~----~~------------~-----------------------------------' , , )b(____M_3_n_B_,_P_Ii_'O_'_IB_-m_B____

Bieii valda nezi.,a par apkartnotiekoso

INGUNA KRAMA,

no Iks~iles

Ir vairakas bOtiskas Iietas, kas jari· sina valstiska meroga, domajot par sa· biedrfbas nedzirdfgo dalu.

Dazi piemeri! Diena, kad pa radio skaneja brTdinajums - nak orkans, es mierTgi delu sedinaju autobusa, lai brauc uz savu Valmieras skolu, Vienkarsi nezinaju, ka berniem nav jaiet uz skolu. Talak vel trakak - skola sOtfja manu bernu atpaka!, kaut arf, izradTjas, viQs bija japatur skola. Paldies Dievam, viss beidzas labi, bet vareja bOt visadi.

Otrs - par tulkiem augstskolu un citu macTbu iestazu nedzirdfgajiem studentiem, Man laimejas, bijam savakusies un ITdz studiju galam turejamies kopa grupiQa, tapec tulku mums nodrosinaja, Bet ko lai dara tie,

kas stude pa 1 - 2 katrs sava izve-Ietaja sirdij ITkama, pratam tuva specialitate? Vai viQi bOtu sliktaki, ka viQiem tulka pakalpojumi nav pieejami? Piemeram, mans vfrs Andis bOtu velejies kvalificeties sava aroda, bet ka lai to izdara kursos bez tulka?

Tresais - dzfvojam informacijas bada, TV ziQas pavisam apcirptas, ne Panorama, ne arf kads cits aktuals raidfjums zimju valoda tulkots netiek, Tie nedaudzie LNT u,c, subtitri situaciju neuzlabo, jo satur loti skopu informaciju , kura tada «skrejosa» rezfma turklat grOti uztverama.

Nepieciesama sava avize

EVALDS

ABAKOKS,

no Rigas

Daudzus gadus esmu domajis par nedzirdTgo avTzi, jo ta ir loti nepieeie· sama mOsu cilvekiem, kuriem ikdiena trOkst informacijas par visu, kas skar mOsu dzTvi.

- ) cialas palTdzTbas dienestam un Cukurfab( . IszilJas ,rikai. '-------..:......-------'Viss lemesgramata

Visi nekustamie Tpasumi, kas pieder LNS, ir oficiali noformeti un ierakstTti LR Zemesg ramata.

Tas ir ekas 11 pilsetas un apdzivotas vietas: Riga, Daugavpilf, Rezekne , P!aviQas, Aizkraukles rajona Aiviekstes pagasta, Smiltene, Valmiera, Kuldiga, Ventspilf, Liepaja, Aluksne. Tas visas ir ekas, kuros izvietotas LNS iestades ( klubi, surdocentri , razosanas platfbas), ka arf dazas dzivojamas ekas, kur dzivo Trnieki (Daugavpili, Aiviekstes pagasta, Ventspilf),

Zeme zem ekam mums iegadata DaugavpilT (zem MRU) un P!aviQas. Parejas vietas ekas izvietotas uz valsts un privatfpasnieku zemes, kuras iegadaties ir problema, jo trOkst naudas, Ta, piemeram par zemi, kur izvietots KC «RTtausma», 3545 m2 platfba privatfpasnieks prasa 50 - 60 tOks!. LVL, Tadas naudas sTm vajadzTbam LNS rfcTba nav.

Risinas remonts Liepajas kluba telpas paslaik risinas

kosmetiskais remonts, ko biedri veie pasi saviem spekiem, Finansiali un ar materialu palidzejusi sponsori. Biedrfba pateicfga Liepajas rajona pasvaldfbai, Liepajas So-

Ta ka klubs atrodas nomatas telpas, tad lielus ITdzek!us kapitalremonta nebOtu lietderigi ieguldi!. Tapec joprojam ir problemas ar telpu apkuri , un ziema kluba auksli. BOtu velams izremontet ari paligtelpas un iegadat mebeles kantorim, tacu tam vel jamekle paITgITdzek!i.

Daudz daillasitaju Raina skola 16, februarf pec anglu

valodas un melogrupas «Alias» vadit~· jas I.lmmures ierosmes un scenarija ot· ro gadu pec kartas risinajas 17 jauno daillasitaju konkurss. To vadija I.Immure un 'I.KalniQs, bet zurija bija gan skolotaji, gan citi skolas audzek~i, ka arf mOsu dzejnieks Zigmars Ungurs (vi~s par konkursa norisi apsolijis rakstu «KS»), Soreiz tas bija tematisks - veltits RaiQa dzejai.

Pirmo vietu zurija pies~lra Ritai Rot· bergai, bet skatftaju simpatiju balvu ieguva Aldis Deksnis.

Macas zimju valodu Zimju valodas centra kursos sis valo

das pamatus apgOst dazadu profesiju un darbibas jomu parstavji: medicinas, socialas un komunalas sferas darbinieki, studenti, skoleni,

Tas sakas jau loti sen , Atceros, mana jaunTba (ap 1950, gadu) notika kads seminars Valmiera, kuru vadTja Janis Bariss, Taja piedaITjos ka AIOksnes biedrfbas parstavis. Lekeijas lasTja pieaicinati speeialisti no Maskavas un ~eQingradas . ViQi uzsvera to, eik tas nepieciesams, lai nedzirdTgajiem bOtu savs preses izdevums ar specialam ziQam viQiem viegli pieejama veida.

Pee tam, eik nacas bOt RTga un NedzirdTgo biedrTbas valde, vienmer meginaju parliecinat toreizejo priekssedetaju, cik tas mums bOtu svarTgi - izdot savu avTzi.

Tapec biju ieprieeinats un gandarTts, ka beidzot 1954, gada paradfjas «Apkartraksts» - maza, bet sava nedzirdfgo informaeijas lapiQa, Tas bija sakums visam, kas sekoja pec tam. ArT es kadu laiku esmu bijis korespondents nedzirdigo izdevuma «Apkartraksts». Tam sekoja «Informacijas Bi!etens» un «KopsolT»,

Un, 10k, jau pagajusi 50 gadi kops ta laika! Redaktori mainTjusies cits pec cita, arf mOsu avTze gadu gaita k!uvusi eitada, bet joprojam mums vajadzfga. Tapec par problemu varetu saukt avTzes saglabasanu vel turpmakos gados. VarbOt mes tomer varetu tai nosvinet jauno - 50. dzimsanas dienu, ko ofieiali atzinusi LNS Dome? +

Sadi divu menesu kursi ar nodarbibam divreiz nede!a notiek pavasarT un rudeni. Nakama grupa paredzeta oktobrL Macibam var pieteikties visi interesenti ( maksa 30 LVL),

Svecu diena Smiltene Dzintra Herbste

Februaris ir puteQu un Svecu me· nesis. Tan/55 un Svecu diena reiz sastrr· dejusies. Tan/55 Iielijies, cik viQs sliprs, bet Svecu diena viQam atbildejusi: «Ja es bOtu tava vieta, es govij tefu vedera sasaldetu un putras podam nefautu uzvirt... )}

Smiltenes kluba Svecu diena tikai sveces apgaismoja tel pas, Bija svecu izstade pirktas, gan pasu lietas, Ari svecturu netrOka - to bija loti daudz un dazadi, Edam karasi~as, maizTtes,

Sveta Valentfna dienu atzimejam, organizejot karnevalu, piemerotas rota!as un atrakcijas. Galvenas lomas telotajas mota bija «Nepardodu savu sirdi», AtpOtas pecpusdiena pasedejam pie pasu ITdzpaQemtiem groziQiem.

26.februari notika biedribas konference (par to cita nr.) un 27. februari AIOksnes grupas telpas ari karnevals, Februaris aizvadTts, un marts nak ar Lieldienam, driz ari pavasaris pie durvfm, un tad pasakumi bus Balvos, Gulbene un Jaunpiebalga, +

----------------------------------------------------~QU

( LNS-aS )

Laikabiedres SI gada 20. maija Latvijas

Nedzirdlgo savienlbai aprites 85 gadi. Sim notikumam par godu risinasies Iiefs pasakumu kompfekss Latvijas nedzirdlgo (aruma ietva- ~=,,=-"Nii:I"-_"""," devas tOrisma braucieros. nos un pabija daudzas

Saja sieja ieskaHsi arvalslls. Ar Gunu komies LNS vestures lap pa vienmer ineterepuses, tiksimies ar cilve santi un jautri. Vi~a kiem, kuriem bijis zTmTgs prot no sirds priecaieguldijums LNS vestures ties, parunaties, palTveido-sana. So cilveku vi dzet. Bet atlaides ne dO ir ari 39 LNS Goda sev, ne citiem nay debiedri. vusi - tada bija dar

Soreiz stastam par ba, sabiedrlba, gimeLNS Goda biedri GUNU ne: precTza, taisnTga, BRIEDI (atte/a). Tikai vie prasiga. nu gadu pirms vi~as dzima Visu mOzu mOsu LNS - t~itad abas ir saime - stradajot, laikabiedres. citus priecejot ar savu

000 makslu, sirsnigu var Gunas kundze mOza du, smaidu. ArT sodien

lielako un aktivako da!u aizvadijusi Riga, bet tagad jau vairak neka desmit gadus dzivo Kuldigas puse. Te biedru saime piedalTjusies daudzos pasakumos, kur skaisti nosvinetas ari vairakas dzTves jubilejas.

Ari sogad 1. februarT Guna sa~ema biedru siltos velejumus un kopa ar vi~iem pakavejas atmi~as par savu dzTves gajumu.

Vairak neka trisdesmit gadus

Visu darba mOzu Guna nostradajusi RTgas MRU, bOdama teicama SDsanas nozares specialiste. Caur vi~as caklajam rokam, verTgajam acim un jOtigo sirdi daudzu gadu gaita slidejusi neskaitamu sOsanas izstradajumu vertejumi. Guna bi ja sOsanas iecirk~a tehniska kontroliere un,pateicoties vi~as darbam, suveju produkcijai bija teicama kvalitate un atsauciba pirceju vidO.

Ar pilnu sparu teatri Ta var teikt par vi~as nodzi

voto dzivi. Diena darbs, bet vakaros - teatra pasaule. Ta valdzinaja un sauca, un piesaisHja skatuves de!iem uz mOzu.

Gunai no dabas ir dots patiess sarms, skaistums un ele

gance, tapec netrOka skaistu lomu, skatitaju milesHbas un jauno aktieru pateicTbas, kurus vi~a prasmTgi ievadlja grOtaja, bet pievilcTgaja skatuves maksla. Un cik daudz skatltaju aplausu vi~a par savam izteiksmigi izpildTtam lomam sa~ema viesizrades gan Latvija, gan arzemes!

DzTvesprieks, akllva ITdzdaITba un interese par visu , kas notiek apkart darba, biedriba, sabiedriba lika meklet arvien jaunus darbosanas un aizrautibas veidus. Un sT rakstura iezTme pie vi~as pievilka cilvekus.

Visu cienu zimju - ' valodal Guna daudz energijas, zi

nasanu un sava laika veilijusi latviesu zTmju valodas kopsanai. Vi~a sekoja ITdzi aktieru un zTmju runas makslai, lai ta bOtu pareiza un izteiksmiga.

Guna Briede bija «modele" unikala darba - pirmas nedzirdTgo zimju valodas vardnicas Latvija sagatavosana, kur vi~as attelotas zimes fiksetas lotogralijas. Lai taptu sis nozimTgais, apjomTgais darbs, lotoaparatam bija jazibsni tOkstosiem reizu un tikpat reizu Guna cela savas rokas kadam zestam (gramata ievietoti 1627 lotoatteli un 2260 vardu apraksti).

Tas reizem bija grOti un nogurdinosi - vel un velreiz atkartot vienu un to pasu, lai taptu skaidra un neparprotami paradTla zTme. Un rezultats ir lielisks - mOsu labakie tulki,

zTmju valodas specialisti apgalvo, ka sT gramata vi~iem joprojam ir lielisks paligs savu prasmju pilnveidosana.

