Mazu un vid ēju firmu kvalit ātes kontroles rokasgr āmata · materi ālu tiek pieš ķirtas, ja...

Mazu un vidēju firmu kvalitātes kontroles rokasgrāmata

Trešais izdevums

IFAC International Federation of Accountants

Small and Medium Practices Committee

International Federation of Accountants

529 Fifth Avenue, 6th Floor

New York, NY 10017 USA

Šo ieviešanas rokasgrāmatu ir izstrādājusi Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (SGF) Mazu un vidēju firmu komiteja. Komiteja pārstāv profesionālu grāmatvežu intereses, kuri strādā mazās un vidējās firmās, kā arī citu profesionālu grāmatvežu intereses, kuri sniedz pakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Šo publikāciju var lejupielādēt bez maksas SGF tīmekļa vietnes sadaļā Publikācijas un resursi: http://web.ifac.org/publications. Apstiprinātais teksts ir publicēts angļu valodā.

SGF misija ir kalpot sabiedrības interesēm, stiprināt grāmatvežu profesiju pasaules mērogā un sniegt ieguldījumu spēcīgu starptautisku ekonomiku attīstībā, izstrādājot augstas kvalitātes profesionālos standartus un veicinot to ieviešanu, vecinot standartu starptautisku saskaņošanu un paužot savu viedokli par sabiedrību interesējošiem jautājumiem, kuros profesijas kompetencei ir būtiska loma.

Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzu, sazinieties, izmantojot e-pasta adresi [email protected].

Autortiesības @ 2011. gada augustā reģistrējusi Starptautiskā Grāmatvežu federācija (SGF). Visas tiesības paturētas. Tiesības pavairot šo materiālu tiek piešķirtas, ja pavairotās kopijas ir plānots izmantot akadēmiskiem mērķiem vai personiskām vajadzībām un netiek pārdotas vai izplatītas un nodrošinot, ka katra kopija ietver sekojošu paskaidrojumu: Autortiesības @ 2011. gada augustā reģistrējusi Starptautiskā Grāmatvežu federācija (SGF). Visas tiesības paturētas. Izmantošanai nepieciešama SGF atļauja. Lai iegūtu šī dokumenta pavairošanas,

glabāšanas vai pārsūtīšanas tiesības, lūdzu, sazinieties ar [email protected]." Citos gadījumos, izņemot likumā noteiktos gadījumus, šī dokumenta pavairošanai, glabāšanai vai pārsūtīšanai, kā arī līdzīga veida izmantošanai ir nepieciešama rakstiska SGF atļauja. Kontaktinformācija: [email protected].

ISBN: 978-1-60815-097-7


I

Saturs

Priekšvārds....................................................................................................................................................IV

Aicinājums sniegt atsauksmes.......................................................................................................................V

Atruna...........................................................................................................................................................VI

Rokasgrāmatas lietošanas pamācība..........................................................................................................VII

Rokasgrāmatas pavairošana, tulkošana un pielāgošana.......................................................................VII

Saturs un izkārtojums.........................................................................................................................VIII

Rokasgrāmata izmantotie akronīmi........................................................................................................X

Mērķis....................................................................................................................................................XI

Rokasgrāmatas paraugu pielāgošana....................................................................................................XII

Ievads..................................................................................................................................................XIII

Ievads problēmas analīzē....................................................................................................................XIII

Terminu vārdnīca................................................................................................................................XVI

Vispārējais politikas paziņojums....................................................................................................................1

Apskats....................................................................................................................................................1

Visu partneru un personāla vispārējie pienākumi un atbildība................................................................2

1. Vadības atbildība par kvalitāti firmā..........................................................................................................5

1.1 Apskats..............................................................................................................................................5

1.2 Gaisotne uzņēmuma vadībā...............................................................................................................5

Problēmas analīze — gaisotne uzņēmuma vadība...................................................................................6

2. Būtiskās ētikas prasības..............................................................................................................................8

2.1 Apskats..............................................................................................................................................8

2.2 Neatkarība.........................................................................................................................................8

2.3 Interešu konflikts.............................................................................................................................14

2.4 Konfidencialitāte.............................................................................................................................16

Problēmas analīze — ētikas prasības.....................................................................................................17

3. Klientu attiecību un īpašu darba uzdevumu akceptēšana un turpināšana.............................................19


II

3.1 Apskats............................................................................................................................................19

3.2 Akceptēšana un turpināšana............................................................................................................20

3.3 Jauni klientu piedāvājumi...............................................................................................................22

3.4 Atteikšanās no attiecību turpināšanas ar klientu.............................................................................22

Problēmas analīze — akceptēšana un turpināšana................................................................................23

4. Personāls...................................................................................................................................................24

4.1 Apskats............................................................................................................................................24

4.2 Pieņemšana darbā un darba attiecību turpināšana...........................................................................25

4.3 Nepārtraukta profesionālā izaugsme................................................................................................27

4.4 Darba grupu norīkošana...................................................................................................................27

4.5 Kvalitātes kontroles pamatprincipu īstenošana (disciplīna) ...........................................................28

4.6 Atzinība par prasību ievērošanu.......................................................................................................29

Problēmas analīze — personāls.............................................................................................................31

5. Darba uzdevuma izpilde...........................................................................................................................32

5.1 Apskats...........................................................................................................................................32

5.2 Atbildīga partnera pienākumi........................................................................................................33

5.3 Plānošana, uzraudzība un pārbaude...............................................................................................34

5.4 Konsultēšana..................................................................................................................................36

5.5 Viedokļu atšķirības........................................................................................................................38

5.6 Darba kvalitātes kontroles pārbaude (DKKP) ..............................................................................40

Problēmas analīze — darba kvalitātes kontroles pārbaude..................................................................45

6. Uzraudzība................................................................................................................................................46

6.1 Apskats...........................................................................................................................................46

6.2 Uzraudzības programma................................................................................................................48

6.3 Pārbaudes procedūras....................................................................................................................49

6.4 Ziņojums par uzraudzības procesa rezultātiem..............................................................................50

6.5 Trūkumu novērtēšana, ziņošana par tiem un to novēršana............................................................51

Problēmas analīze — uzraudzība.........................................................................................................54


III

6.6 Sūdzības un pretenzijas..................................................................................................................55

Problēmas analīze — sūdzības un pretenzijas......................................................................................57

7. Dokumentēšana........................................................................................................................................58

7.1 Apskats...........................................................................................................................................58

7.2 Firmas pamatprincipu un procedūru dokumentēšana....................................................................59

7.3 Darba uzdevuma dokumentēšana..................................................................................................59

7.4 Darba kvalitātes kontroles pārbaudes dokumentēšana..................................................................62

7.5 Piekļuve failiem un to saglabāšana................................................................................................62

Pielikumi.......................................................................................................................................................65

A pielikums — Partneru un personāla paziņojums par neatkarību......................................................65

B pielikums — Paziņojums par konfidencialitāti.................................................................................67

C pielikums — Klientu attiecību akceptēšana (apstākļi, ko ieteicams apsvērt) ..................................68

D pielikums — Personāla norīkošana darba uzdevumu veikšanai

(ieteicamās plānošanas darbības)....................................................................78

E pielikums — Konsultēšana...............................................................................................................80

F pielikums — Darba kvalitātes kontroles pārbaude (ieteicamās procedūras) ...................................82

G pielikums — Kvalitātes kontroles sistēmu uzraudzības process (izvērtējamie faktori) ..................85

H pielikums — Uzrauga ziņojums (ieteicamais saturs) ......................................................................89

Kvalitātes kontroles rokasgrāmatas paraugs — individuāli praktizējošs grāmatvedis, kurš izmanto neprofesionāla personāla pakalpojumus

Kvalitātes kontroles rokasgrāmatas paraugs — firma, kurā darbojas no diviem līdz pieciem partneriem


IV

Priekšvārds

Šis ir SGF Mazu un vidēju firmu (MVF) komitejas izstrādātās Mazu un vidēju firmu kvalitātes kontroles rokasgrāmatas trešais izdevums.

Šajā izdevumā esam pārskatījuši abus rokasgrāmatas paraugus, lai skaidrāk noteiktu to atbilstību 1. Starptautiskā Kvalitātes kontroles standarta (SKKS; angl., International Standard on Quality Control (ISQC)) prasībām, kā arī esam veikuši nelielas izmaiņas rokasgrāmatas izklāstā. Tomēr, ņemot vērā to, ka daudzās organizācijās norit šīs rokasgrāmatas tulkošanas process, esam centušies veikt pēc iespējas mazāk izmaiņu.

Šīs rokasgrāmatas, ko pirmo reizi izdeva Kanādas sertificēto grāmatvežu asociācija (KSGA; angl., Certified General Accountants Association of Canada (CGA-Canada)) 2009. gadā, mērķis ir nodrošināt 1. Starptautiskā Kvalitātes kontroles standarta “Kvalitātes kontrole firmās, kas veic finanšu pārskatu revīzijas un pārbaudes, kā arī sniedz citus apliecinājuma un radniecīgos pakalpojumus“ (1. SKKS) vienmērīgu piemērošanu. Rokasgrāmatā ir sniegti praktiski ieteikumi praktizējošiem grāmatvežiem, ko viņi var ievērot firmu kvalitātes kontroles sistēmas izstrādes gaitā. Šo ieteikumu galvenais mērķis ir palīdzēt MVF sniegt klientiem augstas kvalitātes pakalpojumus, uzlabot MVF darbību un kalpot plašākas sabiedrības interesēs.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šajā rokasgrāmatā sniegtie norādījumi saistībā ar 1. SKKS nav obligāti. Rokasgrāmata neaizstāj pienākumu iepazīties ar 1. SKKS saturu, un ir paredzēta kā standarta ieviešanas atbalsta līdzeklis, kurā sniegti skaidrojumi un piemēri darbībām un procedūrām, kādas veicamas, lai nodrošinātu atbilstību 1. SKKS prasībām.

Lai dalīborganizācijām palīdzētu gūt maksimālu labumu gan no šīs rokasgrāmatas, gan no tai līdzvērtīgās publikācijas ”Starptautisko Revīzijas standartu lietošanas rokasgrāmata mazu un vidēju uzņēmumu revīzijās”, MVF komiteja pašlaik izstrādā papildu rokasgrāmatu, kurā iekļauti papildmateriāli, kas palīdz lietot abas rokasgrāmatas izglītības un apmācības nolūkos. Papildu rokasgrāmatā tiks iekļauti ieteikumi saistībā ar to, kā SGF dalīborganizācijas un firmas var gūt vislielāko atdevi no abām rokasgrāmatām atbilstoši attiecīgo organizāciju vajadzībām un jurisdikciju prasībām.

SGF MVF komiteja aicina lasītājus apmeklēt Starptautisko Mazo un vidējo firmu centru (www.ifac.org/smp), kurā ir pieejamas minētās rokasgrāmatas un plašā klāstā arī citas bezmaksas publikācijas un resursi.

Sylvie Voghel

SGF MVF komitejas (IFAC P Committee) priekšsēdētāja

2011. gada augustā


V

Aicinājums sniegt atsauksmes

Šis ir rokasgrāmatas trešais izdevums. Lai gan šī rokasgrāmata ir kvalitatīvi izstrādāta un noderīga tās pašreizējā formā, kā jebkurā publikācijā, tajā ir iespējami uzlabojumi. Tāpēc mēs regulāri atjaunināsim tās saturu, lai nodrošinātu rokasgrāmatas atbilstību spēkā esošo standartu prasībām un tā būtu pēc iespējas noderīgāka.

Mēs sagaidām atsauksmes no valstu standartu izstrādes organizācijām, SGF dalīborganizācijām, praktizējošiem grāmatvežiem un citām personām. Īpaši aicinām sniegt atsauksmes par šādiem jautājumiem:

1. Kādiem mērķiem izmantojat šo rokasgrāmatu? Iespējams, to izmantojat kā mācību materiālu vai kā praktisku uzziņu rokasgrāmatu, vai arī izmantojat to citiem mērķiem?

2. Vai rokasgrāmata ir sniegta pietiekama informācija par galvenajiem firmas kvalitātes kontroles aspektiem mazām un vidējām firmām?

3. Vai rokasgrāmata ir pārskatāma? Ja nē, iesakiet, kā to varētu uzlabot?

4. Vai ir kādi citi veidi, kā rokasgrāmatu varētu padarīt noderīgāku?

5. Vai jums ir informācija par jebkādiem atvasinātiem materiāliem, piemēram, apmācību materiāliem, veidlapām, kontrolsarakstiem un programmām, kas ir izstrādāti, balstoties uz šo rokasgrāmatu? Ja jā, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

Lūdzu, atsauksmes iesniedziet tehniskā direktora vietniekam Paulam Tomsonam:

E-pasts: [email protected]

Fakss: +1 212-286-9570

Pasta adrese: Small and Medium Practices Committee

International Federation of Accountants

529 Fifth Avenue, 6th Floor

New York, NY 10017, USA


VI

Atruna

Šīs rokasgrāmatas mērķis ir palīdzēt praktizējošiem grāmatvežiem īstenot 1. Starptautiskā Kvalitātes kontroles standarta “Kvalitātes kontrole firmās, kas veic finanšu pārskatu revīzijas un pārbaudes, kā arī sniedz citus apliecinājuma un radniecīgos pakalpojumus” (1. SKKS) prasības mazās un vidēja lieluma firmās, bet tas neaizstāj 1. SKKS. Turklāt praktizējošam grāmatvedim šī rokasgrāmata jāizmanto atbilstoši savam profesionālajam spriedumam, kā arī firmā un katrā konkrētajā darba uzdevumā spēkā esošajiem faktiem un apstākļiem. SGF atsakās no jebkāda veida iespējamas tiešas un netiešas atbildības vai saistībām, kādas varētu rasties šīs rokasgrāmatas izmantošanas un prasību piemērošanas rezultātā.


VII

Kā lietot šo rokasgrāmatu

Rokasgrāmatas mērķis ir sniegt praktiskas norādes attiecībā uz kvalitātes kontroles sistēmas ieviešanu mazās un vidējās firmās (MVF).Tomēr iepazīšanās ar šo rokasgrāmatu un tās materiāliem nevar aizstāt:

• 1. SKKS satura skatīšanu

Tiek pieņemts, ka praktizējoši grāmatveži jau pārzina 1. Starptautiskā Kvalitātes kontroles standarta (SKKS) ”Kvalitātes kontrole firmās, kas veic finanšu pārskatu revīzijas un pārbaudes, kā arī sniedz citus apliecinājuma un radniecīgos pakalpojumus” prasības. Šis standarts, kas ir atkārtoti izdots skaidrības projekta ietvaros, ir iekļauts Starptautisko kvalitātes kontroles, revīzijas, pārbaudes, citu

apliecinājuma un radniecīgo pakalpojumu paziņojumu rokasgrāmatā, ko var bez maksas lejupielādēt no SGF tiešsaistes publikāciju un resursu vietnes http://web.ifac.org/publications. 1. SKKS un visus pārējos pārskatītos standartus, kā arī bieži uzdotos jautājumus un citus atbalsta materiālus var skatīt arī Skaidrības centrā, vietnē http://web.ifac.org/clarity-center/index.

• Profesionāla sprieduma piemērošanu

Profesionāls spriedums ir jāizstrādā, pamatojoties uz konkrētajiem faktiem un apstākļiem, kas ir saistīti ar firmu un darba uzdevumiem, gadījumos, kad nepieciešams interpretēt kāda standarta prasības.

Lai gan MVF tiek uzskatītas par šīs rokasgrāmatas galveno lietotāju grupu, tā var noderēt arī citiem praktizējošiem grāmatvežiem, lai ieviestu kvalitātes kontroles prasības finanšu pārskatu revīzijās un pārbaudēs, kā arī citos apliecinājuma un radniecīgo pakalpojumu uzdevumos.

Šo rokasgrāmatu var izmantot šādiem mērķiem:

• kā palīgmateriālu, ko firma var izmantot, izstrādājot kvalitātes kontroles sistēmu;

• kvalitātes prasību konsekventai nodrošināšanai revīzijas, pārbaudes un citos apliecinājuma un radniecīgo pakalpojumu uzdevumos; un

• kā atsauces dokumentu apmācības organizēšanai firmā.

Rokasgrāmatā bieži ir pieminēta darba grupa, kas nozīmē, ka darba uzdevumā piedalās vairākas personas. Tomēr arī darba uzdevumos, kurus veic viena persona (praktizējošs grāmatvedis) ir spēkā tie paši pamatprincipi.

Rokasgrāmatas pavairošana, tulkošana un pielāgošana

SGF veicina un atbalsta tās publikāciju pavairošanu, tulkošanu un piemērošanu. Ieinteresētās personas, kas vēlas pavairot, tulkot vai pielāgot šo rokasgrāmatu, aicinām sazināties [email protected]. Lai skatītu sarakstu ar pašreizējiem SGF publikāciju tulkojumiem, apmeklējiet tulkojumu datu bāzi (www.ifac.org/Translations/database.php).


VIII

Saturs un izkārtojums

Satura kopsavilkums

Tālāk esošajā tabulā sniegts katras rokasgrāmatas sadaļas satura kopsavilkums.

Sadaļa Nosaukums Mērķis

1. Vadības atbildība par kvalitāti firmā

Raksturot firmas pienākumu veicināt tādu iekšējo kultūru, kas vērsta uz kvalitātes kontroles principu īstenošanu.

2. Būtiskās ētikas prasības Sniegt norādījumus attiecībā uz pamatprincipiem, kas definē profesionālo ētiku.

3. Klientu attiecību un īpašu darba uzdevumu akceptēšana un turpināšana

Sniegt norādījumus attiecībā uz klienta attiecību akceptēšanas un turpināšanas pamatprincipu un procedūru izstrādi.

4. Personāls Sniegt norādījumus attiecībā uz efektīvu kvalitātes kontroles pamatprincipu un procedūru personāla resursu komponentiem.

5. Darba uzdevuma izpilde Sniegt norādījumus attiecībā uz darba uzdevuma izpildes elementiem, akcentēt atbildīgā partnera lomu, plānošanu, uzraudzību un pārbaudi, konsultēšanu, atšķirīgu viedokļu saskaņošanu un darba uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaudi.

6. Uzraudzība Sniegt norādījumus attiecībā uz firmas pamatprincipu un procedūru uzraudzību saistībā ar kvalitātes kontroles sistēmu, tostarp firmas uzraudzības programmu, pārbaudes procedūrām, uzrauga ziņojumu, trūkumu izvērtēšanu un novēršanu, kā arī rīcību, reaģējot uz sūdzībām un pretenzijām.

7. Dokumentēšana Sniegt norādījumus attiecībā uz dokumentēšanas prasībām firmā gan darba uzdevuma (tostarp darba uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaudes) līmenī, gan firmas kvalitātes kontroles sistēmas līmenī.


IX

Pielikumi

Šīs rokasgrāmatas pielikumos iekļauti astoņi papildu resursi:

• A pielikums — Partneru un personāla paziņojums par neatkarību

• B pielikums — Paziņojums par konfidencialitāti

• C pielikums — Klientu attiecību akceptēšana (apstākļi, ko ieteicams apsvērt)

• D pielikums — Personāla norīkošana darba uzdevumu veikšanai (ieteicamās plānošanas darbības)

• E pielikums — Konsultēšana

• F pielikums — Darba kvalitātes kontroles pārbaude (ieteicamas procedūras)

• G pielikums — Kvalitātes kontroles sistēmu uzraudzības process (izvērtējamie faktori)

• H pielikums — Uzrauga ziņojums (ieteicamais saturs)

Šie pielikumi kalpo kā praktisks līdzeklis firmām, kas tos izvēlas izmantot. Ja nepieciešams, tos var mainīt atkarībā no konkrētās jurisdikcijas normatīvajām un profesionālajām prasībām, kā arī tos var pielāgot atbilstoši vajadzībām atbilstoši firmas pamatprincipiem un procedūrām.

Izkārtojuma kopsavilkums

Katra rokasgrāmatas sadaļa ir izkārtota šādā formātā:

• Sadaļas nosaukums

• Sadaļas mērķis

Akcentē sadaļas saturu un mērķi.

• Galvenās atsauces

Katras sadaļas sākumā minētās atsauces attiecas uz 1. SKKS punktiem, kas vislielākajā mērā attiecas uz sadaļā raksturoto jautājumu. Tas nenozīmē, ka nav spēkā vai nav jāņem vērā citas atsauces.

• Pārskats un sadaļas materiāli

Pārskata sadaļā iekļauts:

◦ 1. SKKS piemērojamo prasību teksts; un

◦ sadaļā aplūkoto jautājumu kopsavilkums.

Pārskatam seko detalizētāks aplūkojamā jautājuma izklāsts, kā arī praktiskas turpmāko darbību norādes/metodes attiecībā uz prasību īstenošanu. Tiek sniegtas arī krusteniskās atsauces uz citiem būtiskiem materiāliem; vairākumā gadījumu tas ir 220. Starptautiskais Revīzijas standarts (SRS) “Kvalitātes kontrole finanšu pārskatu revīzijā”.


X

Rokasgrāmatā izmantotie akronīmi

SRASP Starptautiskā Revīzijas un apliecinājumu standartu padome (IAASB — International Auditing and Assurance Standards Board)

SGISV Starptautiskā Grāmatvedības izglītības standartu valde (IAESB — International Accounting Education Standards Board)

SIS Starptautiskais Izglītības standarts (IES — International Education Standard)

SGF Starptautiskā Grāmatvežu federācija (IFAC — International Federation of Accountants)

SGESP Kodekss Starptautiskās Grāmatvežu ētikas padomes (IESBA — International Ethics Standards Board for Accountants) izstrādātais Profesionālu grāmatvežu ētikas kodekss

SFPS Starptautiskais Finanšu pārskatu standarts (IFRS - International Financial Reporting Standard)

SRS Starptautiskais Revīzijas standarts (ISA — International Standard on Auditing)

SAUS Starptautiskais Apliecinājuma uzdevumu standarts (ISAE — International Standard on Assurance Engagements)

SKKS Starptautiskais Kvalitātes kontroles standarts (ISQC — International Standard on Quality Control)

SPUS Starptautiskais Pārbaudes uzdevumu standarts (ISRE — International Standard on Review Engagements)

SRPS Starptautiskais Radniecīgo pakalpojumu standarts (ISRS — International Standard on Related Services)

MVU Mazi un vidēji uzņēmumi

MVF Mazas un vidējas firmas


XI

Mērķis

Rokasgrāmatas mērķis ir nodrošināt un uzlabot darba kvalitāti firmā kopumā. Tāpēc, lai pilnībā aptvertu 1. SKKS nosacījumus, rokasgrāmatā apkopotas gan prasības, gan to piemērošanas materiāli.

Īstenojot šajā rokasgrāmatā sniegtos ieteikumus, praktizējošiem grāmatvežiem jānodrošina, lai, sazinoties ar personālu, papildus kvalitātes kontroles mērķiem tiktu detalizēti skaidroti arī to pamatprincipi un procedūras. Viņiem jāuzsver arī katras personas atbildība par kvalitāti un firmas pamatprincipu un procedūru ievērošanu.

SKKS ir raksturoti firmas pienākumi saistībā ar firmas kvalitātes kontroles sistēmu, kas vērsta uz finanšu pārskatu revīzijām un pārbaudēm, kā arī citiem apliecinājuma un radniecīgo pakalpojumu darba uzdevumiem.


XII

Rokasgrāmatas paraugu pielāgošana

Firmas var pielāgot atsevišķus rokasgrāmatas paraugus savām vajadzībām. Lai to izdarītu, firmai šie paraugi ir rūpīgi jāizskata un jāpielāgo firmas vajadzībām.

Lai rokasgrāmata atbilstu firmas vajadzībām, tajā ir jāveic pielāgojumi šādās jomās:

• atlasiet piemērojamās atsauces uz firmas amatpersonām (ieteicamās amatpersonas firmā ir norādītas viscaur kvalitātes kontroles rokasgrāmatu paraugu tekstā — ieteicamās amatpersonas firmā ir norādītas abu rokasgrāmatu 6. lappusē);

• nosakiet atbildību par visām firmai piemērojamajām kvalitātes kontroles funkcijām;

• atlasiet pamatprincipus (ja tādi ir piedāvāti) vai pielāgojiet tos atbilstoši vajadzībām;

• nodrošiniet, lai darba uzdevumu veidnes būtu atjauninātas atbilstoši rokasgrāmatā noteiktajiem pamatprincipiem;

• nodrošiniet visu partneru piekrišanu (ja firma darbojas kā partnerība);

• iepazīstiniet ar rokasgrāmatu visus partnerus un personālu; to ieteicams darīt semināram līdzīgā gaisotnē;

• mainiet galvenes un kājenes, ievietojot tajās firmas nosaukumu un rokasgrāmatas sagatavošanas datumu; (šis datums jāmaina ik pēc katra nākamā atjauninājuma);

• firmas jauno darbinieku profesionālās orientācijas kontekstā nodrošiniet jaunos darbiniekus ar rokasgrāmatu un pēc tam veiciet iztaujāšanu, lai noskaidrotu, vai rokasgrāmata ir izskatīta un izprasta;

• pārbaudiet un atjauniniet rokasgrāmatu ikreiz, kad tiek izstrādāti jauni standarti vai firmas pamatprincipi (šo uzdevumu ieteicams veikt vismaz reizi gadā).

Ielāgojiet, ka individuāli praktizējoša grāmatveža gadījumā rokasgrāmatas paraugā ar jēdzienu ”personāls“ ir apzīmēti darbinieki, kas veic tehniska rakstura uzdevumus saistībā ar darba uzdevumiem, nodrošinot atbalstu atsevišķi praktizējošajam grāmatvedim. Tādējādi šis jēdziens neattiecas uz personāla darbiniekiem, kas veic administratīva rakstura darbības un darbības, kam nav tehnisks raksturs.


XIII

Ievads

Firmas izstrādāto kvalitātes kontroles pamatprincipu un procedūru raksturs, apjoms un dokumentēšana ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp no firmas lieluma un rakstura, kā arī to no saimnieciskās darbības raksturlielumiem. Lai pamatprincipi un procedūras būtu efektīvas, tām nav jābūt laikietilpīgām vai sarežģītām. Mazā firmā viena persona var veikt lielāko daļu funkciju, kas nepieciešamas kvalitātes kontroles sistēmas ieviešanai; vai arī firma var izmantot ārpus firmas esoša kvalificēta speciālista pakalpojumus.

Šajā rokasgrāmatā iekļauta problēmu analīze, ko var izmantot apmācības un pārrunu materiālu pamatā.

Ievads problēmas analīzē

Problēmas analīze ir izstrādāta līdztekus rokasgrāmatai, un tās mērķis ir uzskatāmi attēlot, kā praksē piemērojami atsevišķi kvalitātes kontroles sistēmas elementi. Zemāk raksturota fiktīva individuāli praktizējoša grāmatvedības firma “M&M un biedri”. Tālāk esošajās sadaļās sniegti komentāri saistībā ar problēmas analīzi, lai uzskatāmi attēlotu koncepciju īstenošanu praksē.

Brīdinājums lasītājiem! Šis problēmas analīzes piemērs ir pilnībā ilustratīvs. Dati, analīze un komentāri neatspoguļo visus apstākļus un apsvērumus, kas firmai jāizvērtē konkrētajos apstākļos. Kā visos gadījumos, partneriem un personālam profesionāli jāizvērtē situācija.

M.M. un biedri

Vispārīgā informācija

Māris Mēnestiņš ir individuāli praktizējošs grāmatvedis, kas ir izveidojis firmu “ M.M. un biedri”, kurā ir četri darbinieki. Firma veikusi daudzus pārbaudes uzdevumus (dažus no tiem ģimenes locekļu vai tuvu draugu uzdevumā), vairākas nelielas revīzijas un trīs vidēja lieluma revīzijas. Galvenie revīzijas klienti ir pansionāts, vietējās pašvaldības aģentūra un pilsētas lielākais motociklu izplatīšanas uzņēmums. Vietējās pašvaldības aģentūrai pēdējā laikā ir bijusi negatīva publicitāte saistībā ar vadošo amatpersonu apsūdzībām korupcijā. Māris pazīst šīs amatpersonas daudzus gadus, un domā, ka apsūdzībām nav pamata. Pansionāts gandrīz gada garumā nav samaksājis par pagājušā gada revīzijas pakalpojumiem, un firmai drīzumā ir jāsaved šī joma kārtībā.

Māris, kuram ir 48 gadi, nodibināja savu praksi 1990. gadā, un tajā bija vienīgais darbinieks. 18 gadu garumā firma pakāpeniski paplašinājās. Māris ir dinamiska rakstura persona, kas rūpējas, lai biroja vide būtu interesanta. Ja dzirdami joki, parasti Māris ir notikumu centrā. Viņš ir teicams pārdevējs un reklamē savu firmu, kur vien var. Māris labi pelna, un nedomā par pensionēšanās plāniem. Uzņēmuma M&M darbinieki ir Diāna Saulīte, kura firmā strādā trīs gadus un cer nākamgad iegūt profesionāla grāmatveža kvalifikāciju, tehniskais grāmatvedis Jānis Zvaigznīte un divi jauni darbinieki — studenti, kas nesen sākuši studijas profesionālas grāmatvedības programmā. Jānim ir vienu gadu ilga pieredze, un viņš sāka strādāt firmā pirms četriem mēnešiem. Viņa aizrautība kompensē pieredzes trūkumu. Diāna pastāvīgi atgādina Jānim uzdot klientam vairāk jautājumu un rūpīgāk dokumentēt darba procesu. Dažkārt Jānis nav failā piefiksējis galvenos jautājumus, un Diānai ir nācies atgriezties pie klienta, lai iegūtu papildinformāciju.

Kā daudzi praktizējoši grāmatveži, arī Māris nekad neatsakās no jauniem klientiem; dažkārt pat no tādiem, kuriem ir apšaubāma reputācija. Viņš uzskata, ka ikvienam ir tiesības saņemt profesionālus pakalpojumus. Nesen Māris sāka darbu ar revīzijas klientu Marku Šķērīti. Markam pieder vietējais restorāns, kurā tiekas sabiedrības locekļi ar apšaubāmu reputāciju. Markam ir bijušas arī problēmas ar nodokļu iestādēm, kā


XIV

rezultātā viņš ir saņēmis sodus, maksājis soda naudas un vienreiz pat ir bijis ieslodzīts cietumā. Diāna ne īpaši priecājas par gaidāmo revīziju un darba vidi, kādā viņai nāksies strādāt.

Neskatoties uz firmas mazo izmēru un Māra zināmā mērā nevērīgo attieksmi pret pamatprincipu izstrādi, firma nav saņēmusi sūdzības un pretenzijas, un lielākā daļa klientu uzskata, ka ir apmierināti ar firmas sniegtajiem pakalpojumiem.

Firmas plānošanas process

Firmas plānošanas process sastāv no vienas dienas, ko Māris pavada, pārskatot iepriekšējā gada rezultātus un sagatavojot vienkāršu budžetu. Parasti budžetu veido pagājušā gada rādītāji, kas ir koriģēti atbilstoši zināmajiem klientu ieguvumiem un zaudējumiem. Tajā aplūkotas arī kapitāla prasības, personāla izmaksas un biroja izdevumi. Pārējie pilsēta darbojošies konkurenti veic mazāku skaitu revīziju un pārbaudes uzdevumu, un Māris šo faktoru uzskata par iespēju palielināt savu apliecinājumu tirgus daļu. Viņš ir domājis par iespēju reģistrēt savu uzņēmumu regulatora datu bāzē, lai varētu veikt biržā reģistrētu uzņēmumu revīzijas. Parasti Māris pārrunā firmas ieņēmumu plānu ar Diānu, un viņi kopā plāno personāla un citus resursus, piemēram, nosaka aprīkojuma un mēbeļu vajadzības nākamajam gadam.

Personāls

Personāla atlases process ir neformāls. Kad kāds no darbiniekiem paziņo par aiziešanu no darba, Māris ievieto sludinājumu vietējā avīzē vai pārskata no darba meklētājiem saņemtos pieteikumus. Kad kandidāts ir atrasts, Māris viņu intervē un pēc tam pieņem lēmumu. Māris cenšas pārbaudīt kandidātu norādītās atsauces un kvalifikāciju, tomēr dažkārt spiediens, ko rada tikšanās ar klientiem un darba uzdevumi, viņam šo procesu neļauj pabeigt pilnībā. Diāna palīdz Mārim risināt ar personāla plānošanu saistītos jautājumus, un meklē darbu darbiniekiem, kas konkrētajā brīdī nav nodarbināti.

Jaunākie darbinieki firmā neuzkavējas ilgi, tāpēc Māris nevēlas ieguldīt līdzekļus un laiku viņu apmācībā. Turklāt viņš uzskata, ka vislabākā apmācība ir “apmācība darbā”. Viņš ne pārāk bieži izvērtē darba izpildes kvalitāti, un katru darbinieka failā reģistrē tikai dažas piezīmes, izņemot nodokļu atskaitēm nepieciešamo personisko informāciju, kas nepieciešama gada ieņēmumu pārskatu sagatavošanai.

Profesionālie standarti

Māris raizējas par jaunajiem neatkarības nosacījumiem. Viņš baidās, ka tie varētu traucēt viņam veikt atsevišķus apliecinājuma uzdevumus. Piemēram, kad Diāna jautāja Mārim par firmas neatkarību saistībā ar jaunu revīzijas klientu ”Lieliskie lata veikali“ (uzņēmums daļēji pieder Māra brāļasievai), viņš atbildēja: "Es gandrīz nepazīstu šo sievieti. Nav nekāda riska.”

Māris nodarbojas ar klientu vadību un piesaisti, tāpēc viņš nav nodrošinājis atbilstību jaunajiem profesionālajiem standartiem tādā mērā, kā viņš vēlētos. Viņš uzskata, ka strādājošiem grāmatvežiem un viņu klientiem jauno standartu apguve ir pārāk sarežģīts un laikietilpīgs process. Viņam tikko pietiek laika sekot līdzi visām nodokļu izmaiņām. Māris lielā mērā paļaujas uz to, ka Diāna nodrošinās darba uzdevumu failu atbilstību profesionālo standartu prasībām.

Māris atsakās izmantot jaunākās tehnoloģijas, tomēr pēc zināma spiediena viņš nesen iegādājās piezīmju datorus Diānas un Jāņa vajadzībām, jo viņi vēlējās sākt izmantot elektronisko darba dokumentu apstrādes programmatūru. Studenti kopīgi izmanto galda datoru. Māris apsver iespēju pievienoties vietējai mazo firmu grupai, kas nodrošina apmācību saistībā ar jaunajiem standartiem, bet viņam pagaidām nav bijis laika sazināties ar šo grupu un izvērtēt priekšrocības un izdevumus, kas saistīti ar pievienošanos šai grupai.

Pirms diviem gadiem tika veikta firmas pārbaude, un šīs pārbaudes rezultātā sniegto komentāru ietekmē uzņēmums M.M. iegādājās noteiktu bibliotēkas resursu materiālu abonementu, tostarp revīzijas un


XV

pārbaudes rokasgrāmatas abonementu, kurā iekļauti standartizētu veidņu piemēri. Neskatoties uz negatīvajiem komentāriem, Māris uzskata, ka firmas pārbaudes vienīgais mērķis ir “izkļūt sausā”, neiedziļinoties papildu procedūrās, jo tās pēc Māra viedokļa tikai aizņem personāla jau tā ierobežoto laiku, neradot maksājumu ienākumus firmai.

Plānošana un failu pārbaudes

Māris savus klientus pazīst labi, un tāpēc viņš uzskata, ka plānošanas sanāksmes ir nepieciešamas reti. Firmā vispārīgā pieeja ir rīkoties tāpat, kā pagājušajā gadā. Māris veic pats savas failu pārbaudes. Personālam, kas piedalās darba uzdevumos, Māris sniedz īsas norādes pirms darbinieki dodas pie klienta. Darba uzdevuma vēstules tiek iegūtas, tomēr esošajiem klientiem šis process parasti tiek īstenots pēc darba uzdevuma pabeigšanas. Vairākumā gadījumu tiek izmantotas standarta veidnes. No darbiniekiem tiek sagaidīts, ka viņi strādās pēc labākās sirdsapziņas, lai pabeigtu failu, un pēc tam šo failu iesniegs pārbaudei. Diāna pārbauda pati savu darbu, kā arī Jāņa un abu studentu darbu, un pēc tam attiecīgos failus iesniedz Mārim parakstīšanai. Māra temperaments nav piemērots pacietīgajam darbam, ko prasa failu pārbaude, un kļūst nervozs, ja failā ir pārāk daudz dokumentu. Viņam gribētos pavadīt vairāk laika, veicot rūpīgas pārbaudes, tomēr dažkārt dokumentu apjoms, ko darbinieki ievieto failā, padara šo procesu pārāk laikietilpīgu.

Kad Māris uzzināja par jaunajiem kvalitātes kontroles standartiem, viņš lūdza Diānai tos izvērtēt un ziņot viņam par tiem, kā arī sagatavot ieteikumus attiecībā uz firmas turpmāko rīcību. Māris izvirzīja vienu nosacījumu — izmaiņām jābūt pēc iespējas minimālām, jo noteikumu ievērošana patērē laiku, kas izmantojams peļņas gūšanai. Diānai šāda attieksme ne pārāk patīk. Viņa zina arī to, ka firmā nav iedibināts formāls process, lai noteiktu vai un kad ir jāveic darba uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaude saistībā ar konkrētu failu, un viņa zina arī to, ka šis ir tikai viens no standarta prasību komponentiem.


XVI

Terminu vārdnīca

Šajā rokasgrāmatā izmantotās definīcijas ir lietotas SGESP Kodeksā, terminu vārdnīcā un 1. SKKS (saskaņā ar Starptautisko Kvalitātes kontroles, revīzijas, pārbaudes, citu apliecinājuma un radniecīgo

pakalpojumu paziņojumu rokasgrāmatu). Gan partneriem, gan personālam ir jāpārzina šīs definīcijas.

Apliecinājuma uzdevums

Darba uzdevums, kurā profesionāls grāmatvedis sniedz atzinumu ar mērķi palielināt tādu potenciālo lietotāju pārliecību, kuri nav par aplūkojamā jautājuma novērtēšanas vai izvērtēšanas (salīdzinot ar kritērijiem) rezultātu atbildīgās personas. Aplūkojamā jautājuma novērtējuma vai izvērtēšanas rezultāts ir informācija, ko iegūst, novērtējot atbilstību kritērijiem.

Apliecinājuma uzdevuma darba grupa

a) visi apliecinājuma uzdevuma grupas dalībnieki;

b) visi pārējie firmas darbinieki, kas var tieši ietekmēt apliecinājuma uzdevuma iznākumu, tostarp:

a. personas, kas sniedz ieteikumus saistībā ar uzdevuma partnera atalgojumu vai nodrošina atbildīgā partnera tiešu uzraudzību, vadību vai citādu pārraudzību saistībā ar apliecinājuma uzdevuma izpildi;

b. personas, kas apliecinājuma uzdevuma vajadzībām sniedz konsultācijas saistībā ar tehniska rakstura vai nozarei raksturīgiem jautājumiem, transakcijām vai notikumiem; un

c. personas, kas nodrošina apliecinājuma uzdevuma kvalitātes kontroli, tostarp personas, kas veic darba uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaudi apliecinājuma uzdevuma vajadzībām.

Revidenta pieaicināts eksperts

Persona vai organizācija, kas ir specializējusies ar grāmatvedību vai revīziju nesaistītā jomā un kuras pakalpojumus šajā jomā revidents izmanto, lai iegūtu pietiekamus un atbilstīgus revīzijas pierādījumus. Revidenta pieaicināts eksperts var būt revidenta pieaicināts iekšējais eksperts (kas ir revīzijas firmas vai tīkla firmas partneris1 vai personāls, tostarp, pagaidu personāls) vai revidenta pieaicināts ārējais eksperts.

Ziņojuma datums (saistībā ar kvalitātes kontroli)

Praktizējoša grāmatveža noteikts ziņojuma datums.

Darba uzdevuma dokumentācija

Praktizējoša grāmatveža paveiktā darba, iegūto rezultātu un secinājumu reģistrs (dažkārt tiek lietoti arī termini ”darba dokumenti” vai ”dokumenti”).

Atbildīgais partneris2

1 Atbilstošos gadījumos termins “partneris” un “firma” ir attiecināms uz šā termina publiskā sektora ekvivalentiem. 2 Atbilstošos gadījumos termins “atbildīgais partneris”, “partneris” un “firma” ir attiecināms uz šā termina publiskā sektora ekvivalentiem.


XVII

Partneris vai cita persona firmā, kas ir atbildīga par revīzijas uzdevumu un tā veikšanu, kā arī par revīzijas ziņojuma parakstīšanu firmas vārdā un kuram, ja nepieciešams, profesionāla, tiesiska vai normatīva iestāde ir piešķīrusi atbilstīgas pilnvaras.

Darba uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaude

Process, kura mērķis ziņojuma datumā vai pirms šī datuma objektīvi novērtēt darba uzdevuma grupas veikto profesionālo vērtējumu un secinājumus, kas atspoguļoti ziņojumā. Darba kvalitātes kontroles pārbaude attiecas tikai uz biržā reģistrētu uzņēmumu finanšu pārskatu revīzijām un tādām revīzijām, attiecībā uz kurām firma šādu pārbaudi uzskata par nepieciešamu veikt.

Darba uzdevuma kvalitātes kontroles pārraugs

Partneris, cita persona firmā, ārēja persona ar atbilstīgu kvalifikāciju vai šādu personu grupa. Šīs personas nav darba uzdevuma grupas dalībnieki, un tām ir pietiekama un atbilstīga pieredze, lai tās varētu objektīvi izvērtēt būtiskos secinājumus un slēdzienus, kādus darba grupa izdarījusi, formulējot ziņojumu.

Darba grupa

Visi partneri un personāls, kas piedalās darba uzdevumā, kā arī visas personas, ko firma vai tīkla firma nolīgusi saistībā ar attiecīgo darba uzdevumu. Šis jēdziens neattiecas uz firmas vai tīkla firmas pieaicinātiem ārējiem ekspertiem.

Finanšu pārskati3

Strukturēts vēsturiskas finanšu informācijas izklāsts, tostarp saistītie pielikumi, kura uzdevums ir saskaņā ar finanšu ziņošanas pamatnostādņu prasībām darīt zināmus uzņēmuma ekonomiskos resursus un saistības noteiktā laika brīdī vai izmaiņas, kas tajos notikušas kādā laika posmā. Saistītajos pielikumos parasti ir sniegts nozīmīgu uzskaites pamatprincipu apkopojums un cita skaidrojoša informācija. Jēdzienu “finanšu pārskati” parasti attiecina uz finanšu pārskatu pilnu kopumu atbilstoši norādīto finanšu ziņošanas pamatnostādņu prasībām, tomēr to var attiecināt arī uz atsevišķu finanšu pārskatu.

Firma

Individuāli praktizējošs profesionāls grāmatvedis, profesionālu grāmatvežu līgumsabiedrība vai korporācija vai cita veida apvienība.

Neatkarība

a) neatkarība uzskatos — apziņas stāvoklis, kas nodrošina atzinuma sniegšanu, neietekmējoties no faktoriem, kuri varētu likt apšaubīt profesionālo vērtējumu, ļaujot rīkoties godprātīgi, objektīvi un, ievērojot profesionālo skepsi;

b) neatkarība rīcībā — izvairīšanās no faktiem un apstākļiem, kas ir tik nozīmīgi, ka zinošai trešajai pusei, kuras rīcībā būtu visa attiecīgā informācija, tostarp informācija par veiktajiem drošības

3 Saskaņā ar SGESP Kodeksa definīciju finanšu pārskats ir strukturēts vēsturiskas finanšu informācijas izklāsts, tostarp saistītie pielikumi, kura uzdevums ir saskaņā ar finanšu ziņošanas pamatnostādņu prasībām darīt zināmus uzņēmuma ekonomiskos resursus un saistības zināmā laika brīdī vai izmaiņas, kas tajos notikušas kādā laika posmā. Saistītajos pielikumos parasti ir sniegts nozīmīgu uzskaites pamatprincipu apkopojums un cita skaidrojoša informācija. Šo jēdzienu var attiecināt uz finanšu pārskatu pilnu kopumu, ka ari uz atsevišķu finanšu pārskatu, piemēram, uz bilanci vai peļņas un zaudējumu aprēķinu vai saistītajām skaidrojošajām piezīmēm.


XVIII

pasākumiem, varētu rasties pamatotas šaubas par firmas vai apliecinājuma uzdevuma grupas dalībnieka godprātību, objektivitāti vai profesionālo skepsi.

Pārbaude (saistībā ar kvalitātes kontroli)

Attiecībā uz paveiktiem darba uzdevumiem tās ir procedūras, kuru uzdevums ir nodrošināt pieradījumus tam, ka darba grupa ir ievērojusi firmas kvalitātes kontroles pamatprincipus un procedūras.

Potenciālie lietotāji

Persona, personas vai personu grupa, kuru vajadzībām praktizējošais grāmatvedis sagatavo apliecinājuma ziņojumu. Atbildīgā persona var būt kāds no potenciālajiem lietotājiem, bet ne vienīgais potenciālais lietotājs.

Galvenais revīzijas partneris

Atbildīgais partneris, par darba uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaudi atbildīgā persona, kā arī citi revīzijas partneri, ja tādi ir iekļauti darba grupā, kas pieņem atbildīgus lēmumus vai izstrādā spriedumus saistībā ar nozīmīgiem jautājumiem tādu finanšu pārskatu revīzijas gaitā, par kuriem firma sniegs atzinumu. Atkarībā no apstākļiem un attiecīgo personu lomas revīzijas uzdevumā jēdziens “citi revīzijas partneri” var attiekties, piemēram, uz revīzijas partneriem, kas ir atbildīgi par nozīmīgām filiālēm vai uzņēmuma nodaļām.

Biržā reģistrēts uzņēmums

Uzņēmums, kura akcijas, fondi vai parādi ir kotēti vai reģistrēti atzītā fondu biržā, vai tiek piedāvāti tirgū saskaņā ar fondu biržas vai tai pielīdzināmas institūcijas noteikumiem.

Uzraudzība (saistībā ar kvalitātes kontroli)

Process, kas paredz nepārtrauktu firmas kvalitātes kontroles sistēmas pārbaudi un novērtēšanu, tostarp paveikto darba uzdevumu izlases periodisku pārbaudi, lai firma gūtu pietiekamu pārliecību par to, vai tās kvalitātes kontroles sistēma darbojas efektīvi.

Firmu tīkls

Plaša firmu struktūra, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a) to mērķis ir sadarbība; un

b) to nepārprotams mērķis ir peļņas vai izmaksu sadalīšana vai tā atrodas kopējā īpašumā, kontrolē vai pārvaldībā, izmanto vienotus kvalitātes kontroles pamatprincipus un procedūras, vienotu uzņēmuma darbības stratēģiju, vienotu zīmola nosaukumu vai nozīmīgu daļu profesionālo resursus.

Tīkla firma

Firma vai uzņēmums, kas darbojas firmu tīklā.

Partneris

Jebkura persona, kas ir pilnvarota pārvaldīt firmu attiecībā uz firmas profesionālās darbības rezultātiem profesionālo pakalpojumu sniegšanas jomā.

Personāls


XIX

Partneri un personāls.

Praktizējošs grāmatvedis

Profesionāls grāmatvedis publiskā praksē.

Profesionāls grāmatvedis4

Persona, kas ir SGF dalīborganizācijas dalībnieks.

Profesionāli standarti (1. SKKS kontekstā)

SRASP izstrādātie darba uzdevumu standarti, kas definēti SRASP Priekšvārdā Starptautiskajiem Kvalitātes kontroles, revīzijas, apliecinājuma un radniecīgo pakalpojumu standartiem, un būtiskās ētikas prasības;

Publisko interešu uzņēmums

a) biržā reģistrēts uzņēmums; un

b) uzņēmums, kas i) ir likumā vai normatīvajos aktos definēts kā publisko interešu uzņēmums; vai ii) kuram ir likumā vai normatīvajos aktos noteikts pienākums veikt revīziju saskaņā ar tādiem pašiem neatkarības nosacījumiem, kādi attiecas uz biržā reģistrētiem uzņēmumiem. Šādus normatīvos aktus var izdot jebkurš attiecīgais regulators, tostarp regulators revīzijas jomā.

Publiskais sektors

Valstu valdības, reģionālās (piemēram, novada, rajona) pašvaldības, vietējās (piemēram, pilsētas) pašvaldības un saistītās valsts aģentūras (piemēram, aģentūras, padomes, komisijas un uzņēmumi).

Pietiekama pārliecība (apliecinājuma uzdevumu, tostarp revīzijas uzdevumu, un kvalitātes kontroles

izpratnē)

Augsta līmeņa, bet ne pilnīga pārliecība.

Radniecīgie pakalpojumi

Iepriekš saskaņoto procedūru un informācijas apkopošanas uzdevumi.

Būtiskās ētikas prasības

Ētikas prasības, kas jāievēro darba grupai un darba kvalitātes kontroles pārraugam. Parasti tās ir noteiktas Starptautiskās Grāmatvežu ētikas standartu valdes izdotajā Profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksa (SGESP Kodekss) A un B daļā un attiecas uz finanšu pārskatu revīziju, kā arī pastāv valstu izstrādātas prasības, kas ir ierobežojošākas.

Atbildīgā persona

Persona (vai personas), kas:

a) tiešās ziņošanas darba uzdevumā ir atbildīga par aplūkojamo jautājumu; vai

4 Saskaņā ar SGESP Kodeksa definīciju.


XX

b) uz apgalvojumu balstītā darba uzdevumā ir atbildīga par aplūkojamā jautājuma informāciju (apgalvojumu) un, iespējams, atbildīga par aplūkojamo jautājumu.

Atbildīgā persona var būt un var nebūt persona, kas nolīgst praktizējošu grāmatvedi (nolīgstošā persona).

Pārbaude (saistībā ar kvalitātes kontroli)

Citu personu paveiktā darba un izdarīto secinājumu kvalitātes izvērtēšana.

Personāls5

Speciālisti, kas nav partneri; tostarp firmas pieaicināti eksperti.

Aplūkojamā jautājuma informācija

Aplūkojamā jautājuma novērtēšanas vai izvērtēšanas rezultāts. Attiecībā uz aplūkojamā jautājuma informāciju praktizējošs grāmatvedis iegūst pietiekamus un atbilstīgus revīzijas pierādījumus, pamatojoties uz kuriem, viņš izsaka savus secinājumus apliecinājuma ziņojumā.

Pietiekami kvalificētā ārēja persona

Persona, kas nestrādā firmā un kuras spējas un kompetence ir pietiekama, lai attiecīgā persona varētu darboties kā atbildīgais partneris, piemēram, partneris citā firmā vai tādas profesionālas grāmatvedības iestādes darbinieks (ar atbilstīgu pieredzi), kuras darbinieki drīkst revidēt un pārskatīt vēsturisku finanšu informāciju un sniegt citus apliecinājuma un radniecīgos pakalpojumus, vai organizācija, kas sniedz atbilstošus kvalitātes kontroles pakalpojumus.

Personas, kam uzticēta uzņēmuma pārvalde

Personas vai organizācijas (piemēram, uzņēmuma pilnvarota persona), kam uzticēta atbildība par uzņēmuma stratēģisko virzību un saistībām attiecībā uz uzņēmuma maksātspēju. Tas attiecas arī uz finanšu ziņošanas procesa pārraudzību. Dažās jurisdikcijās atsevišķos uzņēmumos personas, kam uzticēta uzņēmuma pārvalde, var būt vadības līmeņa darbinieki, piemēram, privātā vai publiskā sektora uzņēmuma valdes locekļi vai īpašnieks-vadītājs.

Šajā rokasgrāmatā ir izmantots arī šāds termins:

Maza un vidēja firma (MVF)

Grāmatvedības prakse vai firma, kas atbilst šādiem nosacījumiem: Tās klienti lielākoties ir mazi un vidēji uzņēmumi (MVU); papildus iekšējiem tehniskajiem resursiem, kas ir ierobežoti, tiek izmantoti ārēji resursi; un firmā darbojas ierobežots speciālistu skaits. MVF definīcija dažādās jurisdikcijās var būt atšķirīga.

5 Individuāli praktizējoša grāmatveža gadījumā jēdzienu “personāls” ieteicams lietot ar nozīmi “darbinieks, kas veic tehniskus uzdevumus saistībā ar darba uzdevumiem, palīdzot individuālajam grāmatvedim”. Papildinformāciju skatiet x. lpp.


1

Vispārējais politikas paziņojums Sadaļas mērķis Galvenie atsauču avoti

Sniegt norādes attiecībā uz:

• nepieciešamību piemērot 1. SKKS un nodrošināt atbilstību attiecīgajām prasībām; un

• kvalitātes kontroles sistēmas elementiem.

1. SKKS 11. punkts; 1. SKKS 16.-17. punkts

Apskats

1. SKKS 11. punktā noteikts šādi:

11. Firmas mērķis ir iedibināt un uzturēt kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošinātu pietiekamu pārliecību par to, ka:

a) firma un tās personāls ievēro profesionālo standartu prasības, kā arī piemērojamās juridiskās un normatīvās prasības; un

b) firmas vai tās atbildīgo partneru sagatavotie ziņojumi atbilst apstākļiem.

1. SKKS 16.-17. punktā noteikts šādi:

16. Firma iedibina un uztur kvalitātes kontroles sistēmu, tostarp pamatprincipus un procedūras attiecībā uz katru no šādiem elementiem:

a) vadības atbildība par kvalitāti firmā;

b) būtiskās ētikas prasības;

c) klientu attiecību un īpašu darba uzdevumu akceptēšana un turpināšana;

d) personāls;

e) darba uzdevuma izpilde;

f) uzraudzība.

17. Firma dokumentē tās pamatprincipus un procedūras, kā arī informē par tām firmas personālu. (Skat. A2-A3 punktu.)

Firma iedibina, ievieš, nodrošina, pārrauga un veicina kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pietiekamu pārliecību par to, ka firmas personāls ievēro profesionālo standartu prasības, kā arī piemērojamās normatīvās un juridiskās prasības, un ka firmas sagatavotie darba uzdevumu ziņojumi atbilst apstākļiem.

Tāpēc firmas kvalitātes kontroles sistēmā tiek iekļauti atbilstīgi dokumentēti, ziņoti un uzraudzīti pamatprincipi un procedūras, kas vērstas uz katru no šiem elementiem:

• vadības atbildība par kvalitāti firmā;


2

• būtiskās ētikas prasības (tostarp neatkarība);

• klientu attiecību un īpašu darba uzdevumu akceptēšana un turpināšana;

• personāls;

• darba uzdevuma izpilde (tostarp darba kvalitātes kontroles pārbaude);

• uzraudzība.

Kvalitātes kontroles sistēmas pamatā ieteicams izmantot šādus principus:

• ētiska rīcība;

• neatkarība un objektivitāte;

• profesionālās kompetences uzturēšana;

• pienācīga rūpība un darba kvalitāte;

• vispārpieņemti standarti vai prakse;

• formulējumu un norāžu skaidrība;

• praktiskums un būtiskums atbilstoši ekonomiskajiem aspektiem, firmas lielumam un resursiem, kā arī klientu un firmas izmaksu/peļņas ziņā pamatoti apsvērumi;

• pamatota klientu paturēšanas politika; un

• firmas personāla izaugsmes, apmierinātības un saglabāšanas politika.

