Meža stādu audzēšana LVM Sēklas un stādi kokaudzētavās
description
Transcript of Meža stādu audzēšana LVM Sēklas un stādi kokaudzētavās
Laima ZvejnieceLVM Sēklas un stādi
Direktora vietniece ražošanas jautājumos 30.11.2012.
Bulduri
Meža atjaunošana:
plānošana; darba
uzdevuma formulēšana;
līgumu slēgšana;
kvalitātes pārbaude.
Jaunaudžu kopšana:
plānošana; darba
uzdevuma formulēšana;
līgumu slēgšana;
kvalitātes pārbaude.
Retināšana: plānošana; darba
uzdevuma formulēšana;
līgumu slēgšana;
kvalitātes pārbaude.
Augošu koku pārdošana.
Jautājums- kādam būt stādam ?
stādam jānodrošina meža ilgtspējīga apsaimniekošana
stādam savā dzīves laikā jāsaražo maksimāli iespējamais koksnes apjoms
stādam jāsadzīvo ar apkārtējo “dzīvo sabiedrību “ – meža ekosistēmu
Ietvarstādi – izaudzēti kasetēs, podos Kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu
sistēmu - izaudzēti sākumposmā kasetēs un pēc tam pārskoloti laukā
Klasiskie kailsakņu stādi - sēti siltumnīcā vai laukā, audzējot gan kā sējeņus, gan kā stādus
Stādu patēriņa apjoms Latvijā - 50 līdz 55 miljoni gadā
Reproduktīvā materiāla pārvietošanas, ieguves avota reģistrācijas, sertificēšanas, izmantošanas un tirdzniecības kārtību nosaka normatīvie akti: ◦ Meža likums (20.pants),◦ MK “Noteikumi par meža reproduktīvo
materiālu” Nr.648. no 19.11. 2003. ( šobrīd papildinājumu un izmaiņu stadijā ) – kontrolē VMD
◦ Augu aizsardzības likums un uz to attiecināmie noteikumi - kontrolē VAAD
vietējas izcelsmes, ar iespējami augstāku selekcijas efektu
nākotnes meža vērtības paaugstināšanai ( ievācot sēklas no meža sēklu koku plantācijām )
ģenētiski nemodificēts
◦ bez mehāniskiem virszemes daļas, bez sala un sakņu sistēmas bojājumiem;
◦ labi izveidotu, biezi sazarotu, kompaktu sakņu sistēmu;
◦ neizstīdzējušiem, ar pārkoksnējušiem pēdējā gada dzinumiem;
◦ ar virszemes daļas un sakņu sistēmas garuma attiecību 2:1 līdz 3:1;
◦ ar taisniem stumbriem, izteiktu centrālo dzinumu;
◦ bez redzamām slimības pazīmēm;
Ietvarstādi
Koku suga Virzszemes daļas garums ( cm)
Minimālais sakņu kakla
caurmērs (mm)
Ietvara tilpums (cm3)
Priede P1/0 I (pavasarī II apritei) Priede P1/0 I; P1/0 IGN; P2/0 I
7-15
10-20
2
3
120
120
Egle E1/0 I; E2/0 I 20-4030-50
34
120120
Ietvarstādi
Bērzs, melnalksnis B1/0 I; B2/0 I; Ma1/0 I; Ma2/0 I
20-4041-6061-80
346
120 un 110 120 un 110 120 un 110
Hibrīdapse Aha1/0 I ; Aha2/0 I
20-4041-6061-80
346
310310310
Koku suga Virzszemes daļas garums ( cm)
Minimālais sakņu kakla
caurmērs (mm)
Ietvara tilpums (cm3)
Ietvarstādi
Kailsakņi un kailsakņi ar uzlabotu sakņu sistēmu
Koku suga Virzszemes daļas garums ( cm)
Minimālais sakņu kakla
caurmērs (mm)
Priede P2/0 10-2021-30
23
Egle E1/2; E2/2; E1/1 IS; E1/2 IS
20-4041-60
46
Bērzs, melnalksnis B1/1; B1/1 IS; Ma1/1; Ma1/1 IS
30-6061-9091-120
468
Kailsakņi un kailsakņi ar uzlabotu sakņu sistēmu
Koku suga Virzszemes daļas garums
( cm)
Minimālais sakņu kakla caurmērs
(mm)
Hibrīdapse Aha1/1 IS 30-6061-9091-120
121-150
46810
Ozols, osis, kļava, liepa Oz2/0; Os2/0; K2/0; L2/0
20-30 30-5051-70
356
