Mikroķirurģijas centra informatīvi izglītojošs izdevums Nr. 2 (48) Jūlijs, 2017

Kolēģi, kas ir mūsu realitātes arbitrs? ēdējā laika politiskie notikumi, dažādu sociālo grupu skaļie un uz-

stājīgie „tiesību” pieprasījumi un to atbalsis medicīnas jomā strādājošo prātos dara mani bažīgu. Pie ārsta nāk pacienti, tātad slimi cilvēki, tāpēc jautājums „Vai es tagad varu apdrošināties?” mani labākajā gadījumā mulsina. Tas norāda uz totālu iedzīvotāju neizpratni par to, kā darbojas mūsu sabiedrības gultņi un zobrati.

Ir lietas un parādības, kas, pavirši skatoties, nešķiet saistītas, tomēr, ja to funkcionālais dzinējspēks ir viens un tas pats, tās ir pakļautas vienām un tām pašām likumsakarībām. Piemēram, starp demokrātiju un apdro-šināšanu ir tiešs un nepastarpināts sakars, lai arī sākotnēji tās šķiet tikpat atšķirīgas kā arbūzs un futbolbumba. Tomēr tās abas darbojas ar vienu un to pašu degvielu – pareizu morāles izpratni. Ja apdrošināšanas bizness cieš no viltniekiem un bezgožiem, cieš arī demokrātija. Nav iespējams uz-varēt boksa mačā, kurā pretinieks cimdā sabēris uzgriežņus. Demokrā-tija, tāpat kā apdrošināšanas bizness, cieš no morāla relatīvisma, jo zag-šana netiek saukta par zagšanu un melns tiek aktīvi padarīts par baltu.

Apdrošināšanas pamatojums ir negadījuma riska matemātiska ap-rēķināšana un izteikšana naudā. Šī izteiksme tiek sadalīta uz noteiktu brīvprātīgu indivīdu kopu kā apdrošināšanas maksājums. Tas viss dar-bojas, ja apdrošinātais dzīvo un uzvedas tā, it kā nebūtu apdrošināts, jo tikai tad iepriekš aprēķinātais risks ir spēkā. Ja cilvēks sāk dzīvot bezat-bildīgi, ielaižot galvā domu „Es jau esmu apdrošināts!”, viņš jau sāk zagt no citu cilvēku drošības. Pietiek ar dažiem procentiem šādi domājošu apdrošināto, lai degradētu visu sistēmu. Turklāt mēs zinām, ka lielā sabiedrības daļā minētais netiek atpazīts kā morāls izkropļojums, bet tiek uzskatīts par normu. Es pat nerunāju par apdrošināšanas sistēmas krāpšanas gadījumiem, kad viens gudrs nelietis var sagraut veselu ap-drošināšanas jomu. Jā, nelieši arī mēdz būt gudri! Starp citu, nacistis-kajā Vācijā izglītoti un inteliģenti virsnieki pa dienu bāza cilvēkus gāzes kamerā, bet vakarā ar kundzēm devās uz klasiskās mūzikas koncertu (kurš teica, ka kultūra izglābs pasauli?).

Atgriežoties pie apdrošināšanas – jebkura amorāla manipulācija ar sistēmu labākajā gadījumā padarīs to neizsakāmi dārgu, bet sliktākajā gadījumā to iznīcinās. Kad 2004. gadā strādāju Singapūrā, novēroju, ka pie ginekologa kabineta parasti ir ļoti daudz balto sieviešu. Izrādās, tās ir austrālietes. Austrālijas sievietes tik naski sūdzēja savus ginekologus tiesā, ka ginekologiem vairs nebija ekonomiska pamatojuma prakti-zēt – civiltiesiskā apdrošināšana paņēma lielāko daļu ārsta ienākumu. Ginekologi savu praksi slēdza, pameta darbu universitātes klīnikās un devās strādāt uz citām valstīm, līdz ar to visām austrālietēm bija daudz-kārt vairāk jāsamaksā par sistēmas izkropļojumu. Es varētu apgalvot, ka ideāla apdrošināšana nemaz nepastāv, jo liela daļa godprātīgo ļaužu sedz to, ko citi nozaguši, gan rīkojoties bezatbildīgi („Es jau esmu apdro-šināts!”), gan shēmojot.

