(Nr. 8/2014)

PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS UN LAIMĪGU JAUNO GADU!

VĀRDS

Rīgas pašvaldības laikraksts. www.info.riga.lv Izdevējs: nodibinājums Riga.lv, Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539. Reģistrācijas apliecības Nr. 000740232. Tirāža: 310 000 eks.

4. lpp.

7. lpp.

10. lpp.

15. lpp.

18. lpp.

22. lpp.

24. lpp.

28. lpp.

SATURS

BĒRNS DODAS UZ SKOLU

REPORTĀŽA: KURŠ IEDEDZ LATERNAS?

KAS JĀZINA PAR ADREŠU MAIŅU

JAUNIE PROJEKTI: MAĢISTRĀLES UN TUNEĻI

ZIEMASSVĒTKU PABALSTI: SĀKUSIES PIETEIKŠANĀS

ZIEMAS ATPŪTAS IESPĒJAS PILSĒTĀ

PASAKAINAIS EGĻU CEĻŠ

RĪGA-2014: VISS TIKAI SĀKAS

Aleksandra Gluhiha,RĪGA.LV galvenā redaktore

Jaunā gada priekšvakarā ir pieņemts atdot aizņemto, apkopot padarīto un paredzēt nāka-majā gadā darāmo. Mēs to centāmies paveikt, apvienojot šajā pirmssvētku noskaņās ieturētajā numurā daudzus pilsētniekiem svarīgus jautāju-mus.

Atsaucoties uz vairāku lasītāju lūgumu, mēs turpinām šķetināt pilsētas izglītības sistēmas labirintus – šoreiz mūsu stāsts ir par to, kas jāzina vecākiem, pošot pirmajai skolas dienai savu pirmklasnieku. Kādas prasības var izvirzīt mācību iestādes, bet kādas ir skolēnu un viņu vecāku tiesības?

Citā publikācijā mēģinājām atbildēt uz vienu no pašiem populārākajiem rudens un ziemas sezonas jautājumiem: kāpēc ielās ir tik tumšs? Mūsu autori pavadīja vienu dienu kopā ar uz-ņēmuma Rīgas gaisma darbiniekiem, mēģinot noskaidrot, kā Rīgā iededz laternas. Bet to, kad un kādos apstākļos ielu apgaismojums pilsē-tā uzausa pašu pirmo reizi, noskaidrojis mūsu

pastāvīgais autors Rīgas vēstures zinātājs Iļja Dimenšteins. Viņa aizraujošo vēstījumu lasiet 26.–27. lappusē.

Vēl kāds svarīgs jautājums, pie kura nolēmām atgriezties gada nogalē, ir adrešu reforma. Mūsu izdevums ne reizi vien ir skaidrojis, kā-pēc Būvniecības pārvaldei bija jāķeras pie ielu nosaukumu un namu numerācijas maiņas. Taču, ņemot vērā procesa sarežģītību, nebūs lieki atgādināt par to vēlreiz, sniedzot jums papildu informāciju.

Bet paši priecīgākie raksti, protams, ir veltīti gaidāmajiem svētkiem. Kultūras pasākumu programmu, Ziemassvētku tirdziņu darba laiku, bezmaksas slidotavu adreses – to visu meklējiet žurnāla pēdējās lappusēs.

Vēl šajā numurā ir arī kāds mazs cerību stariņš: pēc televīzijas projekta Gaidi mani brīvprātīgo palīgu lūguma mēs publicējam to rīdzinieku sarakstu, kurus meklē viņu tuvinieki un draugi ārzemēs. Iespējams, tieši šo sludinājumu dēļ kādam no mums jaunais gads izrādīsies īpaši laimīgs.

PRIECĪGUS SVĒTKUS!

54

TĒMA [teksts: Marija Pētermane]

Patīkama ziņa pienākusi no Rīgas skolām – beidzot ir stabilizējies skolēnu skaits, kas līdz šim bija nepārtrauk-ti krities. Šogad galvaspilsētas skolas apmeklē 65 300 skolēnu – par 680 vairāk nekā iepriekš. Daļa no viņiem pāri skolas slieksnim kāpa pirmo reizi mūžā. Kas jāzina viņu vecākiem? Kādus papildu izdevumus no viņiem var pieprasīt skola un kādas priekšrocības ir tiesības gaidīt vecākiem? Vai pirmajā klasē bērnus pieņem bez sagata-vošanas? Uz šiem un citiem rīdzinieku jautājumiem atbild Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta darbinieki.

Cik skolu ir Rīgā?Patlaban Rīgā darbojas 117 skolu. No tām 56 skolās mācības notiek latviešu valodā, bet 44 – krievu vai citās mazākumtautību valodās. 16 skolas ir tā dēvētās „divplūsmu skolas”, kurās zem viena jumta atrodas gan latviešu, gan krievu valodas klases. Īpaši izceļas Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskola – šeit integrācijas programmas ietvaros mācības no 1. līdz 4. klasei notiek vienlaikus gan latviešu, gan krievu valodā (vecākajās klasēs skolēni mācās krievu valodā).

Kādēļ skolu skaits Rīgā samazinās?Taisnība, ka skolu ir palicis mazāk. To skaits pēdējos gados sarucis ne tikai Latvijas galvas-pilsētā, bet visā valstī. Tam ir vairāki nopietni iemesli. Pirmkārt, krīzes un darbavietu trūkuma dēļ cilvēki ir devušies uz ārzemēm, turklāt nereti emigrē visa ģimene kopā ar bērniem. Otrkārt, paslik-tinājusies demogrāfiskā situā-cija. Tās iespaidā 2007./2008. mācību gadā Rīgā bija reģistrēti 75 247 skolēni. Triju gadu laikā galvaspilsētas skolēnu skaits saruka par astoņarpus tūksto-šiem bērnu. Dažas skolas kļuva par trešdaļu vai pat par pusi tukšākas. Visbeidzot, trešais iemesls: valsts izglītības finansēšanas modeļa izmaiņas. 2009. gadā Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija skolu finansējuma pamatā ieviesa principu „nauda seko skolēnam”.

Tas nozīmē – cik skolēnu skolā mācās, tik naudas arī atvēlēts pedagogu algām. Pilnīgi skaidrs, ka šāds modelis mazajām skolām laupa jebkādu iespēju nodrošināt savu eksistenci. Vissmagāk tas, saprotams, skāra lauku rajonus. Tiklīdz minētais princips stājās spēkā, skolu skaits valstī nāka-majos divos gados samazinājās no 946 līdz 830. Latvijā iznīka 116 skolas!Tieši tāpēc Rīgas dome bija spiesta izstrādāt plānu, lai op-timizētu skolu tīklu. Mazās izglī-tības iestādes sāka apvienot ar lielākām, kas palielināja skolas budžetu un dažos gadījumos vei-doja vienmērīgāku skolas telpu noslogojumu. Piemēram, Lomo-nosova vārdā nosaukto skolu, kur 600 skolēniem paredzētajās telpās mācījās tikai 320 bērnu, apvienoja ar Rīgas 40. vidussko-lu, kurā savukārt bija tik daudz skolēnu, ka mācības notika divās maiņās. Abas skolas atrodas pāris soļu attālumā, un tagad skolēni ir sadalīti proporcionāli: vienā skolas ēkā mācās bērni no 1. līdz 6. klasei, otrā – no 7. līdz 12. klasei. Bet Rīgas Herdera vidusskolu, kura agrāk atradās namīpašnieka mājā un kurai nebija ne savas sporta zāles, ne pagalma, pārcēla uz Rīgas Krie-vu vidusskolu Grīziņkalnā, kuras telpu noslogojums bija tikai 50%. Apvienojot abas skolas, izveidoja vienu jaunu – J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolu. Pirms abu skolu apvienošanas tika veik-ta vērienīga ēkas renovācija, kas ļāva skolēniem saņemt lietošanā pašu modernāko skolu Latvijā.

Kas uztur skolas: valsts vai pašvaldība?Valsts finansē mācību procesu – dod naudu skolotāju algām un mācību grāmatu iegādei.Tomēr lielu daļu izdevumu sedz pašvaldība. Skolām ir jānomaksā komunālie rēķini: par ūdeni, elektrī-bu, siltumu. Skolai ir jāalgo ne tikai pedagogi, bet arī tehniskais perso-nāls – apkopēja, sargs, medmāsa. Visus šos izdevumus sedz Rīgas dome. Turklāt Rīgas dome maksā algu arī izglītības atbalsta personā-lam – bibliotekāriem, sociālajiem darbiniekiem, psihologiem, logopē-diem, kā arī apmaksā to pedagogu darbu, kuri vada dažādus pulciņus.Piemēram, ja ķīmijas skolotājs māca savu priekšmetu mācību stundās, to finansē valsts. Bet, ja šis skolotājs pēc stundām vēl arī

vada „Jauno ķīmiķu” pulciņu, par to maksā pašvaldība. Tādējādi dome uzņemas finansiālas rūpes par skolēnu papildu izglītību un attīstību. Šī nauda ļauj Rīgas sko-lās veidot visus iespējamos brīvā laika pavadīšanas centrus, sporta sekcijas un interešu pulciņus.

Vai skolēniem ir jāpērk mācību grāmatas?Skolēniem mācību grāmatas nav jāpērk. Šim mērķim līdzek-ļus piešķir valsts. Šogad valsts Rīgas skolām atvēlēja 1 418 870 eiro. Par šo naudu tiek iegādātas mācību grāmatas un tām pielīdzi-nātās darba burtnīcas. Bet Rīgas pašvaldība šogad piešķīra vairāk

nekā pusmiljonu (580 517) eiro, lai skolas pilnībā tiktu nodrošinā-tas ar citiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem – papildu literatūru, didaktiskajām spēlēm, uzskates līdzekļiem, digitāla-jiem mācību līdzekļiem, izdales materiāliem, mācību tehniskajiem līdzekļiem, mācību iekārtām un aprīkojumu.Vidējais finansējums vienam sko-lēnam mācību grāmatu un mate-riālu iegādei Rīgā ir 30 eiro.

Kuriem bērniem pienākas skolas brīvpusdienas?Pēdējos gados brīvpusdienas skolās saņēma pirmās un otrās

klases skolēni. Vienu daļu nau-das šim mērķim deva valsts, bet otru – pašvaldība. Šāda kārtība bija spēkā līdz iepriekšējam pavasarim, taču no 1. septem-bra ir ieviestas izmaiņas – tagad brīvpusdienas skolas ēdnīcās saņem ne tikai pirmās un otrās, bet arī trešās klases skolēni. Šo privilēģiju viņiem apmaksā valsts, tādēļ pašvaldība brīvpusdienas vairs nefinansē, un ietaupītos līdzekļus var novirzīt citām skolu vajadzībām.Vidējais finansējums viena skolēna ēdināšanai ir 1,42 eiro dienā.

Kādas ir tās priekšrocības, kuras skolēniem sniedz vienīgi Rīgas dome?Pateicoties Rīgas pašvaldības finansējumam, ir pieejams: bezmaksas sabiedriskais transports visiem skolēniem no 1. līdz 12. klasei; bezmaksas peldēšanas apmā-cība 2. klases skolēniem. Apmā-cības norit organizētu nodarbību veidā, bērniem kopā ar skolotāju dodoties uz baseinu. Peldēšanas apmācība nav obligāta, bet, ja bērns vēlas iemācīties peldēt, Rīgas skolās šāda iespēja tiek nodrošināta; bezmaksas latviešu valodas apmācība visiem skolēniem, kuri ir pārcēlušies uz Latviju kā uz jaunu dzīvesvietu vai atgrie-zušies atpakaļ Latvijā ar vecā-kiem, kuri ilgu laiku strādājuši ārzemēs. Katram šādam bērnam Rīgas pašvaldība sniedz iespē-ju apmeklēt divas nodarbības nedēļā viena skolas gada laikā. Jāuzsver, ka šīs ir papildu indi-viduālās nodarbības kopā ar pa-sniedzēju. Ar katru gadu piepra-sījums pēc šāda pakalpojuma aug, un ar katru gadu izplešas arī to valstu loks, no kurienes pie mums ierodas jaunie iedzīvo-tāji. Šādā veidā latviešu valodā ielauzījušies pat mazie skolēni no Ķīnas.

BĒRNS DODAS UZ SKOLU

,Apdomājiet jau laicīgi, kuru skolu izvēlēsities savam bērnam.

76

TĒMA [teksts: Marija Pētermane] REPORTĀŽA [teksts: Anna Liepiņa]

RĪGAS GAISMA: PILSĒTA REDZ ARĪ NAKTĪ

Cik laternu izgaismo mūsu pilsētu? Pilsētas pašvaldības uzņēmumā Rīgas gaisma katra spuldzīte ir iegrāmatota: Rīgas ielās, skvēros un parkos kopā ir uzstādītas 46 396 apgaismes ierīces. Lai tās darbotos nevainojami, galvas-pilsētā visu diennakti strādā elektromontieru brigādes – šie vīri remontu gaitā gan kāpj līdz koku galotnēm, gan laižas lejup pazemē. Vienā no maiņām kopā ar nakts brigā-di dežurēja arī RĪGA.LV žurnālisti.

Visgaišāk – virs zebras1280 kilometru pazemes kabeļu un 560 kilometru gaisa vadu – Rī-gas gaismas saimniecību nekādi nenosaukt par pieticīgu. Baltijas klimatam raksturīgās nakts un dienas temperatūras svārstības uz elektrodzīslām iedarbojas asi kā vējš uz reimatiskiem kauliem, tādēļ rudens–pavasara periodā elektro-montieri ir īpaši modri. Pazemes avārijas gadījumā uz notikuma vietu ir gatavas izbraukt pat trīs mobilās laboratorijas ar īpašu tehniku, kuras

spēj ieskatīties pazemē un pateikt montieriem priekšā, kur meklējama bojātā vieta.Taču tādas nelaimes, par laimi, gadās reti. Arī šodien elektromon-tieru Jevgeņija Tautera un Andreja Krukas dežūra sākas ar gluži ikdienišķu izsaukumu: pie veikala Rimi A. Deglava ielā nedeg laterna. Dodamies uz turieni.Mēs esam piebiedrojušies mon-tieru brigādei, kura darbojas nakts maiņā. Tieši naktī arī tiek mainītas spuldzes: tumsā uzreiz pamanā-mas izdegušās laternas. Lai to

izdarītu diennakts gaišajā laikā, elektrība būtu jāpievieno uzreiz simtiem gaismekļu, tādēļ pa dienu brigādes nododas darbiem, kuru laikā strāva nedrīkst būt pieslēg-ta, – pārsvarā tā ir vadu labošana.Pacēlāja grozā uzbraucis divpad-smit metru augstumā, J. Tauters apskata laternu un tūliņ arī laižas lejup. Diagnoze ir visai ierasta:

,Tuvākie uzņēmuma Rīgas gaisma plāni pa-redz ierīkot apgaismoju-mu šādās maģistrālajās ielās: Daugavgrīvas šo-sejā, Maskavas ielā no Dārziņiem līdz Salaspils robežai, daļā Krustpils ielas un daļā Jaunciema gatves.

Vai pirmajā klasē pieņem bez iepriekšējas sagatavošanas?Mūsu valsts katram bērnam garantē iespēju sagatavoties skolai. Šādu īpašu programmu bērnudārzos apgūst visi piecus un sešus gadus vecie bērni. Tieši tādēļ, lai arī uz uzņemšanu bēr-nudārzā var nākties gaidīt rindā, pirmsskolas vecuma bērnam vie-ta tajā ir garantēta. Sagatavošana skolai bērnudārzā ir bez maksas. Ja vecāki nevēlas laist bērnu bēr-nudārzā, viņi savu atvasi skolai var gatavot paši. Piesakot bērnu skolā, jums neviens neprasīs uzrādīt dokumentu par pirmssko-las sagatavošanas programmas apgūšanu. Ja bērns šādu do-kumentu ir ieguvis, tas gan būs jāuzrāda, uzņemot viņu skolā, taču tas nekādā veidā nedrīkst ietekmēt skolas izvēli.

