2012. gada decembris

Ðogad topâ disko ritmi

UZVARÇTÂJU DEJA (CENTRÂ LAURA ÐULCE, 2.RINDÂ PA KREISI - LAIMONIS ZAÈS) Foto: U.Dobelis

Liepâjas Universitâtç nav rimis– jau otro gadu pçc kârtasLiepâjas Universitâtes aktuzâli iekustinâja konkurss „De-jo ar pasniedzçju”. Lîdz 9.novembrim astoòi dejotâjupâri mçnesi gatavoja savuspriekðnesumus. Visi konkur-sa dalîbnieki saòçma daþâdasnominâci jas, bet maksimâlopunktu skaitu ieguva un uz-varas laurus plûca – LauraÐulce un Laimonis Zaès.

Ðogad, gluþi tâpat kâ pçrn,pasâkumu vadîja idejas autore ElitaMedne, taèu ðoreiz viòai palîgânâca Agnis Timermanis. Jau paðavakara sâkumâ abi vadîtâji spçjapârsteigt publiku, paziòojot, kaviens no þûrijas pârstâvjiem bûsslavenais ðova „Okartes skatuve”dal îbnieks Kaðers. Þûr i jâ b i ja

MONTA KURGANE tautisko deju kolektîvu vadîtâjaVaiva Kjursa, pieauguðo deju stu-dijas pasniedzçja Darja Jakovenko,„Dejo ar pasniedzçju 2011” ðovadeju trenere Rita Bruþe un „Dejoar pasniedzçju 2011” laureâte GitaGiròus.

Atklâjot konkursa finâlu, labavçlçjumus un motivçjoðus vârdusarî teica Liepâjas Universitâtesrektors Jânis Rimðâns. Viòð uztei-ca pasâkumu, nosaucot to pardrosmîgu. Tam sekoja visu dalîb-n ieku kopîgs pr iekðnesums –fokstrots, kuram horeogrâf i juveidoja viena no ðî gada dejutrenerçm Zane Kugrçna. Jau paðâsâkumâ skatîtâji pârus pavadîja arlielâm ovâcijâm. Un ðie pâri bija„Komunikâcijas vadîbas” studenteLaura Ðulce un LiepU Matemâtikaszinâtòu un informâcijas tehnoloìijuinstitûta tehniíis Laimonis Zaès,studiju programmas „Sporta undeju skolotâjs” studente Egita

Barovska un ERASMUS studentsAslans Doganajs, pasniedzçjaVineta Laiveniece un studiju pro-grammas „Sporta un deju sko-lotâjs” students Jânis Anðkçvics,Liepâjas Centrâlâs zinâtniskâsbibliotçkas vadîtâja Ilga Erba unERASMUS students Roberts Pðe-nica, studiju programmas „Sportaun deju skolotâjs” studente AgnijaTiltniece un pasniedzçjs MaksimsÞigunovs, LiepU darbiniece IevaDzerkale un studiju programmas„Fizika” students Klâvs Gûtmanis,studiju programmas „Tûrisma va-dîba” studente Gita Stepanovièa unLiepU asistents Patriks Morevs, kâarî netradicionâlo deju studijas„Arabeska” vadîtâja Zita Valka unstudiju programmas „Fizika” stu-dents Uldis Þaims. Aktîvos un tikïoti daþâdos dejotâju pârus saga-tavoja „Komunikâcijas vadîbas” 2.kursa studente un savas dejustudi jas „Glamorous” vadî tâ jaLaura Giptere, tautas deju kolektîva„Banga” vadîtâja Kristîne Finka,„Komunikâcijas vadîbas” 4. kursastudents Rihards Ïesins, jauiepriekð pieminçtâ deju studijasvadîtâja Zane Kugrçna un Dejasteâtra kompânijas "Stars' Well"dejotâja Daira Kârkliòa.

Pirms vçl katrs pâris râdîjasavu individuâlo, mçneða laikâsagatavoto sniegumu, uz skatuveskâpa vairâki dejotâji, lai iesildîtupubliku tâlâkajiem notikumiem.

Vispirms skatîtâjus priecçja Liepâ-jas baleta un deju studijas baletapriekðnesums, tam sekoja DarjasJakovenko mazo dejotâju priekð-nesums, un to v isu noslçdzapasâkuma „Dejo ar pasniedzçju2011” 3. vietas ieguvçju – pa-sniedzçjas Ineses Leitânes unstudenta Aivja Karzona – priekðne-sums.

Kad þûri ja bi ja devusi savusvçtîbu pasâkumam, varçja sâktiesindiv iduâl ie pr iekðnesumi. Kâpirmie uzstâjâs Ilga Erba un ERAS-MUS apmaiòas programmas stu-dents Roberts Pðenica, kuri dejojaïoti latviskâ noskaòâ dziesmas „Viòidejoja vienu vasaru” pavadîjumâ.Þûrija par priekðnesumu izteicâsïoti pozitîvi, taèu maksimâlam punktuskaitam nepietika, vienîgi Kaðersneskopojâs un pâr im pieðíîralielâko punktu skaitu – pieci. Pâ-rçjâs þûr i jas locekles pieðíîraèetrus punktus. Nâkamie uz ska-tuvi devâs Zita Valka un UldisÞaims, kas publiku iekvçlinâja arkarstasinîg iem tango r i tmiem,tâdçjâdi no þûr i jas izpelnot iesmaksimâlo punktu skaitu – 25. Parvienu punktu mazâk, 24 punktus,ieguva treðais pâris Egita Barov-ska un ERASMUS apmaiòas prog-rammas students Aslans Doga-najs, kuru enerìiskâ deja uzrunâjapubliku. Ðî deja lîdz galam vienîgoneuzrunâja pieredzçjuðo þûrijas

Turpinâjums 5.lpp

d Sapòainâkais pâris – Ilga Erba un Roberts Pðenicad Impulsîvâkais pâris – Zita Valka un Uldis Þaimsd Satraucoðâkais pâris – Egita Barovska un Aslans Doganajsd Dzirksteïojoðâkais pâris – Gita Stepanovièa un Patriks Morevsd Romantiskâkais pâris – Ieva Dzerkale un Klâvs Gûtmanisd Apíçrîgâkais pâris – Vineta Laiveniece un Jânis Anðkçvicsd Atraktîvâkais pâris – Laura Ðulce un Laimonis Zaèsd Amizantâkais pâris – Agnija Tiltniece un Maksims Þigunovs

No

vçla

m s

irsn

îgu

s s

vçtk

us!

AKTUÂLI 2012. gada decembris 2

Lielisks veids, kâ palîdzçt...Decembra sâkumâ bija iespçjakâdam palîdzçt, piedaloties ikga-dçjâ donoru dienâ un ziedojotasinis. Tâpat kâ iepriekð, arî ðogadatsaucîba bija liela, nâcâs gaidît patgarâs rindâs, lai uzzinâtu, vai esipietiekami vesels un varçtu bûtdonors.

6. decembra saulainajâ rîtâ, dodo-ties uz universitâti, varçja redzçt jaupirmo donoru dienas vçstnesi – Valstsasinsdonoru centra autobusu. Tâlâkceïð veda uz Liepâjas Universitâtes otrostâvu, kurâ bija ieraduðies daudzcilvçku.

Jau pirms oficiâlâ donoru dienassâkuma (pulksten 10.30) bija izveido-jusies gara ïauþu rinda. Starp atnâcçjiempârsvarâ bija sastopami LiepâjasUniversitâtes studenti, bet netrûka arîpasniedzçju. Bija ieraduðies arî cilvçki,kuriem ar universitâti ikdienâ navnekâdas saistîbas, bet kuri vienkârðivçlçjâs izdarît labu darbu.

Aptaujâjot rindâ sçdoðos cilvçkus,vairumam bija viena un tâ pati atbilde:„Es vçlos kâdam palîdzçt.” „Komuni-kâcijas vadîbas” otrâ kursa studenteLaura Balcere atzina, ka ðis labais darbsviòai ir kâ tradîcija, kura aizsâkusiespirmajâ kursâ kopâ ar kursabiedriem.

MONTA KURGANE

Foto: M.Kurgane

„Ziemassvçtku laikâ jâpalîdz,” teicLaura. Savukârt „Komunikâcijas vadî-bas” otrâ kursa studente SindijaRorbaha uzsvçra: „Ðis ir lielisks veids,kâ palîdzçt, pagaidâm citâdu iespçjunav, tâpçc izvçlos to darît ðâdâ veidâ.”Pirmâ kursa studente Agnija Tiltnieceno studiju programmas „Sporta un dejuskolotâjs” atzina – tas ir veselîgi arîpaðam asinsdonoram.

Donoru dienâ ârsti un atbildîgâspersonas strâdâja ïoti operatîvi unrûpçjâs par visas programmas âtrunorisi. Reìistrâcijâ strâdâja vairâkasmedmâsas, kas pieòçma brîvprâtîgosun veica visus nepiecieðamos priekð-darbus, pirms atïâva katram nodot asinis.Diemþçl katram gribçtâjam nebijaiespçjas ziedot asinis – kâdam bija pârâkzems hemoglobîna lîmenis, citam vçlkâda cita problçma, bet visi par zaudçtoiespçju bija sarûgtinâti. Taèu, par spîtitam, nepilnas pusotras stundas laikâjau liela daïa gribçtâju bija paspçjuðinodot asinis. Un katru brîdi cilvçkuskaits rindâs palielinâjâs. Liels cilvçkupieplûdums bija starpbrîdî, kad ieradâstie studenti, kuri vçl apmeklçja lekciju.

Iesaistoties ðajâ akcijâ, cilvçkam tâir arî laba iespçja pârbaudît savuveselîbu, jo katrs, kurð nodevis asinis,pâris dienu vçlâk var zvanît uz bezmak-sas informâcijas tâlruni un uzzinât, vaiar viòa veselîbu viss ir kârtîbâ.

Saldie 16!

Ðogad Liepâjas UniversitâtesStudentu padome sasniedzapilngadîbu un svinîgi to atzîmçjarestorânâ „Vecais kapteinis”.16. jubilejas svinîbas izvçrsâspar jauku notikumu.

Vakara oficiâlajâ daïâ uzrunuteica LiepU 16. SP priekðsçdçtâja ElitaMedne. Ar savu klâtbûtni, uzrunâjotstudentus, pagodinâja arî LiepUrektors Jânis Rimðâns. Savâs atmi-òâs par Studentu padomç pavadîtolaiku dalîjâs arî iepriekðçjie Studentupadomes priekðsçdçtâji – Atis Egliòð-Eglîtis, Agnis Timermanis, Mârtiòð

KARÎNA OZOLIÒA

Gineitis un Mârtiòð Jansons.Sveikt Studentu padomi bija iera-

duðies SP vecbiedri, paðreizçjie biedriun aktîvisti, kâ arî LiepU studentuapmaiòas programmas ERASMUSstudenti. Uz pasâkumu ieradâs arîstudenti no Latvijas Lauksaimniecîbasuniversitâtes un Rîgas Tehniskâsuniversitâtes. Viesi bija sajûsmâ un

Foto: no LiepU arhîvaSTUDENTU PADOME UN VIESI

SVEICIENS LIEPÂJAS UNIVERSITÂTES STUDENTU PADOMEI DZIM-ÐANAS DIENÂ NO LATVIJAS LAUKSAIMNIECÎBAS UNIVERSITÂTES UNRÎGAS TEHNISKÂS UNIVERSITÂTES VIESIEM

izteica vçlmi arî turpmâk pievienotiesðâdos pasâkumos.

