Maskavas forštates ekspedīcija „Pa garnadža pēdām”

Lāčp

lēša i

ela

Jēkabpils iela

Satekles iela

Valm

ieras

iela

Bruņinieku iela

Vago

nu ie

la

Matīsa iela

Vietalvas iela

Mazā M

atīsa ielaPērnavas iela

Lazdonas iela

Daugavpils iela

Kalna iela

Ludzas iela

Maz

ā Ka

lna

iela Viļānu iela

Lauvas iela

Līksnas iela

Sarkanā iela

Mazā Krasta iela

Varš

avas

iela

Krasta iela

Salu

tilts

Pirts iela

Tom

a ie

la

Lomonosova iela

Dzirnavu iela

Dzirn

avu i

ela

Gogoļa iela

Satekles ielaTu

rgeņe

va ie

la

Elijas iela

Strūgu iela

Maskavas iela

Maskavas iela

1

2

3

67

8

4

5

9

10

11

1215

13

14

Lāčp

lēša i

ela

Jēkabpils iela

Satekles ielaVa

lmier

as ie

la

Bruņinieku iela

Vago

nu ie

la

Matīsa iela

Vietalvas iela

Mazā M

atīsa ielaPērnavas iela

Lazdonas ielaDaugavpils iela

Kalna iela

Ludzas iela

Maz

ā Ka

lna

iela Viļānu iela

Lauvas iela

Līksnas iela

Sarkanā iela

Mazā Krasta iela

Varš

avas

iela

Krasta iela

Salu

tilts

Pirts iela

Tom

a ie

la

Lomonosova iela

Dzirnavu iela

Dzirn

avu i

ela

Gogoļa iela

Satekles iela

Turge

ņeva

iela

Elijas iela

Strūgu iela

Maskavas iela

Maskavas iela

1

2

3

67

8

4

5

9

10

11

1215

13

14

1 Dvīņu ūdenstorņi

Līdz ar pilsētas ūdensvada attīstību radās vajadzība būvēt ūdenstorņus, kas ūdensapgādes tīklā nodrošinātu nepieciešamo spiedienu, un no 1896. līdz 1897. gadam Mazajā Matīsa ielā 2 tika uzbūvēti divi ūdenstorņi. Šie inženiera Oto Intces projektētie torņi ir paši vecākie ūdenstorņi Rīgā. Tie darbojās līdz 1905. gadam, un pašlaik to rezervuāri ir tukši.Šīs būves, kas ir labi saredzamas pilsētas kopējā ainavā, iezīmē pilsētas centra un Maskavas forštates robežu un ir uzskatāmas par pašiem pievilcīgākajiem pilsētas komunālās saimniecības elementiem. Ūdenstorņu augstums ir 47 metri virs jūras līmeņa, un katra torņa rezervuāra tilpums ir 1600 kubikmetru. 1998. gadā šie ūdenstorņi tika iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras piemi-nekļu sarakstā.

2 Vagonu parks

Vagonu parks ir stacija dzelzceļa līnijā Rīga-Daugavpils. Jau 30. gados šeit pastāvēja stacija Kalpaka parks, kuru toreiz savām vajadzībām lietoja vagonu šķirošanas parka darbinieki. 1945. gadā stacijai tika piešķirts tās pašreizējais nosaukumus – Vagonu parks. Blakus stacijai atradās Pasažieru vagonu depo (tagad Vagonu remonts), kas nodrošināja pasažieru vilcienu vagonu apkopi un remontdarbus. No 1960. līdz 1962. gadam blakus depo tika uzbūvēts elektrovil-cienu remonta cehs Zasulauka motorvagonu depo, bet 1963. gadā tika uzbūvēts arī dīzeļvilcienu apskates un aprīkošanas punkts.

