Life Magazine (LV)
-
Upload
mandatum-life-baltic -
Category
Documents
-
view
238 -
download
5
description
Transcript of Life Magazine (LV)
Demogrāfi ja -
IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS BIZNESĀ
KOMANDAS VEIDOŠANA, KARUSEĻI, NAUDA UN DZĪVE
2012/2013
Tavs partneris Privātā kapitāla pārvaldē
Mandatum Life ir Somijas uzņēmums ar stabilu fi nansiālo stāvokli. Mūsu pārvaldei uzticēto klientu aktīvu apjoms pārsniedz 7 miljardus eiro.
Privātā kapitāla pārvaldi piedāvājam, sākot no investīciju apjoma 250 000 eiro. Ar pakalpojumu apmierināts būs arī visprasīgākais klients.
Zvani 67 503 333, lai vienotos par tikšanos.
M
AN
DA
TU
M L
IFE
INS
UR
AN
CE
BA
LTIC
SE
LA
TV
IJA
S F
ILIĀ
LE
, KR
ON
VA
LD
A B
ULV
. 3-3
, RĪG
A, L
V-1
010
Tel
. 67
50
3 3
33
INFO
@M
ANDA
TUM
LIVE
.LV
Čuncina, Ķīna
5
KAS NOTIEK PASAULĒTeksts: Paula Launonena, Noora Lintukangas, Pia Sievinen, Ina Thieulon, Deniss Paškevičs
Foto: Tim Bird/ Finnair, Joanna Moorhouse, Kari Voutilainen, Ģirts Grenevics
AKTUĀLI
DANS ŠTEINBUKS (DAN STEINBOCK)Ņujorka, 26.3.2012
„Pēdējos trīsdesmit gadus pasaules eko-
nomikā galvenokārt notikusi pāreja no
Ziemeļamerikas un Rietumeiropas uz
jaunattīstības valstu, piemēram, Āzijas,
ekonomiku. Parādu krīzes dēļ Rietumu
valstīs šī globalizācija, kura, kā tika uzska-
tīts, ilgs trīs vai četras desmitgades, norisi-
nāsies galvenokārt nākamajā desmitgadē.
Īsākā perspektīvā Rietumu valstis zaudē
savu „AAA” reitingu, savukārt jaunat-
tīstības valstu ekonomikas riska reitings
uzlabojas. Tajā pašā laikā daudzpusējās
un starptautiskās organizācijas iestrēgst
iekšējo izmaiņu procesos, jo palielinās
vajadzība atspoguļot jaunattīstības valstu
ekonomikas priekšrocības.
Ilgtermiņa perspektīvā šīs izmaiņas ir
pozitīvas, jo tas nozīmē, ka globālie izaug-
smes avoti kļūst daudzveidīgāki. Globālā
izaugsme nevar paļauties vienīgi uz Ame-
rikas patērētājiem un novecojošajiem
Rietumeiropas iedzīvotājiem. Nākamajos
gados izmaiņu temps un apjoms prasīs
ārkārtīgu elastīgumu, galvenokārt Rietu-
mu valstīs. Ja pensiju sistēma netiks piln-
veidota un Rietumu darba tirgus nekļūs
elastīgāks, vājā izaugsme aizēnos tradi-
cionālās sociālās politikas priekšrocības.
Tiklīdz globālās izaugsmes pamatā esošās
norises kļūs daudzveidīgākas un plašākas,
palielināsies arī pieprasījums pēc enerģi-
jas, precēm un materiāliem. Ja enerģiju
ražojošās valstis iesaistīsies konfl iktos,
vispārējās ekonomikas atveseļošanās lai-
kā radīsies ar cenu paaugstinājumu sais-
tītas problēmas.
Vispārējās krīzes faktiskie apmēri vēl
nav apzināti. Eirozonā sekas vēl tikai būs.
Tiklīdz situācija kļūs skaidrāka, pasaule
vairs nebūs tāda kā līdz šim.”
AMLANS ROJS (AMLAN ROY)Helsinki, 28.3.2012
„Uzvarētājas būs tās valstis, kas pazīs, ieraudzīs un izpratīs iespējas, ko sniedz sabiedrības novecošanās.”
VORENS BAFETS (WARREN BUFFETT)CBS News: Person to Person, 8.2.2012
„Kad tev būs 81, tev būs jautrāk nekā ta-
gad. Es domāju, ka 81 – tas ir lielisks ve-
cums. Es turpināšu darīt to, ko daru...
Neatceros, vai tas bija Mels Ots (Mel Ott),
kad viņš spēlēja Giants komandā, vai kāds
cits, kurš teica: „Zini, viņi domā, ka viņi
man par to maksā...” Tā es jūtos.”
6LIFE 2012/2013
Teksts: Deniss Paškevičs, džeza mūziķis, pasniedzējs, komponists * Foto: Ģirts Grenevics * Stils: Biruta Magele
7
LAIKS
Šajā laikā mūzikas tendencēs vērojam mākslinieka organizētu, stratēģisku sevis attīstību un savu darbu plānošanu. Laiks nosaka arī divu vai vairāku mūziķu iekšējā ritma izpratni. Varam sastapt džeza un ritmiskās mūzikas māksliniekus ar dažādu laika izpratni improvizācijā. Taču profesionāla snie-
guma rezultāts ir mākslinieka spēja virzīt idejas vienotā ritmā un laikā. Mūzikas projekts būs izdevies, ja laika ritms sakritīs.
TELPA
Mūsdienu džezā pastāv simtiem dažādu novirzienu un krāsu. Mākslinieku snieguma stilistikā strauji attīstījušies dažādi kompozīcijas virzieni – trokšņu
veidotāji, melodiķi un tā saucamie ritmiķi. Mūziķi iespaidojas tik dažādajā vēsturiski attīstītā etnisko grupu mūzikā. Jāatzīst – liels iedvesmas avots ir ne tikai džeza pamatlicēji Džons Koltreins, Mails Deiviss, Luiss Armstrongs, bet arī akadēmiskā mūzika un tādi izcili autori kā Debisī, Stravinskis, Bahs, Slaminskis, Čaikovskis. Arī mūsu – Bal-tijas – komponisti Arvo Pērts un Pēteris Vasks ir iespaidojuši daudzus jaunās
paaudzes džeza mūziķus visā pasaulē.Šobrīd mīts par Amerikas vadošo lomu džeza pasaulē sāk šķobīties. Paaudze nomaina paaudzi, un Eiropas džezs ir sevi pieteicis kā intelektuāls un pašpie-tiekams mūzikas virziens. Piemēram, skandināvu džeza mūzikas izpildītājus
pazīst visā pasaulē. Sāk izgaist mīts par mūziķu bohēmisko dzīves uztveri. Šodienas profesionā-lajā vidē un milzīgās konkurences apstākļos džeza mūziķis vairāk līdzinās
sagatavotam, pārdomātam mehānismam.
DZIĻUMS
Es uztveru džezu kā vienu no pasaules valodām. Stilistika liek ievērot savas formas un likumus, taču tie ir saprotami jebkuram mūziķim. Satiekoties pil-nīgi svešiem māksliniekiem, pārsteidz iespēja radīt mūziku kopā. Tā ir džeza
mūzikas priekšrocība. Liela nozīme ir izpildītāju tehniskajām iespējām un zināšanu spektram sava
instrumenta pārvaldīšanā. No izklaides objekta džeza mūzika šobrīd ir pāraugusi par klausītāja un auto-ra garīgas saskarsmes vietu. Koncerta mērķis ir daudz plašāks. Mūziķa loma ir mainījusies. Šobrīd tendences vairāk runā par personību tikšanos. Tā kā džeza mūzika ir cieši saistīta ar dažādām improvizācijas tehnikām, katru džeza mūziķi droši var saukt par komponistu. Daudzas kompozīcijas top, pie-ņemot ātrus, vienreizējus lēmumus. Tieši tas raksturo džeza mūzikas dziļu-
mu. Sekundes simtdaļā dzirdēt un izlemt, būt šajā mirklī un izdzīvot to.
TRĪS DIMENSIJAS DŽEZĀ
8LIFE 2012/2013
Battersby, Bruklina, Ņujorka, ASV
Nelielajā virtuvītē žūst ar rokām gatavoti makaroni, un uz plīts burbuļo tradicionālas
franču zupas. Vienkāršs lauku ēdiens, nepiespiesta Bruklinas atmosfēra un jaunie šef-
pavāri Džozefs Ogrodņeks un Vokers Sterns – Alēna Dukasa mācekļi, kuri neilgā laikā
padarījuši Battersby par vienu no populārākajiem restorāniem Ņujorkā.
Čuncina, Ķīna
Čuncina ar saviem 30 miljoniem iedzīvotā-
ju ir viena no lielākajām un visātrāk augo-
šajām pilsētām Ķīnā. Finnair ir pievienojis
šo Ķīnas dienvidrietumu pilsētu saviem
galamērķiem, un tai ir lieliski savienojumi
ar citām pilsētām Ķīnā un Āzijā.
Vīndaris Dīns Hjūitss,Barosas ieleja, Austrālija
Dienvidaustrālijas vīndari ir sajūsmā par 2012. gada martā ievāk-
to ražu. Ideāli audzēšanas apstākļi gada sākumā ļauj mums darīt
bagātīgus, labi izturētus vīnus ar koka aromātu. Barosas ielejas
mourvèdre paceļas kā raķete.
Kondao, Vjetnama
Elpu aizraujoši koraļļu rifi , krāšņi mangrovju meži, nelieli līcīši
un vientuļas smilšainas pludmales. Kondao arhipelāgs Vjetnamas
dienvidos ir paradīze tiem, kuriem patīk ūdens un miers. Šo dabas
rezervātu ir iemīļojuši arī jūras bruņurupuči un retas jūras govis.
9
2-EIGHT,Motjē, Šveice
Kari Voutilainena jaunākais pulkstenis, kas pirmoreiz tika parādīts 2012. gada martā
pulksteņu izstādē Bāzelē, ir 2-EIGHT. Šis modelis, kura diametrs ir nedaudz mazāks par
ierasto, piemērots kā vīriešiem, tā sievietēm. Pulksteņa mehānisms ir darināts no niķeļa,
zobratiņi – no zelta. Asis izgatavotas no Zviedrijas Sandvik tērauda. Pulksteņa cena bez
nodokļiem ir 72 000 Šveices franku jeb gandrīz 62 000 eiro.
10LIFE 2012/2013
KAS NOTIEK PASAULĒDaži iedvesmojoši ceļojumu galamērķi.
Deniss Paškevičs par aktuālo džeza pasaulē
MONEY & LIFEMandatum Life ziņas par golfu, e-laikmetu
klientu apkalpošanā, naudu un dzīvi
IEVADSMandatum Life Latvijas fi liāles vadītāja
Ulda Mucinieka vēstule lasītājam
FINANŠU TIRGIPauls Lukka meklē atbildi uz jautājumu, kas ir fi nanšu pasaule –
viens no efektīvākajiem tirgus veidiem vai emocionāls kaujas lauks?
JAUNA ZINĀTNE IZCILU KOMANDU VEIDOŠANĀ
Kas raksturo izcilu komandu? Kādi ir komunikācijas modeļi un dalībnieki
komandā, kas darbojas ar panākumiem?
KO DOMĀ UZŅĒMĒJIAleksandrs Oskins, Arta Bažovska un Dina Vjatere dalās
savā pieredzē par izcilu komandu veidošanu,
iedvesmošanu un motivēšanu
SILVER PREMIUM Viesturs Celmiņš par demogrāfi skās situācijas attīstības
tendencēm un to ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi
KO DOMĀ UZŅĒMĒJI Alda Kušķa, Andra Morozova un Jāņa Lielcepures
pārdomas par to, kā izjūtam un vai gatavojamies
pārmaiņām demogrāfi skajā situācijā4
15
24
26
30
33
16
202012/2013
11
GARLAICĪGĀKIE AMERIKĀŅU KALNIŅI PASAULĒ
Mandatum Life padara braucienu dzīvē par garlaicīgāko amerikāņu kalniņu
pasaulē. Stāvas nogāzes un straujus pagriezienus labāk piedzīvot atrakciju
parkā, nevis reālajā dzīvē
KAS IR PILNĪGA LAIME Gan kanādietis Maiks Vīgele, gan latvietis Lauris Liepa ir pārliecināts,
ka pilnīgu laimi sniedz traukšanās ar slēpēm vai sniegadēli lejup pa
neskartām svaiga sniega virsotnēm
DZĪVES MEISTARĪBA Kādēļ, runājot par sportu un biznesu, lietojam vienus un tos pašus jēdzie-
nus? Uzvara. Zaudējums. Mērķis. Rezultāts. Mērķtiecība. Gribasspēks.
Veiksme. Pārdomās dalās Armands Puče un Māris Saukāns
SKAT, KĀDAS ŪSAS!Kas tavai sejai piestāv vislabāk – jautrais Vinfīlds, apņēmīgais Zapa,
stingrais policistu ūsu standarts vai apjomīga veco holandiešu stila bārda?
PATS SAVAS LAIMES KALĒJSŠveices pulksteņmeistara izstrādājumu noslēpums
INVESTĪCIJU GARDĒŽIUzņēmēji un investori Lidija un Vitālijs Gavrilovi par talanta un smaga
darba nozīmi biznesā, par risku un personībām, kas iedvesmo
42
48
5236
54
62
12LIFE 2012/2013
2012 / 2013
MANDATUM LIFE
Kronvalda bulvāris 3-3, Rīga, LV-1010 Tālr.: 67 503 333
REDAKTORE
Alise Limba-ĶuzuleTālr.: 67 094 781
DIZAINS
Pärtel Eelma, [email protected]
DRUKA
Printall, Igaunija
PAPĪRS
Vāks – Galerie Art Glos 250 g Iekšlapas – UPM Star Matta 90 g
KLIENTU APKALPOŠANA
Kronvalda bulv. 3-3 Darba laiks: P.– C.: 08:30–17:30; P.: 08:30–16:30; S., Sv. Slēgts
Tālr.: 67 503 333, fakss: 67 503 555 [email protected]
VĀKA FOTO:
Matti Pyykkö
Esi lietas kursā, kas notiek ar tavu naudu. Vienmēr. Mandatum Life Portfeļa pārvaldes pakalpojums - individuāla pieeja tavu
ieguldījumu pārvaldei un užkrajumu veidošanai. Neatkarīgi no ieguldījumu apjoma
apkalpošana ir līdzvērtīga personīgā ieguldījumu pārvaldnieka sniegtajai.
Piesakies uz tikšanos ar Mandatum Life konsultantu un uzzini par iespējām!
www.mandatumlife.lv/pms
Ieguldījumi. Privātā kapitāla pārvalde. Dzīvības apdrošināšana.
M
AN
DA
TU
M L
IFE
INS
UR
AN
CE
BA
LTIC
SE
LA
TV
IJA
S F
ILIĀ
LE
, KR
ON
VA
LD
A B
ULV
. 3-3
, RĪG
A, L
V-1
010
Tel
. 67
50
3 3
33
INFO
@M
AN
DA
TU
ML
IVE
.LV
15
A r lielu prieku piedāvājam pirmo
žurnāla Life Magazine numuru,
kas stāstīs par lietām tā, kā to
redz, dzird un izprot Mandatum Life.
Mēs aplūkojam tēmas, ko uzskatām
par interesantām un aktuālām tieši šo-
brīd. Galvenā tēma šajā numurā ir de-
mogrāfi ja. Tai esam veltījuši uzmanību,
redzot, ka ar šo izaicinājumu saskaras
visa Rietumu pasaule, taču vienlaikus tas
paver arī daudz iespēju. Sarežģīti apstāk-
ļi mudina mūs centīgi strādāt un kritiski
apdomāt savu līdzšinējo darbību; tas ļauj
dzimt jaunām perspektīvām, mērķiem un
līdzekļiem to sasniegšanai. Biznesā mērķu
sasniegšanā galvenā nozīme ir komandai,
jo uzņēmums bez saviem darbiniekiem
nav nekas. Bet kādas ir izcilas komandas
galvenās īpašības?
Divas galvenās jomas, par kurām rū-
pējas Mandatum Life, – jūsu nauda un
dzīvības apdrošināšana. Daži apgalvo, ka
naudas lietas ir tikai skaitļi, un skaitļi ir
garlaicīgi. Tā ne vienmēr ir taisnība. Paula
Dārgais lasītāj!
Lukkas raksts mums atklāj globālo fi nan-
šu tirgu emocionālo pusi. Taču, rūpējoties
par savu klientu fi nansēm, būt garlaicī-
giem ir mūsu mērķis. Mēs vēlamies savu
klientu fi nanšu lietas padarīt līdzīgas gar-
laicīgiem amerikāņu kalniņiem – drošas
un stabilas visos dzīves līkločos.
Ja naudas jautājumos zināms garlaicī-
gums ir vēlams, tad pati dzīve ir krāsai-
nāka, ja to piepilda ar dažādiem patīka-
miem piedzīvojumiem un zināmu devu
drošības. Tas sniedz mums baudu, aizrauj
un nes arī neskaitāmus pārsteigumus. Ar
šo žurnālu vēlamies sniegt jaunas idejas,
kā padarīt dzīvi krāsaināku. Vienalga, vai
jūs izvēlaties slēpošanu no helikoptera
neskartās kalnu smailēs, meklējat jaunus
iespaidus džeza pasaulē vai vienkārši vē-
laties padarīt savas ūsas par viselegantā-
kajām pasaulē – tas viss var dzīvi padarīt
priecīgāku!
Mēs novēlam jums interesanti pavadīt
laiku, lasot Life Magazine. Un, ja vēlaties
kādu, kas parūpēsies, lai jūsu fi nanšu ceļš
būtu drošs un stabils, Mandatum Life ir
jūsu rīcībā.
