ĶĪMIJA -...

PĀ

RB

AU

DE

S

DA

RB

I

10. klase

ĶĪMIJA

3.2

Projekts “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemā-tikas un tehnoloģiju priekšmetos”“Pārbaudes darbi. Ķīmija 10. klase”

Autortiesības uz šo darbu pieder ISECAutordarbus drīkst izmantot bez ISEC atļaujas nekomerciāliem nolūkiem saskaņā ar LR Autortiesību likumu, norādot atsauces, ja tas nav pretrunā ar autordarba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežo ISEC likumīgās intereses

© ISEC, 2008ISBN 978-9984-573-23-6

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B I U N S K O L Ē N A M S A S N I E D Z A M A I S R E Z U LTĀT S

P Ē T N I E C I S K Ā D A R B Ī B A Ķ Ī M I J Ā

K_10_KD_01_01 DROŠĪBAS NOTEIKUMI ................................................................................................................................................................................ 6

Zina darba drošības noteikumus ķīmijas laboratorijā.

K_10_KD_01_02 LABORATORIJAS TRAUKI UN PIEDERUMI ............................................................................................................................................. 7

Pazīst laboratorijas traukus un piederumus, zina to lietošanas iespējas.

D I S P E R S Ā S S I S T Ē M A S

K_10_KD_02_01 DISPERSO SISTĒMU KLASIFIKĀCIJA ........................................................................................................................................................ 8

Klasificē dispersās sistēmas pēc dispersās fāzes un dispersijas vides agregātstāvokļa.

K_10_KD_02_02 DISPERSO SISTĒMU NOZĪME ..................................................................................................................................................................... 9

Izprot disperso sistēmu nozīmi ikdienas dzīvē.

K_10_KD_02_03 APRĒĶINU UZDEVUMI PAR ŠĶĪDUMIEM ............................................................................................................................................. 10

Aprēķina vielas molāro koncentrāciju, vielas masu vai vielas daudzumu šķīdumā ar noteiktu molāro koncentrāciju.

K_10_KD_02_04 TILPUMANALĪZE .......................................................................................................................................................................................... 11

Apguvis tilpumanalīzes metodi.

AT O M U U N V I E L U U Z B Ū V E

K_10_KD_03_01 ATOMA KODOLS UN KODOLREAKCIJAS ............................................................................................................................................. 12

Zina atoma kodola sastāvu un raksturo tā pārvērtības.

K_10_KD_03_02 ELEKTRONU IZVIETOJUMS ATOMĀ ....................................................................................................................................................... 13

Nosaka elektronu skaitu atomā, elektronu skaitu ārējā enerģijas līmenī un enerģijas līmeņu skaitu atoma kodola elektronapvalkā, izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu.

Attēlo elektronu konfigurāciju atomā.

K_10_KD_03_03 ĶĪMISKO SAIŠU VEIDI ................................................................................................................................................................................ 14

Nosaka ķīmiskās saites veidu savienojumos, izmantojot ķīmisko elementu relatīvās elektronegativitātes. Attēlo kovalentās saites veidošanos ar struktūrformulām un molekulu elektronformulām.

Ķ Ī M I S K O E L E M E N T U P E R I O D I S K Ā TA B U L A

K_10_KD_04_01 ĶĪMISKO ELEMENTU UN TO SAVIENOJUMU RAKSTUROJUMS PĒC ATOMU UZBŪVES

UN VIETAS PERIODISKAJĀ TABULĀ ....................................................................................................................................................... 15

Raksturo ķīmisko elementu un tā savienojumus pēc vietas ķīmisko elementu periodiskajā tabulā un atoma uzbūves.

S A T U R S

K_10_KD_04_02 OKSIDĒŠANĀS–REDUCĒŠANĀS PROCESI STARP METĀLIEM UN NEMETĀLIEM .......................................................................... 16

Ar oksidēšanās–reducēšanās reakciju vienādojumiem un elektronu bilances vienādojumiem attēlo un izskaidro oksidēšanās–reducēšanās procesus, kuri norisinās starp metāliem un nemetāliem.

K_10_KD_04_03 BINĀRO SAVIENOJUMU ĶĪMISKĀS FORMULAS ................................................................................................................................ 17

Modelē bināro savienojumu ķīmiskās formulas, izmantojot elementa oksidēšanas pakāpes.

K_10_KD_04_04 REAKCIJAS PRODUKTA MASAS APRĒĶINĀŠANA ............................................................................................................................. 18

Aprēķina reakcijas produkta masu reakcijās, kurās oksīdi reaģē ar skābēm vai bāzēm, ja dota izejvielas šķīduma masa un izšķīdušās vielas masas daļa vai šķīduma tilpums un molārā koncentrācija.

E L E K T R O L Ī T I S K Ā D I S O C I Ā C I J A

K_10_KD_05_01 SKĀBJU, BĀZU UN SĀĻU DISOCIĀCIJAS VIENĀDOJUMI ................................................................................................................ 19

Sastāda bāzu, skābju un sāļu disociācijas vienādojumus.

K_10_KD_05_02 SĀĻU HIDROLĪZE ......................................................................................................................................................................................... 20

Izprot sāļu hidrolīzes būtību un vides pH maiņu sāļu ūdensšķīdumos.

R E A K C I J A S E L E K T R O L Ī T U Š Ķ Ī D U M O S

K_10_KD_06_01 JONU APMAIŅAS REAKCIJAS .................................................................................................................................................................. 21

Izprot jonu apmaiņas reakciju iespējamību, apraksta tās ar saīsinātajiem jonu vienādojumiem.

K_10_KD_06_02 SĀĻU, SKĀBJU UN BĀZU SAVSTARPĒJĀ IEDARBĪBA ........................................................................................................................ 22

Izprot sāļu, skābju un bāzu savstarpējās iedarbības iespējamību, apraksta to ar molekulārajiem reakciju vienādojumiem un saīsinātajiem jonu vienādojumiem.

K_10_KD_06_03 OKSIDĒŠANĀS–REDUCĒŠANĀS PROCESI ŠĶĪDUMOS ................................................................................................................... 23

Izprot oksidēšanās–reducēšanās procesu norisi elektrolītu šķīdumos, sastāda elektronu bilances vienādojumus un izvieto koeficientus reakciju shēmās.

Ķ Ī M I S K O R E A K C I J U N O R I S E

K_10_KD_07_01 ĶĪMISKO REAKCIJU KLASIFIKĀCIJA ....................................................................................................................................................... 24

Nosaka ķīmiskās reakcijas veidu pēc virzības, pēc elektronu pārejas, pēc reaģējošo vielu sastāva maiņas, pēc reakcijas siltumefekta.

K_10_KD_07_02 ĶĪMISKO REAKCIJU ĀTRUMS ................................................................................................................................................................... 25

Izprot reakcijas apstākļu ietekmi uz ķīmisko reakciju ātrumu.

K_10_KD_07_03 ĶĪMISKAIS LĪDZSVARS ............................................................................................................................................................................... 26

Izprot apstākļu – koncentrācijas, temperatūras un spiediena – ietekmi uz ķīmisko līdzsvaru, pamatojoties uz Lešateljē principu.

S A T U R S

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B I

K_10_ND_02 DISPERSĀS SISTĒMAS ................................................................................................................................................................................ 27

K_10_ND_03 ATOMU UN VIELU UZBŪVE ....................................................................................................................................................................... 33

K_10_ND_04 ĶĪMISKO ELEMENTU PERIODISKĀ TABULA ........................................................................................................................................ 37

K_10_ND_05 ELEKTROLĪTISKĀ DISOCIĀCIJA .............................................................................................................................................................. 41

K_10_KD_06 REAKCIJAS ELEKTROLĪTU ŠĶĪDUMOS .................................................................................................................................................. 47

K_10_KD_07 ĶĪMISKO REAKCIJU NORISE ..................................................................................................................................................................... 53

S A T U R S

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

6

Vārds uzvārds klase datums

K_10_KD_01

DROŠĪBAS NOTEIKUMI

Uzdevums (7 punkti)Skolotājs vērtēja, kā skolēni ievēro drošības noteikumus, strādājot ar vielām un ierīcēm ķīmijas laboratorijā,

izmantojot šādus vērtēšanas kritērijus: ir pilnībā ievērojis drošības noteikumus – 3 punkti, pieļāvis vienu kļūdu – 2 punkti, pieļāvis divas kļūdas – 1 punkts, pieļāvis trīs vai vairāk kļūdu – 0 punkti. Pēc laboratorijas darba skolotājs iepazīstināja skolēnus ar iegūtajiem punktiem un analizēja pieļautās kļūdas.

Izlasi skolēnu darbības aprakstus un tabulā ieraksti, kādus drošības noteikumus skolēns nav ievērojis!

Anda uzvilka gumijas cimdus un uzlika aizsargbrilles, paņēma no paplātes pudeli ar 10 % HCl šķīdumu, atvēra pu-deli un aizbāzni nolika uz paplātes. Uzmanīgi ar roku virzot uz sevi vielas tvaikus un uzmanīgi ieelpojot, noteica vielas smaržu. Tad pudeli nolika atpakaļ uz paplātes.

Inta uzvilka gumijas cimdus, paņēma pudeli ar 10 % nātrija hidroksīda šķīdumu, atvēra pudeli un aizbāzni nolika uz paplātes. 5 ml mēģeni iestiprināja mēģeņu turētājā, ielēja mēģenē apmēram 4 ml nātrija hidroksīda šķīduma, pudeli nolika uz paplātes un no mēģenes apmēram 3 ml šķīduma atlēja atpakaļ pudelē, pudeli aiztaisīja ar aizbāzni.