3 Ludzas iela 69

Pēc Latvijas teritorijas okupācijas 1941. gadā vācu vara noteica ebreju tiesību ierobežojumus, to skaitā aizliedza viņiem ierasties uz sabiedriskiem pasāku-miem, lietot sabiedrisko transportu un iet pa ietvi. Drīz vien ebreji tika padzīti no mājām un piespiedu kārtā pārvietoti uz īpašu pilsētas kvartālu – geto, no kura viņi drīkstēja doties tikai uz norādīto darba vietu un atpakaļ. Lai pilnībā izolētu geto dzīvojošos, ap tā teritoriju tika novilkts dzeloņstiepļu žogs ar brīdinājuma uzrakstiem, kas vēstīja, ka uz žoga šķērsotājiem tiks šauts bez brīdinājuma.Lielā geto teritorija atradās starp Maskavas, Jersikas, Ebreju, Līksnas, Lauvas, Lielā Kalna, Katoļu, Jēkabpils un Lāčplēša ielu – geto aizņēma gandrīz pusi mūsdienu Maskavas forštates teritorijas. Kādreiz šajā teritorijā dzīvoja 13 000 cilvēku, bet pēc geto vārtu slēgšanas 1941. gada 25. oktobrī tajā bija piespiedu kārtā izmitināti 29 602 cilvēki.No 1941. līdz 1943. gadam šajā ēkā Ludzas ielā 69 darbojās Mazā geto aptieka.

4 Vecie ebreju kapi

Līksnas ielā 2/4, kur pašlaik ir parks, kādreiz atradās ebreju kapsēta. Tas bija pirmais zemes gabals, kuru ebrejiem izdevās iegūt Rīgā. Līdz pat 17.gs. Sākumam Rīgā dzīvojošie ebreji savus mirušos veda apglabāt uz Poliju, vēlāk uz ebreju kapiem Jelgavā. 1725. gadā vietējās varas iestādes beidzot piešķīra šo zemesgabalu ebreju kapu izveidei.Pēc Otrā pasaules kara Vecie ebreju kapi pakāpeniski panīka – sadrupa kapsē-tas ķieģeļu sienas, tika aiznesti kapakmeņi, 60. gados kapsēta tika nolīdzināta līdz ar zemi, lai ierīkotu Komunistisko brigāžu parku.1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas parks tika oficiāli pārdēvēts par Vecajiem ebreju kapiem. 1994. gadā parkā tika uzstādīts piemiņas akmens un rekonstruētas kāpnes vietā, kur agrāk atradās ieeja kapsētā. 2007. gadā Rīgas pašvaldība uzstādīja vēl vienu piemiņas akmeni Lomonosova un Ebreju ielas stūrī.

5 Maskavas dārzs

Šajā vietā Maskavas un Balvu ielas stūrī parka ierīkošana tika sākta jau 1937. gadā. Andreja Zeidaka projektētajā Latgales dārzā 9,5 hektāru teritorijā bija plānots izvietot plašus zālienus sauļošanās vajadzībām, bradājamo baseinu, rotaļu laukumu bērniem, lielu strūklaku ar ūdens baseinu aptuveni 16 m diametrā, kā arī koncertlaukumu un estrādi. Līdz Otrajam pasaules karam visas ieceres netika realizētas – tika iestādīti koki un krūmi, kā arī izveidoti celiņi un uzbūvēts bradājamais baseins.Kara laikā liela daļa apstādījumu un koku iznīka, bet plašais zāliens tika pārvērsts par nolaistiem futbola laukumiem, tāpēc vēlāk tajā tika iestādīti koki. 1965. gadā nu jau Maskavas dārza teritorijā tika uzcelta Sporta manēža un autostāvvieta, pilnībā mainot dārza plānojumu un pielietojumu – tas kļuva par apzaļumotu teritoriju sabiedriskas ēkas priekšā.Maskavas dārzu plānots labiekārtot, un naudu šim projektam ir apsolījusi Krievijas galvaspilsētas Maskavas pašvaldība.

