Pļaviņu novada bibliotēkas filiāle

Pļaviņu bērnu bibliotēka

Pārskats par darbu 2017.gadā

Pļaviņas, 2018

2

Saturs

1.Vispārīgs Pļaviņu novada bibliotēkas filiāles Pļaviņu bērnu bibliotēkas raksturojums ..................... 3 2. Finansiālais nodrošinājums ................................................................................................................ 4 3. Materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums .......................................................................................... 5

4. Personāls ............................................................................................................................................ 6 5. Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība .......................................................................................... 6 6. Krājums .............................................................................................................................................. 8 7. Darbs ar bērniem un jauniešiem ...................................................................................................... 11 8. Novadpētniecība .............................................................................................................................. 13

9. Projekti ............................................................................................................................................. 14

10. Publicitāte ...................................................................................................................................... 16 11. Sadarbības tīkla raksturojums ........................................................................................................ 16

PIELIKUMI ......................................................................................................................................... 18

3

1. Vispārīgs Pļaviņu novada bibliotēkas filiāles Pļaviņu bērnu bibliotēkas raksturojums

Pļaviņu novada bibliotēkas filiāle bērnu bibliotēka dibināta 1952. gadā. Gadu gaitā

mainījušies bibliotēkas nosaukumi un atrašanās vietas. Sākot ar 2015. gada februāri pamatojoties uz

Pļaviņu novada pašvaldības 2014. gada 22. decembra lēmumu Pļaviņu novada bērnu bibliotēka tika

pievienota Pļaviņu novada bibliotēkai. Līdz ar to esošais bibliotēkas nosaukums ir Pļaviņu novada

bibliotēkas filiāle Pļaviņu bērnu bibliotēka.

Tāpat kā agrāk arī 2017. gadā bibliotēka strādāja ar mērķi radīt bibliotēkā vidi, kur katrs

apmeklētājs var izmantot bibliotēkas krājumu, saņemt vajadzīgo informāciju, kā arī lietot visus

bezmaksas un maksas bibliotekāros pakalpojumus. Īpaša vērība tika pievērsta pirmsskolas vecuma

un sākumskolas bērniem, lai radītu mazajos apmeklētājos pirmās lasīšanas iemaņas. Pļaviņu novada

bibliotēkas filiāle bērnu bibliotēka ir kultūras un izglītības un informācijas iestāde, kuras

pakalpojumus ir tiesības izmantot visiem Pļaviņu novada iedzīvotājiem, skolu audzēkņiem, kā arī

citiem interesentiem atbilstoši bibliotēkas nolikumam. Bibliotēka sistematizēja un uzkrāja

iespieddarbus un cita veida dokumentus.

Bibliotēku akreditācija pārskata periodā nav notikusi.

4

2. Finansiālais nodrošinājums

Tabula “Bibliotēkas finansiālais nodrošinājums”

2015 2016 2017

Kopā (EUR) 24788 27038 28071

Pašvaldības finansējums 24758 27013 28056

Citi ieņēmumi:

t. sk. maksas pakalpojumi 30 25 15

t. sk. ziedojumi un dāvinājumi - - -

t. sk. VKKF finansējums - - -

t. sk. citi piešķīrumi - - -

Tabula “Bibliotēkas izdevumi”

2015 2016 2017

Izdevumi kopā (EUR) 16940 16488 17453

Darbinieku atalgojums (bruto) 14986 14628 15588

Krājuma komplektēšana 1954 1860 1865

Bērnu bibliotēka strādāja pēc MK noteikumiem Nr. 415 „Bibliotēku darbībai nepieciešamā

finansējuma normatīvi”. Pļaviņu bērnu bibliotēkas darbību finansēja Pļaviņu novada pašvaldība.

Bibliotēkas finansiālie līdzekļi 2017. gadā kopumā nodrošināja bērnu bibliotēkas pamatfunkciju

veikšanu. Grāmatu iegādei tika atvēlēti 1295 EUR, presei – 570 EUR

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 415 „Bibliotēku darbībai nepieciešamā

finansējuma normatīvi”, nosaka bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvus. Grāmatu

un periodisko izdevumu iegādei pašvaldību bibliotēkās - ne mazāk kā 0,43 EUR uz vienu

iedzīvotāju. Pļaviņu novada domes atvēlētie līdzekļi krājuma komplektēšanai ir atbilstoši MK

bibliotēku normatīvajos aktos paredzētajai summai.

Bibliotēkā var veikt kopēšanu, printēšanu, SBA izmantošanu, skenēšanu. Maksas

pakalpojumi notiek saskaņā ar Pļaviņu novada domes apstiprinātajiem pakalpojumiem pašvaldības

iestādēs.

No maksāšanas atbrīvoti politiski represētās personas, 1.un 2.grupas invalīdi, daudzbērnu

ģimenes, vientuļie pensionāri un mazturīgie iedzīvotāji ar finanšu komitejas lēmumu.

5

Izvērtējot bibliotēkas finansējuma atbilstību bibliotēkas funkciju veikšanai un attīstībai,

jāsecina, ka Pļaviņu novada domes finansējums ir pietiekams, lai tiktu nodrošināta bibliotēkas

pamatfunkciju darbība.

3. Materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums

Tabula “Bibliotēkas iekārtas un aprīkojums”

Darbiniekiem

(skaits)

Lietotājiem

(skaits)

Vērtējums (teicams/labs/

apmierinošs/neapmierinošs)

Piezīmes

Datori 2 7 labs

Plānie klienti - -

Multifunkcionālās

iekārtas

- 1 apmierinošs

Printeri - 2 apmierinošs

Kopēšanas

iekārtas

- 2 apmierinošs

Skeneri - 2 apmierinošs

Citas iekārtas - -

2017. gadā bērnu bibliotēkā darbojās deviņi datori ar interneta pieslēgumiem, divi printeri,

divi skeneri, divi kopētāji un multifunkcionālā iekārta. Bibliotēkā ir pieejams bezvadu Internets

WiFi. Internetu izmanto ne tikai bibliotēkas lasītāji, bet arī citi Pļaviņu novada iedzīvotāji. 2017.

gadā tika saņemts jauns dators bibliotekārei, kā arī divi lietoti datori kā dāvinājums no

LATELECOM. Multifunkcionālā iekārta bieži bojājas.

Kopumā informācijas sistēmu bibliotēkā var vērtēt par apmierinošu.

2017. gadā tika iegādāti četri jauni grāmatu plaukti, viens plaukts novadpētniecības mapēm,

viena grāmatu kaste pašiem mazākajiem, kā arī datorkrēsls bibliotekārei.

Pļaviņu bērnu bibliotēka atrodas Pļaviņās, Rīgas ielā 11a, bērnudārza otrajā stāvā ar atsevišķu

ieeju. Bibliotēkas kopējā platība ir 140 m², telpas ir gaišas, piemērotas bibliotēkai, arī telpu

apgaismojums ir labs. Ir izveidotas atbilstoši aprīkotas zonas pašiem mazākajiem un pusaudžiem.

Tā kā šajās telpās bibliotēka atrodas no 2002. gada ir vēlams veikt telpu kosmētisko remontu.

Bibliotēka nav pieejama cilvēkiem ar funkcionālo spēju ierobežojumiem, bet vajadzības

gadījumā grāmatas tiek piegādātas mājās.

Remontdarbi pārskata periodā nav veikti.

6

4. Personāls

Pļaviņu bērnu bibliotēkā ir 2 štata vienības - vadītāja un vecākā bibliotekāre. Bērnu

bibliotēkas vadītājas amata aprakstu ir apstiprinājusi Pļaviņu pilsētas dome 2007. gada 28. novembrī,

bet vecākās bibliotekāres amata apraksts apstiprināts 2007. gada 3. decembrī. Abām darbiniecēm ir

pilna darba slodze. Bibliotēkā strādā arī apkopējs uz pusslodzi. Bibliotēkas vadītāja Gunta beigusi

LVU Bibliogrāfijas un bibliotekāru nodaļu 1987. gadā, bibliotekāre Antra Galiņa 1980. gadā beigusi

Kultūras darbinieku tehnikumu, kur apguvusi bibliotekāru specialitāti. Apkopējam Pēterim Galiņam

ir vispārējā vidējā izglītība. 2017. gada 20.aprīlī Gunta Grandāne apmeklējusi UNESCO LNK tīkla

“Stāstu bibliotēkas” četrgades cikla noslēguma semināru, 9. novembrī piedalījusies LNB Attīstības

centra un LVU speciālo zinātņu fakultātes rīkotajā seminārā “Ievads medijpratībā” (5 stundas), kā arī

piedalījusies Aizkraukles reģiona galvenās bibliotēkas rīkotajā pavasara seminārā. 2017.gada 19.

augustā Antra Galiņa apmeklējusi Profesionālās tālākizglītības iestādes rīkoto semināru “Bērnu

tiesību aizsardzības sistēma un normatīvo akti bērnu tiesību aizsardzības jautājumos” , kā arī 2017.

gada 11. oktobrī saņēmusi apliecinājumu par dalību “Aizkraukles reģiona pašvaldību publisko

bibliotēku darbinieku novadpētniecības seminārā” (5 stundas). Finansējumu profesionālās pilnveides

nodrošināšanai piešķir novadu domes budžeta līdzekļu ietvaros. No pašvaldības budžeta

komandējumiem un dienesta braucieniem atvēlēti 35 EUR Visi bibliotēkas darbinieki apmeklējuši

Pļaviņu novada Grāmatu svētkus Pļaviņās.

Šajā pārskata periodā bibliotēkas vadītājai Guntai Grandānei piešķirts Pļaviņu novada

apbalvojums – “Gada cilvēks Pļaviņu novadā 2017”.

5. Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība

Tabula “Bibliotēkas pamatrādītāji”

2015

2016

2017

% salīdzinot ar

iepr. gadu

Lietotāju skaits 638 645 607 -6 %

t. sk. Bērni 453 502 468 -7 %

Bibliotēkas apmeklējums 9563 8920 9537 +7 %

t. sk. Bērni 7655 6235 6562 +7 %

Virtuālais apmeklējums

Sociālo tīklu apmeklējums

(skatījumi)

1910

Izsniegums kopā 12952 12224 9370 -24%

t. sk. Grāmatas 9281 8612 8130 -6 %

7

t. sk. periodiskie izdevumi 2728 3596 1240 -66 %

t. sk. Bērniem 8864 9576 6824 -29 %

Bibliotekārais apmeklējums

% no iedz. skaita pašvald.

19 19 18 -1%

t .sk. bērni līdz 18.g.

Iedzīvotāju skaits

3435

3417

593

3290

_-_4_%

2017. gadā bērnu bibliotēka piedāvāja saviem apmeklētājiem šādus bezmaksas pakalpojumus:

• bibliotēkas apmeklēšana, lasītāja pierakstīšana, konsultācijas par bibliotēkas darba kārtību,

krājumiem un informācijas meklēšanas iespējām;

• grāmatu, žurnālu, laikrakstu un citu dokumentu izsniegšana pēc lasītāja pieprasījuma;

• bibliotēkas katalogu un datu bāzu izmantošana, bibliotekāro, bibliogrāfisko uzziņu sniegšana;

• datoru un interneta izmantošana ;

• bibliotēku, lasīšanu un literatūru popularizējoši sarīkojumi (izstādes un konsultācijas, ekskursijas

pa bibliotēku, tematiskie pasākumi u. c);

• bibliotēkas krājumā neesošu iespieddarbu un nepieciešamās informācijas pieprasīšana no citām

bibliotēkām.

