Latvijas Republikas un Brazīlijas Federatīvās republikas importa un

eksporta attiecības

Terēze Rocēna '09

Nosaukums Latvijas Republika Brazīlijas Federatīvā RepublikaKarte

Valsts valodas latviešu portugāļuValdība parlamentāra republikaPlatība kopā 64 589 km²

ūdens (%) 1,5kopā 8 514 877 km² (5.)ūdens (%) 0,65

Iedzīvotāji iedzīvotāju sk. (2009) 2 257 300blīvums 36/km²

iedzīvotāju sk. (2000) 183 888 841  blīvums 22/km² 

IKP (2007) kopā $29 214 miljardiuz iedzīvotāju $18 005

kopā $1,804 triljoniuz iedzīvotāju $10 073

Valūta Latvijas lats (LVL) Brazīlijas reāls (BRL)

Vispārīgi

Latvijas Republikas un Brazīlijas Federatīvās Republikas attiecības ir draudzīgas un

konstruktīvas un, neskatoties uz lielo ģeogrāfisko attālumu starp abām valstīm, pēdējo

2 gadu laikā ir strauji attīstījušās.  

Brazīlijā dzīvo vislielākā latviešu kopiena Latīņamerikā. 19. gadsimta beigās un 20.

gadsimta sākumā uz Brazīliju izceļoja vairāki tūkstoši latviešu un tas ir arī vienojošs

faktors abu valstu attiecībās.

Diplomātiskās attiecības

Latvijas valstisko neatkarību de jure Brazīlija atzina 1921. gada 5. decembrī. 20.

gadsimta 30.  gadu otrajā pusē un 40. gadu sākumā  Latvijas sūtniecība Argentīnā, kas

darbojās no 1935. līdz 1946. gadam. To vadīja Latvijas Republikas pilnvarotais

lietvedis Dr. Pēteris Oliņš, kurš pārstāvēja Latvijas intereses arī Brazīlijā, bet pēc

1946. gada pārcēlās uz Brazīliju. Pēc 1940. gada vasaras notikumiem Brazīlija netieši

un neoficiāli apliecināja, ka tā neatzīst Latviju kā PSRS sastāvdaļu un atbalstīja

Baltijas valstu diplomātisko pārstāvju darbību savā teritorijā līdz 1961. gadam, kad

PSRS draudzīgais prezidents Kvadross slēdza visas Baltijas valstu diplomātiskās

pārstāvniecības Brazīlijā.

1991. gada 4. septembrī, izpildot Brazīlijas prezidenta rīkojumu, ārlietu ministrs

Fransišku Rezeks (Francisco Rezek) savā vēstījumā Latvijas ārlietu ministram Jānim

Jurkānam paziņoja, ka Brazīlija atzīst Latvijas Republikas valstiskās neatkarības

atjaunošanu un aicināja nodibināt diplomātiskās attiecības starp abām valstīm.

Diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1992. gada 18. jūlijā.

Brazīlijā dzīvo lielākā latviešu kopiena Latīņamerikā. Tiek rēķināts, ka Brazīlijā dzīvo

apmēram 20 tūkstoši latviešu un to pēcnācēju, bet nav zināms konkrēts skaits, jo

Brazīlijā dokumentos netiek uzrādīta tautība. Nova Odesā ir lielākā latviešu kopiena

Brazīlijā (2006. gadā pagāja 100 gadu kopš tās dibināšanas). Tomēr lielākais latviešu

kultūras centrs atrodas Ižuī pilsētā, pašos Brazīlijas dienvidos.

2000. gada 9. janvārī Latvijā tika nodibināta Brazīlijas latviešu draugu biedrība (apm.

40 biedru no Latvijas puses, valdes priekšsēdētāja Brigita Tamuža). Biedrības mērķis

ir Brazīlijas diasporas pētīšana latviešu tautas kopējās vēstures kontekstā un kultūras

sakaru veicināšana un uzturēšana starp Brazīlijas un Latvijas jauniešiem.

Ekonomiskā sadarbība

1. Tirdzniecība (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

2008. gads

Eksports:

1. Lietuva - 941 886 897 EUR jeb 15,98 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija - 790 391 647 EUR jeb 13,41 %

3. Krievija - 629 127 775 EUR jeb 10,67 %

4. Vācija - 467 435 794 EUR jeb 7,93 %

5. Zviedrija - 393 514 685 EUR jeb 6,67 %

78. Brazīlija - 1 565 658 EUR jeb 0,03 %

Imports:

1. Lietuva - 1 620 722 218 EUR jeb 16,28 % no kopējā importa Latvijā

2. Vācija - 1 257 402 796 EUR jeb 12,63 %

3. Krievija - 1 140 093 245 EUR jeb 11,45 %

4. Igaunija - 691 891 619 EUR jeb 6,95 %

5. Polija - 670 871 695 EUR jeb 6,74 %

...

