Pārrobežu uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla stratēģija

Tarpvalstybinio verslui palankių bibliotekų tinklo strategija

Joint Cross Border Business Support Libraries Network Strategy

part financed by European RegionalDevelopment Fund

cross bordercooperation programme2007 - 2013

bringing neighbours closer

Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas finansētā projekta „Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku pārrobežu sadarbības tīkla izveidošana”, projekta Nr. LLIV-253

Latvijos ir Lietuvos bendradarbiavimo per sieną programma projekto „Tarpvalstybinių verslui palankių bibliotekų tinklo kūrimas”, Projekto kodas LLIV-253

Latvia-Lithuania Cross Border Cooperation Programme Project „Establishment of business support library cross border network”, Project No LLIV-253

Pārrobežu uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla stratēģija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3

Kāpēc un kam ir veidota stratēģija? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3

Biznesa atbalsta bibliotēku attīstības tendences pasaulē . . . . . . . . . . . . . . . . 4

Projektā iesaistīto teritoriju uzņēmējdarbības vides raksturojums . . . . . . . . . 4

Īss Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla stratēģijas izklāsts . . . . . . . . . 5

Tarpvalstybinio verslui palankių bibliotekų tinklo strategija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9

Kodėl ir kam sukurta strategija? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9

Verslui palankių bibliotekų raidos tendencijos pasaulyje . . . . . . . . . . . . . . . . 10

Į projektą įtrauktų teritorijų verslo aplinkos apibūdinimas . . . . . . . . . . . . . . . 10

Trumpas Verslui palankių bibliotekų tinklo strategijos išdėstymas . . . . . . . . 11

Joint Cross Border Business Support Libraries Network Strategy . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15

3

Kāpēc un kam ir veidota stratēģija?Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla stra-

tēģijas izstrāde ir viena no projekta Pārrobežu uz-ņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla izveidošana aktivitātēm. Projekts aptver Bauskas un Rundāles novadus Latvijā, kā arī Pasvalys, Pakruojis un Biržai rajonus Lietuvā. Projekta mērķis ir nodro-šināt konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstību pārrobežu teritorijā, radot ērtu piekļuvi uzņēmēj-darbību veicinošiem instrumentiem lauku terito-rijās. Projekta apakšmērķi ir, pirmkārt, uz esošo publisko bibliotēku pamata izveidot uzņēmējdar-bības atbalsta bibliotēku tīklu, otrkārt, nodrošināt fizisku un virtuālu pieeju izveidotajiem uzņēmēj-darbības resursu centriem un, treškārt, veicināt reģionā uzņēmējdarbības ideju attīstību un ino-vatīvu domāšanu, iesaistot pasākumos jaunatni, potenciālos, kā arī esošos uzņēmējus.

Patlaban izveidoto publisko bibliotēku tīkls cieši noklāj visu projektā iesaistīto pašvaldību te-ritoriju. Projekta īstenošanas laikā tiks izveidots Pārrobežu uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkls, kas sastāvēs no piecām galvenajām atbalsta bibliotēkām rajonu centros, kā arī 118 vietējām atbalsta bibliotēkām, kas pildīs uzņēmējdarbības atbalsta tīkla apkalpojošās funkcijas. Katrā uzņē-mējdarbības atbalsta bibliotēkā tiks ierīkota arī t.s. vienas pieturas aģentūra, kas nodrošinās visiem interesentiem, t.sk. uzņēmējiem, vienotu piekļuvi e-pakalpojumiem, kas nepieciešami uzņēmējdar-bības veikšanai, piemēram, dažādu dokumentu noformēšana, pieteikumu iesniegšana u.tml.

Bauskas novadā septiņas vietējās atbalsta biblio-tēkas (Gailīši, Jauncode, Rītausmas, Code, Brunava, Ceraukste un Grenctāle) galvenajai Pārrobežu uz-ņēmējdarbības atbalsta bibliotēkai Bauskā ir jau izvēlētas. Vienlaikus tās tiks veidotas arī kā vienas pieturas aģentūras vietējās pašvaldībās.

Pārrobežu uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla stratēģija

Projekts kopumā koncentrējas uz tādu problē-mu risināšanu, kas ir kopīgas gan Latvijai, gan arī Lietuvai. Galvenās problēmas projektā iesaistītajos pārrobežu rajonos ir dzīvotspējīgu biznesa ideju trūkums, efektīvu biznesa veicināšanas instrumen-tu nepietiekamība pašvaldībās, kā arī uzņēmējdar-bības atbalsta centru koncentrācija galvenokārt pilsētu apkārtnē. Lai risinātu rajonos pastāvošās problēmas, publiskās bibliotēkas tiek izvēlētas kā galvenie atbalsta punkti uzņēmējdarbības veicinā-šanai, jo tās ir atvērtas katram, pieejamas un tajās jau ir atrodami nozīmīgs daudzums uzņēmējdar-bības attīstībai nepieciešamās informācijas.

Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla stratēģija ir vidēja termiņa stratēģija laika pos-mam no 2014. līdz 2020. gadam ar mērķi palīdzēt apzināt projektā iesaistīto teritoriju iedzīvotā-ju radošo potenciālu un uzlabot viņu uzņēmēj-darbības prasmes, kā arī radīt iespējas inovāciju pārveidei dzīvotspējīgos risinājumos. Stratēģiju ir izstrādājušas SIA SAFEGE Baltija pētnieces Iveta Baltiņa, Sandra Brigsa un Inga Uvarova.

4

Stratēģijas izstrādes laikā pētnieces tikās ar pro-jektā iesaistīto pušu pārstāvjiem, kā arī organizēja fokusgrupas, uzklausot pašvaldību un bibliotēku darbinieku viedokli par nepieciešamajiem rīcī-bas virzieniem. Stratēģijā aprakstīto aktivitāšu mērķa grupas ir jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem, potenciālie uzņēmēji, tikko darbību uz-sākušie uzņēmēji, kā arī esošie vietējie uzņēmē-ji. Daļa stratēģijā minēto aktivitāšu ir vērstas arī uz bibliotēkas personāla iemaņu paaugstināšanu un bibliotēkas infrastruktūras pilnveidošanu. Ar stratēģiju interesenti var iepazīties bibliotēku mā-jas lapās, kā arī projekta ietvaros uzlabotajās paš-valdību mājas lapās.

Viena no bibliotēkas lomām uzņēmējdarbības veicināšanā ir nodrošināt vietu, kur uzņēmējiem un citiem interesentiem ir iespējams apmainīties ar informāciju un pieredzi. Tā ir iespēja satikt cil-vēkus ar jaunām idejām. Tādēļ bibliotēkām ir bū-tiski izstrādāt arī katrai savu stratēģiju, kurā tiktu aplūkotas mērķa grupas un bibliotēku darbība plānota tā, lai maksimāli piedāvātu visnepiecieša-mākos pakalpojumus katram interesentam.