Jau sākot ar 2012.gada 1.septembri bibliotēka sāka strādāt automatizēti datorprogrammā

Alise, iespieddarbu izsniegšana un saņemšana notiek automatizēta. Viss kopējais bibliotēkas krājums

atspoguļots Aizkraukles reģiona elektroniskajā kopkatalogā.

Tomēr izvērtējot pēdējo gadu bibliotēkas tradicionālo pakalpojumu izmantošanu un IKT

attīstības tendences, jāsecina, ka palielinājusies interese par internetu kā uzziņu un komunikācijas

līdzekli, bet samazinājusies interese par literatūru papīra formātā. Īpaši bērnu un jaunatnes vidū.

2017. gadā bibliotēkas lasītāju kopskaits bija 607 lasītāji, no tiem 468 bērni un jaunieši, 139

lasīšanas vadītāji un bērnu vecāki. Apmeklējumu skaits 9537, izsniegtas 9370 vienības - grāmatas un

periodiskie izdevumi kopā.

Bibliotēkas lietotāji var izvēlēties un saņemt literatūru brīvpieejas krājumā. Pēc bibliotēkas

noteikumiem, grāmatas izsniedz uz 1 mēnesi.

Tā kā Pļaviņas ģeogrāfiskajā ziņā ir izstiepta mazpilsētiņa, lasītāji pēc savām vēlmēm un

iespējām varēja izmantot Pļaviņās esošo bibliotēku fondus. No Pļaviņu novada bibliotēkām 2017.

gadā tika saņemtas 6 grāmatas, bet uz citām bibliotēkām SBA kārtā nosūtītas 18 grāmatas.

Telpu interjerā dominē vienotība. Telpas ir gaišas, sienas klātas ar krāsainiem zīmējumiem.

Plaukti ir vienotā stilā. Telpu noformējums risināts ar informatīviem uzrakstiem, kas palīdz

lietotājiem orientēties krājuma izvietojumā. Tomēr novērots, ka konkrēta pieprasījuma gadījumā

lasītājs visbiežāk vēršas tieši pie bibliotēkas darbinieka.

8

Bibliotēka atrodas otrajā stāvā, speciāls aprīkojums apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām nav.

Nepieciešamības gadījumā grāmatas vai žurnāli tiek piegādāti slimajam cilvēkam mājās.

Pļaviņu bērnu bibliotēkas darba laiks piemērots bibliotēkas lietotājiem.

Darbdienās bibliotēka atvērta no 10.00-18.00. Brīvdienas - sestdiena, svētdiena

Tabula “SBA rādītāji”

SBA 2015 2016 2017

No citām Latvijas bibliotēkām saņemto

dokumentu skaits

18 1 6

Uz citām Latvijas bibliotēkām nosūtīto

dokumentu skaits

32 20 18

6.Krājums

Pļaviņu bērnu bibliotēkas krājumu veido, papildina un uzskaita atbilstoši bibliotēkas

nolikumā noteiktajām funkcijām un uzdevumiem, vadoties pēc 30.03.2010.gada MK not. Nr.317

(prot.1612). Bibliotēkas krājuma uzskaite tiek veikta individuālās un summārās uzskaites grāmatās,

kā arī datorizēti bibliotēku informācijas sistēmā BIS Alise. Bibliotēkas darbinieces krājumu veido

ņemot vērā visu lasītāju vajadzības un intereses, atbilstoši bērnu bibliotēkas tipam. Piekļuve

informācijai ir gan drukātā veidā, gan elektroniskā formātā. Jaunās grāmatas tiek komplektētas vidēji

sešas reizes gadā. Komplektēšanā izmantojam lasītāju pieprasījumus konkrētām grāmatām,

priekšroku dodam uzziņu literatūrai, vērtīgai nozaru literatūrai, latviešu oriģinālliteratūrai, bērnu

grāmatām. Komplektējot pirmsskolas vecuma literatūru liela vērība tiek pievērsta iesējumam, pēc

iespējas tiek iegādātas grāmatas cietos vākos, lai mazie lasītāji tās tik ātri nenolietotu. Pamatā resursi

kompektēti latviešu valodā, pēc grāmatām un preses izdevumiem svešvalodās ir mazs pieprasījums.

Regulāri tiek strādāts ar krājumu, papildinot to ar jaunieguvumiem un atlasot novecojušos un

nolietotos iespieddarbus.

2017. gadā Pļaviņu bērnu bibliotēkas krājums tika papildināts ar 233 grāmatām par 1487,91

EUR. No 233 grāmatām 23 grāmatas domātas vecāko klašu audzēkņiem, kā arī lasīšanas vadītājiem,

137 grāmatas pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem, 73 grāmatas vidējā vecuma lasītājiem.

Grāmatas pārsvarā iegādātas SIA IK „Virja AK” izmantojot izbraukumu tirdzniecību uz vietas.

Vadoties pēc MK noteikumiem Nr.415 „Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi”

9

bibliotēkas darba izpildi nodrošina bibliotēkas dibinātājs - Pļaviņu novada pašvaldība. Vislielāko

daļu jauno grāmatu bibliotēka ir iegādājusies par Pļaviņu novada pašvaldības līdzekļiem.

