Projekta GURINIMAS Latvijas partneri

VSIA “LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS CENTRS”

Maskavas 165, Rīgawww.meteo.lvwww.lvgmc.lv

lvgmc@lvgmc.lvTālr. 67032600, Fakss 67145154

Galvenie uzdevumi:

• Vides monitoringa un vienotas vides informācijas sistēmas veidošana;

• Vides informācijas datu bāzu uzturēšana, papildināšana un informācijas nodrošinājums sabiedrībai;

• Vispārējo meteoroloģisko prognožu sagatavošana atbilstoši Civilās aizsardzības plānam;informācijas sagatavošana VUGD un Valsts Policijai; ārkārtas situāciju nodrošināšana;

• Informācijas par Latvijas zemes dzīlēm pieejamības nodrošināšana;

• Bīstamo un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana;

• Informācijas sagatavošana atbilstoši :– valsts normatīvajiem aktiem,– ES prasībām,– starptautisko konvenciju prasībām.

• LR pārstāvniecība starptautiskajās organizācijās.• Ikgadējo ūdens kvalitātes novērtējumu gatavošana

• Upju baseinu apsaimniekošanas plānu un plūdu plānu izstrāde saskaņā ar Ūdens struktūrdirektīvas un Plūdu direktīvas prasībām

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Aktuālie pētījumi

Projekts «ECOFLOW»

Projekta mērķis: novērtēt mazo HES darbības ietekmiuz upju ekosistēmām Latvijas – Lietuvas pārrobežuupju baseinos.Projekta rezultātā tiks izstrādāta metodoloģija ekoloģiskā caurplūduma (E-flow) noteikšanai, priekšlikumi grozījumiem nacionālajā likumdošanā, kas iekļautu ūdens resursu izmantošanas atļauju izsniegšanu un stratēģisko plānošanu, kā arī pret noteces svārstībām jūtīgo zivju sugu sarakstu Ventas un Lielupes upju baseinu apgabalos.

Projekts «CWPHARMA»

Projekta mērķis: novērtēt farmaceitisko vielu sastopamību vidēProjektā farmaceitisko vielu koncentrācijas tiks noteiktas, izmantojot reālus mērījumus un modelēšanas rīkus. Rezultātā tiks izstrādāta pasākumu programma un tehnoloģiski risinājumi ietekmes mazināšanai.

Seed Money projekts «QWATERA»

Projekta mērķis: veicināt Baltijas jūras vispārējo labo stāvokli nākotnē, nodrošinot labu ūdeņu ķīmisko un ekoloģisko stāvokliProjektā, izmantojot modelēšanas rīkus, tiks noteikti barības vielu un bīstamo vielu apjomi un dabiskā aizture Daugavas upju baseinu apgabalā. Jūtīguma kartes, kas tiks izveidotas, ļaus piemērot efektīvākos pasākumus, lai uzlabotu ūdeņu kvalitāti. Īpaša uzmanība tiks pievērsta barības vielu slodzes samazināšanai.

Aktuālie pētījumi

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”

• Pētniecība un zināšanu pārnese LVMI Silava noris 6 pētniecības virzienos:• meža kapitālvērtības palielināšana,

• mežsaimniecības un vides mijiedarbība,

• meža nekoksnes (non-timber) servisi,

• kokaugu stādījumi ārpus meža,

• meža tehnikas attīstība,

• meža ekoloģija (meža audzēšanas pētījumu atbalstam);

• produkti no augoša meža,

• medību fauna un medniecība.

LVMI Silava īsteno 4 Nacionālā meža monitoringa aktivitātes*:• Meža resursu statistiskā inventarizācija. Parauglaukumu

apsekošana dabā, koksnes resursu pārmērīšana (visu koku krūšaugstuma caurmēra mērījumi, izlases koku augstumu mērījumi, statiskā atmiruma uzskaite) saskaņā ar Nacionālā meža monitoringa metodiku (metodika šeit). Zemes lietojuma veida novērtēšana.

