New Latvijas årpolitika ANO ietvaros · 2016. 4. 7. · 8 Latvijas årpolitika ANO ietvaros...

Ivars INDÅNS, Roberts Valdis GREGORS

Latvijas årpolitikaANO ietvaros

Ivars INDÅNS, Roberts Valdis GREGORS

Latvijas årpolitika ANO ietvaros

Latvijas Årpolitikas institüts

Rîga, 1999

Latvijas årpolitika ANO ietvaros

Saturs

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5

Kas ir ANO? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7

Tautu Savienîbas pieredze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8

ANO struktüra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9

Latvijas un ANO vésturiskie aspekti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14

Latvijas uzñemßana ANO . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16

Årpolitikas koncepcija un ANO . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18

Krievijas karaspéka izveßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19

Latvijas maksåjumi ANO . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21

Latvijas politika un cilvéktiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22

Latvijas un Krievijas attiecîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22

Latvija ANO institücijås . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24

Latvija un Pasaules Tirdzniecîbas organizåcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25

Latvijas divpuséjås attiecîbas ANO . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27

ANO sistéma Latvijå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28

ANO problémas un reformas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37

Globalizåcijas izaicinåjums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 43

ANO politiskå nozîme . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 44

ANO tiesiskå nozîme . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 47

ANO un cilvéktiesîbu aizsardzîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48

Latvijas intereses mainîgajå ANO . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 49

Literatüra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 54

Autori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 55

ISBN 9984–583–25–2

UDK 327 (474.3)In 104

Izdevuma autori izsaka pateicîbu LR Årlietu ministrijas Starptautisko organizåcijuun Humanitåro jautåjumu noda¬ai, kå arî profesoram Uldim Blu˚im par informatî-vo atbalstu.

Gråmata izdota ar ANO paståvîgå koordinatora Latvijå biroja finansiålu atbalstu.Èpaßa pateicîba Kimam Ligeram.

Indåns I., Gregors V. R. Latvijas årpolitika ANO ietvaros. – Rîga: Latvijas Årpoli-tikas institüts, 1999. – 56 lpp.

π Latvijas Årpolitikas institüts, 1999

Ivars INDÅNS Roberts Valdis GREGORS,Latvijas Årpolitikas institüta pétnieki

Ievads

“Apvienoto Nåciju Organizåcija ir ¬oti vienkårßa un sareΩ©îta vienlaicîgi. ” Jans Viljams

ApsprieΩot jautåjumu par Apvienoto Nåciju Organizåcijas (ANO) nozîmi, bieΩi tiekizteikti viedok¬i, ka ANO ir liela birokråtiska organizåcija, kas nav spéjîga risinåt tåsproblémas, kas aktuålas müsdienu starptautiskajås attiecîbås. Íådus viedok¬us pauΩpolitiskie novérotåji, akadémi˚i, politi˚i, Ωurnålisti un arî paßi ANO darbinieki.Savukårt daudzos pasaules re©ionos (it îpaßi Åfrikas un Åzijas valstîs) ar ANO vårdutiek saistîtas lielas cerîbas un iespéjas nåkotné. Íîs cerîbas saistås ar ekonomiskåsnevienlîdzîbas novérßanu pasaulé, militåro konfliktu izbeigßanu, cîñu ar müsdienulaikmeta globålajåm problémåm.

Paßlaik ANO atrodas savdabîgas dilemmas priekßå: kaut arî organizåcija tiek kri-tizéta par mazspéju un neefektivitåti, tajå paßå laikå pasaulé pieaug globålo problémumérogi un cerîbas, ka ANO spés risinåt ßîs problémas.

Runåjot ar ANO Hartas (organizåcijas darbîbas pamatdokuments) autoru vårdiem,ANO galvenais mér˚is ir pasargåt nåkamås paaudzes no kara briesmåm un nostiprinåtticîbu tiesîbu vienlîdzîbai starp mazåm un lielåm tautåm. Müsdienu starptautiskajåsattiecîbås aktuåls ir jautåjums, vai ANO ir spéjîga radît tiesîbu vienlîdzîbu starpmazåm un lielåm valstîm, uzturét to un tådéjådi pasargåt pasaules sabiedrîbu no karadraudiem.

Lai rastos objektîvs priekßstats par ANO spéju vai nespéju starptautiskå miera undroßîbas uzturéßanå, tiek piedåvåts vispårîgs ieskats ANO vésturé, raksturojotapståk¬us, kas sekméja ANO izveidoßanos péc Otrå pasaules kara, un organizåcijasproblémas aukstå kara laikå, kad bipolårå starptautiskå sistéma konfliktéja ar efektîvasstarptautiskås organizåcijas darbîbas principiem.

Lai labåk izprastu ANO iespéjas, svarîgi ir izvértét organizåcijas darbîbas lîdzek¬usun mehånismus. Tåpéc uzmanîba tiek pievérsta ANO iekßéjai struktürai un organizå-cijåm, to atbildîbas jomåm un praktiskai darbîbai. Íajå ziñå interesants piemérs irANO sistémas darbîba Latvijå. Aplükojot ANO sistémas darbîbu un tås principus

5Latvijas årpolitika ANO ietvaros

6 7Latvijas årpolitika ANO ietvaros Latvijas årpolitika ANO ietvaros

Kas ir ANO?

ANO ir globåla starptautiska organizåcija, ko veido suverénas valstis un kuras dar-bîbå piedalås arî nevalstiskås organizåcijas. ANO mér˚is ir miera un starptautiskåsdroßîbas saglabåßana, kå arî valstu draudzîgu attiecîbu veicinåßana.

ANO vésture aizsåkås lîdz ar Otrå pasaules kara såkumu, ilgi pirms bija izß˚irtskara iznåkums vai izkristalizéjußås jaunas idejas par starptautiskas organizåcijas di-binåßanu péc pirmskara Tautu Savienîbas sabrukuma pasaules karu starplaikå. Çetrusméneßus pirms Amerikas Savienoto Valstu iesaistîßanås Otrajå pasaules karå ßîs valsts toreizéjais prezidents Franklins Delano Rüzvelts un Lielbritånijas premjer-ministrs Vinstons Çérçils sastådîja Atlantijas Hartu. Íis dokuments k¬uva par pirmoatklåto paziñojumu par péckara pasaules principiem. Atlantijas Harta noteica, ka valstîm, kas zaudéjußas neatkarîbu Våcijai, tå ir jåatgüst. Turklåt Harta noteica, kalaikå, kamér nav izveidota paståvîga kopéjås droßîbas sistéma, valdîbas, kas draud aragresiju, tiks atbruñotas.

Termins “Apvienotås Nåcijas” paståvéja jau pirms Apvienoto Nåciju Organizåcijasizveidoßanas. Tas pirmo reizi tika minéts “Apvienoto Nåciju Deklaråcijå” 1942. gada 1. janvårî, kad 26 valstis izveidoja aliansi pret Våciju, Itåliju un Japånu. ASV prezidentsF. Rüzvelts kådas neformålas atpütas tikßanås laikå Otrå pasaules kara såkumposmåierosinåja lietot ßo terminu Lielbritånijas premjerministram V. Çérçilam.

No 1944. gada augusta lîdz oktobrim înas, Padomju Savienîbas, Lielbritånijas unASV pårståvji tikås Vaßingtonå. Ío valstu pårståvji apsprieda ASV Valsts departa-menta ierosinåtos principus par Apvienotajåm Nåcijåm, tajå skaitå arî par organizåci-jas nosaukumu. Diskusijas tika balstîtas uz valstu sadarbîbu Otrå pasaules kara laikå.Sarunu un diskusiju rezultåtå tika nolemts, ka ANO Ìenerålajå Asamblejå, kas ir cen-trålå institücija, tiek pårståvétas visas dalîbvalstis, taçu îpaßa struktüra – Droßîbaspadome – nodarbojas ar kara un miera jautåjumiem. Galvenokårt tå bija PadomjuSavienîba, kas pieprasîja divas atseviß˚as institücijas — ekonomiskajiem un sociåla-jiem jautåjumiem un kara un miera problémåm.

Padomju Savienîba Vaßingtonas konferencé pieprasîja, lai katra PSRS republikabütu pårståvéta Apvienotajås Nåcijås ar vienu balsi. Íis jautåjums atrisinåjås tikaiJaltas konferencé, kad, rea©éjot uz Padomju Savienîbas priekßlikumu, ASV ierosinåjaarî 48 ßtatiem savu pårståvniecîbu un balsstiesîbas. Péc abpuséja kompromisa PSRSsañéma trîs balsis ANO (arî Ukrainas Padomju Sociålistiskå Republika unBaltkrievijas Padomju Sociålistiskå Republika).

Balstoties uz Vaßingtonas sabiedroto konferences idejåm, Apvienoto NåcijuOrganizåcija tika nodibinåta 1945. gada 24. oktobrî, ståjoties spékå 1945. gada

vienå valstî, iespéjams, precîzåk var noteikt ANO kå starptautiskas organizåcijas nozî-mi un jégu plaßåkå mérogå.

Íî gråmata atspogu¬o attiecîbas starp ßo globålo pasaules organizåciju un Latviju.Piedåvåjot ßådu skatîjumu, tiek ne tikai rasta atbilde uz jautåjumiem, kå un kåpéc müs-dienås funkcioné ANO, bet arî piedåvåts ieskats Latvijas årpolitikå un tås iespéjås ietek-mét globålos organizåcijas izaicinåjumus.


Savienîba bija bezspécîga praktiskajå darbîbå. Tås statütu 16. pants gan paredzéjakolektîvas ekonomiskas un diplomåtiskas sankcijas pret valsti agresori, bet jau daudzvåjåk pat teorijå bija izstrådåts militåro sankciju mehånisms. Sankciju iekßéjaisvåjums slépås apståklî, ka tås vairåk bija iecerétas spiedienam uz agresoru, bet ne tikdaudz palîdzîbai agresijas upuriem. Íî îpatnîba labi k¬uva saredzama PSRS agresijaslaikå pret Somiju.

Tautu Savienîbas Padomes lémumiem bija jåbüt vienbalsîgiem, un tas apgrütinåjaefektîvu savienîbas darbîbu. Tautu Savienîbas darbîbas efektivitåte vai neefektivitåtebija atkarîga no to lielvalstu noståjas, kas piedalîjås savienîbå. Neviena starptautiskaorganizåcija nevar panåkt vairåk, nekå to vélas tås locek¬i, it îpaßi tås ietekmîgåkåslielvalstis.

Radot ilüziju, ka droßîbu var garantét ar transnacionålo institüciju palîdzîbu, TautuSavienîba nespéja praksé atrisinåt nevienu no to gadu akütajåm starptautisko attiecîbuproblémåm ne pasaulé kopumå, ne Eiropå. Eiropas galvenå probléma bija nacistiskåVåcija. Lai arî kådas pieejas tiktu aplükotas, tåm visåm bija maza jéga, skatot caurTautu Savienîbas prizmu. Tautu Savienîba 1939. gadå faktiski bija mirusi starp-tautiska organizåcija. Japånas, Våcijas, Itålijas un PSRS agresijas laikå pret Poliju1939. gada septembrî ßî organizåcija bija zaudéjusi jebkådu lomu, nepieñemot jebkå-dus praktiskus lémumus vai atståjot faktu vispår bez ievérîbas.

Tautu Savienîba uzskatåmi demonstréja, ka valstîm nerüp Tautu Savienîbas kådroßîbas organizåcijas principi un dzîvotspéja. Lielbritånija un ASV bija galvenås liel-valstis, kuru atteikßanås piedalîties savienîbas darbîbå noteica tås dzîvotspéju. 1939.gadå britu straté©ijå Tautu Savienîba vairs neieñéma nekådu vietu: britu toreizéjaisårlietu ministrs A. Kellogens Tautu Savienîbu raksturoja kå organizåciju, kas ir spéjî-ga uz vislielåko provokåciju bez jebkåda praktiska labuma. Formålais TautuSavienîbas lémums izslégt Padomju Savienîbu no organizåcijas par agresiju pretSomiju situåcijå pirms Otrå pasaules kara ir izskaidrojams ar iesaistîto valstu savtîga-jåm interesém, nevis cenßanos palîdzét Somijai vai îstenot Tautu Savienîbas princi-pus.

ANO struktüra

Ar ANO izveidoßanu tika radîta jauna valstu organizåcijas sistéma, kas pårtraucavésturiski izveidojußos Eiropas valstu noteicoßo lomu starptautiskajås attiecîbås.ANO veidoßanas proceså tika ñemti vérå Tautu Savienîbas darbîbas trükumi. Lielåkasizpildvaras tiesîbas tika pieß˚irtas ANO Droßîbas padomei, tika radîtas specializétåsa©entüras globålo ekonomisko procesu veicinåßanai un sociålås stabilitåtesnodroßinåßanai. Atß˚irîbå no Tautu Savienîbas ANO dalîbvalstis pieß˚ir militåras

26. jünijå Sanfrancisko konferences dalîbvalstu parakstîtajai ANO Hartai, kas pécsavas nozîmes ir organizåcijas statüti. Tås valstis, kas bija iesaistîjußås karå sabiedro-to spéku pusé lîdz 1945. gada 1. martam un kas parakstîja Apvienoto NåcijuDeklaråciju 1942. gada 1. janvårî, piedalîjås dibinåßanas konferencé Sanfrancisko.ANO Hartu såkotnéji parakstîja 51 valsts, no kuråm 9 bija Eiropas valstis. Katru gadu24. oktobris pasaulé tiek atzîméts kå Starptautiskå ANO diena. ANO centrålå institü-cija – Ìenerålå Asambleja – pirmo reizi tikås 1946. gada 10. janvårî.