Biznesa atbalsta bibliotēku attīstības tendences pasaulēPētnieki vairākkārt uzsvēruši, ka bibliotēkas

var kļūt par inovāciju sociālo platformu tikai tad, ja tās ir inovatīvas savu pakalpojumu sniegšanā. Bibliotēkas darbiniekiem ir jāapgūst biznesa ie-maņas un jākļūst no “grāmatu orientētiem” par “uz apmeklētāju orientētiem”. Bibliotēkas, kas ievirza darbu jaunā, laikmeta izmaiņu ietekmē-tā gultnē, apzina klientu vērtības un vēlmes, lai precīzi vērstu savu darbu viņu interešu virzie-nā. Būtiska loma šī mērķa sasniegšanā ir dažā-diem informatīviem pasākumiem un mārketinga aktivitātēm.

Dānijā pēdējo desmit gadu laikā aptuveni 25% no valsts pārvaldes pakalpojumiem, ko sniedz pašvaldības, pakāpeniski tiek novirzīti izpildei publiskajās bibliotēkās. Līdz ar valsts pakalpoju-mu digitalizāciju pakāpeniski pieaug arī publisko bibliotēku loma, jo tām parasti ir augsti kvalificēts darbaspēks, atbilstoša infrastruktūra un aprīko-jums, lai tiktu nodrošināta augsta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. Dānijas bibliotēku ap-meklētāji aktīvi sadarbojas ar bibliotēku, sniedzot

viedokli par viņiem piemērotākajām darba stun-dām, nepieciešamajiem pakalpojumiem, kā arī iz-sakot viedokli par e-pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Norvēģijā pakāpeniski pieaug to cilvēku skaits, kuri izmanto publiskās bibliotēkas, lai satiktos ar kolēģiem, pārspriestu biznesa ideju vai arī pieda-lītos virtuālās diskusiju grupās. Zviedrijā pastipri-nāta uzmanība tiek pievērsta bibliotekāra jaunās lomas nostiprināšanai. Bibliotēkas darbinieki at-karībā no apmeklētāju vēlmēm vienlaikus ir gan sadarbības partneri, gan iedvesmotāji, gan arī padomdevēji.

Bibliotēkas Grieķijā, savukārt, pievērš uzmanī-bu specializētās literatūras iegādei vai arī literatū-ras avotu pieejamības nodrošināšanai, informāci-ju tehnoloģiju apmācību kursu nodrošināšanā, kā arī ērtu individuālo darba vietu nodrošināšanā. Grieķu publiskās bibliotēkas savus pakalpojumus nosacīti iedala, pirmkārt, apmācību pakalpojumos, kas orientēti uz izglītības iestāžu jauniešiem, kā arī pieaugušo tālmācības kursiem, otrkārt, uzņēmēj-darbības atbalsta pasākumi, treškārt, e-pakalpoju-mi, ceturtkārt, kultūras un sociālās kohēzijas pasā-kumi un, piektkārt, sociālās iekļaušanas pasākumi, piemēram, mobilie bibliotēku pakalpojumi.

Projektā iesaistīto teritoriju uzņēmējdarbības vides raksturojumsBauskas un Rundāles novadam, kā arī Biržai,

Pakruojis un Pasvalys rajoniem Lietuvā ir rakstu-rīgas kopīgas iezīmes. Visas projektā iesaistītās teritorijas atrodas tuvu Lietuvas-Latvijas robežai un tuvākais uzņēmējdarbības attīstības centrs ir Rīga. Visām teritorijām ir raksturīgs iedzīvotāju skaita samazinājums un darba devēju skaita pie-augums, kas vidējā termiņā varētu radīt problē-mas ar atbilstoša darbaspēka atrašanu. Teritoriju kopīgā iezīme ir arī zemais uzņēmēju skaits, kaut gan tam ir pozitīva tendence pieaugt. Bauska iz-veidoto uzņēmējdarbības ekonomisko vienību skaita ziņā ieņem pirmo vietu, bet Pakruojis rajo-nā ir vismazākais uzņēmēju skaits.

Teritoriju lielāko daļu aizņem lauksaimniecī-bas nolūkiem izmantojama zeme. Galvenā lauk-saimniecības produkcija ir graudaugi, un starp graudaugu ražotājiem ir nodibinājusies veiksmīga

5

sadarbība. Dažās uzņēmējdarbības jomās pro-jekta iesaistītajās teritorijās atrodas ekonomiski spēcīgi uzņēmumi, kas ieņem vadošo vietu savā valstī, piemēram:

• Rundālē atrodas viena no Latvijā vadošajām kāpostu audzētavām;

• Bauskā atrodas viens no vadošajiem vistu au-dzēšanas uzņēmumiem;

• Pasvalys siera fabrika ir viena no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē Lietuvā;

• Biržai ir izvietota viena no vecākajām tekstilra-žotnēm, kas ražo lina izstrādājumus.Neskatoties uz to, rajonos vēl joprojām visiz-

platītākā ir individuālo uzņēmēju un saimniecību forma, izņemot Pasvalys rajonu.

Visiem rajoniem ir kopīgas divas galvenās uzņēmējdarbības nozares – alus ražošana un tū-risms, kas rada iespējas nākotnē starp projektā ie-saistītajām pusēm veidot sadarbības tīklu. Lai šīs iespējas attīstītu, iezīmējas bibliotēkas loma, kas var kalpot kā vieta zināšanu un pieredzes apmai-ņai un jau esošo kontaktu nostiprināšanai pārro-bežu līmenī.

Īss Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla stratēģijas izklāstsLai apzinātu galvenos stratēģijas rīcības vir-

zienus, tika veikta projekta partneru SVID ana-līze, nosakot Bauskas, Svitenes, Biržai, Pakruojis un Pasvalys bibliotēku stiprās un vājas puses, kas raksturo projekta iekšējo vidi, kā arī iespējas un draudus, kas parasti raksturo ārējos faktorus, kas vai nu pozitīvā vai negatīvā veidā var iespaidot projekta rezultātu. Bauskas un Pasvalys biblio-tēku kopīgās stiprās puses ir personāla ieinte-resētība ieviest jaunas iniciatīvas, stratēģiski izdevīga bibliotēku atrašanās vieta, bagātīga ar uzņēmējdarbību saistītas literatūras izvēle, kā arī ilglaicīga sadarbība ar vietējām nevalstiskajām un biznesa organizācijām. Bauskas novadā projekta darbības nodrošināšanai ir izvēlētas arī septiņas atbalsta bibliotēkas. Svitenes un Pasvalys biblio-tēkas kopīgās stiprās puses ir uzņēmējdarbības attīstības atbalstam nepieciešamais telpu nodro-šinājums, kā arī pieredze brīvprātīgo darba orga-nizēšanā. Gan Pakruoja, gan Pasvalis, gan Biržai bibliotēkām raksturīga laba sadarbība ar vietējām biznesa organizācijām. Tas nākotnē bibliotēkām

rada iespējas attīstīt vienas pieturas aģentūras pa-kalpojumus, izvērst uzņēmējdarbību atbalstošus pasākumus uz plašākām mērķa grupām, kā arī kļūt par inovatīvu ideju apmaiņas centriem

