instrumentus braucamajam. Labk gan, lai tie paliek neizmantoti.

Neizaicini likteni un nekdos apstkos neatstj savu braucamo bez uzraudzbas vai nedro viet!

Lieto iveri!

Pilstvid brauciet nevis bar, bet viens aiz otra!

Vienmr prliecinies, vai vari droi rsot ielu vai dzelzcea prbrauktuvi!

Apstjies t, lai netrauctu prjos ceu satiksmes dalbniekus!

D R O A V E L O B R A U K A N A D R O A V E L O B R A U K A N A

98

Skums/galapunkts

Birzes iela (pie Daugavgrvas cietoka). Apveida marruts.

Grtbas pakpe

Vidjas grtbas vai grts (atkarb no liedaga smilu cietbas pakpes).

Marruta gaita

Birzes iela Pardes iela Dzintara iela Ilmea iela jras krasts (pa liedagu) Daugavgrvas dabas liegums Pardes iela Flotes iela Birzes iela.

K izbraukt?

Daugavgrvas mikrorajon var braukt pa ietvi. Pardes, Dzintara un Ilmea ielai ietves nav eit ir jbrauc uzmangi gar cea labo pusi. Cauri Daugavgrvas dabas liegumam stiepjas zemes ce. Prjo marruta dau var braukt gar jras krastu (sk. tlk).

Alternatvas

Marrutu var pagarint ldz Vakarbuiem (+ 2,6 km vien virzien). Ja apstki braukanai gar jras krastu ir labvlgi, to var turpint ar ldz Daugavgrvas bkai (+ 2,5 km vien virzien).

Der zint!

Braucot pa Dzintara un Ilmea ielm, ir jbt uzmangiem, jo gar tm nav gjju ietvju! Peldsezonas laik Daugavgrv ir daudz atptnieku un gar cea malm gars rinds novietotas automanas, td marrutu labk veikt cit laik. Braukana ar divriteni gar jras krastu (liedagu) ir oti atkarga no smilu cietbas. T rezultt brauciens var bt viegls (cietas smiltis) vai grts (mkstas). Atkarb no t gar jras krastu var veikt garku vai sku braucienu vai atgriezties skuma punkt pa marrut iepriek mintajm ielm. No otras puses divriteni daus kilometrus var vest ar pie rokas. Sanks lieliska pastaiga gar jras krastu.

Daugavgrva ir savdabga Prdaugavas apkaime, kas vl pirms etrm desmitgadm bija slgt rema zona ar militri stratisku statusu. Daugavgrvas sala (Buu sala) ir ar lielk Latvijas sala un populra Piergas pludmale, atptas, sauoans, pastaigu un peldvieta.

DAUGAVGRVAS SALA1.

marruts

Daugavgrvas jras krasts

Skatu platforma Daugavgrvas dabas liegum

Daugavgrvas sili

Bijus armijas daa starp Flotes un Birzes ielu. Piemineklis Padomju jrniekiem

1 . M A R R U T S : D A U G A V G R V A S S A L A 1 . M A R R U T S : D A U G A V G R V A S S A L A

14 kmMarruta garums

3. 1.

2. 4.

5.

6.

7.

Daugavgrvas sala

Pareizticgo baznca

Daugavgrvas bka

Bijus Padomju armijas daa

Daugavgrvas cietoksnis

Daugavgrvas mols

Daugavgrvas dabas liegums

1110 1 . M A R R U T S : D A U G A V G R V A S S A L A 1 . M A R R U T S : D A U G A V G R V A S S A L A

Daugavgrvas bka

Izeja uz jru Ilmea ielas gal Daugavgrvas cietoka iekskats

Daugavgrvas dabas lieguma niedrji

VRTS REDZT!

1. Daugavgrvas sala Daugavgrvas sala atrodas starp divu Latvijas lielko upju Daugavas un Lielupes ietekm jr, td ts aprises dados laikos ir bijuas oti maingas. Ldz 18. gs. Lielupe ietecja Daugav (9,5 km gar Buupe bijus Lielupes gultne). 18. gs. pirmaj pus t izlauza ceu uz jru viet, kur tagad atrodas Rgas attranas iekrtas pie t.s. Ziemeupes. Tagadj Lielupes ieteka jr izveidojs 1775. gad. Daugavas grva jau kop 13. gs. bijusi vieta ar stratiski militru nozmi. Saistb ar Daugavas gultnes izmaim, 17. gs. Daugavas kreisaj krast uzbvja Daugavgrvas cietoksni (aprakstu sk. tlk), jo pretj, upes labaj krast, atrodas 14. gs. Livonijas ordea celtais cietoksnis, upei par vairkiem kilometriem novirzoties rietumu virzien, tas zaudja savu militro nozmi. Vl viens pavrsiens Daugavgrvas attstb bija Ziemas ostas izveide (18. gs. beigs), kur katru gadu prziemoja ~ 100 kuu. Msdiens redzam Daugavgrvas mikrorajona apbve tapusi 20. gs. 50. 60. gados, kad ts iedzvotji bija (daudzi no tiem ar odien ir) g.k. Padomju armijas militrs personas un to radinieki. s teritorijas ilg militr vsture ir atstjusi redzamas pdas apkaimes izskat.

2. Daugavgrvas cietoksnis Pie kdreizjs Lielupes ietekas Daugav (tagad Buupes savienojums ar Daugavu) 1608. g. Pou zviedru kara laik zviedru armija uzbvja pirmo etrstra skansti, bet 17. gs. etrdesmitajos gados jau uzcla modernu cietoksni ar pieciem bastioniem un diviem vrtiem. Cietoksn atrads 120 lielgabali un mortras, zaldtu kazarmas, virsnieku dzvoki, garnizona baznca, prtikas un muncijas noliktavas. Ziemeu kara laik 1710. g.

cietoksnis nonca Krievijas armijas roks. 1917. g. t cietoksni uzspridzinja, lai tas nenonktu pretinieka pus. Pirms neatkargs Latvijas Republikas laik eit atrads Latvijas armijas daas, bet 1940. g. izvietojs PSRS Jras Kara flotes vienbas. is fundamentlais Eiropas mroga vstures piemineklis obrd nav labiekrtots, tau pieejams apskatei noteiktos laikos (C., P., S., Sv. no 10.00 ldz 16.00).

3. Bijus Padomju armijas daa Blakus Daugavgrvas cietoksnim atrodas bijus Padomju armijas daa ar pamestm km, bijuo hospitli un pieminekli karavriem, kas dienjui zemdens. Kompleks atrads ar dzedegvielas un benzna uzglabanas noliktavas un zemdeu naftas bze.

4. Pareizticgo baznca Birzes iel pie Buupes tilta vl kdu brdi vars aplkot jauns pareizticgo bazncas celtniecbas gaitu. T ir veltta visiem jaunmocekiem, kas ticbas d ir cietui 20. gs.

5. Daugavgrvas bka Daugavgrvas bku vsture mekljama jau 16. gs. Tagad redzam ir celta 1957. g. koka pagaidu tora (1945. g.) viet, jo iepriekjo bku uzspridzinja vcu armija 2. pasaules kara laik (1944. g.). Bkas komplekss apskatms no rpuses.

6. Daugavgrvas mols 0,9 km garo molu uzbvja 1880. g. Atirb no Daugavas labaj krast eso Austrumu mola, tehniskais stvoklis ir oti slikts. Neskatoties uz to, molu izmanto k pastaigu un makeranas

vietu (vtru laik jbt uzmangam!). Dienvidos no t atrodas Daugavgrvas bkas komplekss un 1765. g. zviedru valdbas celt Komtforta paliekas , kas obrd ir slgta p i e ro b e a s re m a zo n a . K o m t fo r t a nocietinjumu vaus var redzt no jras puses.

7. Daugavgrvas dabas liegums Piejras dabas parka daa, kas atrodas starp

Rgas jras lci, Daugavgrvas dzvojamo rajonu un Rgas attranas iekrtm. Veidota kpu biotopu, piejras pavu un tajs esoo aizsargjamo augu

un ligzdojoo putnu aizsardzbai. Pie cea, kas no 3. autobusa galapunkta ved uz jru, ir uzcelta divstvga skatu platforma, no kuras paveras visaptveroa aina uz apkrtnes niedrjiem un nelieliem aizauguiem ezeriiem. ir laba putnu vroanas vieta.

1312

Skums/galapunkts

Zolitdes dzelzcea stacija. Apveida marruts.

Grtbas pakpe

Viegls.

Marruta gaita

Zolitdes dzelzcea stacija Imantas 7. lnija Annimuias bulvris (pa veloceu) Rgas Jrmalas veloce Kurzemes prospekts Imantas 2. lnija Rgas Jrmalas veloce Zolitdes dzelzcea stacija.

K izbraukt?

Marrutu vis garum var izbraukt pa gjju ietvm un veloceiem.

Alternatvas

o marrutu var apvienot ar braucienu pa Rgas Jrmalas veloceu vai kombint ar 3., 4. vai 5. marrutu. Braucamas ir ar Annimuias parka takas un celii.

Der zint!

Braucot pa veloceiem, ir juzmans no gjjiem un citiem velobraucjiem, it pai Rgas Jrmalas velocea posm, kur tie nereti izvlas braukanai nepiemrotu trumu.

No muiu laikiem ldz Padomju laika daudzstvu masviem... No pirmajiem gan eit maz kas ir saglabjies...

IMANTA UN ANNIMUIA2. marruts

2 . M A R R U T S : I M A N TA U N A N N I M U I A 2 . M A R R U T S : I M A N TA U N A N N I M U I A

Padomju laik celtais dzvojamo mju masvs

Annimuias Mea pils

Imantas mikrorajons

Rgas Jrmalas veloce

10,5 kmMarruta garums

Krtes

3. 1.

2. 4.

5. Zolitde

Kleistu mes

SudrabkalniImanta

Annimuia

1514

VRTS REDZT!

Rgas Jrmalas veloce Sudrabkalnia piemineklis

Slokas iela pie Sudrabkalnia Annimuias bulvris

2 . M A R R U T S : I M A N TA U N A N N I M U I A 2 . M A R R U T S : I M A N TA U N A N N I M U I A

1. Zolitde Dzelzceam otr pus esoais 20. gs. astodesmitajos gados uzceltais daudzstvu dzvojamo ku masvs ir labi prskatms no Rgas Jrmalas velocea (aprakstu sk. pie 5. marruta).

2. Annimuia Jau 18. gs. Annimui bija uzcelta koka dzvojam un divas saimniecbas kas. 1768. g. netlu esos Kleistu muias panieks Gothards fon Fgezaks Annimuiu (tolaik Meinerta muiu) iznomja Oto Hermanim fon Ftinghofam (sk. ar 5. marruta aprakstu), kas pc laulbm ar Annu Ulriku fon Minihu to prdvja par Annimuiu. Daudzo saviesgo paskumu d to taut iesauca ar par Lustgo muiu. Msdiens redzam muias dzvojam ka t.s. Mea pils (neorenesanses stil) ir tapusi 19. gs. beigs. T apskatma tikai no rpuses (redzama ar no velocea). Ziemeos no muias izvietojies Annimuias parks iecienta imantnieku pastaigu vieta.

3. Imanta Imantas k neliela ciema un daudzu muiiu atraans vietas pirmskumi mekljami 15. 18. gs. Skum muis nodarbojs ar lauksaimniecisko darbbu, bet vlk (pai 18. gs.

19. gs. vidus) ts kuva par turgo rdzinieku atptas un izpriecu vietm. Tagadjo veidolu Imanta ieguva g.k. Padomju laikos, 20. gs. 60. 70. gados, kad tika uzcelti daudzstvu dzvojamo mju masvi Rgas radiorpncas strdniekiem, kas ir sava veida padomju pilstbvniecbas piemineklis.

4. Kleistu mes Otrs lielkais Prdaugavas mea masvs aiz Bolderjas mea. Tas piegu marruta ziemerietumu daai. Kleistu me ir blvs taku un taciu tkls, td ar ir oti piemrota vieta pastaigm un dada garuma braucieniem ar divriteni. Kleistu mea nosaukums saistts ar Kleistu muiu, kas atrads t ziemeda. Ldz msdienm ir saglabjusies 18. g. otraj pus no koka celt Kleistu muias dzvojam ka .

