Rīgas pils atjaunošanas padomesRīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 4 (14)...
Transcript of Rīgas pils atjaunošanas padomesRīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 4 (14)...
Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 1 (14)
Rīgas pils atjaunošanas padomes SANĀKSMES PROTOKOLS
Nr. 23
Rīgas pils, Prezidenta kabinets, Pils laukums 3, Rīga
Rīgā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, Mazā Pils ielā 17/19
2015.gada 22.aprīlī plkst.10:00
Sēdi vada
Padomes priekšsēdētājs
Imants Lancmanis, Rundāles pils direktors
Piedalās Padomes priekšsēdētāja vietnieks:
Mārtiņš Tols, VAS „Valsts Nekustamie īpašumi” Valdes priekšsēdētājs
Padomes locekļi:
Aleksandrs Bimbirulis, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs
Pēteris Blūms, Arhitekts
Ieva Braunfelde, Administrācijas vadītājs, Finanšu ministrija
Ilmārs Dirveiks, Rīgas Tehniskās universitātes lektors
Edvīns Krūmiņš, Tēlnieks un akmens tēlniecības restaurators
Vilnis Muižnieks, SIA Mācību būvniecības un restaurācijas firma „Dziedrs”
Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekts
Baiba Zakevica, Valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos
Uzaicināti
SIA „Būvalts” projektu vadītājs Bruno Fībigs
VNĪ Būvniecības pārvaldes direktors Aivars Siliņš
VNĪ Būvniecības projektu vadītājs Kārlis Mucenieks
PS „Pils Projekts” arhitekts Artūrs Lapiņš
PS „SBRE” valdes loceklis Didzis Putniņš
PS „SBRE” galvenais būvdarbu vadītājs Edgars Sivickis
LV Prezidenta kancelejas Saimniecības nodaļas vadītāja Iveta Kalniņa
Protokolē
VNĪ valdes priekšsēdētāja asistente Laura Ešmite
Darba kārtība: 1. 10
00 – 10
40
Izkaltā ģerboņa apskate Prezidenta kabinetā, Rīgas Pilī
2. 1040
– 1130
Objektā esošās situācijas prezentācija un atbilstība kopējam darbu izpildes grafikam,
finanšu plūsma, darbu virzība, riski un prognozes.
Ziņo: D. Putniņš, E.Sivickis (PS „SBRE”)
Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 2 (14)
3. 1130
– 1220
Projekta „Rīgas pils Kastelas (Konventa), Pils laukumā 3, Rīgā rekonstrukcijas –
restaurācija” virzība.
Ziņo: B.Fībigs (SIA „Būvalts”)
4. 1220
– 1300
Privāto investoru (mecenātu) finansējuma piesaisti Rīgas pils Kastelas daļai (Remtera un
Kapelas zāles restaurācijai).
Ziņo: M.Tols (VNĪ)
Divi jautājumi no dienas kārtības tiek pārcelti uz nākamo sēdi laika trūkuma dēļ:
Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves interjera risinājumi.
Ziņo: A.Lapiņš (PS „Pils Projekts”)
Svecīšu statīvi un to izvietošanas risinājumi pie Rīgas pils apkārtmūra.
Ziņo: A.Lapiņš (PS „Pils Projekts”)
Nākamā Rīgas Pils atjaunošanas padomes sanāksme tiek plānota 21.maijā plkst. 10:00.
Sēdes dienas kārtība
Klātesošajiem valdes locekļiem nav iebildumu un sēdes darba kārtība apstiprināta vienbalsīgi.
1. Izkaltā ģerboņa apskate Prezidenta kabinetā, Rīgas Pilī
B.Fībigs iepazīstina klātesošos ar situāciju: klātesošie var apskatīt ģerboņa attēlu sienā ģipša
konstrukcijā kādu to ir iecerējis projekta autors (projekta autors un skulptors nepiedalās sanāksmē
slimības dēļ). Pēc mana uzaicinājuma Pils padome tika uzaicināta apskatīt ģerboni esošajā stadijā.
Tas nav vēl krāsots vai vienā tonī, bet pirms mēs to darām, pastāv bažas vai ģerbonis eksponēsies
tad, kad viss būs gatavs. Uz galda ir izkārtoti attēli, ko iedeva projekta autors: kā projekts ir
virzījies konkursā, kā ir bijis attīstīts sarunās ar Valsts prezidenta kanceleju, ar Heraldikas
komisiju; gan lielie ģerboņi, gan samazināti, ar dziļāku reljefu, gan arī krāsots un beidzamais
variants, kas tika apstiprināts, tas ir šis, ko šobrīd redzam.
A.Bimbirulis: Lūgums precizēt ko pats projekta autors iesaka darīt.
B.Fībigs: Viens no risinājumiem, ir izgaismot ģerboni ar speciālām gaismām, taču jautājums ir vai
to ir nepieciešams darīt jebkurā diennakts laikā, arī gaišajā dienas laikā. Līdz ar to autors iesaka
atgriezties pie pirmā projekta, kas ir uz virsmas liekamais, kas izdalās no plaknes.
D.Putniņš: Pirmkārt, bija paredzēts krāsojums, taču tas nesader ar ģipša materiālu. Otrkārt, ir
jārēķinās ar materiālu atšķirību.
A.Lapiņš: Es biju uz komisiju, kur šo projektu apstiprināja, un doma ir tāda, ka ģerbonis tiek
integrēts sienas apmetumā – netiek likts virsū, bet integrēts sienā. Šobrīd ir konstatēta materiālu
nesaderība.
P.Blūms: Vai šis ir oriģināls? Vai arī atlējums un modelis ir kaut kur saglabāts?
B.Fībigs: Modeļa detaļa ir saglabāta.
A.Lapiņš: Šobrīd šajā procesā ir pazudusi sākuma ideja - tā ir bija plakne, no kuras viegli izaug
reljefs un gaismā izgaismojas dažādos veidos. Analoģija ir domāta ar latu.
A.Putniņš: Pirmdien pēcpusdienā apskatot šo ģerboni, tas nebija redzams tik labi, kā šodien, kad
ir saulains laiks.
Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 3 (14)
A.Bimbirulis: Heraldikas komisijas galvenais noteikums bija, lai ģerbonis būtu pilnībā nolasāms
no jebkuras vietas telpā.