Ozols, osis, kļava, liepa Oz1/1; Os1/1; K1/1; L1/1; Oz1/2; Os1/2; K1/2; L1/2
30-6061-9091-120
6810
1960.-1990.gadi – kailsakņu stādu audzēšana MRS kokaudzētavās
1990.-2000.gadi – virsmežniecību kokaudzētavas , vienlaikus veidojas privātās kokaudzētavas
No 2000.gada- virsmežniecību kokaudzētavas pāriet A/S “ Latvijas valsts meži “ valdījumā un tiek uzsākta pakāpeniska jauno tehnoloģiju stādu ražošana
ar 2001.gada 1.janvāri nodibinās struktūrvienība LVM Sēklas un stādi
12 gadu darbības laikā LVM stādu ražošana kļuvusi par lielāko un modernāko ražotni Baltijas valstīs un izcilu veiksmes stāstu
Strenču kokaudzētava ārvalstu ekspertu vidū šobrīd tiek vērtēta kā modernākā stādu ražošana pasaulē
Podiņu kokaudzētava – savukārt kā lielākais stādu apjoms pasaulē uzlabotajiem kailsakņiem
Mazsili- 2012.g realizācija – 13,1 milj stādu Strenči - 2012.g realizācija -16,8 milj stādu Podiņi - 2012.g realizācija -7,6 miljoni stādu Kalsnavas kokaudzētava -hibrīdapse –0,5
milj stādu ) papildus uzlabotie kailsakņi tiek pārskoloti
arī Popes, Valmieras, Smiltenes , Pļaviņu kokaudzētavās
Jelgavas kokaudzētava - pamatā ozols
Priedes ietvarstādi Egles ietvarstādi
Egle, bērzs, melnalksnis
Priede, egle, bērzs, ozols, u.c
Audzējamās sugas un audzēšanas tehnoloģijas
Audzējamais - pārdodamais apjoms Kokaudzētavu platības Ūdens resursu pieejamība, tā apgādes
sistēmas Inventārs, izejvielas – t.sk. elektroenerģija Agrotehniskie mehānismi, ēkas Darbaspēka resursi Zināšanas, pieredze
stādu audzēšana notiek 9 kokaudzētavās, kas izvietotas vienmērīgi pa visu Latvijas teritoriju
kokaudzētavu kopējā platība – 334,6 ha .sk. siltumnīcu kopējā platība – 4,7 ha, no
kurām 2.05 ha ir sezonālā apkure 80% no realizējamās stādu produkcijas ir
jauno tehnoloģiju stādi kopējā stādu realizācija 2012.gadā ir 48
miljoni stādu
sēšana uz BCC AB pildīšanas un sēšanas līnijas ar jaudu 350 tūkst. gab stādvietu maiņā
diedzēšana un audzēšana siltumnīcās 3 apritēs
kasetes HIKO V-120 SS un audzēšanas paliktņi
tālāka audzēšana lauka poligonos stādu novākšana , šķirošana stādu uzglabāšana, realizācija
Siltumnīcas izmēri 25m x100m 1 siltumnīcā ievietojas 1 134 000 stādvietu jeb aptuveni 970 000 gab realizējamu stādu
Audzēšana 1.apritei -marts –maijs Audzēšana 2.apritei –maijs- jūnijs Audzēšana 3.apritei –jūlijs – augusts
Audzēšanas pamatpostulāti – regulāra vēdināšana, pilnas kapacitātes salaistīšana, virsējās kārtas neliela iežāvēšana, papildmēslošanas uzsākšana- kad atvērušās pirmās skujiņas
izvesšana no siltumnīcas izvietošana poligonā zem laistāmajiem
stieņiem regulāra papildmēslošana apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem augu minerālās barošanas monitorings,
veicot substrātu, augu skuju un lapu analīzes (LU Bioloģijas institūts)
Hibrīdapses audzēšana
Stādu kastu salikšana ar Kuka robotu
Saldētavu kapacitāte: Mazsilu kokaudzētava - līdz 4 miljoni stādu Strenču kokaudzētava – līdz 12 miljoni
stādu Podiņu kokaudzētava - līdz 8 miljoni stādu Stādu uzglabāšana notiek - 4° C Stādu vitalitātes pārbaudes uzglabāšanas
laikā