46. Brazīlija - 7 106 310 EUR jeb 0,07 % 

Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Brazīliju: - 5 540 652 EUR apmērā.

Galvenās eksporta preces uz Brazīliju sadalījumā pa preču veidiem 2008. gadā, EUR

Preču veids KopāĪpatsvars no

kopējā eksporta

Kopā   100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

- daļas un piederumi (32,02 %)

- iespiedmašīnas izmantojot plates, cilindrus un

citus tipogrāfijas komponentus (23,35 %)

- citādi dzinēji un motori (18,32 %)

952 79260,86 %

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

- sintētisko pavedienu dzija (100 %)

448 405 28,64 %

Galvenās importa preces no Brazīlijas sadalījumā pa preču veidiem 2008. gadā, EUR

Preču veids KopāĪpatsvars no

kopējā importa

Kopā   100%

Pārtikas rūpniecības produkti

- eļļas rauši un citi cietie atlikumi (70,72%)

2 672 838 37,61 %

Koksne un tās izstrādājumi

- namdaru un būvgaldnieku darinājumi (71 %)

2 450 68634,49 %

Metāli un to izstrādājumi

- karotes, dakšiņas, pavārnīcas, putu karotes, toršu

lāpstiņas, zivju naži, sviesta naži, cukura standziņas

600 4888,45 %

(37,13 %)

- naži ar zāģveida vai citādiem griezējasmeņiem

(29,36 %)

- galda piederumi (25,74 %)

Latvijas un Brazīlijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005. - 2008.gadam,

EUR

Gads Eksports Imports

2005  427 151 6587 288

2006 693 990    9 147 400   

2007 1 193 269 8 160 962

2008 1 565 658   7 106 310  

 

2. Investīcijas (pēc Latvijas Bankas un Lursoft apkopotās LR Uzņēmumu reģistra

informācijas)

 Saskaņā ar Latvijas bankas informāciju, līdz 2009. gada 19.februārim Latvija nav

investējusi Brazīlijā.

LR Uzņēmumu reģistrā 2009. gada 19. februārī reģistrēti trīs Brazīlijas - Latvijas

kopuzņēmumi, ar investīcijām 6000 LVL apjomā, investori - privātpersonas).

Latvijā pieaug interese par Brazīlijas pieredzi biodīzeļa un bioetanola ražošanā (2006.

un 2007. gadā Brazīlijā ir bijušas vairākas Latvijas ieinteresēto personu delegācijas).

2006. gada oktobrī Latvijas strausu audzētāju asociācijas pārstāvji piedalījās

Vispasaules strausu audzētāju kongresā (WOC2007) Sanpaulu un 2007. gada oktobrī

Strausu audzētāju kongress tika rīkots Rīgā.

2007. gada 11. jūnijā Sanpaulu, Latvijas Valsts prezidentes vizītes laikā Brazīlijā, 

notika Latvijas-Brazīlijas  Biznesa forums, kurā no Latvijas puses piedalījās 34

uzņēmēji no 29 uzņēmumiem (starp tiem arī 4 bioetanola un biodegvielas ražošanas

kompānijas).  

Līgumi

1. Saprašanās memorands par politiskajām konsultācijām starp Latvijas un Brazīlijas

ārlietu ministrijām (parakstīts 2007. gada 26. septembrī).

2. Valsts prezidentes vizītes laikā Brazīlijā 2007.g. 10. jūnijā tika parakstīts Jelgavas

un Nova Odesas sadarbības līgums, kas sekmēs savstarpējo attiecību attīstību dažādās

jomās, kā arī veicinās jauniešu apmaiņu.

Absolūtās un relatīvās priekšrocības

Absolūtās priekšrocības

Latvijai - mežsaimniecībaBrazīlijai - kafijas ražošana

Relatīvās priekšrocības

Iespējas vērtība un efektivitātePirms specializācijas Stundu skaits Produkcija un patēriņšLatvija 4

45 mārciņas lašu0,7 mārciņas kafijas

Brazīlija 44

2 mārciņas lašu6 mārciņas kafijas

Pēc specializācijas Stundu skaits Produkcija PatēriņšLatvija 8 10 mārciņas lašu 5 mārciņas lašu

6 mārciņas kafijasBrazīlija 8 12 mārciņas kafijas 6 mārciņas kafijas

5 mārciņas lašu