Kvalitātes kontroles sistēmā ir jāiekļauj un jāaplūko konkrētie elementi un prakses metodes, kas nodrošina atbilstību profesionālo standartu prasībām, spēkā esošajām juridiskajām un normatīvajām prasībām, kā arī SGESP Kodeksa prasībām6.

Firmas vispārējā politikas paziņojuma ievadā firma var iekļaut arī savu misijas paziņojumu. Firma var arī identificēt savus mērķus un precizēt organizatorisko struktūru.

Visu partneru un personāla vispārējie pienākumi un atbildība

Visi partneri un personāls ir dažādās pakāpēs atbildīgi par firmas kvalitātes kontroles pamatprincipu un procedūru īstenošanu.

Konsultējoties ar visiem partneriem un personālu, firma var identificēt vispārējās vērtības, kādas tā vēlas īstenot, un iekļaut tās savā kvalitātes kontroles rokasgrāmatā. Šīs vērtības var attiekties uz pakalpojumu kvalitāti, savlaicīgu un atbilstīgu saziņu ar klientiem, kā arī uz koleģiālas, profesionālas attieksmes ievērošanu firmā, balstoties uz godprātības, rūpības un konsultēšanās principiem.

6 Vai dalīborganizācijas izstrādāts ētikas kodekss.


3

Ir svarīgi, lai personāls firmas iekšējo kultūru uzskatītu par tādu, kurā tiek atbalstīta kvalitatīva izpilde un darbs. Personāls ir skaidri jāinformē par šo misiju, izmantojot visus saziņas līdzekļus, piemēram, misijas paziņojumu un firmas mērķus, iekšējo un ārējo apmācību un pārrunas ar firmas partneriem.

Piemēram, firma var pilnībā pārbaudīt pašreiz ievēroto praksi, tādējādi rosinot partnerus un personālu ievērot šādus kvalitātes kontroles pamatnostādnes un pamatprincipus:

• ētiskas rīcības un pakalpojumu kvalitātes izvirzīšana par galveno prioritāti; komerciāli apsvērumi nedrīkstētu mazināt paveiktā darba kvalitāti;

• SGESP Kodeksa prasību izskatīšana, izpratnes gūšana par tām un to ievērošana7;

• izpratnes gūšana par firmas un personāla pienākumu identificēt, skaidrot un dokumentēt apdraudējumu neatkarības principa ievērošanai, kā arī par procesu, kādā reaģēt uz identificētajiem riskiem un pārvaldīt tos;

• izvairīšanās no apstākļiem, kuros varētu rasties šaubas par neatkarību;

• nepārtrauktas profesionālas izaugsmes prasību nodrošināšana, tostarp to apliecinošu ierakstu uzturēšana;

• sekošana jaunākajām tendencēm profesijā, atbilstības nodrošināšana piemērojamajām finanšu ziņošanas pamatnostādnēm un apliecinājuma standartiem (piemēram, SFZS, SRS), praksei informācijas atklāšanas un grāmatvedības jomā, kvalitātes kontroles prasībām, firmas standartiem, kā arī citām nozares kontekstā būtiskajām un klienta noteiktajām prasībām;

• atsaucīga rīcība, sniedzot palīdzību citiem partneriem un personālam, ja šāda palīdzība ir nepieciešama un tiek lūgta, lai palīdzētu citiem apgūt iemaņas, daloties ar zināšanām un pieredzi, kā arī, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti;

• laika reģistru aizpildīšana (regulāri ievadot datus firmas laika un uzskaites sistēmās), lai varētu izsekot un reģistrēt darba uzdevumā pavadīto laiku un birojā veiktās aktivitātes (gan tās, par kurām piestāda rēķinu klientam, gan arī tās, par kurām rēķinu nepiestāda);

• biroja un datoru aprīkojuma (tostarp tīkla un saziņas resursu), kā arī citu koplietojamo aktīvu drošība un pareiza lietošana, tostarp firmas tehnoloģisko resursu izmantošana tikai attiecīgiem darba mērķiem atbilstoši ētikas, klienta konfidencialitātes un privātuma prasībām;

• firmas un klientu datu, biznesa un klientu informācijas, kā arī personiskās informācijas drošības un pilnīgas konfidencialitātes nodrošināšana;

• firmā ģenerētās elektroniskās informācijas par klientu vai firmu glabāšana firmas tīklā, ievērojot attiecīgas informācijas glabāšanas procedūras (ja tādas ir spēkā);

• partnera vai vadītāja informēšana par jebkādiem novērojumiem saistībā ar nozīmīgiem firmas kvalitātes kontroles prasību, ētikas normu pārkāpumiem, tostarp par gadījumiem, kad nav nodrošināta neatkarība, konfidencialitātes vai tiek neatbilstīgi izmantoti firmas resursi (tostarp tīmeklis un e-pasta sistēma);



4

• ierakstu reģistrēšana un uzturēšana attiecībā uz visiem nozīmīgajiem saziņas gadījumiem ar klientiem gadījumos, kad tiek sniegti vai pieprasīti profesionāli ieteikumi;

• datu reģistrēšana un uzturēšana saistībā ar jebkādām nozīmīgām konsultācijām, pārrunām, analīzi, risinājumiem un secinājumiem, kas izdarīti saistībā ar neatkarības apdraudējuma pārvaldību, sarežģītiem vai pretrunīgiem jautājumiem, atšķirīgiem viedokļiem un interešu konfliktiem; un

• firmas standarta prakses īstenošana attiecībā uz darba laiku, apmeklējumu, administrēšanu, tikšanos termiņu noteikšanu un kvalitātes kontroli.

Mazāku firmu gadījumā, firmas var šādu pārbaudi uzticēt veikt ārējam pakalpojumu sniedzējam.

NODERĪGI IETEIKUMI

Sasauciet visus partnerus un personālu uz stratēģisku sanāksmi. Kopā definējiet misijas paziņojumu un firmas mērķus. Nosakiet, kā tos varētu sasniegt. Pārskatiet organizatorisko shēmu, lai pārliecinātos, vai pašreizējā struktūra ir pietiekama, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

Misijas paziņojums

Vadības pienākumi

Firmas mērķi

Organizatoriskā struktūra


5

1. Vadības atbildība par kvalitāti firmā Sadaļas mērķis Galvenie atsauču avoti

Raksturot firmas pienākumu veicināt tādu iekšējo kultūru, kas vērsta uz kvalitātes kontroles principu īstenošanu.

1. SKKS; 18.-19. punkts

1.1 Apskats


18. Firma iedibina pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir veicināt tādu iekšējo kultūru, kurā kvalitāte tiek atzīta par būtisku elementu darba uzdevumu izpildes gaitā. Šādos pamatprincipos un procedūrās ir noteikts firmas galvenā izpilddirektora (vai līdzvērtīga līmeņa amatpersonas) vai, ja nepieciešams, firmas partneru valdes (vai līdzvērtīga līmeņa struktūras) pienākums uzņemties galīgo atbildību par firmas kvalitātes kontroles sistēmu. (Skat. A4-A5 punktu.)

19. Firma iedibina pamatprincipus un procedūras, kurās noteikts, ka ikviena persona vai personas, kurām attiecīgais firmas galvenais izpilddirektors vai partneru valde ir piešķīrusi operatīvā līmeņa atbildību par firmas kvalitātes kontroles sistēmu, ir jābūt ar pietiekamu un atbilstīgu pieredzi un spējām, kā arī nepieciešamajām pilnvarām, lai varētu uzņemties šādu atbildību. (Skat. A6 punktu.)

1.2 Gaisotne uzņēmuma vadībā

Par visiem galvenajiem jautājumiem saistībā ar firmu un tās profesionālo praksi lemj partneris (partneri). Partneru attieksme, rīcība un sazināšanas ar personālu nosaka “gaisotni uzņēmuma vadībā”8. Šai gaisotnei ir jābūt tādai, lai tiktu nodrošināts nepārprotams atbalsts darba kvalitātei un kvalitātes kontroles kultūrai.

Partneri ir atbildīgi par kvalitātes kontroles kultūras iedibināšanu un veicināšanu firmā, kā arī par kvalitātes kontroles rokasgrāmatas un citu praktisko palīglīdzekļu un norāžu izstrādi un uzturēšanu, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu darba kvalitāti. Partneru apņemšanās nodrošināt šos mērķus ir obligāts priekšnosacījums, lai firma varētu veiksmīgi nodrošināt un uzturēt kvalitātes kontroli.

Partneru pienākums ir noteikt firmas saimnieciskās darbības un ziņošanas struktūru. Turklāt partneriem ik gadu vai ik pēc cita periodiska laika posma ir jānorīko kāds no partneriem vai cits kvalificēts personāla darbinieks, kas būtu atbildīgs par kvalitātes kontroles sistēmas elementiem.

Ideālā gadījumā personai, kas uzņemas noteiktu atbildību un pienākumus, vajadzētu būt personai ar augstāko kvalifikāciju un pieredzi gan profesionālajā, gan normatīvajā jomā. Viens partneris var uzņemties atbildību par vairākām funkcijām, ja vien tiek nodrošināts visu funkciju pārklājums. Šādas funkcijas var būt biroja vadība, neatkarība, interešu konflikti, konfidencialitāte, kvalitātes kontrole, informācijas tehnoloģijas un personāls. Attiecīgajiem pienākumiem loģiskā secībā tiek piešķirtas pilnvaras izstrādāt un īstenot atbilstošus pamatprincipus un procedūras.

Norīkotajam partnerim tiek piešķirta galējā atbildība par attiecīgo jomu, un viņš par to atskaitās firmā atbilstoši firmas vispārējā politikas paziņojumam par kvalitātes kontroli, kvalitātes kontroles rokasgrāmatas un partnerības līgumu nosacījumiem.

8 Papildinformāciju par to, kā veidot ”gaisotni uzņēmuma vadībā“, skatiet SGF publikācijā “Gaisotne uzņēmuma vadībā un revīzijas kvalitāte”, ko var lejupielādēt bez maksas no SGF tīmekļa vietnes http://web.ifac.org/publications/forum-of-firms.


6

Norīkotie partneri drīkst uzticēt konkrētas funkcijas un pilnvaras citiem vadošajiem personāla darbiniekiem, tomēr viņiem ir galīgā atbildība par savām pārraudzības jomām.

Neatkarīgi no tā, kas ir norīkota par kvalitātes kontroles sistēmu atbildīgā persona, partneriem jānodrošina, lai komerciāli apsvērumi negūtu virsroku pār vadības pienākumu nodrošināt darba kvalitāti; lai izpildes novērtēšanas, atalgojuma un profesionālās karjeras veicināšanas sistēma būtu saistīta ar darba kvalitātes izšķirošo lomu; un lai būtu nodrošināti pietiekami resursi kvalitātes kontroles pamatprincipu un procedūru izstrādei, dokumentēšanai un atbalstam.

NODERĪGI IETEIKUMI

Regulārās personāla sanāksmēs ieteicams atgādināt visiem partneriem un personālam par pienākumu ievērot firmas kvalitātes kontroles pamatprincipus un procedūras, kā arī izmantot visus pieejamos rīkus, lai palīdzētu darba grupām ievērot šīs prasības. Aiciniet sniegt komentārus un ieteikumus darba uzlabošanai un atliciniet laiku jautājumiem. Šādās sanāksmēs var arī paziņot par atzinības un atlīdzības veidiem, kādi ir pieejami partneriem un personālam, kas konsekventi ievēro firmas kvalitātes kontroles sistēmas prasības.

Vadības atbildības piramīda

Problēmas analīze — gaisotne uzņēmuma vadībā

Papildinformāciju par problēmas analīzi skatiet rokasgrāmatas sadaļā „Ievads problēmas analīzē".

M.M. un biedri

Māra pienākums ir nodrošināt kvalitātes kontroles kultūru firmā. Tomēr viņam par šo pienākumu ir

Vadības atbildība

Uz kvalitāti vērsta iekšējā kultūra

Par kvalitātes kontroli atbildīgās personas noteikšana

Attieksmes, kurā tiek akcentēta kvalitātes kontroles nozīmība, un informācijas par to iestrādāšana visos firmas saziņas kanālos


7

divējādas domas, ko pierāda viņa nevēlēšanās izstrādāt formālus studentu un tehnisko darbinieku profesionālās izaugsmes plānus, kā arī tas, ka personāls netiek aicināts piedalīties firmas misijas paziņojuma un sasniedzamo mērķu izstrādē.

Ikgada plānošana (kas parasti aizņem vienu dienu gadā) nesniedz skaidru priekšstatu par to, kādus mērķus firmai Māris vēlas noteikt, kā arī netiek apsvērti ar firmas klientiem saistītie riski un pašreizējā personāla kompetence. Ir skaidrs, ka gadījumā, ja kas atgadītos ar Māri, firma nonāktu lielās grūtībās. Pašlaik nav neviena darbinieka, kas Māra prombūtnes laikā firmā varētu uzņemties vadības līmeņa atbildību.

Lai gan Māris interesējas par mārketingu un ir kompetents šajā jomā, firmā nav infrastruktūras, kas veicinātu firmas izaugsmi tirgū. Māris visdrīzāk akceptētu jaunus, lielāka riska darba uzdevumus, cenšoties veikt revīzijas biržā reģistrētu uzņēmumu vajadzībām. Tomēr nepieciešams veltīt laiku tam, lai pamatīgi izvērtētu firmas iespējas un nodrošinātu, ka tiek apmierinātas šādu klientu vajadzības.

Māris ir piesardzīgs attiecībā uz jaunākajām SGESP Kodeksā noteiktajām prasībām, uz ko norāda viņa norādes Diānai par minimālām izmaiņām. Viņš nemeklē jaunas iespējas uzlabot kvalitātes kontroles sistēmu efektivitāti un lietderīgumu.

Viņš arī neuzskata, ka reputācija, ko nodrošina augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšana, profesionālai grāmatvedības firmai varētu kalpot kā galvenais mārketinga faktors.

Ar savu rīcību viņš personālam nerāda pareizu paraugu, un tas neveicina tādas kultūras iedibināšanu, kurā tiek ievērotas ētikas normas. Nav zināms, vai personālam ir pieejams SGESP Kodeksa jaunākais izdevums, lai personāls varētu iepazīties ar jaunāko informāciju par ētikas normām.

Kad Māris sazinās ar personālu, viņš rūpējas tikai par to, lai būtu izpildītas minimālās prasības, kādām firmai jāatbilst, lai izturētu kvalitātes kontroles pārbaudi, tādējādi netieši norādot, ka kvalitāte nav prioritāte. Šāds uzstādījums mazina firmas personāla vēlmi sniegt ieteikumus procesu uzlabošanai, jo viņiem tiek uzsvērts, ka apjoms (rēķini) ir svarīgāki nekā kvalitāte (standartu prasību izpilde).

Principā Māris nenodrošina atbilstību 1. SKKS 18.-19. punkta prasībām.

Mārim vajadzētu iegādāties vienkāršu kvalitātes kontroles rokasgrāmatu un modificēt to atbilstoši firmas vajadzībām. Šajā procesā būtu lietderīgi konsultēties ar Diānu, kas ir darbiniece ar lielāko pieredzi. Māris varētu firmā organizēt jaunās instrukcijas prezentāciju, prezentējot to pats vai pieaicinot vieslektoru.

Māris varētu izmantot ārējā konsultanta pakalpojumus, lai uzzinātu, kā vislabāk ieviest nepieciešamās izmaiņas formas procesos, vienlaikus nodrošinot pietiekamu peļņu. Šīm vajadzībām varētu būt nepieciešams lielākā mērā izmantot tehnoloģijas vai pārbaudīt firmas mazāk ienesīgo klientu daļu. Māris varētu arī apsvērt iespēju zināmu daļu atbildības par firmas kvalitātes kontroli piešķirt Diānai.


8

2. Būtiskās ētikas prasības Sadaļas mērķis Galvenie atsauču avoti

Sniegt norādījumus par profesionālās ētikas pamatprincipiem.

1. SKKS 20.-25. punkts

2.1 Apskats


20. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamu pārliecību par to, ka firma un tās personāls ievēro būtiskās ētikas prasības. (Skat. A7-A10 punktu.)

Ētikas prasībām atbilstoša rīcība ir pamats veiksmīgai darbībai ilgtermiņā. Profesionālu grāmatvežu profesionālās ētikas pamatprincipi ir šādi:

• godprātība;

• objektivitāte;

• profesionāla kompetence un pienācīga rūpība;

• konfidencialitāte; un

• profesionāla rīcība.

Ētikas principi nosaka, kādās situācijās teikt “Nē!” un kad pārtraukt attiecības ar klientu, personālu vai pat ar partneri.

Partneriem ieteicams standarta prakses ietvaros dalīties ar informāciju par darbībām, ko viņi veic saistībā ar firmu un tās klientiem. Regulāra sazināšanās darba gaitā, tostarp regulāri ieplānotas partneru tikšanās, kā arī skaidri noteikti pamatprincipi attiecībā uz konsultēšanos par riskantiem vai pretrunīgiem jautājumiem palīdz nodrošināt to, ka ikviens partneris ir informēts par citu partneru aktivitātēm.

Situācijās, kad pretrunas novērst izrādās pārāk grūti, kārtību, kādā risināmi strīdi un izbeidzamas partneru attiecības parasti nosaka rakstiskos partnerības līgumos.

Neatkarīgi no tā, var firmā rodas vai nerodas problēmas saistībā ar kādu partneru vai personāla ētiku, firmā ir jānosaka ētikas prasību pārkāpumu izskatīšanas process.

2.2 Neatkarība

1. SKKS 21.-25. punktā sacīts šādi:

21. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamu pārliecību par to, ka firma un tās personāls un, ja nepieciešams, citas personas (tostarp, tīkla firmu personāls), kam ir pienākums ievērot neatkarības principu, nodrošina neatkarību atbilstoši būtiskām ētikas prasībām. Šādi pamatprincipi un procedūras nodrošina, ka firma: (Skat. A10. punktu.)

c) paziņo par neatkarības prasībām personālam un, ja nepieciešams, citām personām, uz kurām šādas


9

prasības attiecas;

d) paziņo par neatkarības prasībām personālam un, ja nepieciešams, citām personām, uz kurām šādas prasības attiecas

22. Šādi pamatprincipi un procedūras nosaka šādus pienākumus: (Skat. A10. punktu.)

a) atbildīgajam partnerim ir firmai jāsniedz būtiskā informācija par klientu darba uzdevumiem, tostarp par sniegto pakalpojumu apjomu, lai firma varētu novērtēt vispārējo ietekmi, ja tāda pastāv, uz neatkarības nodrošināšanu;

b) personālam ir nekavējoties jāziņo firmai par apstākļiem un attiecībām, kas varētu radīt apdraudējumu neatkarības principa ievērošanai, lai firma varētu atbilstīgi rīkoties; un

c) attiecīgajam personālam ir jāapkopo būtiskā informāciju un jāziņo par to, lai:

i) firma un personāls varētu savlaicīgi noteikt, vai tiek nodrošināta neatkarība;

ii) firma varētu uzturēt un atjaunināt reģistru saistībā ar neatkarības nodrošināšanu; un

iii) firma varētu atbilstīgi rīkoties saistībā ar tādu identificēto apdraudējumu neatkarības principu ievērošanai, kas pārsniedz pieļaujamo līmeni.

23. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamu pārliecību par to, ka firma ir informēta par gadījumiem, kad nav nodrošināta neatkarība, un spēj atbilstīgi rīkoties, lai šādas situācijas novērstu. Pamatprincipos un procedūrās ir noteikti šādi pienākumi: (skat. A10 punktu)

a) personālam ir savlaicīgi jāziņo firmai par zināmiem gadījumiem, kas nav nodrošināta neatkarība;

b) firmai ir savlaicīgi jāziņo par identificētajiem gadījumiem, kad nav nodrošināta neatkarība, šādām personām:

i) atbildīgajam partnerim, kam firmā ir noteikts pienākums novērst attiecīgo pārkāpumu; un

ii) citam firmas un, ja nepieciešams, tīkla firmu, personālam un personām, kam ir jāievēro neatkarība un atbilstīgi jārīkojas; un

c) nekavējoties jāziņo firmai un, ja nepieciešams, atbildīgajam partnerim vai citām apakšpunktā 23. b) ii) norādītajām personām par darbībām, kas veiktas, novēršot pārkāpumu, lai firma varētu konstatēt, vai nepieciešama turpmāka rīcība.

24. Vismaz reizi gadā viss firmas personāls, kam atbilstoši būtiskajām ētikas prasībām ir jāievēro neatkarība, sniedz firmai rakstisku apliecinājumu par neatkarības pamatprincipu un procedūru ievērošanu. (Skat. A10-A11 punktu.)

25. Firma izstrādā pamatprincipus un procedūras, kas nosaka (skat. A10. punktu):

a) kritērijus, pēc kuriem vadoties, var noteikt, vai ir jāveic drošības pasākumi ar familiaritāti saistīta apdraudējuma samazināšanai līdz pieņemamam līmenim, kāds var rasties, ja apliecinājuma uzdevumā ilglaicīgi piedalās vieni un tie paši vadošie darbinieki; un

b) biržā reģistrētu uzņēmumu finanšu pārskatu revīzijas gadījumā prasību veikt atbildīgā partnera un


10

personu, kas atbildīgas par darba kvalitātes kontroles pārbaudi, periodisku nomaiņu un, ja nepieciešams, citu personu, kas atbilst periodiskas nomaiņas kritērijiem, nomaiņu atbilstoši būtiskajām ētikas prasībām. (Skat. A12-A17 punktu.)

Profesionālu grāmatvežu neatkarība un objektivitāte ir obligāti priekšnosacījumi uzticamu apliecinājuma pakalpojumu sniegšanai.

SGESP Kodeksā ir raksturoti īpaši apstākļi un attiecības, kuros var rasties apdraudējums neatkarības principa ievērošanai darba uzdevuma gaitā, un sniegti drošības pasākumu piemēri, ko varētu veikt, lai novērstu šādu apdraudējumu. SGESP Kodeksā ir raksturotas arī situācijas, kurās nav iespējams veikt drošības pasākumus apdraudējuma novēršanai, un tāpēc ir jāizvairās no attiecīgo apstākļu rašanās vai attiecību izveides.

Firmas pamatprincipos jānosaka prasība gūt izpratni un darba gaitā nepieciešamās zināšanas par šīm prasībām, lai nodrošinātu to izpildi. Apdraudējumu iedala šādās kategorijās:

a) personiskās intereses — finansiālas vai citas intereses, kas varētu neatbilstīgi ietekmēt profesionāla grāmatveža spiedumu vai rīcību;

b) personiskais izvērtējums — iespējamība, ka profesionāls grāmatvedis varētu neatbilstīgi izvērtēt iepriekš izdarīto spriedumu vai sniegto pakalpojumu rezultātus, ko nodrošinājis attiecīgais profesionālais grāmatvedis vai cita persona profesionālā grāmatveža firmā vai darba devēja organizācijā, un paļauties uz attiecīgajiem rezultātiem, izstrādājot spriedumu konkrētā darba uzdevuma kontekstā;

c) aizstāvība — iespējamība, ka profesionāls grāmatvedis varētu aizstāvēt klienta vai darba devēja nostāju tādā mērā, ka rodas šaubas par profesionālā grāmatveža objektivitāti;

d) familiaritāte — iespējamība, ka profesionālajam grāmatvedim ir izveidojušās tādas ilgtermiņa attiecības vai tik ciešas attiecības ar klientu vai darba devēju, ka profesionālais grāmatvedis ir pārāk pretimnākošs attiecīgo personu interesēm vai iecietīgs pret darba rezultātiem; un

e) ietekmēšana — iespējamība, ka profesionālā grāmatveža objektivitāti varētu traucēt faktisks vai iespējams spiediens, tostarp centieni pārlieku ietekmēt profesionālā grāmatveža viedokli.

Detalizēti drošības pasākumu, ko var veikt attiecībā uz šāda veida apdraudējumu, piemēri ir iekļauti SGESP Kodeksa B daļā. Neatkarīgi no drošības pasākumiem, kādus varētu apsvērt un veikt konkrētos gadījumos, visiem partneriem un personālam jāpārzina SGESP Kodeksā noteiktie aizliegumi, īpaši tie, kas iekļauti kodeksa 290. sadaļā9 un 291. sadaļā10.

Neatkarīgi no tā, vai konkrēts darbinieks darbojas kā profesionāls speciālists, visiem apliecinājuma darba grupas dalībniekiem ir jānodrošina neatkarība no apliecinājuma klientiem gan uzskatos, gan rīcībā.

Neatkarības prasības ir noteiktas šādos dokumentos:

• SGESP Kodeksā, īpaši 290. un 291. sadaļā;

• 1. SKKS; un

9 Piezīme. 290. un 291. sadaļā noteiktās pārskatītās prasības stājas spēkā 2011. gada 1. janvārī. 10 Skat. 9. piezīmi iepriekš.


11

• jebkādās papildu, vietēja mēroga prasībās.

Ja apdraudējumu neatkarībai nevar novērst vai samazināt līdz pieņemamam līmenim, veicot atbilstīgus drošības pasākumus, firmā jāpārtrauc apdraudējumu izraisošās darbības, līdzdalība vai attiecības vai arī jāatsakās no darba uzdevuma akceptēšanas vai turpināšanas.

Par neatkarības prasību neievērošanas gadījumiem jāziņo firmai. Firmā šim mērķim jānosaka atbilstošs partneris vai personāla darbinieks.

2.2.1 Pienākumi — firma

Firmas pienākums ir izstrādāt, ieviest, uzraudzīt un īstenot pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir palīdzēt visiem partneriem un personālam gūt izpratni par apdraudējumu neatkarībai, identificēt, dokumentēt un pārvaldīt šādu apdraudējumu, kā arī novērst neatkarības prasības pārkāpumus.

Lai firma varētu izpildīt šo prasību, firmā ieteicams:

• firmas vispārējā politikas paziņojumā norādīt personāla darbinieku, kuriem uzticēta galējā atbildība par tāda apdraudējuma neatkarībai novēršanu, kurš nav pienācīgi novērsts vai samazināts līdz pieņemamam līmenim, apliecinājuma uzdevuma darba grupai veicot drošības pasākumus;

• noteikt personāla darbiniekus, kuru pienākums (konsultējoties ar citiem) ir firmas vārdā pieņemt galīgo lēmumu jebkādos ar neatkarību saistītos jautājumos, tostarp jautājumos saistībā ar:

o atteikšanos no konkrēta darba uzdevuma vai klienta attiecību izbeigšanu;

o norādīto drošības pasākumu, darbību un procedūru noteikšanu un īstenošanu, lai atbilstīgi novērstu apdraudējumu;

o neizskatīto apliecinājuma darba grupas dalībnieku (vai citu partneru vai personāla) iesniegto ziņojumu par neatkarības pārkāpumiem uzklausīšanu un izskatīšanu;

o ikviena nozīmīgā ar neatkarību saistītā jautājuma izskatīšanas gaitas un atrisinājuma atbilstīgu dokumentēšanu;

o sankciju noteikšanu prasību neievērošanas gadījumos;

o profilaktisku plānošanas pasākumu ieviešanu un dalību tajos ar mērķi nepieļaut iespējamu apdraudējumu neatkarībai un pārvaldīt to;

o papildu konsultēšanos, ja nepieciešams;

o tādu pamatprincipu noteikšanu un uzturēšanu, kuros noteikts visu partneru un personāla pienākums pārskatīt savu situāciju un ziņot firmai par jebkādu apdraudējumu neatkarībai.

Ja firma identificē apdraudējumu neatkarības principa ievērošanai, kas pārsniedz pieņemamo līmeni, un pieņem lēmumu akceptēt vai turpināt apliecinājuma uzdevumu, šāds lēmums ir jādokumentē. Dokumentos ir jāraksturo identificētais apdraudējums un drošības pasākumi, kas ir veikti, lai to novērstu vai samazinātu līdz pieņemamam līmenim.

Firmai ieteicams arī noteikt atbildīgo personu par datu bāzes uzturēšanu, kurā norādīti visi klienti, saistībā ar kuriem ir jānodrošina neatkarība un kuros aizliegts veikt ieguldījumus. Publisko interešu uzņēmumu


12

gadījumā attiecīgajā datu bāzē ir jāiekļauj arī radniecīgie uzņēmumi. Ir jānodrošina, lai šai datu bāzei ērti varētu piekļūt visi partneri un personāls.

Ja tīkls atbilst noteiktiem kritērijiem, firmas var tikt uzskatītas par tīkla firmām, un visām šādām tīkla firmām ir jāievēro neatkarība no tīkla firmu revīzijas un pārbaudes klientiem visā tīklā. Šāds kritērijs ir saistīts ar vienota zīmola nosaukuma lietošanu. Ja revīzijas vai pārbaudes ziņojums tiek parakstīts ar tīkla zīmola nosaukumu un apvienība ir struktūra, kuras mērķis ir tās dalībnieku sadarbība, attiecīgās firmas tiek uzskatītas par tīkla firmām un tām ir jānodrošina neatkarība no pārējiem tīkla firmu revīzijas un pārbaudes klientiem, pat ja visas tīkla firmas darbojas kā atsevišķas un nodalītas juridiskās personas.

Ja tīkls atbilst noteiktiem kritērijiem, firmas var tikt uzskatītas par tīkla firmām, un visām šādām tīkla firmām ir jāievēro neatkarība no tīkla firmu revīzijas un pārbaudes klientiem visā tīklā. Lai noteiktu, vai firma uzskatāma par tīkla firmu, skatiet SGESP Kodeksa 290. sadaļas 13.-24. punktā sniegto informāciju.

2.2.2 Pienākumi — partneri un personāls

Visiem partneriem un personālam ir jābūt zināšanām un izpratnei par SGESP Kodeksa 290. un 291. sadaļā, 1. SKKS 20.-25. punktā un, personām, kas ir iesaistītas revīzijas darbā, par 220. SRS 11. punktā noteiktajām prasībām. Visiem apliecinājuma darba grupas dalībniekiem ir jānodrošina ikdiena apliecinājuma uzdevuma un sagatavotā ziņojuma atbilstība SGESP Kodeksā noteiktajām neatkarības prasībām.

Firma no visiem partneriem un personāla, kam saskaņā ar būtiskajām ētikas prasībām ir pienākums nodrošināt neatkarību, iegūst rakstisku apliecinājumu, kurā partneri un personāls apliecina, ka izprot un ievēro firmas neatkarības pamatprincipus un procedūras. Šāds apliecinājums sniedzams vismaz reizi gadā (papīra vai elektroniskā formātā). Ieteicams šādu ikgada procesu papildināt ar SGESP Kodeksa 290. un 291. sadaļā noteikto pārbaudi, kuras mērķis ir noteikt, vai firmas pamatprincipi atbilst jaunākajām prasībām.

Partneru un personāla neatkarības apliecinājuma veidlapa ir iekļauta A pielikumā. Šis dokuments pielāgojams atbilstoši firmas pamatprincipiem neatkarības jomā.

Atbildīgajam partnerim ieteicams arī iegūt partneru un personāla, kas iesaistīts apliecinājuma uzdevumos, apstiprinājumu tam, ka viņi ir nodrošinājuši neatkarību no klienta un darba uzdevuma vai ir ziņojuši atbildīgajam partnerim par jebkādu faktisko vai iespējamo apdraudējumu neatkarības principa nodrošināšanai, lai varētu veikt atbilstīgus drošības pasākumus, kuru mērķis ir novērst apdraudējumu vai samazināt to līdz pieņemamam līmenim.

Firmās ir jāiedibina pamatprincipi un procedūras, saskaņā ar kurām, personālam ir savlaicīgi jāziņo firmai par neatkarības prasības neievērošanas gadījumiem, tostarp, nosakot, ka darba uzdevumā iesaistītajiem partneriem un personālam ir pienākums ziņot atbildīgajam partnerim par gadījumiem, kad attiecīgajā laika periodā kāds no apliecinājuma uzdevuma grupas dalībniekiem ir sniedzis jebkādus pakalpojumus, kas nav atļauti saskaņā ar

SGESP Kodeksa 290. un/vai 291. sadaļas vai citu normatīvo dokumentu prasībām, kā rezultātā firma, iespējams, nevar turpināt apliecinājuma uzdevumu.

Firma var aicināt apliecinājuma darba grupas dalībniekus (tostarp atbildīgo partneri) veikt nepieciešamās darbības, lai novērstu vai līdz pieņemamam līmenim samazinātu jebkādu apdraudējumu neatkarībai, veicot attiecīgus drošības pasākumus. Šādas darbības var būt:


13

• izstāšanās no darba grupas;

• konkrētu darba uzdevuma gaitā veicamo darbību vai pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana vai izmaiņu veikšana tajos;

• atteikšanās no finansiālās vai īpašumtiesību līdzdalības;

• liegšana attiecīgajam apliecinājuma darba grupas dalībniekam piedalīties nozīmīgu lēmumu pieņemšanā saistībā ar attiecīgo darba uzdevumu;

• personisko vai biznesa attiecību pārtraukšana ar klientiem vai šādu attiecību rakstura mainīšana;

• darba iesniegšana papildu pārbaudei, ko veic citi partneri vai personāls; un

• citu apstākļiem atbilstošu pasākumu veikšana.

Svarīgi ņemt vērā to, ka ar familiaritāti saistīts apdraudējums var rasties, ja apliecinājuma uzdevumā ilglaicīgi piedalās vieni un tie paši vadošie darbinieki. Firmai ieteicams plānot šādus gadījumus un noteikt drošības pasākumus atbilstoši konkrētajam apdraudējumam.

Firmai ir jānosaka partneru un personāla pienākums informēt konkrētus personāla darbiniekus visās situācijās, kad radušās ar ētikas principiem, tostarp neatkarību saistītas problēmas, saistībā ar kurām nepieciešams veikt papildu konsultācijas un pārrunas, lai tās novērstu. Ja partnerus un personālu neapmierina tas, kā tiek atrisināts ar neatkarības apdraudējumu saistīts jautājums, ieteicams par šo jautājumu informēt firmas augstāko vadību.

2.2.3 Vadošo personāla darbinieku ilglaicīga dalība (tostarp partneru periodiska nomaiņa) publisko

interešu uzņēmumu revīzijas uzdevumos

SGESP Kodeksa 290. sadaļā ir noteiktas prasības saistībā ar vadošo personāla darbinieku ilglaicīgu dalību publisko interešu uzņēmumu revīzijas uzdevumos.

Saskaņā ar punktu 290.151 gadījumos, kad revīzijas klients ir publisko interešu uzņēmums un noteikta persona ir darbojusies kā galvenais revīzijas partneris septiņu gadu laika posmā, attiecīgā persona uz diviem gadiem pārtrauc dalību darba uzdevumā. Par galvenajiem revīzijas partneriem tiek uzskatītas šādas personas: atbildīgais partneris, persona, kas ir atbildīga par darba kvalitātes kontroles pārbaudi, un citi partneri, ja tādi piedalās darba uzdevumā, kas ir atbildīgi par galveno lēmumu pieņemšanu vai spriedumu izstrādi nozīmīgos jautājumos saistībā ar revīziju.

Tomēr retos gadījumos risinājums var būt nedaudz elastīgāks — gadījumos, kad rodas neparedzēti apstākļi ārpus firmas kontroles vai attiecīgās personas dalība revīzijas uzdevumā ir īpaši būtiska, lai nodrošinātu revīzijas darba kvalitāti, kā tas ir, piemēram, gadījumā, kad revīzijas klienta struktūrā notiek liela mēroga izmaiņas, kas sakrīt ar partnera periodisko nomaiņu, vai plānotais atbildīgais partneris ir nopietni slims. Apstākļiem, kādos periodiskā nomaiņa nav ieteicama vai nav nepieciešama, ir jābūt pārliecinošiem. Ja persona netiek nomainīta pēc iepriekš noteikta laika posma, jāveic līdzvērtīgi drošības pasākumi, lai līdz pieņemamam līmenim samazinātu jebkāda veida apdraudējumu. Šādi drošības pasākumi var būt papildu ārēja vai iekšēja profesionāla grāmatveža pieaicināšana, kas nav saistīts ar konkrēto revīzijas grupu, lai pārbaudītu paveikto darbu vai sniegtu cita veida ieteikumus.

Apliecinājuma darba grupas neatkarības izvērtēšana ir klientu akceptēšanas un attiecību turpināšanas procedūru būtiska sastāvdaļa. Ja kādai personai ir noteikta atbildība par ētikas jomu firmā un šāda


14

izvērtējuma rezultātā tiek secināts, ka ir jāveic kāda darba grupas dalībnieka periodiska nomaiņa, ieteicams informēt attiecīgo personu.

Pēc konkrēto apstākļu izvērtēšanas un konsultēšanās ar citiem partneriem firmai ieteicams pēc iespējas ātrāk rakstiskā veidā informēt klientu par tās lēmumu (tādējādi nodrošinot faila atbilstīgu dokumentēšanu).

Lai nodrošinātu atbilstību periodiskās nomaiņas prasībai, individuāli praktizējoši grāmatveži var apsvērt iespēju savstarpēji vienoties par to, ka viņi cits cita vajadzībām nodrošina darba kvalitātes kontroles pārbaudi vai citus darba uzdevuma pakalpojumus, vai arī atbildību par šīm funkcijām var dalīt praktizējošu grāmatvežu grupa. Praktizējošajiem grāmatvežiem, kas noslēdz šādu vienošanos, tā atbilstīgi jādokumentē, kā arī jāveic izmaiņas katra klienta darba uzdevuma vēstulē, lai pareizi tiktu dokumentētas par apliecinājuma ziņojumu atbildīgās personas katrā periodā.

Tomēr individuāli praktizējoša grāmatveža gadījumā periodiska nomaiņa ne vienmēr ir iespējama. Saskaņā ar SGESP Kodeksa (290.155 punkts) nosacījumiem gadījumos, kad šādos apstākļos neatkarīgs regulators attiecīgajā jurisdikcijā ir piešķīris atbrīvojumu no periodiskas nomaiņas pienākuma, persona var turpināt darboties kā galvenais revīzijas partneris ilgāk nekā septiņus gadus ar nosacījumu, ka neatkarīgais regulators ir norādījis alternatīvus drošības pasākumus, piemēram, regulāru neatkarīgas ārējas pārbaudes veikšanu.

2.2.4 Personāla periodiska nomaiņa uzņēmumos, kas nav publisko interešu uzņēmumi

Ja periodiska nomaiņa jāveic uzņēmumā, kas nav publisko interešu uzņēmums, par neatkarības prasības ievērošanu atbildīgais partneris vai personāla darbinieks nosaka, kura persona aizstās pašreizējo darbinieku, nosakot, cik ilgi nomainītā persona nepiedalīsies attiecīgā uzņēmuma revīzijas uzdevumos, kā arī nosakot citus drošības pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību būtiskajām ētikas prasībām.

2.3 Interešu konflikts

Interešu konflikts var rasties dažādos apstākļos, piemēram, ja partneris vai darbinieks pārstāv divu klientu intereses saistībā ar vienu un to pašu darījumu, kur viens klients ir pircējs un otrs ir pārdevējs, vai arī palīdz klientam pieņemt darbā vadošu darbinieku, zinot, ka uz šo amatu kandidē kāda firmas darbinieka radinieks.

SGESP Kodeksa 220. sadaļā ir noteiktas prasības saistībā ar interesēm, ietekmi un attiecībām, kas var izraisīt interešu konfliktus. Partneriem un personālam nedrīkst būt nekādas ar klienta uzņēmuma darījumiem saistītas intereses, ietekme vai attiecības, kas varētu radīt šaubas par profesionālo spriedumu vai objektivitāti.

2.3.1 Interešu konflikts — firma

Firmas pienākums ir izstrādāt, ieviest, izpildīt, īstenot un uzraudzīt praktiskās metodes un procedūras, kuru mērķis ir palīdzēt partneriem un personālas izprast, identificēt, dokumentēt un reaģēt uz interešu konfliktu, kā arī noteikt atbilstīgu tā risinājumu.

Atbildību par to, lai faktisku un iespējamu interešu konflikta gadījumā tiktu izpildītas atbilstīgas procedūras, ieteicams piešķirt personai, kurai ir uzticētā galējā atbildība par ētikas jautājumiem firmā.

Pēc konsultēšanās ar citiem partneriem un personālu, par ētikas jautājumiem firmā atbildīgā persona pieņem palīgo lēmumu saistībā ar jebkura interešu konflikta risinājumu, kas var būt šāds:


15

• profilaktisku plānošanas pasākumu ierosināšana un dalība tajos ar mērķi palīdzēt novērst interešu konfliktu rašanos iespējamās interešu konfliktu situācijās;

• darbību un procedūru noteikšana un ieviešana ar mērķi risināt konflikta situāciju, aizsargāt konfidenciālu un klientam raksturīgu informāciju, kā arī nodrošināt, lai tiktu iegūtas atbilstīgas atļaujas un sniegti atbilstīgi skaidrojumi, kad tiek pieņemts lēmums attiecīgi rīkoties;

• procesa, veikto drošības pasākumu un pieņemto lēmumu vai ieteikumu pareiza dokumentēšana;

• pakalpojuma, darba uzdevuma vai konkrētas darbības noraidīšana vai pārtraukšana; un

• partneriem un personālam noteikto disciplināro procedūru un sankciju par prasību neievērošanu administrēšana.

2.3.2 Interešu konflikti — partneri un personāls

Saskaņā ar SGESP Kodeksa nosacījumiem partneri un personāls nedrīkst izmantot klienta informāciju personiska labuma gūšanai, un veic pamatotas darbības, lai identificētu apstākļus, kas varētu izraisīt interešu konfliktus. Tas jādara ar pienācīgu rūpību, atbilstoši firmas pamatprincipiem un, ja nepieciešams, ieteicams pārrunāt konkrētos apstākļus ar personu, kas firmā ir atbildīga par ētikas jautājumiem, lai noteiktu, kā rīkoties konkrētajā situācijā, un izvērtētu, vai nepieciešams atteikties no attiecīgā pakalpojuma.

Ja tiek identificēts konflikts vai iespējams konflikts, partneri vai personāls neveic nekādas darbības un nesniedz nekādus ieteikumus vai komentārus, kamēr nav rūpīgi pārbaudīti fakti un konkrētās situācijas apstākļi. Ja kādai personai firmā ir piešķirta atbildība par ētikas jautājumiem, ieteicams iegūt attiecīgās personas apliecinājumu tam, ka ir veikti visi nepieciešamie drošības pasākumi un sniegti nepieciešamie paziņojumi, un drīkst rīkoties. Ieteicams arī pilnībā dokumentēt lēmumu saistībā ar rīcību vai ieteikumu sniegšanu konkrētajos apstākļos.

Atkarībā no konflikta pamatā esošajiem apstākļiem parasti ir jāveic kāda no šādām darbībām:

• jāpaziņo klientam par firmas biznesa interesēm vai darbībām, kas var izraisīt konfliktu;

• jāpaziņo visām attiecīgajām pusēm, ka firma darbojas divu vai vairāku pušu interesēs saistībā ar jautājumu, kurā attiecīgo pušu intereses konfliktē;

• jāpaziņo klientam, ka partneri vai personāls, sniedzot piedāvātos pakalpojumus, nedarbojas viena klienta ekskluzīvās interesēs.

Jebkurā no trim gadījumiem ir jāsaņem klienta piekrišana turpmākai darbībai.

Ja firma nolemj akceptēt vai turpināt darba uzdevumu, partneriem vai personālam ieteicams darba uzdevuma failā dokumentēt identificētās pretrunas, un parasti to dara akceptēšanas un turpināšanas vai plānošanas sadaļā. Šeit var iekļaut jebkādu saraksti vai pārrunas saistībā ar konflikta raksturu, kā arī konsultēšanās procesu ar citām personām, izdarītos secinājumus, veiktos drošības pasākumus un procedūras, kas veiktas, reaģējot uz konflikta situāciju.

Ja jānodrošina iekšējā konfidencialitāte, iespējams, ir jāierobežo citu partneru un personāla piekļuve informācijai, izmantojot ugunsmūrus, fiziskos, personāla, failu un informācijas drošības līdzekļus, īpašus informācijas neizpaušanas līgumus vai, veicot failu vai datu piekļuves segregāciju un bloķēšanu. Ja šie pasākumi ir ieviesti, tie ir jāievēro bez izņēmuma visiem partneriem un personālam, uz kuriem šie pasākumi attiecas. Ja partneri vai personāls nav pārliecināts par saviem pienākumiem attiecībā uz faktiska


16

vai iespējama konflikta izvērtēšanu, ieteicams pārrunāt situāciju ar citu personālu, kas nav iesaistīts konkrētajā situācijā, un lūgt palīdzību izvērtējuma veikšanā. Ja kādai personai ir piešķirta atbildība par ētikas jautājumiem firmā un konfliktsituācija ir nozīmīga vai īpaši jutīga, ieteicams lūgt šai personai izskatīt attiecīgo jautājumu.

Ja partneri vai personāls zina, ka citas personas (apzināti vai neapzināti) rīkojas pretēji firmas pamatprincipiem vai noteikumiem, kas ir spēkā darba uzdevumos (izņemot, ja gadījums ir nebūtisks vai tāds, kam nav seku), ieteicams šo jautājumu nekavējoties pārrunāt ar personu, kas firmā ir atbildīga par ētikas jautājumiem. Ja par ētikas jautājumiem atbildīgais personāls attiecīgo jautājumu pienācīgi neatrisina, ieteicams to pārrunāt ar firmas augstākajām amatpersonām.

NODERĪGI IETEIKUMI

Lai pārbaudītu, vai pastāv interešu konflikts, var uzdot divus jautājumus.

1) Konkrētajos apstākļos, ja viena puse gūst labumu, vai otra puse noteikti vai visdrīzāk cietīs zaudējumus?

2) Vai mēs (partneri, personāls vai firma) gūsim labumu, izmantojot konfidenciālo informāciju?

Kā papildu apsvērumu var ņemt vērā publisko reakciju konkrētajos apstākļos.

2.4 Konfidencialitāte

Visiem partneriem un personālam jāaizsargā un jānodrošina tādas klienta informācijas konfidencialitāte, kurai jābūt konfidenciālai un aizsargātai atbilstoši likumu un normatīvo aktu prasībām, SGESP Kodeksa 140. sadaļas nosacījumiem, firmas pamatprincipiem un konkrētām klienta sniegtajām norādēm vai līgumu nosacījumiem.

Darba uzdevuma laikā iegūto klienta informāciju un jebkādu personisko informāciju drīkst izmantot un izpaust tikai atbilstoši šādas informācijas iegūšanas mērķim.

Personisku un klienta informāciju ieteicams glabāt tikai atbilstoši firmas informācijas piekļuves un glabāšanas pamatprincipiem (skatīt 7.5 sadaļu). Dokumenti jāglabā failā tādā laika posmā, kāds noteikts profesionālajās, normatīvajās un juridiskajās prasībās.

Firmā ieteicams izstrādāt pamatprincipus, kas nosaka prasību precīzi, pilnīgi un pēc iespējams aktuāli atainot personisko un klienta informāciju.

Turklāt firmā ieteicams izstrādāt pamatprincipus, kas ļauj (pēc attiecīgas autorizēšanas) pēc pieprasījuma informēt personu vai klientu par personiskās informācijas vai norādītas līdzvērtīgas biznesa informācijas esamību, lietojumu un izpaušanu, kā arī (ja nepieciešams) piešķirt piekļuvi šai informācijai.

2.4.1 Konfidencialitāte — firma

Firmai ir jāpilda tās tiesiskie, profesionālie un pārstāvības pienākumi, kas noteikti konfidencialitāti reglamentējošajos likumos (ja tādi ir spēkā) un SGESP Kodeksa 140. sadaļā. Šīs prasības var aptvert arī tajā valstī spēkā esošās juridiskās privātuma normas, kurā firma darbojas, kā arī to valstu normas, kurā firma sniedz pakalpojumus.

Firmai jānodrošina šo pienākumu izpilde tālāk norādītajos veidos.


17

Tiek norīkota persona, kurai piešķirta galējā atbildība par firmas kontrolē esošās klientu personiskās informācijas aizsardzības normu ieviešanu, ievērošanu un īstenošanu un klienta konfidencialitātes nodrošināšanu. Šai personai tiek piešķirtas galējās pilnvaras pieņemt lēmumus situācijās, kas ir saistītas ar privātumu un klientu konfidencialitāti.

Firma informē par tās pamatprincipiem un nodrošina piekļuvi informācijai par norādījumiem, noteikumiem un interpretācijām kvalitātes kontroles rokasgrāmatā, citos firmas dokumentos (piemēram, apmācību materiālos), kā arī elektroniskā veidā, lai iepazīstinātu visus parterus un personālu ar prasībām un aspektiem privātuma un klientu konfidencialitātes jomā.

Firmas pamatprincipos ir ieteicams noteikt prasību izmantot nozares standarta tehnoloģiju, tostarp ugunsmūrus, programmatūru un aparatūru, kā arī datu pārraides un glabāšanas procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt faila informācijas aizsardzību, glabāšanu, kārtošanu un atjaunošanu, kā arī aizsardzību no nesankcionētas piekļuves vai neatbilstīga lietojuma (gan iekšēji, gan ārēji).

Firmas pamatprincipos ieteicams arī noteikt prasības attiecībā uz iekšējā un ārējā faila apstrādes un glabāšanas procedūrām un līdzekļiem, kuru mērķis ir nodrošināt faila informācijas aizsardzību, glabāšanu, kārtošanu un atjaunošanu, kā arī aizsardzību no nesankcionētas piekļuves vai neatbilstīga lietojuma (gan iekšēji, gan ārēji).

Firma var pieprasīt visiem darbiniekiem, uzsākot darba attiecības, parakstīt vienošanos par konfidencialitāti, un šo dokumentu var glabāt darbinieka personiskajā lietā. Ikvienam darbiniekam ir jāpārzina firmas pamatprincipi attiecībā uz konfidencialitāti un jāievēro tie. Šādas izpratnes apliecinājums ir darbinieka paraksts uz firmas konfidencialitātes līguma. Šādu apliecinājumu ieteicams atjaunoti iegūt vismaz reizi gadā, lai tas kalpotu kā atgādinājums par šo prasību.

Konfidencialitātes paziņojuma paraugs, ko firmas var izmantot kā veidni, iekļauts B pielikumā.

NODERĪGI IETEIKUMI

Firma var visiem partneriem un personālam nodrošināt vienkāršu piekļuvi resursiem, kas veicina ētikas normu ievērošanu. Šādi resursi var būt SGESP Kodeksa11 jaunākais izdevums un citi atbilstoši dokumenti (piemēram, apmācību materiāli, kuros aplūkotas ētikas normas). Šos resursus ieteicams iekļaut firmas resursu un izpētes bibliotēkā.

Problēmas analīze — ētikas prasības


M.M. un biedri

Māra pienākums ir izstrādāt pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamu pārliecību par to, ka firma un tās personāls ievēro atbilstīgās ētikas prasības. Tomēr, kad Diāna vēlējās aprunāties ar Māri par bažām, kas viņai radušās saistībā ar revīzijas veikšanu uzņēmumā, kurš daļēji pieder viņa brāļasievai, viņš par šo jautājumu nevēlējās runāt. Firmā nav izstrādāta apmācības programma ētikas



18

jomā, tostarp attiecībā uz neatkarības un interešu konfliktu jautājumiem. Nav zināms, vai šāda rakstura jautājumi tiek sistemātiski apsvērti katrā darba uzdevumā.

Vai Māris identificē un novērtē apstākļus un attiecības, kas varētu radīt apdraudējumu neatkarības principa ievērošanai, un attiecīgi rīkojas, lai apdraudējumu novērstu vai samazinātu līdz pieņemamam līmenim, veicot nepieciešamos drošības pasākumus?

Iedomāsimies revīzijas uzdevumu, kas tiek veikts uzņēmumā „Lieliskie lata veikali". Kāda veida apdraudējumu varat identificēt? Kā jūs domājat, kāda veida apdraudējums varētu rasties vietējās pašvaldības aģentūras, pansionāta un vietējā restorāna gadījumā?

Māris nenodrošina atbilstību 1. SKKS 20.-25. punkta prasībām.

Māris varētu veicināt 1. SKKS un SGESP Kodeksā noteikto ētikas prasību ievērošanu, izstrādājot kontroles kvalitātes rokasgrāmatu un apmācot personālu šajā jomā, kā norādīts iepriekš.

Mārim vajadzētu iegūt Starptautisko kvalitātes kontroles, revīzijas, pārbaudes, citu apliecinājuma un

radniecīgo pakalpojumu paziņojumu rokasgrāmatas jaunāko izdevumu, kurā sniegta detalizēta informācija par jaunākajiem paziņojumiem ētikas jomā, un šīs prasības būtu jāiestrādā firmas pamatprincipos un procedūrās.

Turklāt klientu attiecību akceptēšanas un turpināšanas procedūrās jāparedz neatkarības izvērtējuma veikšana, tostarp apdraudējuma identificēšana un attiecīgu drošības pasākumu veikšana. Ir jāpielieto konkrēti rīki (piemēram, partneru un personāla neatkarības apliecinājums, kas atrodams A pielikumā), lai firma spēj ik gadu nodrošināt rakstisku apliecinājumu tam, ka viss personāls ievēro pamatprincipus un procedūras neatkarības jomā.


19

3. Klientu attiecību un īpašu darba uzdevumu akceptēšana un turpināšana Sadaļas mērķis Galvenie atsauču avoti

Sniegt norādījumus attiecībā uz klienta attiecību akceptēšanas un turpināšanas pamatprincipu un procedūru izstrādi.


3.1 Apskats

SKKS 26.-28. punktā noteikts šādi:

26. Firma izstrādā pamatprincipus un procedūras, kas nosaka klientu attiecību un īpašu darba uzdevumu akceptēšanas un turpināšanas kārtību un kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamu pārliecību par to, ka firma uzņemas un turpina tikai tādas attiecības un darba uzdevumus, attiecībā uz kuriem:

a) firmas kompetence, spējas, laiks un resursi ir pietiekami, lai veiktu darba uzdevumu; (skat. A18, A23 punktu)

b) firma spēj nodrošināt atbilstību būtiskajām ētikas prasībām; un

c) firma ir izvērtējusi klienta godprātību, un firmas rīcībā nav informācijas, kas liktu to apšaubīt. (Skat. A19-A20, A23 punktu.)

27. Šādi pamatprincipi un procedūras nosaka šādus pienākumus:

a) firmas pienākumu iegūt atbilstoši apstākļiem nepieciešamo informāciju pirms jauna klienta darba uzdevuma akceptēšanas un pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai turpināt esošu darba uzdevumu vai akceptēt jau esoša klienta piedāvātu jaunu darba uzdevumu; (skat. A21, A23 punktu)

b) ja jauna vai esoša klienta piedāvātā darba uzdevuma akceptēšanas procesā tiek identificēts interešu konflikts, firmas pienākums ir noteikt to, vai attiecīgo darba uzdevumu drīkst akceptēt;

c) ja ir identificētas problēmas un firma nolemj akceptēt vai turpināt klientu attiecības vai konkrētu darba uzdevumu, firmas pienākums ir dokumentēt to, kā problēmas novērstas.

28. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras attiecībā uz darba uzdevuma un klientu attiecību turpināšanu apstākļos, kad firma ir ieguvusi informāciju, kuru, zinot iepriekš, firma atteiktos no darba uzdevuma. Šādu pamatprincipu un procedūru kontekstā firma novērtē:

a) firmas profesionālos un juridiskos pienākumus atbilstoši apstākļiem, tostarp to, vai firmai ir pienākums ziņot personai vai personām, kuru labā tiek veikts darba uzdevums, vai noteiktos gadījumos reglamentējošām iestādēm; un

b) iespējamību atteikties no darba uzdevuma vai gan no darba uzdevuma, gan no klientu attiecībām. (Skat. A22-A23 punktu.)


20

3.2 Akceptēšana un turpināšana

Nepareiza lēmuma pieņemšana saistībā ar jaunu klienta attiecību akceptēšanu vai attiecību turpināšanu ar esošu problemātisku klientu var radīt negatīvu iespaidu uz jebkuru firmu, un pat lielākā mērā tas attiecas uz mazām un vidēja lieluma firmām. Šādi klienti var ietekmēt firmas spēju pienācīgi apkalpot ienesīgākus klientus, kā arī ietekmē firmas vispārējo izaugsmi.

Tāpēc firma, kā arī partneri un personāls, drīkst akceptēt jaunus darba uzdevumus un turpināt esošus darba uzdevumus un klientu attiecības tikai pēc tam, kad atbildīgais partneris, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, ir noteicis, ka:

• ir izvērtēta klienta godprātība un nav informācijas, kas liecinātu par to, ka klients nav godprātīgs;

• firmai un darba grupai ir pietiekamas iespējas, kā arī pietiek resursu un laika, lai pabeigtu darba uzdevumu;

• firma, kā arī partneri un personāls spēj nodrošināt atbilstību būtiskajām ētikas prasībām, tostarp prasībai nodrošināt neatkarību no klienta, kas ir noteikta SGESP Kodeksa 290. un 291. sadaļā; un

• ir izpildītas firmas kvalitātes kontroles prasības.

3.2.1 Akceptēšana un turpināšana — firma

Firma izstrādā pamatprincipus un procedūras, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par to, ka tiks identificēti un izvērtēti potenciālie riska avoti saistībā ar klienta attiecību vai konkrēta darba uzdevuma akceptēšanu.

Lai šo procesu atvieglotu un nodrošinātu vidi, kurā tiek pieņemti konsekventi lēmumi, firmai ieteicams izstrādāt n/vai izmantot standartizētus, nozarē akceptētus kontrolsarakstus un/vai aptaujas veidnes, lai nodrošinātu ar akceptēšanu un turpināšanu saistīto apsvērumu konsekventu lietojumu. Šādas veidnes (tostarp plānošanas kontrolsarakstu, klienta profilu un risku izvērtējumu) var iekļaut firmas darba uzdevumu vajadzībām izmantoto standarta dokumentu plānošanas sadaļā. Personāla darbinieki šādas veidnes aizpildītu katra darba uzdevuma vajadzībām, un failu pārraugi tās pārskatītu pārbaudes gaitā.

Katrā notiekošajā darba uzdevumā ieteicams veikt dokumentētu klienta attiecību turpināšanas pārbaudi, kā arī noteikt, vai drīkst turpināt sniegt klientam pakalpojumus, pamatojoties uz iepriekš veikto darba uzdevumu, un plānot nākamo darba uzdevumu. Nosakot, vai drīkst turpināt darba uzdevumu, firma var apsvērt nozīmīgus jautājumus, kas radušies pašreizējo vai iepriekšējo darba uzdevumu laikā, kā arī noteikt, kā šie apsvērumi ietekmē klientu attiecības. Pārbaudes gaitā jāapsver arī personāla periodiskas nomaiņas prasības.

Firma dokumentē savu lēmumu un to, kā atrisināti identificētie jautājumi. Atbildīgajam partnerim ieteicams apstiprināt un parakstīt lēmumu par darba uzdevuma akceptēšanu vai turpināšanu.

Ja pēc darba uzdevuma akceptēšanas un plānošanas procesa pabeigšanas tiek identificēti ar klientu vai darba uzdevumu saistīti nozīmīgi riski, šis apstāklis jāpārrunā ar personu firmā, kurai piešķirta atbildība

Akceptēšanas vai turpināšanas procedūru veikšana (izvērtējot kompetences un profesionālās ētikas prasības)

Lēmuma pieņemšana par to, vai akceptēt darba uzdevumu (izvērtējot klienta godprātību un riskus)

Riska faktoru saraksta sastādīšana


21

par jaunu klientu apstiprināšanu vai attiecību turpināšanu ar esošajiem klientiem. Ieteicams pieprasīt oficiālu apstiprinājumu, kā arī firmai jādokumentē, kā attiecīgie jautājumi atrisināti. Ja rodas bažas saistībā ar ētikas normām, apstiprinājums jāsniedz arī personai, kas firmā atbildīga par ētikas jautājumiem.

Mazāku firmu gadījumā, ja viens partneris ir atbildīgs gan par klientu attiecību akceptēšanu, gan par ētikas jautājumiem, var ieviest pamatprincipus, kas nosaka, ka apstiprinājums jāsniedz arī otram partnerim attiecībā uz augstāka riska klientiem (riskiem, kas saistīti ar ētikas normām, interešu konfliktiem, starptautisko finanšu ziņošanas standartu prasību ievērošanu vai sadarbību ar klientu attiecībā uz SRS prasību ievērošanu u.t.t.).

NODERĪGI IETEIKUMI

Izvērtējot iespējamos ar darba uzdevumu saistītos riskus un nosakot, vai firma šādus riskus spēj efektīvi pārvaldīt, jāizvērtē šādi faktori:

• partneru un personāla kompetences atbilstība darba uzdevuma veikšanai (vai ir pietiekamas zināšanas par nozari un aplūkojamajiem jautājumiem, kā arī pieredze saistībā ar normatīvajām vai ziņošanas prasībām);

• iespēja konsultēties ar ekspertiem, kuru palīdzība būtu nepieciešama;

• par darba kvalitātes kontroles pārbaudes veikšanu (ja tāda nepieciešama) atbildīgās personas pieejamība;

• citu revidentu vai grāmatvežu pakalpojumu izmantošanas nepieciešamība (tostarp, ja nepieciešams, sadarbība ar citiem firmas birojiem vai tīkla firmām);

• iespēja nodrošināt darba uzdevuma izpildes termiņus;

• tas, vai pastāv faktiski vai iespējami interešu konflikti;

• tas, vai attiecībā uz identificēto apdraudējumu neatkarībai ir veikti drošības pasākumi vai tādus ir iespējams veikt un uzturēt, lai apdraudējumu samazinātu līdz pieņemamam līmenim;

• (potenciālā) klienta uzņēmuma vadības, kā arī personu, kam uzticēta uzņēmuma pārvalde, un personu, kuru kontrolē vai nozīmīgā ietekmē atrodas attiecīgais uzņēmums, kvalitāte, tostarp šo personu godprātība, kompetence un biznesa reputācija (jāizvērtē arī, vai uzņēmums nav iesaistīts tiesas prāvās, kā arī uzņēmuma publiskais tēls), un firmas pašreizējā un iepriekšējā pieredze darbā ar uzņēmumu;

• šādu personu un grupu attieksme pret iekšējās kontroles vidi un uzskati attiecībā uz grāmatvedības standartu agresīvu vai neatbilstīgu interpretēšanu (tostarp, izskatot jebkādus iepriekš izstrādātos ziņojumus ar iebildēm un pašus iebildumus);

• uzņēmuma saimnieciskās darbības raksturs, tostarp uzņēmuma biznesa metodes un fiskālais stāvoklis;

• tas, vai klients uz firmu izdara spiedienu piestādīt rēķinu par pēc iespējas mazāk stundām (samaksu);


22

• tas, vai firma sagaida, ka tiks noteikti jebkādi apjoma ierobežojumi;

• tas, vai pastāv norādes uz uzņēmuma dalību krimināli sodāmās darbībās; un

• tas, cik lielā mērā var paļauties uz iepriekš pieaicinātās firmas paveikto darbu, un tas, kā iepriekšējā firma sazinājusies (arī informācijas iegūšana par iemesliem, kāpēc klients atteicies no iepriekšējās firmas pakalpojumiem).

Ja pēc darba uzdevuma akceptēšanas vai turpināšanas lēmuma pieņemšanas firma iegūst informāciju, kuru zinot iepriekš, firma būtu atteikusies no darba uzdevuma, firma izvērtē, vai turpināt darba uzdevumu, un parasti konsultējas ar juristu par savu turpmāko rīcību un iespējām nodrošināt atbilstību profesionālajām, normatīvajām un juridiskajām prasībām.

Klientu attiecību akceptēšanas un turpināšanas gaitā firmām var noderēt C pielikumā sniegtās norādes, ko firma var izmantot, izstrādājot pamatprincipus un procedūras.

3.3 Jauni klientu piedāvājumi

Pirms apstiprināt jebkuru klienta piedāvājumu, iespējamais klients jānovērtē un jāsaņem oficiāls apstiprinājums.

Attiecībā uz jebkuru jaunu darba uzdevuma klientu jāveic pārbaudes process; pirms firma akceptē konkrēto darba uzdevumu, ieteicams dokumentēt pārbaudes procesu, kā arī izvērtēt ar klientu saistītos riskus.

Nosakot, vai akceptēt jauno piedāvājumu, firmai ieteicams iztaujāt personālu vai trešās personas. Iztaujāšanas gaitā var sazināties ar finanšu institūciju, ar kuru klients sadarbojas, kā arī konsultēties ar klienta juridisko padomi vai citām nozares iestādēm (atkarībā no firmas jurisdikcijā spēkā esošās likumdošanas privātuma un konfidencialitātes jomā). Firma var arī meklēt papildu informāciju, piemēram, meklējot informāciju tiešsaistē.

Kad ir pieņemts lēmums akceptēt jaunu klientu, firmai jānodrošina būtisko ētikas prasību izpilde (piemēram, jāsazinās ar iepriekšējo firmu, ja šāda prasība noteikta dalīborganizācijas ētikas kodeksā) un jāsagatavo darba uzdevuma vēstule, lai to parakstītu jaunais klients.

3.4 Atteikšanās no attiecību turpināšanas ar klientu

Firmai jādefinē process, kādā notiek atteikšanās no darba uzdevuma. Parasti šajā procesā firma:

apsver profesionālās, normatīvās un juridiskās prasības, kā arī jebkādas obligātās ziņošanas prasības, kas jāievēro;

tiekas ar klienta uzņēmuma vadību un personām, kam uzticēta uzņēmuma pārvalde, lai pārrunātu faktus un apstākļus, kas firmai likuši atteikties no darba uzdevuma; un

dokumentē nozīmīgos jautājumus, kas likuši atteikties no darba uzdevuma, tostarp jebkādu konsultēšanās procesu rezultātus, izdarītos secinājumus un šo secinājumu pamatojumu.


23

Problēmas analīze — akceptēšana un turpināšana


M.M. un biedri

Mārim ir pienākums izstrādāt klientu attiecību akceptēšanas un turpināšanas pamatprincipus un procedūras. Tas palīdzētu firmai noteikt, vai firmas esošajam personālam piemīt darba uzdevuma veikšanai nepieciešamā kompetence. Turklāt firmā ir jābūt formālai procedūrai, kā pirms jebkura darba uzdevuma sākšanas izvērtēt klienta godprātību.

Uzņēmumā M.M. un biedri šādu pamatprincipu un procedūru nav. To apliecina Māra nodoms veikt biržā reģistrētu uzņēmumu revīzijas neskatoties uz to, ka firmā ir četri darbinieki, no kuriem neviens nav profesionāls grāmatvedis. Cits piemērs ir nesen uzsāktās klientu attiecības ar apšaubāmas reputācijas uzņēmumu.

Māris vairāk pievēršas ieņēmumu ģenerēšanai, nevis efektīvu procesu iedibināšanai, kurus firmas personāls varētu vienmērīgi īstenot, gatavojoties uzsākt strādāt ar jauniem klientiem. Rezultātā pastāv iespējamība, ka firma uzņemas riskantākus darba uzdevumus, pamatojoties uz sagaidāmās samaksa apjomu nevis ievērojot profesionālo standartu prasības.

Mārim vēl ir daudz darba, lai nodrošinātu 1. SKKS 26.-28. punktā noteiktos standartus.

Firmas kvalitātes kontroles rokasgrāmatā būtu jāiekļauj pamatprincips, kas nosaka jaunu klientu izpēti, iztaujājot atsauces avotus un citas kopienā darbojošās personas, kā arī, meklējot informāciju tīmeklī. Personāla, kompetences un neatkarības aspektiem vērība jāpievērš sistemātiski, kā arī tie jāiekļauj akceptēšanas un turpināšanas aptaujas lapās un kontrolsarakstos.


24

4. Personāls Sadaļas mērķis Galvenie atsauču avoti

Sniegt norādījumus attiecībā uz efektīvu kvalitātes kontroles pamatprincipu un procedūru personāla resursu komponentiem.


4.1 Apskats


29. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamu pārliecību par to, ka:

• darba uzdevumi ir veikti saskaņā ar profesionālo standartu un spēkā esošo juridisko un normatīvo aktu prasībām; un

• firma vai atbildīgie partneri sagatavo apstākļiem atbilstīgus ziņojumus. (Skat. A24-A29 punktu.)

Ikvienas firmas labklājība ir cieši saistīta ar firmā strādājošo vai pieaicināto profesionālo personāla darbinieku skaitu un kvalitāti. Tātad firmas veiksme ir tieši saistīta ar personāla vadību.

Firmā ieteicams norīkot personu, kas ir atbildīga par visām personāla vadības funkcijām. Mazākās firmās šādas funkcijas var būt mazākā apjomā un vienkāršākas. Piemēram, izpildes novērtējumu gadījumā tā vietā, lai veiktu ilglaicīgu un formālu procedūru, izpildes vērtēšanas process var sastāvēt no ziņojuma, ko parakstījis gan pārraugs, gan personāla darbinieks.

NODERĪGI IETEIKUMI

Par personāla vadību atbildīgajai personai var piešķirt šādas funkcijas: personāla vadības pamatprincipu īstenošana;

• personāla vadības pamatprincipos nepieciešamo izmaiņu identificēšana, ko izraisa izmaiņas likumos un normatīvajos aktos, kā arī tādu izmaiņu identificēšana, kas firmai palīdzētu nodrošināt konkurētspēju;

• norādījumu sniegšana un konsultēšana par jautājumiem, kas saistīti ar personālu;

• izpildes novērtēšanas sistēmu uzturēšana;

• ieteikumu sniegšana pēc pieprasījuma attiecībā uz konkrētām, apstākļiem atbilstošām darbībām vai procedūrām (t.i., disciplīna, darbā pieņemšana);

• atbilstošas profesionālās izaugsmes plānošana;

• darbinieku personisko lietu uzturēšana (tostarp ikgada apliecinājumu par neatkarību, konfidencialitāti un profesionālās izaugsmes atskaites); un

• izaugsmes un profesionālās apmācības nodrošināšana.


25

4.2 Pieņemšana darbā un darba attiecību turpināšana

Lai nodrošinātu, ka firmai ir pietiekamas iespējas un kompetence atbilstoši klienta vajadzībām, firmai periodiski jāizvērtē savas profesionālajiem pakalpojumiem izvirzītās prasības. Firmai ieteicams veikt šādas darbības:

• detalizēti izstrādāt sagaidāmās darba uzdevuma prasības attiecībā uz katru kalendāro periodu, lai identificētu "karstākos" darba periodus un iespējamo resursu iztrūkumu;

• veikt standartizētas darba pārbaudes procedūras, kā arī dokumentēt pašu procesu;

• nodrošināt standartus, kas nosaka sākuma, vidēja un augstākā līmeņa kvalifikāciju, kā arī darbā pieņemšanas procesa gaitā kandidātiem sniegt informāciju par sagaidāmo kvalifikāciju.

Firma var izstrādāt profesionālās orientācijas materiālus un pieprasīt, lai ikviens jaunais darbinieks izskatītu profesionālās orientācijas materiālus uzreiz pēc stāšanās darbā. Profesionālās orientācijas materiālos parasti tiek iekļauta firmas pamatprincipi un procedūru rokasgrāmata, personāla darbību reglamentējošie pamatprincipi un personālam pieejamie ieguvumi, grāmatvedības un apliecinājuma rokasgrāmatas, kurās iekļautas firmā izmantojamās veidnes un veidlapas (ja tās nav pieejamas elektroniskā veidā), detalizēta informācija par apmācības programmām (ja tādas ir pieejamas) un jebkāda cita ar firmu saistīta informācija.

Firma var arī jaunajiem darbiniekiem noteikt pārbaudes periodu (piemēram, trīs līdz sešu mēnešu garumā kopš darbā pieņemšanas datuma), kā arī pēc pārbaudes perioda beigām pārbaudīt paveikto darbu. Šajā laika posmā jaunajiem darbiniekiem jānodrošina cieša uzraudzība un viņi jānodrošina ar informāciju.

Nodrošinot personāla profesionālās karjeras iespējas, firma uzlabo savu spēju paturēt darbā kompetentus speciālistus, kuri savukārt nodrošina firmas ilgtspējību un pastāvīgu izaugsmi.

Firmai ieteicams periodiski pārbaudīt darbā pieņemšanas programmas efektivitāti, kā arī izvērtēt pašreizējās resursu vajadzības, lai identificētu, vai programmā jāveic izmaiņas.

NODERĪGI IETEIKUMI

Meklējot darba kandidātus, firma:

• pārbauda izglītības un profesionālās darbības atsauksmes;

• noskaidro, ar ko kandidāts bijis nodarbināts starplaikos starp CV ierakstiem;

• izvērtē kredītsaistību un kriminālās sodāmības esamību;

• izskaidro kandidātiem firmas prasību rakstiski ik gadu un attiecībā uz katru apliecinājuma uzdevumu apliecināt savu neatkarību un to, ka nepastāv interešu konflikti; un

• informē kandidātus par prasību parakstīt paziņojumu par to, ka darbinieks izprot un ievēro firmas konfidencialitātes pamatprincipus.

Konfidencialitātes līguma paraugs, ko firmas var izmantot kā veidni, iekļauts B pielikumā.


26

Mazākām firmām var nākties sastapties ar lielākiem izaicinājumiem nekā lielām firmām, jo tās savstarpēji sacenšas par ierobežotiem resursiem, bieži vien piedāvājot mazākas personiskās karjeras iespējas, zemākas algas un labumus. Ņemot vērā šīs grūtības, jo būtiskāka mazām firmām kļūst resursu prasību plānošana (lai samazinātu personāla "izdegšanas" sindroma risku). Nosakot atalgojuma līmeņus firmā, ieteicams ņemt vērā to, kādas izmaksas radītu darbinieka aiziešana pie konkurējošā uzņēmuma.

Spējas

Profesionālā izglītība,

nepārtraukta profesionālā

izaugsme, apmācība, darba pieredze

Ētika

Izpildes vērtēšana, karjeras izaugsme,

paaugstināšana amatā un atalgojums

Kompetence Motivācija

Darba attiecību izveide un saglabāšana

Darba kvalitāte


27

4.3 Nepārtraukta profesionālā izaugsme

SGISV 7. Starptautiskajā Izglītības standartā (SIZ) "Nepārtraukta profesionālā izaugsme: programma

izglītībai un profesionālās kompetences attīstībai visa mūža garumā" ir noteikts SGF dalīborganizāciju pienākums ieviest nepārtrauktas profesionālās izaugsmes (NPI) prasību kā nosacījumu profesionālo grāmatvežu dalībai organizācijā. 8. SIZ "Kompetences prasības revīzijas speciālistiem" noteiktas kompetences prasības revīzijas speciālistiem, un SGF dalīborganizācijām ir jānodrošina šo prasību izpilde, iestrādājot tās savos pamatprincipos un procedūrās. Dažādās jurisdikcijās var būt spēkā dalīborganizāciju vai regulatoru noteiktas papildu prasības attiecībā uz nepārtrauktu profesionālo izaugsmi.

Firma var norīkot personu, kas ir atbildīga par apstiprinājuma sniegšanu personāla darbinieku profesionālajās apmācības veikšanai ārpus firmas.

Partneriem un personālam ieteicams pašiem nodrošināt personisko profesionālo izaugsmi apliecinošos dokumentus (ja nepieciešams, ievērojot firmas pamatnostādnes šajā jomā). Persona, kas firmā ir atbildīga par cilvēkresursiem, var ik gadu pārskatīt šos dokumentus attiecībā uz katru partneri vai personāla darbinieku, lai pārliecinātos, ka ir nodrošināta nepieciešamā apmācība un nepārtraukta profesionālā izaugsme, kā arī, ja nepieciešams, noteikt atbilstīgas darbības trūkumu novēršanai.

4.4 Darba grupu norīkošana


30. Firma katrā darba uzdevumā norīko atbildīgo partneri, kā arī ievieš pamatprincipus un procedūras, kas nosaka šādas prasības:

a) firma informē klienta uzņēmuma vadību un personas, kam uzticēta uzņēmuma pārvaldība, par atbildīgā partnera identitāti un lomu;

b) atbildīgajam partnerim ir jābūt pienācīgai kompetencei, spējām un pilnvarām attiecīgās lomas veikšanai; un

c) atbildīgā partnera pienākumi ir skaidri definēti, un attiecīgais partneris par tiem ir informēts. (Skat. A30 punktu.)

31. Firma arī iedibina pamatnostādnes un procedūras, kas nosaka atbilstīga personāla norīkošanu, kam piemīt nepieciešamā kompetence un spējas, lai:

a) darba uzdevumi tiktu veikti saskaņā ar profesionālo standartu un spēkā esošo juridisko un normatīvo aktu prasībām; un

b) firma vai atbildīgie partneri sagatavotu apstākļiem atbilstīgus ziņojumus. (Skat. A31 punktu.)

Ar šādu pamatnostādņu un procedūru palīdzību firma nodrošina, ka katram darba uzdevumam tiek norīkoti atbilstīgi partneri un personāls (gan individuāli, gan kopumā). Darba grupas sastāvu galvenokārt plāno atbildīgais partneris (220. SRS 14. punkts). Atbildīgajam partnerim ir arī jānodrošina, lai norīkotajām personām un darba grupai kopumā būtu nepieviešamā kompetence, lai darba uzdevums tiktu paveikts saskaņā ar profesionālo standartu un firmas kvalitātes kontroles sistēmas prasībām.

Mazās firmās šādus darba grupu norīkojumus var izstrādāt, partneriem pārrunājot turpmākos darba plānus.


28

Firmas pienākums ir nodrošināt, lai darba uzdevumā norīkotajam atbildīgajam partnerim piemistu nepieciešamās zināšanas un pietiekami laika resursi, lai viņš varētu uzņemties atbildību par darba uzdevuma veikšanu saskaņā ar profesionālajiem standartiem un piemērojamajām normatīvajām un tiesiskajām prasībām.

Atbildīgais partneris var arī plānot apmācības iespējas, ko mazāk pieredzējušiem darbiniekiem nodrošina pieredzes bagātākie darbinieki, ļaujot personālam apgūt jaunas iemaņas.

Nosakot darba uzdevumā norīkojamo personālu, īpaši jāizvērtē attiecīgo darbinieku tehniskās zināšanas, kvalifikācija un pieredze. Jāņem vērā arī attiecību ilglaicīgums ar klientu, līdzsvarojot to ar partnera periodiskas nomaiņas prasībām.

Klienta vadībai un citām par darba uzdevuma pārvaldību atbildīgajām personām ir jābūt informētām par atbildīgā partnera identitāti un lomu.

NODERĪGI IETEIKUMI

Izvērtējot kādas personas kompetenci konkrēta darba uzdevuma kontekstā, atbildīgais vai vadošais partneris var apsvērt šādus faktorus:

• izpratne par darba uzdevumu, kā arī saistībā ar šāda veida uzdevumiem gūtā pieredze un apmācība;

• izpratne par profesionālajiem standartiem, kā arī par darba uzdevumam piemērojamajām likumu un normatīvo aktu prasībām;

• tehniska rakstura zināšanas un iemaņas grāmatvedībā;

• izpratne par uzņēmuma saimniecisko darbību un zināšanas konkrētajā nozarē;

• spējas un zināšanas, kas nepieciešamas profesionālu spriedumu izdarīšanai; un

• izpratne par firmas kvalitātes kontroles sistēmu.

Ne visiem darba uzdevuma grupas dalībniekiem jābūt augsti kvalificētiem visās jomās. Personām ar zemāku kvalifikāciju tiek piešķirta zemāka līmeņa atbildība, kā arī nodrošināta papildu uzraudzība, ko veic pieredzes bagātākie personāla darbinieki.

Lai izstrādātu firmas pamatprincipus un procedūras attiecībā uz personāla darbinieku norīkošanu darba uzdevumos, kā palīglīdzekli var izmantot D pielikumu, kurā norādītas arī ieteicamās plānošanas darbības.

4.5 Kvalitātes kontroles pamatprincipu īstenošana (disciplīna)

Attiecībā uz firmas kvalitātes kontroles sistēmu jānodrošina ne tikai efektīva uzraudzība. Būtisks ir sistēmas īstenošanas process, kas paredz sekas un korektīvas darbības, kas veicamas prasību neievērošanas, ignorēšanas gadījumos, gadījumos, kad darbs veikts bez pienācīgas rūpības un vērības, nepareizi vai krāpnieciski.

Firmā var norīkot īpašu personu, kas ir atbildīga par disciplīnas jautājumiem. Korektīvās darbības parasti vislabāk noteikt un administrēt, izmantojot konsultatīvu procesu, nevis autokrātiskā veidā.


29

Šis process līdzinās procesam, kāds jāievēro atšķirīgu viedokļu gadījumā (skatīt 5.5 sadaļu). Šajā procesā ieteicams iekļaut savlaicīgas dokumentēšanas prasību, kas jāveic personai, kura firmā ir atbildīga par personāla resursiem.

Vispārīgos likumos un procedūrās nevar pilnvērtīgi aplūkot disciplīnas jautājumus un veicamās korektīvās darbības. Tāpēc firmas pamatprincipos jānosaka tikai galvenie principi un protokoli, kas nosaka rīcības gaitu gadījumos, kad konstatēti nozīmīgi disciplīnas pārkāpumi.

Meklējot un cenošoties rast savlaicīgu risinājumu, disciplīnas pārkāpumu risināšanas procesam jābūt objektīvam, rūpīgam, atvērtam un pamatotam. Tomēr firmai ir jāpilda firmas pienākums pārvaldīt riskus, uzņemties profesionālu atbildību par neatkarību, izvairīties no interešu konfliktiem un rīkoties ar profesionālu kompetenci un pienācīgu rūpību. Konstatēto disciplīnas pārkāpumu risināšanas kārtību zināmā mērā nosaka arī konkrētās firmas jurisdikcijā spēkā esošā darba likumdošana.

Gadījumos, kad firmas pamatprincipi un profesionālie noteikumi tiek pārkāpti vai netiek ievēroti nozīmīgā apmērā, apzināti vai atkārtoti, ir jārīkojas īpaši strikti. Jāveic atbilstīgas darbības, lai koriģētu partnera vai personāla darbinieka rīcību, vai arī jāpārtrauc darba attiecības ar konkrēto personu.

NODERĪGI IETEIKUMI

Veicamās korektīvās darbības ir atkarīgas no apstākļiem. Korektīvās darbības var būt šādas un ne tikai šādas:

• iesaistītās personas iztaujāšana, lai konstatētu faktus un pārrunātu cēloņus un risinājumus;

• padomu sniegšana un/vai darba pārraudzība; un

• turpmāku pārrunu veikšana, lai pārliecinātos par to, vai prasības tiek ievērotas, vai arī brīdinātu iesaistītos personāla darbiniekus par to, ka tiks veikti stingrāki drošības pasākumi, lai aizstāvētu klientu un firmas intereses; šādi drošības pasākumi var būt:

◦ rājiena izteikšana (mutiski vai rakstveidā);

◦ obligāta prasība iziet profesionālās apmācības kursus;

◦ rakstisks brīdinājums;

◦ darba attiecību pārtraukšana uz noteiktu laiku;

◦ darba attiecību izbeigšana; vai

◦ oficiāls brīdinājums, kas reģistrēts profesionālās asociācijas disciplinārajā komitejā.

4.6 Atzinība par prasību ievērošanu

Ir būtiski atbalstīt un akcentēt firmas apņemšanos nodrošināt spēcīgu un efektīvu kvalitātes kontroles sistēmu, izmantojot pozitīva atbalsta principu un izsakot atzinību par prasību ievērošanu, līderību, novatorismu, apmācību, izaugsmi un sadarbību, tostarp personisko iesaistīšanos un devumu kvalitātes kontroles, ētikas un godprātības jomā.

Darba rezultātu izvērtēšana ir viens no veidiem, kā firma var motivēt personālu turpināt profesionālo


30

izaugsmi, atbalstīt pareizu rīcību un izpildi, kā arī piedāvā iespēju sniegt konstruktīvu kritiku. Ieteicams izvērtēt ne tikai to, kādi ir bijuši darba rezultāti dažādos darba uzdevumos, bet arī to, kādas atsauksmes saņemtas no pārraugiem (vadošie darbinieki un partneri) un klientiem. Šie apstākļi tiek izvērtēti apvienojumā ar tehniskām zināšanām, analītiskām spējām un spēju izdarīt profesionālu spriedumu, saziņas veidu (gan mutiski, gan rakstiski), kā arī vadības un apmācības iemaņām.

To, kā tiek nodrošināta atbilstība firmas kvalitātes kontroles pamatprincipiem, ieteicams izvērtēt, pastāvīgi veicot atsevišķu partneru un darbinieku īpašu un vispārēju izvērtējumu un regulāri īstenojos personāla darba pārbaudes procesus.

Ieteicams noteikt iezīmes, kas darba izpildes vispārējā izvērtējumā ir svarīgākās, un tās ņemt vērā, nosakot konkrētas personas atalgojuma līmeni, piemaksas, virzību karjerā un pilnvaras firmā. Veicot šādu izvērtējumu, vissvarīgākais rādītājs ir kvalitāte.

Periodiskas darba rezultātu izvērtēšanas veids un saturs parasti ir noteikts firmas pamatprincipos. Parasti izvērtē personāla darbinieku apmācības vajadzības un profesionālās izaugsmes iespējas, nosaka mērķus, izvērtē karjeras un amatā paaugstināšanas iespējas, kā arī atalgojuma līmeni.


31

Problēmas analīze — personāls


M.M. un biedri

Māra firmas veiksmīgu darbību nākotnē lielā mērā nosaka pašlaik pieņemtie lēmumi attiecībā uz personāla resursiem. Māris varētu izmantot pieredzējuša profesionāla grāmatveža pakalpojumus, lai atrisinātu dažus ar personāla resursiem saistītus jautājumus, kuriem Mārim būtu jāpievērš uzmanība.

Pirmkārt, bažas rada firmā īstenotais personāla atlases un paturēšanas process. Nav izstrādāts neviens process, kas Mārim palīdzētu atlasīt darbiniekus, kuriem piemistu nepieciešamās zināšanas, kā arī kandidātu atlases procesā nav pienācīgi iestrādāts godprātības princips. Māris varētu izmantot profesionālas personāla atlases firmas pakalpojumus vai arī sazināties ar profesionālo asociāciju, lai noteiktu, vai tā piedāvā personāla atlases pakalpojumus.

Jāizstrādā standartizētas procedūras, ko Māris varētu izmantot, intervējot kandidātus. Tās Mārim palīdzēs iegūt informāciju, kas viņam nepieciešama, lai izdarītu pamatotus lēmumus. Turklāt būtiska nozīme ir pamatprincipiem, kas nosaka kandidātu kvalifikācijas un sniegto atsauču pārbaudi.

Māris arī nepārzina nepārtrauktas profesionālās izaugsmes prasības. Lai gan attiecībā uz pašreizējo personālu šim jautājumam nav reglamentējošs raksturs, šī prasība attiecas uz pašu Māri, kā arī ir praktiski nepieciešama Diānai un abiem pārējiem darbiniekiem. Turklāt Māris neveic personāla uzraudzību apmācības un pieredzes apmaiņas veidā, kā arī viņš neattīsta mazāk pieredzējušo darbinieku iemaņas (kas atmaksātos, jo palielinātos darba ražīgums).

Mēs nezinām, vai ir noteikta sistemātiska atbildība par personāla norīkošanu konkrētos darba uzdevumos, kā arī par to, kādas iemaņas piemīt konkrētām darba grupām. Šķiet, ka tiek ņemts vērā tikai tas, kurš no personāla darbiniekiem ir brīvs, lai gan šis ir tikai viens no faktoriem, kas jāņem vērā nosakot, kurus personāla darbiniekus iesaistīt darba uzdevumā. Vēl būtiskāk ir tas, ka netiek veikta pienācīga plānošana, uzraudzība (lielākā daļa darbinieku ir ar samērā nelielu pieredzi, un tomēr tiek sagaidīts, ka viņi tiks galā paši saviem spēkiem, bez iespējas konsultēties) un pārbaude. Diānas gadījumā konstatējām, ka viņa savu darbu pārbauda pati.

Nav oficiāla darba rezultātu novērtēšanas procesa. Rodas dabisks secinājums, ka netiek plānota personāla profesionālā izaugsme, kā arī netiek sniegti ieteikumi attiecībā uz jomām, kur iespējami uzlabojumi. Īpaši vērtīgi tas būtu Jāņa gadījumā, kura darbības nepieciešams koriģēt un sniegt ieteikumus attiecībā uz darba failu sagatavošanu, uz ko norāda iztrūkumi viņa sagatavotajos darba failu dokumentos.

Mārim ir jāatzīst, ka pienācīgi ieguldījumi darbiniekos un, iespējams, pat pieredzējušāku darbinieku pieņemšana darbā atmaksātos, jo uzlabotos firmas spējas apkalpot esošos klientus un piesaistīt jaunus klientus.

Māris varētu uzticēt personāla vadības funkciju ārējam pakalpojumu sniedzējam vai izmantot kvalificēta personāla darbinieka pakalpojumus. Jāizstrādā pamatprincipi, kas nosaka darbā pieņemšanas, apmācības, novērtēšanas, atalgojuma (tostarp atlīdzības par labu darbu) līmeņu noteikšanas, kā arī efektīvas darba uzdevumu uzraudzības kārtību, kā arī procedūras, kas veicamas, lai apliecinātu šādu pamatprincipu ievērošanu.

Šādas darbības Mārim palīdzētu nodrošināt atbilstību 1. SKKS 29.-31. punktā noteiktajām prasībām.


32

5. Darba uzdevuma izpilde Sadaļas mērķis Galvenie atsauču avoti

Sniegt norādījumus attiecībā uz darba uzdevuma izpildes elementiem, akcentēt atbildīgā partnera lomu, plānošanu, uzraudzību un pārbaudi, konsultēšanos, atšķirīgu viedokļu saskaņošanu un darba uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaudi.

1. SSKS 32.-.41. punkts, 1. SKKS 43.-44. punkts

5.1 Apskats


32. Firmā ir jāiedibina kvalitātes kontroles sistēma, kuras uzdevums ir sniegt firmai pietiekamu pārliecību par to, ka darba uzdevumi tiek veikti atbilstoši profesionālajiem standartiem un piemērojamajām tiesiskajām un normatīvajām prasībām un ka firmas un atbildīgo partneru sniegtie ziņojumi ir atbilstīgi apstākļiem. Šādi pamatprincipi un procedūras reglamentē šādus jautājumus:

a) jautājumi, kas ir būtiski, nodrošinot vienmērīgu darba uzdevuma izpildes kvalitāti; (skat. A32-A33 punktu)

b) pārraudzības pienākumus; un (skat. A34 punktu)

c) pārbaudes pienākumus. (Skat. A35 punktu.)

33. Pamatprincipu un procedūru, kas nosaka pārbaužu veikšanu firmā, pamatā ir princips, ka mazāk pieredzējušo darba grupas dalībnieku darbu pārbauda pieredzes bagātākie darba grupas dalībnieki.

Savos kvalitātes kontroles sistēmas pamatprincipos un procedūrās firma nosaka prasību darba uzdevumus veikt atbilstoši profesionālo standartu un spēkā esošo normatīvo un juridisko aktu prasībām.

Firmas vispārējās sistēmas tiek izstrādātas ar mērķi nodrošināt pamatotu pārliecību par to, ka firma un firmas partneri un personāla darbinieki atbilstīgi un pareizi plāno, uzrauga un pārbauda darba uzdevumus, kā arī sagatavo apstākļiem atbilstīgus darba uzdevumu ziņojumus.

NODERĪGI IETEIKUMI

Lai pastāvīgi veicinātu partneru un personāla darba kvalitāti un atbilstību profesionālajiem standartiem, kā arī tiesiskajām un normatīvajām prasībām, firma var nodrošināt un uzturēt:

• firmas rokasgrāmatas un/vai standartizētas darba uzdevumu veidnes un procedūras;

• standartizētas saziņas un sarakstes veidnes;

• izpētes rīkus un atsauces materiālus; un

• norādījumus, apmācību, kā arī izglītības pamatprincipus un programmas, tostarp nodrošinot atbalstu profesionālās izaugsmes prasību ievērošanai.


33

Darba uzdevuma veikšanas gaitā atbildīgajam partnerim un personālam ir šādi pienākumi:

• rīkoties atbilstoši firmas plānošanas, uzraudzības un pārbaudes pamatprincipiem;

• izmantot (ja nepieciešams pielāgojot) firmas veidnes, kas paredzētas failu sagatavošanai, dokumentēšanai un sarakstei, kā arī firmas programmatūru, izpētes rīkus un darba uzdevumam atbilstošas paraksta saņemšanas un apstiprināšanas procedūras;

• rīkoties atbilstoši profesijā un firmā spēkā esošajiem ētikas pamatprincipiem;

• veikt darbu atbilstoši profesionālo un firmā noteikto standartu prasībām, ar pienācīgu rūpību un vērību;

• pietiekami un atbilstīgi dokumentēt paveikto darbu, konsultēšanās procesu un izdarītos secinājumus;

• pabeigt darbu, nodrošinot objektivitāti un atbilstīgu neatkarību, savlaicīgi un efektīvi, kā arī dokumentēt paveikto darbu organizētā, sistemātiskā, pilnīgā un skaidrā veidā;

• nodrošināt, lai visi darba dokumenti, darba failu dokumenti un memorandi būtu parakstīti, būtu sniegtas pareizas krusteniskās atsauces, kā arī noteikts atbilstīgs datums, veicot atbilstīgu konsultēšanos saistībā ar sarežģītiem vai pretrunīgiem jautājumiem;

• nodrošināt, lai būtu skaidri noteikts un dokumentēts saziņas process ar klientu, apliecinājumi, pārbaudes un pienākumi; un

• nodrošināt, lai darba uzdevuma ziņojumā būtu atspoguļots paveiktais darbs un tas atbilstu paredzētajam mērķim, kā arī tiktu sagatavots pēc iespējas drīzāk pēc reālā darba pabeigšanas.

Izvedumā „Starptautisko Revīzijas standartu lietošanas rokasgrāmata mazu un vidēju uzņēmumu revīzijās” (SRS rokasgrāmata) 1. sējuma sadaļā 4.2-1 ir iekļauta diagramma, kurā atainota saikne starp 1. SKKS elementiem (firmas līmenī) un 220. SRS elementiem (darba uzdevuma līmenī). Šis materiāls varētu palīdzēt gūt izpratni par attiecīgo standartu prasībām un savstarpējo saikni.

5.2 Atbildīgā partnera pienākumi

Atbildīgā partnera pienākums ir parakstīt darba uzdevuma ziņojumu. Kā darba grupas vadītājam atbildīgajam partnerim ir šādi pienākumi:

• nodrošināt ikviena darba uzdevuma, kurā atbildīgais partneris ir norīkots, vispārējo kvalitāti;

• izstrādāt secinājumus par to, vai ir nodrošināta neatkarība no klienta, un šajā procesā viņa pienākums ir iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu apdraudējumu neatkarībai, veikt darbības, lai šādu apdraudējumu novērstu vai samazinātu līdz pieņemamam līmenim, veicot attiecīgus drošības pasākumus, un pārliecināties, vai ir sagatavoti atbilstīgi dokumenti;

• nodrošināt, lai tiktu ievērotas atbilstīgas procedūras, kas nosaka klienta attiecību akceptēšanu un turpināšanu, un pārliecināties, vai šajā kontekstā izdarītie secinājumi ir atbilstīgi un ir dokumentēti (revīzijas uzdevuma gadījumā 220. SRS 12. punkts);

• savlaicīgi ziņot firmai par jebkādu informāciju, kas, ja būtu firmai zināma iepriekš, būtu firmai likusi atteikties no darba uzdevuma, lai firma un atbildīgais partneris varētu veikt nepieciešamās


34

darbības (revīzijas uzdevuma gadījumā 220. SRS 13. punkts);

• nodrošināt, lai darba grupai kopumā būtu atbilstīgas spējas, kompetence un laika resursi, kas nepieciešami, lai darba uzdevumu paveiktu atbilstoši profesionālo standartu, normatīvo un juridisko aktu prasībām (revīzijas uzdevuma gadījumā 220. SRS 14. punkts);

• uzraudzīt un/vai veikt darba uzdevumu atbilstoši profesionālo standartu un piemērojamo tiesisko un normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošināt to, ka tiek izstrādāts apstākļiem atbilstošs ziņojums (revīzijas uzdevuma gadījumā 220. SRS 15. punkts);

• ziņot klienta uzņēmuma vadošajām amatpersonām un personām, kam uzticēta uzņēmuma pārvalde, par savu identitāti un lomu kā atbildīgajam partnerim;

• pārbaudot dokumentus un veicot pārrunas ar darba grupu, pārliecināties par to, ka izdarīto secinājumu un sagatavojamā ziņojuma pamatā ir izmantoti atbilstīgi pierādījumi (revīzijas uzdevuma gadījumā 220. SRS 16.-17. punkts);

• uzņemties atbildību par darba uzdevumu, veicot atbilstīgu konsultēšanos (gan iekšēju, gan ārēju) sarežģītos vai pretrunīgos jautājumos (220. SRS 18. punkts); un

• noteikt, kad veicama profesionālo standartu prasībām un firmas pamatprincipiem atbilstoša darba kvalitātes kontroles pārbaude; ar darba kvalitātes kontroles pārraugu pārrunāt nozīmīgus jautājumus, kas radušies darba gaitā un identificēti darba kvalitātes kontroles pārbaudes laikā; nenoteikt ziņojuma datumu pirms pārbaudes beigām (revīzijas uzdevuma gadījumā 220. SRS 19. punkts).

5.3 Plānošana, uzraudzība un pārbaude

Visiem firmas veiktajiem darba uzdevumiem ir jānodrošina pienācīga plānošana, uzraudzība un pārbaude atbilstoši firmas un profesijas standartiem. Atbildīgais partneris joprojām ir atbildīgs par darba uzdevumu un tā izpildi neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav piešķīris pilnvaras citai personai, lai paveiktu ziņojuma izstrādei nepieciešamo darbu.

Mazākos darba uzdevumos darba grupa var būt neliela (piemēram, atsevišķi praktizējoša grāmatveža gadījumā darba grupā bez grāmatveža var būt vēl tikai viens grupas dalībnieks). Relatīvais lielums vienkāršo plānošanu. Piemēram, vispārējās revīzijas stratēģijas izstrādei nevajadzētu būt sarežģītam vai laikietilpīgam procesam, un tas var būt dažāds atkarībā no uzņēmuma lieluma un sarežģītības. Šādos gadījumos kā dokumentēta revīzijas stratēģija varētu kalpot īss ziņojums, kurā apkopoti iepriekšējā gadā veiktās revīzijas secinājumi, pamatojoties uz faila pārbaudi, kurā akcentētas revīzijas gaitā konstatētās problēmas un kas pēc pārrunām ar vadību ir atjaunināts atbilstoši kārtējā perioda situācijai.

5.3.1 Plānošana

Plānošana nodrošina darba uzdevumu virzību, jo:

• tā ļauj informēt darba grupu par tās pienākumiem, uzdevumiem un mērķiem, kā arī par svarīgajiem jautājumiem, kas ir saistīti ar darba uzdevumu; un

• tā akcentē uzraudzības un pārbaudes pienākumus, kā arī citas kvalitātes kontroles procedūras, kas ir raksturīgas darba uzdevumam.

Plānošanai ir īpaši būtiska loma revīzijas gadījumā, jo:

• plānošanas gaitā tiek izstrādāta vispārējā revīzijas stratēģija un sagatavota detalizēta revīzijas


35

metode darba uzdevuma veikšanai; un

• attiecībā uz izvērtētajiem būtisku neatbilstību riskiem plānošana ļauj atlasīt atbilstīgas revīzijas procedūras, saistībā ar šādiem riskiem izstrādājot un veicot atbilstīgus atbildes pasākumus ar mērķi pārbaudīt vadības apgalvojumus.

Labākā prakse ir darba grupai sākt plānošanu labu laiku pirms došanās pie klienta, lai nodrošinātu, ka:

• ir izskatīti visi nozīmīgie jautājumi, kas ir identificēti akceptēšanas un turpināšanas pārbaudes laikā;

• darbam norīkotie partneri un personāls ir pieejams, plānots un norīkots;

• ir nodrošināta darba uzdevumam nepieciešamā profesionālā apmācība, zināšanas par nozari un nepieciešamā izpēte;

• ir izvērtēta un nodrošināta trešo personu, kā arī speciālistu un citu pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanas nepieciešamība;

• ir veikti atbilstīgi pasākumi saistībā ar neatkarību un/vai pretrunīgiem jautājumiem un, ja pastāv problēmas, vai klientam ir pietiekami daudz laika, lai meklētu alternatīvus pakalpojumus; un

• darba grupai ir sniegtas norādes ar mērķi veicināt izpratni par katra darba grupas dalībnieka uzdevumiem.

5.3.2 Pārraudzība

Pārraudzība tiek veikta dažādos atbildības līmeņos un ir cieši saistīta ar plānošanu un pārbaudi. Parasti firmas pamatprincipos darbiniekiem, kam uzticēta pārraudzības funkcija, ir noteikti šādi pienākumi:

• reaģēt un ziņot par nozīmīgiem jautājumiem, kas radušies darba uzdevuma gaitā, izvērtēt to ietekmi un, ja nepieciešams, modificēt plānoto pieeju;

• uzraudzīt darba uzdevuma gaitu, tostarp laika, kas pavadīts strādājot ar dažādiem darba uzdevuma elementiem, efektivitāti un produktivitāti;

• sniegt vai organizēt palīdzības vai ieteikumu saņemšanu attiecībā uz sarežģītiem jautājumiem, spriedumiem, aplēsēm un interpretācijām; un

• identificēt un ziņot par citiem jautājumiem, saistībā ar kuriem nepieciešama papildu konsultēšanās vai kas papildus jāapsver darba uzdevuma gaitā.

Darba uzdevuma gaitā pārraugs var apkopot visu uzkrāto informāciju un izvērtēt, vai nepieciešams mainīt vai paplašināt plānu, lai iegūtu pietiekamus pierādījumus, kas nodrošinātu apstākļiem atbilstīga ziņojuma sagatavošanu.

5.3.3 Pārbaude

Ieteicams pārbaudīt, vai visas partneru un personāla veiktās darbības saistībā ar darba uzdevumu atbilst firmas pamatprincipiem, kas attiecas uz konkrēto darba uzdevumu. Personām, kas veic detalizētas pārbaudes, jābūt ar pietiekamām spējām un pieredzi, un šīs personas norīko atbildīgais partneris, kam ir piešķirta galīgā atbildība par darba grupas dalībnieku darba pārbaudi. Firmas pamatprincipos jāiekļauj arī prasība pieredzes bagātajiem darbiniekiem savlaicīgi pārbaudīt mazāk pieredzējušo darbinieku darbu.


36

Lai nodrošinātu, ka nozīmīgi jautājumi tiek savlaicīgi izskatīti, atbildīgajam partnerim ieteicams savlaicīgi pārbaudīt kritiskās spriedumu jomas, īpaši saistībā ar sarežģītiem un pretrunīgiem jautājumiem, nozīmīgiem riskiem un citiem aspektiem, ko atbildīgais partneris attiecīgos darba uzdevuma posmos uzskata par svarīgiem. Atbildīgajam partnerim nav jāpārbauda visi dokumenti, bet viņš to drīkst darīt. Tomēr pārbaude ir jādokumentē, tostarp jādokumentē arī pārbaudes apjoms un laiks. Prasība dokumentēt to, kurš ir pārbaudījis paveikto darbu, nenozīmē to, ka būtu jānodrošina pārbaudes pierādījums katram darba dokumentam; šī prasība nozīmē, ka ir jādokumentē tas, kāds darbs ir pārbaudīts, kurš veicis pārbaudi un kad pārbaude ir veikta.

Pārbaudi vislabāk veikt, izmantojot standartizētas darba uzdevuma veidnes, kas ir atbilstīgas konkrētajam darba uzdevuma līmenim.

Pārbaudot, vai ir apkopots pilns darba fails, galvenokārt jāpārliecinās par to, vai partneri un personāls ir parakstījis darba dokumentus un darba uzdevuma pārejas posma kontrolsarakstus, kas norāda uz to, ka nepieciešamais pārbaudes process ir veikts. Efektīvs veids, kā nodrošināt, lai visas attiecīgās personas būtu vienojušās par svarīgiem jautājumiem un ir apmierinātas ar darba uzdevuma rezultātu, kā arī sagatavot ziņojumu, ir rīkot pārbaudes procesa galīgo sanāksmi, kurā piedalās atbildīgais partneris, darba kvalitātes kontroles pārraugs, otrs partneris (ja nepieciešams) un vadošie darba grupas dalībnieki.

5.4 Konsultēšanās


34. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamu pārliecību par to, ka:

• sarežģītos un strīdīgos jautājumos ir notikusi pienācīga konsultēšanās;

• ir pieejami pietiekami resursi, lai varētu veikt pienācīgu konsultēšanos;

• šādas konsultēšanās raksturs, apjoms un secinājumi ir dokumentēti un saskaņoti gan ar personu, kas konsultējusies, gan ar personu, kas sniegusi konsultācijas; un

• ir ieviesti konsultāciju gaitā panāktie secinājumi. (Skat. A36-A40 punktu.)

Firmai ieteicams veicināt darba grupas dalībnieku un citu personu savstarpējo konsultēšanos, kā arī, saņemot attiecīgu atļauju, konsultēšanos ar citām personām ārpus firmas. Iekšējās konsultēšanās gaitā tiek izmantota firmas kopējā pieredze un tehniskās zināšanas, kas palīdz samazināt kļūdu iespējamību un uzlabo darba kvalitāti. Vide, kurā tiek veicināta konsultēšanās, veicina partneru un personāla zināšanu apguves un izaugsmes procesu, kā arī uzlabo firmas kopējo zināšanu bāzi, kvalitātes kontroles sistēmu un profesionālās spējas.

Atbildīgajam partnerim ieteicams konsultēties par jebkuriem plānošanas vai darba uzdevuma gaitā konstatētiem nozīmīgiem, sarežģītiem vai pretrunīgiem jautājumiem ar personām, kam ir atbilstīga pieredze, zināšanas, kompetence un pilnvaras. Šādas personas var būt citi partneri vai personāls vai, ja nepieciešams, atbilstīgas ārējas personas. Visiem firmā strādājošie speciālistiem ir savstarpēji jāpalīdz rast risinājumus problemātiskos jautājumos.

Firmai ieteicams nodrošināt pietiekami spējīga personāla, kā arī finanšu un informācijas resursu pieejamību, lai varētu notikt atbilstīga iekšēja vai ārēja konsultēšanās. Ja iekšējie resursi nav pieejami, citi resursi var būt citas firmas, ar kurām firma darbojas vienā apvienībā, profesionālas dalīborganizācijas, normatīvās iestādes vai konsultāciju pakalpojumu sniegšanās specializējušās firmas.


37

Ja nepieciešams veikt iekšēju konsultēšanos un jautājums tiek uzskatīts par nozīmīgu, darba grupai jādokumentē konsultēšanās process un rezultāts. Ja nepieciešams veikt ārēju konsultēšanos un atbildīgais partneris to apstiprina, arī šī situācija ir jādokumentē. Ārēja eksperta sniegtos ieteikumus vai viedokli ieteicams dokumentēt tādā mērā, lai persona, kas skata failu, varētu pilnībā gūt izpratni par konsultēšanās raksturu, ārējā eksperta kvalifikāciju un kompetences jomu, kā arī par konsultanta ieteiktajām darbībām.

Ir gan ieteicams, gan nepieciešams nodrošināt ārējam ekspertam informāciju par visiem būtiskajiem faktiem, lai viņš varētu sniegt argumentētus ieteikumus. Lūdzot kādam sniegt ieteikumus, nedrīkst slēpt faktus vai virzīt informācijas plūsmu, lai panāktu vēlamo rezultātu. Parasti ārējais eksperts ir neatkarīgs no klienta, bez interešu konfliktiem un augstā mērā objektīvs.

Ja ieteikumi netiek ieviesti vai būtiski atšķiras no revidentu viedokļa, atbildīgajam partnerim jāsagatavo skaidrojošs dokuments, kurā norādīti iemesli un alternatīvie risinājumi, kā arī konsultēšanās gaita (vai iekļautas krusteniskās atsauces uz to).

Ja ir notikušas vairākas konsultācijas, darba dokumentiem ieteicams pievienot vispārējo pārrunu un viedokļu, kā arī galīgā lēmuma un tā pamatojuma kopsavilkumu.

Ārēju konsultāciju gadījumā jāievēro privātuma tiesības (atbilstīgos gadījumos) un klienta konfidencialitātes prasības. Ja nepieciešams, var arī sazināties ar juristu, lai noskaidrotu ar ētikas prasību ievērošanu, profesionālu rīcību vai normatīvo un juridisko aktu prasību ievērošanu saistītus jautājumus.

NODERĪGI IETEIKUMI

Jautājumi, par kuriem firma partneriem un personālam var norādīt uz nepieciešamību konsultēties ar firmas speciālistiem (vai, ja nepieciešams, ar ārējiem speciālistiem) var būt šādi:

• iespējamas problēmas saistībā ar uzņēmuma spēju turpināt darbību;

• iespējami vai faktiski krāpniecības vai cita rakstura pārkāpumi;

• šaubas par vadības godprātību;

• nepieciešamība sniegt atzinumu ar iebildēm par kārtējo pārskata periodu;

• piedāvājumi ieviest izmaiņas iepriekšējā gada finanšu pārskatos;

• nozīmīgas trešo personu celtas apsūdzības pret klientu un firmu;

• nozīmīga, sarežģīta un/vai jauna grāmatvedības vai revīzijas metode;

• problēmas nozarē vai nozares jomā;

• izmaiņas klienta uzņēmuma vadības sastāvā;

• jautājumi saistībā ar grāmatvedību vai revīziju, ko izraisa vides risks;

• klienta uzņēmuma būtiska reorganizācija; un

• klienta vēlēšanās kļūt par biržā reģistrētu uzņēmumu.


