Pedagogu darba samaksas jaunais modelis

28
Pedagogu darba samaksas jaunais modelis 2015.gada 10.augusts

Transcript of Pedagogu darba samaksas jaunais modelis

Pedagogu darba samaksas jaunais modelis

2015.gada 10.augusts

Ikvienam bērnam neatkarīgi no dzimšanas vietas un sociāli ekonomiskā stāvokļa jābūt iespējai saņemt kvalitatīvu izglītību

2

Vispārējās izglītības politikas virsmērķi

Izglītība ir kvalitatīva

•  Izglītības kvalitāte ir tik laba, cik labi ir tās skolotāji un skolu vadītāji

•  kvalitatīva pedagogu sagatavošanas sistēma

•  konkurētspējīgs atalgojums

•  kvalitatīva pedagogu profesionālā pilnveidošanās

•  Mūsdienīgs izglītības saturs

•  Piemērota infrastruktūra

3

Vispārējās izglītības politikas virsmērķi

Izglītība ir pieejama •  1.-6. klase pēc iespējas tuvu mājām •  katram jaunietim pieejama mūsdienīga,

specializējusies profesionālās izglītības iestāde vai vidusskola

Izglītības sistēma ir izmaksu efektīva •  caurspīdīga un godīga finansēšanas sistēma •  finansēšanas sistēma motivē direktorus un

pašvaldības organizēt skolu darbu izmaksu efektīvi

•  iespējams novirzīt finansējumu konkrētiem rīcībpolitikas mērķiem

4

IZM darba prioritātes vispārējā un profesionālajā izglītībā

•  Savlaicīgs un profesionāls atbalsts skolēniem, jo īpaši sākumskolas posmā

•  Kompetencēs balstīts mūsdienīgs mācību saturs (prasmes, zināšanas, attieksme)

•  Kvalitatīva jauno pedagogu sagatavošana •  Caurskatāma, motivējoša un salīdzināma pedagogu

atalgojuma sistēma •  STEM stiprināšana (saturs, pārbaudes darbi,

materiāltehniskais aprīkojums) •  Skolu tīkla pilnveide – 1.-6. kl. tuvu mājām,

vidusskolas, prof.skolas – spēcīgas, vienmērīgi izvietotas •  Profesionālajā izglītībā – sadarbība ar darba devējiem

5

Vispārējās izglītības strukturālās reformas galvenie pasākumi

6

09.2016 Pedagogu darba samaksas jaunais modelis

09.2016 Kritēriji vidusskolas 10.klases atvēršanai (12 laukos, 18 pilsētās, 22 republikas pilsētās)

09.2016 Pilnveidota pedagogu darba novērtēšanas un kvalitātes pakāpju sistēma

2016 Pilnveidota skolu un direktoru akreditācija 2016 Piloteksāmeni fizikā, ķīmijā, bioloģijā vai dabaszinātnēs

2016 Jauns pedagogu profesijas standarts, koncepcija pedagogu atlases, sagatavošanas un kvalifikācijas sistēmas sakārtošanai

No ES SF finansētā attīstība (2014 – 2020)

2017 - Kompetenču pieejā balstīts vispārējās izglītības saturs

2016 - Mācību vides modernizēšana, skolotāju pilnveidošanās (t.sk. STEM, iekļaujošai izglītībai)

2017 - Uzlabots izglītības kvalitātes monitorings un kontrole

350

400

450

500

550

600

650

Šan

haja

(Ķīn

a)

Sin

gapū

ra

Hon

kong

a (Ķīn

a)

Taivān

a Ko

rea

Mak

ao (Ķīn

a)