E.Krūmiņš: Piemērā, kas tika rādīts iepriekš, ar ģerboni viss kārtībā, bet šeit palielinot to reljefu
vajag dziļāku un ļoti grūti to ir nolasīt, jo apkārt ir grāvis. Ja ģerbonis būtu bez grāvja, tad būtu
labāk. Kā arī būtu jāpamēģina vienu stūri nokrāsot baltu, tad, iespējams, arī būtu vieglāk to
nolasīt.
I.Lancmanis aicina izteikties arī citus klātesošos.
P.Blūms: Pati iecere man liekas interesanta, jo subjektīvi man nešķiet, ka ģerbonim virs
prezidenta jābūt kaut kam ārkārtīgi spēcīgam. Ģerboņa nepieciešamība nav apstrīdama, tomēr tā
ir, lai gan būtiska, tomēr viena no detaļām šajā telpā. Ģerbonis attēlos ir attēlots plaknē tā kā tas
nekad nevarētu izskatīties dabā, jo šeit ir ļoti labi nolasāms grafiskais zīmējums, kāds dabā pie
šāda izpildījuma vai pat reljefā nekad nebūs. Kas attiecas uz šo te ģerboņa foto attēlu, tad arī tāds
dabā nekad nebūs, jo šeit ir apgaismojums no abām pusēm, līdz ar to līdzsvaro ēnas un, patiesībā,
to ēnu tikpat kā nav. Pie tam tagad, kad ir saulaina diena vai kaut kādā veidā ienāk spēcīgāka
gaisma, tad pelēkā dienā ģerbonis nav saskatāms. Tas, kas man ienāca prātā, ir neaizmirst tik ātri
domu par mākslīgo apgaismojumu un ar to paeksperimentēt, jo, manuprāt, tā varētu būt ne tikai
izeja no bezizejas, bet arī pat diezgan pieklājīgs risinājums.
M.Tols: Vienīgi tas nestrādātu saulainās dienās, kad spīd intensīva gaisma, pēcpusdienas saulē ap
trijiem pēcpusdienā.
I.Dirveiks: Es domāju, ka reljefs ir jātaisa spēcīgi dziļāks un jāpārbauda situācija, kad ir lustras, jo
tās var tiešā veidā mainīt, pat izkropļot ģerboņa nolasīšanu. Kā arī vajadzētu mēģināt nolīdzināt
šuvi, iedziļinot to plaknē, bet vienlaicīgi neradot šo te kvadrātisko rāmja sajūtu. Bet pats reljefs
jebkurā gadījumā nepieciešams spēcīgi dziļāks.
I.Lancmanis: Heraldikas komisija arī zina manu viedokli un tas, ka ģerbonim jābūt nolasāmam, ir
sekundāra lieta. Ģerbonim jābūt saskatāmam, bet neuzbāzīgam. Tātad aicinu izteikties par
ierosinājumu, ka Strupulis turpina grebt reljefu, līdz brīdim, kad ģerbonis ir saskatāms pie jebkura
apgaismojuma. Es nedomāju, ka viņam jābūt redzamam tik tikko ienākot pa durvīm, bet no tās
vietas, kur viņš ir pienācis sarunai ar prezidentu. Un atgādinu, viņam ir jāredz ģerbonis, bet nav uz
to jāskatās kā hipnotizētam. Tātad lūdzu izteikties par šādu variantu.
A.Lapiņš: Pilnīgi piekrītu, bet vēl jautājums ir par materiālu. Pastāv iespēja to netaisīt ģipsī, bet
kaļķa ģipša apmetumā, tāpat kā ir taisīta siena – taisīt sienā un nerāmēt – tā, kā sākumā bija
domāts.
P.Blūms: Kā minēja I.Lancmanis, ar gaismām ir ļoti jārēķinās, jo centrālā lustra, es pieļauju, dos
raibu apgaismojumu un tiešām ir jāskatās, kā tas notiks, jo no tā ir atkarīgs cik dziļu jātaisa ir
reljefu – tā, lai to var redzēt, jo, manuprāt, tas ir sarežģīts jautājums. Mākslīgās gaismas šajā telpā
būs diezgan liela problēma. Tas traucēs skaidri nolasīt šo te ģerboni. Mana doma nebija ļoti
teatrāli spēcīgi izgaismot. Tas, ko es teicu, bija piegaismot.
M.Tols: Sakiet, lūdzu, ko Jūs domājat par reljefa tonējumu. Vai ir iespējamas tonalitātes?
P.Blūms: Ņemot vērā, ka apgaismojums ir mainīgs, tonējums varētu izskatīties… Tas būtu tāds kā
bezspēcības apliecinājums.
I.Lancmanis: Jāņem vērā vēl viena lieta, ja runājam par prožektora gaismas pielikšanu. Tas
gaismas virziens, kas nāk no prožektora, viņš vienalga izcels tikai tos elementus, kuri būs zināmā
mērā perpendikulāri. Tas nozīmē, ka līnijas, kas sakritīs ar gaismas virzienu, būs tik pat
neredzamas.
P.Blūms: Šeit jau arī ir vienpusīga gaisma, šeit nav gaisma no visām pusēm.
I.Lancmanis: Nu tas ir tādā gadījumā, ja viņu uztaisa kaut kādu vienu, bet tādā gadījumā kā tas
viss izskatās. Tas nozīmē, ka viņš vairāk vai mazāk ir izcelts kā tāds aktieris, tur uzreiz parādās
laukums. Es domāju, ka nedarīsim kļūdu, ka pārvērtīsim šo ģerboni par galveno centru telpā, uz
ko visiem ir visu laiku jāskatās.
Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 4 (14)
B.Fībigs: Tola kungs ieminējās par ietonējumu. Ja mēs aplūkojam projekta pēdējo variantu, tātad
arī šeit šis te sienas tonis un ģerboņa tonis atšķiras, tad to ietonējumu it kā varētu redzēt, tas
eksponētos.
P.Blūms: Pie šāda apgaismojuma šis ietonējums šāds nevar būt, jo tas ir praktiski uzzīmēts un
dabā nevar pastāvēt.