Kad un kā izvēlēties bērnam skolu?Pareizāk par šo jautājumu būtu lemt tad, kad bērnam apritējuši pieci gadiņi. Tad arī ir iespējams nosūtīt iesniegumu par jūsu atva-ses uzņemšanu kādā no Rīgas skolām. Lai to izdarītu, vispirms vecākiem jādodas uz interneta vietni www.e-skola.lv – ievadot savu mājas adresi, jūs uzzināsiet, kura ir jūsu dzīvesvietai piederīgā apkaimes skola. Turpat atradī-siet arī visu pārējo Rīgas skolu adreses. Noteikumi ļauj vecākiem pieteikt bērnu vienlaicīgi vairākās

skolās, taču jāuzsver, ka garan-tēta vieta skolā būs nodrošināta tikai savā apkaimē. Savukārt citu apkaimju skolās vispirms tiks uzņemti šīs apkaimes bērni, tad priekšroka būs tiem, kuriem šajā skolā jau mācās brāļi vai māsas. Un tikai pēc tam, ja vien skolā vēl ir atlikušas kādas brīvas vietas, tās tiek sadalītas pretendentiem no citām apkaimēm.Lai uzrakstītu iesniegumu, vecākiem skolā ir jāierodas personīgi. Atbilde no skolas par bērna uzņemšanu vai atteiku-mu ir jāsaņem pēc 1. jūnija tajā gadā, kad bērnam paliek septiņi gadi. Bet gadījumā, ja bērns bijis pieteikts četrās skolās un no visām četrām skolām saņemtas pozitīvas atbildes, nekavējoties jāizvēlas viena skola, savukārt trim pārējām jāpaziņo lēmums par atteikumu.Ja vecāki uzskata, ka bērns ir gatavs skolai jau sešu gadu vecu-mā,viņiem ir jāsaņem rakstveida apstiprinājums no ģimenes ārsta. Pēc ārsta zīmes būs jādodas arī

tad, ja vecāki bērnu vēlas sūtīt skolā gadu vēlāk – astoņu gadu vecumā.

Cik skolēniem jābūt klasē?Noteikumi par klašu komplektēša-nu paredz, ka pamatskolā vienā klasē ir jābūt vismaz 20 audzēk-ņiem, taču to skaits nedrīkst pār-sniegt 34. Amplitūda ir liela, tādēļ jāņem vērā arī mācību telpas pla-tība. Saskaņā ar skolas higiēnas prasībām vienam bērnam pienā-kas 2 m2 mācību telpas. Tādējādi klasei, kurā mācās 34 skolēni, ir jābūt ne mazākai par 68 m2.

Kādos gadījumos skola no vecākiem var pieprasīt naudu?Skolas administrācijai nav tiesību prasīt naudu. Ne remontam, ne uzskates līdzekļu iegādei, ne eks-kursijām, ne izlaidumam vai kādai citai vajadzībai nevar pieprasīt naudu no vecākiem. Tomēr, ja ve-cāki paši nolemj saviem bērniem organizēt neplānotus pasākumus, piemēram, muzeja apmeklējumu, papildu svešvalodas apguvi vai jau minēto izlaiduma pasākumu, vecāki var izveidot fondu. No šī fonda, kas ir juridiska biedrība ar atbilstoši apstiprinātiem statūtiem, var segt papildu izdevumus. Bet dalībai fondā ir jābūt pilnībā brīv-prātīgai! Katrs vecāks pats izlemj – viņa bērnam šie papildu pasā-kumi ir vajadzīgi vai arī ir iespē-jams iztikt bez tiem. Fondu skolas atbalstam var veidot arī ikviens interesents – skolas absolventi, bērnu vecāki u. c. Šim fondam ir iespējams sniegt finansiālu atbal-stu, brīvprātīgi iemaksājot naudu, bet skolas padome (administrāci-ja, vecāki, vecāko klašu skolēni) kopīgi izlems, kā rīkoties ar šiem līdzekļiem.Ja skolas administrācija jums pie-prasījusi segt kādus izdevumus, kas jums šķiet nepamatoti, lūdzam sazināties ar Rīgas domes Izglī-tības, kultūras un sporta departa-mentu: K. Valdemāra iela 5, tālr. 67026816, e-pasts: iksd@riga.lv.

Rakstu par Rīgas pirmsskolas izglītības sistēmu lasiet portālā www.info.riga.lv, sadaļā „Sabied-rība’’. n

6

9

REPORTĀŽA [teksts: Anna Liepiņa]

Bet kādēļ? Vai šādu vadu var izmantot mājās sadzīves vajadzī-bām?„Nē. Toties to var nodot kā krāsaino metāllūzni, jo tas taču ir varš! Tiesa, vairāk par trim vai pieciem centiem uzpircēji nemaksās, taču alkoholi-ķus tas neaptur. Mums ir gadījies, ka šādi personāži vienā reizē bez gaismas atstājuši vairākas ielas, izvelkot vadus no trīsdesmit laternām, lai tikai savāktu naudu pudelei kandžas,” klāsta elektriķi.Šoreiz mēs aizkavējamies ilgāk, jo izrauto vada gabalu nedrīkst vienkārši nomainīt pret citu – mitrā laikā notiktu īssavienojums. Tādēļ izgrieztā rezerves metra vietā no jauna stabā jāievelk desmit metru garš vads.Pa šo laiku ir sacēlies spēcīgs vējš. Stabs sašūpojas, un līdz ar to arī grozs, kurā J. Tauters pacēlies septiņu metru augstumā. Kļūst pat bailīgi skatīties... „Viss kārtībā, mēs pie tādiem darbiem esam pieradu-ši,” mierina A. Kruka. „Krasta ielā laternas ir augstākas, piecpadsmit metru. Bet, ja remonts notiek uz tilta, tad pāri pacēlāja groza malai labāk vispār neskatīties – tur var dabūt kārtīgu reiboni!”

Vārnu izpriecasKad vadi savilkti un bērnu rotaļ-laukums atkal izgaismots, mēs dodamies uz Dzelzavas ielu 109: tur iedzīvotāji ziņojuši, ka pie mājas ne-deg laterna, turklāt tai esot atvēries pārsegs. Piebraucam – tieši tā arī ir! Redzams, ka pārsega apakšējā daļa atrauta pirms kāda laiciņa: tur jau paguvusi sakrāties ūdens peļķe. Kā gan tas varējis notikt?„Iespējams, kāds aizskāris stabu, novietojot mašīnu stāvēšanai,” kā ticamu skaidrojumu min J. Tauters. „Vai, kā notiek biežāk, pacentusies kāda vārna. Daudz reižu esam novērojuši, kā vārnas nosēžas uz pārsega un ar knābi dauza vispirms vienu, tad otru stiprinā-

jumu. Kamēr vāciņš neatvērsies, neparko neliksies mierā – tādas izklaides ir vārnām. Otrs postījums, kas paliek pēc viņu apmeklēju-ma, – vārnas nosēžas uz vada un ar knābi izlauž no tā gabaliņu. Tas ir vārnu iecienītais materiāls ligzdu vīšanai. Reiz es laboju laternu kādā bērnudārzā un kokā atklāju vārnu ligzdu, kas viscaur novīta no elek-trības vadiem. Vēl galā bija uzlikusi spaiņa stīpu par rotājumu!”Un atkal nākamais darbiņš mūs sagaida jau turpat ap stūri: sprau-gā starp mājām redzams kaimiņu pagalms, kur mirgo tādi zibšņi, it kā brīvā dabā būtu uzrīkota diskotēka. Pietrūkst tikai mūzikas. „Tā mirgo spuldze, kuras mūža dienas drīz būs skaitītas,” diagnozi nosaka A. Kruka. „Cilvēkus tas ļoti satrauc, tādēļ mēs nekad negaidām, līdz spuldze izdzisīs pavisam. Mēs to nomainām uzreiz.”Kamēr J. Tauters skrūvē jaunu spuldzi, A. Kruka atklāj intriģējošus noslēpumus, kurus slēpj šķietami ikdienišķie laternu stabi. Izrādās, lai gan šie stabi ir ierakti zemē cilvē-ka auguma dziļumā (180 cm), tie tomēr ir visai trausli. Iemesls ir tāds, ka līdz ceļgala augstumam stabs ir dobs un tāpēc viegli lūst, ja tajā ietriecas automašīna. Bez mašīnām stabu kalpošanas laiku saīsina arī suņi. Spīvais šķidrums, ar kuru suņi iezīmē stabus, ir agresīvas iedarbī-bas viela, kas ar laiku liek betonam sadrupt un padara nedrošu pat me-tālu. Tādēļ stabi, kas būtu kalpojuši vairākas desmitgades, jāmaina jau pēc gadiem piecpadsmit. Lūk, kā-dēļ mūsdienās šos stabus cenšas nomainīt pret cinkotiem – tādi stabi suņu atzīmes iztur daudz ilgāk.Pagājusi tikai pusotra stunda no nakts maiņas sākuma, taču sala-botas jau sešas laternas. Kopumā vienas maiņas laikā, kamēr pil-sētnieki slīgst saldā miegā, viena brigāde pagūst iedegt gaismu divdesmit līdz trīsdesmit apdzisu-šās laternās. n

jānomaina laternas iekšējā daļa – gatavais bloks. Šī detaļa vīriem ir līdzi krājumā, un jau pēc dažām minūtēm zem laternas ir tik gaišs, ka var kaut grāmatu lasīt. „Šeit ir kājāmgājēju posms, tādēļ arī liekam 400 vatu,” paskaidro J. Tau-ters. „Parastajās laternās gar ielu pilnīgi pietiek ar 100–150 vatiem.”Nākamais izsaukums ved uz Ilūkstes ielu 54, 7. korpusu. Tur nedeg stāvlampa – tā tautā dēvē zemās piecu metru garās laternas. Šoreiz abi elektriķi vainu saskata bez visas augšā braukšanas: spul-dzes apakšdaļa ir nomelnējusi, un tā ir droša zīme, ka spuldze savu mūžu ir nokalpojusi. Vidēji viena spuldze kalpo divus gadus.Puišeļi ar akmeņiem nepalīdz šo laiku saīsināt?„Nē, mūsdienās puišeļi par later-nām neinteresējas. Toties gadās, ka pieaugušam cilvēkam ir uzdā-vināts gaisa ierocis un viņš uzreiz steidz to izmēģināt uz laternu. Mums uzņēmumā Rīgas gaisma ir ierīkots gandrīz vai muzejs, kur re-dzami laternu kupoli, kas cauršauti kā siets,” stāsta elektriķi.

Uzbrukumi laternām: no autozagļiem līdz bezpajumtniekiemNomainījuši spuldzi, elektriķi sēžas mašīnā, taču nekur tālu aizbraukt neizdodas – mums jāapstājas vien dažus korpusus tālāk. Blakus eso-šais bērnu rotaļlaukums ir iegrimis tumsā, jo laternas ir apdzisušas abās pusēs. „Te būs pavisam cits stāsts,” komentē J. Tauters. „Kāds staba iekšpusē ir pārgriezis vadus.”

Viņš norāda uz nelielām durtiņām acu augstumā – tās ir atlauztas. A. Kruka pārbauda laternu otrpus laukumam un atgriežas ar ziņu, ka tur paveikta līdzīga nekrietnība.„Šīs durtiņas ir paredzētas die-nesta lietošanai,” stāsta elektriķi. „Iekšpusē ir slēdzis, lai mēs varētu izslēgt gaismekli un strādāt ar vadiem. Taču šeit, kā redzat, vadu stabā vairs nav. Parasti tā rīkojas autozagļi, lai izslēgtu laternu un tumsā mierīgi aptīrītu mašīnas. Tomēr šis stabs ir uzlauzts cita iemesla dēļ. Redziet, vadi nav vien-kārši pārgriezti, kāds tos ir izvilcis un piesavinājies – ir pazudis metrs vadu, kuru mēs atstājam katrā stabā kā rezervi.”

,Jānis Drulle, uzņēmuma Rīgas gaisma direktora p. i.

Esmu pārliecināts, ka nav daudz tādu uzņēmumu, kuri varētu mums līdzināties ma-zās kadru mainības ziņā. Lielākā daļa darbinieku pie mums strādā vairāk nekā desmit gadu, teicami zina, kā veidota pilsētas apgaismoju-ma sistēma, un spēj apkalpot tādus komplicētus objektus kā, piemēram, Vanšu tilts, kur jāstrādā lielā augstumā. Katru dienu apgaismojuma sistēmu Rīgā uzrauga piecas brigā-des Daugavas labajā krastā un piecas brigādes kreisajā krastā. Mūsu dispečerdie-nests strādā visu diennakti, visi tālruņu zvani tiek reģis-trēti datorā.Nākotne pieder attālajai apkalpošanai, un Rīga šajā ziņā iet līdzi laikam. Divi tūkstoši no visiem 46 396 ielu gaismekļiem jau darbojas ar energoefektīvajām LED spuldzēm. Tās ir jau-nas tehnoloģijas. Pirmkārt, tādas spuldzes kalpo ilgāk, bet enerģiju patērē divreiz mazāk nekā parastās spuldzes. Otr-kārt, šo spuldžu darbību var uzraudzīt attālināti. Un ne ti-kai uzraudzīt, bet arī vadīt. Katrā šādā gaismeklī ir vadības bloks, un mēs tieši no biroja varam mainīt apgaismojuma lī-meni: piemēram, dziļā naktī, kad ielās praktiski nav nekādas kustības, samazināt no pilnas jaudas līdz daļējai. LED spul-džu skaita ziņā Rīga ir viena no līderēm Ziemeļeiropā, un spuldžu nomaiņas programma tiek turpināta.Ar LED spuldzēm darbojas arī 226 luksofori Rīgā no kopu-mā 351. Luksofori ir atsevišķa mūsu saimniecība, kuru uz-rauga 15 darbinieku. Katrs luksofors būtībā ir neliels dators, tāpēc šajā ziņā liela nozīme ir inovācijām. Mums jau ir izde-vies pašus nozīmīgākos krustojumus Rīgā aprīkot ar 50 jau-nākās paaudzes luksoforiem. Tas savukārt nozīmē, ka arī tos var apkalpot un remontēt no attāluma.

,Ja mājas iedzīvotāji vēlas pagalmā ierīkot ielas laternu, viņiem ar šo lūgumu jāvēršas savā namu pārvaldē. Tā pasūtīs uzņēmumā Rīgas gaisma teritorijas apsekošanu, pēc kuras varēs noteikt, cik tāda ierīkošana iedzīvotā-jiem izmaksās. Darbu cena ir atkarīga no pilsētas komu-nikāciju tuvuma un var svārstīties diapazonā no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro.

Foto

– A

nsis

Sta

rks

8

1110

SVARĪGI [teksts: Ivars Ozoliņš]

Vairākiem tūkstošiem ēku un dzīvokļu Rīgā šovasar tika sākta adrešu nomaiņa. To pa-redzēts turpināt arī nākamgad, un šis process kopumā ilgs aptuveni divus gadus. Lai izvairītos no pārpratumiem, Rīgas pilsētas būvvalde aicina iedzīvotājus sekot publiskajā telpā izvietotajai informācijai par plānoto vai jau notikušo adrešu maiņu. Tāpat atgādi-nām iedzīvotājiem, kuriem adrese jau ir mainīta, – jums par to nav jāinformē valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi. Visi iepriekš izdotie dokumenti ir spēkā arī pēc adre-ses maiņas, un lielākajā daļā gadījumu dzīvesvietu no jauna nevajag deklarēt.

ADREŠU REFORMA: KAS JĀZINA IEDZĪVOTĀJIEMRĪGAS PILSĒTAS BŪVVALDE AICINA RĪDZINIEKUS SEKOT LĪDZI ADRESĀCIJAS IZMAIŅĀM

KURĀS IELĀS NOTIKS ADREŠU MAIŅA?Patlaban adreses jau ir mainītas aptuveni 1500 ēku īpašniekiem vairākās Pārdaugavas apkaimēs – Bolderājas, Buļļu, Voleru, Spilves, Daugavgrīvas, Kleistu, Iļģuciema, Imantas, Beberbeķu, Mūkupurva un Pleskodāles apkaimē. Dažviet ir mainīti arī ielu nosaukumi. Nākamā publiskā apspriešana plānota Zolitūdes, Dzirciema un Ķīpsalas apkaimēm. Tā norisināsies no novembra beigām līdz decembra vidum, bet Daugavas labā krasta apkaimēm adreses plānots mainīt nākamgad.

