ES Mūžizglītības programmas elektroniskais ziņu izdevums

1

Publicētas programmas Erasmus+ vadlīnijas

Programmā var piedalīties organi-

zācijas, kas darbojas izglītības,

apmācības, jaunatnes vai sporta

jomā. No janvāra beigām tās var

elektroniski iesniegt pieteikumu

finansējuma saņemšanai. Fiziskas

personas nevar iesniegt pieteiku-

mu finansējuma saņemšanai, tām

ir jāsazinās ar savu universitāti,

koledžu vai citu organizāciju, kas

sagatavos pieteikumu.

“Programmas Erasmus+ uzsākša-

na nu ir sagatavošanas posma

noslēgumā, un varam uzsākt tās

Organizācijas, kas vēlas 2014. gadā iegūt

Erasmus+ programmas finansējumu (tā ir

Eiropas Savienības jaunā izglītības, ap-

mācības, jaunatnes un sporta program-

ma), var sākt gatavot pieteikumu. Jaunās

Erasmus+ programmas vadlīnijas, kurās

paskaidrots, kā pieteikties, ir pieejamas

šeit.

īstenošanu. Aicinu organizācijas rūpīgi

iepazīties ar programmas vadlīnijām, lai

brīdī, kad varēs elektroniski iesniegt pie-

teikumu, organizācijas būtu gatavas.

Erasmus+ budžets ir pieaudzis par 40

%, un tas nozīmē, ka nākamajos septi-

ņos gados finansējumu saņems vairāk

nekā četri miljoni cilvēku, tostarp studen-

ti, praktikanti, pasniedzēji un brīvprātī-

gie,” teica ES izglītības, kultūras, daudz-

valodības un jaunatnes lietu komisāre

Andrula Vasiliu.

Kopumā 2014. gadā no Erasmus+ varēs

saņemt 1,8 miljardus eiro šādiem mēr-

ķiem:

veicināt mobilitātes iespējas studen-

tiem, praktikantiem, pasniedzējiem un

citiem izglītības darbiniekiem, jaunie-

šiem, kas piedalās jauniešu apmaiņas

projektos, jaunatnes līderiem un brīv-

prātīgajiem. Mācību mobilitātes pro-

jektiem pieteikumu iesniegšanas ter-

miņš ir 2014. gada 17. marts;

izveidot vai uzlabot partnerību starp

izglītības, apmācības un jaunatnes

iestādēm un organizācijām, no vienas

puses, un darba devējiem, no otras

puses. Pieteikumu iesniegšanas ter-

miņš ir 2014. gada aprīlī;

atbalstīt dialogu un pierādījumu iegū-

šanu, kas nepieciešami, lai moderni-

zētu izglītības, apmācības un jaunat-

nes lietu sistēmas.

Eiropas Komisija ir publicējusi savā mā-

jaslapā atbildes uz biežāk uzdotajiem

jautājumiem par jauno programmu Eras-

mus+.

2

Semināru cikla un izstādes program-

mu visas dienas garumā papildināja

septiņas Baltijas valstu radošās dar-

bnīcas, intervijas ar projektu īstenotā-

jiem, ekspertiem, viktorīnas, priekšne-

sumi un paneļdiskusija.

Baltic Expro laikā vairākkārt izskanē-

ja, ka ES turpmāk plāno pievērst vēl

lielāku uzmanību sasniegtajiem pro-

jektu rezultātiem un tam, kā projektu

īstenotāji par tiem informē plašāku

sabiedrību. Šai tēmai bija veltīta ārī

paneļdiskusija „Kam, kā un kāpēc

stāstīt par savu projektu?”, kurā ar

savām zināšanām un pieredzi dalījās:

Defli.lv galvenais redaktors Ingus

Bērziņš,

sabiedrisko attiecību speciālists

Kaspars Rūklis,

Leonardo da Vinci Inovāciju pārne-

ses projekta koordinatore Elizabete

Lenca (Elizabeth Lenz) no Igauni-

jas,

Grundtvig projekta koordinatore Edī-

te Šatiene (Edita Šatienė) no Lietu-

vas.

Paneļdiskusijas laikā izskanēja šādi

ieteikumi projekta īstenotājiem, lai

pilnveidotu komunikāciju ar masu me-

dijiem un plašāku sabiedrību:

1. Lai saprastu, ko stāstīt masu medi-

jiem, ir svarīgi paskatīties uz savu

projektu attālināti, ar „vienkāršā cilvē-

ka acīm” un atrast, kas tajā viņiem

varētu būt interesants;

2. Ziņai jābūt pievilcīgai, lai tā izceltos

starp teju 700 ziņām, ko redaktori sa-

ņem ikdienu;

3. Ja iespējams, ziņā ir jāizceļ projek-

ta produkts – video, metodiskie mate-

riāli, rokasgrāmatas, vārdnīcas u.c.;

4. Svarīgi ir jau projekta laikā ne tikai

vākt vizuālos materiālus (fotogrāfijas,

video materiālus u.c.), bet arī publis-

kot tos. Tam ir pieejami jau plaši pa-

zīstami bezmaksas resursi, ko atliek

tikai izmantot (piemēram, facebo-

ok.com, draugiem.lv, flickr.com,

youtube.com un daudzi citi);

5. Izvērtējiet, kas pārstāvēs jūsu pro-

jektu saziņā ar masu medijiem. Nereti

žurnālistiem interesantāks ir fakts, ko

pastāsta projekta dalībnieks, atpazīs-

tams uzņēmums vai personība, kas

iesaistījies projektā nevis projekta ko-

ordinators;

6. Svarīgi ir ne tikai tas, kas tiek nosū-

tīts medijiem, bet arī kad tas tiek da-

rīts. Piemēram, vasaras laikā iegūt

publicitāti masu medijos var būt vieg-

lāk;

7. Nebaidīties uz-

runāt žurnālistus,

ne tikai sūtot pre-

ses relīzes, bet arī

piezvanot un īsi

pastāstot par savu

jaunumu;

8. Nebaidīties aici-

nāt presi uz sa-

viem pasākumiem;

9. Atcerēties, ka

pat tad, ja naci-

onālajiem medi-

jiem šī ziņa nav aktuāla, tā var būt

interesanta jūsu novada vai nozares

medijiem;

10. Ja projekts ir starptautisks, tas var

uzrunāt arī projektā pārstāvēto valstu

masu medijus. Turklāt komunikāciju

ar savas valsts žurnālistiem jums var

palīdzēt veidot projekta partneri vai

dalībnieki;

11. Projekta laikā ir vērts iesaistīt pro-

fesionālu sabiedrisko attiecību speci-

ālistu. Viņš ne tikai pratīs noformulēt

un kvalitatīvi uzrakstīt preses relīzi,

bet arī palīdzēs saprast, kādu infor-

māciju izplatīt un ko akcentēt, lai ziņa

būtu interesanta žurnālistiem;

Semināru ciklu un izstādi Baltic Expro

2013 VIAA rīkoja kopā ar Lietuvas un

Igaunijas kolēģiem.

Pasākuma fotogalerija pieejama

flickr.com un video materiāli par div-

padsmit projektiem, kas piedalījās

izstādē apskatāmi youtube.com.

Baltic Expro 2013 atziņas: kā stāstīt par savu projektu medijiem

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) 22.novembrī rīkoja semināru ciklu un

Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas un Ziemeļu Ministru pado-

mes Nordplus programmas projektu rezultātu izstādi Baltic Expro 2013. Tajā ar

savu starptautisko pieredzi dalījās 27 Comenius, Leonardo da Vinci, Erasmus,

Grundtvig un Nordplus programmu projektu īstenotāji no trīs Baltijas valstīm.

Līdztekus izstādei norisinājās informatīvie semināri, kuru laikā VIAA informēs

interesentus par jauno ES izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta atbalsta

programmu Erasmus+.

3

Comenius skolēnu individuālās mobilitātes Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaudzis skolu skaits, kuras vēlas īstenot Comenius skolēnu mobilitātes projek-

tus. Šogad tās ir: Neretas J. Jaunsudrabiņa vidusskola, Valmieras 2. vidusskola, Smiltenes ģimnāzija, Krāslavas valsts ģim-

nāzija, Salas vidusskola, Limbažu 3. vidusskola. 2013./2014.mācību gadā 16 skolēni no Latvijas pavadīs mācību periodu

partnerskolās Portugālē, Spānijā, Slovēnijā, Itālijā un Čehijā.

Comenius izbraucošo skolēnu semi-nārs, Rīgā, 22.augustā

Comenius iebraucošo skolēnu semi-nārs , Rīgā, 2.-3.oktobrī

Mobilitātes laikā skolēni dzīvo viesģi-

menēs, mācās uzņemošās valsts va-

lodu un apmeklē stundas kopā ar sa-

viem vienaudžiem. Tāpēc, lai padarītu

mācību periodu ārzemēs pēc iespējas

sekmīgāku, VIAA rīkoja sagatavoša-

nas semināru skolēniem un skolotā-

jiem, kura laikā skolēniem ne tikai

stāstīja par aktivitātes noteikumiem,

bet arī palīdzēja apzināt, ko viņi sa-

gaida no mācībām ārzemēs, kā iztu-

rēties pret kultūras atšķirībām, kā arī

kādas var būt iespējamās grūtības vai

krīzes situācijas un kā tās risināt.