Juris uzlika aizsargbrilles, aizdedzināja spirta lampiņu, paņēma no mēģeņu statīva mēģeni, kurā bija vara(II) hid-roksīda nogulsnes, iestiprināja mēģeni mēģeņu turētājā, pavērsa mēģenes atvērto galu pret Jāni un sāka karsēt mēģeni.

Jānis aizdedzināja spirta lampiņu, iebēra sēra pulveri metāla karotītē un karsēja virs spirta lampiņas liesmas. Pēc

laika klasē sāka izplatīties kodīga smaka. Jānis izņēma karotīti no spirta lampiņas liesmas un nopūta spirta lampiņas liesmu.

Skolēna vārds Punkti Neievērotie drošības noteikumi

Anda 2

Inta 1

Juris 2

Jānis 0


7


lABORATORIJAS TRAUKI UN PIEDERUMI

1. uzdevums (6 punkti)Uzraksti laboratorijas trauka nosaukumu!

Trauka attēls Nosaukums Trauka attēls Nosaukums

mL

2. uzdevums (10 punkti)Izvēlies ķīmisko trauku, iekārtu vai piederumu atbilstoši lietojumam! Tabulā ieraksti burtu, kas apzīmē šo ķīmis-

ko trauku, iekārtu vai piederumu!

Lietošana Burts Ķīmiskais trauks, iekārta vai laboratorijas piederums

Vielu karsēšanai A. Mērpipete

Šķīdumu ietvaicēšanai B. Mērcilindrs

Vielu karsēšanai noteiktā temperatūrā C. Porcelāna bļodiņa

Šķīdumu pagatavošanai ar noteiktu izšķīdušās vielas molāro koncentrāciju

D. Vārglāze

Šķīdumu samaisīšanai E. Piltuve

Precīza šķidruma tilpuma mērīšanai F. Spirta lampiņa

Vielu pārliešanai vai pārbēršanai kolbā ar mazāku kakla diametru

G. Stikla nūjiņa

Šķīdumu iztvaicēšanai H. Termostats

Vielu svēršanai un uzglabāšanai I. Sverglāzīte

Vielu žāvēšanai istabas temperatūrā J. Mērkolba

K. Eksikators

K_10_KD_01_02


8


K_10_KD_02_01

DISPERSO SISTĒMU KlASIFIKĀCIJA

Uzdevums (16 punkti)Dotos disperso sistēmu nosaukumus sakārto tabulā pēc dispersijas vides agregātstāvokļa un dispersās fāzes sa-

smalcinātības pakāpes!

Kaļķu piens (dzēsto kaļķu suspensija ūdenī); tērauds (metālu sakausējums); pērle; maize; benzīns; putas; tvaiks pir-tī; piens; migla; dabasgāze (gāzveida ogļūdeņražu maisījums); putekļains gaiss; melni dūmi; putuplasts; Holandes siers; jaunsudrabs (metālu sakausējums); guaša.

Dispersā fāze

Dispersijasvide

Cieta Šķidra Gāzveida

Cieta

Šķidra

Gāzveida


9


K_10_KD_02_02

DISPERSO SISTĒMU NOZĪME

Uzdevums (16 punkti) Uzraksti argumentētu eseju “Disperso sistēmu nozīme manā ikdienā”! Apjoms – 100 rakstu zīmes.

Ievads .......................................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

Argumentēts temata izklāsts

1. arguments ............................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

2. arguments. ...........................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

3. arguments ...........................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

Secinājumi

...................................................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................

...................................................................................................................................................................................................


10


K_10_KD_02_03

APRĒĶINU UZDEVUMI PAR ŠĶĪDUMIEM

1. uzdevums (2 punkti)Aprēķini H2SO4 molāro koncentrāciju šķīdumā, ja 200 ml šķīduma satur 0,01 molu sērskābes!

2. uzdevums (2 punkti)Aprēķini Na2CO3 daudzumu 3,0 litros šķīduma, ja nātrija karbonāta molārā koncentrācija šķīdumā ir 0,2 mol/l!

3. uzdevums (3 punkti)Aprēķini KOH masu 3,0 litros šķīduma, ja kālija hidroksīda molārā koncentrācija šķīdumā ir 0,5 mol/l!


11


K_10_KD_02_04

TIlPUMANAlĪZE

1. uzdevums (3 punkti)Attēlā redzama titrēšanas iekārta. Nosauc laboratorijas piederumus

un ķīmiskos traukus, kas izmantoti tās izveidošanai!

A ………………………………………

B ………………………………………

C ………………………………………

2. uzdevums (5 punkti)Ieraksti trūkstošos vārdus skābes vai bāzes titrēšanas aprakstā!No 50 ml mērkolbas ar …………… ņem noteiktu šķīduma tilpu-

mu, pārlej ……………………… un piepilina vajadzīgo daudzumu atbilstoša …………………… . …………………… piepilda ar zināmas koncentrācijas šķīdumu un lēni lej klāt analizējamajam šķīdumam titrēšanas traukā, nepārtraukti …………………

3. uzdevums (7 punkti)Novērtē doto apgalvojumu patiesumu! Patieso apgalvojumu atzīmē ar „+”, aplamo – ar „-”! Aplamā apgalvojuma

vietā uzraksti patieso!A Tilpumanalīze ir viena no kvalitatīvās analīzes metodēm. .........................................................................................................................................................................................

B Jebkura reakcija var būt tilpumanalīzes pamatā. .........................................................................................................................................................................................

C Tilpumanalīzes metodi izmanto analizējamo vielu koncentrācijas noteikšanai. .........................................................................................................................................................................................

D Titrējot, precīzas koncentrācijas šķīdums atrodas biretē. .........................................................................................................................................................................................

E Indikators rāda kādu labi novērojamu reakcijas pazīmi: mainās analizējamā šķīduma krāsa, rodas vai izzūd nogulsnes u. c.

........................................................................................................................................................................................

........................................................................................................................................................................................

50

40

30

20

10

0

C

B

A


12


K_10_KD_03_01

ATOMA KODOlS UN KODOlREAKCIJAS

1. uzdevums (5 punkti)Novērtē, vai apgalvojums ir patiess, un ievelc “×" atbilstošajā ailē!

Nr. Apgalvojums Jā Nē

a) Ķīmiskais elements ir atomu kopa ar vienādu pozitīvu atoma kodola lādiņu.

b) Atoma kodolu veido protoni un elektroni.

c) Izotopiem ir vienāda relatīvā atommasa, bet dažāds protonu skaits atomu kodolā.

d) 11H atoma kodolā nav neitronu.

e) Kodolreakcijās iegūst jaunus ķīmiskos elementus.

2. uzdevums (5 punkti)Apvelc patieso atbildi!

Kura ķīmiskā elementa atoma kodola lādiņš ir +14?a)

N P Si S

Kurš no pierakstiem attēlo protonu ar tā relatīvo masu un lādiņu?b)

11p 01p 0-1p 10p

Kuram no alvas izotopiem atoma kodolā ir 70 neitroni?c)

118Sn 120Sn 121Sn 122Sn

Kura daļiņa jāraksta kodolreakcijas vienādojumā jautājuma zīmes vietā? d)

9842Mo + 21H → 9943Tc + ?

protons neitrons α daļiņa elektrons

Kura ķīmiskā elementa izotops rodas kodolreakcijā?e)

147N + 42He → 11p + ?

F O Cl Ar


13


K_10_KD_03_02

ElEKTRONU IZVIETOJUMS ATOMĀ

Uzdevums (8 punkti)Izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu, ieraksti atbildes tabulā!

Nr. Jautājums vai uzdevums Atbilde

a) Kura ķīmiskā elementa atomā ir 32 elektroni?

b) Cik enerģijas līmeņos izvietoti elektroni alvas atoma kodola elektronapvalkā?

c) Cik elektronu ir broma atoma kodola elektronapvalka ārējā enerģijas līmenī?

d) Attēlo elektronu izvietojumu pa enerģijas līmeņiem fosfora atoma kodola elektronapvalkā!

e) Kuram ķīmiskajam elementam elektronu konfigurācija ārējā enerģijas līmenī ir ...3s23p2?

f ) Attēlo 2 nesapārotu p elektronu izvietojumu p orbitālēs!

g) Attēlo elektronu konfigurāciju slāpekļa atomā, lietojot simboliskos orbitāļu un elektronu apzīmējumus!

h) Attēlo elektronu konfigurāciju hlora atoma ārējā enerģijas līmenī, lietojot simboliskos orbitāļu un elektronu apzīmējumus!


14


K_10_KD_03_03

ĶĪMISKO SAIŠU VEIDI

1. uzdevums (8 punkti)Aizpildi tabulu, izmantojot ķīmisko elementu relatīvās elektronegativitātes (REN)!

Nr. Dotā viela REN starpība Ķīmiskās saites veids

a) HCl 0,9 Polārā kovalentā saite

b) KF

c) H2S

d) N2

e) SO2

2. uzdevums (4 punkti) Aizpildi tabulu!

Nr. Molekulformula Molekulas elektronformula Ķīmisko saišu skaits

a) Cl2

b) CH4


15


K_10_KD_04_01

ĶĪMISKO ElEMENTU UN TO SAVIENOJUMU RAKSTUROJUMS PĒC ATOMU

UZBŪVES UN VIETAS PERIODISKAJĀ TABUlĀ

Uzdevums (15 punkti)

Papildini tekstu, izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu!

Magnijs un fosfors ir ......... perioda elementi; magnijs ir .... A grupas ................

elements, bet fosfors ........... A grupas ....................... elements.

Magnija atoma ārējā enerģijas līmeņa elektronu konfigurācija ir................, tāpēc tā

augstākā oksidēšanas pakāpe savienojumā ar skābekli ir............. un atbilstošā oksīda

ķīmiskā formula ir ................... .