Svinîgâs daïas izskaòâ viesi tikaaicinâti pie uzkodu galda. Vakaragaitâ studenti varçja kavçties atmiòâs(îpaði ðim vakaram bija izveidota fotosiena) par piedzîvoto vairâku gadugarumâ. No plkst. 22.00 viesusizklaidçja muzikâlâ apvienîba „Duets”.

Viesos pârstâvji no IZM

23. novembrî Liepâjas Universi-tâtç notika tikðanâs ar Izglîtîbasun zinâtnes ministri jas (IZM)parlamentâro sekretâri InguVanagu.

Klâtesoðie tika informçti, kaIzglîtîbas un zinâtnes ministrijasalternatîvais augstâkâs izglîtîbasprogrammu vçrtçjums ðobrîd ir“iesaldçts”, jo to izvçrtç audits. Kâpaskaidroja I. Vanaga, alternatîvaisnovçrtçjums radâs, jo IZM konsta-tçja virkni nepilnîbu AIP novçrtçjumâ– nav argumentçta 17 no 62 kritçrijuatlase un ðo kritçriju noteikðana par"galvenajiem".

IZM parlamentârâ sekretârenoliedza apgalvojumu, ka Augstskolupadomçs (AP) darbosies neprofe-sionâïi, jo, piemçram, Darba devçjukonfederâcijas pârstâvji pârzinasavu nozaru specifiku. Viòasprât,vairâkos aspektos augstskolu auto-nomija ir aizgâjusi galçjîbâs, îpaðifinanðu izlietojumâ. AP kompetencçbûs izstrâdât stratçìiju un finansç-juma izlietojumu, bet Darba devçjukonfederâci jas pârstâvj i varçssekmçt cieðâku sasaisti ar darbatirgu.

Uz jautâjumu, vai valsts lîmenî irpçtîts darba tirgus, cik un kâdâsspecialitâtçs valsts tautsaimiecîbaibûtu nepiecieðami speciâlisti, I.Va-naga atbi ldçja, ka Ekonomikasministrija veic statistikas metodo-loìiju, bet gan îstermiòa, gan ilgter-miòa prognozçs piedalâs arî IZM.Diemþçl ar nozaru ekspertu pado-mes lîdzdalîbu bijusi zinâma aizíer-ðanâs. Viòasprât, t i rgus izpçtejâveic daþâdos lîmeòos.

Uz jautâjumu, kâda ir ministrijastaktika attiecîbâ uz jaunu studijuprogrammu ievieðanu,I. Vanagaatbildçja, ka IZM nepiedalâs finanðupârdalç, tâdçï reâlâkais, ko augst-

ILZE ANNA

skolas var darît, ir veikt finanðuiekðçjo pârdali îstermiòâ.

Tâpat I . Vanaga atzina, kanacionâlajâ attîstîbas plânâ augstâ-kajai izglîtîbai pievçrsta nepietie-kama nozîme. Viòas ieteikumsuniversitâtes pârstâvjiem – aktîvâkuzrunât skolçnus, nepazaudçtkontaktus ar absolventiem, bet, laipiesaistî tu ârzemju studentus,veidot uzskatâmâku informatîvodatu bâzi – gan par sadzîvesapstâkïiem dienesta viesnîcâ, gandaþâdâm izmaksâm, gan bibliotçkâmutt. I. Vanaga nenoliedza, ka daþvietvispârizglîtojoðâs skolâs modernâstehnoloìijas klasçs ir pat augstâkâlîmenî nekâ auditorijâs augstskolâs,tâpat dienesta viesnîcu aprîkojumsnebût nav labâkajâ kvalitâtç.

Uz jautâjumu par ministra sliktokomunikâciju ar augstskolâm I.Va-naga atbildçja: augstâíâs izglîtîbaskvalitâtes paaugstinâðanâ iein-teresçts ir ne tikai ministrs, bet arîciti IZM pârstâvji. Viòa aicinâjavçrsties ar daþâdiem jautâjumiemgan pie viòas, gan citiem atbil-dîgajiem darbiniekiem.

Publicitâtes foto

Pieteikties janvâra mçneðbiïetei var lîdz 17.decembrim uz e-pastu.

Samaksât varçs: 18. decembrî no plkst. 16.00-

17.30 un 19. decembrî no plkst. 13.30-15.30.

Saòemt varçs: 27. un 28. decembrî (laiki tiks

precizçti).

Seko tviterî - @menesbiletes

PIEREDZE2012. gada decembris3

Viesos pârstâvji no IZM

Vçlçjos saprast, cik daudz esmu spçjîga izdarît

Cik ilgi jau esi godpilnajâ amatâun vadi visus LiepU studentus?Oficiâli amatâ esmu kopð aprîïa, tâtad– nedaudz vairâk par pusgadu.

Kas nozîmîgs lîdz ðim ir pa-veikts?Nokomplektçta Studentu padomeskomanda, izveidotas daþâdas pro-grammas, virzieni, kuros darbo-jamies, jo viens visu nevar izdarît.Manuprât, ir labi, ja blakus ir spçcîgaun laba komanda, kas zina, ko vçlasLiepU darît.Mums ir liels prieks, ka ðogad pirmoreizi norisinâjâs gada balva LiepU SP,kurâ izvirzîjâm vairâkas nominâcijas.Visi universitâtes darbinieki unstudenti varçja izvirzît savus kandi-dâtus daþâdâs nominâcijâs. Svinî-gajâ ceremonijâ, kas norisinâjâsaprîlî, tika sveikts Gada pasniedzçjs,kâ arî atbalstîtâjs utt.Ðogad septembrî tika uzòemti jaunieaktîvisti un domâjam rîkot vçl otrupapilduzòemðanu, lai SP ir plaða untiek pârstâvçtas visas fakultâtes unstudiju programmas. Tad redzesloksbûs daudz plaðâks. Aicinâm pie-vienoties visus, kas vçlas aktîvidarboties, lai studiju laiks bûtuinteresants un piepildîts.

Iedibinâjâm vakara diskusiju ciklu,kurâ tiekas LiepU vadîba, pasniedzçji,studenti, lai pârrunâtu daþâdasaktuâlas tçmas. Bijusi jau diskusijapar studijâm, par dienesta viesnîcuun citâm çkâm, par finanðu sadali.Gaidîsim studentu aktivitâti, jo ceram,

KARÎNA OZOLIÒA

Intervija ar Studentu padomes priekðsçdçtâju Elitu MedniMONTA KURGANE ka diskusijas bûs ïoti lietderîgas,

uzlabos komunikâciju starp vadîbu,pasniedzçjiem un studentiem.

Ko vçlies ieviest vçl nebijuðu?Komanda ir mainîjusies. Maz ir palicisveco biedru, kuri reâli zina, kas un kâir jâdara. Ðobrîd ir vairâk tâda kâsavstarpçjâ iepazîðanâs virzienuvadîtâjiem ar jaunajiem aktîvistiem, laiviòi saprastu kur, pie kâ jâvçrðas ariesniegumiem utt.Ir tradîcijas, kuras veidojuðâs ilgusgadus un kuras negrasâmies mainît,bet tikai uzlabot kvalitâti, apjomus.

Kâdas vçl ir idejas, plâni, pro-jekti?Jau otro gadu turpinâm bût dejiskâkâuniversitâte un rîkot konkursu „Dejoar pasniedzçju”. Turpinâsim vakaradiskusijas. Ir jauna iniciatîva sadar-bîbâ ar vides virzienu – Laura Maisiòasadarbîbâ ar Liepâjas dzîvniekupatversmi organizç labdarîbas pasâ-kumu. Ikviens tiek aicinâts ziedotdaþâdas lietas, kuras var noderçtdzîvnieku patversmes iemîtniekiem, –gan avîzes, gan naudu, gan rotaï-lietas.Vçl jaunums – studentu pârstâvim irjâbût arî LiepU augstâkajâ lçmçj-institûcijâ Senâtâ, tâdçï esam izslu-dinâjuði pieteikðanos uz senatoraamatu. Vçlamies, lai studenti aktîvâk

iesaistâs universitâtes procesos unapzinâs, ka ir iespçja izteikt viedokli,arî ko izmainît. Mana iecere ir panâkt,lai studenti saprot, ka viòi var ïotidaudz ko ietekmçt.

Vai esi amatâ jau iejutusies pa

îstam?Studentu padomç darbojos ilgusgadus, bet esmu cilvçks darîtâjs, kurðvar un dara to, kas viòam patîk.Ðobrîd amats prasa lielu atbildîbu unpienâkumu redzçt un dzirdçt visurpar visu un tajâ paðâ laikâ mçìinâtprocesus koordinçt. It kâ ir ïoti grûti,bet patiesîbâ mâcos kaut ko jaunu.Tas ir pats galvenais, kâpçc espiekritu ðim amatam, – lai saprastu,cik daudz esmu spçjîga izdarît.

Kâ kïuvi par Studentu padomesvadîtâju?Studentu padomç esmu èetrus ga-dus, un vienmçr esmu bijusi par to,ka ir jâbût pçctecîbai. Ir jânâk jauniemcilvçkiem ar svaigâm idejâm, bet tajâpaðâ laikâ revolûciju negaidu, ka tagadnâktu pilnîgi neatkarîgi cilvçki, kurinekad mûþâ nav darbojuðies Stu-dentu padomç un vçlçtos kaut kokardinâli mainît.Protams, jebkurð var izveidot savupartiju, atrast sev domubiedrus,tad martâ norisinâs vçlçðanas,kurâs student i , darbinieki , pa-sniedzçj i velk plusiòus un mî-nusiòus. . . Ja i r d ivas vai t r îspart i jas, tad, kuram visvairâkkrustiòu, kïûst par lîderi.Saraksta pirmie 15 ir balsstiesîgie,

Foto: no personîgâ arhîvaELITA AR SAVU SUNI VINNIJU

Studijas un darbu var apvienotStrâdâjoðs students mûsdienâsvairs nav retums, jo tâ kaut maz-liet var atvieglot savu finansiâlosituâciju vai vismaz nopelnît sevkabatas naudu. Lielâkoties stu-denti strâdâ savai apgûstamajaispecialitâtei neatbilstoðâ darbâ,bet ir arî sastopami studenti, kurijau studiju laikâ ir veiksmîgiatraduði darbu izvçlçtajâ profesijâ.Savâ veiksmes stâstâ dalâsRIHARDS ÏESINS no LiepâjasUniversitâtes studiju program-mas „Komunikâcijas vadîbas” 4.kursa.

Veiksme vai centîbaKurð gan no mums nav vçlçjies, lai

maciòâ bûtu kâds lieks lats, ko varçtuiztçrçt mazliet bezrûpîgâk? Taèu, lainopelnîtu ðo lieko latu, protams, ir

nepiecieðams darbs. Par veiksmi-niekiem sevi var saukt studenti, kuriðajos grûtajos ekonomiskajos apstâkïosir spçjuði atrast iespçju nopelnît. Bez

MONTA KURGANE lielas izvçles – vai pârdevçjs veikalâ,vai viesmîlis kafejnîcâ, vai arî apkopçjs.Ir labi, ja ir darbs.