Tā kā skolēnu apmaiņa var būt abpu-

sēja, arī šogad Latvijas skolas uzņem

skolēnus no partnervalstīm. Šajā mā-

cību gadā Neretas J. Jaunsudrabiņa

vidusskolā, Smiltenes ģimnāzijā, Sa-

las vidusskolā un Limbažu 3. vidus-

skolā trīs mēnešus mācīsies skolēni

no Itālijas, Portugāles, Čehijas un Slo-

vēnijas. Arī šiem skolēniem VIAA rīko-

ja sagatavošanas semināru, kura lai-

kā viņi tika iepazīstināti ar Latvijas

izglītības sistēmu, dalījās pirmajiem

iespaidiem par Latviju, kā arī domāja

par to, ko vēlas iegūt no šī mācību

perioda un ko darīt tad, kad uznāk

skumjas pēc mājām. Skolotāji semi-

nāra laikā darbojās praktiski, pētīja

savas komunicēšana stilus, starpkul-

tūru atšķirības un ģenerēja idejas kā

padarīt šo skolēnu laiku Latvijā par

vērtīgu pieredzi, kas noderēs viņiem

tālāk dzīvē.

Lai gan dažreiz pieaugušajiem šķiet,

ka šīs ir pašsaprotamas lietas, tomēr

skolēni atzīmēja, ka semināra laikā

saņemtā informācija ir noderīga un

viņi jūtas daudz drošāki un pārliecinā-

tāki piedaloties šajā projektā.

Kvalitātes balvas ieguvēji:

nominācijā „Comenius Skolu partne-

rība” ir Āgenskalna Valsts ģimnāzija;

nominācijā „Comenius Reģionālā

partnerība” - Valmieras pilsētas paš-

valdība par projektu;

nominācijā „Leonardo da Vinci par-

tnerība” - Barkavas profesionālā

vidusskola;

nominācijā „Leonardo da Vinci Ino-

vāciju pārnese” - Ērgļu arodvidus-

skola par projektu;

nominācijā „Leonardo da Vinci mo-

bilitāte 2010. gadā” - biedrība

„Mediju radošā studija”;

nominācijā „Leonardo da Vinci mo-

bilitāte 2011. gadā” - AS "Grindeks";

nominācijā „Erasmus Intensīvās

programmas” - Latvijas Lauksaim-

niecības universitāte;

nominācijā „Grundtvig Senioru brīv-

prātīgais darbs” - Latvijas Nacionā-

lais mākslas muzejs;

nominācijā „Grundtvig partnerība” -

Latvijas Lauku sieviešu apvienība;

nominācijā „Grundtvig darbnīca” -

Pārdaugavas tautas mūzikas biedrī-

ba.

Video par katru projektu, kas ieguva

balvu, var noskatīties youtube.com

Konkursu „Spārni” VIAA organizē jau

kopš 2004. gada, izvērtējot ES Mūžiz-

glītības programmas noslēgušos pro-

jektus divu līdz trīs gadu periodā.

Pasniegtas projektu kvalitātes balvas “Spārni 2013” 12. decembrī, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) pasniedza Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas

projektu kvalitātes balvas „Spārni 2013”. Desmit nominācijās par rezultatīvākajiem un ilgtspējīgākajiem tika atzīti skolu, sa-

biedrisko organizāciju, augstskolas, muzeja, pašvaldības un uzņēmuma īstenotie projekti.

4

Ozolnieku novada pašvaldība no

2011. līdz 2013. gadam īstenoja Co-

menius reģionālo projektu "Uz bērnu

orientētas pārejas koncepcijas izveide

no bērnudārza uz pamatskolu".

Ozolnieku novada pašvaldības starp-

tautisko izglītības projektu koordinato-

re Māra Pūre stāsta:

“Projekta galvenais mērķis bija nodro-

šināt bērniem laimīgu bērnību, sek-

mējot veiksmīgu pāreju no bērnudār-

za uz pamatskolu. Pastāv pārrāvums

starp šiem diviem izglītības posmiem.

Bērnudārza audzēkņiem izglītība tiek

organizēta caur spēlēm, rotaļām, bet

pamatskolā viņš nonāk citā vidē, kas

izraisa stresu un diskomfortu. Projekta

uzdevums bija izstrādāt koncepciju,

lai saskaņotu pirmsskolas un pirmo

sākumskolas klašu mācību metodes,

kas nodrošinātu pēc iespējas vienmē-

rīgāku pāreju starp izglītības pos-

miem.

Šim nolūkam projekta gaitā bija pare-

dzēts iepazīties ar dalībvalstu izglītī-

bas sistēmu pirmsskolās un pamat-

skolās un izstrādāt metodisko materi-

ālu jeb kalendāru pedagogiem.

Ne tikai bērniem, bet arī viņu vecā-

kiem pārejas posms no bērnudārza uz

skolu saistīts ar stresu, jo viņiem nā-

kas adaptēties jauniem apstākļiem,

tādēļ projekta gaitā bija plānots izstrā-

dāt arī rokasgrāmatu vecākiem, kurā

apskatīti dažādi pedagoģijas, psiholo-

ģijas un citi aspekti, kas saistīt ar bēr-

na veiksmīgu iekļaušanos skolas vidē.

Projekta papildu uzdevumi bija paaug-

stināt audzinātāju un skolotāju pašap-

ziņu un pozitīva tēla veidošanu sa-

biedrībā, kā arī iesaistīt vecākus un

sabiedrību mērķa realizēšanā.”

Lai palīdzētu pārvarēt stresu un ba-

žas, kas pavada pārejas posmu no

bērnudārza uz skolu, projekta gaitā ir

izstrādāta rokasgrāmata vecākiem,

kas sniedz pedagoģijas, psiholoģijas

un tīri praktiskus padomus, kas saistīti

ar bērna veiksmīgu iekļaušanos sko-

las vidē.

Komentējot projekta rezultātus, Māra

Pūre stāsta: “Abi metodiskie materiāli

tika nodoti izvērtēšanai LR Izglītības

un zinātnes ministrijai, kas atzina tos

par labi izstrādātiem un rekomendēja

izmantošanai izglītības iestādēs. Tā-

dējādi projekta rezultātus var izmantot

jebkurš Latvijas pedagogs un vecāks.

Jāatzīmē arī citi projekta rezultāti. Ie-

saistītajiem pedagogiem bija iespēja

gūt starptautisku pieredzi lietišķi dis-

kutējot ar vācu kolēģiem, kas veicinā-

ja skolotāju profesionālo un personis-

ko izaugsmi. Darbošanās projektā ir

cēlusi pedagogu pašapziņu. Ceram,

ka arī sabiedrība augstāk novērtē viņu

darbu. Priecājamies, ka izdevās vecā-

kus aktīvāk iesaistīt savu bērnu izglī-

tošanas procesā.”

VIAA mājas lapā lasiet:

Kā projektu īstenotāji atrada sadar-

bības partneri šādā specifiskā jau-

tājumā?

Kādas bija projekta aktivitātes?

Kādi ir ieteikumi citiem projektu rak-

stītājiem?

Veiksmīgai pārējai no bērnudārza uz pamatskolu

Projekta Latvijas dalībnieki:

pirmskolas izglītības iestādes „Zīlīte”,

Garozas pamatskolas,

Ozolnieku vidusskolas un

Ozolnieku vidusskolas Attīstības fonda

Projekta Vācijas dalībnieki:

Nordhauzenas pirmsskolā „Kinderwelt am Frauenberg”,

Bertolda Brehta pamatskola

Nīderzalcas pamatskola

Vairāk par projektu var lasīt tā mājas-

lapā.

5

INTERUV projekts: kopīgu starptautisku studiju programmu izveides veicinātājs

INTERUV projekta mērķauditorija ir

augstākās izglītības institūcijas no

projektā iesaistītajām 15 ES valstīm,

t.sk. Latvijas, kā arī no šādām ES kai-

miņvalstu reģionu valstīm:

Austrumu reģions – Armēnija, Azer-

baidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Mol-

dova, Krievija, Ukraina un Centrālā-

zijas reģions – Kazahstāna, Kirgiz-

stāna, Tadžikistāna, Turkmenistā-

na, Uzbekistāna (1.reģionālā konfe-

rence);

Dienvidu reģions – Alžīrija, Ēģipte,

Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija,

Maroka, Palestīnas okupētā teritori-

ja, Sīrija, Tunisija (2.reģionālā kon-

ference);

Rietumbalkānu reģions – Albānija,

Bosnija & Hercegovina, Kosova,

Melnkalne, Serbija, Horvātija, Ma-

ķedonija (3.reģionālā konference).

Projekta laikā ir veikta projektā iesais-

tīto ES valstu augstākās izglītības

institūciju aptauja par kopīgo prog-

rammu īstenošanu un internacionali-

zācijas aspektiem, rezultāti pieejami

projekta mājas lapā.

