Rīgas domes prioritārie lielmēroga satiksmes

infrastruktūras projekti

RD Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome, 2011.gada 27.janvārī

RD Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs

Rīgas maģistrālo ielu tīkls

• Nepietiekams ceļu tīkls lielā pilsētā palielina sastrēgumus, kas noved pie augsta gaisa piesārņojuma un lielāka degvielas patēriņa.

• Pilsētas maģistrālā ielu/ ceļu tīkla pilnveidojumi šādā gadījumā padara pilsētu stiprāku, efektīvāku, un, visdrīzāk, ilgtspējīgāku.

Pamatojumsprojektu izvēlei

Rīgas ceļu tīkla pasākumi saskaņā ar Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna (RPMP)Rīcības programmu 2011.-2017.gadam

Raņķa dambja un Vienības gatves, Mūkusalas ielas savienojums

Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posms (Brīvības ielas dublieris)

RPMP apstiprināts RPMP Vadības komitejā2010.gada 17.decembrī

Ziemeļu koridora 1.posma (Brīvības ielas dubliera)

Starta projekts

Projekta virzītājsRD Pilsētas attīstības departaments

Starta projekta trases ģeogrāfiskais novietojums pilnībā iekļaujas 2009.gada septembrī apstiprinātā Ziemeļu koridora 1.posma skiču projekta noteiktajās robežās - no valsts galvenā

autoceļa A2 (Rīga – Sigulda)

pie Berģiem līdz Gustava

Zemgala gatvei (Austrumu

maģistrālei).

Specifiski starta projekta vajadzībām skiču projekts tika precizēts un pārskaņots 2010.gada novembrī.

Starta projekta

trases novietojums

•Trases garums 9,5 km.

•Autoceļš ar divām kustības joslām katrā virzienā, kas projektēts saskaņā ar standartu LVS 190-2:19994.

•Starta projekta risinājums ietver teritorijas rezervēšanu un nepieciešamo būvkonstrukciju un komunikāciju izveidi, kuras nākotnē nodrošinātu iespējami vienkāršu trases pārbūvi par autoceļu ar trīs kustības joslām katrā virzienā ar minimālām papildus izmaksām.

Starta projekta

tehniskā informācija

•5 daudzlīmeņu krustojumi – ar autoceļu A2, Jaunciema gatvi, Mārkalnes ielu, Viskaļu ielu un Gustava Zemgala gatvi;

•Ērti savienojumi ar Kokneses prospektu, Ezermalas ielu, Lizuma ielu un Kanāla ielu;

•Nepārtraukta satiksmes plūsma bez luksoforu objektiem;

•Perspektīvā vienkārši pieslēdzams plānotais Baltezera apvedceļš;

•Pamattrases vertikālais novietojums ir zemes līmenī – nav plānota tiltu (neskaitot pār Juglas upi un Juglas kanālu) vai tuneļu izbūve;

•Savienojumos ar esošo ielu tīklu paredzēts izbūvēt arī tiltus un divlīmeņu struktūras;

•250 m gara tilta izbūve pāri Juglas upei pie Makšķernieku ciema;

•105 m gara tilta izbūve (vecā rekonstrukcija) pāri Juglas kanālam pie Bukultiem;

Starta projekta

mērķi un uzdevumi

Konceptuāli Starta projekts ir daļa no Ziemeļu koridora projekta –

tādēļ Starta projekta mērķis un uzdevumi neatšķiras no Ziemeļu koridora projekta mērķiem!

Starta projekta mērķis – uzlabot Rīgas transporta

infrastruktūras sistēmu, nodrošinot pilsētas, reģiona un valsts izaugsmes iespējas ilgtermiņā.

Īstenojot Starta projektu:

• satiksmes intensitāte uz Brīvības gatves samazināsies par 34%, kā rezultātā ievērojami

samazināsies satiksmes sastrēgumos uz Brīvības gatves pavadītais laiks un tiks nodrošināti labvēlīgāki apstākļi Rīgas pilsētas iedzīvotājiem;

• samazināsies pārbraucienos pavadītais laiks maršrutā starp Bukultiem un Rīgas centru un ostu, kā arī starp TEN-T tīkla autoceļiem (A2 un A4 pie satiksmes mezgla pie Baltezera) un Rīgas ostu un pilsētas centru. Pārbraucienos pavadītais laiks virzienā no austrumiem uz pilsētas centru un no Pierīgas uz

pilsētas centru un Rīgas ostu vidēji stundā rīta sastrēgumu periodā samazināsies par 30 – 50%. Avots: AECOM pētījums,

2010

Starta projekta

transporta ieguvumi

Starta projekta

ekonomiskie ieguvumi

Īstenojot Starta projektu, ekonomiskie ieguvumi, kas aprēķināti monetarizējot braucienu laika ietaupījumus, transporta līdzekļa ekspluatācijas izmaksu ietaupījumus, ceļu satiksmes negadījumu izmaksu ietaupījumus un emisiju izmaksu

ietaupījumus 30 gadu periodā, vairāk kā 5 reizes pārsniedz Starta projekta īstenošanas izmaksas (aprēķinātā izmaksu-ieguvumu attiecība Starta projektam ir 5,1).

Starta projektam, ja tas tiek ieviests atsevišķi, ir pozitīva ieguldījumam atbilstošā vērtība.