Bibliotēkām ir arī kopīgas vairākas vājās puses, kas rada iespējamību dažādiem riskiem traucēt iecerēto projekta attīstības gaitu. Visu bibliotēku akūtākā problēma ir bibliotēkas darbinieku ze-mās algas, kas nākotnē rada risku nepietiekamai uzņēmējdarbības atbalsta paplašināšanai, jo ze-mās algas nepiesaista speciālistus iesaistīties šajā jomā. Bauskas un Biržai bibliotēkām nav norma-tīviem atbilstošu piemērotu telpu, kas rada risku ierobežotai uzņēmējdarbības atbalsta iespēju at-tīstībai. Nepietiekama administratīvā kapacitāte un tradicionālā pieeja bibliotekāra pienākumiem bibliotēkās nākotnē var radīt nepietiekamas jau-nāko tehnoloģiju apguves iespējas, kā arī ierobe-žotu palīdzību klientiem darbā ar zinātniskajām datu bāzēm.

Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla MISIJA ir:

• kļūt par galveno dialoga platformu starp uz-ņēmējiem Latvijā un Lietuvā;

• kļūt par vietējo centru ar uzņēmējdarbību sais-tītās izglītības nodrošināšanā, kā arī informā-cijas un pieredzes izplatīšanā;

• nodrošināt iesaisti pārrobežu starpnozaru darbībā.

Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla VĪZIJA ir nodrošināt uzņēmējdarbības vides attīstību visā reģionā, kļūstot par reģionālā mērogā atzītu mehānismu uzņēmējdarbības aktivitāšu veicināšanā.

Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla VĒRTĪBAS ir nodrošināt tajā iesaistīto darbinieku inovatīvu un uz klientu orientētu domāšanu, sadarbojoties ar vietējām kopienām, biznesa un jaunatnes organizācijām.

Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkls pozicionē sevi kā inovatīvu, izzinošu, atvērtu un radošu organizāciju sadarbību.

6

Stratēģijā identificēti 5 galvenie rīcības virzie-ni, kuru ietvaros katrai bibliotēkai un atbalsta tīk-lam kopumā būtu jāizstrādā aktivitātes, kas vēr-stas uz rīcības virzienu īstenošanu.

Galvenie RĪCĪBAS VIRZIENI ir:

1. radīt bibliotēkās inovatīvu uzņēmējdarbības atbalsta centra vidi;

2. izglītot sabiedrību par esošajām un iespējamajām uzņēmējdarbības iespējām;

3. palīdzēt dažādām mērķa grupām atrast iespēju attīstīt jau esošās, kā arī potenciālās uzņēmējdarbības jomas;

4. nodrošināt bibliotēkās kvalitatīvus biznesa atbalstošus pakalpojumus;

5. attīstīt uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla potenciālu un iespējas.

Sekmīga rīcības virzienu īstenošana ilg-termiņā novedīs pie šādiem MĒRĀMIEM REZULTĀTIEM:

• palielinās apmierināto bibliotēku apmeklējušo uzņēmēju skaits;

• palielinās bibliotēkas uzņēmējdarbības atbalsto-šos pakalpojumus izmantojošo klientu skaits;

• paaugstinās ieņēmumu apjoms, kas iegūts, nodrošinot uzņēmējdarbību atbalstošus pasākumus.

Stratēģijā ir atspoguļots rīcības plāns katra rī-cības virziena mērķa sasniegšanai. Uzdevumi ir strukturēti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermi-ņa aktivitātēs.

Lai īstenotu 1. rīcības virzienu, aktivitātes tiek apskatītas pa trīs apakšvirzieniem: relaksējoša un izglītojoša vide, atbilstošs tehniskais aprīkojums

un biznesa inkubatora radīšana.Lai īstenotu 2. rīcības virzienu, aktivitātes tiek

apskatītas pa šādiem apakšvirzieniem: tematiskie pasākumi ar profesionāļiem un pieredzes apmai-ņas pasākumi starp uzņēmējiem.

Lai īstenotu 3. rīcības virzienu, aktivitātes tiek iedalītas šādos trijos apakšvirzienos: bibliotēkas ziņu izplatīšana, informācija par biznesa litera-tūras un periodikas jaunumiem un mārketinga pasākumi.

Lai īstenotu 4. rīcības virzienu, aktivitātes tiek iedalītas šādos apakšvirzienos: informācija par jaunajiem bibliotēkas pakalpojumiem, individu-ālais darbs ar klientiem un e-pakalpojumu pub-liskās piekļuves punkts.

Lai īstenotu 5. rīcības virzienu, aktivitātes tiek apskatītas pa šādiem apakšvirzieniem: kvalitatīvi un pieejami pakalpojumi, bibliotēku personāla iemaņu paaugstināšana, informācijas tehnoloģiju attīstība.

Atbilstoši augšminētajiem rīcības virzieniem bibliotēkas savu iespēju ietvaros koncentrē savas uzņēmējdarbību atbalstošās aktivitātes uz dažā-dām sabiedrības mērķa grupām: esošajiem uzņē-mējiem, potenciālajiem uzņēmējiem, attālinātā darba veicējiem, pašnodarbinātajiem, bezdarb-niekiem, skolēniem, studentiem, kā arī skolotā-jiem. Tālāk tabulā attēloti iespējamie sadarbības mehānismi starp bibliotēku un augšminētajām mērķa grupām.

Tabulā nav iekļauts 5. rīcības virziens, jo tā ietvaros izvirzītās aktivitātes nav vērstas uz kon-krētu mērķa grupu, bet gan bibliotēku infrastruk-tūras uzlabošanu un bibliotēku darbinieku kapa-citātes celšanu ar mērķi nodrošināt citu darbības virzienu efektīvāku ieviešanu.

