Pārskats par LP izstrādiZiemeļu karu) saistītie objekti. Vēsturiskajā kartē Lokālplānojuma...

Rīgas domes Rīgas brīvostas pārvalde Pilsētas attīstības departaments Kalpaka bulvāris 12, Rīga, LV1010 Amatu iela 4, Rīga, LV1050 www.rop.lv tālr.67012947, [email protected] www.rdpad.lv

SIA „METRUM” Ģertrūdes iela 47-3, Rīga, LV1011

tālr.80008100, [email protected]

www.metrum.lv

LOKĀLPLĀNOJUMS Krievu salā kā Rīgas teritorijas plānojuma 2006. -2018.

gadam grozījumi

Izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 14.10.2014. noteikumiem Nr.628 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” (spēkā no 01.05.2015.)

PIELIKUMI Ierosinātājs:

Rīgas Brīvostas pārvalde

Lokālplānojuma izstrādes vadītāja: Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale Izstrādātājs: SIA „METRUM”, reģ. Nr.40003388748, Ģertrūdes iela 47-3, Rīga, LV-1011 Projekta vadītāja: Māra Kalvāne

2017/2018

Lokālplānojums Krievu salā, Rīgā

2

SATURA RĀDĪTĀJS

1. LOKĀLPLĀNOJUMA TERITORIJAS KRIEVU SALĀ, RĪGĀ ATTĪSTĪBAS VĒSTURISKAIS KONTEKSTS 3

2. SUGU UN BIOTOPU AIZSARDZĪBAS JOMAS EKSPERTA ATZINUMS 16

3. EKSPERTA/ORNITOLOGA ATZINUMS 25

4. TRANSPORTA PLŪSMAS IZPĒTE 39

5. DZELZCEĻA INFRASTRUKTŪRAS (SLIEŽU CEĻU) APLIECĪBA 55


3

1. LOKĀLPLĀNOJUMA TERITORIJAS KRIEVU SALĀ, RĪGĀ ATTĪSTĪBAS VĒSTURISKAIS KONTEKSTS

Krievu sala, kas vēljoprojām oficiāli tiek uzskatīta par pussalu (saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu),

atrodas Daugavas lejtecē pie Hapaka grāvja ietekas Daugavā. Krievu sala veidojusies 18.gsadsimta

pirmajā pusē, tad tā daļēji noskalota un pārveidota Daugavas kuģu ceļa izbūves gaitā līdz 19.gadsimta

40-tajiem gadiem. Krievu sala jau no 20.gadsimta 40-tajiem gadiem ir pussala.

Sākot ar 6.gadsimtu, Daugava tika iekļauta starptautiskā tirdzniecības ceļu tīklā. Lībieši jau sen kuģoja pa

Baltijas jūru un uz Gotlandi. Lībiešiem un it īpaši kuršiem bija labi attīstīta flote piekrastes kuģniecībai.

Jūras tirdzniecība Daugavas grīvā notika arī „vikingu laikmetā” (10.-11.gs.). Šajā laika posmā Rīga

izveidojās ne tikai kā krustnešu atbalsta punkts, bet arī kā jūras tirdzniecības centrs, kam bija plaši sakari

ar daudzām aizjūras zemēm.

16.gadsimtā sakarā ar pilsētu un rūpniecības attīstību Rietumeiropā, Rīgas ostu apmeklēja 200 – 300

ārzemju kuģu gadā. 17.gadsimta beigās – līdz 400 kuģiem, bet 18. gadsimtā jau aptuveni 1000 kuģu

gadā. 2/3 līdz ¾ eksportpreču vērtības veidoja rūpniecības izejvielas, galvenokārt tehniskās kultūras (lini

un kaņepāji) un kokmateriāli, ko Rīgai piegādāja no Vidzemes, Kurzemes, Latgales un no Rīgas

tirdzniecības aizmugures –Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas, u.c..