Avots: AECOM pētījums, 2010

Starta projekta ieguvumu vērtība naudas izteiksmē

Avots: AECOM pētījums, 2010

Ieguvumu veidsIeguvuma

vērtība, tūkst. EUR, 2007.g.

cenās

% daļa

Braukšanas laiks (vieglās a/m) 218 224 85%Braukšanas laiks (kravas a/m) 2695 1%CSNg 7656 3%Emisijas 1696 1%Ar degvielu nesaistītas a/m ekspluatācijas izmaksas (vieglās a/m)

12 650 5%

Ar degvielu nesaistītas a/m ekspluatācijas izmaksas (kravas a/m)

9174 4%

Ar degvielu saistītas a/m ekspluatācijas izmaksas (vieglās a/m)

2726 1%

Ar degvielu saistītas a/m ekspluatācijas izmaksas (kravas a/m)

2537 1%

Kopā: 257 359 100%

Starta projektaizmaksu-ieguvumu attiecība

Avots: AECOM pētījums, 2010

Starta projekta izmaksu un ieguvumu attiecības neto monetāro vērtību salīdzinājums:

Starta projekta... Bāzes variants

... ieguvumu tagadnes vērtība (milj., EUR) 257,4

... izmaksu tagadnes vērtība (milj., EUR) 50,5

Ieguvumu / izmaksu attiecība 5,10

Starta projekta

būvniecības izmaksas

Avots: SIA ”Transportbūvju konsultācijas” pētījums, 2010

Variants AprakstsSumma LVL

(bez PVN)

Bāzes variants

Izstrādātā Starta projekta satiksmes organizācijas priekšlikums – brauktuve ar divām kustības joslām katrā virzienā + galvenās trases brauktuve ar vienkāršotiem Jaunciema gatves, Mārkalnes ielas, Kanāla ielas krustojumu risinājumiem un Viskaļu ielas krustojumu

57 800 000 *

* Starta projekta būvniecības izmaksas noteiktas atbilstoši 2010.gadā noslēgtajām būvniecības izmaksu tāmēm Latvijā

Starta projekta īstenošanas kopējās

izmaksas * Starta

projekta izmaksas

2011 2012 2013 2014 2015 KOPĀ, LVL

Tehniskā projekta izstrāde (ar PVN 22%)

1 830 000 890 600 0 0 0 2 720 600

Būvniecības izmaksas (ar PVN 22%)

0 0 14 103 200 35 258 000 21 154 800 70 516 000

Būvuzraudzības izmaksas (ar PVN 22%)

0 0 366 000 366 000 366 000 1 098 000

Nekustamo īpašumu atsavināšana

2 562 000 5 372 000 1 066 000 0 0 9 000 000

KOPĀ, LVL 4 392 000 6 262 600 15 535 200 35 624 000 21 520 80083 334

600* PVN – KF attiecināmās izmaksas

Kohēzijas fonda finansējums, LVL 63 184 410

(pieņemot, ka KF finansējuma intensitāte ir 85%)

Rīgas domes līdzfinansējums, LVL 20 150 190

(RD līdzfinansējums 15% un neattiecināmās izmaksas – nekustamo īpašumu atsavināšanas izmaksas)

Raņķa dambja un Raņķa dambja un Vienības gatves, Vienības gatves, Mūkusalas ielas Mūkusalas ielas

savienojumssavienojums(Rīgas brīvostas savienojums ar VIA Baltica

dienvidu ievadu Rīgā)

Projekta virzītājsRD Pilsētas attīstības departaments

Raņķa dambja un Vienības Raņķa dambja un Vienības gatves, Mūkusalas ielas gatves, Mūkusalas ielas savienojumssavienojums

Izstrādāts skiču projekts.

Būvprojekta nodošanas termiņš 2011.gada jūnijs.

Rīgas domē apstiprināts Administratīvā centra Torņakalnā teritorijas detālplānojums, kas ietver šo infrastruktūras objektu.

Projekta mērķis – uzlabot satiksmes situāciju un samazināt smagā autotransporta ietekmi uz pilsētvidi Daugavas kreisajā krastā, vienlaicīgi uzlabojot Daugavas kreisā krasta ostas termināļu sasniedzamību.

Plānotā tuneļa segments Torņakalna administratīvā

centra teritorijas detālplānojumā

Projekta tehniskā informācijaProjekta tehniskā informācija

Trases garums 2.5 km. 4-6 satiksmes joslas ar

sadalošo joslu. 9 luksoforu objekti. Tilta rekonstrukcija pār

Kīleveina grāvi. Slēgts transporta tunelis 640

m garumā, kas savienos Raņķa dambi un Vienības gatvi.

3 sūkņu stacijas, 1 transformatoru apakšstacija.

Uzvaras bulvāra un Raņķa dambja krustojuma pārbūve.

Jauna piebraucamā ceļa izbūve trolejbusu galapunkta teritorijai.

Projekta tehniskā informācijaProjekta tehniskā informācija

Saskaņā ar veiktajiem satiksmes modelēšanas rezultātiem vidējais braukšanas laika patēriņš šī projekta izbūves apkaimē samazināsies par 30-50%.

Orientējošās būvniecības izmaksas 82 milj. LVL. Projekta īstenošanai ir nepieciešams atsavināt 23 īpašumus: zeme 24111 m2 ,

četras dzīvojamās mājas un 14 nedzīvojamas ēkas (t.sk. komercīpašumi).

Paldies par Paldies par uzmanību!uzmanību!

RD Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovsandis.kublacovs@riga.lv