5. Sudrabkalni Ar priedm apaudzis paugurs sena kpa, kura dienvidu nogz atrodas 1937. g. atkltais (tlnieks Krlis Zle, arhitekts Ernests tlbergs) piemineklis , kas veltts 1919. g. novembra kaujs krituajiem Rgas 6. Kjnieku pulka karavriem, kas cs pret Bermonta armiju atbrvoja Annimuiu un Bolderju.

1716

Skums/galapunkts

Latvijas Universittes (LU) Botniskais drzs. Apveida marruts.

Grtbas pakpe

Viegls.

Marruta gaita

LU Botniskais drzs (Jrmalas gatve) Dzirciema iela Nordeu parks Buu iela Dzegukalns Daugavgrvas iela Krslas iela Slokas iela Jrmalas gatve LU Botniskais drzs.

K izbraukt?

Marrutu vis garum var izbraukt pa gjju ietvm un parku (Nordeu, Dzegukalns) celiiem. Neliel posm (Daugavgrvas iela, Jrmalas gatve) marruts ved pa veloceu.

Alternatvas

o marrutu var apvienot un kombint ar 2., 4. vai 5. marrutu. To var skt ar no Zasulauka dzelzcea stacijas (+ 1,5 km vien virzien). No Dzegukalna var aizbraukt ldz Spilves lidostai (+ 1,8 km vien virzien), kas interesanta ar 1954. g. Padomju neoklasicisma stil celto lidostas ku.

Der zint!

Braucot gar sabiedrisk transporta pieturm, parkiem (brnu rotau laukumi) un aurkiem ielu posmiem (Buu iela) un krustojumiem, ir jbt pai piesardzgiem. Parkos daviet ir kpnes.

Prdaugava ir tristu nepelnti aizmirsta Rgas daa, kas nav mazk interesanta k Rgas centrs. Izbraucot marrutu, gsiet pavisam citu skatu uz o daudzveidgo un vsturisko notikumu zi interesanto teritoriju!

DZIRCIEMS, NORDEI UN IUCIEMS

3. marruts

Nordeu muia

Vec Buu ielas apbve

LU Botniskais drzs rododendru ziedanas laik

Skats uz Dzegukalna estrdi

1. Dzirciems

2. LU Botniskais drzs

3. Nordeu muia

4. Buu iela

5. Iuciems

6. Dzegukalns

7. Daugavgrvas iela

8. Rgas Mrtia evaliski luterisk baznca

9. Hmaa muia


3 . M A R R U T S : D Z I R C I E M S , N O R D E I U N I U C I E M S 3 . M A R R U T S : D Z I R C I E M S , N O R D E I U N I U C I E M S

1918

VRTS REDZT!

Hmaa muias dzvojam ka Daugavgrvas ielas 74/76 kas fasde

3 . M A R R U T S : D Z I R C I E M S , N O R D E I U N I U C I E M S 3 . M A R R U T S : D Z I R C I E M S , N O R D E I U N I U C I E M S

1. Dzirciems Apkaime, kas savu nosaukumu ieguvusi pagju gadsimta 70. 80. gados pc Dzirciema ielas izbves. Pretstatiem bagta Rgas apkaime, jo, nobraucot no centrls ielas, daviet paveras nelielm mazpilstm vai pat laukiem raksturgs ainavas.

2. LU Botniskais drzs Dibints 1922. g. Viens no Ziemeeiropas bagtkajiem (~ 6000 taksonu) botniskajiem drziem. T augu mjs aug eksotiski tropu augi un to augi (citroni, banni, anansi, ves, olvas, avokado un kafija). Te mekljama izcila kaktusu un lielk Latvijas palmu kolekcija. ra ekspozcijs apskatmi bagtgi ziemcieu stdjumi, rstniecbas augi un Latvijas indgo augu kolekcija. Vieng vieta Latvij, kur pavasar vienviet redzams tik daudz ziedou magnoliju. Drza teritorij atrodas divas 18. gs. beigs 19. gs. klasicisma stil celts Volfmita muiias koka dzvojams kas .

3. Nordeu muia Nordeu muia rakstos ir pieminta jau 1576. g. T piederjusi dadiem paniekiem, td ar nosaukumi biei mainjuies. Ldz msdienm ir saglabjus trs kas no koka celt (18. 19. gs. mij) dzvojam ka, koka drza mja (18. gs.) un vl viena dzvojam ka (no mra), kas tapusi 1910. g. Nordeu parks (izveide uzskta 18. gs.) ir viens no senkajiem Rgas parkiem, kura dienvidaustrumu mal vl ir nojauamas atliekas no kdreizjs drzniecbas. Park saglabjies dis, kur muiu laikos audzja zivis. Msdiens parks ir populra vietjo iedzvotju atptas vieta. Park aug Nordeu diozols .

4. Buu iela Kdreizjais Buumuias ce viens no svargkajiem ceiem, kas savienoja Rgu ar Kurzemi. Starp Slokas ielu un Dzegukalnu abpus Buu ielai ir redzamas interesantas mazstvu koka dzvojams kas, kas tapuas g.k. 19. gs. (daas no tm ).

5. Iuciems Apdzvota vieta aj Rgas da ir bijusi jau 13. gs. 17. gs. te dzvoja g.k. latvieu zvejnieki un drzkopji. Vietas attstbu vlkajos gadsimtos veicinja preu plsma Daugavas krastos, Buumuias ce, kas savienoja Rgu ar Kurzemes vsturisko novadu un Daugavgrvas ce (tagad Daugavgrvas iela), kas veda uz cietoksni. 17. 18. gadsimts iezmjas ar Balts muias (nav saglabjusies) un Nordeu muias izveidi, bet 18. 19. gs. ar nozmgu rpniecbas uzmumu (AS Tekstil, Iuciema stikla fabrika, Latvij senk alus dartava Iuciems, kokztava u.c.) darbbu. 20. gs. sedesmitie gadi vlreiz btiski maina Iuciema ainavu, jo taj pards padomju laika daudzstvu dzvojamo namu masvi.

6. Dzegukalns Sena vaveida kpa Rgas augstkais reljefa punkts (28 m.vjl., 16 18 m virs tuvks apkrtnes). Jau 1893. g. pc slaven ainavu arhitekta Georga Frdriha Ferdinanda Kfalta (1853-1938) projekta Dzegukaln uzska parka izveidi. Msdiens parks ir iecienta atptas un dadu paskumu (ir estrde) noriu vieta. To divs das sadala Buu iela. Uz Dzegukalnu ir vrts doties ar Johana Kristofa Broces (1742-1823) zmjuma kopiju mapt. Tad ir jmina atrast vieta, no kuras sens Rgas panormu zmjis ievrojamais Baltijas novadptnieks. Dzegukaln atraduies Prdaugav veckie zinmie kapi (no 17. gs. 1907. g.), kuru viet tagad izveidots neliels piemias memorils.

7. Daugavgrvas ielaDaugavgrvas iela (ldz 1905. g. Dinamindes iela) atrodas sena cea viet, kas veda uz Daugavgrvas cietoksni. 19. gs. 60. gados ts apkaim ska veidoties Iuciema rpniecisk zona. Gar Daugavgrvas ielu bija izvietojus Rgas bagto namnieku muiias, no kurm ldz msdienm vislabk stvokl ir saglabjusies varcmuias dzvojam ka (Daugavgrvas iel 19/21). Jpievr uzmanba ar kai Daugavgrvas iel 74/76 (1907. g.).

8. Rgas Mrtia evaliski luterisk bazncaUzcelta 1852. g. pc Rgas galven arhitekta Johana Daniela Felsko (1813-1902) projekta. Vlk, 1887. 1888. g., to prbvja un dievnams ieguva tagadjo izskatu.

9. Hmaa muiaLdz msdienm saglabjus tikai koka kas (celta 1886. g.) atliekas. T ilgstoi bija pamesta un neapsaimniekota, ldz nodega 2007. g. august. Hmaa muias dzvojam ka ir objekts, uz kuru ir vrts nolkoties vismaz garm braucot un iemint to fotogrfijs k interesantu Prdaugavas vstures liecinieku.

2120

Skums/galapunkts

Sabiedrisk transporta pietura psala pie Vanu tilta. Apveida marruts.

Grtbas pakpe

Viegls.

Marruta gaita

Sabiedrisk transporta pietura psala K. Valdemra iela (veloce) Zunda krastmala Enkura iela Zvejnieku iela ipa iela Balasta dambis Kaiju iela Ogu iela Balasta dambis sabiedrisk transporta pietura psala .

K izbraukt?

Marrutu var izbraukt pa gjju ietvm vai ielm ar mazu autotransporta noslodzi. 0,4 km garum marruts braucams pa gjju veloceu.

Alternatvas

Marrutu var apvienot un kombint ar citiem Prdaugavas marrutiem (2., 3., 6.).

Der zint!

Braucot pa veloceu, ir jievro piesardzba, jo pa to prvietojas ar gjji. Balasta dambi klj bruis, kas apgrtins braukanu.

PSALA4. marruts

Dzelzsbetona tilts pri Zundam

psalas rindu mjas

Zunds

Skats uz Vecrgas panormu no Balasta dambja

1. psala

2. Zunds

3. Rgas Tehnisk universitte

4. Dzelzsbetona tilts

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

Bezvaings Vissvtks Jaunavas Marijas msu kalpou klosteris

res nams Zvejnieku iel 5a

Celma & Bma ipa fabrika

F G dambis

Balasta dambis

Vanu tilts

C D dambis


Ja ir vlme redzt ne tik zinmu, bet ne mazk iespaidgu skatu uz Vecrgu, k ar iepazt kontrastiem bagtu Daugavas salu, tad ir st vieta. No senm industrilm un koka celtnm ldz msdienu modernai arhitektrai tas viss apskatms psal.

4 . M A R R U T S : P S A L A 4 . M A R R U T S : P S A L A

2322

Balasta dambis psalas koka apbve Balasta damb

Ogu iela res nams Zvejnieku iel 5a

VRTS REDZT!

4 . M A R R U T S : P S A L A 4 . M A R R U T S : P S A L A

1. psala Ap 300 gadus veca sala, kas veidojusies savienojoties vairkm mazm salm. 17. gs. uz psalas atrads nedaudz vairk par 10 zvejnieku stm. 20. gs. ldzs zvejniekiem dzvoja ar jrnieki, loi un prclji, no kuru darbbas cluies ejienes ielu nosaukumi. No psalas uz Iuciemu varja nokt ar prceltuvi, bet uz citm pilstas dam ar tvaikoni. psal var vrot oti atirgas kas (vsturisk apbve ) no vecm un msdiens atjaunotm koka km ldz rindu mjm.

2. Zunds Daugavas atteka, kas psalu atdala no Prdaugavas. Zunds t dienvidda savienojas a r g e n s k a l n a l c i , b e t z i e m e o s t paplainjums (Rou dis) ar Daugavu. Rmo deu d kdreiz bija strdznieku apstans un strgu izjaukanas vieta. Msdiens Zunds ir sekla Daugavas atteka.

3. Rgas Tehnisk universitte Tagad redzamo mcbu korpusu un kopmtu celtniecbu uzska 20. gs. 70. gados (toreiz Rgas Politehniskais institts), tomr t laika iecere par liela mroga studentu pilstias izveidi t ar nestenojs.

4. Dzelzsbetona tilts Savdabgs tilts pri Zundam, kas savieno psalas vidusdau ar Prdaugavu. To var izmantot tikai kjmgjji un velobraucji. No tilta paveras kdreiz industriliem uzmumiem piestint Prdaugavas ainava.

5. Bezvaings Vissvtks Jaunavas Marijas msu kalpou klosteris o msu kongregcijas pirmskumi ir mekljami Polij 1878. g., bet kop 1975. g. ts darbojas ar Latvij. Te piedv pusdienas maznodrointajiem, darbojas Svtdienas skola u.c.

6. res nams Zvejnieku iel 5a Arhitekta Eiena Laubes (1880-1967) projekttais un t.s. Purmaa res nams (celts 1909. g.) izceas ar savu kro fasdi, kas vrsta pret psalas centrlo ielu.

7. Celma & Bma ipa fabrika1863. g. dibint fabrika darbojs ldz 2. pasaules karam. Tagad is ir uzskatmi labs piemrs, kd veid bijuais industrilais uzmums ir prvrsts par modernu dzvojamo ku kompleksu.

