LATVIJAS REPUBLIKAS SARUNU POZĪCIJA 7.sadaļa … · 2018. 8. 11. · Latvijas lauksaimniecības...

LATVIJAS REPUBLIKAS SARUNU POZĪCIJA 7.sadaļa “LAUKSAIMNIECĪBA”

Lai noteiktu Eiropas Savienības (ES) tiesību normu saskaņošanas un ieviešanas procesa pagaidu ietvarus, Latvijas Republikas valdība ir pieņēmusi 2003.gada 1.janvāri kā datumu Latvijas gatavībai iestāties ES.

Latvija Republika, ievērojot pozīcijas dokumentā minētās prasības, atzīst un ievieš ES Kopējo lauksaimniecības politiku un tai saistošo acquis communautaire lauksaimniecības sadaļā (Sadaļa nr. 7). Latvija ir gatava pieņemt acquis communautaire šajā sadaļā līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot atsevišķus punktus par kuriem Latvija uzskata par nepieciešamu turpināt sarunas, kā arī Latvija patur tiesības izskatīt un apspriest ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas attīstību un izmaiņām saistītos jautājumus. Latvijas Republika ir izstrādājusi sarunu nostājas dokumentu sadaļā “Lauksaimniecība”, balstoties uz sekojošiem principiem:

� Radīt priekšnoteikumus Latvijas lauksaimniecības sektora sekmīgai attīstībai vienotajā Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā uz līdztiesīgiem pamatiem.

� Paredzēt racionālus ražošanas apjomus līmenī, kas atbilst vietējā tirgus pašnodrošināšanas apjomam.

� Nodrošināt Latvijas lauku zemes iespējami pilnīgāku un efektīvu izmatošanu ražošanā un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā.

� Saglabāt nodarbinātību laukos adekvāti ekonomiski pamatotam lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomam un kā būtisku lauku vides sastāvdaļu (daba, sociālie faktori, kultūra).

Situācija lauksaimniecībā Lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām un tradicionālākajām valsts tautsaimniecības nozarēm. Saglabājot nozīmīgumu tautsaimniecībā ekonomisko, strukturālo un īpašumtiesību izmaiņu rezultātā lauksaimniecības daļa valsts kopproduktā (faktiskajās cenās) pēdējo gadu laikā ir samazinājusies no 21.3% 1991. gadā līdz 7.6% 1997. gadā.

2

1. tabula Lauksaimniecības un mežsaimniecības iekšzemes kopprodukts

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde 1999. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu lauksaimniecības un mežsaimniecības kopproduktā nav novērojamas būtiskas izmaiņas, vienīgi pašā nozarē ir notikusi pārstrukturizēšanās, jo pēdējos gados palielinās mežsaimniecības, kokmateriālu sagatavošanas un ar to saistīto pakalpojumu nozīme. 1999. gadā IKP lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība sastādīja 3.4% no kopējā IKP, tai skaitā 1.3% bija tieši mežsaimniecība un ar to saistītie pakalpojumi. Lauksaimniecībā ir nodarbināti 16.7% Latvijas tautsaimniecībā nodarbināto, ar pilnu slodzi nodarbināti 11.9% (1999. gada dati). Latvijas lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem vairāk nekā trešdaļu visas zemes kopplatības, taču ievērojama daļa netiek izmantota lauksaimnieciskai ražošanai. Latvijas mērķis ir iespējami pilnīgāka un efektīvāka lauksaimniecības zemes izmantošana, vienlaicīgi paredzot zemju apmežošanu un nelauksaimniecisku izmantošanu.

180782 190932132290

88559 77584

2299629983

27489

37068 48633

0

50000

100000

150000

200000

250000

1995 1996 1997 1998 1999 gadi

tūks

t.Ls

A02A01

A01 - lauksaimniecība, medniecība un ar to saistītie pakalpojumiA02 - mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saisītie pakalpojumi

3

2. tabula

Avots: Valsts zemes dienests Lauksaimniecības privatizācijas un pārstrukturēšanas process noveda pie fundamentālām izmaiņām Latvijas lauksaimniecības struktūrā. Latvijas lauksaimniecības institucionālās pārmaiņas sākās 1990. gadā ar diviem galvenajiem elementiem:

- pārmaiņām zemes turējumā un īpašumtiesībās (t.i. zemes reformu); - lielsaimniecību un padomju saimniecību pamatlīdzekļu (izņemot zemi) pārdali privātām zemnieku saimniecībām.

Privatizācija Latvijas lauksaimniecībā ir pilnībā pabeigta.