Japā

na

Liht

enšt

eina

Šve

ice

Nīd

erla

nde

Igau

nija

Som

ija

Polij

a Ka

nāda

Beļģi

ja

Vāc

ija

Vje

tnam

a Aus

trija

Aus

trāl

ija

Slo

vēni

ja

Īrija

Ja

unzē

land

e Dān

ija

Čeh

ija

Fran

cija

O

ECD

Li

elbr

itāni

ja

Īsla

nde

Latv

ija

Luks

embu

rga

Nor

vēģi

ja

Port

ugāl

e Itāl

ija

Spā

nija

ASV

Kriev

ija

Liet

uva

Slo

vāki

ja

Zvi

edrija

U

ngār

ija

Hor

vātij

a Iz

raēl

a G

rieķ

ija

Ser

bija

Tu

rcija

Rumān

ija

Kip

ra

Bul

gārija

AAE

Kaza

hija

Ta

izem

e Čīle

M

alai

zija

M

eksi

ka

Mel

nkal

ne

Uru

gvaj

a Ko

star

ika

Albān

ija

Bra

zīlij

a Tu

nisi

ja

Arg

entīn

a Jo

rdān

a Ka

tāra

Ko

lum

bija

In

donē

zija

Pe

ru

PISA

201

2 no

vērtēj

ums

Matemātika Lasītprasme Dabaszinātnes

Pašreizējā situācija: izglītības kvalitāte

PISA 2012 novērtējums – vidējs

7

Pašreizējā situācija: izglītības kvalitāte

PISA 2012 - palielinās atšķirība starp skolēnu sniegumu pilsētu un lauku skolās

8

Pašreizējā situācija: izglītības kvalitāte

Lauku skolās – zemākais skolēnu sniegums arī Latvijas centralizētajos eksāmenos

9

45.9

57.6

61

52.3

42.4

54.5

53

51.3

44.4

46.3

56.3

56.5

35.9

40.4

46.6

49.4

20

30

40

50

60

Matemātika Fizika Angļu val. Latviešu val.

Vidēj

ais

snie

gum

s 20

14 (

0-10

0)

Rīga Republikas pils. Pilsētas Lauki

Pašreizējā situācija: izglītības kvalitāte

PISA 2012 - maz skolēnu augstākajos snieguma līmeņos

10

Pašreizējā situācija: izglītības pieejamība

VARAM pētījums:

•  gandrīz pusē skolu (48%) mācās tikai 14% skolēnu

•  problēmas ar mazajām skolām:

•  ēku noslodze ir zem 50% no plānotās kapacitātes

•  neatmaksājas iegādāties modernu aprīkojumu un ir pārāk zemas algas skolotājiem

•  nevar nodrošināt interešu un profesionālās ievirzes izglītības dažādību

•  trūkst motivējošas konkurences audzēkņu starpā

11

“Izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam”, 2015

Pašreizējā situācija: izglītības izmaksu efektivitāte

Publiskā sektora izdevumi vispārējai izglītībai ir vidējā līmenī

12

6.4

3

5.3

6

4.8

2

4.7

2

4.7

0

4.3

3

4.3

3

4.1

9

4.1

2

3.9

8

3.8

0

3.7

6

3.7

2

3.6

7

3.6

5

3.6

3

3.4

6

3.4

3

3.4

2

3.2

8

3.2

5

3.1

2

3.0

3

3.0

2

3.0

2

3.0

0

2.7

2

2.7

1

2.6

9

2.6

1

2.5

8

2.3

6

2.3

0

2.2

2

1.5

6

-

2.00

4.00

6.00

Mal

ta

Kip

ra

Isla

nde

Īrija

Dān

ija

Beļģi

ja

Liel

britā

nija

Som

ija

Zvi

edrija

N

orvēģi

ja

Nīd

erla

nde

Port

ugāl

e Fr

anci

ja

Slo

veni

ja

Aus

trija

Šve

ice

ASV

Igau

nija

ES

-28

Polij

a Lu

ksem

burg

a La

tvija

Vāc

ija

Spā

nija

Itāl

ija

Liet

uva

Ungār

ija

Japā

na

Čeh

ija

Hor

vātij

a Slo

vāki

ja

Turc

ija

Bul

gārija

Li

htenšt

eina

Rumān

ija

% n

o IK

P

Publiskā sektora izdevumi vispārējai izglītībai, % no IKP (Eurostat 2011)

7-12

1-6

Pašreizējā situācija: izglītības izmaksu efektivitāte

Skolotāju algas ievērojami zemākas nekā vidēji Eiropā

13

79

844

63

985

59

639

48

377

46

697

45

628

43

980

40

077

36

913

35

205

34

230

31

079

29

207

27

814

24

612

21

458

18

254

15

332

13

638

11

662

11

332

11

204

10

994

10

49

2

9 0

50

6 9

54

5 5

97

-

10 000

20 000

30 000

40 000

50 000

60 000

70 000

Luks

embu

rga

Dān

ija

Aus

trija

Som

ija

Vāc

ija

Liel

britā

nija

Beļģi

ja

Kip

ra

Fran

cija

Zvi

edrija

Nīd

erla

nde

Spā

nija

Itāl

ija

Īrija

Slo

vēni

ja

Port

ugāl

e

Mal

ta

Grieķ

ija

Polij

a

Hor

vātij

a

Čeh

ija

Igau

nija

Slo

vāki

ja

Latv

ija

Ungār

ija

Liet

uva

Rumān

ija

Eiro

, ga

Skolotāju vidējās gada algas Eiropas valstīs (Teachers' and School Heads' Salaries and Allowances in Europe, 2013/14)