Kāds sakars apdrošināšanai ar demokrātiju? Tiešs! Tāda demokrātija, kādu sludina mums, nemaz nepastāv! Piemēram, pirms vēlēšanām ne-pastāv brīva informācijas aprite, informēta kandidātu izvēle vai pat atbildīga tuvāk realitātei esošas informācijas meklēša-na. Kāpēc lai iznākums būtu citāds? Tieši tāpat kā apdrošināšana, arī demokrātija nespēj darboties vidē, kurā valda morāls relatīvisms, t.  i., nav universālas laba un ļauna izpratnes, bet ir tikai „sava taisnība” vai „patīk/nepatīk”.

Viens no valsts galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt taisnīgu tiesu visiem, otrs ir nosargāt savas ārējās robežas (militārā funkcija) un iekšējo kārtību (policejiskā funkcija). Sociālā funkcija primāri ir nevis valsts, bet tieši sabiedrības funkcija, t.  i., sabiedrībai ir nevis jāuztic valstij (ierēd-ņiem, inspekcijām, padomēm) rūpes par dzīves pabērniem, bet jārūpējas par tiem pašai – no sociāli atbildīgas valsts ir jākļūst par sociāli atbildīgu sabiedrību. Piemēram, Gruzija ir sociāli bezatbildīga valsts, bet sociāli atbildīga sabiedrība, jo tur nav tādu bērnunamu kā Latvijā.

Demokrātija, pēc definīcijas, ir valsts pārvaldes sistēma ar ierobežotu varu (limited government). Ja mēs pieņemam, ka cilvēks būtībā ir korum-pējams un ļauns, nevis labs (bet viņu, nabadziņu, sabojā visi apkārtējie, kā māca postmodernisms), tad ierobežota vara ir tieši tāpēc, lai viens nelietis nevarētu uzurpēt varu un pieņemt amorālus lēmumus. Ierobežotas varas ideja ir līdzsvars starp likumdevēju, likuma realizētāju un tiesu varu. Tikai tāpēc, ka sabiedrībā arvien vairāk iesakņojas humānisma dzemdētā ideja, ka cilvēks pamatā ir labs, ka bērns nevar darīt ļaunu, ka noziedznieks primāri ir jāpāraudzina, ka jādod balsstiesības, nevis jāsoda utt., rodas relatīvisma ideoloģija, kas noliedz absolūtas morāles kā arbitra eksistenci un kas demokrātiju un taisnīgu sodu nogalina pašos pamatos. Sistēma, kurā mēs pašlaik dzīvojam, ir kā primitīvais fašisms, kas agrāk vai vēlāk novedīs pie vēlmes pēc politiska glābēja baltā zirgā, kurš visu sakārtos. Bet pēc kādiem kritērijiem? Tas sociopāts baltajā zirgā ir tāds pats nepil-nīgs cilvēks, kas bez absolūtas morāles arbitra pieņems lēmumus, kā to dara mazi bērni – gribu/negribu, patīk/nepatīk. Tāpēc ķēniņš Zālamans ir persona, kuru piemin nevis tādēļ, ka viņš bija bagāts, bet tādēļ, ka viņš pieņēma lēmumus, balstoties uz morāli, nevis savu morāles izpratni.

Ja cilvēks demokrātijā cenšas izsist savas tiesības, viņam ir jāsaprot, kurš ir tiesību devējs. Ja tā ir valsts vai kāda tiesību organizācija, tad šo-dien tā dod un rīt atņem. Tad tiesības ir laicīgs, nevis pārlaicīgs fenomens. Cita starpā, Lielbritānijas premjerministre Meja, tiko 7. jūnijā BBC pazi-ņoja, ka nepieciešamības gadījumā pārskatīs cilvēktiesības, ja tas būs nepieciešams terorisma apkarošanai (Theresa May: Human rights laws could change for terror fight). Tādas “tiesības” ir relatīvas, un nevajag sa-traukties, ja kāds tās piesmej. Piesmējējam ir labi argumenti, kāpēc to darīt. Kā ir tad, ja absolūtu tiesību arbitrs ir morāles devējs – Radītājs? Ja iebilstam un sakām, ka objektīvu morāles normu nav, tad necepsimies par politiķu muļķībām, tiesu varas impotenci un ceļu policijas slēpšanos krū-mos vai, personīgāk, par ārstu kukuļiem, jo kas tad ir Hipokrāta zvērests un kas tad ir morāle? No haosa un varbūtības procesā radies kaut kāds ķīmisku, haotisku reakciju kopums, un viss. Tad arbitra un tiesneša nav.