KĀ NOTIEK PROCESS?Adresācijas sakārtošanas projekta ietvaros pirms adrešu maiņas trīs nedēļas attiecīgajā apkaimju grupā tiek organizēta publiskā apspriešana, par kuru informācija tiek publicēta izdevumā Latvijas Vēst-nesis. Papildu informācija par publiskās apspriešanas norisi apkaimēs, kurās plānota adrešu maiņa, tiek izvietota arī uz afišu stabiem, poliklīnikās, bibliotēkās, Latvijas Pasta nodaļās, Rīgas domes klientu apkalpošanas centros, izpilddirekciju telpās, Rīgas pilsētas būvvaldē, kā arī pie iestādes (skolas), kurā šī sanāksme norisināsies. Savukārt pie ēkām, kurām paredzēta adresācijas maiņa, tiek izvietoti infor-matīvi paziņojumi par publiskās apspriešanas sākumu un norisi, bet pēc pieņemtā lēmuma par adre-ses maiņu pie šīm ēkām izvieto paziņojumu par adreses maiņu. Pēc publiskās apspriešanas rezultātu izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums par adresācijas maiņu – tas tiek publicēts Latvijas Vēstnesī un Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā www.rpbv.lv.

KUR MEKLĒT INFORMĀCIJU?Informācijai par adreses maiņu visērtāk sekot līdzi Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā www.rpbv.lv/adreses.

KĀ DIENESTI UZZINĀS JŪSU JAUNO ADRESI?Dzīvokļa īrniekiem vai īpašniekam adreses maiņas gadījumā valsts un pašvaldības iestādes (Zemes-grāmata, Latvijas Pasts u. c.) nav jāinformē, jo informācija tām tiek nodota automātiski no Valsts ad-rešu reģistra. Izņēmums būs gadījumā, ja dzīvoklī ir reģistrēts uzņēmums. Tad dzīvokļa īpašniekam ir jāinformē Uzņēmumu reģistrs, iesniedzot iesniegumu.

KAM IR NO JAUNA JĀDEKLARĒ SAVA DZĪVESVIETA?Adreses maiņas gadījumā arī dzīvesvieta lielākajā daļā gadījumu no jauna nav jādeklarē. Tomēr gadījumos, ja divām vai vairāk individuālajām dzīvojamajām mājām ir bijusi viena adrese, ēkas iedzīvotājiem ir jāinformē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde par nepiecieša-mību precizēt deklarēto adresi vai jādeklarē dzīvesvieta no jauna. Iedzīvotājiem dzīvesvieta jādeklarē pašiem arī tad, ja deklarētā dzīvesvieta ir bijusi viendzīvokļa mājā, kurai pēc adresācijas maiņas telpām ir likvidēti dzīvokļu numuri. Dzīvesvietas jaunās adreses deklarēšana ir bez maksas.Personām, kuru dzīvesvieta deklarēta mainītajās adre-sēs, būtu ieteicams pārliecināties par deklarētās adre-ses maiņas pareizību ne ātrāk kā desmit darbdienu pēc adresācijas maiņas. Deklarētās dzīvesvietas adresi var pārbaudīt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu Mani dati Iedzīvotāju reģistrā vai arī vēršoties Rīgas pilsētas iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļās.

VAI IR JĀMAINA DOKUMENTI?Līdz adreses maiņai izdotie dokumenti (piemēram, Zemesgrāmatu apliecības, zemes robežu plāni, lī-gumi u. c. dokumenti), kuros fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām būs spēkā. Zemesgrāmatu apliecībās īpašuma unikālais identifikators ir kadastra numurs, kas netiek mainīts, tādēļ atsevišķa izziņa par adre-ses maiņu nav nepieciešama. Tomēr, ja iedzīvotāji vēlas izziņu par mainīto adresi, ir iespējams vērsties Rīgas pilsētas būvvaldē, kas bez maksas sagatavos un izsniegs šādu izziņu desmit darbdienu laikā.Tomēr īpašniekam par mainīto adresi būtu ieteicams paziņot personām, ar kurām ir nodibinātas tiesiskās attiecības un kurām varētu būt svarīgi zināt par jūsu adreses maiņu: piemēram, interneta, televīzijas operatoriem, bankām un privātajām medicīnas iestādēm, jo, izrakstot rēķinus un receptes, tiek norādīta adrese.Svarīgi ir atcerēties, ka pēc adreses maiņas iespējami ātrāk, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc lēmuma par adresācijas maiņu publikācijas Latvijas Vēstnesī ēku īpašniekiem ir jānomaina un at-bilstošā vietā uz ēkas fasādes jāuzstāda jaunās adreses ēkas numura zīmes, kas ļaus jauno adresi izmantot pēc iespējas ātrāk.

,Papildu informāciju par adrešu reformu lasiet portālā www.info.riga.lv, sadaļā Pilsēta.

1312

PILSĒTA [teksts: Marija Pētermane]

Izbaudot laiskas pastaigas pa krāšņi kuplojo-šiem Rīgas apkārtnes mežiem, mums, pil-sētniekiem, var rasties iespaids, ka tie šeit sazaļojuši paši no sevis – bez cilvēka roku līdzdalības. Tas, protams, ir tālu no patiesī-bas. Koku insekti, aļņi, kas nograuž mizu, bebru izraisītā pārpurvošanās... ja cilvēks nesteigs cīņā pret šiem draudiem, kaitē-jums mežam būs ne mazāks kā no meža ugunsgrēkiem. Par to, cik daudz darba jāiegulda, lai Rīgas meži kuplotu veselīgi un biezi, stāsta pilsētas pašvaldības uz-ņēmuma Rīgas meži valdes loceklis Juris Buškevics.

Kopā ar putniemStarp visām Eiropas galvaspilsē-tām tieši Rīga lepojas ar vislie-lākajām mežu platībām – mūsu pilsētai pieder 61 759 hektāri meža teritorijas. Salīdzinājumam: Vīnei, kas šajā sarakstā ieņem otro vietu, pieder vien 40 tūkstoši hektāru, bet trešās vietas ieguvē-jai Stokholmai – 25 tūkstoši.Meži galvaspilsētu apņem gluži vai gredzenā, plešoties piecdes-mit kilometru garumā. Uz Rīgas pašvaldības zemes atrodas tikai 4,2 tūkstoši hektāru (šie meži ir apvienoti Rīgas mežniecībā). Pārējie Rīgai piederošie meži aug citās pašvaldībās. Tie ir meži starp Olaini, Ķekavu un Babīti (Tīreļu mežniecība), mežs no Carnikavas līdz Salaspilij (Gau-jas mežniecība) un meži ap Ogri (Daugavas mežniecība). No galvaspilsētas vistālāk atrodas mežs pie Limbažiem (Katrīnas mežniecība) – to 17. gadsimtā pilsētniekiem dāvinājis Zviedri-jas karalis kā kompensāciju par Rīgas ieņemšanu.Pilsētnieks mežu ierasti uztver kā stihisku parādību, kur Dabas māte liek kokiem augt un velē-nām zaļot brīvi pēc savas patik-šanas. Jā, dažos mežos dabai tik tiešām ir dota brīva vaļa, piemē-ram, Amazones džungļos, kur cilvēks savu kāju vēl nav spēris. Taču civilizācijas apstākļos, sa-protams, valda citi noteikumi.Piemēram, var minēt koku kai-tēkļu apkarošanu. Pirms četriem gadiem vienā no Rīgas mežnie-cībām divdesmit hektāru platībā

saslima egles. Rīgas mežu darbinieki pieaicināja zināt-niskos konsultantus, kuri noteica slimības cēloni: koka utis. Savi kaitnieki ir arī priedēm, piemē-ram, parastā priežu zāģlapsene, kura negausīgi noēd zariem sku-jas. Zāģlapsenes Rīgas mežos parādījās pirms dažiem gadiem un tik ļoti izretināja priežu vaina-gus, ka no kokiem pat ēna vairs nekrita. Vēl viens priežu drauds ir priežu procesiju kāpuri, kas arī ik pa laikam parādās mežos.Tagad kļūst skaidrs, kādēļ mēs nevaram paļauties uz to vien, ka daba pati visu noregulēs, – tad meži ap Rīgu jau patlaban būtu stipri pareti. Jā, pēc divsimt vai trīssimt gadiem tie atkal atjau-notos, bet, kādēļ gaidīt tik ilgi, ja nelaimes iespējams novērst uzreiz? Cīņā ar kaitēkļiem Rīgas mežu darbinieki nelieto ķimikāli-jas, jo tās aizliedz uzņēmumam izsniegtais sertifikāts. Metodes ir daudz maigākas: slimie koki tiek nozāģēti, neļaujot kaitējumam izplatīties, un vienlaikus apkaimē izvieto simtiem putnu būrīšu – tieši putni ir labākie sabiedrotie cīņā ar kaitēkļiem. Pat procesiju kāpuriem ir savs spārnainais iz-nīcinātājs – dzeguze, kuras kakls nav uzņēmīgs pret šo kāpuru indīgajiem dzelkšņiem.Bet gadījumā ar koku utīm zināt-nieki konstatēja, ka skartā ap-gabala augsnē trūkst kālija, bez kura nevar izaugt egles. Tādēļ nozāģēto koku vietā tika sastādīti bērzi un priedes. Drīz 20 hektāru klajums aizaugs, un meži atkal sakļausies.

Nepieļausim ugunsgrēkus!Koku kaitēkļi gan nav vienīgie meža ienaidnieki. Ne mazāku postu nodara dzīvnieki: aļņi, mežacūkas un bebri. Aļņi kat-ru gadu ir atbildīgi par vairāku meža hektāru iznīcināšanu – viņi nograuž mizu un apskādē jaunos dzinumus, tādēļ koki aiziet bojā. Ļaunumu nodara arī mežacūkas, rokoties pie koku saknēm maijva-boļu kāpuru meklējumos. Tomēr lielākos postījumus pastrādā bebri: to dambji aiztur ūdeni, kas savukārt pārpurvo lielas platības. Augsnes mitruma kāpumu ne vienmēr iespējams laikus pa-manīt, lai gan augu saknes jau ir sākušas pūt. Tad nu neizbēgami pienāk brīdis, ka mežs izskatās kā pamatīgu viesuļvētru pārcie-tis – palikuši bez sakņu sistēmas, koki un krūmi vienkārši sakrīt zemē.Šeit mežsaimnieks attopas dilemmas priekšā – vai gaidīt, kad mežam nedraudzīgos zvē-rus iznīcinās vilki, kas ir to da-biskie ienaidnieki? Un, ko darīt, ja plēsēju skaits vēl ilgi nebūs pietiekams šādam uzdevumam? Daudz drošāk tomēr ir kontrolēt dzīvnieku izplatību. Ja to dzīv-nieku skaits, kuri posta kokus, ir būtiski pieaudzis, Rīgas mežu darbinieki vēršas pie Valsts meža dienesta un lūdz palielināt dzīv-nieku medību limitus. Vēl viena metode jauno koku paglābšanai ir to apziešana ar speciālu eko-loģiski tīru pastu, kas ļoti nepatīk aļņiem. Pasta ir dārga, taču mežu saglabāšana – svarīgāka!Starp meža kaitniekiem diemžēl mēdz ierindoties arī pa kādam cilvēkveidīgam pārstāvim. 90 procenti visu meža ugunsgrēku ir izraisīti ar mūsu pašu rokām! Laikā no aprīļa līdz septembrim Rīgas mežos ir aizliegts kurt ugunskurus, tomēr daudzi šo aizliegumu vienkārši neņem vērā. Tādēļ visu mežinieku arsenālā ir maisi ar ūdeni un rokas sūkņi, kas sniedz iespēju apdzēst uguns-grēku pašos pirmajos izšķirīgajos brīžos. Cīņai ar jaudīgāku uguni

katrā mežniecībā ir gan lielā ugunsdzēsēju mašīna, gan džipi, ar kuriem veikli pārvietoties pa mežainu apvidu, turklāt šajos džipos ir ūdens sūknis ar garu uz-mavu. Ugunsbīstamības periodā pastāvīgi tiek veikti arī reidi. Vēl viens uzticams ugunsdrošības pasākums ir mineralizētu joslu veidošana – vienu meža apgaba-lu no otra nodala uzarts izcirtums ar smiltīm. Šādā augsnē nekas neaug, tādēļ uguns nevar pār-sviesties tālāk.Viegli nojaust, ka meža aizsardzī-ba ir daudzu pasākumu kom-plekss. Bet fakts, ka pēdējo četru gadu laikā Rīgas meži smagos ugunsgrēkos nav cietuši, liecina par šīs aizsardzības lietderību.

Stādījumi kā bērni – prasa pūliņusGluži kā ikviens dzīvs organisms, arī koki ar laiku noveco un mirst. Šo procesu, protams, var atstāt dabas ziņā, cerot uz dabisku meža atjaunošanos. Taču neviens tad nevarēs pateikt, cik ilgs laiks šim procesam būs vajadzīgs. Kā gan varētu paredzēt priežu meža atjaunošanos, kurš veido 73% no visiem Rīgas mežiem? Vienā gadā čiekuru ir maz, tātad maz būs arī sēklu, bet nākamajā gadā – čiekuru it kā būtu pietie-kami, taču vējš ne no tās puses iepūtis, un visas sēklas salido-jušas purvā… Slikti būs arī tad, ja pārāk daudz sēklām izdosies uzdīgt – vienā hektārā pilnvērtīgi var attīstīties ne vairāk par 2 tūk-stošiem jauno kociņu. Ja censoņu būs kaut nedaudz vairāk, tie cits citam sāks traucēt, un mežs ātri zaudēs savu zaļo vainagu.Tādēļ arī šeit labāk ir iejaukties cilvēkam: Rīgas meži katru gadu savos mežos iestāda pusotru miljonu stādu! Tie visi ir rūpīgas selekcijas rezultātā iegūti veselī-gi, potenciāli izturīgi koki. Pārsva-rā tiek stādīta priede – pie mums tā ir pati izplatītākā koku suga. Iemesls priedes triumfam ir visai vienkāršs: Rīga un tās apkārtne turas uz smiltīm, kas priedēm ir labākā augsne. Ne velti buruku-

RĪGAS MEŽI AUG VISĀ LATVIJĀ

,Rīgas meži aug ar ātrumu 4,8 kubikmetri no viena hektāra gadā.

1514

ģu flotes laikos kuģu būvētāji no visas Ziemeļeiropas priekšroku deva mastiem tieši no Rīgas priedes koka.Priedes sēklas tiek iegūtas No-rupes kokaudzētavā pie Ogres, kur izvietojusies Rīgas mežu saimniecība. Tur izveidotas divas priežu stādījumu platības – no šiem kokiem divas reizes gadā ar rokām savāc čiekurus, sašķiro un atdala no tiem sēklas. Katrā kilogramā čiekuru ir 100 tūkstoši sēklu! Pēc atsijāšanas tās nosūta uz siltumnīcām, kurās automāti piepilda stādiem paredzētos kon-teinerus ar kūdru un iesēj katrā konteinerā pa sēkliņai. Vienas maiņas laikā automāti pagūst iesēt 150 tūkstošus sēklu! Pēc di-viem mēnešiem stādus poligonā iznes zem klajas debess, kur tos laista un pievieno minerālmēslus. Bet vēl pēc gada šie stādi jau tiks pārstādīti mežā.Līdzās priedēm šajā kokaudzēta-vā dīgst arī melnalkšņu stādījumi. Kāda nozīme mūsu apvidū ir šim kokam? Ap Rīgu ir pietiekami daudz platību ar ļoti mitru augsni, kurā neaug ne priede, ne egle, ne bērzs. Savukārt melnalksnim patīk tieši mitrums.Nesen kokaudzētavā tika izvei-dotas arī bērzu, ozolu un egļu audzes. 2015. gada pavasarī tos papildinās vēl viena priežu audze no visaugstākās kvalitā-tes sēklām. Tās ir selekcionētas, mēģinot panākt pašu ātrāko koka augšanas tempu.Taču arī stādu pārstādīšana vēl nebūt nav viss, kas mežam va-jadzīgs. Stāda augstums ir nieka 10 centimetru, tādēļ to apdraud pat lielāka vēja plūsmiņa, par nopietnākiem draudiem nemaz

nerunājot. Šiem stādu mazuļiem bīstami ir arī zāles stiebri. Sezo-nas laikā tie var pastiepties līdz pusmetram un stādus nomākt, laupot saknēm minerālvielas. Tā-dēļ Rīgas mežu darbinieki rūpīgi ravē zemi ap katru no gandrīz pusotra miljona stādiem. Un tā piecus gadus pēc kārtas, kamēr jaunie kociņi nav pieņēmušies spēkā. Tās ir ikdienas rūpes par meža plantāciju.Meža atjaunošana ir darbietilpīga nodarbe. Toties darbs dod re-dzamus rezultātus – Rīgas meži gadsimtu gaitā vēl nekad nav bijuši tik biezi kā tagad!