Magnija oksīdam ir raksturīgas ............................ oksīda īpašības.

Fosfora atoma ārējā enerģijas līmeņa elektronu konfigurācija ir................, tāpēc tā

augstākā oksidēšanas pakāpe savienojumā ar skābekli ir............. un atbilstošā oksīda ķīmiskā formula ir............... .

Fosfora oksīdam ir raksturīgas ............................ oksīda īpašības.

Fosfora oksidēšanas pakāpe savienojumos ar ūdeņradi un metāliem ir ............., tāpēc magnija

un fosfora veidotā savienojuma ķīmiskā formula ir ................... .


16


K_10_KD_04_02

OKSIDĒŠANĀS–REDUCĒŠANĀS PROCESI STARP METĀlIEM UN NEMETĀlIEM

1. uzdevums (5 punkti)Nosaki ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes! Uzraksti elektronu bilances vienādojumus!Novienādo ķīmiskās reakcijas vienādojumu!

..... Zn + O2 →.... ZnO

...............................................................

...............................................................

Kurš elements ir reducētājs? ........................

Kurš elements ir oksidētājs? .........................

2. uzdevums (6 punkti)Pēc dotās shēmas uzraksti binārā savienojuma rašanās ķīmiskās reakcijas vienādojumu! Nosaki ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes!Uzraksti elektronu bilances vienādojumus! Novienādo ķīmiskās reakcijas vienādojumu!

Al + S→ ...................

...............................................................

...............................................................

Kurš elements reducējas? ........................

Kurš elements oksidējas? .........................


17


K_10_KD_04_03

BINĀRO SAVIENOJUMU ĶĪMISKĀS FORMUlAS

Uzdevums (10 punkti) Ieraksti tabulā iespējamo bināro savienojumu ķīmiskās formulas!

Ķīmiskais elements+1

Na+2

Mg-2

S-1

Cl

+3

Al

-2

O

+1

H

-3

P

+2

Ca


18


K_10_KD_04_04

REAKCIJAS PRODUKTA MASAS APRĒĶINĀŠANA

1. uzdevums (5 punkti)Bārija oksīds reaģēja ar 490 gramiem 5 % sērskābes šķīduma. Aprēķini reakcijā iegūtā bārija sulfāta masu!

2. uzdevums (4 punkti)Sēra(IV) oksīds reaģēja ar 400 ml 0,2 M kālija hidroksīda šķīduma. Aprēķini reakcijā iegūtā kālija sulfīta masu!


19


K_10_KD_05_01

SKĀBJU, BĀZU UN SĀĻU DISOCIĀCIJAS VIENĀDOJUMI

Uzdevums (16 punkti)Izmantojot skābju, bāzu un sāļu šķīdības tabulu, pārbaudi, vai dotie disociācijas vienādojumi uzrakstīti pareizi!

Ieraksti atbildi – „jā” vai „nē”! Uzraksti pareizo disociācijas vienādojumu, ja dotais vienādojums ir kļūdains!

Nr. Disociācijas vienādojums Jā/nē Pareizs disociācijas vienādojums

1. HCl → H+ + Cl-

2. Na2SO4 → Na2+ + SO-4

3. Al(NO3)3 → Al3+ + 3NO-3

4. K3PO4 → 3K+ +PO-4

5. K2CO3 → K+2 + CO-3

6. H2SO3 → 2H+ +SO2-3

7. NaOH→ Na+ +OH-

8. K2SO4 → K2+ + SO2-4

9. Ba(OH)2 → Ba2+ + OH-2

10. Fe2(SO4)3 → 2Fe2+ + 3SO2-4


20


K_10_KD_05_02

SĀĻU HIDROlĪZE

1. uzdevums (8 punkti)Aizpildi tabulu!

Nr. Sāls ķīmiskā formula Sāls sastāva raksturojums Vide sāļu ūdensšķīdumos

a) Al(NO3)3 Vājas bāzes un stipras skābes sāls Skāba

b) KCl

c) Na2SiO3

d) ZnCl2

e) FeSO4

2. uzdevums (4 punkti)Izmantojot tekstā dotās pH vērtības, nosaki sāļu ūdensšķīdumu vidi un indikatora krāsu sāļu ūdensšķīdumos!

Pasvītro pareizo atbildi!

Na2SO4 ūdensšķīdumā noteiktais vides pH ir 7. Tas liecina par skābu/ bāzisku/ neitrālu vidi, kurā universālindika-tora papīrīša krāsa būs dzeltena/ zila/ sarkana.

K2S ūdensšķīdumā noteiktais vides pH ir 11. Tas liecina par skābu/ bāzisku/ neitrālu vidi, kurā metiloranža krāsa būs sarkana / oranža/ dzeltena.


21


K_10_KD_06_01

JONU APMAIŅAS REAKCIJAS

1. uzdevums (12 punkti)Kuri no tabulā dotajiem joniem ūdensšķīdumā var savstarpēji saistīties? Ieraksti tabulā iespējamos saīsinātos

jonu vienādojumus!

Joni H+ Pb2+ Zn2+

OH-

S2-

CO2-3

PO3-4

SO2-4

2. uzdevums (2 punkti)Dotajiem molekulārajiem vienādojumiem atrodi pareizos jonu vienādojumus un apvelc pareizās atbildes burtu!Na2SO3 + 2HCl → 2NaCl + H2O + SO2

2Naa) + + SO2-3 + 2H+ + Cl- → 2Na+ + Cl- + H2O + SO2↑2Nab) + + SO2-3 + 2H+ + 2Cl- → 2NaCl + H2O + SO2↑2Nac) + + SO2-3 + 2H+ + 2Cl- → 2Na+ + 2Cl- + H2O + SO2↑

2KOH + H2SO4 → K2SO4 + 2H2O

2Ka) + + OH- + 2H+ + SO2-4 → 2K+ + SO2-4 + 2H2O2Kb) + + 2OH- + 2H+ + SO2-4 → 2K+ + SO2-4 + 2H2O2Kc) + + 2OH- + 2H+ + SO2-4 → K2SO4 + 2H2O


22


K_10_KD_06_02

SĀĻU, SKĀBJU UN BĀZU SAVSTARPĒJĀ IEDARBĪBA

Uzdevums (16 punkti)Ieraksti tabulā iespējamo ķīmisko reakciju molekulāros vienādojumus un saīsinātos jonu vienādojumus!

Vielu ūdensšķīdumi

Na2SO3 HNO3 Ba(OH)2 Pb(NO3)2

MgCl2

H2SO4

NaOH


23


K_10_KD_06_03

OKSIDĒŠANĀS–REDUCĒŠANĀS PROCESI ŠĶĪDUMOS

Uzdevums (8 punkti)Uzraksti elektronu bilances vienādojumus!Novienādo ķīmiskās reakcijas vienādojumus!

a) H2S + HNO3 → S + NO2 + H2O

……………………………………………………………………

……………………………………………………………………

Kurš elements ir oksidētājs? ……………………………………

b) MnSO4 + KClO3 + KOH → KCl + MnO2 + K2SO4 + H2O

……………………………………………………………………

……………………………………………………………………

Kurš elements ir reducētājs? ……………………………………


24


K_10_KD_07_01

ĶĪMISKO REAKCIJU KlASIFIKĀCIJA

Uzdevums (10 punkti) Aizpildi tabulas tukšās ailes! Ailē „Piemēra burts” ieraksti vienu burtu atbilstošam ķīmiskās reakcijas veidam no

dotajiem ķīmisko reakciju vienādojumiem!

Nr. Ķīmiskās reakcijas veids Definējums vai skaidrojums Piemēra burts

1. Savienošanās reakcija Ķīmiskā reakcija, kurā no divām vai vairākām vielām rodas viena jauna viela ar sarežģītāku uzbūvi.

a)

2. Ķīmiskā reakcija, kura dotajos apstākļos vienlaicīgi norisinās divos pretējos virzienos.

3. Aizvietošanās reakcija

4. Apmaiņas reakcija

5. Ķīmiskā reakcija, kurā notiek elektronu pāreja no viena elementa atomiem pie cita elementa atomiem ar lielāku elektronegativitāti.

6. Endotermiska reakcija

Ķīmisko reakciju piemēriC + Oa) 2 → CO2 FeSOb) 4 + 2KOH → Fe(OH)2 + K2SO4Fe + CuSOc) 4 → FeSO4 + CuCaCOd) 3 → CaO + CO2 – 157 kJ2SOe) 2 + O2→ 2SO3 +Q2Hf) 2O2 → 2H2O + O22HgO g) → 2Hg + O2 – QHh) 2CO3 CO2 + H2O


25


K_10_KD_07_02

ĶĪMISKO REAKCIJU ĀTRUMS

1. uzdevums (4 punkti) Novērtē apgalvojuma patiesumu un ievelc krustiņu atbilstošajā ailē!

Apgalvojums Jā Nē

Katalizatori ir vielas, kas palielina ķīmiskās reakcijas ātrumu.

Ķīmiskās reakcijas ātrumu nosaka, mērot izejvielu vai reakcijas produktu koncentrācijas maiņu laika vienībā.

Paaugstinot temperatūru, ķīmiskās reakcijas ātrums parasti samazinās.

Vielu degšanas procesi skābeklī norisinās ātrāk nekā gaisā.

2. uzdevums (5 punkti) Katram jautājumam ir viena pareiza atbilde. Apvelc pareizās atbildes burtu!