Uldis Mucinieks,Mandatum Life Latvijas fi liāles vadītājs
16LIFE 2012/2013
* Sudraba gadi
SILVER PREMIUM*
Iedomājieties sabiedrību, kurā ir maz bērnu un salīdzinoši maz vecu cilvēku. Iedzīvotāju lielāko daļu veido ekonomiski aktīvi pieaugušie. Pielāgojiet ainu, vēl iekļaujot tajā lielu skaitu sieviešu, kuras pirmoreiz
uzsāk savas darba gaitas. Pievienojiet mazākas ģimenes, augošus ienākumus un paredzamo dzīves ilgumu. Vai tas izklausās pazīstami?
Tā vajadzētu būt. Tie ir mums labi zināmie Rietumi laikposmā no 1945. līdz 1975. gadam. Tā ir liela daļa Austrumāzijas no
1980. līdz 2010. gadam, un nupat šai posmā ieies arī Āfrika.
Teksts: Viesturs Celmiņš, doktorants sociālajā antropoloģijā Kembridžas Universitātē * Foto: Māris Lapiņš, M.L.studio
17
18LIFE 2012/2013
Šo stāvokli, kad sabiedrības lielāko daļu veido darbspējīga
vecuma pieaugušie, bieži dēvē par demogrāfi skā sprā-
dziena paaudzi – paaudzi, kas ir lielāka par iepriekšējo
un par nākamo. Hārvarda ekonomists Deivids Blūms to
ir nosaucis par demogrāfi sko dividendi – procesu, kurā
valsts vai uzņēmums, izmantojot īsto stratēģiju īstajā laikā, var
saņemt ieguvumus no iedzīvotāju skaita palielināšanās. Taču, kā
mēs uzzināsim, galvenais nav pati demogrāfi ja, bet gan tas, kā tā
tiek izmantota.
PĀRMAIŅU VĒSTNEŠIJau šobrīd mēs labi apzināmies, ka Eiropas demogrāfi ja mainās.
Eurostat prognozes par 2030. gadu liecina, ka Eiropā būs vairāk
cilvēku, kuri vecāki par 65 gadiem, nekā to, kas jaunāki par 15
gadiem. Demogrāfi skā sprādziena paaudze nosirmo. Tas attieci-
nāms uz visu Eiropu, taču, iespējams, tieši Baltijas valstis ir šo
pārmaiņu pirmie vēstneši. Ir iespaids, ka demogrāfi skā dividende
piedzīvo pārvērtības.
Kā Baltijas valstis reaģēs uz šīm demogrāfi skās dividendes
pārmaiņām? Kā tas mainīs patēriņa modeļus un darba tirgu? Kas
jādara uzņēmumiem, un ko tas nozīmē plašākai sabiedrībai? Aplū-
kosim Baltijas demogrāfi sko kontekstu un iespējas, ko tas paver.
Visai straujās sociālās izmaiņas Baltijas valstīs pēdējo divdes-
mit gadu laikā apvienojumā ar augstiem migrācijas līmeņiem var
atstāt iespaidu arī uz nākamo desmitgadi. Eurostat norāda, ka
tuvākā desmitgade mums sola vismaz četras lietas. Vairāk cilvē-
ku strādās un patērēs pilsētās; darbaspēkam pievienosies mazāk
jauniešu; palielināsies vecāka gadagājuma cilvēku skaits, kuri vē-
lēsies mācīties un būt aktīvi darba tirgū; darba tirgum pirmoreiz
vai atkārtoti pievienosies vairāk sieviešu.
Lai gan daži to redz kā problēmu, tā var pavērt arī iespējas.
Dati liecina, ka tuvākajā desmitgadē Baltijas valstīs ir gaidāms
lielāks jaundzimušo paredzamā mūža ilguma pieaugums, zemā-
ki mirstības līmeņi un potenciāls ražīguma pieaugums. Tādējādi
Baltijas valstis ir uzskatāmas par sava veida demogrāfi jas labora-
toriju pārējai Eiropai.
Tātad tas, kā Baltijas valstīm pietrūkst kvantitātes ziņā, tām
jākompensē ar kvalitāti. Bet kā Baltija tiks galā ar gaidāmajiem
demogrāfi skajiem izaicinājumiem? Patiesībā iespēju var būt vai-
rāk, nekā sākumā šķiet.
IZMAIŅAS PATĒRIŅA TENDENCĒSNākamā desmitgade solās nest izmaiņas patēriņa un darba mo-
deļos. Tas ir saistīts ar sociāli un fi ziski aktīvākiem vecāka gada-
gājuma cilvēkiem, lielākam sieviešu skaitam darbaspēkā un jau-
niešiem, kuri ilgāk turpina izglītošanos. Demogrāfi jas dividendes
izmaiņas ietekmēs arī sabiedrības patēriņa modeļus.
Pirmkārt, var palielināties vecāku cilvēku īpatsvars, palielinot
viņu daļu tirgū. Tas paver iespējas uzņēmējdarbībai. Pateicoties
veselības pakalpojumu tehnoloģiskai attīstībai, ir iespējams, ka
vecāka gadagājuma ļaudis būs fi ziski un sociāli aktīvāki, nekā
tas bijis iepriekš. Tādējādi var pastāvīgi pieaugt pieprasījums
pēc precēm un pakalpojumiem, kas palīdz uzturēt veselību un
sniedz iespējas tikties ar citiem cilvēkiem. Var izveidoties arī niša
ikdienas precēm un pakalpojumiem, kas īpaši pielāgoti vecākiem
cilvēkiem – piemēram, viegli lietojami mobilie telefoni, personā-
lie datori, dārzkopības rīki, mājsaimniecības piederumi utt. Šajā
segmentā piedāvātajiem produktiem ir jāsniedz laba vērtība par
prasīto cenu, savukārt pakalpojumiem ir jāuzsver viegla pieejamī-
ba, drošība un tā saucamā piegāde līdz durvīm.
Otrkārt, ir gaidāms, ka darba tirgum pirmoreiz vai atkārtoti
pievienosies lielāks skaits sieviešu, vienlaikus kļūstot par aktīvā-
kām patērētājām. Visai iespējams, ka sievietēm būs galvenā loma
mājsaimniecības budžeta plānošanā, turklāt arī praktiski izdarot
izvēles un iepērkoties citu mājsaimniecības locekļu (dzīvesbied-
ru, bērnu, vecāku) vietā. Tā kā sievietes bieži vien vēlas ietaupīt,
iegādājoties ikdienas preces, ir paredzams, ka viņas izvēlēsies
noguldīt ietaupījumus, izmantot tos apdrošināšanai vai rūpīgi iz-
vēlētu luksusa preču iegādei. Tirgvedības speciālistiem derētu to
paturēt prātā.
Tas, kā Baltijas valstīm pietrūkst kvantitātes ziņā,
tām jākompensē ar kvalitāti.
19
Ir gaidāms, ka darba tirgum pirmoreiz vai atkārtoti pievienosies lielāks skaits sieviešu,
vienlaikus kļūstot par aktīvākām patērētājām.
NE VISA IZAUGSME IR ATTĪSTĪBAKā jau secinājām, labi demogrāfi skie rādītāji nenozīmē automā-
tisku sabiedrības labklājību; tā nav arī burvju nūjiņa, kas var pār-
vērst visu sabiedrību talantīgā darbaspēkā, radīt peļņu vai celt
dzīves kvalitāti. Demogrāfi skā sprādziena paaudze bija plaši pa-
zīstams iepriekš nepieredzēta iedzīvotāju skaita pieauguma feno-
mens. Tomēr nepieminēts bieži paliek ražīguma pieaugums. Šiem
cilvēkiem bija ļoti nopietna attieksme pret individuālo atbildību,
un tā patiesībā bija viena no strādīgākajām un produktīvākajām
paaudzēm. Baltijas gadījumā, kur demogrāfi skie rādītāji var kļūt
mazāk labvēlīgi, uzņēmumiem, lai saglabātu izaugsmi, ir jāuzlabo
ražīgums.
KONTEKSTS UZŅĒMĒJDARBĪBAIUzņēmējdarbībai tas var nozīmēt vismaz divas lietas: tirgiem
kļūstot tehnoloģiski attīstītākiem, darbaspēka prasmju un zinā-
šanu uzlabošana vai jaunu talantu meklēšana var kļūt par normu.
Daži lielākie Baltijas uzņēmumi var izlemt apmācīt darbiniekus
paši vai regulāri meklēt jaunus talantus. Mazi un vidēji uzņēmumi
var izvēlēties izmantot ārēju apmācību vai darbinieku atkārtotu
apmācīšanu zināšanu nodošanas ceļā. Darbiem, kur piemērotus
talantus atrast ir grūti vai dārgi, var tikt izmantoti ārpakalpojumi.
Otrkārt, darbinieki var meklēt elastīgākus darba grafi kus un
mobilitāti. Jaunieši, kuri ilgāk turpina mācības, var meklēt prak-
ses vietas, darbu uz laiku vai uz nepilnu slodzi. Vecāka gadagā-
juma ļaudis, kuriem Baltijas gadījumā bieži vien ir nepieciešams
uzlabot savu kvalifi kāciju, var vēlēties lielāku elastību vai nepilnas
slodzes iespējas, lai izbrīvētu laiku kvalifi kācijas celšanai. Sievie-
tes, kurām ir dažādi svarīgi mājsaimniecības darbi, var meklēt
lielāku mobilitāti, piemēram, attālinātu darbu vai brīvāku grafi ku.
Darba devējiem tādējādi ir iespēja apmierināt īstermiņa vai nepil-
nas slodzes darba prasības vecākā darbaspēka un sieviešu vidū,
vienlaikus atlasot talantus jauniešu vidū un pārbaudot to zināša-
nas un spējas praksē.
JAUNI UZDEVUMI SABIEDRĪBAIPieredze liecina, ka, neskatoties uz augstiem bezdarba rādītājiem,
piesaistīt jaunus, prasmīgus talantus šajās valstīs nav ne vien-
kārši, ne lēti un ātri. Uzlabojoties veselības aprūpei un turpinot
uzplaukt dažādiem tālākizglītības veidiem, došanās pensijā vairs
nav vis ceļa gals, bet gan trešais vecums, kas pilns ar vēl realizēja-
mu personisku un sabiedrisku potenciālu. Daļēji tas var nozīmēt,
ka seniori izvēlēsies turpināt strādāt ilgāk, salīdzinot ar jebkuru
līdzšinējo paaudzi.
Tas jāpatur prātā ikvienam uzņēmumam, izlemjot, kad pie-
ņemt jaunus darbiniekus, kad nodrošināt atkārtotu apmācību un
kad nodot zināšanas. Uzņēmumiem ir jākoncentrējas uz darba-
spēku, kas nes būtiskas zināšanas – vienalga, vai tie ir klientu me-
nedžeri, tehniskie speciālisti vai procesu vadītāji. Ja uzņēmums
pieļauj, ka šādi cilvēki dodas pensijā, nenododot savas zināšanas
jauniem darbiniekiem, tas faktiski daļēji atsakās no savas tirgus
daļas, konkurētspējas un peļņas.
DEMOGRĀFIJA VAI LIKTENISŅemot vērā pēdējā laika ekonomiskās pārmaiņas, iespējams, ka
nākotnē mūs gaida gan sarežģītas problēmas, gan aizraujošas ie-
spējas. Ne velti Baltijas valstis var uzskatīt par pārmaiņu vēst-
nešiem. Taču mēs zinām, ka demogrāfi ja nav nolemtība. Baltijas
valstīm ir visas iespējas konstruktīvi un radoši risināt uzdevu-
mus, kuri tās sagaida nākamajās desmitgadēs. Beigu beigās Bal-
tijas lielākais resurss ir tās cilvēki. Un, lai kāda arī būtu vecuma
struktūra sabiedrībā, demogrāfi skā sprādziena paaudze ir mums
parādījusi, ka kolektīvi ieguvumi visbiežāk sākas individuālā līme-
nī – vienalga, vai runa ir par stratēģisku darbaspēka plānošanu,
zināšanu nodošanu, ražīgumu vai mūsu personīgo izpratni par to,
ko nozīmē jēdziens vecs. Demogrāfi ja nes augļus tikai tad, ja ik-
viens labi spēlē savu lomu.
***
20LIFE 2012/2013
90. gadu pārmaiņas uzņē-
mējdarbībā deva iespēju
daudziem profesionāļiem
40–50 gadu vecumā izveidot veiksmīgu
biznesu, kura sākuma posmā sakari un
spēja strādāt postsovjetiskā vidē bija
vērtīgāki nekā Eiropas/Amerikas bizne-
sa izglītība. Šobrīd, sasniedzot 60–70 jeb
sudraba gadus, viņiem atbrīvojas naudas
līdzekļi savu personisko vēlmju pilnīgākai
apmierināšanai, jo kapitāla uzkrāšana,
ieguldījumi bērnu izglītībā un sākotnējie
attīstības izdevumi jau ir veikti. Labākie
gadi ceļošanai – Silver Premium.
U zkrāta vērā ņemama pieredze, zinā-
šanas par pasauli un atbrīvojies arī
laiks, ko veltīt savai veselībai, atpūtai un
kultūras/mākslas/vīna baudīšanai. Ideāli
klienti. Klienti, kuri zina, ko grib. Mums
kā ceļojumu konsultantiem vislielākais
prieks strādāt ar šo auditoriju – jo piere-
dzējušāks klients, jo garšīgākus maršrutus
varam izstrādāt un realizēt.
T uvākajos 20 gados šai auditorijai pie-
vienosies šodienas četrdesmitgadnie-
ki ar savu unikālo spēju/ātrumu apgūt un
apstrādāt informāciju, ar savām vēl spe-
cifi skākajām izkoptajām interesēm, brīva-
jām valodu prasmēm un pieradumu bez
ierobežojumiem pārvietoties pa pasauli.
Ceļojumu industrijas profesionāļiem tas
būs jauns izaicinājums. Saglabāt augsto
konsultanta statusu spēs tikai tie, kuri
nepieciešamo informāciju pārvalda gan
plašāk, gan dziļāk, gan spēj nodrošināt to
ātrāk nekā nākamā Silver Premium turbo
paaudze.
P rofesionāli ceļojumu konsultanti ap-
kalpo Silver Premium auditoriju, ie-
dziļinoties klientu vajadzībās un vēlmēs
līdzīgi kā ģimenes advokāti vai ārsti jau
vairākās paaudzēs. Nostiprinoties mūsu
profesijas un industrijas reputācijai, jau 20
gadus augam kopā ar klientiem. Latvijas
labākie konsultanti, pastāvīgi papildinot
zināšanas par galamērķiem un apgūstot
jaunākās tehnoloģijas, nodrošina sudraba
gadu vecuma ceļotāju prasību kvalitatīvu
un ātru izpildi. Šo auditoriju visa viesmī-
lības industrija augsti novērtē kā prasīgus
un zinošus klientus.
Labākie gadi ceļošanai – Silver Premium.
Aldis Kušķis,ceļojumu konsultants, Vanilla Travel padomes priekšsēdētājs
Foto: Māris Lapiņš, M.L.studio
KO DOMĀ UZŅĒMĒJI
21
Ļ oti straujā tehnoloģiju attīstība
maina dzīvi tik ātri un pašsaprota-
mi, ka pārmaiņas mēs pat nepama-
nām. Divas tendences attīstās aiz-
vien galvu reibinošākā ātrumā – paaudžu
nozīmes izzušana un urbanizācija.
Vēl pavisam nesen uzņēmumi, veidojot
savus interneta risinājumus preču
vai pakalpojumu pārdošanai, koncentrē-
jās uz izpatikšanu gados jaunai paaudzei.
Šobrīd daudz lielāku pievienoto vērtību
gūst tie uzņēmumi, kas arī interneta vidē
spēj iepatikties gados vecākiem pircējiem,
kuri ir lojālāki savām iepriekš izdarītajām
izvēlēm.
I f P&C Insurance, pirms desmit gadiem
uzsākot pakalpojumu sniegšanu inter-
netā, domāja par šo izplatīšanas kanālu kā
par kanālu nākamajām paaudzēm. Tagad
mēs saprotam, ka toreiz tas piesaistīja
tālaika ekonomiski visaktīvākos cilvēkus,
kuriem bija trīsdesmit līdz četrdesmit
gadu. Šobrīd viņi jau ir par desmit gadiem
vecāki, un ir tikai loģiski, ka visvairāk pār-
stāvētā vecuma grupa internetā pašlaik ir
starp četrdesmit un piecdesmit.
E s ticu, ka paaudžu nozīmes straujo
mazināšanos sabiedrība pat īpaši
nepamana. Daudz grūtāk Baltijas valstu
cilvēkiem ir pieņemt faktu, ka nākotne
pieder pilsētām, atstājot laukos ļoti ne-
lielu sabiedrības daļu, kas ar augsti ra-
žīgām tehnoloģijām un mazu iesaistīto
cilvēku skaitu spēj apgādāt pilsētas ar
tām nepieciešamo pārtiku un citiem da-
bas resursiem. Viss mūsu tautu kultūras
mantojums apcer lauku dzīves skaistumu
un vērtības – to dzīvi, kādu daudzās paau-
dzēs dzīvoja mūsu senči. Mums jāiemācās
pašiem dzīvot pilnīgi savādāku pilsētas
dzīvi ar atbilstošu mūsdienu ritmu, bet
vienlaikus cienīt un godāt savas saknes.
Sīvas konkurences spiesti, uzņēmumi
domā par efektīvu savu preču un pakal-
pojumu nodrošināšanu patērētājiem. To
daudz vieglāk un lētāk var izdarīt lielās
aglomerācijās, nevis reti apdzīvotās lauku
teritorijās. Lai arī strauji attīstās iespējas
piekļūt jebkādai informācijai no jebkuras
vietas, aizvien dārgākas kļūst enerģijas iz-
maksas, kas liek cilvēkiem koncentrēties
ciešāk, lai efektīvāk izmantotu šos resur-
sus.
Andris Morozovs,If P&C Insurance AS valdes priekšsēdētājs
Foto: Māris Lapiņš, M.L.studio
Šobrīd daudz lielāku pievienoto vērtību gūst tie uzņēmumi, kas arī interneta vidē spēj iepatikties gados vecā-kiem pircējiem, kuri ir lojālāki savām iepriekš izdarītajām izvēlēm.