Citas aizrausanaS Guna Briede bija to pirmo

drosmigo nedzirdigo kursantu grupa, kas oliciali ieguva autovadisanas tiesTbas. Vi~a bija

ari pirmo skaita, kas

Guna smaida mums prell no daudzam jo daudzam lotogralijam nedzirdTgo runas zestu vardnTca, LNS muzeja 10toaibOmos par teatru izradem un ari tad, kad ierodas uz pasakumiem sava tagadeja biedrTba - Kuldiga. Gunas staSiS

«ArT sogad KuldTgas biedru pulka atzTmeju savu 84. dzim sanas dienu. Daudzi man IOdza pastastit par savu dzTvi. Kul dTga jOtos loti labi, jo mani tuvinieki ir RTga. Bet ciemos biezi atnak biedri - Gunta Jursevska, Zinalda CTrule u.c. Kajas vairs ta neklausa ka jauniba, tapec esmu pateiclga Sandrim Liepi~am, kas mani vienmer aizved uz kluba pasakumiem.

Vel tagad atceros, cik jauki nosvinejam klubi~a 80 gadu jubileju. Skaistakie mirk!i mOza!

Brivaja laika aizrauHgi lasu gramatas, zurnalus, ar ko apgada Laima Karlstrema. Vi~a vienmer apjautajas, ka jOtos, vai man ko nevajag. Liels paldies vi~ai un visiem biedriem: Visiem, visiem un it sevis~i maniem vecajiem draugiem no darba un teatra laikiem velu labu veselTbu, mozu garu, labu dzlvi. •

( . lever/bili ) ~. -....- - - "--

Darba piedavajums

Vajadzigas apkopejas darbam Jelgava ~

lielveikala "Citymarket" dienas un nakts mail;1a .

Talrunis uzzipam: 7333850, 9644434 Nora, var

pieteikties: SIA "Tiriba" Riga, Antonijas iela 4 - 2.

DavaDa Ja musu lasitaju vidu ir

l,ads liels l,rustvardu Illiklu cienitajs, ludzam atsaul,ties.

Jums adresesill1 iurnala "Mezgls" abonell1entu 2005. gad am.

P.S . Pieteil,umu ar savu adresi un "KS " pasutijull1a kviti 2005. gadam sutiet uz redal,ciju.

Seru vestis V OSVALDS GERMANIS, 1915. 27.IX - 2005. 23.1

V ALDIS VARPI~S 1938.12. V - 2005. 29. I

VIGNATS OSTROVSKIS

1930. 1. 1- 2005. 1. II

Rigas biedrTba

'1l'

Ozive tik strauji ka pavediens ris, PeksQi viens mirklis zaudels viss. Gaida, skumjas esam kopa ar tevi, no vira atvadoties.

Regina, Feodose

'1l' Ne koks zina, kad vetra tas liizis, Ne ci/veka sirds, kad pukstet stas. Skumstam, mOzibas ce!a pavadot Tukuma nedzirdigo grupas bijuso ilggadigo priekssedetaju OSVALDU QERMANI.

Tukumnieki

'1l' Ir tumsas nodzesusi silto liesmu, Ir grOti aptvert to, cik zudums liels. Izsakam dziJu lidzjOtibu OStrovsku gimenei, viru, teti un vecteti~u Ignatu mOziba aizvadot.

Ev. lut. Rigas nedzirdlgo draudze

~~---------------------------------------------------------( LNS vald(Js sede )

Pie divtOkstos bledFu'

LNS ir viena no lielakajam un vecakajam biedru organizacijam Latvija uz 2005. gada 1. janvari LNS uzskaite bija 1809 biedri.

No tiem Riga dzfvo visvairak 1109, Daugavpilf, Rezekne, Valmiera 100 -140.MOsu mazakas biedrTbas ir Ventspils (42) un Kuldfga (55).

Sadus statistikas datus apsprieda LNS valde sava 16. februara sede. Tie lieeina arf par eitiem interesantiem faktiem. Piemeram, pilsetas dzlvo lielaka da!a biedru (84%) , visvairak biedru ir veeuma no 31 gada Ifdz pensijas veeumam (53%).

Par darbu Ipasa uzskaites sada!a velma darba

jautajumam. Visvairak bezdarbnieku ir Smiltenes puse (85%), Ventspilf un Kuldfga (pie 70%). Izradas, ka visuma veiksmfgi iekartojusies darba rezekniesi (bez darba 24%) un valmieriesi (bez darba 35%). Riga, kur ir salfdzinosi lielakas iespejas atrast darbu, strada tomer tikai ap 60% mOsu biedru .

Par izglitibu Parsteidzosi ir arf tas, ka izglfUbas If

menis nelfdzsvaro nodarbinaUbu. Te gan jaateeras, ka eilveki biezi vien dzfvo, strada un ir uzskaite dazadas vietas, tapee salfdzinajumi nevar bOt pilnfgi objektivi.

Pamazam aug nedzirdTgo eilveku skaits ar augstako izglfUbu: Valmiera (3%), RTga (2,7%), Smiltene (2%), KuldTga (1 ,8%), P!avi~as (1,3%) . To pasu var teikt par videjo izglfUbu: Kuldfga (45,5%), Rfga (32,6 %), VentspiIT un P!avi~as (26,2%).

Tomer apmeram pusei mOsu biedru ir nepilna videja izglTtTba, bet piektai da!ai nepabeigta pamata izglfUba. Saja virziena vel daudz darama ikvienam, sevis~i jauniem eilvekiem.

Par biedru nomaksu Izradas, daudzi grib bOt LNS biedri un

nemaksat biedru naudu, kas ir viens no pirmajiem pienakumiem. Un tadu cilveku visvairak P!avi~as - tur so pienakumu nay izpildfjusi vairak neka puse no visiem! Turpat tresa da!a izvairfjusies no maksajumiem arf Smiltene, Liepaja, Ventspilf. Viscaklakie bijusi kuldfdznieki (nomaksajusi 96,4%), valmieriesi (89%), rezekniesi (88%) . Val de uzdeva biedrfbas izanalizet, kapee !audis nemaksa biedru naudu, un atgadinat vi~iem par so pienakumu.

Par paveikto darbu atziniba

LNS vieeprezidente M. Piternieee sniedza valdei parskatu par biedrfbu veikumu socialas rehabilitaeijas un kultormasu darba. Kopsavilkums par 2004. gadu lieeina, ka paveikts tiesam daudz, atzTmeja LNS prezidents. Notikusi 1836 dazadi pasakumi, kurus apmeklejusi vairak neka

34 tokstosi interesentu. leeienitako pasakumu vidO ir jau

tradieionalie preses apskati un informacijas par nedzirdfgo dzfvi, tematiskie un atpOtas sarfkojumi, ka arf koneerti un izrades. Visos klubos notiek video demonstrejumi, bet tikai KC «Rftausma" joprojam turpina ieeienfto filmu surdotulkosanu.

Tematisko pasakumu vidO vislielaka eie~a ir tautas parazu un sadzTves tradTeiju apspele, pensionaru saieti, bet visai maz kaut kas tiek rfkots berniem un it fpasi jauniesiem. Raisfjas neliela domu apmai~a par to, ko darft. Ne reizi jau izdarfts seeinajums - vairak jarfko kopfgi pasakumi visa gadagajuma eilvekiem, tadi, kas vienlfdz interesetu veeus un jaunus, mazus un lielus.

Atskaites dati lieeina, ka pasakumu skaits 2004. gada nedaudz audzis, tacu tas panakts tikai ar dazu kultoras iestaiu pOIi~iem (

----------------------------------------------------~

Projekts -. ". ' ..

LA1VIJAS NEIlZ~RDIGl)

SAVIENIBA'S

STATUTI

!auna redakcija,-. . 2005

1.nodala

VISPARiGIE NOTEIKUMI . ( 1.1. Biedrfbas nosaukums ir "Latvijas Nedzirdfgo savienfba" (turpmak teksta - LNS). LNS ir brfvpratfga personu apvienfba, kas darbojas, lai sekmetu personu ar dzirdes traucejumiem izglftfbas, . darba, kultoras, rehabilitacijas u.c. vajadzfbu apmierinasanu. 1.2. LNS nosaukums ang!u valoda ir LATVIAN ASSOCIATION OF THE DEAF. 1.3. LNS ir 1920.gada 19.maija dibinatas pirmas Latvijas nedzirdfgo organizacijas pectece. 1.4. LNS darbojas saskaQa ar speka esoso Latvijas Republikas likumdosanu, LNS statOtiem, Pasaules nedzirdTgo federacijas statOtiem, Eiropas Nedzirdigo savienTbas statotiem. 1.5. LNS ir juridiska persona - tai ir pilna civila tiesTbspeja un rfcfbspeja - tai ir tiesibas sava varda un uz Tpasa pilnvarojuma pamata treso personu varda slegt ligumus un kartot citus darTjumus ar fiziskam un juridiskam personam, iegOt un atsavinat mantu un iegOt tiesTbas un uZQemties pienakumus, bOt prasitajai un atbildetajai tiesa vai s~Trejtiesa. Ta patstavigi veido savu ieksejo organizatorisko struktOru. 1.6. LNS ir zimogs ar tas nosaukumu, sava simbolika, karogs un savi norekinu konti un citi konti. 1.7. LNS atbild par savam saistlbam ar visu tai piederoso mantu. 1.8. LNS ir Pasaules nedzirdTgo federacijas locekle kops 1992.gada 27.aprT!a, ka arT piedalas citu starptautisko organizaciju darbTba. 1.9. LNS biedru sazinasanas valoda ir latviesu nedzirdTgo zTmju valoda. 1.10. LNS svetku diena ir Pasaules nedzirdTgo diena, kas atzTmejama septembra menesa ceturtaja svetdiena.

2.nodalam ... DARBIBAS MERKI UN UZDEVUMI 2.1. LNS galvenie me;~i ir nodrosinat sabiedrisko labumu Latvijas sociali mazaizsargatai grupai - personam ar dzirdes trauce· jumiem: 2.1.1. sekmet personu ar dzirdes traucejumiem iek!ausanos sabiedriba; 2.1 .2. panakt sabiedrTbas sapratni un atsaucTbu personu ar dzirdes traucejumiem problemu risinasana. 2.2. Statotos noteikto mer~u realizacijai LNS veic sadus uzdevumus: 2.2.1. apzina un registre Latvijas Republika patstavTgi dzTvojosas personas ar dzirdes traucejumiem un iesaista minetas personas par biedriem LNS; 2.2 .2. rOpejas par Latvija dzTvojosu personu ar dzirdes traucejumiem socialo rehabilitaciju , lai nodrosinatu viQu integresanos sabiedriba; 2.2.3. rupejas par valsts un pasvaldibu atbalstu Latvija dzivojosu personu ar dzirdes traucejumiem materialo, sadzives un kultOras vajadzibu apmierinasanai, izglftfbas ITmeQa paaugstinasanai, veselfbas aizsardzibai un rehabilitacijai ;

2.2.4. rupeJas par Latvija dzfvojosL.i: p~rsonu · ar dzirdes trc;lucejumiem cilvektiesfbu un .indivfda liesfbu aizsardzfbqs veicinasanu, to iesaistlsanu pilsoniskas sabiedrfbas aktivitates. 2.3. Lai veiktu tai noteiktos uzdeVumus, LNS: ' 2.3.1. izveido regional as biedrfbas,kultOras un atpOtas centrus, izdod informatfvos ·izdevumus; . 2.3.2. . veic komercdarbfbu , dibina komercsabiedrfbas (uzQem.umus) ,· iegadajas da!as .vai akcijas komercsabiedrfbas (uzQemumos); . . 2.3.3. snie9z.palfdzfbu izglftfb?s iegOsanai un iZglftfbas IfmeQ8 celsanai; ,. . . . . 2.3.4. nodrosina dazadus atpOtas un brfva laika pavadfSanas pasakumus; 2.3 .5. sadarbojas ar citam sabiedriskajam organizacijam; 2.3.6. izstrada un iesniedz ierosinajumu5 un priekslikumus valsts un pasvaldfbu iestades, ka arf likumdosanas instances, lai uzlabotu dzirdes invalfdu socialo apkalposanu.