I.Lancmanis: Ja runājam par tonēšanu, tad kāds būtu princips – vai visi padziļinātie laukumi? Ne
jau mēs sāksim apgleznot visu reljefu. Vienīgais variants būtu visu to, kas ir padziļināts, viegli
ietonēt.
M.Tols: Runa ir par toņu daļām, nevis veseliem toņiem.
I.Lancmanis: Varbūt mēs varētu darīt tā, ka tomēr sākt ar to, ka reljefs tiek padziļināts un tad
vēlreiz skatāmies. Un, ja tas galīgi neder, tad var šo fonu ietonēt.
M.Tols: Blūma kunga ideja par gaismekļu uzlikšanu arī būtu apsverama.
I.Lancmanis: Viss, kas tiek izgaismots, kļūst pārāk pamanāms kā teātrī un ārkārtīgi piesaista
uzmanību. Tad jau drīzāk es ierosinu izgaismot prezidenta seju.
I.Dirveiks: Elegants reljefs būtu izeja no situācijas. Reljefa tonējums visu sarežģītu vēl vairāk.
Nekādā gadījumā nevajag tonēt ģerboni.
E.Krūmiņš: Varbūt šīs piezīmes, kuras tiek apspriestas, būtu labāk pateikt meistaram un lai viņš
pasaka gala vārdu? Lai viņš atnāk vēlreiz un paskatās, viņš noteikti zinās, kā labāk.
P.Blūms: Man ir viens jautājums. Par sīko faktūru diferenciācijām, kas parādās ģerbonī. Vai
grafika nekļūs nolasāmāka tāpēc, ka viņos parādīsies vairāk gaismēnu un sīku detaļu?
I.Lancmanis: Jā, tā ir, pilnīgi piekrītu. Varbūt nenolasīsies viņu apjoms un plastika, bet nolasīsies
kā figūra. Piemēram, grifam, zīmētajā ģerbonī ir vesela rinda ar šikiem elementiem.
P.Blūms: Un tas pats ir arī iespējams uz ģerboņa fona, uz laukumiem. Varbūt ne visiem, bet galu
galā tā jau imitē tonalitāti un kaut kādu dzīvību.
I.Lancmanis: Jā, tas ir otrs princips. Tādā gadījumā absolūti nerakstīt figūras, bet uzirdina tikai
fonu. Taču jebkurā gadījumā iesākumā vajag sagaidīt Strupuļa kungu, viņam ir milzīga pieredze,
ja runā par šiem te reljefa kāpumiem.
B.Fibīgs: Es visas Pils atjaunošanas padomes vārdā varu izteikt, ka šī tēma ir pārrunāta un
Strupuļa kungam uz nākamo sēdi tiek uzdots ziņot kā viņš redz šī projekta attīstību tālāk.
I.Lancmanis: Un papildus uzdot saprast vai viņš tiks galā tikai ar reljefu vai papildus būs
nepieciešams uzirdināt arī fonu.
B.Fībigs: Es izstāstīšu Strupuļa kungam visas nianses kā tas varētu būt, lai viņš apdomā variantus
un sniedz savu viedokli.
D.Putniņš: Atgādinu paturēt prātā materiālu nesaderību, tur būs nepieciešams cits materiāls. Būtu
labāk, ja plaisu varētu salaist kopā.
V.Platais: Tajā brīdī, kad taisa apmetumu, tajā arī veido salaidumu.
I.Lancmanis: Tādā gadījumā, ja tiktu uzirdināts fons, tas pats arī iezīmētos, līdz ar to arī tas būtu
kā taisnstūra elements sienā. Šaubos vai tas ir ideālais gadījums, ka viņš peld - nenotveramā
plaknē pēkšņi izpeld kaut kāds lauks un grifi. Tā kā nebūtu nemaz tik slikti, ja tas taisnstūris
nosacīti viegli parādītos.
Zaļās zāles sienu toņa apstiprināšana.
A.Lapiņš rāda I.Lancmanim zaļo toni T162 Zaļajā salonā. I.Lancmanis apstiprina toņa izvēli.
Saruna Pils dārzā par akmeņu krāvuma izvietojumu.
I.Kalniņa: Šobrīd Indra Janelsa nodarbojas ar dārzu un viņai kā ainavu arhitektam, vēsturisko
dārzu speciālistam, pašai ir iebildumi pret šo te akmeņu krāvumu, kas ir vienkārši no pagraba
izvesti laukā akmeņi un mehāniski salikti kā veidojums, kā sieniņa dārza stūrī. Viņa uzskata, ka
dārzs ir pārāk mazs, lai tajā liktu tik masīvu akmeņu krāvumu. Viņai ir priekšlikums izvietot
nelielus akmeņus pie kāda krūma un likvidēt šo mākslīgi sakrauto akmeņu krāvumu.
Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 5 (14)
I. Lancmanis: Kad šis akmeņu krāvums šeit radās?
I. Kalniņa: Tikko, nesen. Šie ir vēsturiskie akmeņi, kas izvesti no pagraba, jo Lapiņa kungam
radās ideja tos šādi eksponēt.
I. Lancmanis: Ideja ir laba, bet šobrīd to īsti saprast nevar, jo gluži kā skulptūra neizskatās.
I. Kalniņa: Iespējams, ir vērts atstāt lēzenākos, skaistākos akmeņus, ko tiešām var izmantot kā
galdiņu, soliņu, kaut ko uzlikt un tad arī klāt būtu stāsts, ka šie akmeņi lūk ir no pils mūriem.
I. Lancmanis: Tad lai ainavu arhitekte Janelsa pasaka, kā šos akmeņus izkārtot, jo šādā veidā šis
krāvums izskatās ļoti dīvaini.
Ņemot vērā minēto informāciju, Rīgas pils atjaunošanas padome
NOLEMJ:
1.1.Uzdot grafiskajam dizainerim Jānim Strupulim padziļināt reljefu.
1.2.Uzdot ainavu arhitektei novērtēt akmeņu krāvuma izkārtojuma iespējas Pils dārzā.
Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 6 (14)
2. Objektā esošās situācijas prezentācija un atbilstība darba grafikiem, finanšu plūsmu
apskats un prognozes
Ziņo: D. Putniņš, E. Sivickis (SBRE)
D.Putniņš: Pirmdien, 20.aprīlī mēs ar A. Siliņu, K. Mucenieku, B. Fībigu, kā arī projektu vadītāji
no SBRE izstaigājām ēku, apsekojām situāciju un fiksējām atbilstību būvniecības grafikiem, kā arī
fiksējām tempu atbilstību plānam. Kopējais secinājums ir tāds, ka būvniecības grafikā mēs
iekļaujamies visās pozīcijās, neliela atpalicība ir finanšu grafikā un uz nākamo sēdi jāsagatavo
redzējums, kā šo finanšu grafiku var pievilkt, lai tas būtu saskaņā ar plānoto. Dažās zonās izskatās,
ka ir par maz cilvēkresursu. Pagājušajā nedēļā mūsu restauratori iedeva aktuālu grafiku par
objektu izpildēm līdz objekta beigām. Šis grafiks mums ir pieņemams un tajā ir redzams, ka viss ir
izdarāms normālos tempos, bet vienlaicīgi es vakar tomēr palūdzu atrast papildus cilvēkresursus
ne tieši restaurācijai, bet vispārēji būvniecībai, lai paātrinātu šos tempus.
M.Tols: Lūgums pateikt precīzu termiņu, kad šis grafiks tiks sagatavots.
D.Putniņš: Vispirms apzināsim telpas pēc grafika, kad tām jābūt ir gatavām.
E.Sivickis: Tas varētu būt 2015.gada 10.maijs.
D.Putniņš: Vēl runājot par aktualizēto grafiku, kas tika iesniegts kādu laiku atpakaļ. Mēs to uz
šodien atjaunojām un ir vesela virkne dažādu apsvērumu, dažādu pozīciju, lielākas vai mazākas
problēmiņas, kuras ir minētas grafika apakšā. Vispirms ar šo iepazīsies būvuzraudzība.
B.Fībigs: Esmu iepazinies ar iepriekšējo grafiku, kas nav parakstīts, bet pēdējo vēl neesmu
apskatījis. Lūgums tās lietas, kas jau ir atrisinātas, izņemt ārā.
D.Putniņš: No manas puses tas viss. Precīzāk turpinās stāstīt Edgars Sivickis.
E.Sivickis: Kā jau Putniņa kungs minēja, mēs esam sagatavojuši šos progresa ziņojumu, atskaites
punkts ir marts. Ir sniegts ziņojums detalizēti par katru darba veidu sākot no austrumu piebūves un
tai pašā priekšpilī ir atskaites periodā paveiktais. Apjoms, kas ir palicis, ir apgūstams līdz
būvdarbu beigām. Sīkāk katrā pozīcijā neiedziļināšos, ja kādam ir jautājumi, lūdzu jautājiet pēc
sēdes. Nolasīšu to, kas ir pabeigts austrumu piebūvē: pabeigtas ir lielās sienas/konstrukcijas,
savestās kārtībā visas pārsedzes, ir veiktas sienu izbūves no ģipša konstrukcijām, kā arī pabeigtas
3. un 4.stāva pārseguma betonēšana. Par grīdām. Mēs esam pilnībā pabeiguši 1.stāva grīdas
plātnes, kā arī esam šajās dienās pabeiguši arī šo te vēsturisko vairogu un atsevišķus dēļus atpakaļ
montāžu austrumu piebūves grīdām, kurām jāsāk zudumu papildināšana. Esam uzlikuši visus
logus pa vienai kārtai katrā stāvā, šobrīd strādājam pie otras kārtas. Kā arī visos četros stāvos
intensīvi notiek apdares darbi. Par iekšējo elektroapgādi un tīkliem – darbi notiek atbilstoši
grafikam, ir sagatavotas visas serveru telpas austrumu piebūvē, tajās var veikt instalācijas darbus.
Apkures un dzesēšanas stāvi ir izbūvēti, šobrīd notiek apkures un dzesēšanas ķermeņu
uzstādīšana. Pārejot uz priekšpils sadaļu, informēju, ka ir pabeigtas ventilācijas konstrukcijas,
atsākti darbi pie KP14 kāpņu izbūves , lai pabeigtu pakāpienu montāžu, tiek montētas starpsienas
3. un 4.stāvam, siltināts jumts Kastelas daļā, kā arī esam uzlikuši mazo jumtiņu, kas ir pāreja no
preses centra uz priekšpili, strādājam pie logu/durvju restaurācijas, visas durvis ir savās vietas,
atliek tikai apdares. Par grīdām. Esam saveduši kārtībā parketus, esam ieklājuši jaunos parketus. Ir
saliktas grīdas līstes, tās tiek krāsotas. Iekšējiem apdares darbiem arī – ziemeļaustrumu daļā
strādājam pie kancelejas telpu apdares (no 240 līdz tām telpām, kas iet uz gatavību un tās ir arī
pēdējās šajā plānā, kas tiks sagatavotas). Arheoloģiskā un arhitektoniskā izpēte ir pavisam
pabeigta un nodotas visas atskaites. Un pats noslēdzošais posms šajā procesā ir restaurācijas darbi.
Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 7 (14)
Tātad pirmā kārta ziemeļrietumu korpusā, kur arī atrodas Prezidenta kabinets, ir nokrāsots
atbilstoši grafikam, arī visas amfilādes ir nokrāsotas, ieskaitot zaļo amfilādi, kurai bija
aizķeršanās, ir saskaņoti arī visi toņi. Kā arī notiek darbi pie koka kāpnēm, zilā amfilāde ir jau
uzstādīta. Par otrā stāva zālēm. Spēka zālē ir sataisītas balkona konstrukcijas. Arī sienām ir veikta
āķu uzlikšana, šobrīd notiek to slogošana, lai uzstādītu atpakaļ sagatavotās atrestaurētās lustras.
Ozolkoka paneļi tiek gatavoti darbnīcās, viss notiek atbilstoši grafikiem. Sūtņu zālē ir attīrīti un
sagatavoti sienu un griestu fonu atrestaurācijai, ir sagatavots parkets ieklāšanai. Baltajā zālē pilnā
sparā notiek griestu zeltīšana, pirmais posms (pirmā trešdaļa) tiks pabeigta 2015.gada sākumā.