ANO Statüti ir ANO konstitücija un vienlaicîgi arî valstu daudzpuséjs lîgums, kas,apvienojot citos starptautiskajos tiesîbu dokumentos, lîgumos un konvencijås rakstîtåsvalstu tiesîbas un pienåkumus, ir starptautiskås likumdoßanas avots. ANO Statütinosaka organizåcijas pamatprincipus, struktüru un darbîbas funkciju sadalîjumu.

Statütos ir nosaukti ßådi ANO mér˚i: • attîstît draudzîgas attiecîbas starp nåcijåm, balstoties uz cieñu pret tautu lîdztiesîbas

un paßnoteikßanås principiem; • îstenot starptautisko sadarbîbu, risinot starptautiskos, ekonomiskos, sociålos,

kultüras un humanitåros jautåjumus;• sekmét cilvéka pamattiesîbu un pamatbrîvîbu respektéßanu.

ANO dalîbvalstu skaits no såkotnéjå 51 ir palielinåjies lîdz 188. ÌenerålåAsambleja uzñem ikvienu jaunu dalîbvalsti péc Droßîbas padomes ieteikuma. Valstuuzñemßanas process ANO turpinås arî paßreiz.

Tautu Savienîbas pieredze

ANO izveidoßanås nav pirmais mé©inåjums starptautisko attiecîbu vésturé valstîmkopîgi risinåt miera un droßîbas problémas. Laikå starp Pirmo un Otro pasaules karupaståvéja Tautu Savienîba. Íî organizåcija izveidojås 1919. gadå, un tås izveidoßanabija mé©inåjums atrisinåt droßîbas problémas globålå un universålå veidå, nevis tradi-cionåli – vienpuséji vai daudzpuséji alianßu veidå. Tautu Savienîba bija ieceréta kåideåls kolektîvås droßîbas veids: tå ietvertu visas valstis un pretotos agresijai visåpasaulé.

Tautu Savienîba tomér nek¬uva ne globåla, ne universåla organizåcija. Lai arî 1938.gadå tajå bija 57 valstis, savienîbas lielåkais trükums bija vairåku lielvalstunepiedalîßanås vai piedalîßanås tikai kådu laiku. ASV Tautu Savienîbas darbîbånepiedalîjås visus 20.-30.-tos gadus, Våcija bija tås locekle tikai no 1926. lîdz 1933.gadam, Japåna nepiedalîjås kopß 1933. gada, PSRS nepiedalîjås lîdz 1934. gadam.

Tautu Savienîbas ideålistiskå universalitåte ignoréja daΩådo valstu atß˚irîgospriekßstatus par droßîbu, ©eopolitiskås realitåtes, miera dalåmîbas iespéju. Tautu


ir juridiski saistoßas visåm organizåcijas dalîbvalstîm, un to izpildi ANO var garantétar spéku vai ekonomisko sankciju noteikßanu. Droßîbas padome saståv no 15 valstupårståvjiem – pieciem paståvîgajiem locek¬iem (ASV, Lielbritånija, Francija,Krievija un îna), kuriem ir veto tiesîbas blo˚ét ikvienu lémumu, un 10 nepaståvîga-jiem locek¬iem, kurus ANO Ìenerålajå Asamblejå ievél uz diviem gadiem. Kandidåtuizvélé tiek ñemts vérå dalîbvalstu ieguldîjums starptautiskå miera un droßîbas no-stiprinåßanå, kå arî vienmérîga ©eogråfiskå pårståvniecîba. Droßîbas padomesnozîmîgåkås struktürvienîbas ir daΩådas paståvîgås komitejas, tai pak¬auta Militåråßtåba komiteja un ANO miera uzturéßanas spéki.

Ekonomiskå un sociålå padome tika izveidota péc Tautu Savienîbas Ekonomiskokonsultåciju komitejas parauga. Íîs padomes 54 locek¬i katru gadu no maija lîdz jüli-jam tiekas kopéjås sesijås. Katru gadu 18 valstis tiek pårvélétas. Ekonomiskås unsociålås padomes uzraudzîbå atrodas starptautisko ekonomisko, sociålo un kultürasjautåjumu risinåßana, rüpes par cilvéktiesîbu respektéßanu un valstu sadarbîbasveicinåßana izglîtîbas jomå.

Aizbildniecîbas padome tika izveidota péc Tautu Savienîbas Mandåtu komisijasparauga. Tås uzdevums ir pårraudzît dekolonizåcijas procesu. Kopß koloniålås sisté-mas sabrukuma seßdesmitajos gados, kad daudzas Åfrikas valstis ieguva savupårståvniecîbu ANO, Aizbildniecîbas padome ir zaudéjusi savu nozîmi.

Starptautiskå tiesa ir galvenå ANO un pasaules juridiskå institücija. Íîs tiesasstatüti ir ANO Statütu saståvda¬a. Saskañå ar Statütiem Starptautiskajå tieså izß˚ir val-stu iesniegtås südzîbas un strîdus. Íî tiesa sniedz arî konsultatîvos atzinumus ANO untås specializétajåm a©entüråm. Tiesa nav paredzéta atseviß˚u personu lietuizskatîßanai. Starptautiskås tiesas jurisdikcija attiecas uz visiem jautåjumiem, ko val-stis ierosina. ANO Starptautiskås tiesas lémumi ir saistoßi tåm valstîm, kuras iriesaistîtas konkrétajå lietå. Ío tiesu veido 15 tiesneßi, kurus ievél Ìenerålå Asamblejapéc atseviß˚a Droßîbas padomes balsojuma.

Starptautiskå tiesa ir izveidota péc Tautu Savienîbas Paståvîgås starptautiskås tiesasparauga. ANO Starptautiskå tiesa atrodas Nîderlandes pilsétå Hågå.

Sekretariåts saståv no ANO Ìenerålsekretåra kancelejas, departamentiem un biro-jiem, kuru personålu komplekté uz iespéjami plaßas ©eogråfiskas pårståvniecîbas pamata.Sekretariåts palîdz ANO svarîgåkajåm institücijåm îstenot savu politiku un programmas.Sekretariåta darbîbu vada ANO Ìenerålsekretårs, ko ievél Ìenerålå Asambleja uzDroßîbas padomes rekomendåcijas pamata. Ìenerålsekretåru ievél uz pieciem gadiem.Paßreizéjais ANO Ìenerålsekretårs Kofi Anans savas funkcijas såka pildît 1997. gada 1. janvårî. Sekretariåtå strådå aptuveni 8600 ierédñu no aptuveni 170 valstîm. Katrs ANOierédnis dod zvérestu, ka viña darbîbu nenoteiks kådas valsts vai autoritåtes intereses.

vienîbas miera uzturéßanas operåcijåm. Tomér ANO ir pårñémusi arî vairåkas TautuSavienîbai raksturîgas iezîmes: valstu suverenitåte un nacionålås intereses turpinadominét pår kolektîvo droßîbu. ANO dalîbvalstu pienåkumi ir ierobeΩoti, organizåci-jas rîcîbå nav lîdzek¬u, kas ¬autu nodroßinåt pieñemto lémumu un valstu pienåkumuizpildi.

ANO darbs balstås uz seßu svarîgåko institüciju funkcionéßanu. Tås ir: • Ìenerålå Asambleja • Droßîbas padome • Ekonomiskå un sociålå padome • Aizbildniecîbas padome • Sekretariåts • Starptautiskå tiesa.

ANO mér˚u sasniegßanå ir iesaistîtas vairåk nekå 15 daΩådas a©entüras un vairåkasprogrammas.

Kå jau minéts iepriekß, Ìenerålå Asambleja ir ANO augståkå institücija unpasaules valstu forums. Ìenerålajå Asamblejå katrai ANO dalîbvalstij ir viena balss.Tåtad înai ar vairåk nekå vienu miljardu iedzîvotåju ir tåds pats statuss kå Latvijai ar2,4 miljoniem iedzîvotåju. Ìenerålå Asambleja rezolücijas parasti pieñem ar vairåku-ma atbalstu, bet jautåjumiem par budΩetu un valstu izslégßanu ir vajadzîgs divu treß-da¬u atbalsts. Asamblejas sesijas notiek no septembra lîdz decembrim. ÌenerålåAsambleja veic ANO a©entüru un komiteju pårraudzîbas un koordinåcijas funkcijas.Asamblejas dienas kårtîbå ir jautåjumi par starptautisko mieru un droßîbu,atbruñoßanos, cilvéktiesîbåm, organizåcijas budΩetu, jaunu dalîbvalstu uzñemßanu,valstu un pårståvju ievéléßanu organizåcijas institücijås, ANO Ìenerålsekretåraievéléßana. ANO Ìenerålå Asambleja nodroßina starptautisko tiesîbu sistematizéßanuun attîstîbu.

Ìenerålås Asamblejas darbs ir sadalîts seßås galvenajås komitejås, kas nodarbojasar starptautiskå miera un atbruñoßanås jautåjumiem, ekonomiskajiem un finansujautåjumiem, sociålajiem, kultüras un humanitårajiem jautåjumiem, dekolonizåcijasproblemåtiku, administratîvajiem un budΩeta jautåjumiem, kå arî ar tiesîbu jautåju-miem.

Ìenerålås Asamblejas dienas kårtîbå parasti ir aptuveni 150 jautåjumi, lielåkå da¬ano tiem atkårtojas no iepriekßéjåm sesijåm.

ANO Droßîbas padome ir vadoßå, paståvîgi strådåjoßå politiskå institücija, kas irgalvenå atbildîgå par starptautiskå miera un droßîbas saglabåßanu pasaulé un darbojasvisu ANO valstu vårdå. Droßîbas padome ir vienîgå ANO institücija, kuras rezolücijas


dencém, bet no otras puses, sabiedriskajå apziñå dominé viedoklis, ka ANO ir jåbüt savaveida pasaules glåbßanas organizåcijai vai pasaules policijas vienîbai. Pretruna atklåjasarî starp suverénu valstu vélmém saglabåt un attîstît militåros spékus un individuåloaizsardzîbu, kå arî tajå paßå laikå izveidot tådu struktüru, kas veicinåtu kooperatîvu lému-mu pieñemßanu un daudzpuséju militåru rîcîbu ANO ietvaros.

Daudzéjådå ziñå ANO kå starptautiskas organizåcijas problémas ir saistîtas arnacionålo valstu valdîbu problémåm. Kamér valdîba balsta savu varu uz iekßpolitiku,no kå ir atkarîga konkrétås valdîbas stabilitåte, pasaules procesi attîstås un izmainås.Müsdienu pasaules notikumi gan ekonomikas, gan politikas jomå ir mazinåjußi tradi-cionålo institüciju nozîmi. Tå, pieméram, finansu krîze deviñdesmito gadu beigåsÅzijas valstîs, Krievijå un Latîñamerikå atklåja nacionålo valdîbu ierobeΩotås spéjasietekmét globålås finansu problémas. Interesanti, ka visu pasaules valstu centrålåsbankas kontrolé tikai pusi no tåm rezervém, kas ikdienå apgrozås starptautiskajå valü-tas tirgü. Nacionålås valdîbas nespéj vienas paßas cînîties pret tådiem globalizåcijasizaicinåjumiem kå organizétå noziedzîba, narkotiku tirdzniecîba, ekolo©iskås problé-mas un starptautiskais terorisms. Savukårt Kosovas krîze kårtéjo reizi apliecinåja, kaetniskå genocîda un bég¬u problémåm ir domino kauliñu spéles efekts. Iesåkotieskrîzei vienå vietå, tå pakåpeniski skar arî påréjås re©iona valstis. Tådéjådi politiskåsproblémas (etniskås attiecîbas un bég¬u jautåjums) ieguva globåla rakstura nozîmi.

Divdesmitå gadsimta otrajå pusé vairåk nekå 20 miljoni cilvéku ir nogalinåtidaΩådos konfliktos Treßås pasaules valstîs. Arî paßlaik pasaulé risinås 80 daΩådaméroga bruñotie konflikti. Müsdienu pasaulé arvien pieaug etnisko un reli©isko kon-fliktu draudi, starptautiskais terorisms, vides un ekolo©ijas problémas, nelegålå ieroçutirdzniecîba.

Draudus pasaules sabiedrîbai rada arî arvien pieaugoßå plaisa starp cilvéku dzîvesapståk¬iem daΩådos pasaules re©ionos. Saskañå ar ANO Attîstîbas programmas(UNDP) 1988. gada Pasaules Pårskatu par cilvéces attîstîbu, atklåjas tas, ka ANOnespéju cînîties ar müsdienu problémåm izskaidro paßu dalîbvalstu dilemmas unpasaules nevienlîdzîba.

DaΩi statistikas dati runå paßi par sevi: triju pasaules visbagåtåko cilvéku rîcîbå irpersoniskie lîdzek¬i, kas pårsniedz 48 vismazåk attîstîto valstu visu iekßzemes koppro-duktu.

Amerikåñi 8 miljardus dolåru gadå téré kosmétikai. ANO léß, ka 6 miljardi dolårugadå bütu vajadzîgi, lai nodroßinåtu pamatizglîtîbu ikvienam pasaules iedzîvotåjam.