Ar bibliotēkas pakalpojumiem un lietošanas noteikumiem var iepazīties bibliotēkā. Arī jaunie

bibliotēkas lasītāji pirms iestāšanās bibliotēkā ar tiem tiek iepazīstināti. Uz grāmatu plauktiem ir

izliktas uzskatāmas norādes.

Nozīmīgs krājuma veidošanas faktors ir norakstīšanas procedūra. Pirmkārt – bibliotekāre

Antra Galiņa veic norakstāmo dokumentu atlasi, pēc tam krājuma komisija, kurā ietilpst arī

bibliotēkas vadītāja Gunta Grandāne pārbauda un akceptē norakstīšanai paredzētos dokumentus.

Individuālās uzskaites dokumentā – grāmatu pasītēs notiek pārbaude, vai attiecīgā grāmata nav jau

norakstīta. Tad tiek sastādīts norakstīšanas akts bibliotēku informācijas sistēmas programmā Alise.

Tālāk tiek veikta dokumenta izslēgšana, kā arī izdrukāts norakstāmo dokumentu saraksts un

norakstīšanas akts. Aktu apstiprina krājuma komisijas locekļi un bibliotēkas vadītāja Gunta

Grandāne. Pēc dokumentu norakstīšanas tos izslēdz no individuālās uzskaites grāmatas, veic ierakstu

summārās grāmatas 2. daļā izslēgto bibliotēkas dokumentu sadaļā. 2017. gadā no krājuma tika

izslēgtas 522 grāmatas.

Tā kā atrodamies vienā ēkā ar bērnudārzu, regulāri komplektējam pedagoģisko literatūru.

Skolotājas un bērnu vecāki labprāt šo literatūru izmanto.

Bibliotēkas darbinieces krājumu veido ņemot vērā visu lasītāju vajadzības un intereses,

atbilstoši bērnu bibliotēkas tipam. Piekļuve informācijai ir gan drukātā veidā, gan elektroniskā

formātā. Jaunās grāmatas tiek komplektētas vidēji sešas reizes gadā.. Komplektēšanā izmantojam

lasītāju pieprasījumus konkrētām grāmatām, priekšroku dodam uzziņu literatūrai, vērtīgai nozaru

literatūrai, latviešu oriģinālliteratūrai, bērnu grāmatām. Komplektējot pirmsskolas vecuma literatūru

liela vērība tiek pievērsta iesējumam, pēc iespējas tiek iegādātas grāmatas cietos vākos, lai mazie

lasītāji tās tik ātri nenolietotu. Pamatā resursi komplektēti latviešu valodā, tā kā pēdējā gada laikā ir

radies pieprasījums pēc grāmatām angļu un vācu valodā, turpmāk jādomā par jaunu grāmatu iegādi

svešvalodās.

Abonējot laikrakstus un žurnālus izmantojam piedāvātās abonēšanas akcijas, kad atlaides ir

ievērojamas, līdz ar to varam pasūtīt vairāk preses izdevumus. Pasūtot periodiku, tiek ņemtas vērā

bibliotēku apmeklētāju vēlmes. 2017. gadā bibliotēkas lasītāji varēja lasīt 20 dažādus preses

izdevumus par 572 EUR. No 20 žurnāliem astoņi žurnāli domāti pirmsskolas un jaunākā skolas

vecuma bērniem. Tie ir: Spicīte, Barbie, Princeses, Vāģi, Tom and Jerry, Donalds Daks, Vinnijs

Pūks, Maša un lācis. Izdevniecības „Egmont Latvija” žurnāliem regulāri tiek braukts pakaļ uz Rīgas

10

izdevniecības veikalu. Mazās dāvaniņas, kuras pievienotas bērnu žurnāliem tiek krātas un izmantotas

kā balvas čaklākajiem mazajiem lasītājiem. Vidējam skolas vecuma lasītājam tiek piedāvāti trīs

žurnāli: Ilustrētā Junioriem, Avene, Avenīte.. Vēl tiek abonēti žurnāli, kurus lasa vecāko klašu

skolēni, kā arī lasīšanas vadītāji un vecāki. Piemēram - izdevniecības „Ieva” izdotie žurnāli, kā arī

GEO.

Izvērtējot bibliotēkas krājuma attīstību 2017. gadā ir jāsecina, ka krājuma komplektēšana

notiek atbilstoši bērnu bibliotēkas specifikai, ņemot vērā visu lasītāju vajadzības un intereses.

Rekataloģizācija veikta 100 % visam bibliotēkas krājumam.

Pārskata periodā bibliotēkas krājumam inventarizācija nav veikta.

2015 2016 2017

Pašvaldības finansējums krājuma

komplektēšanai

1954 1860 1865

t. sk. grāmatām 1299 1288 1295

t.sk. bērnu grāmatām

t. sk. periodiskajiem izdevumiem 655 572 570

Finansējums krājumam uz 1 iedz.

pašvaldībā

0,51 0,52 0,57

Finansējums krājuma

komplektēšanai kopā

2029 2209 2058

Tabula “Krājuma rādītāji”

2015 2016 2017

Jaunieguvumi 236 250 245

Grāmatas 216 248 233

t. sk. latviešu daiļliteratūra 14 35

t. sk. bērniem 191 140 210

Izslēgtie dokumenti 63 222 539

Krājuma kopskaits 10365 10373 10079

Grāmatu krājuma apgrozība 1,3 1,3 0,9

Periodisko izdevumu apgrozība 1,3 1,3 0,7

Tabula “Bibliotēkā pieejamo datubāzu izmantojums” Dabubāze 2015 2016 2017

Letonika 59 54 79

Lursoft 4 4 -

11

Bibliotēkā uzziņu informācijas darbs tiek veikts katru dienu. Lai to kvalitatīvi veiktu,

izmantojam ALISE, LNB un Aizkraukles reģiona galvenās bibliotēkas elektronisko kopkatalogu,

Letonikas datu bāzi, uzziņu un bibliogrāfiskos materiālus, presi, internetu. Sakarā ar to, ka 2017.

gadā ir mainīta Lursoft IP adrese, bibliotēkā vairs nav pieejama News datu bāze. Tā kā bērnu

bibliotēkas lasītāji News izmantoja reti, turpmāk nepieciešamības gadījumā interesenti apmeklēs

novada bibliotēku. Bibliotēkā vēl ir pieejams alfabētiskais katalogs. Alfabētiskajā katalogā

jaunieguvumi vairs netiek iepludināti, bet no tā tiek ņemtas ārā norakstīto grāmatu kartītes.