6 Sarkanā kalniņa tirgus

Laukumā, kuru ierobežo Jersikas, Maskavas un Mazās Kalna iela, 1861. gadā tika atklāts Sarkanā kalniņa tirgus, kur darbojās zirgu, siena un malkas tirgus. Tirgus nosaukuma izvēli ir būtiski ietekmējusi šajā rajonā aktīvā vecticīb-nieku kopiena. Ar nosaukumu „Sarkanais kalniņš” (arī „Fomina svētdiena”) tika apzīmēti senslāvu pagānu saules sagaidīšanas pavasara svētki, kuriem bija raksturīgas spēles un rotaļas kalna galā. Tolaik tirgus laukums atradās Daugavas senkrastā un lieldienās vecticībnieki no kalniņa ripināja olas.Tirgus izveidošanos šajā vietā veicināja fakts, ka 19.gs. šis laukums atradās ārpus pilsētas robežām, tāpēc uz šeit veikto tirdzniecību neattiecās pilsētas nodevas. To izmantoja zemnieki, kas šajā vietā no vezumiem lēti pārdeva savu produkciju. Pēc Otrā pasaules kara tirgus sāka nīkuļot un drīz vien tika slēgts.1874. gadā Rīgā tika atklāta omnibusu satiksme un Sarkanais kalniņš kļuva par vienu no omnibusu līnijas galapunktiem. No šejienes varēja nokļūt līdz pat Rātslaukumam. 1882. gadā omnibusus nomainīja zirgu tramvajs, taču galapunkts savu vietu nemainīja. Kā veltījums omnibusu satiksmei Rīgā 2009. gadā šajā laukumā tika uzstādīta Andra Vārpas veidotā skulptūra „Omnibuss”.

7 Jersikas iela 19

Šī ēka ir celta 1882. gadā pēc arhitekta Viktora de Grabbes projekta. Ēkas pasūtītājs bija miesnieka meistars un tirgotājs Nikolajs Vasīlija dēls Bogsanovs, kura specifiskās nodarbošanās dēļ 1893. gadā ēkas pagalmā tika ierīkota lopkautuve, bet 1896. gadā tika uzbūvēta īpaša ēka ādu žāvēšanai, zem kuras grīdas bija izveidota speciāla malkas apkures sistēma. Ēka ir koka savrupmāja, tās fasādi rotā izteiksmīga dzega, kuru balsta deko-ratīvas koka konsoles. Logu apdare ir retums koka arhitektūrā, jo noapaļotās augšējās daļas izveidošana bija sarežģīts tehnoloģiskais process. Ēka ir pārsteidzoši labi saglabājusies līdz mūsdienām – laika gaitā ir cietis vienīgi durvju virslogs un mansarda logi.

8 Latvijas Kultūras akadēmija

Saskaņā ar nostāstiem ēka Ludzas ielā 24 tika celta kā klosteris, par ko varētu liecināt ēkas plašais kvadrātveida iekšpagalms jeb klostera dārzs, taču precīzu ziņu par šo faktu nav. 19.gs. 80. gadu vidū šajā ēkā tika izveidots Reinholda Šmēlinga projektētais ugunsdzēsēju depo. 20.gs. 40. gados šī ēka kopā ar pārējo Ludzas ielu tika iekļauta Rīgas geto teritorijā. 50. gados lielajā zālē esot darbojies kinoteātris, taču kopš 1990. gada šeit mājo Latvijas Kultūras akadēmija.