Projektā tiek organizētas trīs reģionā-

lās konferences par augstskolu inter-

nacionalizācijas un kopīgo program-

mu izveides un ieviešanas jautāju-

miem:

1.reģionālā konference – Varšavā

(Polijā), kas notika 2012.gada 9.-

10.maijā, visi materiāli pieejami

šeit; Latviju tajā pārstāvēja Ekono-

mikas un kultūras augstskola, Latvi-

jas Sporta pedagoģijas akadēmija,

Liepājas Universitāte, Rīgas Stradi-

ņa universitāte, Ventspils Augstsko-

la un Vidzemes Augstskola;

2.reģionālā konference – Romā

(Itālijā), kas notika 2013.gada 6.-

7.novembrī, kurā Latviju pārstāvēja

Banku Augstskola, Daugavpils Me-

dicīnas koledža, Informācijas sistē-

mu menedžmenta augstskola, Lat-

vijas Kristīgā akadēmija, Latvijas

Kultūras akadēmija, Rīgas Tehnis-

kā universitāte . Konferences mate-

riāli publicēti šeit.

3.reģionālā konference – Nīderlan-

dē, kas ir plānota 2014.gada 21.-

22.. maijā. Par konferenci un iespē-

ju Latvijas augstskolām tajā piedalī-

ties informācija būs pieejama

2014.gada sākumā.

Trīs mācību semināri Erasmus

Mundus Nacionālajām struktūrām

un Tempus Nacionālajiem birojiem

par kopīgajām programmām (notiek

reģionālo konferenču pirmās dienas

pirmajā pusē).

Augstskolām ir ļoti svarīgi pilnveidot

savu kapacitāti kopīgo studiju prog-

rammu izveides un īstenošanas jautā-

jumos, nodibināt kontaktus ar jauniem

sadarbības partneriem, jo finansiāls

atbalsts augstākās izglītības institūci-

jām kopīgo studiju programmu ievie-

šanai tiek plānots arī jaunā perioda

(2014-2020) ietvaros:

Kopīgās maģistrantūras program-

mas - ES programmas Erasmus+

ietvaros;

Kopīgās doktorantūras program-

mas – ES programmas Horizon

2020 - Marie Skłodowska-Curie

Actions ietvaros.

VIAA ir projekta partneris kā Erasmus

Mundus Latvijas Nacionālā struktūra.

Tā īstenošanas laiks ir 25 mēneši, un

tas ilgs līdz 2014.gada 31.oktobrim.

INTERUV projekta kontaktpersona

Latvijā – Antra Meņģele, VIAA, e-

pasts: antra.mengele@viaa.gov.lv

Vairāk par projektu lasiet VIAA mājas

lapā un projekta mājas lapā

www.interuv.eu.

Latvija kopā ar vēl 14 Eiropas Savienības (ES) valstīm īsteno Erasmus Mundus

3.aktivitātes projektu INTERUV „Kopīgās programmas – universitāšu internaci-

onalizācijas veicinātājs” (Joint Programmes - facilitator for university internationa-

lisation). Tas veicina kopīgo studiju programmu izstrādi un īstenošanu ES dalīb-

valstīs un partnervalstīs no tiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kas aptver ES.

6

Mācību brauciena laikā dalībniekiem

bija iespēja satikties ar Latvijas izglītī-

bas reformu veidotājiem un īstenotā-

jiem, kā arī saņemt informāciju par

reformas trim pīlāriem:

1) finansēšanas modeļa „Nauda seko

skolēnam” ieviešanu,

2) vispārējās izglītības iestāžu tīkla

optimizāciju un

3) izglītības satura pilnveidi.

Dalībnieki, kas pārstāvēja Apvienoto

Karalisti, Franciju, Itāliju,

Poliju, Vāciju, Spāniju, Un-

gāriju, Maķedoniju, Rumā-

niju un Portugāli tikās ar

LR Izglītības un zinātnes

ministrijas, Valsts izglītības

satura centra, Izglītības

kvalitātes valsts dienesta,

Valsts valodas aģentūras

vadošajiem darbiniekiem

un Cēsu novada pašvaldī-

bas Izglītības nodaļas vadību.

Viņi devās vizītēs uz dažādām Rīgas,

tās apkārtnes un Cēsu pilsētas izglītī-

bas iestādēm, lai iepazītos ar šo skolu

ikdienas darbu un mācību procesa

organizāciju, diskutētu ar šo skolu

direktoriem un citiem personāla pār-

stāvjiem par ekonomiskās krīzes se-

kām, valsts un pašvaldības atbalstu

izglītībai kopumā un katram skolēnam

individuāli, skolu autonomiju, skolotāju

atalgojuma problēmām un citiem jau-

tājumiem, kā arī dalītos pieredzē par

izglītības efektivitātes nodrošināšanu

un kvalitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Katram dalībniekam tika dota iespēja

prezentēt savas valsts izglītības sistē-

mu un reformas izglītībā, salīdzinot

tās ar Latvijas un citu valstu situāci-

jām. Kopīgā tendence, kas vērojama

visās valstīs ir budžeta iesaldēšana

vai pat samazināšana izglītībai. Viesu

patiesu izbrīnu izraisīja pozitīvā gai-

sotne skolās un klasēs un pedagogu

optimisms. Interešu izglītība un dau-

dzie pulciņi, kuros skolēni var nodar-

boties pēc mācību stundām, bija viens

no aspektiem, kas tika īpaši ap-

spriests un Latvijā redzētais tika salī-

dzināts ar citām valstīm. Mācību brau-

ciens deva iespēju ne tikai apmainī-

ties pieredzē un apzināt labās prak-

ses piemērus, bet arī nodibināt jaunus

kontaktus nākotnes sadarbības pro-

jektiem.

No 2013.gada 20.maija līdz 24.maijam Valsts izglītības attīstības aģentūra organizēja Eiropas Savienības Mūžizglītības

programmas Caurviju programmas Mācību braucienu: „Ekonomiskā krīze kā katalizators reformām izglītībā”. Latvijā vieso-

jās 14 vadošie izglītības darbinieki no 10 programmas dalībvalstīm.

Latvijā viesojās vadošie izglītības darbinieki no Eiropas

Konferences dalībnieki pārrunāja sko-

lu vadītāju lomu Eiropas skolu sadar-

bībā un veidus kā ES programmas, kā

piemēram, Comenius programma, var

kļūt par stratēģiju skolu attīstībai un

kā tā var veicināt mācīšanos starptau-

tiskā kontekstā. Konferences laikā

tika pārrunāts arī tas, kā ES atbalstītie

projekti un eTwinning var palīdzēt

efektīvi risināt izaicinājumus, ar ku-

riem skolas saskaras šobrīd.

Divu dienu laikā norisinājās aktīvs

darbs vairākās tematiskajās grupās,

kurās dalībnieki pētīja skolu iespējas

Eiropas sadarbības projektos, liekot

uzsvaru uz skolas direktoru lomu,

skolotāju profesionālo pilnveidi, skolē-

nu motivēšanu un skolas un sabiedrī-

bas saikni skolu attīstības procesā.

Latviju šajā konferencē pārstāvēja:

Liepājas 1. Valsts ģimnāzijas direktors

H. Valcis, Valmieras Pārgaujas sā-

kumskolas direktors V. Litaunieks,

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors

A. Priekulis, Rīgas 13. vidusskolas

direktore L. Krutikova, Olaines 2. vi-

dusskolas direktore L. Osipova, Rē-

zeknes pirmsskolas izglītības iestādes

„ Vinnijs Pūks” vadītāja Inta Ozolnie-

ce, Pļavniekkalna sākumskolas direk-

tore A. Baltmane.

Konferences materiāli ir pieejami Eiro-

pas Komisijas interneta vietnē.

Konference Viļņā atklāj, kā ES projekti var veicināt skolu attīstību

Noslēdzoties ES Mūžizglītības programmai (2007 – 2013) Eiropas Komisija kopā ar Lietuvas nacionālo aģentūru rīkoja kon-

ferenci „Developing your school with EU programme support. A conference for school leaders” Viļņā no 11. līdz 12.oktobrim,

lai pārrunātu kā dalība ES projektos var veicināt skolu attīstību.

7

Es, Agita Auza, kā Ārzemju sakaru

daļas vadītāja sāku strādāt 2007. ga-

dā, kad bija jau nākamais periods

„Erasmus hartas” pieteikumam, salī-

dzinot 2000. gada pieteikuma anketu

ar 2007. gada pieteikumu, atšķirība

bija lapu skaitā un sniegtajā informāci-

jā. Katrā ziņā pirmais „Erasmus har-

tas” pieteikums izskatījās ļoti vien-

kāršs. Pirmās septiņgades laikā varē-

jām realizēt studiju un docētāju mobili-

tātes.

Lēnām, pamazām no vienas studiju

mobilitātes gadā esam izauguši līdz

50 studiju mobilitātēm gadā. Viesstu-

dentu skaits svārstās no padsmit līdz

pāris desmitiem studentu vienā aka-

dēmiskā gadā.

Studiju mobilitātes ir iecienījuši visu

fakultāšu studenti. Bet, protams,

priekšgalā ir izvirzījušās trīs bakalaura

studiju programmas: Tūrisma vadība

un rekreācija, Biznesa un organizāci-

jas vadība un Dizains. Kāpēc šo prog-

rammu studenti ir visvairāk? Atbilde ir

vienkārša - šajās studiju programmās

ir vislielākais studentu skaits! Protams

arī programmas ir viegli pielīdzināt.

