makets - cilvektiesibas.org.lvcilvektiesibas.org.lv/media/attachments/30/01/2012/...prokuratüras,...

UDK 343.8Ju 170

Autors: Andrejs Judins, Sabiedriskås politikas centrs ‘Providus’

Zinåtniskå redaktore: Ilona Kronberga

Íis pétîjums ir izstrådåts Eiropas Komisijas finansétå projekta ietvaros“Cilvéktiesîbu monitorings: spîdzinåßanas un necilvécîgas apießanås novérßana slégtajås iestådés: cietumos, policijas izolatoros un psihoneirolo©iskajås iestådésBaltijas valstîs”. Pétîjums izstrådåts, pamatojoties uz tå autora uzskatiem, un tådéjådi tas nekådå veidå neatspogu¬o Eiropas Komisijas oficiålo viedokli.

¢ Latvijas Cilvéktiesîbu centrs, 2006

ISBN 9984–792–23–4

SATURS

Brîvîbas ierobeΩoßana Latvijas kriminåltiesîbås . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9Nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana no soda . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13Nosacîti pirms termiña atbrîvojamås personas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17Nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanas priekßnosacîjumi . . . . . . . . . . . . . . . . . 21Nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana – persona jåatbrîvo vai personu var atbrîvot? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32Nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanas kårtîba. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 35Administratîvås komisijas un nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana . . . . . . . . . . 38Tiesa un nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 44Prokurors un nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 50Pienåkumu noteikßana, atbrîvojot personu nosacîti pirms termiña . . . . . . . . . 52Uzraudzîba pår personåm, kas nosacîti pirms termiña atbrîvotasno soda izcießanas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 56

PITSI . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 56Valsts probåcijas dienests . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60

Uzraudzîbas laiks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 62Uzraudzîbas îstenoßana. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 65Pirmstermiña atbrîvoßanas nosacîjumu pårkåpßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 68Nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanas statistika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 70Rîgas pilsétas Latgales priekßpilsétas tiesas prakse, atbrîvojot notiesåtos nosacîti pirms termiña. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 74Valsts probåcijas dienesta Rîgas teritoriålås struktürvienîbas darbs ar nosacîti pirms termiña atbrîvotajåm personåm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 76Secinåjumi un rekomendåcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 781. pielikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 872. pielikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 963. pielikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 974. pielikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 995. pielikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1016. pielikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1027. pielikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1048. pielikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1069. pielikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 107

Literatüra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 109

Saîsinåjumi

Administratîvå komisija – Ieslodzîjuma vietas administratîvå komisijaAIN – audzinåßanas ieståde nepilngadîgajiemEP MK – Eiropas Padomes Ministru komitejaIeVP – Ieslodzîjuma vietu pårvaldeKK – Latvijas Republikas KriminålkodekssKL – KriminållikumsKPL – Kriminålprocesa likumsPirmstermiña atbrîvoßana – nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana no brîvîbas atñemßanas soda izcießanasPITSI – Policijas izpildåmo tiesas spriedumu inspekcija SIK – Latvijas Sodu izpildes kodekss

PRIEKÍVÅRDS

Pédéjo gadu laikå Latvijå ap 30 lîdz 40% personu, kuras tikußas sodîtas ar brîvîbasatñemßanu, tiek atbrîvotas no soda nosacîti pirms termiña. Nosacîta pirmstermiñaatbrîvoßana ir viens no efektîviem lîdzek¬iem, ar ko var novérst atkårtotu noziegumuizdarîßanu un veicinåt likumpårkåpéju sekmîgu atgrießanos normålå dzîvé.

Tajå paßå laikå Latvija saglabå lîderpozîcijas Eiropas Savienîbas dalîbvalstu vidü araugstu penitenciåro koeficientu – 310 ieslodzîtajiem uz 100 000 iedzîvotåjiem.Situåciju pozitîvi varétu ietekmét patlaban topoßais Kriminålsodu izpildes likums.

DiemΩél Latvijas kriminålpolitikas attîstîbu joprojåm bieΩi ietekmé atseviß˚i, neretitra©iski gadîjumi, bet trükst straté©iskas, uz pétîjumiem, zinåtniskåm atziñåm un citupasaules valstu pieredzi balstîtas pieejas.

Pétîjuma “Nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana no brîvîbas atñemßanas soda izcie-ßanas” mér˚is ir aizpildît aktuålas informåcijas trükumu ßajå jomå, lai sekmétußådas pieejas nostiprinåßanos.

Pétîjums analizé nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanas no brîvîbas atñemßanas sodaizcießanas tiesisko reguléjumu Latvijas normatîvajos aktos, sniedz statistisku infor-måciju un vérté atß˚irîgo pieméroßanas praksi daΩådås ieslodzîjuma vietås. Pétî-jumå analizéta daΩådu institüciju – ieslodzîjuma vietu administratîvo komisiju,prokuratüras, tiesas, kå arî Valsts probåcijas dienesta pieaugoßå loma nosacîtåpirmstermiña atbrîvoßanå. Pétîjumå pirmo reizi pieejama Eiropas Padomes Mi-nistru komitejas Rekomendåcija Rec (2003)22 dalîbvalstîm par nosacîtu pirmster-miña atbrîvoßanu, kas apkopo ieteikumus EP dalîbvalstîm par nosacîtas pirmstermiñaatbrîvoßanas pieméroßanu.

Pétîjumå sniegtas rekomendåcijas atbildîgajåm institücijåm nosacîtas pirmstermiñaatbrîvoßanas procesa efektivitåtes uzlaboßanå.

Pétîjumu veicis Sabiedriskås politikas centra ‘Providus’ pétnieks Andrejs Judins.

Pétîjums izstrådåts Latvijas Cilvéktiesîbu centra vadîtå un Eiropas Komisijas finansétåprojekta ietvaros “Cilvéktiesîbu monitorings: spîdzinåßanas un necilvécîgas apie-ßanås novérßana slégtajås iestådés: cietumos, policijas izolatoros un psihoneirolo-©iskajås iestådés Baltijas valstîs”.

Anhelita Kamenska,Latvijas Cilvéktiesîbu centrs

BRÈVÈBAS IEROBEÛOÍANA LATVIJAS KRIMINÅLTIESÈBÅS

Kriminållikumå ir paredzéti divi sodu veidi, kas saistîti ar personas brîvîbas ierobe-Ωoßanu un izolåciju no sabiedrîbas – brîvîbas atñemßana (KL 38. pants) un arests(KL 39. pants).

Arests kå kriminålsods paredzéts Kriminållikumå kopß 1999. gada. To saprot kå per-sonas îslaicîgu piespiedu turéßanu ieslodzîjumå. Arestu var piespriest uz laiku no3 dienåm lîdz 6 méneßiem, bet, aizståjot nesamaksåto naudas sodu, – lîdz 1 gadam.Vispåréjos gadîjumos piespriest personai arestu ßobrîd nedrîkst – tå ievießana vai-råkkårt atlikta, aizbildinoties ar finanßu lîdzek¬u trükumu1. Patlaban ar arestu varsodît tikai militårpersonas, kå arî aizståt ar to neizpildîto piespiedu darbu vai naudassodu, ja notiesåtie izvairås no ßiem sodiem. Soda aizståßanas gadîjumå persona iz-cieß arestu da¬éji slégtå cietumå – soda izcießanas reΩîma zemåkajå pakåpé; karavîriarestu izcieß virssardzé. 2005. gadå arests tika piespriests 4 personåm, 2004. gadå –4 personåm, 2003. gadå – 6 personåm2. Sakarå ar izvairîßanos no naudas sodaun piespiedu darba arestu 2004. gadå ir izcietußi 64 cilvéki, bet 2005. gadå –84 cilvéki.

Brîvîbas atñemßana ir visbargåkais soda veids, ko tiesa var piespriest par nozie-dzîgu nodarîjumu3. Likums definé brîvîbas atñemßanu kå personas ilglaicîgu pie-spiedu turéßanu ieslodzîjumå. To var piespriest uz laiku no seßiem méneßiem lîdzdivdesmit gadiem, bet, saskaitot sodus péc vairåkiem spriedumiem, – uz laiku lîdz25 gadiem. Likumå paredzétajos gadîjumos personu var sodît arî ar müΩa ieslodzî-jumu, proti, nenosakot brîvîbas atñemßanas soda ilgumu. Brîvîbas atñemßanas soduizpilda cietumos, bet nepilngadîgajåm personåm – Audzinåßanas iestådés nepiln-gadîgajiem.

ARESTS3 dienas – 1 gads

BRÈVÈBAS ATˆEMÍANA6 méneßi – 25 gadi, müΩa ieslodzîjums

9

1 Likumå par Kriminållikuma spékå ståßanos un pieméroßanas kårtîbu ir noteikts, ka arestsnav piemérojams lîdz 2007. gada 1. martam.

2 Péc Tiesu administråcijas un Tiesu informatîvås sistémas datiem.3 Kriminållikumå paredzéta arî iespéja sodît personu ar nåvessodu, tomér ßis sods var tikt

piespriests tikai kara laikå par slepkavîbas izdarîßanu seviß˚i pastiprinoßos apståk¬os.

Kaut gan brîvîbas atñemßana ir sods, kas visbieΩåk tiek piemérots, notiesåjot parnoziedzîgu nodarîjumu4, lielåkajai likumpårkåpéju da¬ai tas tiek piespriests nosa-cîti5. Ar reålu brîvîbas atñemßanu Latvijå tiek sodîta aptuveni ceturtå da¬a no visåmnotiesåtajåm personåm.

Notiesåto skaits Latvijå no 1990. lîdz 2005. gadam6

Gads 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997

Notiesåto kopskaits 7159 7372 9097 11 280 10 877 9797 10 428 12 772

Notiesåti ar reålu brîvîbas atñemßanu N/d N/d N/d 4162 3225 2839 2195 3238

Notiesåti ar reålu 36,6 35,2 36,1 36,9 29,6 29,0 21,1 25,4brîvîbas atñemßanu, % no notiesåto kopskaita

Gads 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 20057

Notiesåto kopskaits 12 952 12 862 12 689 12 679 12 615 13 586 13 222 11 185

Notiesåti ar reålu 2930 2865 3305 2886 3551 3260 3366 2653brîvîbas atñemßanu

Notiesåti ar reålu 22,6 22,2 26,0 22,7 28,1 24,0 25,5 23,7brîvîbas atñemßanu, % no notiesåto kopskaita

10

4 2004. gadå ar brîvîbas atñemßanu tika sodîti 79% notiesåto.5 2004. gadå ar reålu brîvîbas atñemßanu tika sodîti 25,5% notiesåto, 53,5% notiesåto tika

piespriesta nosacîta brîvîbas atñemßana.6 Izmantoti Tieslietu ministrijas un LR Centrålås statistikas pårvaldes dati.7 Péc Tiesu informatîvås sistémas datiem.

Kriminållikumå nav neviena panta, kurå ar absolüti noteiktu sankciju bütu precîzinorådîts brîvîbas atñemßanas laiks, ko pårkåpéjam var piespriest par noziedzîgu no-darîjumu. Visos gadîjumos tiesai, nosakot tiesåjamam sodu, ir zinåma rîcîbas brî-vîba – Kriminållikuma seviß˚ås da¬as pantos vienmér paredzéts maksimålais brîvî-bas atñemßanas laiks, ko drîkst piespriest likumpårkåpéjam, kå arî tießi vai netießinorådîts minimålais laiks, uz kuru personai var ierobeΩot brîvîbu sakarå ar noteiktaveida noziedzîga nodarîjuma izdarîßanu. Tiesai, ñemot vérå noziedzîgå nodarîjumaraksturu, ar to radîto kaitéjumu, ieståjußås sekas, tiesåjamå personîbu un citus sva-rîgus apståk¬us, jåpiesprieΩ pårkåpéjam tåds sods, lai varétu sasniegt likumå definé-tos soda mér˚us, proti, sodît par izdarîto noziedzîgo nodarîjumu, kå arî panåkt, lainotiesåtais un citas personas pilda likumus un atturas no noziedzîgu nodarîjumuizdarîßanas.

Brîvîbas atñemßanas pieméroßanas prakse Latvijå kopumå ir stabila un prognozé-jama. Salîdzinoßi neliels ir to personu skaits, kuråm piesprieΩ brîvîbas atñemßanuuz laiku, kas pårsniedz 10 gadus. Vairåk nekå pusei ar brîvîbas atñemßanu sodîtopersonu brîvîba tiek atñemta uz laiku, kas ir ilgåks par vienu gadu, bet nepårsniedz3 gadus.

Piespriestais brîvîbas atñemßanas ilgums no 1995. lîdz 2005. gadam

11

2006. gada 1. janvårî ieslodzîjuma vietås atradås 6965 ieslodzîtas personas, notåm 4766 – notiesåtas un 2199 – apcietinåtas. Pirms diviem gadiem – 2004. gada1. janvårî – ieslodzîjuma vietås bija par 1266 ieslodzîtajiem vairåk – 8231 cilvéks.Krasa ieslodzîto skaita samazinåßana galvenokårt saistîta ar apcietinåto personuskaita samazinåßanos (sk. tabulu).