Jau sākot ar 2012.gada 1.septembri bibliotēka sāka strādāt automatizēti datorprogrammā

Alise, iespieddarbu izsniegšana un saņemšana notiek automatizēta. Viss krājums atspoguļots

Aizkraukles reģiona elektroniskajā kopkatalogā.

• Bibliotēkā pastāv iespēja izmantot vienu datu bāzi : Letoniku. Letoniku pārsvarā izmanto

vecāko klašu skolēni, kuriem nepieciešama informācija par kādu noteiktu tēmu. Bibliotēkas

darbinieces bieži izmanto jubilāru kalendāru kārtējam gadam. 2017. gadā datu bāzē ir veikti

79 skatījumi, 54 sesijas.

7. Darbs ar bērniem un jauniešiem

Tā kā esam bērnu bibliotēka, tad darbs ar bērniem un jauniešiem notiek nepārtraukti dažādās

darba formās. Notiek gan individuālas pārrunas, gan sarīkojumi, gan praktiskas nodarbības,

apmācības, kā arī pasākumi lasīšanas veicināšanai. Tiek meklētas arī jaunas darba formas.

Pļaviņu bērnu bibliotēka ir īpaša un iecienīta kultūras iestāde bērniem, kuri vairāk vai mazāk ir atstāti

novārtā un dzīvo bibliotēkas mikrorajonā. Protams, pirmkārt, aicinām bērnus lasīt grāmatas,

periodiku, tomēr arvien vairāk apmeklētāji izmanto dažādas tehnoloģijas.

Regulāri bibliotēkā skatāmas literatūras izstādes veltītas rakstniekiem, dzejniekiem, kā arī

tematiskas literatūras izstādes. Mēneša ietvaros tika izkārtotas literatūras izstādes veltītas

rakstniekiem, dzejniekiem - jubilāriem. Tā, piemēram, lasītāji ar izstāžu palīdzību varēja iepazīties ar

Latvijas rakstnieku dzīvi un darbiem – Mirdzas Ķempes, Ilzes Indrānes, Eduarda Veidenbauma,

Andreja Upīša, Zentas Mauriņas, Alberta Kronenberga. Ar dzejas pēcpusdienu un izstādi janvārī tika

svinēta bērnu dzejnieka Vitauta Ļūdēna jubileja. Īpaši bibliotēkā atzīmējām rakstnieka, dzejnieka,

gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa 140. gadadienu. Tieši Pļaviņās Jānis Jaunsudrabiņš ir dzīvojis,

strādājis un sarakstījis daļu no saviem darbiem. Bibliotēkā tāpat bija skatāmas literatūras izstādes

veltītas ārzemju bērnu rakstniecēm Enidai Blaitonai un Astrīdai Lindgrēnai. Lasītāji varēja iepazīties

12

ar tematiskajām izstādēm. Tā kā 2017. gadā Pļaviņu pilsēta svinēja savu 90. dzimšanas dienu, tad

katru mēnesi bibliotēkā tika izlikta izstāde, kas lasītājus iepazīstināja ar Pļaviņu pilsētas vēsturi,

dabu, cilvēkiem, pārsvarā izmantojot novadpētniecības mapēs krātos materiālus. Kopumā bērnu

bibliotēkā 2017. gadā tika izkārtota 31 literatūras izstāde. Tā kā atrodamies vienā ēkā ar bērnudārzu

„Bērziņš”, palīdzam pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājām ar materiāliem mācību procesam,

gadskārtu un valsts svētku organizēšanā, izlaidumiem un citiem darba jautājumiem.

Regulāri 1x mēnesī bibliotēku apmeklēja PII “Bērziņš” sagatavošanas un vecākās grupas

bērni, reizi ceturksnī bibliotēkā ciemojās paši mazākie bērnudārza apmeklētāji. Bibliotēkas

darbinieces organizēja bērnu rītus, pārrunas, literārus konkursus, izzinoša rakstura nodarbības.

Skolēnu pavasara brīvdienu laikā 5. – 8. klašu audzēkņi tika aicināti palīdzēt novadīt bērnu rītu “Vai

jūti pavasara smaržu?”. Jāsaka, ka skolēnu brīvdienu laikā pasākumu organizēšanā labprāt iesaistās

skolēni. 19. maijā, Grāmatu svētku dienā, bērnu bibliotēkā viesojās VAS “Latvijas dzelzceļš”

pārstāve Māra Baumane, kura bērnudārza bērnus iepazīstināja ar drošību uz dzelzceļa.