Līdz 19.gadsimta vidum Rīgas jūras tirdzniecības eksportpreču sastāvs būtiski nemainījās. Krietni tikai

bija palielinājies kokmateriālu un linu eksports. Sākot ar 19.gadsimta vidu Rīgas jūras tirdzniecībā

nozīmīgs kļuva arī labības eksports. Galvenās importpreces bija audumi, sāls, cukurs, tabaka, kafija, augļi,

garšvielas. 19.gs. 1.pusē – arī kokvilna, krāsvielas, metālizstrādājumi, instrumenti, mašīnas.

1.attēls. Rīgas apkārtne 1652.gadā. Avots: „Rīga 1621.-1710.gada kartogrāfiskajos attēlos”.

13.attēlā (J.K.Broces pārzīmēts E.Tolksa kartes fragments) parādīta ģeogrāfiskā situācija teritorijai Daugavas abos krastos no Rīgas pilsētas līdz Daugavas grīvai, kā arī ar 1700.-1701.gada karadarbību (ar

Lokālplānojuma teritorijas

aptuvens novietojums


4

Ziemeļu karu) saistītie objekti. Vēsturiskajā kartē Lokālplānojuma teritorijas vietā atrodas Hapaka grāvja un Beķera grāvja upju grīvu teritorija pie Daugavas, ar vairākām applūstošām salām un pussalām.

1764.gadā Rīgas jūras tirdzniecības ostā tika veikti plašāki upes regulēšanas darbi un izbūvēti dambji (daži saglabājušies līdz mūsu dienām). 19.gadsimta pirmajā pusē Rīgas ostu sāka paplašināt un padziļināt. Rīgas līča piekrastē uzstādīja navigācijas zīmes, Bolderājā pie ieejas ostā 1818.gadā uzcēla bāku. 1850.- 61. gadā uzbūvēja Mangaļsalas jūras dambi un Austrumu molu, bet 1884-85 – Rietumu molu. Notika sistemātiski gultnes regulēšanas darbi un kuģuceļu padziļināja līdz 7,2 m. Rīgas jūras tirdzniecības ostas nozīme Krievijas tirdzniecībā stipri palielinājās pēc Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līnijas izbūves 1861.gadā. 1873.gadā paplašināja ostas rajonu un tika ierīkotas jaunas piestātnes Jaunmilgrāvī un Bolderājā. 1877-81 gadā tika izbūvēta Ziemas osta Daugavgrīvā. 19.gadsimta beigās ostas vajadzībām izbūvēja Andrejsalu.

Voleru apkaime līdzīgi citām Rīgas apkaimēm veidojusies uz agrākajām muižas zemēm. 17.-19.gadsimtā Voleros atradās vairākas lauksaimnieku sētas, tomēr apstrādāšanai piemērotas zemes bija maz. Līdz ar to lielākā daļa apkaimes iedzīvotāju iztiku ieguva ar jūru un upi saistītos amatos. Rosīga saimnieciskā dzīve Voleros aizsākās 18.gadsimtā, kad 1736. gadā Voleru muižu nopirka latviešu izcelsmes rūpnieks Jānis Šteinhauers. No šī brīža Voleri kļuva par svarīgu kokapstrādes vietu, Daugavas krastā tika uzcelta kokzāģētava ar 3 gateriem, kas darbojās līdz 19.gadsimta sākumam. Lai darbinātu gaterus, tika uzbūvētas vērienīgas dzirnavas. Voleri kokapstrādei bija ļoti pateicīga vieta – pa Daugavu bija ērti pludināt baļķus, Voleros tos sazāģēja dēļos un gatavo produkciju krāva tieši kuģos. Šim mērķim tika izbūvēta arī neliela rūpnieciska osta.

Krievu sala teritoriāli šodien iekļaujas Voleru apkaimē, taču vēsturiski ir saistīta arī ar Bolderājas apkaimi, kas atrodas Hapaka grāvja pretējā krastā.