3.nodala

BIEDlIU IESTASANAS LNS, IZSTASANAS liN IZSLEGSANA . 3.1 . LNS var iestaties jebkura ricibspejiga fiziska un juridiska

persona vai tiesibspejiga personalsabiedrTba, kas atzist LNS

statotus, iesniedzot noteiktas formas rakstisku iesniegumu.

Pieteikuma formu un tam klat pievienojamo dokumentu sarakstu

nos aka LNS valde.

3.2. Lemumu par biedra uZQemsanu LNS pieQem regionalas

biedrTbas valde.

Uz sedi, kura izskata pieteiceja IOgumu, ir jauzaicina pats

pieteicejs un jadod viQam yards sava viedok!a pausanai.

Pieteiceja neierasanas nay s~erslis lemuma pieQemsanai.

Regionalas biedribas valdei motivets lemums rakstveida japaziQo

pieteicejam nede!as laika no ta pieQemsanas briza.

3.3. Regionalas biedribas valdes noraidoso lemumu pieteicejs

rakstveida var parsOdzet LNS valdei.

Ja LNS valde noraida pieteiceja IOgumu, pieteicejs nay uZQemts

par LNS biedru un viQs var iesniegt atkartotu pieteikumu ne atrak

ka pec gada termiQa izbeigsanas.

3.4. Biedrs jebkura laika var izstaties no LNS, iesniedzot

rakstveida paziQojumu regionalajai biedribai, kuras uzskaite viQs

sastav.

3.5. Biedru var izslegt no LNS ar regionalas biedribas lemumu, ja:

3.5.1. biedrs vairak ka 3 gadus nay nomaksajis biedra naudu;

3.5.2. biedrs nepilda LNS institociju lemumus;

3.5.3. biedrs nepilda savus pienakumus un uZQemtas saistibas;

3.5.4. biedrs veic citu darbibu, kas pretruna ar sajos statotos

noteikto vai nodara bOtisku kaitejumu LNS.

3.6. Jautajumu par LNS biedra izslegsanu izskata regionalas

biedribas valde, uzaicinot izsledzamo biedru un dodot viQam vardu

sava viedok!a pausanai. Izsledzama biedra neierasanas nay

s~erslis regionalas biedribas valdes lemuma pieQemsanai.

Regionalas biedribas valdei lemums par biedra izslegsanu no LNS

un sa lemuma motivacija japaziQo rakstveida izsledzamajam

biedram piecu (5) dienu laika no ta pieQemsanas brTza.

3.7. Regionalas biedribas valdes lemumu par izslegsanu biedrs

var viena menesa laika parsOdzet LNS valde. Ja arT LNS valde

pieQem lemumu par biedra izslegsanu, biedram ir tiesTbas prasft

jautajuma izskatfsanu Biedru sapulce.

3.8. LNS ved savu biedru registru . Informacija par LNS biedriem

pieejama tikai LNS biedriem, ka arT kontrolejosam un

tiesibaizsardzTbas institocijam.

~--~~~~~~~~~~-------------------------------4.noda!a BIEDRU llESiBAS UN PIENiKUMI .

4.1. LNS biedriem iniesTbas: . 4.1 .1. velet LNS institOcijas un tikt ieveletiem tajas; ja biedrs ir nomaksajis biedru naudu; 4.1.2. piedalTties LNS darbiba, iiteikt, savus prieksiikumus. aizstavet savu viedokli un brivi kritizet tas institOciju darbibu; 4.1.3. piedalTties LNS, parvaldes ' institOciju sedes ar verotaja tiesibam; 4.1.4. iepazHies ar LNS parvaldes institOciju sezu protokoliem un to amatpersonu pie~emtajiem lemumiem un rikojumiem; 4.1.5. LNS ietvaros veidot intetesu grupas un piedalHies LNS organizetajos pasakumos; 4.1.6. iepazHies ar gada parskatu.· 4.2. LNS biedru pienakumi ir: 4.2.1 . godpratlgi ieverot LNS statOtu prasibas un izpildlt LNS parvaldes institOciju lemumus un rikojumus: 4.2.2. sastavet tikai viena LNS regionalaja biedriba; 4.2 .3. maksat iestasanas un biedru naudu. sistematiska biedra naudas nemaksasana uzskatama par biedra velesanos izstaties no LNS; 4.2.4. ar savu aktivu IIdzdarbibu atbalstit LNS mer~u un uzdevumu realizesanu; 4.2.5. rOpeties par LNS prestizu un tradicijam, cieni! dtu biedru viedokli; 4.2.6. saudzet un vairot LNS ipasumu. 4.3. Par aktlvu darbibu un ieguldijumu LNS darba tas biedriem var piemerot moralas un materialas stimulesanas IIdzek!us. 4.4. Izstajusos un izslegto biedru biedra nauda un iestasanas nauda netiek atmaksata. 4.5. LNS biedri, kuri dzlvo pansionatos, un LNS Goda biedri ir atbrivoti no biedru maksas kartosanas. 4.6. LNS biedri neatbild par LNS saistibam, LNS neatbild par biedru saistlbam. 4.7 . Saistlbas biedram var noteikt ar regionalas biedribas valdes lemumu - tikai tiem biedriem. kas ir attiecigas regionalas biedribas biedri, vai ar LNS valdes lemumu. Nosakot biedram saistibas , kas ats~iras no citu biedru saistibam. nepieciesama sa biedra piekrisana.

5.nodala LNS ORGANIZAlORISKi SlRUKTURA 5.1. Augstaka LNS parvaldes institOcija ir Biedru sapulce. Biedru sapulces pienakumus pilna apjoma pilda no biedru kopskaita ieveleta parstavju - ricibspejigu fizisku personu sapulce kongress. Visiem LNS biedriem ir tiesibas piedalTties parstavju velesanas. Parstavibas normu. parstavju izvirziSanas un ievelesanas kartibu nosaka LNS val de. 5.2. LNS prezidents, viceprezidents(i) un LNS revizijas komisijas priekssedetajs vai vi~u vietas izpildltaji ir kongresa delegati ar balsstiesibam. 5.3. LNS centralas parvaldes institOcijas ir parstavju sapulce kongress ~un LNS valde, kuru statOtos noteikta kartiba ievel LNS kongress. 5.4. Ar LNS valdes lemumu var tikt izveidotas regionalas (teritorialas) biedribas, kuru darbibu, tiesibas un pienakumus, ka ari attiecibas ar LNS regule sie statOti un regionalas biedribas nolikums, kuru apstiprina LNS valde. 5.5. Ar LNS valdes lemumu var tikt izveidotas LNS darbibas nodrosinasanai nepieciesamas struktOrvienibas, kuru darbibu, tiesibas un pienakumus, ka ari attiecibas ar LNS regule struktOrvienibas nolikums, kuru apstiprina valde. 5.6. LNS strUktOrvienibas nay juridiskas personas, tam nay

dviltiesiskas tiesibspejas un ricibspejas - tas nevar sava varda slegt ligumus un kartot citus darijomus ar fiziskam un juridiskam personam, iegOI' un atsavinat mantu un iegot tiesTbas un uz~emties pienakumus, ka arl'bOt prasitajas un atbildetajas tiesa un s~irejtiesa .

6. nodala, KONGRESS 6.1 . Kongress ir augstaka LNS parvaldes insti.tOcija, ko sasauc valde reizi 4 gados. 6.2. .A.rkartejo kongresu valde var sasaukt: 6.4..1. ja t~ sasauksana nepieciesama LNS intereses; 6.2.2. jato rakstveida, nQradotsasauksanas iemeslu, pieprasa ne mazak ka viena desmita da!a biedru - nekav~joties (bez vainojamas vilcinasanas). Ja valde nesasauc kongresu, biedri, kun prasa sapulces sasauksanu, var patstavigi sasaukt kongresu. ieverojot noteikto kongresa sasauksanas kartibu . 6.3. Kongresa darba kartlbu un taja izskatamos zif,lojumus un lemumu projektus kongresa delegatiem jasa~em ne velak ka 1 menesi pirms sedes. 6.4. Kongresa delegati priekslikumus par sa~emtajiem lemuma projektiem iesniedz LNS valdei ne velak ka 2 nedelas pirms kongresa sakuma. 6.5. Kongress ir tiesTgs, ja taja piedalas ne mazak ka 2/3 ieveleto delegatu. 6.6. Delegati kongresa var piedalTties tikai personTgi. 6.7. Katram delegatam kongresa ir viena balss. Delegatam naY balsstiesibu, ja kongress lemj par darijuma noslegsanu ar so biedru vai prasibas celsanu vai Hetas izbeigsanu pret so biedru. 6.8. Ja kongresam nay tiesibu pie~emt lemumus sakara ar kvoruma trOkumu, valde ne velak ka pec trim nede!am no jauna sasauc kongresu ar tadu pasu darba kartlbu. Sasauktais kongress ir tiesigs pie~emt lemumus neatkarigi no klatesoso delegatu skaita, bet tikai tada gadijuma, ja kongresa piedalas vismaz divi delegati. 6.9. Ja, sasaucot kongresu, ir parkapti Hkuma vai statOtu noteikumi par kongresa sasauksanas kartibu un termi~iem, kongress nay tiesigs pie~emt lemumus, iz~emot gadTjumus, kad kongresa piedalas visi biedri. 6.10. Kongresu vada valdes priekssedetajs, ja biedri neievele citu kongresa vaditaju. Kongresa gaita tiek protokoleta. Protokolu paraksta sapulces vaditajs un protokolists. 6.11. Kongress notiek atklati , ja motivetu lemumu par citadu kongresa norises kartibu nepie~em kongress. 6.12 . Visus lemumus kongress pie~em, ja par tiem nobalso vairak neka puse klatesoso delegatu. 6.13. Kongress: 6.13.1. noklausas un apstiprina valdes un revidenta parskatus par darbTbas programmas ieviesanu vai konkretiem tas ieviesanas jautajumiem, to skaita gada parskatus, un pie~em lemumus; 6.13.2. pie~em LNS darbibas programmu, kas ietver darbibas mer~us noteiktam periodam; 6.13.3. atklati balsojot, pie~em LNS statOtus un, ja nepieciesams, izdara tajos izmai~as . StatOtu grozTjumi stajas speka ar to pie~emsanas brTdi, bet attiecTba uz tresajam personam - tikai pec statotu grozTjumu registresanas registra; 6.13.4. ievel no delegatu vidus un atsauc LNS valdes

priekssedetaju - LNS prezidentu ar vismaz 5 gadu LNS biedra

stazu un latviesu zTmju valodas prasmi:

a) atklati balsojot, ja izvirzlts tikai viens kandidats;

b) aizklati balsojot, ja izvirzTti vairaki kandidati ;

6.13.5. ievel un atsauc LNS valdi, kuras loceklu kandidatOras iesaka LNS prezidents. Valde jabOt parstavjie~ no vismaz 2

-----------------------------------------------------------00

regionalajam biedribam. Balsosanas veidu nosaka uz vietas. Valdes locek!us var atsaukttikai tad; ja tamir svarigs iemesls. Par sadu iemeslu uzskatama pienakumu neizpllde vai nepienaeTga izpilde, nespeja vadit LNS, kaitejuma nodariSana LNS vai kadam no tas biedriem, ka arT vispareju etikas normu parkapsana; 6.13.6. kontrole eitu parvaldes institOeiju darbTbu, uzrauga darbTbasprogrammas, b4dzeta un botiskako lemumu izpildi; 6.13.7. ievel un atsaue RevTzijas ko_misiju . Balsosanas veidu nosaka uz vietas; 6.13.8. pienem lemumu par LNS darbTbas izbeigsanu, turpinasanu vai reorganizaeiju. . 6.14. Kongresam nay tiesTbas pie~emt tadus lemumus, kas ietilpst LNS valdes un citu statotos paredzeto,institociju kompetenee. 6.15. Tiesa, pamalojolies uz LNS biedra,. valdes locek!a, revidenta pieteikumu, var alzTt kongresa lemumu par speka neesosu, ja sads lemums vaita pie~emsanas proeedOra ir pretruna ar likumu vai statOtiem vai ir pie!auti bOtiski parkapumi kongresa sasauksana vai lemuma pie~emsana. Prasibu var celt triju menesu laika no dienas, kad attieeiga persona uzzinaja vai tai vajadzeja uzzinat par kongresa lemumu, bet ne velak par gadu no lemuma pie~emsanas dienas.

