PLĀNOTU ĀRPUSSTACIONĀRA DZEMDĪBU DROŠĪBAS ANALĪZE LATVIJĀ UN PASAULĒ
description
Transcript of PLĀNOTU ĀRPUSSTACIONĀRA DZEMDĪBU DROŠĪBAS ANALĪZE LATVIJĀ UN PASAULĒ
Ārste un mājdzemdību vecmāte DINA CEPLE
Rīga 2008
PLĀNOTU ĀRPUSSTACIONĀRA DZEMDĪBU SKAITS UN ĪPATSVARS LATVIJĀ NO 2004. GADA LĪDZ 2007. GADAM
5
34
51
67
0.02%
0.16%
0.23%
0.29%
-5
5
15
25
35
45
55
65
75
2004 2005 2006 2007Gadi
Dze
md
ību
ska
its
0.00%
0.05%
0.10%
0.15%
0.20%
0.25%
0.30%
0.35%
Plānotas ārpusstacionāra dzemdības Plānotu ārpusstacionāra dzemdību īpatsvars
Ar telefonaptaujas palīdzību retrospektīvi izpētīt visu 157 sieviešu, kuras no 2004. – 2007. gadam Latvijā plānoja mājdzemdības, sociālekonomisko raksturojumu dzemdību brīdī un motivāciju dzemdēt ārpus stacionāra
Aprakstīt plānotu ārpusstacionāra dzemdību iznākumus, sarežģījumus un cēloņus pārvešanai uz stacionāru, analizējot visu mājdzemdības plānojušo sieviešu grūtniecības aprūpes kartes, dzemdību vēstures un jaundzimušo vēstures
Novērtēt māšu un perinatālās mirstības rādītājus Latvijā plānotās ārpusstacionāra dzemdībās un salīdzināt tās ar dzemdībām valstī kopumā laika periodā no 2004.- 2007. gadam, iegūstot secinājumus par mājdzemdību drošības līmeni Latvijā
PĒTĪJUMA MĒRĶI
PLĀNOTU ĀRPUSSTACIONĀRA DZEMDĪBU ĪPATSVARS CITĀS RIETUMVALSTĪS UN LATVIJĀ
Valsts Gads Avots Īpatsvars
ASV 2005 National Center for Health Statistics, 2007 <1%
Austrālija 1998 Bastian, 1998 0.5%
Holande 2004 Bais, 2004 ~30%
Īrija 1998 www.whc.ie <1%
Lielbritānija 2004 www.bbc.co.uk 2%
Luksemburga 2004 www.birthcenter-europe.net 1%
Vācija 2004 www.birthcenter-europe.net 2%
Latvija 2007 Šis pētījums 0.29%
94% no 2004. līdz 2007. gados mājdzemdības plānojušām sievietēm bija sasniedzamas un piekrita atbildēt uz anketas jautājumiem
Šī sieviete: ir vidēji 29 gadus veca dzemdē pirmo (43%) vai otro (39%) bērnu dzīvo Rīgā (57%) ir ar augstāko (72%) vai nepabeigtu (14%) augstāko izglītību strādā algotu darbu un pati vai kopā ar vīru nopelna virs sabiedrības
vidējā ienākumu līmeņa (300 līdz 500 Ls uz ģimenes locekli mēnesī) ir labi informēta un vispusīgi izglītota par dzemdībām mājdzemdībām ir mērķtiecīgi gatavojusies ilgstoši zīda bērnu ar krūti (86% zīda līdz 6 mēnešiem) ar notikušām ārpusstacionāra dzemdībām ir ļoti apmierināta un
vēlētos šo pieredzi atkārtot (94%) motivāciju dzemdēt mājās noteica dabisks pasaules skatījums un vēlme
kontrolēt savu dzemdību norisi, piedzīvot dzemdības bez iejaukšanās
MĀJDZEMDĒTĀJAS SOCIĀLEKONOMISKAIS RAKSTUROJUMS
MĀJDZEMDĪBU IZNĀKUMI
No 157 sievietēm, kuras plānoti uzsāka dzemdības mājās, 93.7% piedzīvoja
dzemdības bez sarežģījumiem, kam nepieciešama neatliekama stacionēšana.