Bolderāja kā apdzīvota vieta sākusi veidoties 18.gs. uz kādreizējās Bolderājas muižas (Bolderaa, Aahacken, Bergshof) zemes. 19.gs. 30. – 40. gados Bolderājā tika būvēti kuģi. Kopš 1851.gadā Krievijas valdība atļāva izbūvēt ziemas ostu Daugavgrīvā, kur tika piešķirts arī zemes gabals izkrauto preču uzglabāšanai, dziļas iegrimes okeāna kuģi te atstāja daļu kravas, ko tālāk uz Rīgu sūtīja ar liellaivām. 19.gs. arī Buļļupe izveidojās par dzīvu upju transporta dzīslu, jo tās dziļums bija pietiekams, lai pat to pārvietotos vidēji lieli upju tvaikoņi.

Kad 1873.gadā tika izbūvēta dzelzceļa līnija Rīga – Bolderāja (Ostasdambis), arī Bolderājas miests piedzīvoja strauju attīstību. Bolderājas miestiņš izveidojās lielākoties iekārtotās muitnīcas dēļ (Kurzemes jeb Bolderājas muita). 1603.gadā pie ūdens kapteiņa kantora un loču apmetnes uz kāpas tā laika Lielupes, vēlākās Buļļupes labajā krastā tika ierīkota muitnīca, kas darbojās līdz 20.gadsimtam. Atrodoties pie Daugavas ietekas jūrā, tai vēsturiski bija liela nozīme, gadsimtiem ilgi kontrolējot garām braucošo kuģu satiksmi. Līdz ar to 19.gs. Bolderāja izveidojās par Rīgas priekšostu un fabrikas miestu. Gan saražoto preču, gan strādnieku skaita ziņā Bolderāja pirms 1.Pasaules kara bija piektajā vietā starp Latvijas industriālajiem centriem (1900. gadā ir 1162 nodarbinātie strādnieki, 1910.gadā skaits bija audzis līdz 1832 strādniekiem).

1866. gadā tika dibināta Bolderājas mašīnbūves fabrika, kas veica arī kuģu remontu, šajā pat gadā sāka darboties Kārļa Šmita Rīgas cementa rūpnīcas filiāle. 1884.gadā darbu sāka džutas un linu vērpšanas un aušanas fabrika (pirmā fabrika Rīgā, kurā ierīkota elektriskā apgaismošana). Darbojās arī trāna fabrika, kokzāģētavas. 1909.gadā Bolderājā bija 280 koka un 20 mūra ēkas.

Tā kā Bolderāja atradās tiešā Daugavgrīvas cietokšņa tuvumā, tā stipri cieta no 1.Pasaules kara notikumiem. Karš ietekmēja rūpniecību, daudzu uzņēmumu iekārtas tika evakuētas uz Krievijas iekšzemes guberņām, savukārt fabriku un rūpnīcu ēkas tika izpostītas.

1924.gadā Bolderāja līdz ar citām Pārdaugavas teritorijām (Daugavgrīvu, Kleistiem, Buļļu un Solitūdes muižām, Lielo un Mazo Dammes muižu, Anniņmuižu un Šampēteri) tika iekļautas Rīgas administratīvajās robežās. Bolderājas ielu tīklu 1940.gadā veidoja 32 ielas.

Pēc 2.Pasaules kara daļai Bolderājas iedzīvotāju bija jāatstāj savas mājas, jo teritorija tika atsavināta padomju kara flotes bāzes celtniecībai. 1958. gadā tika pārtraukta pasažieru vilcienu kustība uz


5

Bolderāju, palēnām apsīka arī kuģīšu satiksme uz šo apkaimi, līdz ar to satiksmei ar Rīgas centru palika tikai autobuss.