7

1. tabula. Iespējamās bibliotēku aktivitātes un mērķa grupasMērķa grupas

Esošie uzņēmēji Potenciālie uzņēmēji

Paš no dar bi­nā tie

Attālinātā darba veicēji

Bezdarbnieki Skolēni, studenti un skolotāji

Rīcī

bas

virz

ieni

Biznesa izglītība

Specifiski maksas kursi, kas balstīti uz vietējo uzņē-mēju profesio-nālām interesēm (piem., tūrisma pamatprasmes, finanšu vadība)

Kursi biznesa plānu rakstīša-nā un vadības prasmēs

Kursi par no-dokļu politikas prasībām

Pamatprasmes finanšu vadībā

Uzņēmēju praktiska palīdzība, vingrinājumi poten-ciālajās investīciju iespējās

Biznesa komunikācijas kurss, kurš attīsta kritisko domāšanu, argu-mentāciju, problēmu risināšanas prasmes, kā arī sniedz nepieciešamās zināšanas komunikācijas nodrošināšanai darba vietāProfesionāļu lekcijas un diskusijas (piem., juristiem, Ieņēmumu dienes-ta darbiniekiem) par esošo situāciju esošajā likumdošanā un nodokļu jomā

Datora pamatprasmju kurss, programmnodrošinājums dažā-dās operacionālajās vidēs

Kurss par mārketinga principiem, nodrošinot pamatzināšanas par mēr-ķa grupu identificēšanu, cenu stratēģijām, izplatīšanas kanāliem Balstoties uz vietējās sabiedrības interesēm, bibliotēkas varētu nodrošināt angļu, vācu vai citas svešva-lodas apmācību kursus

Biznesa informācija

Vietējo uzņēmē-ju produkcijas prezentācijas

Materiāli par uzņēmējdarbības iespējām rajonā, informācija par jaunākajām publikā-cijām, kredīta ņemšanas iespējām, valsts piedāvātajām atbalsta iespējām jaunajiem uzņēmējiem.

Pieredzes apmai-ņas braucieniBiznesa brokastisJautājumu/atbilžu lapas veidošana bibliotēkas mājas lapā, bibliotēkas blogs Tikšanās ar veiksmīgiem uzņēmējiemSadarbība ar vietējām biznesa organizācijāmBibliotēkas jaunumi e-pastā, kas balstīti uz izlases principaNakts abonoments uz periodikuBiznesa grāmatu recenziju regulāra nodrošināšana pa e-pastuSpecifiska informācija par rajonā attīstītajām uzņēmējdarbības nozarēm audio un video materiālu veidā

Biznesu atbalstoši pakalpojumi

Pieejamības nodrošināšana valsts un pašvaldību sniegtajiem e-pakalpojumiemIespēja pasūtīt grāmatu pārrobežu uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla ietvarose-grāmatu izsniegšana, publiskā piekļuve zinātniskajām datu bāzēm Dizaina un izdrukāšanas centrs: plakātu, biznesa karšu, brošūru, ielūgumu izgatavošanas un iesiešanas iespējas, iespēja drukāt caur internetu. Datu apkopošana un analīze speci-fiskā jomā-mak-sas pakalpojums

Bezmaksas ie-spējas publicēt paziņojumus pārdevēju blogā

Bezmaksas ie-spējas publicēt paziņojumus pārdevēju blogā

Video konfe-rences iespējasBezmaksas ie-spējas publicēt paziņojumus pārdevēju blogā

Pieeja darba iespēju meklē-šanas prog-ramma-tūrai un aģentiem

Bezmaksasiespējaspublicētpaziņojumuspārdevējublogā

Nepārtraukta iespēja elektro-niski piekļūt bibliotēkas krājumiem

Konsultatīvie pakalpojumi CV rakstīša-nai, padomi, kā uzvesties intervijās

Attālinātā darba iespēju attīstīšana

Piekļuve specifiskām datu bāzēm (piemēram, investīciju iespēju) (par maksu) Mājas lapu izveidošana (par maksu)

8

Mērķa grupasEsošie uzņēmēji Potenciālie

uzņēmējiPaš no dar bi­nā tie

Attālinātā darba veicēji

Bezdarbnieki Skolēni, studenti un skolotāji

Rīcī

bas

virz

ieni

Inovatīva biznesa centra vide

Individuālo darba vietu izveidošana, nodrošinot piekļuvi datoriem un bezvadu internetam, klusas lasītavas, mācību istabas, lasītavas pusaudžiem, kur iespējams iepazīties ar uzņēmējdarbības pamatus izskaidrojošu literatūru Bibliotēkas darba laiks vēlās vakara stundās un brīvdienāsBibliotēkas fiziskās pieejamības nodrošināšanaIespēja organizēt sanāksmes at-bilstoši aprīkotās konferenču telpās

Iespēja spēlēt komandu biznesa spēles vai individuālās biznesa spēles internetā

Biznesa klubu izveide

Izstrādātā stratēģija var tikt uzskatīta kā sā-kuma punkts kopējai uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla kopējai sadarbībai, kuru vieno tiekšanās uz kopīgu mērķi kļūt par nozīmīgu uz-ņēmējdarbību veicinošu aktivitāšu iniciatoru gan projektā iesaistītajos reģionos, gan arī ārpus tā. Nākamais solis ir katrai bibliotēkai izstrādāt savu darbības plānu, kas palīdzēs tām organizēt pasā-kumus mērķa grupām atbilstoši pieejamajiem lai-ka, cilvēku un finanšu resursiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas lietderīgāku resursu izmantošanu, bibliotēku sadarbības tīklam būtu nepieciešams vienoties par iespējamajām sadarbības jomām un noslēgt Sadarbības līgumu, kura iespējamais for-māts ir sīkāk aprakstīts Stratēģijā.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu ieviešanas un sa-darbības procesu, ieteicams būtu izveidot Vadības komiteju. Neskatoties uz iespējamajām sadar-bības jomām, bibliotēku starpā ir nepieciešams organizēt ikgadējas regulāras sanāksmes, kurās sadarbības partneri apmainītos ar informāciju un pieredzi, analizētu galvenās problēmas, kas rodas aktivitāšu ieviešanas laikā, kā arī novērtētu, cik lielā mērā uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku sadarbības tīkla ietvaros ir sasniegti sākotnēji iz-virzītie mērķi un rīcības virzieni.

9

Kodėl ir kam sukurta strategija?Verslui palankių bibliotekų tinklo strategijos

rengimas yra viena iš projekto Tarpvalstybinio verslui palankių bibliotekų tinklo sukūrimas vei-klų. Projektas apima Bauskės ir Rundalės savi-valdybes Latvijoje bei Pasvalio, Pakruojo ir Biržų rajonus Lietuvoje. Projekto tikslas – užtikrinti konkurencingo verslo vystymąsi tarpvalstybinėje teritorijoje, sukuriant patogią prieigą prie verslą skatinančių instrumentų kaimiškose teritorijose. Projekto potiksliai: pirma, remiantis esamomis viešosioms bibliotekomis sukurti verslui palankių bibliotekų tinklą; antra, užtikrinti fizinę ir virtu-alią prieigą prie sukurtų verslo išteklių centrų, trečia, – skatinti regiono verslo idėjų vystymąsi ir inovatyvų mąstymą, pritraukiant jaunimą, poten-cialius ir esamus verslininkus.