8. F G dambisT skums ir redzams Enkuru ielas gal. Dab F G dambis izpauas k divas pu rindas 1,5 km garum, starp kurm sabrti akmei. Dambis tapis 1891. gad.

9. Balasta dambisAinaviskk psalas iela (skati uz ejienes arhitektru un Rgas panormu!), kas skusi veidoties 18. gs., kuiem atbrvojoties no balasta. 1885. g. to nostiprinja ar laukakmeiem.

10. Vanu tilts312 m garo tiltu atklja 1981. g. biju Pontonu tilta viet. To uzskata par garko da tipa (viena pilona slpsaiu tilts, kam vantis izvietotas vien plakn) tiltu pasaul.

11. C D dambisAp 0,8 km garais dambis (skas pie Vanu tilta) celts 1885. 1886. g. k Daugavas gultnes reguljos sistmas sastvdaa, kur ietilpst A B, F G dambji u.c. krasta stiprinjumi.

2524

Skums/galapunkts

Zasulauka dzelzcea stacija. Apveida marruts.

Grtbas pakpe

Viegls.

Marruta gaita

Zasulauka dzelzcea stacija Smrdes iela F. Candera iela Volguntes iela Zasulauka iela Jrkalnes iela Irlavas iela Endzelna iela Rostokas iela Zolitdes iela Gramzdas iela Annimuias iela Apuzes iela amptera iela amptera mes Pleskodles iela Kalnciema iela F. Candera iela Volguntes iela Zasulauka dzelzcea stacija.

K izbraukt?

Marruta lielko dau var izbraukt pa gjju ietvm. Tikai neliels t posms iet pa mazas noslodzes ielm, kurm ir nelieli ietvju prtraukumi.

Alternatvas

Marrutu var skt ar no Zasulauka depo dzelzcea stacijas. o var apvienot ar 2., 6. marrutu.

Der zint!

Dzelzceu drkst rsot tikai im nolkam labiekrtots un atauts viets!

5. marruts

Zolitdes ainava

Latvijas Tautas frontes dibinanas piemias akmens amptera me

ka F. Candera iel 1

Diozols amptera me

5.

6.

7.

8.

1.

2.

3.

4.

Zasulauka dzelzcea stacija

Frdriha Candera iela

Zasulauks

ampteris

amptera mes

Pleskodle

Kalnciema iela

Zolitde


Marruts ved pa dadm Prdaugavas apkaimm gan industrilo Zasulauku un ampteri, gan padomju laikos uzcelto Zolitdes mikrorajonu, iepazstinot ar vietm un notikumiem, kuriem ir bijusi liela nozme Latvijas vstur.

ZASULAUKS, ZOLITDE, AMPTERIS, PLESKODLE

KraUlmaa

5 . M A R R U T S : Z A S U L A U K S , Z O L I T D E , A M P T E R I S , P L E S K O D L E 5 . M A R R U T S : Z A S U L A U K S , Z O L I T D E , A M P T E R I S , P L E S K O D L E

2726

ka Kalnciema iel 118

VRTS REDZT!

5 . M A R R U T S : Z A S U L A U K S , Z O L I T D E , A M P T E R I S , P L E S K O D L E 5 . M A R R U T S : Z A S U L A U K S , Z O L I T D E , A M P T E R I S , P L E S K O D L E

1. Zasulauks Ldz 18. gs. otrai pusei Zasulauka ainav dominja g.k. smilainas kpas un nelielas zemnieku saimniecbas. Par teritorijas industrils attstbas skumu var uzskatt 1765. g., kad par Zasu muias panieku kuva pirmais latvieu izcelsmes uzmjs Jnis teinhauers (1705-1779), kas uzcla pirmo Rgas manufaktru. Vlk, 19. gs. otraj pus, Zasulauk uzce ar citus rpnieciskos uzmumus. aj laik Zasu muias teritorija (pati muia atrads viet, kur tagad LU Botniskais drzs) stieps no Daugavgrvas ielas ldz Zasulauka dzelzcea stacijai. Zasu muias kas ldz odienai nav saglabjus. Msdiens Zasulauk ir redzama g.k. mazstvu apbve, kas veidojusies k rpncu strdnieku dzvojamais rajons (t.sk. ar 19. gs. koka kas) un senais ielu tklojums.

2. Zasulauka dzelzcea stacija Stacijas izveidi (tagadj stacijas ka celta 1912. g.) uzska ldz ar Rgas Bolderjas (1873. g.) un Rgas Tukuma (1877. g.) dzelzcea lniju izveidi. 1954. g. nepilna kilometra attlum izveidoja Zasulauka depo un tda paa nosaukuma staciju.

3. Frdriha Candera iela k F. Candera iel Nr. 1 laik no 1898. ldz 1913. g. dzvoja baltvcu izcelsmes raeu bves pioniera Frdriha Candera (1887-1933) imene. Ldz 2005. g. eit bija F. Candera memorilais muzejs, ko prvietoja uz Latvijas Universitti Raia bulvr 19. Jgendstila ka tapusi 1886. g. un tagadjo veidolu ieguvusi 1897. gad.

4. Zolitde Zolitdes muias un vlk ar apkaimes nosaukuma autore (no franu valodas la solitude

nozm vientulba) ir Baltijas vcu muinieka Oto Hermaa fon Ftinghofa (1722-1792) sieva Anna Ulrika Ftinghofa (1741-1811). Zolitdes muia 18. gs. beigs bija viena no arhitektoniski izcilkajm Rgas piepilstas pilm ar iekoptu regulra plnojuma parku. Ftinghofiem piederja ar Annimuia un amptera muia. Dieml Zolitdes un amptera muiu apbve ldz msdienm nav saglabjusies. Zolitdes mikrorajona veidols viskrask mainjs 20. gs. 80. gados, kad eit uzbvja daudzstvu dzvojams kas.

5. ampteris amptera nosaukums ar clies no eit kdreiz bijus muias nosaukuma (no franu valodas champtre lauku). 19. gs. Rgas apkaime izveidojs par nozmgu rpniecisko rajonu, kas koncentrjs g.k. ts ziemeda un Rgas Tukuma dzelzcea lnijas apkrtn. Ar msdiens eit izvietojuies dadi industrilie uzmumi, kas ar kdreizjo rpncu strdnieku mazstvu apbvi pieir ai Rgas daai zinmu armu.

6. amptera mes Ldz 20. gs. devidesmito gadu beigm eit vl varja apskatt pamestu koka ku atliekas no kdreizjs amptera muias apbves, kuras vsture ir izsekojama ldz 18. gs. Tagad redzamais mes bijus muias parka daa ir iecienta pastaigu vieta. amptera me iepretim tda paa nosaukuma vidusskolai ir apskatms Latvijas Tautas frontes dibinanas paskumam (1988. g. 9. oktobris) velttais piemias akmens. Blakus aug amptera diozols .

7. PleskodlePleskodles vietvrda izcelsmi saista ar kdas zemnieku mjas vrdu, kas eit bijusi 17. gs. beigs. Ar Pleskodl bija muia viet, kur tagad atrodas ASV vstniecba. Ts apkrtn ir redzamas biju muias parka atliekas. Pleskodl msdiens domin g.k. 19. 20. gs. mijas apbve, kas veidojs k Prdaugavas industrilo uzmumu strdnieku dzves vide.

8. Kalnciema ielaViena no senkajm Prdaugavas ielm. Posm ldz Lielirbes ielai garm brauksiet kai Kalnciema iel 118 (celta 1911. 1914.), kur atrodas Rgas mzikas interntvidusskola.

2928

Skums/galapunkts

Torakalna dzelzcea stacija. Apveida marruts.

Grtbas pakpe

Viegls.

Marruta gaita

Torakalna dzelzcea stacija Vilkaines iela F. Brvzemnieka iela Ojra Vciea iela (alternatva asfaltta ietve gar Mras di) Mrupes iela Mras drzs Saules aleja Cieceres iela Liepjas iela Mrupes iela Tukuma iela Pilsou iela Ventspils iela Prslas iela Maz Nometu iela Meteora drzs Nras iela Prslas iela Ormau iela Talsu iela Nometu iela Briu iela Eduarda Smila iela Amlijas iela Biu iela Medus iela Nometu iela Olgas iela Ernestnes iela Melnsila iela Kalnciema iela Balou iela Slokas iela Uzvaras parks Hermaa iela Arkdijas parks F. Brvzemnieka iela Vilkaines iela Torakalna dzelzcea stacija.

K izbraukt?

Marrutu gandrz vis garum var izbraukt pa gjju ietvm un parku vai drzu (Arkdijas, Uzvaras, Mras un Meteora) celiiem.

Alternatvas

o var kombint ar 3., 4., 5. vai 7. marrutu.

Der zint!

Dzelzceu drkst rsot tikai im nolkam atauts viets (pri Torakalna ielas tiltam)! Parkos un drzos ir jbrauc uzmangi, jo eit atrodas brnu spu laukumi. Marrut uz ielm vai parkos daviet ir kpnes.

6. marruts

Mras dis

O. Vciea muzejs

Vagons un piemias akmens deporttajiem Latvijas iedzvotjiem

J. Akuratera muzejs


patiem ir cita Rga. Daas vietas te ir vlme nosaukt par Rgas laukiem. Tepat, blakus ikdienas automanu un cilvku neprtrauktajai un skaajai straumei, ir pagalmi, kuros dzve rit mierg 20. gs. skuma gait...

TORAKALNS UN GENSKALNS

5. 1.

2.

12. 3.

13. 4.

14.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

Torakalna dzelzcea stacija

Fabrikas Aurora korpusi

Hartmaa muiias ansamblis

Paula Stradia klnisk universittes slimnca

Eduarda Smia Tetra muzejs

Meteora drzs

genskalna tirgus

Ja Akuratera muzejs

Ojra Vciea memorilais muzejs

Arkdijas parks

Mras dis

Olgas muia

Kalnciema kvartls

Uzvaras parks

6 . M A R R U T S : T O R A K A L N S U N G E N S K A L N S 6 . M A R R U T S : T O R A K A L N S U N G E N S K A L N S

3130

Rpncas Aurora korpusi genskalna tirgus

Biu iela genskaln Uzvaras park

1. Torakalna dzelzcea stacija Staciju uzcla ldz ar Rgas Jelgavas dzelzcea lnijas izveidi 1868. g. Pie stacijas novietots piemias akmens, kas vsta par izstto Latvijas cilvku skaitu 1941. un 1949. g. deportcijs uz Sibriju. Blakus tam novietots vagons, kd veda izstmos. Otrpus stacijas uzstdts piemineklis komunistisk terora upuriem (atklts 2001. g. 14. jnij).

2. Arkdijas parks Pirmo drzu eit izveidoja 1808. gad. Simts

gadus vlk (1905. 1911. g.) to paplainja, uzcla gjju tiltius, izveidoja denskritumu un izmainja Mruptes gultni. Tika uzcelts ar kinotetris, kas nodega 2006. g. Parks ir oti populra atptas un putnu baroanas vieta.

3. Mras dis Biju dzirnavezera krast jau 1226. g. Rgas bskaps uzcla nocietints Mras dzirnavas, kas vlkos gadsimtos prbvtas pastvja ldz pat 1902. gadam. Mras da dienvidu krast izveidots Mras drzs, kur pie Saules ielas novietots piemias akmens 1944. g. 19. septembra avicijas uzlidojuma upuriem. Drzs un da apkrtne ir iecienta pastaigu un atptas vieta jau no 18. gs. beigm.

4. Ojra Vciea memorilais muzejs Muzejs atrodas vsturisk k, vairk nek divus gadsimtus vecaj traktier Jeruzaleme, kur pabijuas tdas izcilas personbas k Garlbs Merelis (1769-1850), Rihards Vgners (1813-1883) u.c. 19. gs. pirmaj ceturksn traktieri prveidoja par piepilstas atptas vietu Altonas muiiu. No 1960. g. k ar imeni dzvoja izcilais latvieu dzejnieks Ojrs Vcietis (1933-1983). Muzejs

iepazstina ar dzejnieka radoo darbbu un via attiecbm ar Prdaugavu. Atrodas O. Vciea iel 19.