KO DOMĀ UZŅĒMĒJI
22LIFE 2012/2013
Š īsdienas demogrāfi jas problēmas,
iespējams, ir mūsu uzņēmēju nā-
kotnes iespējas. Bet, ja runājam
par nākotni, tā vispirms būtu jāplāno!
P ēc maniem novērojumiem, vidēja un
ilgtermiņa plānošana Latvijā ir vāja.
Lēšu, ka caurmēra Latvijas uzņēmējs plā-
no savu biznesu divus gadus uz priekšu,
kas varētu pat šķist loģiski mūsu ikdienas
dinamiskajā ritmā. Tā kā ražotnes pārsva-
rā ir mazas, uzņēmēji operatīvi tver ten-
dences tirgū un mēģina maksimizēt ienā-
kumu uz esošo ražošanas līdzekļu bāzes.
Tajā pašā laikā bez stratēģiskās plānoša-
nas grūti iedomāties liela starptautiska
koncerna darbību un efektīvu akumulēto
resursu izlietošanu.
Kaut arī tendences Eiropas sabiedrībā,
no vienas puses, varētu pavērt jaunas ie-
spējas mūsu ražotājiem un pakalpojumu
sniedzējiem, demogrāfi jas svārstības mūs
kā darba devējus pozitīvi ietekmē jau paš-
laik. Lai arī diemžēl sabiedrība noveco,
darba devējiem ir milzīgs stimuls investēt
efektīvās mūsdienu tehnoloģijās un aiz-
vietot trūkstošās un novecojošās darba
rokas. Arī man tuvajā fi nanšu pakalpoju-
mu jomā, izmantojot tehnoloģijas, viens
speciālists tagad spēj ģenerēt tikpat lielus
ienākumus, cik trīs darbinieki pirms des-
mit gadiem kopā.
P ēdējo gadu demogrāfi jas attīstības
tendences ir veicinājušas un arī turp-
māk stimulēs strauju izaugsmi privātās
veselības aprūpes un farmācijas jomā. Iz-
augsme gaidāma ne jau tikai tāpēc, ka šis
segments no valsts lēnām pāriet privātās
rokās, kas ir efektīvākas, bet arī tāpēc, ka
vidējais iedzīvotājs noveco, grib ilgāk dzī-
vot, izskatīties labāk. Augšupejošas līknes
sava biznesa attīstībai var zīmēt gan me-
dikamentu, gan veselīga uztura ražotāji un
tirgotāji, arī ambulatoro medicīnas pakal-
pojumu sniedzēji un vecu cilvēku aprūpes
namu operētāji, apdrošinātāji, arī pensiju
fondu pārvaldnieki.
Foto: Māris Lapiņš
Lai arī diemžēl sabiedrība noveco, darba devējiem ir milzīgs stimuls investēt efektīvās mūsdienu tehnoloģijās un aizvietot trūkstošās un novecojošās darba rokas.
Jānis Lielcepure,Prudentia partneris,padomes priekšsēdētājs
Foto: Māris Lapiņš, M.L.studio
KO DOMĀ UZŅĒMĒJI
T.
24LIFE 2012/2013
Mandatum Life Esiet lietas kursā, kas notiek ar jūsu naudu. Vienmēr.
Jaunums Latvijas ieguldījumu risinājumu tirgū, kas nodrošina
iespēju ikvienam neatkarīgi no investēto naudas līdzekļu apjo-
ma, saņemt individuālu ieguldījumu pārvaldi atbilstoši izvirzīta-
jiem mērķiem. Uzticot ikdienas investīciju lēmumu pieņemšanu
Mandatum Life profesionāļiem, jūs vienmēr būsiet lietas kursā
par ieguldījumu pārvaldes procesiem. Jaunais pakalpojums pa-
redz klientu informēšanu katru reizi, kad tiek veiktas nozīmīgas
izmaiņas klienta investīciju portfelī. Regulārie ziņojumi e-pastu
un īsziņu veidā ļaus pārliecināties, ka ieguldījumu pārvalde norit
atbilstoši jūsu izvēlētajai stratēģijai. www.mandatumlife.lv/pms
2012 – E-gads Mandatum Life klientu servisā
Lai sniegtu saviem klientiem mūsdienīgu servisu un savstar-
pējo komunikāciju padarītu ērtāku un efektīvāku, 2012. gadā
esam ieviesuši vairākus jaunumus klientu apkalpošanas jomā.
Mūsu klienti jau novērtē internetā pieejamās klientu apkalpo-
šanas sistēmas E-life priekšrocības – drošu piekļuvi personis-
kajam kontam, lai veiktu vēlamās izmaiņas, sekotu savu iegul-
dījumu stāvoklim un atdevei. Mandatum Life klienti atbalsta
jaunieviestos risinājumus, kas ļauj atteikties no papīra rēķi-
niem un iesniegumiem. SMS atgādinājums par regulārā mak-
sājuma veikšanu un autorizēta e-pasta izmantošana iesniegu-
miem ne vien saudzē dabu, bet arī taupa mūsu klientu laiku.
www.mandatumlife.lv/client
Golfs un Mandatum Life Ar tradicionālo turnīru Mandatum Life Birdie Day 29. septembrī tiek
noslēgta jau trešā Ozo golfa kluba un Mandatum Life kopā pavadītā
sezona. Šajā laikā notikuši pieci Mandatum Life golfa turnīri, ku-
ros spēlētājiem izdevušies ne vien bērdiji, bet arī hole in one. Popu-
larizējot golfu, ar šo spēli iepazīstināti jau vairāki desmiti uzņēmu-
ma klientu un darbinieku. Apņēmīgi skatāmies nākotnē ar mērķi
turpināt iesākto un jau 2013. gada aprīlī turnīrā Mandatum Life
PAR Day pulcēt savus klientus, Latvijas un kaimiņvalstu golferus.
www.mandatumlife.lv/golf
25
ZIŅASJaunums Latvijas darbinieku apdrošināšanas tirgū – darba nespējas apdrošināšana
Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, aktu-
alizējas arī uzņēmumu savstarpējā kon-
kurence par labākajiem speciālistiem un
uzņēmējiem jādomā, kā pilnveidot savu
darbinieku motivācijas paketi. Mandatum
Life ir papildinājis darbinieku apdrošinā-
šanas risinājumu klāstu, ieviešot divus
darba nespējas apdrošināšanas veidus. Tie
paredz kompensāciju, ja darbiniekam ir
iestājusies īslaicīga darba nespēja vai pie-
šķirta invaliditāte. Pretstatā līdz šim vairāk
izplatītajai nelaimes gadījumu apdrošinā-
šanai šie segumi nodrošina kompensācijas
izmaksu darba nespējas gadījumā neatka-
rīgi no tās iemesliem. Lai palīdzētu uzņē-
mējiem fi nansiāli nodrošināties pret šiem
riskiem, darbinieku apdrošināšanas līgumi
papildināti ar iespēju noteikt darba devē-
ju kā apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju
(pilnā apmērā vai daļēji).
www.mandatumlife.lv/corporate
26LIFE 2012/2013
Finanšu tirgi – viens no efektīvākajiem tirgus veidiem vai emocionāls kaujas lauks?
Ne bez iemesla pasaules akciju tirgi asociējas ar spriedzi un uztraukumu. Tos uzskata par vienu no efektīvākajiem tirgus veidiem, kur visa jaunākā informācija teju sekundes simtdaļā atspoguļojas uzņēmumu, izejvielu un valūtu cenās, procentu
likmēs utt. Tā ir vieta, kur saplūst informācija, kas tiek apkopota un pārveidota cenās. Finanšu tirgus var uzskatīt
par ekonomikas termometru.
Teksts: Pauls Lukka * Foto: Imre Klaasen
27
Uzņēmumu vērtību daļēji nosaka aktīvi,
kas tiem pieder. Uzņēmuma aktīvus ir ie-
spējams novērtēt visai precīzi. Taču vairā-
kumā gadījumu lielāka nozīme uzņēmuma
vērtības noteikšanā ir nākotnē sagaidā-
majiem ieņēmumiem. Ieņēmumi nākotnē
ir uzņēmuma izaugsmes pamats, tāpēc
tie ietekmē akciju cenu izmaiņas. Lai mo-
delētu uzņēmumu nākotnes ienākumus,
investori seko visai pieejamajai informā-
cijai – no patērētāju uzticības rādītājiem
līdz pat laika apstākļiem, kas var ietek-
mēt ražu. Uzņēmumu vērtējumi apvieno
visu šo informāciju, atspoguļojot daudzus
ekonomiskos rādītājus un novērtējumus,
tādējādi arī „ekonomikas temperatūru”.
Visas informācijas apkopošana un uzņē-
muma nākotnes ieņēmumu novērtēšana
ir drīzāk māksla, nevis precīza zinātne.
Uzņēmumu vērtība satur informāciju par nākotni un tādēļ ir uzmanības centrā visā pasaulē
Pauls Lukka,Mandatum Life Baltija privātā kapitāla pārvaldes vadītājs
28LIFE 2012/2013
Vēsture rāda, ka arī efektīva sistēma var noiet no sliedēm
Finanšu tirgus mēdz uzskatīt par racionā-
lām un efektīvām sistēmām, ko vada cil-
vēki. Taču viņi reizēm ļauj emocionāliem
apsvērumiem gūt virsroku pār saprātu.
Lēmumus var pieņemt arī baiļu vai alka-
tības iespaidā. Šķiet, pastāv kāds sliek-
snis, kuru pārkāpjot cilvēkiem ir tenden-
ce nonākt galējībās, ļaujoties panikai vai
eiforijai. Pēc Lehman Brothers bankrota
2008. gadā bija dzirdami galējas katastro-
fas scenāriji. Krīzes karstumā daži pat
apšaubīja tirgus ekonomikas ilgtspējību.
Tas, protams, atspoguļojās akciju cenās,
un daudzi uzņēmumi zaudēja pusi savas
tirgus vērtības. Kad šis, teju pasaules
gala, scenārijs tomēr neīstenojās un eko-
nomika lielākā vai mazākā mērā atgriezās
uz ierastā ceļa, arī uzņēmumu vērtība
atjaunojās iepriekšējā līmenī. Pretēja re-
akcija bija vērojama IT burbuļa periodā
90. gadu beigās, kad tirgus dalībnieki bija
gatavi ticēt nebeidzamai augšupejai. Teh-
noloģiju uzņēmumu vērtība NASDAQ in-
deksā laikposmā no 1998. gada rudens līdz
2000. gada martam palielinājās par 170%.
Kad pārmērīgi optimistiskās cerības par
ieņēmumu apmēriem nepiepildījās, IT
uzņēmumu novērtējums kritās līdz saprā-
tīgākam līmenim, līdz 2001. gada aprīlim
zaudējot pusi savas vērtības (salīdzinot ar
augstāko līmeni martā). Šāda veida satri-
cinājumi nav nekas neparasts, un laiku pa
laikam tie atkārtojas.
Publiski pieejamās akciju cenas raisa spekulācijas
Finanšu tirgi sniedz iespēju efektīvi mai-
nīt aktīvu īpašumtiesības, pērkot un pār-
dodot uzņēmumu akcijas. Tā pat publiski
pieejamās akciju pirkšanas un pārdošanas
cenas sniedz mums svarīgu informāciju
par uzņēmumu vērtību. Neatkarīgi no tā,
vai to vēlamies vai ne, brīvi pieejamā in-
formācija par biržā kotēto uzņēmumu ak-
ciju cenām un iespēja tās pirkt vai pārdot
automātiski raisa spekulācijas par to, vai
uzņēmuma cena ir pārāk augsta vai pā-
rāk zema. Pārdot vai pirkt? Taču cilvēks
nespēj paredzēt nākotni, tāpēc pārāk liels
uzsvars tiek likts uz tuvāko pagātni, pie-
mērojot to tālai nākotnei. Tas rada situāci-
ju, kurā investoru uzmanība koncentrējas
uz īstermiņa informācijas plūsmu, vērtē-
jot visas jaunākās ziņas. Investori nereti
pieņem lēmumus, balstoties uz šādu in-
formāciju, nevis uz uzņēmuma darbības
rādītājiem un ieņēmumu prognozēm. Lai
gan investori cenšas novērtēt, kā jaunu-
mi ietekmē individuālus uzņēmumus, tie
bieži vien pārāk lielu vērību pievērš tieši
pēdējām ziņām un, pamatojoties uz tām,
pāragri izdara secinājumus par nākotni.
Tas var būtiski pavērst uzņēmuma vērtī-
bu vienā vai otrā virzienā. Pat svārstības
no +5% līdz -5% nav nekas neparasts. Tas
parāda, cik grūti ir novērtēt informāciju
un kā pārmērīga uzmanības pievēršana
īstermiņa notikumiem var likt uzņēmu-
ma vērtībai dažu stundu laikā mainīties
par 10%. Ziņas medijos par akciju tirgus
svārstībām vienas dienas laikā (kritumu
par 2,1% vai kāpumu par 2,3%) rada ie-
spaidu, ka šis tirgus ir spekulatīvu rotaļu
laukums, kura dalībnieki veic vairāk vai
mazāk pamatotus minējumus par uzņē-
mumu tālāko virzību.
Tas tomēr ir diezgan pārsteidzoši, kā
mainās attieksme situācijā, kad uzņē-
mums netiek kotēts biržā. Tad uzņēmuma
daļu turētāji galvenokārt koncentrējas uz
fundamentālajiem uzņēmuma darbības
rādītājiem. Viņi neprāto, kā uzņēmuma
tirgus cena mainīsies, ja globālās ekono-
mikas izaugsme būs nedaudz mazāka par
prognozēto. Viņi nesteidz apsvērt uzņē-
muma pārdošanu, ja tā vērtība ir kritusies
par 5%. Uzņēmēji koncentrējas uz uzņē-
muma darbības un rezultātu uzlabošanu.
Cilvēks nespēj paredzēt nākotni, tāpēc pārāk liels uzsvars tiek likts uz tuvāko pagātni,
piemērojot to tālai nākotnei. Tas rada situāciju, kurā investoru uzmanība koncentrējas uz
īstermiņa informācijas plūsmu, vērtējot visas jaunākās ziņas.
29
Emocionāls handikaps rada draudus un iespējas
Viens no slavenākajiem un cienītākajiem
investoriem Vorens Bafets ir teicis, ka
akcijas jāpērk, kad „ielās ir asinis”, bet
jāpiesargās, kad visi ir optimistiski. Bie-
ži vien šis padoms ir loģisks, jo, kad visi
gaida lielu peļņu, ir ļoti grūti pārspēt ce-
rības, turklāt uzņēmumi ir dārgi. Galējais
optimisms, kas valdīja tirgū iepriekš mi-
nētā IT burbuļa laikā, tirgus dalībniekiem
lika cerēt uz milzīgu peļņu. IT uzņēmumu
vērtība arvien turpināja celties, un tirgus
dalībnieki 2000. gadā par uzņēmumiem
bija gatavi maksāt cenas, kas 400 rei-
žu pārsniedza to ieņēmumus. Protams,
šādas cerības nebija reālistiskas, un IT
uzņēmumi nespēja tās izpildīt. Gadu vē-
lāk par sevi atgādināja realitāte, un tie
paši uzņēmumi zaudēja pusi savas tirgus
vērtības, savukārt investori par šiem uz-
ņēmumiem bija gatavi maksāt cenas, kas
to ieņēmumus pārsniedza vairs „tikai” 50
reižu (PE – price per earning rādītājs). No
otras puses, kad „ielās ir asinis” un visi
apgalvo, ka akcijām nav perspektīvas, tas
patiesībā var būt īstais brīdis akciju iegā-
des apsvēršanai. Galējs pesimisms paze-
mina uzņēmumu peļņas prognozes līdz
nereālistiski zemiem līmeņiem, kā tas no-
tika 2008. gada fi nanšu krīzes laikā. Šādos
apstākļos, kad interese par uzņēmumu
daļu iegādi ir maza, uzņēmumi kļūst lēti
(sastopamas cenas, kas mazākas par des-
mitkāršu ieņēmumu apjomu), un faktiskā
peļņa parasti pārspēj drūmās prognozes
– tādējādi jūs saņemat lielāku ieguvumu,
maksājot mazāk.
Neskatoties uz izaicinājumiem, kas sais-
tās ar nākotnes neparedzamību un cilvēku
nespēju atdalīt emocijas no racionāliem
lēmumiem, vērtspapīru tirgi joprojām ir
efektīvākie tirgi pasaulē.
***
30LIFE 2012/2013
JAUNA ZINĀTNE IZCILU KOMANDU
VEIDOŠANAIPar ko jūs domātu, apmeklējot pavisam parastu zvanu centru un
redzot visus darbiniekus plašā telpā veicam savus ierastos darbus – apkalpojot ienākošos zvanus vai pārdodot žurnālu abonementus,
vienlaikus nedēļām ilgi nēsājot nozīmītes ar sensoriem?
Teksts: Marge Tooming-Pullisaar * Ilustrācijas: Inka Järvinen
J auni sasniegumi bezvadu un sensoru tehnoloģijā ir palīdzē-
juši Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) zinātniekiem
Aleksa Sendija Pentlenda vadībā atklāt un pierādīt, kādā
veidā saziņas modeļi starp individuāliem komandas locekļiem ļauj
paredzēt komandas rezultātus. Turklāt, vienkārši aplūkojot ar šo
tehnoloģiju palīdzību iegūtos datus, mēs spējam paredzēt, kuras
komandas uzvarēs biznesa plānu konkursā.