Ieslodzîto skaits no 2002. lîdz 2006. gadam

2002. gada 2003. gada 2004. gada 2005. gada 2006. gada 1. janvårî 1. janvårî 1. janvårî 1. janvårî 1. janvårî

Notiesåtås personas 4855 4729 4962 4984 4766Apcietinåtås personas 3676 3576 3269 2662 2199Ieslodzîto kopskaits 8531 8305 8231 7646 6965

Notiesåto skaits ieslodzîjuma vietås no 2002. lîdz 2006. gadam

2005. gadå no brîvîbas atñemßanas iestådém ir atbrîvoti 2547 cilvéki, tajå skaitå1435 personas pilnîbå izcietußas piespriesto brîvîbas atñemßanas sodu, bet 1071tika atbrîvota nosacîti pirms termiña.

No ieslodzîjuma vietåm atbrîvoto personu skaits 2003. un 2005. gadå

2003. gadå 2005. gadå

Péc soda izcießanas 1795 (69,6%) 1435 (56,3%)Nosacîti pirms termiña 776 (30,1%) 1071 (42%)Citi iemesli 7 (0,3%) 41 (1,7%)Kopå 2578 (100%) 2547 (100%)

12

NOSACÈTA PIRMSTERMIˆA ATBRÈVOÍANA NO SODA

Nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana no soda ir personas atbrîvoßana no pamatsoda –brîvîbas atñemßanas vai aresta – izcießanas pirms tå brîΩa, kas noteikts tiesasspriedumå. Íåda atbrîvoßana no soda nav pilnîga, bet ir nosacîta, proti, normatî-vajos aktos noteikto pienåkumu neievéroßanas gadîjumå personai jåizcieß sods,no kura tå tikusi atbrîvota nosacîti pirms termiña.

Kaut gan likums pie¬auj nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu no aresta, tådas prak-ses nav, jo:

• normatîvajos aktos ir paredzéta iespéja atbrîvot nosacîti pirms termiña personu,kas sodîta ar arestu, bet nav reglamentéta tås pieméroßanas procedüra;

• arests nav aktuåls kriminålsods – to pieméro tikai militårpersonåm, kå arî, aiz-ståjot neizpildîto naudas sodu vai piespiedu darbu; nav skaidrs, vai ßis soda veidsnåkotné tiks saglabåts vai modificéts;

• tiek uzskatîts, ka pirmstermiña atbrîvoßana jåpieméro, ja personas brîvîba iero-beΩota uz ilgu laiku, savukårt arests ir îslaicîga personas turéßana ieslodzîjumå.

Lîdz ar to praktiska nozîme nosacîtai pirmstermiña atbrîvoßanai ir tajos gadîjumos,kad persona tiek sodîta ar brîvîbas atñemßanu. PiesprieΩot ßo sodu, tiesa precîzinoråda tå ilgumu. Tomér faktiski spriedumå ir noteikts nevis obligåtais, bet mak-simåli iespéjamais pamatsoda izcießanas laiks, jo ßo laiku var legåli samazinåt,atbrîvojot personu no soda izcießanas pirms noteiktå termiña.

Pårkåpéju izolåcija no sabiedrîbas nav sodîßanas pamatmér˚is, tajå skaitå gadîju-mos, kad izdarîti smagi vai seviß˚i smagi noziegumi. Brîvîbas atñemßana nav valstsatriebîba personai par noziedzîga nodarîjuma izdarîßanu. Sociålås droßîbas labåir svarîgi, lai pårkåpéjs bütu nevis maksimåli ilgi izoléts no sabiedrîbas, bet gan laiviñß nåkotné neapdraudétu ar tiesîbåm aizsargåtås intereses – neizdarîtu jaunaszådzîbas, laupîßanas, slepkavîbas, izvaroßanas u. c. Ieslodzîtajai personai, ñemotvérå tås noß˚irtîbu no sabiedrîbas un cietuma administråcijas kontroli pår tåsuzvedîbu, ir ierobeΩotas iespéjas soda izcießanas laikå izdarît jaunus noziedzîgusnodarîjumus. Tomér brîvîbas atñemßanas soda izpildi var uzskatît par efektîvutikai tad, ja persona neizdara jaunus noziedzîgus nodarîjumus gan soda izcießanaslaikå, gan arî péc tam, kad sods izciests.

Brîvîbas atñemßanas sods pats par sevi nav mér˚is, kurß jåsasniedz, lai atjaunotutaisnîgumu, bet gan ir lîdzeklis, kas pårdomåti jåizmanto, lai novérstu noziedzîgunodarîjumu recidîvu, palîdzétu notiesåtajam atgriezties sabiedrîbå un dzîvot tajå,

13

nepårkåpjot tiesîbu normas. Tåpéc tießi no sabiedrîbas intereßu viedok¬a ir svarîgi,lai ieslodzîjuma vietå pavadîtais laiks bütu izmantots lietderîgi – ne tikai, lai izolétu,bet, pirmåm kårtåm, lai cilvéku iemåcîtu dzîvot sabiedrîbå – resocializétu viñu.Pårkåpéju resocializåcija ir sareΩ©îts un laikietilpîgs process, kura paståvéßana viennegaranté panåkumu. Tomér tießi uz resocializåciju jåbüt orientétai visai peniten-ciårajai sistémai.

Aiz restém bieΩi vien nonåk cilvéki, kas paßi nespéj identificét savas problémas,atrast to risinåjumu, bet palîdzîbu saprot tås vienkårßåkajå formå – kå daΩåda veidapabalstus un materiålus labumus, kas viñiem pienåkas sakarå ar brîvîbas ierobeΩo-ßanu. To ñemot vérå, ieslodzîjuma vietu un probåcijas darbinieku uzdevums irizstrådåt un piedåvåt ieslodzîtajiem dalîbu resocializéjoßos un uzvedîbu kori©éjo-ßos pasåkumos, kå arî vértét ar tiem sasniegtos rezultåtus.

Nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanas iespéja motivé notiesåto ievérot ieslodzîjumavietå noteikto kårtîbu, iesaistîties resocializéjoßås aktivitåtés; tas arî faktiski ¬auj ma-zinåt noteiktås kriminåltiesiskås represijas apjomu, ja soda mér˚i sasniegti agråk,nekå tas paredzéts notiesåjoßå tiesas spriedumå.

Gan piesprieΩot sodu, gan nosakot tå izcießanas kårtîbu, soda mér˚u sasniegßanaijåizvélas minimåla represija. Konstatéjot, ka brîvîbas atñemßanas izcießanas laikåcilvéks ir pozitîvi mainîjies un ir pamats cerét, ka viñß vairs nepårkåps kriminåltie-siskos aizliegumus, var pie¬aut personas atbrîvoßanu no soda izcießanas pirms ter-miña, kåds noteikts spriedumå. Tas ¬auj individualizét kriminålsoda izpildes gaituun piemérot brîvîbas ierobeΩoßanu tik ilgi, cik patiesîbå tas ir nepiecießams sodamér˚u sasniegßanai.

Pirms piespriest pårkåpéjam sodu, tiesa izvérté noziedzîgo nodarîjumu péc tå radîtåkaitéjuma, péc personu raksturojoßas informåcijas. Tomér tiesa nevar paredzét, vai arspriedumu noteiktais brîvîbas atñemßanas laiks büs pietiekams, lai sociålås uzvedîbaskorekcijas un sociålås rehabilitåcijas pasåkumi dotu rezultåtu un atturétu personu nojauniem noziedzîgiem nodarîjumiem nåkotné. Tiesas spriedumå paredzéts maksi-målais personas ieslodzîßanas laiks, kas jåizmanto, lai veiktu personas uzvedîbaskorekciju un iesaistîtu viñu sociålås rehabilitåcijas pasåkumos. Piespriesto brîvîbasatñemßanas laiku nedrîkst pagarinåt arî tajos gadîjumos, kad notiesåtais demonstréklaju nevéléßanos izvértét nodarîto, iesaistîties piedåvåtos sociålås uzvedîbas ko-rekcijas un sociålås rehabilitåcijas pasåkumos. Tomér soda laiku var samazinåt, japersona ievéro ieslodzîjuma vietas iekßéjås kårtîbas noteikumus, neizdara jaunuspårkåpumus, strådå un/vai måcås, kå arî piedalås resocializéjoßos pasåkumos.

14

Sodu izpildes kodekså ir nostiprinåts progresîvais brîvîbas atñemßanas soda izpil-des princips, saskañå ar kuru notiesåtås personas tiesiskajam ståvoklim ir jåuzla-bojas un garantéto tiesîbu apjomam jåpieaug, ja personas uzvedîba soda izcießanaslaikå vértéjama pozitîvi; vai arî tas var samazinåties, ja notiesåtais pie¬auj pårkåpu-mus. Nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana vienlaikus ir gan neatñemama progresîvåssoda izpildes îstenoßanas saståvda¬a, gan ietver atbrîvoßanas iespéju pirms tiesasspriedumå noteiktå laika un:

• motivé notiesåto personu ievérot tiesîbu priekßrakstus;

• motivé notiesåto piedalîties resocializåcijas un rehabilitåcijas programmås unpasåkumos;

• nodroßina påréjas posmu starp ieslodzîjumu un dzîvi sabiedrîbå;

• attîsta personas atbildîbas sajütu – pirmstermiña atbrîvoßana ir nosacîta ar vairå-kiem pienåkumiem, kuru neievéroßanas dé¬ personu iespéjams nogådåt atpaka¬ieslodzîjumå.

Jåatzîmé, ka pati par sevi nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanas iespéja neresocializénotiesåtos, bet vienîgi motivé viñus iesaistîties resocializåcijas proceså – piedalîtiespiedåvåtajås aktivitåtés un programmås. Lai sasniegtu soda pamatmér˚i – novérstunoziedzîgo nodarîjumu recidîvu, nepiecießams, lai notiesåto aktîvi gatavotu pirms-termiña atbrîvoßanai; lai soda izcießanas laikå bütu iespéja izglîtoties, iegüt profe-sionålås iemañas, sañemt psiholo©isko palîdzîbu, atbrîvoties no atkarîbåm. Par brî-vîbas atñemßanas soda izpildes procesa saturu – ikdienas mér˚tiecîgo darbîbu arnotiesåto – jårüpéjas ieslodzîjuma vietas un probåcijas speciålistiem.

No notiesåtå nedrîkst prasît kådas papildu aktivitåtes un varoñdarbus par aplieci-nåjumu tam, ka viñß ir gatavs dzîvei sabiedrîbå. Ja resocializéjoßais darbs nav orga-nizéts pienåcîgå lîmenî, pirmstermiña atbrîvoßanas idejas bütîba tiek diskreditéta.Formålå pieeja, proti, notiesåtå atbrîvoßana tikai tådé¬, ka persona ir izcietusilikumå paredzéto soda da¬u un nav izdarîjusi pårkåpumus, ir nepie¬aujama.

Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendåcijå Rec(2003)22 “Par nosacîtupirmstermiña atbrîvoßanu no soda”8, kas tika pieñemta 2003. gada 24. septembrî,uzsvérts, ka nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana no soda ir viens no efektîvåkajiem

15

8 Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendåcijas Rec (2003)22 “Par nosacîtu pirms-termiña atbrîvoßanu no soda”.https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=70103&BackColorInternet=9999CC&BackColorIntranet=FFBB55&BackColorLogged=FFAC75

un konstruktîvåkajiem lîdzek¬iem noziedzîgu recidîvu novérßanå, kas nodroßinaieslodzîtajam plånveida, atbalståmu un kontroléjamu reintegråciju sabiedrîbå. EPMK norådîjusi, ka ir vélams maksimåli samazinåt personu ieslodzîßanas termiñus,un nosacîta atbrîvoßana, pirms persona izcietusi piespriesto sodu, ir svarîgs lîdzek-lis ßå mér˚a sasniegßanai.

Atbilstoßi KL 61. pantam personas pirmstermiña atbrîvoßana no brîvîbas atñem-ßanas izcießanas ir nosacîta. Tas nozîmé, ka, atbrîvojot notiesåto pirms termiña,personai tiek izvirzîtas prasîbas un to neievéroßanas gadîjumå paståv iespéja, kacilvékam var nåkties atgriezties cietumå, lai pilnîbå izciestu agråk piespriesto sodu.

No nosacîti pirms termiña atbrîvotas personas tiek prasîts, lai tå:

• neizdarîtu jaunus noziedzîgus nodarîjumus (1);

• neizdarîtu administratîvus pårkåpumus (2);

• pildîtu pienåkumus, ko tiesa saskañå ar KL 55. panta 6. da¬u ir noteikusi per-sonai, atbrîvojot viñu pirms termiña no soda izcießanas (3).