Šiuo metu sukurtas viešųjų bibliotekų tinklas aprėpia visą projekte dalyvaujančių savivaldybių teritoriją. Projekto įgyvendinimo metu bus su-kurtas Tarpvalstybinis verslui palankių bibliotekų tinklas, kurį sudarys penkios pagrindinės palan-kios bibliotekos rajonų centruose bei 118 vietinių palankių bibliotekų, kurios vykdys verslui palan-kaus tinklo aptarnavimo funkcijas. Kiekvienoje verslui palankioje bibliotekoje bus įrengtas vadi-namasis vienas langelis, kuris užtikrintų, kad visi interesantai, įskaitant verslininkus, turėtų bendrą prieigą prie elektroninių paslaugų, būtinų užsi-imti verslu, pvz., įvairių dokumentų įforminimas, prašymų pateikimas ir pan.

Bauskės savivaldybėje jau pasirinktos septy-nios vietinės pagrindinę Tarpvalstybinę verslui palankią biblioteką Bauskėje remiančios bibli-otekos (Gailyčiuose, Jaunkuodėje, Rytausmose, Cuodėje, Brunavoje, Ceraukstėje ir Grenctalėje). Tuo pačiu jos bus sukurtos kaip vieno langelio agentūros vietinėse savivaldybėse.

Tarpvalstybinio verslui palankių bibliotekų tinklo strategija

Projektas iš esmės koncentruojasi į problemų, bendrų tiek Latvijai, tiek Lietuvai, sprendimą. Pagrindinės projekte dalyvaujančių pasienio ra-jonų problemos yra gyvybingų verslo idėjų trū-kumas, savivaldybėse nepakanka efektyvių verslo skatinimo instrumentų, be to, verslui palankūs centrai dažniausiai steigiami miestuose. Viešosios bibliotekos rajonuose egzistuojančių problemų sprendimui pasirinktos kaip pagrindiniai vers-lo skatinimo paramos punktai, nes jos atviros ir prieinamos visiems, jose jau galima rasti nemažai svarbios verslo vystymui būtinos informacijos.

Verslui palankių bibliotekų tinklo strategija yra vidutinio termino strategija 2014–2020 m. laiko-tarpiui, siekiant padėti pažinti į projektą įtrauktų teritorijų gyventojų kūrybinį potencialą ir page-rinti jų verslinius gebėjimus bei sukurti galimybę pertvarkyti inovacijas į gyvybingus sprendimus. Strategiją parengė SIA SAFEGE Baltija tyrėjos Iveta Baltiņa, Sandra Brigsa ir Inga Uvarova. Strategijos rengimo metu tyrėjos susitiko su pro-jekte dalyvaujančių šalių atstovais, organizavo

10

grupines diskusijas, apklausė savivaldybės ir bi-bliotekų darbuotojus apie būtinas veiksmų kryp-tis. Strategijoje aprašytų veiklų tikslinės grupės yra jaunimas nuo 13 iki 18 metų amžiaus, poten-cialūs verslininkai, neseniai veiklą pradėję versli-ninkai bei jau esami vietiniai verslininkai. Dalis strategijoje minėtų veiklų skirtos ir bibliotekos personalo įgūdžių gerinimui ir bibliotekos infras-truktūros tobulinimui. Su strategija interesantai gali susipažinti bibliotekų interneto svetainėse bei projekto metu patobulintose savivaldybės inter-neto svetainėse.

Vienas iš bibliotekos vaidmenų skatinant vers-lą – užtikrinti vietą, kur verslininkai ir kiti inte-resantai galėtų keistis informacija ir patirtimi. Tuo pačiu tai ir galimybė susitikti su žmonėmis, turinčiais naujų idėjų. Todėl kiekviena biblioteka privalo parengti ir savo strategiją, kurioje būtų aptartos tikslinės grupės, o bibliotekų veikla būtų suplanuota taip, kad kiekvienam interesantui būtų pasiūlytos reikalingiausios paslaugos.

Verslui palankių bibliotekų raidos tendencijos pasaulyjeTyrėjai dažnai pabrėžia, kad bibliotekos so-

cialine inovacijų platforma gali tapti tik tada, jei jos inovatyviai teikia savo paslaugas. Bibliotekos darbuotojai turi įsisavinti verslo įgūdžius ir per-sikvalifikuoti nuo „knygų orientacijos“ į „lanky-tojų orientaciją“. Bibliotekos, kurių darbams įtaką daro besikeičiantys laikai ir naujovės, supranta klientų vertybes ir pageidavimus, savo veiklą gali nukreipti jų interesų kryptimi. Šiam tikslui pa-siekti esminę svarbą turi įvairios informacinės priemonės ir rinkodara.

Per paskutiniuosius dešimt metų Danijoje maždaug 25% procentai valstybės valdymo pas-laugų, kurias teikia savivaldybės, palaipsniui buvo perduotos viešosioms bibliotekoms. Kartu su valstybės paslaugų skaitmeninimu palaipsniui auga ir viešųjų bibliotekų vaidmuo, nes jose pa-prastai esama aukštos kvalifikacijos darbo jėgos, atitinkamos infrastruktūros ir įrangos, taip už-tikrinama, kad gyventojai turėtų patogią prieigą prie paslaugų. Danijos bibliotekų lankytojai ak-tyviai bendradarbiauja su biblioteka reikšdami nuomonę apie jiems tinkamiausias darbo valan-das, būtinas paslaugas, pateikia požiūrį ir apie

elektroninių paslaugų prieinamumą ir kokybę. Norvegijoje palaipsniui auga žmonių, kurie

viešosiomis bibliotekomis naudojasi tam, kad su-sitiktų su kolegomis, apsvarstytų verslo idėjas arba dalyvautų virtualiose diskusijų grupėse, skaičius. Švedijoje didesnis dėmesys skiriamas naujam bi-bliotekininko vaidmeniui įtvirtinti. Priklausomai nuo lankytojų pageidavimų bibliotekos darbuoto-jai yra bendradarbiavimo partneriai, įkvepėjai, be to, teikia patarimus.

Savo ruožtu bibliotekos Graikijoje skiria dė-mesį specializuotai literatūrai įsigyti ar literatūros šaltinių pasiekiamumui užtikrinti, rengiami tech-nologijų mokymo kursai ir užtikrinamos patogios individualios darbo vietos. Sąlygiškai viešosios Graikijos bibliotekos savo paslaugas skirsto: pir-miausia, mokymų paslaugos, orientuotos į moky-mo įstaigų jaunimą, bei suaugusiųjų nuotolinio mokymo kursai, antra, paramos verslui priemo-nės, trečia, elektroninės paslaugos, ketvirta, kul-tūros ir socialumo sanglaudos priemonės, penkta, socialinio įtraukimo priemonės, pvz., mobiliosios bibliotekų paslaugos.