Sabiedriskās zinātnes pētījumi vēsturiski un līdz pat šodienai
tikuši veikti vienkāršu novērojumu ceļā, kas nespēj atainot katru
cilvēka uzvedības niansi. Pētnieki ir vērojuši, kodējuši un analizē-
juši, un veiksmes gadījumā arī modelējuši. Tādējādi ir pieejami
vairāki labas prakses modeļi – no Deivida Makklelanda līderu mo-
tivācijas modelim līdz tā saucamajai cietumnieka dilemmai. Dau-
dzi zinātnieki un biogrāfi praktizējuši arī retrospektīvu uzvedības
analīzi. Viens no pazīstamākajiem šajā jomā ir Džims Kolinss, kura
secinājumi pausti bestsellerā No laba par izcilu (Good to Great) un
nesen arī Stīva Džobsa biogrāfi jā, kuras autors ir pazīstamais sla-
venību biogrāfs Valters Aizaksons. Šie piemēri ir ļoti vērtīgi, un
līderi no tiem var daudz mācīties, taču tie nav sevišķi zinātniski,
un tos nav viegli izmantot konkrētajā situācijā jūsu uzņēmumā.
Lai mērītu saziņas ietekmi uz darba rezultātiem, pēdējo septi-
ņu gadu laikā Pentlenda pētījumā piekritusi piedalīties 21 organi-
zācija, no zvanu centriem un bankām līdz inovācijas uzņēmumiem.
Pētījuma 2500 dalībnieki valkā īpašas piespraudes ar sensoriem,
kas ģenerē vairāk nekā 100 datu punktus minūtē. Tie darbojas pil-
nīgi neuzkrītoši un sniedz sociometriskus mērījumus par cilvēku
savstarpējo mijiedarbību: piemēram, kāds ir viņu balss tonis, vai
viņi skatās viens otram sejā, cik daudz viņi runā, klausās un pār-
trauc, un pat ekstraversijas un empātijas līmeņus; pats saziņas
saturs netika reģistrēts.
Vadoties pēc šiem datiem, pētījuma veicēji spēj visai precīzi
noteikt, kurām komandām ir labi rezultāti un kuri ir labi koman-
das spēlētāji. Komunikācijas modeļos izcilu rezultātu gadījumos
ir ļoti mazas atšķirības – neatkarīgi no konkrētās komandas veida
un mērķiem. Ražīgām komandām ir noteiktas īpašības, kas ļoti
labi ļauj paredzēt komandas sekmes.
Šajā pētījumā ir noteikti trīs būtiskākie faktori, kuros vēroja-
mas labāko komandu atšķirības no mazāk ražīgajām. Pirmkārt,
izcilām komandām parasti ir augstāks enerģijas līmenis. Enerģijas
31
Tas nav nekas jauns – komandas darba rezultativitātes jautājumus joprojām vislabāk risināt ar savu piemēru – veicināt vienlīdzīgu iesaistīšanos un vairāk komunicēt personiski.
32LIFE 2012/2013
līmeņi komandās nav statiski; neviens negaida lielu enerģijas lī-
meni kārtējā iknedēļas sanāksmē, taču, kādam paziņojot par lie-
lisku atklājumu, tie ir daudz augstāki. Ļoti augsti enerģijas līmeņi
pozitīvi ietekmē komandas locekļu iesaistīšanos – to, cik liela ir
viņu atdeve komandā. Tāpat komandas ar labākiem rezultātiem
vairāk meklē ārējus sakarus, piemēram, ja rodas problēma, kuras
risināšanai ir vajadzīgs padoms no ārpuses, sekmīgas komandas
locekļi ātri sazinās ar ārējo komandu un nogādā atbildi atpakaļ
savējā. Visefektīvākās komandas ir atradušas labu līdzsvaru starp
pašu darbiem un sadarbību ar citām komandām.
VISVEIKSMĪGĀKAJĀM KOMANDĀM IR VAIRĀKAS KOPĪGAS BŪTISKAS ĪPAŠĪBAS
Katrs komandā runā un klausās apmēram vienādi daudz, nododot
informāciju vienkārši un precīzi.
Komandas locekļi skatās viens otram acīs, un to sarunas un žesti
ir enerģiski.
Komandas locekļiem ir tiešas saites vienam ar otru – ne tikai ar
komandas vadītāju.
Komandā notiek arī neofi ciālas un neformālas sarunas.
Komandas locekļi periodiski iziet ārpus komandas un atgriežas
ar jaunu informāciju.
Kā noprotams, visvērtīgākā saziņas forma ir saruna aci pret aci,
notiekot enerģijas apmaiņai starp cilvēkiem. Nākamais vērtīgā-
kais veids ir saziņa pa telefonu vai videokonference – ar norādi,
ka šīs metodes kļūst neefektīvākas, pieaugot sarunas dalībnieku
skaitam. Vismazākā vērtība ir e-pasta vēstulēm un īsziņām.
Vai ir iespējams, ka Pentlenda darbā lietotā metodoloģija
aizsāk jaunu ēru organizatoriskā darba konsultantiem, kurā to
klientu darbiniekiem tiks prasīts valkāt nozīmītes ar sensoriem,
savukārt vadītājiem – novērot un analizēt saziņas modeļus? Tikai
iedomājieties, kā saziņas karšu vērošana ekrānā var uzlabot jūsu
izpratni pašam par sevi un par komandu, par enerģiju un iesais-
tīšanos! Kā jūs varētu uzlabot komandas rezultātus, piemēram,
vienkārši iegādājoties lielāku galdu biroja virtuvei vai ieviešot
kopīgus pārtraukumus darbiniekiem, lai tiem būtu vieta un laiks
komunikācijai. Tieši to pēc dalības Pentlenda pētījumā izlēma da-
rīt zvanu centra vadītāji, lai uzlabotu rezultātus, vienkārši dodot
iespēju darbiniekiem tikties un sarunāties.
Tas nav nekas jauns – darba rezultativitātes jautājumus jopro-
jām vislabāk vadīt ar savu piemēru – veicināt vienlīdzīgu iesais-
tīšanos un vairāk komunicēt personiski. Organizācijas, kurām
sniegta iespēja izmantot šo tehnoloģiju, var uzlabot rezultātus,
apmācot darbiniekus, sniedzot atbilstošus ieteikumus un attīstot
saziņas prasmes. Cilvēki komandās apzināti centīsies vienlīdzīgi
komunicēt ar visiem komandas locekļiem, pavadīs vairāk laika
kopā un vairāk sadarbosies ar citām komandām.
Šķiet, ka ļoti jaunā komandu zinātne joprojām attīstās un laika
gaitā var kļūt par eksaktu zinātni. Vai iespēja vērot darbu no pla-
šāka skatu punkta nākotnē mainīs veidu, kā organizācijas strādā?
Iespējams.
Sagatavots pēc Aleksa Pentlenda raksta
The New Science of Building Great Teams. The chemistry of high performing groups is no longer a mystery
HBR 2012. gada aprīļa numurā.
SEVIŠĶI REZULTATĪVU KOMANDU SAZIŅAS MODEĻI
Komandas locekļi sniedz ieguldījumu visas komandas darbā; kat-
ram ir vienlīdzīgas saziņas līnijas ar visiem pārējiem.
Nepastāv komandas komandā; individuālām atšķirībām praktiski
nav nozīmes. Nav „neredzamu”/neiesaistītu komandas locekļu.
Rezultatīvās komandās visi locekļi, ne tikai vadītāji, dalās infor-
mācijā ar citām komandām.
SAVIENOTĀJS – IDEĀLAIS KOMANDAS SPĒLĒTĀJS
Savienotājs spēj brīvi uzrunāt citus un vairāk klausās nekā runā.
Komunicē ar visiem vienlīdzīgi un nodrošina, lai visiem koman-
das locekļiem būtu iespēja sniegt savu ieguldījumu. Sarunājas aci
pret aci un meklē idejas arī ārpus grupas, taču nemazina grupas
iesaistīšanos. Jo vairāk grupā ir savienotāju, jo tā ir veiksmīgāka.
33Aleksandrs Oskins,WESS Auto Grupaspadomes priekšsēdētājs
Foto: Māris Lapiņš, M.L.studio
I zcila komanda ir tāda, kas spēj adap-
tēties tirgus situācijai, jo minēt krīzi
kā neveiksmes iemeslu ir atruna. Arī
krīzes laikos izcila komanda spēj attīstī-
ties neatkarīgi no apkārtējiem apstākļiem
un sasniegt labus rezultātus. Komandas
noslēpums ir pareizi atlasīti darbinieki
ar stipru iekšējo motivāciju, savukārt
komandu par izcilu padara daudzu lietu
kombinācija, tai skaitā disciplīna un dar-
binieki, kuri rada disciplinētu darbību.
Tas sniedz kompānijai prognozējamus re-
zultātus. Entuziasms, aizrautība, dinami-
ka un spēja strādāt sarežģītos apstākļos
ir izcilas komandas raksturojums. Šiem
cilvēkiem biznesa grūtības rada pozitīvu
stresa sajūtu, kurā ir iespējams viss un
nepastāv atbilde „tas nav iespējams”.
Savukārt izcils komandas loceklis ir
cilvēks, kurš uzņemas atbildību ne
tikai par saviem, bet par visas kompāni-
jas – komandas – rezultātiem kopumā. Šis
cilvēks nekad neatbild ar komentāru, ka
tas uz mani neattiecas vai ka tas nav mans
uzdevums. Viņš nerunā vispārinātām frā-
zēm, bet piemin konkrētus argumentus
un termiņus, lai ar viņa darbiem var rē-
ķināties apkārtējie. Cilvēks var kļūdīties,
tas ir dabiski, bet nevar atkārtot vienas un
tās pašas kļūdas atkal un atkal, tas jau ir
neprofesionālisms. Taču es gribētu minēt
vēl kādu jēdzienu. Muda – jēdziens, kas ja-
pāņu valodā nozīmē nedarīt to, ko nevajag
darīt. Atteikšanās no liekajiem līdzekļiem,
soļiem, nevajadzīgajām lietām un tēri-
ņiem. Galvenā enerģija tiek patērēta tam,
kas patiešām ir svarīgs.
Šobrīd tādas lietas kā komandas darbs
mēs vērtējam, paļaujoties uz intuīci-
ju vai arī savstarpējo vērtējumu un, pro-
tams, tas var būt diezgan subjektīvi. Raks-
tā pieminētās sensor technology varētu būt
objektīvs papildu mērinstruments, pie-
mēram, kā izmērīt pārdošanas komandas
darbību. Tomēr tas noteikti nevarētu būt
vienīgais veids, kā vērtēt cilvēkus, bet in-
tegrācijā ar citām metodēm, kas balstītas
arī uz vadītāja un apkārtējo vērtējumiem, –
kāpēc gan ne?
Muda – jēdziens, kas japāņu valodā nozīmē nedarīt to, ko nevajag darīt. Atteikšanās no liekajiem līdzekļiem, soļiem, nevajadzīgajām lietām un tēriņiem. Galvenā enerģija tiek patērēta tam, kas patiešām ir svarīgs.
KO DOMĀ UZŅĒMĒJI
34LIFE 2012/2013
Arta Bažovska,SIA VentEko īpašniece un vadītāja
Foto: Māris Lapiņš, M.L.studio
Jau 15 gadus vadu izcilu komandu
VentEko. Kopā esam gājuši caur
uguni un ūdeni, gozējušies arī spožā
saulītē, bet jebkuros apstākļos mēs viens
pret otru kultivējam cieņu, atbildību un
prieku strādāt kopā. Komandu par izcilu
veido process. Šeit ļoti svarīgu lomu spēlē
procesa diriģents un enerģijas ģenerators
– komandas vadītājs. Ja komandai patīk
process, kurā tā piedalās, un spēlētāji zina
un jūt, ka līderis viņiem uzticas, tad arī ko-
pējais sniegums būs atbilstošs. Katrs mēs
esam atšķirīgi, un mūsu uztvere darbojas
dažādi, bet ir pamatlietas, kam jāsakrīt –
morāle, cieņa un atbildība.
I zcilā komandā valda pozitīva atmosfē-
ra, azarts un kopējs sapnis par mērķa
sasniegšanu. Komunikācijai komandā
jābūt brīvai un radošai, lai veicinātu kat-
ra indivīda motivāciju rīkoties un sniegt
maksimālu atdevi kopējā mērķa sasnieg-
šanā. Turklāt katram komandas loceklim
ir jābūt spējīgam operatīvi veikt situācijas
analīzi un pieņemt adekvātus lēmumus;
apveltītam ar drosmi un prasmi pasniegt
komandai arī negatīvu informāciju tā, lai
citi to izprot un pieņem. Lai neiestātos ru-
tīna, nevar strādāt un dzīvot tikai saska-
ņā ar plānu. Ik pa laikam komandai jādod
jauni profesionālie izaicinājumi, pārbaudī-
jumi un iespējas, lai celtu kopējo pašapzi-
ņas un enerģijas līmeni.
S ensor technology kā pētniecības meto-
de ir ļoti efektīva un sniedz salīdzinoši
objektīvus datus, kas izmantojami jaunu
atklājumu radīšanā. Taču apšaubu šīs me-
todes izmantošanu kā ikdienas pamatins-
trumentu konkrētu organizāciju komandu
izpētē.
U zskatu, ka mūsu sabiedrībā jau tā
ir pārāk daudz kontroles un izpētes
procesu, bet trūkst pavisam elementāra
cilvēcīgu attiecību veidošana. Tiešajiem
vadītājiem ir jāspēj komunicēt ar saviem
padotajiem un jādod augstākai vadībai
pietiekami objektīvs vērtējums par situāciju.
Man kā komandas vadītājai pietiek
paskatīties uz kādu no saviem ko-
lēģiem, lai sajustu vārdos nepateikto un
nolasītu sev nepieciešamo informāciju si-
tuācijas vērtējumam.
Katram komandas loceklim ir jābūt spējīgam operatīvi veikt situācijas analīzi un pieņemt adekvātus lēmumus; apveltītam ar drosmi un prasmi pasniegt komandai arī negatīvu informā-ciju tā, lai citi to izprot un pieņem.
KO DOMĀ UZŅĒMĒJI
35Dina Vjatere,Taka Spa dibinātāja un partnere
Foto: Māris Lapiņš, M.L.studio
A r lielāko prieku runāju par šo
tēmu, jo pavisam noteikti mūsu
spēks ir komanda. Abas Taka Spa
radītājas – Agnita Vāvere un es –, pretēji
biznesa zelta likumam, esam draudzenes
kopš studiju laikiem. Esam ļoti atšķirīgi
cilvēki, bet mūs vieno kopīga izpratne par
to, ko ir vērts dzīvē radīt. Mūsu ambīcijas
kopš sākuma bijušas gana skaidras: ja reiz
ko veidojam, tad tikai ļoti labu. Tas neno-
zīmē pašu lielāko, pašu varenāko, pašu
pelnošāko, bet pašu izcilāko savā nozarē
gan. Un šīs vērtības esam likušas par pa-
matu savam kolektīvam, kas ir pārņemts
ar ideju sniegt cilvēkiem vislabāko – savu
uzmanību, mīļumu, gādību, profesionālu
palīdzību un teicamu servisu.
T as, ka Taka Spa strādājošie cilvēki ir
vissvarīgākais, mums bija skaidrs no
paša sākuma, bet nebija izkristalizējušās
būtiskākās kvalitātes, izvēloties kolēģus.
Par speciālistiem likās, ka nozīmīgākais
ir zelta rokas. Šobrīd ir skaidrs, ka Taka
Spa cilvēks ir Personība. Gudrs, izglītots,
pieredzējis, aizrautīgs un prasmīgs. Un
ļoti svarīgi – tas ir cilvēks ar aicinājumu
palīdzēt citiem, ar patiesu vēlmi darīt ot-
ram labu.
Š ī dabiskā vēlme palīdzēt izpaužas arī
kolektīva saliedētībā, jo ikviens otram
ar prieku palīdz, atbalsta, mums nav dar-
binieku iekšējās konkurences, bet gan ļoti
spēcīga komandas sajūta, ko novērtē arī
Pie mums netiek stimulēta iekšējā sacensība, piemēram, par produktīvāko speciālistu, jo centrā ir klients un viņa individuālā vajadzība, turklāt nepastāv nekādas gradācijas, kas iezīmētu statusu.
klienti. Pie mums netiek stimulēta iekšējā
sacensība, piemēram, par produktīvāko
speciālistu, jo centrā ir klients un viņa in-
dividuālā vajadzība, katrs speciālists jūtas
kā maza savas nišas zvaigzne, turklāt ne-
pastāv nekādas gradācijas, kas iezīmētu
statusu. Atbildība, lemtspēja, kreativitāte
– šīs īpašības mūsu vidē ļoti labā līmenī
attīsta katrs darbinieks. Tā ir karjera, ko
darbinieki šeit apgūst. Ārkārtīgi būtisks
darbiniekus motivējošs faktors ir zīmola
personība jeb šarms, kā smejamies. Tā
kaldināšanai ir vienlīdz svarīga nozīme
kā klientu acīs, tā kolektīva pašapziņas
spēcināšanai. Jo darbinieki jūtas no tiesas
lepni, ka strādā Taka Spa.
KO DOMĀ UZŅĒMĒJI
36LIFE 2012/2013
Investīciju gardēži
Starp biznesa pildītu rītu un golfam atvēlētu pēcpusdienu uzņēmēji un profesionāli investori Lidija un Vitālijs Gavrilovi
pavada pāris laba baltvīna un jūrasvelšu krāšņotas stundas ar Life Magazine.
Teksts: Kate Krūmiņa * Foto: Gatis Rozenfelds, f64
37
Talants uzņēmējdarbībā nepiemīt katram. Kad pirmoreiz ap-jautāt, ka jums šajā jomā ir dotības?
Lidija: Gan man, gan Vitālijam padodas vadīšana, un tas kļuva
skaidrs jau bērnībā. Ieskatieties jebkurā pagalmā vai skolas klasē –
ikvienā cilvēku kopā ir tie, kuri iet pa priekšu, un tie, kuri seko.
Vitālijs: Tieši tie neformālie jeb pagalma līderi vēlāk dzīvē no-
kļūst vadošās pozīcijās, dibina uzņēmumus.