7. noda!a "" VALOE

7.1. LNS parvaldes institoeija ir valde, kas vada un parstav LNS. 7.2. Valde sastav no pieeiem valdes loeek!iem - fiziskam, rieibspejigam personam, ieskaitot prezidentu. 7.1 Valdes loeek!i no sava vidus ievel vieeprezidentu (us). 7.4. Valdes darbu organize LNS prezidents. LNS prezidenta prombutnes gadijuma valdes darbu organize LNS vieeprezidenls (i). LNS prezidents un vieeprezidents ~ i)ir tiesTgi parstavet LNS atseviski. . 7.5. Valdes loeeklim ir tiesTbas parstavet LNS tikai kopTgi ar vismaz vienu no valdes loeek!iem. 7.6. Valdes loeeklis par savu pienak.umu pildTSanu var sa~emt atlidzibu, tas apmeru·un izmaksas kartTbu nosaka valde. 7.7 . Valdes loeeklim ir tiesibas uz tadu izdevumu segsanu, kuri radusies vi~a pienakumu izpildes gaita. 7.8. Valdes sedes sasaueamas ne retak ka vienu reizi 3 menesos un tas ir pilntiesTgas, ja piedalas vairak neka puse loeek!u. 7.9. Visus jautajumus valde izlemj, atklati balsojot, ar vienkarsu balsu vairakumu. BalsTm ITdzTgi daloties, izs~irosa ir sedes vaditaja balss. 7.10. Valde ir tiesTga pie~emt lemumus bez sedes sasauksanas, ja visi valdes 10eekJi rakstveida nobalso par lemuma pie~emsanu. 7.11 . Valdes Sedes tiek protokoletas. Protokola obligati ieraksta pie~emtos lemumus, noradot katra valdes loeek!a balsojumu "par" vai "pre!" par katru lemumu. 7.12. Valde: 7.12 .1.' nodrosina Kongresa apstiprinatas LNS darbTbas programmas izpildi - apstiprina politikas,darbTbas proeesus , ierosina izmai~u veiksanu programma, ieviesanas planus; 7.12.2. apstiprina LNS organizatorisko struktOru, ~emot vera likumdosanas un statotu prasibas; 7.12.3. apstiprina algoto darbinieku skaitu, vi~u tiesTbas un pienakumus; 7.12.4. veido LNS regionalas biedrTbas, apstiprina to nolikumus un regionalo biedrTbu sapulees ieveletos vaditajus ; 7.12.5. veido eilas LNS struktOrvienibas, apstiprina to nolikumus un ieee! to vadTtajus; 7.12.6. dibina komeresabiedrTbas (uz~emumus), iegadajas da!as vai akcijas komercsabiedrTbas (uznemumos) : 7.12.7. apstiprina LNS interesu parstavjus (pilnvarniekus) komercsabiedrTbas (uz~emumos i.

7.12.8. koordine regionalo biedrTbu darbu; 7.12.9. apspriez pilnvarnieku komeresabiedrTbas :uz~eniumos) un struktOrvienibu vadHaju parskatus un pie~em par tlemlem'umus; 7.12.10. alee! LNS struktorvienTbu lemumus, ja tie ir prelruna ar LNS statOtiem, vai struktorvienibas nolikumu: 7.12.11. pieQem lemumus par Tpasuma (pamatITdzek!u) atsavinasanu un pardosanu; " 7.12.12. apstiprina vienotu LNS zimogu. spiedogus, biedra karsu un citu dokumentu paraugus; . 7.12.13. sagatavo gada parskatu un apstiprina LNS budzetu; 7.12.14. organize LNS gramatvedTbas uzskaiti saskaQa ar normativajiem aktiem; 7.12.15. pilnvaro LNS parstavjus piedalities vietejo un starptautisko organizaeiju darba; 7.12 .16. nosaka parstavnieeibas normas uz LNS kongresu; 7.12.17. nosaka iestasanas un biedru naudas apmerus, maksasanas kartibu. 7.12 .18. nodrosina biedrTbas biedrus ar nepieeiesamajam zi~am un dokumentiem. kas attieeas uz biedribas darbTbu, ka ari sagatavo attieeigu parskatu pee vi~u pieprasijuma; 7.12 .19. valdes loeekJiem ir pienakums sniegt revizijas institOeijai visas revizijas veiksanai nepieeiesamas zi~as un dokumentus; 7.12.20. pee parskata gada beigam sagatavo biedribas gada parskatu saska~a ar likumu "Par gramatvedibu" un eitiem normativajiem aktiem; 7.12.21 . apspriez un izlemj eitus ar LNS parvaldi saistilos jautajumus, kas nay ekskluzTva Kongresa kompetenee .

8. nodala, REGIONALAs BIEORiBAS

8.1. LNS regionalas biedrTbas dibinamas ar LNS valdes lemum _ tja ir izpilditi LNS valdes noteiktie krileriji un ja ir vismaz 40 biedrL 8.2 . LNS regionalas biedribas nay juridiskas personas - lam na , eiviltiesiskas tiesibspejas un rTeTbspejas - tas nevar sava varda slegt ligumus un kartot citus darTjumus ar fiziskam un juridiskam personam, iegOt un alsavinal manlu un iegOI liesibas un uz~emties pienakumus, ka arT bOt prasitajas un atbildelaJas liesa un s~irejliesa. 8.3. Augstaka regionalo biedribu parvaldes inslilOeija ir biedru kopsapulee vai biedru parslavju sapulee - konferenee, kas sasaucama ne retak ka reizi 2 gados. 8.4. Visiem biedriem ir liesibas piedalities biedru kopsapulee. Biedrs biedru kopsapulee var piedalilies likai personigi. 8.5. Ja tiek sasaukta konferenee, lad ta biedru kopsapulees pienakumus pilda pilna apjoma. Visiem LNS attieeigas regionalas biedribas biedriem ir tiesTbas piedalities parslavju velesanas. ParstavTbas normu uz konferenei, parslavju izvirzTSanas un ievelesanas kartlbu nosaka attieeTgas regional as biedribas valde. 8.6. Arkarlejo biedru kopsapulei vai konferenei var sasaukt: 8.6.1. pee LNS valdes lemuma; 8.6.2. regionalas biedribas valdes lemuma; 8.6.3. ja 10 rakstveida pieprasa ne mazak ka viena desmita dala attieeTgas biedrTbas biedru, noradot sasauksanas iemeslu ~ nekavejoties (bez vainojamas vileinasanas). Ja valde nesasauc biedru kopsapulci vai konferenei, biedri, kuri prasa sapulces sasauksanu, var patstavTgi sasaukt sapulei, ieverojot noteikto kopsapulces vai konferenees sasauksanas kartibu. 8.7. Kopsapulees vai konferences darba kartTba biedriem un LNS valdei japazi~o vismaz 14 dienas pirms sapulees sasauksanas. 8.8. Kopsapulee ir tiesTga, ja taja piedalas vairak neka puse biedribas biedru. 8. 9. Konferenee ir tiesTga, ja taja piedalas ne mazak ka 2/3 ievelelo delegalu. 8.10. LNS regionalas biedribas priekssedelajs. vi~a vietnieks ir

uu~------~~~----------~~------~----~~----~~------konferences dalTbnieki ar balsstiesfbam. 8.11. Delegati konference var piedalfties tikai personfgi. 8.12. Katram biedram biedru kopsapulce vai konference ir viena balss. Biedram nay balsstiesfbu, ja biedru kopsapulce vai konference lemj par darfjuma noslegsanu ar so biedru vai prasfbas celsanu vai Ii.etas izbeigsanu pret so biedru. 8.13. Ja biedru kopsapulcei vai konferencei nay tiesfbu pie~emt lemumussakara ar kvoruma trOkumu, valde ne velak ka pec trim nedelam no jauna sasauc biedru kopsapulci vai konferenci ar tadu pasu darba kEi.rtfbu. Sasaukta biedru kopsapulce vai konference ir tiesfga pie~emt lemumus neatkarfgi no klatesoso biedru skaita, bet tikai tada gadfjuma, ja biedru sapulce piedalas vismaz divi biedri. 8.14. Ja, sasaucot kopsapulci, ir parkapti likuma vai statOtu noteikumi par sapulces sasauksanas kartfbu un termi~iem, biedru sapulce nay tiesfga pie~emt lemumus, iz~emot gadfjumus, kad biedru kopsapulce piedalas visi biedri. 8.15. Visus lemumus kopsapulce vai konference pie~em, ja par tiem nobalsq vairak neka puse klatesoso biedru vai delegatu. 8.16. Biedru kopsapulci vai konferenci vada valdes priekssedetajs, ja biedri neievele citu sapulces vadftaju. Biedru sapulces gaita tiek protokoleta. Protokolu paraksta sapulces vadftajs un protokolists. 8.17. Kopsapulce vai konference: 8.17.1. noklausas un apstiprina regionalas biedrfbas valdes zi~ojumus par darbfbas programmas ieviesanu vai konkretiem tas ieviesanas jautajumiem un pie~em lemumus; 8.17.2. pie~em regional as biedrfbas darbfbas programmu LNS darbfbas program mas ieviesanai; 8.17.3. ievel no biedru vai delegatu vidus un atsauc biedrfbas

priekssedetaju:

a) atklati balsojot, ja izvirzfts tikai viens kandidats,

b) aizklati balsojot, ja izvirzHi vairaki kandidati;

8.17.4. ievel un atsauc biedrTbas valdi, ko iesaka priekssedetajs; 8.17.5. izvirza savus parstavjus augstakstavosam parvaldes institOcijam. Balsosanas veidu nosaka uz vietas; 8.17.6. izvirza LNS revfzijas komisijas locek!u kandidatOras. Balsosanas veidu nosaka uz vietas; 8.17.7. uzrauga regionalo valzu darbfbu regionalas programmas ieviesana un bOtisku lemumu izpilde. 8.17.8. apspriez un izlemj citus biedrfbas darbfbas jautajumus. 8.18. Kopsapulcei vai konferencei nay tiesfbas pie~emt tMus lemumus, kas ietilpst regionalas biedrfbas valdes un citu statOtos paredzeto institOciju kompetence. 8.19. Regionalas biedrIbas valde: 8.19.1. Regionalas biedrfbas parvaldes institOcija ir valde, Kuras skaitlisko sastavu nosaka biedrTbas biedru kopsapulce vai konference un kas vada regionalo biedrTbu. Valdes locek!i ir rIcTbspejIgas fiziskas personas. 8.19.2. Valdes locek!i no sava vidus ievel priekssedetaja vietnieku. 8.19.3. Valdes darbu organize valdes priekssedetajs. Valdes priekssedetaja prombOtnes gadTjuma valdes darbu organize valdes priekssedetaja vietnieks. 8.19.4. Valdes loceklis savus pienakumu pilda bez atITdzfbas. 8.19.5. Valdes loceklim ir tiesfbas uz tadu izdevumu segsanu, kuri radusies vi~a pienakumu izpildes gaita. Izdevumu segsanas kartfbu nosaka regionalas biedrfbas nolikums. 8.19.6. Valdes sedes notiek pec vajadzTbas, bet ne retak ka reizi ceturksnT. 8.19.7. Valdes sedes ir pilntiesTgas, ja tajas piedalas vairak neka puse locek!u. 8.19.8. Visus jautajumus valdes sedes izlemj, atklati balsojot, ar vienkarsu balsu vairakumu. BalsTmlfdzfgi daloties, izs~irosa ir sedes vadftaja balss. 8.19.9. Regionalas biedrTbas priekssedetajs ir valdes

priekssedetajs, I

------------------------------------------------------~~· 10.2.2. fiziskoun Jundisko personu zied6jumi; 10.2.3. ienakumi no LNS ·sai·mriieciskas darbibas; 10.'2.4. valsts un pasvaldibu budzetu finansejums mer~programmu realizacijai : . 1O.2.5.ienakumi no citiern finansesanas avoliem, kas nav aizliegli ar likumu vai ciliem normalivajiem aklienf 10.3. LNSizveidoto struktorvienibu riaudas lidzekJi un parejais ipasums ir tNS ipasums. . : " 10.4. LNS parvalda·tai piederoso ipasumu'un rTkojas ar to s'a:ska1)a ar speka esoso likumdosanu uh siemslalOliem. . 10.5. LNS lidzek!i tiek izlieloti las mer~u un uzdevumu realizacijai , ka ari administralTvo un saimliiecisko izdevumu segsanai, atbilstosi LNS valdes apstiprinatajam budzetam. . 10.6. lenakumu parsniegums par izdevumiem tiek ieskaitits rezerves fonda. kas parie! uz nakamo saimnieCisko ·gadu. 10.7. Fiziskam un juridiskam personam jaatlidzina visi zaudejumi, kas viQu ricibas rezultata nodariti LNS. Slridus izskata Lalvijas Republikas likumdosana noleiktaja karliba.