Mazāk atsaucīgi ir maģistra līmeņa un

nepilna laika studiju programmu stu-

denti, jo lielākā daļa no viņiem jau

strādā vai ir nodibinājuši ģimenes.

Šajā informāciju laikmetā viss ir ļoti

vienkārši, ir tikai nedaudz jābūt intere-

sei vai vēlmei izzināt. Infor-

mācija par Erasmus iespē-

jām ir pieejama jau no pirm-

ās dienas universitātē. Iz-

mantojam visus iespējamos

rīkus, lai informācija sa-

sniegtu auditoriju! Studenti

piesakās studiju mobilitātei

divas reizes gadā un pārrunu laikā var

just, ka satraukums ņem virsroku. Mo-

bilitātē dodas mūsu labākie studenti,

iespējams, tāpēc esam saņēmuši tikai

labākās atsauksmes par mūsu stu-

dentiem no sadarbības partneriem.

Vidējais ilgums, ko studenti pavada

mobilitātē ir 5,5 mēneši un ar katru

gadu arvien vairāk studentu izvēlas

pavadīt mobilitātē visu studiju gadu.

Viena semestra laikā studentam ir

jāapgūst 30 ECTS kredītpunkti. Jau

pirms došanās mobilitātē students

zina, kurus studiju kursus būs iespē-

jams pielīdzināt. Lielāks darbs ir jāie-

gulda, lai uzzinātu partneraugstskolas

piedāvāto programmu, un ir arī jārēķi-

nās ar izmaiņām studiju līgumos, jo

ne vienmēr viss notiek tā, kā sākotnēji

plānots.

Partneru mums ir ļoti daudz, tuvu sim-

tam, bet ne jau skaitā ir tā sāls, galve-

nais, lai līgums reāli strādā. Līgumi ir

slēgti ļoti apzināti, lai nosegtu visas

studiju jomas universitātē. Mums ir arī

senas sadarbības no pašiem pirmsā-

kumiem, kas ir ļoti veiksmīgas. Pro-

tams, slēdzam arī jaunus līgumus, jo

programmu piedāvājums nepārtraukti

mainās.

Kādi ir sadzīves apstākļi citās valstīs -

viennozīmīgas atbildes nav! Ir valstis,

kurās ar 600 eiro stipendiju mēnesī

knapi pietiek un ir valstis, kur ar šādu

stipendiju var dzīvot zaļi. Grūtāk ir

tiem studentiem, kuriem partne-

raugstskolas nevar nodrošināt dienes-

ta viesnīcas, tad pašiem ir jāmeklē

dzīves vieta. Vai arī par istabiņu die-

nesta viesnīcā ir jāmaksā 350 eiro un

tajā nav nekā cita, kā tikai 4 baltas

sienas. Ir arī partneraugstskolas, kas

piedāvā studentiem dzīvošanu die-

nesta viesnīcā par baltu velti un vēl

pabaro bez maksas. Tāda pati situāci-

ja ir ar kultūras, izklaides programmu

piedāvājumu, integrāciju vietējā sa-

biedrībā. Kādam ļoti laimējas, kādam

pašam ir jāpiepūlas, lai visu izzinātu.

Kurš ir lielāks ieguvējs, grūti pateikt!

Tāpat studentiem ir lieliska iespēja

doties Erasmus prakses mobilitātes.

Gadā tie ir aptuveni 15 studenti. Ir

noslēgti vairāki sadarbības līgumi par

prakses iespējām uzņēmumos, bet

studenti labprāt meklē paši sev atbil-

stošu prakses vietu. Vidējais ilgums

prakses mobilitātei ir 3,5 mēneši. Tū-

risma vadības un rekreācijas studiju

programmas studenti ir paši aktīvākie.

Meklēt prakses vietu arī ir sava veida

darbs, ir jāmāk sevi pasniegt, jāmin

svarīgākie fakti par praksi, mobilitāti –

sava veida skolu students iziet jau

meklējot prakses vietu. Ja studiju mo-

bilitātē daudzas lietas ir nodrošinātas,

tad dodoties prakšu mobilitātē, stu-

dentam ir jābūt patstāvīgākam. Studi-

ju gadījumā ļoti bieži partneraugstsko-

la parūpējas, lai studentam ir savs

„buddy”, sagaida lidostā, iekārto dzī-

ves vietā, noorganizē valodu kursus

un kultūras programmu. Tad prakšu

gadījumā par šim lietām rūpējas pats

students.

Erasmus programmai universitātē ir jābūt!

Liepājas Universitātei (LiepU) pirmā „Erasmus universitātes harta” tika

piešķirta 2000. gadā. Jau tajā laikā augstskolā bija nodibināta struktūr-

vienība Ārējo sakaru cents, kas bija atbildīgs par Liepājas Pedagoģijas

akadēmijas vārda nešanu pasaulē.

Studiju mobilitātes

Prakses

8

8

Docētāju un darbinieku mobilitātes ir

ļoti svarīga Erasmus mobilitātes sa-

stāvdaļa. Darbinieku mobilitātes vai-

rāk domātas programmu direktoriem,

lai izzinātu procesus partneraugstsko-

lā, salīdzinātu studiju programmas.

Katru gadu mobilitātē dodas ap 10

darbinieku, pieteikšanās un atlase

notiek tikai vienu reizi gadā, jo stipen-

diju nav daudz un šādas vizītes ir jā-

plāno ļoti laicīgi.

Docētāju mobilitāte ir ne mazāk svarī-

ga, tā mūsu docētājiem dod iespēju

celt savu kvalifikāciju. Ir jāpārvar valo-

das un kultūras barjera. Ne visur tiek

pielietotas vienādas mācību metodes,

studentu skaits auditorijā var krasi

atšķirties. Tā ir lieliska iespēja studen-

tiem, kas nepiedalās mobilitātē, klau-

sīties vieslekcijas un gūt starptautisku

pieredzi.

Nenoliegšu, ir ieguldīts milzīgs darbs,

lai šo programmu ieviestu universitā-

tē, nepārtraukti norit darbs pie proce-

sa uzlabošanas. Bet Erasmus prog-

rammai universitātē ir jābūt! Mēs lepo-

jamies ar „Erasmus universitātes har-

tu”, jo tā paver plašas iespējas.

Liepājas Universitāte ir ieguvusi Diplo-

ma pielikuma atzinības zīmi, kas ir

labi padarīta darba rezultāts. Šāda

atzinības zīme piešķir lietām lielu no-

zīmi, jūtamies novērtēti.

Personāla mobilitātes

Erasmus dalībnieku iespaidi

„Nevar iekļauties vienā lapaspusē, lai

aprakstītu to, kas notika Turcijā. Arī ar

grāmatu būtu par maz. Lai nu kā, šo

periodu es atcerēšos kā vienu no vis-

labākajiem savā dzīvē, un par to man

jāsaka liels paldies Liepājas Universi-

tātei, ” stāsta Ilze Strēle, kas studēja

Tūrsima vadību “Sakarya University”.

„Šoreiz, pametot mājas uz ilgāku lai-

ku, mani mocīja lielāka neziņa nekā

reizē, kad devos studiju mobilitātē.

Kādēļ? Jo šoreiz devos viena pati.

Ierodoties Prāgā man vēl nebija ne

jausmas, kur nakšņošu, kur būs ma-

nas jaunās mājas un kāda ir darba

vide nopietnā, analītiskā medijā. Nebi-

ju droša par to, kas mani sagaida. Nu

jau ir pagājis ilgs laiks kopš manas

pirmās darba dienas un varu droši

teikt, ka manam satraukumam nebija

pamata. Pēc nedaudz vairāk nekā

četriem mēnešiem esmu ieguvusi

jaunas zināšanas, noderīgus kontak-

tus un vairāk kā desmit publikācijas

internacionālā medijā. Pirms šīs prak-

ses nevarēju iedomāties, ka varētu

ikdienā rakstīt politiskās ziņas par

Azerbaidžānas prezidenta vēlēšanām,

Krievijas un Ukrainas tirdzniecības

karu vai Mongolijas vara raktuvēm,

turklāt – profesionālajā angļu valodā.

Bet tagad zinu, ka to spēju un tas pat

liekas aizraujoši,” stāsta Sintija Trei-

mane, kas bija praksē Čehijā, uzņē-

mumā Transtitions Online

„Kā jau tik lielā universitātē sagai-

dāms, auditorijā, kurā notika mūsu

lekcijas, ieradušo studentu skaits bija

ap simt, kas pirmajā mirklī likās ļoti

iespaidīgi. Bet Turcijas studenti ir ļoti

atvērti un toleranti, tādēļ nodarbībās

gaisotne izveidojās pozitīva un drau-

dzīga. Tikpat pretimnākoši ir arī mā-

cībspēki, kas gatavi atbildēt uz jautā-

jumiem, izskaidrot, kā darbojas viņu

sistēma, parādīt, kur kas atrodas, lai

tikai būtu komfortabli viņu viesiem, ”

ar iespaidiem dalās Prof.Dr.paed. Ani-

ta Līdaka un asistente Santa Striguna,

kas bija devušās docēšanas vizītē uz

Kodžaeli Universitāti, Turcijā.