Péc nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanas personai faktiski ir noteikts pårejas posms –bijußais ieslodzîtais ir brîvs, bet viña uzvedîba tiek uzraudzîta. Tajå brîdî, kad per-sonu atbrîvo nosacîti pirms termiña, neizciestå brîvîbas atñemßanas da¬a netiekdzésta. Tomér to var anulét. Vai tas notiks, atkarîgs tikai no paßa cilvéka, kurß pirmstermiña nosacîti atbrîvots no soda. Ja persona neizdarîs jaunus noziedzîgus nodarî-jumus, administratîvus pårkåpumus un pildîs noteiktos pienåkumus, nebüs pattiesiska pamata skatît jautåjumu par neizciestå soda izpildi. Savukårt personas pret-tiesiska uzvedîba un noteikto pienåkumu ignoréßana var k¬üt par iemeslu neiz-ciestå soda izpildei.

ˆemot vérå nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanas bütîbu, EP MK definé to kå sa-biedrîbå izcießamo piespiedu lîdzekli9. Rekomendåcijas 3. punktå uzsvérts, ka arnosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu jåcenßas palîdzét ieslodzîtajiem påriet nodzîves cietumå uz tiesisku dzîvi sabiedrîbå, ßajå nolükå nosakot personai pécatbrîvoßanas nosacîjumus un paredzot personas uzvedîbas uzraudzîbu. Tådéjåditiek sekméta gan sabiedrîbas, gan valsts iekßéjå droßîba kopumå.

16

9 Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendåcijas Rec (2003)22 “Par nosacîtu pirms-termiña atbrîvoßanu no soda”, 2. p.https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=70103&BackColorInternet=9999CC&BackColorIntranet=FFBB55&BackColorLogged=FFAC75

NOSACÈTI PIRMS TERMIˆA ATBRÈVOJAMÅS PERSONAS

Piespriestais brîvîbas atñemßanas ilgums, izdarîto noziedzîgo nodarîjumu veidsun to skaits, kå arî personas kriminålå pagåtne nav faktori, kuru dé¬ notiesåtais ne-varétu tikt atbrîvots no soda nosacîti pirms termiña. Íis princips tika nostiprinåtsLatvijas kriminåltiesîbås ar 1998. gada Kriminållikuma ståßanos spékå. Arî EP MKRekomendåcijå uzsvérta nepiecießamîba dalîbvalstu normatîvajos aktos paredzét,ka pirmstermiña atbrîvoßana ir pieejama visåm notiesåto personu grupåm, tajå skaitåar müΩa ieslodzîjumu notiesåtajiem10.

Citådi ßis jautåjums bija reguléts Latvijas Kriminålkodekså, kas zaudéja spéku1999. gadå. Agråk nosacîtu atbrîvoßanu no soda pirms termiña nebija at¬auts pie-mérot seviß˚i bîstamiem recidîvistiem (1); personåm, kas nosacîti pirms termiñatikußas atbrîvotas no soda ar brîvîbas atñemßanu, ja ßîs personas neizciestås sodada¬as laikå izdarîjußas jaunu tîßu noziegumu, par kuru tås notiesåtas ar brîvîbas at-ñemßanu (2); personåm, kas notiesåtas par kådu no divdesmit çetriem KK 50. panta6. da¬å uzskaitîtajiem smagiem noziegumiem – seviß˚i bîstamiem valsts noziegu-miem, bandîtismu, laupîßanu, slepkavîbu pastiprinoßos apståk¬os, kuku¬ñemßanupastiprinoßos apståk¬os u. c. (3).11

1970. gadå Latvijas PSR Kriminålkodekså tika izdarîti grozîjumi, uzskaitot KK 501.pantå tos gadîjumus, kad nosacîta pirmstermiña atbrîvoßanu no soda tika liegta.Pirmstermiña atbrîvoßanu nevaréja piemérot seviß˚i bîstamiem recidîvistiem,seviß˚i smagu noziegumu izdarîtåjiem12, kå arî personåm, kuråm nåvessods tikaaizståts ar brîvîbas atñemßanu apΩéloßanas kårtîbå13. Reforméjot Kriminålkodeksu,to gadîjumu uzskaitîjums, kad nav pie¬aujama nosacîta pirmstermiña atbrîvoßanano soda, vél vairåkkårt tika grozîts, gan papildinot to, gan arî izslédzot no tå atse-viß˚as pazîmes. 1998. gada redakcijå Latvijas Kriminålkodekså tika norådîtas divas

17

10 Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendåcijas Rec (2003)22 “Par nosacîtu pirms-termiña atbrîvoßanu no soda”, 4a. p.https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=70103&BackColorInternet=9999CC&BackColorIntranet=FFBB55&BackColorLogged=FFAC75

11 Sk. Autoru kolektîvs. Latvijas PSR Kriminålkodeksa komentåri. Rîga, izdevniecîba “Liesma”,1965., 122., 499. lpp.

12 Vélåk ßo noziegumu loks atkal tika paplaßinåts, iek¬aujot tajå noziegumus pret cilvéci,genocîdu, noziegumus pret mieru, bandîtismu, izvaroßanu, kam bijußas seviß˚i smagassekas, kå arî par mazgadîgås izvaroßanu u. c.

13 Sk. Latvijas PSR Kriminålkodeksa komentåri. J. Dzenîßa un A. Niedres vispårîgå redakcijå.Rîga, “Avots”, 1982., 188., 746. lpp.

personu grupas, kuråm nevaréja piemérot nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu nosoda – personas, kas bija sodîtas ar müΩa ieslodzîjumu, un personas, kam nåves-sods ticis aizståts ar brîvîbas atñemßanu apΩéloßanas vai amnestijas kårtîbå.

ˆemot vérå kriminålsoda mér˚us, pozitîvi vértéjama to ierobeΩojumu atcelßana, kasaizliedza nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu atseviß˚åm notiesåto kategorijåm. Lîdz-tekus jåatzîst, ka likuma humanizåcija, paredzot ikvienai ar brîvîbas atñemßanusodîtai personai tiesîbas pretendét uz nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu no soda,nav viennozîmîgi atbalstîta gan speciålistu vidü, gan sabiedrîbå. Paståv viedoklis,ka nosacîti pirms termiña atbrîvojamo personu loks bütu jåsaßaurina, tomér nosakotnotiesåto kategorijas, kuras nav ¬auts atbrîvot no soda pirms spriedumå noteiktåtermiña. Jåatzîst, ka ßåds priekßlikums faktiski balstås uz izpratni par sodu kåatriebîbas lîdzekli, un tam nevar piekrist. Kaut gan nevar ignorét arî pamatotas ba-Ωas, ka mehåniska pirmstermiña atbrîvoßanas prakse rada un var radît vél lielåkukaitéjumu sabiedrîbas droßîbai – fokuséjoties uz notiesåtå tiesîbåm un nepiecießa-mîbu palîdzét viñam atgriezties sabiedrîbå, nav izstrådåts mehånisms, ar kuru varpårbaudît, vai persona ir spéjîga dzîvot sabiedrîbå, nenodarot kaitéjumu cituinteresém.

Priekßlikums par aizliegßanu piemérot nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu, ja per-sona ir izdarîjusi seviß˚i smagus noziegumus, vairåkkårt bijusi sodîta par noziedzî-giem nodarîjumiem vai sodîta ar müΩa ieslodzîjumu, atspogu¬o vienpusîgu viedoklipar brîvîbas atñemßanas bütîbu un sodîßanas mér˚i. Uzskats – “jo garåks faktiskaisbrîvîbas atñemßanas laiks, jo droßåk dzîvot sabiedrîbå” ir represîvs, turklåt, toievérojot, sabiedrîbas droßîbas intereses tiek aizsargåtas relatîvi îså periodå – laikå,kamér persona izcieß sodu. Savukårt, rüpéjoties par sabiedrîbas droßîbu ilgstoßåperspektîvå, nopietni jådomå arî par to laiku, kad personu atbrîvos no cietuma –vai ßî persona pati saviem spékiem spés un gribés kontrolét savu uzvedîbu. Tåpécnepietiek ar personas izolåciju no sabiedrîbas, kas sniedz tikai åréjås kontrolesiespéjas uz pavisam îsu brîdi, – ar notiesåto soda izcießanas laikå nepårtrauktijåstrådå, soda izcießanas plånå jåformulé uzdevumi, kuru sasniegßana var palîdzétpersonai dzîvot paßai, dzîvot sabiedrîbå, pårvaldît savu uzvedîbu, nepårkåpjot pie-ñemtås normas. Darbs ar notiesåto jåveic individualizéti, soda izcießanas plånåuzdevumi jåkori©é, lai noteiktie mér˚i bütu gan reåli sasniedzami, gan stimulétunotiesåto izvértét savu pagåtni, novestu pie secinåjuma, ka dzîvot godîgi ir iespé-jams un ka tå ir labåk. Vairåkkårtéjs recidîvs vai fakts, ka persona sodîta par seviß˚ismagiem noziegumiem, nenozîmé, ka ir jåatsakås no mé©inåjumiem palîdzét unveikt resocializéjoßo darbu. GluΩi otrådi – ar ßiem cilvékiem jåstrådå daudz inten-sîvåk nekå ar citiem ieslodzîtajiem, bet darbam jåbüt rüpîgam, labi plånotam,

18

koordinétam. Ja ar ieslodzîto strådåjoßie sociålie darbinieki – psihologs, pedagogs,cietuma un probåcijas darbinieki – vispusîgi izvértéjot sasniegtos rezultåtus, kon-staté, ka nav liela jaunu noziegumu riska, ka cilvéks varés dzîvot sabiedrîbå, nerau-goties uz kriminålo pagåtni, viñu var atbrîvot no soda nosacîti pirms termiña.Neapßaubåmi, pårmaiñas personîbå vértéjamas ne tikai péc paßa notiesåtå vårdiempar vainas atzîßanu vai izdarîtå noΩéloßanu, bet arî péc disciplinårprakses.

DiemΩél, paredzot pirmstermiña atbrîvoßanas iespéju, likumdevéjs to nav saistîjisar notiesåtå laboßanos, pozitîvåm pårmaiñåm viña uzvedîbå, spéju dzîvot, nepår-kåpjot likuma prasîbas, u. tml. apståk¬iem. Toties ir uzskaitîtas prasîbas, kas zinåmåmérå saistîtas ar personas resocializåciju, tomér ir påråk formålas, lai spriestu parpersonas sagatavoßanos pirmstermiña atbrîvoßanai no soda.

Ieslodzîjuma vietu darbinieki, apzinîgi pildot dienesta pienåkumus, nevélas pie¬autsabiedrîbai bîstamu likumpårkåpéju pirmstermiña atbrîvoßanu no soda. Tomér cie-tumu kapacitåte ieslodzîto resocializåcijas procesa îstenoßanå ir zema. Nav ßaubu,ka ikvienam notiesåtajam paßam jåcenßas mainîties, tomér ne katrs ir spéjîgs todarît. Ja resocializéjoßais darbs vispår netiek veikts vai veikts formåli, neprofesio-nåli, tas nedod vélamo efektu, un tad ßajå neveiksmé ir lîdzvainîgas arî personas,kas atbild par soda izpildi. Savukårt doma par nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanasaizliegßanu atseviß˚åm notiesåto grupåm faktiski ir vérsta uz problémas slépßanu,nevis uz tås risinåßanu – efektîva resocializéjoßå procesa nodroßinåßanu.

Rüpéjoties par pirmstermiña atbrîvoßanas no soda sistémisko attîstîbu, nav pamatanoteikt aizliegumus tås pieméroßanai atseviß˚åm notiesåto kategorijåm. Kaut ganKriminållikums tådu aizliegumu neparedz, daΩi tiesneßi, prokurori, administratîvåskomisijas locek¬i ne tikai ir par tå ievießanu, bet arî praktiski neatbalsta konkrétonotiesåto atbrîvoßanu pirms termiña, norådot, ka persona tikusi sodîta par smagiemnoziegumiem vai nodarîtais radîjis noziegumu recidîvu.

Gan noziedzîgo nodarîjumu smagumam, gan recidîva faktam ir liela nozîme, to-mér lémuma pieñemßana péc vienkårßotas shémas (sk. tabulas A da¬u) nav pie-¬aujama. Lîdztekus diviem faktiem – personas kriminålajai pagåtnei un paßreizéjaivélmei tikt nosacîti atbrîvotam no brîvîbas atñemßanas – jåizvérté arî soda izcie-ßanas laikå ar personu veiktais resocializéjoßais darbs un tå efektivitåte (sk. tabulasB da¬u).

19

Lémuma pieñemßana par nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu, ja notiesåtais izdarîjis seviß˚i smagus noziegumus, ir sodîts ar müΩa

ieslodzîjumu vai konstatéts vairåkkårtéjs noziegumu recidîvs

20

NOSACÈTAS PIRMSTERMIˆA ATBRÈVOÍANASPRIEKÍNOSACÈJUMI

EP MK Rekomendåcijå “Par nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu no soda” ir uzsvérts,ka pirmstermiña atbrîvoßanas kritérijiem jåbüt skaidriem un precîzi formulétiem.Tiem jåbüt arî reåliem, proti, tos nosakot, jåñem vérå ar brîvîbas atñemßanu sodîtåpersonîba, kå arî sociålie un ekonomiskie faktori.14

Atbilstîgi Latvijas KL 61. pantam lémumu par nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanuvar pieñemt, ja tiek konstatéti tiesîbu aktos paredzétie apståk¬i, kas attiecas uz:

• faktiski izciestå kriminålsoda da¬u;

• personas uzvedîbu soda izcießanas laikå.