Eiropießi iztéré aptuveni 11 miljardus dolåru gadå saldéjumam, bet ar 9 miljardiemdolåru ANO varétu nodroßinåt tîru üdeni un droßu kanalizåciju tiem, kuriem to nav.

ANO darbîba aptver aptuveni 20 starpvaldîbu a©entüras. Katra a©entüra nodarbo-jas ar specifiskåm programmåm ekonomiskajå, sociålajå vai kultüras jomå, un tås irdiezgan neatkarîgas institücijas. A©entüru attiecîbas ar ANO koordiné Ekonomiskå unsociålå padome. Pasaules Tirdzniecîbas organizåcija, Starptautiskå Darba organizåci-ja, Starptautiskå Telekomunikåciju savienîba, Pasaules Veselîbas organizåcija,Pasaules Intelektuålå îpaßuma organizåcija un Pasaules Meteorolo©ijas organizåcijaatrodas Ûenévå. Pasaules Banka un Starptautiskais valütas fonds ir izvietotiVaßingtonå, citas a©entüras atrodas Romå, Parîzé, ˆujorkå un Vîné.

Kopß 1945. gada ANO ir ieñémusi nozîmîgu vietu starptautiskajå politikå. Èpaßi tasattiecas uz preventîvo diplomåtiju, miera uzturéßanu un novéroßanu. Lielåkåsneveiksmes ANO ir piedzîvojusi, risinot militåri politiskos un droßîbas jautåjumus. PécKorejas kara (1950.–1953.) kolektîvås droßîbas idejas nozîmi mazinåja ASV un PSRSsåncensîba, kas rezultåtå noveda pie ANO miera uzturéßanas principa degradéßanas.Aukstå kara laikå ANO Droßîbas padomé PSRS 114 reizes un ASV 70 reizes izmanto-ja veto tiesîbas daΩådos jautåjumos. Valstu kolektîvi pasåkumi, lai panåktu kåda starp-valstu konflikta atrisinåjumu laika posmå lîdz aukstå kara beigåm, k¬uva neiespéjami.

NATO valstis ASV vadîbå, izmantojot ANO mandåtu, apliecinåja ßîs starptautiskåsorganizåcijas spéju rîkoties kolektîvi agresora savaldîßanå Persijas Lîça karå 1991.gadå. Tomér kopumå ANO nozîmes pieaugumu veicinåja nevis nodarboßanås ar poli-tikas un droßîbas jautåjumiem, bet gan specializéto a©entüru uzsåktå valstu sociåloproblému risinåßana.

Péc 1995. gada, kad ANO atzîméja savu piecdesmito gadadienu, ßî organizåcija irsañémusi ievérojamu kritiku. ANO paståvîgi sañem kritiku no tås dalîbvalstîm unmasu saziñas lîdzek¬iem. ANO kå starptautiskai organizåcijai tiek pårmesta neefekti-vitåte, korupcija un påråk liela birokråtija. Analîti˚i atzîmé, ka ANO paståvîgi atrodasbankrota priekßå, jo daudzas dalîbvalstis, ieskaitot lielåko maksåtåjvalsti — ASV,nemakså savu dalîbmaksu organizåcijai. ANO dalîbvalstis ieståjas par ßîs organizåci-jas reforméßanu, bet, tiklîdz tiek apspriesta reformu îstenoßana, 188 valstu daΩådås unpretrunîgås pieejas problémjautåjumiem ne¬auj panåkt risinåjumus. Tå rezultåtå ANOreformas pédéjo gadu laikå nav guvußas ievérojamus panåkumus.

Da¬a ANO problému ir izskaidrojama ar informåcijas trükumu par organizåcijaspaßreizéjo lomu, mandåtu, lielumu un mér˚iem. ANO nav liela pasaules valdîba, kas tiekbalstîta ar milzîgi lielu birokråtiju un neierobeΩotiem lîdzek¬iem. Visa ANO sistémaizmakså 10,5 miljardus ASV dolåru. Salîdzinåjumam varu teikt, ka pasaulé nacionålomilitåro spéku vajadzîbåm tiek téréts 75 reizes vairåk lîdzek¬u (800 miljardi ASV dolåru).

Tajå paßå laikå, runåjot par ANO lomu un uzdevumiem, ir jåñem vérå kåda principiålapamatpretruna. No vienas puses, ANO tiek kritizéta par pasaules valdîbas veidoßanås ten-


tas, ka daudzas Treßås pasaules valstis atradås Padomju Savienîbas atkarîbå. Lîdz ar tobaltießu centieni ANO dalîbvalstu informéßanas jomå ne vienmér bija veiksmîgi.

Baltießu centieniem ANO ietvaros bija ierobeΩotas iespéjas. Galvenie ierobeΩojumisaistîjås ar pasaules kårtîbu, kådu lielvalstis izveidoja péc Otrå pasaules kara. Aukståkara laikå, paståvot divåm ideolo©iski, politiski un ekonomiski naidîgåm lielvaråm,trimdas baltießu nospraustie mér˚i nevaréja realizéties bez globålåm izmaiñåmpasaules starptautiskajås attiecîbås.

Tomér atseviß˚os gadîjumos pasaules lielvalstis izmantoja trimdas baltießu informå-ciju, lai tådéjådi ietekmétu Padomju Savienîbas politiku. Pieméram, înas delegåcijavairåkas reizes savås interesés izmantoja Baltijas valstu okupåcijas jautåjumu kå ideo-lo©isku lîdzekli politiskajås attiecîbås pret PSRS.

Vienlaikus centieniem ietekmét ANO dalîbvalstis trimdas baltießi regulåri orga-nizéja sabiedriska rakstura politiskas demonstråcijas un piketus. Katru gadu 23.augustå notika baltießu protesta demonstråcijas pie ANO mîtnes ˆujorkå, atgådinotpasaulei par Molotova–Ribentropa 1939. gada paktu un tå negatîvo iespaidu uzBaltijas valstu likteni. Demostråcijas notika arî nacionålajås svétku dienås un îpaßosgadîjumos, pieméram, 1968. gadå protestéjot pret PSRS iebrukumu Çehoslovåkijå.Atseviß˚os gadîjumos demonstråcijas notika arî pie PSRS pårståvniecîbas ANOmîtnes.

Péc 1971. gada trimdas baltießi secinåja, ka, lai organizåcijas darbîba k¬ütu efek-tîvåka, ir nepiecießams mainît darbîbas taktiku. Savå darbîbå trimdas baltießi koncen-tréja uzmanîbu uz individuåliem cilvéktiesîbu pårkåpumiem, kuri tika iesniegtiizskatîßanai ANO Cilvéktiesîbu komisijå Ûenévå. Saskañå ar ANO Ekonomiskås unsociålås padomes rezolüciju ANO Cilvéktiesîbu komisija izskata individuålus gadîju-mus par cilvéktiesîbu pårkåpumiem ANO dalîbvalstîs. Baltießu padome ANOCilvéktiesîbu komisijai katru gadu sagatavoja memorandus par cilvéktiesîbupårkåpumiem Baltijas valstîs. Baltießu sagatavotos informatîvos materiålus izmantojatås Rietumvalstis, kas kritizéja Padomju Savienîbas realizéto cilvéktiesîbu politiku.Tå, pieméram, 1971. gadå ASV delegåcija ANO Cilvéktiesîbu komisijå izteica kritikupret PSRS, vainojot to koloniålismå un brutålu deportåciju îstenoßanå Baltijas valstîs.Baltijas valstu jautåjumu ANO institüciju ietvaros aktualizéja arî citas valstis,pieméram, Kanåda, Austrålija, Jaunzélande.

Astoñdesmito gadu beigås trimdas baltießi izmantoja ANO, lai informétu tås dalîb-valstis par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas centieniem k¬üt neatkarîgåm no PSRS.Trimdas baltießu organizåcijas sadarbîba ANO sistémas ietvaros veicinåja Baltijasvalstu uzñemßanu ßajå starptautiskajå organizåcijå. Savstarpéjå sadarbîba un pieredzeANO darba specifikå lieti noderéja Baltijas valstu delegåcijåm, kad tås uzsåka piln-

Amerikåñi un eiropießi iztéré 17 miljardus dolåru måjdzîvnieku barîbas iegådei,savukårt, ja par 13 miljardiem dolåru bütu palielinåta sociålå palîdzîba, ar ßo summuvarétu nodroßinåt elementåro veselîbas aprüpi un édinåßanu visiem pasaulesiedzîvotåjiem, kuriem tå nav pieejama. Pasaules 225 visbagåtåkajiem cilvékiempieder kopsummå vairåk nekå viens triljons ASV dolåru, turpretim trim piektda¬åm no4,4 miljardiem jaunattîstîbas valstu iedzîvotåju trükst droßas kanalizåcijas, vienai treß-da¬ai nav pieejams tîrs üdens un vienai piektda¬ai nav pieejama medicîniskå palîdzîba.Sociålå nevienlîdzîba pasaulé ir neprognozéjama savu apméru ziñå.

Íîs problémas ik gadu tiek iek¬autas arî ANO institüciju dienas kårtîbå, taçu orga-nizåcijas paßreizéjå kapacitåte liecina, ka ANO ar paßreizéjiem resursiem un iekßéjåmpretrunåm nav spéjîga efektîvi risinåt tik daudz konfliktsituåcijas daΩådos pasaulesre©ionos un efektîvi risinåt globålås sociålås nevienlîdzîbas problémas.

Latvijas un ANO vésturiskie aspekti

Latvijas intereßu pårståvniecîba ANO aizsåkås jau ilgu laiku pirms oficiålåsLatvijas uzñemßanas ßajå starptautiskajå organizåcijå. Ilggadéjå trimdas baltießusadarbîbas organizåcija ar ANO bija Baltießu padome pie Apvienotajåm Nåcijåm.Íîs padomes pirmsåkumi saistås ar liela méroga trimdas baltießu demonstråciju,kas notika 1965. gada 13. novembrî ˆujorkå. Íajå demonstråcijå piedalîjås aptu-veni 15 000 latvießu, igauñu un lietuvießu. Demonstråcijas dalîbnieki pieñémavairåkas rezolücijas, kas pieprasîja izbeigt Padomju Savienîbas koloniålismuBaltijas valstîs. Baltießu demonstråcijas rezolücijas mér˚is bija atgådinåt ANOdalîbvalstîm vésturiskos faktus par Baltijas valstu iekaroßanu un nelikumîgupievienoßanu Padomju Savienîbai. Demonstråcijas dalîbnieki véléjås, lai padomjukoloniålisma politika Baltijas valstîs tiktu iek¬auta ANO darba kårtîbå un apspries-ta starptautiskå mérogå.

Íîs rezolücijas tika izplatîtas ANO dalîbvalstu paståvîgajåm pårståvniecîbåm.Baltijas valstu tiesîbu jautåjums un padomju koloniålisma atspogu¬oßana veicinåja ßîprocesa institucionalizåciju. 1966. gada 9. februårî trimdas baltießu organizåciju dalîb-nieki nodibinåja Baltießu padomi pie Apvienotajåm Nåcijåm. Íîs organizåcijas vadîbåbija trîs pårståvji no katras Baltijas valsts. Rotåcijas kårtîbå katru gadu mainîjås orga-nizåcijas vadîba. Lîdzek¬i organizåcijas darbam tika iegüti no baltießu organizåcijåmun atseviß˚iem ziedojumiem. Visi organizåcijas biroja darbinieki strådåja brîvpråtîgi.

Laika posmå no 1966. lîdz 1971. gadam baltießi galveno uzmanîbu pievérsa ANOdalîbvalstu informéßanai par Baltijas tautu likteni un Padomju Savienîbas koloniålis-ma politiku. Par svarîgu mér˚i tika uzskatîta Treßås pasaules valstu informéßanaminétajos jautåjumos. Tomér baltießu trimdas organizåcijas darbîbas nozîmi mazinåja


viennozîmîgi skaidrs, ka 17. septembrî Latvija, Lietuva un Igaunija tiks uzñemtasANO. 1991. gada 12. septembrî ANO Droßîbas padome nobalsoja par Baltijas valstuuzñemßanu ANO saståvå.

ANO Ìenerålås Asamblejas 46. sesija k¬uva vésturiska trijåm Baltijas valstîm.1991. gada 17. septembrî Latvija, Lietuva un Igaunija k¬uva par pilntiesîgåm ANOdalîbvalstîm. Interesanti, ka Baltijas valstis bija pédéjås lîdz ßim neuzñemtås ANOpriekßteces — Tautu Savienîbas dalîbvalstis. Tåpéc Baltijas valstu uzñemßanu ANOÌenerålås Asamblejas sesija uztvéra arî kå simboliski svarîgu notikumu, ilgstoßasvésturiskas netaisnîbas novérßanu. Izmaiñas ANO bija kårtéjais apliecinåjums funda-mentålajåm pårmaiñåm starptautiskajås attiecîbås. ANO Ìenerålsekretårs H. Peressde Kueljars savå apsveikuma runå uzsvéra, ka Baltijas valstu atzîßana ANO simbolizéßo tautu paßnoteikßanos.