Līdz 2017. gada pavasarim Pļaviņu bērnu bibliotēka oficiāli bija UNESCO LNK tīkla

“Stāstu bibliotēkas” dalībniece. 2017. gada 20. aprīlī no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tika

saņemta Pateicība par dalību UNESCO LNK tīklā no 2013. līdz 2016. gadam. Sakarā ar bibliotēkas

darbinieču veselības problēmām, turpmāk nolēmām vairs nestartēt UNESCO LNK izsludinātajā

konkursā. Tomēr bibliotēkā regulāri notiek stāstu pasākumi. Piemēram, marta mēnesī bibliotēkā

notika “Sibīrijas stāstu” pēcpusdiena, kurā savas atmiņas par izsūtījumu laiku stāstīja Pļaviņu pilsētas

pensionāru biedrības “Daugavas Rīts” dalībnieces Ausma Platkoja un Zigrīda Pauloviča. Pasākuma

apmeklētājiem tā bija laba, tai pašā laikā skumja un smaga vēstures stunda. Stāstu pasākumos

pulcējas dažāda vecuma cilvēki.

2017. gada skolēnu rudens brīvdienās tika aizsākta jauna lasīšanas tradīcija. Tās iniciatore,

bibliotēkas darbiniece Antra Galiņa, ik dienu brīvdienās pulcināja sākumskolas lasītājus uz

lasījumiem. Sakarā ar Reformācijas 500- to gadadienu tika lasīta bērniem sarakstītā grāmata “Par

Mārtiņu Luteru un Vitenbergas tēzēm”, ziemas brīvdienu laikā - dažādi Ziemasssvētku un Jaungada

stāsti. Arī turpmāk ir iecerēts rudens, pavasara un ziemas brīvdienu laikā pulcināt bibliotēkas mazos

apmeklētājus uz kopīgiem lasījumiem.

Pļaviņās ir viena vispārizglītojošā skola: Pļaviņu novada ģimnāzija, kā arī mūzikas skola un

mākslas skola. Visciešākā sadarbība ir tieši ar ģimnāziju. Ir notikušas pārrunas par rakstniekiem,

tematiski sarīkojumu, ir organizētas tikšanās ar interesantiem cilvēkiem. Īpaši laba sadarbība

izveidojusies ar sākumskolas klasēm, kā arī ar vairākām pamatskolas klasēm. Grāmatu svētku

ietvaros 5. – 7. klašu skolēniem tika noorganizēta tikšanās ar žurnāla “Ilustrētā junioriem” radošo

13

komandu. Pasākuma otrajā daļā skolēni kopā ar jauniešiem no FIZMIX portāla varēja piedalīties

dažādos fizikas eksperimentos.

Pateicoties Pļaviņu novada domes finansiālajam atbalstam, bibliotēkā jau no 2003. gada

vasaras darbojas bērnu klubiņš „Sprīdītis”. Nodarbības vada māksliniece – noformētāja Janīna

Krompāne. Nodarbības notiek vienu reizi nedēļā, katrai nodarbībai ir sava tēma. Kopumā klubiņa

nodarbības apmeklē no 10 līdz 15 bērniem vecumā no septiņiem līdz divpadsmit gadiem, katra

nodarbība ir savādāka, pārsvarā ar māksliniecisku ievirzi.

Novembra mēnesī Pļaviņu bērnu bibliotēka iesaistījās Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļas

rīkošanā. Bērnu bibliotēkā notika Rīta stunda mazajiem PII “Bērziņš” apmeklētājiem, kā arī Pļaviņu

novada ģimnāzijā. Šogad sakarā ar zviedru rakstnieces Astrīdas Lidgrēnas 110. jubileju Rīta stunda

bija veltīta rakstnieces dzīvei un darbiem.

Atsevišķos pasākumos tika izmantots bibliotēkas video projektors. Ar tā palīdzību uz lielā

ekrāna gada laikā tika rādītas dažādas video prezentācijas, multfilmas no portāla www.pasakas.net,

filmu fragmenti no portāla www.filmas.lv

2017. gadā tika iegādāti jauni smilšu gaismas galdi, kā arī jaunas galda spēles. Galda spēļu

loma cilvēka attīstībā ir svarīga, tās nevar aizstāt ar datorspēlēm. Tieši galda spēles dod iespēju

darboties komandā, trenēt redzes un atmiņas uztveri, attīstīt uzmanību. Galda spēles un rotaļlietas

tiek izsniegtas arī uz mājām, uzskaiti vedot atsevišķā kladē. Bibliotēku apmeklē arī vairāki bērni un

viena jauniete ar īpašām meitenēm. Īpašs prieks apmeklētājiem ar veselības problēmām ir darbošanās

ar kinētiskajām smiltīm un gaismas smilšu galdiem. Mazie bērni bieži izmanto rotaļu māju, kura tika

iegādāta jau 2016. gadā.

Kopumā 2017. gadā Pļaviņu bērnu bibliotēkā notika 63 pasākumi dažādām vecuma grupām.

8. Novadpētniecība

Novadpētniecības darbs Pļaviņu bērnu bibliotēkā ir nozīmīga bibliotēkas darba sastāvdaļa.

Novadpētniecības materiālu krājums satur grāmatas par Pļaviņu novadu, preses izdevumus,

novadnieku publicētos un nepublicētos darbus. Regulāri bibliotēkā tiek papildināta novadpētniecības

kartotēka ar jauniem materiāliem. Materiāli kartotēkai un tematiskajām novadpētniecības mapēm

tiek ņemti no Pļaviņu novada domes informatīvā izdevuma „Pļaviņu Novada Ziņas”, Aizkraukles

reģiona laikraksta „Staburags”, kā arī no citiem Latvijas preses izdevumiem. Bibliotēkā iekārtotas 10

tematiskas novadpētniecības mapes: „Pļaviņu pilsētas vēsture”, „Pļaviņu novads”, „Pļaviņieši”,

„Laikraksts – „Pļaviņu Ziņas”, „Jānis Jaunsudrabiņš”, „Emīlija Prūsas”, „Kārlis Štrāls”, „Aleksandrs

14

Štrāls”, „Pēteris Luste”, „Pļaviņu novada ievērojamākie cilvēki”. Mapes tiek atjaunotas ar jauniem

materiāliem no preses, interneta, kā arī ar Pļaviņu novada vecāko iedzīvotāju atmiņām.