38

Izstrādājot firmas pamatprincipus un procedūras attiecībā uz konsultēšanās procesu, var izmantot E pielikumu.

5.5 Viedokļu atšķirības


43. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras attiecībā uz tādām viedokļu atšķirībām un to saskaņošanu, kuras radušās starp darba grupas dalībniekiem, konsultējošo speciālistu un atbildīgajiem partneriem un darba kvalitātes kontroles pārraugu. (Skat. A52-A53 punktu.)

44. Šādi pamatprincipi un procedūras nosaka prasību:

a) dokumentēt un īstenot izdarītos secinājumus; un

b) nenoteikt ziņojuma datumu, kamēr nav novērstas problēmas.

Nav iepriekš noteiktu, visaptverošu likumu un procedūru, atbilstoši kurām varētu vienkārši un pilnībā atrisināt strīdus. Firmas pamatprincipos var tikai noteikt vispārīgās darbības, kas veicamas gadījumos, kad rodas nozīmīgas pretrunas vai viedokļu atšķirības.

Firmai, partneriem un personālam ieteicams veikt visas nepieciešamās darbības atbilstoši firmas un profesionālajiem standartiem, lai pienācīgi identificētu, izvērtētu, dokumentētu un atrisinātu viedokļu atšķirības, ko var izraisīt dažādi apstākļi. Praksē visbiežāk sastopamie apstākļi ir šādi:

o viedokļu atšķirības saistībā ar SFZS un SRS prasību interpretāciju un piemērošanu;

o viedokļu atšķirības jautājumos saistībā ar ētiku un/vai SGESP Kodeksa prasībām12;

o pretrunas jautājumos saistībā ar transakcijas vai transakciju sērijas ekonomisko būtību, kā arī par to, cik detalizēti tās jāatspoguļo darba uzdevumu failu dokumentos;

o viedokļu atšķirības, kas rodas darba uzdevuma un kvalitātes kontroles pārbaudes laikā;

o izmaiņas firmas praktiskajā darbībā, pamatprincipos un struktūrās un nevēlēšanās tās mainīt; un

o viedokļu atšķirības jautājumos saistībā ar darba uzdevumā iesaistītā personāla piemērotību un kompetenci.

Gadījumos, kad rodas viedokļu atšķirības, visiem partneriem un personālam ieteicams rīkoties objektīvi, rūpīgi, atklāti un pamatoti, palīdzot atrast savlaicīgu un nekonfrontējošu risinājumu.

Ikvienam, kurš piedalās strīdā vai situācijā, kad rodas viedokļu atšķirības, ieteicams censties problēmu atrisināt savlaicīgi, profesionāli, cienījamā un pieklājīgā veidā, veicot pārrunas, izpēti un konsultējoties ar citām personām.

Ja jautājumu nevar atrisināt vai arī nav skaidrs, kā rīkoties, parasti strīdā iesaistītās puses jautājumu nodod izskatīšanai augstāka līmeņa darba grupas dalībniekam vai atbildīgajam partnerim.



39

Gadījumos, kad jautājums skar konkrētu firmas profesionālās pārraudzības vai prakses administrēšanas jomu, šādu jautājumu ieteicams izskatīt partnerim, kas firmā ir atbildīgs par noteikto jomu — ieteicams, atbildīgajam partnerim. Atbildīgais partneris vai par konkrēto jomu atbildīgais partneris izvērtē jautājumu un, konsultējoties ar iesaistītajām personām, lemj par tā risinājumu. Partnerim ieteicams informēt iesaistītās personas par lēmumu un tā pamatojumu.

Ja pretrunas nav novērstas vai joprojām pastāv viedokļu atšķirības, vai arī kāda no iesaistītajām personām nav apmierināta ar lēmumu, attiecīgā persona var izvērtēt, vai konkrētais jautājums ir pietiekami būtisks kvalitātes kontroles kontekstā vai arī šī jautājuma ietekme varētu būt pietiekami būtiska, lai par to informētu firmas augstāko vadību.

Firmas pamatprincipus ieteicams izstrādāt tā, lai nodrošinātu, ka ikviens partneris un darbinieks ir aizsargāts pret sodīšanu vai profesionālās karjeras ierobežošanu tāpēc, ka attiecīgais partneris vai darbinieks pievērsis uzmanību pamatotam un nozīmīgam jautājumam, pamatojoties uz labticības principu, un patiesās rūpēs par sabiedrības, klienta, firmas vai kolēģa labklājību.

Partneriem un personālam ir būtiski izprast, ka jautājuma virzīšana izskatīšanai ārpus darba grupas vai atbildīgā partnera kompetences ir nopietns gadījums un, visdrīzāk, tā izskatīšanai partnerim būs jātērē nozīmīgi laika resursi. Šādu jautājumu var nodot izskatīšanai tālāk mutiski, ja jautājums ir ļoti jutīgs vai konfidenciāls (lai gan mutisku atsauču sniegšana nav ieteicama) vai rakstiski. Jebkurā gadījumā it jādokumentē darba uzdevuma gaita veikto konsultāciju raksturs un apjoms, ka arī to rezultāta izdarītie secinājumi. Personai, kurai šāds jautājums tiek iesniegts izskatīšanai, to izvērtē un, ja tiek konstatēts, ka jautājums ir nozīmīgs un pamatots, konsultējas ar citiem partneriem un informē iesaistītās personas par firmas lēmumu.

Ja šī persona joprojām nav apmierināta ar jautājuma risinājumu un firma nevar veikt turpmākas darbības, lai šādu risinājumu rastu, attiecīgajai personai jānovērtē jautājuma nozīmīgums kontekstā ar saviem profesionālajiem pienākumiem un ieņemamo amatu vai spēju turpināt darbu firmā.

Pretrunas un viedokļu atšķirības jādokumentē līdzīgi kā konsultācijas, kas veiktas saistībā ar jebkuru jautājumu, kurš attiecas uz apliecinājuma uzdevumu. Jebkurā gadījumā darba uzdevuma ziņojuma datumu nedrīkst noteikt, pirms jautājums nav atrisināts.

Strīdu risināšanas kārtību un partnerības pārtraukšanas pamatprincipus ieteicams noteikt rakstiskos partnerības līgumos, lai gadījumos, kad pretrunas nevar novērst savādākā veidā, rīkotos atbilstoši šādu līgumu nosacījumiem.

NODERĪGI IETEIKUMI

Viedokļu atšķirību pārvaldības pamatprincipos ieteicams noteikt šādas darbības:

• visu būtisko faktu un viedokļu atšķirības iemeslu izvērtēšana;

• visa pieejamā izpētes materiāla izvērtēšana;

• firmas vadošo partneru un personāla viedokļu uzklausīšana; un

• pārrunu veikšana ar strīdā iesaistītajām pusēm, lai noteiktu, vai iespējams panākt vienošanos.


40

5.6 Darba kvalitātes kontroles pārbaude (DKKP)

SKKS 35.-41. punktā noteikts šādi:

35. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras attiecībā uz darba uzdevumu kvalitātes kontroles pārskatīšanu, lai pirms ziņojuma sniegšanas objektīvi izvērtētu darba grupas izdarītos būtiskos spriedumus un secinājumus, kas izdarīti ziņojuma formulēšanas gaitā. Šādi pamatprincipi un procedūras nosaka šādus pienākumus:

a) veikt darba kvalitātes kontroles pārbaudi visās biržā reģistrētu uzņēmumu finanšu pārskatu revīzijās;

b) noteikt kritērijus, kas pielietojami, izvērtējot pārējos revīzijas un vēsturiskas finanšu informācijas pārbaudes uzdevumus un citus apliecinājuma un radniecīgo pakalpojumu uzdevumus, lai noteiktu, vai ir jāveic attiecīgo darba uzdevumu kvalitātes kontroles pārbaude; (skat. A41 punktu)

c) veikt darba kvalitātes kontroles pārbaudi visos darba uzdevumos, kas atbilst 35. (b) punktā noteiktajiem kritērijiem.

36. Firma izstrādā pamatprincipus un procedūras, kas nosaka darba kvalitātes kontroles pārbaudes raksturu, laiku un apjomu. Šādi pamatprincipi un procedūras nosaka, ka darba uzdevuma datums nedrīkst būt pirms datuma, kurā pabeigta darba kvalitātes kontroles pārbaude. (Skat. A42-A43 punktu.)

37. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras, atbilstoši kuriem darba kvalitātes kontroles pārbaudes ietvaros:

a) tiek veiktas pārrunas ar atbildīgo partneri par nozīmīgiem jautājumiem;

b) tiek pārbaudīti finanšu pārskati vai cita būtiskā informācija un piedāvātais ziņojums;

c) tiek pārbaudīti atsevišķi revīzijas dokumenti, kas saistīti ar nozīmīgiem darba grupas izdarītiem spriedumiem un secinājumiem; un

d) tiek novērtēti revidenta ziņojuma formulēšanas gaitā izdarītie secinājumi, kā arī piedāvātā revidenta ziņojuma atbilstība. (Skat. A44 punktu).

38. Attiecībā uz biržā reģistrētu uzņēmumu finanšu pārskatu revīzijām firma nosaka pamatprincipus un procedūras, atbilstoši kurām, veicot darba kvalitātes kontroles pārbaudi, tiek izvērtēti arī šādi faktori:

a) darba grupas veiktais firmas neatkarības izvērtējums konkrētā darba uzdevumā;

b) tas, vai ir notikusi pienācīga konsultēšanās jautājumos, kuros ir radušās viedokļu atšķirības, un citos sarežģītos un strīdīgos jautājumos, kā arī tas, kādi ir šādas konsultēšanās gaitā izdarītie secinājumi; un

c) tas, vai pārbaudei atlasītie revīzijas dokumenti atspoguļo darbu, kas veikts saistībā ar būtiskiem spriedumiem, un pamato izdarītos slēdzienus. (Skat. A45-A46 punktu.)

Kritēriji, atbilstoši kuriem izvērtējama darba kvalitātes kontroles pārraugu atbilstība

39. Firmas pamatprincipos un procedūrās tiek noteikta darba kvalitātes kontroles pārraugu noteikšanas kārtība un atbilstības izvērtēšana atbilstoši šādiem kritērijiem:


41

a) attiecīgo pienākumu veikšanai nepieciešamā tehniskā kvalifikācija, tostarp pieredze un pilnvaras; un (skat. A47 punktu)

b) tas, cik lielā mērā darba kvalitātes kontroles pārraugs var sniegt konsultācijas saistībā ar darba uzdevumu, neradot šaubas par savu objektivitāti. (Skat. A47 punktu.)

40. Firma izstrādā pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt darba kvalitātes kontroles pārrauga objektivitāti. (Skat. A49-A51 punktu.)

41. Firmas pamatprincipos un procedūrās tiek noteikta prasība nomainīt darba kvalitātes kontroles pārraugu gadījumā, ja rodas šaubas par attiecīgā pārrauga spēju veikt objektīvu pārbaudi.

DKKP procesa mērķis ir ziņojuma sagatavošanas datumā vai pēc šī datuma objektīvi novērtēt darba grupas veikto profesionālo vērtējumu un atzinumus, kas atspoguļoti ziņojumā, tostarp izvērtēt, vai ir sagatavots atbilstīgs darba uzdevuma ziņojums.

Visi darba uzdevumi jāizvērtē atbilstoši iepriekšnoteiktiem firmas kritērijiem (skatīt zemāk), lai noteiktu, vai jāveic DKKP (1. SKKS 35. punkts un revīzijas uzdevuma gadījumā 220. SRS 19. punkts). Ja tiek uzsāktas jaunas klientu attiecības, šādu izvērtējumu var veikt pirms darba uzdevuma akceptēšanas, savukārt esoša klienta darba uzdevumu gadījumā šo izvērtējumu var veikt darba uzdevuma plānošanas posmā.

Pirms darba ziņojuma datuma noteikšanas atbildīgajam partnerim ir jāpārliecinās, ka ir novērstas jebkādas DKKP gaitā konstatētās problēmas, ir veiktas nepieciešamās pārrunas un ieviesti problēmu risinājumi.

Biržā reģistrētu uzņēmumu finanšu pārskatu revīzijās un citu darba uzdevumos, kuros ir jāveic DKKP, darba uzdevuma datumu nedrīkst noteikt, pirms nav pabeigta DKKP. Firmas DKKP pamatprincipus ieteicams attiecināt arī uz nozīmīgu publiskā sektora uzņēmumu revīzijām.

NODERĪGI IETEIKUMI

Kritēriji, lai noteiktu, vai nepieciešams veikt DKKP

Zemāk norādītie vienumi nav uzskatāmi par obligātiem kritērijiem 1. SKKS kontekstā, un tie tiek piedāvāti izvērtēšanai firmas pamatprincipu izstrādes gaitā. Katra firma nosaka savus DKKP kritērijus.

Darba uzdevumos pirms darba ziņojuma datuma noteikšanas var veikt darba kvalitātes kontroles pārbaudi, ja:

• šāda pārbaude ietilpst drošības pasākumos, kas veicami, ja saistībā ar atbildīgā partnera neatkarību radies nozīmīgs un periodisks apdraudējums, ko izraisa ilglaicīgas tuvas attiecības vai ciešas biznesa attiecības ar klientu, un attiecīgais apdraudējums iepriekš ir samazināts līdz pieņemamam līmenim, veicot citus drošības pasākumus;

• identificētais apdraudējums atbildīgā partnera neatkarībai ir periodisks, ir uzskatāms par nozīmīgu, tomēr DKKP gaitā šo apdraudējumu var samazināt līdz pieņemamam līmeni;

• darba uzdevuma aplūkojamais jautājums ir saistīts ar organizācijām, kas ir nozīmīgas konkrētu


42

sabiedrības grupu vai vispārējās sabiedrības kontekstā;

• darba uzdevuma ziņojuma potenciālie lietotāji ir liels skaits pasīvu akcionāru, līdzvērtīgu īpašnieku, līdzīpašnieku, labuma guvēju vai citu līdzīgu personu, kas paļaujas uz darba uzdevuma ziņojumu;

• pastāv ar darba uzdevuma akceptēšanas vai turpināšanas lēmumu saistīts nozīmīgs risks, kā noteikts 3. sadaļā „Klientu attiecību un konkrētu darba uzdevumu akceptēšanas un turpināšana”;

• pastāv šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību un šī faktora iespējamā ietekme uz trešo personu lietotājiem (kas nav uzņēmuma vadība) ir nozīmīga;

• nozīmīga ietekme un riski, kas attiecas uz lietotājiem ir saistīti ar jaunām un ļoti sarežģītām specializētām transakcijām, piemēram, atvasinātās vērtības darījumiem un nākotnes darījumiem, uz krājumiem balstīts atalgojums, neierasti finanšu instrumenti, vadības aplēšu plašs lietojums un spriedumi, kuriem potenciāli ir nozīmīga ietekme uz trešo personu lietotājiem;

• uzņēmums ir liels privāts uzņēmums (vai saistīta grupa, kas atrodas viena un tā paša atbildīgā partnera atbildībā); un

• kopējais no klienta saņemto maksājumu apjoms veido lielu daļu no atsevišķa partnera vai firmas gada neto ieņēmumiem (piemēram, pārsniedz 10-15% no šādiem ieņēmumiem).

Turklāt var pastāvēt faktori, kas norāda uz nepieciešamību veikt darba kvalitātes kontroles pārbaudi arī pēc tam, kad darba uzdevums ir pabeigts. Šādas situācijas var rasties gadījumos, kad:

• darba uzdevuma gaitā ir pieaudzis darba uzdevuma risks, piemēram, klients ir kļuvis par pārņemšanas mērķi;

• darba grupas dalībniekiem rodas bažas par to, ka ziņojums varētu nebūt atbilstīgs apstākļiem;

• ir identificēti jauni un nozīmīgi finanšu pārskatu lietotāji;

• klients ir pakļauts nozīmīgai tiesas prāvai, kas nebija uzsākta pirms darba uzdevuma akceptēšanas;

• bažas izraisa nekoriģēto un koriģēto neatbilstību nozīmīgums un būtība;

• nespēja panākt vienošanos ar vadību nozīmīgos grāmatvedības jautājumos vai jautājumos saistībā ar revīzijas apjoma ierobežojumiem; un

• pastāv revīzijas apjoma ierobežojumi.

5.6.1 Darba uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaudes raksturs, laiks un apjoms

Pirms DKKP veikšanas atbildīgajam partnerim ir jāpārskata darba fails. Tas ir jādara, jo darba kvalitātes kontroles pārraugam ir jāveic objektīvs darba grupas izdarīto nozīmīgo spriedumu vērtējums. Arī gadījumos, kad darba uzdevums atbilst augstāk norādītajiem kritērijiem, lēmums par DKKP veikšanu un par DKKP apjomu ir atkarīgs no darba uzdevums sarežģītības un saistītajiem riskiem. DKKP nemazina atbildīgā partnera pienākumus saistībā ar darba uzdevumu.

DKKP kā minimumu paredz šādu pasākumu veikšanu (1. SKKS 37. punkts un revīzijas uzdevumu gadījumā 220. SRS 20. punkts):


43

• pārrunu veikšana ar atbildīgo partneri par nozīmīgiem jautājumiem;

• pārrunu veikšana ar atbildīgo partneri par nozīmīgiem jautājumiem;

• finanšu pārskatu vai citas būtiskās informācijas un piedāvātā ziņojuma pārbaude;

• atsevišķa tādu darba uzdevuma faila dokumentu pārbaude, kuri ir saistīti ar nozīmīgiem darba grupas izdarītajiem spriedumiem un secinājumiem; un

• revīzijas ziņojuma formulēšanas gaitā izdarīto secinājumu, kā arī piedāvātā revīzijas ziņojuma atbilstības novērtēšana.

Pārbaudes pabeigšanai un atbilstīgas dokumentēšanas nodrošināšanai firmā ieteicams izmantot standartizētu darba kvalitātes kontroles kontrolsarakstu.

Lai izstrādātu standartizētu firmas kontrolsarakstu ar ieteicamajām procedūrām attiecībā uz darba kvalitātes kontroles pārbaudi, var izmantot F pielikumā sniegto papildinformāciju.

Biržā reģistrētu uzņēmumu (un citu firmas pamatprincipos norādītu organizāciju) gadījumā DKKP gaitā jāizvērtē arī šādi faktori (1. SKKS 38. punkts):

• darba grupas veiktais firmas neatkarības izvērtējums konkrētā darba uzdevumā;

• vai ir notikusi pienācīga konsultēšanās jautājumos, kuros ir radušās viedokļu atšķirības, un citos sarežģītos un strīdīgos jautājumos, kā arī tas, kādi ir šādas konsultēšanās gaitā izdarītie secinājumi; un

• tas, vai pārbaudei atlasītie revīzijas dokumenti atspoguļo darbu, kas veikts saistībā ar būtiskiem spriedumiem, un pamato izdarītos slēdzienus.

Personai, kas atbildīga par DKKP, ieteicams iesaistīties jau sākotnējā darba uzdevuma veikšanas posmā, lai savlaicīgi pārbaudītu visus darba gaitā konstatētos nozīmīgos jautājumus. Tāpēc noderīgi ir pārbaudi daļēji veikt darba gaitā, tādējādi nodrošinot iespēju ātri novērst problēmas.

Firma var apsvērt iespēju noteikt sākotnējās pārbaudes minimālo ilgumu dienās (piemēram, piecas darba dienas), divas no šīm dienām piešķirot galīgās pārbaudes pabeigšanai. Lielāku un sarežģītāku darba uzdevumu gadījumā jāpiešķir vairāk laika.

5.6.2 Darba kvalitātes kontroles pārraugs (KKP)

Firmas pienākums ir noteikt kritērijus atbilstoši kuriem norīkojams kvalitātes kontroles pārraugs (KKP) jebkurā darba uzdevumā, kā arī atbilstoši kuriem nosakāma pārrauga atbilstība.

KKP jābūt objektīvam un neatkarīgam, kā arī ar pietiekami profesionālo sagatavotību, pieredzi, tehniskām zināšanām un pilnvarām, kā arī ar pietiekamu pieejamību un laika resursiem, lai veiktu savus pienākumus. Šim amatam piemērotam kandidātam parasti piemīt lieliskas tehniskās zināšanas par spēkā esošajiem grāmatvedības un apliecinājuma standartiem, kā arī vadošā līmeņa amatpersonai atbilstoša pieredze.

KKP nedrīkst būt darba grupas dalībnieks un nedrīkst tieši vai netieši pārbaudīt pats savu darbu, kā arī nedrīkst pieņemt svarīgus lēmumus saistībā ar darba uzdevuma izpildi. DKKP var īstenot vairāki kvalificēti pārraugi, lai nodrošinātu efektīvas pārbaudes veikšanai nepieciešamās zināšanas.


44

Kvalificētiem speciālistiem, kas veic KKP funkciju, ieteicams konsultēties citam ar citu, un, īpaši mazu firmu gadījumā, ir izplatītas situācijas, kad darba grupa konsultējas ar KKP darba uzdevuma gaitā. Parasti tas nerada šaubas par pārrauga objektivitāti ar nosacījumu, ka galējos lēmumus pieņem atbildīgais partneris (nevis KKP) un konsultēšanās veids un apjoms nav īpaši nozīmīgs. Šāds process palīdz izvairīties no pretrunu rašanās turpmākos darba uzdevuma posmos.

Ja pēc konsultēšanās par konkrētu jautājumu rodas šaubas par KKP objektivitāti, firmai ieteicams norīkot citu KKP.

Mazākās firmās KKP funkciju var nodrošināt ārēji speciālisti ar nosacījumu, ka viņiem ir atbilstoša kvalifikācija un viņi atbilst nepieciešamajām neatkarības prasībām.


45

Problēmas analīze — darba kvalitātes kontroles pārbaude


M.M. un biedri

Mārim pašlaik nav neviena klienta, kas būtu biržā reģistrēts uzņēmums, un tāpēc viņaprāt nevienā no darba uzdevumiem nav obligāti jāveic darba kvalitātes kontroles pārbaude (DKKP).

Māris varētu ieviest pamatprincipus, kas nosaka DKKP veikšanu citos darba uzdevumos, kuri atbilst konkrētos pamatprincipos noteiktiem kritērijiem. Tādi darba uzdevumi var būt, piemēram, revīzijas uzņēmumos ar lielākiem izvērtētajiem riskiem vai citi apliecinājuma uzdevumi, kuros rodas apdraudējums neatkarības principa ievērošanai un DKKP rezultātā šāds apdraudējums varētu tikt novērsts vai samazināts līdz pieņemamam līmenim. Māris veic vairākas revīzijas, no kurām dažas ir pietiekami apjomīgas un attiecīgo revīziju klientiem varētu būt pietiekami daudz problēmu, lai DKKP varētu uzskatīt par atbilstošu apstākļiem.

Gadījumā, ja Māris jau būtu ieviesis šīs prasības, visdrīzāk viņš secinātu, ka šī funkcija jāuztic ārējam pakalpojumu sniedzējam. Tā kā Māra firmas personālam ir salīdzinoši maza pieredze, viņam nebūtu iespēju piešķirt šādus pienākumus firmas darbiniekam.

Vai Jūsu firma vēlētos veikt DKKP vietējās pašvaldības aģentūrā, ņemot vērā iespējamo apdraudējumu saistībā ar familiaritāti (Māris šīs personas pazīst trīs gadus), risku (apsūdzības korupcijā) un to, ka tas ir publiskā sektora uzņēmums?

Kā Jūs rīkotos attiecībā uz pansionātu? Šim klientam varētu būt problēmas ar darbības turpināšanu (ņemot vērā to, ka gandrīz gadu uzņēmums nav sedzis maksājumus), kā arī pastāv ar firmu saistīts apdraudējums neatkarībai (nesegti maksājumi).

Formāls process, kura gaitā personāls varētu izvērtēt, vai konkrētā darba uzdevumā ir jāveic DKKP, ļautu savlaicīgi plānot darbu un nodrošināt, ka par DKKP īstenošanu atbildīgā persona ir pieejama atbilstoši plānam. Šāds process palīdzētu personālam izvērtēt apstākļus, kādos būtu ieteicams veikt DKKP, pat ja tas nebūtu obligāti nepieciešams saskaņā ar standartiem (piemēram, gadījumos, kad darba uzdevums ir identificēts kā uzdevums ar augstāku risku).

Mārim vēl ir daudz darba, lai nodrošinātu atbilstību 1. SKKS 35.-37. punktā noteiktajām prasībām.


46

6. Uzraudzība Sadaļas mērķis Galvenie atsauču avoti

Sniegt norādījumus firmas pamatprincipu un procedūru uzraudzības īstenošanai saistībā ar kvalitātes kontroles sistēmu, tostarp firmas uzraudzības programmu, pārbaudes procedūrām, pārrauga ziņojumu, trūkumu izvērtēšanu un novēršanu, kā arī rīcību, reaģējot uz sūdzībām un pretenzijām.


6.1 Apskats

1. SKKS 48. punkta noteikts šādi:

48. Firma izstrādā uzraudzības procesu, kura mērķis ir nodrošināt pietiekamu pārliecību par to, ka kvalitātes kontroles pamatprincipi un procedūras ir atbilstīgas, adekvātas un efektīvas. Šāda procesa ietvaros:

a) tiek pastāvīgi izvērtēta firmas kvalitātes kontroles sistēma, tostarp, periodiski pārbaudot vismaz vienu katra atbildīga partnera pabeigto darba uzdevumu;

b) firma nosaka par uzraudzības procesu atbildīgo partneri vai partnerus, vai citas personas firmā, kurām ir pietiekama un atbilstīga pieredze un pilnvaras, lai veiktu šādus pienākumus; un

c) ir spēkā prasība, ka darba uzdevuma pārbaudē nedrīkst būt iesaistītas personas, kas piedalījušās darba uzdevuma veikšanā vai darba kvalitātes kontroles pārbaudē. (Skat. A64-A68 punktu.)

Kvalitātes kontroles pamatprincipi un procedūras ir firmas iekšējās kontroles sistēmas galvenā sastāvdaļa. Uzraudzības gaitā galvenokārt tiek gūta izpratne par kontroles sistēmu un tiek izvērtēts (veicot pārrunas, pārbaudes testus un pārbaudot darba failus un citus ar kvalitātes kontroles sistēmu saistītos dokumentus (piemēram, apmācības un nepārtrauktas profesionālās izaugsmes reģistrus un neatkarības apliecinājumus), vai un cik liela mēra kontroles sistēma ir izstrādāta un darbojas efektīvi. Šajā procesā tiek arī izstrādāti ieteikumi sistēmas uzlabošanai, īpaši, ja ir konstatēti trūkumi vai ir notikušas izmaiņas profesionālajos standartos un praksē.

NODERĪGI IETEIKUMI

Firmai ietiecams izstrādāt uzraudzības pamatprincipus un procedūras, kas nosaka šādu faktoru objektīvu izvērtēšanu un novērtēšanu:

• tas, cik lielā mērā ir nodrošināta atbilstība kvalitātes kontroles pamatprincipiem un procedūrām, kā arī profesionālajiem standartiem un normatīvajām un tiesiskajām prasībām;

• kvalitātes kontroles pamatprincipu un procedūru būtiskums un atbilstība;

• tas, cik aktuāli ir pamatprincipi un procedūras un cik lielā mērā tie atbilst jaunākajām tendencēm profesijā;


47

• firmas kvalitātes apliecināšanas un ētikas kultūra (tostarp pierādījumi, kas apliecina, ka saņemti rakstiski apliecinājumi par pamatprincipi un procedūru ievērošanu attiecībā uz neatkarību);

• profesionālās izglītības un izaugsmes aktivitāšu efektivitāte;

• palīgmateriālu un tehnisko resursu atbilstība;

• firmas iekšējās pārbaudes procesi;

• tas, par kādiem jautājumiem, kad un cik efektīvi notiek sazināšanās ar firmas dalībniekiem saistībā ar kvalitātes kontroles jautājumiem (tostarp par sistēmā identificētajiem trūkumiem un veicamajām korektīvajām darbībām, kā arī par ieteicamajiem uzlabojumiem sistēmā); un

• tas, cik efektīvas ir turpmākās darbības, kas veicamas pēc procesa pabeigšanas (piemēram, tas vai jebkādas nepieciešamās modifikācijas ir savlaicīgi veiktas) iestādes. Tomēr šādas atsauksmes nedrīkst kalpot firmas pašas iekšējās uzraudzības programmas vietā.

Firma paļaujas uz to, ka ikviens partneris un darbinieks visos līmeņos informatīvi uzraudzīs un veicinās kvalitātes, ētikas, kā arī profesionālo un firmas standartu īstenošanu. Šāda uzraudzība ir ikviena profesionālā darba aspekta raksturīgā iezīme. Partneriem un personālam, kas ieņem amatus, kuros tiek pieņemti lēmumi vai tiek nodrošināta citu personu pārraudzība, ir uzticēta augstāka līmeņa atbildība.

Firmai ieteicams izvērtēt visas atsauksmes, ko sniedz profesionālo organizāciju pārbaudes un licencēšanas iestādes. Tomēr šādas atsauksmes nedrīkst kalpot firmas pašas iekšējās uzraudzības programmas vietā.

Firmā izmantotie uzraudzības mehānismi var būt šādi:

• iekšējās un ārējās izglītības un profesionālās apmācības programmas;

• prasība visiem partneriem un personālam pārzināt, izprast un ievērot firmas pamatprincipus un procedūras, kas nosaka darba uzdevumu pārbaudes, kvalitātes kontroles pārbaudes un atbildīgo partneru apstiprināšanas gaitu;

• politikas paziņojums, kurā partneriem un personālam noteikts aizliegums izpaust jebkura darba uzdevuma finanšu pārskatu informāciju, kamēr nav saņemti visi nepieciešamie apstiprinājumi;

• firmas standarta kontroles sistēma darba uzdevumu pabeigšanai un publicēšanai, kas nosaka, kādi apstiprinājumi un paraksti nepieciešami katram darba uzdevuma tipam, kā arī nosaka funkcijas un atbildīgo personu;

• norādījumi atbildīgajam partnerim un darba kvalitātes kontroles pārraugam, kas nosaka šo personu pienākumu pastāvīgi uzraudzīt, lai tiktu saņemti nepieciešamie apstiprinājumi;

• norādījumi visiem partneriem un personālam, kas nosaka pienākumu informēt atbilstīgos firmas vadošos darbiniekus par gadījumiem, kad novēroti nozīmīgi vai mazāk nozīmīgi, bet atkārtoti firmas pamatprincipu un procedūru pārkāpumi; un

• izvērtējot darba uzdevuma apjomu, periodiskas prakses pārbaudes, ko veic profesionāla asociācija vai iestāde vai arī regulators (ja nepieciešams).


48

Lēmums par to, vai pieaicināt ārēju pakalpojumu sniedzēju vai arī ieviest iekšēju uzraudzības sistēmu, kā arī šādas sistēmas nosacījumi var būt dažādi atkarībā no firmas. Tas ir atkarīgs arī no firmas resursu līmeņa pārbaudes laikā, kā arī no firmas spējas efektīvi izpildīt programmu. Parasti to katrā pārbaudes posmā nosaka persona, kurai firmā ir piešķirti attiecīgi pienākumi, konsultējoties ar visiem partneriem.

Mazāku firmu gadījumā uzraudzības pienākumus var veikt ārēji pieaicināti speciālisti, ja vien viņiem ir pietiekama kvalifikācija, vai arī firma var pieaicināt citu firmu, ar kuru firma darbojas vienā apvienībā.

Uzraudzības piramīda

Lai palīdzētu īstenot kvalitātes kontroles sistēmas pārraudzību, firmas var izmantot G pielikumā sniegto informāciju, kurā noteikti uzraudzības procedūru izstrādes gaitā izvērtējamie faktori.

6.2 Uzraudzības programma

Atbildība par kvalitātes kontroles pamatprincipu un procedūru īstenošanu ir nodalīta no vispārējās atbildības par revīzijas kontroli. Uzraudzības programmas galvenais mērķis ir nodrošināt pietiekamu pārliecību par to, ka firmas kvalitātes kontroles pamatprincipi un procedūras ir atbilstīgas, adekvātas un efektīvas. Šāda programma palīdz arī nodrošināt atbilstību piemērojamajām juridiskajām un normatīvajām prasībām.

Katra firma ievieš kvalitātes kontroles standartus, izstrādājot un īstenojot kvalitātes kontroles sistēmu atbilstoši firmas prakses un darba uzdevumu lielumam un raksturam. Sistēmu ieteicams izstrādāt ar mērķi nodrošināt firmai pietiekamu pārliecību par to, ka netiks veikti vai tiks atklāti nozīmīgi un/vai ilgstoši pamatprincipu un kvalitātes kontroles prasību pārkāpumi.

Lai uzraudzība būtu efektīva, visiem partneriem un personālam ir jāsadarbojas ar uzraugu, atzīstot, ka šī persona darbojas kā kvalitātes kontroles sistēmas būtiska sastāvdaļa. Īpaši svarīgs ir partneru un vadītāju atbalsts uzraudzības procesā, kā arī uzrauga komentāru un konstatējumu īstenošanā. Gadījumos, kad rodas pretrunas, netiek īstenoti uzrauga ieteikumi vai tie netiek akceptēti, jārīkojas atbilstoši firmas strīdu risināšanas kārtībai, kas raksturota 5.5 sadaļā.

Prasību izpildes uzraudzības procesu ieteicams izstrādāt tā, tiktu objektīvi izvērtēti šādi faktori:

Darba fails – periodiskas pārbaudes

Profesionāla asociācija – prakses pārbaude

Tiek veikta DKKP (ja nepieciešams, atbilstoši firmas pamatprincipiem)

Atbildīgais partneris veic detalizētu pārbaudi attiecībā uz katru apliecinājuma darba uzdevuma failu


49

• atbilstība profesionālo standartu, kā arī spēkā esošo juridisko un normatīvo aktu prasībām;

• darba uzdevumu ziņojumu atbilstība;

• tas, vai ir notikusi atbilstīga un pietiekama konsultēšanās par sarežģītiem vai pretrunīgiem jautājumiem;

• tas, vai ir paveiktais darbs ir pietiekami un atbilstīgi dokumentēts; un

• tas, vai ir atbilstīgi īstenoti firmas kvalitātes kontroles pamatprincipi un procedūras.

6.3 Pārbaudes procedūras

Firmas kvalitātes kontroles uzraudzība var būt pastāvīgs vai periodisks process. Uzraudzības programmas ietvaros firma pārbauda atsevišķus darba uzdevumus, kurus var izvēlēties arī, iepriekš nebrīdinot darba grupu. Lai gan katrā pārbaudē attiecībā uz katru atbildīgo partneri ieteicams atlasīt vienu vai vairākus pabeigtus darba uzdevumus, firma var izvēlēties ik gadu pārbaudīt vairākus darba uzdevumus, lai nodrošinātu, ka periodiski tiek pārbaudīti katra partnera faili.

Jebkurā gadījumā atsevišķu darba uzdevumu atlase pārbaude tiek veikta periodiski, piemēram, ne retāk kā reizi trīs gados.

Lai nodrošinātu, ka fails tiek pārbaudīts bez aizspriedumiem un objektīvi, personas, kas piedalās darba grupā vai veic DKKP funkciju, nedrīkst darboties kā uzraugi attiecībā uz to pašu failu.

Mazākās firmās pārbaudes uzraudzības procedūras, iespējams, nāksies īstenot tiem pašiem darbiniekiem, kuri izstrādājuši un ieviesuši firmas kvalitātes kontroles pamatprincipus un procedūras. Šādas personas jau iepriekš ir pazīstamas ar firmas prasībām un iegūst lielisku iespēju noteikt uzlabojamās jomas. Firma var arī izmantot to pašu personu pakalpojumus, kas veikušas DKKP funkciju, ar nosacījumu, ka personas, kas veic faila pārbaudi uzraudzības vajadzībām, nav piedalījušās darba grupā un nav veikušas faila DKKP. Darba uzdevumu pārbaužu gadījumā, ja nav pieejami iekšējie resursi, citi resursi, kuru pakalpojumus šajā jomā varētu

izmantot, varētu būt citas firmas, ar kurām firma darbojas vienā apvienībā, vai profesionālas dalīborganizācijas, kas piedāvā attiecīgus pakalpojumus.

Tīkla firmas var izvēlēties ieviest vienotu uzraudzības procesu visās tīkla firmās ar nosacījumu, ka tīkla firmās jāizmanto vienoti uzraudzības pamatprincipi un procedūras. Neatkarīgi no tā, kā ir organizēta uzraudzība, firmas pamatprincipos un procedūrās jānosaka pienākums ik gadu ziņot atbilstīgām personām par uzraudzības jomu, apjomu un rezultātiem, kā arī nekavējoties ziņot par identificētajiem kvalitātes kontroles sistēmas trūkumiem, lai varētu veikt korektīvās darbības.

Pārbaudes veidu nosaka daudzi faktori. Plānojot pārbaudes procesa organizēšanu, parasti tiek ņemti vērā šādi faktori:

• firmas lielums;

• firmas prakses raksturs un sarežģītība;

• ar klientu bāzi un sniegto pakalpojumu veidiem saistītie riski;

• firmas biroju skaits un ģeogrāfiskā atrašanās vieta;


50

• katra biroja darbības un atbilstības pārbaudes pārskats (ja firmai ir biroji);

• iepriekšējo pārbaužu un ārējās uzraudzības procesu, ko veikušas profesionālās vai normatīvās iestādes, rezultāti; un

• tas, kādas pilnvaras ir piešķirtas firmas dalībniekiem, nodaļām un birojiem.

Pārbaudes dokumenti var būt šādi:

• novērtējums tam, ka ir ievērotas profesionālo standartu, ka arī spēkā esošo likumu un normatīvo aktu prasības;

• kvalitātes kontroles sistēmas elementu novērtējuma rezultāti;

• novērtējums tam, vai firmā ir atbilstīgi ieviesti kvalitātes kontroles pamatprincipi un procedūras;

• novērtējums tam, vai darba uzdevuma ziņojums ir atbilstīgs apstākļiem;

• jebkādu trūkumu, to pamatcēloņu, ietekmes identificēšana un lēmuma pieņemšana par to, vai jāveic turpmākās darbības, detalizēti raksturojot šādas darbības; un

• rezultātu un izdarīto secinājumu kopsavilkums (iesniegts firmai), kā arī ieteikumi attiecībā uz korektīvajām darbībām vai nepieciešamajām izmaiņām.

Atbildīgajiem partneriem (kā arī citam atbilstīgajam personālam) ieteicams tikties, lai pārbaudītu ziņojumu un lemtu par korektīvajām darbībām un/vai izmaiņām, kas veicamas sistēmā, uzdevumos un pienākumos, saistībā ar disciplinārajiem, darbinieku veicināšanas un citiem jautājumiem.

6.4 Ziņojums par uzraudzības procesa rezultātiem

Vismaz reizi gadā firma visiem atbildīgajiem partneriem un citiem atbilstīgiem personāla darbiniekiem, tostarp firmas galvenajai amatpersonai vai partneru valdei, ziņo par uzraudzības procesa rezultātiem, tostarp detalizēti raksturo uzraudzības procesu un izdarītos secinājumus attiecībā uz prasību vispārējo ievērošanu firmā un efektivitāti.

Šajā ziņojumā kā minimums jāiekļauj:

• veikto uzraudzības procedūru raksturojums;

• uzraudzības procedūru rezultātā izdarītie secinājumi; un

• sistemātisku, atkārtotu un citu nozīmīgu trūkumu raksturojums (ja tādi ir), ka arī veiktās darbības kopā ar ieteicamajām darbībām, kas jāveic šādu trūkumu novēršanai.

NODERĪGI IETEIKUMI

Iespējams, firma vēlēsies, lai uzraudzības procesā tiktu pārbaudīti papildu aspekti. Var izvērtēt šādus faktorus:

pārbaudīto failu skaits un veids;


51

• vispārīgi komentāri, kas sniegti pārbaudes gaitā;

• vispārēji trūkumi vai jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, kā arī šo trūkumu pamatcēloņi;

• detalizēts tādu faktoru raksturojums, kuri norāda uz nepieciešamību pārskatīt vai atjaunināt kvalitātes kontroles sistēmu vai saistītās norādes;

• īpaši jautājumi, kas jāaplūko par failu atbildīgajam partnerim (trūkstošas apliecinājuma vēstules un līdzīgi jautājumi);

• ieteikumi pamatprincipu izstrādei vai uzlabošanai, kā arī jaunas vai koriģētas kontroles sistēmas izstrādei, lai nodrošinātu pamatprincipu pareizu piemērošanu;

• komentāri saistībā ar firmas kultūru, kas nosaka attieksmi pret kvalitātes kontroles jautājumiem gan firmas augstāko amatpersonu, gan partneru un personāla vidū;

• komentāri par firmas profesionālās attīstības un apmācības procesu;

• esošo kvalitātes kontroles sistēmu un pamatprincipu pārskats;

• periodiskā izvērtēšanas procesa pārskats, tostarp paveiktā darba raksturs, laiks un apjoms, kā arī veiktās pārrunas;

• konstatētie fakti, tostarp pamatprincipi, kas nav adekvāti vai neatbilst spēkā esošajiem standartiem, nozīmīgu pārkāpumu gadījumi firmas un darba uzdevumu līmenī un citas identificētās problēmas; un

tādu profesijā vai spēkā esošajos profesionālajos standartos veikto izmaiņu kopsavilkums, kuras norāda uz tūlītēju vai drīzu nepieciešamību pārstrādāt kvalitātes kontroles sistēmas prasības vai saistītos dokumentus.

H pielikumā ir sniegti norādījumi, kas firmām var palīdzēt izstrādāt pārraudzības programmu un ko var izmantot pārrauga ziņojuma pamatā.

6.5 Trūkumu novērtēšana, ziņošana par tiem un to novēršana


49. Firma izvērtē uzraudzības procesā identificēto trūkumu ietekmi un nosaka, vai šie trūkumi uzskatāmi par:

c) gadījumiem, kas ne vienmēr norāda uz to, ka firmas kvalitātes kontroles sistēma nav pietiekama, lai sniegtu firmai pietiekamu pārliecību par to, ka tiek ievēroti profesionālie standarti un reglamentējošās prasības un ka firmas un atbildīgo partneru sniegtie ziņojumi ir atbilstīgi apstākļiem; vai

d) sistemātiskiem, regulāriem un citādi būtiskiem trūkumiem, saistībā ar kuriem ir nekavējoties jārīkojas, lai tos novērstu.

50. Firma paziņo attiecīgajiem atbildīgajiem partneriem un citam atbilstīgam personālam par uzraudzības


52

procesā konstatētajiem trūkumiem un turpmākās rīcības ieteikumiem. (Skat. A60 punktu.)

51. Ieteikumi par to, kādas turpmākās darbības veicamas attiecībā uz konstatētajiem trūkumiem, ir vērsti uz vienu vai vairākiem šādiem aspektiem:

a) nepieciešamo korektīvo darbību veikšana konkrētā darba uzdevumā vai attiecībā uz konkrētu darbinieku;

b) ziņošana par konstatētajiem faktiem personām, kas atbildīgas par personāla profesionālo apmācību un izaugsmi;

c) izmaiņu veikšana kvalitātes kontroles pamatprincipos un procedūrās; un

d) disciplināra soda noteikšana personālam, kas nav rīkojies atbilstoši firmas pamatprincipiem un procedūrām, īpaši, ja tas notiek atkārtoti.

52. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras, kas vērstas uz gadījumiem, kad uzraudzības procedūru rezultāti norāda uz to, ka ziņojums varētu būt neatbilstīgs vai darba uzdevuma laikā nav veiktas visas procedūras. Atbilstošie šādiem pamatprincipiem un procedūrām firmai ir pienākums noteikt, kādas turpmākās darbības veicamas, lai nodrošinātu atbilstību būtiskajiem profesionālajiem standartiem un spēkā esošajām likumu un normatīvo aktu prasībām, kā arī izvērtēt, vai nepieciešams konsultēties ar juristu.

53. Vismaz reizi gadā firma ziņo par kvalitātes kontroles sistēmas uzraudzības rezultātiem atbildīgajiem partneriem un citām atbilstīgām personām firmā, tostarp, firmas ģenerāldirektoram un, ja nepieciešams, partneru padomei. Šādai ziņošanai jābūt pietiekamai, lai nepieciešamības gadījumā firma un attiecīgās personas varētu savlaicīgi un atbilstīgi rīkoties atbilstoši amata pienākumiem. Paziņojamā informācija ir šāda:

a) veikto uzraudzības procedūru raksturojums;

b) uzraudzības procedūru rezultātā izdarītie secinājumi; un

c) ja nepieciešams, sistemātisku, atkārtotu un citu būtisku trūkumu raksturojums, kā arī pasākumu raksturojums, kas veikti šo trūkumu novēršanai vai samazināšanai.

54. Dažas firmas darbojas tīklos, un šādās firmās, lai nodrošinātu konsekvenci, atsevišķas uzraudzības procedūras var tikt ieviestas centralizēti. Ja tīkla firmas darbojas atbilstoši vienotiem uzraudzības pamatprincipiem un procedūrām, kuru uzdevums ir nodrošināt šā SKKS prasību ievērošanu, un, ja šīs firmas paļaujas uz šādu uzraudzības sistēmu, firmas pamatprincipi un procedūras nosaka prasību:

a) vismaz reizi gadā firmu tīklam ziņot attiecīgām personām tīkla firmās par uzraudzības procesa vispārējo jomu, apmēru un rezultātiem;

b) firmu tīklam savlaicīgi ziņot atbilstīgām firmu amatpersonām firmās par jebkādiem konstatētajiem trūkumiem kvalitātes kontroles sistēmā, lai varētu tikt veiktas nepieciešamās darbības, lai tīkla firmu atbildīgie partneri varētu paļauties uz tīklā ieviestā uzraudzības procesa rezultātiem, ja vien firmas vai tīkls iesaka rīkoties savādāk.

Firmā ieteicams izstrādāt pamatprincipus un procedūras, kas ļauj firmai reaģēt uz jebkādiem uzraudzības programmas gaitā konstatētiem trūkumiem (izņemot trūkumus, kas ir nebūtiski vai nerada sekas). Firmā jāizvērtē, vai šādi trūkumi norāda uz strukturālām kļūmēm kvalitātes kontroles sistēmā vai arī tie norāda uz gadījumiem, kad kāds partneris vai personāla darbinieks nav ievērojis prasības.


53

Uz strukturālām kļūmēm parasti norāda trūkumi, kas rodas bieži un ar kuriem sastopas (bet to neizraisa) dažādi partneri un darbinieki. Šādos gadījumos jāveic izmaiņas kvalitātes kontroles vai dokumentēšanas sistēmā. Uzraugs par šīm izmaiņām ziņo partnerim vai darbiniekam, kurš ir atbildīgs par kvalitātes kontroles vai dokumentēšanas sistēmu, lai varētu veikt korekcijas.

Firmā jāizvērtē nozīmīgi trūkumi un, ja firma konstatē, ka ir sagatavots neatbilstīgs darba uzdevuma ziņojums vai darba uzdevuma ziņojuma aplūkojamajā jautājumā pastāv neatbilstības vai neprecizitātes, firma rīkojas atbilstoši profesionālo standartu un normatīvo un juridisko aktu prasībām. Šādos apstākļos firmai jāapsver arī iespēja konsultēties ar juristu.

Ja konstatētie trūkumi ir sistemātiski vai atkārtoti, firmai nekavējoties jāveic korektīvās darbības. Vairumā gadījumu korektīvas darbības nekavējoties jāveic attiecība uz trūkumiem, kas ir saistīti ar neatkarību un interešu konfliktiem.

Turklāt konstatētos trūkumus var pārskatīt partneris vai darbinieks, kas ir atbildīgs par apmācību un profesionālo izaugsmi, lai noteiktu, vai nepieciešami papildu kursi vai apmācība, lai efektīvi novērstu trūkumus izraisošās problēmas.

6.5.1 Prasību neievērošanas gadījumi

Firmas kvalitātes kontroles sistēmas prasību neievērošana ir nopietns pārkāpums, īpaši, ja partneris vai darbinieks ir apzināti atteicies rīkoties atbilstoši firmas pamatprincipiem.

Kvalitātes kontroles sistēmas mērķis ir nodrošināt publisko interešu aizsardzību un tāpēc firmai caurskatāmi, un bargi jāvēršas pret pārkāpumiem. Firma var reaģēt uz apzinātiem pārkāpumiem dažādos veidos, tostarp, izstrādājot plānu izpildes uzlabošanai, veicot izpildes pārbaudes un pārskatot darbinieka motivācijas un algas paaugstināšanas iespējas vai arī pārtraucot darba attiecības.

Daudz sarežģītāk rīkoties ir gadījumos, kad prasības apzināti pārkāpis ir partneris. Ikvienā firmā ir jāizstrādā process, kas paredzēts partneru disciplinēšanai, ja šādi nosacījumi nav jau iekļauti partnerības līgumā vai cita veida līgumā, kas nosaka attiecības starp partneriem. Šāda procesa mērķis ir nodrošināt, lai gan partneri, gan personāls ievērotu kvalitātes kontroles prasības. Lai to nodrošinātu, procesā ieteicams akcentēt to, kādas sekas rada prasību neievērošana. Šādam sodam par prasību neievērošanu ieteicams būt bargākam par sodu, kas noteikts esošā gadījumā, kad nav ievērotas prasības, lai norādītu, ka prasību neievērošana netiks pieļauta.

Dažkārt partneriem vai personālam, kam ir grūtības ar kvalitātes kontroles sistēmas prasību ievērošanu, var noteikt pagaidu pārraudzības režīmu. Tā ietvaros var noteikt prasību, lai paveikto darbu pirms darba uzdevuma ziņojuma izdošanas pārbaudītu cits partneris vai uzraugs. Alternatīvs rīcības veids ir ierobežot pienākumu veidus, kādi tiek uzticēti šādiem partneriem vai personālam, periodiski vai pilnībā ierobežojot šādu personu dalību lielu uzņēmumu darba uzdevumos.


54

Problēmas analīze — uzraudzība


M.M. un biedri

Nav zināms, vai Māris ir iedibinājis uzraudzības sistēmu, tomēr diezgan droši var pieņemt, ka šādas sistēmas nav.

Mārim ir jāiedibina uzraudzības process saskaņā ar 1. SKKS 48 punkta prasībām, kā arī jāziņo atbilstīgam firmas personālam par rezultātiem un uzrauga sniegtajiem ieteikumiem.

Ņemot vērā Māra firmas lielumu, ideālais kandidāts uzrauga funkciju veikšanai visdrīzāk ir ārējs konsultants ar pietiekamu kvalifikāciju, piemēram, cits vietējais praktizējošais grāmatvedis vai publiskās prakses konsultants.


55

6.6 Sūdzības un pretenzijas


55. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt pietiekamu pārliecību par to, ka firmā pienācīgi tiek izskatītas:

a) sūdzības un pretenzijas par to, ka firmas darbs neatbilst profesionālajiem standartiem un normatīvajām prasībām; un

b) pretenzijas par to, ka nav ievērotas firmas kvalitātes kontroles sistēmas prasības.

Šī procesa ietvaros firma skaidri nosaka veidus, kādos firmas personāls var paust bažas par jebkādiem jautājumiem, nebaidoties no represijām. (Skat. A70 punktu.)

56. Ja sūdzību vai pretenziju izskatīšanas gaitā tiek konstatēti trūkumi firmas kvalitātes kontroles pamatprincipu un procedūru veidā vai darbībā, vai arī tiek konstatēts, ka kāda persona vai personas neievēro firmas kvalitātes kontroles sistēmas prasības, firma rīkojas atbilstoši 51. punktā noteiktajai kārtībai. (Skat. A71-A72 punktu.)

Sūdzības un pretenzijas, īpaši par nepietiekami rūpīgu darbu, privātuma vai konfidencialitātes normu neievērošanu, interešu konfliktiem vai jebkāda veida diskrimināciju vai nomācošām darbībām, kurās iesaistīti partneri vai personāls attiecībā cits pret citu vai klientiem, uzskatāmas par nopietniem jautājumiem. Papildus strīdu novēršanas kārtībai, kas noteikta rokasgrāmatas 5.5 sadaļā, par šādiem jautājumiem atbildīgais partneris varētu nopietni apsvērt domu par firmas profesionālās atbildības apdrošināšanas kompānijas informēšanu un/vai konsultēšanos ar juristu. Ja pastāv šaubas, šāds partneris var konsultēties ar citiem partneriem, prakses konsultantu, ko nodrošina profesionālā iestāde, vai ar uzticamiem profesionālajiem kolēģiem.

NODERĪGI IETEIKUMI

Firmā ieteicams nodrošināt visas funkcijas, kas nepieciešamas, lai risinātu sūdzības un pretenzijas, piemēram:

• pamatprincipu izstrāde attiecībā uz sūdzībām un pretenzijām;

• visu ar sūdzībām un pretenzijām saistīto ziņojumu saņemšana;

• norādījumu un konsultāciju sniegšana saistībā ar sūdzību un pretenziju jautājumiem personām, kas pilda pārraudzības funkciju;

• dokumentu nodrošināšana saistībā ar šādiem jautājumiem, tostarp sūdzības saņemšanas, izmeklēšanas gaitā konstatēto faktu un galīgā iznākuma dokumentēšana;

• ziņošana sūdzības iesniedzējam; un

• visu izmeklēšanas gadījumu pārraudzība vai pārraudzības nodrošināšana.


56

Firmas pamatprincipos jānosaka, kā rīkoties attiecībā pret atsevišķiem sūdzību un pretenziju veidiem, tostarp:

• sūdzībām par to, ka darba nav paveikts atbilstoši profesionālo standartu un normatīvo un juridisko aktu prasībām;

• sūdzībām par firmas kvalitātes kontroles sistēmas prasību neievērošanu; un

• sūdzībām par trūkumiem firmas kvalitātes kontroles pamatprincipu un procedūru veidā vai procesā.

Šādu jautājumu izmeklēšana tiek uzticēta partnerim, kam ir pietiekama un atbilstīga pieredze un pilnvaras. Ja šāds partneris ir saistīts ar sūdzību par konkrētu darba uzdevumu, jānorīko cits partneris, kurš pabeigtu izmeklēšanas procesu.

Klientu un citu trešo personu sūdzības ieteicams izskatīt kā pirmās (atbilstoši sūdzības nozīmīgumam). Parasti šajā procesā tiek sniegts sākotnējs apstiprinājums par sūdzības saņemšanu un tam seko solījums jautājumu izskatīt, kā arī piebilde, ka atbilde sekos pēc tam, kad sūdzība būs izmeklēta.