Demokrātija nav mazākuma (lasi – minoritāšu) vara, kas uzspiež savas iedomātās vērtības pārējai sabiedrībai. Demokrātija nav arī brutāla vai-rākuma vara, jo fašisma ideoloģijai tad nebūtu ko pārmest. Demokrātija ir absolūtas morāles pamatprincipu ieviešana sabiedrībā un tās uzrau-dzība, izmantojot ierobežotas varas institūcijas. Zaudējot absolūtās mo-rāles un ierobežotās varas principu, demokrātija jau iet – un tā noteikti ies – bojā. Tāpat kā ies bojā kapitālisms, ja tas nebūs pakļauts godīgiem (absolūtiem, nevis manis izdomātiem) principiem.

Mārtiņš KapickisMC vadītājs

plastikas ķirurgs, rokas ķirurgs

Plastikos

ažkārt tomēr prieku aizēno ne-

gadījumi un nelaimes, kas reizēm ir tikai nelādzīgu apstākļu sakritība, taču ne vienmēr. Bieži vien atbildība par notikušo ir jāuzņemas tieši pieaugušajiem, bet arī bērniem būtu jācenšas aizdomāties par notiekošo.

Vasarā traumas visbiežāk ir saistītas ar aktīvām izklaidēm, darbu un ne-jaušību. Katru gadu daudz traumu pacienti gūst, strādājot ar zāles pļaujma-šīnu, jo glīts zāliens ir ikviena pilsētas laucinieka sapnis un mazo stumjamo pļāvēju vai lielo braucamo traktoriņu esam gatavi rūcināt pat lietus laikā.

Svarīgākais ir atcerēties, ka ikviena pļaušanas ierīce ir bīstama. Bie-žākie traumu cēloņi ir šādi.

n Pļaujmašīna aizblīvējas ar slapju zāli un, to neizslēdzot, ar roku tiek mēģināts to atbrīvot. Diemžēl bieži vien jūsu pirksti tiek atbrīvoti kopā ar zāli.

n Pļaušana nepiemērotos apavos. Siltā laikā tiek valkāti vienkār-ši apavi ar atsegtiem kāju pirkstiem, bieži ar nestabilu un slidenu pamatni, līdz ar to, nejauši paslīdot, var gūt smagu pēdas traumu.

n Pļaujmašīna tiek uzticēta bērnam, kas šim darbam nav pietiekami apmācīts un nodrošināts. Ir jāsaprot, ka bērns vēlēsies visu paveikt pēc iespējas ātrāk, bet steiga var novest pie traumas.

n Mauriņa traktori tiek izmantoti kā izklaides objekti – pieaugušie ar tiem vizina mazus bērnus.

n Alkohola lietošana. Labāk paciesties, līdz darbs ir padarīts, un tad baudīt alu pie skaisti nopļauta mauriņa, nevis, tā teikt, iedzert drosmei.

Protams, jebkura darbošanās, it īpaši svaigā gaisā, ir apsveicama un vēlama jūsu veselībai, tikai ikvienam ir jāpadomā par drošību, jo no dar-ba līdz traumai var būt tikai viens mirklis un visa vasara būs sabojāta.

Klīniskais gadījums (1.–4. att.)Bērnam (10 g. v.), kas aktīvi piedalās mājas darbos, pievakarē ir uzti-

cēts nopļaut zālāju zem ābelēm. Ir augusts, un sulīgie, dzidrie āboli jau sākuši birt, pievakarē ir jūtams mitrums – nāk rudens. Nejauši paslīdot uz āboliem, jo kājās ir vienkāršas gumijas sandales, bērns traumē pēdu un nokļūst Mikroķirurģijas centrā. Zāles pļāvējs smagi sadragājis pēdu, zaudēts īkšķis un ir plašs defekts papēža rajonā.