Obligåti izcießamå brîvîbas atñemßanas soda da¬a, péc kuras personu var atbrîvotnosacîti pirms termiña, ir lielåka, ja smagåki ir nodarîjumi, par kuriem persona iz-cieß sodu. Íis princips nostiprinåts KL 61. panta 3. da¬å. Pirmstermiña atbrîvoßanano kriminålsoda izcießanas ir pie¬aujama, ja persona faktiski ir izcietusi noteiktosoda laika da¬u – såkot no puses laika péc kriminålpårkåpuma izdarîßanas lîdz trîsceturtda¬åm, ja sods piespriests par seviß˚i smagu noziegumu. Ar müΩa ieslodzî-jumu sodîto personu pirmstermiña atbrîvoßana no soda ir iespéjama ne agråk kåpéc 25 gadiem kopß piespriestå soda izcießanas uzsåkßanas.

Obligåti izcießamå soda da¬a ir atkarîga gan no piespriestå brîvîbas atñemßanasilguma, gan no tå, kåds ir maksimålais sods, ko likumdevéjs paredzéjis par noteiktaveida noziedzîgu nodarîjumu. Tåtad noziedzîga nodarîjuma veids nosaka formu-las izvéli, péc kuras jåveic obligåti izcießamas brîvîbas atñemßanas noteikßana, betpati apré˚inåßana notiek, ievérojot faktiski piespriestås brîvîbas atñemßanas ilgumu.

Pieméram, pilngadîga persona ir sodîta péc KL 175. panta 3. da¬as ar brîvîbas at-ñemßanu uz 3 gadiem. KL 175. panta 3. da¬å ir paredzéta iespéja sodît personu arbrîvîbas atñemßanu uz laiku lîdz 10 gadiem, kas saskañå ar KL 7. panta 4. da¬u no-zîmé, ka persona izcieß sodu par smaga nozieguma izdarîßanu. ˆemot vérå nozie-dzîgå nodarîjuma smagumu, persona var tikt atbrîvota pirms termiña, kad tå izcie-tusi divas treßda¬as no piespriestå soda, t. i., ne agråk kå péc 2 gadiem.

21

14 Sk. Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendåcijas Rec (2003)22 “Par nosacîtupirmstermiña atbrîvoßanu no soda” 18. punktu.

Vispåréjos gadîjumos nosacîti pirmstermiña atbrîvoßana var notikt, ja persona iz-cietusi tabulå norådîto piespriestå soda da¬u.

Soda da¬a, péc kuras izcießanas personu var atbrîvot nosacîti pirms termiña

Vainas raksturojums Maksimålais brîvîbas atñemßanas laiks, Piespriestås brîvîbasizdarîtajå noziedzîgå ko tiesa varéjusi piespriest personai par izdarîto atñemßanas da¬a,

nodarîjumå noziedzîgo nodarîjumu (gados) kura reåli jåizcieß

Neuzmanîba Nav nozîmes 1/2

Nodoms 5 gadi 1/2

Nodoms 10 gadi 2/3

Nodoms Vairåk nekå 10 gadi 3/4

Nodoms MüΩa ieslodzîjums 25 gadi

Savukårt speciålie noteikumi attiecîbå uz obligåti izcießamo brîvîbas atñemßanassoda da¬u ir spékå, ja persona:

• agråk bijusi sodîta ar brîvîbas atñemßanu par tîßu noziegumu un sodåmîba parßo noziegumu nav noñemta vai dzésta (1);

• agråk bijusi nosacîti pirms termiña atbrîvota no soda un péc tam izdarîjusi tîßunoziegumu neizciestås soda da¬as laikå (2);

• izcieß sodu par nodarîjumu, kas ticis izdarîts pirms pilngadîbas sasniegßanas (3).

Pirmie divi gadîjumi neizslédz iespéju piemérot nosacîtu pirmstermiña atbrî-voßanu, tomér rada personai nelabvélîgas tiesiskås sekas – paredz, ka tai faktiski irjåizcieß lielåka da¬a no piespriestås brîvîbas atñemßanas, nekå tas norådîts vis-påréjos noteikumos par pirmstermiña atbrîvoßanu no soda. Savukårt treßais faktorsir labvélîgs notiesåtajai personai, jo paredz pirmstermiña atbrîvoßanu péc tam, kadizciesta puse no piespriestås brîvîbas atñemßanas, neñemot vérå personas kriminålopagåtni, izdarîto noziedzîgu nodarîjumu smagumu un skaitu, kå arî faktu, ka per-sona jau sasniegusi pilngadîbu.

22

Soda da¬a, péc kuras izcießanas personu var atbrîvot nosacîti pirms termiña. (Èpaßie gadîjumi.)

Notiesåto îpaßås Vainas Maksimålais brîvîbas Piespriestås pazîmes raksturojums atñemßanas laiks, ko tiesa brîvîbas

nodarîjumå, varéjusi personai piespriest atñemßanas par kuru par izdarîto noziedzîgo da¬a, kurapersona nodarîjumu (gados) reåli

izcieß sodu jåizcieß

Persona agråk bijusi notiesåta Neuzmanîba Nav nozîmes 2/3ar brîvîbas atñemßanu par tîßu Nodoms Lîdz 10 gadiem 2/3noziegumu, un sodåmîba par Nodoms Vairåk nekå 10 gadi 3/4ßo noziegumu nav noñemta Nodoms MüΩa ieslodzîjums 25 gadi vai dzésta

Persona agråk bijusi nosacîti Nodoms 2 gadi 1/2pirms termiña atbrîvota no brîvîbas atñemßanas/aresta Nodoms Vairåk nekå 2 gadi 3/4un neizciestås soda da¬as laikå no jauna izdarîjusi tîßu Nodoms MüΩa ieslodzîjums 25 gadinoziegumu

Noziedzîgs nodarîjums izdarîts, Nodoms, Lîdz 15 gadiem 1/2pirms persona sasniegusi Neuzmanîbapilngadîbu

Saistîbå ar obligåti izcießamo piespriestå soda da¬u jåñem vérå, ka atklåtajos cietu-mos un Césu AIN soda izpildes reΩîma pakåpes nenosaka, un persona var tiktatbrîvota pirms termiña, ja ir izcietusi noteiktu piespriestå soda da¬u. Savukårt slég-tajå un da¬éji slégtajå cietumå notiesåtie izcieß sodu zemåkå, vidéjå un augståkåsodu reΩîma pakåpé, bet nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana var notikt vienîgi tad,ja persona izcieß sodu augståkå reΩîma pakåpé.15 Tas nozîmé, ka personai, kasizcieß sodu slégtajå vai da¬éji slégtajå cietumå, såkumå jåizcieß noteiktå obligåtasoda da¬a reΩîma zemåkajå pakåpé, un péc tam tai var büt noteikta reΩîma vidéjåpakåpe, kurå arî jåizcieß noteiktå soda da¬a. Tad personai var büt noteikta reΩîmaaugståkå pakåpe, no kuras, ja ir izciesta obligåta soda da¬a, persona var tiktatbrîvota nosacîti pirms termiña.

Pirmstermiña atbrîvoßanas praksi slégtajos un da¬éji slégtajos cietumos pozitîviietekméjußi Latvijas Sodu izpildes kodeksa grozîjumi, atbilstoßi kuriem apré˚inot

23

15 Íîs prasîbas ir nostiprinåtas SIK 50.4. un 50.5. pantå.

soda izcießanas reΩîma zemåkajå pakåpé obligåti izcießamo da¬u, jåñem vérå arîapcietinåjumå pavadîtais laiks. Rezultåtå notiesåtajiem ir iespéja åtråk påriet nozemåkås uz vidéjo un péc tam arî uz augståko soda izcießanas reΩîma pakåpi unlügt pirmstermiña atbrîvoßanu.

Kriminållikumå nav norådîjumu, kå jåapré˚ina obligåti izcießamå soda da¬a, ja per-sona izdarîjusi vairåkus noziedzîgus nodarîjumus un tai tiek noteikts galîgais sods,piemérojot KL 50. vai 51. pantu.

Kaut gan pirms galîgå soda noteikßanas par vairåku noziedzîgu nodarîjumu izdarî-ßanu vai péc vairåkiem spriedumiem sods tiek piespriests par katru noziedzîgunodarîjumu, obligåti izcießamo soda da¬u nevar ré˚inåt atseviß˚i katram noziedzî-gajam nodarîjumam. Obligåti izcießama soda da¬a jåapré˚ina no galîgå soda, kasnoteikts, piemérojot KL 50. vai 51. pantu. Kåda da¬a no galîgå soda – puse, divastreßda¬as vai trîs ceturtda¬as – personai jåizcieß, lai varétu pretendét uz pirmster-miña atbrîvoßanu, to nosaka péc smagåkå no izdarîtåjiem noziedzîgajiem nodarî-jumiem, ñemot vérå speciålos noteikumus, kas attiecas uz gadîjumiem, kad jaunsnoziedzîgs nodarîjums izdarîts péc iepriekß piemérotas nosacîtas pirmstermiñaatbrîvoßanas – neizciestå soda laikå – vai arî izdarîtais noziedzîgais nodarîjums veidonoziedzîgu nodarîjumu recidîvu.

Kriminållikumå nav arî norådîjumu par pirmstermiña atbrîvoßanu no soda, ja pécsoda piesprießanas grozîti tie Kriminållikuma panti, péc kuriem personai piespriestabrîvîbas atñemßana. Likumdevéjs var, pieméram, izslégt KL pantå paredzétos kvalifi-cétos nozieguma saståvus, vienlaicîgi papildinot likumu ar jauniem pantiem.16

Iespéjama arî situåcija, kad péc KL pantu sankcijas grozîßanas tiek mainîta nodarî-juma piederîba pie noteiktas noziedzîgu nodarîjumu kategorijas, pieméram, seviß˚ismags vai mazåk smags noziegums var k¬üt par smagu noziegumu.17

24

16 Pieméram, lîdz 2002. gada 17. oktobrim Kriminållikumå bija 253. pants (Narkotisko unpsihotropo vielu neat¬auta izgatavoßana, iegådåßanås, glabåßana, pårvadåßana un pårsütî-ßana) ar çetråm da¬åm, bet péc izdarîtajiem grozîjumiem pantå palikußas divas da¬as,toties likums papildinåts ar jauniem KL 253.1 un 253.2 pantiem.

17 Atbilstîgi KL 7. pantam noziedzîgi nodarîjumi tiek klasificéti, ñemot vérå maksimålo sodu,kuru var piemérot par to izdarîßanu. Tådé¬ grozîjumi pantu sankcijå var ne tikai mainîtiespéjamås kriminåltiesiskås represijas apjomu, bet var arî “pårcelt” nodarîjumu no kådasnoziegumu grupas uz citu. Pieméram, såkotnéji par kredîtkarßu viltoßanu (KL 193. pants)tika paredzéta iespéja sodît vainîgo ar brîvîbas atñemßanu uz laiku lîdz 12 gadiem (seviß˚ismags noziegums), bet KL 2003. gada 18. decembra likuma redakcijå par ßo nodarîjumumaksimåli iespéjamais sods ir brîvîbas atñemßana uz laiku lîdz 10 gadiem (smagsnoziegums).

ˆemot vérå vispåréjus kriminåltiesîbu un sodu izpildes principus, ja nav speciålunoteikumu, KL izdarîtie grozîjumi nedrîkst pasliktinåt personas tiesisko ståvokli,bet, paståvot normu kolîzijai, jåpieméro tå norma, kas ir personai labvélîgåka.

Ja likuma grozîßanas rezultåtå noteikta veida pårkåpums tiek atzîts par smagåku,nekå tas bijis brîdî, kad persona veikusi attiecîgo noziedzîgu nodarîjumu, grozîjuminav jåattiecina uz personu, kas izcieß sodu, proti, apré˚inot obligåti izcießamo sodada¬u, péc kuras persona var tikt atbrîvota no soda pirms termiña, jåñem vérå KLpanta redakcija, kas bijusi spékå noziedzîga nodarîjuma izdarîßanas brîdî. Savu-kårt, ja péc grozîjumiem noziedzîgais nodarîjums tiek pieskaitîts pie vieglåkas nozie-dzîgu nodarîjumu grupas un tådé¬ tiek samazinåta obligåti izcießamå brîvîbas at-ñemßanas da¬a, grozîjumi jåattiecina arî uz personu, kas izdarîjusi noziedzîgunodarîjumu pirms likuma grozîßanas.