Kurā no mēģenēm ar sērskābes šķīdumu ievietots varš? a)

Kurš no grafikiem attēlo ķīmiskās reakcijas ātruma atkarību no temperatūras?b)

Kurā gadījumā ķīmiskā reakcija starp krītu un HCl ūdensšķīdumu notiks ātrāk? c) A Krīts sasmalcināts, 0,1 % HCl šķīdumsB Krīts nesasmalcināts, 10,0 % HCl šķīdumsC Krīts sasmalcināts, 1,0 % HCl šķīdumsD Krīts sasmalcināts, 10,0 % HCl šķīdums

Kādos apstākļos rūpnieciskās ražošanas procesā sēra(IV) oksīds visātrāk oksidēsies par d) sēra(VI) oksīdu: 2SO2 + O2 2SO3 + Q?

Samazinot skābekļa koncentrāciju, katalizatora klātbūtnēA Palielinot skābekļa koncentrāciju, katalizatora klātbūtnēB Palielinot skābekļa koncentrāciju, nelietojot katalizatoruC Samazinot skābekļa koncentrāciju, nelietojot katalizatoruD

Kura apstākļa maiņa e) samazinās ķīmiskās reakcijas CaCO3→ CaO + CO2 – Q ātrumu?A Izejvielas sasmalcināšanaB Temperatūras samazināšanaC Temperatūras palielināšanaD Neviena no minētajām pārmaiņām


26


K_10_KD_07_03

ĶĪMISKAIS lĪDZSVARS

1. uzdevums (12 punkti)Atzīmē tabulā, uz kuru pusi pārvietosies ķīmiskās reakcijas līdzsvars, izmantojot šādus apzīmējumus: „→”, ja

ķīmiskais līdzsvars pārvietosies tiešās reakcijas virzienā, un „←”, ja ķīmiskais līdzsvars pārvietosies pretreakcijas virzienā! Ja apstākļu maiņa līdzsvaru neietekmēs, norādi to!

Apgriezeniska reakcija Paaugstina temperatūru

Palielina reakcijas produkta koncentrā ciju

Samazina reaģējošo vielu koncentrā ciju

Palielina spiedienu

2NO(g) + Cl2(g) 2NOCl(g) + Q

4HCl(g) + O2(g) 2H2O(g) + 2Cl2(g) + Q

3O2(g) 2O3(g) – Q

2. uzdevums (3 punkti)Izvēlies vienu no reakcijas apstākļiem, kas jāmaina, lai ķīmiskās reakcijas līdzsvars pārvietotos norādītajā virzie-

nā! Ieraksti izvēlēto reakcijas apstākļu maiņas apzīmējuma ciparu tabulas ailē!1 – jāsamazina spiediens; 2 – jāpalielina spiediens; 3 – jāpaaugstina temperatūra; 4 – jāpazemina temperatūra.

Apgriezeniska reakcija Reakcijas virziens Reakcijas apstākļu maiņa

COCl2(g) CO(g) + Cl2(g) – Q ←

N2(g) + O2(g) 2NO(g) – Q →

2CO(g) + O2(g) 2CO2(g) + Q ←

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

27


K_10_ND_02_ 1V

DISPERSĀS SISTĒMAS

1. variants 1. uzdevums (6 punkti)

Aizpildi tabulu!

Dispersās sistēmas veids

Dispersās sistēmas sastāva raksturojums

Dispersās sistēmas piemērs

Piemērs dispersās sistēmas lietojumam ikdienas dzīvē

Suspensija

Sīkas šķidruma pilītes izkliedētas gaisā

2. uzdevums (4 punkti) Pabeidz teikumus, pasvītrojot pareizo atbildi!

Šķīdumu, kurā šķīdināmā viela dotajā temperatūrā vairs nešķīst sauc par a) nepiesātinātu/ piesātinātu/ pārsāti-nātu šķīdumu.Lai izņemtu tauku traipu no auduma, jālieto b) ūdens/benzīns/ožamais spirts.Vairumam cieto vielu, pazeminoties šķīduma temperatūrai, šķīdība c) palielinās / samazinās.Baltijas jūras ūdens sasalstd) augstākā/ zemākā temperatūrā nekā destilēts ūdens.

3. uzdevums (3 punkti)Aprēķini kālija hidroksīda daudzumu un masu 2,0 litros 0,4 M kālija hidroksīda šķīduma!


28

K_10_ND_02_ 1V

4. uzdevums (9 punkti)Dota gāzu šķīdība dažādās temperatūrās, ja spiediens ir 101,3 kPa.

Gāze Šķīdība, g/10 kg ūdens

0 °C 20 °C 40 °C 60 °C

Argons (Ar) 0,990 0,590 0,420 0,300

Skābeklis (O2) 0,694 0,434 0,308 0,227

Izmantojot tabulas datus, atbildi uz jautājumiem!Kura gāze ir labāk šķīstoša? ……………… a) Kā gāzu šķīdību ietekmē temperatūra? ……………………………………………………………… b) Kādai ir jābūt svaru precizitātei, lai eksperimentāli noteiktu argona šķīdības maiņu 1000 gramos ūdens, tem-c) peratūru paaugstinot no 20 °C līdz 60 °C? ………………………………Kāpēc akvārijā nevar liet novārītu, tikko atdzesētu ūdeni? d) ……………………………………………………………………………………………………………………Kā mainīsies gāzes spiediens virs ūdens noslēgtā traukā, ja ūdeni, kurš piesātināts ar skābekli, atdzesēs no e) 40 °C līdz 20 °C? …………………………………………………………………………………………………Izvēlies asis, atbilstošu mērogu uz asīm, nosauc asis un uzzīmē skābekļa šķīdības līkni! f)

Izmantojot šķīdības līkni, nosaki skābekļa šķīdību 10 °C temperatūrā! ____________________g)

5. uzdevums (5 punkti)Karsējot 2,9 g kālija karbonāta kristālhidrāta, ieguva 2,3 g bezūdens kālija karbonāta. Nosaki kālija karbonāta

kristālhidrāta formulu un aprēķini tā molmasu!


29

K_10_ND_02_ 1V

6. uzdevums (3 punkti) Izlasi tekstu un izpildi prasīto!Skolēns eksperimentāli noteica sālsskābes molāro koncentrāciju šķīdumā, titrējot to ar 0,01 M nātrija hidroksīda

šķīdumu. Trīs koniskajās kolbās skolēns ar Mora pipeti ielēja 10,00 ml analizējamā šķīduma un pievienoja indikato-ru metiloranžu. Bireti uzpildīja ar 0,01 M nātrija hidroksīda šķīdumu.

Veicot 1. eksperimentu, skolēns novietoja konisko kolbu ar analīzi uz statīva pamatnes un strauji no biretes pie-vienoja nātrija hidroksīda šķīdumu, līdz šķīdums kolbā kļuva dzeltens. Patērētā nātrija hidroksīda šķīduma tilpums bija 5,50 ml.

Veicot 2. un 3. eksperimentu, skolēns nepārtraukti maisīja šķīdumu koniskajā kolbā un tad, kad patērētā nātrija hidroksīda tilpums bija ap 4,50 ml, to turpināja pievienot lēni, pa pilienam, līdz šķīdums koniskajā kolbā mainīja krāsu.

2. un 3. eksperimentā tika patērēti 5,00 ml nātrija hidroksīda šķīduma. Pēc vidējā titrēšanā patērētā nātrija hidroksīda tilpuma skolēns aprēķināja sālsskābes molāro koncentrāciju šķī-

dumā un ieguva, ka sālsskābes molārā koncentrācija ir 0,0052 mol/l. Skolotājs novērtēja skolēna darbu un paziņoja, ka iegūtais rezultāts nav precīzs, jo skolēns ir pieļāvis kļūdu, aprēķinot patērētā nātrija hidroksīda tilpumu.

Uzraksti divus iemeslus, kāpēc 1. eksperimentā skolēns patērēja lielāku tilpumu nātrija hidroksīda šķīduma a) nekā 2. un 3. eksperimentā?

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

Kādu kļūdu pieļāva skolēns, veicot sālsskābes molārās koncentrācijas aprēķinu?b)

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………


30


K_10_ND_02_2V

DISPERSĀS SISTĒMAS


Aizpildi tabulu!

Dispersās sistēmas veids

Dispersās sistēmas sastāva raksturojums

Dispersās sistēmas piemērs

Piemērs dispersās sistēmas lietojumam ikdienas dzīvē

Emulsija

Sīkas cietas vielas daļiņas izkliedētas gaisā

2. uzdevums (4 punkti) Pabeidz teikumus, pasvītrojot pareizo atbildi!

Šķīdumu, kas satur vairāk izšķīdušās vielas, nekā dotajā temperatūrā viela spēj izšķīst, sauc para) nepiesātinātu/ piesātinātu/ pārsātinātu šķīdumu.Lai izņemtu eļļas traipu no auduma, jālieto b) ūdens/ benzīns/ ožamais spirts.Vairumam cieto vielu, palielinoties šķīduma temperatūrai, šķīdība c) palielinās/ samazinās.Atlantijas okeāna ūdens sasalstd) augstākā/ zemākā temperatūrā nekā destilēts ūdens.

3. uzdevums (3 punkti)1,5 litri nātrija hidroksīda šķīduma satur 30 g nātrija hidroksīda. Cik liela ir izšķīdušās vielas molārā koncentrāci-

ja šķīdumā?


31

K_10_ND_02_2V

4. uzdevums (9 punkti)Dota gāzu šķīdība dažādās temperatūrās, ja spiediens ir 101,3 kPa.