Bolderāja turpināja attīstīties, kā rūpniecisks rajons. Tika uzcelta silikātķieģeļu rūpnīca, kas izejvielai izmantoja vietējās smiltis. 1950.gadu sākumā tika izbūvēta Bolderājas silikātķieģeļu rūpnīcas strādnieku ciemats ar tipveida dzīvokļiem un sabiedriskajām ēkām - bērnudārzu, ēdnīcu un veikaliem. Dzīvojamo namu būvei šajā periodā Rīgas nomalēs pie lielajiem rūpniecības uzņēmumiem bija principiāla nozīme, kas saistāma ne tikai ar tipveida projektu ieviešanu, bet arī ar pieredzes uzkrāšanu kompleksai mikrorajonu projektēšanai un celtniecībai tuvākajā nākotnē. 1965.gadā tapa visa dzīvojamā rajona detālplānojums. Rajona apbūve tika paredzēta 2 mikrorajonos, ietverot sabiedrisko centru, atpūtas un sporta zonas, transporta un inženierkomunikāciju tīklu. Līdz ar 1965.gadu aizsākās paneļēku būvniecība Bolderājā, paredzot rajonā izmitināt 15 tūkstošus iedzīvotāju.

20.gs. otrajā pusē Bolderājā bez silikātķieģeļu rūpnīcas, darbojās Bolderājas koksnes kompleksās pārstrādes kombināts (tagad - a/s „Bolderāja”), Rīgas būvmateriālu ražošanas apvienība (tagadnē - a/s „Būvmateriāli AN”), Latvijas finiera ražošanas apvienība (tagad - a/s „Latvijas finieris”), mehāniskā rūpnīca, vilnas izstrādes rūpnīca „Rīgas tekstils” filiāle u.c. rūpniecības uzņēmumi, kā arī Centrālais jahtklubs. Ņeot vērā Krievu salas teritorijas attīstības vēsturi, Krievu salas teritorijā un 1 km rādiusā ap to nav

konstatēti arhitektūras vai citi kultūras pieminekļi. Krievu sala ir Rīgas brīvostas sastāvdaļa jau gandrīz

veselu gadsimtu. Krievu salas daļa gar Beķera grāvi līdz 20.gadsimta sākumam bija kā atsevišķa sala -

saukta par Komersanta salu. Krievu salu jau 20.gsadsimta 30-tajos gados bija paredzēts izmantot ogļu

pārkraušanai, bet 80-tajos gados tika uzsākta tās izmantošana ostas vajadzībām, izbūvējot kokmateriālu

pārkraušanas kompleksu, kas bija saistīti ar Hapaka grāvja otrā pusē izvietoto kokapstrādes kombinātu.

No purvainas un niedrēm klātas teritorijas Krievu sala pēdējo 5-10 gadu laikā izveidojusies par lielu

sauszemes teritoriju. Teritorijas izveidošanai un Daugavas krasta nostiprināšanai, kā arī ūdens pieejas

ceļu padziļināšanai no Daugavas gultnes ir uzskaloti 2,7 miljoni kubikmetru smilts, kas Krievu salas

teritoriju 75 ha platībā no nulles atzīmes paceļ līdz 2,50 m virs jūras līmeņa.

Ņemot vērā pēdējā laikā veiktos zemes darbus un sauszemes platību ievērojamo palielinājumu, Krievu

salas teritorija turpmāk vairs nebūtu uzskatāma par atsevišķu pussalu, bet gan daļu no Daugavas kreisā

krasta sauszemes teritorijas, kuru no vienas puses apskalo Daugavas upes ūdeņi, bet no otras puses

Hapaka grāvja un Beķera grāvja ūdeņi.

Krievu salas teritorijas attīstību laika gaitā skatīt 2. līdz 7. attēlā.


6

2.attēls. Lokālplānojuma teritorija 1929.gadā. Avots: riga.zurbu.net.


7

3.attēls. Lokālplānojuma teritorija 1983. gadā. Avots: riga.zurbu.net.


8

4.attēls. Lokālplānojuma teritorija 2003.gada aprīlī. Avots: Google Earth.



9


7.attēls. Lokālplānojuma teritorija 2017.gada jūnijā. Avots: Google Earth.