• I līmeņa meža monitorings. Koku vainagu stāvokļa ikgadējā novērtēšana 115 parauglaukumos saskaņā ar starptautiskās sadarbības programmas par gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem novērtēšanu un monitoringu (ICP Forests) izstrādāto un aprobēto metodiku (metodika šeit).

• II līmeņa meža monitorings. Deviņu apakšprogrammu izpilde II līmeņa meža monitoringa parauglaukumā Valgundes pagastā Meža pētīšanas stacijas Jelgavas meža novada 1. kvartālā saskaņā ar Nacionālā meža monitoringa metodiku (metodika šeit).

• Meža kaitēkļu un slimību (meža biotisko risku) monitorings.*saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 238 "Nacionālā meža monitoringa

noteikumi", kā arī pamatojoties uz LVMI Silava vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģiju.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”aktuālie pētījumi tiešā saistībā ar barības vielu apriti meža un nemeža zemēs:

• Lauksaimniecībai mazpiemērotas (marginālas) platības: apgrūtinājuma pārvēršana iespējā (MAGIC) - veicināt ilgtspējīgu resursefektīvu un ekonomiski izdevīgu industriālo kultūraugu audzēšanu maznozīmīgās –marginālās zemēs, ņemot vērā to, ka no industriāliem kultūraugiem iespējams ražot augstas pievienotās vērtības produktus un bioenerģiju. Lai sasniegtu projekta mērķi, tiks izveidota un papildināta pieejamo atjaunojamo un resursefektīvo kultūru datubāze ar informāciju par to agronomiskajām īpašībām, nepieciešamo apsaimniekošanu, ražīgumu un kvalitātes īpašībām

tālākai lietošanai.

• Metodes koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumu plānošanai un kvalitātes kontrolei 1.2.1.1/16/A/009 Pētniecības projekts P1 - Izstrādāt rīkus koku augšanas apstākļu uzlabošanas (KAAU) pasākumu plānošanai (piemērotu mežaudžu identificēšanai, augsnes ielabošanas līdzekļu veida un devu novērtēšanai, kā arī papildus veicamo darbību raksturošanai), kvalitātes kontroles rīkus un tehnisko risinājumu augu barības vielu nogādāšanai mežā

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”aktuālie pētījumi tiešā saistībā ar barības vielu apriti meža un nemeža zemēs:

• Ūdens apsaimniekošana Baltijas mežos (WAMBAF) - samazināt barības vielu un dzīvsudraba nokļūšanu ūdenstecēs un ūdenstilpēs mežsaimniecības rezultātā (konkrēti pievēršoties meža meliorācijas sistēmu renovācijai, aizsargjoslu un bebraiņu apsaimniekošanai).

• Koku augšanas apstākļu uzlabošanas pētījumu programma 2016.–2021. gadam - nodrošināt maksimālo saimniecisko efektu, atjaunojot koku augšanas apstākļu uzlabošanas praksi Latvijas mežsaimniecībā un veidot pozitīvu un atbildīgu sabiedrības attieksmi pret koku augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumiem.

• Meža atjaunošana, ieaudzēšana un kopšana - izstrādāt, aprobēt un ieviest praksē inovatīvus plānošanas risinājumus, efektīvas tehnoloģijas un meža audzēšanas režīmus ražīgu, kvalitatīvu un veselīgu kokaudžu audzēšanai.

• Meža darbu mehanizācijas un meža biokurināmā pētījumu programma -izstrādāt, aprobēt un ieviest praksē inovatīvas tehnoloģijas un darbu plānošanas instrumentus meža tehnikas ietekmi uz vidi mazināšanai, jaunaudžu mašinizētas kopšanas ciršu un galvenās cirtes efektivitāti un darba ražīguma palielināšanai, koksnes resursu tehniskās un ekonomiskās pieejamības, kā arī meža vērtības palielināšanai.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”aktuālie pētījumi pastarpinātā saistībā ar barības vielu apriti meža un nemeža zemēs:http://www.silava.lv/petijumi/aktvie-ptjumi.aspx

• Inovatīvi risinājumi koksnes piegāžu efektivitātes palielināšanai un ietekmes uz vidi mazināšanai nākotnē (OnTrack)