Į projektą įtrauktų teritorijų verslo aplinkos apibūdinimasBauskės ir Rundalės savivaldybes ir Biržų,

Pakruojo, Pasvalio rajonus Lietuvoje sieja bendri būdingi bruožai. Visos projekte dalyvaujančios teritorijos yra netoli Lietuvos–Latvijos sienos, ar-timiausias verslo vystymo centras – Ryga. Visoms teritorijoms būdingas gyventojų skaičiaus mažė-jimas ir darbdavių skaičiaus augimas, ir tai per vidutinį terminą gali sukelti problemų susirasti atitinkamą darbo jėgą. Bendras teritorijų požy-mis – mažas verslininkų skaičius, tiesa, turintis teigiamą tendenciją didėti. Pagal sukurtų verslo ekonominių vienetų skaičių pirmąją vietą užima Bauskė, tuo tarpu Pakruojo rajone verslininkų skaičius yra mažiausias.

Didžiąją teritorijų dalį užima žemės ūkiui naudojami žemės plotai. Pagrindinė žemės ūkio produkcija yra grūdinės kultūros, o grūdų augin-tojai sėkmingai bendradarbiauja tarpusavyje. Kai kuriose į projektą įtrauktose teritorijose esama ekonomiškai stiprių įmonių, kurios savo verslo srityje pirmauja valstybėje, pvz.:

• Rundalėje yra viena didžiausių Latvijoje

11

kopūstų auginimo vietų;• Bauskėje yra vienas didžiausių paukštynų;• Pasvalio sūrio fabrikas yra viena didžiausių šio

verslo įmonių Lietuvoje;• Biržuose yra viena seniausių tekstilės įmonių,

gaminanti lininius gaminius.Nepaisant to, rajonuose, išskyrus Pasvalio ra-

joną, vis dar labiausiai paplitusi individualių vers-lininkų ir ūkių forma.

Visuose rajonuose yra dvi bendros pagrindi-nės verslo kryptys – alaus gamyba ir turizmas, to-dėl esama galimybių tarp projekte dalyvaujančių šalių sukurti bendradarbiavimo tinklą. Kad ši ga-limybė būtų išvystyta, išryškėja bibliotekos, kuri gali pasitarnauti kaip puiki vieta žinioms ir patir-čiai keistis ir jau esamiems kontaktams įtvirtinti tarpvalstybiniu lygiu, vaidmuo.

Trumpas Verslui palankių bibliotekų tinklo strategijos išdėstymasKad paaiškėtų pagrindinės strategijos veiksmų

kryptys, buvo atlikta projekto partnerių SSGG analizė, kurioje nustatytos stipriosios ir silpno-sios Bauskės, Svitenės, Biržų, Pakruojo ir Pasvalio bibliotekų pusės, apibūdinančios projekto vidinę aplinką, bei galimybės ir grėsmės, paprastai apibū-dinančios išorės veiksnius, kurie galėtų pozityviai ar negatyviai paveikti projekto rezultatą. Bauskės ir Pasvalio bibliotekų bendros stipriosios pu-sės – personalo suinteresuotumas diegti naujas iniciatyvas, strategiškai palanki bibliotekų buvi-mo vieta, turtingas su verslu susijusios literatūros pasirinkimas, ilgalaikis bendradarbiavimas su vietos nevalstybinėmis ir verslo organizacijomis. Bauskės savivaldybėje projekto veiklai užtikrin-ti pasirinktos ir septynios paramos bibliotekos. Bendros Svitenės ir Pasvalio bibliotekų stipriosios pusės – verslo vystymo paramai būtinų patalpų užtikrinimas bei patirtis organizuojant savano-riškus darbus. Pakruojo, Pasvalio ir Biržų bibli-otekoms būdingas glaudus bendradarbiavimas su vietinėmis verslo organizacijomis. Dėl to ateityje bibliotekos turi galimybę vystyti vieno langelio paslaugas, skleisti verslui palankias priemones platesnėms tikslinėms grupės, tapti inovatyvių idėjų keitimosi centrais.

Bibliotekos turi ir keletą bendrų silpnųjų pusių,

dėl kurių gali atsirasti galimybė įvairioms rizi-koms trikdyti suplanuotą projekto vystymo eigą. Aktualiausia visų bibliotekų problema – maži bibliotekos darbuotojų atlyginimai, todėl ateityje atsiranda rizika, kad parama verslui bus išplėtota nepakankamai, nes dėl mažų atlyginimų į šią sritį sunku įtraukti specialistų. Bauskės ir Biržų bibli-otekos neturi normatyvus atitinkančių pritaikytų patalpų, todėl kyla rizika, kad paramos verslui galimybių vystymasis bus ribotas. Nepakankami administraciniai gebėjimai ir tradicinis požiūris į bibliotekininko paslaugas ateityje bibliotekose gali sukurti nepakankamas naujausių technologi-jų įsisavinimo galimybes bei ribotą galimybę pa-dėti klientams dirbant su mokslinėmis duomenų bazėmis.

Verslui palankių bibliotekų tinklo VIZIJA – užtikrinti verslo aplinkos vystymąsi visame regione ir tapti pripažintu regioninio masto mechanizmu skatinant verslo veiklas.

Verslui palankių bibliotekų tinklo MISIJA:• Tapti pagrindine dialogo platforma tarp vers-

lininkų Latvijoje ir Lietuvoje;• Tapti vietiniu centru, kuris užtikrintų su verslu

susijusį mokymą bei informacijos ir patirties platinimą;

• Užtikrinti įsiliejimą į tarpvalstybinę tarpša-kinę veiklą.

Verslui palankių bibliotekų tinklo VERTYBĖS – užtikrinti su tinklu susijusių darbuotojų inovatyvų ir į klientą nukreiptą mąstymą bendradarbiaujant su vietinėmis bendruomenėmis, verslo ir jaunimo organizacijomis.

Verslui palankių bibliotekų tinklas – bendradarbiaujančios inovatyvios, supažindinančios, atviros ir kuriančios organizacijos.

Nustatytos 5 pagrindinės strategijos veiksmų kryptys, kuriomis remdamasi kiekviena bibliote-ka ir paramos tinklas turi bendrai parengti vei-klas, susijusias su veiksmų krypčių įgyvendinimu.

12

Pagrindinės VEIKSMŲ KRYPTYS:

1. bibliotekose sukurti inovatyvią verslui palankaus centro aplinką;

2. šviesti visuomenę apie esamas ir galimas verslo galimybes.;

3. padėti įvairioms tikslinėms grupėms rasti galimybių vystyti jau esamas ir potencialias verslo sritis;

4. užtikrinti, kad biblioteka teiktų kokybiškas verslui palankias paslaugas;

5. vystyti verslui palankių bibliotekų tinklo potencialą ir galimybes.

Sėkmingai ir ilgą laiką įgyvendinant veiksmų kryptis bus gauti šie LAUKIAMI REZULTATAI:

• padidės patenkintų bibliotekas aplankiusių verslininkų skaičius;

• padidės bibliotekos verslui palankiomis pa-slaugomis besinaudojančių klientų skaičius;

• padidės pajamos, gautos užtikrinant verslui palankias priemones.