Gāze Šķīdība, g/10 kg ūdens

0 °C 20 °C 40 °C 60 °C

Ogļskābā gāze (CO2) 3,35 1,69 0,97 0,58

Sērūdeņradis (H2S) 7,07 3,85 2,36 1,48

Izmantojot tabulas datus, atbildi uz jautājumiem!Kura gāze ir labāk šķīstoša? ………………… a) Kā šo gāzu šķīdību ietekmē temperatūra? …………………………………………………………………………b) Kādai ir jābūt svaru precizitātei, lai eksperimentāli noteiktu sērūdeņraža šķīdības maiņu c) 100 gramos ūdens, temperatūru paaugstinot no 20 °C līdz 40 °C? ………………………………………………Kāpēc, attaisot pudeli ar sasilušu gāzētu minerālūdeni, tas strauji puto? d) ……………………………………………………………………………………………………………………Kā mainīsies gāzes spiediens virs ūdens noslēgtā traukā, ja ūdeni, kurš piesātināts ar ogļskābo gāzi, atdzesēs e) no 60 °C līdz 20 °C? ………………………………………………………………………………………………Izvēlies asis, atbilstošu mērogu uz asīm, nosauc asis un, izmantojot tabulas datus, uzzīmē ogļskābās gāzes f) šķīdības līkni!

Izmantojot šķīdības līkni, nosaki ogļskābās gāzes šķīdību 30 °C temperatūrā! …………………………………g)

5. uzdevums (5 punkti)Karsējot 32,2 g nātrija sulfāta kristālhidrāta, ieguva 14,2 g bezūdens nātrija sulfāta. Nosaki kristālhidrāta ķīmis-

ko formulu un aprēķini tā molmasu!


32

K_10_ND_02_2V

6. uzdevums (3 punkti) Izlasi tekstu un izpildi prasīto!Skolēns eksperimentāli noteica nātrija hidroksīda molāro koncentrāciju šķīdumā, titrējot to ar 0,100 M sālsskā-

bes šķīdumu. Trīs koniskajās kolbās skolēns ar Mora pipeti ielēja 5,00 ml analizējamā šķīduma un pievienoja indika-toru metiloranžu. Bireti uzpildīja ar 0,100 M sālsskābes šķīdumu.

Veicot 1. eksperimentu, skolēns novietoja konisko kolbu ar analīzi uz statīva pamatnes un strauji no biretes pie-vienoja sālsskābes šķīdumu, līdz šķīdums kolbā kļuva sārts. Nolasīja patērētās sālsskābes tilpumu – 4,50 ml.

Veicot 2. un 3. eksperimentu, skolēns nepārtraukti maisīja šķīdumu koniskajā kolbā un tad, kad patērētās sālsskā-bes tilpums bija ap 3,50 ml, to turpināja pievienot lēni, pa pilienam, līdz šķīdums koniskajā kolbā kļuva sārts.

2. un 3. eksperimentā tika patērēts 4,00 ml sālsskābes šķīduma. Pēc vidējā titrēšanā patērētā sālsskābes tilpuma skolēns aprēķināja nātrija hidroksīda molāro koncentrāciju

šķīdumā un ieguva, ka nātrija hidroksīda molārā koncentrācija ir 0,0833 mol/l. Skolotājs novērtēja skolēna darbu un paziņoja, ka iegūtais rezultāts ir neprecīzs.

Kādas divas kļūdas skolēns pieļāva 1. eksperimentā? a)

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

Kādu kļūdu pieļāva skolēns, veicot nātrija hidroksīda molārās koncentrācijas aprēķinu?b)

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………


33


K_10_ND_03_1V

ATOMU UN VIElU UZBŪVE


Novērtē, vai apgalvojums ir patiess, un ievelc “×" atbilstošajā ailē!

Apgalvojums Jā Nē

Atomus, kuriem ir vienāds protonu skaits, bet atšķirīgs neitronu skaits, sauc par izotopiem.

α daļiņa ir ūdeņraža atoma kodols.

Starp atomiem, kuru elektronegativitātes ir vienādas, veidojas nepolārā kovalentā saite.

Jonu kristālrežģi veido regulāri izvietoti, vienādi lādēti joni.

Protons ir elementārdaļiņa ar masu viens un lādiņu +1.

2. uzdevums (7 punkti)Atrodi ķīmisko elementu periodiskajā tabulā elementu ar atomnummuru 13! Aizpildi tabulu!

Ķīmiskā elementa simbols

Protonu skaits atoma kodolā

Kopējais elektronu skaits atomā

Enerģijas līmeņu skaits atoma kodola elektronapvalkā

Elektronu skaits atoma kodola elektronapvalka ārējā enerģijas līmenī

Atoma kodola elektronapvalka ārējā enerģijas līmeņa elektronformula

Nesapāroto elektronu skaits atoma kodola elektronapvalkā

3. uzdevums (7 punkti)Izlasi tekstu un izpildi prasīto! Dabiskā radioaktivitāte.Elements kālijs, kas ir dabiska cilvēka ķermeņa sastāvdaļa, pastāv trīs izotopu veidā: kālijs-39, kālijs-40, kālijs-

41. Kālijs-39 un kālijs-41 ir stabili izotopi un veido 99,99 % no kopējā kālija daudzuma. Savukārt izotops kālijs-40 ir radioaktīvs. Šo izotopu relatīvais daudzums ir pastāvīgs; tas nozīmē, ka cilvēka organismā ir 15–20 miligramu radioak-tīvā izotopa.

Cits radioaktīvā starojuma avots ir gaisā, ko mēs elpojam. Saules un kosmiskā starojuma neitronu plūsmas ietekmē viens no atmosfēras slāpekļa izotopiem pārvēršas ogleklī-14 un ūdeņraža izotopā tritijā. Oglekļa dioksīda veidā oglek-lis-14 iesaistās vielu apritē un tiek saistīts zaļajos augos fotosintēzes procesā, tādējādi nonākot dažādās barības ķēdēs, arī cilvēka organismā.

/Pēc ANSTO materiāliem/ Dotajā tekstā atrodi divus viena ķīmiskā elementa izotopus! Aizpildi tabulu! a)

IzotopsAtoma kodola sastāvs

Protonu skaits Neitronu skaits

Uzraksti tekstā minētās kodolreakcijas vienādojumu! b) ……………………………………………………………………………………………………………………


34

K_10_ND_03_1V

4. uzdevums (4 punkti)Aplūko shēmu un izpildi prasīto!

Kāda veida ķīmiskās saites veidošanās attēlota shēmā? …………………………………………………………a) Starp kādiem atomiem veidojas šāda saite? ………………………………………………………………………b) Uzraksti divu vielu ķīmiskās formulas, kurām raksturīga šāda veida ķīmiskā saite! ……………………………c)

5. uzdevums (5 punkti) Aplūko attēlu un izpildi prasīto!

Kāda veida kristālrežģis ir attēlotās vielas kristāliem? ……………………………………………………………a) Kādas daļiņas atrodas kristālrežģa mezglu punktos? …………………………………………………………… b) Raksturo kušanas temperatūru, cietību un šķīdību ūdenī vielai ar šāda veida kristālrežģi!c)

……………………………………………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………………………………………………

6. uzdevums (5 punkti)Dotas vielu ķīmiskās formulas: KI; N2; H2S.

Nosaki ķīmiskās saites veidu (jonu saite, nepolārā kovalentā saite, polārā kovalentā saite) katrai no vielām!a)

KI N2 H2S

Vielai Hb) 2S uzraksti molekulas elektronformulu un struktūrformulu!

Molekulas elektronformula Struktūrformula

7. uzdevums (2 punkti)Uzraksti vienu argumentu “par” un vienu argumentu “pret” atomelektrostacijas celtniecību Latvijā!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………


35


K_10_ND_03_2V

ATOMU UN VIElU UZBŪVE


Novērtē, vai apgalvojums ir patiess, un ievelc “×" atbilstošajā ailē!

Apgalvojums Jā Nē

Atomus, kuriem vienāds neitronu skaits, bet atšķirīgs protonu skaits, sauc par izotopiem.

α daļiņa ir hēlija atoma kodols.Starp atomiem, kuru elektronegativitātes ir vienādas, veidojas polārā kovalentā saite.

Jonu kristālrežģi veido regulāri izvietoti pretēji lādēti joni.

Protons ir elementārdaļiņa ar masu viens un lādiņu –1.

2. uzdevums (7 punkti)Atrodi ķīmisko elementu periodiskajā tabulā elementu ar atomnummuru 14! Aizpildi tabulu!

Ķīmiskā elementa simbols

Protonu skaits atoma kodolā

Kopējais elektronu skaits atomā

Enerģijas līmeņu skaits atoma kodola elektronapvalkā

Elektronu skaits atoma kodola elektronapvalka ārējā enerģijas līmenī

Atoma kodola elektronapvalka ārējā enerģijas līmeņa elektronformula

Nesapāroto elektronu skaits atoma kodola elektronapvalkā

3. uzdevums (7 punkti)Izlasi tekstu un izpildi prasīto! Mākslīgā radioaktivitāte.1920.–1930. gados zinātniskajā pētniecībā tika demonstrētas daudzas iespējas praktiski izmantot radioaktīvos izo-

topus. Pirmais lielākais sasniegums tika panākts, kad 1934. gadā, izmantojot elektrisko mašīnu, Ernestam Lourensam izdevās izjaukt dabiskā oglekļa-12 kodola sastāvu, “iespiežot” tajā vēl vienu protonu. Tādējādi tika radīts radioaktīvs slāpekļa izotops ar pussabrukšanas periodu 10 minūtes. Pēc šā eksperimenta attīstījās ķīmisko elementu iegūšana cik-lotronos (daļiņu paātrinātājos).