Tiek turpināti darbi pie sienām, tos plānots pabeigt nākamajā atskaites punktā maija mēnesī. Ir
uzsākts darbs pie mākslīgā marmora atpakaļ montāžas, objektā ir atvesti atpakaļ dekorācijas – visi
pilastri, šajā mēnesī to uzstādīšanu ir plānots pabeigt, tad ķerties klāt pie to slīpēšanas un
pulēšanas. Sāksim darbu pie mākslīgā marmora kolonnām. Visas komunikācijas un zāles tiek
veiktas atbilstoši, projekti notiek laikus un grafiki tiek ievēroti. Esam sagādājuši arī iekārtas jau
priekšlaicīgi, lai pēc tam nerastos nekādas aizķeršanās. Labiekārtošanas darbi notiek pēc grafika,
visi celiņi ir nošķemboti, arī šie te jaunie vārti pils dārzā pie preses centra, lai ieietu iekšā. Tiek
gatavota pamatne zālājam, augi ir pasūtīti atbilstoši šodienas projektam, pastāv risks realizēt šos te
projektus. Mēbeļu grafiks arī notiek bez aizkavēšanās, ir sagatavotas visas Cīruļistabas mēbeles,
palikusi tikai auduma rekonstrukcija. Par ugunsgrēka seku likvidēšanu. Viss notiek atbilstoši
grafikam. Pirmā stāva foajē un augšējās visas telpas ir sagatavotas un nokrāsotas. Arī galvenajā
kāpņu telpā esam uzsākuši un veicam darbus. Ar projektu autoriem ir saskaņoti galīgie darbu
apjomi, notiek darbi 2.un 3.stāvā. Par finansu jautājumu.
I.Lancmanis: Paldies, izklausās ļoti optimistiski.
B.Fībigs: Mans informatīvais ziņojums ir apkopots no divām daļām. Viens ir par priekšpils reālo
darbu izpildi atbilstoši kalendārajam grafikam, un pēc sēdes dienas kārtības 2.punkta, šeit ir
informācijas par pils Kastelas projekta attīstību. Paturpinot to, ko stāstīja būvnieki, mēs 2015.gada
20.aprīlī izgājām cauri visām telpām un izrunājām iespējamās bīstamās vietas, kuras laika grafikā
ir apdraudētas. Izskatījām arī reālās darbu izpildes un izteicām piezīmes par to, ka ir vairākas
zonās, kurās darbs ir uzsākts, bet nav pilnībā apgūtas ar cilvēku resursiem. Dokumentācija tiek
gatavota regulāri ik mēnesi, ir daži sīki izņēmumi, bet tas nav būtiski.
I.Lancmanis: Runājot par šiem diviem riskiem. Cik sapratu no Putniņa kunga teiktā, tad
cilvēkresursi ir, varēs tos palielināt?
B.Fībigs: Piekrītu Putniņa kungam, ka šīs izmaiņas tika veiktas. Gribu piebilst, ka es vēlētos šo
grafiku parakstītu no jūsu puses, lai varam to nodokumentēt, tātad ja ir piezīmes izmainītas uz
vienu vai otru pusi, lai mēs to varam redzēt.
I.Lancmanis: Tātad par otru riska faktoru, par izmaiņām projektā. Lūgums sīkāk izstāstīt, kādas
problēmas ir ar Pils pagalmu.
A.Bimbirulis: Šim stāstam ir ļoti senas saknes. Jau kādu gadu notiek saruna ar galveno arhitektu
par Pils pagalmu un dārzu, bet katrā gadījumā viņš īsti neņem vērā mūsu ieteikumus un mūsu
lūgumus. Šeit var pieminēt akmeņu krāvumu dārzā un celiņus. Mēs tomēr gribētu pieturēties pie
sākotnējā projekta, kuru, starp citu, arī neesam apstiprinājuši. Risinājumu var atrast abām pusēm
sadarbojoties, bet gadījumā, ja otra puse ar mums nevēlās sadarboties, risinājumu atrast mēs
nevaram. Un pagalms beigās būs tāds, kā sanāks.
I.Lancmanis: Šobrīd ir īstais brīdis to izrunāt.
B.Fībigs: Šeit ir jānodala divas lietas. Ir pils dārzs (augi, celiņi, akmeņu krāvums) – šeit
Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 8 (14)
risinājumu atradīsim gan ar ainavu arhitektu, gan A.Lapiņu. Lielākā problēma ir Pils galvenais
pagalms, kur šis te plakanais bruģis ir ieklāts, kā arī josla ar kaltu bruģi. Kanceleja ziņo, ka viņi to
nevarēs izmantot. Šeit vēlos oponēt Kancelejai, ka šis projekts tika saskaņots ar Kanceleju un, ja
runājam par bruģa nomaiņu visā pagalmā, tas galīgi neder. Pastāv iespēja runāt par kādu
paplatinājumu vai dzīslojumu, bet tad būtu jātiekas ar arhitektu un jārunā kā to varētu izmainīt.
A.Lapiņš: Runājot par sadarbību ar Kanceleju saistībā ar Pils pagalma dārzu. Vēsturiski Pils
pagalmā ir bijis apaļakmeņu bruģis, tādas arī ir sākotnēji tika ielikts projektā un šādu arī ielikām
šobrīd. No Kancelejas puses ir prasība, ka pagalmā būtu vajadzīgs ieklāt paklāju pieņemšanu
laikā, šādu prasību neesmu redzējis. Tika saņemta vēstule no VNĪ un Kancelejas par paklāju
ieklāšanas nepieciešamību, šis ir jaunums mums visiem.
I.Lancmanis: Un kāds būtu risinājums, kas neapdraudētu termiņus un apmierinātu Kanceleju?
A.Bimbirulis: Pirmkārt, atbildi uz izsūtīto vēstuli vēl neesam saņēmuši. Otrkārt, minimālās
prasības veidojās tāpēc, ka sākumā bija paredzēts, ka Pils priekšpuse arī tiks remontēta kopā ar
Pili, bet šobrīd situācija būs tāda, ka tad, kad ievāksimies Pilī, notiks laukuma rekonstrukcija. Tas
nozīmē, ka visas ceremonijas, kuras varam realizēt Pils priekšpusē, ieies iekšā pagalmā, kur būs
jāpārvietojas. Būs jāpārvietojas gan ikdienā, gan svinīgās ceremonijās.