Strategijoje pateikiamas veiksmų planas kiekvienam veiksmų krypties tikslui pasiekti. Uždaviniai yra suskirstyti į trumpalaikes, viduti-nio termino ir ilgalaikes veiklas.

Kad būtų įgyvendinta pirmoji veiksmų kryp-tis, veiklos apžvelgiamos remiantis trimis po-kryptėmis: atpalaiduojanti ir lavinanti aplinka, atitinkama techninė įranga ir verslo inkubato-riaus sukūrimas.

Kad būtų įgyvendinta antroji veiksmų kryptis,

veiklos apžvelgiamos remiantis šiomis pokryptė-mis: tematiniai renginiai su profesionalais ir kei-timosi patirtimi tarp verslininkų renginiai.

Kad būtų įgyvendinta trečioji veiksmų kryp-tis, veiklos padalintos į šias tris pokryptes: biblio-tekos duomenų platinimas, informacija apie vers-lo literatūros ir periodikos naujoves ir rinkodaros priemonės.

Kad būtų įgyvendinta ketvirtoji veiksmų kryp-tis, veiklos padalintos į šias pokryptes: informaci-ja apie naujas bibliotekos paslaugas, individualus darbas su klientais ir viešosios prieigos prie elek-troninių paslaugų punktas.

Kad būtų įgyvendinta penktoji veiksmų kryp-tis, veiklos apžvelgiamos remiantis šiomis po-kryptėmis: kokybiškos ir prieinamos paslaugos, bibliotekų personalo įgūdžių gerinimas, informa-cinių technologijų vystymas.

Remdamosios aukščiau minėtosiomis veiksmų kryptimis bibliotekos, kiek leidžia jų galimybės, savo verslui palankias veiklas sutelkia į įvairias visuomenės tikslines grupes: esamus verslinin-kus, potencialius verslininkus, nuotolinio darbo vykdytojus, individualius verslininkus, bedar-bius, mokinius, studentus ir mokytojus. Toliau lentelėje vaizduojami galimi bibliotekų ir aukš-čiau minėtųjų tikslinių grupių bendradarbiavimo mechanizmai.

Į lentelę neįtraukta penktoji veiksmų kryptis, nes joje iškeltos veiklos susijusios su ne konkre-čia tiksline grupe, o su bibliotekų infrastruktūros gerinimu ir bibliotekų darbuotojų kompetencijos, kuri susijusi su kitų veiksmų krypčių efektyvesniu įgyvendinimu, kėlimu.

13

1 lentelė. Galimos bibliotekų veiklos ir tikslinės grupėsTikslinės grupės

Esami verslininkai

Potencialūs verslininkai

Individualūs verslininkas

Nuotolinio darbo vykdytojai

Bedarbiai Mokiniai, studentai ir mokytojai

Veik

smų

kryp

tys

Verslumo lavinimas

Specifiniai moka-mi kursai, paremti profesiniais vie-tinių verslininkų interesais (pvz., pagrindinės žinios apie turizmą, finansų valdymą)

Kursai, kuriuo-se mokoma rašyti verslo planus ir ug-domi valdymo gebėjimai

Kursai apie mo-kesčių politikos reikalavimus

Pagrindinės finansų val-dymo žinios

Praktinė verslininkų pagalba, potencialių investici-nių galimybių mokymas

Verslo komunikacijos, ugdančios kritinį mąstymą, argumentavimą, problemų sprendimo gebėjimus ir teikia būtinas žinias komunikavimui darbo vietoje užtikrinti, kursasProfesionalų paskaitos ir diskusijos (pvz., su teisininkais, Pajamų tarny-bos darbuotojais) apie dabartinę įstatymų ir mokesčių situaciją

Pagrindinių darbo kompiuterių gebėjimų kursas, programinė įranga įvairiose operacinėse aplinkose

Kursas apie rinkodaros principus, užtikrinamos pagrindinės žinios apie tikslinių grupių identifikavimą, kainų strategijas, platinimo kanalus.Atsižvelgdamos į vietinės bendruomenės interesus bibliotekos galėtų užtikrinti anglų, vokiečių ar kitų užsienio kalbų mokymo kursus

Verslo informacija

Vietinių versli-ninkų produkcijos pristatymai

Medžiaga apie verslo galimybes rajone, informacija apie naujausias publikaci-jas, kredito gavimo galimybes, valstybės siūlomas paramos galimybes naujiems verslininkams.

Išvykos, kurio-se keičiamasi patirtimiVerslo pusryčiaiKlausimų/atsakymų lapo sukūrimas bibliotekos interneto svetainėje, bibliotekos tinklaraštisSusitikimai su sėkmingais verslininkaisBendradarbiavimas su vietinėmis verslo organizacijomisBibliotekos naujienų, paremtų atrankos principu, siuntimas elektroniniu paštuNaktinis periodikos abonementasUžtikrinamos verslo knygų recenzijos elektroniniu paštuSpecifinė informacija apie rajone vystomas verslo šakas pateikiant garso ir vaizdo medžiagą

Verslui palankios paslaugos

Prieigos prie valstybės ir savivaldybės teikiamų elektroninių paslaugų užtikrinimasGalimybė užsakyti knygą verslui palankių bibliotekų tinkleElektroninių knygų išdavimas, vieša prieiga prie mokslinių duomenų baziųDizaino ir spausdinimo centras: plakatų, verslo žemėlapių, brošiūrų, kvietimų parengimo ir įrišimo gali-mybės, galimybė spausdinti iš internetoSpecifinės srities duomenų apdorojimas ir analizė – moka-ma paslauga

Nemokama galimybė publi-kuoti praneši-mus pardavėjų tinklaraštyje

Nemokama galimybė publi-kuoti praneši-mus pardavėjų tinklaraštyje

Vaizdo konferen-cijos galimybės

Prieiga prie darbo galimybių ieškojimo pro-graminės įran-gos ir agentų

Nemokama galimybė publi-kuoti praneši-mus pardavėjų tinklaraštyje

Nemokama galimybė publi-kuoti praneši-mus pardavėjų tinklaraštyje

Konsultacijos, kaip rašyti CV, patarimai, kaip elgtis per pokalbius

Neper trau kia-ma galimybė elektroniniu būdu pasiekti bibliote-kos rinkiniusNuotolinio darbo galimybių vystymas

Prieiga prie specifinių duomenų bazių (pvz., investicinių galimybių) (už mokestį)Interneto svetainių sukūrimas (už mokestį)

14

Tikslinės grupėsEsami verslininkai

Potencialūs verslininkai

Individualūs verslininkas

Nuotolinio darbo vykdytojai

Bedarbiai Mokiniai, studentai ir mokytojai

Rīcī

bas

virz

ieni

Inovatīva biznesa centra vide

Individualių darbo vietų kūrimas, užtikrinant prieigą prie kompiuterio ir belaidžio interneto, tylios skai-tyklos, mokymų kambariai, paauglių skaityklos, kur galima susipažinti su verslo pagrindus aiškinančia literatūraBibliotekos darbo laikas vėlai vakare ir laisvadieniaisFizinio patekimo į biblioteką užtikrinimasGalimybė organi-zuoti susirinkimus atitinkamai įreng-tose konferencijų patalpose