5. Ja Akuratera muzejs Iepazstina ar Latvieu dzejnieka un rakstnieka Ja Akuratera (1876-1937) radoo darbbu. Muzejs izveidots (1991. g.) koka k, ko 1933. g. uzcla Akuratera vecki. Apskatms dzejnieka kabinets, citas istabas un Akuratera savkt gleznu kolekcija. Mekljams O. Vciea iel 6a.

6. Fabrikas Aurora korpusi Starp Mazo Nometu un Cieceres ielu atrodas bijus Zeu fabrikas Aurora kas. Uzmumu dibinja 1947. g., 1960. g. tam pievienojot zeu fabriku Kosmoss. Savulaik eit raoja vairk nek 80 dadus izstrdjumus. Raotne beidza pastvt 2006. g., kad to prcla uz Ogri. Fabrikas teritorij ce dzvojamo ku kompleksu.

7. Paula Stradia klnisk universittes slimncaLatvijas lielks rstniecbas iestdes celtniecba uzskta 1910. g. Slimncas celtu komplekss (arhitekts Reinholds mlings (1840-1917)) ir .

8. Meteora drzsT pirmskumi saistmi ar 1864. g. blakus dibinto gumijas rpncu, kas gumijas apavus raoja ar padomju laikos, 1963. g. kdama par rpncas Sarkanais kvadrts filili (msdiens vairs nepastv). Taj pat gad, apvienojot rpncas un blakus esoos apstdjumus, uzska Meteora drza izveidi. Tagad to plnots prveidot par Kobes (pilsta Japn) drzu. 2010. g. taj uzstdts dekoratvs akmens.

9. genskalna tirgusPopulrkais Prdaugavas tirgus. No sarkanajiem ieeiem celto tirgus paviljonu uzbvja 1914. gad (arhitekts R. mlings).

10. Eduarda Smia Tetra muzejsT ekspozcija iepazstina ar latvieu tetra vsturi un Dailes tetra dibintja, spilgt skatuves mkslinieka un pazstamk latvieu reisora Eduarda Smia (1886-1966) mju.

11. Olgas muiaInteresanta un msdiens atjaunota koka ka, kur obrd atrodas pirmsskolas vecuma brnu iestde.

12. Kalnciema kvartls2001. g. Kalnciema un Melnsila ielu kvartl pc bru Mrtia un Kra Dambergu iniciatvas un vadb sks 19. gs. beigs veln klasicisma stil celto koka ku (Kalnciema koka apbve ) atjaunoanas darbi. Atjaunotaj Kalnciema kvartl regulri notiek tirdzii u.c. paskumi, kas pulc lielu interesentu skaitu.

13. Hartmaa muiias ansamblis Pa Kalnciema ielas mal (Kalnciema iel 28) stv no koka 18. gs. beigs celt un msdiens atjaunot vienstva dzvojam ka (ar lielisku manteskursteni un mansarda jumtu), kurai vlk piebvja klasicisma stil celto un no rpuses ar kolonnm izrotto deju zli. 50 m tlk (Kalnciema iela 30) koku ieskauta stv divstvu dzvojam ka (celta ap 1786. g.), ko atjaunoja 20. gs. 60. 70. g. mij. Daji saglabjies ar muias parks. is ir viens no labk saglabtajiem Prdaugavas muiu kompleksiem.

14. Uzvaras parksParku atklja 1910. g., atzmjot Rgas pievienoanas Krievijas imprijai divsimtgadi. Pirms neatkargs Latvijas laik to prdvja par Uzvaras parku, godinot uzvaru pr Bermonta armiju. Sedesmitajos gados tas ieguva PSKP 22. Kongresa parka nosaukumu, bet pc 1985. gada, kad atklja pieminekli ar nosaukumu Padomju Latvijas un Rgas atbrvotjiem no vcu faistiskajiem iebrucjiem atkal par Uzvaras parku. Msdiens parks kalpo par lielisku pastaigu vietu, bet auksts ziems par distanu slpoanas trasi.

VRTS REDZT!

6 . M A R R U T S : T O R A K A L N S U N G E N S K A L N S 6 . M A R R U T S : T O R A K A L N S U N G E N S K A L N S

3332

Skums/galapunkts

Dzelzcea stacija Turba / Dzelzcea stacija Torakalns. is nav apveida marruts, tau t skums un galapunkts atrodas pie Rgas Jelgavas dzelzcea lnijas, td vilcienu var izmantot k rtu transporta ldzekli nokanai ldz starta vietai vai kdam citam punktam.

Grtbas pakpe

Viegls.

Marruta gaita

Dzelzcea stacija Turba Graudu iela Zaenieku iela belmuias parks Misas iela Kazdangas iela Ziepniekkalna iela Ceraukstes iela Gulbju iela Bauskas iela Satiksmes iela Torakalna iela Indria iela Vilkaines iela.

K izbraukt?

Marrutu (ar daiem izmumiem) vis garum var izbraukt pa gjju ietvm. Marrut esos ielas (bez ietvm) ir ar mazu autotransporta noslodzi.

Alternatvas

o var apvienot vai kombint ar 6. vai 8. marrutu.

Der zint!

Atceries, ka dzelzceu un maistrls ielas var rsot tikai im nolkam atauts viets (luksofors, gjju prejas)!

Marruts iepazstina ar Rgas dienviddaas apkaimm un daudz pieminto Biumuiu.

ATGZENE, ZIEPNIEKKALNS UN BIUMUIA

7. marruts

1. Atgzene

2. Ziepniekkalns

3. belmuia

4. AS Dzintars

5. Biumuia

6. Diozols

7. Bloka muiia

8. Rgas Lutera evaliski luterisk baznca

9. Piemineki un piemias vietas pie Torakalna dzelzcea stacijas


AS Dzintars korpuss

Biumuias pils

10. tramvaja galapunkts

Biumuias apkrtnes apbve

7 . M A R R U T S : AT G Z E N E , Z I E P N I E K K A L N S U N B I U M U I A 7 . M A R R U T S : AT G Z E N E , Z I E P N I E K K A L N S U N B I U M U I A

3534

1. Atgzene Atgzenes vrds clies no ts muias panieka Gotharda fon Fgezaka vrda, to latviskojot. Tagadjais Atgzenes ielu tklojums ir radies 19. 20. gs. mij. Pabraucot pa mazkm ielim, nepamet sajta, ka daviet redzamas Rgas ainas no simts gadu tls pagtnes.

2. Ziepniekkalns Veidojies uz vairku vsturisko muiu (t.sk. belmuias) zemes. To rsoja divi t laika nozmgi cei senais pasta ce no Vcijas uz Sanktpterburgu (daji sakrt ar Vienbas gatvi) un tirdzniecbas ce, kas savienoja Rgu ar Lietuvu (Bauskas iela). Ziepniekkalna apbve ir oti atirga skot no mazstvu koka km ldz pat t taut sauktajam nas mrim padomju laikos celt daudzstvu dzvojamo ku masva Ozolciema un Valdeu ielu apkrtn.

3. belmuia belmuia savu nosaukumu ldz msdienm ir saglabjusi no laika, kad par ts panieku 1799. g. kuva Liels ildes tirgotjs un Melngalvju veckais Joahims bels. Pateicoties panieka centieniem, (izveido parku un oranriju, drza paviljonu u.c.) belmuia kst par t laika iecientko bagto Rgas namnieku izklaides vietu. Msdiens Zaenieku iel 21 ir redzama 18. gs. baroka stil celt dzvojam mja , kas obrd atrodas oti bdg stvokl. Muiu ietver plas parks ar vairkiem diozoliem, no kuriem belmuias diozols (apkrtmrs 5,6 m) ir resnkais Prdaugavas koks.

4. AS Dzintars Mlu ielas apkrtn redzami AS Dzintars rpnieciskie korpusi, no kuriem daa celti padomju

laik. Tas ir msdiens strdjos uzmums ar vairk nek 150 gadu ilgu vsturi, kura produkcija (kosmtika) ir pazstama ar cits Eiropas valsts.

5. Biumuia Pirms Biumuias kas uzcla 1773. g. 1792. g. jau bija devias kas. 1810. g. par muias panieku kuva Jakobs Brandenburgs (1778-1834), kur uzcla vienu no pirmajm Rgas cukura fabrikm. 1820. g. via vadb tapa odien redzam un klasicisma stil celt pils (Biumuias ansamblis

). Saglabjusies ar drznieka mja un stai. Taj pat laik tapa parks, kur odien var redzt Biumuias ozolu (apkrtmrs 5,5 m) otru resnko Prdaugavas koku . Par dikokiem atzti ar parka resnkie melnalki. Skot ar 19. gs. vidu Biumuias apkaime kst par industrilu rajonu. Te ierko eas, lenu un paprfabriku, vrptuvi. 1908. g. top slaven srkociu fabrika Vulkns (vlk Vezuvs un vl nesen Komta). 1910. g. pabeidz tramvaja lniju, kuras galapunkts ir Biumuia. Tdjdi msdienu Biumuias ainava ir pretrunu pilna no klasicisma ldz pat msdiengiem rpniecbas uzmumiem.

6. Diozols Bauskas ielas mal (pie kas nr. 108) neliel uzkaln slejas ainavisks diozols .

7. Bloka muiiaTagad redzam vienstva klasicisma stil celt koka ka tapusi 1841. 1843. g. To cla viesncnieks Bartels eibe. Savu nosaukumu muiia ieguva no armijas kapteia Eduarda Bloka nkam panieka, kas to iegdjs 1857. g. Bloka muiiu vairkkrt restaurja 20. gs.

belmuias diozols Torakalna baznca

Bloka muiia 2008. gad Piemineklis komunistisk terora upuriem

VRTS REDZT!

7 . M A R R U T S : AT G Z E N E , Z I E P N I E K K A L N S U N B I U M U I A 7 . M A R R U T S : AT G Z E N E , Z I E P N I E K K A L N S U N B I U M U I A

piecdesmitajos un sedesmitajos gados, tau obrd ka izskats pamesta un slikt stvokl. T ir Rgas mrog unikla ar periptera (antkaj Grieij templis, kuru no vism pusm ietver kolonnas) stila kolondi joniskm kolonnm, kas novietotas pa priem.

8. Rgas Lutera evaliski luterisk bazncaTaut saukta ar par Torakalna bazncu.

9. Piemineki un piemias vietas pie Torakalna dzelzcea stacijasSk. pie 6. marruta.

3736

Skums/galapunkts

Torakalna dzelzcea stacija.

Grtbas pakpe

Viegls.

Marruta gaita

Torakalna dzelzcea stacija Vilkaines iela Vienbas gatve Jelgavas iela Akmeu iela Mkusalas iela Salu tilts Lucavsalas iela Salu tilts Zausala (pa Zausalas krastmalu turp atpaka) Salu tilts Mkusalas iela Bieensalas iela Vienbas gatve Vilkaines iela Torakalna dzelzcea stacija.

K izbraukt?

Marruta lielko dau var izbraukt pa gjju ietvm. Starp Daugavu un Mkusalas ielu ved no velobraukanas viedoka lieliska krasta promende. Lucavsal ietvju nav, tau ielas nav automanu noslogotas. Zem Salu tilta brauktuves t abs puss ir izveidots specils tunelis gjjiem un velobraucjiem. Salu tiltu rsojam caur tuneli.

Der zint!

Pa minto Salu tilta tuneli vajadztu izvairties braukt diennakts tumaj laik. Orientjoties pa Lucavsalu, var nodert GPS.

8. marruts

Piemineklis Latvijas Brvbas cu piemiai

Jaunais dzelzs tilts

Topo bibliotkas ka

Piemineklis krievu karavriem

6. 10.

7. 11.

8. 12.

1.

2.

3.

5. 9.

4.

Rgas panorma

Piemineklis

Torakalna dzelzcea stacija

Piemineklis krievu karavriem

Rgas radio un televzijas tornis

Lucavsalas vksna

Salu tilts

Zausala

Lucavsalas muiia

Lucavsalas diliepa

Kazas sklis

Lucavsala

12 kmMarruta garums

Iespjams, ka Daugavas salas daudziem vl ldz im ir neatklta Rgas daa. Par spti to nelielajiem izmriem, saldzinot ar pau pilstu, uz dam no salm atrodas oti interesanti dabas un kultrvstures piemineki vai cilvku radti objekti.