3. tabula Zemnieku saimniecību veidošanās dinamika

Gadi 1994 1995 1996 1997 1998 1999

Saimniecību skaits tūkstošos 64.3 74.1 94.9 95.2 97.2 101.2 Kopplatība, tūkst. ha 1 278.7 1 460.6 2 238.5 2 316 2 306 2 381 Lauksaimniecībā izman-tojamā zeme, tūkst. ha

777.9

864.9

1 297.9

1 347

1 332

1 381

Mežu platības, tūkst. ha 390 469 732.9 766.1 774.6 785.3 Vidējā saimniecības kopplatība, ha

19.9 19.7 23.6 24.3 23.7 23.5

Vidējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība saimniecībā, ha

12.1 11.6 13.6 14.2 13.7 13.6

Vidējā mežu platība saimniecībā, ha

6.1 6.3 7.7 8 8 7.6

Avots: Valsts zemes dienests Ņemot vērā, ka pēdējos gados lauksaimniecības produkcijas ražošana ir stabilizējusies, tad var prognozēt ka 2000. gadā un 2001. gadā lauksaimniecībā būs izaugsmes tendences. Latvijā iedzīvotāji vislabāk tiek nodrošināti ar tādiem produktiem, kā kartupeļi, augļi un dārzeņi, kā arī ar labības produktiem. Taču jāuzsver, ka tikai puse no augļiem un dārzeņiem iedzīvotāju apgādei tiek saražota Latvijā.

Zemes iedalījums pa galvenajiem zemes lietošanas veidiem

(% no rajonu zemes kopplatības).Pārejās zemes

8% Zem ūdeņiem

3%

Krūmāji2%

Purvi4%

Meži44%

Lauksaimniecībā izmantojamā

zeme39%

4

Savukārt gaļas produkti netiek nodrošināti tādā līmenī, kā būtu nepieciešams viena iedzīvotāja patēriņam gadā. Līdz ar lauksaimniecības attīstību un ienākumu palielināšanos, uzlabosies ekonomiskā situācija un būtiski pieaugs pārtikas produktu patēriņš, tuvojoties vidējam patēriņam ES valstīs. Galvenais mērķis lauksaimniecības un pārstrādāto preču ārējās tirdzniecības politikā ir veicināt jaunu tirgu apgūšanu un pozīciju nostiprināšanu esošajos tirgos, realizējot liberālu ārējās tirdzniecības politiku.

Viens no apliecinājumiem mērķa realizēšanai - jaunu tirgu apgūšana un pozīciju nostiprināšana esošajos tirgos ir Latvijas dalība PTO (kopš 1999.gada 10.februāra). Latvijas iestāšanās PTO sekmē tirdzniecības izaugsmi, vienlaicīgi nodrošinot Vislielākās labvēlības režīmu (VLR) ar 137 pasaules valstīm.

Tiek veidota brīvās tirdzniecības telpa ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Līdz šim Latvija ir noslēgusi desmit brīvās tirdzniecības līgumus (BTL) ar 28 valstīm. Latvijas un ES tirdzniecības attiecības regulē Eiropas Līgums, kas tika parakstīts 1995. gada 12. jūnijā Luksemburgā un stājās spēkā 1998. gada 1. februārī.

Katru gadu palielinās darījumu īpatsvars BTL ietvaros, tā 1999. gadā 59.4% eksporta un 84.3% importa apjoma veidoja ārējās tirdzniecības darījumi ar valstīm, kurām Latvija ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus. Tirdzniecības režīmu attiecību galvenokārt ietekmējis krasais eksporta apjomu samazinājums uz NVS valstīm, it sevišķi uz Krieviju un Ukrainu.

4. tabula

Latvijas arējās tirdzniecības darījumu sadalījums pa tirdzniecības režīmiem Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

Latvijas lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksportā viena no svarīgākajām precēm ir zivis un zivju izstrādājumi, kaut arī to īpatsvaram kopējā eksportā ir tendence samazināties – 1996. gadā tas sastādīja 55%, bet 1999. gadā 27%. Nozīmīgas preces eksportā ir arī piena produkti, bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni, augļu un dārzeņu pārstrādes produkti, galvenokārt sulas. Importēto produktu sortiments ir ļoti plašs un galvenokārt tiek importēti pārstrādāti produkti (alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, dažādi pārtikas produkti gatavi patēriņam), produkti, kas Latvijā netiek ražoti (augļi), kā arī produkti, kuru vietējā tirgus nodrošinājuma līmenis ir ļoti zems (gaļas produkti).