Pētot neitronu iedarbību ar urāna izotopiem, cilvēce nonāca līdz jaunai enerģētikas nozarei – kodolenerģētikai. Radioaktīvos izotopus šodien izmanto ļoti dažādās tautsaimniecības nozarēs. Medicīnā, piemēram, diagnostikai un terapijā izmanto jodu-123, jodu-131, talliju-201, galliju-67, fosforu-32.

Dotajā tekstā atrodi divus viena ķīmiskā elementa izotopus! Aizpildi tabulu! a)

IzotopsAtoma kodola sastāvs

Protonu skaits Neitronu skaits

Uzraksti tekstā minētās kodolreakcijas vienādojumu! b) ………………………………………………………………………………………………………………………


36

4. uzdevums (4 punkti)Aplūko shēmu un izpildi prasīto!

+ –

Kāda veida ķīmiskās saites veidošanās attēlota shēmā? ………………………………………………………… a) Starp kādu ķīmisko elementu atomiem veidojas šāda saite? ……………………………………………………b) Uzraksti divu vielu ķīmiskās formulas, kurām raksturīga šāda veida ķīmiskā saite! ……………………………c)

5. uzdevums (5 punkti) Aplūko attēlu un izpildi prasīto!

Kāda veida kristālrežģis ir attēlotās vielas kristāliem? ……………………………………………………………a) Kādas daļiņas atrodas kristālrežģa mezglu punktos? ……………………………………………………………b) Raksturo kušanas temperatūru, cietību un šķīdību ūdenī vielai ar šāda veida kristālrežģi!c) ………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

6. uzdevums (5 punkti)Dotas vielu ķīmiskās formulas: NaBr; O2; H3N.

Nosaki ķīmiskās saites veidu (jonu saite, nepolārā kovalentā saite, polārā kovalentā saite) katrai no vielām!a)

NaBr O2 H3N

Vielai Hb) 3N uzraksti molekulas elektronformulu un struktūrformulu!

Molekulas elektronformula Struktūrformula

7. uzdevums (2 punkti)Uzraksti vienu argumentu “par” un vienu argumentu “pret” atomelektrostacijas celtniecību Latvijā!

…………………………………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………………………………………

K_10_ND_03_2V


37


K_10_ND_04_1V

ĶĪMISKO ElEMENTU PERIODISKĀ TABUlA

1. variants1. uzdevums (3 punkti)

Pabeidz teikumus, pasvītrojot pareizo vārdu!

Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā periodos no labās uz kreiso pusi pastiprinās elementu nemetāliskās / metāliskās īpašības. Nemetāliskie elementi ķīmiskajās pārvērtībās elektronus visbiežāk pievieno / atdod. IIA grupas ķīmiskie elementi veido skābos/ bāziskos oksīdus.

2. uzdevums (3 punkti)Izlasi tekstu!19. gs. daudzi zinātnieki centās klasificēt tajā laikā zināmos ķīmiskos elementus. Vācu ķīmiķis J. Debereiners seci-

nāja, ka pastāv vairākas elementu kopas, kurās ietilpst trīs elementi ar līdzīgām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām. Šādas kopas J. Debereiners nosauca par triādēm. Viņam no ķīmiskajiem elementiem: Li, K, S, Ca, Cl, Na, Br, Sr, Se, I, Te, Ba izdevās izveidot četras šādas triādes, no kurām viena bija: Li, Na, K.

Izveido pārējās trīs Debereinera triādes!

1. …………………; 2.…………………; 3. ………………….

3. uzdevums (4 punkti)Dotas oksīdu formulas: CO, Li2O, Cr2O3, SO2, MgO, P2O3.Aizpildi tabulu, katrā ailē ierakstot atbilstošā oksīda ķīmisko formulu!

Skābais oksīds Bāziskais oksīds Amfotērais oksīds Sāļus neradošais oksīds

4. uzdevums (4 punkti)Atbildi uz jautājumiem!

Jautājums Atbilde

Kāda ir kalcija oksidēšanas pakāpe savienojumos ar nemetāliem?

Kāda ir slāpekļa oksidēšanas pakāpe savienojumos ar metāliem?

Kāda ir ķīmiskā formula binārajam savienojumam, kuru veido kalcijs un slāpeklis?

Kāda ir ķīmiskā formula binārajam savienojumam, kuru veido sērs (REN = 2,5) un hlors (REN = 3,0)?

5. uzdevums (4 punkti)Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus pēc dotajām shēmām!SO3 + H2O → ………………………………

CaO + SO3 → ………………………………

CaO + HNO3 → ………………………………

CO2 + Ba(OH)2 → ………………………………


38

6. uzdevums (3 punkti)Uzraksti molekulāro vienādojumu ķīmiskajai pārvērtībai, kas notiek, savā starpā iedarbojoties nātrijam un sē-

ram! Sastādi elektronu bilances vienādojumus un nosaki, kurš elements ir reducētājs!

Na + S → ……………………, reducētājs: ……………………

………………………………

7. uzdevums (3 punkti)Ķīmisko elementu periodiskās tabulas ceturtās A grupas elements veido oksīdu – AO2, kurā skābekļa masas daļa

ir 21,23 %. Kas ir šis ķīmiskais elements? Atbildi pamato ar aprēķinu!

8. uzdevums (3 punkti)Dota ķīmiskā pārvērtība: SO2 + 2NaOH → Na2SO3 + H2O. Cik lielu masu sāls var iegūt šajā reakcijā, ja sēra(IV)

oksīds reaģēs ar 200 ml 0,3 M nātrija hidroksīda šķīduma?

9. uzdevums (3 punkti)Skolēns veica divus eksperimentus. 1. eksperimentā oglekļa(IV) oksīdu ievadīja dzidrā kalcija hidroksīda šķīdumā un novēroja, ka radās baltas

nogulsnes.2. eksperimentā oglekļa(IV) oksīdu ievadīja traukā ar ūdeni, kuram bija piepilināts metiloranža šķīdums un no-

vēroja metiloranža krāsas maiņu no oranžas uz gaiši rozā.

Uzraksti ķīmiskās reakcijas vienādojumu 1. eksperimentā novērotajai pārvērtībai!a)

……………………………………………………………………………………………………………………

Kāpēc bija vērojama metiloranža krāsas maiņa? Pamato to, uzrakstot ķīmiskās reakcijas vienādojumu!b)

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

K_10_ND_04_1V


39


K_10_ND_04_2V

ĶĪMISKO ElEMENTU PERIODISKĀ TABUlA

2. variants1. uzdevums (3 punkti)

Pabeidz teikumus, pasvītrojot pareizo vārdu!

Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā A grupās no lejas uz augšu pastiprinās elementu nemetāliskās/ metālis-kās īpašības. Metāliskie elementi ķīmiskajās pārvērtībās elektronus vienmēr pievieno/ atdod. VIA grupas elementi veido skābos/ bāziskos oksīdus.

2. uzdevums (3 punkti)Izlasi tekstu!Veidojot savu ķīmisko elementu periodisko tabulu, D. Mendeļejevs paredzēja arī jaunu elementu atklāšanas iespēja-

mību, atstājot savā tabulā brīvas vietas. Šajā laikā vēl nebija zināmi ķīmiskie elementi ar atommasām 45, 68 un 70. Tos D. Mendeļejevs nosauca par ekaboru, ekaalumīniju un ekasilīciju. D. Mendeļejeva paredzējumi piepildījās, jo līdz 1886. gadam visi šie elementi tika atklāti.

Uzraksti ķīmisko elementu simbolus, kuri ir D. Mendeļejeva nosauktie: ekabors …………, ekasilīcijs …………, ekaalumīnijs ………….

3. uzdevums (4 punkti)Dotas oksīdu formulas: P2O5, NO, MgO, Al2O3, Na2O, SO3.Aizpildi tabulu, katrā ailē ierakstot atbilstošā oksīda ķīmisko formulu!

Skābais oksīds Bāziskais oksīds Amfotērais oksīds Sāļus neradošais oksīds

4. uzdevums (4 punkti)Atbildi uz jautājumiem!

Jautājums Atbilde

Kāda ir alumīnija oksidēšanas pakāpe savienojumos ar nemetāliem?

Kāda ir oglekļa oksidēšanas pakāpe savienojumos ar metāliem?

Kāda ir ķīmiskā formula binārajam savienojumam, kuru veido alumīnijs un ogleklis?

Kāda ir ķīmiskā formula binārajam savienojumam, kuru veido fosfors (REN= 2,1) un broms (REN= 2,8)?

5. uzdevums (4 punkti)Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus pēc dotajām shēmām!

BaO + H2O → ………………………………BaO + SiO2 → ………………………………BaO + H2SO4 → ………………………………SiO2 + NaOH → ………………………………


40

K_10_ND_04_2V

6. uzdevums (3 punkti)Uzraksti molekulāro vienādojumu ķīmiskajai pārvērtībai, kas notiek, savā starpā iedarbojoties kalcijam un fosfo-

ram! Sastādi elektronu bilances vienādojumus un nosaki, kurš elements ir oksidētājs!

Ca + P → …………, oksidētājs: ………………………………………………………………………………………………

7. uzdevums (3 punkti)Ķīmisko elementu periodiskās tabulas piektās A grupas elementa savienojumā ar ūdeņradi (AH3) ūdeņraža ma-

sas daļa ir 2,4 %. Kas ir šis ķīmiskais elements? Atbildi pamato ar aprēķinu!

8. uzdevums (3 punkti)Dota ķīmiskā pārvērtība: FeO + 2HCl → FeCl2 + H2O. Cik lielu masu sāls var iegūt šajā reakcijā, ja dzelzs(II)

oksīds reaģēs ar 400 ml 0,2 M sālsskābes šķīduma?