LUCAVSALA UN ZAUSALA

8 . M A R R U T S : L U C A V S A L A U N Z A U S A L A 8 . M A R R U T S : L U C A V S A L A U N Z A U S A L A

3938

Lucavsalas vksna Lucavsalas muiia

Skats no Rgas radio un televzijas tora Zausala

VRTS REDZT!

8 . M A R R U T S : L U C A V S A L A U N Z A U S A L A 8 . M A R R U T S : L U C A V S A L A U N Z A U S A L A

1. Torakalna dzelzcea stacija Aprakstu sk. pie 6. marruta.

2. Rgas panorma No Daugavas krastmalas, iepretim topoajai bibliotkas jaunceltnei, atkljas viens no klasiskajiem Vecrgas bazncu toru panormas skatiem.

3. Piemineklis Daugavas krast (viet, kur Mkusalas ielu rso dzelzcea tilts) 2002. g. 11. novembr atklja pieminekli (autors Indulis Ranka), kas veltts Latvijas Brvbas cu piemiai, godinot uzvaru pr Bermonta armiju. No Daugavas krasta up un uz Zausalas ziemeu gala redzami Vec dzelzs tilta (Zemgales tilta) balstu paliekas.

4. Lucavsala Ldz 1559. g. Lucavsala piederja Livonijas ordea mestram, kad vi to uzdvinja savam vasalim. odien redzams salas aprises (sapldusi no 4 5 mazkm salim) ir izveidojus 18. 19. gs. Lucavsalas mui nodarbojs ar lauksaimniecisko raoanu. Te audzja kpostus un citas saknes, bet pavs, kas regulri applda pavasara palos, ganja govis, no kurm slauca pienu. Produktus veda uz Rgu prdot. Lucavsalas lauku dzve beidzs ldz ar Salu tilta izbvi 20. gs. 70. gadu beigs. Tagad salas lielko dau aizem mazdrziu kolonijas, un t zaudjusi savu kdreizjo lauku pievilcbu.

5. Piemineklis krievu karavriem T.s. Mazs Daugavas (starp Lucavsalu un Zausalu) kreisaj krast uz neliela paugura atrodas 1891. g. uzstdtais piemineklis. Tas vsta par Ziemeu

kara notikumiem, kad pc Spilves kaujas (notika 1701. g. 9. jlij) no zviedru karspka (Kra VII vadb) bga sakautie saki, kuru ielenkum un sekojo kauj Lucavsal krita 400 krievu karavri (Polijas sabiedrotie). Piemineklis veidots pareizticgo kapelas form.

6. Lucavsalas diliepa Resnk Rgas liepa. 1998. g. ts apkrtmrs bija 6,06 m. Blakus tai aug vl divas liepas 3,7 3,9 m apkrtmr.

7. Lucavsalas vksna Atrodas blakus diliepai. Izcili ainavisks dikoks Rgas resnk vksna (apkrtmrs 1998. g. 5,46 m). Kop ar citiem dikokiem un iepriek minto pieminekli veido savdabgu ainavisku dabas un kultrvides kopumu.

8. Lucavsalas muiiaLucavsalas muia jau pastvjusi 17. gs. No salas centrls ielas msdiens redzama koka ka (Lucavsalas iela 45), iespjams, ir 18. gs. celt Lucavsalas muiia. Latvijas atbrvoanas cu laik bermontiei Lucavsalas muii bija izveidojui priekposteni.

9. Kazas sklisLucavsalas dienviddaa, ko no prjs salas atdala aizaugoa caurteka. Veidojies no upes sanesm. Kazas ska, tpat k Lucavsalas, lielko dau aizem rdzinieku mazdrzii.

10. Salu tiltsGarko Daugavas tiltu (rso ar Lucavsalu un Zausalu) atklja 1976. gad.

11. ZausalaAp 300 gadus veca, gara (3,6 km) un aura (ldz 0,3 km) sala, kas veidojusies, saplstot vairkm citm Daugavas salm. Vl pirms trs ldz etrm desmitgadm uz salas dzvoja zvejnieki un to pctei, kuri uz Rgu brauca ar kuti. Uz salas bija divi veikali. Pc Salu tilta un Zausalas televzijas kompleksa izbves, pazuda salas vsturisk apbve un aizgja ts pamatiedzvotji.

12. Rgas radio un televzijas tornisAtrodas Zausalas dienvidda. 368 m gar celtne ir augstkais Eiropas Savienbas TV tornis, bet skatu laukums (97 m) Latvijas augstkais publiski pieejamais skatu punkts. No t paveras fantastiska Rgas un Vecrgas ainava ldz pat Prdaugavai, Rgas jras lcim un Siguldai vismaz 50 km rdius.

4140

Skums/galapunkts

Vecu dzelzcea stacija. Apveida marruts.

Grtbas pakpe

Drzk grts (atkarb no smilu cietbas liedag un Mangasalas ielas pamatnes stvoka).

Marruta gaita

Vecu dzelzcea stacija Mangau prospekts alkones iela Vecu prospekts Mangau prospekts Mangasalas iela Saivas iela jras krasts Pludmales iela (pa ietvi) Vecu prospekts Selgas iela - Mazsalacas iela Pludmales iela Vecu dzelzcea stacija.

K izbraukt?

Vecu apkrtn marruts ved pa autotransporta maz noslogotm ielm (izemot nedas nogals un karsts vasaras diens). Mangasalas iela (vecais militrais ce) ir smilains (vietm bruts) un beigu posm asfaltts ce. eit autotransports netraucs. Marrutu gar jras krastu var braukt, ja smiltis liedag ir pietiekami cietas. Ja n velosipdu var stumt pie rokas vai atgriezties pa to pau marrutu atpaka no Austrumu mola.

Alternatvas

Ja smilu cietba atauj, marrutu var turpint gar jras krastu tlk ldz Garciemam (vl 6,5 km), kur ir dzelzcea stacija.

Der zint!

Gar jras krastu ar velosipdu ir labk braukt laik, kad vj p no mugurpuses. Mangasalas iela sauss vasars var bt oti smilaina. Viet, kur Mangau prospekts rso Vecdaugavu (190 m gar cea posms), ir jbt piesardzgam. eit nevajag sacensties ar pasaieru autobusu vai smago autotransportu. Labk nogaidt, kamr tie aizbrauc.

9. marruts

Krasta aizsardzbas baterijas lielgabalu pozcija

Cara akmei

Skats uz Daugavas grvu

Austrumu mols

5.

6.

7.

8.

9.

1.

2.

3.

4.

Mangau pussala

Vecdaugava

Veci

Cara akmei

Austrumu mols

Daugavgrvas bka

Dzelzsbetona kua vraks

Vecais militrais ce

15 kmMarruta garums

Teritorija ar militri stratisku vsturi, kas ir atstjusi neizdzamas pdas ts izskat un objektos, no kuriem dai (krasta aizsardzbas baterijas) saglabsies vl daudzu gadsimtu garum. Ceojot pa Mangau pussalu un Vecdaugavas apkrtni, jem vr, ka s vietas atrodas pai aizsargjam dabas teritorij - Piejras dabas park .

MANGAU PUSSALA

Mangasalas krasta aizsardzbas baterijas

9 . M A R R U T S : M A N G A U P U S S A L A 9 . M A R R U T S : M A N G A U P U S S A L A

4342

Austrumu mols no putna lidojuma Dzelzsbetona kua vraks

VRTS REDZT!

9 . M A R R U T S : M A N G A U P U S S A L A 9 . M A R R U T S : M A N G A U P U S S A L A

1. Veci Tagadjo Vecu apkaim pie Vecdaugavas sena Rgas Prnavas cea mal jau 17. gs. atradies zvejniekciems. Vietas nosaukumu saista ar Daugavas gultnes lkumu, kas atgdinjis i. Smilaino un nabadzgo augu d, eit nevarja nodarboties ar lauksaimniecbu, td 19. 20. gs. mij Veci pamazm kuva par populru peldu vietu, un 1914. g. eit bija ~ 100 vasarncu. Pc 1. pasaules kara izposttie Veci ska atdzvoties 20. gs. 30. g. beigs pc Rgas Rjienas dzelzcea lnijas atklanas. T laika liecinieks ir klasicisma stil celt Vecu dzelzcea stacija. Ar msdiens Veci ir galven rdzinieku atptas un peldvieta, k ar Piergas vasarncu rajons, kur vl joprojm ir redzama ar kda vsturiska koka ka.

2. Mangau pussala To no rietumiem aptver Daugavas, austrumiem Vecdaugavas, bet ziemeiem Rgas jras la dei. vieta ir tristu nepelnti aizmirsta prle, kas sev slpj uniklas dabas un kultrvsturisks vrtbas. Pussalas lielko dau klj ar prieu meiem apauguas kpas un nelieli mitrji. Msdiens vairs maz kas liecina par eit kdreizjo dadu varu armiju un padomju laiku zvejnieku kolhozu (9. maijs) rosbu. Taj pat laik te paveras plaas iespjas no laiskas atptas ldz pat Rgas vstures izptei.

3. Vecdaugava No Mangau prospekta redzamais plaais dens klajs ir kdreizj Daugavas gultne, kas pastvjusi ldz 16. gs. odien Vecdaugavas palieu pavas (Vecdaugavas dabas liegums ) ir nozmga putnu ligzdoanas un aizsargjamu augu sugu

dzves vieta. Vislabkie skati uz Vecdaugavas dabas liegumu paveras no Skansteniekiem, Zvejas ielas un Mangau prospekta.

4. Vecais militrais ce Mangasalas iela ir vecs armijas ce. T abs mals ir redzamas dadu laiku militras bves no cara laika krasta aizsardzbas baterijm un seniem munciju pagrabiem ldz pat Padomju armijas celtajm bvm. Uz cea vietm vl ir saglabjies vecais bruis.

5. Mangasalas krasta aizsardzbas baterijas Fortifikcijas sistmas bvniecba Daugavas grv ir noritjusi vairku gadsimtu garum un to stenojuas dadas vcu, zviedru un krievu armijas. Ar 20. gs. skum 1912. g. Mangasal un Bolderj uzcla divus fortus 254 mm kalibra, seus fortus 152 mm un trs 138 mm kalibra lielgabaliem. Mangasalas krasta aizsardzbas baterijas atrodas samr pla teritorij t.sk mazdrzios. To atraana prass gan laiku, gan zinmu pacietbu. Ir jrins, ka is ir nelabiekrtots un bstams, taj pat laik ldz im nenovrtts un neizmantots Rgas trisma resurss.

6. Cara akmeiIepretim Saivas ielai pa Daugavas krast betona karkas ir iemrti divi laukakmei, kas uzstdti par godu Krievijas imperatoram Aleksandram II (1818-1881) un via tromantniekam Nikolajam Aleksandroviam (1843-1865), kuri devs aplkot Daugavgrvas cietoksni un Daugavas krasta stiprinjumus 1856. g. 27. maij un 1860. g. 5. august.

7. Austrumu molsGandrz kilometru garais mols (1850-1861) msdiens ir atjaunots un kuvis par populru pastaigu, atptas un makeranas vietu. No t paveras labs skats uz Daugavas vrtiem, Daugavgrvas bku un Mangau pussalas piekrasti, k ar garm sldoajiem kuiem. Zintji ststa, ka eit ir ne tikai laba putnu vroanas vieta, bet dakrt var redzt ar kdu roni. Vietu starp abiem moliem sauc par Rgas jras vrtiem.

8. Daugavgrvas bkaDaugavas pretj krast redzam bka ir celta 1957. g. koka pagaidu tora (1945. g.) viet, jo

iepriekjo bku uzspridzinja vcu armija 2. pasaules kara laik 1944. gad. Labi redzams ar pretjais 0,9 km garais Daugavgrvas mols.

9. Dzelzsbetona kua vraksPretrungiem noststiem apvtais kua vraks atrodas jr ~ 0,2 km attlum no krasta un 1,3 km austrumos no Daugavas ietekas jr (redzams no Austrumu mola). Par t izcelsmi pastv dadas versijas. Mkslgo salu iecienjui jraskrauki, td uz vec vraka (vairk nek pusgadsimtu vecs) izveidojusies liela putnu kolonija.

4544

Skums/galapunkts

Mangau dzelzcea stacija. Apveida marruts.

Grtbas pakpe

Viegls.