Citi

Latvijas imports pa tirdzniecības režīmiem

Brīvās tirdzniecības režīms

71,1% 57,5%

40,4%

28,6% 42,3%

59,4%

0,4% 0,1% 0,2%1997 1998 1999Brīvās tirdzniecības režīms Vislielākās labvēlības režīms

Latvijas eksports pa tirdzniecības režīmiem

18,0% 19,1% 15,2%

80,8% 80,3% 84,3%

0,5% 0,6%1,2%

1997 1998 1999

Vislielākās labvēlības režīms Citi

5

5. tabula Lauksaimniecības produktu īpatsvars kopējā Latvijas ārējā tirdzniecībā

1995 1996 1997 1998 1999

Valūtas kurss

EUR (ECU) 0.689 0.690 0.658 0.669 0.62

milj. EUR 163.9 195.2 214.6 172.2 104.0 Eksports

% no kopējā 16.4 16.9 14.5 10.8 6.4

milj. EUR 142.8 249.3 333.7 373.2 359.5 Imports

% no kopējā 10.3 13.5 13.9 13.3 12.9

milj. EUR % no kopējā

21.1

-5.4

-54.1

7.7

-119.1

12.8

-201.0

16.6

-255.5

22.1

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde Pēdējo piecu gadu laikā, no 1995. līdz 1999. gadam, 1998. un īpaši 1999.gadā samazinājies lauksaimniecības un pārstrādāto preču īpatsvars kopējā eksporta apjomā. Jau no 1995. līdz 1997. gadam lauksaimniecības un pārstrādāto preču īpatsvars kopējā eksporta apjomā sastādīja vidēji 16%, tad 1999. gada tas sastādīja tikai 6.4%. Savukārt lauksaimniecības un pārstrādāto preču īpatsvars kopējā importa apjomā kopš 1996. gada ir no 13 līdz 13.5%.

Valsts atbalsta politika ir liberāla, jo paļaujas uz privātā sektora dalībnieku izpratni, iespējām un uzņēmējdarbības formas izvēli, uzņēmumu lielumu un specializāciju. Tomēr valsts atbalsts pamatā domāts lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Lauksaimniecības pārstrukturēšanas procesā nozares attīstībai būtisks ir valsts atbalsts, kurš tiek piešķirts sekojošos veidos:

� tiešais atbalsts – valsts subsīdijas un investīcijas, tirgus cenu atbalsts; � netiešais atbalsts – nodokļu atvieglojumi un tiesiskās vides sakārtošana.

Subsīdiju mērķis tāpat kā visas lauksaimniecības politikas mērķis ir izveidot lauksamniecību par nozari, kas ražotu pasaules tirgus prasībām atbilstošu preču produkciju, konkurējot ar citu valstu ražojumiem kvalitātes un ražošanas izmaksu jomā.

Līdz ar to šī mērķa sasniegšanai valsts atbalstam noteikti galvenie darbības virzieni:

� ražošanas tehnoloģiskā modernizācija; � kvalitātes vadīšana visā ražošanas un realizācijas procesā (from stable to table); � produkcijas tirgus veicināšana un attīstība.

Realizējot lauksaimniecības politiku, Latvija pakāpeniski ievieš KLP instrumentus, lai izlīdzinātu ražotāju ekonomiskos nosacījumus. Latvijas valdība uzskata, ka ES Kopējā lauksaimniecības politika attiecināma uz Latvijas ražotājiem ar pirmo iestāšanās dienu ES, saņemot līdzvērtīgu atbalstu. Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij būs pieejams finansiālais atbalsts Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD) ietvaros. Ir paredzēts, ka Latvija laikā no 2000. līdz 2006. gadam katru gadu saņems finansiālo atbalstu. Iestājoties ES līdz 2006. gadam, Latvija var turpināt strukturālās reformas, saņemot atbalstu no ES strukturālajiem fondiem.

6

Lauku attīstības plāna mērķi ir sekojoši: � tuvināt Latvijas likumdošanu ES likumdošanai lauksaimniecības un lauku strukturālo reformu jomā; � veicināt ienākumu pieaugumu un samazināt ražošanas izmaksas, modernizējot lauksaimniecības tehniku, iekārtas un būves; � atbalstīt lauku ekonomikas dažādošanu, tādējādi samazinot migrāciju no laukiem uz pilsētām; � veicināt ES kvalitātes un higiēnas standartu ievērošanu kā saimniecību, tā arī pārstrādes līmenī; � saglabāt laukus un lauku ainavu.

Salīdzinoši zemais mehanizācijas līmenis, lielās izmaksas un zemie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, ierobežotās iespējas piesaistīt papildus līdzekļus saimniecību attīstīšanai, lauku teritorijā dzīvojošo salīdzinoši sliktie sociālie un saimnieciskie apstākļi ir faktori, kas kavē jaunās paaudzes iesaistīšanu lauksaimniecībā. Salīdzinot lauksaimniecībā nodarbināto ar citās nozarēs strādājošo iedzīvotāju vecumu struktūru, dominē pārsvarā vecu cilvēku īpatsvars. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs realizē dažādas zemnieku izglītošanas programmas, kā arī veic dažādu informatīvu materiālu par lauksaimniecību publicēšanu.