Par celmu lietderībuMežu atjaunošana, cīņa ar kai-tēkļiem un mežu ugunsgrēkiem, piecu mežniecību un 34 mež-sargu uzturēšana, lai katru dienu varētu veikt iecirkņu apgaitas, – tas viss prasa lielus līdzekļus. Pieskaitiet vēl izmaksas par tīru vidi: uzņēmums Rīgas meži katru gadu izved no meža gandrīz 700 tonnu rūpniecisko un 1880 kubikmetru sadzīves atkritumu. Pārsteidzoši, cik daudz cilvē-ku mežu uztver kā improvizētu izgāztuvi! Atsevišķus izdevumus prasa mežā izmesto riepu utilizā-cija: šogad to izvešanai vajadzēja 14 pašizgāzējus!Turklāt Rīgas mežu pārziņā ir arī visi Rīgas dārzi, parki un skvēri. Tie ir 96 objekti, kuros jānodro-šina tīrība, jākopj augi, jāgrābj lapas un jānovāc sniegs.Kur tam visam rast līdzekļus – taču ne no nodokļu maksātāju naudas?! Nē, par to rīdzinieki var justies mierīgi – pašvaldības uzņēmums ar gandrīz 12 miljonu

еiro budžetu no galvaspilsētas maka nesaņem ne centa. Visus nepieciešamos līdzekļus uz-ņēmums nopelna pats. Rīgas mežiem pieder kokzāģētava, un uzņēmums pārdod gatavus dēļus. Īslaicīgi tiek iznomāti arī mežu iecirkņi – lai cilvēki tur varētu cirst kokus malkai. Uzņēmums veic arī kailcirtes, kas dod baļķus pašu kokzāģētavai un kokmateriālus pārdošanai.Kailcirtes iedzīvotājiem ļoti nepa-tīk – ieraugot izcirstās teritorijas, uzreiz tiek celta trauksme. Tomēr cilvēkiem velti satraukties, iz-dzirdot zāģa skaņu. Rīgas mežu pamatnostādne ir stingra: cik izcirtām, tik arī iestādījām. Vidēji šis skaitlis tuvojas 400 hektāriem. Jaunie kociņi tiek stādīti tieši blakus celmiem bez to izcelša-nas. Mūsdienu pētījumi liecina, ka celmi augsnei ir vērtīgākais organiskais materiāls.Vai mežam šāda atjaunošana ir noderīga? To ir viegli saredzēt skaitļos. Pirms divdesmit gadiem ātrums, ar kādu Latvijā auga mežs, bija vidēji trīs kubikmetri no viena hektāra gadā. Tagad Rīgas meži aug ar ātrumu 4,8 kubikmetri no viena hektāra gadā. Un, pateicoties kokaudzētavas biologu selekcijas darbam, drīzumā augs vēl ātrāk. Vai tas nav pārliecinošs rādītājs?Starp citu, pusotrs miljons stādu, ko Rīgas mežu darbinieki katru gadu iestāda, veido tikai daļu no kopējās saimniecības ražas. Uz-ņēmuma kokaudzētava dod līdz 3 miljoniem stādu gadā, un liekie stādi tiek pārdoti brīvajā tirgū. Tādēļ mūsu priedes – kvalitatī-vas, veselīgas un izturīgas – aug ne tikai Rīgas mežos, bet arī visā Latvijā. n

TRANSPORTS [teksts: Ivars Ozoliņš]

LIELI PLĀNIRīgas dome ir sagatavojusi vērienīgu plānu ceļu infra-struktūras objektiem, kurus paredzēts izveidot, piesais-tot Eiropas naudu. Daļu no šiem projektiem Rīga sagai-dīs jau tuvākajos gados.

1. Turpināsies Salu tilta rekonstrukcija. 2015. gadā

ir paredzēts sākt Bieķengrāvja tilta rekonstrukciju Mūkusalas aplī, bet remonts uz Salu tilta turpināsies līdz 2016. gada vidum. No 2015. gada līdz 2017.gadam celtnieki rosīsies uz Salu tilta viadukta posmā pār Krasta ielu un sāks otra Bieķengrāvja tilta remontu, neaizmirstot arī par galveno Mūkusalas apļa estakādi. Šajā darba cēlienā iekļaus arī Bieķengrāvja ceļa pārvadu, kas nošķir Lucavsalu no Pārdaugavas. Kopējās izmaksas Salu tilta sakārtošanai lēšamas 25 miljonu eiro apmērā. Plānots, ka Eiropas līdzfinansējums šim projektam varētu veidot 85% no kopējās summas.

2. Turpināsies Austrumu maģistrāles būvniecība.

Pagaidām šī maģistrāle dabā eksistē diezgan fragmentāri. Lai tā kļūtu par vienu veselumu, vispirms ir jāuzbūvē savienojošais posms no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai. To plānots paveikt, kad tiks atrisināts jautājums ar zemes īpašniekiem, kuru nogabali 2017. gada nogalē tiks atsavināti autostrādes būvniecībai. Kopējie izdevumi plānoti 29 miljonu eiro apmērā. Pusi no summas varētu segt ES.

3. Autoceļa pārvada būve no Viestura prospekta uz

Tvaika ielu Daudersalā. Šī saliņa kravas autotransportam ļaus nokļūt no Austrumu maģistrāles uz Rīgas ostu, neiebraucot pilsētas centrā. Līdz ar to vajadzētu uzlaboties arī Vecmīlgrāvja iedzīvotāju iespējām nokļūt galvaspilsētas centrā. Šo projektu varētu realizēt līdz 2018. gadam, un tas izmaksās gandrīz 44 miljonus eiro. Ideja par šā autoceļa pārvada būvniecību gan nav

jauna – laikā, kad pilsētas mēra amatu ieņēma Jānis Birks, šis realizācijai gandrīz gatavais projekts tika iesaldēts. Iemesls tam bija lielās izmaksas, kas ekonomikas burbuļa gados sniedzās pāri 90 miljonu latu griestiem (gandrīz 130 miljoni eiro). Tagad ir radusies iespēja atsākt projekta realizāciju, bet nu jau par krietni mazāku naudu.

4. Tvaika ielas rekonstrukcija. Sākotnēji autoceļa pārvads

no Viestura prospekta vedīs uz šauro Tvaika ielu, kas, iespējams, šoferiem īpašu prieku neradīs. Taču vismaz vairs nebūs jānīkst pie nolaistas dzelzceļa barjeras Sarkandaugavā. Līdz pilnīgām pārvērtībām gan jāgaida līdz 2021. gadam, kad plānota pilna Tvaika ielas rekonstrukcija,

kuras laikā tiks izveidota jauna brauktuve ar divām joslām katrā virzienā un piedure Ganību dambim. Tas izmaksās vēl 26 miljonus eiro, no kuriem pusi varētu piešķirt Eiropa.

5. Automašīnu tunelis no Raņķa dambja zem

Uzvaras bulvāra. Laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam plānots atritināt transporta mezglu Raņķa dambja un Uzvaras bulvāra saplūšanas vietā, izrokot tuneli no Raņķa dambja zem Uzvaras bulvāra un novadot trasi uz Vienības gatvi. Projekta izmaksas tiek lēstas vairāk nekā 155 miljonu eiro apmērā, no kuriem Eiropa varētu sniegt apmēram 54 miljonus eiro. Pārējā summa Rīgai būs jāmeklē savos krājumos.

6. Daugavgrīvas ielas un tilta piebrauktuvju

rekonstrukcija. No 2017. līdz 2020. gadam plānota Daugavgrīvas ielas rekonstrukcija posmā no Lidoņu ielas līdz Podraga ielai, kā arī Buļļupes tilta piebrauktuves no Flotes ielas līdz Parādes ielai un no Gaigalas ielas līdz Platai ielai rekonstrukcija. Patlaban izdevumi tiek lēsti 22 miljonu eiro apmērā, no kuriem 8 miljoni eiro gaidāmi kā Eiropas līdzfinansējums. n

,Šeit redzamā plāna kopējās izmaksas tiek prognozētas vairāk nekā 301 miljona eiro apmērā. Sagaidāms, ka Eiropas Savienība va-rētu šim mērķim atvēlēt 129 miljonus eiro.

,Rīgas meži katru gadu savos mežos iestāda pusotru miljonu stādu.

PILSĒTA [teksts: Marija Pētermane]

1716

AKTUĀLI [teksts: Ivars Ozoliņš]

Rīgas Centrāltirgus jau sen vairs nav tikai vienkārša iepirkšanās vieta: šeit notiek kon-certi, izstādes, ekskursijas un pat kulinārijas meistarklases. Tirgus jaunais mērķis ir apgūt arī informatīvo telpu. Tagad, atrodoties tirgus teritorijā, ir iespējams bez maksas pieslēgties internetam – pārbaudīt elektronisko pastkastīti, uzzināt jaunākās ziņas vai pakavēt laiku, noskatoties kādu filmu.

Rīgas Centrāltirgū ir ierīkoti devi-ņi bezmaksas Lattelecom Wi-Fi punkti – tie atrodas Zivju, Sakņu, Gastronomijas un Piena paviljo-nā, kā arī pārejā starp Piena un Sakņu paviljonu. Četri bezvadu

interneta piekļuves punkti ir izvietoti Gaļas paviljonā.„Katru dienu Centrāltirgu apmek-lē 80 000 līdz 100 000 cilvēku, bet svētku dienās to ir vēl vairāk. Rūpējoties par viņu ērtībām,

mēs regulāri veicam investīcijas tirgus attīstībā. Šis ir vēl viens jaunievedums, kas iepirkšanos Centrāltirgū padarīs ērtāku un patīkamāku. Bezmaksas Wi-Fi īpaši novērtēs gados jaunākie

KĀ PIESLĒGTIES BEZMAKSAS Wi-Fi?,Lai lietotu Centrāltirgus paviljonos ierīkoto Lattelecom bezmaksas Wi-Fi, lietotājam savā viedierīcē: n jāizvēlas tīkls Lattelecom-free; n jāatver interneta pārlūkprogramma. Pēc mirkļa pārlūkprogrammā atvērsies Wi-Fi mājaslapa, kas sniegs iespēju pusstundu lie-tot internetu bez ierobežojumiem, pirms tam noskatoties 15 sekunžu īsu informatīvo ziņoju-mu. Lai atjaunotu interneta piekļuvi, lietotājam tikai jāatkārto iepriekš minētās darbības.

RĪGAS CENTRĀLTIRGŪ – BEZMAKSAS Wi-Fi

LAI BRAUCIENS DROŠS UN TĪKAMSJa kāds no sabiedriskā trans-porta pasažieriem trokšņo, uzvedas izaicinoši, traucē jūs vai ar savu rīcību apdraud ci-tus pasažierus, nevajag to klusi paciest un izlikties nere-dzam. Rīgas satiksme aicina par šādiem gadījumiem neka-vējoties informēt transpor-ta līdzekļa vadītāju vai izsaukt Pašvaldības policiju, zvanot pa tālruņa numuru 110. Vienīgi kopīgiem spēkiem mēs varam padarīt braucienu sabiedriskajā transportā dro-šu un patīkamu visiem pasa-žieriem. Pārliecināt ļaudis, lai tie neizliktos nemanām huli-gānus un likumpārkāpējus – tāds mērķis ir informatīvajai kampaņai, kuru Rīgas satiks-me sākusi sadarbībā ar Rīgas Pašvaldības policiju.

Pasažieru apmierinātības ap-taujas, kuras regulāri veic uzņēmums Rīgas satiks-me, liecina, ka pārvietoša-nās sabiedriskajā transpor-tā ne vienmēr ir patīkama. 79% respondentu 2011. gadā un 87% 2013. gadā ir norādī-

juši, ka brauciena laikā izjūt zināmu diskomfortu, jo pa-sažieru vidū bieži mēdz būt cilvēki, kas ar savu uzvedību traucē citiem. Daži pasažie-ri trokšņo, uzvedas izaicino-

ši, viņu apģērbs ir netīrs un nelāgi ož. „Mēs uzskatām, ka ir svarīgi pievērst uzmanību šīm prob-lēmām,” pauž uzņēmuma Rī-gas satiksme valdes priekšsē-dētājs Leons Bemhens.Pašvaldības policija ir gata-va aktīvam darbam. „Neesiet vienaldzīgi! Nesamierinieties, ja kāds sagādā jums neērtī-bas vai vēl ļaunāk – apdraud jūsu drošību. Nekavējoties zi-ņojiet par sabiedriskās kārtī-bas traucētājiem, un policija jums steigsies palīgā!” pasa-žierus aicina Rīgas Pašvaldī-bas policijas priekšnieks Ju-ris Lukass. Par kampaņas norisi rīdzinie-kiem vēstīs informatīvie ma-teriāli sabiedriskā transporta salonos un pieturvietās.

klienti un tūristi, kuri ir aktīvi moderno tehnoloģiju lietotāji un kuru īpatsvars apmeklētāju vidū arvien pieaug,” ir pārliecināts RPAS Rīgas Centrāltirgus valdes

priekšsēdētājs Anatolijs Abra-movs.Mūsdienās bezmaksas piekļuve internetam ir kļuvusi par dzīves pamatvajadzību. Lattelecom In-

terneta un biznesa daļas direktors Edgars Strods ir pārliecināts, ka Rīgas Centrāltirgus apmeklētāji un pārdevēji pienācīgi novērtēs tik noderīgu un praktisku jaunievedu-mu kā bezmaksas Wi-Fi.Latvijā jau ir pieejami vairāk nekā 4000 Lattelecom bezmaksas Wi-Fi punktu – skolās, bankās, benzīntankos, kultūras un medi-cīnas iestādēs un citur. Tagad tas ir arī Rīgas Centrāltirgū. n

Wi-Fi punktu saraksts ir pieejams www.WiFi.lv un www.1188.lv, kur atsevišķi atrodami bezmaksas punkti. Katrs punkts sniedz tādu interneta ātrumu, kas ļauj lejupielādēt attēlus, fotoattēlus, filmas un citus failus bez ierobežojumiem.

Rīgas satiksme katru dienu pārvadā

400 000 cilvēku.

1918

SABIEDRĪBA

,Atklāts jauns un Latvi-jā vēl nebijis projekts, kura mērķis ir hroniski slimo pacientu sociālās integrācijas un dzīves kvalitātes uzlabošana.

Šī mācību programma, kurai dots nosaukums Vinnija Pūka skola, ir paredzēta gan bērniem un jauniešiem, gan arī viņu vecākiem. Skolā norisināsies speciā-listu lekcijas par veselības veicināšanu un slimību profilaksi, piemēram, pārtikas alerģiju, astmu, hroniski slimo bērnu aprūpi, diabētu un citiem aktuāliem tematiem. Vinnija Pūka skola savus klausītājus gaidīs vienu reizi mēnesī. Pēc lekcijas būs iespēja uzdot savus jautājumus speciālistiem. Vecāki ir aicināti ierasties kopā ar bērniem, jo lekciju laikā bērnus pieskatīs Vinnijs Pūks ar saviem uzticamajiem palīgiem. Lekcijas – BEZ MAKSAS!Vinnija Pūka skolas nodarbībām jāpiesakās pa tālruni 27597546 vai rakstot e-pastu: vinnija-pukaskola@gmail.com. Par turpmākajām lekcijām un to tēmām iespējams uzzināt Rīgas domes Labklājības departamenta Facebook lapā www.facebook.com/ve-selsridzinieks, kā arī mā-jaslapās www.ld.riga.lv un www.veseligsridzinieks.lv.