11. noda!a

LNS DARBiBAS UN IZBEIGSANAS KiRTiBA 11 .1. LNS darbiba var likl izbeigta:

ou1f .1.1. ar LNS k~ngresa 'Iemumu; 11 .1.2. uzsakot biedribas ba'nkrolaproceduru: 11.1.3. biedru skailam samazinolies lidz 'vieriam biedram: 11.1:4. ar iiesas nolemumu: 11.1.5. citos . Lalvijas Republikas likumdos~lna 'paredzelos gadijumos. . . 11.2. Jautajumu piu LNS darbit:iasizbeigsaDu vai reorganizaciju, IikvidacijaskarlTbu, mantas un finansu ·lidzek!u izmanlosanas karlibu 'lemj LNS kongress. kas itveido·likvida'cijas komisiju, ja likumdosana nav paredzeta cita karliba. · . Lemums pieoemls, ja par 10 nobcilso vairak neka 2/3 ieveleto

. delegalu. ! . ,... . , 11.3: LNS struktorvienibaslikvidejamas ar 'LNS valdes lemumu.

Biedru pilnvarolas personas:

vards, uzvardsl

vards, uzvardsl

STATOTI apsliprinali Latvijas Nedzirdigo savienibas 16.kongresa 2005.gada 23.jOlija Rezekne.

Komentars LNS Statotu' jaunajairedakcijai

LNS Slatotu jauna redakcija izslradata, oemot vera Biedribu un nodibinajumu likuma (BNL) un Sabiedriska labuma organizaciju likuma (SLOL) noteiktas prasibas.

BOtiskakas atS~iribas no pasreizejiem statOtiem: 1) Par LNS biedru vares k!Ot gan fiziska persona, gan juridiska

persona ( cita organizacija vai firma). kas atzist LNS statotus. Nav vairs ierobezojuma, ka par biedru var k!Ot tikai nedzirdigs cilveks, bet statotos (1.9.punkts) noteikts, ka LNS biedru sazinasanas valoda ir latviesu nedzirdTgo zimju valoda.

2) Atbilstosi SLOL prasTbam precizeti LNS darbTbas mer~i un uzdevumi.

3)StatOtos vairs netiek paredzeta LNS Dome. Tas funkcijas nodotas kongresam un LNS valdei. Atbilstosi likumdosanai obligati japaredz biedribas izpildinstitOcija - valde (BNL 24.pants) , bet var veidot arT citas parvaldes institocijas (BNL 33 . un 48.pants).

Izs~irsanos par vienu parvaldes institociju noteica BNL 49.panta 1.da!a: Valdes un citu institOciju locek!i ir solidari atbildigi par zaudejumiem, kas nodariti biedrTbai vinu vainas del, un 2.dala: BiedrTba var cell prasibu pret valdes vai 'citas institO~ijas loce'kli piecu gadu laika, skaitot no liesTbu aizskaruma dienas vai dienas, kad k!uva zinams par tiesibu aizskarumu.

Tadejadi atbildiba tiek koncentrela viena institOcija; ja tiek veidotas vairakas institOcijas, lad dalas atbildiba, lidz ar to veicamie darbi. Sis ir diskulejams jaulajums - cik parvaldes inslitOciju LNS botu nepieciesams?

4) LNS struktOrvienibas un lidz ar to ari regionalas

biedribas nebOs juridiskas personas (BNL 50.panla 1.da!a). 5) StatOtos vairs netiek reglarnenteta regionalo biedribu

grupu darbiba, jo albilslosi BNL 50.panta 2.da!ai ari lam bOlu jaievero visas likuma prasibas. Domajam, ka grupu darbTbu varelu reglamenlel LNS valdes apsliprinals nolikums.

6) Mainas LNS valdes locek!u parstavibas tiesibu apjoms. Atbilslosi BNL 44.pantam : visiem valdes locek!iem ir parslavibas liesibas (l.da!a) un valdes locek!u parslavibas tiesibas uz Iresajam personam nevar ierobezot (2.da!a). Tas nozime, ka katrs valdes loceklis ir tiesigs parslavet LNS. Tas bOtu jarwm vera, velot LNS valdi.

7) SlalOtos sikak atrunati biedru iestasanas, izslasanas un izslegsanas noleikumi, viQu tiesibas uri pienakumi (BNL 28.32.pants).

8) Nemot vera BNL prasibas, StatOtos sikak atrunatas LNS parvaldes institOciju tiesibas, pienakumi un to darbibas principi.

DOC! StatOtu jauna redakcija tiek publiceta avize "Kopsoli» un

ievielota LNS majaslapa inlernela: www.lns.lv. Aicinu ikvienu LNS biedru aktivi piedalities LNS statOtu jaunas

redakcijas apspriesana, jo LNS darbosies, vadoties pec savu biedru apstiprinatas "konslitOcijas" - LNS statOtiem.

Savus priekslikumus vai komentarus lidz 2005.gada l.maijam va rat sOtH: LNS statOtu kornisijai , Elviras iela 19, Riga, LV 1083 vai fakset uz nUl11uru 7815284, vai som pae-pastu: kc@lns.lv.

Diskutet par LNS SlalOliem un savus priekslikumus varat izleikl art LNS Foruma interneta: www.lns.lvlforum.

Edgars Vors!ovs, LNS SlatOtu komisijas priekssedelajs

LR Nedzirdlgo cempionats BASKETBOLA

Valmiera, Pargattlas pamatskolil, Meia lela 12.

9. aprIH pl.ll - 19; 10.aprili pI. 10 - 14

(atkariba no komandu skaita).

Komandu pieteikumi jaiesniedz IIdz s.g. 1 e.martam pI. 17. Dalibas maksa basketbala komandarn: ar sparta klubiem, - LNSF biedriem - 5 Ls par komandu; parejam komandam - 15 Ls. INFORMAClJA par naktsmitni : Valmie·ras skala uz vienu nakti 2.50Ls cilvekam. Kantaktpersona: Anita Rozite, mob. tel. 6417993.

Precizejums

Mlisu olimpiesi pasaule Sniedzam preeizejumu "KS" nr.l raksta «Andrim Kramam medala"

minetai informacijai par Latvijas nedzirdjgo sportistu izlases piedalisanos pasaules olimpiskajas speles.

Latvijas nedzirdigo sporta izlase jau cetras reizes piedalijusies olimpiskas speles: Sofija (1993), Danija (1997), Roma (2001) un sogad Australija.

LR pirmspadomju pastavesanas laika pasaules olimpiade Stokholma 1500 un 5000 mskrejiena piedaljjas Peteris Ugars (1939). Diemzel redakeijas rieiba nay eitu tuvaku zi~u par iii laika sporta aktivitatem starptautiska meroga.

www.lns.lvlforummailto:kc@lns.lvhttp:www.lns.lv

·oooo~--~~------------------------------------------------( Eiropa -- mOso majas) .

Par ES KonstitilcijuES sastava esoso 25 valstu vaditaji 2004.

gada oktobrT Roma jau parakstTjusi ITgumu par ES jaunam Konstitocijas ratifieesanu (apstiprinManu) . Tagad ES Konstitucija jaapspriez un japie~em katra atsevis~a valstT.Dazas valstTs notiks tautas nobalsosana, eitas, arT Latvija, par to lems parlaments. Uela dala valstu so lemsanu veiks 2005. gada maija, kad april 60 gadi kops Otras pasaules kara beigam. Pati pirma nobalsoja Spanija, jau februarT sakot «ja» ES konstitueijai .

Latvijas valdTba vel doma par iespejamo laiku un plano veikt ES Konstitueijas izskaidro· sanas kampa~u tauta. Lats pjesaistfts eiro

Ka zinams, lats tagad piesaistTts eiro pee kursa 1LVL=0.702 EUR. Banku speeialisti atzTme, ka ieguveji bus tie, kam krediti ~emti latos vai eir~, bet riske tie, kam ienakumi latos, bet janore~inas dolaros. Vi~i iesaka parslegt ITgumus, mainot noteikumus atbilstosi savu ie~emumu valutai. Kas ir cela uz £S?

Eiropas komisija nolemusi uzsakt iestasanas sarunas ar Turciju un Horvatiju. Tas tiks turpinatas arT ar Rumaniju un Bulgariju.

8Tm kandidatvalstTm ka lielakas problemas noraditas: demokratijas trukums, izplatTta korupeija, mazakumtautTbu, sieviesu un religisko tiesTbu un brTvTbu neieverosana.

ES izteikusi arT bazas par iespejamo lielo viesstradnieku iepludumu no Tureijas.

Kad prezides Latvija? ES likumi paredz, ka ik pee pusgada mai·

nas prezidejosas valst is. Latvijai so pienakumu vajadzes pildTt 2015. gada pirmaja puse.

Vai bils launas pases? ArTLatvija bus jasak vienota Eiropas Sa

vienTbas pasu ieviesana. Jaunas ES pases saks izdot ne velak ka 2007. gada 1. janvarL

Tas nenozTme, ka tOm visiem iedzivotajiem bus jastav rindas un jasteidz mainTt pasreizejas Latvijas zilas pases pret vina krasas ES personas dokumentiem. Pirmie jaunas pases sa~ems 15 gadu sasniegusie jauniesi un tie, kam bus beidzies veeo pasu derTguma termi~s. Pa· rejie pasreizejas pases vares lietot ITdz pat to derigumatermi~a beigam.

Jaunas ES pases no veeajam ats~irsies ar mikroshemu un tur ievadTtajiem personas biometriskajiem datiem: sejas attelu un pirkstu nospiedumiem.

Tas palielinasdokumentu drosibu pret vilto· jumiem un veieinas eT~u ar nelegalo imigraeiju.

Uz jaunas pases bus uzraksti «Eiropas SavienTba» un «Latvijas Republika», ka arT valsts gerbo~a attels un yards «Pase».

Pases datu lapa nosaukumi papildus latviesu un anglu valodai bus arT franei ski. Kada no pases lapam bus ailTsu nosaukumu tulko· jums visas 25 ES val stu valodas. Jauno pasu pasizmaksa bus dargaka. Viena ES pase varetu izmaksat ap asto~iem latiem. +

C KS pasta ) P.· ar arzemem'un' C/-tu

, . Arkatru gadu aVlze « Kopsoll» klOst

. k D d k . -' k - ' tinteresantii a, au z 0 uzzmaJu, a Ie CI'tU·vals.tu nedz/'rd/-gaJ'I'em, 'Ta-pe-c man SI" aVlze ir loti mIla,

Rakstu tapee, ka man atkal na-kas dzirdet - eik labi viniem ir arzemes. Vini aizbraue tur strada! un nopelna daud'z naudas. Daudzi nedzirdIgie notie unsak arI domat par brauksanu uz arzemem - pelnit naudu. So eilveku stastIjuma ir tikai daleja patiesIba. Man dazreiz no tadiem meliem paJiek slikti, jo zinu, ka kads atkal notices un izdomas dolies pe!~a uz arzemem.