• Eirāzijas ūdra Lutra lutra aizsardzības plāna izstrāde

• Priežu audžu tīkllapsenes monitorings un rekomendācijas tās radīto bojājumu ierobežošanai

• Audžu uz kūdras augsnēm vētru bojājumu riska novērtēšanas rīka izstrāde

• Melleņu (Vaccinium) ģints ģenētisko resursu izpēte Latvijā

• Egļu mežu noturības pret klimata izmaiņu ietekmi paaugstināšanas iespējas

• Sakņu piepes izraisītās sporu infekcijas ierobežošana skuju koku audzēs

• Vietējo un introducēto koku sugu attīstības un ksiloģenēzes plastiskums mainīga klimata apstākļos

• Sakņu trupes izplatību ierobežojoš faktoru izpēte

• Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā

• Central Baltic Cleantech Clusters expanding the East and the EU markets

• Mežsaimniecības ietekme uz meža un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem

• Platlapju mežaudžu stabilizējošā loma ilgtspējīgā mežsaimniecībā Latvijā

• Medņu aizsardzībai nozīmīgo vides faktoru izpēte

• Meža atjaunošana, ieaudzēšana un kopšana

• Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs

• Meža koku selekcijas pētījumi ģenētiski augstvērtīga meža reproduktīvā materiāla atlasei

• Meža apsaimniekošanas risku izmaiņu prognozes un to mazināšana

• Metodes selekcijas rezultātu efektīvai praktiskai izmantošanai un adaptācijas pārbaudēm lapu kokiem

• Transponējamo elementu variāciju izpēte parastās priedes (Pinus sylvestris L.) gēnu rajonos

• 1995.g. Latvijas Universitātes Hidroekoloģijasinstitūts (LUHEI), apvienojot Hidrometeoroloģijaspārvaldes Jūras monitoringa centru un Zinātņuakadēmijas Bioloģijas institūta Jūras laboratoriju.

• 1995–2017 pārmaiņus VARAM un IZM pārraudzībā

• Kopš 01.11.2017. – Daugavpils Universitātesaģentūra Latvijas Hidroekoloģijas institūts.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI)

• līdz 2016. gadam – Daugavgrīvas ielā 6/8;

• kopš 01.01.2016. Voleru ielā 4

LHEI galvenās darbības sfērasVARAM deleģētie pārvaldes uzdevumi

• Jūras stratēģijas pamatdirektīva (2008/56/EK):Latvijas jūras vides stāvokļa sākotnējā novērtējuma, laba jūras

vides stāvokļa definējuma un jūras vides mērķu pārskatīšana un atjaunināšana;

Latvijas monitoringa programmas atbilstības izvērtēšana un priekšlikumu sniegšana atbilstoši EK prasībām;

dalība Datu apmaiņas un ziņošanas grupā (DIKE).

• Jūras vides monitoringa un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu izpilde

• Informācijas sagatavošana un datu apstrāde Latvijas jūras telpiskā plānojuma izstrādes un uzturēšanas vajadzībām

Jūras monitoringa/novērojumu stacijas

Jūras monitoringa/novērojumu stacijas Rīgas līcī

• 10 Rīgas līča piekrastes stacijas, vienas jūdzes josla no bāzes līnijas;

• 8 pārejas ūdeņu stacijas (lielo upju – Daugavas, Lielupes un Gaujas un pilsētu – Rīga, Jūrmala)) ietekmes zona;

• 10 Rīgas līča atklātās daļas stacijas.

> 50 paraugu novērojumu stacijas citu projektu ietvaros

Jūras monitorings –nosakāmie rādītāji

• Monitoringa sākotnējie dati kopš 1973. g., staciju tīkls paplašināts 1988. gadā (+ piekrastes zona, pārejas ūdeņi)

• Akreditēta paraugu ņemšana un testēšana

(LVS EN ISO/IEC 17025); LATAK akred. kopš 1999. g.