1991. gada septembrî Latviju ANO pårståvéja Latvijas Republikas AugståkåsPadomes priekßsédétåjs Anatolijs Gorbunovs. Savå uzrunå viñß pateicås pasaulessabiedrîbai par vienoto atbalstu Baltijas valstu centienos atgüt valstisko neatkarîbu. A.Gorbunovs pauda pårliecîbu, ka Baltijas valstu neatkarîbas atzîßana deva iespéju arîpaßai Padomju Savienîbai atbrîvoties no totalitårås sistémas.

Neraugoties uz politisko eiforiju, kåda toreiz valdîja, daudzi årvalstu pårståvjibaΩîjås par iespéjamåm Baltijas valstu attiecîbåm ar austrumu kaimiñu. Tådé¬ poli-tiski svarîgi bija demonstrét tålredzîbu un demokråtisku pieeju jaunajås starp-tautiskajås attiecîbås. A. Gorbunova vårdi ANO Ìenerålås Asamblejas sesijåizrådîjås pravietiski, jo tießi 1991. gada nogalé PSRS kå valstisks veidojums beidzapaståvét, un bijußås padomju tautas ieguva brîvîbu veidot savas valstis.

LR Augståkås Padomes priekßsédétåjs A. Gorbunovs savu uzståßanos ANO izman-toja, lai pirmo reizi tik lielå forumå aktualizétu arî atjaunotås Latvijas valsts aktuålåsstarptautiskås problémas un mér˚us. A. Gorbunovs atzîméja, ka Latvijå “ joprojåmnav likvidétas Hitlera–Sta¬ina noziedzîgå pakta sekas; Latvijå bez jebkåda tiesiskapamata atrodas PSRS bruñoto spéku da¬as; jåatrisina vél daudz citu svarîgu jautåjumu,arî nelikumîgi atsavinåto îpaßumu probléma. A. Gorbunovs vérsås pie pasaulessabiedrîbas péc morålas, finansiålas un ekonomiskas palîdzîbas, uzsvéra Latvijasapñemßanos turpinåt îstenot tås demokråtiskås tradîcijas, kas starpkaru periodå guvaatbalstu arî Tautu Savienîbå.

Baltijas valstu uzñemßanå ANO piedalîjås tie politiski aktîvie Baltijas valstu pirms-kara perioda diplomåti, kuri ilgus gadus årzemés bija atgådinåjußi par Baltijas valstuneatkarîbas atjaunoßanu. Tikai nedaudziem pirmskara baltießu diplomåtiem izdevåspieredzét neatkarîbu. Ío diplomåtu piedalîßanås ANO Ìenerålås Asamblejas sesijåieguva simbolisku nozîmi, kad pie ANO galvenås mîtnes ˆujorkå mastos uzvijås

tiesîgu darbîbu ANO 1991. gada septembrî. Baltijas valstu uzñemßana ANO bijasaistîta ar aukstå kara beigåm, Padomju bloka sabrukumu un iekßpolitiskajiem proce-siem Baltijas valstîs, tomér trimdas baltießu aktîvå darbîba ANO ietvaros ir vértéjamakå nozîmîga pieredze un svarîgs ieguldîjums nacionålås neatkarîbas procesuveicinåßanå.

Latvijas uzñemßana ANO

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starptautiskå neatkarîbas atzîßana 1991. gadaaugustå radîja iespéju ßo valstu uzñemßanai Apvienoto Nåciju Organizåcijå. Baltießupadome pie Apvienotajåm Nåcijåm pastiprinåja kontaktus gan ar ANO pårståvjiem,gan Baltijas valstu valdîbåm un diplomåtiskajiem dienestiem.

ANO Droßîbas padomes dalîbvalstis Lielbritånija un Francija uzñémås virzîtjautåjumu par Baltijas valstu uzñemßanu ANO. Iniciatîvas uzsåkßanas brîdî vél nebijapilnîgi skaidrs, vai Padomju Savienîba Droßîbas padomé atbalstîtu Baltijas valstuuzñemßanu. Atbilstoßi ANO iekßéjås organizåcijas procedürai Droßîbas padomei bijajåizskata un jåapstiprina uzñemßanas lügums pirms tå iesniegßanas apstiprinåßanaiÌenerålajå Asamblejå. Péc tam ANO Droßîbas padomes paståvîgajåm dalîbvalstîm,tai skaitå arî Padomju Savienîbai, bija jåbalso par jaunu dalîbvalstu uzñemßanu. Jakåda no Droßîbas padomes paståvîgajåm piecåm dalîbvalstîm ieståtos pret jaunu val-stu uzñemßanu, ßo jautåjumu nevarétu iesniegt izskatîßanai Ìenerålajå Asamblejå.

1991. gada septembrî vél bija nopietnas baΩas, ka PSRS varétu izmantot savas vetotiesîbas Droßîbas padomé, lai nepie¬autu Baltijas valstu uzñemßanu ANO.Diplomåtiskajås aprindås tika apspriestas Baltijas valstu iespéjas savåkt pietiekamidaudz balsu, lai piedalîtos ANO darbå kå novérotåjvalstîm. Íåda iespéja tika izvirzîta,lai Baltijas valstis atrisinåtu savas attiecîbas ar Padomju Savienîbu. Tas nozîmétu, kaBaltijas valstis varétu k¬üt par ANO pilntiesîgåm dalîbvalstîm tikai péc tam, kad pil-nîbå noskaidrotos politiskå situåcija Maskavå.

1991. gada 3. septembrî Francijas véstnieks ANO Û. B. Merimé un Lielbritånijasvéstnieks ANO D. H. A. Hanejs ANO toreizéjam ©enerålsekretåram H. Peresam deKueljaram iesniedza triju Baltijas valstu lügumrakstus par to uzñemßanu ANO. ASVValsts departamenta pårståvis paziñoja, ka ASV iesniegs rezolüciju Droßîbas padomé,atbalstot Baltijas valstu uzñemßanu ANO un iesakot saîsinåt parasto gaidîßanas unsagatavoßanas laiku no 35 lîdz 7 dienåm.

Pretéji iepriekß paustajåm baΩåm, PSRS delegåcija ANO atzîméja, ka PSRS ne tikaineblo˚éßot, bet tießi otrådi - atbalstîßot Baltijas valstu uzñemßanu. Péc 1991. gada 6.septembra, kad Padomju Savienîba oficiåli atzina Baltijas valstu neatkarîbu, k¬uva


nepamatoti augsta dalîbmaksa ANO. Tåpéc Latvija maksåja mazåku dalîbmaksu,nekå tas oficiåli tika noteikts. Vienlaikus tika uzsåkti organizatoriskie pasåkumi, laipanåktu Latvijas dalîbmaksas samazinåßanu un noteikßanu atbilstoßi Latvijas reåla-jiem ekonomikas rådîtåjiem.

Koncepcijå tika paredzéta sadarbîba ar ANO institücijåm cilvéktiesîbu un humåna-jos jautåjumos, lai stiprinåtu Latvijas demokråtiskås institücijas.

Darbîbas uzsåkßana ANO Latvijai bija jauns izaicinåjums daudzpuséjås diplomåti-jas jomå, kur objektîvu iemeslu dé¬ atjaunotajai valstij nebija pieredzes. Da¬éji ßispieredzes trükums atspogu¬ojas arî teorétiskajå dokumentå – Latvijas Årpolitikaskoncepcijå, kur nav pamatota Latvijas praktiskå årpolitika ANO ietvaros kopß 1991.gada.

Tajå paßå laikå koncepcijå ir iek¬auts jautåjums par Latvijas maksåjumu samazi-nåßanu, kas péc ßîs problémas atrisinåßanas ir k¬uvis neaktuåls. Acîmredzot, kon-cepcijas autori, definéjot Latvijas pamatprincipus un intereses ANO, ir vadîjußiesgalvenokårt no tiem darba kårtîbas jautåjumiem, kas toreiz bija visaktuålåkie.Tådéjådi ir izskaidrojami pretrunîgie gadskait¬i attiecîbå uz Latvijas kandidatürasizvirzîßanu ANO Droßîbas padomé. Lai gan koncepcijå ßî mér˚a sasniegßanaiparedzéts 2010.–2020. gads, Latvija savu kandidatüru izvirzîjusi uz 2005. gadu. Årpolitikas koncepcija nenosaka valsts intereses attiecîbå uz daΩådåm ANO institü-cijåm, kå arî par Apvienoto Nåciju Organizåcijas reformu nepiecießamîbu unLatvijas redzéjumu ßajå sakarå.

Minéto trükumu rezultåtå Latvijas Årpolitikas koncepcija attiecîbå uz darbîbu ANOir fragmentåra. Tå da¬éji atspogu¬o jautåjumus par Latvijas maksåjumiem ANO uniesaistîßanos starptautiskajås miera operåcijås, tomér konceptuåli ßis dokuments irnepilnîgs, jo nesniedz priekßstatu par Latvijas årpolitikas principiem, interesém unizmantojamiem lîdzek¬iem.

Krievijas karaspéka izveßana

Darbîbas såkumå Latvijas pirmais un svarîgåkais mér˚is ANO ietvaros bija panåktKrievijas Federåcijas armijas izveßanu no Latvijas. Par ßo jautåjumu tika pieñemtasdivas ANO Ìenerålås Asamblejas rezolücijas. Íîs rezolücijas bija papildu arguments,kas pasteidzinåja KF armijas izveßanu.

1992. gadå ANO ÌA sesija vienpråtîgi, arî Krievijas Federåcijai piekrîtot, pieñémarezolüciju “Par årvalsts karaspéka izveßanu no Baltijas valstu teritorijas”. Íî rezolüci-ja tika sagatavota péc Latvijas iniciatîvas, cießå sadarbîbå ar Igauniju un Lietuvu. Tå

Baltijas valstu karogi. Par Baltijas valstu pirmajiem véstniekiem un paståvîgajiempårståvjiem ANO k¬uva le©endårie Baltijas valstu pirmskara neatkarîbas posmådiplomåtisko darbu uzsåkußie diplomåti.

Par pirmo Latvijas paståvîgo pårståvi un årkårtéjo un pilnvaroto véstniekuApvienotajås Nåcijås tika iecelts ilggadéjais Latvijas sütniecîbas Vaßingtonå lietvedis,Latvijas diplomåtiskå un konsulårå dienesta vadîtåjs (lîdz 1991. gada augustam) unpéc neatkarîbas atjaunoßanas arî pirmais Latvijas véstnieks ASV Anatols Dinbergs.Lîdz ar savas darbîbas såkumu ANO Latvija nodibinåja savas paståvîgåspårståvniecîbas ANO ˆujorkå un Ûenévå.

Årpolitikas koncepcija un ANO

Kopß valstiskås neatkarîbas atgüßanas Latvijas årpolitikas galvenais uzdevums irbijis integråcija Eiropas, transatlantiskajås un citås starptautiskajås struktürås.Latvijas Republikas Årpolitikas koncepcija nosaka, ka valsts prioritåtes ir ieståßanåsEiropas Savienîbå un iek¬außanas Zieme¬atlantijas aliansé (NATO). Årpolitikas kon-cepcija arî nosaka, ka “Latvijas droßîbas problému un svarîgu årpolitikas uzdevumurisinåßanai Latvija turpinås aktîvu darbîbu starptautiskajås organizåcijås”. Saskañåar Latvijas oficiåli deklaréto årpolitikas kursu “Latvijas rîcîbå nav daudz instrumen-tu, ar kuru palîdzîbu tå varétu ietekmét ©eopolitiskos procesus, bet starp tiem svarî-ga loma ir starptautiskajåm organizåcijåm”. Latvijas årpolitikas veidotåji balstås uzpieñémumu, ka Latvija var sev vélamå veidå iespaidot starptautiski politisko situå-ciju, koordinéti darbojoties starptautiskajås organizåcijås.

Latvija konceptuåli paredzéja izmantot savu lîdzdalîbu ANO institücijås, lainodroßinåtu gan iekßéjo stabilitåti un demokråtisko institüciju attîstîbu, gan arî veido-tu sev labvélîgu starptautiski politisko fonu.

Latvijas Årpolitikas koncepcijå ir norådîts, ka valstij “sava darbîba ir jåvirza uzmér˚i k¬üt par ANO Droßîbas padomes nepaståvîgo locekli periodå no 2010. lîdz2020. gadam”.

Viena no praktiskås sadarbîbas jomåm ar Rietumvalstîm ir dalîba ANO mierauzturéßanas operåcijås, tådéjådi radot pamatu kopdarbîbai starp daΩådu valstu bruño-tajiem spékiem, paaugstinot Latvijas Nacionålo Bruñoto spéku sagatavotîbas lîmeni,ce¬ot Latvijas prestiΩu, kå arî prasmîgi izmantojot piedalîßanos vai nepiedalîßanosoperåcijås kå årpolitisku instrumentu.

Latvijas Årpolitikas koncepcija noteica arî to, ka Latvijai ir jåturpina darbs ANOKontribüciju komitejå un citås ANO institücijås, lai panåktu taisnîgas maksåjumuda¬as noteikßanu Latvijai. Íis mér˚is bija aktuåls laikå, kad Latvijai tika apré˚inåta


1994. gada 31. augustå Krievijas karaspéks Latviju atståja. Íajå vésturiskajånotikumå liela nozîme bija gan divpuséjai, gan daudzpuséjai diplomåtijai. ˆemot véråto, ka Krievija daΩådu faktoru dé¬ centås paildzinåt savas armijas klåtbütni Latvijå vaiarî ßo problému saistît ar dzîvok¬u celtniecîbas problémåm un daΩådiem humanitårojautåjumu aspektiem, svarîgi bija izmanot daΩådas starptautiskås organizåcijas ßîmér˚a sasniegßanai. ANO kå pasaules valstu forums un kå vislielåkå starptautiskåorganizåcija bija piemérota un praktiski iesaiståma, risinot Krievijas karaspékaizveßanas problému.