Marruta gaita

Mangau dzelzcea stacija Ldurgas iela Mores iela Ostas iela Atptas aleja Janevska prospekts Mea prospekts Tilta iela Sarkandaugavas iela Ceinieku iela Slieu iela Zeru iela (t.sk. Dauderi) Tvaika iela Gaujienas iela Aldara parks un tornis Slieu iela Tvaika iela Ezera iela Ldurgas iela Vitrupes iela Mangau dzelzcea stacija.

K izbraukt?

Marruta daa cauri Meaparkam iet pa ielm vai ietvm, pa kurm ir ierobeota vai aizliegta autotransporta kustba. Tlko dau ldz Tvaika un Slieu ielu krustojumam var izbraukt pa gjju ietvm. Tvaika ielas posmam no Slieu ldz Ezera ielai (~ 0,8 km) nav ietves. eit ir jbrauc uzmangi un jturas tuvu cea labai malai. Ja tuvojas fre (atautais braukanas trums 50 km/h), braucjs drobas nolkos var pagaidt uz nomales. Tlk ldz dzelzcea stacijai atkal var braukt pa ietvi.

Alternatvas

o var apvienot vai kombint ar 9. marrutu. Braucjiem ar mazku pieredzi vai ar maziem brniem ieteicams izbraukt tikai Meaparka dau.

Der zint!

Dzelzceu un Viestura prospektu rsojiet uzmangi tikai im mrim paredzts viets! Uz gjju ietvm un sabiedrisk transporta pieturm, brnu spu laukumiem un Tvaika iel (iepriek mintie 0,8 km) ir jievro droas braukanas prakse.

10. marruts

Nordes Meapark

Sarkandaugavas dzvojamais rajons

Paugurknbja gulbji un mea ples ezera krast

Latvijas kultras muzejs Dauderi

5.

8. 6.

1.

2.

3.

4.

7. ezers

Sarkandaugava

Meaparks Kristus Apskaidroans pareizticgo baznca un piemineklis

Latvijas kultras muzejs Dauderi Daudersala

Sarkandaugavas parks AS Aldaris

12 kmMarruta garums

Marruts apvieno divas pretstatiem bagtas Rgas apkaimes kluso un skujkoku meu smaras apemto Meaparku un industrilo uzmumu ieskauto Sarkandaugavu.

MEAPARKS UN SARKANDAUGAVA

Ldurgas

1 0 . M A R R U T S : M E A PA R K S U N S A R K A N D A U G A V A 1 0 . M A R R U T S : M E A PA R K S U N S A R K A N D A U G A V A

4746

Rgas Sv. Trsvienbas evaliski luterisk baznca Aldara tornis

Latvijas kultras muzejs Dauderi Aldara rpncas korpusi

VRTS REDZT!

1 0 . M A R R U T S : M E A PA R K S U N S A R K A N D A U G A V A 1 0 . M A R R U T S : M E A PA R K S U N S A R K A N D A U G A V A

1. Meaparks Unikls pilstbvniecbas un plnoanas piemineklis viens no pirmajiem da veida drzu pilstas piemriem Eirop, kura pirmskumi mekljami 19. 20. gs. mij. Meaparks ir prdomti plnots privtmju villu (jgendstils, funkcionlisms) un rekrecijas apvidus ezera rietumu krast, ko lieliski papildina gan 1912. g. atkltais Rgas Zooloiskais drzs, gan 1955. g. uzcelt Meaparka liel estrde. Meaparka neapdzvoto dau (2 x 3 km liels prieu meu masvs) caurvij blvs celiu un asfalttu ietvju tkls.

2. ezers Rgas lielkais ezers, ap kuru atrodas vairkas Rgas apkaimes. Ezera izcelsme ir saistma ar Litornas jras periodu (pirms ~ 4500 7500 gadiem), kura laik ezers bija sekls jras lcis.

3. Sarkandaugava Ldz Sarkandaugavai var nokt pa Ganbu dambi, pa kuru viduslaiku Rgas iedzvotji dzina lopus uz pilstas ganbm. Aiz tm vl msdiens izsekojams aizaugos grvis Sarkandaugava atliekas no k d r e i z j s D a u g a v a s a t t e k a s . L d z 18. 19. gs. mijai ejienes iedzvotju galven nodarboans bija saistta ar deiem (zvejnieki, prclji, loi). Daudzo rpniecisko uzmumu attstba bija iemesls, kd mainjs ar skotnjais cilvku nodarboans un dzvesveids. Ar msdiens Sarkandaugava, k neatemama Rgas sastvdaa, prsteidz gan ar savu industrilo vidi, gan ar veco (t.sk. koka) apbvi, kuras daudzi nami ir saglabjuies no 19. gs. otrs puses un 19. 20. gs. mijas.

4. Kristus Apskaidroans pareizticgo baznca un piemineklis

Bazncas celtniecbas jautjumus risinja turpat pusgadsimta garum, ldz 1890. g. iesvtja no koka celto dievnamu tagadj Tilta ielas un Viestura prospekta krustojum. Iepretim bazncai atrodas 2005. g. uzstdtais piemineklis (autore Solveiga Vasijeva) nometnes Riga Kaiserwald ieslodztajiem ebreju gstekiem. Koncentrcijas nometne eit atrads laik no 1943. 1944. g. un bija viena no lielkajm Latvij.

5. Sarkandaugavas parks Parks atrodas starp Sarkandaugavas un Ceinieku ielm. T ir daa no kdreizjs skansts, ko uzbvja Ziemeu kara laik, kad Rga piedzvoja astous mneus ilgo aplenkumu (1709-1710). Te slejas 1878. g. neogotikas stil celts Rgas Svts Trsvienbas evaliski luterisks bazncas (arhitekts J. D. Felsko) stvs.

6. Latvijas kultras muzejs DauderiNo sarkanajiem ieeiem celto eklektisma stila ku

bvja 1898. g. k blakus esos alus dartavas panieka dzvojamo mju. Blakus tai uzska parka (tagadjais Aldara parks ) izveidi, kur bija dis un mkslgas pilsdrupas t.s. Aldara tornis (saglabjuies ldz msdienm) augstas kpas virsotn. Parka labiekrtoanas darbus vadja Rgas pilstas galvenais drzu arhitekts Georgs Frdrihs Ferdinands Kfalts (1853-1938). 1937. g. skaist ka kuva par Latvijas Valsts prezidenta Kra Ulmaa (1877-1942) vasaras rezidenci. 1989. g. te izveidoja kultras muzeju Dauderi, kur var apskatt latvieu trimdinieka Gaida Graudia savkto montu, ordeu, medau, goda zmju, armijas, tautas trpu u.c. priekmetu kolekciju.

7. AS AldarisStarp Zeru, Tvaika un Gaujienas ielm ir redzami tagadjs AS Aldaris kas . is ir viens no retajiem Rgas industrilajiem uzmumiem, kas saldzinoi maz mainjis savu rjo izskatu (domin neogotikas stils). Uzmuma apbves kopskats vislabk ir redzams no Tvaika ielas puses. Alus dartavas pirmskumi mekljami 1865. gad, kad Bavrijas aldaris Johaness Dauders dibina pirmo alus

dartavu Waldschlchen (tulkojum no vcu valodas Mea pils). Msdiens AS Aldaris sevi pozicion k vienu no lielkajiem pasaules alus dartjiem.

8. DaudersalaNo Tvaika ielas (Daugavas senkrasts) labi redzama nedaudz zemks Daudersalas (kdreiz Daugavas sala, tagad pussala) industril ainava.

4948

Skums/galapunkts

Juglas dzelzcea stacija.

Grtbas pakpe

Viegls.

Marruta gaita

Juglas dzelzcea stacija Salamandras iela Baltezera iela Brvbas iela Juglas iela gar Strazdupti Ples iela Strazdumuias parks Juglas iela deu iela Lorupes iela Maz Juglas iela Ezerkrasti Juglas mes Biernieku/Juglas ielas krustojums Juglas iela Murju iela Silciema iela Brvbas iela Baltezera iela Salamandras iela Juglas dzelzcea stacija.

K izbraukt?

Juglas mikrorajon var braukt pa gjju un parku celiiem. deu un Mazs Juglas iel bs jprvietojas pa ielas braucamo dau, tau ts ir autotransporta zi maz noslogotas ielas. Juglas me ir g.k. mea takas. Juglas ielu vis ts garum var braukt pa gjju ietvi.

Alternatvas

o var apvienot vai kombint ar 12. marrutu.

Der zint!

Juglas me noders GPS. Biernieku ielai Juglas mea teritorij nav ietve un t nav piemrota velobraukanai, td no mea ir jizbrauc Biernieku un Juglas ielas (lieliska ietve) krustojuma tuvum.

11. marruts

Bijus Garanskas das fabrikas ka un diozols

Juglas ezers rudeng noska

Strazdumuias veck ka

Zlustes muias dzvojam mja 2007. gads

5.

6.

7.

1.

2.

3.

4.

Strazdumuia

Grvenheides muias vieta

Jugla

Juglas zvraudztavas ciemats

Zlustes muias komplekss

Juglas mes

Juglas ezers

15 kmMarruta garums

Bez marruta un taj esoo objektu iepazanas nav iedomjama Rgas austrumdaas izzia. Tas ved pa esoo un bijuo muiu vietm.

JUGLA, JUGLAS MES

1 1 . M A R R U T S : J U G L A , J U G L A S M E S 1 1 . M A R R U T S : J U G L A , J U G L A S M E S

5150

Zlustes muias diozols

Skats uz Sudrabsaliu Juglas ezer

VRTS REDZT!

1 1 . M A R R U T S : J U G L A , J U G L A S M E S 1 1 . M A R R U T S : J U G L A , J U G L A S M E S

atspoguo galveno muias izmantoanas nolku. Dzvojam ka Mazs Juglas iel 43. celta 19. gs. pirmaj pus k zviedru barona M. Holsta paums. ka Mazs Juglas iel 45 ir vecka ts pirmskumi ir mekljami 1763. g. Domjams, ka ka Mazs Juglas iel 47 ir celta 19. gs. skum. Pdjs divas kas izmantoja k vasaras mtnes. Muias teritorija ir norobeots privtpaums. Pie auto stvlaukuma ir redzams diozols .

7. Juglas mesLiels skujkoku meu masvs, kura ziemedaai piegu Juglas ezers un Juglas zvraudztavas ciemats. Tam cauri iet divas nozmgas maistrls ielas Biernieku un Juglas iela. Mea dienviddau rso Piurgas upte, kuras paliens izveidojuies nelieli mitrji. Pa Juglas meu var doties ar gark izbraucien ar velosipdu (noders GPS).

1. Jugla Juglu, kas izvietojusies Juglas ezera krastos, dv par Rgas vrtiem, kas tdi (gan dabiski ri, gan cilvka radti) ir bijui jau kop 13. gs. Juglas vietvrda raanos skaidro ar t lbisko izcelsmi (jog upe). Skot ar 18. gs., ezermal pards Rgas bagto namnieku izpriecu un atptas muiias, bet 19. gs. izveidojas vairki tam laikam nozmgi industrilie uzmumi cukura, papra, srkociu, linu audumu, kokvilnas misko vielu fabrika u.c. Rpniecisks raoanas tradcijas turpins ar padomju laikos (tekstilrpniecba, papra raoana, zvraudztava). 20. gs. 50. 60. gados eit ienk daudzstvu dzvojamo ku mikrorajoni, veidojot dadu laiku arhitektras miksli.

2. Strazdumuia Strazdumuia pirmoreiz rakstos minta jau 16. gs. Ples ielas gal pie Juglas ezera ir apskatma Strazdumuias dzvojam ka, ko cla 1853. g. Rgas tekstilrpnieka viens no trijiem dliem Nikolajs Andrejs Pihlavs (1822-1887). Klasicisma stil veidot grezn ka bija izslavta plak apkaim. No 19. gs. otrs puses Pihlavu dzimta iesaistjs neredzgo laikabiedru atbalstan, un s tradcijas Strazdumui ir saglabjus ldz msdienm, jo k atrodas neredzgo bibliotka. Dieml kdreizj kas greznba msdiens ir zudusi. To ietver parks, kur aug vairki dikoki. Strazdumuias veck ka (1770. g.) atrodas nepilnu puskilometru dienvidrietumos neliel park iepretim Juglas ielai. T daudzkrt prbvta, pielietojot baroka, neobaroka un neoklasicisma stilu. Ar aj park redzami vairki dikoki . Strazdumuias komplekss ar parku ir . ku teritorija apskatma no rpuses.