Ir arî tâdi studenti, kuriem studiju laikâveicies atrast darbu savâm studijâmatbilstoðâ jomâ. Viòiem izdevies pierâdîtsavas spçjas, par spîti mazajai pie-redzei, tâdçjâdi iegûstot arî darbadevçju uzticîbu. Viens no ðâdiemstudentiem ir „Komunikâcijas vadîbas”4. kursa masu mediju vadîbas novirzienastudents Rihards Ïesins. Vçlamiesuzzinât, vai viegli klauvçt pie redakcijudurvîm.

Rihards stâsta, ka darbu laikraksta„Kurzemes Vârds” redakcijas Sportanodaïâ uzsâcis jau pirmâ kursa beigâs,sâkumâ darot mazâkus darbiòus unatvaïinâjuma laikâ aizstâjot citusdarbiniekus. Pa ðiem gadiem spçjis sevipierâdît, tâpçc veiksmîgi turpina þurnâ-lista karjeru. Uz jautâjumu, kâ likt seviuzklausît un tikt pie darba, Rihards atklâj,ka palîdzçjusi LiepU pasniedzçja un„Kurzemes Vârda” projektu vadîtâjaAnda Pûce, kura viòu ieteikusi kâpotenciâlu jauno darbinieku. Kadieradies redakcijâ, toreizçjais valdespriekðsçdçtâjs Edgars Lûsçns licisRihardam tajâ paðâ dienâ uzrakstît pârisrakstu. Pârbaudi veiksmîgi izturçjis!

Ja ir iespçja – jâmçìinaNoteikti daudziem studentiem bijusi

iespçja jau studiju laikâ strâdât studijâmatbilstoðajâ jomâ, tikai ne visi to irizmantojuði. Iemesls tam var bût,piemçram, ticîbas trûkums saviemspçkiem vai arî vçlme vispirms pilnîbâpievçrsties mâcîbâm. Rihards iesakanepalaist garâm un izmantot iespçjuiegût praktisku pieredzi. Viòð atzîst, kaviòam bijis viegli apvienot darbu armâcîbâm, jo raksti top vakaros, kad navlekciju, kâ arî mâcîbu grafiks nav tik ïoti Foto: no personîgâ arhîva

<< Mana iecere

ir panâkt, lai

studenti saprot,

ka viòi var ïoti

daudz ko

ietekmçt >>

<< Esmu cilvçks darîtâjs, kurð var un

dara to, kas viòam patîk >>viòi pieòem lçmumus, ko darîs,kâda bûs stratçìija. Mani uzrunâja,iedroðinâja, lai mçìinu.

Bij i pârl iecinâta, ka t ieðâmvçlies to darît?Protams, pârdomâju, bet tas vairâksaistîts ar tâlâkajiem plâniem, jo vçlnezinu, ko darîðu nâkotnç.

Ko mums, LiepU studentiem,novçli, ko iesaki?Vçlos, lai noritçtu kopçjais dialogs,lai ir saturîgas diskusijas. Tikaikopîgiem spçkiem varam uzlabotsavu universitâti. Veidosim savuaugstskolu kopâ! Lai arî ikdienâlekcijas notiek vairâkâs çkâs, tomçruniversitâte visiem ir LiepU.

<< Rihards atklâj,

ka palîdzçjusi

LiepU

pasniedzçja un

"Kurzemes

Vârda" projektu

vadîtâja Anda

Pûce >>

noslogots. Tâdçjâdi nav problçmas nedarbâ, ne universitâtç. Viòð gan piebilst,ka tas reizçm ietekmçjis kâdu laikâneizpildîtu mâjas darbu.

Runâjot par nâkotnes nodomiem,Rihards Ïesins savas spçjas labprâtvçlçtos izmçìinât televîzijâ kâ sporta

ziòu diktors. Un par vienu no saviemelkiem viòð nosauc Armandu Puèi, kuraintervijas Rihards skatâs ar baudu unbrînâs, kâdâ veidâ ðis cilvçks spçj nocitiem iegût vajadzîgo informâciju. Kâotru autoritâti viòð nosauc AnatolijuKreipânu, kuru ar smaidu raksturo kâ

<< Mani elki ir Armands Puèe un Anatolijs Kreipâns >>

staigâjoðu þurnâlistikas grâmatu, kurðzina visu par visiem sportistiem un viòuvecmâmiòâm...

Rihards piebilst, ka pats ir dzîvspiemçrs, – ja students vçlas, tadveiksmîgi var apvienot gan mâcîbas,gan darbu.

STUDENTU DZÎVE 2012. gada decembris 4

Studentu iesvçtîbas notikuðas – esam fukði!Tradicionâlâs pirmkursniekuiesvçtîbas fukðu kârtâ ðogadnotika ar îpaðu tematiku parFlinstonu tçmu. Pasâkumu orga-nizçja Liepâjas UniversitâtesStudentu padome sadarbîbâ ar2. kursu studentiem.

Pirmâ kursa studenti kopâ sanâcaLiepU foajç 11. oktobrî, lai demonstrç-tu savus priekðnesumus, bet vçlâk,pieòemot izaicinâjumu, devâs uz

KARÎNA OZOLIÒA dienesta viesnîcu pilnvçrtîgâkaiiesvçtîðanai. Pieredzes bagâtâkiestudenti bija ïoti pacentuðies unizveidojuði sareþìîtus, bet humorapilnus kontrolpunktus, kurus pirmkur-snieki ar prieku izpildîja. Pçc pârbau-dçm visos kontrolpunktos notika lielâzvçresta doðana un pirmkursnieki tikaiecelti Liepâjas Universitâtes stu-dentu kârtâ. Pçc tam sekoja mazsmielasts – zupa ar pîrâdziòiem.

Vakara izskaòâ studenti atpûtâsLiepU aktu zâlç, kur norisinâjâs îpaði

fukðiem veltîta balle. Par labu mûzikuparûpçjâs Dj KOKO. Studentiem bijaiespçja piedalîties arî daþâdos kon-kursos, kuros ieguva balvas noatbalstîtâjiem – Liepâjas Olimpiskâ

centra, RedBull, SIA Auto pluss,

BodyShop un Liepâjas Metalurgu

tautas teâtra.Atsauksmes? Pozitîvas! Pirmkur-

snieki ir sajûsmâ un pateicas LiepâjasUniversitâtes Studentu padomei unotro kursu studentiem par to, kakïuvuði îsteni fukði!

Foto: LiepU arhîvs Foto: S.RorbahaFUKÐU ORGANIZATORI UN ÞÛRIJA FUKÐI UZDEVUMÂ ERASMUS STUDENTS ASLANS BAUDA FUKÐUS

APTAUJA

Tavs smieklîgâkais 1. septembris

DZINTRA ÐULCELiepU docente

1. septembri, kuru vislabâk atceros,nevarçtu saukt par smieklîgâko, bet parnenopietnâko, iespçjams, gan. To saprotutikai tagad – ar lielu laika intervâlu. 1978.gada 1. septembris bija piektdiena, un tajânotika arî „parastas” lekcijas (laikam pattrîs), uz kurâm es visâ nopietnîbâ bijuieradusies, kaut gan man nâkamajâ dienâbija kâzas! Studçju filologu 3. kursâ unbiju ïoti apzinîga (ar gadiem esmumainîjusies, kaut gan savu darbu joprojâm

uztveru nopietni). Kursabiedri, redzçdamimani auditorijâ, tomçr lika iet mâjâs unapsolîjâs mani informçt par pirmâs dienasstudijâm, teikdami, vai tad man ðajâ brîdînav citu – „nopietnâku” darîðanu… Pçcpirmâs lekcijas tomçr aizgâju mâjâs. Irbijuði arî citi neaizmirstami pirmie sep-tembri, kad bçrni sâka skolas gaitas, kadpirmo reizi biju kuratore kâdai sâkumskolasskolotâju programmas studentu grupaiutt., arî tajâs reizçs gadîjâs pa kâdamkuriozam un smieklîgam brîdim.

EVIJA JURBERGASporta un deju skolotâja1. kurss

Tâds ir bijis tikai viens, un tas bijapagâjuðajâ gadâ, kad bija lielâ svi-nçðanâs ar draugiem! Ar draudzençmdevâmies uz fonteinu fotografçties, betes, jautras dabas cilvçks, râdîju jociòusar augstpapçdençm... Tçloju modeli,râdîju, kâ modeles staigâ, kâ uzvedas– to visu darîju ielas vidû. Bet tad nomaðînas izkâpa kâda sieviete, taèu esturpinâju âkstîties, lîdz viòa pienâca pie

manis un teica: „Evij, tev ïoti labi sanâk.”Izrâdîjâs, ka tâ ir manas bçrnîbasdraudzenes mamma. Turklât pçc tam,vçl turpinot âkstîties, nolauzu vienaikurpei papçdi.

MARITA LESIÒAKultûras vadîba3. kurss

Tas, manuprât, nebija 1. sep-tembris, bet varçtu bût kâda pirmâskolas diena. Es sâku mâcîties 2. klasç,un mamma man bija nopirkusi superîgasbaltas zeíbikses ar teletûbijiem. Es,savâs jaunajâs, „krutajâs” zeíbiksçssaposusies, devos uz skolu. Kâ jauparasti, devos pa îsâko ceïu – pa meþataciòu. Biju jau nonâkusi gandrîz lîdzskolai – redzçju jau durvis, nolçmupielikt soli, bet pa nakti bija lijis... Es arsavâm glaunajâm zeíbiksçm iekritu arpçcpusi dubïos. Pa visu mugurpusiman bija brûns dubïu pleíis, un manasskaistâs zeíbikses pagalam. Tajâ brîdî

tâ bija traìçdija! Protams, tâda netîraraudâdama aizgâju mâjâs. Pçc 10minûtçm viss atkal bija labi. Es, mazlietsabçdâjusies, ar citâm, bet ne tikstilîgâm zeíbiksçm kâjâs devos atpakaïuz skolu, taèu ðoreiz pa lielo ceïu.

ELÎNA CITSKOVSKAKultûras vadîba3. kurss

Pats smieklîgâkais laikam bûs patspirmais septembris, kad es gâju uzbçrnudârzu. Biju uzvilkusi jaunu kleitu,un netâlu no bçrnudârza es neno-cietos un lçcu pâri peïíei, kura bijalielâka, nekâ man izskatîjâs, un,protams, tajâ ievçlos.

MONTA KURGANE

KARÎNA OZOLIÒA AGNIJA TILTNIECESporta un deju skolotâja1. kurss

1. septembris man îst i ne-asociçjas ar kaut ko baigi smiek-l îgu, bet , ja lab i padomâ, tadd iezgan jaut rs b i ja 9 . k lasesiesâkums, kad, sâkot runu, sa-jaucu skolotâju vârdus un ap-sveicu nepareizo.