Jaunas nodarbinātības iespējas un arī papildu ienākumus dod netradicionālās lauksaimniecības nozares. Lauksaimnieciskās ražošanas dažādošana veicina īpašu produktu ražošanu, kuriem ir iespējams radīt augstu pievienoto vērtību. Arvien vairāk lauku saimniecības nodarbojas ar lauku tūrismu, amatniecību un citu nelauksaimnieciska rakstura uzņēmējdarbību. Netradicionālo nozaru attīstība lielā mērā ir atkarīga no netradicionālo nozaru organizāciju iniciatīvas. Latvijas Valdības pieprasītie pārejas periodi un tehniskās atkāpes

Latvijas Republika atzīst un ievieš acquis communautaire sadaļā “Lauksaimniecība”, tomēr pieprasa sekojošo:

Pārejas periodi:

� līdz 2006. gada 1. janvārim - attiecībā uz kritērijiem pārstrādei paredzētajam pienam, pārejas perioda laikā somatisko šūnu un baktēriju skaita pieļaujamā norma pienā tiks pakāpeniski samazināta, līdz tā sasniegs Padomes direktīvā Nr.92/46/EEC IV nodaļas A.1., I pielikumā noteikto normu, saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 12.oktobra noteikumos Nr.347 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārstrādei paredzētajam govs pienam" noteikto laika grafiku. � līdz 2005. gada 1. janvārim – attiecībā uz uzņēmumu iekārtojuma (strukturālajām) prasībām, lai veiktu uzņēmumu skaita optimizāciju un tehnisko modernizāciju, t. sk. jaunu uzņēmumu celtniecību, vienlaikus slēdzot vecos uzņēmumus, pamatojoties uz:

- Padomes direktīvas Nr.92/46/EEC B pielikuma I nodaļu (piena pārstrādes uzņēmumi); - Padomes direktīvas Nr.91/493/EEC pielikuma I un III nodaļa (zvejas kuģi un zivju pārstrādes uzņēmumi).

7

� līdz 2006. gada 1. janvārim – attiecībā uz uzņēmumu iekārtojuma (strukturālajām) prasībām, lai veiktu uzņēmumu skaita optimizāciju un tehnisko modernizāciju, t. sk. jaunu uzņēmumu celtniecību, vienlaikus slēdzot vecos uzņēmumus, pamatojoties uz:

- Padomes direktīvas Nr.63/433/EEC I pielikuma I nodaļu un II pielikuma I nodaļu (lieljaudas un mazjaudas gaļas kautuves un sadalīšanas uzņēmumi); - Padomes direktīvas Nr.71/118/EEC I pielikuma I nodaļu un II nodaļu (attiecībā uz automātiskajām durvīm), II pielikuma I nodaļu (putnu gaļas ieguves un sadalīšanas uzņēmumi); - Padomes direktīvas Nr.94/65/EC I pielikuma I nodaļu un III nodaļu (maltas gaļas un pusfabrikātu pārstrādes uzņēmumi); - Padomes direktīvas Nr.77/99/EEC A pielikuma I nodaļu (gaļas pārstrādes uzņēmumi).

� līdz 2005. gada 1. anvārim – Padomes direktīvas Nr.90/677/EEC prasību ieviešanai (dzīvnieku izcelsmes atkritumu produktu pārstrāde). � līdz 2010. gada 1. janvārim - attiecībā uz dzīvnieku labturības prasību izpildi, lai veiktu rekonstrukciju, labiekārtošanu, ventilācijas un apsildes sistēmu uzstādīšanu teļu un cūku novietnēs, kuras būvētas līdz 2002. gada 31. decembrim (Padomes direktīvas Nr.98/58/EC, Nr.91/629/EC un Nr.91/630/EC). � līdz 2005. gada 1. janvārim - attiecībā uz dzīvnieku labturības prasību izpildi, lai veiktu kautuvju skaita optimizāciju un modernizāciju, t. sk. jaunu kautuvju celtniecību un labiekārtošanu, ievērojot dzīvnieku aizsardzības noteikumus pirmskaušanas periodā un kaušanas laikā (Padomes direktīva Nr.93/119/EEC). � līdz 2006. gada 1. janvārim - attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā, lai valsts iekšienē izveidotu dzīvnieku atpūtināšanas punktus (Padomes direktīva Nr.91/628/EEC).

Tehniskās prasības un atkāpes: � graudaugi:

- intervences minimālās kvalitātes prasības miežiem - Latvija pieprasa izņēmumu attiecībā uz miežu graudu minimālajiem izmēriem intervencei, nosakot to 2 mm, ņemot vērā, ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru (Komisijas regula Nr.824/2000/EC); - intervences minimālās kvalitātes prasības rudziem - Latvija pieprasa izņēmumu attiecībā uz intervences rudzu graudu minimālo krišanas skaitli, nosakot to 100 (Komisijas regula Nr.824/2000/EC); - pavasara sējas un iesniegumu iesniegšanas beigu termiņš - Latvija pieprasa izņēmumu attiecībā uz graudaugu, eļļas augu un proteīnaugu sējas beigu un iesniegumu iesniegšanas termiņu, nosakot tos 15.jūnijā (Komisijas regula 2316/99/EC un Padomes regula Nr.1765/92/EEC).