7

9

Erasmus ir pasaulē sekmīgākā stu-

dentu mobilitātes programma. Ikgadē-

jais studentu mobilitātes apjoma pie-

augums – 2011./2012. akadēmiskajā

gadā ir 8,7% salīdzinājumā ar iepriek-

šējo gadu. Tas liecina, ka 2012./2013.

gadā tika sasniegts Erasmus mērķis –

mobilitātē būs devušies vairāk nekā 3

miljoni studentu. 2011./2012. akadē-

miskajā gadā vairāk nekā 250 000

studenti devušies uz kādu no Eiropas

Savienības valstīm, lai studētu vai

izietu praksi Erasmus programmas

ietvaros.

Tieši Latvijā fiksēts vislielākais stu-

dentu mobilitātes dalībnieku skaita

procentuālais pieaugums starp visām

Erasmus programmas dalībvalstīm

kopš 2007.gada.

Tāpat kā iepriekšējā akadēmiskajā

gadā, visvairāk studentu – gandrīz 40

tūkstošu – mobilitātē nosūtījušas Spā-

nijas augstākās izglītības iestādes.

Otrajā vietā ir Vācija, kam seko Fran-

cija, Itālija un Polija. Interesanti, ka,

apskatot lielāko mobilitātē nosūtīto

studentu skaitu attiecībā pret kopējo

studējošo skaitu attiecīgajā valstī, Lat-

vija 2011./2012.akadēmiskajā gadā

pakāpusies no 4. uz 3.vietu aiz Luk-

semburgas un Lihtenšteinas.

Vispopulārākais mobilitāšu galamērķis

2011./2012. akadēmiskajā gadā ir

bijusi Spānija, kura uzņēmusi vairāk

nekā 39 tūkstošus studentu.

Spānijai seko Francija, Vā-

cija, Apvienotā Karaliste un

Itālija.

Vidējā stipendija Erasmus

studiju un prakšu studen-

tiem, tāpat kā iepriekšējā

akadēmiskajā gadā, ir EUR 250.

2011./2012. akadēmiskajā gadā ir

palielinājusies studentu ieinteresētība

izmantot Erasmus programmas

priekšrocības arī tad, ja netiek piedā-

vāts finansiāls atbalsts - 3% no kopē-

jā dalībnieku skaita ir studenti, kas

devušies mobilitātē nesaņemot sti-

pendiju (t.i. „zero-grant” studenti). Vi-

dējais mobilitātes ilgums pēdējos des-

mit gadus ir nemainīgs – 6 mēneši.

Erasmus aktīvi atbalsta arī cilvēku ar

īpašām vajadzībām dalību mobilitātē,

piedāvājot papildus finansiālo atbal-

stu. Pēdējos gados vērojams Eras-

mus studentu ar īpašām vajadzībām

skaita pieaugums. 2011./2012. akadē-

miskajā gadā tie bija vairāk nekā 330

studenti – par trešdaļu vairāk kā ie-

priekšējā gadā. 88% no viņiem devu-

šies studēt.

No gandrīz 4,5 tūkstošiem augstākās

izglītības iestāžu, kurām piešķirtas

Erasmus hartas, 3 190 iestādes aktīvi

piedalījušās nosūtot studentus studi-

jās un praksēs Erasmus programmas

ietvaros.

2011./2012. akadēmiskajā gadā atbal-

stītas 46,5 tūkstoši personāla

(docēšanas un personāla pieredzes

apmaiņas) mobilitātes, tas ir 8,9%

pieaugums salīdzinājumā ar iepriek-

šējo gadu.

No visām īstenotajām mobilitātēm

72% bijušas docēšanas mobilitātes un

28% - personāla pieredzes apmaiņas.

Vidējais mobilitātes ilgums bijis 5,7

dienas un vidējā stipendija vienai mo-

bilitātei – EUR 701.

Visvairāk personāla mobilitāšu īsteno-

jušas Polijas augstākās izglītības ie-

stādes, tad seko Spānija, Vācija,

Francija un Turcija. Vispopulārākais

personāla mobilitāšu galamērķis

2011./2012. akadēmiskajā gadā ir

bijusi Spānija. Otrajā vietā ierindojas

Slovēnija, trešajā Itālija, ceturtajā -

Čehija.

Detalizēta informācija par Erasmus

mobilitāšu statistiku Latvijā

2011./2012. akadēmiskajā gadā ir

pieejama VIAA mājas lapā.

2012./2013. akadēmiskā gada laikā ir

veikti divi pētījumi par Erasmus mobi-

litātes dalībnieku apmierinātību ar

dažādiem Erasmus programmas as-

pektiem:

Pētījums „Studentu apmierinātība ar

Erasmus mobilitātes aspektiem”

Pētījums par Erasmus apakšprogram-

mas mērķa grupas/dalībnieku

(personāls) apmierinātību

Informācija par pētījuma rezultātiem

atrodama VIAA mājas lapas sadaļā

Erasmus pie informatīvajiem materi-

āliem.

Erasmus mobilitāšu statistika 2011./2012. akadēmiskajam gadam

Studentu mobilitāte

Personāla mobilitāte

Erasmus mobilitātes dalībnieku apmierinātības pētījumi

Kā katru gadu, Eiropas Komisija ir apkopojusi Erasmus Nacionālo

aģentūru statistikas datus par atbalstu studentu un personāla mobilitā-

tēm 2011./2012. akadēmiskajā gadā visās programmas dalībvalstīs.

10

Trīs miljonais students no Latvijas ir

Linda Usāne, Latvijas Kultūras akadē-

mijas studente, kas Turcijā Erasmus

programmā studēja komunikācijas

zinātne un šis ir viņas stāsts:

“Rakstu šo, kamēr vēl atrodos Turcijā,

kur tuvojas manas Erasmus studentu

apmaiņas programmas otrā semestra

beigas. Ko lai saka — Erasmus ir vis-

labākais, kas līdz šim manā dzīvē ir

noticis! Pirms devos Erasmus apmai-

ņas braucienā, domāju, ka redzēšu

citu kultūru un citu valsti, bet, ierodo-

ties šeit, es ieguvu daudz vairāk.

Pirmkārt, manas mācības ir ļoti intere-

santas, un visi pasniedzēji ir savas

jomas eksperti. Viņu dēļ un arī viņu

attieksmes pret mācīšanu dēļ man

patīk ikviena manu studiju daļa,

un esmu ieguvusi daudz zināšanu,

kuras es nebūtu varējusi iegūt savā

dzimtenē.

Otrkārt, esmu ieguvusi ļoti daudz

draugu. Daži no viņiem ir jauki cilvēki,

ar kuriem es pavadu laiku, citi man ir

kļuvuši tik tuvi, ka nesaprotu, kā es

iepriekš varēju bez viņiem dzīvot!

Erasmus studiju tīkls piedāvāja pieda-

līties vairākos projektos un izbraucie-

nos, piemēram, kultūras izpratnes

projektos ar bērniem ciematos, angļu

valodas mācīšanā skolās, mūsu pilsē-

tas Eskišehiras sakopšanā un dau-

dzos citos. Mēs esam kļuvuši par ģi-

meni. Ja kāds nonāk nelaimē, pārējie

palīdz; ja kāds kaut ko svin, mēs svi-

nam kopā. Mēs visu laiku viens no

otra mācāmies.

Mēs cits no cita apgūstam nacionālo

ēdienu gatavošanu, mācāmies dažā-

das valodas, piemēram, es mazliet

iemācījos albāņu valodu. Pirms iepa-

zinos ar saviem albāņu draugiem,

nemaz nezināju, kur īsti atrodas viņu

valsts! Šī kultūru daudzveidība ir vien-

kārši lieliska! Tā atver prātu, tā satriec

visus aizspriedumus un stereotipus, jo

tu satiec cilvēkus un redzi, cik viņi ir

labi. Erasmus tevi padara par labāku

cilvēku un par labāku pasaules pilso-

ni."

Erasmus trīs miljonais students

Linda Usāne, Erasmus studente

Erasmus studentu prakses — iespēja gūt profesionālu pieredzi ārzemēs

2012./2013. akadēmiskajā gadā Erasmus programma ir piedzīvojusi brīdi, kad

Erasmus studiju vai prakses iespēju izmantojuši jau vairāk nekā trīs miljoni stu-

dentu. Lai atzīmētu šo sasniegumu, no katras programmas dalībvalsts, arī Latvi-

jas, tika izvēlēts viens students, kas simbolizē trīs miljono Erasmus studentu.

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas

Erasmus koordinatore Aiga Graudu-

ma pastāstīja, ka pašlaik ik gadu 28

līdz 30 mūsu augstskolas studenti

dodas „Erasmus” praksē uz ārvalstīm.

Tas ir vidēji 4% no kopējā studentu

skaita. Koledžai ir filiāle Rēzeknē, un

mēs cenšamies, lai arī šie studenti

dotos uz ārvalstīm praksē. Tā, kā LU

PSK nodrošina profesionālo augstāko

izglītību, visu koledžas studiju prog-

rammu — māszinības, ārstniecības,

estētiskā kosmetoloģijas, biomedicī-

nas laborantu, radiologa asistenta,

podoloģijas, sociālā aprūpes un soci-

ālā rehabilitācijas — studenti dodas

praksē uz ārvalstīm.