Saistîbå ar personas uzvedîbu soda izcießanas laikå KL 61. panta 2. da¬a formuléßådus priekßnosacîjumus nosacîtai pirmstermiña atbrîvoßanai no soda:

• notiesåtais nav izdarîjis pårkåpumus (1);

• notiesåtais atbilstoßi iespéjåm ir labpråtîgi atlîdzinåjis ar noziedzîgu nodarîjumunodarîto materiålo zaudéjumu (2);

• ja notiesåtais noziedzîgu nodarîjumu veicis alkohola, narkotisko, psihotropo vaitoksisko vielu atkarîbas dé¬, nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana var notikt, ja viñßpiekritis årstéties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atka-rîbas (3).

Likums neizß˚ir primåros un sekundåros priekßnosacîjumus, tomér faktiski tiem iratß˚irîga nozîme, lemjot par personas pirmstermiña atbrîvoßanu no soda. Ganadministratîvås komisijas, gan tiesa vérîgi raugås, vai notiesåtais nav izdarîjis pår-kåpumus un vai viñam ir nedzésti sodi. Savukårt citiem priekßnosacîjumiem, lemjotpar personas pirmstermiña atbrîvoßanu, nav izß˚iroßas nozîmes.

Likumå nav uzskaitîti pårkåpumu veidi un to raksturs, tomér ir vispåratzîts un tiekievérots princips, ka nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana no soda nedrîkst notikt, japersona izdarîjusi jebkådu noziedzîgu nodarîjumu vai nav ievérojusi ieslodzîjumavietas iekßéjås kårtîbas noteikumus, kå arî pårkåpusi soda izcießanas reΩîma pra-sîbas. Lîdzîgi bütu vértéjams arî administratîva pårkåpuma izdarîßanas fakts.18

25

18 Pétîjuma gaitå netika konstatéti gadîjumi, kad notiesåtie bütu sodîti par administratîvu pår-kåpumu izdarîßanu. Tomér nav pamata uzskatît, ka ar brîvîbas atñemßanu sodîtie cilvékinevar izdarît administratîvus pårkåpumus.

Likuma lakoniskuma dé¬ prasîba, lai nebütu pårkåpumu, atseviß˚os gadîjumos inter-pretéjama atß˚irîgi. Domstarpîbas ir par to, vai “pårkåpumu neesamîba” jåsaprot kå“sodu neesamîba”. Otra probléma ir saistîta ar pårkåpuma izdarîßanas laiku – japersona izdarîjusi pårkåpumu pirms daΩiem gadiem un sods ir dzésts, – vai tå drîkstpretendét uz nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu?

Burtiski interpretéjot KL 61. panta 1. da¬å teikto, jåatzîst, ka nosacîtas pirmstermiñaatbrîvoßanas iespéja tiek saistîta ar to, ka pårkåpumi nav izdarîti, nevis ar to, ka navsodu. Svarîgi ñemt vérå, ka Sodu izpildes kodekså paredzéts, – par izdarîto pår-kåpumu persona var tikt sodîta, nevis tå jåsoda. Tomér praksé gan administratîvokomisiju locek¬i, gan prokurori un tiesneßi, lemjot par iespéju atbrîvot personu nosoda nosacîti pirms termiña, parasti pievérß uzmanîbu tam, vai personai ir bijußi sodiun vai tie dzésti. Tam ir praktiski apsvérumi –, ja notiesåtajam ticis piemérots dis-ciplinårais sods19 un viñß to nav pårsüdzéjis noteiktajå kårtîbå, tad pårkåpuma iz-darîßanas fakts vairs netiek apßaubîts un uz to droßi var norådît savos lémumos ganadministratîvå komisija, gan tiesa. Savukårt tajos gadîjumos, kad péc pårkåpumaizdarîßanas sods nav ticis piemérots, bet cietuma administråcijas pårståvis mutiskiaizrådîjis pårkåpéjam, pårkåpuma izdarîßanas fakts nav ieprotokoléts. Ja vélåk,noraidot personas lügumu par viñas pirmstermiña atbrîvoßanu, administratîvå ko-misija noråda uz pårkåpumu, par kuru nav ticis piemérots sods, notiesåtais tam vararî nepiekrist, bet dokumentu, kas apstiprinåtu pårkåpuma izdarîßanas faktu, nav.

Tådéjådi praksé prasîba péc “pårkåpumu neesamîbas” faktiski tiek interpretéta kåprasîba péc “sodu neesamîbas”. Lemjot par iespéju atbrîvot personu nosacîti pirmstermiña, uzmanîba tiek pievérsta SIK 71. panta 5. da¬å teiktajam, proti, ja personai,kurai ticis piemérots disciplinårais sods, gada laikå péc tå izcießanas nav jauna soda,tad tå atzîstama par disciplinåri nesodîtu. ˆemot vérå ßo normu, praksé plaßi tiekatbalstîts viedoklis, ka nedrîkst atbrîvot pirms termiña cilvéku, kuram ir nedzésti sodi,savukårt dzéstiem sodiem nav nekådas nozîmes. Íim viedoklim nevar piekrist.

Atbilstoßi SIK noteiktajam personai var dzést piemérotos sodus. Tomér likumå navparedzéta pårkåpuma dzéßana. Tåpéc arguments, ka personai ir dzésti visi sodi,faktiski nozîmé, ka persona ir pie¬åvusi pårkåpumus, bet tie tikußi izdarîti salîdzi-noßi sen.

Atbilstoßi nostådnei, kas guvusi vienas prakti˚u da¬as atbalstu, lemjot par personasatbrîvoßanu no soda pirms termiña, jåanalizé notiesåtå uzvedîba ieslodzîjuma vietå

26

19 Disciplinåro sodu veidi, kuri var tikt noteikti notiesåtajam ar brîvîbas atñemßanu, ir uz-skaitîti Sodu izpildes kodeksa 70. pantå.

viså soda izcießanas laikå, ñemot vérå visus pårkåpumus, kurus izdarîjis notieså-tais, neatkarîgi no tå, vai disciplinårie sodi ir dzésti vai nav. Saskañå ar citu viedoklinozîme ir vien tiem pårkåpumiem, par kuriem nav dzésti sodi, un nedrîkst iero-beΩot personas iespéjas tikt atbrîvotai pirms termiña tikai tådé¬, ka pirms daΩiemgadiem nav tikußi ievéroti brîvîbas atñemßanas iestådes kårtîbas noteikumi.

êmot vérå pirmstermiña atbrîvoßanas no soda tiesisko bütîbu un pieméroßanaspriekßnosacîjumus, nevar atbalstît viedokli, ka brîvîbas atñemßanas soda izcießanaslaikå izdarîtajiem pårkåpumiem, par kuriem sodi ir dzésti, nav nekådas nozîmes,lemjot par pirmstermiña atbrîvoßanu. Nav atbalståms arî pretéjais viedoklis, proti,ka personu nedrîkst atbrîvot nosacîti pirms termiña, ja tå agråk izdarîjusi discipli-nårus pårkåpumus, kaut gan sodi par tiem dzésti.

Fakts, ka personai ir nedzésti disciplinårie sodi, viennozîmîgi izslédz iespéju pie-mérot nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu. Savukårt pårkåpumi, par kuriem sodi irdzésti, raksturo personu un ¬auj saprast, vai konkrétajå gadîjumå ir izdevies sa-sniegt kriminålsoda mér˚us. êmot vérå KL 61. panta 1. da¬å teikto, administratî-vajai komisijai, lemjot par personas lügumu atbrîvot viñu nosacîti pirms termiña,jåanalizé ne tikai tas, vai disciplinårie sodi bijußi pédéjå gada laikå, bet gan tas, vaipårkåpumi bijußi viså soda izcießanas laikå. Par pirmstermiña atbrîvoßanu no sodanedrîkst lemt mehåniski – saskaitot izdarîtos pårkåpumus un norådot to izdarîßanaslaiku. Lémumu drîkst pieñemt péc pårkåpumu rakstura rüpîgas izvértéßanas, pie-vérßot uzmanîbu to izdarîßanas iemesliem, laika posmam kopß pédéjå pårkåpumau. c. faktiem. Nav pamata uzskatît, ka pirms daΩiem gadiem izdarîtå pårkåpumadé¬ persona nevar tikt nosacîti atbrîvota pirms termiña. Ja pårkåpumiem ir bijisgadîjuma raksturs, ja tie nav bijußi smagi, ja to skaits nav liels, ja kopß pårkåpumuizdarîßanas persona ir mainîjusies uz labo pusi un pédéjå gadå nav izdarîjusijaunus pårkåpumus, administratîvå komisija var atbalstît lügumu atbrîvot ieslodzîtonosacîti pirms termiña.

Savukårt fakts, ka soda izcießanas laikå tikußi pie¬auti vairåki nopietni pårkåpumi,ka notiesåtais klaji ignoréjis ieslodzîjuma vietå noteikto iekßéjo kårtîbu un adminis-tråcijas likumîgås prasîbas, negatîvi raksturo ieslodzîto un noråda, ka brîvîbas at-ñemßanas laikå nav izdevies sasniegt soda mér˚i. êmot vérå ßos faktus, ieslo-dzîjuma vietas administratîvå komisija var neatbalstît personas nosacîtu pirmster-miña atbrîvoßanu. Íajå gadîjumå ir svarîgi ievérot, ka administratîvås komisijaslémumam jåbüt motivétam – vienkårßa noråde, ka pirms daΩiem gadiem personair bijusi vairåkkårt disciplinåri sodîta, pati par sevi nav fakts, kura dé¬ var noraidîtlügumu nosacîti pirms termiña atbrîvot no soda. Administratîvås komisijas lémumå

27

jånoråda uz izdarîtajiem pårkåpumiem kå faktiem, kas negatîvi raksturo personuun ne¬auj uzskatît, ka sasniegti soda mér˚i, – ka persona bütu mainîjusies un turp-måk neizdarîs jaunus noziedzîgus nodarîjumus.

Otrå likuma prasîba, kas nosaka personas nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanasiespéju, ir fakts, ka notiesåtais atbilstoßi iespéjåm ir labpråtîgi atlîdzinåjis ar no-ziedzîgu nodarîjumu panåkto materiålo zaudéjumu. Tå kå ßî prasîba nav formulétakategoriskå formå un notiesåtajiem bieΩi vien nav lîdzek¬u, lai veiktu paredzétosmaksåjumus cietußajiem un citåm personåm, to ne vienmér ñem vérå, lemjot parnosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu. Vairåki cilvéki tikußi atbrîvoti no soda pirmstermiña, kaut gan soda izcießanas laikå ar noziedzîgu nodarîjumu radîtais kaité-jums nav atlîdzinåts.

Viens no iemesliem, kas izskaidro ßo praksi, ir neatrisinåtå nodarbinåtîbas problémaLatvijas cietumos. Ieslodzîjuma vietu pårvaldes 2005. gada publiskajå pårskatånorådîts, ka 2005. gadå ieslodzîjuma vietås tikußi nodarbinåti 1286 notiesåtie jeb30,5% no darbaspéjîgajiem notiesåtajiem jeb 17,6% no visiem ieslodzîtajiem. No-tiesåtie lielåkoties strådå cietumu saimnieciskajå apkalpé (pavåri, noliktavu stråd-nieki, sétnieki, kurinåtåji, frizieri, pirtnieki, kurpnieki, automehåni˚i u. c.)20.

Jånoråda, ka ßie dati nepietiekami precîzi atspogu¬o dramatisko situåciju par no-darbinåtîbu ieslodzîjuma vietås. Apré˚inot nodarbinåtîbas lîmeni, tiek saskaitîti visicilvéki, kas gada laikå cietumå strådåjußi, neatkarîgi no faktiski nostrådåtå laika undarba slodzes (pilna un nepilna darba laika). Nav korekts arî norådîjums, ka gadalaikå tikußi nodarbinåti 17,6% ieslodzîto, jo ieslodzîto personu skaits gada laikåkrietni pårsniedz 7000. Saistîbå ar notiesåto spéju kompensét radîto kaitéjumu,svarîgi apzinåties, ka nodarbinåtie notiesåtie 2005. gadå vidéji pelnîjußi ménesîtikai Ls 32,93.

Lielås bezdarbîbas dé¬ ieslodzîtie soda izcießanas laikå nav spéjîgi pelnît naudu unveikt kompensåcijas iemaksas. Atsakot ßå iemesla dé¬ nosacîtu pirmstermiña atbrî-voßanu, nav iespéjams nodroßinåt aktîvåku naudas piedziñu no likumpårkåpéjiem.Savukårt, atbrîvojot personu no ieslodzîjuma, var cerét, ka tå iekårtosies darbå unno nopelnîtås naudas atlîdzinås par radîto kaitéjumu.