9. uzdevums (3 punkti)Skolēns veica 2 eksperimentus.1. eksperimentā sēra(VI) oksīdu ievadīja bārija hidroksīda šķīdumā un novēroja, ka radās baltas nogulsnes.2. eksperimentā sēra(VI) oksīdu ievadīja traukā ar ūdeni, kuram bija piepilināts metiloranža šķīdums un novēro-

ja metiloranža krāsas maiņu no oranžas uz sārtu.

Uzraksti ķīmiskās reakcijas vienādojumu 1. eksperimentā novērotajai pārvērtībai!a)

……………………………………………………………………………………………………………………

Kāpēc bija vērojama metiloranža krāsas maiņa? Pamato to, uzrakstot ķīmiskās reakcijas vienādojumu!b)

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………


41


K_10_ND_05_1V

ELEKTROLĪTISKĀ DISOCIĀCIJA


Aizpildi tabulu!

Jēdziens Definīcija vai skaidrojums

Neelektrolīti

Disociācijas pakāpe

Hidrolīze

2. uzdevums (3 punkti)Vārglāzē ielēja ūdeni un iebēra kristālisku vielu. Aplūko zīmējumu un atbildi uz jautājumiem!

Kāds process, izņemot vielas šķīšanas procesu, attēlots zīmējumā?a)

……………………………………………………………………………………………………………………

Kāda veida kristālrežģis un kāda ķīmiskā saite ir vielai, kura piedalās attēlotajos procesos?b)

……………………………………………………………………………………………………………………

3. uzdevums (3 punkti)Izmantojot neorganisko vielu šķīdības tabulu, uzraksti vielu disociācijas vienādojumus!

Na2CO3 → …………… + ………………

HNO3 → …………… + ………………

Ba(OH)2 → …………… + ………………


42

K_10_ND_05_1V

4. uzdevums (6 punkti)Iepazīsties ar tekstu un izpildi prasīto!

Ūdens tirdzniecības nosaukums

Etiķetē norādītais ūdens veids Na+ un K+,mg/l

Ca2+,mg/l

Mg2+, mg/l

Cl-,mg/l

HCO–3 ,mg/l

SO2–4 ,mg/l

Kurzemīte Dabīgs hlorīdu – kalcija, nātrija ārstnieciskais galda minerālūdens 480–570 250–300 80–110 1000–1300 90–130 270–360

/”Vides Vēstis” nr. 11/12, 2000. g./

Izvēlies vienu katjonu un vienu anjonu, kuri sastopami minerālūdenī, un aizpildi tabulu!a)

Katjons Anjons Sāls formula Sāls nosaukums

Cik dažādi sāļi varētu būt izšķīduši šajā minerālūdenī? ………………b)

Kura anjona koncentrācija minerālūdenī ir vislielākā? ………………c)

5. uzdevums (6 punkti) Laboratorijā ar pH-metru noteica dažādu sāļu ūdensšķīdumu pH un iegūtos rezultātus apkopoja tabulā.

Sāls pH Vide

BaCl2 7,0

K2S 12,1

FeCl3 3,5

Novērtē, kāda šķīduma vide atbilst noteiktajām pH vērtībām, un ieraksti to tabulā!Izskaidro, kāpēc šķīdumu pH vērtības dažādos sāļu ūdensšķīdumos ir atšķirīgas?

…………………………………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………………………………………


43

K_10_ND_05_1V

6. uzdevums (4 punkti)Izmantojot tabulā dotos lielumus, atbildi uz jautājumiem!

Elektrolīts Koncentrācija Disociācijas pakāpe, α

KCl 0,1 M 0,83

0,01 M 0,93

0,001 M 0,98

HCl 0,5 M 0,876

HI 0,5 M 0,901

HClO4 0,5 M 0,880

Kā var palielināt kālija hlorīda disociācijas pakāpi?a)

……………………………………………………………………………………………………………………

Kura no trim dotajām skābēm ir visstiprākais elektrolīts? ……………………………… b) Cik liela būs kālija hlorīda disociācijas pakāpe, ja 100 mc) l 0,1 M kālija hlorīda šķīduma atšķaidīs līdz 1000 ml?

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

7. uzdevums (3 punkti)Dotas divas mēģenes ar sāļu šķīdumiem. Pirmajā mēģenē konstatēta Na+ jonu klātbūtne un noteikts, ka šķīduma

pH = 11. Otrajā mēģenē ir konstatēti Al3+ joni un šķīduma pH = 2. Salejot kopā abus šķīdumus, novēro baltu, recek-ļainu nogulšņu rašanos un gāzes izdalīšanos. Noteikts, ka izdalītā gāze ir CO2.

Uzraksti ķīmisko formulu sālim, kurš bija izšķīdināts pirmajā mēģenē! a) ……………………………………………………………………………………………………………………

Uzraksti ķīmisko formulu sālim, kurš varēja būt izšķīdināts otrajā mēģenē!b)

……………………………………………………………………………………………………………………

Uzraksti ķīmisko formulu vielai, kura veidoja recekļainās nogulsnes!c)

……………………………………………………………………………………………………………………

8. uzdevums (2 punkti)Divi ogotāji atgriezās no meža, kur bija lasījuši mellenes. Viens ogotājs nomazgāja rokas ar ziepēm, un pirksti pēc

mazgāšanas nokrāsojās zili, bet otrs nomazgāja rokas citronskābes šķīdumā, un pirksti pēc mazgāšanas nokrāsojās sārti.

Izskaidro novērotās pārvērtības!

…………………………………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………………………………………


44


K_10_ND_05_2V

ElEKTROlĪTISKĀ DISOCIĀCIJA


Aizpildi tabulu!


Anjons

pH

Elektrolītiskā disociācija

2. uzdevums (3 punkti)Aplūko attēlu un izpildi prasīto!

1. eksperiments 2. eksperimentsIzskaidro, kāpēc 1. eksperimentā spuldzīte neiede-a) gas, bet 2. eksperimentā tā iedegas!

………………………………………………………

………………………………………………………

………………………………………………………

Kāda ķīmiskā saite varētu būt vielai, kura tiek iz-b) mantota 2. eksperimentā?

………………………………………………………

3. uzdevums (3 punkti)Izmantojot neorganisko vielu šķīdības tabulu, uzraksti vielu disociācijas vienādojumus!

ZnCl2 → …………… + ………………

KOH → …………… + ………………

H2SO4 → …………… + ………………


45

4. uzdevums (6 punkti)Iepazīsties ar tekstu un izpildi prasīto!

Ūdens tirdzniecības nosaukums

Etiķetē norādītais ūdens veids Na+ un K+,mg/l

Ca2+,mg/l

Mg2+, mg/l

Cl-,mg/l

HCO–3 ,mg/l

SO2–4 ,mg/l

Mangaļi Dabīgs minerālūdens 140–200 120–170 30–100 290–600 230–290 200–350

/”Vides Vēstis” nr. 11/12, 2000. g./

Izvēlies vienu katjonu un vienu anjonu, kuri sastopami minerālūdenī, un aizpildi tabulu!a)

Katjons Anjons Sāls formula Sāls nosaukums

Cik dažādi sāļi varētu būt izšķīduši šajā minerālūdenī? ………………………… b)

Kura katjona koncentrācija minerālūdenī ir vismazākā? …………………………c)

5. uzdevums (6 punkti) Laboratorijā ar pH-metru noteica dažādu sāļu ūdensšķīdumu pH un iegūtos rezultātus apkopoja tabulā.

Novērtē, kāda šķīduma vide atbilst noteiktajām pH vērtībām, un ieraksti to tabulā!a)

Sāls pH Vide

AlCl3 2,0

K2CO3 13,2

NaNO3 7,0

Izskaidro, kāpēc šķīdumu pH vērtības dažādos sāļu ūdensšķīdumos ir atšķirīgas?b)

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

K_10_ND_05_2V


46

K_10_ND_05_2V

6. uzdevums (4 punkti)Izmantojot tabulā dotos lielumus, atbildi uz jautājumiem!

Elektrolīts Koncentrācija Disociācijas pakāpe, αKCl 0,1 M 0,83

0,01 M 0,93

0,001 M 0,98

KOH 1,0 M 0,77

LiOH 1,0 M 0,63

NaOH 1,0 M 0,73

Kā var samazināt kālija hlorīda disociācijas pakāpi? ……………………………………………………………a)

Kura no trim dotajām bāzēm ir visstiprākais elektrolīts? ……………………………………………………… b)

Cik liela būs kālija hlorīda disociācijas pakāpe, ja 10 mc) l 0,1 M kālija hlorīda šķīduma atšķaidīs līdz 1000 ml?

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

7. uzdevums (3 punkti)Dotas divas mēģenes ar sāļu šķīdumiem. Pirmajā mēģenē konstatēta Na+ jonu klātbūtne un noteikts, ka šķīduma

pH = 11. Otrajā mēģenē ir konstatēti Fe3+ joni un šķīduma pH = 3,5. Salejot kopā abus šķīdumus, novēro brūnu, recekļainu nogulšņu rašanos un gāzes izdalīšanos. Noteikts, ka izdalītā gāze ir H2S.

Uzraksti ķīmisko formulu sālim, kurš bija izšķīdināts pirmajā mēģenē!a)

……………………………………………………………………………………………………………………

Uzraksti ķīmisko formulu sālim, kurš varēja būt izšķīdināts otrajā mēģenē!b)

……………………………………………………………………………………………………………………

Uzraksti ķīmisko formulu vielai, kura veidoja brūnās nogulsnes!c)

……………………………………………………………………………………………………………………

8. uzdevums (2 punkti)Aroniju sula, atšķaidot to ar ūdensvada ūdeni, ieguva zilganu nokrāsu. Ja aroniju sulu atšķaida ar ūdeni, kurā

izšķīdināta citronskābe, tā krāsojas sarkana. Izskaidro novērotās pārvērtības!

