Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai
-
Upload
centre-for-public-policy-providus -
Category
News & Politics
-
view
206 -
download
11
description
Transcript of Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai
Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai
Aija Tūna, SFL iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām”, 2014. gada 11. aprīlis
• Izglītība kā vietējās sabiedrības/kopienas projekts un sabiedrības KOPĪGĀ ATBILDĪBA
• Izglītība NAV brīnumlīdzeklis, kas atrisina visas problēmas, bet tai IR būtiska loma sabiedrības attīstībā ikdienā un ilgtermiņā visās tās jomās un izpausmēs
• Ģimenes – un bērni - ir vietējās sabiedrības “apdrošināšanas polises”, šodienas RESURSS un nākotnes IESPĒJAS
• Mūsu pienākums IR iespēja atrast, sastapt vai nepazaudēt ikvienu bērnu un ikvienu ģimeni
• Bērniem NAV citas izvēles, kā apkārt esošie pieaugušie – tam, ko mēs darām vai nedarām, ir būtiska nozīme
• IR būtiski kopt un pilnveidot solidaritātes principu: lai uzmanības lokā nonāk un atbalstu saņem tie, kuriem tas visvairāk nepieciešams
Dažas atziņas startam
Darīsim lietas pareizi, pieņemot nepareizus
lēmumus!
Pauls Ardens,
“Lai ko tu domā, domā citādi”
Kādus Jūs vēlaties redzēt
savus bērnus un skolēnus?
Vai Jūs ticat, ka ikviens bērns grib mācīties?
Vai Jūs ticat, ka ikviens bērns spēj gūt panākumus?
Vai bērni/skolēni zina, ka Jūs viņiem ticat?
Ceļojums no mācīšanas uz mācīšanos
SFL iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām” kā mācīšanās
Indivīda līmenī (maziem, pavisam maziem, lieliem un ļoti lieliem; skolēniem un skolotājiem utt. )
Institūciju līmenī (skolām, biedrībām, pašvaldībām u.c.)
Pārmaiņu vadības (projektu ieviešanas) līmenī – dziļums vs plašumam; atbalsts un elastība; vajadzību, vēlmju un interešu savstarpējo attiecību izpratne utt.
Sabiedrības (izglītības politikas, valsts pārvaldes, resursu
efektīvas izmantošanas u.c.) līmenī - ?
21. gadsimta skola – pasaules un paradigmu pārmaiņās
Viss sākas no autiņiem (vai to neesamības)
Paaudze, kas nevis gatavojas darīt, bet dara
Nepieciešamība nevis “stāstīt par”, bet mudināt un ĻAUT darīt
Visas pasaules vislabākā pieredze – peles klikšķa attālumā un blakus esošā cilvēka prātā, rokās un sirdī
Ko un kā pasaulē runā par pirmajiem cilvēka dzīves
gadiem
• Pirmie dzīves gadi veido būtisku pamatu cilvēka panākumiem – mācībās un visā turpmākajā dzīvē
• Stimulējoša vide un mijiedarbība ar apkārtējiem cilvēkiem pasargā bērna iedzimto potenciālu un ļauj tam attīstīties
• Bērnu nav iespējams izlutināt (mīlestības nevar būt par daudz), taču būtiski ir skaidri, pamatoti noteikumi un robežas
• Ģimenei un apkārtējai sabiedrībai ir noteicošā loma bērna attīstības nodrošināšanā
• Ieguldījumi pirmsskolas vecuma bērnu attīstības veicināšanā ir visizdevīgākais kapitāla ieguldījums
Piedzimšana 6 gadi 14 gadi
Pieredze veido
smadzeņu arhitektūru
Rethinking the Brain, 1997
Nervu sistēmas attīstība
Pirmais dzīves gads
-8 -7 -6 -5 -4 -3 -2 -1 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19
Dzimšanas brīdis
Mēneši Gadi
Sajūtas (redze, dzirde)
Valoda Augstākās kognitīvās funkcijas
Avots: C.A. Nelson (2000)
Ģimenes vides ietekme uz valodas attīstību
16 24 36
Vārd
u k
rāju
ms (
vārd
u s
kait
s)
College Educated Parents
Working Class Parents
Welfare Parents
Bērnu vecums mēnešos
200
600
1200
Avots: Hart & Risley (1995)
400
800
1000
Skola allaž bijusi un ir nozīmīga sabiedrības institūcija.
Taču dažādos laikos bijuši atšķirīgi
mērķi
vajadzības
metodes
Kas skola ir šodien? Kas to nosaka?
Kāda ir sabiedrības izpratne par bērnu?
Kā izveidot tādas attiecības (ģimenē skolā, sabiedrībā), lai
“... bērni iemācās, ka viņi ir cienījami, nozīmīgi un godājami. Viņi zina, ka viņu personiskās vajadzības un viņu vēlēšanās izpildīs un viņu tiesības aizsargās.
Tajā pašā laikā viņi mācās paplašināt savas intereses un attiekties no sava egocentrisma pārējo bērnu un grupas labā.