Tiesas rîcîbå ir lîdzeklis, kas varétu motivét nosacîti pirms termiña atbrîvoto per-sonu kompensét ar noziedzîgu nodarîjumu radîtos zaudéjumus – atbilstoßi

28

20 Ieslodzîjuma vietu pårvaldes 2005. gada publiskais pårskats.http://www.ievp.gov.lv/doc_upl/IeVP_2005gp.rar

KL 61. panta 4. da¬as un 55. panta 6. da¬as 1. punktam nosacîti pirms termiñaatbrîvotajai personai var uzdot pienåkumu noteiktå termiñå novérst radîto kaitéju-mu. Tomér tas notiek årkårtîgi reti – no 317 pétîjumå gaitå analizétajiem nosacîtåspirmstermiña atbrîvoßanas gadîjumiem ßis pienåkums ticis uzdots tikai vienam nosodîtajiem. Tas izskaidrojams tådéjådi, ka vairåkas tiesas vispår neuzskata parnepiecießamu noteikt atbrîvotajåm personåm kaut kådus pienåkumus. Otrkårt,tiesåm bieΩi nav pårliecîbas, ka persona péc atbrîvoßanas no cietuma varés iekår-toties darbå un såkt pelnît naudu, bet noteiktå pienåkuma nepildîßana ir pamatsneizciestå soda izpildei. Treßkårt, tiesa var noteikt pienåkumu vienîgi par neiz-ciesto brîvîbas atñemßanas laiku, bet tie bieΩi vien ir tikai daΩi méneßi, un skaidrs,ka tik îså laika posmå persona nevar godîgi nopelnît naudu, lai izpildîtu savu pie-nåkumu.

Atzîstot ßos argumentus, tomér svarîgi ñemot vérå, ka ar nosacîtu pirmstermiñaatbrîvoßanu nedrîkst radît personai priekßstatu, ka gan sods ir izciests, gan ar tiesasspriedumu noteiktås saistîbas pilnîgi izpildîtas un ka persona ir absolüti brîva.Cietumu administråcijai, administratîvajai komisijai un tiesai ir jåizskaidro personai,ka péc atbrîvoßanas no cietuma viñas pienåkums ir atlîdzinåt kaitéjumu, ko tå no-darîjusi un par ko nav atlîdzinåjusi soda izcießanas laikå. Probåcijas dienestadarbiniekiem, gatavojot vértéßanas ziñojumus par notiesåtajåm personåm, bet tie-sai, lemjot par nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu, jåapsver lietderîba un iespéja-mîba uzdot personai pienåkumu kompensét ar noziedzîgu nodarîjumu radîtozaudéjumu.

Tiesas spriedumos un lietas materiålos bieΩi ir noråde uz alkoholisko, narkotiskoun psihotropo vielu lietoßanu, bet nav atzinumu, ka noziedzîgi nodarîjumi radußieståpéc, ka notiesåtajam ir atkarîba no attiecîgajåm vielåm, tådéjådi, burtiski izpro-tot likumå teikto, nav pamata prasît no personas, lai tå piekristu årstéties no alko-hola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarîbas. Årstéßanås no atkarîbåmvar notikt, ja pats notiesåtais paziño par vélmi sañemt ßådu palîdzîbu, nevis to variniciét cietuma administråcija vai tiesa. Protams, nekas neliedz probåcijas un ieslo-dzîjuma vietas darbiniekiem skaidrot notiesåtajam nepiecießamîbu årstéties vaipiedalîties atkarîbu novérßanas programmås.

Pétîjuma gaitå analizétajås 193 lietås, ko no 2003. lîdz 2005. gadam izskatîja Rîgaspilsétas Latgales priekßpilsétas tiesa, nevienai personai nav bijis uzdots pienåkumsårstéties no alkohola, narkotisko vielu un citåm atkarîbåm. Tomér nebütu pareiziuzskatît, ka attiecîgajam pirmstermiña atbrîvoßanas priekßnosacîjumam Latvijå vis-pår nav nekådas nozîmes. Praksé ir gadîjumi, kad notiesåtie paßi apzinås un atzîst,

29

ka galvenais izdarîtå noziedzîga nodarîjuma iemesls bijis atkarîba no narkotikåmvai alkohola. Tas ¬auj tiesåm ar notiesåto piekrißanu noteikt pienåkumu piedalîtiesatkarîbas novérßanas programmås.

Lemjot par personas pirmstermiña atbrîvoßanu, jåñem vérå arî EP MK Rekomen-dåcija, péc kuras atteikßanås atbrîvot personu nosacîti pirms termiña nedrîkst bütpamatota vien ar to, ka péc atbrîvoßanas no ieslodzîjuma vietas personai nebüs kurstrådåt vai nebüs paståvîgas dzîves vietas.21 Attiecîgajos gadîjumos personai jå-palîdz atrast dzîves vietu vai/un darba vietu. Viens no iespéjamajiem risinåjumiemir personas pirmstermiña atbrîvoßana, nosakot tai pienåkumu péc atbrîvoßanasdzîvot sociålås rehabilitåcijas centrå.

Definéjot nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanas kritérijus, likumdevéjs nav norådîjisuz nepiecießamîbu ñemt vérå:

• personas izdarîtå noziedzîga nodarîjuma veidu;

• izdarîto noziedzîgu nodarîjumu skaitu;

• ar noziedzîgiem nodarîjumiem radîto kaitéjuma apméru;

• personas sodåmîbu skaitu;

• vispåréjå un penitenciårå recidîva faktus.

Personas kriminålå biogråfija, izdarîto noziedzîgu nodarîjumu skaits un to veidinedrîkst büt galvenie faktori, no kuriem atkarîga nosacîtas pirmstermiña atbrîvo-ßanas iespéja. Tomér nevar arî piekrist viedoklim, ka ßiem faktiem nav nozîmes unka tie absolüti jåignoré. Ar kriminålsodu tiek mé©inåts pozitîvi ietekmét personu,kå arî pasargåt sabiedrîbu no jaunu likumpårkåpumu izdarîßanas. Ja persona sodaizcießanas laikå novértéjusi izdarîtos pårkåpumus, noΩélojusi izdarîto, godpråtîgiievérojusi ieslodzîjuma vietas iekßéjo kårtîbu, strådåjusi, måcîjusies, piedalîjusiestai piedåvåtajås resocializéjoßås un uzvedîbas korekcijas programmås, turklåt pro-båcijas dienesta un cietuma darbinieki atzîst par lielu varbütîbu, ka persona neiz-darîs jaunus pårkåpumus, tås kriminålå pagåtne (izdarîto noziedzîgu nodarîjumusmagums, skaits, noziedzîgu nodarîjumu vairåkkårtéjs recidîvs) nedrîkst büt parß˚érsli nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanas pieméroßanai. Savukårt, ja tåda pår-liecîba nav güta, cietuma administratîvajai komisijai un tiesai nav pienåkuma atbrî-vot personu nosacîti pirms spriedumå noteiktå termiña. Nebütu pareizi, pieméram,uzskatît, ka vairåkkårt par seksuålo vardarbîbu sodîta persona ir jåatbrîvo nosacîti

30

21 Sk. Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendåcijas Rec (2003)22 “Par nosacîtu pirms-termiña atbrîvoßanu no soda” 19. punktu.

pirms termiña, jo brîvîbas atñemßanas laikå (vai pédéjå gada laikå) tå ir ievérojusireΩîma prasîbas un nav izdarîjusi jaunus pårkåpumus. Neapßaubåmi – nebütu pa-reizi arî iekrist otrå galéjîbå un noraidît ßîs personas lügumu atbrîvot viñu nosacîtipirms termiña tikai noziedzîgå nodarîjuma smaguma dé¬, nepievérßot uzmanîbupårmaiñåm, kas notikußas kopß personas notiesåßanas.

Nav pareizi, ja tådiem faktiem, ka notiesåtais ir vairåkkårt sodîts vai izdarîjis sma-gus vai seviß˚i smagus noziegumus, pievérß uzmanîbu tikai tad, kad vairs nav for-målu ß˚érß¬u, lai liegtu nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu. Ar notiesåto personukopß uzñemßanas dienas ieslodzîjuma vietå jåveic resocializéjoßais darbs, jånodro-ßina iespéja piedalîties uzvedîbas korekcijas programmås, jåsniedz psiholo©iskå unsociålå palîdzîba. Brîdî, kad persona ir izcietusi likumå paredzéto piespriestå sodada¬u un paståv iespéja atbrîvot viñu nosacîti pirms termiña, jåizvérté, kå personapildîjusi soda izcießanas plånu, vai resocializéjoßais darbs ar personu ir bijis veik-smîgs, cik liels ir noziedzîgo nodarîjumu recidîva risks. Atkarîbå no atbildes uz ßiemjautåjumiem jålemj par personas pirmstermiña atbrîvoßanu.

Tådiem faktiem, ka persona sodîta par vardarbîgu noziegumu, ka tå izdarîjusi vai-råkus smagus noziegumus, agråk jau vairåkkårt tikusi sodîta ar brîvîbas atñemßanu,ir jåbüt lielai nozîmei, izvéloties sociålås uzvedîbas korekcijas un rehabilitåcijaspasåkumus, kuros personai jåpiedalås soda izcießanås laikå, proti, tiem ir jåpievérßuzmanîba viså brîvîbas atñemßanas laikå, nevis tikai uz tiem jånoråda, noraidotnotiesåto lügumu par nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu.

Péc notiesåtås personas uzñemßanas cietumå jånotiek vispusîgai izpétei, lai no-skaidrotu personas antisociålås uzvedîbas riska pakåpi, kå arî sociålås uzvedîbaskorekcijas un sociålås rehabilitåcijas lîdzek¬us un citus pasåkumus, kuri jåpieméro,lai pozitîvi ietekmétu personu, palîdzétu viñai un atturétu no jauniem noziedzîgiemnodarîjumiem. Katram notiesåtajam ir jåbüt resocializåcijas plånam – sabalansétai,reåli izpildåmai, pozitîvi orientéjoßai programmai, kuru îstenojot persona varétuatbrîvoties no kaitîgiem ieradumiem, güt sociåli derîgas zinåßanas un pieredzi.Tießi ßîs programmas priekßzîmîga izpilde, nevis personas kriminålå pagåtne, ir fakts,no kura jåbüt atkarîgam lémumam par personas nosacîtu pirmstermiña atbrî-voßanu.

Jåatzîmé, ka ßî pieeja uzsver cietuma un probåcijas darbinieku lîdzatbildîbu no-tiesåtå resocializåcijå – personai jånodroßina iespéja måcîties, strådåt, apgüt pro-fesiju, piedalîties speciålås uzvedîbas korekcijas programmås un rehabilitéjoßospasåkumos.

31

NOSACÈTA PIRMSTERMIˆA ATBRÈVOÍANA – PERSONA JÅATBRÈVO VAI PERSONU VAR ATBRÈVOT?

Eiropas valstu sodu izpildes sistémas pazîst diskrecionåro nosacîto pirmstermiñaatbrîvoßanu no soda (discretionary release system) un mandatoro pirmstermiña at-brîvoßanu no soda (mandatory release system).22 Vairåkås Eiropas valstîs, tajå skaitåLatvijå, funkcioné diskrecionårå atbrîvoßanas sistéma. Atseviß˚ås valstîs paståv arîjauktås pirmstermiña atbrîvoßanas sistémas.

Eventuålås sistémas pamatå ir atzinums par nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu nosoda kå par individuålu aktu, ko pieñem attiecîbå uz personu, ñemot vérå tås uzve-dîbu ieslodzîjuma vietå, resocializåcijas rezultåtu un citus faktorus. Péc tam, kadpersona ir izcietusi noteikto soda da¬u, kompetenta institücija var atbalstît vai neat-balstît notiesåtå pirmstermiña atbrîvoßanu.

Savukårt obligåtå pirmstermiña atbrîvoßanas sistéma paredz individuålu pieeju tikaiattiecîbå uz pienåkumiem, kuri personai büs jåpilda péc atbrîvoßanas no ieslo-dzîjuma.23 Pirmstermiña atbrîvoßana ir garantéta visiem notiesåtajiem péc noteiktasoda da¬as izcießanas. Atseviß˚os gadîjumos kompetentas institücijas var atlikt no-sacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu, pieméram, ievérojot disciplînas pårkåpuma izdarî-ßanas faktu. Kompetentåm institücijåm nav pienåkuma motivét pirmstermiña atbrî-voßanu no soda – argumenti tiek prasîti, ja persona netiek atbrîvota pirms termiña.

Anglijå un Velså paståv jaukta pirmstermiña atbrîvoßanas sistéma – tajos gadîjumos,kad personai ir atñemta brîvîba uz ilgu laiku, nosacîta pirmstermiña atbrîvoßananotiek, ievérojot eventuålås sistémas principus; savukårt îslaicîgås brîvîbas atñem-ßanas gadîjumos ñemti vérå obligåtås sistémas principi.

Kaut gan Latvijas sodu izpildes sistéma paredz eventuålo nosacîto pirmstermiñaatbrîvoßanu no soda, juristu vidü nav vienpråtîbas, kå pareizi jåpieméro nosacîtapirmstermiña atbrîvoßana no soda. KL 61. panta 1. da¬å ir noteikts, ka personu

32

22 1) Diskrecionårs – spéjîgs rîkoties péc saviem ieskatiem. Diskrecionårå sistéma nozîmé, kakompetentajai institücijai ir nevis pienåkums, bet gan tiesîbas atbrîvot personu no sodapirms termiña.2) Mandators – obligåts, saistoßs. Mandatora sistéma nozîmé, ka kompetentajai institüci-jai ir pienåkums atbrîvot personu no soda nosacîti pirms termiña, ja tikußas ievérotas nor-matîvajos aktos noteiktås prasîbas.