Kā augstskola informē studentus par

iespējām doties „Erasmus” praksē?

Kā norit pretendentu atlases process?

Kas ir koledžas sadarbības partneri

„Erasmus” prakšu jomā? Kādus uzde-

vumus studenti veic prakses gaitā Kur

studenti mitinās prakses periodā? At-

bildes uz šiem un citiem jautājumiem,

kā arī Lienes Adiņas (LU PSK trešā

kursa studente „Radiologa asistenta”

programmā) atziņas no Erasmus

prakses Tartū lasiet Valsts izglītības

attīstības aģentūras mājas lapā.

Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) studentiem ir

iespēja doties Erasmus praksē kopš 2007./2008. studiju gada, kad augstskola

ieguva “Erasmus universitātes hartu”. Līdz tam koledža īstenojusi Leonardo da

Vinci projektus, kuru ietvaros notika studentu un pasniedzēju pieredzes apmaiņa.

11

Biežāk uzdotie jautājumi par Erasmus iespējām studentiem

Kas var piedalīties Erasmus mobilitātes programmā?

Erasmus mobilitātes programma ir paredzēta augstākās izglītības iestāžu

(turpmāk - augstskolu) studentiem. Programma piedāvā studentu studiju mobili-

tāte un studentu prakses mobilitāte. Erasmus mobilitātes programmai var

pieteikties savā augstskolā. Šobrīd

Latvijā Erasmus programmu īsteno

vairāk nekā 40 augstskolas.

Kā piedalīties Erasmus mobili-

tātes programmā?

Kāpēc piedalīties Erasmus mobilitātes programmā?

Kā populārākie iemesli dalībai Erasmus mobilitātes programmā tiek minēti:

Labs ieraksts CV

Iespēja studēt un/vai strādāt starptautiskā vidē, saņemot stipendiju

Iespēja atgriezties Latvijā motivētākam, pārliecinātākam un neatkarīgākam

Iespēja uzlabot svešvalodu zināšanas

Iespēja iepazīt citas kultūras, paplašināt redzesloku un iegūt jaunus draugus

Iespēja apgūt studiju kursus, kursu nebūtu iespējas apgūt Latvijā

Erasmus studiju/prakses periods tiek ieskaitīts studiju programmā Latvijā

Vai var piedalīties Erasmus uz-

reiz pēc vidusskolas?

Nē. Lai piedalītos Erasmus mobilitā-

tes programmā, ir jābūt kādas augst-

skolas studentam. Lai varētu doties

Erasmus studiju mobilitātē, pirms tam

ir jānostudē vismaz viens gads, bet

Erasmus prakses mobilitātē var doties

jau sākot no pirmā studiju gada.

Nē, Erasmus ir apmaiņas programma

– studenta ārvalstīs apgūtie kursi tiek

atspoguļoti Latvijas augstākās izglītī-

bas iestādes diplomā.

Kas palīdzēs atrast studiju/prakses vietu ārvalstīs?

Erasmus studiju un prakšu vietas tiek meklētas studentam sadarbojoties ar sa-

vas iestādes Erasmus koordinatoru. Katrai augstskolai ir Erasmus sadarbības

partneru tīkls, caur kuru tiek piemeklētas studiju vietas. Erasmus prakses vietas

lielākā daļa studentu meklē patstāvīgi.

Daļā gadījumu dzīvesvietu piedāvā uzņemošā puse. Ja tā nenotiek, tad students

sadarbojas ar savas iestādes Erasmus koordinatoru un uzņemošās iestādes ko-

ordinatoru, vai arī meklē dzīvesvietu patstāvīgi.

Praktisku jautājumu risināšanā atbalstu var lūgt Erasmus koordinatoram, bijuša-

jiem Erasmus mobilitātes dalībniekiem un uzņemošajai iestādei.

Kur meklēt dzīvesvietu un padomus praktiskos jautājumos?

Ja es Latvijā studēju sabiedriskās attiecības, vai es varu

braukt Erasmus mobilitātē un studēt, piemēram, arhitektūru?

Nē. Tā kā Erasmus mobilitātes periods veido daļu no kopējā studiju procesa, tad

apmaiņas studiju laikā jāizvēlas kursi savā specialitātē.

Vai Erasmus students iegūst

ārvalstu augstskolas diplomu?

Nē. Erasmus mobilitātes programmas mērķis ir veicināt akadēmisku izcilību un

starpkulturālas pieredzes iegūšanu, un katra studenta paša atbildība ir tā, cik

pilnvērtīgi to izmantot.

Vai Erasmus mobilitātes laikā

saglabājas studiju maksa?

Erasmus mobilitātes laikā studentam

saglabājas visas saistības – ja stu-

dents ir maksas grupā, tad studiju

maksa saglabājas, ja students saņem

stipendiju, tad Erasmus mobilitātes

laikā tā arī saglabājas. Viena no Eras-

mus mobilitātes programmas priekš-

rocībām ir tas, ka nav jāmaksā studiju

maksa ārvalstu augstskolā.

Vai Erasmus mobilitāte ir tikai izklaides un ballīte?

Jaunas augstākās izglītības iestādes Erasmus programmā

2013./2014.akadēmiskajā gadā Eras-

mus universitātes hartu saņēmušas

trīs jaunas augstākās izglītības iestā-

des:

Kristīgās vadības koledža,

Sociālās integrācijas valsts aģen-

tūra,

Rīgas Aeronavigācijas institūts.

Visas 45 augstākās izglītības iestā-

des, kurām ir piešķirta Erasmus uni-

versitātes harta, piedalās mobilitātes

īstenošanā.

12

Papildus šiem svarīgajiem tematiem

Erasmus programmas koordinatori

dalījās ar savu pieredzi un labās prak-

ses piemēriem par dažādiem ar mobi-

litātes organizēšanu saistītiem jautāju-

miem – par sadarbību ar citu valstu

augstskolām dažādos projektos, par

mobilitātes organizēšanu no trešajām

valstīm un par iniciatīvām, kādas

augstskolas īsteno, lai veicinātu mobi-

litātes un cilvēku ar īpašajām

vajadzībām mobilitātes rādītāju

pieaugumu.

Latvijas un Lietuvas Nacionālās

aģentūras informēja par veikta-

jiem pētījumiem par Erasmus prog-

rammas dalībnieku statistiku no 2007.

-2012.gadam, par izbraucošo Eras-

mus studentu apmierinātību ar dalību

programmā (Latvija), par iebraucošo

studentu apmierinātību ar dalību prog-

rammā (Lietuva), kā arī par augstsko-

lu personāla apmierinātību ar dalību

Erasmus porogrammā (Latvija).

Seminārā piedalījās pārstāve no Eiro-

pas Komisijas, pārstāvis no Beļģijas

Flāmu Izglītības un Apmācības minis-

trijas, Baltijas valstu augstskolu Eras-

mus programmas koordinatori un Bal-

tijas valstu nacionālo aģentūru pār-

stāvji, kopumā 135 dalībnieki.

Semināru organizēja 3 Baltijas valstu

nacionālās aģentūras – Valsts izglītī-

bas un attīstības aģentūra, Lietuvas

Švietimo mainų paramos fondas,

Igaunijas Archimedes Foundation.

Informācija par semināru un prezentā-

cijas ir pieejamas VIAA mājas lapā.

Baltijas valstu Erasmus programmas koordinatoru seminārs

Diskutē par iepriekšējo zināšanu un mācīšanās pieredzes atzīšanu

Konferenci atklāja Izglītības un zināt-

nes ministrijas parlamentārais sekre-

tārs Kārlis Eņģelis. Konferences dar-

ba gaitā ar savām zināšanām un pie-

redzi dalījās visi 5 Latvijas Boloņas

eksperti – prof. Andrejs Rauhvargers

(Latvijas Rektoru padomes ģenerāl-

sekretārs), prof. Uldis Sukovskis

(Rīgas Tehniskās universitātes mācī-

bu prorektors), doc. Sandra Kraže

(Banku Augstskolas Starptautiskās

sadarbības vadītāja), Baiba Ramiņa

(Akadēmiskās informācijas centra

direktore) un Asnate Kažoka (Rīgas

Tehniskās universitātes studente), kā

arī Boloņas eksperte no Somijas

– Prof. Riitta Pyykkö (Turku Universi-

tātes prorektore) un divas Francijas

kolēģes – arī Boloņas ekspertes -

Sylvie Bonichon un Eliane Kotler.

Konferences dalībnieki tika iepazīsti-

nāti ar iepriekšējo zināšanu un mācī-

šanās pieredzes atzīšanu Eiropas

Augstākās izglītības telpā, Eiropas

Padomes 2012.gada 20.decembra

Rekomendāciju – Par neformālās un

ikdienējās mācīšanās atzīšanu, un tās

izvirzītajiem uzdevumiem Eiropas Sa-

vienības dalībvalstīm, tika sniegtas 2

valstu – Francijas un Somijas – piere-

dzes prezentācijas, Izglītības kvalitā-

tes valsts dienesta pārstāve Kristīne

Strūberga pastāstīja par Latvijā līdz

šim sasniegto ārpus formālās izglītī-

bas sistēmas apgūtās profesionālās

kompetences novērtēšanā.