Latvijas maksåjumi ANO

Kopß ieståßanås ANO Latvija aktîvi piedalîjås darba grupås, kas nodarbojas arANO un tås finansu sistémas reformu. Èpaßu uzmanîbu finansu reformai Latvijapievérsa tådé¬, ka Latvijas maksåjums såkotnéji tika noteikts nevis kå jaunai ANOdalîbvalstij, bet kå da¬a no bijußås PSRS maksåjuma. Tas nebija korekti ne juridis-ki, ne ekonomiski. Pirmkårt, Latvija sevi nav atzinusi par PSRS tiesisko manti-nieci. Otrkårt, bijusî PSRS izmantoja “uzpüstus” statistikas datus, jo aukstå karalaikå ideolo©isko lielvaru sacensîbå tika izmantotas daΩådas metodes, lai parådîtusociålisma lielås iespéjas. Tå rezultåtå Latvijas maksåjumi ANO budΩetå såkotnéjivairåk nekå çetras reizes pårsniedza Latvijas reålo maksåtspéju. Latvijas dalîbmak-sa ANO bija tåda pat kå ekonomiski attîstîtajåm valstîm, pieméram, Singapürai vaiIndonézijai, kuru nacionålais ienåkums ir vairåkas reizes lielåks. Latvijasmé©inåjumi mainît ANO lémumu ilgu laiku bija bez panåkumiem ANO finansiålåskrîzes dé¬ un tåpéc, ka organizåcijas dalîbvalstis nav ieinteresétas pårskatît kon-tribüciju apjomus péc faktiskå ståvok¬a, jo tas varétu palielinåt viñu iemaksu apjo-mus.

Iemaksu apjomiem ANO ir liela nozîme, jo tießi atkarîbå no pamatkontribücijastiek apré˚inåtas arî Latvijas dalîbmaksas påréjås ANO institücijås. Tådé¬ nepama-toti liela dalîbmaksa ANO nozîmé arî proporcionåli lielas iemaksas visås påréjåsANO institücijås, kurås Latvija darbojas.

Interesants ir fakts, ka starptautiskajås attiecîbås Latvija sevi konsekventi navuzskatîjusi par bijußås PSRS tiesîbu un saistîbu mantinieci, tomér ANO ietvaros ßîpolitiskå pamatprasîba tika ilgu laiku ignoréta ßauri pragmatisku apsvérumu dé¬,kas saistås ar organizåcijas budΩeta veidoßanas jautåjumiem. Tå rezultåtå LatvijaANO tika padarîta par PSRS saistîbu (ANO dalîbmaksas) mantinieci. Latvijasmaksåjumu procents ANO sasniedza reålås maksåtspéjas lîmeni tikai 1998. gadå.

atkårtoti tika pieñemta 1993. gadå ANO ÌA sesijå. ANO dokumentå tika apsveiktaKrievijas karaspéka izveßana no Lietuvas, kas tika pabeigta 1993. gada 31. augustå.Rezolücija aicinåja péc iespéjas åtråk pabeigt lîgumu, tajå skaitå arî grafiku,izstrådåßanu, kas nosaka “drîzu, organizétu un pilnîgu årvalsts militåro spékuizveßanu” no Igaunijas un Latvijas.

Péc ANO datiem 1993. gada nogalé Latvijå atradås aptuveni 18 000, bet Igaunijåaptuveni 5000 Krievijas kareivju. Péc Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Krievijasdelegåciju konsultåcijåm ar rezolücijas kompromisa variantu klåtesoßos iepazîstinåjatoreizéjais Latvijas Ministru prezidents Valdis Birkavs, kas Krievijas karaspéka klåt-bütni divu Baltijas valstu teritorijå nosauca par vislielåko nestabilitåtes iemesluBaltijas re©ionå. Viñß atgådinåja, ka padomju karaspéks 1940. gadå daΩu dienu laikåokupéja Latviju, Igauniju un Lietuvu.

Krievijas toreizéjais pårståvis ANO Jülijs Voroncovs savukårt uzsvéra, ka ß˚érslisåtrai karaspéka izveßanai ir problémas, kas saistîtas ar dzîvojamo éku celtniecîbuKrievijå no Baltijas izvestajiem kareivjiem un viñu ©imeném.

“Krievija nevélas vilkt garumå karaspéka izveßanu un nesaista to ar tådu bütiskujautåjumu kå krieviski runåjoßo iedzîvotåju tiesîbu aizsardzîbu ßajås valstîs.” teicaVoroncovs. Krievijas pårståvis ANO uzsvéra, ka, ja Latvijas puse piekristu izmaksåtkompensåciju par tiem dzîvok¬iem, ko atbrîvo armijas ©imenes, tas palîdzétu iegütlîdzek¬us, kas nepiecießami dzîvok¬u celtniecîbai vai pirkßanai Krievijå.

J. Voroncovs uzsvéra, ka par otru lielåko problému var uzskatît aptuveni 90 000atva¬inåto Krievijas militårpersonu un viñu ©imenes locek¬u likteni. ANO ÌenerålåsAsamblejas pieñemtå rezolücija “Par årvalstu bruñoto spéku pilnîgu izveßanu noBaltijas valstu teritorijas” pilnîgi apmierinot Krieviju. Rezolücija tika pieñemta uzkonsensusa pamata. Krievija nepiekrita viedoklim, ka tås karaspéka atraßanås Baltijasvalstî rada pasaules sabiedrîbas baΩas.

1993. gada novembrî ANO Ìenerålsekretårs Butross Butross Gali savå oficiålajåziñojumå izteica aicinåjumu celt dzîvok¬us Krievijas karavîriem. ANO dokumentåtika uzsvérts, ka jåbüvé dzîvok¬i militårpersonåm, lai no Latvijas un Igaunijas varétuizvest atlikußås armijas da¬as. ANO ziñojumå arî teikts, ka Krievijas militårpersonuizveßanas datumam ir liela politiska un psiholo©iska nozîme. ANO Ìenerålsekretårssava ziñojuma nobeigumå izteica aicinåjumu ANO dalîbvalstîm un re©ionålajåmorganizåcijåm — Eiropas Droßîbas un Sadarbîbas apspriedei (EDSA) un EiropasPadomei — veikt visu nepiecießamo, lai atrisinåtu ßîs problémas. Ìenerålsekretårsatseviß˚i minéja Igauniju, Latviju, Lietuvu, Dåniju, Norvé©iju, ASV un citas valstis,kas praktiski atbalsta starptautiskos centienus palîdzét Krievijai celt dzîvok¬us militår-personåm.


strådåjusi pie cilvéktiesîbu situåcijas skaidroßanas ANO, lai mazinåtu Krievijas kri-tikas nozîmi. Péc Latvijas valdîbas ielüguma ANO Ìenerålsekretårs 1992. gadåatsütîja uz Latviju ekspertu grupu faktu noskaidroßanai. Grupu vadîja Ibrahima Fals(Ibrahima Fall), ANO Cilvéktiesîbu centra direktors. Íî grupa sagatavoja ziñojumupar Latvijas apmekléjumu. ANO eksperti, tåpat kå eksperti no Eiropas Padomes,Eiropas Droßîbas un sadarbîbas organizåcijas, Eiropas Savienîbas un citåm organizå-cijåm, pårliecinåjås, ka Latvijas likumdoßana un prakse cilvéktiesîbu jomå atbilststarptautiskajiem standartiem. Tomér ANO ÌA 47. sesijå Krievijas Federåcijas prezi-dents Boriss Je¬cins personîgi griezås pie ANO Ìenerålsekretåra ar lügumu papildusiek¬aut sesijas darba kårtîbå jautåjumu “Par masveida cilvéktiesîbu pårkåpumiemLatvijå un Igaunijå”.

Ilgstoßu sarunu rezultåtå Latvijai un Igaunijai izdevås mainît darba kårtîbas punktanosaukumu uz “Situåcija cilvéktiesîbu jomå Igaunijå un Latvijå”, un novérst tåiek¬außanu darba kårtîbå kå atseviß˚u jautåjumu. Sesijå tika pieñemta rezolücija par ßojautåjumu, kura asos formuléjumus Latvijas un Igaunijas diplomåtiem izdevås neitra-lizét tiktål, ka dokuments tika pieñemts vienpråtîgi – tåtad arî abas Baltijas valstistam varéja pievienoties.

Krievija savu uzbrukumu ir atkårtojusi gandrîz katrå ANO forumå, kurå tiek ap-spriesti cilvéktiesîbu jautåjumi: Cilvéktiesîbu komisijå, Ekonomiskajå un sociålajåpadomé, Apakßkomisijå par minoritåßu diskriminåcijas novérßanas un aizsardzîbasjautåjumiem. Íajå laikå kå oficiåli ANO dokumenti ir sagatavoti un izplatîti vairåkiapjomîgi materiåli par cilvéktiesîbu jautåjumiem Latvijå — tajå skaitå arî Nacionålå cil-véktiesîbu aizsardzîbas programma. Diplomåti regulåri runåjußi sesijås un daΩådåskomitejås, izklåstot Latvijas pozîciju. Izplatîti daudzi preses paziñojumi.

ANO Cilvéktiesîbu komisijas 49. sesijå (1993. gada februåris–marts) izdevåspanåkt Krievijas delegåcijas piekrißanu priekßsédétåja paziñojumam, ka såkotnéjiiecerétå rezolücija komisijas pårskatå netiek iek¬auta kå oficiåls dokuments. 1993.gada beigås un 1994. gada såkumå ANO Ûenévas misijas vadîbå tika îstenots lobijsietekmîgåko ANO dalîbvalstu vidü, lai neitralizétu Krievijas mé©inåjumu iesniegtCilvéktiesîbu komisijas 50. sesijå rezolücijas vai priekßsédétåja paziñojuma projektu.Sesijas vidusposmå Krievijas delegåcijas vadîba neoficiåli darîja zinåmu, ka tå atsakåsno sava såkotnéjå nodoma. 1996. g. 12. decembrî ANO Ìenerålås Asamblejas 51.sesija pieñéma lémumu, kas izbeidza izskatît cilvéktiesîbu situåciju Igaunijå unLatvijå.

Latvijas un Krievijas divpuséjo attiecîbu problemåtika atspogu¬ojås arî starp-tautiskajås organizåcijås. Péc 1998. gada 3. marta pensionåru piketa pie Rîgas DomesKrievija izvérsa liela méroga informatîvu kampañu, lai diskreditétu Latvijasdemokråtiju un tås attieksmi pret nepilsoñiem un viñu sociålo ståvokli. ANO

Latvijas politika un cilvéktiesîbas

Savå darbîbå ANO lielu uzmanîbu velta cilvéktiesîbu aizsardzîbas jautåjumiem.Tåpéc ir svarîgi atzîmét, ka 1990. gada 4. maijå péc Neatkarîbas deklaråcijaspieñemßanas Latvijas Republikas Augståkå Padome pieñéma“Deklaråciju parLatvijas Republikas pievienoßanos starptautiskajiem instrumentiem cilvéktiesîbujautåjumos”. Pievienojoties 51 starptautiskam dokumentam cilvéktiesîbu jautåjumos,Latvija darîja zinåmu pasaulei, ka ir gatava veidot tiesisku un demokråtisku valsti,kurå indivîda tiesîbas tiek respektétas un aizsargåtas.

1995. gadå Latvijas valdîba pieñéma Nacionålo cilvéktiesîbu aizsardzîbas program-mu. Íîs programmas praktiskais rezultåts bija Valsts Cilvéktiesîbu biroja izveidoßana.Latvijas Valsts Cilvéktiesîbu birojs tika izveidots sadarbîbå ar ANO ekspertiem. Íîneatkarîgå cilvéktiesîbu institücija ir viena no pirmajåm pasaulé, kas izveidotasaskañå ar Vînes Vispasaules cilvéktiesîbu konferences Deklaråcijas un Darbîbas pro-grammas rekomendåcijåm.

Latvija ir pievienojusies septiñåm starptautiskåm cilvéktiesîbu konvencijåm. Lîdzar to Latvijas pienåkums ir regulåri iesniegt ANO nacionålos ziñojumus par to, kåattiecîgås konvencijas normas tiek îstenotas Latvijas likumdoßanå un ievérotas prak-sé. Lîdz ßim ANO Cilvéktiesîbu komisijå Latvija ir aizståvéjusi ziñojumu par Civiloun politisko tiesîbu konvenciju, kå arî ziñojumu par Rasu diskriminåcijas novérßanaskonvenciju. Turpretî påréjo ziñojumu iesniegßanas grafiks ir krietni iekavéjies, joLatvijas valdîba nav izveidojusi vienotu sistému, kas nodroßinåtu ziñojumusagatavoßanu un aizståvéßanu. Svarîgi ir ievérot, ka termiña nokavéßana neatbrîvovalsti no visu paredzéto ziñojumu iesniegßanas. Tåtad, lai Latvija iek¬autos grafikå,tai iztrükstoßie ziñojumi ir jåiesniedz årpus kårtas.