9 Grebenščikova vecticībnieku lūgšanas nams

Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams Mazajā Krasta ielā 73 ir ne tikai lielākais vecticībnieku dievnams Latvijā, bet arī visā pasaulē. Turklāt mūsdienās tajā darbojas arī pasaulē lielākā vecticībnieku draudze, kas apvieno aptuveni 25 000 ticīgo.Mūsdienās redzamā bizantiešu arhitektūras stilam līdzīgā mūra ēka ir celta, pārbūvēta un papildināta laikā no 1814. līdz 1884. gadam, taču jūgendstila tornis ar apzeltīto sīpola formas kupolu tika uzcelts 1905. gadā pēc cara Nikolaja II izdotā manifesta par ticības brīvību.Savu tagadējo nosaukumu dievnams ieguva 1826. gadā, kad tas tika pār-dēvēts tirgotāja A.P. Grebenščikova vārdā, godinot tirgotāju Aleksandru Grebenščikovu, kurš 18.gs. sākumā materiāli atbalstīja Rīgas vecticībnieku kopienas izaugsmi.

10 Cilnis „Impērija”

Mākslinieka Gintera Krumholca radītais cilnis „Impērija” Mazājā Krasta ielā zem Salu tilta tika uzstādīts 2007. gadā Rīgas svētku laikā īstenotā mākslas projekta „Speķa ielas republika” ietvaros. Šī projekta iedvesmas avots bija mazā Speķa iela, kas atrodas starp Mazo Krasta ielu un Maskavas ielu un kurā nav nevienas mājas.Cilnī „Impērija” attēlots populārais motīvs ar vilceni, kas zīda divus bērnus – Romu un Remulu, kas saskaņā ar leģendu ir dibinājuši Romu. Ieskatoties vērī-gāk, var pamanīt, ka mākslinieks nav precīzi ievērojis slaveno motīvu – bērni ir tērpti uzvalkos un simbolizē tuklus ierēdņus pie bezmaksas piena upes.

11 Rīgas Horālās sinagogas drupas

Šajā vietā Gogoļa un Dzirnavu ielas stūrī kādreiz atradās Rīgas Horālā sinagoga, kas līdz Otrajam pasaules karam bija lielākā Rīgā. Sinagoga tika uzcelta 1871. gadā un kļuva slavena ar saviem kantoniem un koriem, kuru dziedājumus uz sinagogu nāca klausīties arī citu reliģiju pārstāvji.Pēc nacistu armijas iebrukšanas Rīgā 1941. gada 4. jūlijā sinagoga tika node-dzināta kopā ar tajā esošajiem cilvēkiem. Par bojāgājušo ebreju skaitu ziņas ir atšķirīgas, un dažādos avotos to skaits svārstās no dažiem simtiem līdz diviem tūkstošiem cilvēku. Vietējiem ugunsdzēsējiem bija uzdots uzraudzīt sinagogas degšanu un nepieļaut uguns pārmešanos uz blakus ēkām, taču glābt sinagogu viņiem bija aizliegts.Pēc kara nodegušās sinagogas drupas tika nolīdzinātas un šajā vietā tika iz-veidots skvērs. 1988. gadā šajā vietā tika uzstādīta piemiņas zīme un izveidots memoriāls, par pamatu izmantojot sinagogas drupas. 2007. gadā šajā vietā tika atklāts piemineklis Žanim Lipkem un un citiem ebreju glābējiem Otrā pasaules kara laikā – ar balstiem nostiprinātā siena simbolizē ebreju tautas apdraudēju-mu, kuru novērš balsti, uz kuriem ir iegravēti visu glābēju vārdi.

12 Sv. Jēzus baznīca

Svētā Jēzus luterāņu baznīca ir lielākā koka celtne Latvijā un viena no lielāka-jām koka baznīcām Eiropā. No 1818. līdz 1822. gadam pēc arhitekta Kristiāna Frīdriha Breitkreica projekta celtā astoņstūruguļbūve pēc skaita ir ceturtā Sv. Jēzus baznīcas ēka. Iepriekšējās trīs ēkas tika nodedzinātas dažādu karu laikā. Piemēram, pirmās baznīcas ēkas pamatakmens tika likts 1635. gadā, taču jau 1654. gadā to nodedzināja Krievijas cara karapulki.Interesants ir fakts, ka visas dievnama koka konstrukcijas ir sastiprinātas, izmantojot koka tapas, kuru noturība līdz pat mūsdienām liecina par 19.gs. sākuma būvnieku augsto profesionalitāti.