Skaidri noteikts process visiem partneriem un personālam ļauj izprast procedūras, kādas jāievēro, ja rodas sūdzības vai pretenzijas, un kurām personām par tām jāziņo. Šāda procesa rezultāti parasti tiek dokumentēti kopā ar atbildi. Šādu procedūru gaitā kā minimums būtu jāveic šādas darbības:

• jāidentificē fakti, kas apliecina to, kāda ir situācija pēc pārrunu veikšanas un/vai būtisko dokumentu pārbaudes;

• atsaucoties uz likumiem, normatīvajiem aktiem, profesionālajiem standartiem un firmas pamatprincipiem, jānosaka, vai noticis pārkāpums, kāds ir tā raksturs un apjoms, kā arī sekas;

• pēc konsultēšanās ar atbilstīgo personu firmā, jāpieprasa iespēja konsultēties ar juristu un, ja nepieciešams, izmantot jurista pakalpojumus;

• jāsagatavo ziņojums par konstatētajiem faktiem un ieteikumiem; un

• jāsniedz atbilde sūdzības iesniedzējam.

Mazāku firmu gadījumā jāapsver iespēja pieaicināt ārēju konsultantu, kurš nodarbotos ar šādiem jautājumiem. Mazās firmās pamatprincipi varētu būt samērā vienkārši un tieši, nosakot, ka firma atbilstīgi un nopietni, ar atvērtu, nopietnu un cieņpilnu attieksmi izskatīs jautājumu un atbilstīgi rīkosies, tostarp, ja nepieciešams, apsverot neatkarīgas personas pakalpojumu izmantošanu, konsultēšanos ar juristu un profesionālās atbildības apdrošinātāja informēšanu.

Šāds process būs efektīvs, ja ikviens partneris un personāla darbinieks zinās, ka brīvi var paust bažas, nebaidoties no represijām.


57

Problēmas analīze — sūdzības un pretenzijas


M.M. un biedri

Šajā jomā Māra firmai nav problēmu. Firma nav saņēmusi sūdzības vai pretenzijas, un klienti ziņo, ka ir apmierināti ar firmas darbu.

Tomēr saskaņā ar 1. SKKS 55.-56. punkta prasībām Mārim ir jāiedibina atbilstīgi pamatprincipi un procedūras, lai firma būtu gatava izskatīt šādus gadījumus, ja tie rodas. Iedibinot šādus pamatprincipus un procedūras, personāls zinās, kā rīkoties attiecīgajos gadījumos.


58

7. Dokumentēšana Sadaļas mērķis Galvenie atsauču avoti

Sniegt norādes attiecībā uz dokumentēšanas prasībām firmā gan darba uzdevuma (tostarp darba uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaudes) līmenī, gan firmas kvalitātes kontroles sistēmas līmenī.

1. SKKS 42. punkts, 1. SKKS 45.-47. punkts. 1. SKKS 57.-59. punkts

7.1 Apskats


Darba kvalitātes kontroles pārbaudes dokumentēšana

42. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras attiecībā uz darba kvalitātes kontroles pārbaudes reģistrēšanu, atbilstoši kurām firmai jāreģistrē, vai:

a) veicamās procedūras ir īstenotas atbilstoši firmas darba kvalitātes kontroles pārbaudes pamatprincipiem;

b) darba kvalitātes kontroles pārbaude ir pabeigta revidenta ziņojuma datumā vai pirms tā; un

c) pārraugam nav informācijas par jebkādām neatrisinātām problēmām, kas varētu radīt šaubas par darba grupas izdarīto būtisko spriedumu un secinājumu atbilstību.


Darba uzdevuma galīgā faila izveides pabeigšana

45. Firma iedibina pamatprincipus un procedūras, kas nosaka darba grupu pienākumu savlaicīgi sagatavot darba uzdevuma failus pēc tam, kad ir sagatavots darba uzdevuma ziņojums. (Skat. A54-A55 punktu.)

Darba dokumentu konfidencialitāte, droša glabāšana, patiesums, pieejamība un atjaunošana

46. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt darba dokumentu konfidencialitāti, drošu glabāšanu, patiesumu, pieejamību un atjaunošanu. (Skat. A56-A59 punktu.)

Darba dokumentu saglabāšana

47. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt darba dokumentu saglabāšanu laika posmā, kas ir pietiekams firmas vajadzībām un atbilstošs likumu un noteikumu prasībām. (Skat. A60-A63 punktu.)


Kvalitātes kontroles sistēmas dokumentēšana

57. Firma izstrādā pamatprincipus un procedūras, kas nosaka prasību nodrošināt atbilstīgus dokumentus, kuri apliecina katras firmas kontroles sistēmas sastāvdaļas darbību. (Skat. A73-A75 punktu.)


59

58. Firma nosaka pamatprincipus un procedūras, saskaņā ar kurām šos dokumentus uzglabā tik ilgā laika posmā, kāds nepieciešams, lai personas, kas veic firmas uzraudzības procedūras, varētu izvērtēt firmas darbības atbilstību kvalitātes kontroles sistēmai, vai ilgākā laika posmā, ja to nosaka likums vai citi noteikumi.

59. Firma izstrādā pamatprincipus un procedūras, kas nosaka prasību reģistrēt sūdzības un pretenzijas, kā arī veiktos atbildes pasākumus.

7.2. Firmas pamatprincipu un procedūru dokumentēšana

Firma izstrādā pamatprincipus un procedūras, ko nosaka ikvienā darba uzdevumā un vispārīgam lietojumam firmā nepieciešamās dokumentācijas līmeni un apjomu (atbilstoši firmas rokasgrāmatā/darba uzdevumu veidnēs noteiktajām prasībām). Firmai jāizstrādā arī pamatprincipi un procedūras, kas nosaka prasību nodrošināt atbilstīgus dokumentus, kuri apliecina ikvienas firmas kontroles sistēmas sastāvdaļas darbību.

Šādi pamatprincipi nodrošina, ka dokumentēšana tie veikta pietiekami un atbilstīgi, lai apliecinātu, ka:

• ir ievērotas firmas kvalitātes kontroles sistēmas prasības; un

• ikviens darba uzdevuma ziņojums ir sagatavots atbilstoši profesionālajiem un firmas standartiem, kā arī normatīvajām un juridiskajām prasībām, kā arī pirms ziņojuma datuma vai ziņojuma datumā ir veikta DKKP.

Bieži vien šādi pamatprincipi tiek iekļauti firmas darba uzdevumu veidnēs kā standarta sazināšanās, iztaujāšanas procedūras, kontrolsaraksti un memorandi. Tādējādi tiek nodrošināts kvalitātes kontroles sistēmas elementu konsekvents pielietojums gan firmas, gan darba uzdevumu līmenī.

7.3 Darba uzdevuma dokumentēšana

Firmas pamatprincipos ir noteiktas procedūras, kas nodrošina galīgā faila savlaicīgu sagatavošanu (parasti ne ilgāk kā 60 dienās pēc ziņojuma datuma). Ja attiecībā uz vienu un to pašu aplūkojamā jautājuma informāciju tiek sagatavoti vairāki ziņojumi, firmas pamatprincipos ieteicams noradīt, ka laika ierobežojumi darba uzdevuma faila sagatavošanai jānosaka, katru ziņojumu uzskatot par atsevišķu darba uzdevumu.

Dokumenti ir jāpatur pietiekami ilgā laika posmā, lai personas, kas veic uzraudzības procedūras, varētu novērtēt to, cik liela mēra firmā ir ievērotas iekšējās kontroles sistēmas prasības, ka arī profesionālajos standartos, likumos un normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Izvērtējot darba uzdevuma dokumentāciju, firmai arī ir jāņem vērā vispārējos firmas pamatprincipus, kas nosaka saskanīgu dara faila sistematizāciju un indeksāciju. Tas nodrošina lielāku efektivitāti, tostarp vienkāršu darba faila sadaļu noteikšanu, visu līmeņu pārbaužu veicējiem atvieglotu pieeju un konsekventu faila noslēguma procedūru veikšanu visiem firmas darbiniekiem. No kvalitātes kontroles perspektīvas šāda darba faila organizācija nodrošina, ka tiek veikta nepieciešamā faila apstiprināšana un krustenisko atsauču pievienošana, kā arī iekļautas jebkādas pārbaudes piezīmes.

Faila dokumentāciju ieteicams organizēt saskaņotās darba sadaļās, izmantojot indeksēšanas sistēmu. Katram darba faila dokumentam tā radīšanas brīdī tiek piešķirts unikāls apzīmējums, kas tieši iekļaujas kopējā faila saturā.

Faila satura paraugs ir pievienots 7.3.1. attēlā zemāk. Šajā piemērā dokumenti ir grupēti pēc finanšu


60

pārskatu sadaļām, piemēram, nauda, debitori, neto apgrozījums un tā tālāk.

7.3.1 attēls

Saturs – noslēguma revīzijas fails

(Paraugs – izmantojot revīzijas programmu revīzijām par periodu no 2010. gada 14. decembra)

Revīzijas noslēgums

1) Revīzijas faila pabeigšana

Revīzijas noslēguma memorands

Revīzijas faila izmaiņas pēc revīzijas

2) Finanšu pārskati / revidenta ziņojums

3) Noslēguma analītiskā pārbaude

4) Pārbaudes veicēja kontrolsaraksts

Kvalitātes kontroles pārbaude (ja DKKP ir piemērojama)

5) Finanšu pārskatu atspoguļojuma un informācijas uzrādīšanas pārbaude

6) Atbildīgā partnera/individuāla praktizējoša grāmatveža pārbaude

7) Noslēguma žurnāla ierakstu labojumi

8) Virsgrāmatas darba variants

9) Sarakste, apspriedes un piezīmes —

Apliecinājuma vēstule

Apspriedes ar vadību un citiem

Ziņojums uzņēmuma vadībai

Piezīmes un jautājumi

Revīzijas akceptēšana

11) Revīzijas darba uzdevuma akceptēšanas kontrolsaraksts —

Jauns vai esošs klients

Informācija no iepriekšējā revidenta faila*

Darba uzdevuma vēstule*

12) Izpratnes gūšana par uzņēmumu un tā vidi

Klienta profils

Pieprasītie dokumenti

Vispārējā revīzijas stratēģija

21) Vispārējās revīzijas stratēģijas kontrolsaraksta izveide

22) Būtiskuma noteikšana

Nepilnību izvērtēšana

23) Risku noteikšana izmantojot analītiskās procedūras

24) Revīzijas darba grupas plānošanas tikšanās

25) Pastāvošo risku izvērtēšana

26) DKKP nepieciešamības izvērtēšana

27) Revīzijas budžets — laiks un samaksa

Klienta sagatavojamo dokumentu saraksts

28) Vispārējā revīzijas stratēģija

Būtisku neatbilstību riska izvērtēšana

31) Būtisku neatbilstību riska izvērtēšanas kontrolsaraksts

32) Jautājumi vadībai, personām kam uzticēta uzņēmuma pārvalde, personām, kuras ir atbildīgas par iekšējo revīziju un citām personām uzņēmumā

36) Kontroles procedūru pārbaudes

Ieņēmumi, debitori un saņemtās naudas

Summas

Iegādes, kreditori un maksājumi


61

33) Kontroles vides izvērtēšana

34) Vadības izmantoto aplēšu, tostarp patiesās vērtības, izvērtējums

35) Informācijas sistēmas un iekšējā kontrole

Vispārējā IT sistēma un IT kontrole

Ieņēmumi, debitori un saņemamās naudas summas


Darba samaksa

Krājumi, ražošanas izmaksas un ražošana

Finansēšana un pašu kapitāls

Darba samaksa



37) Visu sapulču protokolu pārskatīšana

38) Klienta gada pārskata un citu dokumentu pārskatīšana

39) Risku izvērtējuma kopsavilkums

Finanšu pārskatu kontrolsaraksti, analītiskās procedūras un atlikumu testi

A) Nauda un naudas ekvivalenti

B) Pircēju un pasūtītāju parādi un pārējie debitori

C) Krājumi

D) Nākamo periodu izmaksas

E) Ieguldījumi

F) Pamatlīdzekļi – nekustamais īpašums, iekārtas

G) Pārējie pamatlīdzekļi

H) Nemateriālā vērtība un nemateriālie aktīvi

AA) Īstermiņa un ilgtermiņa parādi

BB) Kreditori un uzkrātās saistības

EE) Nodokļi

HH) Pārējie kreditori

NN) Pašu kapitāls / neto aktīvi

SS) Žurnāla ieraksti

TT) Atbildes pasākumi identificētajiem krāpšanas gadījumiem

UU) Darbības turpināšana

VV) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

WW) Uzskaitē izmantotās aplēses

Izmaiņas grāmatvedības politikās un iepriekšējo periodu kļūdu labojumi

XX) Saistīto pušu darījumi

Būtiski darījumi, kas veikti ārpus ierastās uzņēmējdarbības veida

YY) Maksājumu saistības un līgumsaistības

Notikumi pēc pārskata perioda beigām

ZZ) Ekonomiskā atkarība

Ieņēmumu pārskats / darbības pārskats

100) Ieņēmumi

200) Ražošanas izmaksas

300) Izdevumi

400) Pārējie ieņēmumi un izmaksas

Darījumu detalizētie testi**

500) Ieņēmumi, debitori un saņemamās naudas summas


Darba samaksa



*Var tikt iekļauts pastāvīgajā klienta failā

**Var tikt iekļauts starpposma failā


62

NODERĪGI IETEIKUMI

Firmai jānosaka darba uzdevuma dokumentēšanas vajadzības, kas jānodrošina, lai varētu apliecināt, ka ir izpildītas profesionālās, normatīvās un juridiskās prasības. Ieteicams dokumentēt šādus faktorus:

• darba uzdevuma plānošanas kontrolsaraksts vai memorands; ar ētikas normām saistītie identificētie jautājumi (tostarp prasību ievērošanas apliecinājumi);

• neatkarības prasību ievērošanas apliecinājumi un ar šādiem jautājumiem saistīto pārrunu reģistri;

• secinājumi, kas izdarīti saistībā ar klientu attiecību akceptēšanu un turpināšanu;

• procedūras, kas veiktas, lai izvērtētu krāpšanas vai kļūdu izraisītu būtisku neatbilstību riskus finanšu pārskatu un apliecinājumu līmenī;

• procedūru, kas veiktas, atbildot uz izvērtētajiem riskiem, raksturs, laiks un apjoms, tostarp, šādu procedūru rezultāti un secinājumi;

• konsultāciju raksturs, joma un to rezultātā izdarītie secinājumi;

• jebkāda veida izejošā un ienākošā saziņa;

• DKKP rezultāti, kas veikta pirms ziņojuma datuma vai ziņojuma datumā;

• apliecinājums tam, ka nepastāv neviens neatrisināts jautājums, kas pārraugam varētu likt uzskatīt, ka nozīmīgie spriedumi un secinājumi nav atbilstīgi;

• secinājums par to, ka ir apkopoti un izvērtēti pietiekami un atbilstīgi revīzijas pieradījumi, kas pamato sagatavojamo ziņojumu; un

• faila slēgšana, tostarp atbildīgas personas paraksta saņemšana.

7.4 Darba kvalitātes kontroles pārbaudes dokumentēšana

Kā pārbaudi apliecinošs dokuments kalpo aizpildīts standartizēts DKKP kontrolsaraksts. Tajā var iekļaut apstiprinošus un pamatojošus pieradījumus vai krusteniskas atsauces uz šādiem pieradījumiem, kas apliecina, ka:

• atbilstīgi kvalificēti partneri un personāls ir veikuši DKKP vajadzībām nepieciešamas procedūras (revīzijas uzdevuma gadījumā 220. SRS 25. (a) punkts);

• pārbaude ir pabeigta darba ziņojuma datumā vai pirms tā (revīzijas uzdevuma gadījumā 220. SRS 25. b) punkts);

• darba kvalitātes kontroles pārraugam nav zināmi nekādi neatrisināti jautājumi, kas liktu viņam uzskatīt, ka darba uzdevums nav veikts atbilstoši profesionālo standartu un spēkā esošo normatīvo un juridisko aktu prasībām (220. SRS 25. (c) punkts).

7.5 Piekļuve failiem un to saglabāšana

Gan kvalitātes kontroles standartos, gan juridiskajos un normatīvajos aktos ir noteikts pienākums izstrādāt


63

pamatprincipus un procedūras, kas nodrošina darba uzdevumu dokumentu konfidencialitāti, drošu glabāšanu, patiesumu, pieejamību un atjaunošanu.

Šādu pamatprincipu kontekstā jāizvērtē dažādas dokumentu glabāšanas prasības, kas ir noteiktas statūtos un normatīvajos aktos, lai nodrošinātu, ka darba dokumenti tiek glabāti pietiekami ilgā laika posmā, lai apmierinātu firmas prasības un atbilstu konkrētajā jurisdikcijā spēkā esošo standartu un likumu nosacījumiem.

Pamatprincipos jāakcentē, ka visi darba dokumenti, ziņojumi un citi firmas sagatavotie dokumenti, tostarp klientu sagatavotās darba lapas, ir konfidenciāli, un ir jāaizsargā no nesankcionētas piekļuves. Politikās un procedūrās jāiekļauj norādes par darba dokumentu drošību un aizsardzību revīzijas darba laikā pie klienta. Šādām norādēm ir jāinformē darbiniekus par atbilstošu apiešanos ar klēpjdatoriem, kuri ir pakļauti bojājumu, zādzības vai zuduma riskam, cietā diska kļūmēm, vai negadījumiem. Informācijas dublēšanas procedūras minimizē ieguldītā darba daļēja vai pilnīga zuduma risku, kā arī nodrošina klienta informācijas aizsardzību.

Firmai ieteicams noteikt atbildīgā partnera pienākumu apstiprināt jebkādus ārējos pieprasījumus pēc darba dokumentiem, un nevienu dokumentu nedrīkst izsniegt, pirms saņemts šāds apstiprinājums

Darba dokumentus nedrīkst izsniegt trešajām personām, izņemot, ja:

• klients ir sniedzis rakstisku atļauju informācijas atklāšanai;

• pastāv profesionāls pienākums atklāt informāciju;

• informācijas atklāšana tiek pieprasīta juridiska vai tiesas procesa vajadzībām; vai

• informācijas atklāšana ir noteikta likumā vai normatīvajā aktā.

Izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar likumu nosacījumiem (piemēram, ar pretterorisma vai naudas atmazgāšanas likumu nosacījumiem dažādās jurisdikcijās), pirms darba dokumentus iesniegt pārbaudei, firmai jāinformē klients un jāiegūst rakstiska klienta atļauja. Klienta izsniegtu autorizācijas vēstuli ieteicams saņemt arī, ja failu pārbaudes pieprasījumu iesniedzis potenciāls pircējs, investors vai kreditors. Ja klients neatļauj izpaust informāciju, firma var konsultēties ar juristu.

Faktisku vai iespējamu tiesas darbu gadījumā vai arī normatīvas vai administratīvas tiesvedības gadījumā darba dokumentus ieteicams neizsniegt, ja nav iegūta attiecīga firmas juridiskās padomes piekrišana.

Kārtējo klienta darba dokumentu un failu minimālo paturēšanas periodu nosaka atbilstoši valsts nodokļu un juridiskajām prasībām. Atkarībā no klienta vajadzībām, riska un juridiskajiem vai normatīvajiem apsvērumiem atsevišķi materiāli paturami ilgākā laika posmā. Firmas pamatprincipos jānorāda, cik gadu (parasti ne mazāk par pieciem gadiem) paturami darba dokumenti, un firma to var norādīt atsevišķi katram no šādiem failu veidiem:

• pastāvīgie faili;

• nodokļu faili;

• finanšu pārskati un ziņojumi;

• sarakste.

Pamatprincipos jānorāda arī bijušo klientu darba dokumentu un failu minimālais saglabāšanas periods, kas


64

parasti nav mazāks par pieciem gadiem kopš revīzijas ziņojuma datuma vai ja tas ir vēlāk, kopš grupas revīzijas ziņojuma datuma.

Papildu norādes par failu saglabāšanu skatiet nodokļu likumos, korporatīvajos un citos tiesību aktos.

Ieteicams uzturēt viegli pieejamu, pastāvīgu reģistru, kurā apkopota informācija par visiem failiem, un katru no glabāšanas vietām apzīmēt ar attiecīgu etiķeti, lai informāciju varētu vienkārši identificēt un atrast. Par biroja administrēšanu atbildīgajam partnerim ieteicams arī apstiprināt jebkādu failu iznīcināšanu un uzturēt pastāvīgu reģistru, kurā apkopota informācija par visiem iznīcinātajiem failiem.

A Pielikums

65

A pielikums

Partneru un personāla neatkarība

[Firmas veidlapas galvene]

[Datums]

[Adresēts firmai X]

Neatkarības apliecinājums

Apstiprinu, ka atbilstoši savām zināšanām un uzskatiem, esmu ievērojis firmas pamatprincipus un procedūras, tostarp SGESP Profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksa 290. un 291. sadaļā noteiktās prasības, attiecībā uz profesionālu grāmatvežu neatkarību (izņemot A pielikumā noteiktos apstākļus).

Ja atsauce uz A pielikumu tiek izdzēsta:

Paraksts: ____________________________________________

Vārds, uzvārds: ____________________________________________

Amats: ____________________________________________

Datums: ____________________________________________

A Pielikums

66

A grafiks

Partneru un personāla neatkarība

Norādiet un īsumā paskaidrojiet visus apstākļus, kas atbilstoši jūsu zināšanām un uzskatiem varētu ietekmēt neatkarību. Sastādot sarakstu, izmantojiet SGESP Kodeksa 290. un 291. sadaļā noteiktās prasības.

Katru vienumu pārbaudīs atbildīgais partneris. Lai noteiktu, kādas darbības veicamas, iespējams, būs nepieciešama papildinformācija.

Visi lēmumi un rīcības gaita ir jādokumentē.

Apraksts Precizējiet, kā varētu tikt ietekmēta neatkarība

Atbilstīgie drošības pasākumi (ja nepieciešams), kas veikti, lai novērstu vai līdz pieņemamam līmenim samazinātu apdraudējumu

67

B pielikums

Paziņojums par konfidencialitāti [paraugs]

[Firmas veidlapas galvene]

(Katram personāla darbiniekam, uzsākot darba attiecības, ieteicams parakstīt paziņojumu par konfidencialitāti, un šo dokumentu ieteicams atkārtoti parakstīt ik gadu, kas kalpo kā atgādinājums par šo prasību. Šādu prasību var arī iekļaut personāla darbinieka darba līguma noteikumos un nosacījumos.)

[Datums]

Cien. []:

Lai pastāvīgi nodrošinātu atbilstību SGESP Kodeksa 140. sadaļas prasībām attiecībā uz mūsu profesionālajiem pienākumiem un klientu aizsardzību, ir būtiski nodrošināt klientu informācijas konfidencialitāti. Par konfidenciālu informāciju uzskatāma jebkāda veida informācija par mūsu klientiem, kas nonāk kādas personas rīcībā tāpēc, ka attiecīgā persona ir saistīta ar firmu, izņemot gadījumus, kad šāda informācija ir publiski pieejama.

Esmu iepazinies ar firmas konfidencialitātes politikas paziņojumu attiecībā uz firmas klientu informāciju, izprotu šo paziņojumu un rīkojos atbilstoši tam.

Vārds, uzvārds: ____________________________________________

Paraksts: ____________________________________________

Datums: ____________________________________________

C Pielikums

68

C pielikums

Izvērtēšanai ieteicamie jautājumi, pieņemot lēmumu par to, vai akceptēt jauna klienta darba uzdevumu pirmajā reizē. Rezultātus var reģistrēt kontrolsarakstā (piemēram, kā norādīts zemāk), aptaujas lapā vai arī apkopot memorandā.

Sākotnējie apsvērumi

Vai pirms darba uzdevuma akceptēšanas ar klientu ir veiktas pārrunas par klienta vēsturi un saņemti atbilstošie dokumenti (organizatoriskā shēma, saimnieciskās un finanšu darbības rezultāti pēdējo divu vai trīs gadu laikā, izmaiņas vadībā, saimnieciskās darbības struktūra un jebkāda cita informācija, kas varētu attiekties uz darba uzdevumu)?

Klientu attiecību akceptēšana Jā Nē Neattiecas Komentāri

Potenciālā klienta raksturs un godprātība

1. Vai jūs pats, kāds no uzticamiem klientiem vai kolēģiem pazīst klientu?

2. Vai esat pārliecināts, ka nav nekādu notikumu vai apstākļu, kas radītu šaubas par potenciālā klienta īpašnieku, valdes locekļu vai vadības godprātību? Vai jums ir pamatota pārliecība par to, ka nepastāv neviens no šādiem apstākļiem:

a) kriminālā sodāmība un normatīvi sodi;

b) aizdomas par prettiesisku darbību vai krāpniecību;

c) notiekoša izmeklēšana;

d) vadības dalība profesionālajās organizācijās ar apšaubāmu reputāciju;

e) negatīva publicitāte; un

f) cieša saistība ar personām/uzņēmumiem ar apšaubāmu ētiku.

Raksturojiet metodes, piemēram, informācijas meklēšana internetā, kādas tiek izmantotas, lai iegūtu pierādījumus attiecībā uz šādiem riskiem. (Meklējot informāciju internetā, atslēgvārdi varētu būt klienta uzņēmuma nosaukums, vadošo personāla darbinieku vārdi un nozare vai produkti/ pakalpojumi.)

Dokumentējiet visus iegūtos pierādījumus, kas ir būtiski šādu risku izvērtējumā.

C Pielikums

69


3. Ja citi revidenti/grāmatveži ir atteikušies sniegt pakalpojumus potenciālajam klientam, izvērtējiet, vai pastāv aizdomas par to, ka atzinums varētu būt nopirkts, vai arī pastāv cita līdzīga motivācija izmaiņu veikšanai; vai esat reģistrējis pastāvošos riskus un rūpīgi apsvēris iemeslus, kāpēc jums vajadzētu akceptēt darba uzdevumu?

Iepriekšējais revidents/grāmatvedis

4. Vai esat sazinājies ar iepriekšējo revidentu/grāmatvedi un iztaujājis viņu par šādiem aspektiem:

a) piekļuve potenciālā klienta darba dokumentiem;

b) nesegti maksājumi;

c) atšķirības viedokļos vai pretrunas;

d) vadības un valdes godprātība;

e) iemesli revidenta/grāmatveža nomaiņai; un

f) nepamatotas prasības vai nevēlēšanās sadarboties.

5. Vai iepriekšējā firma piekrīt, ka pārskatāt (ja atļauts) iepriekšējā gada darba dokumentus? Ja jā, vai esat pārskatījis iepriekšējā perioda plānošanas dokumentus, ko sagatavojusi iepriekšējā firma, un noteicis, vai iepriekšējā firma:

a) ir apstiprinājusi savu neatkarību no klienta;

b) ja veikta revīzija, vai tā ir veikta atbilstoši SRS prasībām;

c) nodrošināja pietiekamus resursus un kvalifikāciju; un

d) bija guvusi izpratni par uzņēmumu un tā vidi.

C Pielikums

70


Iepriekšējie finanšu pārskati

6. Vai esat ieguvis un pārskatījis šādu dokumentu kopijas:

a) finanšu pārskati par vismaz diviem iepriekšējiem gadiem;

b) nodokļu atskaites un saistītie izvērtējumi par iepriekšējiem diviem gadiem; un

c) vadības vēstules par iepriekšējiem diviem vai trim gadiem.

7. Pieņemot, ka jums ir šāda piekļuve, vai esat pārskatījis iepriekšējā revidenta vai grāmatveža sagatavotos iepriekšējā perioda darba dokumentus, lai:

a) izvērtētu iepriekšējo periodu gala bilanču pamatotību, īpašu vērību pievēršot nozīmīgiem kontiem, lai noteiktu, vai jāveic izmaiņas;

b) noteiktu, vai iepriekšējais revidents/ grāmatvedis ir identificējis jebkādas būtiskas neatbilstības;

c) noteiktu, kāda ir būtisku neatbilstību, kas iepriekšējā gadā nav koriģētas, ietekme uz pašreizējo pārskata gadu; un

d) izvērtētu, cik adekvāta ir vadības izmantotā uzskaites sistēma, pārskatot iepriekšējā revidenta/grāmatveža koriģētos žurnālu ierakstus un vadības vēstules.

8. Vai esat noteicis, kādi nozīmīgi grāmatvedības pamatprincipi un metodes izmantoti attiecībā uz iepriekšējā gada finanšu pārskatiem, un vai esat izvērtējis to atbilstību un piemērošanas konsekvenci? Piemēram:

a) nozīmīgi vērtējumi, piemēram, uzkrājumi šaubīgiem kreditoriem, krājumi un ieguldījumi;

C Pielikums

71


b) amortizācijas pamatprincipi un likmes;

c) nozīmīgas aplēses; un

d) citi (lūdzu, norādiet).

9. Ja ir veikta revīzija, vai ir veiktas nepieciešamās papildu revīzijas procedūras attiecībā uz iepriekšējā gada galvenajām transakcijām un/vai atlikumiem, lai samazinātu būtisku neatbilstību iespējamību sākuma kontu atlikumos? Ja jā, šim procedūrām pievienojiet attiecīgu atsauci.

10. Vai esat noteicis, vai tas, ka nav iespējams iegūt pietiekamu apliecinājumu attiecībā uz sākuma atlikumiem, kalpos kā pamatojums atteikumam sniegt atzinumu?

Zināšanas

11. Vai esat guvis vispārēju izpratni par klienta uzņēmuma biznesu un saimniecisko darbību? (Apstipriniet izpratni, sagatavojot ziņojumu par klientu, vai izmantojiet standarta kontrolsarakstu, lai sniegtu informāciju).

12. Vai partneru un personāla zināšanas par potenciālā klienta nozarē izmantotajām grāmatvedības metodēm ir pietiekamas, lai veiktu darba uzdevumu? Ja nē, vai pastāv reāla iespēja iegūt nepieciešamās zināšanas par nozarē izmantotajām grāmatvedības metodēm? Identificējiet avotus.

13. Vai esat identificējis kādas jomas, kurās nepieciešamas specializētas zināšanas? Ja jā, vai pastāv reāla iespēja iegūt nepieciešamās zināšanas? Identificējiet avotus.

C Pielikums

72


Neatkarības izvērtējums

Uz publisko interešu uzņēmumiem attiecas papildu aizliegumi, kas nav šeit minēti. Būtiskās prasības un norādes skatiet SGESP Kodeksa 290. un 291. sadaļā.

14. Identificējiet un reģistrējiet jebkādus pastāvošos aizliegumus (apdraudējumu neatkarībai attiecībā, uz kuru nav pieejami atbilstīgi drošības pasākumi), piemēram:

a) nozīmīgu dāvanu vai labvēlības pieņemšana no klienta;

b) ciešas biznesa attiecības ar klientu;

c) ģimeniskas un personiskas attiecības ar klientu;

d) samaksa, kas ir būtiski zemāka par tirgus cenu (izņemot gadījumus, kad dokumentos atrodami pierādījumi tam, ka ir nodrošināta atbilstība visiem spēkā esošajiem standartiem);

e) klienta finansiālā līdzdalība;

f) nesenas darba attiecības norādītā laika posmā (vai nākotnē iespējamas darba attiecības) kā klienta uzņēmuma amatpersonai, direktoram vai darbiniekam ar pietiekami lieku ietekmi;

g) klientam/klienta izsniegti kredīti un garantijas;

h) žurnāla ierakstu vai grāmatvedības klasifikāciju veikšana bez sākotnēja vadības apstiprinājuma;

i) klienta uzņēmuma vadības funkciju pildīšana; un

j) ar apliecinājuma pakalpojumiem nesaistītu pakalpojumu sniegšana, piemēram, korporatīvo finanšu pakalpojumu sniegšana, juridisko pakalpojumu sniegšana saistībā ar strīdu risināšanu vai vērtēšanas pakalpojumu sniegšana, kur tiek vērtēti finanšu pārskatu kontekstā būtiski faktori.

Vai esat pārliecināts, ka nav neviena esoša aizlieguma, kas firmai vai tās personāla darbiniekiem neļautu veikt darba uzdevumu?

C Pielikums

73


15. Identificējot apdraudējumu neatkarībai un drošības pasākumus, skatiet SGESP Kodeksa B daļā sniegto informāciju.

a) Identificējiet un dokumentējiet jebkādu apdraudējumu neatkarībai, attiecībā uz kuru varētu būt izstrādāti drošības pasākumi. Aplūkojiet katru no šādiem apdraudējuma veidiem attiecībā pret firmu un katru darba grupas dalībnieku:

• ar personiskām interesēm saistīts apdraudējums, kādu var radīt profesionāla grāmatveža vai profesionāla grāmatveža ģimenes locekļa vai tuva radinieka finansiālā līdzdalība (t.i., ja klienta maksājumu zaudēšanai būtu būtiska loma);

• ar personisko izvērtējumu saistīts apdraudējums, kas var rasties, ja profesionālam grāmatvedim ir jāpārskata iepriekš izdarītie spriedumi, par kuriem viņš pats ir atbildīgs;

• ar aizstāvību saistīts apdraudējums, kas var rasties, ja profesionāls grāmatvedis pauž savu nostāju vai viedokli tādā mērā, ka rodas šaubas par profesionālā grāmatveža objektivitāti (t.i., rīkojas kā klienta advokāts tiesas prāvā vai akciju tirdzniecībā);

• ar familiaritāti saistīts apdraudējums, kas var rasties, ja tuvas attiecības liek grāmatvedim kļūt pārāk iecietīgam pret citu personu interesēm; un

• ar ietekmēšanu saistīts apdraudējums, kas var rasties, ja profesionāla grāmatveža objektīva rīcība tiek ietekmēta ar faktiskiem vai šķietamiem draudiem;

b) novērtējiet un dokumentējiet, vai šādi apdraudējuma veidi katrs atsevišķi un visi kopā uzskatāmi par nepārprotami nebūtiskiem;

c) katra apdraudējuma, kas nav nepārprotami nebūtisks, gadījumā dokumentējiet uzņēmumā vai firmā pastāvošos drošības pasākumus un to, kā šādus drošības pasākumus veic, lai apdraudējumu samazinātu līdz pieņemamam līmenim; drošības pasākumi var būt profesionālie standarti un uzraudzība, firmas pamatprincipi attiecībā uz nepārtrauktu izglītošanos, prakses pārbaudes, kvalitātes apliecinājumi, klientu apstiprināti žurnāla ieraksti un klasifikācijas, kā arī klienta veikti drošības pasākumi, piemēram, efektīva kontroles vide un

C Pielikums

74

Klientu attiecību akceptēšana Jā Nē Neattiecas Komentāri kompetenta klientu apkalpošanas personāla pieņemšana darbā;

d) vai esat pārliecināts, ka ir ieviesti pietiekami drošības pasākumi un apdraudējums neatkarībai ir novērsts vai samazināts līdz pieņemamam līmenim?

Darba uzdevuma risku izvērtējums

16. Vai esat noteicis, vai ar nozari un konkrēto iespējamo klientu saistītie riski ir pieņemami firmai? Raksturojiet visus zināmos riskus un to ietekmi uz piedāvāto darba uzdevumu, tostarp:

a) dominējošo īpašnieku;

b) nozares likumu/normatīvo aktu prasību pārkāpumus, saistībā ar kuriem varētu būt noteiktas būtiskas soda sankcijas vai soda naudas;

c) finanšu vai maksātspējas problēmas;

d) liela mēdiju interese par uzņēmumu vai tā vadību;

e) nozares tendences un darbības rezultāti;

f) pārāk konservatīva vai optimistiska vadība;

g) dalība liela riska biznesa pasākumos;

h) īpaši riskanta rakstura uzņēmējdarbība;

i) nekvalitatīva uzskaites sistēma un reģistri;

j) nozīmīgs skaits neparastu darījumu vai darījumu ar saistītām personām;

k) neprasta vai sarežģīta korporatīvā/ saimnieciskās darbības struktūra;

l) efektīvas kontroles procedūras un vadība;

m) nav skaidru ieņēmumu uzskaites pamatprincipu;

n) nozari un uzņēmējdarbību būtiski ietekmē izmaiņas tehnoloģijās;

o) nozīmīgi iespējamie ieguvumi vadībai atkarībā no uzņēmuma finanšu un saimnieciskās

C Pielikums

75

Klientu attiecību akceptēšana Jā Nē Neattiecas Komentāri darbības rezultātiem;

p) problēmas saistībā ar vadības kompetenci vai uzticamību;

q) nesen veiktas izmaiņas vadībā, vadošo darbinieku, grāmatvežu vai juristu sastāvā; un

r) publiskā uzņēmuma ziņošanas prasības.

17. Kas ir finanšu pārskatu potenciālie lietotāji:

• bankas;

• valdības nodokļu aģentūras;

• regulējošās iestādes;

• vadība;

• kreditori;

• potenciālie investori/pircēji;

• akcionāri/dalībnieki;

• citas personas.

Vai starp akcionāriem pastāv pretrunas vai pastāv citas pretrunas, ko ietekmēs darba uzdevuma rezultāti?

Vai tas, cik lielā mērā šie lietotāji paļausies uz sagatavoto ziņojumu, atbilst saprātīgam riskam?

18. Vai finanšu pārskatos vai konkrētos kontos ir īpašas jomas, kurām jāpievērš papildu vērība? Ja jā, lūdzu, dokumentējiet sīkāku informāciju.

19. Vai iepriekšējais revidents/grāmatvedis ierosināja veikt daudz korekciju un/vai identificēja daudz nekoriģētu nebūtisku labojumu? Ja jā, dokumentējiet iespējamo iemeslu un tā ietekmi uz darba uzdevuma risku.

C Pielikums

76


20. Vai esat pārliecināts, ka nav nozīmīga iemesla apšaubīt iespējamā klienta spēju turpināt darbu tuvākajā nākotnē (vismaz vienu gadu)?

21. Vai esat pārliecināts, ka potenciālais klients vēlas un spēj maksāt pieņemamu samaksu par darbu?

Apjoma ierobežojumi

22. Vai esat pārliecināts, ka klienta uzņēmuma vadība attiecībā uz jūsu veicamajiem uzdevumiem nenoteiks apjoma ierobežojumu?

23. Vai pastāv atbilstīgi kritēriji (piemēram, SFZS), ko izmantot, lai novērtētu darba uzdevuma aplūkojamo jautājumu?

24. Vai darba pabeigšanas termiņš ir pieņemams?

Citi apsvērumi

25. Vai pastāv vēl kādas ar klienta attiecību akceptēšanu saistītas problēmas, ko vajadzētu apsvērt, piemēram, iespējams, detalizētāk vajadzētu izvērtēt neatkarības un risku faktorus?

Ja jā, dokumentējiet šīs problēmas un to, kā tās risināsiet.

26. Citi komentāri.

C Pielikums

77

Partnera slēdziens

Partnera komentāri

Pamatojoties uz manām iepriekšējām zināšanām par potenciālo klientu un visiem iepriekš norādītajiem faktoriem, potenciālais klients vērtējams kā:

� Augsta riska klients � Vidēja riska klients � Zema riska klients

1. Esmu pārliecināts, ka nav neviena aizlieguma, kas firmai vai darba grupas dalībniekiem neļautu piedalīties šī darba uzdevuma veikšanā.

2. Gadījumos, kad ir identificēts nozīmīgs apdraudējums mūsu neatkarībai, pastāv drošības pasākumi, kuru uzdevums ir šādu apdraudējumu novērst vai samazināt līdz pieņemamam līmenim.

3. Man nav zināms neviens faktors, kas radītu šaubas par mūsu neatkarību vai neatkarīgu rīcību.

4. Esmu pārliecināts, ka ir iegūta pietiekama informācija, lai izvērtētu, vai šo darba uzdevumu akceptēt vai neakceptēt.

Manuprāt, šo darba uzdevumu � vajadzētu akceptēt vai � nevajadzētu akceptēt.

Otra partnera apstiprinājums (ja nepieciešams)

Paraksts: _____________________________ Paraksts: _____________________________

Datums: _____________________________ Datums: _____________________________

D Pielikums

78

D pielikums

Personāla norīkošana darba uzdevumos

Jā Nē Neattiecas Dokuments, kurā norādīti pamatprincipi un procedūras

Ieteicamās plānošanas darbības

Mazākās firmās izplatītas problēmas ir laika trūkums, daudzu darba pārskata perioda noslēguma uzdevumu koncentrēšanās noteiktos gada periodos, kā arī nepieciešamo iemaņu trūkums. Norīkojot personālu darba uzdevumos, ir noderīgi vienlaikus apsvērt iespēju pieaicināt ārējus ekspertus un savlaicīgi vienoties ar viņiem.

1. Definējiet firmas metodi, kādā darba uzdevumos tiek norīkoti partneri un personāls, ņemot vērā firmas un biroja vispārējās vajadzības, kā arī pasākumus, kas ir veikti, lai nodrošinātu līdzsvarotu nepieciešamo personālu, iemaņas, kā arī individuālo izaugsmi un pielietojumu:

a) plānojiet vispārīgo firmas personāla pieejamību;

b) pēc iespējas drīzāk identificējiet firmas vajadzības konkrētos darba uzdevumos;

c) sagatavojiet laika budžetus darba uzdevumu vajadzībām, lai noteiktu nepieciešamo personālu un plānotu darbu;

d) nosakot nepieciešamo personālu, kā arī partneru un personāla pielietojumu, ņemiet vērā darba uzdevuma apjomu un sarežģītību, personāla pieejamību, nepieciešamās īpašās zināšanas, veicamā darba laika ierobežojumus, personāla nodarbinātības nepārtrauktību un periodisku nomaiņu, kā arī apmācības iespējas darbavietā.

2. Nosakiet atbildību par personāla norīkošanu darba uzdevumos atbilstīgam partnerim vai vadošam, pieredzes bagātam personāla darbiniekam. Pieņemot lēmumus par atsevišķu personu norīkošanu, ņemiet vērā šādus faktorus:

a) personāla un laika prasības konkrētā darba

D Pielikums

79

Personāla norīkošana darba uzdevumos

Jā Nē Neattiecas Dokuments, kurā norādīti pamatprincipi un procedūras

uzdevumā;

b) personas kvalifikācijas novērtējums attiecībā uz pieredzi, amatu, papildinformāciju un īpašām zināšanām;

c) tas, cik lielā mērā personāls, kas nodrošina pārraudzības funkciju, plāno veikt pārraudzību un iesaistīties;

d) norīkoto personu plānotā laika pieejamība;

e) situācijas, kurās varētu rasties iespējamas problēmas saistībā ar neatkarību un interešu konfliktiem, piemēram, personāla norīkošana tādu klientu darba uzdevumos, kuri ir bijušie firmas darbinieki vai ģimenes locekļu uzņēmumu darbinieki; un

f) norīkojot personālu, pienācīgi izvērtējiet gan nepārtrauktības, gan periodiskas nomaiņas aspektus, lai nodrošinātu efektīvu rīcību darba uzdevumā un iespējas citiem personāla darbiniekiem, kuriem ir savādāka pieredze un zināšanas.

3. Nodrošiniet, lai atbildīgais partneris apstiprinātu darba uzdevuma plānoto laika un personāla grafiku:

a) iesniedziet pārskatīšanai un apstiprināšanai sarakstu ar darba uzdevumā norīkoto personāla darbinieku vārdiem un kvalifikāciju;

b) apsveriet darba grupas dalībnieku pieredzi un profesionālo sagatavotību attiecībā pret darba uzdevuma sarežģītību vai citām prasībām, kā arī apsveriet nepieciešamās pārraudzības apjomu.

E Pielikums

80

E pielikums

Konsultēšanās Jā Nē Neattiecas Dokuments, kurā norādīti pamatprincipi un procedūras

Mazas firmas var izjust lielāku nepieciešamību izmantot ārēju konsultantu pakalpojumus attiecībā uz sarežģītām transakcijām, īpašiem grāmatvedības jautājumiem, nozīmīgām problēmām saistībā ar neatkarību vai citiem ētikas jautājumiem. Šo sarakstu var modificēt, lai izmantotu firmas vajadzībām kā norādes šādas konsultēšanās veikšanai un dokumentēšanai

1. Informējiet personālu par firmas pamatprincipiem un procedūrām attiecībā uz konsultēšanos.

2. Norādiet jomas vai īpašas situācijas, kurās aplūkojamā jautājuma raksturs vai sarežģītība nosaka vajadzību konsultēties, tostarp:

a) nesen izdoti tehniska rakstura paziņojumi;

b) īpašas uzskaites, revīzijas vai ziņošanas prasības konkrētā nozarē;

c) potenciālas prakses problēmas; un/vai

d) atskaišu iesniegšanas prasības tiesiskajām un normatīvajām iestādēm, īpaši tādām, kas atrodas ārvalstu jurisdikcijās.

3. Uzturiet un nodrošiniet piekļuvi adekvātām resursu bibliotēkām un citiem oficiāliem avotiem:

a) nosakiet par resursu bibliotēkas uzturēšanu atbildīgo personu;

b) uzturiet tehniska rakstura rokasgrāmatas un informējiet par tehniska rakstura paziņojumiem;

c) noslēdziet vienošanos par konsultāciju sniegšanu ar citām firmām un speciālistiem, lai papildinātu firmas resursus.

E Pielikums

81

Konsultēšanās Jā Nē Neattiecas Dokuments, kurā norādīti pamatprincipi un procedūras

4. Norīkojiet konkrētas personas, kas darbosies kā oficiāli avoti, un nosakiet šo personu pilnvaras situācijās saistībā ar konsultēšanos.

5. Norādiet, kādā mērā jādokumentē konsultēšanās process, kas jāveic attiecīgās jomās un īpašās situācijās:

a) nosakiet, kādā mērā firmas dalībniekiem jāsagatavo dokumenti un kāda ir atbildība par dokumentu sagatavošanu;

b) norādiet, kur uzturami konsultēšanās dokumenti;

c) atsauču un izpētes vajadzībām nodrošiniet aplūkojamo jautājumu failu uzturēšanu, kuros sniegta informācija par konsultēšanās procesa rezultātiem.

.

F Pielikums

82

F pielikums

Darba kvalitātes kontroles pārbaude (DKKP)

(Ieteicamās procedūras)

Jā Nē Neattiecas Komentāri

1. Pārskatiet finanšu pārskatus vai citu aplūkojamo jautājumu.

2. Pārskatiet piedāvāto ziņojumu un norādiet, vai tas ir atbilstīgs apstākļiem.

3. Revīzijas uzdevuma gadījumā pārskatiet darba dokumentus, kuros reģistrēti nozīmīgie revīzijas riski un firmas veiktie atbildes pasākumi, reaģējot uz šādiem riskiem.

4. Nosakiet, vai pārbaudei atlasītie darba dokumenti atspoguļo darbu, kas paveikts saistībā ar nozīmīgajiem spriedumiem un izdarītajiem secinājumiem.

5. Pārskatiet dokumentus, lai noteiktu, vai ir veiktas darba uzdevuma akceptēšanas (vai turpināšanas) procedūras.

6. Ja ir izmantots citu revidentu vai grāmatvežu darbs, pārskatiet izvērtējuma procedūras.

7. Pārskatiet procedūras, kas nodrošina atbilstību būtisko likumu prasībām, biržā reģistrēšanas prasībām (ja nepieciešams) un kritērijiem.

8. Pārskatiet darba grupas dalībnieku atlases atbilstību.

9. Pārskatiet darba uzdevuma vēstuli.

F Pielikums

83




10. Pārskatiet vadības vai personu, kam uzticēta uzņēmuma pārvalde, parakstīto apliecinājuma vēstuli.

11. Pārskatiet secinājumus attiecībā uz uzņēmuma spēju turpināt darbību.

12. Pārskatiet pierādījumus, kas apliecina, ka apliecinājuma uzdevuma vadība ir atbilstīgi pārbaudījusi darba dokumentus.

13. Pārskatiet citus ziņojumus, kas ir sniegti saistībā ar darba uzdevumu, piemēram, normatīvās atskaites, kas sniegtas finanšu iestādēm.

14. Pārskatiet, kādā līmenī klientam sniegti ar apliecinājuma pakalpojumiem nesaistīti pakalpojumi.

15. Pārskatiet darba uzdevumā identificēto izlaboto un neizlaboto neatbilstību būtiskumu un raksturu.

16. Pārskatiet darba grupas veikto novērtējumu attiecībā uz firmas un personāla, tostarp tīkla firmu personāla un ekspertu, neatkarību.

17. Pārskatiet pierādījumus, kas apliecina, ka veikta konsultēšanās ar citiem partneriem saistībā ar sarežģītiem vai pretrunīgiem jautājumiem un viedokļu atšķirībām, un ka izdarītie secinājumi ir atbilstīgi un ir īstenoti.

18. Pārskatiet speciālistu, kas snieguši konsultācijas, sniegtos ieteikumus.

F Pielikums

84




19. Pārskatiet jautājumus, par kuriem jāziņo vadībai un personām, kam uzticēta uzņēmuma pārvalde, un, ja nepieciešams, normatīvajām iestādēm.

20. Darba kvalitātes kontroles pārbaudes laikā veiciet pārrunas ar atbildīgo partneri, lai pārbaudītu lēmumus, kas pieņemti saistībā ar pretrunīgiem, sarežģītiem darba uzdevuma aspektiem, kuri ietekmē finanšu pārskatos atspoguļoto informāciju.

21. Ja atbildīgais partneris nepiekrīt darba uzdevuma kvalitātes pārrauga sniegtajiem ieteikumiem un jautājums netiek atrisināts atbilstoši šiem ieteikumiem, ziņojuma datumu nedrīkst noteikt, kamēr jautājums nav atrisināts, veicot firmas procedūras, kas paredzētas atšķirīgu viedokļu saskaņošanai. Ja nepieciešams, sniedziet papildinformāciju.

G Pielikums

85

G pielikums

Kvalitātes kontroles sistēmas uzraudzības process (ieteicamie apsvērumi)


1. Vai kvalitātes kontroles sistēmas izvērtēšana ir ieplānota atbilstīgā laikā (t.i., laikā, kad firmā ir zema aktivitāte).

2. Vai ir pārskatīta firmas pašreizējais kvalitātes kontroles rokasgrāmata, lai pārliecinātos, ka zināšanas par sistēmu ir pilnīgas.

3. Vai ir ņemtas vērā izmaiņas profesijā un oficiālajās profesionālajās nostādnēs, kas varētu norādīt uz vajadzību pārskatīt vai atjaunināt kvalitātes kontroles sistēmu vai saistītās norādes.

4. Vai ir iegūta un izvērtēta informācija par firmas pamatprincipiem, prasībām un praksi saistībā ar pastāvīgu profesionālo izaugsmi.

5. Kā partneri un personāls ievēro prasību veikt pastāvīgu profesionālo izaugsmi, un ir pārbaudītas saistītās atskaites.

6. Kā tiek pārvaldīts un kāda ir atbildība par jaunāko būtisko profesionālās prakses nostādņu iegūšanas, apguves un paziņošanas procesu jomās, kurās firma piedāvā pakalpojumus.

7. Kādas iekšējas un ārējas apmācības programmas ir apmeklējuši partneri un personāls iepriekšējā gada laikā.

8. Vai ir veiktas pārrunas ar personu vai partneriem, kas ir atbildīgi par dažādiem kvalitātes kontroles sistēmas aspektiem.

G Pielikums

86



Pārrunu laikā jāiegūst atbildes uz šādiem jautājumiem:

a) vai konkrētajā jomā notikušas izmaiņas, kuru ietekmē izmaiņas jāveic arī kvalitātes kontroles sistēmā vai saistītajos dokumentos;

b) vai nākamgad plānotas nozīmīgas izmaiņas, uz kurām nekavējoties jāreaģē;

c) vai notikuši nozīmīgi pārkāpumi vai citi notikumi, kas norāda uz trūkumiem kvalitātes kontroles sistēmā;

d) vai kāds no partneriem vai darbiniekiem izrādījis nevēlēšanos rīkoties atbilstoši firmas pamatprincipiem;

e) vai saņemtas sūdzības par prasību neievērošanu no avotiem ārpus firmas vai firmā;

f) vai ir kādi jautājumi, ko nepieciešams apsvērt un kas varētu būt nozīmīgi kvalitātes kontroles sistēmas pārbaudes kontekstā.

9. Vai attiecīgajā periodā ir veiktas citas normatīvās vai profesionālās prakses pārbaudes? (Ja jā, iegūstiet pārbaužu rezultātu kopijas un izvērtējiet konstatētos faktus.)

10. Vai ir izvērtēta firmas strīdu/pretrunu risināšanas kārtība un disciplinārās procedūras? Jāiztaujā par to, kādi pasākumi veikti attiecībā uz disciplīnas pārkāpumiem un tas, kāda situācija ir saistībā ar jautājumiem, par kuriem ziņots atbilstoši firmas ziņu avotu aizsardzības pamatprincipiem.

11. Vai ir atlasīti atsevišķi firmas reģistrētie ziņojumi par jautājumiem saistībā ar neatkarību, konfidencialitāti, firmas pamatprincipu un kvalitātes kontroles standartu ievērošanu, lai pārbaudītu, vai ir apstiprināta to ievērošana (ja tas ir būtiski)?

G Pielikums

87



12. Vai pārskatītajos failos ir iekļauti dokumenti, saistībā ar kuriem jāizvērtē un jāziņo par pieņemto lēmumu un veikto pasākumu atbilstību attiecībā uz šādiem aspektiem:

a) iekšējas un ārējas sūdzības;

b) strīdi par profesionāla rakstura jautājumiem; un

c) konstatētie pamatprincipu un procedūru pārkāpumi (ko veikuši partneri vai personāls).

13. Tika pārbaudīti _____ (skaits) faili, izmantojot failu pārbaudes kontrolsarakstu, lai noteiktu, vai ir ievēroti firmas kvalitātes kontroles pamatprincipi. Faili tika atlasīti atbilstoši zemāk norādītajiem kritērijiem (attiecībā uz trīs gadu uzraudzības pārbaudes ciklu).

Ir pārbaudīti šādi faili [maniet a) un b) apakšpunktu atbilstoši spēkā esošajiem firmas pamatprincipiem. Piemēram, var apsvērt gan kvantitatīvos (skaitļi), gan kvalitatīvos (risks) faktorus]:

a) attiecībā uz katru partneri ir veikta vismaz viena pārbaude un viens revīzijas uzdevums;

b) vismaz viens norādīts apliecinājuma uzdevums.

14. Ielāgojiet jebkādus nozīmīgos trūkumus, kas konstatēti failu pārbaudes laikā. Ja trūkumi ir nozīmīgi, vai tie atspoguļo trūkumus sistēmā, kas jānovērš, vai arī gadījumu, kad nav ievēroti firmas pamatprincipi?

15. Pārbaudītajos failos nedrīkst iekļaut nevienu failu, kura kontekstā uzraugs bijis iesaistīts darbībās ar atbildīgo partneri vai pārraugu. Šādos gadījumos jānorīko cita persona. (Atbilde jāsniedz kolonnā pa labi.)

G Pielikums

88



16. Pēc iepriekš norādīto procedūru veikšanas uzraugs ir noteicis, kas kvalitātes kontroles sistēmā vai saistītajos dokumentos nav jāveic nozīmīgas izmaiņas.