ASV tie ir vidēji 84 uzņēmēji no 1000 iedzīvotājiem, Eiropā –
54 no 1000, Latvijā – 31 no 1000. Mēs
abi ar Lidiju mācījāmies Rīgas Poli-
tehniskajā institūtā, uz biznesu vērstā
augstskolā, lai gan tie bija sešdesmitie
gadi. Inženiera, jo sevišķi galvenā inže-
niera, darbs jau padomju laikos faktiski
nozīmēja strādāt biznesā.
Taču es nedomāju, ka uzņēmējdar-
bībai ir nepieciešams liels talants. Būt
ar ambīcijām, mērķiem un pārliecību
par sevi – tas gan. Talanta vietā es lab-
prātāk runāju par īpašību kopumu, ko
iespējams attīstīt.
Kā nepazaudēt šo īpašību – uzņēmību?Vitālijs: Mēs abi no biznesa gūstam
milzīgu enerģiju. Gan no veiksmēm,
gan no dažādām neveiksmēm. Tas ir kā
apburtais loks, kas dzen mūs uz priek-
šu.
Lidija: Un neiesīkstēšanas recepte,
manuprāt, ir nepārtraukta mācīšanās
un sevis pilnveidošana absolūti visās jo-
mās. Analizēt sevi, savas rakstura īpa-
šības, lēmumus un to sekas, lai mācītos
un mainītos uz augšu. Turklāt gadi nav
nekāds attaisnojums, lai sevis attīstīša-
nu pārtrauktu.
Minējāt enerģiju, ko gūstat no šķēršļiem un neveiksmēm.Vitālijs: Jā, ir tāds teiciens – Tot, kto padajet duhom, tot bis-
treje pogibajet. Mums piemīt uzņēmēja gars, stimuls pierādīt, ka
varam, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem biznesā.
Lidija: Ziniet, tieši šis uzņēmēja gars mums naktīs neļauj gulēt.
(Smejas.) Cilvēki, manuprāt, dalās divās daļās. Vieni ir enerģiskie,
strādīgie, ar idejām un risinājumiem. Otra daļa – slinkie. Turklāt
starp slinkajiem mēdz būt tādi, kuriem viss vienalga, un tādi, kuri
domā un saprot, kā jādzīvo, bet vienkārši nespēj piecelties no dī-
vāna. Kad dibinājām savus pirmos uzņēmumus pirms 20 gadiem,
protams, bija arī neveiksmes, taču rokas nekad nenolaidām – ana-
lizējām kļūdas, lai tās neatkārtotu.
Kad un kā nāca izpratne par to, kā likt naudai strādāt?Lidija: Būdami izglītoti, protams, zinājām, kā strādā fi nanšu
pasaule, bet tāda īsta saprašana atnāca, kad parādījās brīva nau-
da. Sākām pētīt, ko piedāvā bankas, ko apdrošinātāji. Ar Manda-
tum Life esam sastrādājušies vairāk nekā astoņus gadus, sākām
vēl laikos, kad kompāniju sauca Sampo Life. Vienā grozā visu nau-
du nevar turēt, tādēļ mums ir dažādi biznesi. Tas prasa lielu spēju
sadalīt uzmanību, tāpēc arī smejos – fi nanses mums aizņem nevis
visu dienu, bet diennakti.
Vitālijs: Pats sākums, protams,
bija izpētīt iespējas savā darba vietā.
Sāku ar Aldari, pēc tam nāca Grindeks.
Pēcāk pievienojās arī daudzi citi pro-
jekti, piemēram, start-ups Ukrainā.
Vai naudas lietās ir tāds jēdziens kā veiksme?
Lidija: Protams! Turklāt – Vitālijs
man neļautu samelot – pieskaitu sevi
pie veiksminiekiem. Reizēm ir bijusi
tāda sajūta, ka gluži kā no debesīm
nokrīt risinājumi, lietas, pavērsieni.
Taču nokrist var vienu, divas reizes.
Pēc tam sākas tas, ko allaž mīlu atkār-
tot – Dievs mīl strādīgos.
Kāda loma tajā visā ir drosmei?Vitālijs: Pat ļoti liela. Ir daudz cil-
vēku, kuri savus iekrātos 10 tūkstošus
noliek depozītā ar 1,5% vai 2% peļņu.
Droši, bet mēs mīlam riskēt tā vārdā,
lai iegūtu vairāk.
Lidija: Tas ir arī ar mentalitāti
saistīts jautājums. Latviešiem dažā-
dos veidos, arī caur dainām, gadsimtu
garumā ir stāstīts, ka parāds nav brālis, ka labāk zīle rokā nekā
mednis kokā. Un tāpēc arī kredītus latvieši ņem mazāk, mazāk
riskē ar savu naudu. Tomēr tas ar katru paaudzi atkāpjas.
Par mums reizēm pat Mandatum Life privātbaņķieri brīnās.
Smejas un saka – ja viņiem būtu miljons, viņi ar to rīkotos pie-
sardzīgāk. Protams, mūsu lēmumi balstās uz savāktu informāciju,
pamatīgu analīzi. Dažreiz laimējam, dažreiz ne.
Vitālijs: Esmu no skolotāju ģimenes, un maniem vecākiem bija
pilnīgi citi ieskati. Dzīvē obligātas bija trīs lietas – labi pabeigt in-
stitūtu, tikt pie laba darba un labas pensijas. Visam pamatā ir dro-
šība un paredzamība. Mums ir savādāk, neesam konservatīvi un
mīlam izmēģināt visu jauno banku un apdrošināšanas kompāniju
ēdienkartē. Var teikt, ka esam investīciju gardēži.
Mēs abi no biznesa gūstam milzīgu enerģiju. Gan no veiksmēm, gan no dažādām neveiksmēm. Tas ir kā apburtais loks, kas dzen mūs uz priekšu.
Par mums reizēm pat Mandatum Life
privātbaņķieri brīnās. Smejas un saka – ja viņiem būtu miljons,
viņi ar to rīkotos piesardzīgāk.
Protams, mūsu lēmumi balstās uz
savāktu informāciju, pamatīgu analīzi.
38LIFE 2012/2013
39
Kādas lielas personības, viņu teiktais vai darītais ir jūs ietek-mējušas?
Vitālijs: Viens no spēcīgākajiem ir Panasonic dibinātājs Kono-
suke Matsušita (Konosuke Matsushita). Viņš bija starp 20. gadsimta
pasaules bagātākajiem cilvēkiem. Matsušitas ofi ciālā izglītošanās
beidzās deviņu gadu vecumā, jo vecāki vienkārši nespēja tālāko
apmaksāt. Iespējams, tādēļ, ka viņš savu dzīvi veidojis no nulles,
Matsušita nekļuva vienkārši par uzņēmēju, bet uzņēmēju ar fi lo-
zofi ju. Viņš uzstāja, ka biznesa mērķis ir mazināt nabadzību līdz
ar jaunu darbavietu radīšanu un sabiedrības izglītošanu kopumā.
Nevis gūt peļņu?Vitālijs: Nē, vispirms mazināt nabadzību. Ar darbavietām un
stabiliem ienākumiem sabiedrībā saruks diskomforts. Ja kompā-
nija pelna, cilvēki dzīvo labāk. Taču Matsušita arī teica, ka viena
uzņēmuma ietvaros tas nav izdarāms. Ir nepieciešams uzņēmēju
kopīgs darbs ar pašvaldībām, valsts pārvaldi. Kad viņa dibināto
Matsushita Institute of Government and Management, elitāro līderu
kalvi, bija absolvējuši 130 studenti, 15 no tiem iekļuva parlamentā.
Pretstatam varam ņemt Hārvarda Universitāti, kur no 17 000 ab-
solventu tikai 17 ir bijuši kongresa locekļi. Izveidojot jaunu valsts
un biznesa pārvaldes struktūru, aug visa sabiedrība – izglītības
līmenis, izpratne par dzīvi, vidusslānis. Daudz atkarīgs no uzņē-
mējiem, sabiedrības proaktīvās daļas. Starp citu, mums pašiem
ir daudz fantastisku piemēru, no kuriem mācīties un mācīties, –
Aiva Vīksna, Juris Biķis, Vasīlijs Meļņiks, Ivars Strautiņš, Juris
Binde, Uģis Magone un citi.
Lidija: Taču pirmais, kura atziņas kopīgi lasījām un apguvām
vēl astoņdesmitajos, bija Deils Kārnegī ar savu Kā iegūt draugus
un iepatikties cilvēkiem.
Vitālijs: Tas deva citu skatu. Piemēram, ja vēlies apgūt jaunu
tirgu, skaidrs, ka pirmais darbs – analizēt. Taču reizēm ar to ne-
pietiek. Ir vajadzīgi kontakti, sarunas, iepazīšanās, pievilināšana,
pārliecināšana. Kad Kārnegī neizdevās piekļūt un uzsākt sarunu
ar potenciālu biznesa partneri, viņš noskaidroja, ka biznesmeņa
dēla hobijs ir sērkociņu kastīšu kolekcionēšana. Viņš to izmantoja
par sarunas sākumu, un viss aizgāja.
Lidija: Bet ar mums sarunas aiziet tad, kad tiek pieminēts
golfs... (Smejas.)
Neesam konservatīvi un mīlam izmēģināt visu jauno banku un apdrošināšanas
kompāniju ēdienkartē.
40LIFE 2012/2013
Par golfu runājot, līdz novembrim jums rit sezona tepat Lat-vijā. Savukārt tenisu spēlējat katru nedēļu. Kuram no jūsu hobijiem ir vislielākā atdeve?
Lidija: Ir jau vēl arī skriešana, riteņbraukšana un kalnu slēpo-
šana. Tieši slaloms palīdz atslēgties visātrāk, pietiek ar minūti, jo
uz kalna vienkārši nevari atļauties domāt par kaut ko citu. Reizēm
redzu Vitāliju golfa laukumā tūlīt pēc kādas sanāksmes. Paņem
vienu, otru, trešo bedrīti, bet domas klejo pilnīgi citur.
Ar mani ir tā, ka tieši golfs visvairāk nomierina un vienlaikus
uzlādē. Varu spēlēt visu dienu – miers, klusums, daba un azarts.
Es arī labprāt sēdētu pie šaha galdiņa piecas stundas [Lidija ir
bijusi Latvijas PSR čempione šahā meiteņu
grupā un Latvijas PSR vicečempione sieviešu
grupā 1966. gadā].
Miers man ir ļoti svarīgs, un lielos pasā-
kumos ātri nogurstu. Pilnīgs pretstats tam ir
Vitālijs, mūsu uzskati un vēlmes šajā ziņā at-
šķiras. Vitālijs jūsmodams brauc uz alus festi-
vāliem vai iet uz Jauno Vilni. Viņš tur uzlādē-
jas. Reizēm mēs viens otram piekāpjamies šajā
ziņā. Vitālijs paliek ar mani mājās, bet es aizeju
uz kādu no lielajiem pasākumiem. Un tā mēs
veiksmīgi dzīvojam kopā jau 44 gadus.
Cik labi pieprotat nekā nedarīšanas mākslu?Lidija: Tam mums nav laika. Arī stundas,
kad it kā varētu neko nedarīt, es plānoju. Katru nedēļu saskaņo-
jam, kādi kuram plāni, kādi braucieni. Trīs mēnešus uz priekšu
varu jums precīzi nosaukt, kur, kad būsim un ko darīsim.
Vitālijs: Domāju, ka pat līdz janvārim.
Bet, ja, piemēram, biznesā nupat veiksmīgi aizgājis kāds pro-jekts, cik ilgi spējat baudīt mieru?
Lidija: Vārds “miers” šeit neder. Mēs dzīvojam savādāk. Ir cil-
vēki, kuriem šķiet, ka mūsu dzīve ir nemitīgs atvaļinājums – ceļo-
jumi un golfs. Bet to, ka vēlu vakaros skatāmies biržu, analizējam
savu investīciju portfeli, neviens neredz. Latvijā ir daudz piemēru,
Cilvēks ir radīts, lai attīstītos garīgi
un materiāli, turklāt – tieši šādā secībā.
kur cilvēks ātri nopelnījis, iekļuvis miljonāru sarakstā un apstājas,
enerģija ir noplakusi. Privātais bizness prasa laiku, liek nemitīgi
stresot un nedod miera ne Ziemassvētkos, ne Lieldienās. Dažiem
cilvēkiem tas vienkārši nav piemērots.
Kur smeļaties enerģiju?Lidija: Mīlot viens otru. (Smejas.) Ievērojam arī veselīgu dzī-
vesveidu – daudz nedzeram, nesmēķējam un sportojam. Ja ir ve-
selība, cilvēks var daudz.
Vitālijs: Jā, tie ir mūsu enerģijas avoti. Tāpat kā darbs ar cil-
vēkiem. Ne tikai savā kompānijā, bet arī ārpus tās, ziedojot laiku
sabiedriskām lietām. Tas ir darbs, kas veltīts
jaunas Latvijas, Eiropas un pasaules veidoša-
nai.
Lidija: Arī labdarībai, ar kuru sāku nodar-
boties vēl pirms 20 gadiem, kolīdz nodibinā-
jās Lietišķo sieviešu klubs. Sākām pavisam
vienkārši – dalot sadzīvē nepieciešamas lietas.
Pēcāk sapratām, ka daži cilvēki tās aiz stūra
pārdod un naudu nodzer. Kopš tā laika zinu –
cilvēkam jādod makšķere, nevis zivs. Bet ir tā –
jo vairāk tu kādam dod, jo lielāka ir tava moti-
vācija darīt vēl vairāk, lai spētu dot vēl vairāk.
Labdarība ir motivējoša.
Man patīk atziņa no Aleksandra Klizovska
Jaunā laikmeta pasaules izpratnes. Cilvēks ir ra-
dīts, lai attīstītos garīgi un materiāli, turklāt – tieši šādā secībā.
Un ka ik pa septiņiem gadiem mums dzīvē mainās uzsvari – kādu
brīdi būtiskākā ir nauda, tad vairāk kultūra, reliģija vai labdarība
un tā visu mūžu.
Vitālijs: Bez materiālā iztikt mēs nespējam. Taču vienlaikus
jāapzinās, ka esam ne tikai patērētāji, bet arī veidotāji. Tas ir kā
pievienot kaut ko no sevis vēsturiskas ēkas atjaunošanā. Savulaik,
kad no jauna tapa Melngalvju nams, tur ielikām ne vienu vien ķie-
ģeli.
***
Ir cilvēki, kuriem šķiet, ka mūsu dzīve ir nemitīgs atvaļinājums – ceļojumi un golfs.
Bet to, ka vēlu vakaros skatāmies biržu, analizējam savu investīciju portfeli, neviens neredz.
42LIFE 2012/2013
43
Dzīves braucienā jūs nekad droši nezināt, kas jūs sagaida nākotnē. No riska viedokļa, Mandatum Life padara šo braucienu par
garlaicīgāko pasaulē. Stāvas nogāzes un straujus pagriezienus labāk piedzīvot atrakciju parkā, nevis reālajā dzīvē.
Teksts: Risto Pennanen * Foto: Werner Hannappel
Garlaicīgākie amerikāņu
kalniņi pasaulē
44LIFE 2012/2013
K ad amerikāņu kalniņu atrakcija Koloss Anglijā des-
mitreiz apmet cilpu savā 850 metru garajā sliežu
ceļā, tās pasažieri izbauda šausmu radītās sajūtas.
Augšupeja un kritumi fi nanšu tirgos var izraisīt tādas
pašas šausmas, tikai tajās vairs nav nekā patīkama.
Tādēļ mēs esam izveidojuši risinājumus, lai palīdzētu investo-
riem gūt atdevi no saviem ieguldījumiem jebkādos tirgus apstākļos.
Straujiem pagriezieniem ir nepieciešamas ātras un efektīvas
drošības sistēmas. Absolūta atdeve ir iespējama, izmantojot pa-
reizos rīkus. Mēs lietojam atvasinātos instrumentus papildus
tādiem tradicionāliem ieguldījumu veidiem kā obligācijas un ak-
cijas, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātri mainīt investīciju
portfeļa saturu. Ekonomiskās augšupejas laikā akciju īpatsvars
portfelī var pārsniegt 100 procentus, savukārt lejupslīdes brīžos
tas var būt pat negatīvs.
Mēs ieliekam naudas līdzekļus vagoniņos, kas dodas augšup,
un lejupceļā pārceļam tos uz pavisam citu – mierīgāku – sliežu
ceļu. Izmantojot atvasinātos instrumentus, vagoniņus var pie-
kraut vairāk par 100 procentiem vai iztukšot zem nulles līmeņa.
Tie ir garlaicīgi amerikāņu kalniņi, kuros klients tiek pasargāts no
šausminošajām izjūtām, ko izraisa strauji kritumi. Tos, kuri tomēr
alkst šādu izjūtu, mēs mudinām vērsties pie šīs jomas profesionā-
ļiem – doties uz atrakciju parku.
BIĻETES PIEEJAMAS ARĪ JAUNIEM INVESTORIEM
Pārāk daudz cilvēku joprojām domā, ka investēšana paredzēta
tikai tiem, kuri sasnieguši pusmūža vecumu un ir bijuši veiksmī-
gi fi nanšu lietās. Investīcijas dzīvības apdrošināšanas līgumā jo
sevišķi izklausās pēc tāda produkta, kas paredzēts galvenokārt
miljonāriem.
Tomēr pasaules garlaicīgākie amerikāņu kalniņi ir piemēroti
arī jauniem investoriem. Viss iesākumam vajadzīgais ir ikmēne-
ša ietaupījumi 30 eiro apmērā vai vienreizējs 2000 eiro ieguldī-
jums. Tas ir pielīdzināms summai, kas vajadzīga motorollera uz-
turēšanai. Turklāt tas nodrošina tādu pašu brīvību izvēlēties sev
piemērotāko ceļu, pa kuru doties uz izvirzīto mērķi. Konservatīvi
risinājumi un stabila peļņa vai instrumenti ar augstu riska un
potenciālās atdeves līmeni, vai kāds šo divu pieeju apvienojums.
Ieguldījumu objektus un uzkrājuma summu ir iespējams brīvi
mainīt, izmantojot interneta risinājumus. Ieguldījumu peļņa tiek
aplikta ar nodokļiem tikai tad, kad no līguma izņemtā summa pār-
sniedz sākotnējo ieguldījumu.