Galimybė žaisti ko-mandinius ar individualius verslo žaidi-mus interneteVerslo klubų

kūrimas

Parengta strategija gali būti laikoma bendro verslui palankių bibliotekų tinklo bendradarbi-avimo, kurį jungia bendras tikslas tapti svarbiu verslą skatinančių verslą skatinančių veiklų ini-ciatoriumi tiek projekte dalyvaujančiuose re-gionuose, tiek už jų ribų, pradiniu tašku. Kitas žingsnis – kiekviena biblioteka turi parengti savo veiklos planą, kuris padės organizuoti ren-ginius tikslinėms grupėms, atsižvelgiant į laiko, žmogiškuosius ir finansų išteklius. Kad pagal galimybę būtų užtikrintas tikslingas išteklių naudojimas, bibliotekų bendradarbiavimo tinklas turi susitarti dėl galimų bendradarbiavimo sričių ir sudaryti Bendradarbiavimo sutartį, kurios gali-mas formatas smulkiau aprašytas Strategijoje.

Kad būtų užtikrintas nenutrūkstamas įgyven-dinimo ir bendradarbiavimo procesas, rekomen-duojama sudaryti Valdymo komitetą. Nepaisant galimų bendradarbiavimo sričių, tarp bibliotekų turi būti organizuojami reguliarūs kasmetiniai susirinkimai, kuriuose bendradarbiaujantys part-neriai keistųsi informacija ir patirtimi, analizuotų pagrindines problemas, kylančias įgyvendinant veiklas, ir įvertintų, ar ir kokia apimtimi vers-lui palankių bibliotekų bendradarbiavimo tin-klas pasiekė pradžioje išsikeltų tikslų ir veiksmų krypčių.

15

The development of the Business Support Libraries (BSL) Strategy is one of the activi-ties in the project Establishment of business sup-port library cross border network. The project covers Bauska and Rundale counties in Latvia and Pakruojis, Pasvalys and Biržai districts in Lithuania creating BSL a network which consists of 5 central Business support libraries (one in each municipality) and 118 local support librar-ies serving as supporting points to BSL resources. The project focuses on a number of problems that are currently common in Latvia and Lithuania: lack of sustainable business ideas, lack of effective business promotion instruments for municipali-ties, and the concentration of business supporting services in urban areas. Therefore public libraries are chosen as a central point for project activities and the main supporting instrument for the pro-motion of entrepreneurship. The BSL Strategy is a medium term strategy and has been developed for the period of 2014-2020 with the purpose of helping communities realise their potential and enhance their skills, as well as create opportu-nities for innovative contributions to workable solutions.

Strategy target groups are: 1) school youth aged 13 to 18, 2) potential entrepreneurs from these regions including a wide range of the pop-ulation, and 3) business start-ups and existing businesses.

One of the roles of libraries in the promotion of economic development is as places for infor-mation and experience exchange. The possibility to meet people and share ideas would be an issue to be considered for the development of current library networks in the new perspective. It is quite important for libraries to formulate a strategy

Joint Cross Border Business Support Libraries Network Strategy

which identifies vulnerable social groups and de-velops services according to their needs.

All municipalities of the BSL network, in gen-eral, face similar challenges associated with the low economic activity and decreasing number of inhabitants. On the other hand, there are some comparative advantages and opportunities to be successfully used within the network.

The BSL vision is to foster the development of an entrepreneurial environment throughout the region, and become a regionally recognised centre for entrepreneurship-related activities. The BSL mission is, firstly, to become a key dialogue platform for entrepreneurship support resourc-es in Latvia and Lithuania, secondly, to become a local centre for entrepreneurship-related edu-cation, knowledge, information and experience sharing, and, thirdly, to foster cross-functional entrepreneurial engagement. There are 5 strategic

16

objectives identified for each BSL, and the net-work of BSL as whole. BSL should target the ac-tivities towards each of these objectives. BSL stra-tegic objectives are to:1. Create innovative business centre environ-

ments in the libraries;2. Educate the community on issues concerning

eventual and existing business possibilities in the region;

3. Help the community and customers to find possibilities for the development of existing and new businesses;

4. Provide qualitative business related services in libraries;

5. Develop the capacity and potential of BSL.The Strategy provides a detailed action plan

for reaching these objectives. Tasks are structured in short-term, middle-term and long term tasks. In order to reach the 1st strategic objective three themes of actions were set. These themes are re-lated to the development of the educative envi-ronment, to ensure advanced technologies and a place where business ideas can be created and further promoted.

In order to reach the 2nd strategic objective two themes of actions were set. Themes are related mainly to the educating of society, including po-tential and existing entrepreneurs, and on essen-tial issues for day - to- day business. One of the directions is related to the use of the existing ex-perience of professionals by inviting them to spe-cific thematic events. The second theme is related to the promotion of experience exchange.

In order to reach the 3rd strategic objective three themes of actions are proposed, mainly related to the provision of information (by all means) to potential and existing clients about the services and possibilities of BSL.

In order to reach the 4th strategic objective three themes of actions were set. This objective foresees the provision of services to wider soci-ety and to individual clients. Part of the actions

identified under the themes foresee opportunities for selling library services and gaining the reve-nues for these services.

In order to reach the 5th strategic objective three themes of actions are proposed, which are directed towards increasing in – house capacity of libraries to act as BSL and provide BSL services on the highest quality level. It is important to increase accessibility to the services of libraries, capacity building of the staff and develop the appropriate material base of IT software and hardware.

According to the objectives mentioned above the Strategy provides suggestions for how to con-centrate entrepreneurship related activities to dif-ferent groups of society: existing entrepreneurs, potential entrepreneurs, “distance work” experts, self-employed, unemployed persons, pupils, stu-dents and teachers.

The elaborated strategy can be regarded as a starting point for mutual partnership with one common long-term vision: to become regionally acknowledged centres for entrepreneurship relat-ed activities. Each library further has to develop their own plan of action that will help them meet their goals, audience, and timeline within the limits of financial, staff, and volunteer resourc-es available.  To provide more effective usage of financial and human resources libraries have to plan in advance for possible areas of cooperation and sign a Cooperation Agreement.

To provide smooth and uninterrupted im-plementation of the cooperation process a Stakeholder Committee has to be established. The general obligations of the parties regardless coop-eration areas are to elaborate annual action plans based on Strategy objectives, to provide infor-mation exchange and organise annual meetings among cooperation partners.

The Strategy provides additional information on potential support sources for further develop-ment of BSL.