Ja kvalitātes kontroles sistēmā jāveic izmaiņas, ziņojums jāsagatavo, tajā iekļaujot ieteikumus vai nepieciešamās izmaiņas, par kurām jāinformē partneri. Piedāvāto izmaiņu pamatā ir nodrošināti pierādījumi.

17. Izvērtējiet spēkā esošos apstākļus un novērtējiet tos:

a) ir izvērtēti pierādījumi, kas apliecina to, ka piedāvātās izmaiņas nav ieviestas vai komentāri nav akceptēti;

b) šādi gadījumi nav novēroti; vai

c) ir veikta konsultēšanās ar īpašnieku vai partneri vai ārēju ekspertu, lai noteiktu, vai viņš vai viņa uzskata, ka izmaiņas vai komentāri ir atbilstīgi.

18. Jebkādu firmas juridisko, līgumisko un profesionālo pienākumu kontekstā konstatēto kļūdu, izlaidumu, strīdu un prasību neievērošanas gadījumu sekas ir izvērtētas un pārrunātas ar attiecīgajiem partneriem.

19. Atbilstīgajiem firmas partneriem ir sagatavots un iesniegts ziņojums, kurā norādītas veiktās procedūras, šo procedūru rezultātā konstatētie fakti un gala ieteikumi. Ziņojums ir pārrunāts ar partneriem, un viņi ir piekrituši ieviest ieteikumus un informēt atbilstīgos partnerus un citu personālu par konstatētajiem faktiem un ieteikumiem, vai, ja partneri nepiekrīt ieteikumiem, viņi ir piekrituši rīkoties atbilstoši firmas pamatprincipiem, kas nosaka strīdu risināšanas kārtību, un dokumentēt rezultātus.

H Pielikums

89

H pielikums

[FIRMAS NOSAUKUMS]

UZRAUGA ZIŅOJUMS

[UZRAUGA VĀRDS, UZVĀRDS]

[Izdošanas datums]

H Pielikums

90

[FIRMAS NOSAUKUMS]

Ievads

Pārskats

1. SKKS 48. punktā noteikts, šādi:

48. Firma izstrādā uzraudzības procesu, kura mērķis ir nodrošināt pietiekamu pārliecību par to, ka kvalitātes kontroles pamatprincipi un procedūras ir atbilstīgas, adekvātas un efektīvas. Šāda procesa ietvaros:

a) pastāvīgi tiek izvērtēta firmas kvalitātes kontroles sistēma, tostarp, periodiski pārbaudot vismaz vienu katra atbildīgā partnera pabeigto darba uzdevumu;

b) firma nosaka par uzraudzības procesu atbildīgo partneri vai partnerus, vai citas personas firmā, kurām ir pietiekama un atbilstīga pieredze un pilnvaras, lai veiktu šādus pienākumus; un

c) ir spēkā prasība, ka darba uzdevuma pārbaudē nedrīkst būt iesaistītas personas, kas piedalījušā darba uzdevuma veikšanā vai darba kvalitātes kontroles pārbaudē. (Skat. A64-A68 punktu.)

H Pielikums

91

[FIRMAS NOSAUKUMS]

Uzrauga aptaujas lapa

Uzrauga ziņojumā pamatā tiek sniegtas atbildes uz zemāk norādītajiem jautājumiem. Katram jautājumam, uz kuru atbildiet ar „nē”, lūdzu, savā ziņojumā partnerim, kurš atbildīgas par kvalitātes kontroli, norādiet savus novērojumus, secinājumus un ieteikumus (ja tādi ir).


1. Vai partnerim vai citai personai, kam uzticēta atbildība par firmas kvalitātes kontroles sistēmas pārvaldību, ir pietiekama un atbilstīga pieredze un pilnvaras?

2. Vai firmā ir rakstveidā izstrādāta kvalitātes kontroles rokasgrāmata (KKR) vai pamatprincipi?

3. Vai rakstveida KKR visos būtiskajos aspektos atbilst 1. SKKS noteiktajām vai citām attiecīgajā jurisdikcijā spēkā esošām prasībām?

4. Vai par firmas KKR prasību un 1. SKKS (vai citu attiecīgajā jurisdikcijā spēkā esošo) prasību salīdzināšanas rezultātiem (tostarp par gadījumiem, kad trūkst pamatprincipu, procedūru vai dokumentu, vai arī tie ir neatbilstoši) ir ziņots personai, kas ir atbildīga par firmas kvalitātes kontroles sistēmu?

5. Vai ir pārbaudīts vismaz viens katra atbildīgā partnera darba uzdevums?

6. Pārbaudīto darba uzdevumu gadījumā vai jūs kā uzraugs esat pārliecināts, ka neesat bijis ne attiecīgās darba grupas dalībnieks, ne darba uzdevuma kvalitātes kontroles pārraugs (KKP)?

H Pielikums

92


7. Vai ir konstatēti sistemātiski, atkārtoti vai citādā ziņā nozīmīgi trūkumi, attiecībā uz kuriem nekavējoties jārīkojas?

8. Vai pastāv pierādījumi, kas apliecina, ka firmas sagatavotais ziņojums nav atbilstīgs?

9. Vai ir kādi pierādījumi, kas apliecina, ka nav veiktas nepieciešamās darba uzdevuma procedūras?

10. Vai par visiem trūkumiem ir ziņots rakstiski partnerim, kas ir atbildīgs par firmas kvalitātes kontroles sistēmu?

11. Vai ir noteikti visi galvenie nozīmīgus trūkumus izraisošie faktori?

11. Pārskatīto failu kontekstā, vai ir aizpildīti atbilstīgie failu pārbaudes kontrolsaraksti un vai tie ir iekļauti dokumentos?

12. Vai pastāv pierādījumi, kas apliecina, ka par firmas kvalitātes kontroles sistēmu atbildīgais partneris vismaz reizi gadā ir ziņojis atbilstīgajiem partneriem un citām personām par iepriekšējā gada laikā veiktajām uzraudzības procedūrām, par šādu procedūru rezultātā izdarītajiem secinājumiem, kā arī ir raksturojis sistemātiskus, atkārtotus vai citādā ziņā nozīmīgus konstatētos trūkumus un darbības, kas veiktas, lai šādus trūkumus novērstu?

H Pielikums

93

Uzrauga ziņojums

Kam: (par firmas kvalitātes kontroles sistēmu atbildīgais partneris)

Pārbaude veikta laika posmā no (sākuma datums) līdz (beigu datums)

Laika posms, uz kuru attiecas pārbaude no (sākuma datums) līdz (beigu datums)

Individuāli praktizējoša grāmatveža/partnera, kura faili tika pārbaudīti, vārds, uzvārds:

_____________________________________________________________________

_____________________________________________________________________

Man ir uzticēts pienākums uzraudzības procesa ietvaros veikt firmas pārbaudi, tostarp pārskatīt firmas kvalitātes kontroles procedūras un pārbaudīt vismaz vienu katra partnera darba uzdevumu.

Atbildība par firmas kvalitātes kontroles sistēmas pārvaldību ir uzticēta partnerim vai citai personai, kurai ir [nav] pietiekama un atbilstīga pieredze un pilnvaras.

(Ja atzinums ir negatīvs, paskaidrojiet sīkāk.)

1. Firmā [ir/nav] rakstveidā izstrādāta kvalitātes kontroles rokasgrāmata (KKR) un/vai kvalitātes kontroles pamatprincipi un procedūras. (Ja KKR nav pilnīga, norādiet skaidrojumus, ko sniedzis par firmas kvalitātes kontroles sistēmu atbildīgais partneris.)

2. Manuprāt, rakstiskās kvalitātes kontroles rokasgrāmatas (KKR) saturs visos būtiskajos aspektos [atbilst/neatbilst] 1. SKKS [vai citām attiecīgajā jurisdikcijā spēkā esošajām] prasībām.

H Pielikums

94

3. Firmas KKR [tika/netika] konstatēti zemāk norādīti trūkstoši vai neatbilstīgi pamatprincipi, procedūras un/vai dokumenti.

4. [Tika/netika] konstatēti pierādījumi, kas apliecina, ka par firmas kvalitātes kontroles sistēmu atbildīgais partneris vismaz reizi gadā ir ziņojis atbilstīgajiem partneriem un citām personām par iepriekšējā gada laikā veiktajām uzraudzības procedūrām, par šādu procedūru rezultātā izdarītajiem secinājumiem, kā arī ir raksturojis sistemātiskus, atkārtotus vai citādā ziņā nozīmīgus konstatētos trūkumus un darbības, kas veiktas, lai šādus trūkumus novērstu.

5. Tika pārbaudīts vismaz viens katra partnera darba uzdevums.

Pārbaudīto darba uzdevumu kontekstā apliecinu, ka neesmu piedalījies attiecīgajās darba grupās, kā arī neesmu darbojies kā attiecīgo darba uzdevumu darba kvalitātes pārraugs.

Detalizēti raksturojiet katru pārbaudei atlasīto darba uzdevumu (norādot atbildīgā partnera vārdu, uzvārdu, darba uzdevuma tipu, klienta nosaukumu un pārskatu perioda beigu datumu.)

6. Darba uzdevumos [tika/netika] konstatēti sistemātiski, atkārtoti vai citādā ziņā nozīmīgi trūkumi, attiecībā uz kuriem nekavējoties jārīkojas.

Detalizēti raksturojiet katru konstatēto trūkumu.

7. [Pastāv/nepastāv] pierādījumi, kas apliecina, ka firmas sagatavotais ziņojums ir neatbilstīgs.

Detalizēti raksturojiet pierādījumus, kas norāda, ka sagatavotais ziņojums varētu nebūt atbilstīgs.

H Pielikums

95

8. [Tika/netika] konstatēti fakti, kas apliecina, ka nav veiktas atbilstoši SRS nosacījumiem nepieciešamās vai firmā noteiktās darba uzdevuma procedūras.

Detalizēti raksturojiet pierādījumus, kas norāda, ka nav veiktas nepieciešamās procedūras, tostarp sniedziet atsauci uz attiecīgajām prasībām.

9. Par visiem pārbaudes gaitā konstatētajiem trūkumiem esmu ziņojis partnerim, kurš ir atbildīgs par firmas kvalitātes kontroles sistēmu.

10. Attiecībā uz pārbaudītajiem failiem esmu aizpildījis atbilstošos failu pārbaudes kontrolsarakstus, un esmu tos iekļāvis šā ziņojuma pielikumos.

Paraugs. Kvalitātes kontroles rokasgrāmata: individuāli praktizējošs grāmatvedis

1

PARAUGS

KVALITĀTES KONTROLES ROKASGRĀMATA

INDIVIDUĀLI PRAKTIZĒJOŠS GRĀMATVEDIS, KURŠ IZMANTO NEPROFESIONĀLA PERSONĀLA PAKALPOJUMUS

Rokasgrāmatas paraugs — kam tas paredzēts? Kā to izmantot?

Šajā rokasgrāmatā iekļautie pamatprincipi un procedūras paredzētas firmām, kas pieder individuāli praktizējošam grāmatvedim (IPG), un tās uzdevums ir palīdzēt IPG izstrādāt un ieviest kvalitātes kontroles sistēmu, kas atbilstu 1. SKKS prasībām. Šīs rokasgrāmatas saturs ir jāpārskata un jālabo atbilstoši katra IPG gadījumā spēkā esošajiem apstākļiem. Atbildīgo amatpersonu apzīmēšanai izmantotie akronīmi jāmaina atbilstoši IPG uzņēmumā izmantotajiem amatiem. 1. SKKS un Starptautisko Kvalitātes kontroles,

revīzijas, pārbaudes, citu apliecinājuma un radniecīgo pakalpojumu paziņojumu rokasgrāmatā izmantotajiem vārdiem un frāzēm šajā rokasgrāmatā ir tāda pati nozīme.

Šīs rokasgrāmatas kontekstā ar jēdzienu "personāls" tiek apzīmēti nespeciālisti un tehniskie darbinieki, kas veic tehniska rakstura uzdevumus saistībā ar darba uzdevumiem, nodrošinot atbalstu atsevišķi praktizējošajam grāmatvedim.


2

SATURS


IPG un personāla vispārējie pienākumi un atbildība.......................................................................................4

1. Vadības atbildība par kvalitātes kontroli IPG firmā.................................................................................6

1.1 Gaisotne uzņēmuma vadībā.......................................................................................................................6

1.2 Vadības amatpersonas................................................................................................................................6


2.1 Neatkarība..................................................................................................................................................7

3. Klientu attiecību un īpašu darba uzdevumu akceptēšana un turpināšana...............................................9

3.1 Akceptēšana un turpināšana.......................................................................................................................9

3.2 Atteikšanās no attiecību turpināšanas ar klientu......................................................................................10

4. Personāls...................................................................................................................................................11

4.1 Pieņemšana darbā un darba attiecību turpināšana...................................................................................11

4.2 Apmācība un nepārtraukta profesionālā izaugsme..................................................................................12

4.3 Darba grupu norīkošana...........................................................................................................................12

4.4 Kvalitātes kontroles pamatprincipu īstenošana (disciplīna) ...................................................................12

4.5 Atzinība par prasību ievērošanu...............................................................................................................13

5. Darba uzdevuma izpilde.......................................................................................................................... 14

5.1 IPG kā par darba uzdevumu atbildīgās personas pienākumi...................................................................15

5.2 Konsultēšana............................................................................................................................................15

5.3 Viedokļu atšķirības..................................................................................................................................16

5.4 Darba kvalitātes kontroles pārbaude (DKKP) ........................................................................................16

6. Uzraudzība.................................................................................................................................................19

6.1 Uzraudzības programma..........................................................................................................................19

6.2 Pārbaudes procedūras..............................................................................................................................19

6.3 Ziņojums par uzraudzības procesa rezultātiem........................................................................................20

6.4 Trūkumu novērtēšana, ziņošana par tiem un to novēršana......................................................................20


3

6.5 Sūdzības un pretenzijas............................................................................................................................21

7. Dokumentēšana.........................................................................................................................................22

7.1 Firmas pamatprincipu un procedūru dokumentēšana .............................................................................22

7.2 Darba uzdevuma dokumentēšana ...........................................................................................................22

7.3 Darba kvalitātes kontroles pārbaudes dokumentēšana ...........................................................................23

7.4 Piekļuve failiem un to saglabāšana .........................................................................................................23


Pielikums. 1. SKKS prasību salīdzināšana ar kvalitātes kontroles rokasgrāmatas prasībām...............25


4

Vispārējais politikas paziņojums

Individuāli praktizējoša grāmatveža (IPG) pienākums ir izstrādāt, ieviest, uzturēt, uzraudzīt un īstenot kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pamatotu pārliecību par to, ka IPG un personāls rīkojas atbilstoši 1. Starptautiskā Kvalitātes kontroles standarta (1. SKKS)1 “Kvalitātes kontrole firmās, kas revidē un pārskata vēsturisku finanšu informāciju un sniedz citus apliecinājuma un ar to saistītos pakalpojumus” [vai līdzvērtīgu profesionālo standartu un attiecīgā IPG jurisdikcijā spēkā esošām normatīvām un juridiskām] prasībām un IPG izstrādātie darba uzdevumu ziņojumi ir atbilstīgi apstākļiem.

Norādiet IPG firmas dokumentus, kuros sniegta papildinformācija par misijas paziņojumu un/vai IPG firmas mērķiem. Norādes par to, kādus dokumentus varētu iekļaut, skatiet rokasgrāmatā.

IPG un personāla vispārējie pienākumi un atbildība

IPG ir piešķirtas galīgās pilnvaras un pienākumi attiecībā pret kvalitātes kontroles sistēmu.

IPG primārais uzdevums ir veikt savu darbu kvalitatīvi un iedrošināt un sekmēt personāla, kuri rīkojas atbilstoši šim mērķim, darbu.

IPG un ikviens personāla darbinieks ir dažādā mērā atbildīgs par IPG firmas kvalitātes kontroles pamatprincipu ieviešanu.

IPG vērtības ir šādas [norādiet citas vispārējās vērtības, kas ir spēkā IPG firmas kultūrā].

IPG un personāla pienākums ir rīkoties atbilstoši zemāk norādītajām pamatnostādnēm:

• ētiskas rīcības un augstas kvalitātes pakalpojumu noteikšana par galveno prioritāti; komerciāla rakstura apsvērumi nevar tikt augstāk vērtēti nekā veicamā darba kvalitāte;

• SGESP Kodeksa izskatīšana, izpratne un ievērošana;

• IPG un personāla pienākumu izpratne, lai identificētu, uzrādītu un dokumentētu apdraudējumu neatkarībai, kā arī process kā jārīkojas, lai novērstu noteiktos apdraudējumus;

• izvairīšanās no situācijām, kurās neatkarība var tikt (vai tiek) apdraudēta;

• atbilstība nepārtrauktas profesionālās attīstības prasībām, tostarp kā pierādījumus saglabājot attiecīgus reģistrus; 137

• sekošana aktuālajām profesijas tendencēm, piemērojamajām finanšu pārskatu vadlīnijām un apliecinājuma standartiem (piemēram, SFZS, SRS), informācijas atspoguļojumam un uzskaites praksēm, kvalitātes kontrolei, firmas standartiem un būtiskai nozares un klienta attīstībai;

• palīdzības sniegšana IPG un personālam, kad nepieciešams un kad saņemts pieprasījums, lai palīdzētu apgūt iemaņas daloties zināšanās un pieredzē un uzlabotu klientu servisa kvalitāti;

• precīzu un detalizētu laika uzskaites lapu uzturēšana (regulāri tās ievadot IPG laika un norēķinu sistēmās), lai nodrošinātu darba uzdevumu veikšanai un biroja darbības nodrošināšanai patērētā laika uzskaiti (gan apmaksājamā, gan neapmaksājamā);



5

• biroja un datortehnikas (tostarp tīmekļa un komunikāciju resursu) un citu kopējo aktīvu droša un atbilstoša izmantošana un uzturēšana, tostarp IPG tehnoloģisko resursu izmantošana tikai atbilstoši uzņēmējdarbības mērķiem, nodrošinot ētiku, klientu konfidencialitāti un privātumu;

• IPG rīcībā esošo klientu datu, darījumu un klientu informācijas un personiskās informācijas aizsardzība un pilnīga konfidencialitāte;

Iekļaujiet firmas paziņojumu par konfidencialitāti.

• firmas ģenerētās elektroniskās informācijas par klientu vai firmu uzglabāšana IPG tīklā saskaņā ar atbilstošām informācijas uzglabāšanas procedūrām;

• IPG informēšana par novērotiem būtiskiem IPG kvalitātes kontroles, ētikas tostarp neatkarības, konfidencialitātes pārkāpumiem vai IPG piederošo resursu (tostarp interneta un e-pasta sistēmu) neatbilstīgu lietošanu;

• ierakstu dokumentēšana un uzturēšana saistībā ar jebkādu saziņu ar klientu, kad ir ticis sniegts vai pieprasīts profesionāls viedoklis;

• ierakstu dokumentēšana un uzturēšana saistībā ar jebkādām būtiskām konsultācijām, apspriedēm, datu analīzēm, lēmumiem un slēdzieniem par neatkarības apdraudējuma pārvaldīšanu, sarežģītiem vai strīdīgiem jautājumiem, viedokļu atšķirībām un interešu konfliktu; un

• IPG standartā noteikto darba laika, apmeklējuma, administrēšanas, termiņu un kvalitātes kontroles prasību ievērošana.

Ja nepieciešams, iekļaujiet papildu norādījumus. Norādījumus saistībā par materiāliem, ko varēt šeit iekļaut, lūdzu, skatiet šīs rokasgrāmatas sadaļā Vispārīgās politikas paziņojums.


6

1. Vadības atbildība par kvalitātes kontroli IPG firmā


IPG pieņem visus galvenos lēmumus attiecībā uz profesionālo praksi.

IPG uzņemas atbildību par kvalitātes kontroles kultūras iedibināšanu un veicināšanu firmā, kā arī par šīs rokasgrāmatas un citu praktisko palīglīdzekļu un norāžu izstrādi un uzturēšanu, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu darba kvalitāti.

IPG nosaka firmas saimnieciskās darbības un ziņošanas struktūru. Turklāt IPG var uz gadu vai citu laika posmu norīkot kvalificētus personāla darbiniekus, kas ir atbildīgi par reģistru uzturēšanu vai citiem kvalitātes kontroles sistēmas administratīvajiem elementiem; tomēr galīgā atbildība par šīm funkcijām ir noteikta pašam IPG.

Ikvienas personas kontekstā, kas uzņemas veikt konkrētus pienākumus un uzdevumus, IPG izvērtē, vai attiecīgajai personai ir pietiekama un atbilstīga pieredze, kā arī spējas, lai veiktu šādus pienākumus.

1.2 Vadības amatpersonas

Visā šajā kvalitātes kontroles rokasgrāmatā tiek sniegtas atsauces uz dažādām IPG firmā esošajām vadības funkcijām. IPG pats pilda vairākas funkcijas. Tomēr personāla direktora (PD) funkciju var pildīt atbilstīgi kvalificēts personāls, kā arī kvalitātes kontroles pārrauga (KKP) funkciju var uzticēt ārējai personai ar atbilstīgu kvalifikāciju.

IPG (Individuāli praktizējošs grāmatvedis). IPG firmas īpašnieks un vadītājs.

KKP (Kvalitātes kontroles pārraugs). Jebkurš speciālists, kas darbojas kā darba kvalitātes kontroles pārraugs.

PD2 (Personāla direktors). Darbinieks, kam uzticētas jebkādas ar personālu saistītās funkcijas, tostarp reģistru uzturēšana attiecībā uz profesionālajiem pienākumiem, piemēram, dalības maksas segšanu, un nepārtrauktu profesionālo izaugsmi.

2 PD funkcijas pilnībā vai daļēji var pildīt pats IPG.


7

2. Būtiskās ētikas prasības

IPG atzīst ētiskas vadības vērtības, un uzņemas pienākumu tās nodrošināt.

IPG sagaida, ka viss personāls pārzina nosacījumus, kas ietverti SGESP Kodeksā. Līdz ar to personāls ir atbildīgs par to, lai veiktu regulāru SGESP Kodeksa pārskatīšanu.

2.1 Neatkarība

IPG un visiem darbiniekiem jānodrošina neatkarība apziņā un rīcībā attiecībā gan uz apliecinājuma uzdevumu klientiem, gan uz apliecinājuma uzdevumiem.

Neatkarība jānodrošina visā darba uzdevuma gaitā visos apliecinājuma uzdevumos, kā tas noteikts:

• SGESP Kodeksā; īpaši kodeksa 290. un 291. sadaļā;

• 1. SKKS; un

• 220. Starptautiskajā Revīzijas standartā (SRS) “Finanšu pārskatu revīzijas kvalitātes kontrole”.

Ja apdraudējumu neatkarībai nevar novērst vai samazināt līdz pieņemamam līmenim, veicot atbilstīgus drošības pasākumus, IPG firmai jāpārtrauc apdraudējumu izraisošās darbības, līdzdalība vai attiecības vai arī jāatsakās no darba uzdevuma akceptēšanas vai turpināšanas.

IPG ir atbildīgs par apdraudējumu neatkarībai, un viņa pienākums ir atbilstīgi rīkoties attiecībā pret šādu apdraudējumu.

IPG un darbinieku pienākums ir pārbaudīt, vai konkrētajos apstākļos nepastāv apdraudējums neatkarībai vai cita veida apdraudējums. Personālam jāziņo IPG par jebkādu šādu apdraudējumu.

IPG jādokumentē detalizēta informācija par identificēto apdraudējumu, tostarp par attiecībām vai apstākļiem, kuros iesaistīts klients, kā arī par veiktajiem drošības pasākumiem.

Visiem darbiniekiem ir pienākums ik gadu sniegt IPG rakstisku apliecinājumu par to, ka darbinieki izprot un ievēro SGESP Kodeksa 290. un 291. sadaļā noteiktās prasības un IPG firmas neatkarības pamatprincipus.

Katrs apliecinājuma uzdevumā norīkotais personāla darbinieks apliecina IPG savu neatkarību no klienta un darba uzdevuma, vai arī ziņo IPG par jebkādu faktisku vai iespējamu apdraudējumu neatkarībai, lai varētu veikt attiecīgos drošības pasākumus.

Personāla darbiniekiem jāziņo IPG par gadījumiem, ja, viņuprāt, pats personāla darbinieks vai cits personāla darbinieks pārskatu periodā ir sniedzis pakalpojumus, kuri ir pretrunā ar SGESP Kodeksa 290. un 291. sadaļas nosacījumiem vai citām oficiālām prasībām, kā rezultātā IPG, iespējams, nevarēs pabeigt apliecinājuma uzdevumu.

Pēc IPG rīkojuma personāls veic jebkādas pamatotas darbības, kas ir nepieciešamas un iespējamas, lai novērstu vai līdz pieņemamam līmenim samazinātu apdraudējumu neatkarībai. Šādas darbības var būt:

• izstāties no darba grupas;

• pārtraukt sniegt konkrētas darba uzdevuma gaitā veicamās darbības vai pakalpojumus, vai arī ieviest tajos izmaiņas;


8

• atteikties no finansiālās vai īpašumtiesību līdzdalības;

• pārtraukt personiskās vai biznesa attiecības ar klientiem vai mainīt šādu attiecību raksturu;

• papildus pārbaudīt paveikto darbu; šādu pārbaudi veic ārējs profesionāls grāmatvedis vai cits personāla darbinieks; un

• veikt citus apstākļiem atbilstošus pasākumus.

2.1.1 Ilglaicīga sadarbība ar klientu publisko interešu uzņēmumu revīzijas uzdevumos

IPG un personālam jāievēro SGESP Kodeksa 290. un 291. sadaļā noteiktā prasība, kā arī jebkādas vietējā mēroga prasības, kas nosaka pienākumu publisko interešu uzņēmumu revīzijās veikt obligātu visa personāla periodisku nomaiņu.

Saskaņā ar 290. sadaļas 151. punktu, ja revīzijas klients ir publisko interešu uzņēmums un IPG vai KKP ir saistīts ar šo klientu [norādiet gadu skaitu, kāds noteikts IPG firmas pamatprincipos; tas nedrīkst pārsniegt septiņus gadus] gadu ilgā laika posmā, šīs personas pārtrauc dalību attiecīgajā darba uzdevumā uz [norādiet laika posmu; ne mazāk kā divi gadi] gadiem.

Ja ir spēkā ierobežojoši apstākļi, kurus firma nespēj kontrolēt un gadījumos, kad sevišķi liela nozīme revīzijas darba uzdevumā kvalitātes nodrošināšanai ir darbinieku nepārtrauktībai, ir pieļaujamas nelielas atkāpes. Šādos gadījumos apdraudējumu līdz pieņemamam līmenim var samazināt, veicot līdzvērtīgus drošības pasākumus. Šādi drošības pasākumi kā minimums ir paveiktā darba papildu pārbaude, ko veic profesionāls kolēģis, kas nav bijis saistīts ar revīzijas grupu. Apstākļiem, kādos periodiska nomaiņa nav ieteicama vai iespējama, jābūt nepārvaramiem.

IPG periodiska nomaiņa ne vienmēr ir iespējama. Saskaņā ar SGESP Kodeksu (290.155 punkts) gadījumos, kad neatkarīgs regulators ir atbrīvojis no partneru periodiskas nomaiņas pienākuma, attiecīgā persona drīkst darboties kā atbildīgais revīzijas partneris ilgāk nekā septiņus gadus ar nosacījumu, ka attiecīgais regulators norāda alternatīvus drošības pasākumus, kas tiek piemēroti, piemēram, periodiska neatkarīga ārēja pārbaude.

2.1.2 Personāla periodiska nomaiņa biržā nereģistrētu uzņēmumu revīzijas uzdevumos

Ja ir jānodrošina periodiska nomaiņa biržā nereģistrēta uzņēmuma revīzijas uzdevumā, IPG nosaka personu, kas nomainīs esošo revidentu, un norāda laika posmu, kādā attiecīgā persona nepiedalīsies attiecīgā uzņēmuma revīzijas uzdevumos, kā arī nosaka citus drošības pasākumus, kādi jāveic, lai nodrošinātu atbilstību prasībām.


9



IPG akceptē jaunus darba uzdevumus vai turpina esošos darba uzdevumus un klientu attiecības tikai tad, ja IPG ir pietiekamas iespējas, tostarp laiks un resursi, lai paveiktu uzdevumu, kā arī IPG spēj ievērot ētikas prasības, ir izvērtējis (potenciālā) klienta godprātību un viņam nav informācijas, kas liktu apšaubīt (potenciālā) klienta godprātību.

IPG ar parakstu jāapstiprina lēmumi par darba uzdevumu akceptēšanu vai turpināšanu atbilstoši IPG firmas pamatprincipiem un procedūrām.

3.1.1 Potenciālie jaunie klienti

Pirms klienta piedāvājuma akceptēšanas ir jāizvērtē potenciālais klients un jādokumentē jebkādi fakti. Izvērtēšanas process ietver:

• ar klientu saistīto risku izvērtēšanu; un

• atbilstīga personāla un trešo pušu (tostarp iepriekšējās revīzijas firmas) iztaujāšana.

IPG var arī veikt informācijas apkopošanu, piemēram, izmantojot pieejamo tiešsaistes informāciju.

Kad ir pieņemts lēmums akceptēt jaunu klientu, IPG jānodrošina būtisko ētikas prasību izpilde (piemēram, jāsazinās ar iepriekšējo firmu, ja šāda prasība noteikta dalīborganizācijas ētikas kodeksā) un jāsagatavo darba uzdevuma vēstule, lai to parakstītu jaunais klients.

3.1.2 Esošie klienti

Katrā notiekošajā darba uzdevumā ir jāveic dokumentēta klienta attiecību turpināšanas pārbaude, lai noteiktu, vai drīkst turpināt klientam sniegt pakalpojumus, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi darba uzdevumā un darba uzdevuma turpināšanas plānošanu. Šīs pārbaudes ietvaros tiek ņemtas vērā arī periodiskās nomaiņas prasības.

3.1.3 Potenciālie jaunie klienti un esošie klienti

Izvērtējot specifiska darba uzdevuma akceptēšanu vai turpināšanu, IPG jāņem vērā šādi faktori:

• vai IPG vai personāls ir pietiekami kompetents vai var iegūt pietiekamu kompetenci, lai veiktu darba uzdevumu (tostarp zināšanas par nozari un apskatāmo jautājumu un pieredzi attiecīgajā likumdošanā vai par ziņošanas prasībām);

• piekļuve jebkuriem ekspertiem, kuri var būt nepieciešami; 145

• personas, kura veiks darba uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaudi, identifikācija un pieejamība;

• cita revidenta vai grāmatveža plānota darba izmantošana (tostarp sadarbība ar citiem firmas birojiem vai tīkla firmām);

• spēja iekļauties darba uzdevuma ziņošanas termiņos;

• potenciāli vai esoši interešu konflikti;


10

• vai noteiktam esošam vai potenciālam neatkarības apdraudējumam var tikt vai ir piemēroti aizsardzības mehānismi, lai to novērstu vai samazinātu līdz pieņemamam līmenim;

• (potenciālā) klienta vadības kvalitāte, tostarp personu, kam uzticēta uzņēmuma pārvalde, un personu, kuras kontrolē vai kurām ir vērā ņemama ietekme uzņēmumā, kā arī viņu godprātība, kompetence, un reputācija (tostarp tiesas procesu un negatīvas publicitātes izvērtējums) firmas iepriekšējās un pašreizējās pieredzes kontekstā;

• šo personu un to grupu attieksme pret iekšējās kontroles vidi un to viedoklis par agresīvām un neatbilstīgām grāmatvedības standartu interpretācijām (izvērtējot arī jebkāda veida modificētus ziņojumus, kas izsniegti iepriekš, un iebildumu raksturu);

• uzņēmuma darbības raksturs, tostarp komercdarbības praksi un organizācijas fiskālo veselību;

• vai klients izdara spiedienu, lai IPG ierobežotu apmaksājamo darba stundu apjomu nepamatoti zemā līmenī;

• vai IPG sagaida apjoma ierobežojumu;

• vai ir jebkādas kriminālas darbības pazīmes; un

• cik lielā mērā var paļauties uz iepriekšējās firmas paveikto darbu un cik atsaucīgi iepriekšējais revidents sazinās (šajā izvērtējumā jāiekļauj zināšanas par iemesliem kādēļ klients pārtraucis sadarbību ar iepriekšējo firmu).

Norādiet papildu IPG pamatprincipus vai akceptēšanas kritērijus. Norādījumus skatiet rokasgrāmatas sadaļā 3.2.

Ja pēc darba uzdevuma akceptēšanas vai turpināšanas lēmuma pieņemšanas IPG saņem informāciju, kas, ja būtu zināma iepriekš, liktu attiekties no darba uzdevuma, IPG izvērtē, vai turpināt darba uzdevumu un konsultējas ar juristu par iespējamo nostāju un rīcību, lai nodrošinātu atbilstību visām būtiskajām profesionālajām, normatīvajām un juridiskajām prasībām.

3.2 Atteikšanās no darba uzdevuma vai klienta attiecību turpināšanas

Apsverot iespēju atteikties no darba uzdevuma vai klientu attiecību turpināšanas, IPG ievēro šādu procesu:

i) IPG apņemas tikties ar klienta uzņēmuma vadību un personām, kam uzticēta uzņēmuma pārvalde, lai pārrunātu faktus un apstākļus, kas firmai likuši atteikties no darba uzdevuma;

ii) ja atteikšanās no darba uzdevuma tiek akceptēta, IPG dokumentē nozīmīgos jautājumus, kas likuši atteikties no darba uzdevuma, tostarp jebkādu konsultēšanās procesu rezultātus, izdarītos secinājumus un šo secinājumu pamatojumu; IPG arī izvērtē, vai viņam ir profesionāls, normatīvs vai juridisks pienākums ziņot attiecīgām iestādēm par atteikšanos no darba uzdevuma;

iii) ja pastāv profesionāls, normatīvs vai juridisks pienākums turpināt darba uzdevumu, IPG dokumentē šādas turpināšanas iemeslus, tostarp, apsverot iespēju konsultēties ar juristu.


11

4. Personāls

IPG atzīst PD vērtību un pilnvaras attiecībā uz visiem ar personālu saistītajiem jautājumiem. PD pienākumi ir šādi:

• tādu personāla vadības pamatprincipu uzturēšana un īstenošana, kuru mērķis ir snigt pietiekamu pārliecību par to, ka IPG rīcībā ir pietiekami personāla resursi ar kompetenci, spējām un apņemšanos ievērot ētikas normas, lai:

- varētu paveikt darba uzdevumus saskaņā ar profesionālo standartu un piemērojamām juridiskajām un normatīvajām prasībām;

- firma vai IPG varētu sagatavot apstākļiem atbilstīgus ziņojumus;


• norāžu sniegšana un konsultēšana par jautājumiem, kas saistīti ar personāla resursiem;

• darba izpildes novērtēšanas sistēmu uzturēšana;


• firmas darbinieku ikgada profesionālās apmācības un izaugsmes plāna izstrāde un periodiska īstenošanas uzraudzība;

• izaugsmes un profesionālās apmācības nodrošināšana;

• darbinieku personisko lietu uzturēšana (tostarp ikgada apliecinājumus par neatkarību, konfidencialitāti un profesionālās izaugsmes atskaites).


IPG un PD izvērtē profesionālo pakalpojumu prasības, lai nodrošinātu, ka firmā ir pietiekamas jaudas un kompetences, lai apmierinātu klienta vajadzības. Parasti šajā procesā tiek detalizēti izstrādātas sagaidāmās darba uzdevuma prasības attiecībā uz katru kalendāro periodu, lai identificētu “karstākos” darba periodus un iespējamo resursu iztrūkumu.

Attiecībā uz pieņemšanu darbā PD izmanto esošos kandidātu atlases, intervēšanas un dokumentēšanas procesus.

Meklējot darba kandidātus IPG vajadzībām, PD izvērtē šādus faktorus:

• pārbauda akadēmiskos un profesionālos diplomus un iesniegtās atsauksmes;

• pārbauda kandidātu iesniegto biogrāfiju nepilnības;

• izvērtē kredītvēsturi un krimināla rakstura ierakstus;

• skaidro kandidātiem firmas prasības rakstiski ik gadu un katram apliecinājuma uzdevumam iesniegt neatkarības apliecinājumus un apstiprināt interešu konfliktu neesamību;


12

• informē kandidātus par prasībām parakstīt apliecinājumu, ka kandidāts ir iepazinies un atbilst firmas noteiktajai konfidencialitātes politikai. 148

Norādiet papildu IPG firmas pamatprincipus vai procedūras, kas tiek izmantotas personāla atlasei. Papildu norādes skatiet rokasgrāmatas 4.2 sadaļā.

PD visiem jaunajiem darbiniekiem pēc iespējas drīzāk sniedz profesionālās orientācijas informāciju. Profesionālās orientācijas materiālos ir iekļauta pilnīga IPG firmas pamatprincipu un procedūru kopija. Uz jaunajiem darbiniekiem atteicas pārbaudes periods, kas ir [norādiet pārbaudes perioda garumu].

IPG cenšas identificēt darbinieku karjeras izaugsmes iespējas un tādējādi paturētu darbā kompetentus darbiniekus un nodrošinātu firmas ilgtspējīgu un pastāvīgu izaugsmi.

IPG periodiski pārbauda personāla atlases programmu, kā arī izvērtē IPG pašreizējās resursu vajadzības, lai noteiktu, vai programmā jāveic izmaiņas.

4.2 Apmācība un nepārtraukta profesionālā izaugsme

Ir jānodrošina IPG un personāla atbilstība minimālām profesionālās izaugsmes prasībām, kas ir noteiktas [norādīt valsts jurisdikcijā vai dalīborganizācijā noteiktās prasības] un jebkādām papildu prasībām atbilstoši darbinieku līmenim un pienākumiem.

Profesionālās izaugsmes kursu apmeklēšanu apstiprina PD.

IPG un personāla pienākums ir uzturēt profesionālās izaugsmes reģistru (ja nepieciešams, saskaņā ar firmas norādījumiem). IPG vai PD ik gadu apkopo un pārskata šos reģistrus, lai pārliecinātos, ka ir nodrošināta nepieciešamā apmācība un nepārtraukta profesionālā izaugsme un ja nepieciešams, nosaka darbības, kādas veicamas nepilnību gadījumā.


Firmas pamatprincipos un procedūrās IPG nodrošina, lai ikvienā darba uzdevumā tiktu norīkoti atbilstīgi partneri un personāla darbinieki (katrs atsevišķi vai visi kopā). IPG pienākumi ir skaidri noteikti šajā rokasgrāmatā un IPG nodrošinātajās darba uzdevumu veidnēs. IPG pienākums ir arī nodrošināt, ka norīkotajām personām un darba grupai kopumā piemīt nepieciešamā kompetence, lai pabeigtu darba uzdevumu atbilstoši profesionālo standartu prasībām un firmas kvalitātes kontroles sistēmas nosacījumiem.

Nosakot darba uzdevumā norīkojamo personālu, īpaša vērība jāpievērš attiecību turpināšanai ar klientu, ņemot vērā prasību veikt periodisku nomaiņu, lai nodrošinātu darba grupas atbilstīgu personālsastāvu, kā arī iespējas.

IPG arī plāno apmācības iespējas, ko jaunākajiem darbiniekiem nodrošina vadošie darbinieki, lai nodrošinātu mazāk pieredzējušo darbinieku izaugsmi.


Attiecībā uz IPG kvalitātes kontroles sistēmu jānodrošina ne tikai tās efektīva pārraudzība. Būtisks ir sistēmas īstenošanas process, kas paredz sekas un korektīvās darbības, kas veicamas prasību neievērošanas, ignorēšanas gadījumos, gadījumos, kad darbs veikts bez pienācīgas rūpības un vērības, nepareizi vai krāpnieciski.

IPG ir piešķirta vispārīgā atbildība par disciplīnas procesu. Bieži vien korektīvās darbības vislabāk var noteikt un administrēt, izmantojot konsultatīvu procesu, nevis autokrātiskā veidā. Veicamās korektīvās


13

darbības ir atkarīgas no apstākļiem.

Gadījumus, kad IPG pamatprincipu un profesionālo noteikumi tiek pārkāpti vai netiek ievēroti nozīmīgā apjomā, apzināti vai atkārtoti, nedrīkst pieļaut. Jāveic atbilstīgas darbības, lai koriģētu personāla darbinieka rīcību, vai arī jāpārtrauc darba attiecības ar konkrēto personu.

Korektīvās darbības, kuras veic IPG ir atkarīgas no apstākļiem. Var tik veiktas sekojošas un citas darbības:

• iesaistīto personu iztaujāšana, lai noteiktu faktus, apspriestu iemeslus un risinājumus;

• konsultēšana un/vai mentorēšana; un

• sekojuma iztaujāšana, lai pārliecinātos, ka atbilstība pamatprincipiem ir uzlabojusies, vai brīdinātu personālu par sekojošu spēcīgāku korektīvo darbību nepieciešamību, lai aizsargātu klientu un firmas intereses, piemēram:

o rājiens (mutisks vai rakstisks);

o obligāta prasība apgūt noteiktu profesionālās attīstības programmu;

o ieraksts darbinieka personiskajā lietā;

o darba attiecību apturēšana uz laiku;

o darba attiecību izbeigšana; vai

o oficiāls ziņojums profesionālās asociācijas disciplinārkomitejai.

Norādiet papildu IPG pamatprincipus vai procedūras attiecībā uz disciplīnas pārkāpumiem. Papildu norādes skatiet rokasgrāmatas 4.5 sadaļā.


To, vai tiek ievēroti IPG firmas pamatprincipi, pastāvīgi nosaka un izvērtē īpašā un vispārējā pārbaudē, kas attiecas uz ikvienu personāla darbinieku, kā arī regulāri ieplānotā personāla darbinieku pārbaudes procesā.

Darba izpildes novērtēšanas gaitā identificētajām iezīmēm tiek piešķirts zināms koeficients, ko izmanto, nosakot atalgojuma līmeņus, piemaksas, paaugstināšanu amatā, karjeras izaugsmi un pilnvaras IPG firmā.

Periodiski veiktu izpildes novērtējumu veids un saturs parasti ir noteikts IPG firmas pamatprincipos.

Iekļaujiet IPG darba izpildes izvērtējuma paraugu.


14

5. Darba uzdevuma izpilde

IPG firmas kvalitātes kontroles sistēmas pamatprincipos un procedūrās tiek noteikta prasība darba uzdevumus veikt atbilstoši profesionālo standartu un spēkā esošo normatīvo un juridisko aktu prasībām.

IPG firmas vispārējās sistēmas tiek izstrādātas ar mērķi nodrošināt pamatotu pārliecību par to, ka darbinieki atbilstīgi un pareizi plāno, pārrauga un pārbauda darba uzdevumus, kā arī sagatavo apstākļiem atbilstīgus darba uzdevumu ziņojumus.

Lai personāla darbs saistībā ar darba uzdevumiem būtu konsekvents un atbilstošs profesionālajiem standartiem un normatīvajām un juridiskajām prasībām, IPG nodrošina darba dokumentu veidņu paraugus, kas paredzēti darba uzdevumu procesa dokumentēšanai. Šādas veidnes tiek atjauninātas atbilstoši izmaiņām profesionālajos standartos. Personāls šādas veidnes izmanto, lai dokumentētu ar ikviena darba uzdevuma akceptēšanu vai turpināšanu saistītos galvenos faktus, riskus un izvērtējumus. Personāls tiek aicināts profesionāli izvērtēt šādu veidņu modificēšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu, ka šādi jautājumi ir dokumentēti un izvērtēti ikviena darba uzdevuma gadījumā atbilstoši profesionālo standartu prasībām un firmas pamatprincipiem.

Pieejami ir arī izpētes rīki un atsauces materiāli, kvalitātes kontroles sistēma, kā norādīts šajā rokasgrāmatā, atbilstīgi nozarē lietoti standarta programmatūras un aparatūras rīki, tostarp datu un sistēmu piekļuves aizsardzība un nostādnes, apmācības un izglītības pamatprincipi un programmas, tostarp atbalsta nodrošināšana [norādīt attiecīgo jurisdikciju] spēkā esošajām profesionālās izaugsmes prasībām.

IPG nosaka pārraudzības un pārbaudes pienākumus, un dažādos darba uzdevumos tie var būt dažādi. Pārbaudes pienākumus nosaka saskaņā ar principu, ka mazāk pieredzējušu darbinieku darbu pārbauda darbinieki ar lielāku pieredzi. Darba uzdevuma gaitā jāpārbauda, vai darba grupas ir:

• izmantojušas (ja nepieciešams modificējot) IPG firmas veidnes, kas paredzētas failu sagatavošanai, dokumentēšanai un sarakstei, kā arī firmas programmatūru, izpētes rīkus un darba uzdevumam atbilstošas paraksta saņemšanas un apstiprināšanas procedūras;

• ievērojušas IPG firmā spēkā esošos ētikas pamatprincipus;

• veikušas darbu atbilstoši profesionālo un IPG firmā noteikto standartu prasībām, ar pienācīgu rūpību un vērību;

• pietiekami un atbilstīgi dokumentējušas paveikto darbu, konsultēšanās procesu un izdarītos secinājumus;

• paveikušas darbu, nodrošinot objektivitāti un atbilstīgu neatkarību, savlaicīgi un efektīvi, kā arī dokumentēt paveikto darbu organizētā, sistemātiskā, pilnīgā un skaidrā veidā;

• nodrošinājušas, lai visi darba dokumenti, failu dokumenti un memorandi būtu parakstīti, būtu sniegtas pareizas krusteniskās atsauces, kā arī noteikts atbilstīgs datums, veicot atbilstīgu konsultēšanos saistībā ar sarežģītiem vai pretrunīgiem jautājumiem;

• nodrošinājušas, lai būtu skaidri noteikts un dokumentēts saziņas process ar klientu, apliecinājumi, pārbaudes un pienākumi; un

• nodrošinājušas, lai darba uzdevuma ziņojumā būtu atspoguļots paveiktais darbs un tas atbilstu paredzētajam mērķim, kā arī tiktu sagatavots pēc iespējas drīzāk pēc reālā darba pabeigšanas.


15

5.1 IPG kā par darba uzdevumu atbildīgās amatpersonas pienākumi

Par darba uzdevumu atbildīgās personas pienākums ir parakstīt darba uzdevuma ziņojumu. Kā darba grupas vadītājam IPG ir šādi pienākumi:

• nodrošināt ikviena darba uzdevuma, kurā IPG ir norīkots, vispārējo kvalitāti;

• izstrādāt secinājumus attiecībā uz to, vai ir nodrošināta neatkarība no klienta, un šajā procesā iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu apdraudējumu neatkarībai, veikt darbības, lai šādu apdraudējumu novērstu vai samazinātu līdz pieņemamam līmenim, veicot attiecīgus drošības pasākumus, un pārliecināties, vai ir sagatavoti atbilstīgi dokumenti;

• nodrošināt atbilstību pamatprincipiem, kas nosaka klientu attiecību akceptēšanas un turpināšanas kārtību, kā arī nodrošināt šajā kontekstā izdarīto secinājumu atbilstību un dokumentēšanu;

• nodrošināt, lai darba grupai kopumā būtu atbilstīgas spējas, kompetence un laika resursi, kas nepieciešami, lai darba uzdevumu paveiktu atbilstoši profesionālo standartu, normatīvo un juridisko aktu prasībām;

• pārraudzīt un/vai veikt darba uzdevumu atbilstoši profesionālo standartu un normatīvo un juridisko aktu prasībām, kā arī nodrošināt to, ka tiek izstrādāts apstākļiem atbilstošs ziņojums;

• ziņot klienta uzņēmuma vadošajām amatpersonām un personām, kam uzticēta uzņēmuma pārvalde, par savu identitāti un lomu kā darba uzdevuma vadītājam;

• pārbaudot darba uzdevuma dokumentus un veicot pārrunas ar darba grupu, pārliecināties par to, ka izdarīto secinājumu un sagatavojamā ziņojuma pamatā ir izmantoti atbilstīgi pierādījumi;

• uzņemties atbildību par darba uzdevumu, veicot atbilstīgu konsultēšanos (gan iekšēju, gan ārēju) sarežģītos vai pretrunīgos jautājumos; un

• noteikt, kādos gadījumos atbilstoši profesionālo standartu un IPG firmas pamatprincipiem jānorīko KKP; jāpārrunā ar KKP darba uzdevuma un darba kvalitātes kontroles pārbaudes gaitā konstatētie nozīmīgie jautājumi; nenoteikt ziņojuma datumu pirms nav pabeigta pārbaude.

5.2 Konsultēšana

IPG mudina darba grupas dalībniekus savstarpēji konsultēties, kā arī konsultēties ar citām personām IPG firmā un, saņemot attiecīgu atļauju, ārpus IPG firmas. Iekšējās konsultēšanās gaitā tiek izmantota IPG firmas kopējā pieredze un zināšanas, kas palīdz samazināt kļūdu iespējamību un uzlabo darba kvalitāti. Vide, kurā tiek veicināta konsultēšanās, veicina IPG un personāla zināšanu apguves un izaugsmes procesu, kā arī uzlabo IPG firmas kopējo zināšanu bāzi, kvalitātes kontroles sistēmu un profesionālās spējas.

Par jebkādiem darba uzdevuma plānošanas vai veikšanas gaitā konstatētajiem nozīmīgiem, sarežģītiem vai pretrunīgiem jautājumiem IPG konsultējas ar kvalificētām ārējām personām. [Šeit IPG ir jānorāda visas ārējās personas, ar kurām ir noslēgti konsultāciju līgumi.]

Ja nepieciešama ārēja konsultēšanās, situācija ir jādokumentē tādā mērā, lai persona, kas skata failu, varētu pilnībā gūt izpratni par konsultēšanās raksturu, ārējā eksperta kvalifikāciju un kompetences jomu, kā arī par konsultanta ieteiktajām darbībām.

Ārējam ekspertam jānodrošina informācija par visiem būtiskajiem faktiem, lai viņš varētu sniegt argumentētus ieteikumus. Lūdzot kādam sniegt ieteikumus, nevajadzētu slēpt faktus vai novirzīt


16

informācijas plūsmu, lai iegūtu vēlamo rezultātu. Ārējam ekspertam jābūt neatkarīgam no klienta, bez interešu konfliktiem un jābūt augstā mērā objektīvam.

Ārējā eksperta ieteikumus parasti uzskata par pretrunīgā jautājuma risinājumu vai daļēju risinājumu. Ja ieteikumi netiek ieviesti vai būtiski atšķiras no revidentu sprieduma, IPG jāsagatavo skaidrojošs dokuments, kurā norādīti iemesli un alternatīvie risinājumi, kā arī konsultāciju process (vai iekļautas krusteniskās atsauces uz to).

Ja ir veikta konsultēšanās ar vairākām personām, darba dokumentiem jāpievieno vispārīgs pārrunu kopsavilkums un visi sniegtie ieteikumi. Jādokumentē arī galīgais viedoklis un tā pamatojums.

IPG pieņem gala lēmumu attiecībā uz šādiem jautājumiem un dokumentē veiktās konsultācijas un gala lēmuma pamatojumu.


Gadījumos, kad starp darbiniekiem rodas pretrunas vai viedokļu atšķirības, IPG un personālam jācenšas rīkoties objektīvi, rūpīgi, atklāti un pamatoti, palīdzot atrast savlaicīgu un nekonfrontējošu risinājumu.

Ikvienam, kurš piedalās strīdā vai situācijā, kad rodas viedokļu atšķirība, jācenšas problēmu atrisināt savlaicīgi, profesionāli, cienījamā un pieklājīgā veidā, veicot pārrunas, izpēti un konsultējoties ar citām personām.

IPG savlaicīgi izskata šādus jautājumus un, konsultējoties ar iesaistītajām personām, lemj par to, kā attiecīgo jautājumu risināt. Pēc tam IPG informē iesaistītās personas par savu lēmumu un tā pamatojumu. Jebkurā gadījumā jādokumentē darba uzdevuma gaitā veikto konsultāciju raksturs un apjoms, kā arī to rezultātā izdarītie secinājumi.

Ikviens darbinieks ir aizsargāts pret sodīšanu vai profesionālās karjeras ierobežošanu par to, ka attiecīgais darbinieks pievērsis uzmanību pamatotam un nozīmīgam jautājumam labā ticībā un patiesās rūpēs par sabiedrības, klienta, IPG firmas vai kolēģa labklājību.

Ja persona joprojām nav apmierināta ar jautājuma risinājumu un IPG nevar veikt turpmākas darbības, lai šādu risinājumu rastu, šai personai jānovērtē jautājuma nozīmīgums kontekstā ar saviem profesionālajiem pienākumiem un ieņemamo amatu vai spēju turpināt darbu IPG firmā.

Pretrunas vai viedokļu atšķirības ir atbilstīgi jādokumentē. Jebkurā gadījumā darba uzdevuma ziņojuma datumu nedrīkst noteikt pirms jautājums nav atrisināts.


Visi darba uzdevumi jāizvērtē atbilstoši iepriekšnoteiktiem IPG firmas kritērijiem, lai noteiktu, vai jāveic DKKP. Jaunu klienta attiecību gadījumā šāds izvērtējums jāveic pirms darba uzdevuma akceptēšanas un klienta attiecību turpināšanas gadījumā šāds izvērtējums jāveic darba uzdevuma plānošanas posmā.

IPG firmas pamatprincipos jānosaka prasība atrisināt jebkādas KKP konstatētās problēmas pirms darba uzdevuma ziņojuma datuma.

DKKP jāveic visos gadījumos pirms biržā reģistrētu uzņēmumu finanšu pārskatu revīzijas ziņojumu datuma noteikšanas. Jebkurā citā gadījumā, kad tiek veikta DKKP, darba uzdevuma ziņojuma datumu nedrīkst noteikt pirms nav pabeigta DKKP.

Piemēri kritērijiem, kas nosaka DKKP veikšanu:


17

• tā ir daļa no piemērotajiem drošības pasākumiem gadījumos, kad IPG ir saistīts ar nozīmīgu un periodisku neatkarības apdraudējumu, ko rada ilgstošas ciešas personiskas attiecības vai ciešas biznesa attiecības ar klientu, kas iepriekš ir bijis samazināts līdz pieņemamam līmenim ieviešot citus drošības pasākumus;

• identificētais neatkarības apdraudējums, kurā iesaistīts IPG, ir periodisks un uzskatāms par nozīmīgu, bet DKKP var samazināt šo apdraudējumu līdz pieņemamam līmenim;

• darba uzdevuma palūkojamais jautājums attiecas uz organizācijām, kas ir nozīmīgas noteiktām kopienām vai sabiedrībai kopumā;

• ir liels skaits pasīvu akcionāru, vienādu daļu skaita turētāju, partneru un kopuzņēmumu, labuma guvēju un citu līdzīgu personu, kuras saņems un paļausies uz darba uzdevuma ziņojumu;

• ir identificēts nozīmīgs risks, kas attiecas uz lēmumu saistībā ar darba uzdevuma akceptēšanu vai turpināšanu;

• uzņēmuma spēja turpināt darbību ir apšaubāma un tās ietekme uz trešajām personām (papildus vadībai) ir būtiska;

• nozīmīga ietekme un risks attiecībā uz lietotājiem, ko izraisa ļoti sarežģītas specializētas darbības, piemēram, atvasinātie darījumi un nākotnes darījumi, kompensācijas, kuru pamatā ir akcijas, neparasti finanšu instrumentiem, pārmērīgs vadības aplēšu pielietojums un spriedumi, kam ir potenciāla ietekme uz ziņojuma lietotājiem;

• uzņēmums ir liels privāts uzņēmums (vai saistīta uzņēmumu grupa, par kuru ir atbildīgs viens partneris); un

• kopējā klienta veiktā samaksa sastāda būtisku IPG ieņēmumu daļu (piemēram, virs 10-15%).