PABALSTS PĀRTIKAS IEGĀDEILīdz 2015. gada 31. martam rīdzinieki var vērsties Rīgas Sociālajā dienestā, lai saņemtu pabalstu pārtikas iegā-dei. Šis ir vienreizējs materiāls atbalsts pārtikas iegādei tām personām, kuras pamata dzīvesvietu deklarējušas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešu pirms pabalsta pieprasīšanas.

Tiesības saņemt pabalstu ir bērnam invalīdam vai ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte un kurš saņem valsts atbalstu;

valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un sociālā nodro-šinājuma pabalsta saņēmējiem, kuri dzīvo atsevišķi vai arī ģime-nē, kurā nav nevienas darbspējīgas personas, ja šīs ģimenes vai personas pēdējo triju mēnešu vidējie ienākumi nepārsniedz 257 eiro katram ģimenes loceklim mēnesī;

valsts vecuma pensijas saņēmējam, invaliditātes pensijas saņē-mējam un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, kas dzīvo ģimenē, kura normatīvo aktu kārtībā atzīta par trūcīgu.

Pabalsta apmērs vienai personai ir 45 eiro!

Lai saņemtu pabalstu, personai vai likumīgajam pārstāvim līdz 2015. gada 31. martam ir jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un iesniedzot iesniegumu par pabalsta piešķiršanu. Būs jāuzrāda arī ienākumi un ģimenes (personas) materiālos resursus apliecinoši dokumenti, kā arī jāaiz-pilda iztikas līdzekļu deklarācija, kas noteikta normatīvajā aktā par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu. Šī deklarācija gan ir jāaizpilda tikai tad, ja ģimene vai minētā persona pēdējo triju mēnešu laikā to vēl nav aizpildījusi.

Pabalsts bērnam invalīdam vai ar celiakiju slimam bērnam tiek pie-šķirts bez ģimenes ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas.

Neskaidrību gadījumos informāciju var iegūt, zvanot pa Rīgas domes Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tāl-runi 80005055 vai Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048.

ĀRZEMĒS DZĪVOJOŠIE MEKLĒ SAVUS PAZUDUŠOS TUVINIEKUS NO RĪGAS 1. Irinu Andrejevu (dzimušu 1959.

gadā) meklē meita Nadežda Pin-kauska.

2. Jeļenu Isajevu (dzimušu 1968. gadā) meklē meita Sņežanna Lu-ņeva.

3. Liānu Jeļesejevu (Čebetovu) mek-lē meita Jūlija Jeļesejeva.

4. Viju Skaidrīti Daškēviču (dzimu-šu 1943.–1946. gadā) meklē dēls Vahtangs Mamaladze.

5. Romanu (Romualdu) Šencanovu (Šijcanovu) meklē viņa meita Olga Reča. Ir zināms, ka viņš strādājis Rīgā par taksometra šoferi.

6. Grigoriju Paršakovu (Paršakausu) (dzimušu 1949. gadā) meklē viņa meita Nataļja Paršakova.

7. Sergeju Anohinu (dzimušu 1965. gadā) meklē viņa meita Jūlija Eid-mane. Iespējams, viņš strādā Vec-mīlgrāvja ostā.

8. Valēriju Mihaļovu (dzimušu 1951. gadā) meklē viņa dēls Jurijs Utkins.

9. Jevgēniju Tabačņiku meklē viņa dēls Iļja Sergejevs (mammas vārds bija Irina Sergejeva).

10. Viktoru Kožukovski (dzimušu

1924. gadā) un viņa dēlus meklē meita Zinaīda Kuševa.

11. Dāvidu Šermanu (dzimušu 1948. gadā) meklē viņa meita Viktorija Duļbe.

12. Vitāliju Sumlikinu (dzimušu 1931. gadā) meklē viņa dēls Sergejs Sumlikins.

13. Arkādiju Griznovu (dzimušu 1940. gadā) meklē viņa meita Irina Vorobjova.

14. Juriju Kleščenko (dzimušu 1965. gadā) meklē viņa meita Jūlija Ha-matova.

15. Alekseju Podjankovu (dzimušu 1950. gadā) meklē viņa meita Na-taļja Podjankova.

16. Staņislavu Kravčenko (dzimušu 1950. gadā) meklē viņa meita Inna Šapovala.

17. Stepanu Pinčuku (dzimušu 1947. gadā) meklē viņa meita Lidija Petri-čenko (Pinčuka).

18. Nikolaju Maļuhinu (dzimu-šu 1950. gadā) meklē viņa meita Svetlana Maļuhina.

19. Rahimčanu Karičevu (dzimušu 1926. gadā) vai viņa ģimeni meklē māsa Maija Karičeva.

20. Pjotru Ribakovu (dzimušu 1951. gadā) meklē viņa meita Larisa Mu-hina (mammas vārds Svetlana Zai-ceva).

21. Savas meitas Irinu Ruslanovu (dzimušu 1963. gadā) un Marinu Ruslanovu meklē mamma Marija Ruslanova.

22. Vjačeslavu Oļševski (dzimušu 1976. gadā) meklē jaunības dienu draudzene Irina Kurceviča.

23. Svetlanu Berjozko (pirmslaulī-bu uzvārds) (dzimušu 1966. gadā) meklē viņas krustmāte Jekaterina Djatko.

24. Guņko ģimeni (Juriju, Valentīnu un Aleksandru) meklē Anna Gola-keviča.

Ja jums ir zināma šo cilvēku atrašanās vieta vai kādas citas ziņas par viņiem, lūdzam, zvaniet televīzijas programmas Gaidi mani Zemgales priekšpilsētas brīvprātīgajam Mārtiņam Ziebergam pa tālruni: 29923833.

JA LĪDZCILVĒKU SKĀRUSI DEMENCE Demence izpaužas kā atmiņas traucējumi, bet, slimībai progre-sējot, cilvēks zaudē saprātu un sāk rīkoties neadekvāti. Visbiežāk sabiedrībā dzirdami piemēri, ka ģimenes locekļi meklē palīdzību pie veselības aprūpes un soci-ālās aprūpes speciālistiem, jo ģimenei bail atstāt vecmāmiņu vai vectētiņu vienu pašu mājās – sirmgalvji atmiņas traucējumu dēļ var aizmirst noslēgt gāzes padevi plītij vai apmaldīties, nespējot vairs atrast ceļu uz mājām.Ņemot vērā demences specifiku, personām ar šiem traucējumiem ir radīti vairāki specializēti so-ciālie pakalpojumi. Tie ir sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā jeb alternatīvie sociālie pakalpo-jumi – dienas aprūpes centra pa-kalpojums personām ar demenci, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institū-cijas pakalpojums.Dienas aprūpes centrā tiek no-drošināta iespēja cilvēkam piln-vērtīgi pavadīt brīvo laiku ārpus mājām dienas laikā – vingrošanas

nodarbības, galda spēles, spe-ciālistu atbalsts esošo prasmju saglabāšanai un jaunu prasmju attīstīšanai, atmiņas treniņi un pusdienas. Rīgas pašvaldības finansēti dienas aprūpes centra pakalpojumi personām ar demen-ci ir pieejami trijos dienas aprūpes centros – Rīgas Sociālā dienesta dienas aprūpes centrā Ozolaine Patversmes ielā 30/2; SIA Bērnu Oāze dienas aprūpes centrā Oāze Biešu ielā 6 un biedrības Dzin-tarkrasta serviss dienas aprūpes centrā Liepa Zolitūdes ielā 30.Īpašas nodaļas ir izveidotas arī pansionātos – pacienti ir izmi-

tināti norobežotās telpās, tiek uzmanīti pastaigu laikā, kā arī viņu labklājībai līdzi seko lielāks skaits aprūpes personāla. Šādi ierobežojumi ir nepieciešami, lai ar demenci sirgstošās personas vienmēr atrastos drošībā.Pansionāta pakalpojums personai ar demenci tiek piedāvāts, ja tai nepieciešamā aprūpe nav nodro-šināma dzīvesvietā, tostarp dienas aprūpes centrā personām ar de-menci. Šādos gadījumos sirdzēju nav iespējams atstāt bez uzrau-dzības, jo bieži vien viņš rīkojas neprognozējami un neadekvāti. Kamēr uz vietu pansionātā vēl jāgaida, tiek piedāvāta aprūpe mājās, taču tā nav atbilstoša alternatīva pansionāta pakalpoju-mam. Tādēļ jārēķinās, ka uz brīvu vietu pašvaldības pansionāta rindā jāgaida aptuveni pusotrs līdz trīs mēneši.Ar papildu informāciju par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpo-jumiem Rīgā var iepazīties Lab-klājības departamenta mājaslapā www.ld.riga.lv.

VISS PAR VESELĪBURīgas domes Labklājības departa-ments ir izveidojis jaunu mājaslapu www.veseligsridzinieks.lv, kur ikviens var uzzināt visu aktuālo informāciju par veselīgu dzīvesveidu. Šeit varēsiet uzzināt gan jaunāko informāciju par iespējām apmeklēt bezmaksas seminārus, lekcijas un citus Rīgas pašvaldības rīkotos pasākumus, kas uzlabo sabiedrības veselību, gan izlasīt noderīgas publikācijas vairākos tematiskajos blokos – Ģimenes veselība, Fiziski aktīvs un drošs, Veselīgs uzturs, Garīgā veselība, Atkarību profilakse un Infekcijas slimību profilakse.

2120

Gadskārtējā Rīgas domes un Swedbank grantu programma Atspēriens sniedza iespēju saņemt finansiālu atbalstu sešiem inovatīviem biznesa projektiem. Šogad laureātu vidū ir pārstāvētas informācijas un komunikāciju tehnoloģi-ju nozares un ražotnes. Kopējais balvu fonds – 66 410 eiro.

Skolotāju dienā, turpinot tradīciju, Rīgas dome apbalvoja galvaspilsētas labākos pedagogus. Šogad Zelta pildspal-vas saņēma Rīgas Vakara ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Liene Šminiņa, Rīgas 72. vidusskolas vēstures, filozofijas, loģikas un kulturoloģijas skolotāja Irina Anzuļeviča, Rīgas Rīnūžu vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotāja Tatjana Meļehina, Rīgas 22. vidusskolas informātikas skolotājs Ojārs Krūmiņš, Rīgas Purvciema vidusskolas ķīmi-jas skolotāja Tatjana Sohno, Zolitūdes ģimnāzijas sākumskolas skolotāja Nataļja Mihailova, Ostvalda vidusskolas matemātikas skolotāja Irina Fomina, Rīgas 40. vidusskolas sporta skolotājs Aleksandrs Dorofejevs, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Erita Maurīte, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas sporta skolotāja Vineta Muižniece, Rīgas 89. vidusskolas matemātikas skolotāja Natālija Sergejeva, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas ķīmijas sko-lotāja Evi Kūriņa, Rīgas 64. vidusskolas izglītības psiholoģe Daina Žurilo, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Agrita Veide un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas vācu valodas skolotāja Valentīna Andersone.

6. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā, jau devīto reizi tika pasniegta balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā piešķirta Rīgas Tehniskās universitātes Radošo industriju centra autoriem – arhitektiem Ģirtam Valeinim, Jānim Prusakam, Kristīnei Krakopei, Signei Zihelmanei un inženierim Artim Silmanovičam – Par kom-petenci un degsmi 21. gadsimta augstākās izglītības un pētniecības prasībām atbilstošas sabiedriskas būves izveidošanā.

GADA RĪDZINIEKI

2014. gads Rīgai bijis notikumiem pārbagāts: galvas-pilsētā būvēja, remontēja, reformēja, sāka vērienī-gus investīciju projektus, svinēja, atzīmēja Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu… Taču šoreiz RĪGA.LV piedāvā atcerēties nevis notikumus, bet gan cilvē-kus – tos, kuri šo pilsētu padarījuši par īpašu vietu domās, sajūtās un pieredzēs.

Patriotisma nedēļas laikā sudraba piespraudi ar Saules simbolu nominācijā Martas Rinkas piemiņas gada balva Mūžs veltīts bērniem par ilggadēju darbu pirmsskolā, pe-dagoģiskā mantojuma bagātināšanu, būtiskiem sasniegu-miem jauno pedagogu izglītošanā un ieguldījumu sabied-rības labā saņēma Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes Priedīte vadītāja Sandra Dišlere.

Rīgas domes balva Gada rīdzinieks 2014 tika pasniegta Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskajam vadītājam Romānam Vanagam par Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē. Līdz šim vērienīgākā Pasaules koru olimpiāde šo-gad norisinājās Rīgā no 9. līdz 19. jūlijam. Olimpiāde pulcēja piecu kontinentu 73 valstu 27 000 dalībnieku. Pretendentus šim apbalvojumam varēja pieteikt ikviens Rīgas iedzīvotājs. Kopumā tika iesūtīti vairāki desmiti pietei-kumu. Pieteikumus vērtēja žūrija Rīgas domes priekšsēdē-tāja Nila Ušakova vadībā.

2322

ATPŪTA [teksts: Marija Pētermane]

Šajā ziemā, tāpat kā ie-priekš, Rīgā ir pieejamas plašas iespējas aktīvi pa-vadīt brīvo laiku. Dažādās galvaspilsētas apkaimēs ir ierīkotas slidotavas un slēpošanas trases, kurās ir gaidīti Rīgas iedzīvotāji un mūsu galvaspilsētas viesi. Turklāt šeit izaicinājumu atradīs gan pieredzējuši sportisti, gan arī iesācēji.

Sniega karaļvalsts Mežaparka Sniega parkā valda visīstākā ziema arī tad, ja Rīgas centrā pil lāstekas un pār miklo asfaltu līņā drēgnas lietus lāses. Sniega parks ir ierīkots Lielās estrādes teritorijā. Parkā ir sniega lielgabals, kurš stundas laikā spēj pārvērst sniegā veselu cisternu ūdens.Lielgabali savu darbu sāk, kad temperatūras stabiņš piecas dienas pēc kārtas ir noslīdējis zem -5 grādu pēc Celsija atzīmes. Sniega parkā atrodas Rīgā pirmā slēpotāju un snovbordistu mā-cību trase. Slīpā nobrauktuve labi der sportistiem iesācējiem, tostarp arī bērniem. Šeit ir uz-stādīti divi pacēlāji, kas ātri un droši nogādās jūs kalna virsotnē. Snovbordisti ir aicināti apmeklēt miniparku, kur izveidoti tramplī-

ni, – šeit savām spējām atbilstošu tramplīnu atradīs arī tie, kas uz dēļa kāpuši pirmo reizi. Savs kalniņš paredzēts arī nobraucie-niem ar riepām, ļaujot izvēlēties kādu no piecām nobrauktuvēm ar tramplīniem un dažādas sarežģī-tības virāžām bērniem un pieau-gušajiem. Slēpošanas cienītājus Sniega parkā iepriecinās slēpju sliedes – gan klasiskās, gan slēpošanai slidsolī. Slēpju sliežu izmantošana ir pieejama visiem bez maksas.

Mežaparkā atradīsies arī liela sli-dotava ar īstu ledu (tā būs atvērta, ja gaisa temperatūra nepārsniegs nulles grādu atzīmi). Tiem, kuri līdzi būs paņēmuši savu slidu pāri, par ieeju nebūs jāmaksā.Ziemā Mežaparka teritorijā ir atļauts iebraukt vieglajām automašīnām (no Viestura prospekta puses). Autostāvvietu atradīsiet tieši līdzās Lielajai estrādei. Tas ir maksas pakalpojums, cena – 2 eiro. Sniega parka darbalaiks – no plkst. 9.00 līdz 20.00. Visa infor-mācija atrodama internetā www.sniegaparks.lv.