A.Liepiņš: Bruģis ir tāds pats kā citur Vecrīgā un neviens tur neklūp.
I.Lancmanis: Tad kādas būtu jūsu vēlmes? Ideālā gadījumā visu noklāt ar kaltajiem akmeņiem?
A.Bimbirulis: Es domāju, ka tas nav iespējams. Ja mēs to izdarītu tikai pārvietošanās virzienos. Ir
konkrēta shēma, kas būtu vēlama.
B.Fībigs: Esmu saņēmis vienu vēstuli, kurā ir Pils projekta atbilde un vēlos informēt VNĪ,
Kanceleju un Projektu vadītājus, ka ir jādefinē prasības, kas izmainītu esošo projektu risinājumu.
Šeit Projektu vadītājiem un Kancelejai būtu jāierosina iespējamie risinājumi un tad varam runāt
par iekļaušanos termiņā un finansiālo aspektu. Vēl viena lieta – visi šie akmeņi tika pasūtīti 6-12
mēnešus atpakaļ un pavasara sezonā dabūt tādu pasūtījuma apjomu, kad notiek bruģēšanas darbi,
varētu būt sarežģīti. Esmu izdevis atbildes vēstuli Kancelejai ar lūgumu pārskatīt risinājumu.
I.Lancmanis: Šī ir ļoti nopietna lieta un tas jādara ir nekavējoties. Pie tam, runājot par akmeņiem,
noteikti pastāv iespēja dabūt apgūtus materiālus, jo pasūtīt tiešām varētu būt nereāli.
I.Šķenderis: Vēlos piebilst, ka no Kancelejas puses nav runa par kādām kardinālām pārmaiņām,
bet par ceremoniju nodrošināšanu, goda sardzes izvietošanu un pārvietošanos. Mēs no savas puses
nedevām skici, jo uzskatām, ka tas ir projektētāju jautājums un negribam iejaukties. Vēl man ir
zināms, cik ātri var dabūt bruģus, noteikti tas nav uzreiz, bet tas nav arī neatrisināms jautājums.
B.Fībigs: Ierosinu Pils padomei pielemt datumu līdz kuram būtu jāvienojas par risinājumu maiņu.
I.Lancmanis: Piekrītu, ka tas jādara šodien vai rīt. Bet ir vēl viens variants, kas būtu tāds kā
pēdējā iespēja. Ja ir svarīga tieši funkcionālā puse, tad pastāv iespēja piebērt spraugas nevis ar
smiltīm, bet ar mazajām smiltīm kopā ar kaļķi, līdz ar to mākslīgi izlīdzināt virsmu. Šis ir tāds kā
izmisuma variants situācijā, ja nav iespējams dabūt kalto bruģi.
A.Bimbirulis: Viss bruģis nav jāmaina, bet gan iešanas virzieni, kur jāieklāj paklājs un kur stāv
goda sardze. Uz apaļakmeņu bruģa tas nav iespējams, piemēram, dāmas ar augstiem papēžiem
nevarēs paiet.
M.Tols: Gribētu vērst uzmanību uz to, ka laiks, lai izmainītu projektēšanas risinājumus, bija
pietiekami arī projektēšanas stadijā un pirms bruģa ielikšanas. Viena kvadrātmetra bruģa
ieklāšanas izmaksas būvniekiem ir zināmas un tie ir desmiti eiro, tāpēc lūgums apdomāt arī
finansiālo pusi. Ieteicams ir aprēķināt izmaksas pēc skices un kopā ar projekta risinājumu maiņu
Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 9 (14)
prezentēt arī finansiālo pusi. Ja ir runa par vairākiem tūkstošiem, tad tas nav iespējams.
B.Fībigs: Tad paliekam pie tā, ka Kanceleja ar projekta vadītājiem izskata šos risinājumus un
aprēķina aptuvenās izmaksas. Runājot par Pils dārzu, šeit būtu jārunā ar ainavu arhitekti Ilzi
Janelsu attiecībā uz augu iegādi un izvietojumu.
A.Lapiņš: Iepriekšējā Pils padomes sēdē runājām par Pils dārza plāna nemainīšanu. Uzreiz pēc
padomes sēdes Kancelejai tika aizsūtīts lūgums vēstules formā līdz 2015.gada 14.aprīlim sniegt
ierosinājumus par izmaiņām dārza augu sortimentā. Līdz norādītajam datumam ne būvnieki, ne es
šādus ierosinājumus nesaņēma. 17.aprīlī notika tikšanās, kuras laikā tika spriests par izmaiņu
iespējamību, kā arī par to, lai viengadīgie augi tiktu nomainīti pret rododendriem. Būvnieki šos
augus ir rezervējuši atbilstoši projektam. Runa nav par izmaksām, bet gan par tempu, lai projektu
varētu pabeigt laikā.
B.Fībigs: Kad projekts tiks nodots, tiks skaitīts katrs augs. Ir pieļaujamas dažas atkāpes saistībā ar
augu veģetāciju attiecībā uz augiem, kas tiks stādīti vēlāk, bet projektu nevar mainīt, mainot augu
plānu visā zonā.
I.Kalniņa: Atbildot uz arhitekta epastu, Kanceleja lūdza arhitektam norīkot dārznieku, kas būtu
atbildīgs par dārza iekārtošanu. Lapiņa kungs tajā brīdī bija Vācijā. Sazinājāmies ar bijušo
projekta autori Kristīni Meinardi, kura ziņoja, ka ar projektu vairs nenodarbojas. Sazinājos ar
ainavu arhitekti Ilzi Janelsu, kura bija pārsteigta, ka viņu atkal uzrunājam, jo arī ar projektu vairs
nenodarbojas, taču ieradās Kancelejā un izteica savus priekšlikumus pēc dārza apskates. Piesaistot
Janelsas kundzi atkārtoti šim projektam, radām kompromisa risinājumu, ka ir nepieciešami Latvijā
selekcionētie augi un daudzgadīgie stādījumi.
I.Lancmanis: Janelsas kundzes piesaistīšana ir labs risinājums situācijai.