Papildus var būt faktori, kas veicina nepieciešamību veikt darba kvalitātes kontroles pārbaudi pēc darba pabeigšanas. Šādi faktori var būt:

• darba uzdevuma risks ir paaugstinājies darba gaitā, piemēram, ja klienta uzņēmumu plāno pārņemt cits uzņēmums;

• darba grupas dalībnieki šaubās par ziņojuma atbilstību apstākļiem;

• tiek identificēti jauni un nozīmīgi finanšu pārskatu lietotāji;

• klients ir iesaistīts nozīmīgā tiesas prāvā, kura ir uzsākta pēc darba uzdevuma akceptēšanas procesa;

• darba gaitā konstatēto izlaboto un neaizlaboto neatbilstību būtiskums un raksturs rada bažas;

• darba gaitā ir bijušas nesaskaņas ar uzņēmuma vadību par nozīmīgiem grāmatvedības jautājumiem vai darba apjoma ierobežojumiem; un

• ir ticis noteikts apjoma ierobežojums.

Norādiet kritērijus, kas noteikti IPG firmas pamatprincipos. Katrs IPG nosaka pats savus DKKP kritērijus. Papildu norādes skatiet rokasgrāmatas 5.6 sadaļā.


18

5.4.1 Darba kvalitātes kontroles pārbaudes raksturs, laiks un apjoms

Pirms DKKP veikšanas IPG jāpārbauda attiecīgais fails un visas identificētās problēmas. Arī gadījumos, kad darba uzdevums atbilst attiecīgajiem kritērijiem, lēmums par DKKP veikšanu un par DKKP apjomu ir atkarīgs no darba uzdevums sarežģītības un saistītajiem riskiem. DKKP nemazina IPG atbildību par darba uzdevumu.

DKKP gaitā kā minimums tiek veiktas šādas aktivitātes:

• tiek veiktas pārrunas ar IPG par nozīmīgiem jautājumiem;

• tiek pārbaudīti finanšu pārskati vai cita būtiskā informācija un piedāvātais ziņojums;

• tiek izvērtēts, vai piedāvātais ziņojums ir atbilstīgs apstākļiem; un

• tiek veikta atsevišķa tādu darba uzdevuma faila dokumentu pārbaude, kuri ir saistīti ar nozīmīgiem darba grupas izdarīties spriedumiem un secinājumiem.

IPG nosaka prasību KKP izmantot standartizētus darba kvalitātes kontroles kontrolsarakstus, lai nodrošinātu, ka pārbaude ir pabeigta un atbilstīgi dokumentēta.

Biržā reģistrētu uzņēmumu (un citu IPG firmas pamatprincipos norādītu organizāciju) gadījumā DKKP gaitā jāizvērtē arī šādi faktori:

• darba grupas veiktais IPG neatkarības izvērtējums konkrētā darba uzdevumā;

• tas, vai ir veikta pienācīga konsultēšanās jautājumos, saistībā ar kuriem ir radušās viedokļu atšķirības, un citos sarežģītos un strīdīgos jautājumos, kā arī tas, kādi ir šādas konsultēšanās gaitā izdarītie secinājumi; un


IPG noteiktais sākotnējās pārbaudes minimālais ilgums dienās ir [norādiet dienu skaitu atbilstoši IPG firmas pamatprincipiem], divas no šīm dienām piešķirot galīgās pārbaudes pabeigšanai. Lielāku un sarežģītāku darba uzdevumu gadījumā jāpiešķir vairāk laika. Darba uzdevuma ziņojuma datums nedrīkst būt pirms datuma, kurā pabeigta darba kvalitātes kontroles pārbaude.


IPG pienākums ir izstrādāt KKP norīkošanas un atbilstības kritērijus.

KKP jābūt objektīvai, neatkarīgai un atbilstīgi kvalificētai ārējai personai, kurai ir pietiekami laika resursi šādu pienākumu veikšanai. Šim amatam piemērotam kandidātam jāpiemīt lieliskām tehniskām zināšanām par spēkā esošajiem grāmatvedības un apliecinājuma standartiem, kā arī vadošā līmeņa amatpersonai atbilstošai pieredzei.

KKP nedrīkst būt darba grupas dalībnieks un nedrīkst tieši vai netieši pārbaudīt pats savu darbu, kā arī nedrīkst pieņemt svarīgus lēmumus saistībā ar darba uzdevuma izpildi.

Kvalificētiem speciālistiem, kas veic DKKP funkciju, ieteicams konsultēties citam ar citu, un īpaši mazu firmu gadījumā ir izplatītas situācijas, kad darba grupa konsultējas ar KKP darba uzdevuma gaitā. Parasti tas nemazina KKP objektivitāti ar nosacījumu, ka gala lēmumus pieņem IPG (nevis KKP) un konkrētais jautājums nav īpaši nozīmīgs. Šāds process palīdz izvairīties no pretrunu rašanās turpmākos darba


19

uzdevuma posmos.

Ja pēc konsultēšanās par konkrētu jautājumu rodas šaubas par KKP objektivitāti, IPG jānorīko cits KKP.

6. Uzraudzība

Kvalitātes kontroles pamatprincipi un procedūras ir IPG firmas iekšējās kontroles sistēmas galvenā sastāvdaļa. Uzraudzība ir atsevišķa kvalitātes kontroles sistēmas sastāvdaļa. Uzraudzības gaitā galvenokārt tiek gūta izpratne par kontroles sistēmu un tiek izvērtēts (veicot pārrunas, pārbaudes testus un failu pārbaudes), vai un cik lielā mērā kontroles sistēma darbojas efektīvi. Tās gaitā tiek izstrādāti ieteikumi sistēmas uzlabošanai, īpaši, ja ir konstatēti trūkumi vai ir notikušas izmaiņas profesionālajos standartos vai praksē pieņemtajās normās.

IPG nosaka par uzraudzības procesu atbildīgo personu, kam ir jābūt neatkarīgai personai ar atbilstošu pieredzi (uzraugs); visbiežāk tā ir ārēja persona.

IPG un uzraugam ir jāņem vērā nepieciešamība pārbaudīt kvalitātes kontroles sistēmas darbību, lai nodrošinātu pastāvīgu tās efektivitāti, ņemot vērā jaunākās tendences, kā arī periodiski pārbaudīt kontroles procedūras, nodrošinot oficiālu uzraudzības procesu darba uzdevumu līmenī, lai pārliecinātos, ka kontroles procedūras darbojas efektīvi, netiek apietas vai lietotas mazāk strikti, nekā vajadzīgs.

IPG izvērtē arī jebkādas atsauces, ko sniegusi [norādīt attiecīgās profesionālās asociācijas vai iestādes nosaukumu] prakses inspekcija un licencēšanas iestāde. Tomēr šādas atsauces nevar izmantot IPG paša iekšējās uzraudzības programmas vietā.


Atbildība par kvalitātes kontroles pamatprincipu un procedūru īstenošanu ir nodalīta no vispārējās atbildības par revīzijas kontroli.

Kvalitātes kontroles sistēmas mērķis ir nodrošināt IPG pietiekamu pārliecību par to, ka netiks pieļauti vai tiks konstatēti nozīmīgi un atkārtoti pamatprincipu un kvalitātes kontroles prasību pārkāpumi. Uzraudzības programmas galvenais mērķis ir nodrošināt pietiekamu pārliecību par to, ka IPG firmas kvalitātes kontroles pamatprincipi un procedūras ir atbilstīgas, adekvātas un efektīvas. Šāda programma palīdz arī nodrošināt, lai tiktu ievērotas prakses un normatīvās pārbaudes prasības.

IPG un personālam ir jāsadarbojas ar uzraugu, atzīstot, ka šī persona ir kvalitātes kontroles sistēmas būtiska sastāvdaļa. Gadījumos, kad rodas pretrunas, netiek īstenoti uzrauga ieteikumi vai tie netiek akceptēti, jārīkojas atbilstoši IPG firmas strīdu risināšanas kārtībai (skatīt šīs rokasgrāmatas sadaļu 5.3).

Personai ar atbilstīgu kvalifikāciju, kas veic pārbaudi, jārīkojas atbilstoši IPG noteiktajām uzraudzības procedūrām.


IPG firmas kvalitātes kontroles sistēmas uzraudzība jāveic ik gadu. Uzraudzības programmas ietveros izlases veidā tiek pārbaudīti pabeigtie darba uzdevumi, kuru atlasi drīkst veikt, iepriekš neinformējot darba grupu.

Izstrādājot pārbaudes procesu, uzraugs apsver iepriekšējā uzraudzības procesa rezultātus, personālam piešķirto pilnvaru raksturu un apjomu, IPG prakses raksturu un sarežģītību, kā arī ar IPG klientu saistītos konkrētos riskus.


20

IPG nosaka uzrauga pienākumu sagatavot atbilstīgus pārbaudes dokumentus, tostarp:

• kvalitātes kontroles sistēmas elementu izvērtēšanas rezultāti;

• novērtējums attiecībā uz to, vai ir pienācīgi piemēroti kvalitātes kontroles pamatprincipi un procedūras;

• novērtējums attiecībā uz to, vai darba uzdevuma ziņojums ir atbilstīgs apstākļiem;

• jebkādu trūkumu, to ietekmes, kā arī pieņemto lēmumu identificēšana saistībā ar to, vai jāveic turpmākās darbības, detalizēti raksturojot šādas darbības; un

• rezultātu un secinājumu kopsavilkums (iesniedzot to IPG), kā arī ieteikumi attiecībā uz korektīvajām darbībām vai nepieciešamajām izmaiņām.

IPG (kā arī pārējie personāla darbinieki) tiekas ar uzraugu, lai pārskatītu ziņojumu un lemtu par korektīvajām darbībām un/vai izmaiņām, kas veicamas sistēmā, uzdevumos un pienākumos, saistībā ar disciplinārajiem, darbinieku veicināšanas un citiem jautājumiem.


IPG izvērtē, vai šādi trūkumi norāda uz strukturālām kļūmēm kvalitātes kontroles sistēmā vai arī tie norāda uz gadījumiem, kad kāds personāla darbinieks nav ievērojis prasības. IPG arī ziņo attiecīgajam personālam par visiem uzrauga konstatētajiem un ziņotajiem trūkumiem un ieteikumiem situācijas uzlabošanai.

Ieteikumi konstatēto trūkumu novēršanai tiek sniegti ar mērķi novērst šādu trūkumu pamatā esošos cēloņus, un tie var būt šādi:

• veikt attiecīgas korektīvās darbības saistībā ar konkrētu darba grupu vai personāla darbinieku(-iem) (piemērus skatiet sadaļā 6.4.1);

• ziņot par konstatētajiem faktiem PD;

• veikt izmaiņas kvalitātes kontroles pamatprincipos un procedūrās; un

• veikt disciplinārus pasākumus saskaņā ar šīs rokasgrāmatas sadaļu 4.4/

Ja tiek konstatēts, ka IPG ir sagatavojis neatbilstīgu darba uzdevuma ziņojumu vai darba uzdevuma ziņojuma aplūkojamajā jautājumā ir neatbilstības vai neprecizitātes, IPG rīkojas atbilstoši profesionālo standartu un normatīvo un juridisko aktu prasībām. Šādos apstākļos IPG apsver arī iespēju konsultēties ar juristu.

Ja konstatētie trūkumi ir sistemātiski vai atkārtoti, nekavējoties jāveic korektīvās darbības. Vairumā gadījumu korektīvās darbības nekavējoties jāveic attiecībā uz trūkumiem, kas ir saistīti ar neatkarību un interešu konfliktiem.

6.4 Ziņojums par uzraudzības rezultātiem

Kad ir pabeigta kvalitātes kontroles sistēmas izvērtēšana, uzraugam ir jāziņo IPG par rezultātiem. Ziņojumā ir jāsniedz pietiekama informācija, lai IPG varētu nekavējoties atbilstīgi rīkoties, kad tas ir nepieciešams, un ziņojumā ir arī jāraksturo veiktās procedūras un pārbaudes gaitā izdarītie secinājumi. Ja ir konstatēti sistemātiski, atkārtoti vai nozīmīgi pārkāpumi, ziņojumā ir arī jāraksturo veiktie vai piedāvātie pasākumi trūkumu novēršanai.

Uzrauga ziņojumā kā minimums jāiekļauj šādi elementi:


21

• veikto uzraudzības procedūru apraksts;

• uzraudzības procedūru rezultātā izdarītie secinājumi;

• ja nepieciešams, sistemātisku, atkārtotu vai citu nozīmīgu trūkumu un veikto pasākumu raksturojums, kā arī jebkādas papildu darbības, kas veicamas šo trūkumu novēršanai.

Iekļaujiet IPG uzrauga ziņojuma paraugu.


IPG firmas kvalitātes kontroles sistēmas prasību neievērošana ir nopietns pārkāpums, īpaši, ja personāla darbinieks ir apzināti atteicies rīkoties atbilstoši IPG firmas pamatprincipiem.

Kvalitātes kontroles sistēmas mērķis ir nodrošināt publisko interešu aizsardzību un tāpēc IPG ir caurskatāmi, un bargi jāvēršas pret pārkāpumiem. IPG var reaģēt uz apzinātiem pārkāpumiem dažādos veidos, tostarp, izstrādājot plānu izpildes uzlabošanai, veicot izpildes pārbaudes un pārskatot darbinieka motivācijas un algas paaugstināšanas iespējas vai arī pārtraucot darba attiecības.


IPG izskata visas sūdzības un pretenzijas, kas norāda uz to, ka firmas paveiktais darba neatbilst profesionālo standartu un piemērojamo juridisko un normatīvo aktu prasībām, kā arī liecības par firmas kvalitātes kontroles sistēmas prasību neievērošanu.

Sūdzības un pretenzijas ir nozīmīgi jautājumi, īpaši, ja tās attiecas uz pārkāpumiem, kas saistīti ar nepienācīgu rūpību darbā vai citu profesionāli vai juridiski noteikto personāla darbinieku pienākumu nepildīšanu attiecībā citam pret citu vai pret klientiem. IPG nopietni apsver iespēju ziņot firmas apdrošināšanas kompānijai un/vai konsultēties ar juristu. Ja pastāv neskaidrības, IPG konsultējas ar citiem uzticamiem profesionālajiem kolēģiem.

Visas no klientiem vai trešajām personām saņemtās sūdzības ir pēc iespējas drīzāk jāizskata un iesniedzējs jāinformē, ka jautājums tiek izskatīts un pēc tā izpētes tiks veikti atbilstīgi pasākumi.

IPG izstrādā noteiktus pamatprincipus un procedūras, kurās precizēta sūdzību vai pretenziju izskatīšanas gaita.

Procesam jābūt tādam, lai personāls brīvi varētu paust bažas, nebaidoties no represijām.

Norādiet papildu IPG firmas pamatprincipus vai procedūras, kas varētu raksturot šādos apstākļos veicamās darbības. Papildu norādes skatiet rokasgrāmatas 6.6 sadaļā.

Ja izpētes gaitā tiek konstatēti trūkumi firmas kvalitātes kontroles pamatprincipu un procedūru saturā vai darbībā vai gadījumi, kad firmas kvalitātes kontroles sistēmas prasības ir pārkāpuši vairāki darbinieki, IPG veic vienu vai vairākas šādas darbības:

• veic nepieciešamās korektīvās darbības saistībā ar attiecīgo darba uzdevumu vai personāla darbinieku(-iem) (piemēram, sadaļā 6.4.1 izklāstītās darbības);

• ziņo par konstatētajiem faktiem PD;

• veic izmaiņas kvalitātes kontroles pamatprincipos un procedūrās; un


22

• veic disciplinārus pasākumus saskaņā ar šīs rokasgrāmatas sadaļu 4.4.

7. Dokumentēšana

7.1 Firmas pamatprincipu un procedūru dokumentēšana

IPG izstrādā pamatprincipus un procedūras, ko nosaka ikvienā darba uzdevumā un vispārīgam lietojumam IPG firmā nepieciešamās dokumentēšanas līmeni un apjomu (atbilstoši IPG firmas rokasgrāmatā/darba uzdevumu veidnēs noteiktajām prasībām). IPG arī iedibina pamatprincipus un procedūras, kas nosaka prasību nodrošināt atbilstīgus dokumentus, kuri kalpo kā katra firmas kontroles sistēmas elementa darbības apliecinājums.


• tiek ievērotas IPG firmas kvalitātes kontroles sistēmas prasības; un

• ikviens darba uzdevuma ziņojums ir sagatavots atbilstoši profesionālajiem un firmas standartiem, kā arī normatīvajām un juridiskajām prasībām, kā arī pirms ziņojuma datuma vai ziņojuma datumā ir veikta DKKP (ja nepieciešams).


IPG izstrādā pamatprincipus attiecībā uz darba uzdevuma dokumentēšanu, kuros nosaka šādas prasības:

• darba uzdevuma plānošanas kontrolsaraksts vai memorands;

• saistībā ar ētikas principiem noteiktie jautājumi (tostarp atbilstības principiem uzrādīšana);

• atbilstība neatkarības prasībām un ar šiem jautājumiem saistīto apspriežu dokumentēšana;

• slēdzieni, kas izdarīti saistībā ar klienta akceptēšanu vai turpināšanu;

• veicamās procedūras, lai izvērtētu būtisku neatbilstību risku, kas izriet no krāpšanas vai kļūdas finanšu pārskatos un apgalvojumu līmenī;

• risku izvērtējuma procedūru, tostarp rezultātu un uzdarīto slēdzienu, raksturs, laiks un apjoms;

• konsultāciju raksturs, apjoms un slēdzieni;

• visa veiktā un saņemtā saziņa;

• ziņojuma datumā vai iepriekš pabeigtās DKKP rezultāti;

• apstiprinājums tam, ka nepastāv neatrisināti jautājumi, kuri pārbaudes veicējam var likt uzskatīt, ka izdarītie slēdzieni un secinājumi nav atbilstoši;

• secinājums, ka ir iegūti un izvērtēt pietiekami un atbilstoši revīzijas pierādījumi, kuri pamato izsniedzamo ziņojumu; un

• darba faila noslēgums, tostarp atbilstīgs apstiprinājums.

Norādiet minimālās darba uzdevuma dokumentēšanas prasības. Papildu norādes skatiet rokasgrāmatas 7.3 sadaļā.


23

IPG savos pamatprincipos nosaka prasību pabeigt darba uzdevuma galīgā faila sagatavošanu [norādiet dienu skaitu; parasti tas nepārsniedz 60 dienas kopš revidenta ziņojuma datuma] dienu laikā. Ja attiecībā uz vienu un to pašu aplūkojamā jautājuma informāciju tiek sagatavoti vairāki ziņojumi, IPG firmas pamatprincipos jānorāda, ka laika ierobežojumi darba uzdevuma faila sagatavošanai jānosaka, katru ziņojumu uzskatot par atsevišķu darba uzdevumu.

Jebkāda veida dokumentu paturēšana jānodrošina laika posmā, kas nav mazāks par [norādiet paturēšanas periodu; parasti tas nav mazāks par pieciem gadiem kopš revidenta ziņojuma datuma vai grupas revidenta ziņojuma datuma] gadiem, lai personas, kas veic uzraudzības procedūras, varētu novērtēt, vai IPG ir ievērojis iekšējās kontroles sistēmas prasības, kā arī firmas pienākumus, kas noteikti profesionālajos standartos, likumos vai normatīvajos aktos.


Katram speciālistam, ko IPG pieaicina KKP pienākumu veikšanai, jāaizpilda IPG izstrādāts standartizēts DKKP kontrolsaraksts, lai nodrošinātu dokumentētu apliecinājumu tam, ka pārbaude ir veikta. Tajā jāiekļauj apstiprinoši un pamatojoši pierādījumi vai krusteniskās atsauces uz šādiem pierādījumiem, kas apliecina, ka:

• atbilstīgi kvalificēts ārējs speciālists ir veicis DKKP vajadzībām nepieciešamās procedūras;

• pārbaude ir pabeigta darba ziņojuma datumā vai pirms tā;

• KKP nav zināmi nekādi neatrisināti jautājumi, kas liktu viņam uzskatīt, ka darba uzdevums nav veikts atbilstoši profesionālo standartu un spēkā esošo normatīvo un juridisko aktu prasībām.


IPG nosaka pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt darba dokumentu konfidencialitāti, drošu glabāšanu, patiesumu, pieejamību un atjaunošanu.

Šādos pamatprincipos tiek ņemtas vērā likumos un normatīvajos aktos noteiktās dokumentu paturēšanas prasības, lai nodrošinātu, ka darba uzdevumu dokumenti tiek paturēti IPG vajadzībām pietiekamā laika posmā.

Visi darba dokumenti, ziņojumi un citi IPG sagatavotie dokumenti, tostarp klientu sagatavotās darblapas, ir konfidenciāli un jāaizsargā no nesankcionētas piekļuves.

IPG jāizvērtē jebkādi ārējie darba dokumentu pārbaudes pieprasījumi pirms to apstiprināšanas.






Izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar likumu nosacījumiem, pirms darba dokumentus iesniegt pārbaudei IPG ir jāinformē klients un jāiegūst klienta rakstisks apstiprinājums. Klienta izsniegta autorizācijas vēstule jāsaņem arī, ja failu pārbaudes pieprasījumu iesniedzis potenciāls pircējs, investors


24

vai kreditors. Ja klients neatļauj izpaust informāciju, IPG jākonsultējas ar juristu.

Faktisku vai iespējamu tiesas darbu gadījumā vai arī normatīvas vai administratīvas tiesvedības gadījumā darba dokumentus nedrīkst izsniegt, ja nav iegūta attiecīga IPG firmas juridiskās padomes piekrišana.

IPG firmas pamatprincipos nosaka to, cik gadu tiek paturēti katrs no šiem failu tipiem:

Pastāvīgie faili [gadu skaits]

Nodokļu faili [gadu skaits]

Finanšu pārskati un atskaites [gadu skaits]

Gada un periodiskie darba dokumenti [gadu skaits]

Sarakste [gadu skaits]

Bijušo klientu darba dokumentu un failu minimālais paturēšanas periods ir [gadu skaits].

Jānodrošina viegli pieejams, pastāvīgs reģistrs, kurā tiek apkopota informācija par visiem failiem, un katrs no krātuves konteineriem tiek apzīmēts ar attiecīgu etiķeti, lai informāciju varētu vienkārši identificēt un atrast. Failu iznīcināšanu apstiprina IPG, kā arī IPG uztur visu iznīcināto failu pastāvīgu reģistru.


Ir jādokumentē pret firmu vērstās sūdzības un pretenzijas, kā arī IPG atbildes uz tām.


25

Pielikums: 1. SSKS prasību salīdzinājums ar kvalitātes kontroles rokasgrāmatas prasībām

Tālāk esošajā tabulā atainota saistība starp 1. SKKS punktiem un atbilstošajām kvalitātes kontroles rokasgrāmatas sadaļām un punktiem (iekavās).

3 Šie punkti nosaka standarta jomu, pilnvaras un spēkā stāšanās datumu. 4 Šie punkti ir raksturīgi rokasgrāmatas būtībai un saturam. 5 Šis punkts attiecas tikai uz tīkla firmām.

1. SKKS punkts

Kvalitātes kontroles rokasgrāmatas sadaļa (punkts)

1. SKKS punkts


1–10 Nav nepieciešams3 37 5.4.1.(2)

11 Vispārējais politikas paziņojums 38 5.4.1.(8)

12 Titullapa (ēnots lodziņš) 39 5.4.2

13-17 Nav nepieciešams4 40 5.4.2

18 1.1 (2) 41 5.4.2

19 1.1 (4) 42 7.3

20 2 43 5.3

21 2.1 44 5.3 (6)

22 2.1 (4, 5, 6) 45 7.2 (2)

23 2.1 (8, 9) 46 7.4

24 2.1 (7) 47 7.4

25 2.1.1 un 2.1.2 48 6 (1, 2), 6.1 (2) un 6.2 (1)

26 3.1 49 6.3 (1)

27 3.1.1 - 3.1.3 50 6.3 (1)

28 3.1.3 (2) un 3.2 51 6.3 (2)

29 4 52 6.3 (3)

30 4.3 53 6.4

31 4.3 (1) 54 Nav nepieciešams5

32 5 55 6.5

33 5 (5) 56 6.5 (6)

34 5.2 57 7.1

35 5.4 58 7.1

36 5.4.1 59 7.5

Paraugs. Kvalitātes kontroles rokasgrāmata: firma, kurā darbojas no diviem līdz pieciem partneriem

1

PARAUGS

KVALITĀTES KONTROLES ROKASGRĀMATA

FIRMA, KURĀ DARBOJAS NO DIVIEM LĪDZ PIECIEM PARTNERIEM

Rokasgrāmatas paraugs — kam tas paredzēts? Kā to izmantot?

Šajā rokasgrāmatā iekļautie pamatprincipi un procedūras paredzētas firmām, kurās darbojas no diviem līdz pieciem partneriem, un tās uzdevums ir palīdzēt firmām izstrādāt un ieviest kvalitātes kontroles sistēmu, kas atbilstu 1. SKKS prasībām. Šīs rokasgrāmatas saturs ir jāpārskata un jālabo atbilstoši katras firmas gadījumā spēkā esošajiem apstākļiem. Atbildīgo amatpersonu apzīmēšanai izmantotie akronīmi jāmaina atbilstoši firmā izmantotajiem amatiem. 1. SKKS un Starptautisko Kvalitātes kontroles, revīzijas,

pārbaudes, citu apliecinājuma un radniecīgo pakalpojumu paziņojumu rokasgrāmatā izmantotajiem vārdiem un frāzēm šajā rokasgrāmatā ir tāda pati nozīme.

Šīs rokasgrāmatas kontekstā ar jēdzienu "personāls" tiek apzīmēti nespeciālisti un tehniskie darbinieki, kas veic tehniska rakstura uzdevumus saistībā ar darba uzdevumiem, nodrošinot atbalstu atsevišķi praktizējošajam grāmatvedim.


2

SATURS


Visu partneru un personāla vispārējie pienākumi un atbildība........................................................................4

1. Vadības atbildība par kvalitātes kontroli firmā.........................................................................................6

1.1 Gaisotne uzņēmuma vadībā.......................................................................................................................6

1.2 Vadības amatpersonas................................................................................................................................6


2.1 Neatkarība..................................................................................................................................................7

3. Klientu attiecību un īpašu darba uzdevumu akceptēšana un turpināšana.............................................11

3.1 Akceptēšana un turpināšana.....................................................................................................................11

3.2 Atteikšanās no attiecību turpināšanas ar klientu......................................................................................12

4. Personāls...................................................................................................................................................13

4.1 Pieņemšana darbā un darba attiecību turpināšana...................................................................................13

4.2 Nepārtraukta profesionālā izaugsme........................................................................................................14

4.3 Darba grupu norīkošana...........................................................................................................................14

4.4 Kvalitātes kontroles pamatprincipu īstenošana (disciplīna) ...................................................................15

4.5 Atzinība par prasību ievērošanu...............................................................................................................15

5. Darba uzdevuma izpilde............................................................................................................................17

5.1 Atbildīgā partnera pienākumi..................................................................................................................18

5.2 Konsultēšana............................................................................................................................................18

5.3 Viedokļu atšķirība....................................................................................................................................19

5.4 Darba kvalitātes kontroles pārbaude (DKKP) ........................................................................................20

6. Uzraudzība.................................................................................................................................................23

6.1 Uzraudzības programma..........................................................................................................................23

6.2 Pārbaudes procedūras..............................................................................................................................23

6.3 Trūkumu novērtēšana, ziņošana par tiem un to novēršana......................................................................24

6.4 Ziņojums par uzraudzības procesa rezultātiem........................................................................................25


3


7. Dokumentēšana.........................................................................................................................................27

7.1 Firmas pamatprincipu un procedūru dokumentēšana..............................................................................27

7.2 Darba uzdevuma dokumentēšana............................................................................................................27

7.3 Darba kvalitātes kontroles pārbaudes dokumentēšana............................................................................28

7.4 Piekļuve failiem un to saglabāšana..........................................................................................................28

7.5. Sūdzības un pretenzijas...........................................................................................................................29

Pielikums. 1. SKKS prasību salīdzināšana ar kvalitātes kontroles rokasgrāmatas prasībām...............30


4

Vispārējais politikas paziņojums

Firmas mērķis ir izstrādāt, ieviest, uzturēt, uzraudzīt un īstenot kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pamatotu pārliecību par to, ka firma un personāls rīkojas atbilstoši 1. Starptautiskā Kvalitātes kontroles standarta (1. SKKS)1 “Kvalitātes kontrole firmās, kas revidē un pārskata vēsturisku finanšu informāciju

un sniedz citus apliecinājuma un ar to saistītos pakalpojumus” [vai līdzvērtīgu profesionālo standartu un attiecīgās firmas jurisdikcijā spēkā esošām normatīvām un juridiskām] prasībām un firmas izstrādātie darba uzdevumu ziņojumi ir atbilstīgi apstākļiem.

Norādiet firmas dokumentus, kuros sniegta papildinformācija par misijas paziņojumu un/vai firmas mērķiem. Norādes par to, kādus dokumentus varētu iekļaut, skatiet rokasgrāmatā.

Visu partneru un personāla vispārējie pienākumi un atbildība

Ikviens partneris un darbinieks ir dažādā mērā atbildīgs par firmas kvalitātes kontroles pamatprincipu ieviešanu.

Visu partneru un darbinieku galvenais uzdevums ir atbilstība kvalitātei un to personu, kuras līdzvērtīgi ievēro šo pamatprincipu, atbalstīšana un virzīšana.

Vadošajam partnerim (VP) ir uzticētas galīgās pilnvaras un atbildība par kvalitātes kontroles sistēmu visu partneru vārdā. (Firmā, kurā darbojas no diviem līdz pieciem partneriem, visdrīzāk šāda VP amata nebūs, tāpēc šo atbildību var uzticēt, piemēram,

periodiski (ik gadu vai ik pēc cita laika posma) mainot atbildīgo personu.)

Firmas vispārējās vērtības ir šādas [norādiet vispārējās vērtības, kas ir spēkā firmas kultūrā].

Ikviena partnera un personāla darbinieka pienākums ir rīkoties atbilstoši šādām pamatnostādnēm:

• komerciāla rakstura apsvērumi nevar tikt augstāk vērtēti nekā veicamā darba kvalitāte;

• SGESP Kodeksa izskatīšana, izpratne un ievērošana;

• partneru un personāla pienākumu izpratne, lai identificētu, uzrādītu un dokumentētu apdraudējumu neatkarībai, kā arī process kā jārīkojas, lai novērstu noteikto apdraudējumu;

• izvairīšanās no situācijām, kurās neatkarība var tikt (vai tiek) apdraudēta;

• atbilstība nepārtrauktas profesionālās attīstības prasībām, tostarp kā pierādījumus saglabājot attiecīgus reģistrus;

• sekošana aktuālajām profesijas tendencēm, piemērojamajām finanšu pārskatu vadlīnijām un apliecinājuma standartiem (piemēram, SFZS, SRS), informācijas atspoguļojumam un uzskaites praksēm, kvalitātes kontrolei, firmas standartiem un būtiskai nozares un klienta attīstībai;

• palīdzības sniegšana citiem partneriem un personālam, kad nepieciešams un kad saņemts pieprasījums, lai palīdzētu apgūt iemaņas daloties zināšanās un pieredzē un uzlabotu klientu servisa kvalitāti;

• precīzu un detalizētu laika uzskaites lapu uzturēšana (regulāri tās ievadot firmas laika un norēķinu



5

sistēmās), lai nodrošinātu darba uzdevumu veikšanai un biroja darbības nodrošināšanai patērētā laika uzskaiti (gan apmaksājamā, gan neapmaksājamā);

• biroja un datortehnikas (tostarp tīmekļa un komunikāciju resursu) un citu kopējo aktīvu droša un atbilstoša izmantošana un uzturēšana, tostarp firmas tehnoloģisko resursu izmantošana tikai atbilstoši uzņēmējdarbības mērķiem, nodrošinot ētiku, klientu konfidencialitāti un privātumu;

• firmas rīcībā esošo klientu datu, darījumu un klientu informācijas un personiskās informācijas aizsardzība un pilnīga konfidencialitāte;

Iekļaujiet firmas paziņojumu par konfidencialitāti.

• firmas ģenerētās elektroniskās informācijas par klientu vai firmu uzglabāšana firmas tīklā saskaņā ar atbilstošām informācijas uzglabāšanas procedūrām;

• partnera vai vadītāja informēšana par novērotiem būtiskiem firmas kvalitātes kontroles, ētikas tostarp neatkarības, konfidencialitātes pārkāpumiem vai firmai piederošo resursu (tostarp interneta un e-pasta sistēmu) neatbilstīgu lietošanu;

• ierakstu dokumentēšana un uzturēšana saistībā ar jebkādu saziņu ar klientu, kad ir ticis sniegts vai pieprasīts profesionāls viedoklis;

• ierakstu dokumentēšana un uzturēšana saistībā ar jebkādām būtiskām konsultācijām, apspriedēm, datu analīzēm, lēmumiem un slēdzieniem par neatkarības apdraudējuma pārvaldīšanu, sarežģītiem vai strīdīgiem jautājumiem, viedokļu atšķirībām un interešu konfliktu; un

• firmas standartā noteikto darba laika, apmeklējuma, administrēšanas, termiņu un kvalitātes kontroles prasību ievērošana.

Ja nepieciešams, iekļaujiet papildu norādījumus. Norādījumus saistībā par materiāliem, ko varēt šeit iekļaut, lūdzu, skatiet šīs rokasgrāmatas sadaļā Vispārīgās politikas paziņojums.


6

1. Vadības atbildība par kvalitātes kontroli firmā


Par visiem galvenajiem jautājumiem saistībā ar firmu un tās profesionālo praksi lemj firmas partneris (partneri).

Partneri uzņemas atbildību par kvalitātes kontroles kultūras iedibināšanu un veicināšanu firmā, kā arī par šīs rokasgrāmatas un citu praktisko palīglīdzekļu un norāžu izstrādi un uzturēšanu, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu darba kvalitāti.

Vispārējā atbildība par firmas kvalitātes kontroles sistēmas darbību tiek piešķirta vadošajam partnerim (VP).

Ikvienas personas kontekstā, kas uzņemas veikt konkrētus pienākumus un uzdevumus, firma izvērtē, vai attiecīgajai personai ir pietiekama un atbilstīga pieredze, kā arī spējas, lai veiktu šādus pienākumus.

1.2 Vadības amatpersonas

Visā šajā kvalitātes kontroles rokasgrāmatā tiek sniegtas atsauces uz dažādām firmā esošajām vadības funkcijām. Partneri var pildīt arī vairākas funkcijas, ja vien visiem darbiniekiem ir skaidra izpratne par katra partnera pienākumiem. Pienākumi ir šādi:

VP (Vadošais partneris). Atbildīgs par visu pārējo vadošo amatpersonu paveiktā darba efektivitāti. Mazās un vidēja lieluma praksēs šī amatpersona parasti ir atbildīga arī par jebkādiem jautājumiem saistībā ar sūdzībām un pretenzijām. [Divu vai trīs partneru firmā partneri šo funkciju var veikt lielākā vai mazākā mērā līdzvērtīgi. Daudzās firmās, kurās darbojas no četriem līdz pieciem partneriem, šo funkciju uztic vienam partnerim, kam piešķir arī pietiekamus laika resursus un nosaka atbilstīgu atalgojumu.]

KKP (Kvalitātes kontroles pārraugs). Jebkurš speciālists, kas darbojas kā darba kvalitātes kontroles pārraugs.

VĒ (Vadītājs ētikas jautājumos). Persona, ar kuru jākonsultējas un kas rīkojas attiecībā uz visiem jebkādiem ētikas jautājumiem, tostarp neatkarību, interešu konfliktiem, privātumu un konfidencialitāti. [Pat firmā, kurā darbojas divi partneri, viens no partneriem būs lielākā mērā informēts par ētikas jautājumiem un izrādīt lielāku interesi šajā jomā. Firmā, kurā darbojas no trīs līdz pieciem partneriem un ir proporcionāli lielāks darbinieku skaits, ieteicams norīkots konkrētu personu, ar kuru partneri vai personāls konsultējas par ētikas jautājumiem.]

PD (Personāla direktors). Personāla darbinieks (ne obligāti partneris), kam uzticētas jebkādas ar personālu saistītās funkcijas, tostarp reģistru uzturēšana attiecībā uz profesionālajiem pienākumiem, piemēram, dalības maksas segšanu, un nepārtrauktu profesionālo izaugsmi.


7

2. Būtiskās ētikas prasības

Firma un tās personāls ievēro būtiskās ētikas prasības, tostarp, kā minimumu, prasības, kas noteiktas Starptautiskās Grāmatvežu Ētikas standartu padomes Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksā noteiktās prasības un jebkādas vietējā mēroga normatīvās prasības.

Firma atzīst vērtību un pilnvaras, kāds ir piešķirtas vadītājam ētikas jautājumos (VĒ) attiecībā uz jebkādiem ar ētiku saistītiem aspektiem. VĒ ir atbildīgs par:

• ētikas pamatprincipu uzturēšanu;

• izmaiņu identificēšanu, kas jāveic pamatprincipos attiecībā uz ētiku (īpaši šo funkciju akcentējot pēc katra uzrauga ziņojuma);

• norāžu sniegšanu partneriem un personālam un konsultēšanu saistībā ar ētikas jautājumiem (piemēram, neatkarību, interešu konfliktiem);

• klientu saraksta uzturēšanu, kurā iekļauti visi nozīmīgie publisko interešu uzņēmumi (neatkarības vajadzībām);

• firmas pamatprincipu un procedūru attiecībā uz jebkādiem ētikas jautājumiem atbilstības uzraudzību;

• ziņošanu par firmas pamatprincipu pārkāpumiem VP (vai partneriem); un

• apmācības procesa koordinēšanu ar PD attiecībā uz jebkādiem ētikas jautājumiem.

2.1 Neatkarība

Partneriem un visiem darbiniekiem jānodrošina neatkarība apziņā un rīcībā attiecībā gan uz apliecinājuma uzdevumu klientiem, gan uz apliecinājuma uzdevumiem.

Neatkarība jānodrošina visā darba uzdevuma gaitā visos apliecinājuma uzdevumos, kā tas noteikts:

• SGESP Kodeksā; īpaši kodeksa 290. un 291. sadaļā;

• 1. SKKS; un

• 220. Starptautiskajā Revīzijas standartā (SRS) “Finanšu pārskatu revīzijas kvalitātes kontrole”.

Ja apdraudējumu neatkarībai nevar novērst vai samazināt līdz pieņemamam līmenim, veicot atbilstīgus drošības pasākumus, firmā jāpārtrauc apdraudējumu izraisošās darbības, līdzdalība vai attiecības vai arī jāatsakās no darba uzdevuma akceptēšanas vai turpināšanas.

Par neatkarības prasību neievērošanas gadījumiem jāziņo VP.

Iekļaujiet firmas neatkarības apliecinājuma formas paraugu.

2.1.1 Pienākumi — firma

Firmas pienākums ir izstrādāt, ieviest, pārraudzīt un īstenot pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir palīdzēt visiem partneriem un personālam gūt izpratni par apdraudējumu neatkarībai, identificēt, dokumentēt un pārvaldīt to, kā arī risināt ar neatkarību saistītos jautājumus pirms darba uzdevumu sākšanas vai darba uzdevumu gaitā.


8

VĒ pienākums ir ziņot atbildīgajam partnerim un citām atbilstošajām personām par visiem konstatētajiem pārkāpumiem. VĒ pienākums ir arī nodrošināt, lai tiktu atbilstīgi risinātas situācijas, kad pastāv apdraudējums neatkarībai, kas nav novērsts vai samazināts līdz pieņemamam līmenim, un ziņot VP par attiecīgajiem pārkāpumiem.

VĒ pienākums ir arī uzturēt datu bāzi ar visu tādu klientu datiem, uz kuriem attiecas neatkarības princips un, līdz ar to, saistībā ar kuriem ir aizliegt veikt ieguldījumus. Publisko interešu uzņēmumu gadījumā šādā datu bāzē tiek iekļauti arī saistīto uzņēmumu dati. Visiem partneriem un personālam ir jābūt informētiem par datu bāzes esamību un to, kā tai piekļūt.

VP ir piešķirta galīgā atbildība firmas vārdā (konsultējoties ar partneriem) pieņemt galīgo lēmumu jebkādos jautājumos saistībā ar apdraudējumu neatkarībai, tostarp saistībā ar šādiem aspektiem:

• atteikšanās no konkrēta darba uzdevuma vai klienta attiecību izbeigšana;

• tādu drošības pasākumu, darbību un procedūru noteikšana un ieviešana, kuru mērķis ir pārvaldīt apdraudējumu un potenciālo apdraudējumu;

• neatrisinātu ar neatkarību saistīto sūdzību uzklausīšana un izskatīšana, ko iesniedz darba grupas dalībnieki (vai citi partneri vai personāls);

• ikviena nozīmīgā ar neatkarību saistītā jautājuma izskatīšanas gaitas un atrisinājuma atbilstīga dokumentēšana;

• sankciju noteikšana prasību neievērošanas gadījumos;

• profilaktisku plānošanas pasākumu ierosināšana un dalība tajos ar mērķi nepieļaut iespējamu apdraudējumu neatkarībai un pārvaldīt to;

• papildu konsultāciju organizēšana, ja nepieciešams; un

• tādu pamatprincipu iedibināšana un uzturēšana, kuri nosaka prasību visiem partneriem un darbiniekiem izvērtēt apstākļus un sniegt firmai ieteikumus saistībā ar neatkarības apdraudējumu.

Firmai detalizēti jādokumentē identificētais apdraudējums, kā arī veiktie drošības pasākumi.

2.1.2 Pienākumi — partneri un personāls

Firma sagaida, ka visi partneri un darbinieki pārzina SGESP Kodeksā ietvertos nosacījumus. Lai to nodrošinātu partneri un darbinieki ir atbildīgi par regulāru iepazīšanos ar SGESP Kodeksu.

Visiem partneriem un personālam ir jābūt zināšanām un izpratnei par SGESP Kodeksa 290. un 291. sadaļā noteiktajām prasībām. Firmas neatkarības pamatprincipos ir noteikts visu darba grupas dalībnieku pienākums ievērot šos nosacījumus attiecīgā uz visiem apliecinājuma uzdevumiem un sagatavotajiem ziņojumiem.

Ikvienam partnerim un darbiniekam ir pienākums ik gadu sniegt firmai rakstisku apliecinājumu par to, ka darbinieki izprot un ievēro SGESP Kodeksa 290. un 291. sadaļā noteiktās prasības un firmas neatkarības pamatprincipus.

Katrs apliecinājuma uzdevumā norīkotais partneris un darbinieks apliecina firmai savu neatkarību no klienta un darba uzdevuma, vai arī ziņo firmai par jebkādu faktisku vai iespējamu apdraudējumu neatkarībai, lai varētu veikt attiecīgos drošības pasākumus.


9

Visiem partneriem un personāla darbiniekiem jāpārskata apstākļi, kuros viņi strādā, lai noteiktu jebkādu apdraudējumu neatkarībai, un par šādu apdraudējumu jāziņo VĒ.

Katram atbildīgajam partnerim ir jāsniedz firmai būtiskā informācija par klientu darba uzdevumiem, tostarp par pakalpojumu apjomu, lai firma varētu novērtēt vispārējo ietekmi, ja tāda pastāv, uz spēju nodrošināt neatkarības principu. Lai to veicinātu:

• katrs partneris vai personāla darbinieks, kas piedalās apliecinājuma uzdevumā, apliecina atbildīgajam partnerim savu neatkarību klienta un darba uzdevuma kontekstā vai ziņo atbildīgajam partnerim par jebkādu apdraudējumu neatkarības principa ievērošanai, lai varētu veikt nepieciešamos drošības pasākumus;

• partneriem un personāla darbiniekiem jāziņo atbildīgajam partnerim par gadījumiem, kad, viņuprāt, kāds no darba grupas dalībniekiem pārskatu periodā ir sniedzis pakalpojumus, kuri ir pretrunā ar SGESP Kodeksa 290. un 291. sadaļas nosacījumiem vai citām oficiālām prasībām, kā rezultātā firma, iespējams, nevarēs pabeigt apliecinājuma uzdevumu.

Atbildīgais partneris veic jebkādas nepieciešamās un iespējamās darbības, lai apdraudējumu neatkarībai novērstu vai samazinātu līdz pieņemamam līmenim, veicot atbilstīgus drošības pasākumus. Šādas darbības var būt:

• darba grupas dalībnieka nomaiņa;

• konkrētu darba uzdevuma gaitā veicamo darbību vai pakalpojumu pārtraukšana vai izmaiņu veikšana tajos;

• atteikšanās no finansiālās vai īpašumtiesību līdzdalības;

• iespējas liegšana darba grupas dalībniekam piedalīties nozīmīgu lēmumu pieņemšanās saistībā ar darba uzdevumu;

• personisko vai biznesa attiecību pārtraukšana ar klientiem vai šādu attiecību veida mainīšana;

• darba iesniegšana papildu pārbaudei, ko veic citi partneri vai personāls; un

• citu apstākļiem atbilstošu pasākumu veikšana.

Atbildīgais partneris savlaicīgi ziņo firmai par veiktajiem pasākumiem, lai firma varētu noteikt, vai nepieciešama papildu rīcība.

Partneri un personāla darbinieki ziņo VĒ par visiem gadījumiem, kad rodas tādas ar ētikas normu ievērošanu saistītas problēmas, kuru novēršanai nepieciešams veikt papildu konsultēšanos un pārrunas. Kas šādas problēmas tiek konstatētas, tās jādokumentē.

Ja partneris vai darbinieks uzskata, ka ar neatkarību saistīta problēma nav atbilstīgi atrisināta, viņš informē VP.

2.1.3 Vecākā personāla ilglaicīga saistība ar klientu (tostarp partneru periodiska nomaiņa) publisko interešu uzņēmumu revīzijas uzdevumos

Partneriem un personālam jāievēro SGESP Kodeksa 290. un 291. sadaļā noteiktās prasības, kā arī visas vietējā mēroga prasības, kas nosaka pienākumu visos publisko interešu uzņēmumu revīzijas uzdevumos veikt obligātu atbildīgo partneru, DKKP un tādu citu partneru pārraugu periodisku nomaiņu, kuri pieņem


10

izšķirošus lēmumus vai izdara izšķirošus spriedumus saistībā ar jebkādiem publiskā sektora uzņēmumu revīzijas uzdevumiem.

Saskaņā ar SGESP Kodeksu (290. sadaļas 151. punkts), ja revīzijas klients ir publisko interešu uzņēmums un konkrēta persona ir darbojusies kā galvenais partneris [norādiet gadu skaitu, kāds noteikts firmas pamatprincipos; parasti tas nepārsniedz septiņus gadus] gadu ilgā laika posmā, šī persona pārtrauc dalību attiecīgajā darba uzdevumā uz [norādiet laika posmu; parasti ne mazāk kā divi gadi] gadiem. Ja ir spēkā ierobežojoši apstākļi ārpus firmas kontroles vai attiecīgās personas darbības turpināšana revīzijas uzdevumā ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu atbilstīgu kvalitāti, ir pieļaujamas nelielas atkāpes. Šādos gadījumos apdraudējumu līdz pieņemamam līmenim var samazināt, veicot līdzvērtīgus drošības pasākumus. Šādi drošības pasākumi kā minimums ir paveiktā darba papildu pārbaude, ko veic cits partneris vai KKP, kas nav bijis saistīts ar revīzijas grupu. Apstākļiem, kādos periodiska nomaiņa nav ieteicama vai iespējama, jābūt nepārvaramiem. Ja nozīmīgam apdraudējumam attiecībā uz neatkarību, kurā iesaistīts atbildīgais partneris vai KKP, ir periodisks raksturs, attiecīgās personas nomaiņa ir primārais drošības pasākums, kas šādu apdraudējumu varētu samazināt līdz pieņemamam līmenim.

Darba grupas dalībnieku neatkarības izvērtēšana ir svarīgs klientu attiecību akceptēšanas un turpināšanas nosacījums. Ja šāda izvērtējuma rezultātā tiek izdarīts secinājums, ka jānomaina atsevišķas personas, šis jautājums jānodod izskatīšanai VĒ.

Ja jautājums tiek iesniegts VĒ, tiek pieņemts, ka jāveic atsevišķu personu nomaiņa.

Kad VĒ ir izvērtējis apstākļus un konsultējies ar citiem partneriem, viņš pēc iespējas drīzāk pieņem lēmumu par to, vai nomaiņa ir nepieciešama, un dokumentē šo lēmumu rakstveidā. Ja nomaiņa ir nepieciešama, VP norīko jaunu personu un nosaka perioda garumu, kurā nomainītā persona nedrīkst piedalīties attiecīgā klienta uzdevumos, un citas atbilstīgas prasības.

2.1.4 Personāla periodiska nomaiņa biržā nereģistrētu uzņēmumu revīzijas uzdevumos

Ja personāla nomaiņa ir jāveic biržā nereģistrēta uzņēmuma revīzijas uzdevumā, VĒ nosaka aizstājējus, kā arī laika posmu, kādā nomainītā persona nedrīkst piedalīties attiecīgā uzņēmuma revīzijā, kā arī nosaka citus drošības pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu atbilstību citām būtiskajām prasībām.


11



Firma, kā arī tās partneri un personāls drīkst akceptēt jaunus vai turpināt esošus darba uzdevumus un klienta attiecības tikai pēc tam, kad atbildīgais partneris, pamatojoties uz pārbaudes procesu, ko veikusi (potenciālā) darba grupa, un atbilstoši firmas pamatprincipiem un procedūrām ir apstiprinājis darba uzdevuma akceptēšanu vai turpināšanu.

Atbildīgais partneris apstiprina darba uzdevuma akceptēšanu vai turpināšanu saskaņā ar firmas pamatprincipiem un procedūrām un dokumentē šādu apstiprinājumu.

3.1.1 Potenciālie jaunie klienti

Pirms klienta piedāvājuma akceptēšanas ir jāizvērtē potenciālais klients un jādokumentē jebkādi fakti. Izvērtēšanas process ietver:

• ar klientu saistīto risku izvērtēšanu; un

• atbilstīga personāla un trešo pušu (tostarp iepriekšējās revīzijas firmas) iztaujāšana.

Firma var arī veikt informācijas apkopošanu, piemēram, izmantojot pieejamo tiešsaistes informāciju.

Kad ir pieņemts lēmums akceptēt jaunu klientu, firmai jānodrošina būtisko ētikas prasību izpilde (piemēram, jāsazinās ar iepriekšējo firmu, ja šāda prasība noteikta dalīborganizācijas ētikas kodeksā) un jāsagatavo darba uzdevuma vēstule, lai to parakstītu jaunais klients.

3.1.2 Esošie klienti

Katrā notiekošajā darba uzdevumā ir jāveic dokumentēta klienta attiecību turpināšanas pārbaude, lai noteiktu, vai drīkst turpināt klientam sniegt pakalpojumus, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi darba uzdevumā un darba uzdevuma turpināšanas plānošanu. Šīs pārbaudes ietvaros tiek ņemtas vērā arī periodiskās nomaiņas prasības.

3.1.3 Potenciālie jaunie klienti un esošie klienti

Atbildīgais partneris nedrīkst apstiprināt jauna klienta darba uzdevumu vai esoša klienta darba uzdevumu turpināšanu, nesaņemot rakstisku piekrišanu no cita partnera, ja ir identificēts augsta līmeņa risks, ko izraisa šādi faktori:

• vai partneri vai personāls ir pietiekami kompetents vai var iegūt pietiekamu kompetenci, lai veiktu darba uzdevumu (tostarp zināšanas par nozari un apskatāmo jautājumu un pieredzi attiecīgajā likumdošanā vai par ziņošanas prasībām);

• piekļuve jebkuriem ekspertiem, kuri var būt nepieciešami;

• personas, kura veiks darba uzdevuma kvalitātes kontroles pārbaudi, identifikācija un pieejamība;

• cita revidenta vai grāmatveža plānota darba izmantošana (tostarp sadarbība ar citiem firmas birojiem vai tīkla firmām);

• spēja iekļauties darba uzdevuma ziņošanas termiņos;


12

• potenciāli vai esoši interešu konflikti;

• vai noteiktam esošam vai potenciālam neatkarības apdraudējumam var tikt vai ir piemēroti aizsardzības mehānismi, lai to novērstu vai samazinātu līdz pieņemamam līmenim;

• (potenciālā) klienta vadības kvalitāte, tostarp personu, kam uzticēta uzņēmuma pārvalde, un personu, kuras kontrolē vai kurām ir vērā ņemama ietekme uzņēmumā, kā arī viņu godprātība, kompetence, un reputācija (tostarp tiesas procesu un negatīvas publicitātes izvērtējums) firmas iepriekšējās un pašreizējās pieredzes kontekstā;

• šo personu un to grupu attieksme pret iekšējās kontroles vidi un to viedoklis par agresīvām un neatbilstīgām grāmatvedības standartu interpretācijām (izvērtējot arī jebkāda veida modificētus ziņojumus, kas izsniegti iepriekš, un iebildumu raksturu);

• uzņēmuma darbības raksturs, tostarp komercdarbības praksi un organizācijas fiskālo veselību;

• vai klients izdara spiedienu, lai firma ierobežotu apmaksājamo darba stundu apjomu nepamatoti zemā līmenī;

• vai firma sagaida apjoma ierobežojumu;

• vai ir jebkādas kriminālas darbības pazīmes; un

• cik lielā mērā var paļauties uz iepriekšējās firmas paveikto darbu un cik atsaucīgi iepriekšējais revidents sazinās (šajā izvērtējumā jāiekļauj zināšanas par iemesliem kādēļ klients pārtraucis sadarbību ar iepriekšējo firmu).

Norādiet papildu firmas pamatprincipus vai akceptēšanas kritērijus. Norādījumus skatiet rokasgrāmatas sadaļā 3.2.

Ja tiek identificēti nozīmīgi riski saistībā ar klientu vai darba uzdevumu, attiecīgais jautājums jāpārrunā ar VP. VP jāsniedz oficiāls apstiprinājums un firmai jādokumentē, kā attiecīgie jautājumi atrisināti. Ja pastāv bažas saistībā ar ētikas jautājumiem, apstiprinājums jāsaņem arī no ĒVA.

