Pacienta sagatavošana operācijai.No pirms operācijas pacienta sagatavošanas, iekļaujot tajā visus novērojumus un izmeklēšanas, ir atkarīgs operācijas gala iznākums un arī pēcoperācijas periods. Maksimāli precīzi veiktā sagatavošana izslēdz iespēju komplikācijām, sagatavo pacienta dzīvībai svarīgos orgānus operatīvām manipulācijām, veido labdabīgu psiholoģisko fonu, paceļ immūno sistēmu, un visi šie faktori veicina pacienta ātrāku atveseļošanos.Pirmsoperācijas periods.Pirms operācijas periods – tas ir laiks no pacienta iestāšanās stacionārā līdz operatīvās ārstēšanas uzsākšanai. Pirmsoperācijas etapā tiek veikti ārstnieciskie pasākumi ar mērķi atklāt pamata saslimšanu un operatīvās iejaukšanās labdabīgo fāzi, blakus saslimšanu ārstēšanu un dzīvībai svarīgo sistēmu un orgānu sagatavošana.Ārstniecisko pasākumu komplekss, kurš tiek veikts pirmsoperāciju periodā, lai nodrošinātu labdabīgu fāzi pamata saslimšanai, blakus salimšanu ārstēšana un dzīvībai svarīgo orgānu un sistēmu profilakse kopumā saucas pacientu sagatavošana operācijai.Galvenais pirms operāciju periodā ir samazināt operācijas risku un veidot optimālus priekšnosacījumus labdabīgam iznākumam.Pirmsoperāciju periods tiek veikts visiem pacientiem. Pacientiem, kuri operējami eksterni un neatliekamā kārtā, sagatavošana tiek veikta minimālā apjomā.Dienu pirms plānotās ķirurģiskās operācijas tiek veikta kopējā pirms operācijas sagatavošana. Tās mērķis:

1. izslēgt operācijas kontrindikācijas, izmeklējot pacienta dzīvībai svarīgos orgānus un sistēmas.2. pacienta psiholoģiskā sagatavošana.3. maksimāli sagatavot tās pacienta organisma sistēmas, uz kurām operatīvā iejaukšanās izrādīs lielāku slodzi operācijas laikā un arī pēc operācijas periodā.4. sagatavot visu savlaicīgi operācijai.Vispārējā apskate.Katru pacientu, kurš iestājas ķirurģiskā stacionārā operatīvai ārstēšanai, obligāti vajag izģērbt un apskatīt ādu visās ķermeņa daļās. Operāciju uz laiku nepieciešams atlikt, pie mitrās ekzēmas, strutainiem izsitumiem, svaigas furunkulozes. Pacientus ar šīm ādas saslimšanām norīko ārstēt radušos strutainos perēkļus poliklīnikā. Tādam pacientam operāciju izdara mēnesi pēc pilnīgas izārstēšanas, lai infekcija neattīstītos pie operatīvās iejaukšanās novājinātajam organismam.Anamnēzes ievākšana.Anamnēzes ievākšana dod iespēju noskaidrot un precizēt pārnestās slimības, atklāt vai pacients neslimo ar hemofīliju, sifilisu, HIV vīrusu u.c. Sievietēm nepieciešams noskaidrot pēdējās menustrācijas laiku, tā kā tam ir liela ietekme uz dzīvības svarīgiem organiem.Laboratoriskie izmeklējumi.Plāna pacienti ķirurģiskajā stacionārā iestājas pēc laboratorisko izmeklējumu veikšanas poliklīnikā pēc dzīves vietas. Pacientam tiek veiktas kopējās asins analīzes ar pilnu formulu, urīna analīze, bioķīmiskais asins sastāvs, nepieciešamie rentgena izmeklējumi krūšu kurvja orgāniem un vēdera dobumam, kardioloģiskie rādītāji.Klīniskie novērojumi.Svarīga ir pacienta iepazīšanās ar ārstējošo ārstu un savstarpējo attiecību nodibināšana. Lai pilnīgi izslēgtu operācijas kontrindikācijas, izvēli narkozes veidam, lai veiktu pasākumus un brīdinātu par iespējamām komplikācijām ir nepieciešams, lai pacients būtu pilnīgi atklāts savam ārstējošam ārstam. Ja nav nepieciešama speciāla pacienta sagatavošana uz operāciju, tad pirmsoperāciju periods pacientam var būt parasti 1 vai 2 dienas.Pacienta psiholoģiskā sagatavošana.