Sportiskām uzvarāmZiemas sportisko aktivitāšu un atpūtas parks ir atvērts arī Uzva-ras bulvārī 15. Šeit ierīkota vairāk nekā kilometru gara slēpošanas trase gan tiem, kuri slēpo klasis-kajā tehnikā, gan slidsoļa cienītā-jiem. Bet, ja jūs labāk kāpjat nevis uz slēpēm, bet slidām, tad turpat līdzās atrodama arī slidotava.Gan slēpošanas trasi, gan slidota-vu var izmantot bez maksas. Tiem, kuriem nav sava inventāra, ir iespēja to iznomāt. Parkā darbojas kafejnīca. Sīka informācija par ziemas aktī-vās atpūtas parka darbalaiku un inventāra nomu atrodama interne-ta vietnē www.uzvarasparks.lv. n

SVĒTKI [teksts: Anna Liepiņa]

Ziemassvētku un Jaungada svinību priekšvakarā Rīgā tradicionāli norisinās daudz pasākumu, uzburot pilsētā svētku noskaņu un ļaujot galvaspilsētas iedzīvotājiem kopā ar tās viesiem baudīt pirmssvētku gaidas.

Arī šogad svētki būs sadzirdami un sajūtami visā pilsētā – gan centrā un apkaimēs, gan parkos un skvēros, gan kultūras namos un muzejos, un, protams, arī baz-nīcās. Rīdziniekiem vēlreiz būs iespēja palepoties ar to, ka mūsu pilsēta ir 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta!

Pilsētas svētku rotājums. Par Rīgas vizītkarti ir kļuvis unikālais festivāls Ziemas-svētku egļu ceļš, kas no-

risināsies jau piekto gadu pēc kārtas, atgādinot, ka tieši mūsu pilsētā pirms vairāk nekā 500 gadiem ir dzimusi Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīcija. Šo-ziem pilsētā būs vairāk nekā 80 gaismas objektu – egļu (par fes-tivālu vairāk lasiet: Ziemassvētku egļu ceļš 24.–25. lpp.).

Ziemassvētku tirdziņi. Šogad, kā jau ierasts, tradi-cionālie Ziemassvētku tirdziņi atradīsies Doma

laukumā, Līvu laukumā un Esplanādē. Šeit varēs izbaudīt svētku atmosfēru, iedzert karstu tēju ar pīrādziņiem un piparkū-kām, kā arī iegādāties Latvijas produktus un izstrādājumus no vietējo amatnieku klāsta. Nedēļas nogalēs un svētku dienās šeit notiks kultūras pasākumi un tikšanās ar Ziemassvētku vecīti. Ziemassvētku tirdziņi būs atvērti līdz 11. janvārim.

Muzikālās noskaņas. Adventes un Ziemassvētku laikā Rīga virmo mūzikas skaņās. Svētku koncerti

notiek spēlē kultūras centros, koncert zālēs un baznīcās. Prog-rammā padomāts par visām gaumēm – tur atradīsiet gan

tautas un garīgo mūziku, gan arī populāras Ziemassvētku melodi-jas.Rīdzinieki un viesi tiek aicināti uz ikgadējiem festivāliem – Eiropas Ziemassvētki un Winterfest, lai baudītu klasisko mūziku, mūs-dienu komponistu darbus un pat aizraujošus džeza ritmus.

Lielais Ziemassvētku koncerts. Ziemassvētku galvenā muzikālā notikuma titulu nes lielais koncerts 25.

un 26. decembrī Ķīpsalas hallē. Šogad iemīļotās Ziemassvētku melodijas varēsim klausīties Andra Veismaņa vadītā Vidzemes kamerorķestra, metāla pūšamo instrumentu ansambļa Live Brass, jauktā kora Sōla un solistu Daumanta Kalniņa, Elīnas Šim-kus un Jāņa Kurševa izpildījumā.

Svētki bērniem. Plašs pasākumu klāsts būs radīts īpaši bērniem. Koncerti, izrādes, radošās darbnīcas

kultūras centros un muzejos, rotaļas brīvā dabā un, protams, tikšanās ar Ziemassvētku vecīti. Bērnus, kā vienmēr, ciemos

gaidīs VEF Kultūras pilī, kultūras centros Iļģuciems, Imanta, Kultūras pilī Ziemeļblāzma un citviet.

Svētki sentēvu tradīcijās. Ziemas saulgriežus varēsim nosvinēt arī pēc senču tradīci-jām. Šogad Vecrīgā tradicio-

nāli tiks dedzināts bluķis, lai kopā ar to pelnos pārvērstos visas aizgājušā gada likstas un raizes.

Sagaidām Jaungadu krastmalā. Tradīcija sagaidīt Jauno gadu 11. novembra krastmalā ir iepatikusies gan

rīdziniekiem, gan galvaspilsētas viesiem. Plašajiem gadumijas svētkiem ir sagatavota īpaša muzikālā programma. Un, pro-tams, pusnaktī debesīs virs Daugavas uzziedēs neaizmirsta-mās svētku salūta ugunspuķes.

Pilna pasākumu programma ar precīzu norises vietu un laiku atrodama www.kultura.riga.lv. Drukātā veidā programmu var saņemt Rīgas kultūras centros, Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālēs un tūrisma informācijas centros. n

ZIEMAS PRIEKI

SOLIS UZ LEDUSTos, kam tuva slidošana, gaida slidotavas dažādās galvaspilsētas apkaimēs. n Slidotava ar mākslīgā ledus klājumu atvērta Spīķeru kvartālā starp Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielu. Darbalaiks – katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00. Slidotavas apmeklējums ir bez maksas. Slidas var izīrēt nomas punktā. n Slidotavas ar dabiskā ledus klājumu tiks atvērtas, kad to atļaus laikapstākļi. Gaisa temperatūra nedrīkst būt augstāka par nulli. n Slidotava atrodas līdzās bērnu un jaunatnes centram Laimīte Sarkandaugavas ielā 24. Turpat ir pieejama arī slēpošanas trase. Visu nepieciešamo inventāru iespējams iznomāt uz vietas. Sīkāka informācija atrodama interneta vietnē www.laimite.lv.n Slidotavas ierīkotas arī līdzās Rīgas Anniņmuižas vidusskolai Imantā (Kleistu ielā 14), pie Pļavnieku ģimnāzijas (A. Saharova ielā 35), pie Ķengaraga skolas (Maskavas ielā 273), kā arī blakus Rīgas Daugavgrīvas vidusskolai (Parādes ielā 5с). Šajās slidota-vās inventāra nomas punktu nav.

*Aktīvo ziemas atpūtu galvaspilsētas iedzīvotājiem nodrošina Rīgas pašvaldība.

ZIEMASSVĒTKU UN JAUNĀ GADA PRIEKŠNOJAUTĀS

23

2524

SVĒTKI [teksts: Anna Liepiņa]

24

Decembra nogalē Rīga pārtaps gluži vai pasaku valstībā – festivāla Ziemassvētku egļu ceļš laikā pilsētas ielās un laukumos tiks uzstādīti vairāk nekā 80 vides objektu, vēs-tot par drīz gaidāmajiem svētkiem. Katrs no šiem objek-tiem ir īsts mākslas darbs, un tāda mēroga festivālam nav līdzvērtīgu visā Eiropā. Šogad, kad Rīga nes Eiropas kultū-ras galvaspilsētas titulu, festivāls solās būt īpaši krāšņs.

500 gadu senas tradīcijas„Festivāla ideja radās 2010. gadā, kad tika noskaidrots, ka tieši Rīgā pirms 500 gadiem ir aizsākusies tradīcija izgreznot Ziemassvētku eglīti. Mēs nolēmām šo tradīciju turpināt,” stāsta festivāla autors Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svēt-ku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. „Sākām ar to, ka piedāvājām māksliniekiem iesais-tīties projektā, kas nebija vienkārši, jo ilgus gadus pilsētā nekas līdzīgs nebija noticis. Taču darbu autori nav tikai no profesionāļu vidus. Pie-dalīties festivālā var ikviens, kurš to vēlas. Pagājušajā gadā, piemē-ram, oriģināla egle no ledus, kuras stumbrā bija iesalušas vēstules ar vēlējumiem, tika izveidota jaunat-nes centrā Kaņieris.”Konkursa komisija, kuras sastāvā ir arī Latvijas Dizaineru savienī-bas, aģentūras Rīgas pilsētas

RĪGAS EGĻU PASAKAINAIS CEĻŠ

arhitekta birojs, Rīgas pilsētas būvvaldes, Būvniecības pārval-des Arhitektu nodaļas un uzņē-muma Rīgas gaisma pārstāvji, vērtē idejas unikalitāti un materiā-lu oriģinalitāti, kā arī izpildījuma līmeni un objekta atbilstību pilsēt-videi. Jāņem vērā arī vēl kāds ļoti svarīgs kritērijs: stilizētajai eglītei ir jābūt gaismas avotam. Tāda ir festivāla ideja: lai garie ziemas vakari kļūtu gaišāki, bet garastā-voklis – labāks. Šogad pieteikumu ir tik daudz, ka bija jāizveido festivāla Mākslinie-ciskā padome, lai varētu izvērtēt visus piedāvājumus. Festivālā piedalās arī ārzemju dalībnieks – dizainers no Lietuvas.

Eglītes – skaistas un dažādas2010. gadā gadumijas svētkos Rīgu greznoja 40 variāciju par Ziemassvētku eglītes tematiku, pagājušajā gadā – 65, bet šogad

solās būt vairāk nekā 80. Varētu būt vēl vairāk, taču ideju reali-zēšanai ir nepieciešams finan-sējums, tādēļ galavārds pieder sponsoriem. „Brīnumaini, cik radoša iztēle ir māksliniekiem, kas ierastu tēlu spēj atainot tik dažādās neparas-tās variācijās. Tikpat plaša ir arī viņu izmantoto materiālu ampli-tūda – stikls, koks, ledus… Tikai vienā ziņā pilsētvides objekti ir līdzīgi – tiem ir jāiztur gan sals un sniegs, gan citu laikapstākļu pārbaudījumi.” Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvis stāsta, ka festivāla rīkotāji cenšas eglītes izvietot tā, lai ģimenes ar bērniem nesteidzīgi varētu izstaigāt fes-tivāla maršrutu. Pirmajos gados gaismas objekti atradās tikai centrā, šogad tie būs atrodami arī apkaimēs.

Jaunā dzīve Labākie darbi katru gadu tiek saglabāti, un nākamajā ziemā tos atkal izliek visu pilsētnieku apska-tei. Mainās vienīgi objekta atraša-nās vieta, jo mijiedarbība ar vidi un konteksts maina arī tā uztveri. Šogad atkal varēs apskatīt figūras Cilvēki melnā (projekts VIP egle), kas apsargā eglīti. Bet sarežģītā konstrukcija no putnu būrīšiem vispirms pastrādāja par festivāla egli, bet pēc tam tās sa-stāvdaļas – 186 (!) putnu būrīši – tika uzdāvinātas uzņēmumam Rī-gas meži un patlaban pilda savas tiešās funkcijas Mežaparkā. Rīgas pieredze jau ir radījusi interesi arī ārzemēs. No festivāla Ziemassvētku egļu ceļš ir dzimuši dažādi pilotprojekti, kuros virmo gan korporatīvie, gan ģimenes pasākumi. Gatavību piedalīties festivālā izteikuši arī vairāki uzņē-mumi. Vienīgais, pēc kā sirds vēl varētu ilgoties, – labs laiks. Pasākuma rīkotāji sapņo par nelielu salu un mazliet sniega, kura fonā mirdzo-šie gaismas objekti rada īpašu svētku sajūtu. n

MARŠRUTSFestivāla Ziemassvētku egļu ceļš objekti būs atzīmēti kartē, kuru varēs saņemt tūrisma informā-cijas centros vai lejupie-lādēt mājaslapā www.eglufestivals.lv.

25

2726

VĒSTURE [teksts: Iļja Dimenšteins, pastkartes no autora kolekcijas]

RĪGAS APGAISMOJUMA VĒSTURESteidzoties uz operas vai baleta izrādi, reti kurš pie-vērsīs uzmanību vecam skurstenim kanāla malā, lai arī tas stāv, lepni izslējies, tieši līdzās opernamam. Taču šis skurstenis ir īsta dīva uz pilsētas vēstures skatuves – tā ir vienīgā liecība, kura līdz mums no-nākusi vēl no 19. gadsimta beigām, kad šeit darbojās pilsētas elektrostacija.

Sava ceļa gaismotājsRīgas apgaismojuma vēstu-res apskats gan būtu jāsāk vēl dziļajos viduslaikos. Naksnīgajā pilsētā toreiz katrs pats bija sava ceļa gaismotājs – cilvēki līdzi nēsāja lāpas vai pašdarinātus lukturus. Daži rīdzinieki laternas mēdza piekārt arī pie savām namdurvīm, lai arī oficiāli nekā-du prasību tā darīt nebija. Bet pirmie lukturi ielu apgaismošanai radās 1747. gadā – simts gadu pēc tam, kad šādas ierīces bija izgaismojušas Parīzes laukus un avēnijas. Tad arī tika izveidots laternu uzraugu artelis. Sākotnēji to veidoja divpadsmit amatbrāļu, kuru darba pienākumos ietilpa „staigāšana aiz lukturiem, to tīrīšana un iedegšana”. Tolaik la-ternām izmantoja parastas sve-ces vai kaņepju eļļu, gaismekļus iededzot vakarā un no rīta atkal izdzēšot. Tas gan nebūt nenotika vienā un tajā pašā laikā: viss bija atkarīgs no laikapstākļiem un ga-dalaika. Neaizvietojams laternu uzraugu darba instruments bija kāpnes – tās bija nepiecieša-mas, lai būtu, kur pakāpties, kad jāiededz deglis. Laternu stabi pat bija aprīkoti ar speciāliem šķērš-ļiem, pret kuriem šīs kāpnes atsliet. Kad 19. gadsimtā sveces un kaņepju eļļu aizstāja petroleja un gāze, Rīgas ielu apgaismoju-ma vēsturē iesākās gāzes ēra, kura ilga vairāk nekā septiņdes-mit gadu, tāpēc par to ir vērts pastāstīt vairāk.

Apgūstot gāziVēl pirms gāzes laternas nonāca līdz Rīgai, bija jāuzbūvē speciāls uzņēmums – gāzes rūpnīca. Lai arī šādas rūpnīcas jau bija parādījušās Londonā, Berlīnē un Parīzē, mūsu pilsētas tēvi par celtniecību jau kopš 19. gadsimta 40. gadiem vien runāja, pie pro-jekta īstenošanas tā arī netiekot. Vispirms bankrotēja investori, pēc tam radās problēmas ar vie-tu, kur bija paredzēts celt jauno rūpnīcu, līdz beidzot viss atrisi-nājās pats no sevis, kad 1861. gadā tika nojaukti pilsētas vaļņi. Atbrīvotajā nogabalā – bijušā Ja-kovļevska ravelīna vietā iepretim tagadējam Bastejkalnam – tad arī tika izlemts būvēt jauno rūpnīcu. Projektu izstrādāja Berlīnes gā-zes rūpnīcas direktors Kunnels, bet ēkas fasādi – Rīgas pilsētas arhitekts Johans Felsko. Pamat-akmens tika iemūrēts 1861. gada 12. jūlijā, un jau 1862. gada 6. au-gustā rūpnīca vēra savas durvis. Uz līdzās esošās Vecrīgas dzī-vojamo māju fona gāzes rūpnīca izcēlās ar savu neparasto arhi-tektonisko risinājumu – tā atgādi-nāja viduslaiku pili ar daudziem tornīšiem. Arī mūsdienās ēka nav

zaudējusi savu šarmu, kaut arī daudzo gadu desmitu ritumā liela daļa nama ir aizgājusi nebūtībā. Bet par to – nedaudz vēlāk.Gāzi šeit ieguva, dedzinot og-les, pēc tam to iepildot milzīgos rezervuāros – gāzes tvertnēs, no kurienes tālāk pa caurulēm to pievadīja laternām. Pirma-jā posmā pilsētas gāzesvadu sistēma stiepās 28,3 kilomet-rus. Daudz? Bet arī gāze bija nepieciešama aizvien lielākā apjomā – tuvojās 20. gadsimts, Rīgā spraigi ritēja celtniecība, iedzīvotāju maki kļuva biezāki, un aizvien vairāk rīdzinieku vēlējās dzīvot labi apgaismotās ielās. Drīz vien radās vajadzība pēc papildu gāzes rezervuāra, kuru izbūvēja Mūkusalas ielā Pārdaugavā, ļaujot laternu vilinošajai gaismai izlīt arī pār šīs apkaimes ielām. Cauruļva-du guldīja pāri nesen uzceltajam Dzelzceļa tiltam, bet jau 1874. gadā sākās otrās gāzes rūpnīcas celtniecība – tam tika ierādīta vie-ta Maskavas rajonā, kur pārsvarā dzīvoja strādnieku šķiras pārstāvji, tagadējās Matīsa un Bruņinieku ielas stūrī. 1903. gadā gāzes vada kopējais garums sasniedza jau 89,1 kilometru, bet Pirmā pasau-les kara priekšvakarā pilsētā bija

,Gāzes laterna iepretī Strēlnieku dārzam – tagadējam Kronvalda parkam.

jau vairāk nekā 5 tūkstoši gāzes laternu. Tomēr pilsētas nomales, kur dzīvoja strādnieki, pārsvarā joprojām izgaismoja petrolejas laternas.