Kā demokrātiskas sabiedrības locekļi bērni attīsta izpratni par kopīgām rūpēm, saprot, ka viņu intereses sakrīt ar citu interesēm un ka viņu labklājība ir cieši saistīta ar citu labklājību.”
(Seefeldt and Barbour, 1994)
Smadzeņu darbību veicinošie faktori
Kas ir būtiski, lai notiktu mācīšanās
Drošības sajūta
Jēgpilns konteksts
Izvēles iespēja
Adekvāts laika daudzums
Sadarbība
Tūlītēja atgriezeniskā saikne
Spēja iegūt un nodemonstrēt savu prasmi
Suņiem patīk, ka tos māca. Kaķiem patīk mācīties.
Kaķim nevar likt darīt Arī mūsdienu bērnam ne.
Noteicošais ietvars – konvencijas; ne normas.
21. gadsimts – pašregulācijas gadsimts
Cilvēka spēja sekmīgi kontrolēt un vadīt savu rīcību:
– zina, ko vēlas, spēj izvirzīt mērķus, var tūlīt uzsākt darbību un sasniegt labus rezultātus
– Nepadodas pirmo grūtību priekšā, ir neatlaidīgs/a
– Var atkāpties un darboties stratēģiski
– Spēj izpētīt vairākas iespējas un pielāgoties mainīgajiem
apstākļiem
– Nav atkarīgs/a no apkārtējās situācijas, bet kopā ar
citiem aktīvi nosaka darbības virzienu
Stuarts Šenkers, Kanāda
Kādas ir mūsdienu
skolas
funkcijas?
vai
Kopienas skola kā institūcija, kas
„darbojas skolas ēkā, ir pieejama skolēniem, viņu vecākiem un ģimenes locekļiem un plašākai sabiedrībai pirms, pēc mācību procesa (stundām) un tā laikā septiņas dienas nedēļā visa gada laikā”.
www.parmainuskolas.lv
SFL iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām”: 2009 - pašlaik
Skola – vietējās kopienas satikšanās vieta, kopienas fiziskais un intelektuālais resurss
Uzdevums: vietējās sabiedrības attīstības un saskaņas sekmēšana
mazinot trīs veidu atstumtību:
ekonomisko atstumtību;
atstumtību no sociālajiem pakalpojumiem;
atstumtību no līdzdalības.
Mērķis - skolām kļūt par vietējās kopienas centriem, un mudināt vietējo kopienu pašiem meklēt sev nepieciešamos risinājumus un to ieviešanas ceļus
Skola kā kopienas resurss
Darbība var būt organizēta kā
vienas pieturas aģentūra (viss norisinās skolas telpās);
virtuāli integrēti pakalpojumi (ar vienotu koordinācijas centru);
apvienotais modelis, kur daži pakalpojumi atrodas vienuviet, bet ar citiem ir virtuālas saiknes
Galvenie darbības virzieni
atbalsts vispusīgai personības attīstībai ikvienā vecumā
atbalsts daudzveidīgu prasmju apgūšanai un pielietošanai
atbalsts iekļaujošas, saliedētas, pilsoniski un sociāli aktīvas sabiedrības spēcināšanai
Partnerības izpratne un pamatprincipi skolas kā kopienas ietvaros
Partnerība kā attiecības starp indivīdiem vai grupām, ko raksturo savstarpēja sadarbība un atbildība kopīga mērķa sasniegšanai.
Nozīmīgi aspekti: - Dalīta atbildība
- Kopīga lēmumu pieņemšana
- Noteiktu lomu un atbildību atzīšana
- Savstarpēja cieņa
- Tiesības uz informāciju
- Pārliecība, ka katram ir kaut kas, ko sniegt/ieguldīt
Skaidra sistēma
Neskaidra sistēma
Augsta empātija
Zema empātija
Skolas ar sliktiem rezultātiem
Skolas ar augstiem eksāmenu rezultātiem, bet zemu skolēnu motivāciju un patstāvību
Skolas ar augstiem eksāmenu rezultātiem un augstu skolēnu motivāciju un patstāvību
Kultūras un radošās aktivitātes, kas ir interesantas, bet neietekmē skolēnu mācīšanos
Pols Kolards, Radošās partnerības, Anglija
Kvalitatīvas izglītības veidošanās dinamika
PROCESS
Rezultāti produkti ieguvumi
Konteksts līdzekļi principi
Līdzdalība
Labsajūta
Kas nosaka izglītības kvalitāti?
(Laevers, F, Beļģija)
Nost ar āmuru kā vienīgo instrumentu un paklausību kā panākumu atslēgu!
Nepazaudējiet savus dārgumus!
Kā tikt uz izvēlēto mērķi?
“Jūsu dzīve ir jūsu lēmumu, nevis apstākļu rezultāts”
(Stīvens R. Kovejs),
jo “starp to, kas ar mums notiek, un mūsu reakciju uz notikumu ir pauze. Šajā laika sprīdī ir ietverta mūsu brīvība izvēlēties savu reakciju” (Viktors Frankls).