Konferences noslēgumā kopsavilku-

mu par tālākiem izaicinājumiem ie-

priekšējo zināšanu un mācīšanās pie-

redzes atzīšanai prezentēja prof. An-

drejs Rauhvargers.

Konferences materiāli un prezentāci-

jas pieejamas VIAA mājas lapas Bolo-

ņas procesa sadaļā.

Paldies visiem par radošo un atziņām

bagāto konferences darbu!

2013.gada 11.oktobrī Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) Eiropas

Savienības Mūžizglītības programmas projekta „Boloņas procesa nacionā-

lie eksperti, 2011-2013, Latvija” ietvaros rīkoja starptautisku konferenci

„Iepriekšējo zināšanu un mācīšanās pieredzes atzīšana” (Recognition of

Prior Learning), kurā bija plaša Latvijas augstākās izglītības, kā arī citu ie-

saistīto institūciju pārstāvniecība, kā arī dalībnieki no citām Boloņas proce-

sa dalībvalstīm - Austrijas, Francijas, Horvātijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas

un Somijas – kopumā 100 interesentu.

2013. gada 9.-10.oktobrī Baltijas valstu augstāko izglītības iestāžu Erasmus

programmas koordinatori divu dienu seminārā diskutēja par Erasmus prog-

rammas nākotni, par nepieciešamību sniegt atbalstu studentiem pirms un

pēc mobilitātes un mobilitātes laikā kā arī par sociālo mediju izmantošanu

13

Es vienmēr esmu interesējusies par

dažādām aktivitātēm un jaunumiem

informāciju tehnoloģiju jomā, bet

2009.gadā man likās, ka esmu nonā-

kusi tādā kā strupceļā, ka īpaši neko

jaunu vairs vietējā piedāvājumā nere-

dzu, tāpēc nolēmu piedalīties konkur-

sā un izmantot Eiropas Savienības

profesionālās pilnveides piedāvājumu.

Manu uzmanību saistīja Comenius

profesionālās pilnveides kursi Maltā

„CREATING E-LEARNING COUR-

SES - HANDS-ON TOOLS & PRAC-

TICAL TIPS” (E-kursu veidošana –

rīki un praktiski padomi), jo tajā laikā

Latvijā nekā tāda nebija. Toreiz skolā

aktuāla bija arī doma par neklātienes

apmācības klašu darba uzlabošanu

un pilnveidošanu un šāda e-kursu

satura veidošana un izmantošana

man likās patiešām intriģējoša.

Apmācību dienas Maltā paskrēja ne-

manot. Man likās, ka pasaule kļūst

plašāka, saskatīju iespējas, kā to visu

izmantot savas skolas darbā. Es at-

griezos no Maltas ideju pārpilna, di-

rektore idejas atbalstīja, saskaņoju ar

Izglītības un zinātnes ministriju skolo-

tāju profesionālās pilnveides kursu

programmu un apmācīju gan skolas,

gan arī novada skolotājus. Tā kā

kurss guva plašu atsaucību, skola

sadarbībā ar Latvijas Universitāti at-

vēra savu e-kursu vidi un izveidoja

pirmos e-kursus informātikā, program-

mēšanā, angļu valodā, matemātikā,

bioloģijā, fizikā, latviešu valodā un

literatūrā. Tika apmācīti Smiltenes

ģimnāzijas skolēni, pirmie izmēģināju-

ma trusīši” tagad jau mācās augstsko-

lu 3.kursā, bet toreiz bija 9-klasnieki.

Arī skolēniem e-kursu vide patika, jo

tā sniedza ātrāku atgriezenisko saiti

un bija interaktīvāka.

Pēc gada, 2011.gadā Latvijas peda-

gogu tālākizglītībā piedāvāja aprobēt

jauno kursu programmu, kurā es izvē-

lējos kursu „E-kursu veidošana un

realizācija mācību procesā”. Jutos

patīkami pārsteigta, jo to visu jau zi-

nāju un varēju palīdzēt kursu vadītā-

jam .

Tas mani iedrošināja pieteikties VISC

izsludinātajā konkursā par lektoru, lai

šo kursu mācītu tālāk visas Latvijas

skolotājiem. Ir pagājuši divi gadi, kuru

laikā kā e-kursu pasniedzēja esmu

apbraukājusi visu Latviju krustām

šķērsām, tikusies ar daudz citiem pe-

dagogiem, stāstījusi par savu piere-

dzi, iedrošinājusi pašiem veidot savus

e-kursus.

Par visām šīm pārmaiņām, profesi-

onālo izaugsmi esmu pateicīga Co-

menius kursu sniegtajai iespējai, jo

krīzes apstākļos esmu varējusi ne

tikai saglabāt esošo darbu, bet arī

iegūt papildu darbu un sniegt savu

ieguldījumu Latvijas pedagogu tālākiz-

glītībā. Aicinu arī pārējos pedagogus

nenovērtēt par zemu savas svešvalo-

du zināšanas un nenobīties no tā, ka

jābrauc uz svešu vietu vienam pašam.

Galvenais ir piedalīties, mest sev izai-

cinājumu, sniegt izaugsmes iespējas,

jo Comenius profesionālās pilnveides

kursu piedāvājumā var atrast daudz

labu un ikdienas darbam noderīgu

piedāvājumu.

Inga Savicka, Smiltenes ģimnāzijas

skolotāja

Iedrošina pašiem veidot savus e-kursus

Grundtvig projektu pārstāvji diskutē par pieaugušo izglītības attīstību

Valsts izglītības attīstības aģentūra 2013. gada 28. maijā rīkoja semināru "Mācīšanās mūža garu-

mā – izaicinājumi izglītības sistēmai". Semināra laikā tika diskutēts par to, kāda ir pieaugušo un

mūžizglītības loma globālajā kontekstā, kādus izaicinājumus izglītības sistēmai sniedz mūžizglītība.

Dr.habil.paed Tatjana Koķe ievadpre-

zentācijā dalījās pārdomās par mūžiz-

glītības piedāvājuma sasaisti ar sa-

biedrības kopējo attīstību, izglītības

sistēmu, mērķauditorijas dinamiku, kā

arī globālajiem izaicinājumiem.

Mūžizglītības lomu globālajā kontek-

stā un tā saistībā ar Latvijas situāciju

savā prezentācijā aplūkoja Baiba Moļ-

ņika, UNESCO Latvijas Nacionālās

komisijas Ģenerālsekretāra pienāku-

mu izpildītāja. Moļņikas kundze uz-

svēra pamatprasmju izglītības arvien

pieaugošo nozīmi, norādot, ka arī Rie-

tumeiropas valstīs, kur plaši nodroši-

nāta izglītības iespēju pieejamība vi-

sām mērķauditorijām, ir ievērojama

iedzīvotāju daļa ar grūtībām rakstīša-

nas, lasīšanas, aritmētikas, komunikā-

cijas un citu sociālo prasmju jomās.

Biedrības "Izglītības Inovāciju pārne-

ses centrs" vadītāja Anna Vintere pa-

stāstīja par biedrības darbu pieaugu-

šo izglītībā un sadarbības nozīmi ar

citām pieaugušo izglītībā iesaistītajām

organizācijām.

Savukārt Daugavpils universitātes

asoc. profesore Dr.oec Elita Jermola-

jeva dalījās Daugavpils universitātes

pieredzē mūžizglītības projektu īste-

nošanā.

Semināra materiāli un fotogrāfijas pie-

ejamas VIAA mājas lapā sadaļā.

14

Ingūna Juhnēviča, projekta brīvprātī-

gā: „Mums, projekta dalībniekiem,

visiem jau ir vairāk nekā 50 gadu,

mēs esam seniori. Tādēļ lielākais pro-

jekta ieguvums bija apziņa, ka mēs

tomēr varam kaut ko iemācīt citas

valsts jauniešiem, neskatoties uz va-

lodas, kultūras un temperamenta at-

šķirībām. Prieks, ka izdevās radīt inte-

resi par savu valsti, kultūru un folklo-

ru. Turcijā bijām trīs nedēļas, beigās

jau sākām apgūt arī turku valodu un

tā bija ļoti vērtīga starpkultūru izglītī-

bas pieredze. Tie, kas saka - ai, man

jau ir daudz gadu, kur tad es tagad

braukšu, ko es vēl varu izdarīt – es

varu ieteikt nebaidīties no jaunas pie-

redzes!”

Projektā piedalījās seši brīvprātīgie

dalībnieki no Latvijas un seši pensi-

onēti skolotāji no Turcijas. Katras

valsts dalībnieki devās trīs nedēļu

braucienā uz apmaiņas valsti, kura

laikā viesojās izglītības un pašvaldību

iestādēs, mācījās paši un mācīja ci-

tiem tautas dejas, piedalījās dažādās

kultūras aktivitātēs un uzstājās ar kon-

certiem. Projekta Latvijas dalībnieki

stāsta, ka trīs nedēļas Antālijā bijušas

patiešām intensīvas, jo dejošanas

nodarbības notika četras reizes nedē-

ļā. Latvieši ne tikai mācīja turku bēr-

niem un skolēniem latviešu dejas, bet

arī paši apguva turku deju soļus. Arī

Turcijas dalībniekiem vizīte Latvijā

bija piepildīta un intensīva – Turcijas

seniori ne tikai mācīja savas tradīcijas

latviešu bērniem, bet arī tika iepazīsti-

nāti ar latviešu tautas mūzi-

ku, dejām un citām latviešu

tautas tradīcijām – siera siešanu,

aušanas tradīcijām, pirts kultūru. Vie-

na no galvenajām aktivitātēm Latvijā

bija turku tradicionālās kultūras mācī-

šana bāreņu nama „Līkumi” bērniem.