3. Grvenheides muias vieta deu ielas gal pie Juglas ezera ir redzama neliela zaa salia ar veciem ozoliem. o vietu ir vrts gan piemint, gan apmeklt, jo tiei te (nav saglabjies) atradies skaistais 18. gs. baroka stil celtais Grvenheides muias komplekss. Taj savulaik uzturjies vcu dzejnieks un filozofs Johans Gotfrds Herders (1744-1803). Turpat redzamas ar vecs Garanskas du fabrikas kas.

4. Juglas ezers Tpat k ezers bijus Litornas jras lagna. Otrs lielkais Rgas ezers. Taj ietek Jugla, kas to savieno ar ezeru. Dadu rpniecbas uzmumu, rstniecbas iestu un dzvojamo mikrorajonu blvums, k ar cilvka saimniecisk darbba ir bijusi (un ir) par iemeslu tam, ka notekdeu rezultt ezers turpina strauji aizaugt. Neskatoties uz to, ezeram ir liela nozme k apkrtnes iedzvotju atptas vietai (peldes, sauoans, makerana, dadi denssporta veidi u.c.). Iepretim Zlustes muiai ezer redzama maz Sudrabsalia sens pilskalns.

5. Juglas zvraudztavas ciemats Izvietojies starp Mazo Juglas ielu un Juglas ezeru. Ts ir atmias no kdreizjs Juglas deu audztavas, kas te darbojs padomju laik.

6. Zlustes muias komplekss Pretstat daudzu citu Latvijas muiu ku bdgajam liktenim is ir izcils piemrs, k msdienu pilstvid var atjaunot vecu muiu, kas vl nesen atrads uz iznkuma robeas. Zlustes muiias nosaukums (saukta ar par epmuiu) clies no vcu valodas (Seelust izpriecas pie ezera). Tas ar

5352

Skums/galapunkts

Brvbas gatve. Apveida marruts, kuru var skt jebkur t viet.

Grtbas pakpe

Viegls.

Marruta gaita

Brvbas gatve Murju iela mera mes (ldz Dambjpurva ezeram) mera iela Brvbas gatve.

K izbraukt?

Marruta daa gar Brvbas ielu iet pa Rgas centra Juglas veloceu. mera meu caurvij blvs taku tkls. Gar mera ielu iet gjju veloce.

Alternatvas

o var apvienot vai kombint ar 11. marrutu. To var skt ar no Juglas dzelzcea stacijas (+ 1,4 km vien virzien).

Der zint!

mera me orientans nolk noders GPS.

is marruts bs vairk piemrots vieglas atptas piekritjiem un miergiem svtdienas braucjiem.

APKRT MERA MEAM12. marruts

1. merlis

2. mera mes

3. Dambjapurva ezers

4. Rgas kinostudija

mera mes

Dambjapurva ezers

Rgas centra Juglas veloce

Dungu taka

6 kmMarruta garums

1 2 . M A R R U T S : A P K R T M E R A M E A M 1 2 . M A R R U T S : A P K R T M E R A M E A M

5554

Ar apgaismojumu aprkotais gjju veloce gar mera ielu

Apceo Rgu ar divriteni!mera me

VRTS REDZT!

1 2 . M A R R U T S : A P K R T M E R A M E A M54

1. merlis Austrumrgas apkaime, kuras lielko dau aizem mera mes un mea masvs ap Bbela ezeru. Tos divs telpiski atirgs das sadala Brvbas gatve un Rgas Valkas dzelzcea lnija. Apkaimes attstbu sekmja ldz merlim (1906. g.) un Juglai (1914. g.) pagarint tramvaja lnija. Meu tuvums bija viens no iemesliem, kd mera un Teikas tuvum uzbvja daudzas rstniecbas iestdes.

2. mera mes Mea masvs 1,9 km garum un 1,3 km platum starp Juglu, Meciemu un Biernieku meu. To caurau oti blvs taku un mazu mea celiu tkls, td ir iecienta apkrtnes iedzvotju pastaigu un velobraukanas, bet sniegots ziems distanu slpoanas vieta. Lielko mea dau aizem sausi prieu mei, kas veidojuies uz vja sapsta un pc izmriem zemu smilu kpu

masva. Atsevis zemks viets pards ar lapu koki. mera mea austrumu mal atrodas Dambjapurva ezers.

3. Dambjapurva ezers Neliels mea ieskauts ezeri ~ 1,5 ha platb, kura lielkais dziums ir 3,1 m. Vietjie iedzvotji to iecienjui k atptas un peldvietu. 2007. g. Rgas dome ezera apkrtn izveidoja Dungu taku ar dadiem riem aprkotu ru joslu.

4. Rgas kinostudija Braucot pa mera gjju veloceu, mera ielas rietumu pus ir redzama Rgas kinostudija viena no veckajm Ziemeaustrumeirop, kas dibinta 1948. g. 1961. g. to prcla obrd esoaj viet. Kinostudij ir uzemtas > 180 dokumentls un mkslas filmas.

5756

Skums/galapunkts

Vagonu parka dzelzcea stacija.

Grtbas pakpe

Viegls.

Marruta gaita

Vagonu parka dzelzcea stacija Kalna iela Klusais drzs Miera drzs Lazdonas iela Katou iela Maskavas iela Grebenikova iela Krasta iela Kojusalas iela Maz Krasta iela Maskavas drzs Maskavas iela Dzrvju iela Rtupes iela Lubnas iela Lomonosova iela Ebreju kapi Lauvas iela Vagonu parka dzelzcea stacija.

K izbraukt?

Marrutu var izbraukt pa gjju ietvm un daudzo parku celiiem.

Alternatvas

o var apvienot vai kombint ar 14. marrutu.

Der zint!

Vilciena sliedes drkst rsot tikai im mrim paredzts viets un pa specili izveidoto gjju tiltu! Gjju ietves darba diens vietm var bt noslogotas, td braucienu labk stenot nedas nogals un stunds, kad ir mazk gjju. Pie sabiedrisk transporta pieturm un pilstas parkos ir jievro paa piesardzba, respektjot citu satiksmes dalbnieku intereses.

13. marruts

5.

6.

7.

8.

9.

1.

2.

3.

4.

Vagonu parks

Rgas Svt Ja Priektea pareizticgo katedrle

Rgas Grebenikova vecticbnieku lganu namsMaskavas fortate

Maskavas iela

Maskavas drzs

Ebreju kapi

Klusais drzs

Miera drzs


Maskavas fortate ir Rgas daa, kas uzskatmi parda pilstas daudzveidgo kultrvidi un vsturi. o marrutu vartu nosaukt ar par dievnamu un parku tri.

Visu Svto pareizticgo baznca

Rgas Sv. Ja Priektea pareizticgo katedrle

1 3 . M A R R U T S : M A S K A V A S F O R TAT E 1 3 . M A R R U T S : M A S K A V A S F O R TAT E

MASKAVAS FORTATE

5958

Rgas Sv. Franciska Romas katou baznca

Sienas dekorjums uz Avicijas institta fasdes Piemineklis Ebreju kapos

Rgas Grebenikova vecticbnieku lganu nams

Dzelzcea stacija Vagonu parks

VRTS REDZT!

1 3 . M A R R U T S : M A S K A V A S F O R TAT E 1 3 . M A R R U T S : M A S K A V A S F O R TAT E

1. Maskavas fortate Daudzu tautbu, ticbu un kultru saskares vieta viena no veckajm apdzvotajm vietm kas veidojs blakus (bet rpus) Rgas pilstas nocietinjumiem. Te jau no 14. gs. notika aktva tirdzniecba. T ir ar teritorija, kas cietusi un daudzkrt degusi, un dedzinta sekojoo karu un cu laik. Un tie ir tikai dai no iemesliem, kd Maskavas fortate ir no citm Rgas apkaimm atirga teritorija, kas izpauas ne tikai ts rj veidol, bet ar sajts, kas prem, ceojot pa to. Maskavas fortat ldz msdienm ir saglabjusies 19. gs. mazstvu (t.sk. koka) apbve, daudzas zas teritorijas un iespaidgi dievnami.

2. Vagonu parks Nkam pietura aiz Rgas dzelzcea stacijas ar oti sazarotu slieu ceu, td pretjs puss esos stacijas kas un peronus savieno gar gjju tilts.

3. Rgas Svt Ja Priektea pareizticgo katedrle Atrodas Ivana kapu dienvidda pie Kalna ielas. Iespaidgais un skaistais dievnams tapis laik no 1911. ldz 1926. g., un t mecents bija Rgas porcelna un fajansa fabrikas panieks Sidors Kuzecovs. Baznca ievrojama ar savu fresku Svt trsvienba (autors J. Rikovskis).

4. Klusais drzsKdreizjo Kijevas parku (1990. g. to prdv par Kluso drzu) izveidoja 1960. g. Visu svto kapstas viet. Parka rietumda slejas koku ieskaut Rgas Visu Svto pareizticgo baznca. Tagadjo no sarkanajiem ieeiem celto bazncu bvja ilgk laika posm 19. gs. otraj pus un beigs iepriekjs koka kas viet. Blakus bazncai

atrodas 1936. g. uzstdtais piemineklis 1. pasaules kar krituajiem. Klusaj drz apskatmi vairki citi piemineki. Viens no tiem veltts Afganistn krituajiem Latvijas dliem.

5. Miera drzs No Klus drza Miera parku atdala Jkabpils iela. Miera drza projekta autors ir jau iepriek piemintais G. F. F. Kfalts. Parku ierkoja 1908. g. trcgo pilstas iedzvotju kapu (18. 19. gs.) viet. Drza rietumu mal slejas Rgas Svt Franciska Romas katou baznca. Dievnams tapa (neogotikas stil) laik no 1889. ldz 1991. g.

6. Maskavas ielaGara iela, kas skas pie 13. Janvra ielas un beidzas pie Rgas HES, rsojot Rgu (t.sk. Maskavas fortati) vis ts dienvidaustrumu da. Savu nosaukumu t ieguva 1859. g. Iela veidojusies biju Ja dambja viet, ko uzcla 1660. g., lai novrstu Maskavas priekpilstas applanu Daugavas palos.

7. Rgas Grebenikova vecticbnieku lganu namsKaut ar pirmais lganu nams (koka nis) eit atradies 18. gs. otraj pus, vlk tapus ieeu ka ir daudzkrt prbvta, to ceot un paplainot 19. gs. Msdiens esoajam namam ir tornis bizantieu arhitektras formas ar apzelttu spolveida kupolu, kas redzams pa lielu gabalu. Grebenikova vecticbnieku draudze (~ 25 000) obrd ir lielk pasaul, kas rpgi kopj savas sens tradcijas.

8. Maskavas drzsDrza veidoanu uzska 1937. g. (tolaik Latgales drzs) bijus drzniecbas viet. Pc 2. pasaules

kara to prdvja par Maskavas drzu. Sedesmito gadu vid t dienvidda uzbvja tam laikam moderno Sporta manu (tagad Rgas nacionl sporta mana), kur varja vienlaikus uzturties ldz 5000 skattji. Park novietots akmens, kas vsta, ka aj viet Maskavas un Rgas draudzbas vrd tiks atjaunots Maskavas parks.

9. Ebreju kapiVec ebreju kapsta, kas eit pastvja no

1725. g. ldz 20. gs. trsdesmitajiem gadiem. 2. pasaules kara laik (1941. g.) vcu karaspks o vietu iekva geto teritorij, kas tapa par masu slepkavbu upuru kapiem. Padomju laik eit izveidoja Komunistisko brigu parku. 1994. g. tika izbvtas kpnes (vsturisk ieeja) un uzstdts piemias akmens, k ar plksne ar su vietas vstures aprakstu. 2007. g. Lomonosova un Ebreju ielas str novietoja vl vienu vsturisku piemias akmeni.

6160

Skums/galapunkts

Austuves un engaraga ielas krustojums / Kvadrta iela.

Grtbas pakpe

Viegls.

Marruta gaita

Austuves un engaraga ielas krustojums engaraga promende Kvadrta iela. is nav apveida marruts, td braucjs var pa to pau ceu atgriezties starta punkt vai apvienot o ar kdu citu marrutu.

K izbraukt?