Labvēlīgiem nodokļu nosacījumiem nevajadzētu būt galvena-
jam iemeslam, kāpēc veikt ieguldījumus. Tomēr tas ir viens no
būtiskajiem faktoriem, kas ietekmē no ieguldījumiem gūstamo
peļņu, un tādēļ ir jāņem vērā investīciju plānošanā.
Tātad – jums nav jābūt turīgiem, lai investētu, taču gluži iespē-
jams, ka investējot jūs varat tādi kļūt.
JAUNAIS UZŅĒMĒJS DROŠI IEKĀPJ AMERIKĀŅU KALNIŅU VAGONIŅĀ. KAD TAS SASNIEDZIS AUGSTĀKO PUNKTU, IR LAIKS PIETURĒTIES PIE CEPURES!
Daudziem kļūšana par uzņēmēju ir mūža sapnis. Cilvēkam, kurš
atstāj stabilu darbavietu, lai kļūtu par uzņēmēju, ir pašam jāpa-
rūpējas par savu drošības spilvenu. Finansiālā kompensācija var
izrādīties izšķiroša ģimenes vai uzņēmuma nākotnes nodrošinā-
šanai brīdī, kad iestājas kāds no riskiem.
Uzņēmēji parasti ir optimistiski ļaudis. Ne vienmēr tiek pievēr-
sta pienācīga uzmanība nepatīkamajām lietām, kas dzīvē mēdz
atgadīties. Piemēram, kas notiktu ar uzņēmumu, ja īpašniekam
nāktos doties mēnesi ilgā slimības atvaļinājumā? Ja īpašnieks kļū-
tu pastāvīgi darbnespējīgs? Nereti naudas plūsma var apsīkt jau
pēc divām slimības nedēļām.
Uzņēmējam ir rūpīgi jāapsver, kāds ir vismaz minimālais dro-
šības segums, kas būtu nepieciešama uzņēmumam un ģimenei.
Šajā līgumā var tikt iekļauti arī citi apdrošināšanas segumi, pie-
45
mēram, dzīvības apdrošināšana un ienākumi invaliditātes gadīju-
mā vai dodoties pensijā.
Taču gatavošanās rītdienai nenozīmē tikai nepatīkamu pār-
steigumu paredzēšanu. Lai cik ļoti uzņēmējam patiktu savs darbs,
pēc smagas strādāšanas ir jābūt iespējai baudīt dzīvi – piemēram,
nododot uzņēmuma vadību savu bērnu rokās. Lai gan var šķist, ka
tā vēl ir tāla nākotne, gudrāk ir sākt tam gatavoties laikus. Veido-
jot uzkrājumu pensijai, var gūt pārliecību, ka fi nansiālais nodro-
šinājums vecumdienās nebūs atkarīgs tikai no uzņēmuma spējas
apgādāt tā dibinātāju. Stabils uzkrājums veidojas laika gaitā, tā-
pēc, jo agrāk sāksit krāt, jo lielāka būs pārliecība par nākotni.
UZTICĪGI DARBINIEKI NEPAMETĪS JŪS BRAUCIENA VIDŪ, LAI KĀDUS LĪKLOČUS PIEDZĪVOTU
Uzņēmējs, kurš paplašina darbību, pieņemot jaunus darbiniekus,
uzņemas arī jaunas atbildības. Svarīga darbinieka pēkšņa saslim-
šana var būt nopietns trieciens uzņēmumam – un, protams, arī
pašam darbiniekam. Ar apdrošināšanas palīdzību ir iespējams
nodrošināt, ka gan uzņēmums, gan attiecīgais darbinieks var ne-
raizēties par fi nanšu jautājumiem laikā, kad uzmanība jāvelta ci-
tām lietām.
Apdrošināšana un uzkrājuma veidošana darbiniekam ir laba
personāla politika. Tas ir arī stratēģisks solis uzņēmuma profe-
sionāļu motivēšanai un saglabāšanai. Kad talantus pārvilina kon-
kurenti, uzņēmumam tas nozīmē papildu izmaksas. Sliktākajā ga-
dījumā var tikt apdraudēti arī svarīgi projekti. Jauna darbinieka
atrašana un apmācīšana var aizņemt pat veselu gadu.
Uzņēmumam nevajadzētu atstāt pārāk lielu rīcības brīvību
saviem konkurentiem. Daudzi uzņēmumi ir labi uzbrucēji, taču
atstāj caurumus savā aizsardzībā. Mazie un vidējie uzņēmumi jo
sevišķi mēdz izmantot tikai vienpusējus līdzekļus, lai motivētu
darbiniekus neatstāt uzņēmumu, kamēr lieli konkurenti piedāvā
dažādus tieši uz darbinieku interesēm vērstus stimulus.
Izmantojot pareizos rīkus, uzņēmums var nodrošināt, ka viss
personāls paliek tam uzticīgs līdz pat brauciena beigām. Ar uz-
krājumu darbinieka pensijai uzņēmums var vairot darbinieku
uzticību un atalgot tos. Pensiju uzkrājumi var tikt piemēroti gan
visam personālam, gan vadošajiem darbiniekiem selektīvi. Darbi-
niekus, kam veidot uzkrājumu, var izvēlēties pēc dažādiem kri-
tērijiem, piemēram, pēc ieņemamā amata, stāža, vecuma vai pēc
jebkuriem citiem parametriem atbilstoši darba devēja ieskatiem.
Līgumā var noteikt, ka darbinieks saņem uzkrājumu tikai pēc
noteikta laika perioda. Tādējādi darbinieki redz savus uzkrāju-
mus augam gadu no gada, un viņu lojalitāte aug līdz ar tiem. Da-
žādi stimuli nevar aizstāt labu vadību, taču tie neapšaubāmi var
to veiksmīgi papildināt.
PĒC PĒDĒJĀ BRAUCIENA IR LAIKS IZBAUDĪT ATPŪTU
Tuvojoties pensijas vecumam, daudzi sāk domāt par savu uzkrā-
jumu nodošanu nākamajai paaudzei. Investīcijas dzīvības apdro-
šināšanas līgumā ir labs veids, kā droši un laikus parūpēties par
pietiekamu naudas līdzekļu atstāšanu saviem bērniem. Ieguldī-
jumi dzīvības apdrošināšanas līgumā ir labs risinājums efektīvai
mantojuma lietu sakārtošanai. Uzkrātie naudas līdzekļi investo-
ra nāves gadījumā tiek izmaksāti norādītajiem labuma guvējiem
dažu nedēļu laikā. Tie nepakļaujas vispārējai mantošanas kārtībai,
kas parasti aizņem ilgu laiku. Tādējādi pareizi izvēlēti risinājumi
savu ietaupījumu ieguldīšanai var nodrošināt pietiekamus naudas
līdzekļus bērniem un dzīvesbiedriem. Vienlaikus apdrošināšanas
līgums kā savu uzkrājumu ieguldīšanas risinājums paver iespēju
baudīt vairākas nodokļu priekšrocības.
Dzīves kalni un lejas dažkārt ir pārāk stāvas – kā uzņēmējiem,
tā ikvienam citam. Taču tam ir iespējams sagatavoties neatkarīgi
no tā, vai runa ir par ģimeni, uzņēmumu vai labākajiem darbinie-
kiem valstī. Turklāt risinājums visiem šiem jautājumiem ir atro-
dams vienuviet.
***
46LIFE 2012/2013
MIERĪGĀKIE AMERIKĀŅU KALNIŅI PASAULĒVācijā, Dīsburgas pilsētas dienvidos, ir atrodami visai iespaidīgi amerikāņu kalniņi. Dinamiskā tērauda būve paveras horizontā ar straujiem līkumiem un iespaidīgām, izaicinošām
cilpām. Pēc saulrieta to vēl aizraujošāku padara atrakcijas izgaismojums. Tomēr, aplūkojot to tuvāk, atklājas, ka būve patiesībā ir ainavu mākslas instalācija un sliežu ceļi ir
meistarīgi veidotas kāpnes. Šiem amerikāņu kalniņiem bremzes nav nepieciešamas, jo ātrums, kas sasniedzams, pa tiem ejot, neliks jūsu galvai griezties. No būves virsotnes 45
metrus virs zemes paveras skats uz elpu aizraujošu lauku ainavu. Instalāciju, kuras nosaukums ir Tīģeris un Bruņurupucis – Burvju kalns, veidojuši Hamburgas mākslinieki Heike
Mutera un Ulriks Gents. www.phaenomedia.org
Pasaules mežonīgākie amerikāņu kalniņiLai gan cilvēki cenšas izvairīties no radikāliem pavērsieniem savās fi nansēs un privātajā dzīvē, daudzi joprojām izjūt saviļņojumu amerikāņu kalniņu brauciena laikā. Ja esi viens no viņiem, izmēģini šos braucienus.
PASAULES ĀTRĀKIE AMERIKĀŅU KALNIŅI Maksimālais ātrums - 217,02 km/h, kas tiek sa-
sniegts 2,5 sekundēs.
1. formulas sporta auto paātrinājums ir tikai puse
no tā.
Ring Racer, Nirnburgringas izklaides parks,
Nirnberga, Vācija.
(2011. gada Pasaules Ginesa rekordu grāmata)
PASAULES AUGSTĀKIE AMERIKĀŅU KALNIŅI 139 metri.
Kingda Ka, izklaides parks Six Flags Great
Adventure, Džeksona, Ņūdžersija, ASV.
AMERIKĀŅU KALNIŅI AR PASAULĒ GARĀKO APGRIEZIENU SĒRIJU10 reižu kājām gaisā 850 metru garā braucienā.
Colossus, atrakciju parks Thorpe Park, Čērtsija,
Sari, Lielbritānija.
STĀVĀKIE AMERIKĀŅU KALNIŅI PASAULĒMaksimālais vertikālais kritums ir ar 121 grāda leņķi.
Takabisha, atrakciju parks Fuji-Q Highland, Fudži-
jošida, Jamanaši, Japāna.
PASAULES ĀTRĀKIE UN AUGSTĀKIE AMERIKĀŅU KALNIŅI NO KOKA120 km/h, augstums – 60 metru.
Koloss, atrakciju parks Heide-Park, Zoltava,
Vācija.
47
Brîvîbas iela 31 (Radisson BLU Hotel Latvija), Rîga
Tâlr. +371 67610555
www.scandinaviandesign.lv
SKANDINÂVU DIZAINA MÇBELES GAISMAS ÍERMEÒI AKSESUÂRI DÂVANAS
Under The Bell, MUUTO
48LIFE 2012/2013
Golfa klubā tovakar viss kā ierasts – klusi un mierīgi. Vējš sašūpo ezera viļņus, un viegla brīze mūs atveldzē karstās
darba dienas vakarā. Taču tas ir mānīgs miers. Uz laukuma viss ir pretēji. Tur notiek cīņa. Turklāt visbiežāk pašam ar sevi.
Runājot par sportu un biznesu, mēs lietojam vienus un tos pašus jēdzienus. Uzvara. Zaudējums. Mērķis. Rezultāts. Mērķtiecība.
Gribasspēks. Nauda. Ieguldījums. Veiksme. Sarunai par šīm tēmām mēs aicinājām divus cilvēkus, kas abi ir iesaistīti kā sportā, tā biznesā.
Teksts: Ieva Šmite * Foto: Gatis Rozenfelds
Armands Puče: Abās jomās patiešām ir ļoti daudz līdzību, bet
man šķiet, ka nevajadzētu nodalīt – sports, bizness, kultūra. Dabā
pastāv harmonija, taču mēs visu laiku vēlamies no tās iet prom.
Mēs paši būvējam sētas un liekam rāmjus. Mēs gribam salīdzināt
divas lietas, bet nevajadzētu. Gan biznesā ir kā sportā, gan kultūrā
ir kā sportā.
Māris Saukāns: No rīta uzvelku baltu kreklu, vakarpusē – citas
drēbes, aizbraucu uz autotrasi, kur esmu autosportists, vēlāk –
līdz jūrai, uzvelku jūrnieku kreklu un esmu kapteinis. Lomas mai-
nās, bet nemainos es. Es esmu tāds pats Māris, kāds esmu, un
tā fi lzofi ja, kas mani vada, ir šāda – es dzīvoju vienādi visās šajās
lomās.
Taču pirmais, kas man nāk prātā, salīdzinot šīs divas lietas,
ir dabas likums, kas darbojas labāk par visiem citiem likumiem,
ko sarakstījis cilvēks. Cēloņu un seku likums. Ko esi iesējis, kādu
darbu ielicis, tāds arī būs rezultāts.
Dzīvesmeistarība
Taču sportā, salīdzinot ar uzņēmējdarbību, rezultāts izšķir
visu. Varam iesniegt apelāciju, taču ir laukums, apkārt ir skatī-
tāji, uz laukuma ir tiesnesis, un visi redzēja – ripa vārtos. Ārpus
laukuma viss nav tik uzskatāmi redzams. Varbūt nav tik tīrs. Tik
precīzs.
Armands Puče: Jo noteikumi ir precīzi uzrakstīti. Dzīvē arī tie
pastāv, taču nav tik precīzi defi nēti... Piemēram, es dzīvoju ar
maskām, un tās man ir vajadzīgas. Katra vide diktē kārtību un
nosacījumus, un varbūt pat nevajadzētu vairīties no maskām. Es
tās esmu pat apzināti veidojis. Tāds esmu darbā, tāds es cenšos
būt mājās, un darbinieki nezina, kāds es esmu vīrs un tēvs. Viņiem
tas arī nav jāzina. Taču šī robeža... Tā ir kā akvareļi, kuros krāsas
ir izpludinātas...
Uzliec masku un nevairies no tās! Taču maskai jābūt profesionā-
lai, ir jāzina iemesls, kādēļ to uzliekam. Jāzina vieta un laiks, kurā
ar šo masku darboties. Tā ir atbildība. Pirmām kārtām pret sevi.
49
Armands Puče ir Ozo golfa kluba direktors jau desmit gadu, kopš tas tika
atklāts 2002. gada vasarā. Taču vispirms pazīstams kā sporta žurnālists un
vairāku grāmatu autors, kas stāsta par izcilām sporta personībām. Viņam ir
bijusi laime būt klāt dažādos notikumos un intervēt cilvēkus, kuru vārdi spor-
tā ir tikpat spoži kā zelta medaļas. Kādu brīdi viņš no sporta bija pagājis malā,
taču tagad atkal ir atpakaļ.
Māris Saukāns pirms 20 gadiem dibināja vienu no šobrīd lielākajiem būvnie-
cības uzņēmumiem RBS Skals. Šobrīd viņš ir tā padomes priekšsēdētājs, taču
paralēli pēdējos 13 gadus arī aktīvs autosportists un vairākkārtējs Dakāras
rallijreida dalībnieks. Kopā ar Latvijas autosporta leģendu Andri Dambi viņi
strādā pie pasaulē pirmā elektriskās piedziņas automobiļa OSCar projekta.
Māris ir šīs idejas autors un virzītājspēks.
Citos gadījumos veiksme ir tik mānīgs lielums, ka tā var pat... apreibināt. Iegāzt. Pat olimpiskā medaļa vienā otrā gadījumā cilvēkam noteikti nav bijusi veiksme.
Māca neveiksmes. Taču, ja 40 gados 40. reizi uzkāp uz tā paša grābekļa, tad gluži vienkārši
esi stulbs un neko neesi ņēmis vērā.
50LIFE 2012/2013
Ko jūs domājat par veiksmi? Sportisti bieži saka: pietrūka veiksmes.
Māris Saukāns: Es iedomājos, vai tajā brīdī neveiksme tiešām ir
neveiksme? Varbūt tā ir veiksme?
Armands Puče: Interesanti pavērot, kādā vecumā sportisti par
to runā. Jo tas ir stāsts par briedumu, un spēka pilnbrieds spor-
tā ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Taču mēs ļoti maz atradīsim
tādus sportistus, kuri pēc 30 runās par veiksmi kā par faktoru,
kas izšķir konkrēto spēles setu, punktu vai rezultātu, jo cilvēki
mainās, iegūst pieredzi un uzkrāj to. Izpratne par veiksmi mainās
pieaugot.
Man patika, ko Māris teica par neveiksmi. Citos gadījumos
veiksme ir tik mānīgs lielums, ka tā var pat... apreibināt. Iegāzt.
Pat olimpiskā medaļa vienā otrā gadījumā cilvēkam noteikti nav
bijusi veiksme. Jo sportists vairs sevi nekontrolē, neadekvāti rīko-
jas, sadeg, neiztur pārbaudījumus.
Māris Saukāns: Māca neveiksmes. Taču, ja 40 gados 40. reizi
uzkāp uz tā paša grābekļa, tad gluži vienkārši esi stulbs un neko
neesi ņēmis vērā. Mani ir mācījušas tikai neveiksmes.
Bijām sanākuši vairāk nekā 120 1969. gadā dzimušie puikas, un
mums ļoti skaidri pateica, kas mūs sagaida, kļūstot par profesio-
nāliem sportistiem, taču tas mani nebiedēja. Ļoti būtisks pavēr-
siens manā dzīvē bija lēmums aiziet no sporta.
Latvijas junioru hokeja izlase nebija tikusi PSRS fi nālos 18
gadu, un viens no maniem treneriem, kurš joprojām ir mana au-
toritāte un piemērs, Vasilijs Tihonovs, slavenā Viktora Tihonova
dēls, Latviju aizveda līdz šim fi nālam, un es biju šīs komandas kap-
teinis. Tajā pavasarī pirms turnīra nokļuvu slimnīcā ar smagām
traumām un bija skaidrs, ka es nekur nebraukšu. Taču komanda
aizbrauca. Man bija 19 gadu, un es biju tik ļoti apvainojies uz dzīvi,
ka pieņēmu lēmumu neturpināt sporta gaitas. Tas bija pārstei-
gums visiem. To vasaru es pavadīju, cītīgi mācoties. Bija ļoti grūti,
bet es nokārtoju eksāmenus un iestājos augstskolā.