� laukaugi: - kompensācijas maksājumu sistēma - Latvija pieprasa pamatplatību kompensācijas maksājumu aprēķināšanai noteikt 688000 ha (Padomes regula Nr.1251/1999/EEC); - kompensācijas maksājumu sistēma - Latvija pieprasa laukaugu platības maksājumu aprēķināšanai, graudaugu vidējo ražu noteikt 3.0 tonnas no hektāra (Padomes regula Nr.1251/1999/EEC).

� kartupeļu ciete: - ražošanas kvota - Latvija pieprasa ikgadējo kartupeļu cietes ražošanas kvotu 15 000 tonnu apmērā (Padomes regula Nr.1868/94/EEC).

� cukurs: - ražošanas kvota - Latvija pieprasa cukura ražošanas kvotu 110 tūkst. t apjomā, tajā skaitā 100 tūkst. t A kvotu un 10 tūkst. t B kvotu, kas ir 10% apjomā no A kvotas (Komisijas regula Nr.2038/99/EC).

� šķiedraugi: - atbalsta maksājumi šķiedras liniem - Latvija pieprasa atbalsta maksājumus 5000 t šķiedras liniem, tajā skaitā 1500 t garās šķiedras liniem un 3500 t īsās šķiedras liniem (Komisijas regula Nr.1673/2000/EC).

8

� svaigi augļi un dārzeņi: - ražotāju organizāciju lielums - Latvija pieprasa noteikt minimālo ražotāju daudzumu un minimālo realizējamās produkcijas daudzumu ražotāju organizāciju atzīšanai: 10 biedri un minimālais realizējamās produkcijas daudzums 0.25 milj. Eiro/gadā, vai 5 biedri un minimālais realizējamās produkcijas daudzums 0.5 milj. Eiro/gadā, ievērojot ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru (Komisijas regula Nr.412/97/EC); - atbalsta lieluma izmaiņas - Latvija pieprasa noteikt atbalstu ražotāju organizāciju veidošanās veicināšanai piecos pārejas gados attiecīgi 10, 10, 8, 6 un 4% līdz RO atzīšanai (Komisijas regula Nr.20/98/EC); - ābolu kvalitātes standarti - Latvija pieprasa iekļaut Komisijas regulas Nr.920/89/EEC III pielikuma sarakstā šādas Latvijā audzētas ābolu šķirnes, ņemot vērā ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru (A grupa - sarkanās šķirnes - 'Lawfam'; B grupa - šķirnes ar jauktu sarkanu krāsojumu - 'Auksis', 'Iedzēnu', 'Orļik', 'Rubin', 'Alro', 'Antej', 'Belorusskoje Maļinovoje', 'Talvenauding', 'Saltanat', 'Zaiļijskoje', 'Rāja', 'Forele', 'Ilga', 'Noris', 'Stars', 'Atmoda', 'Kovaļenkovskoje'; C grupa - viegli krāsotas un svītrainas šķirnes - 'Koričnoje Novoje', 'Tiina', 'Rudens Svītrainais', 'Melba', 'Doč Melbi', 'Wealthy', 'Žiguļovskoje'). Latvija pieprasa iekļaut šādas Latvijā audzētas ābolu un bumbieru šķirnes lielaugļu šķirņu sarakstā, ņemot vērā ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru: (āboliem -'Iedzēnu', 'Rubin', 'Sinap Orlovskij', 'Alro', 'Koričnoje Novoje', 'Auksis', 'Antej', 'Bogatir', 'Ilga', 'Rudens Svītrainais', 'Zaiļijskoje', 'Žiguļovskoje', 'Tiina'; bumbieriem - 'Mramornaja', 'Desertnaja', 'Rosoņanskaja', 'Dina', 'Klapa Mīlule', 'Vasarine Sviestine'); - plūmju kvalitātes standarti - Latvija pieprasa iekļaut Komisijas regulas Nr.1168/1999/EC pielikuma sarakstā šādas Latvijā audzētas plūmju šķirnes, ņemot vērā ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru – “Ave”, “Rausve”, “Vengerka Krupnoplodnaja”.

� vīns un alkohols: - Latvija pieprasa iekļaut Padomes regulas Nr.1576/89/EEC II pielikuma sarakstā šādus Latvijā saražotus alkoholiskos dzērienus, ņemot vērā to ģeogrāfisko izcelsmi: Rīgas Melnais Balzams/ Riga Black Balsam, Latvijas Dzidrais, Rīgas degvīns, LB degvīns/ LB vodka, Allažu Ķimelis; - Latvija pieprasa papildināt Padomes regulas Nr.1576/89/EEC 1.panta 4.punktu ar šādu definīciju: “Balzams – ražots no augu valsts izcelsmes ekstraktiem spirtā, pievienojot balzama eļļas, citas bioloģiski aktīvas vielas un sastāvdaļas; etilspirta koncentrācija ne mazāk kā 40% tilp.”.