Novadpētniecības kartotēku un novadpētniecības mapes izmanto skolēni, lai iegūtu jaunas zināšanas

par dzimto novadu.

Jau kopš gada sākuma ar dažādiem pasākumiem bibliotēkā tika svinēta Pļaviņu pilsētas 90.

dzimšanas diena. Katru mēnesi notika viens pasākums veltīts pilsētai – tikšanās ar interesantākajiem

pilsētas cilvēkiem, pārrunas par dzīvojošajiem un esošajiem novada literātiem, konkursi un

viktorīnas, kā arī pārgājieni Pļaviņu pilsētas apkārtnē.

Piemēram, februāra mēnesī bibliotēkā notika stāstu pēcpusdiena “Mani skolas gadu stāsti”,

savus stāstus stāstīja pļaviņietes – pensionētās skolotājas Aina Purniņa un Regīna Šimkeviča. Stāstus

papildināja skolas gadu fotogrāfijas no stāstnieču personiskajiem albumiem. Visas skolas gadu

atmiņas tika pārrakstītas papīra formātā un ievietotas mapē “Skolas gadu stāsti”.

Jūlija mēnesī bibliotēkas lasītāji tikās ar pļaviņieti – pensionāri Ritu Neimani, kura dalījās

savās atmiņās par Daugavas senleju, kā arī par alpīnismu Pļaviņu pusē 50 – tajos gados. Bērni ar

lielu interesi pētīja to laiku alpīnista piederumus, sirmās kundzes apbalvojumus sportā.

Jau par tradīciju ir izveidojies pārgājiens vasaras brīvdienu laikā kopā ar vecākiem doties uz

Jāņa Jaunsudrabiņa māju, kur gleznotāja Aleksandra Štrāla mazmeita Maija Štrāle iepazīstina visus

atnākušos ar rakstnieka dzīvi un daiļradi Pļaviņās, pēc tam pikniks un kopīga zivju makšķerēšana

bibliotēkas vadītājas piemājas dīķī. Šogad piknika laikā tika lasīti fragmenti no Jāņa Jaunsudrabiņa

grāmatas “Baltā grāmata”, bet noslēgumā – kopīga zivju zupas vārīšana un cienāšanās.

Svētku gājienā, kurš notika 1. jūlijā, neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem

bibliotēku pārstāvēja mazi un lieli bibliotēkas lasītāji.

9. Projekti

Tabula “Projektu apkopojums”

Projekta

nosaukums

Finansētājs Finansējuma

apjoms

Projekta apraksts (īss

kopsavilkums)

Atbalstīts/

neatbalstīts

Mēs – Pļaviņu

bērniem!

Pļaviņu novada

dome

1190.74 EUR

Projekts tika realizēts

veiksmīgi, no visām

aktivitātēm vislielākā

atsaucība bija kanisterapijai,

pateicoties projektam

bibliotēka iegādājās smilšu

gaismas galdus, kā arī

radošajās darbnīcās gleznoja

Atbalstīts

15

Bērnu, jauniešu

un vecāku žūrija

LNB

61.00 EUR

par grāmatām

zīda auduma šalles, ieguva

jaunas zināšanas par

novadnieku – rakstnieku Jāni

Jaunsudrabiņu.

Veicināt lasīšanu darbā ar

bērniem un jauniešiem

Atbalstīts

Arī 2017. gadā Pļaviņu bērnu bibliotēka iesaistījās Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras

centra rīkotajā lasīšanas veicināšanas programmā „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija. Kopumā

projektā „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” 2017. gadā piedalījās 50 jaunie eksperti.

Lai vairāk ieinteresētu lasīt projekta grāmatas, bērnu bibliotēkas kolektīvs vienu reizi mēnesī

organizēja dažādas nodarbības projekta lasītājiem. Reizi gadā, pārsvarā tas ir vasaras beigās,

čaklākie projekta lasītāji tiek aicināti braukt ekskursijā. 2017. gada augustā jaunie grāmatu eksperti

apmeklēja rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa muzeju Brakos, kā arī tikās un kopīgi izstaigāja Ērgļu

pakalnus ar dabas pētnieku Māri Olti.

Jau sesto reizi 2017. gadā projekta ietvaros par grāmatu ekspertiem kļuva PII „Bērziņš”

sagatavošanas un vecākās grupas bērni. Reizi mēnesī bibliotēkas darbinieces iepazīstināja

vismazākos lasītājus ar kādu no „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” grāmatām. Apkopojot pašu

mazāko grāmatu ekspertu vērtējumu pirmajā vietā pārliecinoši uzvarēja Maikla Bonda grāmata

“Pasaka par peļu pili”. Projekta noslēgumā, kurš notika 2017. gada beigās bērni tika iepriecināti ar

pateicības rakstiem, saldiem našķiem un mazām piemiņas balvām.

Pļaviņu novada domes atbalstītais projekts “Mēs – Pļaviņu bērniem!” tika realizēts ļoti

veiksmīgi. Pateicoties projektam bibliotēka varēja iegādāties smilšu lampu un smilšu gaismas galdu.