Vēlāk sportā atgriezos, pēdējos gadus esmu arī treneris – tre-
nēju bērnu komandas. Daudzi jautājuši, vai es to nožēloju. No-
teikti nē. Kā teicis Māris Čaklais, man pieder tas, kas ar mani ir
noticis... Un tas viss ir mans. Tas, ka sports man ļoti palīdz dzīvot
šeit un tagad, ir nenoliedzami.
Es ļoti reti saku, ka es zinu. Viss patiesībā ir versija.
51
Sportā uzvara ir ļoti skaidrs jēdziens, bet biznesā?
Armands Puče: Kad ir tikai 25 vai 30 gadu, vienalga – biznesā vai
sportā, bet mēs patērējam ļoti daudz emociju. Esam neiecietīgi,
turklāt tas notiek ļoti agresīvā formā. Taču tā mēs veidojamies. Es
ne tuvu neesmu tāds cilvēks, kāds es biju pirms 10, 15 gadiem. Bet,
ja es nebūtu šim posmam gājis cauri, kura laikā, pieļauju, esmu
iemantojis arī daudz ienaidnieku, es nebūtu tāds, kāds esmu.
Māris Saukāns: Es ļoti reti saku, ka es zinu. Viss patiesībā ir ver-
sija. Bet, ja runā par uzņēmumu – ja nebūtu man visas manas ie-
priekšējās pieredzes sportā, ar visiem notikumiem, ar lēmumiem,
es nebūtu izveidojis uzņēmumu tādu, kāds tas ir. Ja es nebūtu iz-
mācījies visas šīs komandas attiecības – savā starpā, ar treneriem,
treneriem ar viņu vadību, ticis līdz komandas kapteiņa pozīcijai...
Tik daudz attiecību mijiedarbības.
Kas biznesā ir mērķis? Bet kas biznesā šos mērķus izvirza?
Mēs paši. Pirms 20 gadiem es gribēju izveidot uzņēmumu, kas ir
pazīstams nevis kā kāda konkrēta cilvēka uzņēmums, bet kā uzņē-
mums, kurā varat pasūtīt profesionālu būvniecības pakalpojumu.
Armands Puče: Māris aizskāra ļoti interesantu tēmu par attiecī-
bām. Es piekrītu – jebkura uzņēmuma panākumu pamatā ir attie-
cības. Būtībā dzīve ir kā intervija, mēģinot atrast labāko veidu, kā
uzdot jautājumu, un prast noklausīties atbildi, kas reizēm atnāk
ļoti netiešā veidā.
Uldis Mucenieks no Mandatum Life reiz teica, ka sākumā ļoti
gribējies būt komandas līderim, tam, kurš taisa tos slum dunk. Jo
sajūta ir, ka citādi neviens golu neiemetīs. Vēlāk – kā trenerim un
nemaz nebūt laukumā. Tomēr, viņaprāt, augstākā pilotāža ir tad,
ja uzņēmuma vadītājs, līdzīgi kā sporta komandās, ir kā puika, kas
pienes ūdeni uz soliņa sēdošajiem. Pieņemot, ka uzņēmums ir kā
pastāvīgs organisms, un vadītājs tikpat kā nav redzams. Tomēr,
iespējams, tas ūdens un dvielis tajā brīdī ir vissvarīgākais.
Redzi, tu vari pienest ūdeni komandai uz soliņa, bet pienāk brī-
dis, kad visi skatīsies uz tevi un gaidīs lēmumu: ko darīt. Un tad tu
saki – ejam šo ceļu! Kāds iebildīs un negribēs, bet desmit piekritīs,
un tā ir tava atbildība lēmumu pieņemt. Tas liekas tik vienkārši,
bet patiesībā lēmumus ir ļoti grūti pieņemt. Taču tieši tas virza
uz priekšu. Daudz smagāk ir neizlēmības dēļ stāvēt uz vietas un
domāt. Bet laiks iet...
***
Būtībā dzīve ir kā intervija, mēģinot atrast labāko veidu, kā uzdot jautājumu, un prast noklausīties atbildi, kas reizēm atnāk ļoti netiešāveidā.
52LIFE 2012/2013
Kas tavai sejai piestāv vislabāk – jautrais Vinfīlds, apņēmīgais Zapa, stingrais policistu ūsu standarts vai apjomīga veco holandiešu stila bārda? Izaudzē ūsas, kas atbilst tavai gaumei un raksturam!
Teksts: Riitta Mettomäki * Ilustrācijas: Inka Järvinen
SKAT, KĀDAS ŪSAS!
VITAMĪNIūsāmVīrieša bārda atklāj visu par viņa veselību.
VitaBeard, pasaulē pirmie vitamīni ūsām,
liek bārdai augt ātrāk, padara to stiprāku
un mazina ādas sausumu un niezēšanu.
Pagaidām VitaBeard ir pieejams tikai ASV.
www.beardvitamin.com/international
Bārdas audzēšanas pamācība trīs soļos1. APŅEMŠANĀS. Mūsdienās skūšanās ir norma,
un, lai ļautu bārdai augt, ir nepieciešams raksturs.
2. PĀRSTĀJ SKŪTIES. Vismaz pirmās četras nedē-
ļas neskujies vispār.
3. KOP SAVU BĀRDU. Iegādājies bārdas griezēju un
ūsu šķērītes. Mazgā bārdu ar šampūnu vai ziepēm.
Nobeigumā izmanto ūsu ķemmi.
www.beards.org
53
Pasaules bārdu un ūsu čempionāts ikgadēji norisinās jau
kopš 1996. gada. Pagājušajā gadā Norvēģijā soms Juhani Hel-
menkalastaja tika kronēts par čempionu Dalī kategorijā. Nā-
kamais atklātais čempionāts gaidāms novembrī Lasvegasā.
www.worldbeardchampionships.com
NANOTEHNOLOĢIJAS un daļiņu fi zika
Lai uzturētu ūsas glītas un koptas, ir ne-
pieciešams kvalitatīvs aprīkojums. No
liekā sejas apmatojuma iespējams at-
brīvoties, izmantojot augsto tehnoloģiju
skuvekli Zafi rro Iridium. Tas izgatavots
no unikāliem izturīgākajiem un tehniski
progresīvākajiem materiāliem, kādi vien
cilvēcei ir zināmi. No balta safīra vei-
dotais asmens ir piecus tūkstošus reižu
plānāks par cilvēka matu. Pavisam ir pie-
ejami tikai 99 šādi skuvekļi, un to 100 000
dolāru cenā ir iekļauti apkopes un asi-
nāšanas pakalpojumi 20 gadu garumā.
www.zafi rro.com
Vai jāaudzē ūsas, lai kļūtu par ģēniju vai diktatoru? Slavenas vēsturiskas personības ar ūsām:Salvadors DalīFrīdrihs NīčeĀdolfs HitlersJosifs StaļinsAlberts EinšteinsGraučo MarkssSadams HuseinsKlārks GeiblsČārlijs ČaplinsFrenks ZapaMārtins Luters KingsFredijs MerkūrijsFidels KastroŽans SibēliussErkils PuaroKurts Vonnegūts
PASAULES LABĀKĀS ŪSAS
Skūšanās vēsture aizsākās akmens laikmetā, kad vīrieši izmanto-
ja no akmens vai raga izgatavotus skuvekļus.
Vārds ūsas mūsdienu angļu valodā (moustache) cēlies no sengrie-
ķu valodas, kurā mullon nozīmēja lūpu, bet atvasinājums mustax –
augšlūpu vai bārdu. Viduslaikos no tā tika atvasināts vārds mous-
takion.
Krievijas imperators Pēteris Lielais tik ļoti necieta bārdas, ka ievie-
sa īpašu bārdas nodokli. Viņš vēlējās, lai visi vīrieši būtu gludi skū-
ti, lai parādītu visai Eiropai, ka Krievija ir izglītota rietumvalsts.
Jau vairākus gadus dažādās pasaules valstīs novembra mēnesi
dēvē par Movember jeb Ūsu novembri. Šī kampaņa mudina vīriešus
visā pasaulē audzēt ūsas. Tās mērķis ir vākt līdzekļus prostatas
vēža izpētei un ārstēšanai. Daži atcerēsies, ka pirms pāris gadiem
arī Latvijā Intars Busulis nēsāja ūsas, lai tādējādi pievērstu sa-
biedrības uzmanību prostatas problēmai.
Citi interesanti fakti par ūsām
54LIFE 2012/2013
Kad KARI VOUTILAINENS vēl bija mazs, viena no viņa mīļākajām vietām bija kāda pulksteņu darbnīca Kemi, kas piederēja ģimenes draugam.
Šobrīd viņš ir viens no pasaules pulksteņmeistaru elites un pats savām rokām rada mākslas darbus, par kuriem pasūtītāji ir gatavi maksāt lielu naudu.
Teksts: Elna Nykanen Andrersson * Foto: Esther Michel
Pats SAVAS laimes kalējs
55
Kari Voutilainens dzīvo un strādā Motjē ciematā Šveices tradicionālajā pulksteņmeistaru reģionā.
56LIFE 2012/2013
K ari Voutilainens, iespē-
jams, izvēlējās savu nā-
kotnes profesiju jau seš-
desmito gadu sākumā
Somijas pilsētiņā Kemi,
kad kādu dienu pārstā-
ja darboties viņa tēva pulkstenis. Visa
ģimene kopā devās pie kāda pazīstama
pulksteņmeistara. Turpmākajos gados
Kari viņa darbnīcā atgriezās vēl daudzas
reizes.
Zēns vienmēr devās līdzi vecākiem, lai
nepalaistu garām izdevību redzēt sarež-
ģītos mehānismus un pulksteņmeistara
precīzo darbu. Mājās viņš pats izjauca un
atkal salika visus mehānismus, kam vien
tika klāt.
„Es biju apmēram četrpadsmit gadus
vecs, kad tēvs man vaicāja, kas es vēlos
būt, kad izaugšu liels. Es atbildēju, ka
gribu darināt lietas pats savām rokām un
strādāt kā privātuzņēmējs,” atceras Vou-
tilainens.
Vairākas desmitgades vēlāk viņš sēž
automašīnā, kas ir ceļā uz lielāko pulkste-
ņu izstādi pasaulē Bāzelē, Šveicē. Izstāde
BaselWorld ir viņa galvenais mārketinga
kanāls. Tā ir vieta, kur viņam un vēl di-
viem tūkstošiem dalībnieku ir iespēja tik-
ties ar pulksteņu nozares žurnālistiem un
blogeriem un – galvenais – ar ievērojamu
skaitu klientu.
Tā gan nav, ka Voutilainenam patiešām
vajadzētu savus pulksteņus reklamēt.
Viņa uzņēmums, kurā strādā trīspadsmit
darbinieku, jau šobrīd noraida jaunus pa-
sūtījumus, jo Voutilainens nevēlas uzņē-
mumu paplašināt.
K ari Voutilainens ir visslavenākais
somu pulksteņmeistars un, ļoti ie-
spējams, arī panākumiem bagātākais.
Mehāniskos rokas pulksteņus, kas izgata-
voti viņa studijā Motjē, Šveicē, apbrīno un
iekāro pulksteņu cienītāji visā pasaulē.
Taču iegūt šādu pulksteni ir lemts ti-
kai retajam. Cenu diapazons ir no 50 līdz
60 tūkstošiem eiro, un, pat ja jūsu bankas
kontā ir pietiekama summa, var paiet
vairāki gadi no brīža, kad izdarāt savu
pasūtījumu, līdz saņemsiet pulksteni.
Voutilainens teic, ka viņa pēdējā darba pa-
beigšanai vajadzēja sešus gadus. Kas īsti
padara šos pulksteņus tik dārgus? No vie-
nas puses, tas ir kvalitatīva izstrādājuma
radīšanai nepieciešamais laiks, no otras –
dārgie materiāli. Piemēram, bija vajadzī-
gi vairāki gadi, lai izveidotu mehānismu
pulkstenim Vingt-8, ko Voutilainens laida
klajā pagājušajā gadā un kas izgatavots no
zelta vai platīna. Pulksteņa aizmugure ir
veidota no safīra stikla, un tā krokodilādas
siksniņa ir roku darbs. Voutilainens un
viņa darbinieki gandrīz visas pulksteņa
detaļas darināja paši. Voutilainena darb-
nīcā tiek izgatavoti 40 līdz 50 pulksteņu
gadā, un tie visi ir roku darbs.
V outilainens salīdzina pulksteņus ar
automašīnām. „Piemēram, Mercedes
ir ērti un uzticami auto, taču tie vienmēr
būs masveida ražošanas produkti. Ir arī
tādi automobiļi kā Bentley, kas tiek pielā-
goti un īpaši veidoti individuālajam pasūtī-
tājam. Arī šo automašīnu iegādes process
ir citāds; tās nemēdz iegādāties autosalo-
nos, bet gan rūpnīcās, kur tiek pielāgotas
dažādas detaļas – piemēram, sēdekļi tiek
piemēroti klienta mugurai.”
Voutilainens savus pulksteņus veido lī-
dzīgi – tie galvenokārt tiek izgatavoti pēc
pasūtījuma un atbilstoši klientu vēlmēm.
„Īpaša pasūtījuma gadījumā paiet gads, lai
saskaņotu tehniskās detaļas un izveidotu
ietvaru un ciparnīcu. Unikāls darbs ne-
dzimst dažos mēnešos,” viņš saka.
“Mani klienti dzīvo ASV, Eiropā un Āzijā. Viņi ir vecumā no 28 līdz 88 gadiem, un viņu vidū ir aristokrāti, juristi, baņķieri un ārsti.”
57
Blakus Voutilainena mājām atrodas arī viņa darbnīca. Pulksteņmeistars
joprojām aktīvi piedalās savu pulksteņu veidošanā. „Man patīk mans darbs,
tas sniedz man gandarījumu,” viņš saka. Strādājot Parmigiani, Voutilainens
apguva arī ļoti sarežģītu pulksteņu detaļu veidošanu.
58LIFE 2012/2013
tikuši darināti jau četrsimt gadu; es dedzī-
gi vēlējos apgūt vēl vairāk.”
1990. gadā Voutilainens iekār-
tojās amatā pie Šveices
pulksteņmeistara Mišela Parmidžāni. Tur
Voutilainenam bija iespēja pilnveidot sa-
vas prasmes senu un vērtīgu pulksteņu
restaurēšanā, kā arī apgūt ļoti sarežģītu
pulksteņu detaļu veidošanu. Parmigiani
darbnīcā Voutilainens pavadīja deviņus
gadus. Šī vieta viņam nebija nozīmīga tikai
darba pieredzes dēļ. „Strādājot Parmigia-
ni, es iepazinos ar Čārlzu Meilanu, 70 ga-
dus vecu pulksteņmeistaru, kurš patiesībā
jau bija pensijā. Es daudz no viņa iemācī-
jos. Viņš arī bija tas, kurš mani pamudinā-
ja sākt izgatavot pašam savus pulksteņus,”
stāsta Voutilainens. Savu pirmo pulksteni
viņš izveidoja 1994. gadā. Meistardarbs
tika radīts vēlās vakara stundās, kad visi
dienas darbi bija pabeigti. Simtiem dar-
bam veltīto stundu atmaksājās – Voutilai-
nena kabatas pulkstenis sudraba ietvarā
ar pašizgatavotu mehānismu piesaistīja
uzmanību un iedēstīja Voutilainena apzi-
ņā sapni kādu dienu izveidot pašam savu
pulksteņu darbnīcu. Voutilainens dažus
gadus strādāja par pulksteņmeistaru
skolotāju, līdz 2002. gadā nodibināja pats
savu uzņēmumu.
„Sākums bija viegls, jo papildus pats
savu pulksteņu izgatavošanai es uzņēmos
arī daudz līgumdarbu. Jau deviņdesmito
gadu sākumā es īrēju pats savu darbnīcu
Pēc pasūtījuma izgatavoti pulksteņi tiek rūpīgi
pielāgoti līdz pat vissīkākajai detaļai. Attēlā re-
dzams Vingt-8 pulkstenis no mehānisma puses.
Voutilainena veidotais Decimal Repeater pavēsta
lietotājam par stundu, desmit minūšu un minū-
tes paiešanu. Voutilainens izgatavoja savu pirmo
pulksteni 1994. gadā. Šis kabatas pulkstenis sud-
raba ietvarā piesaistīja uzmanību un iedēstīja
viņa apziņā sapni kādu dienu izveidot pašam savu
pulksteņu darbnīcu. Ar rokām izgatavotu pulk-
steņu vidējais izgatavošanas laiks ir no viena līdz
pusotram gadam; pēdējā pulksteņa pabeigšana
aizņēma sešus gadus.
Savu arodu Voutilainens apguva Tapio-
las pulksteņmeistaru skolā astoņdesmito
gadu sākumā. Jau uzreiz pēc studiju uz-
sākšanas viņš zināja, ka ir nonācis īstajā
vietā. „Tā bija pirmā reize, kad es jutu, ka
skola patiešām ir man piemērota. Pēc tam
man vairs nekad nav šķitis, ka es daru dar-
bu. Patiesībā tā ir tīrā bauda,” viņš saka.
Pirmie trīs mācību gadi neremdēja
jaunā pulksteņmeistara slāpes pēc zināša-
nām, un drīz pēc absolvēšanas viņš devās
uz Šveici, lai turpinātu studijas. Tur viņš
ieguva prestižo Šveices pulksteņmeista-
ru apmācības un izglītības programmas
(WOTSEP) kvalifi kāciju. „Jo vairāk ap-
gūstat, jo vairāk saprotat, cik patiesībā
sena ir šā aroda vēsture. Šveices pulksteņi
59
un biju sagādājis visu nepieciešamo aprī-
kojumu. Es pazinu rūpnīcas un ražotājus –
pateicoties tam, man drīz bija daudz pasū-
tītāju. Šobrīd man ir līgums tikai ar vienu
klientu,” stāsta Voutilainens.