�� piens un piena produkti: - piena kvotas - Latvija pieprasa ikgadējo garantēto apjomu (kvota) 1 200 000 t apjomā, no kā 900 000 t veidotu piegādes kvota pārstrādei un 300 000 t kvota tiešai tirdzniecībai (Padomes regula Nr.1255/1999/EEC un Nr.3950/92/EEC); - tiešie maksājumi - Latvija pieprasa vienlīdzīgu pieeju tiešo maksājumu piemērošanā Latvijas piena ražotājiem attiecībā pret pārējām dalībvalstīm. Par references apjomu tiešo maksājumu noteikšanai Latvija prasa izmantot pieprasīto kvotas lielumu 1 200 000 t piena (Padomes regula Nr.1255/1999/EEC).

9

�� liellopu gaļa: - tiešie maksājumi - Latvija pieprasa “reģionālos griestus” 75 000 liellopu speciālās prēmijas saņemšanai (Padomes regulas Nr.1254/1999/EC 4.pants); - tiešie maksājumi - Latvija pieprasa “nacionālos griestus” 25 000 zīdītājgovju prēmijas saņemšanai (Padomes regulas Nr.1254/1999/EC 7.pants (2)); - tiešie maksājumi - pamatojoties uz 1995.gada kā references gada datiem, Latvija pieprasa kaušanas prēmijas 220 000 dzīvniekiem, no tiem buļļiem, vēršiem, govīm un telēm - 145 000 un teļiem – 75 000, (Padomes regulas Nr.1254/1999/EC 11.pants (3)); - tiešie maksājumi - Latvija pieprasa 3 500 000 EUR apmērā papildus maksājumu saņemšanu (Padomes regulas Nr.1254/1999/EC 14.pants (1)); - privātā uzglabāšana - Latvija pieprasa veikt iepirkšanu, pamatojoties uz regulas 3.panta (a), A kategorijas R2, R3 un O2, O3 klasifikācijas klases liellopu liemeņiem, un pieprasa iekļaut šīs klases Komisijas regulas Nr.562/2000/EC I pielikumā, ievērojot ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru.

�� aitu un kazu gaļa: - Latvija pieprasa to iekļaut ES Padomes regulas Nr.2467/98/EC 10 (1) pantā minēto valstu sarakstā, nosakot prēmijas piešķiršanas maksimālo apjomu 50 000 aitu mātēm.

�� medus un albumīni: - Latvija pieprasa noteikt 54 000 bišu saimes finansiālā atbalsta saņemšanai Kopienas programmu ietvaros (Komisijas regulas Nr.2300/97/EC 3.pants (1) un 1. Pielikums).

�� mežu aizsardzība pret ugunsgrēkiem: - Latvija pieprasa iekļaut tās teritoriju vidējas ugunsbīstamības riska kategorijā, ievērojot ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru (Padomes regulas Nr.2158/92/EEC).

�� sēklas un pavairošanas materiāls: - Latvija pieprasa pielietot “0” kā atļauto Vējauzu (Avena fatua) saturu sertificētās sēklās (Padomes direktīva Nr.66/401/EEC un Nr.66/402/EEC); - Latvija pieprasa nepiemērot EP likumdošanas aktu prasības šādām kultūraugu sugām, ievērojot ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru: (Agrostis canina – suņu smilga; Bromus sitchensis – lāčauza (sitchensis); Bromus catharticus – lāžauza (catharticus); Cydon dactylon – Bermuda zāle; Phalaris aquatica – ūdeņu spulgzāle; Poa nemoralis – birztalu skarene; Trisetum flavescens – pļavas zeltauzīte; Hedysarum coronarium – vainagveidīgā hedisārija; Trifolium resupinatum – Persijas āboliņš; Trigonella foenum - graecum; Vicia pannonica – Ungāru vīķi; Oryza sativa – rīsi; Phalaris canariensis – Kanāriju miežabrālis; Sorghum bicolor – sorgo; Sorghum sudanense – Sudānas zāle; Arachis hypogaea – arahiss; Gossypium spp. – kokvilna), (Padomes direktīva Nr.66/401/EEC, Nr.66/402/EEC un Nr.69/208/EEC).

� Augu veselība: - Latvija pieprasa piešķirt tai aizsargzonas statusu attiecībā uz augļu koku bakteriālajām iedegām (Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.) un bālo nematodi (Globodera pallida (Stone) Behrens) un attiecīgi papildināt Padomes direktīvas Nr.77/93/EEC I, II, III un IV pielikumu un Komisijas direktīvas Nr.92/76/EEC pielikumu.

� Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds: - Latvija pretendē uz līdzvērtīgu Eiropas Savienības finansējumu sistēmas ieviešanai (Padomes regulas Nr.3508/92/EEC un Komisijas regulas Nr.3887/92/EEC).