Lielākā problēma ir atjaunot pēdas pamatfunkciju – slodzes nest-spēju. Pēda ir tā, kas mūs notur, un audiem ir jāiztur vairāku desmitu kilogramu spiediens. Papēža rajona āda ir unikāla ar savu izturību, un tās rekonstrukcija ir ārkārtīgi sarežģīta.

Pirmajā operācijā tika veikta bojāto audu rezekcija; īkšķis diemžēl ne-bija replantējams. Zāles pļāvēju inducētas traumas ir sarežģītas masīvās audu traumatizācijas dēļ – asinsvadi un nervi ir saplosīti, kauli sadragāti.

Otrajā etapā tika veikta pēdas defekta slēgšana ar mikrovaskulāru lē-veri. Bērns pēc traumas atkopās un gada laikā iemācījās atkal staigāt, bet tad nāca otra problēma – pārstādītie audi nespēja izturēt slodzi un veidojās čūlas.

Bezrūpīgā vasara – bet vai vienmēr?Vasaras siltums, saule un prieks – tas ir ikviena, liela vai maza, sapnis par veiksmīgu atpūtu. Gaisā virmo pirmās vasaras saulainās dienas, ko vēl papildina dzestrās naktis, bet visi bērni gaida lielās vasaras brīvdienas, kas parasti sagādā prieku un izklaides.

1.–2. attēls. Papēža rajona defekts (čūla), kas veidojas slogoja-majā virsmā. Defektu ilgstoši neārstējot, var izveidoties strutains papēža kaula iekaisums, kas noved pie pēdas amputācijas.

3.–4. attēls. Rekonstruētais kreisais papēdis 8 gadus pēc trau-mas. Jutība saglabāta, slogojamā virsma intakta. Labās pēdas velvē redzamas lēvera donorvietas rētas.

5.–6. attēls. Pēdas daļas amputācija. Bojāta pēdas inervācija – plantaris medialis et lateralis un papēža rajona apasiņošana.

Dzintars OzolsMC bērnu ķirurgs, plastikas ķirurgs

1. att. 5. att.

3. att.

4. att.

2. att. 6. att.

Jānis Zariņšplastiskās ķirurģijas rezidents

Trešajā operācijā tika veikta papēža rajona – slogojamās virsmas – rekonstrukcija ar inervētu a. plantaris lēveri no otras kājas. Operācijas laikā tika aizvietoti unikālie papēža audi no veselās kājas.

Vēlīnie rezultāti astoņus gadus pēc operācijas: bērns pilnībā spēj slogot pēdu, jaunas čūlas neveidojas, pārstādītā papēža āda ir jutīga. Par šo gadī-jumu droši var teikt, ka mums ir izdevies saglabāt pēdu un pat atjaunot tās funkcijas, bet bērnam ir bijis jāpārcieš daudz sarežģītu operāciju un jopro-jām ir jāsadzīvo ar daudzajām rētām. Kopējais ārstēšanas laiks –četri gadi.

Klīniskais gadījums (5.–10. attēls)Pacients (25 g. v.) strādā ar trimmeri grupā. Cits aiz cita vīri pļauj pār-

augušo zāli, bet pievakarē noguruma dēļ uzmanība ir mazinājusies un tiek traumēta pēda.

Mikroķirurģijas centrā tika veikta pēdas daļas revaskularizācija un vēlāk papēža rajona defekta rekonstrukcija. Operācijas rezultātā pa-cients veiksmīgi atgriezās darbā. Ārstēšanas laiks – 12 mēneši.

Mikroķirurģijas centra informatīvi izglītojošs izdevums

Nr. 2 (48) Jūlijs, 2017

➥

IevadsMiljoniem cilvēku visā pasaulē cieš no migrēnas tipa galvassāpēm.