Ķeizargrieziena operācija bija nepieciešama 2.5% plānotu ārpusstacionāra dzemdību (valstī kopumā 21.1%)
Uz stacionāru pārvesto plānotu ārpusstacināra dzemdību pārvešanas iemesli:
Primāra dzemdes disfunkcija – 1.3% dzemdību Sekundāra dzemdes disfunkcija – 2.5% dzemdību Augļa defleksijas guļa – 0.6% dzemdību Placentas atdalīšanās traucējumi – 1.3% dzemdību Jaundzimušo distresa sindroms – 0.6% dzemdību
Sarežģījumi, kam nebjia nepieciešama neatliekama stacionēšana: Starpenes plīsumi – 33.1% dzemdību (valstī kopumā 10.3%) Starpenes griezumi – 1.3% dzemdību (valstī kopumā 26.4%)
Salīdzinot pārvesto ārpusstacionāra dzemdību īpatsvaru Latvijā un pasaulē, jāsecina, ka Latvijā tas ir zemāks – 6.3%, bet ASV 16.5%, Šveicē 15.9%, Kandādā 12.1%
PLĀNOTU ĀRPUSSTACIONĀRA DZEMDĪBU SAREŽĢĪJUMI
Māšu mirstība dzemdībās laika posmā no 2004. – 2007. gadam: Latvijā plānotās mājdzemdībās – nav novērota Latvijā kopumā – pieaugusi no 2 gadījumiem 2004. gadā līdz 6
gadījumiem 2007. gadā
Perinatālā mirstība (uz 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušiem): Latvijā plānotās mājdzemdībās – 6.4 Latvijā kopumā – 10.0
Pētījumā gūtie dati vedina domāt, ka plānotas ārpusstacionāra dzemdības ir
vismaz tikpat drošas kā dzemdības valstī kopumā, tomēr sakarā ar līdz šim
nelielo plānotu ārpusstacionāra dzemdību un perinatālās nāves gadījumu skaitu,
datu interpretācijā ir jāievēro zināma piesardzība
MĀŠU UN PERINATĀLĀ MIRSTĪBA
Dzīvi dzimušo īpatsvars dažāda vecuma mātēm Latvijā plānotās ārpusstacionāra dzemdībās un valstī kopumā laika posmā no 2004.-2007. gadam.
VECUMS DZEMDĪBU BRĪDĪ
0.0% 0.7%
86.5%
12.8%2.1%
6.7%
79.5%
11.7%
0.0%
10.0%
20.0%
30.0%
40.0%
50.0%
60.0%
70.0%
80.0%
90.0%
100.0%
15-17 18-19 20-34 35-49Vecums gados
Īpa
tsv
ars
%
% ārpus stacionāra
% valstī kopumā
KURŠ BĒRNS PĒC KĀRTAS DZIMIS
43%
39%
12%6%
1.bērns
2.bērns
3.bērns
4.bērns un vēlākie
Ārpus stacionāra dzimušo bērnu īpatsvars atbilstoši tam, kurš bērns pēc kārtas dzimis mājās laika posmā no 2004.-2007. gadam.
Sieviešu, kuras plānojušas ārpusstacionāra dzemdības, dzīves vieta dzemdību brīdī, salīdzinoši ar dzemdētāju dzīvesvietu Latvijā kopumā (2004.-2007.).
DZEMDĒTĀJU DZĪVES VIETA
57%
43%41%
59%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
Rīga Ārpus Rīgas
Dze
md
ību
īp
atsv
ars
% ārpusstacionāra dzemdībās % valstī kopumā
DZEMDĒTĀJU IZGLĪTĪBAS LĪMENIS
Augstākā; 72%
Nepabeigta augstākā; 14%
Vidējā speciālā; 5%Vidējā; 7%Pamata; 1%
Plānotu ārpusstacionāra dzemdētāju izglītības līmeņa īpatsvars procentos (2004. -2007.).