Foto: no personîgâ arhîva

STUDENTU DZÎVE2012. gada decembris5

Ðogad topâ disko ritmiTurpinâjums no 1.lpp

pârstâvi Vaivu Kjursu, viòa pârimdeva èetrus punktus. Tâlâk ska-tîtâji, pateicoties Gitai Stepanovièaiun Patrikam Morevam, jau atkal tikaievilkti latvieðu tautas deju virpulî.Ðo priekðnesumu þûrija novçrtçjaar visaugstâko punktu skaitu, vienatgâdinot Patrikam, ka meitenitomçr nevar paòemt ar neïíi, kâviòð to bija mçìinâjis izdarît priekð-nesuma laikâ. Vçlâk Ieva Dzerkaleun Klâvs Gûtmanis publiku aizveda„Netîro deju” laikâ. Diemþçl þûrijuðî deja nepârliecinâja un ðis pârissaòçma vakara zemâko vçrtçjumu– 19 punktus. Tam atkal jau sekojalatvieðu tradicionâlie ritmi VinetasLaivenieces un Jâòa Anðkçvicaizpi ld î jumâ. Ðis pr iekðnesumsizpelnîjâs augstâko punktu skaituno þûrijas. Nâkamais dejotâju pârisLaura Ðulce un Laimonis Zaèspubliku iekustinâja disko ritmos,izsaucot skaïas ovâcijas no pub-likas un sajûsmu no þûrijas, kuraatzina – ðis priekðnesums bijis kâatspi rdz inâjums. Pâr is ieguvamaksimâlo punktu skaitu. Kâ pçdç-

j ie dalîbnieki uz skatuvi devâsAgnija Tiltniece un Maksims Þigu-novs, kuri noslçdza individuâlospriekðnesumus, iegûstot 24 pun-ktus.

Publikas balsojums sâkâs pçcpriekðnesumiem. Ðis balsojumskopvçrtçjumâ bija puse no kopçjâbalsojuma, kas rezultâtâ noteicauzvarçtâju. Kamçr tika skaitîtasbalsis, savus priekðnesumus pub-l ikai râdîja pasâkuma „Dejo arpasniedzçju 2011” 2. vietas iegu-vçja Sergeja Veïikorodova dejugrupa „Leìions”, Lauras Gipteresdeju studija „Glamorous” un ZanesKugrçnas dejotâjas kopâ ar ðîgada deju treneri Rihardu Ïesinu.

Pirms tika nosaukti laureâti,organizatori vçl pateicâs visiem ðîgada deju treneriem un sadalîjadaþâdâs nominâcijas, kuras bijaizpelnîj ies katrs pâris: Sapòai-nâkais pâris – Ilga Erba un RobertsPðenica, Impulsîvâkais pâris – ZitaValka un Uldis Þaims, Satrau-coðâkais pâris – Egita Barovskaun Aslans Doganajs, Dzirksteï-ojoðâkais pâris – Gita Stepanovièaun Patriks Morevs, Romantiskâkais

pâris – Ieva Dzerkale un KlâvsGûtmanis, Apíçrîgâkais pâris –Vineta Laiveniece un Jânis Anðkç-vics, Atraktîvâkais pâris – LauraÐulce un Laimonis Zaès, Ami-zantâkais pâris – Agnija Tiltnieceun Maksims Þigunovs.

Noslçgumâ skatîtâji un þûrijavienbalsîgi lçma, ka 1. vietu iegûstLaura Ðulce un Laimonis Zaès arsavu disko deju, 2. vietu iegûstEgita Barovska un Aslans Doga-najs, bet 3. vieta tiek pieðíirtaVinetai Laiveniecei un Jânim An-ðkçvicam.

Organ izator i vç las pate ik tpaldies visiem atbalstîtâjiem, bezkuriem ðis pasâkums nebûtu izde-vies. Paldies Liepâjas Univer-sitâtei, „Swedbank”, restorânam„Barons Bumbieris”, Eko preèuveikalam "Alvîne", Liepâjas Sim-foniskajam oríestrim, „Art Soap-works”, „Vîna studi jai” , l ielvei-ka lam „Mego”, a /s „Dzintars” ,Liepâjas teâtrim, Ziedu salonam„Liziâna”, SIA „Sinerta”, kâ arî „MKStikla dizainam”.

AMIZANTÂKAIS PÂRIS Foto: U.Dobelis

Kâpçc ceïi atveda uz Liepâju?

INETA PÛPOLA TOMS CELMS SANITA GREIERE MARITA LESIÒA NORMUNDS KARPIÈS

Katram studentam ir savi mçríiun sapòi, bet, kur tos îstenot,bieþi vien nosaka finanses unattâlums. Arvien vairâk un vai-râk jaunieðu brauc mâcîties uzLiepâjas Universitâti, lai gandzîvo pat otrâ Latvijas malâ.Kâpçc ðâda izvçle, vai neatturçjaizmaksas un tâlais ceïð, uzru-nâju daþus studentus, kurudzimtâ puse ir visai tâlu noLiepâjas.

INETA PÛPOLAmatemâtikas bakalaure

Es esmu no Jaunpiebalgas.Izvçlçjos mâcîties Liepâjâ, jo pastâ-vçja liela iespçja tikt budþeta vietâ.Tas arî piepildîjâs, un nebija vairs divudomu, ka studçðu LiepU. Ja arîtuvumâ dzîvo radinieki, tad pavisamideâli.

Varu apgalvot, ka bija vçrts brauktuz ðo augstskolu. Patika, ka pasnie-dzçji un studenti cits citu pazîst, irpretimnâkoði, izpalîdzîgi.

TOMS CELMSvides un atjaunojamo energo-resursu inþenierija un pârval-dîba, 3. kurss

Esmu kuldîdznieks. Uz Rîgunevçlçjos braukt, jo tâ man nepatîk.Ieinteresçja Liepâjas klubi, kurospirms tam biju ballçjies. Arî studijasuniversitâtç ir samçrâ sakarîgas –nav îpaði jâiespringst mâcîbâs unvisa diena nav jâpavada bibliotçkâ.

SANITA GREIEREsociâlâ darbinieka specialitâte,3. kurss

Pirms studijâm Liepâjâ biju bijusitikai vienu reizi, bet, kad12. klasçizlçmu, ka vçlos studçt par sociâlodarbinieku, nolçmu – mâcîðos tieðiLiepâjâ.

KARÎNA OZOLIÒA Lai arî es esmu no Dobeles unìeogrâfiski tuvâk dzîvesvietai irJelgava un Rîga, man ðîs pilsçtasnesaista, tâpçc izvçle tika par labuLiepâjai. Ðeit esmu jau treðo gadu unto nenoþçloju.

MARITA LESIÒAkultûras vadîba, 3. kurss

Kad pabeidzu koledþu, man bijadivas iespçjas, kur turpinât mâcîties,lai iegûtu savâ profesijâ bakalauragrâdu. Izvçle bija pavisam vienkârða:man bija apnikusi Rîga un par EKA(Ekonomikas un kultûras augstskolu)biju dzirdçjusi ne tâs labâkâs at-sauksmes. Liepâjâ savâ mûþâ bijubijusi tikai divas reizes, bet nolçmudoties uz ðo pilsçtu.

NORMUNDS KARPIÈSmûzikas skolotâjs, 2. kurss

Esmu no Bauskas, tur piedzimu,mâcîjos, pavadîju bçrnîbu, tâtad –îstens zemgalietis. Liepâju un LiepUizvçlçjos pavisam nejauði. Jau pçcvidusskolas bija skaidrs, ka savudzîvi un karjeru vçlos saistît armûziku. Vidusskolu beidzu 2010.gada pavasarî. Îsti nebiju izlçmis, kurstudçt. Iestâjos vienâ koledþâ Rîgâ,no kuras pçc pirmâ semestra izstâ-jos. Tad nâkamâ gada ziemâ, pava-sarî un vasarâ strâdâju un pamazâmsâku meklçt, kur atkal varçtu mçìinâtstudçt. Jau otro gadu bija pieejamavienotâ pieteikðanâs studijâm inter-netâ. Pirmo gadu bija tikai LU, RTU unLLU, bet otrajâ gadâ izvçle bija jaulielâka, tai skaitâ tur bija arî LiepU.Tad tâ arî teikðu, ka skatîjos variantus,lîdz nonâcu lîdz Liepâjai. Pirmâreakcija bija: "Nu ne jau!" Un varsaprast – tas bija krietns attâlums noierastâs dzîvesvietas! Atklâti sakot,tieði pçc vidusskolas beigðanasnegribçju pat ne dzirdçt par Liepâjuvai jebkuru augstskolu, kas ir tâlâkpar Rîgu vai Jelgavu.

Tajâ vasarâ domâju intereses pçciemest aci LiepU piedâvâjumâ. Izpçtîjustudiju programmas, lîdz uzdûros„Mûzikas skolotâja” programmai.Sâkumâ biju pârsteigts, jo iepriekðnezinâju, ka to realizç LiepU. Vçlinteresantâks ðíita fakts, ka ðîsstudiju programmas iestâjeksâmenâjânodzied tikai viena dziesma unnotiek pârrunas. Pârsteigums bijapatîkams un tieðâm atviegloja situâ-ciju, jo muzikâlajâ ziòâ man navnekâdas iepriekðçjâs izglîtîbas (nedzmûzikas vidusskolas, nedz bçrnumûzikas skolas), vienîgi paða gûtâpieredze un aizrautîba ar mûziku un

visu, kas ar to saistîts. Izturçjuiestâjpârbaudîjumu un sekmîgi iestâ-jos universitâtç.

Atklâti sakot, stâjos ar domugalvenokârt apgût mûzikas teorçtiskodaïu, kas, nenoliedzami, man bija lielstrûkums. Doma par skolotâja darbu manlikâs pârâk neiespçjama un biedçjoða,bet paðlaik, kad mâcos otrajâ kursâ unapgûstu pedagoìiju, esmu sapratis, kavarçtu arî strâdât par skolotâju.

Vai bija vçrts iestâties un studçtLiepU? Noteikti saku: jâ! Ðajâ îsajâ laikaposmâ no izciliem pasniedzçjiem ganmûzikâ, gan pedagoìijâ esmu ârkârtîgidaudz ko jaunu un vçrtîgu iemâcîjies.

Par pilsçtu runâjot, jâsaka: labâkunevarçtu vçlçties. Liepâja ir tâdsideâlais variants starp Rîgu, kura maniîpaði nesaista milzîgâs burzmas dçï,un vienkârðu pilsçtu, jo ðeit nav ðîslielâs pilsçtas jezgas, bet ir savapatîkamâ aura, kas pievelk jau ar pirmodienu.

Patîkami dzirdçt, ka vairâkumustudentu piesaistîjusi tieði pati Liepâjaun tâs ikdienas dzîve – lielpilsçta armieru un skaistumu. Liepâjas Univer-sitâte atrodas tik skaistâ pilsçtâ!Prieks, ka vairums studentu ir apmieri-nâti ar ðo augstskolu un pilsçtu.

Dzîvoðana kopmîtnçs: plusi un mînusi

„Vislielâkais mînuss kopmîtnçm irtas, ka nav laika mâcîbâm,” atzinakâds mans paziòa.

Daudzi studenti, kuri studç Liepâjâ,bet uz augstskolu brauc no citâm pilsçtâm,dzîvo kopmîtnçs tâpçc, ka tas ir daudzlçtâk nekâ îrçt dzîvokli. Kâ uzzinâju, tomçrne visi tâdai dzîvei var adaptçties. Patineesmu dzîvojusi kopmîtnçs, tâdçï, laiuzzinâtu, kâ tur viss notiek, iztaujâjudraugus un paziòas, kuriem ir ðâdapieredze. Radâs savi plusi un mînusi.