Tā ir neirovaskulāra organisma saslimšana ar biežām sāpju lēkmēm, ko mēdz pavadīt slikta dūša, vemšana, paaugstināta jutība uz skaņu vai gaismu. Daļai pacientu (≈ 20 %) pirms migrēnas sāpju lēkmes rodas aura, kas ar nervu sistēmas uzbudinājumu izpaužas kā neskaidra vai izmainīta redze, tirpšana rokās vai kājās, afāzija, retāk – ekstremitātes kustību traucējumi. Standarta terapija vēlamo rezultātu un sāpju at-vieglojumu bieži vien nedod. Migrēnas pacientiem joprojām ir aktuālas tādas problēmas kā darbspējas un aktivitāšu zudums, dzīves kvalitātes samazināšanās, medikamentu blakusiedarbība un medicīnisko izdevu-mu palielināšanās.

Migrēnas patoģenēze klasiski tiek aprakstīta kā centrālās smadze-ņu darbības fenomens ar sākotnēju asinsrites nepietiekamību kādā no smadzeņu laukiem un sekojošu vazodilatāciju, kas izsauc sāpju lēkmi. Taču arvien plašāk tiek diskutēts par ekstrakraniālās daļas nervu kai-rinājuma ietekmi uz migrēnas izraisīšanu un to atbrīvošanu ķirurģiskā ceļā, tā samazinot lēkmju biežumu un sāpju intensitāti līdz pat migrē-nas sāpju pilnīgai izārstēšanai.

Metodes zinātniskais pamatojumsĶirurģiska migrēnas ārstēšana attīstījusies, balstoties uz teoriju, ka

ekstrakraniālo sensoro trijzaru nervu zari (n. trigeminus) un kakla spinā-lo nervu zari no plexus cervicalis var tikt kairināti dažādās anatomiskās lokalizācijās – kairinājuma zonās. Migrēnas sāpju lēkmes attīstības pa-matā ir meningeālo apvalku asinsvadu dilatācija, kuras inervāciju nodro-šina trijzaru nerva perivaskulāro nerva šķiedru aktivizācija un iekaisuma šūnu atbrīvošanās. Vazodilatācija notiek pēc meningeālo receptoru in-ducētas kalcitonīna gēna sintezētas P peptīda un neirokinīna A izdales.

Šīs vielas bagātīgā daudzumā tiek atrastas kairinātā nerva šūnās, kur to ir ievērojami vairāk nekā sāpju neskartās puses nervaudos. Šāds pe-rifērs nerva kairinājums izsauc centrālo nei-ronu uzbudināmību, pastiprinot patoloģisku impulsu veidošanos, pārvadi un sensibilizāciju, kas izraisa palielinātas spontānas neironu izlādes ar sekojošām sāpēm. Ar laiku receptoru lauki paplašinās un pacienti jūt sāpes lielākās dermatomu zonās. Šo teoriju apstiprina vairāki pētījumi, kuros elektronmikroskopijas un spektromet-rijas laikā atrastas iekaisušas nervu šķiedras ar izmainītiem mielīna ap-valkiem un neorganizētām Švanna šūnām. Nerva kompresijas pazīmes ir konstatētas pa nerva anatomisko gaitu, kur kairinājumu var izsaukt blakus esošo asinsvadu patoloģiska dilatācija un pastiprināta pulsācija, sašaurinātas dabīgās kaulu atveres, hipertrofēti muskuļi vai blīvas audu fascijas. Veicot šo struktūru morfoloģisku izvērtēšanu salīdzinājumā ar veseliem audiem, tiek atrastas šūnu uzbūves izmaiņas.

Kairinājuma zonasAr terminu „kairinājuma zona” (1. att.) saprot migrēnas galvassāp-

ju sākšanos, lokalizēšanos un izstarošanos atbilstoši anatomiskai trijzaru nerva vai pakauša nervu zonai. Migrēnas sāpju lēkmes laikā, sāpēm izstarojoties, visbiežāk tās paliek vienā sejas vai galvas pusē. Piemēram, ja sāpes lokalizējas labajā pieres rajonā, tad tās visdrīzāk izstarosies tikai labajā pakauša virzienā un otrādi. Izšķir trīs kairinā-juma zonas:

1) pieres (n. supraorbitalis, n. supratrochlearis, n. zygomaticotemporalis),2) deniņu (n. temporoauricularis),3) pakauša (n. occipitalis major, n. occipitalis minor).