Cilvéktiesîbas bieΩi vien ir ne tikai juridiska rakstura jautåjums, kas ietverts starp-tautiskajos tiesîbu aktos. Cilvéktiesîbu problemåtika un to daΩådie aspekti tiek izman-toti starpvalstu attiecîbås, lai panåktu vienas vai otras valsts politiskås un ekonomiskåsintereses. Tådé¬ it îpaßi konfliktéjoßo valstu starpå cilvéktiesîbu neievéroßana tiekizmantota kå politisks pårmetums. Arî Latvija, darbojoties ANO un citås starp-tautiskajås organizåcijås, ir sañémusi politiskus pårmetumus par cilvéktiesîbuneievéroßanu. ˆemot vérå ßo pårmetumu politisko raksturu, ßis jautåjums ir plaßåkaplükots noda¬å par Latvijas un Krievijas attiecîbåm ANO.

Latvijas un Krievijas attiecîbas

Kopß 1992. gada pavasara daΩådos nozîmîgåkajos ANO starptautiskajos forumosKrievija ir apsüdzéjusi Latviju “krieviski runåjoßo” diskriminåcijå. Latvija ir


tu uzticamu partneri pret Treßo pasaules valstu vairåkumu. 1993. gada martå Latvijapievienojås Austrumeiropas un Centråleiropas valstu grupai.

1996. gada rudenî Latviju ievéléja Ekonomiskajå un sociålajå padomé uz termiñuno 1997. lîdz 1999. gadam. Íajå padomé ir pårståvétas 54 valstis, un lîdzdalîba dodiespéjas Latvijai iesaistîties pasaules svarîgåko ekonomisko un sociålo attîstîbasjautåjumu apsprießanå, kå arî güt konkrétåku atbalstu savu problému risinåßanå.

Latvijas eksperts Uldis Blu˚is ir ievéléts un lîdz 2000. gadam darbojas ANOKontribüciju komitejå. Latvijas paståvîgais pårståvis ANO ˆujorkå Aivars Baumanisbija ievéléts par ANO Ìenerålås Asamblejas 51. sesijas vicepriekßsédétåju. Latvija irbijusi ievéléta arî ANO Konferençu komitejå. No 1999. gada lîdz 2001. gadam Latvijadarbojas kå ANO Cilvéktiesîbu komisijas dalîbvalsts.

Latvija aktîvi piedalås ANO rîkotajås konferencés: • 1992. gadå Latvijas delegåcija pirmo reizi tika pårståvéta pasaules valstu vadîtåju

konferencé par vides aizsardzîbas jautåjumiem, kas notika RiodeΩaneiro. Latvijapievienojås konvencijai par klimata izmaiñåm un konvencijai par biolo©iskodaudzveidîbu. Latvijas diplomåti turpina piedalîties ANO pasåkumos, kas turpinaizvérst Rio konferencé aizsåkto problému apsprießanu.

• 1993. gada jünijå Latvijas delegåcija strådåja Vîné, Pasaules Cilvéktiesîbu konfe-rencé. Toreizéjais årlietu ministrs Georgs Andrejevs tika ievéléts par ßîs konfe-rences vicepriekßsédétåju.

• Konferencé par iedzîvotåjiem un attîstîbu, kas notika Kairå, Latvijas delegåcijaaizståvéja tiesîbas regulét dzimstîbu kå vienu no demogråfiskås plånoßanaslîdzek¬iem. Íis princips izraisîja asas diskusijas, jo musulmañu zemes, daΩasLatîñamerikas valstis un Vatikåns vérsås pret cilvéka tiesîbåm iejaukties dzim-stîbas jautåjumos.

• 1995. gadå Kopenhågenå notika pasaules valstu vadîtåju konference par globålåmsociålås attîstîbas problémåm. Sociålås attîstîbas jautåjumi, to saistîba arekonomiku un cilvéktiesîbåm, izpelnås arvien lielåku ievérîbu starptautiskajåsorganizåcijås.

• Latvijas sievießu delegåcija piedalîjås pasaules sievießu konferencé Pekinå. Latvijaaizståvéja sievietes tiesîbas paßai plånot ©imenes pieaugumu, kå arî ©imenes for-muléjumu, to attiecinot uz vientu¬ajåm måtém un homoseksuålajiem påriem.Nosléguma dokumentå to neizdevås iek¬aut dalîbvalstu nesamierinåmås pozîcijasdé¬.

Latvija un Pasaules Tirdzniecîbas organizåcija

Latvijas Årpolitikas koncepcija ir paredzéjusi valsts ieståßanos PasaulesTirdzniecîbas organizåcijå, kas darbojas ANO ietvaros. Latvija kå pirmå no Baltijas

Cilvéktiesîbu komisijas ietvaros Krievija sagatavoja rezolücijas projektu, kas nosodî-tu Latvijas varas ieståΩu attieksmi pret krieviski runåjoßajiem valsts iedzîvotåjiem.Tomér péc ES valstu un ASV iesaistîßanås tika panåkts savdabîgs kompromiss —Krievija atsauca savu iesniegto rezolüciju “Par cilvéktiesîbu situåciju Latvijå”, betLatvijai nåcås izplatît politisku apñemßanos veikt izmaiñas pilsonîbas politikå unveicinåt sabiedrîbas integråcijas procesus.

Arî péc Pilsonîbas likuma grozîjumu pieñemßanas, kas atviegloja naturalizåcijasprocesu, Krievija turpinåja ANO ietvaros kritizét Latvijas politiku. Tiesa, izmaiñaspilsonîbas politikå izmainîja arî Krievijas kritikas objektus. 1998. gadå ANOÌenerålajå Asamblejå Krievija kritizéja Saeimas pieñemtos likumus par izglîtîbu untelevîziju, kå arî Saeimas pieñemto deklaråciju par le©ionåriem.

ANO ietvaros Krievija sagatavoja rezolücijas projektu bég¬u jautåjumå. Lai gan ßî irtradicionåla rezolücija, ko atbalsta arî ES un kuras mér˚is ir risinåt bég¬u jautåjumu NVSvalstîs, Krievija såkotnéji sasaistîja bég¬u un pilsonîbas-bezvalstniecîbas jautåjumus.Krievija, izmantojot bég¬u problému, véléjås piesaistît starptautisko organizåcijuuzmanîbu arî pilsonîbas jautåjumam re©iona valstîs. Tomér rezultåtå Krievija pilnîbåievéroja ES ieteikumus par ßo jautåjumu nesaistîßanu, jo tå ir ieintereséta güt politisku unfinansiålu atbalstu no ES. Latvijas un Krievijas attiecîbas ANO ietvaros ir atkarîgas novairåkiem faktoriem. Pirmkårt, ir jåñem vérå Krievijas paståvîgå interese par tautießiemLatvijå. Krievijas iekßpolitikå ievérojama nozîme tiek pieß˚irta tam, kå Krievija izturaspret saviem tautießiem Baltijå. Tåpéc bieΩi Krievijas årpolitika tiek veidota, vadoties no“iekßpolitiskå pieprasîjuma”. Otrkårt, Latvijas attiecîbas ar Eiropas Savienîbu ir svarîgslîdzsvarojoßs faktors, kas var mazinåt Krievijas uzbrukumus. Kå liecina Latvijas unKrievijas attiecîbu attîstîba ANO kopß 1992. gada, visefektîvåkå pretargumentåcijaKrievijas politiskajiem pårmetumiem ir tießi ietekmîgåko partneru atbalstå. Latvijassituåcijå ßie partneri ir ES valstis un ASV.

Latvija ANO institücijås

Kad Latvija ieståjås ANO, tajå bija 155 dalîbvalstis. 1999. gadå to skaits irpalielinåjies lîdz 188. Lai atvieglotu viedok¬u un intereßu saskañoßanu, dalîbvalstis irapvienojußås piecås re©ionålås valstu grupås. Darbojas Åfrikas, Åzijas,Austrumeiropas un Centråleiropas, Rietumeiropas un citu, kå arî Latîñamerikas unKarîbu valstu grupas.

Såkot savu darbu ANO, Latvija izvirzîja mér˚i pievienoties Rietumeiropas un cituvalstu re©ionålajai grupai, tomér ilgstoßu konsultåciju rezultåtå neizdevås grupasdalîbvalstis pårliecinåt par Latvijas intereßu pamatotîbu. Turklåt Rietumeiropas valstisbija ieinteresétas nostiprinåt Austrumeiropas un Centråleiropas valstu grupu, lai iegü-


ir seviß˚i svarîgi, ñemot vérå problémas, kas rodas Latvijas ekonomiskajås attiecîbås arbijußås PSRS valstîm un it îpaßi Krieviju.

Pasaules Tirdzniecîbas organizåcija atspogu¬o pasaules valstu valdîbu centienusradît investoriem, darba devéjiem, darba ñéméjiem, kå arî patérétåjiem tådu biznesavidi, kas veicinåtu tirdzniecîbu, investîcijas, jaunu darba vietu radîßanu, zemascenas precém un pakalpojumiem un péc iespéjas plaßåkas iespéjas globålajå tirgü.Tåda vide ir prognozéjama un stabila, it îpaßi tådé¬, ka uzñéméjiem ir nepiecießamasinvestîcijas un ir jåpiedalås konkurences cîñå. Droßas un prognozéjamas tirgus piee-jamîbas eksistenci lielå mérå nosaka tarifu jeb muitas nodok¬a pieméroßana.Pasaules Tirdzniecîbas organizåcijas pamatidejas globålo ekonomikas procesu sta-bilizåcijas jomå atbilst kopéjai ANO filozofijai miera un sadarbîbas veicinåßanaistarp pasaules valstîm.

Latvijas divpuséjås attiecîbas ANO

Lai gan ANO ir daudzpuséja organizåcija, tå bieΩi tiek izmantota arî divpuséjostarpvalstu attiecîbu kårtoßanai. Latvijai ANO ar 187 dalîbvalstîm ir îpaßa nozîme, laiizveidotu un uzturétu diplomåtiskås attiecîbas ar citu re©ionu valstîm, kur nav Latvijasdiplomåtiskås pårståvniecîbas.

Nozîmîga diplomåtiskå darba joma ir augsta lîmeña valsts vadîtåju vizîtes ANO.ANO Ìenerålo Asambleju ir uzrunåjußi Augståkås Padomes priekßsédétåjs AnatolijsGorbunovs, Ministru prezidents Ivars Godmanis, Valsts prezidenti Guntis Ulmanis unVaira Vî˚e-Freiberga, Ministru prezidenti Valdis Birkavs, Måris Gailis, Andris Í˚éle,Guntars Krasts. Latvijas valstsvîri savas uzturéßanås laikå ANO tiekas ar citu valstuvadîtåjiem. Íajås sarunås tiek pårrunåtas valstu savstarpéjås attiecîbas, aktuålas starp-tautiskås politiskås problémas. Tå ir daudzpuséjås diplomåtijas priekßrocîba – îsålaikå un vienå vietå îstenot intensîvus diplomåtiskos un politiskos sakarus. Turklåtˆujorkå un Ûenévå darba vizîtés regulåri ierodas citi ministri un parlamenta deputåti,lai piedalîtos konferencés vai citu ANO institüciju gadskårtéjås sesijås.

Divpuséjo attiecîbu veidoßanå ANO ietvaros svarîgi ir atbalstît citu valstu inici-atîvas. Latvijas prioritåtes ir bijußas saistîtas ar ES un ASV interesém. Izskatotjautåjumus par sociålo attîstîbu, kriminalitåtes novérßanu, narkotiku ierobeΩoßanu,sievießu statusa jautåjumiem, bég¬u problemåtiku, bérnu jautåjumiem, pasaulespamatiedzîvotåju tiesîbåm, rasisma novérßanu, tautu paßnoteikßanås tiesîbåm, cil-véktiesîbu jautåjumiem, valstu situåcijåm cilvéktiesîbu jomå un tiesîbåm uzattîstîbu, Latvija kå ES asociétå valsts ir pievienojusies daΩådåm ES valstu pozîci-jåm. Tas ir svarîgi vairåku iemeslu dé¬. ANO ßajå ziñå ir vienîgais forums, kur aso-ciétås valstis var piedalîties ES kopéjo pozîciju izstrådåßanå. Turklåt Latvijas

valstîm k¬uva par Pasaules Tirdzniecîbas organizåcijas dalîbvalsti 1998. gada oktobrî.Ieståßanås ßajå globålajå organizåcijå tiek saistîta ar vélmi nostiprinåt brîvo tirgu, pie-saistît årvalstu investîcijas, veicinåt eksportu, radît vislabvélîgåkos apståk¬us valstsekonomiskajai attîstîbai.

Latvijas ieståßanås Pasaules Tirdzniecîbas organizåcijå ir svarîgs årpolitiskspanåkums, kam ir tießa ietekme uz valsts ekonomisko politiku un attîstîbas perspek-tîvåm. Darbîba ßajå ANO ekonomisko un tirdzniecîbas jautåjumu organizåcijå irsaistîta ar noteiktu kritériju izpildi. Lai ieståtos Pasaules Tirdzniecîbas organizåcijå,jebkurai valstij ir jåveic noteiktas procedüras. Organizåcijas dalîbvalstîm ir jåsagatavomemorands par valsts åréjås tirdzniecîbas reΩîmu, jåpiedalås divpuséjås sarunås arvisåm ieinteresétajåm Pasaules Tirdzniecîbas organizåcijas dalîbvalstîm par tirguspieejamîbu un jåuzñemas saistîbas lauksamniecîbas atbalsta politikå. Ar to irizskaidrojams fakts, ka ANO apvieno 188 valstis, bet Pasaules Tirdzniecîbas orga-nizåcija — 128 dalîbvalstis.