• N savienojumi (N-NO2, N-NO2+3, N-NH4, Nkop.) atbilstoši HELCOM noteiktajām metodēm

Projekti –slāpekļa aprite, vides kvalitāte

• Organiskā oglekļa un biogēno elementu aprite Rīgas jūras līča ekosistēmā (LZP, 1995-1996)

• Antropogēnās slodzes transformācijas bioģeoķīmiskoelementu izpēte Rīgas līča dienviddaļā (LZP, 1997-2000)

• Sezonālie procesi un mehānismi Rīgas jūras līča ekosistēmas vielu apritē (LZP, 1997-2000; 2001-2002)

• Biogēno elementu un smago metālu uzvedība bioģeoķīmiskajās robežzonās Rīgas līcī (LZP, 2001-2004)

• Eitrofikācijas novērtēšanas piekrastes ūdeņos sistēmas attīstīšana atbilstoši Nitrātu direktīvas prasībām (LVAFA, 2016)

Projekti –vides procesu modelēšana

• Latvijas upju slodžu modelēšana (LVAFA), 2013 (1991-2012 g. dati – koncentrācija un slodzes 4 lielākajām Rīgas līča sateces baseina upēm)

Projekti –laba jūras vides stāvokļa sasniegšana(Jūras stratēģijas pamatdirektīva)

• Priekšizpēte un priekšlikumu izstrāde pasākumu programmai laba jūras vides stāvokļa panākšanai (LVAF, 2014, 2015)

• Sociālekonomiskais novērtējums potenciālajiem papildus pasākumiem laba jūras vides stāvokļa panākšanai (LVAFA, 2016), (sadarbībā ar SIA Aktiivs)

Pašreizējie projekti –Interreg

• Smart Blue Regions – viedie piejūras reģioni –viedā specializācija jūras un piekrastes resursu izmantošanā Baltijas jūras reģionā

• Baltic Blue Growth – Baltijas izaugsme – liela mēroga gliemeņu audzēšanas attīstība Baltijas jūrā

Jaunākie projekti –Latvijas iekšējo ūdeņu izpēte

• Puzes ezera ekoloģiskā stāvokļa izpēte un rekomendāciju izstrāde tā uzlabošanai (2017)

• Alūksnes ezera un Burtnieku ezera ekosistēmas izpēte (2015–2016).

LLU Pētījumi gaistošo slāpekļa savienojumu jomā

• Gaisa piesārņojošo vielu emisiju aprēķinu veikšana no lauksaimniecībassektoram (katru gadu). LVĢMC

• Tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu veikšanalauksaimniecības sektorā un SEG prognožu sagatavošana saskaņā ar Klimatapārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām (katru gadu) VARAM

• Tiešo N2O emisiju no slāpekļa minerālmēslu izmantošanas pētījumi tipiskosLatvijas apstākļos. VARAM

• Aprēķina algoritma izstrāde vienotai N2O netiešo, NH3 un NOx emisiju ziņošanaipēc Tier 2 metodoloģijas. VARAM

• Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanai.ZM

• Lauksaimniecības nozares SEG emisiju analīze un emisiju samazināšanaspasākumu ekonomiskais novērtējums. VPP

• Siltumnīcas efekta gāzu un amonjaka emisiju samazinājuma aprēķins, pēc vides pasākumu ieviešanas SIA "Ulbroka"

Modelēšana

Tiešie gāzu mērījumi lauka apstākļos

Picarro G2508.Kamera augsnes gāzu apmaiņas mērījumu veikšanai.

• Vienlaicīgi veic piecu siltumnīcefekta izraisošo gāzu mērījumus- N2O, CH4, CO2, NH3, H2O lauka un laboratorijas apstākļos,izmantojot precīzu un noslēgtu ring-down tehnoloģiju.

• Gāzu plūsmu augsnē N2O, CH4, CO2, NH3, H2O (soil flux) mēra,izmantojot statisku kameru.

• Iekārta veic automātisku ūdens tvaika korekciju.

Avots:Fleck, D., Y. He, C. Alexander, G. Jacobson, Cunningham,K., (2013). Simultaneous soil flux measurements of five gases -N2O, CH4, CO2, NH3, and H2O - with the Picarro G2508.Picarro Appl. Note AN034.

Paldies par uzmanību!