� Saimniecību uzskaites datu tīkls: - Latvija pretendē uz Padomes regulā Nr.79/65/EEC paredzēto finansējumu, kas paredzēts visām apsekojuma izlasē iekļautajām saimniecībām, kuras ir iesniegušas pilnu saimniecības uzskaites datu kopumu.

10

Acquis communautaire harmonizēšana Latvijas lauksaimniecība un Latvijas lauksaimniecības likumdošanas bāze ir daļēji harmonizēta un Latvija nesaskata īpašas problēmas acquis communautaire pārņemšanā.

Attiecībā uz vispārējiem un horizontāliem jautājumiem, Kopējo tirgus organizāciju un lauku attīstību, Latvija turpinās acquis communautaire pārņemšanu kā arī intensificēs darbību KLP instrumentu ieviešanā izstrādājot precīzu ieviešanas plānu. KTO instrumentu ieviešanas plāna vadlīnijas ZM sagatavos un iesniegs Eiropas Komisijai līdz 2000. gada beigām.

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi koncepciju par jauna “Lauksaimniecības likuma” izstrādi. Koncepcija tiks iesniegta Latvijas valdībai 2001. gada sākumā. Jaunais “Lauksaimniecības likums” noteiks normas, kas nodrošinās Eiropas Savienības pamata principu ieviešanu, vienlaicīgi nodrošinot arī lauku attīstības politikas tiesisko pamatu.

Attiecībā uz tirdzniecības mehānismiem, Latvija būs gatava pilnībā ieviest acquis communautaire tikai dienā, kad iestāsies ES, jo līdz tam, sakarā ar saistībām, ko uzliek PTO līgums un spēkā esošie BTL tas nav iespējams.

Nacionālā attīstības plāna lauksaimniecības sadaļa, Lauksaimniecība gada programma, Lauku attīstības plāns rada bāzi lauksaimniecības un lauku attīstības strukturālo pasākumu realizēšanai. Tiesiski strukturālo pasākumu pamatu nostiprinās jaunais “Lauksaimniecības likums”. Tas radīs pamatu ne tikai lauksaimniecības turpmākai attīstībai, bet arī strukturālajiem pasākumiem līdzfinansējuma saņemšanai mazāk labvēlīgo apvidiem no ELVGF, kā arī agrovides programmu ieviešanai. Strukturālo pasākumu ieviešana tiks nostiprināta SAPARD programmas ieviešanas laikā.

Latvijas Republika turpina likumdošanas pārņemšanu veterinārajā un fitosanitārajā sektorā.

Veterinārā sektora tiesiskās bāzes pamatā ir LR likums “Veterinārmedicīnas likums”, kas atrodas izskatīšanā Saeimā. Paralēli Latvija turpina strādāt pie sekundārās likumdošanas aktu ieviešanas veterinārajā jomā.

Fitosanitārā sektora tiesiskās bāzes pamatā ir LR likuma “Augu aizsardzības likums” (spēkā no 30.12.1998) un MK noteikumi Nr.355 “Augu karantīnas noteikumi”. Fitosanitārā likumdošana pamatā ir saskaņota ar ES normatīvajiem dokumentiem.

Sēklu un pavairojamā materiāla tiesiskās bāzes pamatā ir LR likums “Sēklu un stādāmā materiāla aprites likums” (spēkā no 01.01.2000). Latvija turpina darbu pie audzēšanas un tirdzniecības noteikumu izstrādes sēklu un pavairojamam materiālam.

Dzīvnieku barības tiesiskās bāzes pamatā LR likums “Veterinārmedicīnas likums”. Pašlaik Latvija strādā pie dzīvnieku barības apritē iesaistīto uzņēmumu atzīšanas un reģistrēšanas sistēmas izveides.

Līdz ar to Latvija būs gatava pārņemt, ieviest un administrēt ES acquis visos līmeņos līdz iestāšanās brīdim ES. Institucionālās struktūras Latvijas Republikas Zemkopības ministrija (ZM) tika atjaunota 1993. gada 1. augustā. Pamatojoties uz Pasaules bankas funkcionālā audita rezultātiem un rekomendācijām tika izstrādāts ministrijas reorganizācijas plāns un 1999. gada beigās pabeigta ministrijas centrālā aparāta un pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu reorganizācija. Reorganizācijas rezultātā lauksaimniecības politikas, analīzes un stratēģijas funkcijas tika atdalītas no administrēšanas funkcijām, tādējādi palielinot ministrijas politikas stratēģijas un normatīvo aktu izstrādes funkciju veikšanas efektivitāti. Ministrijas centrālais aparāts sastāv no 9 departamentiem ar vidējo darbinieku skaitu 15. Kopējais darbinieku skaits ir 148.

11

Zemkopības ministrijas galvenās funkcijas ir sekojošas: � likumdošanas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; � nozaru stratēģijas veidošana; � nozaru interešu pārstāvniecība.