23 Íåda sistéma, pieméram, paståv Zviedrijå.

var nosacîti atbrîvot pirms termiña. Tomér likuma teksts ir atß˚irîgi interpretéjamsgan ieslodzîjumu vietu, gan arî tiesu praksé. Atbilstoßi vienam viedoklim, pastå-vot likumå noteiktajiem priekßnosacîjumiem, personai jåpieméro pirmstermiñaatbrîvoßana no soda, bet administratîvås komisijas un tiesas uzdevums ir tikai pår-baudît paredzéto priekßnosacîjumu ievéroßanu. Taçu saskañå ar otro viedokli ganadministratîvås komisijas, gan prokurora un tiesas loma nav tik formåla, un ßîsinstitücijas ir tiesîgas, izvértéjot katru konkréto gadîjumu, atbalstît vai noraidît no-tiesåtå pirmstermiña atbrîvoßanu.

Atbilstoßi pirmajam viedoklim ieslodzîtais, kurß izcietis KL 61. pantå paredzétopiespriestå kriminålsoda da¬u un ievérojis iestådes iekßéjås kårtîbas noteikumus unreΩîma prasîbas, jåatbrîvo no turpmåkås soda izcießanas, respektîvi, vårdi “varatbrîvot” tiek interpretéti kå “jåatbrîvo”. Tiek uzskatîts, ka notiesåtå persona, kasnepårkåpj brîvîbas atñemßanas iestådes iekßéjås kårtîbas noteikumus un nav dis-ciplinåri sodîta, demonstré savu laboßanos, tådé¬ nebütu pareizi atteikt nosacîtupirmstermiña atbrîvoßanu. Lüguma par nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu no-raidîßana ßajå gadîjumå jåvérté kå personas tiesîbu pårkåpums. Tåtad atbilstoßi ßaipieejai administratîvås komisijas, prokurora un tiesas funkcijas ir tehniskas – tienav tiesîgi noraidît lügumu par nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu no soda, ja navtikußas pårkåptas KL 61. pantå noteiktås prasîbas. Vértéjot Latvijas pédéjo gadupraksi, jåatzîst, ka ßis uzskats ir pietiekami plaßi atbalstîts.

Saskañå ar otro viedokli piespriestå soda obligåtås da¬as izcießana un nevaino-jama ieslodzîjuma vietas iekßéjas kårtîbas un reΩîma ievéroßana ir pamats, laipéc bütîbas izskatîtu notiesåtå lügumu un izlemtu par personas nosacîtu pirmster-miña atbrîvoßanu. Gan administratîvå komisija, gan arî tiesa ir brîvas savos lému-mos, proti, tås var gan atbalstît, gan arî noraidît lügumu par nosacîtu pirmstermiñaatbrîvoßanu. Íis viedoklis ir pamatots ar gramatisko un lo©isko KL 61. panta tekstainterpretåciju. Vértéjot panta redakciju no valodas viedok¬a, nav saskatåms norå-dîjums, ka administratîvajai komisijai un tiesai bütu jåatbalsta visu to personunosacîta pirmstermiña atbrîvoßana, kuras nav izdarîjußas jaunus pårkåpumus unizcietußas noteikto soda da¬u. Turklåt administratîvå komisija ir labi informéta par

33

notiesåtajåm personåm, un, ja tå uzskata, ka personai jåturpina piespriestå sodaizcießana, nav pamata tam nepiekrist. Tådi formåli kritériji kå noteiktås soda da¬asizcießana un disciplinåro sodu trükums neierobeΩo administratîvås komisijas tiesîbasnoraidît lügumu par pirmstermiña atbrîvoßanas pieméroßanu. Administratîvå ko-misija nav institücija, kas tikai mehåniski pårbauda lietas materiålus un tad, jatiesisko ß˚érß¬u nav, obligåti atbalsta personas nosacîtu atbrîvoßanu.

Salîdzinot ßos atß˚irîgos uzskatus, jåatzîst, ka, ñemot vérå Kriminållikumå un Soduizpildes kodekså teikto, nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana nav garantéta visåm arbrîvîbas atñemßanu sodîtåm personåm. Nevar piekrist viedoklim, ka persona jåat-brîvo nosacîti pirms termiña, ja tå ievérojusi brîvîbas atñemßanas iestådes iekßéjokårtîbu un nav disciplinåri sodîta pédéjå gada laikå. Tomér nevar arî atbalstîtviedokli, ka administratîvå komisija un tiesa var lemt par nosacîtas pirmstermiñaatbrîvoßanas noraidîjumu absolüti brîvi, proti, norådot uz neskaidriem vai apßau-båmiem faktiem vai vispår nemotivéjot pieñemto lémumu.

Pirmstermiña atbrîvoßanu no soda nedrîkst saistît ar grüti izpildåmiem priekß-nosacîjumiem vai uzskatît to par ekskluzîvu pasåkumu, ko pieméro izñémumakårtå – sakarå ar notiesåtå îpaßiem nopelniem. Tomér pirmstermiña atbrîvoßanunedrîkst arî piemérot visiem notiesåtajiem, kas izcietußi pusi, divas treßda¬as vai trîsceturtda¬as no piespriestå soda un pédéjå soda izcießanas gadå nav izdarîjußipårkåpumus. Svarîgi, lai, lemjot par nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu no soda,bütu ñemti vérå arî citi faktori, kas raksturo personu (uzvedîba visa soda izcießanaslaikå, piedalîßanås resocializéjoßås programmås, noziedzîgo nodarîjumu recidîvarisks, piekrißana strådåt u. c.).

Pats par sevi saprotams, ka komplicéta notiesåtå uzvedîbas un ar viñu notikußopårmaiñu izvértéßana var notikt, ja personai ir nodroßinåta iespéja iesaistîties reha-bilitéjoßos pasåkumos un uzvedîbas korekcijas programmås, ja ar to strådå psi-hologi un sociålie darbinieki.

34

NOSACÈTAS PIRMSTERMIˆA ATBRÈVOÍANAS KÅRTÈBA

Nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanas procesuålo kårtîbu nosaka Latvijas Sodu iz-pildes kodekss un Kriminålprocesa likums.

Ikvienai notiesåtajai personai ir tiesîbas iesniegt administratîvajai komisijai lügumuatbrîvot viñu nosacîti pirms termiña no soda izcießanas. Sañemot notiesåtå iesnie-gumu ar pirmstermiña atbrîvoßanas lügumu, ieslodzîjuma vietas administratîvå ko-misija pårbauda, vai tam nav juridisko ß˚érß¬u, izvérté iespéju atbalstît ßo iesniegumuun ierosinåt, lai tiesa piemérotu nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu.

Ja administratîvå komisija nolémusi atbalstît personas nosacîtu pirmstermiña atbrî-voßanu, ieslodzîjuma vietas administråcija nosüta tiesai iesniegumu par notiesåtåpirmstermiña atbrîvoßanu, pievienojot tam notiesåto raksturojoßus materiålus.

Lémumu par personas nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu no soda pieñem rajona(pilsétas) tiesas tiesnesis atkarîbå no soda izcießanas vietas. Administratîvås komisi-jas iesniegumu izskata tiesas sédé, nepieprasot kriminållietu. Tiesas sédé piedalåsprokurors, kå arî brîvîbas atñemßanas iestådes administratîvås komisijas pårståvisun notiesåtais. Tiesas sédes var büt organizétas tiesas telpås vai ieslodzîjuma vietå.Tiesas sédes organizéßana ieslodzîjuma vietå finansiåli ir létåka, jo tådå gadîjumånotiesåtie nav jåved konvoja pavadîbå uz tiesu. Vienå tiesas sédé parasti lemj parvairåku cilvéku nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu – parasti tiek izskatîtas 10 lîdz12 cilvéku lietas.

Ja tiesa nolemj atbrîvot personu nosacîti pirms termiña, ñemot vérå SIK 112. panta2. da¬å paredzéto, lîdz darba dienas beigåm sañemtajos dokumentos norådîto paratbrîvoßanu nosacîti pirms termiña brîvîbas atñemßanas iestådes administråcijaizpilda nekavéjoties, bet péc darba dienas beigåm sañemtos tiesas norådîjumus –nåkamås dienas rîtå.

Tiesas lémumu par notiesåtå pirmstermiña atbrîvoßanu no soda, tåpat kå lémumupar atteikßanos piemérot nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu, var pårsüdzét 10 dienulaikå apgabaltieså, kura pieñem galîgo lémumu.

Ja tiesa atsakås notiesåto atbrîvot nosacîti pirms termiña un attiecîgais lémums navpårsüdzéts tiesîbu normås noteiktajå kårtîbå, atkårtotu ierosinåjumu par nosacîtupirmstermiña atbrîvoßanu var iesniegt ne agråk kå péc seßiem méneßiem no dienas,kad pieñemts lémums par atteikumu.

35

Nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanas procesuålå kårtîba

Tajos gadîjumos, kad administratîvå komisija nav atbalstîjusi lügumu par personasnosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu, notiesåtajam, viña likumiskajam pårståvim unaizståvim ir tiesîbas pårsüdzét pieñemto lémumu. Íådu südzîbu izskata rajona (pil-sétas) tiesas tiesnesis atbilstoßi cietuma atraßanås vietai. Atbilstoßi KPL 651. panta7. da¬ai tiesas lémumus var pårsüdzét 10 dienu laikå, bet augståkas instanceslémums ir galîgs.

36

Kaut gan KPL 643. pantå un SIK 115. pantå ir norådîts, ka tiesnesis var lemt parpersonas nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu, sañemot brîvîbas atñemßanasiestådes administratîvås komisijas iesniegumu, KPL 639. panta 1. da¬as 3. punktåir paredzéts, ka sprieduma izpildes laikå notiesåtais var iesniegt tieså iesniegumupar nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu no soda. Íî tiesîbu norma nenozîmé, kajautåjumu par nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu var izlemt bez administratîvåskomisijas ierosinåjuma, bet vien garanté notiesåtajiem iespéju vérsties tieså, ja,viñupråt, nav ievérotas to tiesîbas uz nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu.

37

ADMINISTRATÈVÅS KOMISIJAS UN NOSACÈTA PIRMSTERMIˆA ATBRÈVOÍANA

Brîvîbas atñemßanas iestådes administratîvå komisija ir kole©iåla institücija, kaslemj par soda izcießanas reΩîma mîkstinåßanu vai pastiprinåßanu, tajå skaitå ierosinatiesai atbrîvot notiesåto no soda izcießanas nosacîti pirms termiña. Administratîvåskomisijas ir izveidotas visås brîvîbas atñemßanas iestådés ar tieslietu ministra rîko-jumu.

Administratîvås komisijas uzdevums ir sekmét soda progresîvås izpildes sistémasnostiprinåßanu un notiesåto pareizu izvietoßanu brîvîbas atñemßanas iestådéssaskañå ar notiesåto klasifikåcijas principiem.

Administratîvås komisijas faktiski ir ieslodzîjuma vietu administråcijas komisijas, jonoteicoßå loma tajås ir ieslodzîjuma vietas un Ieslodzîjumu vietu pårvaldes pår-ståvjiem. Administratîvo komisiju saståvå ir arî vietéjo paßvaldîbu pårståvji, tomértie bieΩi vien neizråda lielu ieinteresétîbu komisiju darbå.24 Kopß 2004. gada admi-nistratîvo komisiju saståvs tika papildinåts ar valsts probåcijas dienesta pårståvjiem.I¬©uciema cietuma administratîvås komisijas saståvå ir arî nevalstisko organizåcijupårståvji.

Pozitîvi vértéjot administratîvo komisiju saståva paplaßinåßanu, jåatzîst, ka kopumåtås joprojåm ir cietumu iekßéjås komisijas. Vidéji no 80 lîdz 90% administratîvås ko-misijas saståva veido cietumu sistémai piederîgas personas. Turklåt dalîbu komisijåpersonai nodroßina ieñemamais amats.

Brîvîbas atñemßanas iestådes administratîvås komisijas priekßsédétåjs ir Ieslodzî-juma vietu pårvaldes amatpersona, priekßsédétåja vietnieks – cietuma priekßnieks,komisijas sekretårs – cietuma uzskaites da¬as priekßnieks, komisijas locek¬i – cietumastruktürvienîbu vadîtåji, kå arî valsts probåcijas dienesta un vietéjås paßvaldîbaspårståvji.

Brîvîbas atñemßanas iestådes priekßniekam ir pienåkums organizét administratîvåskomisijas darbu ne retåk kå reizi ménesi25 , kas praksé arî tiek ievérots. Administra-tîvås komisijas sédes var notikt, ja tajås piedalås vairåk nekå puse komisijas locek¬u

38

24 Pétîjuma gaitå netika padzi¬inåti pétîta vietéjo paßvaldîbu pårståvju loma administratîvokomisiju darbå. Secinåjumi par vietéjo paßvaldîbu pasîvo lomu administratîvo komisijudarbå tika izdarîti, intervéjot administratîvo komisiju locek¬us.