G.Princis: Vēlos tomēr precizēt lēmumu par Pils dārzu no iepriekšējās sēdes. Es sapratu, ka
nemainām arhitektūras risinājumus, bet runājam par apzaļumojumu situāciju – fundamentāli
nemainīt celiņus un iesegumus, bet risināt veģetācijas uzlabojumus.
A.Bimbirulis: Šādas darbības arī neprasa lielus valsts līdzekļus, šeit varēs ietaupīt. Vēl būtu labi
aizvest prom akmeņu krāvumu.
A.Lapiņš skaidro, ka akmeņu krāvums radās 1996.gadā rokot virtuvi, no pamatiem izbira šie te
akmeņi, kurus nebija kur novietot. Projektā bija paredzēts tos izvietot dārzā, bet konkrēta vieta
netika norādīta, līdz ar to tagad tie ir iznesti no pagraba un novietoti Pils dārza stūrī krāvuma
veidā.
I.Lancmanis: Doma ir skaidra, bet šobrīd vizuāli tas izskatās pēc nejauša akmeņu krāvuma. Šai
idejai ir nepieciešams apdomāts koncepts.
Ņemot vērā minēto informāciju, Rīgas pils atjaunošanas padome
NOLEMJ:
2.1. Uzdot PS „SBRE” nodrošināt papildus strādnieku nodarbināšanu objektā, nodrošināt
restauratoru darbību zonās, kur var veikt restaurēšanas darbus pilnā apjomā, kā arī vadības
līmenī veikt nepārtrauktu un regulāru projekta vadības koordināciju;
2.2. Uzdot Kancelejai un Pils projekta vadītājam vienoties par iespējamo risinājumu maiņu
Pils pagalma segumam, lai rastu kompromisu attiecībā uz ceremoniju un goda sardzes
nodrošināšanu.
Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 10 (14)
3. Projekta „Rīgas pils Kastelas (Konventa), Pils laukumā 3, Rīgā rekonstrukcijas –
restaurācija” virzība.
Ziņo: B.Fībigs (SIA„Būvalts”)
B.Fībigs prezentē Rīgas pils Kastelas (Konventa) rekonstrukcijas – restaurācijas projekta virzību.
Esam pirmā etapa nobeigumā, skiču projekts ir izstrādāts un apstiprināts Latvijas Nacionālajā
vēstures muzejā. Projekts tika sadalīts trīs kārtās, kur pirmā kārta ir kopējā Kastelas pārbūve
ieskaitot visus inženiertīklus, teritoriju tā, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālā vēstures muzeja
darbību. Tika izdalīta atsevišķi otrā kārta, kas ir saistīta ar Daugavas gāti. Par cik Rīgas pilsēta
risina jautājumu par Pils laukuma projektu, mēs lūdzām piesaistīties arī Daugavas gātei. Atsevišķi
gāte ir izdalīta tāpēc, ka ir jāsedz Rīgas pils pamati, veidojot iespēju gan nokļūt apakšā, gan veidot
evakuācijas eju no Pils pagrabiem, gan eksponētu Pils vēsturisko pamatu. Par cik ar pilsētu tiek
saistīta arī siltumtrašu pārbūve, vakar Rīgas pils attīstības departamentā vienojāmies kādā veidā
varētu risināt siltumtrašu izbūvi laukuma projekta ietvaros, kur ir varbūtība pārcelt siltumtrasi, kas
iet pāri Daugavas gātei, pārcelt uz Poļu gāti, līdz ar to Daugavas gātei nekas netraucētu veidot
padziļinājumu pie Pils mūriem. Trešā kārtā notiks atsevišķi restaurācijas darbi, kurus fiziski un arī
finansiāli mēs nevaram paspēt līdz 2018.gadam. Uz šodienu skiču projekts ir apstiprināts no
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un iesniegts Valsts nekustamajos īpašumos pasūtītājam,
pasūtītājs ir izskatījis, rīt vai parīt saņemam atpakaļ un iesniegsim Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijā un tālāk skaņosim Būvvaldē.
B.Fībigs iepazīstina klātesošos ar Projekta attīstības grafiku (skat. pielikumā).
I.Lancmanis: Lielais jautājums ir par to vai šajā īsajā termiņā ir izdevies iekļaut visu iespējamo
informāciju par to, kas ir atklāts zonāžu laikā, izpētes laikā un vai nepastāv riski, ka projekts ir
taisīts rēķinoties ar daudz slēptām lietām.
R.Liepiņš prezentē Rīgas pils Kastelas aktuālos projekta risinājumus- plānus, griezumus, fasādes,
3d attēlus, detaļas, projekta sadalījumu pa kārtām, fotoattēlus, vēsturiskās izpētes materiālus,
ģeoloģisko izpēti, uzmērījumu uc.. (skat. pielikumā nr.1).
I. Lancmanis jautā par iespējamajiem riskiem projektā, R.Liepiņš atbild, ka šobrīd nav iespējams
tos prognozēt, var būt tikai neparedzami pārsteigumi.
Tiek pastāstīts par projekta apjomu (9.sējumi). Tiek runāts par pamatu atrakšanu Daugavas gātē,
par samazināto pagraba apjomu (izstāžu zāle pagrabā netiks realizēta laika trūkuma, ierobežoto
finansu resursu un augstās riska pakāpes dēļ).
J. Dirveiks: Vai priekšlikums izbūvēt izstāžu zāli jumta stāvā kompensē piekļuvi tai un vai varam
būt gandarīti par jauno priekšlikumu?
R. Liepiņš: Šis ir kompromiss ar muzeju, kas nav kā kompensācija, bet kā papildus platības.
G. Princis: Kuras organizācijas ir apstiprinājušas izstādes zāles būvniecības pārtraukšanu
pagrabā? Vai ir ņemta vērā ideja par kultūrvēsturiskā objekta saglabāšanu? Vai šis jautājums ir
skatīts citās ieinteresētajās organizācijās?
M. Tols: To ir apstiprinājis Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs vienojoties ar Pasūtītāju,
ņemot vērā laika trūkuma, ierobežotos finansu resursus un augsto riska pakāpi.
G. Princis: Vai ir ņemta vērā ideja par kultūrvēsturiskā objekta saglabāšanu? Vai šis jautājums ir
skatīts citās ieinteresētajās organizācijās? Kā arī, ņemot vērā šīs izmaiņas, vai arhitektiem ir
samazinājies līguma apjoms un līguma summa?