PlusiDzîvot kopmîtnçs ir lçtâk. Îpaði tâdâ

gadîjumâ, ja tev nav darba un naudu dodvecâki.

Dzîvoðana kopmîtnçs ir superîga! Iriespçja atrast jaunus draugus. Visda-þâdâkâ komunikâcija ir garantçta.

Ja kaut kas notiek un tu nezini, kodarît, vai tev kaut kas ir vajadzîgs (ûdens,grâmata, cukurs) – kopmîtnçs ir daudzcilvçku, kuri var palîdzçt.

Ja kopmîtnç dzîvo kâ dzîvoklî, tad tevir sava istaba, virtuve, vannas istaba –savs stûris, kur vari darît, ko un kad gribi.

KSENIJA SARATOVA Un, protams, dzîvoðana kopmîtnçs –tâ ir milzîga dzîves pieredze, kura noderçsturpmâk. Iemâcîsies dzîvot patstâvîgi,komunicçt ar citiem cilvçkiem un dzîvotkolektîvâ.

MînusiProtams, kad tu dzîvo telpâ, kurâ ir ïoti

daudz cilvçku, ir iespçjams, ka tur nevaldîsîsta kârtîba un tîrîba. Îpaði, ja ir kopçjavirtuve, tualete. Jârçíinâs, ka visi uzreiznevar izmantot vienu un to paðu virtuvi,vannas istabu utt.

Kâ zinâm, ja sapulcçjas kopâ daudzcilvçku – bûs trokðòaini. Un, ja tev irjâmâcâs, – principâ tas nav iespçjams,jo, kad ir troksnis, ir ïoti grûti domât.

Gadâs, ka tev ar kaimiòu ïoti grûtirast savstarpçjo sapraðanos. Piemç-ram, tev patîk lasît pirms miega, bet viòðvai viòa nevar gulçt, kad deg gaisma(pat ja tâ ir galda lampa). Tas, protams,var radît konfliktus.

Kopmîtnçs ir savs grafiks: no cikiemlîdz cikiem var izmantot duðu, cikos irjâbût kopmîtnçs pirms tâs slçgðanas,ko var izmantot istabâs, ko nevar utt.

Summçjot visu iepriekð teikto,secinu: iepriekð ir jâbût sagatavotam uninformçtam par tur notiekoðo, laidzîvoðana kopmîtnçs bûtu mierîga,interesanta un lai vecâki bûtu par tevimierîgi.

Vçlu vislabâkos kaimiòus!

Foto: no personîgâ arhîva

NO KREISÂS: MÂRA ZELTIÒA, ILZE MIÍELSONE

DISKUSIJA 2012. gada decembris 6

Jâzina ceïð, pa kuru iet, jeb trûkst reformu plânaReformas augstâkajâ izglîtîbâ, kâtâs izprot Latvijas Republikasizglîtîbas ministrs Roberts Íîlis,viòa vadîtâ ministrija un kâLiepâjas universitâtes saime,cik pamatots un argumentçts irAugstâkâs izglîtîbas padomesun IZM alternatîvais studijuprogrammu novçrtçjums, cikpaðkritiski sevi vçrtç LiepâjasUniversitâtes vadîba, mâcîb-spçki un studenti. Diskusiju parðiem jautâjumiem organizçjaLiepU „Komunikâcijas vadîbas”4. kursa studenti – topoðieþurnâlisti. Ieskatu diskusijâ jaulasîjuði laikraksta „Izglîtîba unKultûra” lasîtâji, bet jo îpaði tâvar interesçt arî „LiepU Vçstis”lasîtâjus.

Diskusijâ piedalîjâs:Jânis Rimðâns, Liepâjas Univer-sitâtes rektorsIlma Neimane, studiju prorektoreMâra Zeltiòa, Dabas un sociâlozinâtòu fakultâtes dekâneZanda Gûtmane, Humanitâro unmâkslas zinâtòu fakultâtes dekâneIlze Miíelsone, Pedagoìijas un sociâlâdarba fakultâtes dekâneAtis Egliòð-Eglîtis, projektu daïasvadîtâjsElita Medne, Studentu padomespriekðsçdçtâjaPâvels Jurs, doktorantûras studentsAnna Dovgvillo, „Komunikâcijasvadîba”, 4. kursa studenteZane Lâkute, „Komunikâcijas vadîba”,4. kursa studenteRihards Ïesins, „Komunikâcijasvadîba”, 4. kursa studentsIeva Kazlauska, „Komunikâcijasvadîba”, 4. kursa studenteInga Jurkovska, „Komunikâcijasvadîba”, 4. kursa studente

Kas, jûsuprât, ir satraucoðâkaispaðreizçjâ situâcijâ?J. Rimðâns: Augstskolu padomesiecerçts veidot no nekompetentiemcilvçkiem zinâtnes un pçtniecîbasjautâjumos. Universitâtes attîstîbunosaka pçtniecîba. Pasaules acîsvaram kïût smieklîgi, ja akadçmiskâsvides attîstîbu un pçtniecîbu ietekmçsdarba devçju konfederâcijas pâr-stâvji, kuri mçìinâs virzît savasintereses, respektîvi, varam nonâktprivâtkapitâla ietekmç.Lai atrastu pareizo risinâjumu, irjâzina ceïð, pa kuru iet. Neviensnezina pateikt, kâ îsti uzlabot augstâ-kâs izglîtîbas kvalitâti. Izstrâdâti 62vçrtçðanas kritçriji, bet, manuprât, tienebût nav vienîgie. Ja izglîtîbasministrija òem vçrâ tikai ðos 62kritçrijus, tad uzskatu, ka vçrtçjumsnav pilnvçrtîgs, par to rodas ðaubas.

Kâda ðobrîd augstskolas vadîbaiir komunikâcija ar Izglîtîbas unzinâtnes ministriju? Vai pçdçjâlaikâ tâ mainîjusies, uzlabo-jusies?J. Rimðâns: Ðobrîd komunikâcijanotiek ar masu mediju palîdzîbu.Brînums ir noticis – pirmo reizi ministradarbîbas laikâ mûs uzrunâja unuzaicinâja 3. decembrî tikties arizglîtîbas ministru Robertu Íîli.

Vai no IZM ir saòemta atbilde uzLiepâjas universitâtes Senâtaatklâto vçstuli?I. Neimane: Atbilde nav saòemta,un tas pat nav tik bûtiski, jo galvenais,ko mçs vçlçjâmies ar vçstulespalîdzîbu panâkt, ir pievçrst uzmanî-bu tam, kas notiek. Vçstules mçríisir paust universitâtes viedokli unizprast notiekoðo. Ja reformas mçríisir paaugstinât augstâkâs izglîtîbaskvalitâti, tad mçs jau no 90. gadiempievçrðam tam îpaðu uzmanîbu.Senâtâ ir apstiprinâta rîcîbas pro-gramma, kas jâdara tuvâkajâ laikâ,lai uzlabotu studiju programmukvalitâti. Ir veiktas izmaiòas akre-ditâcijâ, vairs netiek vçrtçtas atse-viðías programmas, bet studijuvirzieni – bakalaura, maìistra undoktora lîmenî.M. Zeltiòa: Alternatîvâ vçrtçjuma Cdaïâ nokïuva studiju programmas„Tûrisma vadîba” un „Vides atjau-nojamo energoresursu pârvaldîba”.Tas ir bûtiski, ka programmas tiekarvien uzlabotas atbilstoði Liepâjasattîstîbas stratçìijai, tiek veidotasjaunas specializâcijas, pat jaunasprogrammas, piemçram, dabaszinâtòu jomâ. Universitâðu konku-rences apstâkïos izglîtîbas kvalitâteiir ïoti bûtiska nozîme, to mçs labiapzinâmies, bet mums lîdz galam navskaidrs reformas gala mçríis untâlâkie soïi, kas sekos. Studijukvalitâte ir bûtiska, bet tas navvienîgais kritçrijs, lai augstskola bûtukonkurçtspçjîga ar citâm augst-skolâm. Manuprât, bûtiski ir izprastun iekïauties reìiona attîstîbâ.Z. Gûtmane: Pirms nâcu uz disku-siju, mçìinâju internetâ atrast alterna-tîvo izvçrtçjumu un man tas neizde-vâs, tas liecina par to, ka ðisvçrtçjums ir apðaubâms. Mçs ne-esam pârsteigti par to, ka tagad kautkas ir jâmaina un jâuzlabo. Ir bijuðasnozares, kas jau bijuðas apdrau-dçtas, tâdçï pçtîts darba tirgus unpieprasîjums. Vairâkas programmasesam optimizçjuði, paòemot no tâmtikai vçrtîgâko un pievienojot tâscitâm. Manuprât, visnepieòema-mâkais ir tas, ka kâda programmasaòem viszemâko vçrtçjumu un ðimfaktam nav komentâru un paskaidro-jumu. Jau maijâ un jûnijâ analizçjâmekspertu vçrtçjumu, tika izstrâdâtsrîcîbas plâns un veikti uzlabojumi.Pats nepatîkamâkais, ka no Izglîtîbasun zinâtnes ministrijas nav bijusiinterese par to, vai pçc tam ir veiktiprogrammu kvalitâtes uzlabojumi.Jâprot distancçties, no malas paska-tîties uz notiekoðo un turpinât darbu.Tas nenozîmç pasivitâti, bet jâsagla-bâ vçss prâts, jo informâcija parministrijas lçmumiem mainâs ik dienu.I. Miíelsone: Tieði pedagogusagatavoðanâ pçc starptautiskoekspertu izvçrtçjuma tika veiktasizmaiòas un optimizâcija, tâdçïradâs stabilitâtes izjûta un pâr-liecîba, ka viss, ko darâm, ir pareizi.Pçc tam radâs liela nesapratne, kâpçkðòi alternatîvajâ vçrtçjumâskolotâja sagatavoðanas pro-gramma no A lîmeòa tika paze-minâta uz C lîmeni. Alternatîvaisvçrtçjums nedeva izpratni, pçc