Migrēnas ķirurģiskās ārstēšanas iespējas

7.–8. attēls. Papēža rajona defekts pēc pēdas revaskularizācijas. Defekts lokalizējas virs Ahileja cīpslas; tās hroniska infekcija var novest pie pēdas deformācijas un pat amputācijas. Defekts slēgts ar virzītu V-Y lēveri, izmantojot plāno ādu virs Ahileja cīpslas.

9.–10. attēls. Vēlīnie rezultāti 2 gadus pēc traumas: ir izdevies atjaunot pēdas funkcionalitāti un estētisku izskatu.

7. att. 9. att.

8. att. 10. att.

Plastikos➦

Izvērtēšanas algoritmsNe visiem pacientiem ir iespējama ķirurģiska migrēnas ārstēšana,

tāpēc ļoti būtiski ir vadīties pēc izstrādātā algoritma, lai pacients panāk-tu ievērojamu uzlabojumu vai pat atveseļotos (2. att.). Pirmais un vissva-rīgākais ir rūpīga pacientu atlase, t. i., neirologa uzraudzībā uzstādīta migrēnas diagnoze ar neefektīvu medikamentozo terapiju un mokošām sāpju lēkmēm, kā arī izslēgtas cita tipa galvassāpes vai intrakraniālās un ekstrakraniālās patoloģijas. Tātad ir nepieciešama rūpīga personas datu, slimības norises, lietoto medikamentu un blakņu dokumentācija. Nākamais solis ir kairinājuma zonas verifikācija, nosakot sāpju sāk-šanās un izstarošanās lokalizāciju. Apskates brīdī vēlams veikt Dopler ultrasonogrāfiju, lai izsekotu kairinātā nerva pavadošos asinsvadus un to pulsāciju.

Ja pacients spēj precīzi norādīt kairinājuma zonu, ir indicēta blokāde ar lokālo anestēzijas līdzekli lēkmes laikā. Momentāna uzlabošanās un sāpju intensitātes samazināšanās pusstundas laikā norāda uz specifis-kas kairinājuma zonas verifikāciju, un pacientam ir indicēta atbilstošās zonas atbrīvošanas operācija, veicot nerva dekompresiju. Savukārt, ja ir novērota alerģija uz anestēzijas medikamentu, ja blokāde lēkmes lai-kā nav iespējama, ja precīzi viena zona netiek identificēta vai ja zonas pārklājas, pacientam ir indicēta botulīna toksīna A injekcija atbilstoša-jās kairinājuma vietās. Botulīna toksīnam A bloķējot neiromuskulārās sinapses, tiek atslābināta blakusesošā muskulatūra, tā samazinot kompresijas ietekmi uz nerva audiem. Ja pēc injekcijas tiek novērota sāpju intensitātes un biežuma samazināšanās, tad pacients ir kandi-dāts uz ķirurģisku ārstēšanu. Operācija tiek veikta tikai tad, kad botulīna toksīna A efekts ir pilnīgi izzudis un kad sāpju biežums un intensitāte atkal ir tādi kā pirms injekcijas.

Ja pozitīva atbildes reakcija uz nerva blokādi vai botulīna toksīna A injekcijām netiek iegūta, pacientam ir jāturpina konservatīva terapija neirologa vai sāpju speciālista uzraudzībā.

Ārstēšanas algoritmsJa nerva blokādes vai botulīna toksīna A injekcijas efekts ir pozitīvs,

pacientam ir indicēta operācija – kairinājuma zonas atbrīvošana. Ope-rācijas vieta, anestēzija, apjoms un pēcoperācijas periods ir atkarīgi no kairinājuma zonas.

Pieres zonā veic transpalpebrālu griezienu (ar blefaroplastiku vai bez tās), caur kuru var atbrīvot gan n. supraorbitalis un n. supratrochlea-ris, gan n. zygomaticotemporalis, veicot disekciju laterāli deniņu virzienā. Hipertrofēta m. corrugator supercilli vai m. procerus gadījumā veic daļēju muskuļa rezekciju un fasciju pārdalīšanu.