…………………………………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………………………………………


47


K_10_ND_06_1V

REAKCIJAS ElEKTROlĪTU ŠĶĪDUMOS


Atzīmē tabulā ar „+” trīs iespējamās jonu apmaiņas reakcijas starp dotajām vielām!

Vielas KOH H2SO4Fe(NO3)3

HCl

BaCl2

2. uzdevums (2 punkti)Uzraksti ķīmiskās reakcijas molekulāro vienādojumu, ja reaģē 2 moli LiOH ar 1 molu Ha) 2SO3!

……………………………………………………………………………………………………………………

Uzraksti ķīmiskās reakcijas molekulāro vienādojumu, ja reaģē 1 mols LiOH ar 1 molu Hb) 2SO3!

……………………………………………………………………………………………………………………

3. uzdevums (4 punkti)Uzraksti jonu vienādojumus un saīsinātos jonu vienādojumus atbilstoši dotajiem ķīmisko reakciju molekulāra-

jiem vienādojumiem! CuCl2 + Na2S → CuS + 2NaCl

…………………………………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………………………………………

Na2CO3 + 2HCl → 2NaCl + CO2 + H2O

…………………………………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………………………………………

4. uzdevums (5 punkti)Notiek ķīmiskā pārvērtība: FeSO4 + 2KOH → Fe(OH)2↓ + K2SO4. Aprēķini reakcijā iegūto nogulšņu masu, ja

kopā salej šķīdumu, kas satur 5,6 gramus kālija hidroksīda, un šķīdumu, kas satur 15,2 gramus dzelzs(II) sulfāta!


48

5. uzdevums (2 punkti)Katram saīsinātajam jonu vienādojumam uzraksti vienu atbilstošu molekulāro vienādojumu! SO32- + 2H+ → SO2↑ + H2O

…………………………………………………………………………………………………………………………

Pb2+ + 2OH- → Pb(OH)2↓

…………………………………………………………………………………………………………………………

6. uzdevums (5 punkti)Pētāmā problēma: ar kuriem diviem no doto vielu (NaCl, KOH, HNO3, BaCl2, KNO3) šķīdumiem reaģēs CuSO4

šķīdums? Formulē hipotēzi problēmas risinājumam! a)

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

Pamato hipotēzi ar molekulārajiem un saīsinātajiem jonu vienādojumiem!b)

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

7. uzdevums (4 punkti)Sastādi elektronu bilances vienādojumus un izliec koeficientus oksidēšanās–reducēšanās reakcijas vienādojumā!

Nosaki oksidētāju un reducētāju!

Br2 + Cl2 + H2O → HBrO3 + HCl

………………………………………………………………………………… ……………………………

………………………………………………………………………………… ……………………………

K_10_ND_06_1V


49

8. uzdevums (3 punkti)Skolēnam laboratorijas darbā bija jāpierāda, kurā mēģenē ir HCl, kurā – Na2S un kurā – Pb(NO3)2 šķīdums.Lai pierādītu, kurā mēģenē ir katra no vielām, skolēns izvirzīja hipotēzi, ka vielu pierādīšanai var izmantot vielu

savstarpējās reakcijas, kuru rezultātā varētu rasties nogulsnes vai izdalītos gāzveida viela. Skolēns veica eksperimentu un savus novērojumus pierakstīja tabulā.

Mēģenes Nr. 1. 2.

1. Izdalās gāze ar specifisku smaržu.

2. Izdalās gāze ar specifisku smaržu.

3. Rodas melnas nogulsnes. Rodas baltas nogulsnes.

Izmantojot eksperimentos iegūtos rezultātus, skolēns secināja, ka

mēģenē ir ……………………………;1.

mēģenē ir ……………………………;2.

mēģenē ir …………………………….3.

9. uzdevums (2 punkti)Veicot avota ūdens kvalitatīvo analīzi, noteica, ka tas satur Mg2+, Ca2+, Cl-, HCO–3 un SO2–4 jonus. Kuru jonu

koncentrācija avota ūdenī samazināsies, ja tajā nonāks notekūdeņi, kuri satur Pb2+ jonus? Atbildi pamato ar saīsinā-tajiem jonu vienādojumiem!

……………………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………………

K_10_ND_06_1V


50


K_10_ND_06_2V

REAKCIJAS ElEKTROlĪTU ŠĶĪDUMOS


Atzīmē tabulā ar „+” trīs iespējamās jonu apmaiņas reakcijas starp dotajām vielām!

Vielas NaOH HCl

CuSO4

HNO3

HNO3

2. uzdevums (2 punkti)Uzraksti ķīmiskās reakcijas molekulāro vienādojumu, ja reaģē 2 moli HNOa) 3 ar 1 molu Ca(OH)2!

……………………………………………………………………………………………………………………

Uzraksti ķīmiskās reakcijas molekulāro vienādojumu, ja reaģē 1 mols HNOb) 3 ar 1 molu Ca(OH)2!

……………………………………………………………………………………………………………………

3. uzdevums (4 punkti)Uzraksti jonu vienādojumus un saīsinātos jonu vienādojumus atbilstoši dotajiem ķīmisko reakciju molekulāra-

jiem vienādojumiem! ZnCl2 + 2NaOH → Zn(OH)2 + 2NaCl

…………………………………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………………………………………

Na2SO3 + 2HNO3 → 2NaNO3 + H2O + SO2

…………………………………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………………………………………

4. uzdevums (5 punkti)Notiek ķīmiskā pārvērtība: CuSO4 + 2NaOH → Cu(OH)2↓ + Na2SO4. Aprēķini reakcijā iegūto nogulšņu masu, ja

kopā salej šķīdumu, kas satur 4,0 gramus nātrija hidroksīda, un šķīdumu, kas satur 10,5 gramus vara(II) sulfāta!


51

K_10_ND_06_2V

5. uzdevums (2 punkti)Katram saīsinātajam jonu vienādojumam uzraksti vienu atbilstošu molekulāro vienādojumu! Ba2+ + CO32- → BaCO3↓

…………………………………………………………………………………………………………………………

CO32- + 2H+ → CO2↑ + H2O

…………………………………………………………………………………………………………………………

6. uzdevums (5 punkti)Pētāmā problēma: ar kuriem diviem no doto vielu (NaCl, KOH, H2SO4, CaCl2, Pb(NO3 )2) šķīdumiem reaģēs

FeCl3 šķīdums? Formulē hipotēzi problēmas risinājumam! ……………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………………………………………

Pamato hipotēzi ar molekulārajiem un saīsinātajiem jonu vienādojumiem!

…………………………………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………………………………………………………

7. uzdevums (4 punkti)Sastādi elektronu bilances vienādojumu un izliec koeficientus oksidēšanās–reducēšanās reakcijas vienādojumā!

Nosaki oksidētāju un reducētāju!I2 + Cl2 + H2O → HIO3 + HCl

………………………………………………………………………………… ……………………………

………………………………………………………………………………… ……………………………


52

K_10_ND_06_2V

8. uzdevums (3 punkti)Skolēnam laboratorijas darbā bija jāpierāda, kurā mēģenē ir HCl, kurā – K2S un kurā – AgNO3 šķīdums.Lai pierādītu, kurā mēģenē ir katra no vielām, skolēns izvirzīja hipotēzi, ka vielu pierādīšanai var izmantot vielu

savstarpējās reakcijas, kuru rezultātā varētu rasties nogulsnes vai izdalītos gāzveida viela. Skolēns veica eksperimentu un savus novērojumus pierakstīja tabulā.

Mēģenes Nr. 1. 2.

1. Izdalās gāze ar nepatīkamu smaržu.

2. Izdalās gāze ar nepatīkamu smaržu.

3. Rodas melnas nogulsnes. Rodas baltas nogulsnes.

Izmantojot eksperimentos iegūtos rezultātus, skolēns secināja, ka

mēģenē ir ……………………………;1.

mēģenē ir ……………………………;2.

mēģenē ir …………………………….3.

9. uzdevums (2 punkti)Veicot avota ūdens kvalitatīvo analīzi, noteica, ka tas satur Na+, Mg2+, Ca2+, Cl-, HCO–3 un SO2–4 jonus. Kuru jonu

koncentrācija avota ūdenī samazināsies, ja tajā nonāks notekūdeņi, kuri satur PO3–4 jonus? Atbildi pamato ar saīsinā-tajiem jonu vienādojumiem!

……………………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………………


53


K_10_ND_07_1V

ĶĪMISKO REAKCIJU NORISE


Aizpildi tabulu!


Ķīmisko reakciju ātrums

Katalizators

Eksotermiska reakcija

2. uzdevums (4 punkti)Dota ķīmiskā pārvērtība: H2O + C → CO + H2 – 31 kJ.Pasvītro dotajai pārvērtībai atbilstošos četrus ķīmiskās reakcijas veidus!Savienošanās reakcija, sadalīšanās reakcija, apmaiņas reakcija, aizvietošanas reakcija, apgriezeniska reakcija, ne-

apgriezeniska reakcija, eksotermiska reakcija, endotermiska reakcija, oksidēšanās–reducēšanās reakcija.

3. uzdevums (3 punkti)Notiek reakcija 2CO(g) + 4H2(g) 2CH4(g) + O2(g) – Q. Kā mainīsies tiešās reakcijas ātrums reakcijā, ja tiks mainīti reakcijas apstākļi? Apvelc pareizās atbildes burtu!

Palielina ūdeņraža koncentrācijuĀtrums samazināsA Ātrums pieaugB

ĶĪMIJA -...

Documents

Transcript of ĶĪMIJA -...