To labprāt izmanto dažāda vecuma bibliotēkas apmeklētāji. Bērniem nodarbes ar smilšu terapiju

veicina roku sīko muskulatūras darbību, līdz ar to uzlabojot valodu, pieaugušie apmeklētāji izmanto

gaismas galdus kā nomierinošu līdzekli. Projekta laikā interesanta bija tikšanās ar bērnu dzejnieci

Inesi Zanderi, viena tikšanās notika pirmskolas vecuma bērniem, otra – skolēniem. Pasākumus

kuplināja bērnu bibliotēkas lasītāju sagatavots dzejas uzvedums. Projekta ietvaros bērniem notika

vairākas zīda apgleznošanas nodarbības. Tomēr vislielāko atsaucību ieguva kanisterapijas

nodarbības. Bērni, kuriem nevedās grāmatu lasīšana vai bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām lasīja

grāmatas kopā ar speciāli apmācītiem suņiem kinoloģes Ingūnas Tihomirovas vadībā. Pašvaldību

apvienības “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” rīkotajā projektu konkursā bibliotēkas īstenotais projekts

reģionālajā vērtēšanā ieguva veicināšanas balvu.

16

Atsaucoties uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas izsludināto Skaļās lasīšanas sacensību, jau

rudenī 5. un 6. klašu audzēkņi tikai aicināti tajā piedalīties. Sadarbojoties ar klašu audzinātājām un

latviešu valodas skolotājām vietējā mēroga sacensībās piedalījās 10 skolēni, uz reģiona konkursu tika

izvirzīti divi labākie lasītāji – Aksels Leitnands un Aleksa Kitajeva.

10. Publicitāte

Informācija par bērnu bibliotēkas darbu ir atrodama Kultūras kartē, Latvijas bibliotēku

portālā www.biblioteka.lv Jāsaka gan, ka www.biblioteka.lv tiek izmantota ļoti reti.

Arī 2017.gadā Pļaviņu bērnu bibliotēkas darbs tika atspoguļots novada laikrakstā "Pļaviņu

Ziņas", kā arī Aizkraukles reģiona laikrakstā „Staburags”. Novada laikraksts "Pļaviņu Ziņas" ir

pieejams visiem Pļaviņu novada iedzīvotājiem.

Pļaviņu mājas lapā www.plavinunovads.lv bērnu bibliotēka ievietoja jaunāko informāciju

par bibliotēkas darbu, aktuālākajiem notikumiem. Kopumā novada mājas lapā 2017. gadā ievietoti

28 raksti ar foto materiāliem par dažādiem pasākumiem bērnu bibliotēkā.

Šogad pirmo reizi bibliotēka piedalījās Latvijas bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu

sekcijas organizētajā projektā “Viena diena bibliotēkas dzīvē” jeb LibdayLV Laikā no 26. līdz 30.

jūlijam Pļaviņu novada mājas lapā un Pļaviņu novada bibliotēkas lapā portālā www.draugiem.lv tika

publicētas bibliotēkas darba veiksmes un neveiksmes, ieceres un padarītais darbs.

Uz bērnu bibliotēkas informācijas dēļa regulāri tiek izvietota jaunākā informācija par

pasākumiem, jaunākajām grāmatām, preses izdevumiem.

11.Sadarbības tīkla raksturojums

2017. gadā Pļaviņu bērnu bibliotēka turpināja savu iesākto sadarbību ar Pļaviņu novada

ģimnāziju, bērnudārzu „Bērziņš”, pensionāru apvienību „Daugavas Rīts”, pansionātu „Pļaviņas” un

citām Pļaviņu novadā atrodošajām iestādēm.

Atsaucoties uz Pļaviņu pilsētas pensionāru apvienības „Daugavas rīts” vadītājas Regīnas

Šimkevičas aicinājumiem, bibliotēkas darbinieces regulāri viesojas apvienībā ar jaunāko grāmatu

apskatiem, tematiskiem sarīkojumiem, ceļojumu stāstiem. Piemēram, janvārī apvienības dalībnieki

tika iepazīstināti ar Pļaviņu novada literātiem, decembrī ar grāmatu apskatu par Ziemassvētkiem un

Jauno gadu.

Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar pansionātu „Pļaviņas”. Regulāri dažāda vecuma bērni

bibliotēkas darbinieču vadībā sniedz koncertus pansionāta iemītniekiem. Piemēram, pavasara

17

brīvdienu laikā 10 bērni sniedza muzikālu dzejas uzvedumu “Pavasaris klāt”, koncerta noslēgumā

bērni visiem klātesošajiem dāvināja pašgatavotus pavasara ziedus.

Sakarā ar Pļaviņu jauniešu centru “Ideja” un NVO “Jauniešu biedrību – Centrs” vadītājas

nomaiņu, sadarbība ir apsīkusi. Nākošajā gadā vajadzētu to atjaunot.

Gadu gaitā izveidojusies laba sadarbība ar Pļaviņu novada domi. Katru gadu Pļaviņu novada

dome izdod “Pļaviņu novada domes publisko pārskatu”, kur atspoguļots arī bērnu bibliotēkas darbs.

Ar publiskajiem pārskatiem var iepazīties jebkurš bibliotēkas apmeklētājs.

Paplašinājies sadarbības darbs ar bērnu vecākiem, atbalstītā domes projekta ietvaros vairākos

pasākumos piedalījās ne tikai bērni, bet arī vecāki.

18

PIELIKUMI

Rotu gatavošana bērnu bibliotēkā vasaras skolēnu brīvdienu laikā.

Kopīga atmiņu stunda ar gleznotāja Aleksandra mazmeitu Maiju Štrāli par Jāni Jaunsudrabiņu paša

rakstnieka celtajā mājā Pļaviņās, Kalna ielā 11.

19

Viena no kanisterapijas nodarbībām.

2018. gada 30. janvāris.

Pļaviņu novada filiāles bērnu bibliotēkas vadītāja G. Grandāne