Deniņu zonā veic longitudinālu griezienu preaurikulāri, caur kuru veic n. temporoauricularis neirolīzi un pavadošās asinsvadu kājiņas disekciju. Veic asinsvada liģēšanu, jo asinsvada patoloģiskā izlocīšanās izraisa pa-stiprinātu pulsāciju un nerva kompresiju, kas ir patoloģiska kairinājuma iemesls. Arī šajā zonā tiek veikta fascijas pārdalīšana.

Pakauša rajonā veic longitudinālu griezienu pa viduslīniju starp mastoīdajiem izaugumiem. Sākotnēji tiek atrasta n. occipitalis major iz-iešanas vieta caur fasciju. Tiek veikta nerva neirolīze visā tā garumā, jo šajā kairinājuma zonā nerva nospiešana iespējama sešās dažādās lokalizācijās. Ja redz patoloģiski izlocītus asinsvadus, veic to liģēšanu. N. occipitalis minor dekompresiju veic caur atsevišķu griezienu laterāli no izaugumiem.

Pēcoperācijas periodsPēc operācijas nepieciešama regulāra pacienta apsekošana un ķi-

rurģiskās ārstēšanas efektivitātes izvērtēšana. Pēcoperācijas rehabili-tācija ietver brūces un rētas kontroli, kā arī nervu stiepes un slīdes vin-grinājumu veikšanu saaugumu profilaksei. Jāuzsver, ka auras sajūta un citas veģetatīvas reakcijas saglabājas. Jāturpina ārstēšanās neirologa uzraudzībā. Pozitīva efekta gadījumā tikai neirologs vai sāpju speciālists var koriģēt medikamentozo terapiju, līdz ar to ļoti būtiska ir neirologa un ķirurga sadarbība.

Ārzemju kolēģu publicētie dati liecina, ka pozitīvs iznākums iespē-jams līdz pat 90 % operēto gadījumu, kur 30–50 % pacientu apliecina pilnīgu sāpju izzušanu arī vairākus gadus pēc operācijas, savukārt citi norāda uz ievērojamu sāpju intensitātes un lēkmes ilguma samazinā-šanos, kas uzlabo darbspēju un dzīves kvalitāti.

Izmantotā literatūraGfrerer L., Guyuron B. Surgical treatment of migraine headaches. Acta Ne-urol Belg. 2017; 117:27–32.

Guyuron B., Kriegler J. S., Davis J. Comprehensive surgical treatment of migraine headaches. Plast Reconstr Surg. 2005; 115:1–9.

Guyuron B., Kriegler J. S., Davis J, et al. Five-year outcome of surgical treat-ment of migraine headaches. Plast Reconstr Surg. 2011; 127:603–608.

Janis J. E., Dhanik A., Howard J. H. Validation of the peripheral trigger point theory of migraine headaches: single-surgeon experience using botulinum toxin and surgical decompression. Plast Reconstr Surg. 2011; 128:123–131.

Janis J. E., Barker J. C., Javadi C., Hagan R., Guyron B. A Review of Current Evidence in the Surgical Treatment of Migraine Headaches. Plast Reconstr Surg. 2014; 131:131–141.

Larson K., Lee M., Davis J., et al. Factors contributing to migraine headache surgery failure and success. Plast Reconstr Surg. 2011;.128:1069–1075.

Lee M., Monson M. A., Liu M. T., et al. Positive botulinum toxin type a res-ponse is a prognosticator for migraine surgery success. Plast Reconstr Surg. 2013; 131:751–757.

Mikroķirurģijas centra ambulatori konsultatīvā klīnika

Brīvības gatve 410, 2. stāvs, RīgaTālr. 67969830,

mob. tālr. 20284685

Mikroķirurģijas centrs

Rīgas Austrumu slimnīca, klīnika „Gaiļezers”

Hipokrāta iela 2, RīgaTālr. 67969832, mob. tālr. 26177339

E-pasts: registration@mcl.lv www.mikrokirurgija.lv

Mikroķirurģijas centra informatīvi izglītojošs izdevums

Attēls nr. 2. Pacientu izvērtēšanas algoritms

1. Pieres zona 2. Pakauša zona

Attēls nr. 1. Kairinājuma zonu anatomiskā lokalizācija

3. Deniņu zona