Pirmā elektriskā spuldzītePar dzīvojamo namu centralizētu apgaismojumu gan toreiz neva-rēja būt ne runas – 80 procentos šo namu apgaismojuma nebija vispār. Savukārt pilsētas centrā, alejās un bulvāros dzīve jau sen ritēja gluži kā citā laikmetā: tur elektriskais apgaismojums darīja gaišas gan ielas, gan dzīvokļus.Pirmā elektriskā spuldzīte Rīgā iedegās 1879. gada 7. jūnijā – Švarca nama un koncertdārza apgaismošanai tika ierīkota ne-liela elektrostacija, kuru darbināja lokomobiļa, dinamo mašīnas un akumulatora baterijas. Tas bija pirmais šāds eksperiments ar elektrisko apgaismojumu visā tagadējo Baltijas valstu teritorijā. Pēc četriem gadiem elektriskais apgaismojums parādījās arī Rīgas Amatnieku biedrībā, Vaļņu un Audēju ielā – strāvas padeve notika no konstantas strāvas transforma-tora ar tvaika dzinēju, kas atradās

līdzās Rīgas dzelzceļa stacijai. No turienes uz Vaļņu un Audēju ielu tika ierīkota strāvas padeves līnija. 1880. gadu vidū elektriskais apgaismojums parādījās arī dažos pilsētas uzņēmumos – Džutas un Bolderājas vilnas aušanas fabrikās un Lodera kokapstrādes rūpnīcā, kur strāvu ražoja ģeneratori. Bet 1887. gadā elektriskais apgaismo-jums bija arī opernamā, kas nupat apmeklētājiem bija vēris durvis pēc rekonstrukcijas. Teātra nama rekonstrukcijas iemesls bija uguns-grēks, kas izcēlās, kā tolaik vēstīja vietējie laikraksti, „gāzes laternu defekta dēļ”. Tādēļ operā nolēma atteikties no gāzes laternām, bet atšķirībā no citām vietām, kur jau bija ievilkts elektriskais apgaismo-jums, šeit strāvu ražoja elektrosta-cija. Tā tika uzcelta blakus pilsētas kanālam līdzās operai. Tieši tā arī ir raksta sākumā minētā celtne ar vientuļo skursteni kā pēdējo liecību no šīs vēstures lappuses. Elek-triskais apgaismojums tagad tika ievilkts arī līdzās esošajos namos 300 metru rādiusā ap opernamu. Viens no zināmākajiem tā laika namiem atrodas Teātra bulvārī – ēkā, kur pašlaik izvietojies grāmatu veikals Valters un Rapa. Toreiz tur atradās apdrošināšanas sabiedrī-

bas Dzīvība kantoris, bet augšējos stāvos – elitāri astoņu līdz desmit istabu dzīvokļi ar vannu, telefonu un elektrisko apgaismojumu.

Ar pilsētas ambīcijām1901. gadā Rīgas dome nolēma Andrejsalā būvēt pilsētas elek-trostaciju. Pilsēta šā projekta izstrādei piešķīra kredītu – 8 tūk-stošus rubļu, un projektēšanā tika iesaistīts izcilais vācu inženieris Oskars fon Millers. 1905. gadā Rīgas mērs Džordžs Armitsteds parakstīja dokumentus par elek-trostacijas nodošanu ekspluatāci-jā. Pirmā pasaules kara priekšva-karā elektrotīkla garums Rīgā bija 238 kilometri, tomēr jāpatur prātā, ka šīs priekšrocības varēja baudīt vien 8,7% dzīvojamo māju.Gāzes radziņi gan Rīgā bija saglabājušies vēl arī 1940. gadā. Pamatīgās „čuguna kastītes uguns turēšanai”, kā kādreiz dēvēja lukturus, dažos namos Vecrīgā var ieraudzīt pat mūsdienās. Tie, protams, ir ievērojami pilsētas ap-skates objekti, gluži kā pati pirmās gāzes rūpnīcas ēka. Šo rūpnīcu slēdza 1907. gadā, un drīz vien uz šīm telpām pārcēlās pilsētas ūdensapgādes uzņēmums. Vienīgi torņiem, kas iepriekš bija kalpojuši par gāzes rezervuāriem, nekādi neizdevās atrast pielietojumu – ne-ciešamās gāzes smakas dēļ tajos nebija iespējams ne uzturēties, ne strādāt. Pie šīs problēmas atgrie-zās vien 1924. gadā, kad Pretalko-hola biedrība lūdza pilsētas tēvus viņiem iznomāt gāzes rezervuā-rus – atturībnieki tur cerēja ierīkot restorānu, kura ēdienkartē nebūtu alkohola, taču pilsētas domē no-sprieda, ka vienkāršāk būs no šā balasta atbrīvoties pavisam. Galu galā torņi tika nojaukti, un to vietā uzcēla divstāvu ēku. Visi pārējie pirmās gāzes rūpnīcas korpusi ir saglabājušies līdz mūsdienām un patlaban kalpo par savdabīgiem pagātnes lieciniekiem.

Citus I. Dimenšteina rakstus lasiet portālā www.info.riga.lv, sadaļā „Vēsture”. n

,Lūk, tāda kādreiz izskatījās pirmā gāzes rūpnīca.

SVECES, PETROLEJA, GĀZE…

2928

KULTŪRA [Marija Pētermane]

Eiropas kultūras galvaspilsētas programma ir likusi stiprus pama-tus Rīgas nākotnes kultūras pro-jektiem. Viens no tādiem ir kopā ar projekta Labas vietas TALKA ini-ciatoriem un apkaimes iedzīvo-tājiem radītās idejas konkrētai pilsētas vietai, lai to uzlabotu, padarītu drošāku un interesantā-ku. Jau pavisam konkrētas aprises ir ieguvis Alekša skvērs Sarkan-daugavā, kā arī Čiekurkalna un Ziepniekkalna apkaimes. Plānots, ka šāda apkaimju labiekārtošana turpināsies arī 2015. gadā.Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ierakstījis jaunus pasākumus Rīgas kultūras kalendārā. Sevi ir pieteikuši jauni festivāli, kas bagātina Rīgas kultūras telpu: Ielu mākslas festivāls Blank Canvas: art-ground, play-ground, cri-me-ground un Starptautiskais Ielu mākslas un pasaules mūzikas fes-

tivāls RE RE Rīga!. Rīgā notikusī Pasaules koru olimpiāde un koru vēlme atgriezties Rīgā uzrāda ne-viltotu vajadzību pēc starptautiska koru konkursa. Par Rīgas starp-tautisko muzikālo vizītkarti kļuvu-šais koncerts Born in Riga, kas jau translēts deviņās pasaules valstīs, mudina turpināt veidot īpašus lielformāta Rīgas mūzikas notiku-mus, kas mūsu pilsētu pasaulei

rādītu kā izcilu mūziķu un augstas mākslinieciskās raudzes mūzikas notikumu dzimteni.Daudzi Rīga 2014 programmas projekti turpināsies arī 2015. gadā. Piemēram, Latvijas prezi-dentūras Eiropas Savienības Pa-domes laikā – 2015. gada pirmajā pusē – turpināsies projekti, kas aizsākti Eiropas kultūras galvas-pilsētas programmā:

Līdz 2015. gada 1. martam skatāma izstāde Dzintars – Baltijas jūras dārgakmensIzstādē skatāmi izcilākie dažādu gadsimtu dzintara darinājumi un to tapšanas gaita – no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Unikā-los muzeja eksponātus papildina multimediju iespējas, izstaigājot Seno dzintara ceļu.Vieta: Latvijas Nacionālās vēstu-res muzejs (Brīvības iela 32, Rīga).

Līdz 2015. gada 1. aprīlim skatāma izstāde 1514.Grāmata.2014Eiropas bibliotēku unikālas grā-matas papildina interaktīvas pre-zentācijas metodes, kas palīdz iegūt maksimāli plašu informāciju ne tikai par grāmatniecību, bet arī par vēsturi, ģeogrāfiju, poli-tiku, reliģiju, mākslu un mūziku pirms 500 gadiem. Izstādē skan renesanses laika mūzika, skatāmi izcilu mākslinieku mākslas darbi. Izstāde apskatāma bez maksas.Vieta: Latvijas Nacionālā biblio-tēka (Mūkusalas iela 3, Rīga).Līdz 2015. gada 5. aprīlim skatāma izstāde Kino trofejasIzstāde ir atskats uz kino izrā-dīšanu un skatīšanos Latvijā laikā pēc Otrā pasaules kara. Ekspozīcija stāsta par kinoteātru repertuāra politiku un skatītāju atmiņām par kino apmeklēšanu.Vieta: Latvijas Kultūras akadēmi-jas Rīgas Kino muzejs (Peitavas iela 10, Rīga).

Apskatāma pastāvīgā ekspozīcija Dzintars laiku lokosEkspozīcija Dzintars laiku lokos iepazīstina ar Baltijas dzintaru, rādot tā dabiskās formas, krāsu toņu daudzveidību un nozīmīgo vietu pasaules dzintaru depozītu

vidū. Izstādē tiek akcentēta dzin-tara unikalitāte kā pirmā materiāla nozīmība, kādēļ sāka veidoties mūsu reģiona atpazīstamība senajās Eiropas kultūrās. Vieta: Latvijas Dabas muzejs (K. Barona iela 4, Rīga).Līdz 2015. gada 31. janvārim skatītājiem būs atvērta arī vērienīga Eiropas kultūras galvaspilsētas izstāde ORLAN – Francijas laikmetīgās mākslas ikona. Plan du Film un citi scenārijiORLAN ir māksliniece, kuras darbi vienmēr provocē un nojauc robe-žas: klasisko mākslu un tehnoloģi-ju inovācijas, akadēmiskas vērtī-bas un masu kultūras elementus, skaisto un neglīto, sievietes un vīrieša pasaules uztveri.Vieta: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Skārņu iela 10/20, Rīga).Stūra mājas ekspozīcija turpinās savu darbību.Ņemot vērā lielo apmeklētāju in-teresi par Rīga 2014 ekspozīciju Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014, ko dažos mēnešos apmeklēja vairāk nekā 45 000 interesentu, plānots, ka no 2015. gada jan-vāra Stūra mājas pirmais stāvs un Čekas pagrabi gida pavadībā turpinās savu darbību.Vieta: Brīvības iela 61.

RĪGA VIENMĒR BIJUSI UN BŪS EIROPAS KULTŪRAS GALVASPILSĒTAGodātie rīdzinieki!Beidzoties 2014. gadam, droši varam teikt, ka šogad Rīga ir pārliecinoši parādījusi Eiropai un pasaulei, sev un daudzu valstu sadarbības partne-riem, ar ko kopā veidoti pasākumi, ka esam un vienmēr būsim Eiropas kultūras galvaspilsēta.Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ir vairojis un stiprinājis pārliecību par Rīgu kā pilsētu, kura visos laikos ir bijusi un arī turpmāk būs kultū-ras pilsēta. Mēs esam bagātāki, nekā mums dažkārt šķiet, tādēļ mūsu pašapziņai ir vieta, kur izplesties. Liekas, ka Rīgai patīk tituli – var jau būt, ka nākamais izaicinājums varētu būt Pasaules grāmatu galvaspil-sētas tituls Latvijas simtgades gadā!Manuprāt, šā gada lielākais ieguvums ir apziņa, ka kultūra un kultūras notikumi nav kas tāds, kas nāk pēc tam, kad esam apdarījuši ikdienas darbus. Drīzāk tā veido daļu no mūsu ikdienas svarīgajām vajadzībām. Tā ir kā jauna un īpaša šodie-nas un nākotnes rīdzinieka rakstura īpašība – rīdzinieki ieplāno kultūras pasākumu apmeklējumus kā neatņemamu savas ikdienas dzīves daļu. Tas ir stilīgi, gudri un tālredzīgi.Ikvienas pilsētas galvenā vērtība ir tās cilvēki. Rīgu par Eiropas kultūras galvaspilsētu padara rīdzi-nieki, un šogad katrs no mums savā ziņā ir bijis kultūras darbinieks. Vēlos pateikt katram rīdziniekam PALDIES! Paldies, ka piedalījāties, un paldies, ka aktīvi iesaistījāties Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu veidošanā. Paldies jums, ka apmeklējāt Rīga 2014 izstādes, koncertus, filmas un festivālus! Bez katra no jums Eiropas kultūras galvaspilsētas gads nebūtu iespējams! PALDIES jums!Kultūras notikumiem bagātu mums visiem 2015. gadu!

Diāna Čivle, Nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja

VISS VĒL TIKAI PRIEKŠĀ

Latvijas Televīzijā būs skatāmi daudzu Rīga 2014 koncertu ieraksti un raidījumi, piemēram, vasaras saulgriežu deju uzvedums Lec, saulīte!, kas notika Mežaparka Lielajā estrādē; Latvijā dzimušo akadēmiskās mūzikas izcilību koncerts Dzimuši Rīgā, kas norisinā-jās 2014. gada 6. jūlijā Latvijas Nacionālās operas skvērā; daudzie Pasaules koru olimpiādes koncerti Rīgas koncertzālēs; Bavārijas Radio simfoniskā orķestra un diriģenta Marisa Jansona simfoniskais koncerts un daudzi jo daudzi citi izcili mūzikas notikumi. Ir izveidots informatīvi izklaidējošs televīzijas raidījumu cikls Dzin-tara pusē, kurā divi Latvijā populāri ceļotāji Gustavs Terzens un Marta Selecka dodas pa Senā dzintara ceļa pēdām, kliedē priekš-statu par dzintaru kā arhaisku kultūrvēsturisku reliktu un veido moderno dzintara identitātes tēlu. Ekspedīcijas ceļi raidījuma 12 sērijās ved no ziemeļiem uz dienvidiem cauri Latvijai, Lietuvai, Krievijai, Polijai, Vācijai, Šveicei, Čehijai, Austrijai, Ungārijai, Slo-vēnijai, Itālijai līdz pat Indijai. Šo raidījumu cikla pamatā ir tapusi dokumentālā filma Planēta Dzintars.

3130

Dzīvojamo māju pārvaldīša-nas likuma grozījumi sniedz iespēju dzīvojamās mā-jas kopīpašniekiem, tātad dzīvokļu īpašniekiem, slēgt pakalpojuma saņemšanas līgumu tieši ar pakalpojuma sniedzēju. Tas nozīmē, ka ik-mēneša rēķinus, piemēram, par apkuri vai ūdeni jūs sa-ņemtu tieši no pakalpojuma sniedzēja.