B. Zakevica: Cik maksā izstāžu zāles būvniecība? Ja to neuzbūvēs tagad vai ieliks kādā no
Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 11 (14)
būvniecības kārtām, pastāv ļoti maza iespēja to uzbūvēt vispār.
K. Mucenieks: Izstāžu zāles būvniecība tiek atteikta finanšu apsvēruma dēļ, tāpēc, vienojoties
Pasūtītājam un Lietotājam, no zāles būvniecības atsakāmies pavisam, tāpēc tā arī netiek parādīta
skiču projektā.
I. Lancmanis: Ja muzejs saka, ka šīs telpas viņam nav nepieciešamas, tad tik tiešām bez tām var
iztikt. Taču, ja muzejs atsakās no šo telpu būvniecības ar sāpošu sirdi, pastāv iespēja izstādes zāli
iekļaut būvniecības trešajā kārtā.
B. Fībigs: Šeit nav runa par iegribām vai arī to, ko vajag un nevajag. Ir ierobežojumi laikā un
finansēs.
I. Lancmanis lūdz izteikties P. Blūma kungam.
P. Blūms: Mani ļoti uztrauc saspringtais temps. Nevis plānu tikai plānojot, bet arī visu aspektu
kopumā. Neesmu redzējis plānus, kur parādās kopējie izpētes un inventarizācijas rezultāti. Runājot
par pagraba izbūves izmaksām, tad kopumā izmaksas, kas būs nepieciešams, lai izbūvētu pils
telpu virsmas līdzvērtīgi to vērtībai, ir grandiozi lielas. Zāles izmaksas ir jāiekļauj plānā, citādi
zāle netiks uzbūvēta.
R. Liepiņš: Izstāžu zāles būvniecība var tikt izskatīta kā atsevišķs projekts.
Ņemot vērā minēto informāciju, Rīgas pils atjaunošanas padome
NOLEMJ:
3.1.Pieņemt zināšanai informatīvo ziņojumu par projekta „Rīgas pils Kastelas (Konventa), Pils
laukumā 3, Rīgā rekonstrukcijas – restaurācija” virzību;
3.2.Sekot līdz ekspozīcijas izveides procesam, sekot, lai ekspozīcija nenomāc vēsturisko telpu
noskaņu.
Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 12 (14)
4. Privāto investoru (mecenātu) finansējuma piesaisti Rīgas pils Kastelas daļai (Remtera
un Kapelas zāles restaurācijai).
Ziņo: M.Tols (VNĪ)
M.Tols informē par iespēju piesaistīt privātos investorus, kur varētu notikt atsevišķu elementu
finansēšana no investoru puses gan būvniecības, gan arī vēlākā projekta stadijā. Šādu ideju būtu
jāapspriež ar Vēstures muzeja direktoru Radiņa kungu. Būtu arī jāizveido fonds.
M. Tols jautā Padomes locekļu viedokli.
I.Lancmanis: Ideja ir lieliska. Šāda tipa „draugu” fondi darbojas gan muzejiem, gan pilīs visā
Eiropā. Rīgas pils ir prestižs objekts Latvijā un, ja šo ideju attiecīgi pasniedz, tad, manuprāt, katrs
vēlētos piedalīties ar savu pienesumu. Piemēram, Berlīnē pastāv katalogs, kur mecenātam ir
iespēja izvēlēties konkrētu elementu – vai tas būtu ķieģelis, arka vai balkons – un ziedot tā
izbūvei.
R. Liepiņš: Būtu jāpadomā cik demokrātiskam kopumā būtu jābūt Pils projektam - cik atvērtam
mecenātismam.
M. Tols: Nākamais solis būtu pārrunāt ideju ar A. Radiņa kungu par fonda izveides iespējām,
iespējamajam nodokļu atlaidēm mecenātiem un komunikāciju plāna izveidi.
Ņemot vērā minēto informāciju, Rīgas pils atjaunošanas padome
NOLEMJ:
4.1.Konceptuāli atbalstīt privāto investoru (mecenātu) finansējuma piesaisti Rīgas pils
Kastelas daļai (Remtera un Kapelas zāles restaurācijai).
4.2.Uzdot VAS „Valsts nekustamie īpašumi” Valdes priekšsēdētājam M.Tolam pārrunāt
privāto investoru (mecenātu) finansējuma piesaisti ar Vēstures muzeja direktoru Arni
Radiņu.
5. Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves interjera risinājumi (gleznas).
Ziņo: S. Fogele (Prezidenta kanceleja)
Rīgas pils atjaunošanas padome iepazīstas ar gleznu kopiju koncepciju; Rīgas pils atjaunošanas
padome iepazīstas ar Andra Začesta profesionālās pieredzes aprakstu; Rīgas pils atjaunošanas
padome konstatē, ka Andris Začests ir vienīgais pretendents, kas māksliniecisku iemeslu dēļ
koncepcijā norādītās gleznas var izgatavot mākslinieks Andris Začests.
Ņemot vērā minēto informāciju, Rīgas pils atjaunošanas padome
NOLEMJ:
5.1.Apstiprināt gleznu kopiju koncepciju. Apstiprināt, ka māksliniecisku iemeslu dēļ tālāk
norādīto gleznu kopiju izgatavošana uzticama Andrim Začestam:
1) Kurzemes hercogu dubultportretu kopiju grupa Dorotejas istabai (T 283)
Hercogs Gothards Ketlers un Hercogiene Anna
Hercogs Jēkabs
Hercogiene Luīze Šarlote
Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 13 (14)
Hercogs Ernsts Johans Bīrons
Hercogiene Benigna Gotlība
Hercogs Pēteris Bīrons
2) Seno valdnieku kopiju grupu Sarkanajam salonam (T 163)
Karaliene Kristīne
Jans III Sobeskis
Katrīna II
3) Gleznas kopija Zilajam salonam (T 164)
J.G.Herders
Padomes priekšsēdētājs I.Lancmanis
Padomes priekšsēdētāja vietnieks M.Tols
Protokolēja L.Ešmite
Sanāksme beidzās plkst.13.00
Rīgas pils atjaunošanas padomes protokols Nr.23, 2015 14 (14)
Pielikums nr.1