10

Rīgas Attīstības plāni / ģenerālplāni

1925.gadā arhitekta A.LAmzes vadībā nodibināja Rīgas jaunizbūves biroju, kur izstrādāja Rīgas ģenerālplānu līdz ar pilsētas centrālās daļas detālplānojuma projektu un jauniem būvnoteikumiem, kā arī likumprojektu par Rīgas celtniecību. A.Lamzes 1936.gadā apstiprinātaja pilsētas plānā (skat. 8.attēlu) visa Krievu sala, Voleri, Krēmeri un daļa no Spilves pļavām Daugavas kreisajā krastā tika plānota kā rūpniecības osta, bet teritorijas Daugavas labajā krastā - Kundziņsala, Eksportosta, Andrejsala un Andrejosta – kā tirdzniecības ostas attīstības teritorija.

8.attēls. Rīgas plāna fragments, 1936.gads. Avots: foto no izstāžu cikla „Rīga, kuras nav.”

9.attēls. Rīgas plāna fragments, 1955.gads. Avots: foto no izstāžu cikla „Rīga, kuras nav.”


11

1955.gadā apstiprināja pirmo Rīgas attīstības ģenerālo plānu pēc II pasaules kara, kas paredzēja pilsētas rekonstrukciju un tālāko izbūvi saskaņā ar toreiz padomju pilsētbūvniecībā valdošajiem principiem (skat. 9.attēlu). 1969.gadā tika apstiprināts otrais pilsētas ģenerālais plāns, kas paredzēja gan jaunu tiltu celtniecību pāri Daugavai, gan vērienīgu ostas teritoriju attīstību iekļaujot ostas teritorijā ne tikai visu Eksportostu un lokālplānojuma teritoriju, bet arī plašas rūpnieciskās apbūves teritorijas līdz pat Sarkandaugavai (skat. 10.attēlu).

10.attēls. Rīgas plāna fragments, 1969.gads. Avots: foto no izstāžu cikla „Rīga, kuras nav. Kartes un plāni- GALVENAIS UN

PAMATPLĀNS”


12

Krievu salas detālplānojums

Rīgas dome 2000. gada 29. februārī apstiprināja Krievu salas detālplānojumu ar lēmumus Nr. 65 “Par Krievu salas detālplānojuma apstiprināšanu”. Detālplānojums spēku zaudēja līdz ar Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam apstiprināšanu 2005. gada 20. decembrī.


13


14


15

2007.gada 17.janvārī Latvijas Republikas Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2007-11-03 „Par Rīgas

teritorijas plānojuma daļas 2006.– 2018. gadam, kas attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju, atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 115. pantam”. Tiesa nolēma:

1) Atzīt Rīgas teritorijas plānojuma 2006.–2018. gadam daļu, kas attiecas uz Rīgas brīvostas

teritoriju, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošu no tās

spēkā stāšanās brīža, tas ir, 2006. gada 4. janvāra;

2) Noteikt, ka Ministru kabineta 2006. gada 22. augusta noteikumos Nr. 690 „Noteikumi par Rīgas

brīvostas teritorijas noteikšanu” noteiktajās Rīgas brīvostas robežās ir spēkā Rīgas attīstības plāns

1995.–2005. gadam un attiecīgie Rīgas pilsētas apbūves noteikumi.

11.attēls . Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana saskaņā ar Rīgas attīstības plānu 1995.-2005.gadam, spēkā esošs Rīgas brīvostas

teritorijā no 2006.gada 4.janvāra, saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu.


16

2. SUGU UN BIOTOPU AIZSARDZĪBAS JOMAS EKSPERTA ATZINUMS


17


18


19


20


21


22


23


24


25

3. EKSPERTA/ORNITOLOGA ATZINUMS


26


27


28


29


30


31


32


33


34


35


36


37


38


39

4. TRANSPORTA PLŪSMAS IZPĒTE


40


41


42


43


44


45


46


47


48


49


50


51


52


53


54


55

5. DZELZCEĻA INFRASTRUKTŪRAS (SLIEŽU CEĻU) APLIECĪBA

Pārskats par LP izstrādiZiemeļu karu) saistītie objekti. Vēsturiskajā kartē Lokālplānojuma...

Documents

Transcript of Pārskats par LP izstrādiZiemeļu karu) saistītie objekti. Vēsturiskajā kartē Lokālplānojuma...