Valdetravēras apgabalā, kur Voutilai-
nens dzīvo un strādā, ir senas pulkste-
ņu darināšanas tradīcijas; šajā reģionā
darbojas arī slavenie Šveices uzņēmumi
Parmigiani, Chopard un Piaget. Šā aroda
pirmsākumi Šveicē meklējami 16. gadsim-
tā, kad reformators Žans Kalvins aizlie-
dza rotaslietu nēsāšanu, liekot zeltkaļiem
un juvelieriem meklēt citus izpausmes
veidus. Līdz gadsimta beigām Ženēvas
pulksteņi jau bija kļuvuši pazīstami ar
savu izcilo kvalitāti, un 1601. gadā Šveicē
tika nodibināta pasaules pirmā pulksteņ-
meistaru ģilde.
Pulksteņu masveida ražošana sākās
20. gadsimtā, un Pirmā pasaules kara lai-
kā popularitāti iemantoja rokas pulksteņi.
Gadsimtu gaitā ir attīstījusies pulksteņu
tehnoloģija, un ap 20. gadsimta piecdesmi-
tajiem gadiem mehāniskajiem pulksteņiem
pievienojās arī elektroniskie. Taču visdār-
gākie joprojām ir mehāniski uzvelkamie
pulksteņi. Voutilainena pazīstamāko darbu
vidū ir rokas pulksteņi ar stundu sišanas
mehānismu. Voutilainens ir pārliecinājis
pulksteņmeistaru pasauli ar savu izgudro-
jumu, kas sit katras desmit minūtes.
Šāda veida pulksteņi parasti pavēs-
ta laiku, radot cita toņa skaņu, kad paiet
stunda, stundas ceturksnis vai minūte.
Voutilainena pulkstenis Decimal Repe-
ater, kas pirmoreiz tika parādīts Bāzelē
2005. gadā, vēsta tā lietotājam par katras
stundas, desmit minūšu un minūtes paie-
šanu. Tas ievēro laika aprēķinu loģiku un
tādējādi ir vieglāk nolasāms.
Voutilainena pulksteņi, kas ietver sim-
tus vai pat tūkstošus mazu detaļu, ir pie-
saistījuši plašu klientu loku visā pasaulē.
„Mani klienti dzīvo ASV, Eiropā un Āzijā.
Viņi ir vecumā no 28 līdz 88 gadiem, un
viņu vidū ir aristokrāti, juristi, baņķieri
un ārsti,” viņš stāsta.
Tomēr viņu vidū nav arābu naftas mil-
jardieru vai krievu jaunbagātnieku. Ie-
mesls ir pārsteidzoši vienkāršs – valodas
barjera. „Lielu daļu no saviem pulksteņiem
es pārdodu tieši klientiem, un, piemēram,
Krievijā ļaudis bieži vien nerunā angļu vai
franču valodā. Krievi galvenokārt iegādā-
jas pulksteņus veikalos, bet veikali grib
iepirkt uzreiz divdesmit pulksteņus. Es
nevēlos to darīt. Tā būtu gandrīz puse no
visiem pulksteņiem, ko es saražoju gada
laikā,” Voutilainens paskaidro.
L ai gan vairākums cilvēku pasaulē lieto
salīdzinoši lētus pulksteņus, palieli-
nās arī pieprasījums pēc pulksteņiem, kas
izgatavoti ar rokām. Voutilainens apgalvo,
ka senās pulksteņu darināšanas prasmes
nav zudušas un joprojām tiek novērtētas.
Šīs tradīcijas sevišķi ciena Šveicē un Ja-
pānā. Mūsdienās Šveicē trūkst pulksteņ-
meistaru, jo skolas nespēj apmācīt pietie-
kamu daudzumu speciālistu. Voutilainens
vēlētos redzēt vecās mācekļu sistēmas
atgriešanos – tāda joprojām tiek īstenota,
piemēram, Japānā. „Japānā vecos meista-
rus ciena un vēlas no viņiem mācīties. Pie
mums strādā kāds trīsdesmitgadīgs japā-
ņu pulksteņmeistars, kurš reiz noraidīja
kādu darba piedāvājumu, jo viņš būtu bijis
vecākais tajā darbavietā.”
60LIFE 2012/2013
61
Valdetravēras apgabalā, kur Voutilainens dzīvo un strādā, ir senas pulksteņu darināšanas tradīcijas; šajā reģionā darbojas arī tādi slaveni
Šveices uzņēmumi kā Parmigiani, Chopard un Piaget.
T as var šķist nedaudz pārsteidzoši,
taču profesijas galvenās cerības sais-
tās ar Somiju. Tapiolas pulksteņmeistaru
skola ir viena no prestižākajām pasaulē,
un somu pulksteņmeistari strādā daudzos
slavenos Šveices pulksteņu ražošanas uz-
ņēmumos. „Tapiolas skola ir vienīgā pulk-
steņmeistaru skola pasaulē, kas pieder
pašiem pulksteņu speciālistiem. Vēl viens
izņēmums ir Rolex skola, kura pieder rūp-
nīcai. Tas skolā rada pozitīvu atmosfēru,
jo pasniedzēji nav valsts darbinieki. Švei-
cē lietas nenotiek tādā līmenī, un attiek-
sme ir citāda. Somijā gan pasniedzējiem,
gan studentiem ir labāka motivācija, kas
atspoguļojas arī darba dzīvē.”
A tgriežamies izstādē Bāzelē. Šogad
Voutilainens parādīja savu pirmo
īpaši sievietēm paredzēto modeli, kas ir
nedaudz mazāks par iepriekšējiem. Vou-
tilainens uzsver, ka pulksteņu mode šo-
brīd ievirzās smalkākā gultnē. „Pulkste-
ņu mode ir viļņveida. Pirms neilga laika
populāri bija milzīgi pulksteņi, daži pat
apakštasītes izmērā. Tagad atgriezušies
sevišķi plāni un mazāki modeļi,” viņš saka.
Bet kā ar pašu pulksteņmeistaru? Vouti-
lainens atklāj, ka viņam pieder ap divdes-
mit, trīsdesmit pulksteņiem, taču viens no
tiem ir īpašs un gadu gaitā viņam kļuvis
sevišķi dārgs. „Jā, tas ir pirmais kabatas
pulkstenis, ko es izgatavoju. Tas prasīja
laiku un pūles, taču bija visa aizsākums.”
***
KĀ DZIMST UNIKĀLI PULKSTEŅI?
LAIKS
Ar rokām gatavotu pulksteni pielāgo individuāla-
jam pasūtītājam līdz pat vissīkākajām detaļām,
tādēļ ietvara un ciparnīcas izveidošana vien var
ilgt veselu gadu. No pasūtījuma veikšanas līdz
pulksteņa saņemšanai var paiet vairāki gadi.
CENA
Unikāls Kari Voutilainena darināts pulkstenis
maksā 50 000 līdz 60 000 eiro. Augsto cenu veido
izgatavošanai nepieciešamais laiks un augstākās
klases materiāli, piemēram, zelts, platīns vai kro-
kodilāda.
PIELĀGOŠANA
Dārgi, ar rokām izgatavoti pulksteņi tiek pilnībā
pielāgoti. Izmēru noteikšana un ietvara, ciparnī-
cas un rādītāju veidošana tiek veikta precīzi sa-
skaņā ar pasūtītāja vēlmēm.
MODE
Pulksteņu mode, kas atspoguļojas arī vērtīgāko
pulksteņu segmentā, ir viļņveida. Pēdējā laikā
populāri bijuši lieli pulksteņi; pašreizējā tendence
ir pāriešana pie smalkākiem, sevišķi plāniem un
mazākiem modeļiem.
TRADĪCIJAS
Pulksteņu darināšanas tradīcijas Šveicē sakņojas
16. gadsimtā, kad reformators Žans Kalvins aizlie-
dza rotaslietu nēsāšanu, liekot zeltkaļiem un ju-
velieriem meklēt citus izpausmes veidus. 20. gad-
simtā aizsākās pulksteņu masveida ražošana, taču
visdārgākie joprojām ir uzvelkamie pulksteņi.
62LIFE 2012/2013
KAS IR PILNĪGA LAIME
Tas ir, kā izbaudīt neierobežotu brīvību. Helislēpošana ļauj jums nokļūt teju nepieejamās
vietās un tad traukties lejup pa nogāzēm. Un ir daudzi, kuri vēlētos saukties par tās pionieriem, šā slēpošanas
veida atklājējiem, taču, ja ticam kanādiešiem, helislēpošanas aizsācējs ir Maiks Vīgele (Mike Wiegele),
jauns imigrants no Austrijas. Viņš ir vietējā leģenda un arī tagad, septiņdesmit gadu vecumā, joprojām
izbauda sniegu kalnu nogāzēs.
Teksts: Markku Vänskä * Foto: John Schwirtlich un Shutterstock
63
vēlējās strādāt kalnu nogāzēs. Līdz 1964.
gadam Vīgele bija ieguvis ceturtās pakā-
pes slēpošanas instruktora kvalifi kāciju
un kļuva par Leikluīzas slēpošanas skolas
vadītāju, apmācot vairākus daudzsološus
slēpotājus, kuri vēlāk guva starptautiskus
panākumus.
DEJAS AR KALNUBrīva traukšanās lejup pa neskartām kal-
nu nogāzēm ir katra slēpotāja sapnis. Slē-
pojot ārpus īpaši veidotām trasēm, likmes
ir augstākas, taču atmiņas – neaizmirsta-
mas. Pateicoties Vīgelem, iespēja iekarot
līdz šim neskartu kalna nogāzi paveras
arvien lielākam skaitam cilvēku. Par helis-
lēpošanas aizsākumu var uzskatīt to brīdi,
kad Vīgele ievietoja avīzē pirmo reklāmu
par šo unikālo slēpošanas piedzīvojumu.
Tolaik aizsākto fenomenu tā sekotāji ir
aprakstījuši kā „ceļu pa gaisu uz debesīm”
un „deju ar kalnu”. Jau pēc gada Veil-
mauntā tika organizēti regulāri helislēpo-
šanas braucieni. Vēlāk Vīgele nodibināja
pats savu slēpošanas centru Karibū un
Monašī kalnu apgabalā, neskartās dabas
vidū. Viņš atzīst, ka izvēlējās šo vietu tieši
sniega dēļ – sniegs šajos kalnos krīt lielās
pārslās, veidojot vislabāko pūdera kārtu
slēpošanai.
Es esmu izlutināts,” Vīgele
smejas, „dzīve man ir devusi
iespēju dzīvot visneticamāko
kalnu ainavu ieskautam. Pa-
saulē nav skaistākas vietas!” Vīgele devās
uz Kanādu 1959. gadā, viņam bija divdes-
mit viens gads, un viņš bija apņēmības
pilns. Iztikas pelnīšanai viņš izmēģināja
dažādus amatus. Sākumā Vīgele bija būv-
niecības palīgstrādnieks, nodarbojās ar
galdniecību un strādāja arī par apdroši-
nāšanas aģentu. Taču mīlestība pret dabu
un vēlme nokļūt kalnos lika jau pieredzē-
jušajam slēpotājam pamest visu pārējo
un nodoties sava sapņa īstenošanai – viņš
64LIFE 2012/2013
VIENS AR DABUSlēpošana no helikoptera, kas īstu popu-
laritāti iemantoja astoņdesmito gadu bei-
gās, pieredzējušā slēpotāja acīs nav zau-
dējusi ne drusciņu savas pievilcības. „Jūs
atrodaties tik augstu, gandrīz pašā kalna
virsotnē. Mirkli, pirms sākt laisties lejup,
jūs gandrīz varat pieskarties debesīm,”
Vīgele stāsta, acīm mirdzot. Slēpošana no
helikoptera ļauj būt vienatnē ar dabas va-
renumu. Lai nolaistos pa neskartu nogāzi,
ir nepieciešamas prasmes un tehnika, un
to apgūšana prasa pacietību. Iesācējam
tas šķiet grūti. Kad prasmes uzlabojas,
atalgojums par to ir brīvība – kustības
vieglums un sniegs, kas šķietami mētā slē-
potāju no viena līkuma uz otru. „Slēpoša-
nā no helikoptera ir kaut kas unikāls. Ne-
Tā ir unikāla pieredze, kas nav salīdzināma ne ar ko citu!Cilvēki, kuri izmēģinājuši slēpošanu no helikoptera, visi kā viens raksturo šo pieredzi kā neaprakstāmu.
PIEREDZI PIEDĀVĀ:
www.wiegele.com
www.heliskinepal.com
skartais pūdera sniegs tevi aicina, priekšā
ir neskaitāmas trases. Es šo sajūtu nevaru
aprakstīt citādi kā eiforiju, apreibinošo
Mātes Dabas dāvanu,” saka slēpošanas
leģenda.
PIONIERIS, KURŠ NESKARTĀS KALNU VIRSOTNES PADARĪJA SASNIEDZAMAS IKVIENAMVīgele ir ieviesis arī citus apvērsumus slē-
pošanas pasaulē. Viņa aktīvā attieksme ir
nesusi prieku daudziem slēpotājiem. De-
viņdesmito gadu beigās viņš piedalījās tā
dēvēto Fat Boy slēpju izstrādē – tās tiku-
šas dēvētas par revolucionāru jaunievedu-
mu slēpošanā pa pūdera sniegu. Šīs slēpes
ir padarījušas kalnu smailes pieejamas arī
citiem slēpotājiem, ne tikai profesionā-
ļiem. Vīgelem ir simtos vai pat tūkstošos
stundu mērāma pieredze slēpošanā no
helikoptera. Arī pēc došanās pensijā viņš
katru gadu ir vadījis vairākas grupas, kas
meklē līdzīgus piedzīvojumus. „Kad sākat
laisties lejup, ķermenī ieplūst adrenalīns.
Kad sākat slēpot, tas ir kā deja, peldēšana
uz sniega. Vienkāršība, ar kādu laižaties
lejup ielejā, rada neticamas sajūtas. Tas ir
jāpiedzīvo pašam, lai saprastu, kādu mie-
ru, klusumu un brīvību var sniegt neskar-
tas nogāzes. Pūdera sniegs un daba. Tikai
jūs, pavadonis un daži tuvi draugi. Tā ir
tik unikāla pieredze, ka to nevar salīdzināt
ne ar ko citu. Man tās ir debesis zemes vir-
sū,” saka Vīgele.
***
65
Svaigā sniega atkarība
Nācās meklēt lietas, kas sniega dēļa brīvdienu tērpu papildina ar lavīnu glābšanās ierīcēm un biezāku drēbju kārtu, kura kalnu kūrortos navnepieciešama.
L ēmumu pieņēmu pagājušās vasaras
beigās, kalnu taku domubiedru ie-
dvesmots, rudenī nobrieda komanda un
nolēmām pavasarī iekarot Aļaskas virsot-
nes. Ceļojuma izdevumus pareizāk samak-
sāt tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas, lai šau-
bu mirklī grūtāk atteikties no brauciena,
jo pirmās šaubas parādījās, jau pārskatot
ceļojuma inventāra sarakstu. Nācās mek-
lēt lietas, kas sniega dēļa brīvdienu tērpu
papildina ar lavīnu glābšanās ierīcēm un
biezāku drēbju kārtu, kura kalnu kūrortos
nav nepieciešama.
Vai helidēļošanai vajag sagatavoša-
nos? Noteikti. Sajūtas ir daudz pilnīgā-
kas, ja braukšanas prasme jau pārvērtu-
sies instinktos. Arī iepriekšēja lidošanas
pieredze ļauj drošāk baudīt skatu aiz
helikoptera loga. Tomēr vissvarīgākā ir
gatavība pacelties neskarto kalnu virsot-
nēs un traukties svaigajā sniegā, neredzot
tālāko ceļu.
Stāvot pie helikoptera pacelšanās lau-
kuma, vēl pēdējo reizi nākas sev kritiski
pārjautāt, vai tiešām es to pats izvēlējos?
Iekāpjot lidaparātā, aiz muguras paliek
šaubas un ir vairs tikai sajūsmas un sa-
traukuma sajaukums, ceļoties pāri aizvien
jaunām sniega korēm un klinšu kraujām.
Lejā dziļi ēnojas zilgana ledāja klajumi.
Nosēšanās neskartā virsotnē, helikop-
ters pazūd. Esi viens ar elpu aizraujošu
mežonīgo kalnu korēm un zilā okeāna kla-
juma panorāmu. Un tad pienāk tava kārta
šķelt pūdera žilbinošo virsmu un iezīmēt
savu lenti baltajā klājumā. Vijīgais ilgais
ceļš lejup sāk atkal jaunu pacelšanos pāri
korēm, uz vēl neskartām virsotnēm. Tas ir
ceļš, kurā iepazīsti sevi un izjūti neizmēro-
jamu cieņu pret kalniem un pret debesīm.
***
Lauris Liepa,Borenius partneris, zvērināts advokāts
Foto: Māris Lapiņš, M.L.studio
To var saukt dažādi – par kalnu sindromu, virsotņu adrenalīnu vai ātruma atkarību, tomēr viens ir skaidrs – kalni ir vareni, un to aicinājumam nav iespējams pretoties. Tādēļ es ļoti labprāt pieņēmu piedāvājumu pamēģināt vēl nebijušu piedzīvojumu: apvienot vēlmi pēc augsto virsotņu sasniegšanas ar traukšanos lejup pa nepazīstamu neskarta sniega nogāzi.
Ja tu pārvaldi savus riskus, tu pārvaldi savu dzīvi.
Tev tikai nepieciešams īstais partneris. Zvani 67 503 333 un piesakies uz tikšanos ar konsultantu!
www.mandatumlife.lv
Ieguldījumi. Privātā kapitāla pārvalde. Dzīvības apdrošināšana.
M
AN
DA
TU
M L
IFE
INS
UR
AN
CE
BA
LTIC
SE
LA
TV
IJA
S F
ILIĀ
LE
, KR
ON
VA
LD
A B
ULV
. 3-3
, RĪG
A, L
V-1
010
Tel
. 67
50
3 3
33
INFO
@M
AN
DA
TU
ML
IVE
.LV