Vi~ i nezina, eik smaga vilsanas vi~us lur sagaida. Cilveki nezina, eik smagi tur jastrada, kadus pazemojumus jaizeies. Ne visur saimnieki maksa labi, ne visur iedzIvolaji ir labvelIgi noska~oti pret viesstradniekiem. Man reizem rodas tads iespaids, ka nedzirdigie eitas valstIs ir ipasa stavoklI, vi~us pazelo, tomer tam negribas tieet. Lielajos laikrakstos bija raksts par mOsu latviesu puisiem, kurus Trija piekava tikai

Karnevals.

Rezekne

Janviira nogale, rezekniesi POSiiS uz karneviilu, Tam par godu bija dariniiti daudzi fantiizijas terpi gan /ie/iem, gan maziem dalfbniekiem: gaili, za~i, cigiinietes, briesmot;li, mOmija utt.

Par labakajam zOrija atzina V.GorOzas Gaili, A.Oborenko Za~Hi un O.Baikovas Dai!o ciganieti. Klatesosos parsteidza MOmija - kas gan slepas zem SIS maskas? IzradIjas, ta merojusi diezgan talu ce!u - no Rigas un to nemaz nenozeloja, jo karnevala valdIja liela jautrIba.

Apmekletaji akHvi iesaisHjas rota!as, ~ir7~~~---;:---;-~~-;:;;;Ii";;i;;::-:,~;-m;~~saeensIbas un speles,

tvera mirk!us fotobildes un karnevala nosleguma sarIkoja improvizetu teatra izradi ar visu masku un terpu ipasnieku IidzdalIbu galvenajas lomas,

Ka so pasakumu verte pasi dalibnieki? Daila ciganiete: Izrade labprat noleloju burvi. Ciganietes telu izvelejos lapee, ka man ir

tapee, ka vi~i strada Trija. Es domaju, ka pienaeislaiks nedzirdIgajiem uzzinat, kas ir otras skiras cilveki un vai tiesam tik labi klajas stradajot arzemes, ka mums to stasta, Nemaz tik labi tur neklajas, tomer sie eilveki netic saeItajam.

Vel bOtu interesanti uzzinat, ko doma vietejie nedzirdIgie par nedzirdIgajiem vies-

d . k' T- b-t I b" k t-tstra nle lem. apat u I:J a I, Ja ra s I u par t'lem kur'l a'lzbrauea stra-da-t uz a-rze , mem un atri atgriezas atpaka! Latvija.

JOsu avIze man patika raksti par ee!ojumiem, Ko cilveki redzeja un kadi bija ie

. spaidi. Es gribetu, lai arI mOsu Daugavpils biedri IImars Stapkevics un vi~a sieva pastastItu par savu ee!ojumu uz Italijas pilsetu NeapoJi, kur vi~i eiemojas pie masas.

Gribetu lasH rakstus par nedzirdIgajiem, kuriem dzIves sakuma klajies grOti, bet tagad sa~emusies un uzlabojusi savus dzIves apstak!us. Ka vi~iem tas izdevies?

Tapat bOtu jauki, ja avIze rakstItu ne tikai par nedzirdIgo uz~emumu Riga, bet arI par Daugavpils MRU «Dana», jo pedeja laika informaeijas par to nay.

Novelu visiem «KopsoII» darbiniekiem labu veselIbu un veiksmi darba! Lai avIze ar katru gadu k!Ost vellabaka un interesantaka!

. JOsu lasilaja Edile Misjuniene

iedzimta tumsaka sejas krasa un majas vieglak bija sakombinel piemerolu terpu . Kad par so piedzivojumu stasHju bralim, v i ~s mani apskauda un ap~emas pats biezak piedalHies kluba pasakumos.

MOmija - biju paHkami parsleigta gan par laipno sagaidISanu, gan kluba tel pam «Eiropas limeni», gan arT par jaukajiem, sirsnigajiem cilvekiem - Rezeknes biedriem . Jutu, ka kluba valda patiesi draudzIgas attieeibas starp jaunakiem un veeakiem !audim .

Ta jautri noballejamies IIdz rHam . Atee!a uz Rigu velreiz visu pardomaju , un nu es zinu - skaistas atmi~as mani mudinas atgriezlies Rezekne atkal eita laika un cila pasakuma.+ \

Uga Pauni~a

------------------------------------------------------------~

C S_'k_D_IU il._Z_f_Vi_B___).....___ __

Draudzlbas sacensibas Parsla Bebre 20. janvarf Valmiera notika draudzfbas

maci basketbola starp Rigas un Valmieras skolam. Macojas zeni un meitenes. Sakuma zenu komandas speleja stipri lidzvertigi, tacu beigas ridzinieki uzvareja (S4:47). Rezultatlvakais ridzinieks bija V.Jelzovs (27 punkti) un valmierietis K.Unte (22 punkti). Ridzinieces «sasita» Valmieras meitenes ar (27:2).

000 Valmieras skolai jau sen ir draudzfbas

saites ar Raiskuma skolu Cesu rajona, un tagad tas nOdibinajusas ari ar Burtnieku pagastu un vidusskolu. Burtniekos 2S. janvarf notika volejbola un tenisa speles. Starteja jauktas komandas, no katras skolas pa divam. Pa reizei uzvareja valmieriesi, pa reizei burtnieciesi. Stlva cfna piecos setos beigas uzvaru guva Burtnieki. Tenisu speleja tikai zeni.

000 Zilaja kalna Valmieras rajona notika

Lauku sakumskolu sacensibas ziemas sporta veidos. Valmieriesu komanda ieguva 2. vietu. Mazliet pietrOka Ifdz pirmajai vietai - vainiga bija orientesanas. Kopa starteja 8 komandas. Tas sacentas: orientesana, stafete ar ragavi~am, stafete ar slepem, bumbi~as mesana pa mer~i, tal

brauksana no kalna un vaverlecienos.

Slidosanas stafetes Ta ka februaris atnacis ar fsti ziemfgu

laiku, tad ir visas iespejas baudTt ziemas sporta priekus. To dara ari Valmieras skola.

Mazo klasu skoleni pa slidotavu ~irb vien. Ka neka stafesu diena!

Balvas dalija pa klasu grupam. Vismazako klasu grupa: 1. vieta - 3.b (Davis Beitiks, Sandis ~ikurs), 2. vieta - 3.a un 3. vieta - 2. klase.

Nakamaja vecuma grupa 1. vieta S.a klase (Amanda Hildebrante, Anita Zdanovska, Janis Beitiks, Kristaps ~ikurs), 2. vieta S.b klase un 3. vieta 5.C klase; 4. 5. vietas dalfja C klasu apvienota komanda.

Cepuru bal/e Ta jau ir izveidojusies tradicija, ka

mazie 1. - S. klasu puisi un meitenes ierodas sava cepuru balle. Sogad bija loti daudz interesantu cepuru. ZOrijai pat grOti nacas izveleties lieliskakas. Cepures bija gandriz visiem. Te savas pOles bija pielikusi ari vecaki.

I vietas: Leina BIOma (bid), Armands Hildebrants (1.a), Ricards Abolti~s (1.b), Katrina Pavlovica (1.14.c), Beate Grlnspone (2.), Elvira Jonusavska (3.a), Jolanta Izaka (3.b), Paula Kesenfelde (4.),

Karlis Platacis (S.a), 'Anita Groholska (S.b), Inta Hartmane (S.d), Alona 'Ku, rakina (4.1S.c) un skolotaja Zigrlda Jurjane.

II vietas: Elfza Geiduka (bid), Laila -Annija Intsone (l .a), Elvita Dri~e (l.b), Sigita Daldere (l.14.c), Pauls Rozitis (2.), Krista - Kristine Magone (3.a), Davis Beitiks (3.b), Laura Igare (4.), Amanda Hildebrante, Anita Zdanoska (S.a), Maris Jaunzems (5.b), Janis Grenevics (S.d), Nauris Belmanis (4.1S.c) un skolotaja Anita RozTte.

Tas bija loti patlkami, ka kopa ar berniem bija arl skolotaji.

Saja balle pasniedza ari skolas kalendaru tiem berniem, kuru zfmejumi iek!auti saja kalendara.

Draudzibas diena Valentina - Milestlbas un draudzibas

dienas ietvaros Valmieras skola 16. februari notika Draudzfbas diena.

Skolotaju Asjas Tauril)as, Andas Rusmanes un Agnetes Graudi~as vadfba mazo klasu skoleniem notika rota!as, speles un uzdevumu risinasana, kuros uzvareja nevis atrums, bet draudzfba.

Vakara skolotaju Sandras Skabes un Sanitas Puri~as vadfba priecajas lielie. Te skaneja melodeklamacijas, vareja redzet teatriti un modes skati. Visu vainagoja disenTtes - ballfte. Par draudzigako skolas pari tika atzfti Ance Ledi~a un Alvis Gravilis.•

PARSKATS par salJemto ziedojumu summu

iz/ietojumu 2004.gada

Rigas nedzirdigo bernu internatpamatsko/a

Riga, A.Caka 42, reg.Nr. 90000014828

Atlikums uz 01.01.2004.g . 0,00 Ls Sa~emtie ziedojumi nauda 2004.gada 8040,00 Ls Latvijas Bernu un jauniesu invalTdu sporta federacija 200,00 Ls RD Izglitibas, jaun. un sporta departaments 90,00 Ls A/S Aizkraukles banka 7750.00 Ls

Sa~emto ziedojumu izlietojums 2004.gada 290,00 Ls Transporta pakalpojumi sporta pasakumiem 90,00 Ls Peldesanas sacensibu organizacija 2004.g. 09.- 13.03. 200.00 Ls

Atlikums uz 01.01.2005.9. 7750,00 Ls

Sal}emtie ziedojumi 2004.gada mantiska izteiksme 1. SIA "Zimju valodas centrs" (mac.materiali) 159,00 Ls 2. SIA "Rigas viesis" (viesnfcas pakalpojumi) 560,00 Ls 3. SIA "Gaita" (kancelejas preces) 149,39 Ls 4. NS .,Latvijas Finieris" (finiera saplaks~a atgriezumi) 21,71 Ls 5. NS "Dzintars"(higienas preces) 483,56 Ls 6. A/S "Laima" (saldumu paci~as) 145,14 Ls 7. Zviedrijas Rotari klubs (automat.ve!as mazg.masinas) 440,00 Ls

Kopa: 1958,80 Ls Direktore: Vija Kani~a Gramatvede: Indra Eidinta

(Apmaksats)

Lidzjiitibas 'G'

Izsakam dzi!u lidzjOtibu IGNATA OSTROVSKA tuviniekiem, viQu mOzTba pavado!. Ignatu paturesim atmina no kopigam sporta saitem ka lielisku biedru un kaisligu maks~ernieku .

Kas smagaks vel var but,

Pa dzives taku ejat,

Ka atdat zemei to,

Kas sirdij tuvs un dargs.

Skumju bridi esam kopa un izsakam lidzjOtibu Vilhelmam Jankelanam sakara ar mates navi.

Rezekes RB

Mes klusi palikam saja

krasta,

Veji salkas un mierinas mus,

Bet tava vieta, kas bija sai

dzive,

Vienmer musu atmiQa bus. Izsakam dzi!u lidzjOtibu meitam Lolitai, Inarai un tuviniekiem, ALDIM VARPINAM - aizejot mOziba. '

KG "Ri/ausma" deja/aji 1i'

Izsakam visdzi!ako lidzjOtTbu 10. klases skolniecei Anitai Sprudzanei, mati mOzTba aizvadol.

Rigas RaiQa 8. vakaraimaiQu vidusskalas 10., 11. un 12. n

klases skaleni un skala/aji

Pateicibas Paldies visiem, kas skumjas bija kopa ar mani, vfru ALDI VARPINU mOZfba pavadot. '

Gaida VarpiQa 1i'

Paldies visiem mf!iem cilvekiem, kuri bija kopa ar mums, atvadoties no ANNAS INTSONES.