kâdiem kri tçr i j iem vçrtçjums irveidots. Kâ vienu no kritçrij iemvajadzçtu òemt vçrâ absolventu undarba devçju abpusçjo sadarbîbu.Veselîbas aprûpes un sociâlâslabklâjîbas jomas saglabâja augstâkonovçrtçjumu abos pçtîjumos. Latvijâliels pieprasîjums ir tieði pçc logo-pçdu speciâlistiem. Pçc alternatîvâvçrtçjuma ðî specialitâtetika novçrtçta kâ neliet-derîga un neilgtspçjîga.Eiropas Logopçdi jasasociâcija ir augstu no-vçrtçjusi ðo programmu.Liepâjâ ir izveidota Balti-jâ vienîgâ logopçdijaslaboratorija. Arî es neiz-protu kritçrijus, kâpçc tikkrasi atðíîrâs vçrtçjumsno Eiropas ekspertiem.A.Egliòð-Eglîtis: Pirmstikðanâs ar Izglîtîbas mi-nistrijas pârstâvjiem vei-doju prezentâciju un mç-ìinâju saprast, kas irtas, ko augstskola daraslikti, un liku pretî argu-mentus, kas parâda pretçjo – jaunorit internacionalizâcija un aka-dçmiskâs vides atvçrtîba starp-tautiskajiem procesiem, vçrtçtastudiju kvalitâte un veikti pasâkumitâs paaugstinâðanâ, notiek sasaistear tautsaimniecîbu, un òemts vçrâpieprasîjums, kâ arî notiekoðaiszinâtnes attîstîbâ. Manuprât, paðinenovçrtçjam un pietiekami neatgâ-dinâm citiem, ka mums ir kaut kastâds, kas ir tikai retajam. Piemçram,Latvijâ esam tikai divas augstskolas,kurâm ir sertificçta kvalitâtes va-dîbas sistçma – ISO sertifikâts –Liepâjas Universitâtei un RîgasStradiòa universitâtei. To nepieðíir,ja nav pierâdîjumu kvalitâtes esa-mîbai!Mums ir 62,2% mâcîbu spçku ardoktora zinâtnisko grâdu, 32% pro-fesoru un asociçto profesoru.Tendence ir augoða, jo pirms èet-riem gadiem bija tikai 51% mâcîbuspçku ar doktora grâdu. Tâdasreformas, kâdas tika veiktas uni-versitâtç jau krîzes periodâ 2008.gadâ, neviens izglîtîbas ministrs patneveiks. No darba tika atbrîvoti 70darbinieki, universitâtes budþetsmainîjâs lejupejoði ik mçnesi, valstsdotâcija no 2 miljoniem latu tikasamazinâta uz miljonu. Mçs iz-darîjâm milzum daudz reformu, tajâskaitâ skolotâju programmâ. Piekrîtukolçìiem, ka nav skaidri izprotamsreformas plâns. Par vçlu teikt, kaRoberts Íîlis slikts, jo viòð ir ieguvisSpîdolas balvu ekonomikâ un darbadevçju konfederâcija viòa darbîbuir augstu novçrtçjusi. Esam iesais-tîjuðies Latvijas universitâðu pçtî-jumâ par universitâðu ieguldîjumutautsaimniecîbâ. Liepâjas Univer-sitâte ir ierindojusies treðajâ vietâizglîtîbas kvalitâtes mçrîjumâ, aizsevis atstâjot Rîgas Tehnisko uni-versitâti un Latvijas Universitâti.Pirmajâ vietâ ierindojâs DaugavpilsUniversi tâte un Latvi jas Lauk-saimniecîbas universitâte. Pçc ðîpçtîjuma var secinât, ka mûsu uni-versitâtes absolventi paliek dzîvot

reìionâ. 86,5% absolventu norâda,ka ir nodarbinâti. LiepU studenti undarbinieki aktîvi iesaistâs pilsçtaskultûras un sabiedriskajâ dzîvç.Svarîgi, ka Liepâjas Universitâtei irpaðvaldîbas atbalsts. Ar Liepâjaspilsçtas domes finansiâlo atbalstuiespçjams pieaicinât ârzemju vies-lektorus.

Man personîgi vislielâko saðutumualternatîvajâ pçtîjumâ izraisîja jaunomediju mâkslas studiju programmaszemais novçrtçjums, jo tâ pilnîginoteikti atbilst izglîtîbas ministraredzçjumam par kvalitatîvu studijuprogrammu. Piemçram, notiek âr-zemju lektoru piesaiste, pieda-lîðanâs starptautiskajos projektos,ir modernâkais tehniskais ap-rîkojums visâ Baltijâ.E. Medne: Aptaujâjot studentus,radâs secinâjums, ka studentiemtrûkst izpratnes par norisçm aug-stâkajâ izglîtîbâ. Tâpçc tika sa-saukta studentu ârkârtas kop-sapulce, kurâ LiepU vadîba pa-skaidroja raduðos situâciju. Pçckopsapulces notika balsoðana untika izteikta neuzticîba izglîtîbasministram Robertam Íîlim.Balsojumâ piedalîjâs 139 studenti.Studentiem, kuriem ir atðíirîgs vie-doklis un kuri nepiedalîjâs bal-sojumâ, tika izsûtîta informatîvavçstule ar pamatojumu lçmumiem.Mums, Studentu padomei, navskaidra ministra komunikâcija arstudentiem, jo tâs praktiski nav.Neizprotam, kur ministrs iegûsfinansçjumu reformu plâna re-alizâcijai?P. Jurs : Ðajâ si tuâci jâ i r divipozitîvie aspekti: viens mums unotrs ministram R. Íîlim. Sâkam darîtkopîgas lietas, un ir apsveicami, kanotiek ðâdas kopîgas diskusijas unnerunâjam vairs katrs savâ kaktâ.Tajâ paðâ laikâ ir kritiski jâizvçrtçkopçja darba kultûra. Manuprât, ðîsreformas mçríis ir partijas reitingacelðanas kampaòa, jo Reformupartijas reitingi ir kritiski. Nâkamais,kas mani uztrauc, ir tas, ka ministrsiejaucas vçl nenoslçgtâ projektanorisç. Bûtu jâdod iespçja augst-skolâm izteikties. Salîdzinot – tas irtâpat kâ sarât savu bçrnu, ne-paskaidrojot, ko viòð sl iktu i rizdarîjis. Nepamatoti ir ministraapgalvojumi par nepilnîgo sasaistiar darba tirgu. Parâdiet ðo darbatirgu, tas taèu ir izkropïots!Mums ir jâbût vienotâkiem. Iesakupaðkrit iski vçrtçt sevi gan stu-dentiem, gan pasniedzçjiem. Unmazinât iekðçjo konkurenci starp

studiju programmâm un fakultâtçm,kas lielâ mçrâ ir mâkslîgi inspirçta,jo nevar salîdzinât mâkslu un fiziku.R. Íîlis ir sociâlantropologs, kasprofesionâli spçlçjas ar sabiedrîbasdomu.

Pçc kâda principa universitâtçtiek sadalîti valsts pieðíirtie

budþeta lîdzekïi?J. Rimðâns : Univer-sitâtei finansçjums tiekpieðíirts saskaòâ ar Aug-stâkâs izglîtîbas padomi,pçdçjo desmit gadu laikâtas ir bi j is nemainîgs.Izgl î t îbas un zinâtnesministrijas pieðíirtais fi-nansçjums ir fiksçts, unto neiespaido studentuskaits atðíirîbâ no vis-pârizglîtojoðajâm skolâm,kur nauda seko skolç-nam.Savâ universi tâtç bu-dþeta vietas cenðamiesiedalî t v isâm pro-grammâm vienâdi, bet

òemam vçrâ arî zinâtòu nozarureitingus, piemçram, ja eksakto zi-nâtòu nozarei tie ir augstâki, tadattiecîgi vairâk ir budþeta vietu.

Kâpçc, piemçram, studiju pro-grammas „Komunikâciju va-dîba” studentiem ir seðasbudþeta vietas, bet studijuprogrammai „Biroja admini-strçðana” – neviena?J. Rimðâns: Sadalîjuma principurealizç studiju daïa, bet tiek òemtsvçrâ, vai specialitâte savâ ziòâ irkomercprodukts vai valstiski sva-rîga u. tml., piemçram, tûrismavadîba un fizikas skolotâjs. Taèu arîðis jautâjums ir apsprieþams.

Vai t iek pçtîts darba tirgusmûsu reìionâ un saistîbâ ar toattiecîgu speciâlistu saga-tavoðana?J. Rimðâns : Darba t i rgus pie-prasîjums lîdz ðim nopietni navpçtîts. Nezinu, ko vajag Kurzemesreìionam, bet gatavojam spe-ciâl istus pasaules apri tei . Pa-matnostâdne – studentiem jâiegûstvispârçjas zinâðanas, jo univer-si tâte raþo jaunas zinâðanas.Universitâte ir pçtniecîbas iestâde,tâdçï svarîgi, kâ un cik aktîvi tajâiesaistâs studenti, cik viòi ir pro-gresîvi . Nâkotnç arvien vairâkplânots piesaistît arî ârzemju stu-dentus no Austrumâzijas reìiona,kuri tiks sagatavoti Eiropas darbatirgum. Piemçram, pie mums IT jomâstudç jaunietis no Indijas.Taèu Liepâjas Universitâte, pie-mçram, ir noslçgusi l îgumu aruzòçmumu „Liepâjas metalurgs”par programmu inþenieru saga-tavoðanâ, kur i vçlâk apkalposkonkrçtu programmatûru.

Vai tas nozîmç, ka tomçr tiekapzinâts Kurzemes reìionadarba tirgus pieprasîjums?J. Rimðâns : Reìionâ nav îpaðiattîstîta rûpniecîba, tâdçï to darîtnav bij is îsta pamatojuma, bet,manuprât, ir virzieni, kurus bûtujâattîsta, piemçram, fakts, ka blakusir jûra, osta. Jâbût arî interesei nodarba devçjiem, uzòçmumu vadîbas,

JÂNIS RIMÐÂNS: "UNIVERSITÂTES ATTÎSTÎBU NOSAKAPÇTNIECÎBA"

NO KREISÂS: AGNIS TIMERMANIS, PÂVELS JURS UN ELITA MEDNE

ERASMUS2012. gada decembris7

Jâzina ceïð, pa kuru iet, jeb trûkst reformu plânajo lîdz ðim nav valdîjusi îsta savstarpçjauzticçðanâs. Ja arî vçlamies ieviestjaunu studiju programmu un notiekspecializâcija konkrçtâ nozarç, tadjâizvçrtç, vai ir pasniedzçji, kas varsagatavot ðâdu kursu, vai jâpiesaistavieslektori. Mâkslîgi nevaram pie-vçrsties raþoðanai vajadzîgu kadrusagatavoðanâ, ja nav abpusçjasintereses.Pozitîvi piemçri: esam iesaistîjuðiesBaltijas inovâciju pçtîjumos, pastâvsadarbîba ar SIA „Liepâjas RAS”jautâjumâ par biogâzes iegûðanu,ar Zaïo tehnoloìiju klosteri, Kur-zemes biznesa inkubatoru.

Jûs minçjât sadarbîbu ar kon-krçtiem uzòçmumiem, bet vai tânotiek arî citâs studiju nozarçs?J. Rimðâns: Ilgus gadus un veiksmîginotiek sadarbîba ar Liepâjas slimnîcu,bet ir vçl muzejs, bibliotçka. Manuprât,ideâlâ variantâ studentam jau 1. kursâbûtu jâizvçlas tçma un tâ jâizstrâdâne tikai bakalaura, bet arî maìistra,doktora grâda lîmenî.

Liepâjas Universitâte daudziemjoprojâm asociçjas ar pedagogusagatavoðanu. Vai ir zinâms, kurpçc studijâm strâdâ jaunie spe-ciâlisti, cik kvalitatîvi viòi irsagatavoti?J. Rimðâns: Tiekamies ar skoludirektoriem, diemþçl uz skolâm strâdâtaiziet maz jauno kadru. Lielâka uz-manîba, manuprât, jâpievçrð, studentuprakses gaitai, novçrojumiem, vaiizvçlçtâ specialitâte konkrçtam stu-dentam ir vispâr piemçrota.