25 Sk. Tieslietu ministra 2003. gada 27. janvåra rîkojumu Nr.1-1/38.

Ieslodzîjuma vietu administratîvo komisiju saståvs26

Cietums Administratîvås Tajå skaitåkomisijas

dalîbnieku Ieslodzîjuma Valsts Paßvaldîbas skaits vietu pårvaldes probåcijas institüciju

un cietuma dienesta un NVOpårståvji pårståvis pårståvji

Brasas 12 10 1 1

Centrålcietums 14 12 1 1

Césu AIN 15 13 1 1

Daugavpils 13 10 1 2

Grîvas 14 11 1 2

I¬©uciema 9 7 1 1

Jékabpils 11 9 1 1

Jelgavas 12 10 1 1

Liepåjas 9 8 0 1

Matîsa 10 8 1 1

Olaines 10 7 1 2

Pårlielupes 10 8 1 1

Í˚irotavas 12 10 1 1

Valmieras 12 10 1 1

Vecumnieku 8 7 1 0

un prokurors. Lietas izskata un izlemj notiesåtå un, ja viñß to vélas, viña aizståvjaklåtbütné, uzklausot iebildes un paskaidrojumus. Nepilngadîgo audzinåßanas ie-stådés administratîvås komisijas sédés var piedalîties arî vecåki.

Administratîvås komisijas funkcija saistîbå ar nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu irattiecîgå procesa ierosinåßana. Izskatot lügumu par nosacîtu pirmstermiña atbrîvo-ßanu no soda, administratîvajai komisijai jåpårbauda, vai ir tiesisks pamats atbrîvo-ßanas pieméroßanai, proti:

• vai persona ir izcietusi KL 61. panta 3. da¬å noteikto brîvîbas atñemßanas sodada¬u;

• vai personai nav nedzéstu sodu;

39

26 Péc Tieslietu ministrijas datiem.

• vai persona izcieß sodu reΩîma augståkajå pakåpé (slégtajos un da¬éji slégtajoscietumos);

• vai notiesåtais ir atlîdzinåjis ar noziedzîgo nodarîjumu radîtos zaudéjumus.

Lîdztekus formålo kritériju pårbaudei, administratîvajai komisijai jåizvérté arî no-tiesåtå uzvedîba soda izcießanas laikå – piedalîßanås piedåvåtajås resocializéjoßajåsprogrammås, véléßanås strådåt algotu darbu, måcîties; tai jåveic sagatavoßanås atbrî-voßanai no cietuma – lai netrüktu personu apliecinoßo dokumentu, lai ieslodzîtaispéc atbrîvoßanas no cietuma tiktu nodroßinåts ar dzîvesvietu un darbu.

Administratîvå komisija ir kole©iålå institücija, un savus lémumus tå pieñem arvienkårßu balsu vairåkumu, atklåti balsojot.

Latvijå nav normatîvå akta, kas reglamentétu administratîvo komisiju darbîbu unnoteiktu kritérijus, kas jåñem vérå, lemjot par nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu.Nenoteiktas situåcijas nav retums; daΩkårt administratîvo komisiju locek¬u bal-soßana “par” vai “pret” personas nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu ir påråk sub-jektîva un balstîta uz faktiem, kuri vispår nebütu jåñem vérå, lemjot par pirmster-miña atbrîvoßanu.

Ja administratîvå komisija atbalsta notiesåtå lügumu viñu atbrîvot nosacîti pirmstermiña, uz tiesu, kuras darbîbas teritorijå atrodas soda izcießanas vieta, tiek sütîtsiesniegums – ierosinåjums par notiesåtå nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu. Tamjåpievieno materiåli, kas satur ziñas par notiesåtå uzvedîbu viså soda izcießanaslaikå, kå arî informåcija par notiesåtå gatavîbu iek¬auties dzîvé péc atgrießanåsbrîvîbå, par iespéjamo dzîvesvietu un nodarboßanos péc atbrîvoßanas.

Vértéjot administratîvo komisiju lémumu kvalitåti, jåatzîst, ka pédéjos gados tå iruzlabojusies, taçu joprojåm ir gadîjumi, kad administratîvo komisiju lémumi navpietiekami motivéti vai norådîtie argumenti ir ¬oti vispårîgi.27 Tajos gadîjumos, kadadministratîvå komisija atbalsta personas nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu,pieñemto lémumu pårmérîgs lakoniskums un våja argumentåcija faktiski netraucétiesu pieñemt lémumu par personas nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu, jo nedznotiesåtais, nedz prokurors attiecîgo lémumu neapstrîd un nenoråda uz tå zemokvalitåti. Citådi ir tajos gadîjumos, kad administratîvå komisija noraida notiesåtåiesniegumu par nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu.

40

27 Sk. 3. pielikumu.

Administratîvajai komisijai nav pienåkums atbalstît visu personu iesniegumus.Tomér, noraidot personas lügumu par tås pirmstermiña atbrîvoßanu no soda, admi-nistratîvajai komisijai jåpieñem motivéts lémums. Taçu joprojåm ir gadîjumi, kadadministratîvås komisijås lémumå tiek atspogu¬ota vispårîga informåcija parnotiesåto personu un administratîvås komisijas balsoßanas rezultåti, bet nav norådîti(vai norådîti ¬oti vispårîgi) fakti, kuru dé¬ ticis pieñemts attiecîgais lémums. Vairåkiadministratîvo komisiju biedri nepamatoti uzskata, ka viñiem nav pienåkums pa-skaidrot balsoßanas iemeslus, kå arî izskatåmo jautåjumu apsprießanas gaitu.28

Respektéjot administratîvås komisijas locek¬u balsoßanas brîvîbu, Ministru kabine-tam bütu jåpieñem administratîvo komisiju noteikumi, tajos paredzot, ka adminis-tratîvås komisijas locek¬iem jåbalso, vispusîgi izvértéjot lietas apståk¬us un mo-tivéjot pieñemto lémumu. Savukårt, noforméjot administratîvås komisijas lémumu,tajå jåmin fakti, kuru dé¬ administratîvås komisijas vairåkums ir atbalstîjis konkrétolémumu.

Ja administratîvå komisija uzskata, ka nav pamata personas nosacîtai pirmstermiñaatbrîvoßanai, lügums par lietas virzîßanu uz tiesu tiek noraidîts. Noraidåmo iesnie-gumu skaits ir samérå neliels, bet atseviß˚ås ieslodzîjuma vietås vispår tådas prak-ses nav. Ieslodzîjuma vietu darbinieki to saista ar tiesîbu normu aktîvas izskaid-roßanas darbu, ko veic cietuma administråcija ar notiesåtajiem, tådé¬ iesniegumuspar nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu iesniedz notiesåtie, kuru atbrîvoßanu admi-nistratîvås komisijas var atbalstît.

Pozitîvi vértéjot ieslodzîjuma vietu darbu, lai izskaidrotu notiesåtajiem nosacîtaspirmstermiña atbrîvoßanas priekßnosacîjumus un pieméroßanas kårtîbu, jåñem vérå,ka nav pie¬aujama personu tiesîbu ierobeΩoßana iesniegt lügumu par nosacîtupirmstermiña atbrîvoßanu no soda. Cietuma administråcijas pårståvji nedrîkst atru-nåt personu no attiecîga lüguma iesniegßanas, norådot, ka tas negüs atbalstu.

Ja administratîvå komisija noraidîjusi personas lügumu ierosinåt tås nosacîtu pirms-termiña atbrîvoßanu, notiesåtais var iesniegt südzîbu par brîvîbas atñemßanas

41

28 Jåatzîst, ka tießåm nav tåda normatîvå akta, kurå bütu noteikts, ka administratîvås komisi-jas locek¬iem jåargumenté savs viedoklis, jåpaskaidro balsoßanas iemesli. Tomér speciålåsnormas trükums nav jåizprot kå at¬auja pieñemt bezatbildîgus un nemotivétus lémumus.Izstrådåjot noteikumus par ieslodzîjuma vietas administratîvo komisiju, vélams minét tåslocek¬u pienåkumu – izskaidrot un motivét savu darbîbu, atbalstot vai noraidot notiesåtoiesniegumus.

iestådes administratîvås komisijas lémumu 10 dienu laikå no lémuma pieñemßanasdienas. Ío südzîbu izskata tå rajona/pilsétas tiesa, kuras darbîbas teritorijå atrodasbrîvîbas atñemßanas ieståde.

Í˚irotavas cietuma, Valmieras cietuma un Césu AIN administratîvo komisiju darbs ar notiesåto lügumiem par viñu nosacîtu

pirmstermiña atbrîvoßanu 2003. un 2005. gadå

Gads Sañemto Atbalstîto Noraidîtolügumu skaits lügumu skaits lügumu skaitspar nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu

no soda

Césu AIN 2003. 85 85 0

2005. 88 88 0

Í˚irotavas cietums 2003. 164 93 71

2005. 104 71 33

Valmieras cietums 2003. 124 100 24

2005. 82 82 0

Ieslodzîjuma vietu prakse, gatavojot notiesåto nosacîtai pirmstermiña atbrîvoßanai,un administratîvo komisiju prakse, pieñemot materiålus izskatîßanai un lemjot parnosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanas ierosinåßanu, nav vienveidîga. To var iz-skaidrot ar cietumu atß˚irîbåm – ieslodzîjuma vietu veidiem (slégts, da¬éji slégts,atklåts cietums) un notiesåto kategorijåm (vîrießi, sievietes, pilngadîgie, nepiln-gadîgie). Tomér jåatzîst, ka praksi ietekmé arî subjektîvi faktori – administratîvåskomisijas saståvs un tås dalîbnieku izpratne par nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßa-nas bütîbu, kå arî par tås pieméroßanas priekßnosacîjumiem. Lai mazinåtu subjek-tîvo faktoru ietekmi un veicinåtu vienveidîgu nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanaspraksi, bütu lietderîgi izstrådåt un pieñemt nosacîtas pirmstermiña atbrîvoßanasvadlînijas, jo spékå esoßås tiesîbu normas ir ¬oti vispårîgas un atß˚irîgi interpreté-jamas.

Lai paaugstinåtu administratîvo komisiju darba kvalitåti, vélams izstrådåt un pie-ñemt Ministru kabineta noteikumus par ieslodzîjuma vietu administratîvajåm

42

komisijåm. Administratîvo komisiju locek¬u skaits varétu tikt samazinåts lîdz 5 vai7 personåm. Komisijå jåbüt pårståvétam sociålås rehabilitåcijas da¬as priekßniekam,kapelånam, ieslodzîjuma vietas psihologam29. MK noteikumos jådefiné administra-tîvås komisijas darba organizéßanas un lémumu pieñemßanas kårtîba.

ˆemot vérå administratîvås komisijas lémumu svarîgumu, vélams, lai Ieslodzîjumavietu pårvalde pievérstu uzmanîbu administratîvo komisiju locek¬u izglîtoßanai,organizéjot måcîbu seminårus, kå arî veicinot viedok¬u apmaiñu starp daΩådu ieslo-dzîjuma vietu administratîvo komisiju locek¬iem.

43

29 Patlaban vairåkos cietumos vispår nav psihologu.

TIESA UN NOSACÈTA PIRMSTERMIˆA ATBRÈVOÍANA

Atbilstoßi KPL 643. pantam lémumus par notiesåto personu nosacîtu pirmstermiñaatbrîvoßanu no brîvîbas atñemßanas soda pieñem rajona (pilsétas) tiesas tiesnesis.Íis darbs uzticéts tåm tiesåm, kuru darbîbas teritorijå atrodas brîvîbas atñemßanasiestådes. Tå kå ieslodzîjuma vietu izvietojums valstî nav vienmérîgs, vairåkas tiesasnesaskaras ar notiesåto pirmstermiña atbrîvoßanu, savukårt citu tiesu tiesneßi lemjpar notiesåto atbrîvoßanu no vairåkiem cietumiem. Pieméram, Rîgas pilsétas Lat-gales priekßpilsétas tiesas tiesneßi izskata iesniegumus par notiesåto pirmstermiñaatbrîvoßanu no Centrålcietuma, Í˚irotavas un Matîsa cietuma, Daugavpils tiesalemj par nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu no Daugavpils un Grîvas cietuma, betJelgavas tiesa – no Jelgavas un Pårlielupes cietuma.

Tiesas funkcija, lemjot par personu nosacîtu pirmstermiña atbrîvoßanu, ir kon-troléjoßa. Nesaskatot iemeslus, lai noraidîtu iesniegumu, tiesa pieñem lémumu parpersonas pirmstermiña atbrîvoßanu, bet faktiski – apstiprina lémumu, kuru pieñé-musi administratîvå komisija. Pårsvarå tiesneßi uzticas administratîvajåm komisi-j�

makets - cilvektiesibas.org.lvcilvektiesibas.org.lv/media/attachments/30/01/2012/...prokuratüras,...

Documents

Transcript of makets - cilvektiesibas.org.lvcilvektiesibas.org.lv/media/attachments/30/01/2012/...prokuratüras,...