Pašreizējā situācija: izglītības izmaksu efektivitāte

Ļoti zems skolēnu skaits uz vienu skolotāju

14

17

.8

16

.5

15

.7

15

.4

15

.4

15

.3

14

.9

14

.7

14

.1

13

.9

13

.2

13

.1

12

.6

12

.5

12

.3

12

.1

11

.7

11

.5

11

.3

10

.9

10

.7

10

.7

10

.5

10

.1

9.

9

9.

6

9.

4

9.1

9.

0

8.

7

8.

6

8.

1

6

8

10

12

14

16

Liel

britā

nija

Nīd

erla

nde

Īrija

Vāc

ija

Rumān

ija

ASV

Japā

na

Fran

cija

Slo

vāki

ja

Bul

gārija

Čeh

ija

Som

ija

Slo

vēni

ja

Igau

nija

Itāl

ija

Zvi

edrija

Spā

nija

Kip

ra

Ungār

ija

Īsla

nde

Hor

vātij

a

Polij

a

Beļģi

ja

Aus

trija

Port

ugāl

e

Mal

ta

Grieķ

ija

Latv

ija

Luks

embu

rga

Liht

enšt

eina

Nor

vēģi

ja

Liet

uva

Sko

lēnu

ska

its

Skolēnu skaits uz vienu skolotāju (Eirostat, 2011)

Pašreizējā situācija: skolotāju algas

Liela skolotāju algu amplitūda par līdzīgu darbu.

15

0

200

400

600

800

1000

1200

0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600

Peda

goga

vidējā

alga

par

vis

iem

am

atie

m

kopā

, VII

S,

01/2

015

Skolēnu skaits skolā

Algas starpība vienā skolā: 550-1950 eiro Algas starpība par likmi (21h) vienā skolā: 420-700 eiro Var par 25 stundām saņemt >1700 eiro Skolu vidējo algu starpība > 600 eiro

Pašreizējā situācija: skolotāju slodzes un algas

16

Pašreizējā situācija: atbalsta personāla pieejamība

Bibliotekāri Durbes novadā 170:1 (skolēni uz vienu bibliotekāru) Rīgā 914:1 Carnikavas novadā 1216:1 Logopēdi (līdzīgi - psihologi) Amatas novadā 323:1 vēl 4 novados <500:1 68 novados >1000:1 Karjeras konsultanti piedāvā tikai 24 pašvaldības uz visu Latviju tikai 23 pilnas slodzes

17

Jaunā modeļa uzbūve: 1) nepieciešamo stundu aprēķins

Lai noteiktu, cik amata vienības skolai nepieciešamas, tiek aprēķināts, cik stundas katram skolēnam jāmācās atbilstoši mācību plānam: Stundu skaitu pareizina ar koeficientu, ja skolēns mācās: •  speciālās izglītības programmas: 1,8-2,0 •  profesionāli orientētās programmas: 1,2-1,3 •  vakara, neklātienes: 0,5-0,75

18

1.-6. klase 7.-9. klase 10.-12. klase

25,5 33,3 36,0

Jaunā modeļa uzbūve: 2) skolēnu/skolotāju attiecība

Aprēķina skolēnu/skolotāju attiecību atkarībā no skolas lieluma: •  mazajās skolās 6 skolēni uz 1 skolotāju •  lielajās skolās līdz 16 skolēniem uz 1

skolotāju

19

0

10

20

30

40

50

60

70

80

0 100 200 300 400 500 600 700 800 900 1000 1100 1200 1300 1400 1500

Sko

lotā

ju s

kaits

Skolēnu skaits skolā

Jaunā modeļa uzbūve: 3) skolotāja alga

Skolotāji, kuri strādā ar līdzīgu skolēnu skaitu, saņem vienādu atalgojumu

20

1. skolu grupa

2. skolu grupa

3. skolu grupa

4. skolu grupa

vidējais skolēnu skaits klasē < 13 13 – 19 19 – 25 > 25

1000 amata alga 940

830 760

Jaunā modeļa uzbūve: pārējo pedagogu algas

21

izglītības iestādes bibliotekārs dienesta viesnīcas skolotājs internāta skolotājs pedagoga palīgs