Marruta vis garum ir izveidots jauns gjju veloce.

Alternatvas

o var apvienot vai kombint ar 13. marrutu. Marrutu var skt no Daugmales dzelzcea stacijas (+ 1,8 km vien virzien).

Der zint!

engaraga promende (puse no brauktuves) ir ar gjju celi, td velobraucjam ir jievro piesardzba, jo ne visi gjji respekt/atpazst veloceu.

14. marruts

4.

5.

6.

1.

2.

3.

engaraga promende

Rpnca Sarkanais kvadrts

engarags

Putnu vroanas tornis

Enkurklui

engaraga (Elles) dis

2,5 kmMarruta garums (vien virzien)

Kaut ar oti viegls, is ir viens no ainaviskkajiem Rgas velomarrutiem ar lieliskm skatu vietm uz msu Likteupi. Vai zinjt, ka Daugavas krast ir uzcelts putnu vroanas tornis?

ENGARAGA PROMENDE

Skats uz engaraga di un engaraga daudzstvu dzvojamm km

engaraga promende un tilts pri engaraga dim

Velosipds

Sugu apraksti putnu vroanas torn

1 4 . M A R R U T S : E N G A R A G A P R O M E N D E 1 4 . M A R R U T S : E N G A R A G A P R O M E N D E

6362

Putnu vroanas tornis

Skats uz Daugavu no engaraga promendes

VRTS REDZT!

Atptas vieta pie Sarkan kvadrta

Sarkanais kvadrts

1 4 . M A R R U T S : E N G A R A G A P R O M E N D E 1 4 . M A R R U T S : E N G A R A G A P R O M E N D E

1. engarags engaraga k apdzvotas vietas vsture rakstos pieminta 1208. g., kad Zobenbru ordenis eit (bijus Kuzecova porcelna un fajansa rpncas viet, ko dibinja 1841. g.) uzcla Bertolda dzirnavas un cietoksni (nav saglabjuies). Vlko gadsimtu laik engaraga iedzvotjus un to paumus nav saudzjui kari, mris, pldi u.c. ligas. Skot ar 19. gs. engarag izveidojas daudzi rpnieciskie uzmumi, bet pc 20. gs. 60. gadiem (daudzstvu namu masvu izbve) tas kst par tipisku rdzinieku guamrajonu.

2. engaraga promende Daugavas lab krasta rekonstrukcijas un labiekrtoanas darbu gait (2010-2011) ir tapusi trs kilometrus gara promende (viengais da veida objekts Rg, Daugavas krastos), kas ir oti populra apkaimes iedzvotju pastaigu vieta. Godinot o notikumu, ts mal uzstdts vides dizaina objekts Velosipds.

3. Enkurklui Daugavas krast, iepretim engaraga promendei, un tlk vietumis ir redzami senie enkurklui, kurus plostnieki izmantoja plostu nostiprinanai. Tie ir interesanti un ldz im nepilngi apzinti vstures liecinieki.

4. engaraga (Elles) disAgrkos laikos (bijis iezmts jau zviedru karts) saukts ar par Elles di. Skaidrojumi par da izcelsmi ir atirgi: karsta kritene, senas raktuves (mls, dolomts) vai abi kop. Dis ir vsturiska vieta, jo gar to gjis senais Rgas Daugavpils ce. Di ar Daugavu savieno neliela caurteka, kurai pri uzcelts jauks tilti.

5. Rpnca Sarkanais kvadrts Rpncas pirmskumi ir mekljami 1924. g. To cla skaist viet Daugavas labaj krast bijus Blieu muiias teritorij (nav saglabjusies). Ldz 2. pasaules karam Kvadrts raoja gumijas apavus, velosipdu riepas un kameras, k ar citus gumijas izstrdjumus, bet pc kara (Sarkanais kvadrts) gumijas apavus un tehniskos izstrdjumus no gumijas. Uzmumu likvid 1999. gad. T korpusi ir labi saskatmi no engaraga promendes, kur pie stas (apgleznojui brni) ir izveidotas atptas vietas.

6. Putnu vroanas tornis Trs stvus augstais metla konstrukcijas tornis uzcelts Daugavas krast engaraga promendes beigs iepretim Kvadrta ielai. Tas tapis k engaraga promendes sastvdaa. Torn izvietoti stendi ar putnu attliem un aprakstiem, kas paldzs noteikt Daugavas krastos redzams putnu sugas.

6564

Skums/galapunkts

Tilts pri Pilstas kanlam pie Krija Valdemra ielas.

Grtbas pakpe

Viegls.

Marruta gaita

Tilts pri Pilstas kanlam pie K. Valdemra ielas ietve gar Pilstas kanlu Latvijas Nacionl opera Inenieru iela Vrmanes drzs Esplande Kalpaka bulvris Strlnieku iela Alberta iela Strlnieku iela Dzirnavu iela Hanzas iela Viestura drzs Valkas iela Vlandes iela Elizabetes iela Kronvalda bulvris Kronvalda parks K. Valdemra iela.

K izbraukt?

Marrutu vis garum var izbraukt pa ietvm un parku celiiem.

Alternatvas

Marrutu var skt no Rgas dzelzcea stacijas (+ 0,5 km vien virzien).

Der zint!

o marrutu labk braukt agrs vasaras rta stunds vai brvdiens, kad pilstas iels ir mazk cilvku. Parkos ir jievro piesardzba, jo eit ir daudz atptnieku, imenes ar brniem. Pirms marruta ir vrts iepazties ar papildus literatru, jo Rgas zaaj rot var iepazt ne tikai kultrvsturisks vrtbas un pieminekus (oti liela koncentrcija), bet ar tajos esos koku un krmu sugas, dikokus, introductos kokus un ar parku tapanas interesanto vsturi saisttos objektus.

15. marruts

5.

6.

7.

1.

2.

3.

4.

Kanlmalas apstdjumi

Vrmanes drzs

Kronvalda parks

Vlandes iela

Viestura drzsEsplande

Alberta iela

7 kmMarruta garums

Ja run par Rgas simboliem, tad noteikti ir jpiemin vismaz divi. Rga, jgendstila prle, un Rga, parku un drzu pilsta. aj marrut apvienotas abas vrtbas.

RGAS CENTRA PARKI UN JGENDSTILS

V. Ostvalda piemineklis

Vingrotju

Raia K. Valde

mra

Pie Brvbas piemineka

Kanlmalas apstdjumi

1 5 . M A R R U T S : R G A S C E N T R A PA R K I U N J G E N D S T I L S 1 5 . M A R R U T S : R G A S C E N T R A PA R K I U N J G E N D S T I L S

6766

Kristus Piedzimanas pareizticgo katedrle Alberta ielas kas fasdes arhitektoniskais elements

Latvijas Nacionl opera Strlnieku iel

VRTS REDZT!

1 5 . M A R R U T S : R G A S C E N T R A PA R K I U N J G E N D S T I L S 1 5 . M A R R U T S : R G A S C E N T R A PA R K I U N J G E N D S T I L S

1. Kronvalda parks Koku un krmu taksonu daudzveidbas zi otrs bagtkais Rgas parks. Kronvalda parka (skotnji Strlnieku drzs) izveidi uzska Vcu strlnieku apvienba 19. gs. otraj pus pc pilstas vau norakanas. Parka lielks bves ir Pasaules tirdzniecbas centrs, tagadjais Kongresu nams (1982. g.), LU Bioloijas fakultte, Latvijas nacionlais tetris (dibints 1919. g., ka

) un bijuais Piena restorns (vlk kafejnca Ainava, tagad Rgas brvostas prvalde). Park ir vairki piemineki un piemias zmes: rakstniekiem Sudrabu Edum un Andrejam Uptim, gleznotjam un publicistam Ernestam Brastiam, pirmajam latvieu tetrim, krievu dzejniekam Aleksandram Pukinam. Te uzstdts Berlnes mra fragments. Kronvalda parks ir Kanlmalas apstdjumu daa.

2. Kanlmalas apstdjumi Dendroloiskaj zi bagtkais Rgas parks. Tas tapis turpat simts gadu ilg laika posm pc pilstas vau nojaukanas 1856. g. un izvietojies Pilstas kanla kdreizj Rgas aizsarggrvja abos krastos. eit atrodas vairki izcili kultras un vstures piemineki: Latvijas neatkarbas simbols Brvbas piemineklis (atklts 1935. g., arhitekts Krlis Zle), Latvijas Nacionl opera

(ka celta klasicisma stil 1860. 1863. g., arhitekts Ludvigs Bontets), Bastejkalns, kas uzbrts no nojaukto aizsargvau materila. Otrpus Raia bulvrim atrodas Latvijas Universittes centrl ka . Kanlmalas apstdjumos ir vairk nek divi desmiti dadu piemineku un piemias zmju. Iepretim LU kai aug Latvijas resnkais divdaivu ginks Ginko biloba koku suga, kas ir dinozauru laikabiedrs.

3. Vrmanes drzs Nkamais veckais Rgas parks aiz Viesturdrza (sk. tlk). Par t tapanas laiku var uzskatt 1817. g. un idejas autori Annu ertrdi Vrmani (1750. 1827.), kas pilstai dvinja sev piederoo zemes gabalu un dsnu summu t labiekrtoanai. Park apskatmi daudzi piemineki un piemias zmes: A. . Vrmanei, latvieu dainu tvam Krijnim Baronam, tautas apgaismotjam Garlbam Merelim, ahistam Mihailam Tlam, miim Vilhelmam Ostvaldam, mksliniekam Krlim Padegam, Vidzemes un Kurzemes enerlgubernatoram Filipo de Paului. Parka centr atrodas skaista strklaka (tagad kopija), kas skotnji tikusi izgatavota Berln 1869. gad.

4. Esplande Atrodas viet, kur viduslaikos sljs 18. gs. 70. gados noraktais Kubes kalns. Tagad redzam parka aprises tapuas pirms ~ 60 gadiem. Park iepretim Brvbas bulvrim slejas Kristus Piedzimanas pareizticgo katedrle

(neobizantieu stil projektt ka uzcelta 1876. 1884. g.), kurai 2011. g. uzskti kupolu apzeltanas darbi, starp Kalpaka bulvri un K. Valdemra ielu Latvijas Mkslas akadmija (dibinta 1919. g., atrodas 20. gs. skum neogotikas stil celtaj Biras komercskolas k ), iepretim K. Valdemra ielai Latvijas Nacionlais mkslas muzejs, kas ir lielkais da veida muzejs Latvij (ka celta 1903. 1905. g. historisma stil). Espland apskatmi dzejniekam un dramaturgam Jnim Rainim, gleznotjam Jnim Rozentlam, pirms Latvijas armijas karaspka vienbas komandierim Oskaram Kalpakam un Krievijas imprijas karavadonim Mihaelam Barklajam de Tolli velttie piemineki.

5. Alberta iela Rgas un Eiropas jgendstila prle. kas Alberta iel (res nami ) tapuas g.k. laik no 1901. 1908. g. (dadi arhitekti). To ielas fasdes izceas ar lielu dekoratvo elementu bagtbu un daudzveidbu. Alberta iela ir viens no populrkajiem pilstas trisma objektiem.

6. Viestura drzsVeckais Rgas parks (pirmskumi mekljami 1721. g.), kura izveid piedaljs Krievijas cars Pteris I (1672-1725). 18. 19. gs. mij tas ieguva eizardrza nosaukumu. Dziesmu svtku tradcija Viesturdrz aizsks jau 1861. g., kad eit notika Baltijas, bet 1873. g. pirmie Visprjie

latvieu dziesmu svtki. vsturisk notikuma atcerei, park izveidoja memorilo ansambli ar latvieu komponistu bareljefiem. Iepretim Hanzas ielai apskatma Aleksandra arka , ko eit prvietoja 1936. g. T tapusi 1817. g. k piemineklis Krievijas imprijai, kuras armija uzvarja c pret Napoleonu.

7. Vlandes ielaArhitektonisk zi oti interesanta Rgas iela. Ts kas (res nami) nr. 4., 10., 14. un 16. (visas - ) ir tapuas laik no 1908. 1910. g. (arhitekts Konstantns Pkns) un celtas jgendstila vai nacionl romantisma stil. Tajs atrodas dadu val

Rigas Velo Celvedis (.pdf)

Documents

Transcript of Rigas Velo Celvedis (.pdf)