Bet kâ notiek citu specialitâðustudentu izvçrtçðana, viòu sa-gatavotîbas lîmenis, tâlâkâsdarba iespçjas, vai strâdâ izvç-lçtajâ profesijâ?J. Rimðâns: Lîdz ðim veikts vien-reizçjs pçtîjums. Tajâ secinâts, ka 70%no Liepâjas Universitâtes absol-ventiem paliek strâdât Kurzemç, betpiekrîtu, ka kvalitâtes vçrtçjumspalîdzçtu izvçrtçt daudzus aspektusun to bûtu jâveic bieþâk.

Kâ nosaka pasniedzçju kontakt-stundu skaitu, jo vieni ir ïotinoslogoti, bet citi mazâk? Lîdz arto arî studentiem ir brîvâki laikaperiodi un tad atkal pârslogoti.J. Rimðâns: Lai iegûtu divus kredît-punktus, jâbût 80 slodzes stundâm,no tâm 32 lekcijas un praktiskie darbi,bet 48 stundas paredzçtas studentupatstâvîgajam darbam. Uzskatu, ka tasnav îsti pareizi. Zinu, ka citu Eiropasvalstu universitâtçs studenti patstâ-vîgo darbu veic universitâtes telpâsun jebkurâ laikâ ir iespçja saòemtpasniedzçju konsultâciju. Uz tâdumodeli ir jâtiecas.Bût par pasniedzçju ir jâbût sava veidaaicinâjumam, jo atalgojums bieþi navadekvâts ieguldîtajam darbam, arîsniegtâs konsultâcijas ir papildupienâkums, par kuru nav aprçíinâtasamaksa.

Kâ vçrtçjat sarunu ar IZM pârstâviIngu Vanagu?J. Rimðâns: IZM ir labi nodomi, betdaudz ir nepamatotu negâciju iz-pausmju, melîgu apgalvojumu, pie-mçram, ka 60 procenti valsts pieðíirtolîdzeïu ir izlietoti nelietderîgi. Finanðusadalç iesaistîta universitâtes budþetakomisija, Senâts, finanðu analîtiíi.Absurdi, ka valsts budþeta plânâpçtniecîbai iedalîti “0” lîdzekïu, betministra nâkotnes redzçjumâ vismazvienai no Latvijas augstskolâmjâiekïûst Eiropas 100 labâko vidû.Daudz ir deklarâciju bez nopietnaseguma, tâdçï ieteikumi ðíiet patzinâmâ veidâ naivi, bez konkrçtîbas,bez precîza redzçjuma, kâ tos spçsrealizçt.Joprojâm ir divdomîga situâcija, jonetiek lîdz galam pateikts, kâdi irnodomi reìionu tâlâkâ attîstîbâ, varbûtpaliks tikai viena metropole – Rîga.

Foto: L.Ðtâle

Voldâ studijas ir ïoti, ïoti interesantas!

Iespçja piedalîties jaunizvei-dotajâ ERASMUS programmâNorvçìijâ tika „Komunikâcijasvadîbas” 2. kursa studentamREINIM OSIM . Voldas univer-sitâtç viòð studç mediju foto unvizuâlo komunikâciju (PhotoFor Media and Visual Commu-nication).

Jebkurâ diennaktslaikâ

Reinis Osis stâsta, ka Volda irmaza, jauka pilsçta, kurâ puseiedzîvotâju ir studenti. Augstskolasçkas sakârtotas rindâ cita aiz citas,tâdçï reizçm ir grûti paspçt uznâkamo lekciju, jo jâtiek no vienaaugstskolas korpusa gala uz otru.Universitâte ir patîkama, tâ piedâvâstudentiem sportoðanas iespçjas(trenaþieru zâli, baseinu, sporta zâliu. c.), pieejama ir arî fotostudija,mûzikas mçìinâjumu telpa, skaòuierakstu studija. Studenti tiek iesaistîtidaþâdos brîvprâtîgajos darbos

KARÎNA OZOLIÒAstudentu televîzijâ, avîzç, radio unvietçjâ studentu klubâ. Par spîtiuzskatam par "aukstajiem nor-vçìiem", vietçjie ðeit ir ïoti atvçrti unneòem ïaunâ norvçìu valodas ne-zinâðanu.

„Man ðeit ïoti patîk gan augst-skola, gan cilvçki apkârt. Uzskatu,ka Voldas universitâte ir diezganmoderna un piedâvâ daudz daþâduiespçju,” atklâj Reinis. Viena noiespçjâm, uz kuru viòð norâda, irstudentu kartes, ar kurâm var iekïûtuniversitâtes telpâs jebkurâ dien-nakts laikâ un izmantot visu, ko tâpiedâvâ – datorus, grâmatas, prin-terus utt. „Studijas nav grûtas ungarlaicîgas, bet ïoti, ïoti interesantas!”uzsver ERASMUS students.

Iemîïotâkâ izklaide –izjâdes

Reinis mâcâs arî fotografçt,rîkoties ar datorprogrammu Photo-

Shop, zîmçt un dizainçt. Tâpat aktîvispçlç basketbolu, un pçdçjâ laikaiemîïotâkâ izklaide ir izjâdes ar

Ja nâkotnç notiks universitâðuinternacionalizâci ja, tad ïot ibûtiski ir arî sadzîves apstâkïidienesta viesnîcâ, bet ðobrîdtâ ir kri t iskâ stâvoklî – ganûdensapgâdes sistçma, gangrîdas segumi gaiteòos, ganistabiòu kvalitâte un inventârs.Kâpçc jau gadiem nevedas ðieuzlabojumi? Mçìinot rast at-bi ldi notikusi diskusi ja aruniversitâtes atbi ldîgajâmamatpersonâm, kâ arî viedoklilûdzâm rektoram Jânim Rim-ðânam.

J. Rimðâns : Piekr î tu, ka ð iejautâjumi lîdz ðim risinâti gausi.Apmeklçjot d ienesta v iesnîcu,pârliecinâjos par izteikto kritiskovçrtçjumu.Budþeta plânoðanâ lielâka vçrîbajâpievçrð finansçjuma pieðíirðanaidienesta viesnîcas remontdarbiem.Ðobrîd uzsâkts daþu istabu kapitâl-remonts, vienâ no tâm jau dzîvoviesstudents no Indijas, tâpat noritduðu telpu remonts.

Ieguldît i l îdzekïi duðu telpuremontam, bet 5. stâvâ navûdens. Jâsâk ar ûdensap-gâdes sistçmas, cauruïu no-maiòu, nevis jaunu duðu pie-slçgðanu. Tâpat kardinâlâkjâcînâs ar insektiem. Mutvârdureklâma ir ne mazâk svarîga,lai ðeit vçlçtos braukt un pa-l ikt ârzemju studenti . Tomçrjâdzîvo jau ne tikai viòiem, bet

arî paðmâju jaunieðiem, tâdçïveikt ïoti kvalitatîvu remontutikai daþâs istabiòâs ir ne-pareiza taktika. Vai jums tâneðíiet?J. Rimðâns: Vienmçr ar kaut kojâsâk, bet zinâma taisnîba jums,protams, ir. Iepriekðçjos gados bijapat vairâk lîdzekïu, kuri, nezinukâdçï, netika novirzîti kopmîtòuremontdarbiem.

Daudzi iegulda savus per-sonîgos lîdzekïus, lai dzîvotudaudz maz civilizçtos apstâk-ïos. Varbût iespçjams pâròemtcitu augstskolu pieredzi, pie-mçram, no RTU, ja studentipaði veic remontu, tad 50 pro-centus no iztçrçtâs summasremontam nepiecieðamajiemmateriâliem tiek atmaksâti?J. Rimðâns: Nedomâju, ka labâkaisrisinâjums ir telpas remontçt, kâkatrs prot vai uzskata par labâku,bet to darît profesionâïiem.Ðobrîd atrasta iespçja pastâvîgamdarbam algot divus remontstrâd-niekus, lai ikdienâ vismaz tâ uz-labotu dzîves apstâkïus.

Viens otru nesadzirdDiskusi jâ par saimniecîbas

jautâjumiem un Liepâjas Univer-sitâtes çku stâvokli, pârl iecinâ-jâmies, ka jâuzlabo savstarpçjâkomunikâcija starp kopmîtòu ad-ministrâciju, saimniecîbas daïu unvadîbu. Iespçjams, tas ir bijis viensno iemesl iem, kâpçc dienestaviesnîca joprojâm brçc pçc remontaun ir tik nepievilcîga, ka bieþâk

studenti meklç iespçju îrçt dzîvoklicitur pilsçtâ.

Sarunâ ar student iem pie-dalîjâs Saimniecîbas daïas vadîtâjaGunta Atiíe, dienesta viesnîcasadministratore Vida Dreimane unrektora palîgs attîstîbas jautâjumosDzintars Tomsons. Visasâkâsdebates un vislielâko kritiku iz-pelnîjâs dienesta viesnîca un tâsapsaimniekoðana. Studentiem,izsakot sûdzîbas, radâs priekð-stats, ka skolas vadîba nav infor-mçta par vismaz pusi no tâm. Arîpr ior i tâtes, kâdas i r noteiktaskopmîtòu remontçðanai, studentiembija ne visai saprotamas. Vispirmsvisos stâvos tiek ierîkotas duðas,bet nav pat kârtîgi pârdomâts par

Foto: no personîgâ arhîvaSTUDENTI MAINÂS, BET SIENAS PALIEK

Dienesta viesnîca brçc pçc remontaZANE LÂKUTE

PROBLÇMA

ûdensapgâdes sistçmas uzlabo-ðanu, lai varçtu nodroðinât duðufunkcionçðanu. Arî „mazo iemît-nieku” (blakðu un citu kukainîðu)likvidçðanas plâns nav lîdz galamsaprotams.

Ðobrîd radies priekðstats, kaatbi ldîgâs amatpersonas prob-lçmas apzinâs, it kâ kaut ko ne-daudz dara, bet tas arî viss.

Tomçr diskusiju laikâ bija arîlabas ziòas. Iepriecinâja dzirdçtais,ka beidzot skolas vadîba dienestaviesnîcas sakârtoðanai ir atvçlçjusikrietni lielâku budþetu, un, ja ticamsolîjumiem, pçc daþiem gadiemLiepU studenti varçs dzîvot izre-montçtâ un labiekârtotâ dienestaviesnîcâ.

zirgiem. Protams, kâ jau katrâuniversitâtç un studentu dzîvç, ir arîdiezgan daudz ballîðu.

Par ikdienas izmaksâm Reinisrunâ ïoti negribîgi. Dârgs ir pilnîgiviss. „Tâ kâ „LiepU Vçstis” ir stu-dentu avîze, tad, lai saprastu,salîdzinâjumam – lçtâkais puslitrsaliòa veikalâ maksâ divus, bet bârâ– piecus latus. Domâju – tas izsakavisu.”

Par dienesta viesnîcu izmak-sâm bija vçl lielâks ðoks. Ja Liepâjâ

dienesta viesnîca mçnesî izmaksâLs 25, tad Voldas universitâtesdienesta viesnîca – Ls 270.

Tomçr, neòemot vçrâ l ielâsizmaksas, Reinis Osis uzskata, kauz Voldu ir vçrts braukt: „Esmu ïotilaimîgs, ka atbraucu! Neesmu patpârmocîts ar mâcîðanos, totiesiegûtâ pieredze ir neatsverama, undiezin vai citur tâdu iegûtu, kâ vienizmantojot ERASMUS. Un kur vçliespçja iepazît citu valstu kultûru,paraþas, ticçjumus, valodas!”