Katrs pakalpojuma sniedzējs ir no-teicis ikmēneša rēķinu sagatavo-šanas izmaksas, pamatojoties uz uzņēmuma iekšējiem aprēķiniem, pieļaujot arī sniegtā pakalpojuma izmaksu paaugstināšanos, ko ietekmē dažādi faktori, piemē-ram, klientu skaits, kuri izvēlēsies jauno maksājumu kārtību. Papildu informāciju par katra uzņēmuma aprēķinātajām rēķina sagatavo-šanas izmaksām var saņemt pie noteiktā pakalpojuma sniedzēja.2015. gada janvārī SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) izsūtīs aptaujas anketas tiem klientiem, kuri līdz šā gada 30. novembrim nebūs pieņēmuši kopību lēmumu līdz ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, kā arī nebūs iesnieguši šādu lēmu-mu pārvaldniekam. Lēmums PAR vai PRET tiešo norēķinu ieviešanu jāpieņem dzīvokļu īpašnieku vairā-kumam – 50% balsu + 1 balss.Ja dzīvokļa īpašnieks pārvaldnie-kam neiesniedz aizpildītu aptaujas anketu noteiktajā kārtībā, dzīvokļa īpašnieka balsojums automātiski tiek uzskatīts par balsojumu PRET tiešo norēķinu ieviešanu. Šādā gadījumā paliek pašreizējā kārtība – maksājumi tiks veikti ar pārvald-nieka starpniecību.Svarīgi atcerēties, ka tad, ja tiks pie-ņemts dzīvokļu īpašnieku lēmums PAR tiešo norēķinu ieviešanu:n noteiktā pakalpojuma snie-dzējs nosūtīs atsevišķu ikmēneša rēķinu katram klientam, ieviešot papildu maksu* par katra rēķina sagatavošanu;n par katra atsevišķā ikmēneša rēķina apmaksu var aprēķināt arī komisijas maksu;

pieņemšana par tiešajiem maksājumiem

savu parakstu es,

personas kods: | | | | | | |-| | | | | | apstiprinu, ka esmu dzīvokļa īpašnieks adresē

Paraksts

Pakalpojuma sniedzējs ā rēķina apstrādi: * (skatīt piezīmi)

Pieņemamais lēmums: pakalpojumiem individuāli, veicot tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam

iem norēķiniem, piekrītu veikt papildu maksājumus par katra ikmēneša rēķina apstrādi.

tiešiem norēķiniem, piekrītu veikt

Pakalpojums:

Pakalpojums: Ūdensapgāde un kanalizācija

Pakalpojums: Atkritumu izvešana

Pakalpojuma sniedzējs ā rēķina apstrādi: * (skatīt. piezīmi)

Pakalpojuma sniedzējs ā rēķina apstrādi: * (skatīt. piezīmi)

iem norēķiniem, piekrītu veikt papildu maksājumus par katra ikmēneša rēķina apstrādi.

tiešiem norēķiniem, piekrītu veikt

iem norēķiniem, piekrītu veikt papildu maksājumus par katra ikmēneša rēķina apstrādi.

tiešiem norēķiniem, piekrītu veikt PARAUGS

n dzīvokļu īpašnieku sapulcei būs jāpieņem lēmums, kā turpmāk tiks veikts aprēķins par mājai sniegto pakalpojumu un kā tiks veikti citi saistītie aprēķini, piemēram, par ūdens starpību jeb korekciju.Pievienotais aptaujas anketas paraugs sniedz iespēju iepazīties ar anketas saturu jau iepriekš. Vēršam uzmanību, ka paraugs izveidots tikai informatīvos no-lūkos – gala versijas saturs un no-

formējums, ko saņems dzīvokļa īpašnieks, var nedaudz atšķirties. Dzīvokļa īpašniekam lēmums būs jāpieņem divu nedēļu laikā un tad aizpildītā anketa jāiesniedz RNP Klientu apkalpošanas centrā vai jānosūta pa pastu uz adresi: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, Mārti-ņa ielā 7, Rīgā, LV-1048. Papildu informācija par tiešajiem norēķi-niem pieejama SIA Rīgas namu pārvaldnieks mājaslapā

www.rnparvaldnieks.lv vai zvanotuz numuru 8900**, kā arī klātienē klientu apkalpošanas centros.

* Viena rēķina sagatavošanas izmak-sas var svārstīties 3,50 eiro apmērā.** Vienotais informatīvais tālrunis 8900 ir standarta tālruņa numurs – zvans tiek veikts uz stacionāru tālruņa numuru. Maksu par zvanu nosaka zvanītāja operators/izvēlētais tarifa plāns.

TIEŠIE NORĒĶINI: PAR VAI PRET

30 31

RĪGAS ŪDENS KĻŪS VĒL TĪRĀKSSIA Rīgas ūdens sākusi jaunas dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas izbūvi Baltezerā. Tā ir daļa no projekta Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 4. kārta, un šīs stacijas mērķis ir samazināt dzelzs un mangāna daudzumu no pazemes iegūtajā ūdenī. Baltezerā attīrīto ūdeni saņems galvenokārt tie rīdzinieki, kuri mīt Daugavas labā krasta rajonos.

Analīžu rezultāti gan apliecina, ka no pazemes krātuvēm iegūtais ūdens arī patlaban ir ļoti kvalitatīvs – tas uzrāda pat labāku kvalitāti nekā veikalos nopērkamais pudeļu ūdens. Tomēr pēc stacijas izbūves sīkās dzelzs un mangāna da-ļiņas ūdens sastāvā būs samazinātas līdz minimumam, līdz ar to visi dzeramā ūdens kvalitātes rādītāji būs pilnībā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Dzelzs un mangāna sīkās daļiņas laika gaitā uz cauruļva-diem izveidojušas nosēdumu kārtu, kas remonta vai spiedie-na maiņas dēļ tiek atrautas no cauruļu sienām un koncentrē-tā daudzumā nonāk ūdenī. Mēs šīs daļiņas sastopam dzīvē, kad ūdens no virtuves krāna pēkšņi iekrāsojas brūnganā krāsā. Šāds ūdens veselībai nav kaitīgs, tomēr ikdienā trau-cē – brūnganam ūdenim nav pievilcīgs izskats, turklāt tas var sabojāt arī sadzīves tehniku. Lai iznīdētu šos nosēdumus uz cauruļvadiem, kas dažviet veidojušies pat gadsimtiem ilgi, SIA Rīgas ūdens meklē Rīgas apstākļiem piemērotāko un mūsdienīgāko cauruļva-du skalošanas tehniku. Jāatgādina, ka Rīgas centralizēto ūdensvadu sistēma ir vairāk nekā 1400 kilometru gara, tādēļ būs nepieciešams laiks, lai pamazām situāciju uzlabotu visā pilsētas teritorijā. Intensīvus ūdensvada skalošanas darbus plānots sākt pēc atdzelžošanas stacijas izbūves, kuru plā-nots pabeigt 2015. gadā.SIA Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa uzskata, ka jaunās stacijas izbūve ne vien uzlabos rīdzinieku dzīves kvalitāti, bet būs arī labs ieguldījums uzņēmējdarbī-bas vides sakārtošanai. Pazemes dzeramā ūdens rezerves Baltezera apkārtnē ir ļoti lielas, un prognozes liecina, ka tās nesaruks. Pašlaik rīdziniekiem tiek piegādāta aptuveni trešā daļa no Baltezera apkārtnē izzinātajiem pazemes ūdens krājumiem. Jaunās stacijas izbūves darbu sākšana šā gada nogalē sakritusi ar vēl kādu ļoti nozīmīgu SIA Rīgas ūdens notikumu – aprit pirmās Baltezera sūkņu stacijas 110. gadskārta. Vecā stacija savu darbību sāka 1904. gada 26. oktobrī pēc vecā laika skaitīšanas stila. Pašlaik tajā izveidots Rīgas ūdensapgādes muzejs, kurā katru gadu simtiem interesentu iepazīstas ar Rīgas ūdensapgādes vēsturi.

SLUDINĀJUMI

VIŅI G

AIDA UN C

ER ОН

И Н

АДЕЮ

ТСЯ И Ж

ДУТ

Kontakti: tālrunis: 20203333 vai 27803333; web: ww

w.ulubele.org; web: w

ww.dzivniekupolicija.lv; e-pasts: ulubele@

ulubele.org; info@dzivniekupolicija.lv; Tw

itter: @Ulubele

Ziedojumu tālrunis: 90006083 (1 zvans – 1,42 EUR). Телефон для пож

ертвований: 90006083 (1 звонок – 1,42 EUR)Adrese: Līči, Stopiņu novads, Rīgas rajons. А

дрес: Личи, Стопиньский край, Риж

ский район

Rudais Skaistais un ļoti gudrais suns, kurš brīvi pārvalda kom

andas, Līčos gaida savu dzīves biedru. Viņš tika atrasts pieturā pie D

augavgrīvas šosejas. Aptuveni 6 gadus vecajam

sunim

patiks nopietni pie-auguši cilvēki, kuri zina, ko vēlas. Viņš pilnīgi noteikti vēlēsies būt vienīgais dzīv-nieks m

ājās un apmaiņā

pret šo privilēģiju veltīs savu karjeru m

āju sargāšanai.

PrinceseG

adu vecā, ļoti aktīvā vidēja augum

a suņu m

eitene būs īsta ģim

enes mīlule.

Viņas saimnieks

nevēlējās kucēnu audzināt un uz Līčiem

viņai pakaļ tā arī neatbrauca. Sunīte ir dzīvespriecīga un ļoti rotaļīga.

Принцесе (Принцесса)Активная годовалая собака среднего роста станет лю

би-мицей для всей семьи. Ее хозяин не захотел воспитывать щ

енка и за ней так и не вернулся. Принцесе очень жизне-

радостная и игривая собака.

Moka

~ 6 mēnešus

veco un straujo doberm

aņa šķir-nes jauktenīti at-veda uz Līčiem

, jo saim

nieki netika ar viņu galā. Tiek gaidīts cilvēks, kurš izteikti aktīvo un draudzīgo suņu m

eiteni ne tikai m

īlēs, bet arī audzinoši vedīs uz pareizā ceļa!

Мока

Примерно 6 месяцев, помесь добермана. Резвая. Собаку

привезли в Личи, так как хозяева не справились с ней. Ну-

жен человек, который будет не только лю

бить активную и

дружелю

бную М

оку, но и сможет ее воспитывать.

Близится праздничное время, когда людей радую

т фейерверки, а братьев наш

их меньших вгоняю

т в панику. Празднуйте ответственно! Позаботьтесь заранее о том, чтобы во время праздника ваш

питомец не оставался без присмотра, а такж

е удостоверьтесь, чтобы он смог как можно быстрее

вернуться домой, если вдруг потеряется.n  Н

а ошейнике укаж

ите ваш номер телефона.

n  Храните в памяти своего мобильного телефона или компью

тера четкую

фотографию питомца, чтобы мож

но было сразу же начать поиски, если

случилась беда.n  О

бязательно поместите объявление о пропаже ж

ивотного на портале w

ww.dzīvniekupolicija.lv. Там ж

е распечатайте объявления и развесьте по району, где пропал питомец. n  В новогодню

ю ночь закройте окна и двери балкона. О

ставьте двери ванной комнаты открытыми, ведь именно там обычно звери ищ

ут укрытие, когда испытываю

т страх.n  Критичным взором пройдитесь вдоль ваш

его забора, оцените его состояние на предмет необходимости починки – питомец от страха мож

ет сбежать через

щели.

Tuvojas svētku laiks, kad cilvēkus priecē krāšņie salūti, bet mūsu četrkājainajiem

mī-

luļiem to dēļ sākas panika. Svini svētkus atbildīgi! Parūpējieties laikus par sava m

īluļa labsajūtu, lai svētku laikā dzīvnieks nepaliek bez pieskatīšanas, kā arī veiciet priekš-darbus, lai noklīšanas gadījum

ā jūsu draugs pēc iespējas ātrāk atgrieztos mājās:

n  O

bligāti uzlieciet sunim kakla siksniņu, kurā ierakstīts jūsu tālruņa num

urs.n  G

labājiet datorā vai telefonā kvalitatīvu mīluļa foto, lai pazušanas gadījum

ā nekavē-joties varētu izsludināt dzīvnieka m

eklēšanu.n  O

bligāti ievietojiet ziņu par dzīvnieka pazušanu portālā ww

w.dzīvniekupolicija.lv.n  Aizveriet balkona durvis un logus.   Atstājiet vaļā vannasistabas durvis, jo, esot m

ā-jas vieni, suņi un kaķi bailēs parasti m

ēģina slēpties vannasistabā.n  Ar vērīgu aci apskatiet savas m

ājas žogu, vai nevajag aizlāpīt kādu caurumu, pa

kuru, pārbijies no salūta trokšņa, dzīvnieks varētu aizbēgt nezināmā virzienā.

Рудайс (Рыж

ий)Красивый и умный пес уж

е два года в Личи ждет своего нового

хозяина. Он знает разные команды. Его наш

ли на остановке возле Д

аугавгривского шоссе. С

ейчас ему 6 лет, он любит

серьезных взрослых, обязательно захочет быть единственным питомцем в доме, который он будет верно сторож

ить.

Puika Aprīļa beigās ~ 6–7 gadus vecs m

aza auguma

suņu vīriņš tika atrasts skraidām

Im

antā. Suņuks gaida saim

niekus, kuriem

bērni ir izauguši un kuri rēķināsies, ka Puika ir personība ar savām

rakstura iezīm

ēm.

Пуйка (Мальчик)

В конце апреля этот шестилетний песик был найден в

Иманте. О

н ждет хозяев, дети которых уж

е выросли и смо-гут учесть, что Пуйка немнож

ко с характером.

Pūka 9 gadus ve-cās kaķu dā-m

as Pūkas saim

niece aizgāja m

ūžībā, tādēļ m

ince pagājušā gada Ziem

assvēt-kos nonāca Līčos. M

altītes viņa ietur akurāti un arī citādi ir ļoti tīrīga. Kaķe ir sterilizēta un vakcinēta.

Пука (Пушинка)

Хозяйка девятилетней кошечки Пуки умерла, поэтому на

прошлое Рож

дество животное попало в Личи. Пука очень

порядочная. Входящих она приветствует грустным, но му-

дрым взором. Стерилизована и привита. Villija

2 gadus veca kaķu jaunkundze. Tieši pirm

s gada viņa tika atrasta Līčos pie autobusu pieturas. M

ince ir sterilizēta un vakcinēta.

Fricis7 gadus vecais kaķu vīrs nevar pierast pie dzīves patversm

ē. Martā

viņa saimnieks

nonāca slimnīcā un

par dzīvnieku vairs nespēja parūpē-ties. Tagad kaķim

ir depresija – viņš negrib pieņem

t su-gas brāļu un m

āsu m

ierinājumu. M

incis ir tīrīgs, kastrēts un vakcinēts.

Фрицис

Семилетний кот не может привыкнуть к жизни в приюте. В марте

его хозяин попал в больницу и теперь не может позаботиться о питомце. У кота депрессия: он сидит в своей маленькой кош

ачьей комнатке и думает. Стерилизован и привит.

Lana8 gadus vecā pū-kainā skaistule pat-versm

ē nonāca, kad viņas saim

niece pa-gājušā gada decem

-brī devās aizsaulē. Kaķenītei nedaudz m

iglojas viena actiņa, bet tas viņai nesagādā ciešanas. M

ince ir sterilizēta un vakcinēta.

Лана

Восьмилетняя пушистая красавица в прию

т попала после того, как в декабре прош

лого года ее хозяйка покинула этот мир. Кош

ечка плоховато видит одним глазом, но ей это не меш

ает. Лана стерилизована и привита.

Kņope 7. septem

bra vēlā vakarā ~ 3–4 gadus veca, m

aza un plušķaina sunīte tika atrasta, skrienam

pa ceļa vidu Līčos. Kucīte ir sterilizēta, ļoti m

īlīga. Tiek gaidīti saim

nieki, kuri būs gatavi uzņem

ties rūpes par dzīvnieciņu visa viņa m

ūža garum

ā. Nelielās veselī-

bas problēmas netraucē

Kņopei baudīt aktīvu un m

īlestības piepildītu dzīvi.

КнёпеПоздним сентябрьским вечером эта маленькая лохматая собачка (4-5 лет) была найдена недалеко от Личи. О

на стерилизована и очень мила. Ж

дет хозяев, которые будут всю ж

изнь заботиться об ее слегка испорченном здоровье, которое не меш

ает наслаждаться

активным, любвеобильным образом ж

изни.

ВиллиКош

ке Вилли два года. Год назад ее наш

ли на остановке у Личи. Она стери-

лизована и привита.