Ķirurģiskiem pacientiem psiholoģisks pārdzīvojums rodas jau poliklīnikā, kad ārsts rekomendē ķirurģiski operatīvu ārstēšanu un turpinās stacionārā, operācijassagatavošanas un operācijas norises laikā. Tāpēc ļoti svarīga ir iejūtīga un uzmanīga medicīnas personāla attieksme. Ļoti svarīgi ir sekot, lai sarunas laikā ar pacientu un dokumentos, kuri ir pieejami pacientam nebūtu tādi baidējoši vārdi kā vēzis, sarkoma, ļaundabīgs audzējs un citi. Nepieļaujama rīcība ir pacienta klātbūtnē izdarīt aizrādījumus par nepareizi nozīmētām manipulācijām. Lemjot jautājumu par operatīvu ārstēšanu, ārstam nepieciešams izskaidrot pacientam par tās lietderīgumu. Pie prasmīgas komunikācijas ārsts nostiprina savu autoritāti, un pacients uztic savu veselību viņam.Narkozes metodes izvēle ir atkarīga no ārsta kompetences. Saprotamā formā ārsts pārliecina pacientu par narkozes nepieciešamību un tās veidu, kādu nepieciešams pielietot.Operācijas dienā ķirurgam nepieciešams pievērst maksimāli lielu uzmanību pacientam, uzmudināt, pajautāt par viņa pašsajūtu, pārbaudīt, kā sagatavots operācijas lauks, izklausīt sirdi un plaušas, apskatīt žāvu, nomierināt.Ja pacientu operāciju zālē nogādā ātrāk, tad operāciju zālē jānodrošina kārtība un klusums. Ķirurgam pilnā gatavībā jāsagaida pacients, nevis otrādi. Ja operācija notiek vietējā narkozē, tad sarunai jābūt starp ķirurgu un pacientu. Ar savu mierīgunu un uzmundrinošiem vārdiem ķirurgs labdabīgi ietekmē pacienta psihi. Asi aizrādījumi pacientam nav pieļaujami. Sarežģītā situācijā, kad vietējā anestēzija ir nepietiekama, nepieciešams savlaicīgi pāriet uz kopējo narkozi, lai nenodarītu ciešanas pacientam un lai pacients nebūtu liecinieks ķirurga grūtībām. Pēc operācijas ķirurgs apskata pacientu, pārbauda pulsu un uzmundrina viņu. Tad pacients izjūt un redz rūpes par viņu.Palātā ir jābūt visam sagatavotam, lai uzņemtu pacientu pēc operācijas. Galvenais ir sāpju kupēšana, elpošanas uzlabošana un sirds-asinsvadu darbības kontrole, lai novērstu iespējamās komplikāciju. Nepieciešama regulāra ārsta apskate.Pirms operācijas pacientu sagatavošanas uzdevumi un mērķiIzdales materiāliĶirurģiskās nodaļas personālam nepieciešams saudzēt pacienta psihi. Personāls ar savu uzvedību, ārējo izskatu un pareizu nodaļas režīmu vienmēr labdabīgi ietekmēs pacienta tālāko atveseļošanās periodu.Pacienti vienmēr ir nomākti, izjūt bailes pirms operācijas un fiziskām sāpēm. Medicīnas darbinieku uzdevums ir kliedēt šīs šaubas. Nekādā gadījumā nevajag pacientu pārliecināt, ka operācija neradīs nekādus uztraukumus. Jebkura operācija ir saistīta ar risku un komplikācijām.Sarunā ar pacientu ir jāizskaidro slimības būtību. Ja pacients ar ļaundabīgo audzēju turpina šaubīties un neatlaidīgi atsakās no operatīvās ārstēšanas, tad nepieciešams pateikt pacientam, ka ilgstoši atsakoties no operatīvās ārstēšanas, tās var būt veselībai neatgriezeniskas sekas. Slimniekam ir jāsaprot, ka operatīvā ārstēšana ir vienīgais ceļš kā saglabāt savu veselību. Pacientam ir jāsniedz informācija par operācijas būtību, par tās sekām un prognozi.Galveno lomu pacienta psihes normalizēšanā spēlē ticība ārstam un visam nodaļas personālam, autoritātei un ķirurga kompetencei