Stāsta Anita Ostrovska, Aizkraukles

reģionālās tautskolas vadītāja: „Šajā

aktivitāte bija iesaistīti visi bāreņu na-

ma „Līkumi” bērni. Turki mācīja viņiem

turku tradicionālās dejas, demonstrēja

savus tautas instrumentus, kopa dzie-

dāja dziesmas. Bērniem tas bija ne

tikai ļoti interesanti no kultūras aktivi-

tātes viedokļa, bet arī emocionāli sva-

rīgi, jo turki visu bija labi pārdomājuši

un vienmēr ieradās bērnu namā ar

saldumiem un kādu dāvaniņu bēr-

niem. Noslēgumā viņi kopā sagatavo-

ja koncertprogrammu un sniedza kon-

certu Aizkraukles pagasta sākumsko-

lā.” Tā kā A.Ostrovska ir arī folkloras

kapelas „Karikste” vadītāja, projekta

ietvaros tika organizēta arī kopēja

muzicēšana ar folkloras kapelu un

dalīšanās ar instrumentālās tautas

mūzikas tradīcijām. Šī pieredze bija

ļoti interesanta, un kopēja muzicēša-

na noslēdzās ar koncertu muzejā

„Kalna Ziedi”, kur varēja iepazīt ne

tikai tautas mūzikas bagātību, bet arī

piedalīties kārtīgos tautas dančos.

Kā stāsta A.Ostrovska, projekta gal-

venā ideja bija dalīties ar turku organi-

zāciju pieredzē par senioru brīvprātī-

go aktivitāšu organizēšanu: „Tādas

aktivitātes kā pieaugušo izglītība, brīv-

prātīgais darbs, senioru iniciatīvas,

Latvijā nav pietiekami attīstītas. Pie-

mēram, ja Turcijā un Antālijā pieaugu-

šo izglītības centri ir ļoti svarīgi, tā ir

valstiski atbalstīta prioritāte, tad mēs

vēl esam ceļā uz to. Aizkrauklē tas

bija diezgan ilgs process, lai panāktu,

ka mākslas un mūzikas skolas tiek

atvērtas plašākai sabiedrībai un arī -

vecākiem cilvēkiem. Protams, cilvē-

kiem vecumdienās domāšana un uz-

tvere paliek lēnāka, bet skaidrs, ka

mēs nevaram pateikt – viss, tu esi

vecs, tev vairs nevajag neko dzīvē

mācīties! Mūsuprāt, izglītības iestāžu

durvis ir maksimāli jāver vaļā visām

paaudzēm, un Aizkrauklē mēs to

esam panākusi.”

Grundtvig senioru aktivitāšu program-

mas sniegtās iespējas Aizkraukles

reģionālā Tautskola izmantoja pirmo

reizi, un projekta īstenotāji program-

mu novērtē kā ļoti vērtīgu. „Šāda

programma ir ļoti nepieciešama, it

īpaši tādēļ, ka tajā ir iekļauta mobilitā-

te. Skaidrs, ka sēžot visu laiku vienā

vietā, domāšana var kļūt absolūti ste-

reotipiska. Un patiešām - to sajūtu, ka

tu dzīvo ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā,

var iegūt tikai caur šādiem mobilitātes

projektiem, satiekoties ar citām kultū-

rām un paskatoties uz savu mīļo Lat-

viju no malas," teic A.Ostrovska.

Ingūna Juhņēviča, projekta brīvprātī-

gā: „Mans ieteikums cilvēkiem, kas

vēl tikai plāno iesaistīties Grundtvig

projektos - esiet aktīvi, nebaidieties,

izdomājiet interesantu ideju - ko tieši

jūs vēlaties dzīvē iemācīties - rakstiet

projektu un īstenojiet savu ideju!"

Aizkraukles seniori māca tautas dejas Turcijā

Lai veicinātu sadarbību un pieredzes apmaiņu par kultūras tradīciju no-

došanu jaunajai paaudzei, biedrība „Aizkraukles reģionālā Tautskola” un

Turcijas organizācija „Efem Akdeniz Genclik ve Spor Kulubu Dernegi” ar

Grundtvig programmas atbalstu realizēja apmaiņas projektu

“Sadraudzība tautas dejā”. Projekta ietvaros Aizkraukles seniori turku

bērniem mācīja latviskās tradīcijas, bet Turcijas brīvprātīgie dalījās ar

savu tradicionālo kultūru Aizkrauklē.

15

Aktivitātes veids Iesniegtie

projekti

Apstiprinātie pro-

jekti

Apstiprinātais

finansējums (EUR)

Comenius apakšprogramma

Partnerības

Skolu daudzpusējās partnerības 267 60 1 204 000.00

Skolu divpusējās partnerības 10 4 77 000.00

Comenius Regio partnerības 12 5 175 409.50

Comenius profesionālā pilnveide

I termiņš 132 66 138 626.85

II termiņš 129 32 65 247.50

III termiņš 90 38 73 653.52

Comenius asistentūras

Asistenti 14 11 75 639.71

Asistenta uzņemšana skolā 13 9 N/A

Skolēnu individuālā mobilitāte

Skolēnu apmaiņā iesaistītās skolas 8 7 27 256.00

Caurviju programmas Mācību braucieni

I termiņš 31 18 25 650.00

II termiņš 46 18 24 900.00

Leonardo da Vinci apakšprogramma

Mobilitātes projekti

Audzēkņu, kas iegūst sākotnējo profe-

sionālo izglītību, prakses (IVT)

34 23 1 088 061.00

Cilvēku darba tirgū prakses (PLM) 100 54 448 487.00

Profesionālās izglītības speciālistu

pieredzes apmaiņa (VETPRO)

39 28 271 266.00

Partnerības projekti 92 6 134 000.00

Inovāciju pārneses projekti 16 3 692 921.25

Sagatavošanas vizītes 0 0 0

Erasmus apakšprogramma

Erasmus mobilitāte 45 45 8 677 850.49

Erasmus Intensīvās programmas 15 11 417 248.79

Erasmus valodu kursi 7 7 45 800.00

Sagatavošanas vizītes 5 4 3 292.00

Grundtvig apakšprogramma

Mācību partnerības 171 26 438 000.00

Grundtvig profesionālā pilnveide

I termiņš 45 5 9 015.00

II termiņš 50 7 11 173.00

Grundtvig vizītes un apmaiņas

I termiņš 2 1 1 375.00

II termiņš 5 5 6 525.00

Asistentūra 9 2 7 520.28

Darbnīcas 5 4 65 150.00

Senioru brīvprātīgais darbs 7 2 28 416.00

Pārskats par 2013. gada ES Mūžizglītības programmas projektu pieteikumu konkursu

Comenius individuālajās mobilitātēs

katru gadu ir piedalījušies apmēram

170-180 cilvēku. Savukārt partnerību

projektu ietvaros starptautiskās mobi-

litātēs piedalījušies aptuveni 2000

skolotāju un skolēnu.

Leonardo da Vinci programmā vidēji

315 audzēkņi no profesionālās izglītī-

bas skolām katru gadu ir devušies

ārvalstu praksēs, 157 profesionālās

izglītības speciālisti – pieredzes ap-

maiņās un 126 cilvēki aktivitātes

„Cilvēki darba tirgū” – praksē.

Grundtvig programmā vidēji gadā 25

esošie un topošie pieaugušo izglītības

speciālisti ir piedalījušies ārvalstu kur-

sos un vizītēs. Savukārt apmēram

100 interesentu ik gadu iesaistās

Grundtvig darbnīcās.

Erasmus programmā studentu skaits,

kas devušies ārpus Latvijas, ir divkār-

šojies kopš programmas pirmsāku-

miem, sasniedzot 2194 studentus

2011.-2012. mācību gadā, turpretī

Latvijā iebraucošo studentu skaits

desmitkāršojies – 3977.

Augstskolu personāls arvien aktīvāk

izmantojis Erasmus programmas

sniegtās iespējas: par trešdaļu pieau-

dzis mobilitāšu dalībnieku skaits, sa-

sniedzot 1280 personāla pārstāvjus

2011.-2012. mācību gadā.

Ievērojami ir pieaudzis Latvijas aug-

stāko izglītības iestāžu skaits, kas

īsteno Erasmus starptautiskās īsās

studiju programmas, 2011.-2012. mā-

cību gadā sasniedzot 11 iestādes. Tā

rezultātā intensīvo programmu skaits

palielinājies par 5,5 reizēm, salīdzinot

ar 2007.-2008. akadēmisko gadu.

Eiropas Komisijas piešķirtais finansē-

jums projektu īstenošanai laika posmā

no 2007. līdz 2013. gadam ir bijis

EUR 61 798 645.00.

ES Mūžizglītības programmas

2007.-2013. gada rezultāti