Piederlgie

http:09.-13.03

:~~I;~ii;ii~~'~~11 '-:.I..~--,{.

~~----------~-----------------------------------------klausities katra dalibnieka slastilo par savu Uzzinat kaut ko vairiik

( Integracija ) pagastu, pilseti~u un lidz tam veiksmigi pa Otra diena sakas ar devTzi «Uzzinasim veiktiem darbiem. Isuma par to! vairak par projektu». Pateicoties radosam

Seminara kopa ar dzirdigajiem Tatjana Osetrova, Uga Paunina

Eiropas Savienrbas programmas "Jaunatne» agentDra ietvaros notika jauniesu iniciatrvu projektu apmacrbas seminars.

Sads seminars ir jau vairakkart noorganizets. Pirmoreiz taja 2003.g. vasara piedalijas Efraima parstavji Uldis Ozols un Ivars Kalni~s , tulks Marika Antonova. Otraja seminara 2004.g. sakuma nepiedalijamies - bija groti atrast tulkus. Bet pagajusa gada rudenT atkal tada iespeja radas nedzirdTgajiem jaunleslem Tatjanai Osetrovai un Ugai Pauni~ai. Bija liels prieks, ka atradas arT tulki - Inga ZTle un Zanis Paeglis.

Seminars notika atpOtas baze «Zvejnieki» dazus kilometrus no Saldus (sk. majas tapa: www. zvejnieki2000.lv).

ST vieta tiesam brTnis~Tga - dzTvosana tetras mazas divstavu maji~as ar visam ertTbam «Lielcieceres» ezera pussala. LabestTga gaisotne, cetrreizeja edinasana, tTrs gaiss lieliski stimuleja mOsu pratu darbam ar projektiem.

Prast izvirzit merkus Seminara piedalijas 2'5 jauniesi no 15

lidz 25 gadiem no visas Latvijas, visvairak no Latgales. Sis seminars tika organizets, lai jauniesi iegOtu zinasanas un prasmes projektu rakstTsana, prastu izvirzTt mer~us un tos realizet. Daudzas radosas speles jauniesos raisTja pasapzi~u, pasiniciatTvu, velmi aktTvak darboties, uz~emties atbildTbu. Bija sabalansetas apmacTbas ar spelem, darbu un atpOtu.

Pirma diena sakas ar iepazTsanos. Daudzi dzirdTgie jauniesi , protams, ar lielu zi~karTbu veroja mOs, runajosos zTmju valoda. Vairums pirmoreiz redzeja nedzirdTgos un ITdz tam pat nezinaja, ka vi~iem ir sava valoda, kultOra un mentaUtate, ka tulkiem ir prasme tulkot mums, kas varam dzTvot abas pasaules.

Interesanti stasti Vakara mums bija diezgan interesanti

Dundaga. Jauniesi brauca ar divrite spelem un uzdevumiem, sakam labak niem pa Latviju, fotografedami ipasas vie iepazTt cits cita spejas un intereses un las, un izveidoja kalendaru. sastadTjam komandu projekta sagatavo

Kuldiga. Paradija video, ka jauniesi sanai un rakstTsanai. uznema filma savu vesturisko pilsetu. Tresaja diena devTze "lemacTsimies

'Gaujiena. Dalibniece atbrauca uz rakstTt projektu». Ceturtdiena solTja grOtako seminaru ar mer~i izveidot projektu, lai - bija jasak rakstTt projektu. Ta arT notika, veicinatu darbu ar pusaudziem vieteja bet mums paveicas ar komandu. MOsu skola un noverstu problemas. Tur situacija grupa uzrakstTja projektu "Savejie sapratTs" visai bediga: skolnieki sak sme~et no ar mer~i noorganizet apmacTbas seminaru 3.klases. Vi~a lepojas ar Gaujienas dabu - nedzirdTgiem un dzirdTgiem jau-niesiem, lai no augstas klints var verot skaisto Gauju . vi~iem dotu iespeju savstarpeji integreties,

un dzirdTgo kultOru, dzTvesveiuzzinat vairak par nedzirdTgodu un problemam, lai spelu cits citu labak saprast un vei

.,J J.~'~;Y'·;'1I11i dot pozitTvas savstarpejas attiecTbas. ST ideja mums radas kopigi pavadito dienu iespaida par dzirdigo attieksmi pret nedzirdTgajiem.

Piektaja dienu mOsu pro jektu "Savejie sapratTs» pozitTvi noverteja, un ari citi dalibnieki noveleja mums 10 realize!...

Gandarijums par varesanu

Izsakam sirsnTgu pateicTMallas vidusskola sava avTze, kurai bu tulkiem Ingai un Zanim par veiklo

nay redaktora, bet gan daudzi entuziasti darbu. Vi~i tulkoja mums ar lielu pacietTbu darbojas kopa. un sapratni. JaatzTst, ka ar katru dienu ari

Rezekne, Ka vesta sena legenda, vi~u zTmju valoda k!uva arvien bagataka un vienam valdniekam bija Iris meitas: Roze, draugu loks paplasinajas. LOcija, Marija-Marienhauza, tatad Rezek Starp citu, daudzus dzirdTgos dalibniene, Ludza un Vi!aka. kus parsteidza Ugas tal ants zTmesana un

Paslaik Rezekne joprojam 3 lieli, veci materialu noformesana. Vi~a bija iesaistTta ozoli , kuri stadTti ar Karla Ulma~a rokam projekta ka maksliniece.

jau pirms Otra pasaules kara! Rezeknes Atgriezamies RTga ar sertifikatiem. Au

autoostu atzTst par otru skaistako eku tobusa dziedajam - pat izkapjot gala

Latvija. punkta. Velreiz uzdejojam ta, ka macija

. Adazi. Adazu vidusskola ats~iras no mies seminara un, silti apskaujoties, atcitam Latvijas skolam ar savu izteikti vadTjamies ... Mes esam gandarTti par savu eiropeisko virzienu, cieso sadarbibu ar varesanu, un mums bija patTkami bOt saarzemniekiem. protosu dzirdTgo sabiedriba, kura neviens

Gulbene ir jauniesu organizacija, kas mOs neuzskatija par otras s~iras cilvekiem. daudz sadarbojas ar Zieme!valstTm (datorzinTbu apguve, sacensTbas, apmai~u prog Nobeiguma rammas). Sadi seminari un dazadi kursi sniedz

Aglona. Latgaliesu valoda nozTme "eg labu neformalo izglitibu un !auj sevi attistTt Ie". Daudzi doma, ka ta ir baznicas pilseta. pecskolas perioda, kad jauniesi vel nay Faktiski ta nay - vidusskola macas vis izvelejusies talakas izglTtTbas ce!u un dolielakais skolenu skaits Latgale - 342 sko ma, ko darit turpmak. Tada ir mana situleni. acija, un es esmu priecTga par sadu piln

Mes arT prezentejamies par «Efraimu », veidosanas iespeju. mOsu avTzi "Tilts», jauniesu aktivitalem, Vairak par jauniesu programmam var teatri, Tpasi par "Pasaules radisanu» utI. uzzinat, apmeklejot majaslapu: www.yfe.lv Kada dalibniece bija mOs redzejusi TV raidTjuma «Kopa» .

http:www.yfe.lvhttp:zvejnieki2000.lv

--------------------------------------------------------~~

( Sporta dzlve )

Nav gandarijuma par darbu IIze Kopmane

Ka zinams, janvari ta/aja Australijas kontinenta risinajas NedzirdJgo pasau/es olimpiade (Deaflympics), kura piedalJjas arJ Latvijas iz/ase. LNSF va/de las startu noverteja visuma neapmierinosi (pro tams, iZQemot medalnieka A. Krama sasniegumu). Uz sarunu par to un olimpiskas kustJbas virzienu pasau/e "KS)) aicinaja LNSF prezidentu VAR/ STRAlD/f;lU.

o JOs piedalfjaties karteja Nedzirdfgo olimpiades kongresa (Deaflympics- agrak CISS). LOdzu, pastastiet par to!

Kongress notika pasa gada sakuma, pirms sacensibam . Taja piedalijas 62 valstu parstavji. Lielako kongresa darba laiku aiz~ema pirms tam iesOtito priekslikumu izskaHsana. Tie gan vairak altiecas uz dazadiem tehniskiem jautajumiem dokumentu kartosana, un tikai dazi skara mOsu sportistus. Piemeram, viens tads, ka turpmak orientesanas sporta vares starlet cetras disciplinas (klat nak sprints).

Tika paaugstinata ari biedru maksa turpmak LNSF bOs jamaksa 150 USD katru gadu ( agrak - 100 USD).

o VarbOt gaidamas vel kadas izmaiQas tiesi sporta veidos, kas ieklauti olimpiskaja programma? '

Nekas bOtiski nemainas, klat nak vienigi austrumu ci~as . «Vecas»disciplinas neviens nerevide un nesvitro, jo tas ir loti JOHgs jautajums - organizatori ieintereseti , lai vairak dalibnieku sabrauc. Tehniski to regule noteikumi, kas nosaka, ka jabot vismaz 3 dalibniekiem, lai starti notiktu. Sis punkts ietekme sieviesu orientesanas stafeti, kura parasti maz dalibniecu, kas mums ir izdevigi.

Kopa bija iesniegti 78 priekslikumi, par kuriem sakuma debateja akHvak, bel dienas beigas, dabiski, iestajas liels nogurums.

o Kas vel bija dienaskartfba? Olra diena visi it ka pamodas - sakas

jaunas vadibas velesanas. Uz prezidenta posteni pretendeja divi kandidati no ASV lidzsineja izpilddirektore spa~u valodas Galaudetas profesore Amons un no Krievijas -Viskrievijas NB prezidents, ari Krievijas sporta organizacijas vaditajs N.Ruh!edevs. Ar lielu balsu parsvaru ieveleja Amonsu , vicepreziden~u - no Izraelas, bet valde parstavjus no Sveices, Turcijas. Visi profesiona!i sporta, domaju, vi~u pieredze nodrosinas sekmlgu talako darbu.

o Vai olimpiska kustlba pietiekami nodrosinata ar finansem?

Cik varu spriest, naudas pietiek. To arvien jOtamak albalsta Starptautiska olimpiska

komiteja (SOK). Ir ari citi avoti - sponsoru vidO lielas surdotehnikas razotajfirmas u.c.

o Vai Latvijas parstavji tika kaut ka ieveroti?

Sados lielos pasakumos ikviens cilveks var viegli "pazust», jo tur esi pavisam «mazi~s ", ja vien sportists neslav uz uzvaretaja paaugstinajuma vai akHvi darbojas valde. Tapec svarigi pasiem bOt visur klat pec iespejas biezak, iepazities, kontakteties, darboties lidzi, lai mOs ievero un atceras.

Tas ir liels pacietlgs skaidrosanas darbs, kas aug!us nes velak, pec ilgaka laika. Tikai zel, ka reizem mums gadas cilveki, kas to saboja ar savu ricibu un rada negaHvu iespaidu par nedzirdigo sportu Latvija.

o JOs varejat salfdzinat mOsu un citu valstu sporta tendences - situaciju, iespejas, virzibu, sportistu sastavu. Kadi secinajumi radas?

Pirma sajOta, atceroties so notikumu, gandarijums un sarDgtinajums reize . Gandarijums, ka izdevas aizvest mOsu sportislus uz Australiju. Bet sarOgtinaja mOsu sportistu starti, radas vilsanas sajOta. Pirms 4 gadiem, atkaI uZQemoties LNSF vadibu, izvirzlju sev mer~i - aizvest mOsu komandu uz Australiju. To izdarlju , bet - kadi rezultati? Iznak, ka mans darbs bijis veltlgs.

o VarbOt tas nebija atkarfgs tikai no jums?