Ja pēc darba uzdevuma akceptēšanas vai turpināšanas lēmuma pieņemšanas firma saņem informāciju, kas, ja būtu zināma iepriekš, liktu attiekties no darba uzdevuma, firma izvērtē, vai turpināt darba uzdevumu un konsultējas ar juristu par iespējamo nostāju un rīcību, lai nodrošinātu atbilstību visām būtiskajām profesionālajām, normatīvajām un juridiskajām prasībām.

3.2 Atteikšanās no darba uzdevuma vai klienta attiecību turpināšanas

Apsverot iespēju atteikties no darba uzdevuma vai klientu attiecību turpināšanas, firma ievēro šādu procesu:

iv) partneris apņemas tikties ar klienta uzņēmuma vadību un personām, kam uzticēta uzņēmuma pārvalde, lai pārrunātu faktus un apstākļus, kas firmai likuši atteikties no darba uzdevuma;

v) ja atteikšanās no darba uzdevuma tiek akceptēta, firma dokumentē nozīmīgos jautājumus, kas likuši atteikties no darba uzdevuma, tostarp jebkādu konsultēšanās procesu rezultātus, izdarītos secinājumus un šo secinājumu pamatojumu; firma arī izvērtē, vai viņam ir profesionāls, normatīvs vai juridisks pienākums ziņot attiecīgām iestādēm par atteikšanos no darba uzdevuma;

vi) ja pastāv profesionāls, normatīvs vai juridisks pienākums turpināt darba uzdevumu, firma dokumentē šādas turpināšanas iemeslus, tostarp, apsverot iespēju konsultēties ar juristu.


13

4. Personāls

Firma atzīst PD vērtību un pilnvaras attiecībā uz visiem ar personālu saistītajiem jautājumiem. PD pienākumi ir šādi:

• tādu personāla vadības pamatprincipu uzturēšana un īstenošana, kuru mērķis ir snigt pietiekamu pārliecību par to, ka firmas rīcībā ir pietiekami personāla resursi ar kompetenci, spējām un apņemšanos ievērot ētikas normas, lai:

- varētu paveikt darba uzdevumus saskaņā ar profesionālo standartu un piemērojamām juridiskajām un normatīvajām prasībām;

- firma vai atbildīgie partneri varētu sagatavot apstākļiem atbilstīgus ziņojumus;


• norāžu sniegšana un konsultēšana par jautājumiem, kas saistīti ar personāla resursiem;

• darba izpildes novērtēšanas sistēmu uzturēšana;


• firmas darbinieku ikgada profesionālās apmācības un izaugsmes plāna izstrāde un periodiska īstenošanas uzraudzība;

• izaugsmes un profesionālās apmācības nodrošināšana;

• darbinieku personisko lietu uzturēšana (tostarp ikgada apliecinājumus par neatkarību, konfidencialitāti un profesionālās izaugsmes atskaites).


VP un PD izvērtē profesionālo pakalpojumu prasības, lai nodrošinātu, ka firmā ir pietiekama jauda un kompetence, lai apmierinātu klienta vajadzības. Parasti šajā procesā tiek detalizēti izstrādātas sagaidāmās darba uzdevuma prasības attiecībā uz katru kalendāro periodu, lai identificētu “karstākos” darba periodus un iespējamo resursu iztrūkumu.

Attiecībā uz pieņemšanu darbā PD izmanto esošos kandidātu atlases, intervēšanas un dokumentēšanas procesus.

Firmai izvērtējot darba kandidātus, PD izvērtē sekojošus jautājumus:

• pārbauda akadēmiskos un profesionālos diplomus un iesniegtās atsauksmes;

• pārbauda kandidātu iesniegto biogrāfiju nepilnības;

• izvērtē kredītvēsturi un krimināla rakstura ierakstus;

• skaidro kandidātiem firmas prasības rakstiski ik gadu un katram apliecinājuma uzdevumam iesniegt neatkarības apliecinājumus un apstiprināt interešu konfliktu neesamību;


14

• informē kandidātus par prasībām parakstīt apliecinājumu, ka kandidāts ir iepazinies un atbilst firmas noteiktajai konfidencialitātes politikai.

Norādiet papildu firmas pamatprincipus vai procedūras, kas tiek izmantotas personāla atlasei. Papildu norādes skatiet rokasgrāmatas 4.2 sadaļā.

Firma visiem jaunajiem darbiniekiem pēc iespējas drīzāk sniedz profesionālās orientācijas informāciju. Profesionālās orientācijas materiālos ir iekļauta pilnīga firmas pamatprincipu un procedūru kopija. Uz jaunajiem darbiniekiem atteicas pārbaudes periods, kas ir [norādiet pārbaudes perioda garumu].

Firma cenšas identificēt darbinieku karjeras izaugsmes iespējas, un tādējādi paturētu darbā kompetentus darbiniekus un nodrošinātu firmas ilgtspējīgu un pastāvīgu izaugsmi.

Firma periodiski pārbauda personāla atlases programmu, kā arī izvērtē firmas pašreizējās resursu vajadzības, lai noteiktu, vai programmā jāveic izmaiņas.

4.2 Apmācība un nepārtraukta profesionālā izaugsme

Ir jānodrošina partneru un personāla atbilstība minimālām profesionālās izaugsmes prasībām, kas ir noteiktas [norādīt valsts jurisdikcijā vai dalīborganizācijā noteiktās prasības] un jebkādām papildu prasībām atbilstoši darbinieku līmenim un pienākumiem.

Profesionālās izaugsmes kursu apmeklēšanu apstiprina PD.

Partneru un personāla pienākums ir uzturēt profesionālās izaugsmes reģistru (ja nepieciešams, saskaņā ar firmas norādījumiem). VP vai PD ik gadu apkopo un pārskata šos reģistrus, lai pārliecinātos, ka ir nodrošināta nepieciešamā apmācība un nepārtraukta profesionālā izaugsme un ja nepieciešams, nosaka darbības, kādas veicamas nepilnību gadījumā.


Savos pamatprincipos un procedūrās firma nodrošina, lai ikvienā darba uzdevumā tiktu norīkoti atbilstīgi partneri un personāla darbinieki (katrs atsevišķi vai visi kopā). Atbildīgā partnera pienākumi ir skaidri noteikti šajā rokasgrāmatā un firmas nodrošinātajās darba uzdevumu veidnēs. Atbildīgais partneris, konsultējoties ar VP, plāno partneru un personāla darbinieku norīkošanu. Atbildīgā partnera pienākums ir arī nodrošināt, lai norīkotajām personām un darba grupai kopumā piemistu nepieciešamā kompetence, lai pabeigtu darba uzdevumu atbilstoši profesionālo standartu prasībām un firmas kvalitātes kontroles sistēmas nosacījumiem.

Par atbildīgā partnera identitāti un uzdevumiem jāziņo klienta uzņēmuma vadībai un citām personām, kas ir atbildīgas par klienta uzņēmuma pārvaldi.

Firmas pienākums ir nodrošināt, lai ikvienā apliecinājuma uzdevumā norīkotajam atbildīgajam partnerim būtu nepieciešamā kompetence un pietiekami laika resursi, lai uzņemtos vispārēju atbildību par darba uzdevuma veikšanu atbilstoši profesionālo standartu un spēkā esošo normatīvo un juridisko aktu prasībām.

Nosakot darba uzdevumā norīkojamo personālu, īpaša vērība jāpievērš personāla tehniskajām zināšanām, kvalifikācijas un pieredzei. Jāņem vērā arī klienta attiecību turpināšanas apsvērumi un pienākums veikt periodisku nomaiņu.

Atbildīgais partneris plāno arī apmācības iespējas, ko jaunākajiem darbiniekiem nodrošina vadošie darbinieki, lai nodrošinātu mazāk pieredzējušo darbinieku izaugsmi.


15

VP ir piešķirta galīgā atbildība un pilnvaras attiecībā uz jebkādiem darba uzdevumu plānošanas jautājumiem, un VP pieņem galīgos lēmumus jebkādās konfliktsituācijās, kurās iesaistīti cilvēki vai kas saistītas ar citiem resursiem.


Attiecībā uz firmas kvalitātes kontroles sistēmu jānodrošina ne tikai efektīva pārraudzība. Būtisks ir sistēmas īstenošanas process, kas paredz sekas un korektīvās darbības, kas veicamas prasību neievērošanas, ignorēšanas gadījumos, gadījumos, kad darbs veikts bez pienācīgas rūpības un vērības, nepareizi vai krāpnieciski.

VP ir piešķirta vispārīgā atbildība par disciplīnas procesu. Bieži vien korektīvās darbības vislabāk var noteikt un administrēt, izmantojot konsultatīvu procesu, nevis autokrātiskā veidā. Veicamās korektīvās darbības ir atkarīgas no apstākļiem.

Gadījumus, kad firmas pamatprincipu un profesionālie noteikumi tiek pārkāpti vai netiek ievēroti nozīmīgā apjomā, apzināti vai atkārtoti, nedrīkst pieļaut. Jāveic atbilstīgas darbības, lai koriģētu partnera vai darbinieka rīcību, vai arī jāpārtrauc darba attiecības ar konkrēto personu.

Korektīvās darbības, kuras veic firma, ir atkarīgas no apstākļiem. Var tik veiktas šādas un citas darbības:

• iesaistīto personu iztaujāšana, lai noteiktu faktus, apspriestu iemeslus un risinājumus;

• konsultēšana un/vai mentorēšana; un

• sekojuma iztaujāšana, lai pārliecinātos, ka atbilstība pamatprincipiem ir uzlabojusies, vai brīdinātu personālu par sekojošu spēcīgāku korektīvo darbību nepieciešamību, lai aizsargātu klientu un firmas intereses, piemēram:

o rājiens (mutisks vai rakstisks);

o obligāta prasība apgūt noteiktu profesionālās attīstības programmu;

o ieraksts darbinieka personiskajā lietā;

o darba attiecību apturēšana uz laiku;

o darba attiecību izbeigšana; vai

o oficiāls ziņojums profesionālās asociācijas disciplinārkomitejai.

Norādiet papildu firmas pamatprincipus vai procedūras attiecībā uz disciplīnas pārkāpumiem. Papildu norādes skatiet rokasgrāmatas 4.5 sadaļā.


To, vai tiek ievēroti firmas pamatprincipi, pastāvīgi nosaka un izvērtē īpašā un vispārējā pārbaudē, kas attiecas uz ikvienu partneri un darbinieku, kā arī regulāri ieplānotā darbinieku pārbaudes procesā.

Darba izpildes novērtēšanas gaitā identificētajām iezīmēm tiek piešķirts zināms koeficients, ko izmanto, nosakot atalgojuma līmeņus, piemaksas, paaugstināšanu amatā, karjeras izaugsmi un pilnvaras firmā. Šādā izvērtējumā darba kvalitātei ir izšķiroša nozīme.


16

Periodiski veiktu izpildes novērtējumu veids un saturs parasti ir noteikts firmas pamatprincipos.

Norādiet firmas darba izpildes novērtējuma formas paraugu.


17

5. Darba uzdevuma izpilde

Firmas kvalitātes kontroles sistēmas pamatprincipos un procedūrās tiek noteikta prasība darba uzdevumus veikt atbilstoši profesionālo standartu un spēkā esošo normatīvo un juridisko aktu prasībām.

Firmas vispārējās sistēmas tiek izstrādātas ar mērķi nodrošināt pamatotu pārliecību par to, ka firma un firmas partneri un darbinieki atbilstīgi un pareizi plāno, pārrauga un pārbauda darba uzdevumus, kā arī sagatavo apstākļiem atbilstīgus darba uzdevumu ziņojumus.

Lai partneru un personāla darbs saistībā ar darba uzdevumiem būtu konsekvents un atbilstošs profesionālajiem standartiem un normatīvajām un juridiskajām prasībām, firma nodrošina darba dokumentu veidņu paraugus, kas paredzēti darba uzdevumu procesa dokumentēšanai. Šādas veidnes tiek atjauninātas atbilstoši izmaiņām profesionālajos standartos. Personāls šādas veidnes izmanto, lai dokumentētu ar ikviena darba uzdevuma akceptēšanu vai turpināšanu saistītos galvenos faktus, riskus un izvērtējumus. Personāls tiek aicināts profesionāli izvērtēt šādu veidņu modificēšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu, ka šādi jautājumi ir dokumentēti un izvērtēti ikviena darba uzdevuma gadījumā atbilstoši profesionālo standartu prasībām un firmas pamatprincipiem.

Pieejami ir arī izpētes rīki un atsauces materiāli; kvalitātes kontroles sistēma, kā norādīts šajā rokasgrāmatā; atbilstīgi nozarē lietoti standarta programmatūras un aparatūras rīki, tostarp datu un sistēmu piekļuves aizsardzība un nostādnes un apmācības un izglītības pamatprincipi un programmas, tostarp atbalsta nodrošināšana [norādīt attiecīgo jurisdikciju] spēkā esošajām profesionālās izaugsmes prasībām.

Atbildīgais partneris nosaka pārraudzības un pārbaudes pienākumus, un dažādos darba uzdevumos tie var būt dažādi. Pārbaudes pienākumus nosaka saskaņā ar principu, ka mazāk pieredzējušu darbinieku darbu pārbauda darbinieki ar lielāku pieredzi. Darba uzdevuma gaitā jāpārbauda, vai darba grupas ir:

• izmantojušas (ja nepieciešams modificējot) firmas veidnes, kas paredzētas failu sagatavošanai, dokumentēšanai un sarakstei, kā arī firmas programmatūru, izpētes rīkus un darba uzdevumam atbilstošas paraksta saņemšanas un apstiprināšanas procedūras;

• ievērojušas firmā spēkā esošos ētikas pamatprincipus;

• veikušas darbu atbilstoši profesionālo un firmā noteikto standartu prasībām, ar pienācīgu rūpību un vērību;

• pietiekami un atbilstīgi dokumentējušas paveikto darbu, konsultēšanās procesu un izdarītos secinājumus;

• paveikušas darbu, nodrošinot objektivitāti un atbilstīgu neatkarību, savlaicīgi un efektīvi, kā arī dokumentēt paveikto darbu organizētā, sistemātiskā, pilnīgā un skaidrā veidā;

• nodrošinājušas, lai visi darba dokumenti, failu dokumenti un memorandi būtu parakstīti, būtu sniegtas pareizas krusteniskās atsauces, kā arī noteikts atbilstīgs datums, veicot atbilstīgu konsultēšanos saistībā ar sarežģītiem vai pretrunīgiem jautājumiem;

• nodrošinājušas, lai būtu skaidri noteikts un dokumentēts saziņas process ar klientu, apliecinājumi, pārbaudes un pienākumi; un

• nodrošinājušas, lai darba uzdevuma ziņojumā būtu atspoguļots paveiktais darbs un tas atbilstu paredzētajam mērķim, kā arī tiktu sagatavots pēc iespējas drīzāk pēc reālā darba pabeigšanas.


18

5.1 Atbildīgā partnera pienākumi

Atbildīgā partnera pienākums ir parakstīt darba uzdevuma ziņojumu. Kā darba grupas vadītājam atbildīgajam partnerim ir šādi pienākumi:

• nodrošināt ikviena darba uzdevuma, kurā atbildīgais partneris ir norīkots, vispārējo kvalitāti;

• izstrādāt secinājumus attiecībā uz to, vai ir nodrošināta neatkarība no klienta, un šajā procesā iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu apdraudējumu neatkarībai, veikt darbības, lai šādu apdraudējumu novērstu vai samazinātu līdz pieņemamam līmenim, veicot attiecīgus drošības pasākumus, un pārliecināties, vai ir sagatavoti atbilstīgi dokumenti;

• nodrošināt atbilstību pamatprincipiem, kas nosaka klientu attiecību akceptēšanas un turpināšanas kārtību, kā arī nodrošināt šajā kontekstā izdarīto secinājumu atbilstību un dokumentēšanu;

• nodrošināt, lai darba grupai kopumā būtu atbilstīgas spējas, kompetence un laika resursi, kas nepieciešami, lai darba uzdevumu paveiktu atbilstoši profesionālo standartu, normatīvo un juridisko aktu prasībām;

• pārraudzīt un/vai veikt darba uzdevumu atbilstoši profesionālo standartu un normatīvo un juridisko aktu prasībām, kā arī nodrošināt to, ka tiek izstrādāts apstākļiem atbilstošs ziņojums;

• ziņot klienta uzņēmuma vadošajām amatpersonām un personām, kam uzticēta uzņēmuma pārvalde, par savu identitāti un lomu kā darba uzdevuma vadītājam;

• pārbaudot darba uzdevuma dokumentus un veicot pārrunas ar darba grupu, pārliecināties par to, ka izdarīto secinājumu un sagatavojamā ziņojuma pamatā ir izmantoti atbilstīgi pierādījumi;

• uzņemties atbildību par darba uzdevumu, veicot atbilstīgu konsultēšanos (gan iekšēju, gan ārēju) sarežģītos vai pretrunīgos jautājumos; un

• noteikt, kādos gadījumos atbilstoši profesionālo standartu un firmas pamatprincipiem jānorīko KKP; jāpārrunā ar KKP darba uzdevuma un darba kvalitātes kontroles pārbaudes gaitā konstatētie nozīmīgie jautājumi; nenoteikt ziņojuma datumu pirms nav pabeigta pārbaude.

5.2 Konsultēšana

Firma mudina darba grupas dalībniekus savstarpēji konsultēties, kā arī konsultēties ar citām personām firmā un, saņemot attiecīgu atļauju, ārpus firmas. Iekšējās konsultēšanās gaitā tiek izmantota firmas kopējā pieredze un zināšanas, kas palīdz samazināt kļūdu iespējamību un uzlabo darba kvalitāti. Vide, kurā tiek veicināta konsultēšanās, veicina partneru un personāla zināšanu apguves un izaugsmes procesu, kā arī uzlabo firmas kopējo zināšanu bāzi, kvalitātes kontroles sistēmu un profesionālās spējas.

Par jebkādiem darba uzdevuma plānošanas vai veikšanas gaitā konstatētajiem nozīmīgiem, sarežģītiem vai pretrunīgiem jautājumiem atbildīgais partneris konsultējas ar kvalificētām ārējām personām. Tie var būt citi partneri vai personāls vai, ja nepieciešams, tās var būt atbilstīgas ārējas personas [šeit firmai ir jānorāda visas ārējās personas, ar kurām ir noslēgti konsultāciju līgumi]. Visiem firmas darbiniekiem ir jācenšas cits citam palīdzēt izvērtēt šādus problemātiskus gadījumus un izdarīt attiecīgus secinājumus.

Firma nodrošina šāda pietiekami kvalificēta personāla pieejamību, kā arī finanšu un informācijas resursus, lai varētu veikt atbilstīgu iekšējo vai ārējo konsultēšanos.

Ja nepieciešama iekšēja konsultēšanās nozīmīgā jautājumā, attiecīgais darba grupas dalībnieks dokumentē


19

konsultēšanās procesu un rezultātus. Ja ir nepieciešama ārēja konsultēšanās un to ir apstiprinājis atbildīgais partneris vai VP, situācija ir jādokumentē tādā mērā, lai persona, kas skata failu, varētu pilnībā gūt izpratni par konsultēšanās raksturu, ārējā eksperta kvalifikāciju un kompetences jomu, kā arī par konsultanta ieteiktajām darbībām.

Ārējam ekspertam jānodrošina informācija par visiem būtiskajiem faktiem, lai viņš varētu sniegt argumentētus ieteikumus. Lūdzot kādam sniegt ieteikumus, nevajadzētu slēpt faktus vai novirzīt informācijas plūsmu, lai iegūtu vēlamo rezultātu. Ārējam ekspertam jābūt neatkarīgam no klienta, bez interešu konfliktiem un jābūt augstā mērā objektīvam.

Ārējā eksperta ieteikumus parasti uzskata par pretrunīgā jautājuma risinājumu vai daļēju risinājumu. Ja ieteikumi netiek ieviesti vai būtiski atšķiras no revidentu sprieduma, atbildīgajam partnerim jāsagatavo skaidrojošs dokuments, kurā norādīti iemesli un alternatīvie risinājumi, kā arī konsultāciju process (vai iekļautas krusteniskās atsauces uz to).

Ja ir veikta konsultēšanās ar vairākām personām, darba dokumentiem jāpievieno vispārīgs pārrunu kopsavilkums un visi sniegtie ieteikumi. Jādokumentē arī galīgais viedoklis un tā pamatojums.

Ārēju konsultāciju gadījumā ir jāievēro jebkādas privātuma un klienta konfidencialitātes prasības. Ja nepieciešams, saistībā ar šiem vai citiem jautājumiem ētikas, profesionālas rīcības vai normatīvo un juridisko prasību kontekstā ir jākonsultējas ar juristu.


Firma, partneri un personāls veic visas nepieciešamās darbības atbilstoši firmas un profesionālajiem standartiem, lai pienācīgi identificētu, izvērtētu, dokumentētu un atrisinātu viedokļu atšķirības, ko var izraisīt dažādi apstākļi.

Gadījumos, kad starp darbiniekiem rodas pretrunas vai viedokļu atšķirības, partneriem un personālam jācenšas rīkoties objektīvi, rūpīgi, atklāti un pamatoti, palīdzot atrast savlaicīgu un nekonfrontējošu risinājumu.

Ikvienam, kurš piedalās strīdā vai situācijā, kad rodas viedokļu atšķirība, jācenšas problēmu atrisināt savlaicīgi, profesionāli, cienījamā un pieklājīgā veidā, veicot pārrunas, izpēti un konsultējoties ar citām personām.

Ja jautājumu nevar atrisināt vai arī nav skaidrs, kā rīkoties, strīdā iesaistītās puses jautājumu nodod izskatīšanai augstāka līmeņa darba grupas dalībniekam vai atbildīgajam partnerim.

Gadījumos, kad jautājums skar konkrētu firmas profesionālās pārraudzības vai prakses administrēšanas jomu, šādu jautājumu izskata partneris, kas firmā ir atbildīgs par konkrēto jomu — ieteicams, atbildīgais partneris. Atbildīgais partneris savlaicīgi izskata šādus jautājumus un, konsultējoties ar iesaistītajām personām, lemj par to, kā attiecīgo jautājumu risināt. Pēc tam partneris informē iesaistītās personas par savu lēmumu un tā pamatojumu.

Ikviens partneris un darbinieks ir aizsargāts pret sodīšanu vai profesionālās karjeras ierobežošanu par to, ka attiecīgais darbinieks pievērsis uzmanību pamatotam un nozīmīgam jautājumam labā ticībā un patiesās rūpēs par sabiedrības, klienta, firmas vai kolēģa labklājību.

Ir svarīgi, lai partneri un personāls izprastu, ka jautājuma virzīšana izskatīšanai ārpus darba grupas vai atbildīgā partnera kompetencēm ir nopietns gadījums, un šādus gadījumus nevajadzētu censties novērst, jo visdrīzāk tā izskatīšanai partnerim būtu jātērē nozīmīgi laika resursi. Šāda virzīšana var notikt mutiski, ja jautājums ir ļoti jūtīgs vai konfidenciāls (lai gan mutisku atsauču sniegšana nav ieteicama) vai rakstiski.


20

VP izvērtē situāciju un, ja tā uzskatāma par nozīmīgu un pamatotu, VP konsultējas ar pārējiem partneriem un informē iesaistītās puses par firmas lēmumu. Jebkurā gadījumā jādokumentē darba uzdevuma gaitā veikto konsultāciju raksturs un apjoms, kā arī to rezultātā izdarītie secinājumi.

Ja persona joprojām nav apmierināta ar jautājuma risinājumu un firma nevar veikt turpmākas darbības, lai to izskatītu, šai personai jānovērtē jautājuma nozīmīgums kontekstā ar saviem profesionālajiem pienākumiem un ieņemamo amatu vai spēju turpināt darbu firmā.

Pretrunas un viedokļu atšķirības jādokumentē līdzīgi kā konsultācijas, kas veiktas saistībā ar jebkuru jautājumu, kurš attiecas uz darba uzdevumu. Jebkurā gadījumā darba uzdevuma ziņojuma datumu nedrīkst noteikt pirms jautājums nav atrisināts.

Strīdu risināšanas kārtība un partnerības pārtraukšanas pamatprincipi ir noteikti rakstiskos partnerības līgumos, lai gadījumos, kad pretrunas nevar novērst savādākā veidā, rīkotos atbilstoši šādu līgumu nosacījumiem.


Visi darba uzdevumi jāizvērtē atbilstoši iepriekšnoteiktiem firmas kritērijiem (skatīt zemāk), lai noteiktu, vai jāveic DKKP. Jaunu klienta attiecību gadījumā šāds izvērtējums jāveic pirms darba uzdevuma akceptēšanas un klienta attiecību turpināšanas gadījumā šāds izvērtējums jāveic darba uzdevuma plānošanas posmā.

Firmas pamatprincipos jānosaka atbildīgā partnera pienākums atrisināt visus KKP akcentētos jautājumus līdz darba ziņojuma datumam.

DKKP jāveic visos gadījumos pirms biržā reģistrētu uzņēmumu finanšu pārskatu revīzijas ziņojumu datuma noteikšanas. Jebkurā citā gadījumā, kad tiek veikta DKKP, darba uzdevuma ziņojuma datumu nedrīkst noteikt pirms nav pabeigta DKKP.

Piemēri kritērijiem, kas nosaka DKKP veikšanu:

• tā ir daļa no piemērotajiem drošības pasākumiem gadījumos, kad atbildīgais partneris ir saistīts ar nozīmīgu un periodisku neatkarības apdraudējumu, ko rada ilgstošas ciešas personiskas attiecības vai ciešas biznesa attiecības ar klientu, kas iepriekš ir bijis samazināts līdz pieņemamam līmenim ieviešot citus drošības pasākumus;

• identificētais neatkarības apdraudējums, kurā iesaistīts atbildīgais partneris, ir periodisks un uzskatāms par nozīmīgu, bet DKKP var samazināt šo apdraudējumu līdz pieņemamam līmenim;

• darba uzdevuma aplūkojamais jautājums attiecas uz organizācijām, kas ir nozīmīgas noteiktām kopienām vai sabiedrībai kopumā;

• ir liels skaits pasīvu akcionāru, vienādu daļu skaita turētāju, partneru un kopuzņēmumu, labuma guvēju un citu līdzīgu personu, kuras saņems un paļausies uz darba uzdevuma ziņojumu;

• ir identificēts nozīmīgs risks, kas attiecas uz lēmumu saistībā ar darba uzdevuma akceptēšanu vai turpināšanu;

• uzņēmuma spēja turpināt darbību ir apšaubāma un tās ietekme uz trešajām personām (papildus vadībai) ir būtiska;

• nozīmīga ietekme un risks attiecībā uz lietotājiem, ko izraisa ļoti sarežģītas specializētas darbības,


21

piemēram, atvasinātie darījumi un nākotnes darījumi, kompensācijas, kuru pamatā ir akcijas, neparasti finanšu instrumentiem, pārmērīgs vadības aplēšu pielietojums un spriedumi, kam ir potenciāla ietekme uz ziņojuma lietotājiem;

• uzņēmums ir liels privāts uzņēmums (vai saistīta uzņēmumu grupa, par kuru ir atbildīgs viens partneris); un

• kopējā klienta veiktā samaksa sastāda būtisku atsevišķa partnera vai firmas ieņēmumu daļu (piemēram, virs 10-15%).

Papildus var būt faktori, kas veicina nepieciešamību veikt darba kvalitātes kontroles pārbaudi pēc darba pabeigšanas. Šādi faktori var būt:

• darba uzdevuma risks ir paaugstinājies darba gaitā, piemēram, ja klienta uzņēmumu plāno pārņemt cits uzņēmums;

• darba grupas dalībnieki šaubās par ziņojuma atbilstību apstākļiem;

• tiek identificēti jauni un nozīmīgi finanšu pārskatu lietotāji;

• klients ir iesaistīts nozīmīgā tiesas prāvā, kura ir uzsākta pēc darba uzdevuma akceptēšanas procesa;

• darba gaitā konstatēto izlaboto un neaizlaboto neatbilstību būtiskums un raksturs rada bažas;

• darba gaitā ir bijušas nesaskaņas ar uzņēmuma vadību par nozīmīgiem grāmatvedības jautājumiem vai darba apjoma ierobežojumiem; un

• ir ticis noteikts apjoma ierobežojums.

Norādiet kritērijus, kas noteikti firmas pamatprincipos. Katra firma nosaka savus DKKP kritērijus. Papildu norādes skatiet rokasgrāmatas 5.6 sadaļā.

5.4.1 Darba kvalitātes kontroles pārbaudes raksturs, laiks un apjoms

Lēmums par DKKP veikšanu un par DKKP apjomu ir atkarīgs no darba uzdevums sarežģītības un saistītajiem riskiem. DKKP nemazina atbildīgā partnera atbildību par darba uzdevumu.

DKKP gaitā kā minimums tiek veiktas šādas aktivitātes:

• tiek veiktas pārrunas ar atbildīgo partneri par nozīmīgiem jautājumiem;

• tiek pārbaudīti finanšu pārskati vai cita būtiskā informācija un piedāvātais ziņojums;

• tiek izvērtēts, vai piedāvātais ziņojums ir atbilstīgs apstākļiem; un

• tiek veikta atsevišķa tādu darba uzdevuma faila dokumentu pārbaude, kuri ir saistīti ar nozīmīgiem darba grupas izdarīties spriedumiem un secinājumiem.

KKP izmanto standartizētus darba kvalitātes kontroles kontrolsarakstus, lai nodrošinātu, ka pārbaude ir pabeigta un atbilstīgi dokumentēta.

Biržā reģistrētu uzņēmumu (un citu firmas pamatprincipos norādītu organizāciju) gadījumā DKKP gaitā jāizvērtē arī šādi faktori:


22

• atbildīgā partnera veiktais firmas neatkarības izvērtējums konkrētā darba uzdevumā;

• tas, vai ir veikta pienācīga konsultēšanās jautājumos, saistībā ar kuriem ir radušās viedokļu atšķirības, un citos sarežģītos un strīdīgos jautājumos, kā arī tas, kādi ir šādas konsultēšanās gaitā izdarītie secinājumi; un


KKP tiek iesaistīts darba uzdevuma sākotnējā posmā, lai savlaicīgi varētu pārbaudīt jebkādus nozīmīgus jautājumus, kas rodas darba uzdevuma gaitā. KKP var apsvērt nepieciešamību veikt pārbaudes jau darba uzdevuma gaitā. Jebkurā gadījumā KKP pārbauda darbu, ko jau ir pārbaudījis atbildīgais partneris.

Atbildīgā partnera noteiktais DKKP pārbaudes minimālais ilgums dienās ir [norādiet dienu skaitu atbilstoši firmas pamatprincipiem], divas no šīm dienām piešķirot galīgās pārbaudes pabeigšanai. Lielāku un sarežģītāku darba uzdevumu gadījumā jāpiešķir vairāk laika.

Darba uzdevuma ziņojuma datums nedrīkst būt pirms datuma, kurā pabeigta darba kvalitātes kontroles pārbaude.


Firmas pienākums ir izstrādāt KKP norīkošanas un atbilstības kritērijus.

Šos pienākumus firmā pilda VP, kurš arī piešķir atbildību partneriem un personālam saistībā ar DKKP un nosaka, kuros darba uzdevumos attiecīgās personas var būt norīkotas.

KKP jābūt objektīvai, neatkarīgai un atbilstīgi kvalificētai ārējai personai, kurai ir pietiekami laika resursi šādu pienākumu veikšanai. Šim amatam piemērotam kandidātam jāpiemīt lieliskām tehniskām zināšanām par spēkā esošajiem grāmatvedības un apliecinājuma standartiem, kā arī vadošā līmeņa amatpersonai atbilstošai pieredzei.

KKP nedrīkst būt darba grupas dalībnieks un nedrīkst tieši vai netieši pārbaudīt pats savu darbu, kā arī nedrīkst pieņemt svarīgus lēmumus saistībā ar darba uzdevuma izpildi.

Kvalificētiem speciālistiem, kas veic DKKP funkciju, ieteicams konsultēties citam ar citu, un īpaši mazu firmu gadījumā ir izplatītas situācijas, kad darba grupa konsultējas ar KKP darba uzdevuma gaitā. Parasti tas nemazina KKP objektivitāti ar nosacījumu, ka gala lēmumus pieņem atbildīgais partneris (nevis KKP) un konkrētais jautājums nav īpaši nozīmīgs. Šāds process palīdz izvairīties no pretrunu rašanās turpmākos darba uzdevuma posmos.

Ja pēc konsultēšanās par konkrētu jautājumu rodas šaubas par KKP objektivitāti, firmai jānorīko cits KKP.


23

6. Uzraudzība

Kvalitātes kontroles pamatprincipi un procedūras ir firmas iekšējās kontroles sistēmas galvenā sastāvdaļa. Partneriem un personālam pastāvīgi ir jācenšas ievērot kvalitātes, ētikas, profesionālos un firmas standartus, tomēr personas, kurām piešķirtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras vai citu personu uzraudzības pilnvaras, ir lielākā mērā atbildīgas par kvalitātes kontroles pamatprincipu un procedūru īstenošanu un uzraudzību ikdienas darbā.

Uzraudzība ir atsevišķa kvalitātes kontroles sistēmas sastāvdaļa. Uzraudzības gaitā galvenokārt tiek gūta izpratne par kontroles sistēmu un tiek izvērtēts (veicot pārrunas, pārbaudes testus un failu pārbaudes), vai un cik lielā mērā kontroles sistēma darbojas efektīvi. Tās gaitā tiek izstrādāti ieteikumi sistēmas uzlabošanai, īpaši, ja ir konstatēti trūkumi vai ir notikušas izmaiņas profesionālajos standartos vai praksē pieņemtajās normās.

Firmā rūpīgi jāizvērtē nepieciešamība veikt kvalitātes kontroles sistēmas pārbaudi, lai nodrošinātu tās efektivitāti ilgtermiņā un atbilstību jaunākajām tendencēm, kā arī periodisku kontroles procedūru pārbaudi, nodrošinot formālu uzraudzību darba uzdevumu līmenī, lai nodrošinātu, ka kontroles procedūras darbojas efektīvi un netiek apzināti pārkāptas vai piemērotas mazāk stingri, nekā vajadzētu.

Firma arī izvērtē jebkādas atsauces, ko sniegusi [norādīt attiecīgās profesionālās asociācijas vai iestādes nosaukumu] prakses inspekcija un licencēšanas iestāde. Tomēr šādas atsauces nevar izmantot firmas iekšējās uzraudzības programmas vietā.

Firma piešķir atbildību par uzraudzības procesu partnerim vai partneriem vai citām personām ar pietiekamu pieredzi un pilnvarām (“uzraugs”). Firma var izveidot iekšēju uzraudzības sistēmu vai noslēgt vienošanos ar neatkarīgu personu; šis lēmums ir atkarīgs no firmas resursu līmeņa pārbaudes brīdī, kā arī no firmas spējas efektīvi īstenot programmu. To nosaka VP katrā pārbaudes ciklā, konsultējoties ar visiem partneriem.


Atbildība par kvalitātes kontroles pamatprincipu un procedūru īstenošanu ir nodalīta no vispārējās atbildības par revīzijas kontroli.

Kvalitātes kontroles sistēmas mērķis ir nodrošināt firmai pietiekamu pārliecību par to, ka netiks pieļauti vai tiks konstatēti nozīmīgi un atkārtoti pamatprincipu un kvalitātes kontroles prasību pārkāpumi. Uzraudzības programmas galvenais mērķis ir nodrošināt pietiekamu pārliecību par to, ka firmas kvalitātes kontroles pamatprincipi un procedūras ir atbilstīgas, adekvātas un efektīvas. Šāda programma palīdz arī nodrošināt, lai tiktu ievērotas prakses un normatīvās pārbaudes prasības.

Visiem partneriem un personālam ir jāsadarbojas ar uzraugu, atzīstot, ka šī persona ir kvalitātes kontroles sistēmas būtiska sastāvdaļa. Īpaši svarīgi ir, lai partneri un procesa vadītāji sniegtu atbalstu uzraugam un veicinātu uzrauga sniegto komentāru un konstatēto faktu izskatīšanu. Gadījumos, kad rodas pretrunas, netiek īstenoti uzrauga ieteikumi vai tie netiek akceptēti, jārīkojas atbilstoši firmas strīdu risināšanas kārtībai (skatīt šīs rokasgrāmatas sadaļu 5.3).


Firmas kvalitātes kontroles sistēmas uzraudzība jāveic periodiski. Uzraudzības programmas ietveros firma pārbauda atlasītus darba uzdevumus, kuru atlasi drīkst veikt, iepriekš neinformējot darba grupu. Lai gan katrā pārbaudē ieteicams atlasīt vienu vai vairākus pabeigtos darba uzdevumus attiecībā uz katru atbildīgo partneri, firma drīkst arī nodrošināt, ka katra partnera faili tiek atlasīti vismaz reizi noteiktā laika posmā


24

(parasti ne retāk kā reizi trīs gados). Personas, kas ir iesaistītas darba uzdevuma grupā vai darbojušās tajā kā KKP, nedrīkst veikt uzrauga funkcijas saistībā ar attiecīgā darba uzdevuma failu.

Izstrādājot pārbaudes procesu, uzraugs apsver iepriekšējā uzraudzības procesa rezultātus, personālam piešķirto pilnvaru raksturu un apjomu, firmas prakses raksturu un sarežģītību, kā arī ar firmas klientu saistītos konkrētos riskus.

Firma nosaka uzrauga pienākumu sagatavot atbilstīgus pārbaudes dokumentus, tostarp:

• kvalitātes kontroles sistēmas elementu izvērtēšanas rezultāti;

• novērtējums attiecībā uz to, vai ir pienācīgi piemēroti kvalitātes kontroles pamatprincipi un procedūras;

• novērtējums attiecībā uz to, vai darba uzdevuma ziņojums ir atbilstīgs apstākļiem;

• jebkādu trūkumu, to ietekmes, kā arī pieņemto lēmumu identificēšana saistībā ar to, vai jāveic turpmākās darbības, detalizēti raksturojot šādas darbības; un

• rezultātu un secinājumu kopsavilkums (iesniedzot to firmai), kā arī ieteikumi attiecībā uz korektīvajām darbībām vai nepieciešamajām izmaiņām.

Atbildīgie partneri (kā arī attiecīgi personāla darbinieki) tiekas, lai pārskatītu ziņojumu un lemtu par korektīvajām darbībām un/vai izmaiņām, kas veicamas sistēmā, uzdevumos un pienākumos, saistībā ar disciplinārajiem, darbinieku veicināšanas un citiem jautājumiem.

Visiem partneriem un personālam ik gadu tiek sniegta informācija par uzraudzības procesa rezultātiem, tostarp detalizēts uzraudzības procesa raksturojums un secinājumi, kas izdarīti saistībā ar vispārējo situāciju firmā un uzraudzības procesa efektivitāti.


Firma izvērtē, vai šādi trūkumi norāda uz strukturālām kļūmēm kvalitātes kontroles sistēmā vai arī tie norāda uz gadījumiem, kad kāds personāla darbinieks nav ievērojis prasības. Firma arī ziņo attiecīgajiem atbildīgajiem partneriem, un citiem personālam darbiniekiem par visiem uzrauga konstatētajiem un ziņotajiem trūkumiem un ieteikumiem situācijas uzlabošanai.

Ieteikumi konstatēto trūkumu novēršanai tiek sniegti ar mērķi novērst šādu trūkumu pamatā esošos cēloņus, un tie var būt šādi:

• veikt attiecīgas korektīvās darbības saistībā ar konkrētu darba grupu vai personāla darbinieku(-iem) (piemērus skatiet sadaļā 6.4.1);

• ziņot par konstatētajiem faktiem PD;

• veikt izmaiņas kvalitātes kontroles pamatprincipos un procedūrās; un

• veikt disciplinārus pasākumus saskaņā ar šīs rokasgrāmatas sadaļu 4.4.

Ja tiek konstatēts, ka firma ir sagatavojusi neatbilstīgu darba uzdevuma ziņojumu vai darba uzdevuma ziņojuma aplūkojamajā jautājumā ir neatbilstības vai neprecizitātes, firma rīkojas atbilstoši profesionālo standartu un normatīvo un juridisko aktu prasībām. Šādos apstākļos firma apsver arī iespēju konsultēties ar juristu.

Ja konstatētie trūkumi ir sistemātiski vai atkārtoti, nekavējoties jāveic korektīvās darbības. Vairumā


25

gadījumu korektīvās darbības nekavējoties jāveic attiecībā uz trūkumiem, kas ir saistīti ar neatkarību un interešu konfliktiem.

6.4 Ziņojums par uzraudzības procesa rezultātiem

Kad ir pabeigta kvalitātes kontroles sistēmas izvērtēšana, uzraugam ir jāziņo VP, atbildīgajiem partneriem un atbilstošiem personāla darbiniekiem par rezultātiem. Ziņojumā ir jāsniedz pietiekama informācija, lai firma un attiecīgie personāla darbinieki varētu nekavējoties atbilstīgi rīkoties, kad tas ir nepieciešams, saskaņā ar saviem pienākumiem. Ziņojumā ir arī detalizēti jāraksturo veiktās procedūras un pārbaudes gaitā izdarītie secinājumi. Ja ir konstatēti sistemātiski, atkārtoti vai nozīmīgi pārkāpumi, ziņojumā ir arī jāraksturo veiktie vai piedāvātie pasākumi trūkumu novēršanai.

Uzrauga ziņojumā kā minimums jāiekļauj šādi elementi:

• veikto uzraudzības procedūru apraksts;

• uzraudzības procedūru rezultātā izdarītie secinājumi;

• ja nepieciešams, sistemātisku, atkārtotu vai citu nozīmīgu trūkumu un veikto pasākumu raksturojums, kā arī jebkādas papildu darbības, kas veicamas šo trūkumu novēršanai.

Iekļaujiet firmas uzrauga ziņojuma paraugu.


Firmas kvalitātes kontroles sistēmas prasību neievērošana ir nopietns pārkāpums, īpaši, ja partneris vai personāla darbinieks ir apzināti atteicies rīkoties atbilstoši firmas pamatprincipiem.

Kvalitātes kontroles sistēmas mērķis ir nodrošināt publisko interešu aizsardzību, un tāpēc firmai ir caurskatāmi un bargi jāvēršas pret pārkāpumiem. Firma var reaģēt uz apzinātiem pārkāpumiem dažādos veidos, tostarp, izstrādājot plānu izpildes uzlabošanai, veicot izpildes pārbaudes un pārskatot darbinieka motivācijas un algas paaugstināšanas iespējas vai arī pārtraucot darba attiecības.

Dažkārt partneriem vai personālam, kam ir grūtības ar kvalitātes kontroles sistēmas prasību ievērošanu, var noteikt pagaidu pārraudzības režīmu Tā ietvaros var noteikt prasību, lai paveikto darbu pirms darba uzdevuma ziņojuma izdošanas pārbaudītu cits partneris vai uzraugs. Vai arī firma var īslaicīgi vai pastāvīgi ierobežot veicamo uzdevumu veidus, piemēram, ierobežojot iesaistīšanu lielu uzņēmumu darba uzdevumos.


Firma atzīst VP pilnvaras jebkādās sūdzību un pretenziju situācijās.

Sūdzības un pretenzijas ir nozīmīgi jautājumi, īpaši, ja tās attiecas uz pārkāpumiem, kas saistīti ar nepienācīgu rūpību darbā vai citu profesionāli vai juridiski noteikto partneru un personāla darbinieku pienākumu nepildīšanu attiecībā citam pret citu vai pret klientiem. VP nopietni apsver iespēju ziņot firmas apdrošināšanas kompānijai un/vai konsultēties ar juristu. Ja pastāv neskaidrības, VP konsultējas ar citiem partneriem vai uzticamiem profesionāliem kolēģiem.

Visas no klientiem vai trešajām personām saņemtās sūdzības ir pēc iespējas drīzāk jāizskata un iesniedzējs jāinformē, ka jautājums tiek izskatīts un pēc tā izpētes tiks veikti atbilstīgi pasākumi.

Firma izstrādā noteiktus pamatprincipus un procedūras, kurās precizēta sūdzību vai pretenziju izskatīšanas


26

gaita.

Šādu jautājumu izmeklēšana ir uzticēta VP, un to drīkst uzticēt arī kompetentiem, pieredzes bagātiem partneriem vai personāla darbiniekiem, kas nav saistīti ar konkrētajām sūdzībām vai pretenzijām.

Procesam jābūt tādam, lai partneri un personāls brīvi varētu paust bažas, nebaidoties no represijām.

Norādiet papildu firmas pamatprincipus vai procedūras, kas varētu raksturot šādos apstākļos veicamās darbības. Papildu norādes skatiet rokasgrāmatas sadaļā 6.6.

Ja izpētes gaitā tiek konstatēti trūkumi firmas kvalitātes kontroles pamatprincipu un procedūru saturā vai darbībā vai gadījumi, kad firmas kvalitātes kontroles sistēmas prasības ir pārkāpuši vairāki darbinieki, firma veic vienu vai vairākas šādas darbības:

• veic nepieciešamās korektīvās darbības saistībā ar attiecīgo darba uzdevumu vai personāla darbinieku(-iem) (piemēram, sadaļā 6.4.1 izklāstītās darbības);

• ziņo par konstatētajiem faktiem PD;

• veic izmaiņas kvalitātes kontroles pamatprincipos un procedūrās; un

• veic disciplinārus pasākumus saskaņā ar šīs rokasgrāmatas sadaļu 4.4.


27

7. Dokumentēšana

7.1 Firmas pamatprincipu un procedūru dokumentēšana

Firma izstrādā pamatprincipus un procedūras, ko nosaka ikvienā darba uzdevumā un vispārīgam lietojumam firmā nepieciešamās dokumentēšanas līmeni un apjomu (atbilstoši firmas rokasgrāmatā/darba uzdevumu veidnēs noteiktajām prasībām). Firma arī iedibina pamatprincipus un procedūras, kas nosaka prasību nodrošināt atbilstīgus dokumentus, kuri kalpo kā katra firmas kontroles sistēmas elementa darbības apliecinājums.


• tiek ievērotas firmas kvalitātes kontroles sistēmas prasības; un

• ikviens darba uzdevuma ziņojums ir sagatavots atbilstoši profesionālajiem un firmas standartiem, kā arī normatīvajām un juridiskajām prasībām, kā arī pirms ziņojuma datuma vai ziņojuma datumā ir veikta DKKP (ja nepieciešams).


Firma izstrādā pamatprincipus attiecībā uz darba uzdevuma dokumentēšanu, kuros nosaka šādas prasības:

• darba uzdevuma plānošanas kontrolsaraksts vai memorands;

• saistībā ar ētikas principiem noteiktie jautājumi (tostarp atbilstības principiem uzrādīšana);

• atbilstība neatkarības prasībām un ar šiem jautājumiem saistīto apspriežu dokumentēšana;

• slēdzieni, kas izdarīti saistībā ar klienta akceptēšanu vai turpināšanu;

• veicamās procedūras, lai izvērtētu būtisku neatbilstību risku, kas izriet no krāpšanas vai kļūdas finanšu pārskatos un apgalvojumu līmenī;

• risku izvērtējuma procedūru, tostarp rezultātu un uzdarīto slēdzienu, raksturs, laiks un apjoms;

• konsultāciju raksturs, apjoms un slēdzieni;

• visa veiktā un saņemtā saziņa;

• ziņojuma datumā vai iepriekš pabeigtās DKKP rezultāti;

• apstiprinājums tam, ka nepastāv neatrisināti jautājumi, kuri pārbaudes veicējam var likt uzskatīt, ka izdarītie slēdzieni un secinājumi nav atbilstoši;

• secinājums, ka ir iegūti un izvērtēt pietiekami un atbilstoši revīzijas pierādījumi, kuri pamato izsniedzamo ziņojumu; un

• darba faila noslēgums, tostarp atbilstīgs apstiprinājums.

Norādiet minimālās darba uzdevuma dokumentēšanas prasības. Papildu norādes skatiet rokasgrāmatas sadaļā 7.3.

Firma savos pamatprincipos nosaka prasību pabeigt darba uzdevuma galīgā faila sagatavošanu [norādiet


28

dienu skaitu; parasti tas nepārsniedz 60 dienas kopš revidenta ziņojuma datuma] dienu laikā. Ja attiecībā uz vienu un to pašu aplūkojamā jautājuma informāciju tiek sagatavoti vairāki ziņojumi, firmas pamatprincipos jānorāda, ka laika ierobežojumi darba uzdevuma faila sagatavošanai jānosaka, katru ziņojumu uzskatot par atsevišķu darba uzdevumu.

Jebkāda veida dokumentu paturēšana jānodrošina laika posmā, kas nav mazāks par [norādiet paturēšanas periodu; parasti tas nav mazāks par pieciem gadiem kopš revidenta ziņojuma datuma vai grupas revidenta ziņojuma datuma] gadiem, lai personas, kas veic uzraudzības procedūras, varētu novērtēt, vai ir ievērotas firmas iekšējās kontroles sistēmas prasības, kā arī firmas pienākumi, kas noteikti profesionālajos standartos, likumos vai normatīvajos aktos.


Katram partnerim vai personāla darbiniekam, kas pilda KKP pienākumus, ir jāaizpilda firmas izstrādāts standartizēts DKKP kontrolsaraksts, lai nodrošinātu dokumentētu apliecinājumu tam, ka pārbaude ir veikta. Tajā jāiekļauj apstiprinoši un pamatojoši pierādījumi vai krusteniskās atsauces uz šādiem pierādījumiem, kas apliecina, ka:

• atbilstīgi kvalificēti partneri un personāls ir veicis DKKP vajadzībām nepieciešamās procedūras;

• pārbaude ir pabeigta darba ziņojuma datumā vai pirms tā;

• KKP nav zināmi nekādi neatrisināti jautājumi, kas liktu viņam uzskatīt, ka darba uzdevums nav veikts atbilstoši profesionālo standartu un spēkā esošo normatīvo un juridisko aktu prasībām.


Firma nosaka pamatprincipus un procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt darba dokumentu konfidencialitāti, drošu glabāšanu, patiesumu, pieejamību un atjaunošanu.

Šādos pamatprincipos tiek ņemtas vērā likumos un normatīvajos aktos noteiktās dokumentu paturēšanas prasības, lai nodrošinātu, ka darba uzdevumu dokumenti tiek paturēti firmas vajadzībām pietiekamā laika posmā.

Visi darba dokumenti, ziņojumi un citi firmas sagatavotie dokumenti, tostarp klientu sagatavotās darblapas, ir konfidenciāli, un jāaizsargā no nesankcionētas piekļuves.

Atbildīgajam partnerim vai VP ir jāapstiprina jebkādi ārējie darba dokumentu pārbaudes pieprasījumi, un ir aizliegts izsniegt dokumentus pirms šāda aptirpinājuma iegūšanas.






Izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar likumu nosacījumiem, pirms darba dokumentus iesniegt pārbaudei firmai ir jāinformē klients un jāiegūst klienta rakstisks apstiprinājums. Klienta izsniegta autorizācijas vēstule jāsaņem arī, ja failu pārbaudes pieprasījumu iesniedzis potenciāls pircējs, investors


29

vai kreditors. Ja klients neatļauj izpaust informāciju, firmai jākonsultējas ar juristu.

Faktisku vai iespējamu tiesas darbu gadījumā vai arī normatīvas vai administratīvas tiesvedības gadījumā darba dokumentus nedrīkst izsniegt, ja nav iegūta attiecīga firmas juridiskās padomes piekrišana.

Firmas pamatprincipos nosaka to, cik gadu tiek paturēti katrs no šiem failu tipiem:

Pastāvīgie faili [gadu skaits]

Nodokļu faili [gadu skaits]

Finanšu pārskati un atskaites [gadu skaits]

Gada un periodiskie darba dokumenti [gadu skaits]

Sarakste [gadu skaits]

Bijušo klientu darba dokumentu un failu minimālais paturēšanas periods ir [gadu skaits].


Ir jādokumentē pret firmu vērstās sūdzības un pretenzijas, kā arī firmas atbildes uz tām.


30

Pielikums: 1. SSKS prasību salīdzinājums ar kvalitātes kontroles rokasgrāmatas prasībām

Tālāk esošajā tabulā atainota saistība starp 1. SKKS punktiem un atbilstošajām kvalitātes kontroles rokasgrāmatas sadaļām un punktiem (iekavās).

1. SKKS punkts


1. SKKS punkts


1–10 Nav nepieciešams1 37 5.4.1.(2)

11 Vispārējais politikas paziņojums 38 5.4.1.(8)

12 Titullapa (ēnots lodziņš) 39 5.4.2

13-17 Nav nepieciešams2 40 5.4.2

18 1.1 (2) 41 5.4.2

19 1.1 (4) 42 7.3

20 2 43 5.3

21 2.1 44 5.3 (6)

22 2.1 (4, 5, 6) 45 7.2 (2)

23 2.1 (8, 9) 46 7.4

24 2.1 (7) 47 7.4

25 2.1.1 un 2.1.2 48 6 (1, 2), 6.1 (2) un 6.2 (1)

26 3.1 49 6.3 (1)

27 3.1.1 - 3.1.3 50 6.3 (1)

28 3.1.3 (2) un 3.2 51 6.3 (2)

29 4 52 6.3 (3)

30 4.3 53 6.4

31 4.3 (1) 54 Nav nepieciešams3

32 5 55 6.5

33 5 (5) 56 6.5 (6)

34 5.2 57 7.1

35 5.4 58 7.1

36 5.4.1 59 7.5

1 Šie punkti nosaka standarta jomu, pilnvaras un spēkā stāšanās datumu. 2 Šie punkti ir raksturīgi rokasgrāmatas būtībai un saturam. 3 Šis punkts attiecas tikai uz tīkla firmām.

Paziņojums par autortiesībām

Šīs Mazu un vidēju firmu kvalitātes rokasgrāmatas trešo izdevumu, kuru 2011. gada augustā angļu valodā izdevusi Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) Mazo un vidējo firmu komiteja, tulkojumu latviešu valodā 2012. gada decembrī ir veikusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, un tas tiek izmantots ar IFAC atļauju. IFAC neuzņemas nekādu atbildību par šā tulkojuma precizitāti un pilnīgumu, vai par sekām, kas varētu izrietēt šādu tulkojuma neprecizitāšu rezultātā. Visu IFAC publikāciju apstiprinātais teksts ir IFAC publicētais teksts angļu valodā. Mazu un vidēju firmu kvalitātes rokasgrāmatas trešā izdevuma teksts angļu valodā © 2011 Starptautiskā Grāmatvežu federācija (IFAC). Visas tiesības aizsargātas. Mazu un vidēju firmu kvalitātes rokasgrāmatas trešā izdevuma teksts latviešu valodā © 2012 Starptautiskā Grāmatvežu federācija (IFAC). Visas tiesības aizsargātas. Oriģinālais nosaukums: Guide to Quality Control for Small- and Medium-Sized Practices, Third Edition ISBN: 978-1-60815-097-7

Mazu un vid ēju firmu kvalit ātes kontroles rokasgr āmata · materi ālu tiek pieš ķirtas, ja...

Documents

Transcript of Mazu un vid ēju firmu kvalit ātes kontroles rokasgr āmata · materi ālu tiek pieš ķirtas, ja...