Pasaules Tirdzniecîbas organizåcija aptver plaßu darbîbas lauku. Íîs organizåcijasietvaros tiek reguléta gan tirdzniecîba ar precém, gan tirdzniecîba ar pakalpojumiem,un, ieståjoties tajå, Latvijas uzñéméjiem rodas daudz plaßåka tirgus pieejamîba 128Pasaules Tirdzniecîbas organizåcijas dalîbvalstu tirgos. Globålos ekonomiskos proce-sos Latvijai kå mazai valstij ar minimålu ietekmi uz pasaules ekonomiskajiem un poli-tiskajiem procesiem ir izdevîgi büt lielas ekonomiskas organizåcijas dalîbvalstij.Tådéjådi Latvija savu iespéju robeΩås iegüst lielåku ietekmi daΩådu domstarpîbu unstrîdu risinåßanå, kas var rasties tirdzniecîbå un ar to saistîtajos jautåjumos.

Pasaules Tirdzniecîbas organizåcija ir alternatîva sekmîgu tirdzniecîbas attiecîbuveidoßanai starp valstîm ar daΩådu ekonomisko attîstîbu, kå arî ar valstîm, kuras nebü-tu labvélîgi noskañotas pret Latviju. Lîdzdalîba ßajå organizåcijå ir viena nonozîmîgåkajåm garantijåm årvalstu kapitålieguldîjumu veicinåßanai.

Pasaules Tirdzniecîbas organizåcija nosaka noteikumus, kuri tås dalîbvalstîm irjåpieñem un jåievéro. Ío noteikumu pamatå ir nediskriminåcija un nacionålå reΩîmaprincips. Tas nozîmé, ka Latviju kå Pasaules Tirdzniecîbas organizåcijas dalîbvalstinedrîkst diskriminét neviena no paßreiz esoßajåm organizåcijas dalîbvalstîm. Tajåpaßå laikå Latvija nedrîkst diskriminét nevienu no Pasaules Tirdzniecîbas organizåci-jas dalîbvalstîm. Preces, kuras Latvija eksporté uz kådu no organizåcijas dalîbvalstîm,netiek vértétas stingråk kå attiecîgås valsts paßmåju raΩojumi.

Latvijas ieståßanås daudzpuséjå tirdzniecîbas sistémå nozîmé ekonomisko attiecîbuar bijußås Padomju Savienîbas valstîm, ieskaitot Krievijas Federåciju, nostabilizéßanu,jo arî ßîs valstis ir ieståßanås proceså un, ieståjoties ßajå organizåcijå, tirdzniecîba büsjåveido péc vienotiem Pasaules Tirdzniecîbas organizåcijas noteikumiem. Latvijai tas


arî ANO sistémas specializéto a©entüru pakalpojumus. UNDP budΩets veidojas nodiviem finanséjuma avotiem – pamatresursiem un ziedojumiem konkrétiem mér˚iem.Iemaksas UNDP ir brîvpråtîgas, tomér tås tiek sañemtas gandrîz no visåm pasaulesvalstîm.

Péc tam, kad Latvija k¬uva par pilntiesîgu ANO dalîbvalsti, 1992. gada beigås ANOAttîstîbas programma Rîgå izveidoja Latvijas biroju. Lîdzîgi kå UNDP birojiem citurpasaulé, UNDP biroja Latvijå darbîbas pamatuzdevums ir palîdzét Latvijai attîstîtsavu spéju panåkt lîdzsvarotu un ilgtspéjîgu tautas attîstîbu, par galveno prioritåtiuzskatot atbalstu Latvijas pårejai uz demokråtisku, pilsonisku un tiesisku sabiedrîbu.Kopß savas darbîbas uzsåkßanas UNDP Latvijas birojs uzsvéra arî nepiecießamîbupievérsties valsts pårvaldes reformåm, kå arî pårejas procesa sociålajåm sekåm uzsabiedrîbu un sabiedrîbas integråcijas veicinåßanai.

UNDP birojs Latvijå darbojas ar integrétu programmatisko pieeju – palielinotLatvijas iespéjas, palîdzot valdîbai izstrådåt un realizét visaptveroßas valsts program-mas augsti prioritårås un nozîmîgås jomås. Íåda pieeja pastiprina Latvijas valdîbasvadoßo lomu, kå arî dod iespéju visefektîvåk izmantot gan starptautiskos, gan vietéjospalîdzîbas avotus. Lîdz ßim UNDP Latvijas birojs ir palîdzéjis izstrådåt Latvijasnacionålo cilvéktiesîbu aizståvéßanas un veicinåßanas programmu, Latvießu valodasapguves valsts programmu un izplånot straté©iju, kå îstenot Sociålås labklåjîbas refor-mu programmu. UNDP aktîvi atbalstîjis Latvijas sabiedrîbas integråcijas koncepcijasun programmas izstrådåßanu.

UNDP Latvijas biroja projektu tåmes kopsumma no 1997. gada lîdz 2000. gadam ir9,4 miljoni ASV dolåru. Íie lîdzek¬i tiek izmantoti daudzu projektu ietvaros, kuru gal-venås témas ir: • demokratizåcijas atbalstîßana, taisnîgas pårvaldes sistémas izveidoßana un

sabiedrîbas integråcijas veicinåßana;• dzîves lîmeña uzlaboßana.

UNDP ir palîdzéjusi valdîbai izstrådåt un îstenot visaptveroßas valsts programmasaugsti prioritårås un nereti delikåtås jomås. Íåda pieeja dod iespéju Latvijai efektîvåkizmantot gan starptautiskos, gan vietéjos palîdzîbas avotus. Lîdz ßim UNDP Latvijasbirojs ir palîdzéjis izstrådåt Latvijas nacionålo cilvéktiesîbu aizståvéßanas unveicinåßanas programmu, Latvießu valodas apguves valsts programmu un pamatîgiizplånot straté©iju, kå îstenot sociålås labklåjîbas reformu programmu, kas, pécekspertu atzinumiem, ir viena no vispusîgåkajåm viså Centråleiropå unAustrumeiropå.

UNDP Latvijas birojs atbalsta tådus projektus kå, pieméram, nabadzîbasapkaroßanas straté©ijas izstråde, sabiedrîbas integråcijas veicinåßana, atbalsts Latvijas

årpolitika daudzos jautåjumos tiek saskañota ar ES un tås asociétajåm valstîm.ˆemot vérå ES resursus, ßåda lémumu pieñemßana Latvijai dod iespéju iegütplaßåku un pilnîgåku informåciju, kå arî lietderîgåk izmantot savus ierobeΩotosresursus, pauΩot årpolitiskås intereses. Kopéja sadarbîba ar ES ANO ietvaros irsvarîgåkais atbalsts Latvijai pret daΩådiem Krievijas centieniem diskreditét Latvijaspolitiku.

Latvijas droßîbas intereßu jomå straté©iski nozîmîgs ir ASV atbalsts. Tådé¬ pozitîvivértéjams fakts, ka ASV Valsts departamenta ikgadéjos pétîjumos par saskañotu bal-soßanu ANO Latvija tiek regulåri minéta kå viena no pirmajåm valstîm.

Darbîba ANO Latvijai ir arî iespéja apliecinåt savus centienus ieståties NATO. Tå,pieméram, 1998. gadå droßîbas jomå Latvija kopå ar Austrumeiropas valstîm veicaaktîvu lobiju, lai nepie¬autu Baltkrievijas iniciétås rezolücijas pieñemßanu re©ionålåsatbruñoßanås jomå, kas bija vérsta pret Austrumeiropas valstu interesém NATOpaplaßinåßanås kontekstå.

ANO sistéma Latvijå

Aplükojot ANO darbîbas iespéjas, ievérojamu uzmanîbu bütu jåpievérß organizåci-jas praktiskajiem mehånismiem un programmåm. Íajå ziñå interesants piemérs irANO sistémas darbîba Latvijå. Analizéjot ANO sistémas darbîbu un tås principusvienå valstî, iespéjams, precîzåk var noteikt ANO kå starptautiskas organizåcijas nozî-mi un jégu plaßåkå mérogå.

Latvijas årpolitiskås attiecîbas ar ANO ir aplükojamas divos aspektos. Iepriekßéjåsnoda¬ås uzmanîba vairåk tika pievérsta Latvijas politikai un interesém ANO ietvaros.Tomér ANO sistémas priekßrocîba ir tå, ka tå ar vietéjo valdîbu atbalstu nodroßina savudarbîbu un daΩådas palîdzîbas programmas citås valstîs.

1999. gada 16. jülijå Rîgå tika atklåts ANO Nams, kas apvieno visas tås institücijas,kuras ANO sistémas ietvaros darbojas Latvijå. ANO Namå darbojas ANO Attîstîbasprogramma (UNDP), ANO Starptautiskå Narkotiku kontroles programma (UNDCP),Pasaules Veselîbas organizåcija (PVO), ANO komisariåts bég¬u jautåjumos(UNHCR) un Starptautiskå migråcijas organizåcija (IOM).

Ar institucionålo sistému, kas iesaista aptuveni 140 valstis un daΩådus re©ionuspasaulé, ANO Attîstîbas programma (UNDP) sniedz palîdzîbu daΩådåm valstîmnabadzîbas apkaroßanai, apkårtéjås vides uzturéßanai, jaunu darba vietu radîßanai undzimumu vienlîdzîbas nodroßinåßanai. UNDP darbîba balstås gan uz valdîbas atbal-stu, gan arî uz vietéjo ekspertu un nevalstisko organizåciju palîdzîbu. UNDP izmanto


1994. gadå tika izveidots UNDCP Baltijas valstu re©ionålais birojs. Baltijas valstîsUNDCP izvirzîja ßådus mér˚us: • Nacionålås narkotiku kontroles likumdoßanas un institüciju izveide. Íajå jomå tiek

realizéti divi projekti, kuru ietvaros tiek piedåvåti konsultantu pakalpojumi, likumuun valsts struktüru mode¬i, måcîbu kursi un seminåri. Projektu aktivitåtes ir vérstasuz to, lai izstrådåtu un pieñemtu ANO konvencijåm atbilstoßus likumus, izveidotunarkotiku kontroles koordinåcijas mehånismus politiskå un operatîvå lîmenî, kå arînoteiktu valsts prioritåtes narkotiku kontroles jomå.

• Koordinét starptautisko palîdzîbu narkotiku kontrolé un radît sabalansétas unesoßai situåcijai atbilstoßas programmas. Íî mér˚a ietvaros tiek apkopota un iein-teresétajiem donoriem izplatîta informåcija par narkotiku kontroles situåciju unnepiecießamo palîdzîbu.

• Narkotiku izplatîßanas ierobeΩoßana, nostiprinot tiesîbsargåjoßo institüciju iespéjas. Esoßå projekta ietvaros tiek sniegta palîdzîba Latvijas Nacionålås narkotiku kon-troles koncepcijas izstrådåßanå un izpildîßanå, kå arî attiecîgo Baltijas re©ionainstitüciju sadarbîbas veicinåßanå. UNDCP piedåvå apmåcîbu, aparatüru un citaveida palîdzîbu Latvijas Republikas Iekßlietu ministrijas Narkotiku apkaroßanasbirojam, dienesta suñu audzétavai, muitai, robeΩapsardzîbas spékiem un narkotikuekspertîΩu laboratorijåm.

• Uzlabot narkotiku legålås aprites kontroles iespéjas, lai nepie¬autu legålo narko-tisko un psihotropo vielu pretlikumîgu izmantoßanu.

Ir izveidota Latvijas Narkotiku kontroles komiteja, kurai tiek nodroßinåts UNDCPekspertu atbalsts un tehniskå palîdzîba. • Nacionålås narkomånijas profilakses programmas izveide.

Ar UNDCP atbalstu ir izveidots Narkomånijas rehabilitåcijas centrs Rindzelé,Tukuma rajonå.

Pasaules Veselîbas organizåcija (PVO) ir specializéta a©entüra ANO saståvå, kasdibinåta 1948. gadå. Tai ir vadoßa un koordinéjoßa loma veselîbas jomå starptautiska-jå arénå.

PVO darbîbas pamatmér˚is ir péc iespéjas augståka veselîbas lîmeña sasniegßanavisiem pasaules iedzîvotåjiem, pamatojoties uz PVO izstrådåto veselîbas definîciju, ka“veselîba ir fiziska, garîga un sociåla labklåjîba, nevis slimîbas vai invaliditåtestrükums”.

Kopß 1991. gada 4. decembra Latvija ir PVO dalîbvalsts. 1991. gadå PVO Eiropasre©ionålås komitejas 41. sesijå tika pieñemta Eiropas Veselîbas programma. Íîs prog-rammas pamatmér˚is ir palîdzét dalîbvalstîm pårejas periodå uzlabot iedzîvotåjuveselîbu un mazinåt atß˚irîbas veselîbas ziñå starp Austrumeiropas un Rietumeiropasiedzîvotåjiem. Lai nodroßinåtu ßîs programmas efektîvu îstenoßanu, dalîbvalstîs tikaatvértas organizåcijas pårståvniecîbas.

nevalstisko organizåciju attîstîbai, tiesneßu un tiesu darbinieku apmåcîba, sociålåspolitikas pårraudzîba un novértéßana.