Ari par to man jadoma, un nevaru rast atbildi: kapec mOsejiem nav tadas velesanas un censanas pec labakiem rezultatiem ka, piemeram, lietuviesiem, igau~iem, ukrai~iem?

lespejas tacu visiem vienadas - ja tev ir veseliba un mer~i s , trenejies, «izliec sevi», cik spej , un rezultati noteikti bOs.

Tagad tacu ir arl motivacija - premijas , visa pasaule va!a, tikai parMi sevi . Nevis otradi: ja mani Dems uz olimpiadi, lad es trenesos! Ta ir aplama altieksme.

o Vai citvalstu sportistu vidO verojama citada attieksme?

Pec sarunam ar vairaku komandu dallbniekiem varu teikt - citada gan. Sasniegtie rewltali parad a, ka nedzirdlgo sports k!Dst arvien profesionalaks, un tas nozime, ka las p,asa arvien vairak atdeves, speka, izturibas un stipras gribas no katra sportista. Ja ta visa pietiek, tad ari ir rezultati.

Tikai dazi piemeri! Piemeram, Igaunija un Lietuva sportisti trenejas 5 - 6 dienas nedeJa, pat 10 reizem nede!a. To pasu var teikt par ukra i ~iem. Un rezultati aCimredzami. MOsejie uz vi~u fona - tikai pasdarbnieki.

o VarbOt citur ir lielaki materialie stimuli, mazak sadzfvisku problemu?

Tas ir stridlgs jautajums. Kura gan valstl, iZDemot bijusas socialistiskas, valdiba maksa premijas par iegOtam meda!am? Neviena! Vai minetajas kaimiDvalstls un ,piemeram, Afrika, sadzives grOHbas nav tMas pasas ka pie mums? Noteikti ir! Bet afrikanu peldet~js

Nobelgulns 14. lfJp.

LNSF valdes sede

28.janvarf notika karteja LNSF valdes

sede.

Apstiprinati nolikumi Valde izskatlja notikuso Latvijas cempio

natu rezultatus, ka ari apstiprinaja nolikumus turpmakajiem LNSF sporta pasakumiem.

Interesenti ar rezultatiem un nolikumiem var iepazJties LNSF majas lapa interneta vai LNSF biroja.

Biedru maksa 2005. gadam Valde apstiprinaja LNSF biedra naudu

2005.gadam: a) sparta klubiem, kuros ir lidz 50 biedriem,

-10 Ls gada; b) sporta klubiem, kuros ir vairak par 50

biedru - 15 Ls gada. Valde noleica, ka biedru maksas nomaksas

termiQs ir 2004. 31 . 03., par termi,!a kavejumu - noteikt soda nauda 2 Ls menesT, nepilnu menesi uzskatot par pilnu menesi.

Apstiprinats finansejums Valde apstiprinaja no valsts budzeta pie

s~irlo 3000 Ls sadali konkretiem LNSF kalendaraja plana iek!autajiem sporta pasakumiem.

Daliba sporta pasakumos Valde izskatija sa,!emtos ielOgumus pie

dalTties dazados sporta pasakumos un nolema nodol sparta klubiem ielDgumus piedalities sekojosos sporta pasakumos:

V 17.Eiropas NedzirdTgo cempionata saha klubu komandam, kas no 2005.21 . -26. notiks Siovakija;

v Turku (Somija) nedzirdTgo sporta kluba TKU jubilejas tumira boulinga, kas notiks 2007.gada.

Latvijas sportistu starts Deaflympics

Valde noklausijas informaciju par Latvijas delegacijas dalTbu 20.Nedzirdigo olimpiskajas speles (Oeaflympics) , kas no 2005. gada 5. 16. janvari notika Australija.

Latvijas delegacijas saslava bija 11 daITbnieku , un tas dalTba olimpiade kopuma izmaksaja 23 278 LVL. Latvija izcTnTja vienu bronzas meda!u, un to speja izcinTt orientierists Andis Krams.

Valdes 10cekJi iepazinas ar sportislu sasniegtajiem rezultatiem olimpiade un deva liem sadu novertejumu: Andis Krams - labi (vienbalsigi); Janis Smons - viduveji (par:- 7, alturas - 1) ; peldetaji un orientierisles neapmierinosi (vienbalsTgi) .

ZiJ}.o LNSF Balvas izcil)a saha SacensIbas notiek 6. marta, pl. I I LNS mitne, Riga, Elviras iela 19.

Sacensibu reglaments: 15 min. ar saIsinatu

apdomas laiku.

~~------------------------------------------------------

Nav gandarijuma... Sakums 13./pp.

savaca 11 meda!as (no tam 10 zelta!). o Kas tad ISti ir par vainu zemajiem

rezultatiem? ~oti daudz par to esmu domajis, esmu

runajis ar jaunajiem. AClmredzot, tas ir rakstura vajums, interesu nenoturlba, nespeja, par spHi grOtlbam, izvirzH lielus merkus un uz tiem iet neatlaidlgi. Ja, nakas sevi ~obilizet, piespiest, kad neskaitamas reizes jaskrien vai janopeld tas pats posms. Tas ir pat apnicTgi. Vieglak izvairlties, neatnakt uz treni-~u, netrenelies ar pilnu slodzi, sevi pasau-dzet.

o Nu, bet ko talak, kada bOlu izeja un pasakumi, lai izmainflu so allieksmi?

Sporta federacija vai kaut kads sporta ierednis nevar to izmainlt «no malas». Psihologiski vistuvak jauniesiem ir vi~u gimene, skola, vienaudzi, treneris. Tur veidojas jauniesu raksturs velme pasapliecinaties, sajust savu vertlbu.

Tagadejie jauniesi !iela vairakuma pieradusi prasH un ~emt, bet ne dot arl no sevis

( . Redakcijas sieja)

Jliss~ notiek uz /abu IIze Kopmane

Ta man gribetos domat, kad parskatu, ka sacies gads redakcija,

Pirmais - prieks par to, ka esam saQemusi RIgas Domes atbalstu visam 2005. gada darbam un ne tikai rfdzinieku, bet visu regionu lasftaju vajadzfbam. Vel vienu gadu varam stradat, neraizejoties par izdzfvosanu . No sirds paldies devejiem! Pec tam? Par to domasim rn ...

Otrais - skumjas un prieks reize. No redakcijas pec vairak neka desmit gadu darba aizgajusi Brigita Aldersone. No nepieredzejusas jaunas meitenes bez darba pieredzes un amata kvalifikacijam vi~a redakcija izveidojas par daudzpusfgu specialisti ar augstako izglftfbu, var teikt , uni........=::-';:.."..---:-_....,..,..______---._.."._ meklet un apgOt ko jaunu un

pilnveidoties. Sf velesanas uz redakciju

atvedusi citu jaunu meiteni -Guntu Birnfti. ViQa parnakusi darba redakcija no LNS Komunikaciju centra,kur stradaja par zfmju valodas tulku un jau labi apguvusi sazi~as prasmi ar nedzirdfgajiem cilvekiem, iepazinusi viQu vajadzfbas un intereses. Novelesim Guntai veiksmi jaunaja darba dzlves posma! +

maksimalo. Skaidri to izjust vareju Australija, verojot vi~us pec sacenslbam - vi~u acls neredzeju ne mazakas nozelas vai mulsuma par neizdevusos startu. Viniem viss skita kartlba - OK! ' ,

. 0 Nedaudz no jusu iespaidiem Auslralija?

Jutos tur ka Latvija, klimats apmeram ka mOsu vasara. Protams, skatljam so zemi plasi atverlam acTm. lepazinam dabu, ar tas eksotiskiem augiem, dzTvniekiem (~engurus, koalas, pingvTnus), izbaudljam vasaru Indijas okeana krasla. Verojam sTs zemes !audis. Sakrats daudz iespaidu... Bet ne jau tas bija galvenais, kapec braucam uz turieni.

o JOsu gala secinajumi. .. Pec padarita darba nay vairs ko zeloties,

bet faktu pardomam daudz. Katra zina viens ir skaidrs: ar pasreizejo atlieksmi prei treni~u darbu un sportu vispar mums nay ko ceret uz panakumiem nakama olimpiade. 13 notiks 2009. gada Taivana, bet tai bOtu jasak gatavoties tagad, 101ft. Vai mOsu sportisti spes mainHies uz augsu - to radls laiks un vi~i pasi. +

versalu darbinieci, kas par vienu pieticigu algu pildfja galvena gramatveza, biroja administratores, datorspecialistes, tulka un citus pienakumus.

Brigitas darbs uz visiem laikiem paliek neskaitamos viQas veidotajos simtos «Kopso\)" numuros un «KS" izdoto gramalu lappuses, saskait!otajas ciparu virknes, projektu daudzo ideju piepildfjuma, cilveku smaidos un vi~u paleicfba, kurus tik laipni ikdiena uzklauslja, informeja, interveja, kuriem TV ekrana tulkoja ... Brigitu atceresies arf darbabiedri par vi~as speju sagadat interesantus un jautrus brTzus kopfgos pasakumos svetku reizes, izbraukumos, ekskursijas uti. Paldies tev, Brigita, par to visu!

Un tomer ir prieks par to, ka tagad Brigita drosmfgi veido savu dzfvi nakamaja pakape, grib iemacfties, sasniegt vel kaut ko vairak, iet talak. Lai viQai veicas jaunajas gaitas Hansabanka!

Tresais - sai dzfve viss mainas, viss plOst, dzfves straumi nekadi nay iespejams apturet - tapat ka cilveku velmi arvien

Mili s'veicam!, . 80

19. III JOSIFS LUBGINS, Rezeknes 29. III RAIMONDS LlDAKS, Rigas

75 2. III VERA RUHLA, Smiltenes

15. III ERNESTS LEMESONOKS, Rezeknes

23. III VIKTORS BUTKANS, Rigas 70

3. III JANIS CIPRUSS, Rezeknes 65

3. III ANNA JEKIMOVA, Smiltenes 15. III JANIS BIR~ELlS, Kuldfgas

60 23. III MARA RIKENA, Rigas 29. III JE~ENA LAZDI~A, Rfgas 30. III HARIJS RENCIS, Rfgas 31 . III JURIS FAUSTS, Rigas

55 6. III IRINA LOSE, Rigas

11. III DZINTRA SJAKSTE, Rfgas 20. III IRENA LACE, Rfgas

50 17. III JAZEPS RORANS, Rfgas 23. III HELMUTS DIMANTS, Rigas 29. III ARNIS JURSEVSKIS, Kuldfgas.

Lai jus silda saule,

kas griezas uz pavasaTa pusi,

un tuvinieku, dTaugu

milestiba!

Ipasie sveicieni Sis baltais ziemas laiks ir Odensviru laiks. Sajas dienas !/almieras skola viens tads OdenSviril)s svineja loti skaistu jubileju - 70. Velesim skolotajaL kas i1gus gadus Ilostradajusi saja skala, LEONTiNEI BUKONTEI visu to labako! Laime ir daiada, Qaiads tai svars. Da:iada garsa. If salda - ka vijOli8u dvesma. Ir rugta - ka vermeles un stipra ka vermeles. Reizem viena piliena gana ~lOimn.

50S gadus Leontine atceras ar gaisumu, lai talakie butu tadi pasi!

Valmieras skola *4'0

JADVIGAI KUCIN,sKAI

Nebedajies, ka maLus sarma sedz,

Talak ejoL galvu nenoliec.

Lai krlitis sirds tel' strauji pllkst

Un. kalna kapjot. kajas nenogurst.

Sirsnigi sveicam 70 gadu jubilejal

Dzinlars. Maija. Daillis. Feodose . ~ ~ t) .

DZINTARAM FAUSTAM Sveiks lai dZlvo jllbilars,

Un La sirsnil)a, ko vil,lS mile,

Lai dzivo sveiks!

MiJi sveicam 30 gadu jubiJejal Sieva Rlidite

Krustdeli Reinis un Janis

Redakcija: Elvlras iela 19, Riga LV 1083, lei. 7471559. Indekss 1012. Licence Nr. 0420. lespiestsSIA «ELPA -2», RIga, Doma laukuma 1.

KS_4-5_2004