sēšana uz BCC AB pildīšanas un sēšanas līnijas ar jaudu 550 tūkst. gab stādvietu maiņā
diedzēšana un audzēšana siltumnīcās 2 apritēs kasetes HIKO V-50 SS un audzēšanas paliktņi tālāka īslaicīga audzēšana lauka poligonos pārskološana no vasaras vidus audzēšana uz lauka pēc pārskološanas
(rušināšana, ravēšana, mēslošana, augu aizsardzība nepieciešamības gadījumos)
stādu novākšana , šķirošana stādu uzglabāšana, realizācija
Siltumnīcas izmēri 25m x100m 1 siltumnīcā ievietojas 1 899 450 stādvietu jeb aptuveni 1 400 000gab realizējamu stādu
rindstarpu rušināšana un papildbarošana izmanto 5 - rindu EGEDAL rušinātāju ar
minerālmēslu padevēju FIONA FGF-800, ar ko iestrādā minerālmēslus granulu veidā
minimāla ravēšana ar rokām herbicīdus nezāļu apkarošanai nepielieto lauku laistīšana ar BAUER Rainstar T 31 vai
līdzīga tipa laistāmajām spolēm- īpaši svarīga pirms un pēc pārskološanas
Akcepts uz sakņu sistēmu
stādu novākšanu veic rudenī un pavasarī izmanto trīs agregātus – paceļamo EGEDAL skavu, kur stādi aizmugurē
jāsavāc ar rokām EGEDAL LIFTMASTER izcēlājmašīnu 1 rindai , ko
apkalpo 2 cilvēki. Jauda maiņā 60-80 tūkst gab stādu
SUPRO III plantlifter PICK UP 1400 izcēlājmašīnu 5 rindām. ko apkalpo 3 cilvēki. Jauda maiņā - 200 tūkst gab stādu
Stādu novākšana ar PICK Up 1400 un EGEDAL LIFTMASTER
stādu ražošanā no 2000.gada līdz 2012.gadam investēts pamatlīdzekļos -12,5 miljoni LVL, ilglaicīgajā inventārā ( kasetes, audzēšanas pailktņi - 4,2 milj LVL
sasniegta LVM Sēklas un stādi darbības rentabilitāte 11 %
ar 2006.gadu uzsākts stādu eksports pamatā uz Zviedriju ( šobrīd ap 6 miljoni stādu )
saldētavu kompleksu izbūve - stādu uzglabāšana un loģistika ( Mazsili, Strenči , Podiņi, Kalsnava )
ražošanas līniju regulāra darba ražīguma celšana ar papildus iekārtu uzstādīšanu ( kasešu pildīšanas,sēšanas, pakošanas procesos )
garās nakts tehnoloģija ietvarstādu audzēšanā
robota KUKA uzstādīšana stādu pakošanas procesā Strenču kokaudzētavā
1. stādu realizācijas apjomi -2014.-2018.gads
2. sēklu ieguve ar augstāku ģenētisko vērtību
3. ķīmijas samazināšana ražošanā - alternatīvo apstrādes metožu izpēte- attīstīšana –jauns izaicinājums
priede- jaunu plantāciju veidošana ar kategoriju “ pārāks”
egle –mērķis ar 2020.gadu nodrošināt kategoriju “ uzlabots “, iegūstot pirmās ražas no jaunierīkotajām plantācijām,
egle – turpināt zinātniskās izpētes darbus par somatiskās embrioģenēzes metodi, tā mēģinot ātrāk iegūt augstākas kategorijas stādmateriālu ar kategoriju “ pārāks “
ir apstiprinātas AAL vadlīnijas uzņēmumā esam apņēmušies 2015.gadā vismaz 5%
no LVM skujkoku stādmateriāla (≈ 1,3 milj ) apstrādāt ar alternatīvām metodēm smecernieka bojājumu ierobežošanai
stādu tirgus Zviedrijā pieprasa līdz 10 % stādu apstrādātu ar alternatīvām metodēm
apstrāde ar Conniflex – speciālas līmes un smilšu maisījums ( Sveaskog un BCC AB projekts ) aizsardzībai pret smecernieka bojājumiem mežā
apstrāde ar vasku – Bugstop - type C ( Stora Enso (šobrīd Bergvik Skog AB ) un Norsk Wax projekts) aizsardzībai pret smecernieka bojājumiem mežā
17.08.2012.