Kopß savas darbîbas uzsåkßanas UNDP Latvijas birojs katru gadu gatavo informatîvuizdevumu “Latvija. Pårskats par tautas attîstîbu”. Íî izdevuma veidoßanå tiek iesaistîtieksperti, valsts pårvaldes speciålisti, akadémisko aprindu pårståvji, kå arî masu saziñaslîdzek¬u Ωurnålisti. “Latvija. Pårskats par tautas attîstîbu” izdevumu veido aktuålås infor-måcijas analîtisks apkopojums par ekonomisko un sociålo vidi Latvijå, valsts un privåt-sektora attiecîbåm, demokratizåcijas procesu un nevalstisko organizåciju iesaisti. Svarîgi,ka izdevumi “Latvija. Pårskats par tautas attîstîbu” tiek veidoti regulåri, un tas rada svarî-gus priekßnosacîjumus, lai salîdzinåtu attîstîbas tempus. Turklåt svarîgi ir arî tas, ka ßiepårskati nav tikai informåcijas un statistikas apkopojums. Balstoties uz aplükojamo infor-måciju, minétie izdevumi piedåvå secinåjumus un uz tiem balstîtas konkrétas rîcîbas pro-grammas un ieteikumus valdîbai, nevalstiskajåm organizåcijåm un citåm mér˚auditori-jåm. ANO gatavotie izdevumi par tautas attîstîbu aktualizé cilvéces kopîgås problémasun piedåvå valstîm iespéju aplükot starptautisko sabiedrîbu globålå kontekstå.

UNDP ne vien izstrådå un realizé speciålus palîdzîbas projektus, bet lielå mérå arîkoordiné citas ANO aktivitåtes Latvijå. UNDP paståvîgais pårståvis vienlaicîgi pildaarî ANO Paståvîgå koordinatora funkcijas. Tå, pieméram, UNDP veicina sekoßanugalvenajåm ANO globålajåm konferencém, palîdz citåm ANO a©entüråm organizétapmåcîbas un koordiné vairåku a©entüru kopîgo darbîbu daΩådos virzienos.

ANO a©entüras cenßas koordinét savu informatîvo darbîbu Latvijå. Koordinåcijai irliela nozîme informåcijas apmaiñas proceså, kå arî pårraugot savas aktivitåtes un torezultåtus Latvijå. Informåcijas aprites efektîvai veicinåßanai Rîgå ir izveidots ANOInformåcijas centrs, kur sabiedrîbai ir pieejami uzziñas lîdzek¬i par organizåcijas dar-bîbu, mér˚iem un konkrétiem projektiem, kas paßlaik Latvijå tiek îstenoti.

1990. gadå Apvienoto Nåciju Organizåcijas Ìenerålå Asambleja, apzinotiespasåkumus, kas organizåcijai uzticéti, lai veicinåtu saskañotu starptautisku darbîbupret nelegålu narkotiku raΩoßanu, izplatîßanu un patériñu, izveidoja ApvienotoNåciju Starptautisko Narkotiku kontroles programmu (UNDCP).

Ìenerålå Asambleja pieß˚îra UNDCP seviß˚u atbildîbu koordinét visas ANOnarkotiku kontroles aktivitåtes, veicinot attiecîgo starptautisko konvenciju izpildîßanuun nodroßinot efektîvu vadîbu starptautiskajå narkotiku kontrolé.

UNDCP ir pilnvarota: - k¬üt par narkomånijas problému informåcijas un ekspertîzes vispasaules centru; - prognozét ar narkotikåm saistîto problému attîstîbu un ieteikt rekomendåcijas

pretpasåkumiem; - nodroßinåt valdîbåm tehnisko palîdzîbu daΩådås narkotiku kontroles jomås.


varos organizåcija palîdz aptuveni 400 krievu izcelsmes nepilsoñiem atgriezties savåetniskajå dzimtené.

ANO sistéma Latvijå ir netießi saistîta arî ar Pasaules Banku un Starptautisko valü-tas fondu. Lai gan formåli ßîs finansu organizåcijas neietilpst ANO struktürås, starpßîm organizåcijåm ir cießa sadarbîba.

Latvijå sava pårståvniecîba ir Pasaules Bankai. Pasaules Banka savupårståvniecîbu Latvijå izveidoja 1992. gadå, un tås galvenais uzdevums ir palîdzétLatvijas valdîbai sagatavot un îstenot specifiskas ekonomiskås programmas valstsmakroekonomisko reformu jomå. Paßlaik Latvijå tiek îstenoti 14 liela méroga projek-ti ekonomikas jomå, kuros iesaistîjusies Pasaules Banka. Paredzams, ka nåkotnéPasaules Banka vél vairåk varétu attîstît savu darbîbu Latvijå tießi daΩådos projektos,kas veicinåtu valsts ekonomisko attîstîbu.

Latvija k¬uva par Starptautiskå valütas fonda dalîbvalsti 1992. gadå. Kopß 1992.gada Starptautiskais valütas fonds nodroßina finansiålo un tehnisko palîdzîbu Latvijai,veicot makroekonomiskås reformas. Starptautiskais valütas fonds gatavo ikgadéjospårskatus par Latvijas ekonomisko un monetåro politiku. Íîs globålås finansu orga-nizåcijas klåtbütne Latvijai ir nodroßinåjusi starptautisko ekonomisko palîdzîbu.

ANO darbîba izpauΩas daudzveidîgi. Atseviß˚as ANO struktüras darbojas visaiautonomi, balstoties uz nacionålajiem principiem. Íådos gadîjumos ßîs struktürasievéro ANO principus, un tås sniedz atskaites ANO par savu darbîbu. Valstu ietvarosßîs organizåcijas nepårståv ANO.

Apvienoto Nåciju Bérnu Fonds (UNICEF) Latvijå ir vienîgå organizåcija ApvienotoNåciju sistémå, kas darbojas bérnu labklåjîbai. Såkotnéji tå tika izveidota 1946. gadå, laipalîdzétu Otrå pasaules kara upuriem – trücîgiem bérniem un jaunießiem, bet 1953. gadåApvienoto Nåciju Ìenerålå Asambleja paplaßinåja ßîs organizåcijas mandåtu.

1965. gadå UNICEF sañéma Nobela Miera prémiju par savu darbu trücîgo bérnulabå, un, kad 1979. gads tika pasludinåts par Starptautisko bérna gadu ApvienotoNåciju sistémå, UNICEF tika nozîméts par vadoßo organizåciju, kas atbild parpasåkumu koordinéßanu.

UNICEF gådîbå ir miljoniem bérnu, kuru tiesîbas uz piemérotu pårtiku,medicînisko un sociålo aprüpi un izglîtîbu paliek nepiepildîtas. UNICEF palîdzvaldîbåm péc to pieprasîjuma veidot daudzpusîgas, tålejoßas programmas, kas domå-tas bérniem, un tå darbîba tiek saskañota ar sañéméjvalstîm. UNICEF atbalsts tieksniegts pakalpojumu plånoßanå, ßo pakalpojumu fondiem un iekårtåm, kå arî speciålapersonåla apmåcîßanai.

PVO pårståvniecîba Latvijå darbojas kopß 1992. gada. Latvijai ir savas prioritåtesveselîbas aprüpes jomå, uz kuråm balstoties, tiek veidota PVO un Latvijas sadarbîba.Latvijas prioritåtes ir ßådas: 1. Veselîbas politikas attîstîba Latvijå. 2. Veselîbas aprüpes reforma: primårå veselîbas aprüpe, måszinîbas, finanséßana,

veselîbas apdroßinåßanas attîstîba. 3. Veselîbas veicinåßana. Veselîgo skolu, Veselîgo pilsétu un Veselîbas veicinåßanas

Latvijå projektu tålåka attîstîba. 4. Veselîbas aprüpes kvalitåte: likumdoßanas attîstîba par medicînas ieståΩu un tehno-

lo©iju akreditéßanu, nacionålås zå¬u politikas îstenoßana, zå¬u kvalitåtes kontrolesîstenoßana.

5. Vides veselîba: Nacionålå vides veselîbas darbîbas plåna attîstîba, Nacionålå plånapar arodveselîbu un droßîbu attîstîba. Veselîbas aprüpes informåcijas sistémasattîstîba: informåcijas pieejamîba, plånoßana, monitorings, nacionålo veselîbasindikatoru attîstîba, saistîba ar starptautiskajåm programmåm. Ar PVO un Dånijas atbalstu no 1995. lîdz 1997. gadam tika izstrådåts Latvijas vides

veselîbas rîcîbas plåns. Íî plåna galvenais uzdevums ir uzlabot Latvijas iedzîvotåjuveselîbu.

ANO sistémas Latvijå ietvaros darbojas ANO komisariåts bég¬u jautåjumos(UNHCR). Kopß 1998. gada oktobra UNHCR ir atvéris savu re©ionålo biroju Baltijasvalstîs. UNHCR galvenie mér˚i Latvijå ir turpinåt palîdzîbas programmas, kas vérstasuz valsts ieståΩu un attiecîgo nevalstisko organizåciju spéju palielinåßanu efektîvi ri-sinåt ar bég¬u jautåjumiem saistîtas problémas. Viens no organizåcijas mér˚iem irizveidot Latvijå tådu sistému, kas efektîvi var noteikt nelegåli iece¬ojußo cilvéku sta-tusu. Tådé¬ UNHCR organizé îpaßas apmåcîbas programmas, kas palîdzétu nåkotnéveiksmîgi îstenot likumdoßanå paredzétås normas. UNHCR mér˚is ir iesaistît arînevalstiskås organizåcijas, kuras var palîdzét patvéruma meklétåjiem. UNHCR akti-vitåtes saistås arî ar sabiedrîbas informéßanu par bég¬u jautåjumiem, jo tie ir salîdzi-noßi jauni Latvijas politiskajå dienas kårtîbå.

Starptautiskå Migråcijas organizåcija (IOM) Latvijå savu darbîbu uzsåka 1994.gadå. Íîs programmas ietvaros Latvijå tika organizétas îpaßas apmåcîbas programmasvalsts robeΩsargiem un imigråcijas jomå strådåjoßajiem ierédñiem. Íîs programmasmér˚is bija uzlabot Latvijas migråcijas dienestu darbîbu, tiecoties sasniegt EiropasSavienîbas standartus ßajå jomå. IOM ir nodroßinåjusi palîdzîbu vairåk nekå 1000brîvpråtîgajiem imigrantiem, lai viñi varétu aizbraukt no Latvijas. Turklåt IOM iriesaistîjusies sociålos projektos, lai risinåtu nelegålo imigrantu uzturéßanås vietunodroßinåjumu Olainé.

IOM sadarbîbå ar Krieviju un ASV 1999. gadå ir uzsåkusi humanitåru projektu, laipalîdzétu krievu izcelsmes nepilsoñiem brîvpråtîgi atgriezties Krievijå. Íî projekta iet-


Ìenerålås konferences sagatavoßanas komisija. Pirmå Ìenerålå konference notika1946. gada decembrî Parîzé, kurå ar balstiesîbåm piedalîjås 30 valstu pårståvji.

Apvienoto Nåciju Izglîtîbas, zinåtnes un kultüras organizåcija ANO sistémå darbo-jas kå specializéta a©entüra, kurai tåpat kå citåm lîdzîgåm organizåcijåm ir noslégtavienoßanås ar ANO (1946. gada decembrî), kas regulé visas attiecîbas starp abåmorganizåcijåm.

Tådå veidå Apvienoto Nåciju Izglîtîbas, zinåtnes un kultüras organizåcija ir pat-ståvîga, autonoma starpvaldîbu organizåcija ar savu budΩetu un sekretariåtu, likum-doßanas un izpildorgåniem. Tå uztur saites un koordiné savu darbîbu ar ANO caurEkonomisko un sociålo lietu padomi, kurai arî ik gadu ziño par savu darbîbu.

Tå kå UNESCO ir starpvaldîbu organizåcija, tås kompetencé atrodas arî tådassféras, kuras valdîbas var atbalstît un stimulét vai kådå citå veidå ietekmét, bet nevarradît un pårvaldît – valstu intelektuålå bagåtîba – rakstnieki, izglîtîbas darbinieki, filo-zofi, måkslinieki un viñu radîtais intelektuålais mantojums. Íîs organizåcijasdivéjådås saknes (politiskå un intelektuålå) pieß˚ir tai specifisku vietu ANO sistémå.Tießi tådé¬ Apvienoto Nåciju Izglîtîbas, zinåtnes un kultüras organizåcijas ietvaros irradusies îpaßa organizatoriska forma – dalîbvalstu nacionålås komisijas.

Latvijå 1992. gada 12. maijå ar LR Augståkås Padomes lémumu tika nodibinåtaLatvijas Republikas Nacionålå komisija (LNK) un pieñemta tås

New Latvijas årpolitika ANO ietvaros · 2016. 4. 7. · 8 Latvijas årpolitika ANO ietvaros...

Documents

Transcript of New Latvijas årpolitika ANO ietvaros · 2016. 4. 7. · 8 Latvijas årpolitika ANO ietvaros...