Foto: no personîgâ arhîvaLIEPU NE TIKAI ATMIÒÂS, BET ARÎ LÎDZI

VAI TU ZINI 2012. gada decembris 8

LiepU VçstisLiepâjas Universitâtes adrese: Lielâ iela 14,

Liepâja, LV 3400,Numuru sagatavoja: Komunikâcijas vadîbas studiju programmas 2.kursa studenti

e-pasts: komvad2011@gmail.comAvîzç publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo Liepâjas Universitâtes viedokli.

Autori: I.Brinkmane, M.Kurgane, K.Ozoliòa, K.SaratovaRediìçja: G.Tramdaka

Makets: K.VârpiòðIespiests SIA "Kurzemes Vârds"tipogrâfijâ.

Bezmaksas 500 eksemplâri

Ziemassvçtki ir laiks, kad daudzi cilvçki atgrieþas pie

tradîcijâm un paraþâm. Jau mûsu senèu senèi bija

izkopuði visdaþâdâkos rituâlus Ziemassvçtku laikâ,

lai gûtu svçtîbu nâkamajam gadam, veicinâtu veiksmes

un laimes atnâkðanu... Esam sagâdâjuði daþâdus

ticçjumus, lai veicinâtu veiksmîgu nâkamo gadu.

• Ziemassvçtku naktî pulksten 12 ûdens akâs

pârvçrðoties par vînu.

• Ziemassvçtku sestdienas vakarâ jâuzliek uz grîdas

gabaliòð gaïas un maizes, tad jâlaiþ istabâ suns. Ko

suns pirmo íers, tas tai gadâ bûs dârgâks.

• Lai naudas nekad netrûktu, tad Ziemassvçtkos

nedrîkst visu naudu izdot.

• Ziemassvçtku vakarâ jâstâv galda virsû uz vienas

kâjas un jâtur vienâ rokâ alus kauss, otrâ linu sauja,

tad aug vareni lini.

• Ja Ziemassvçtku rîtâ uzceïas agri, tad visu gadu

neaizgulçsies.

• Ziemassvçtkos vajag deviòas reizes çst, tad bûs

bagâts.

• Ziemassvçtku rîtâ visi darbi tumsâ jâpadara. Tad

turpmâk visi darbi labi veiksies.

• Ziemassvçtku vakarâ jâskrien basâm kâjâm trîs

reizes apkârt mâjai, lai nesâp zobi.

• Kâdas ir 12 naktis pçc Ziemassvçtkiem, tâdi esot

nâkamie 12 mçneði.

• Ziemassvçtki ir auglîbas svçtki, tâdçï Ziemassvçtku

sestdienâ jâçd un jâdzer lîdz pulksten divpadsmitiem,

tad bûs auglîga vasara.

• Ja Ziemassvçtku nedçïâ prusaki pa kûlu (koju

istabiòu) râpo, tad bûs badîga vasara.

Ticçjumus senèu pûra lâdç atraduðas Monta un Karîna

TICÇJUMI

Kâ sagaidît 2013. gadu?Tuvojas mani vismîïâkie svçtki– Jaunais gads. Austrumu kalen-dârâ tas ir Èûskas gads, kurðsâkas 10. februârî. Daudzu prâ-tus aizòem domas, kas jâgatavocienastâ, kâ svinçt, kâdu iz-vçlçties apìçrbu.

Gada stihija ir ûdens, un tassimbolizç izmaiòas. Tâ ir ïoti labaiespçja visu sâkt no tîras, baltas,pavisam jaunas lapas (cik çrti, vaine?).

Katru reizi pirms Jaunâ gadamums rodas trîs svarîgâkie jautâjumi:kam ir jâbût galdâ, kâ svinçt (pçcgada talismana) un ko vilkt mugurâ,lai garantçtu veiksmi.

Kâdu apìçrbu izvçlçties?Ja jûs interesç, kâdâ apìçrbâ

ieteicams sagaidît Èûskas gadu, tad,izvçloties sev apìçrbu, priekðrokudodiet melnai, sudrabainai krâsai unzaïiem toòiem. Vîrieði var vilktrakstainu kreklu un melnu vai pelçkuuzvalku un pieskaòot atbilstoða toòakaklasaiti.

Sievietes izcili izskatîties pie-guïoðâs kleitâs, kas atgâdina èûsk-âdu. Obligâti jâizvçlas tâdi aksesuârikâ pçrles, baltais zelts vai sudrabs.

Ko gatavot svçtku cienastam?Èûska asociçjas ar greznîbu un

delikatesçm, tâdçï ieteicams gatavotkaut ko neparastu. Viòas iemîïotaisçdiens ir truða un zaía gaïa, varat toiekïaut arî savâ çdienkartç. Ja esatveìetârietis, tad izvçlieties zivjuçdienus, bet uz galda noteikti paredzietarî daþâdas uzkodas un pildîtas olas.

Kâ svinçt?Vispirms ir jâòem vçrâ, ka Èûska

necieð troksni un liekas kustîbas.Tâpçc bûtu labâk, ja Jauno gadu jûssvinçtu nelielâ ìimenes vai paðutuvâku draugu lokâ. Un, protams,ðâdos gaiðos un sirsnîgos svçtkosdomâjiet tikai par labâm lietâm unatmetiet visas raizes un drûmasdomas!

Dzîvespriecîgu Jauno gadu!

Maigi sakot...

Par modes tendencçm var runâtbezgalîgi, jo tâs mainâs ar gais-mas âtrumu. Bet, ja runâjam pardivâm svarîgâkajâm nâkamajâsezonâ, tad tâs ir samts unreptiïu âdas raksti.

Aktualitâte apavu izvçlç prasîs îpaðuuzmanîbu, jo apaviem no nubuka,zamða, tekstila, reptiïâdas vai citamateriâla, izòemot gludu âdu, ir vaja-dzîga îpaða kopðana. Spilgta tendence– reptiïu âdas imitâcija daudzveidîgoskrâsu salikumos, arî loferi daudzveidîgâkrâsu, modeïu izpildîjumâ.

Bet ir arî daþas citas tendences,par kurâm ir jâzina, ja gribat bût topâ.

Sarkans. Ïoti laba izvçle Jaun-gada naktî. Var eksperimentçt armateriâliem – meþìînes, kaþokâda,zîds –, izskatâs ïoti labi tieði sarkanâkrâsâ.

Rokoko. Dizaineri apìçrbâ ïotiplaði izmanto daþâdus vizuïus unizðuvumus. Izskatâs grezni unskaisti. Rokoko stilâ.

Dârgie audumi. Zelta meþìî-nes, sintçtisko ðíiedru audums –lurekss, lamç (ar zeltu vai sudrabucaurausts audums) un brokâts –tendence, kuru ne visas sievietesbûs spçjîgas izmantot. Bet, piemç-ram, arî klasiskâ kamieïu krâsasþakete ir ïoti stilîga.

Kâ vîrietis. Ðobrîd ïoti populârasir þaketes. Îpaði ar vizuïiem unizðuvumiem, kam komplektâ ïoti labiizskatâs svârki ar baltu kreklu.

Îpaða naktsKad vçl varçsiet uzvilkt visu tik

spîdîgu, ja ne Jaungadâ naktî? Ir èetriaktuâli varianti:

• Brokâts, samts, meþìînes, zeltîti

Esi vesels un laimîgs...„Laimîgs” çdiensKad mums ir slikts garastâvoklis,mums var palîdzçt labi laika apstâkïi,interesanta f i lma, dâvanas ungarðîgi çdieni... Lielbritânijas zinât-nieki ir izveidojuði produktu topu, kurivar mûs aplaimot.*Frî kartupeïi. Daudziem ðis gardumsasociçjas ar atpûtu un atslâbi-nâðanos.*Saldumi: ðokolâde, cepumi, tortesun kûkas. Tas viss paaugstinaserotonîna (laimes hormona) lîmeni.* Sarkanie un melnie ikri. Ðis produktsvienmçr izraisa patîkamas emocijas,jo asociçjas ar pârticîbu.Sarakstu var papildinât piens, siers,gaïa, rieksti, bet, neaizmirstiet, kavisus ðos produktus nevar izmantotlielos daudzumos, jo tie kaitç figûrai!

Glâbçjs no saaukstçðanâsNeskatoties uz to, ka ârâ ir ïotiskaists laiks, tas ir arî laiks, kadpiezogas tâda slimîba kâ saaukstç-ðanâs. Tâdçï ir îstais laiks nostiprinâtimunitâti. Vislabâk palîdzçs, pie-

mçram, medus. Tas ir viens nopaðiem gardâkajiem un iedarbî-gâkajiem produktiem, ja lieto arkarstu tçju vai pienu, kâ arî citronasulu, alveju un avençm.Citrusaugi. Tie satur bagâtîgu Cvitamîna daudzumu. Jo vairâk tosapçdîsiet, jo labâka bûs imunitâte.Taèu jâatceras, ka citrusaugu„kokteili” nav ieteicams dzert vairâkpar trim lîdz seðâm glâzçm nedçïâ.Íiploks. Jau vecmâmiòas novçrtç-juðas ðo dabîgo antibiotiku! Ïotiefektîvs iesnu ârstçðanai. Protams,pçc íiploka lietoðanas ir ne visaipatîkama elpa, bet visu par labu varvçrst, ja uzdzersiet pienu vaiapçdîsiet daiviòu citrona vai gabaliòupçtersîïa.Ogas. Dzçrvenes, brûklenes, jâò-ogas, avenes. Tâpat kâ citrusaugi,tâs satur C vitamînu un ir ïoti ve-selîgas saaukstçðanâs laikâ.

Laba dâvanaKatru reizi pirms svçtkiem rodasjautâjums: ko dâvinât? Ja trûkst

izðuvumi, dârgakmeòi – droði sajau-ciet daþâdas faktûras! Taèu, lainepârslogotu tçrpu, atstâjiet neno-segtas rokas vai kâjas!

• Brokâts. Kleita no brokâta –galvenais pirkums svinîbu priekð-vakarâ.

• Meþìînes – dârgakmeòu krâ-sâs. Aksesuârus un rotaslietasieteicams izvçlçties tajâ paða tonî.Apavi: loferi vai lakâdas laiviòas.

• Kombinezons. Melns, pieguïoðskombinezons – alternatîva mazajaimelnajai vakarkleitai. Var savienot armeþìîòu aksesuâriem: mazâm somi-òâm un loferiem.

Ceru, ka ðî informâcija palîdzçsJaungada naktî izskatîties kâ kara-lienei!

Izmantota informâcija no þur-

nâliem Cosmopolitan, Vogue,

Glamour

izdomas, visbieþâk dâvinâm naudu.Problçmu risinât man palîdzçja ïotiinteresants interneta portâlswww.mojo-jojo.lv. Var atrastdâvanu kâ sievietei, tâ vîrietim, kâarî bçrnam. Katrai lietai ir dots attçlsun apraksts. Dâvanas ir ïoti ori-ìinâlas. Piemçram, USB krûzessildîtâjs vai atpakaïgaitas rokas-pulkstenis...Izmantota informâcija no portâliem

http://kp.ua/daily/101012/360329/,

http://1mag.com.ua , www.mojo-

jojo.lv

KSENIJA SARATOVA