550

skolotājs logopēds izglītības psihologs pedagogs karjeras konsultants sporta organizators interešu izglītības skolotājs speciālais pedagogs sociālais pedagogs

760

pirmsskolas pedagogi (atkarībā no grupiņas lieluma)

600 - 760

Jaunā modeļa uzbūve: skolotāja darba slodze

22

Pedagoga slodze – 36 stundas nedēļā

mācību stundas

laiks skolēnu

atbalstam

līdzdalība skolas

pilnveides darbā

ne vairāk par 77% laika

ieskaitot katrai mācību stundai paredzēto laiku sagatavošanai:

matemātika, valodas +80%

dabas zinātnes, informātika, vēsture, sākumskola

+70%

sports, mūzika, mājturība, māksla, ētika, sociālās zinātnes

+60%

Jaunā modeļa uzbūve: 4) administrācija un atbalsta personāls

Administrācijas alga atkarībā no skolēnu skaita •  direktora: 1080 – 1880 eiro

skolām zem 100 bērniem nepilna slodze

•  vietnieka: 850 – 1250 eiro viens vietnieks uz katriem 200 skolēniem

Skolēniem pieejams vairāk atbalsta personāla

23

Jaunais modelis Pašreizējā statistika

bibliotekārs 1:500 1:520

logopēds (pirmsskola, 1.-6. klase) 1:300 - 1:500 1:760

psihologs 1:600 1:1260

karjeras pedagogs 1: 2000 1:11000

Jaunā modeļa uzbūve: dotācijas aprēķins skolai

Skolēnu un klašu skaits (no VIIS)

Katram skolēnam nepieciešamās

mācību stundas, t.sk. par

speciālajām programmām

skolēnu:skolotāju proporcija

atkarībā no skolēnu skaita

Skolotāja alga atkarībā no

vidējā klases lieluma

“Amata vietu” skaits

Finansējums skolotājiem

Administrācijas un atbalsta personāla

finansējums, interešu izglītība

atkarībā no skolēnu skaita

Kopējā dotācija

Nepieciešamais finansējums papildus plānotajam, miljoni eiro

2016 +8,75 milj. (sept. – dec.) 2017 +30,1 milj. (~+8%) 2018 +31,1 milj. Ietekme uz pašvaldību budžetiem ~38 milj./g. (pirmsskolas un interešu izglītības pedagogu algu pieaugums) 2015.g. finansējums pedagogu algām 369 milj. IZM, KM, LM, TM budžetos

25

Nesaskaņotie jautājumi, to papildus ikgadējās izmaksas

26

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība Bibliotekāra alga - 700 euro 0,89 milj. Skolotāju alga – 870, 930, 990, 1050 17,43 milj. Pirmsskolas pedagogu alga – 790, 870, 950 6,02 milj. Visām izglītības iestādēm 100% direktors 1,39 milj. Valsts ģimnāzijām 10% piemaksa 1,50 milj. Interešu izglītība: 1.-6.klasei papildus 1 stundu, novados 1 amats uz 10 bērniem (tagad 1:12)

4,22 milj.

Latvijas izglītības vadītāju asociācija Vietniekiem vismaz 88% direktora algas 3,39 milj.

Latvijas lielo pilsētu asociācija Alga skolotājiem 4.grupas izglītības iestādē 2,38 milj.

KOPĀ: 37,22 milj.

LIZDA piedāvājums pakāpeniskai algu paaugstināšanai

27

2017 2018 2019

Skolotāju algas 835 – 1085

870 – 1120

910 – 1150

Pirmsskola pedagogu algas 735 – 835

770 – 870

800 – 910

Atbalsta personāla algas 835 870 910 Profesoru algas 1760 1990 2189 Skolēni uz vienu bibliotekāru un psihologu 400:1 300:1

Vietnieku alga % no direktoru algas 70% 80% PAPILDUS IZMAKSAS (milj. gadā) Pedagogu algām 46,2 59,4 67,8 Administrācijas algām 1,1 2,9 2,9 Pašvaldībām papildus 3% 8,3 8,7 8,9 Augstskolu pedagogu algām 25 36 44

KOPĀ: 80,6 107,0 123,6

Paldies!

28