MĀJDZEMDĒTĀJU NODARBINĀTĪBAS STATUSS
Algota darbiniece;
67%
Uzņēmēja; 5%
Studente; 5%
Mājsaimniece; 16%
Paš-nodarbinātā;
8%
Ārpus stacionāra plānojošu dzemdēt sieviešu nodarbinātības veida īpatsvars (2004. -2007.).
MOTIVĀCIJA DZEMDĒT MĀJĀS
Visbiežāk minētie iemesli, kas pamudināja izvēlēties dzemdēt mājās sieviešu atbildes (2004. -2007.).
76%
38%
14%
10%
7%
0%
24%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
Dabisks pasaules skatījums, vēlmepiedzīvot dzemdības bez iejaukšanās
Vēlējos pati uzņemties atbildību par savāmdzemdībām, ietekmēt lēmumus
Slikta iepriekšējā pieredze
Draudzenei/paziņai bija laba pieredze unviņa ieteica
Bailes no slimnīcas
Mājdzemdības tagad ir populāras
Cits
SAGATAVOŠANĀS DZEMDĪBĀM
Visbiežāk minētie veidi, kā sievietes, kuras plānoja ārpusstacionāra dzemdības, gatavojās un ieguva informāciju par dzemdībām, sieviešu atbildes (2004. -2007.).
61%
59%
56%
53%
31%
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70%
Apmeklēju topošo vecāku skolu un dzemdībusagatavošanas nodarbības
Lasīju grāmatas par grūtniecību undzemdībām
Vingroju
Izmantoju internetu informācijas iegūšanai
Cits
KRŪTS ĒDINĀŠANA
Zīdaiņu barošana ar krūti plānotās ārpusstacionāra dzemdībās dzimušiem (2004. -2007.).
Zīdaiņu barošana ar krūti
91%
86%
47%
70.5%
44.5%
17.1%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
Līdz 3 mēnešiem
Līdz 6 mēnešiem
Līdz 12 mēnešiem
Ārpusstacionāra dzemdībās dzimušiem Valstī kopumā dzimušiem
APMIERINĀTĪBA AR DZEMDĪBĀM
Apmierinātības rādītāji anketētajām sievietēm, kuras plānoja dzemdēt ārpus stacionāra (2004. -2007.).
Vai esat apmierināta ar dzemdībām mājās?
Jā 97.3%
Daļēji 1.4%Nē
1.4%
Vai atkal dzemdētu mājās?
Jā 93.9%
Nezinu 4.7%Nē
1.4%
Vai izvēlētos to pašu vecmāti?
Jā 91.2%
Nezinu 6.8%
Nē 2.0%
Iespēju plānoti dzemdēt mājās izvēlas reproduktīvā vecuma sievietes ar augstāko izglītību, regulāriem ienākumiem, kuras ir labi informētas par dzemdību norisi un varētu apzināties savas rīcības cēloņus un sekas
Sievietes motivāciju dzemdēt mājās nosaka dabisks pasaules skatījums un vēlme piedzīvot dzemdības bez iejaukšanās
Iespēja plānotās ārpusstacionāra dzemdībās piedzīvot sarežģījumus, kam nepieciešama neatliekama stacionēšana ir salīdzinoši neliela – 6.3% no kopējā plānotu mājdzemdību skaita. Sarežģījumi plānotās ārpusstacionāra dzemdībās, kurus iespējams risināt mājas apstākļos, procentuāli maz atšķiras no dzemdībām valstī kopumā
Perinatālās mirstības rādītāji un māšu mirstība plānotās ārpusstacionāra dzemdībās Latvijā vedina domāt, ka šādas dzemdības ir vismaz tikpat drošas kā dzemdības valstī kopumā.
Nākotnē būtu jāveic longitudināls kohortas tipa pētījums zema riska grūtniecēm, dzemdējot stacionārā un plānoti ārpus stacionāra, kas precīzāk atspoguļotu dzemdību iznākumu saistību ar dzemdību vietu
SECINĀJUMI
PALDIES PAR UZMANĪBU