13 Spīķeri

Kopš 14.gs. Spīķeru kvartāls iepretim Rīgas Centrāltirgum kalpoja kā kuģu kravu iekraušanas un izkraušanas vieta. Mūsdienās redzamo noliktavu kvartāls izveidojās no 1860. līdz 1880. gadam, kad šajā teritorijā un pašreizējā Centrāltirgus teritorijā pavisam tika uzceltas 58 sarkano ķieģeļu noliktavas jeb spīķeri. Līdz mūsdienām gan ir saglabājušās tikai 13 ēkas.Attīstoties dzelzceļa kravu pārvadājumiem, Spīķeru noliktavas kļuva pārāk mazas visu kravu uzglabāšanai, tāpēc to nozīme sāka strauji samazināties. Toreizējie spīķeru īpašnieki centās iet līdzi laikam, noliktavas pielāgojot infrastruktūras izmaiņām un pārbūvējot par dzīvojamajām ēkām, taču savu nozīmīgo lomu tās tā arī neatguva. Daļa noliktavu tika nojauktas Krasta ielas būvniecības laikā, bet lielākā daļa tika nojauktas, būvējot Centrāltirgu.Mūsdienās Spīķeru kvartāla noliktavas ir restaurētas un tajās darbojas dažādi ar kultūru un radošumu saistīti uzņēmumi un iestādes, piemēram, laikmetī-gās mākslas muzejs „kim?”, Rīgas Geto muzejs, Spīķeru koncertzāle, teātris „Dirty Deal Teatro”, tāpēc mūsdienās šis kvartāls tiek dēvēts par Spīķeru radošo kvartālu.

14 Rīgas Centrāltirgus

1930. gadā atklātais Rīgas Centrāltirgus darbības sākumā bija lielākais un modernākais tirgus pasaulē, un tas joprojām ir viens no lielākajiem tirgus laukumiem Eiropas pilsētu centros un ir kļuvis par nozīmīgu Rīgas pilsētvides ainavas elementu. Tirgus galvenās ēkas ir pieci paviljoni, kas Pirmā pasaules kara laikā tika būvēti kā Ķeizariskās Vācijas armijas cepelīnu angāri. Otrā pasaules kara laikā, kad Rīgu bija okupējis Vācijas karaspēks, Centrāltirgus atkal tika izmantots armijas vajadzībām un divi angāri tika pārbūvēti par motorizētās kara tehnikas dzinēju remonta cehu.Pēc Otrā pasaules kara Rīgas Centrāltirgus vietējā presē tika slavēts kā labākais tirgus Padomju Savienībā un darbdienā tas apkalpoja aptuveni 60 000 pircēju, bet brīvdienā - aptuveni 100 000.1998. gadā Centrāltirgus kopā ar Vecrīgu tika iekļauts „UNESCO” Pasaules mantojuma sarakstā.

15 Kafejnīca “Cafe Dali”

Šī mākslas telpa/kafejnīca Spīķeros durvis ir vērusi tikai 2014. gada aprīlī, tāpēc šīs vietas stāsts vēl nav uzrakstīts, taču potenciāls ir. Jaunās kafejnīcas pamatā ir labas kafijas dzērieni un radoša, mākslinieciska atmosfēra. Slavenā spāņu sirreālista vārdā nosauktajā kafejnīcā tiks rīkoti dažādi ar mākslu saistīti pasākumi, izstādes un ekspozīcijas.

Informācijas avoti

geocaching.comvietas.lv

ldz.lvlv.wikipedia.org

vesture.eucitariga.lv

riga2011.thecelotajs.comapkaimes.lv

rigasaustrumi.lvlka.edu.lv

anothertravelguide.lvilustretavesture.lv

spikeri.lvliveriga.com

arterritory.com

Izpēti arī citas Rīgas apkaimeswww.irir.lv/ekspedicijas