Lauku atbalsta dienests Lauku atbalsta dienesta (LAD) uzdevumos ietilps Latvijas un ES lauksaimniecības un lauku attīstības pasākumu administrēšana un kontrolēšana. Lauku atbalsta dienests ir izveidots ar LR Ministru kabineta 03.11.1999. Rīkojumu Nr. 504 “Par Lauku atbalsta dienestu”, kura tiesisko bāzi nostiprināja “Lauku atbalsta dienesta likums”, kas stājās spēkā 28.04.2000. Lauku atbalsta dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par vienotu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta politikas realizāciju valstī, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu lauksaimniecības jomā un pilda citas ar lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas realizāciju saistītas funkcijas. Dienests sastāv no centrālā aparāta un teritoriālajām struktūrvienībām (1 meliorācijas sistēmu valsts pārvalde un 9 Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, kas aptver 26 rajonus). Lauku atbalsta dienesta galvenās funkcijas:

� ievieš administratīvo, finansu un tehniskās vadības sistēmu valsts atbalsta un līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienības atbalsta realizēšanai; � administrē valsts atbalstu un līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienības atbalstu laukiem, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai; � veido, uztur un aktualizē integrētās informācijas sistēmas lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas, valsts atbalsta un līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienības atbalsta administrēšanai.

2000. gadā lauku atbalsta dienesta centrālajā aparātā un Teritoriālajās struktūrvienībās strādā 413 darbinieki. Valsts veterinārais dienests Lai stiprinātu valsts veterināro sistēmu, īpašu uzmanību veltot institucionālās kapacitātes uzlabošanai, 1999. gadā tika veikta Valsts veterinārā dienesta (VVD) centrālā aparāta reorganizācija un Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra(VVMDC) un reģionālo laboratoriju kapacitātes celšana. Valsts veterinārais dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzības iestāde, kura sastāv no centrālā aparāta, rajonu veterinārajām pārvaldēm (27) un veterināro laboratoriju tīkla (Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs, 14 reģionālās un rajonu veterinārās laboratorijas). 2000.gada 1.janvārī Valsts veterinārajā dienestā bija 743 darbinieki, no kuriem 152 veic administratīvās funkcijas, 343 – uzraudzības funkcijas, bet pārējie 248 ir tehniskais personāls. Valsts veterinārā dienesta kompetencē ietilpst:

� veic visus veterinārās darbības pasākumus valsts iekšienē atbilstoši acquis communautaire.

Sanitārā robežinspekcija Veterināro robežkontroli, kā arī fitosanitārajai un sanitārajai (nekaitīguma) kontrolei pakļauto kravu kontroli veic Sanitārā robežinspekcija (SRI), kura ir Zemkopības ministrijas pakļautības iestāde. Tā sastāv no administrācijas (34 cilvēki) un sanitārās robežkontroles punktiem (221 cilvēks) uz autoceļiem, dzelzceļiem, ostās, muitas noliktavās, lidostā un pastā. Ciltsdarba valsts inspekcija un valsts SIA “Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” Zootehniskās likumdošanas normu ievērošanu, kā arī kontroles un uzraudzības funkcijas “Ciltsdarba likuma” noteiktajā kārtībā veic Zemkopības ministrijas pārraudzības iestāde Ciltsdarba valsts inspekcija.

12

Ciltsdarba informācijas datu bāzes izveidošanu, uzturēšanu un arhivēšanu, ganāmpulku un dzīvnieku reģistru kārtošanu, kā arī dažādu sugu dzīvnieku pārraudzības datu apstrādi veic Valsts SIA “Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs”. Valsts augu aizsardzības dienests Lai stiprinātu augu aizsardzības sistēmu, 1999. gadā tika veikta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) reorganizācija. 2000. gadā Valsts augu aizsardzības dienestā strādā 258 darbinieki.

Valsts augu aizsardzības dienesta galvenās funkcijas: � fitosanitārā kontroles veikšana atbilstoši ES prasībām; � augu aizsardzības līdzekļu izvērtēšana un reģistrācija atbilstoši ES prasībām; � augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības lietošanas kontrole; � sēklu kvalitātes kontrole un sēklu sertifikācija � augu šķirņu salīdzināšana; � pesticīdu atlieku kontrole; � mēslošanas līdzekļu kontrole.

Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests Pamatojoties uz Valsts pārtikas inspekcijas un Valsts labības inspekcijas reorganizāciju, 2000. gadā tika izveidots Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests. 2000. gadā Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienestā strādā 28 darbinieki. Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienesta galvenās funkcijas:

� augkopības produkcijas aprites uzraudzība un kontrole; � uzņēmumu atbilstības novērtēšana; � nozares laboratoriju atestācija un starplaboratoriju testēšana.

Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra” ir Ministru kabineta izveidots aģentūra, 1997.gadā reorganizējot Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošo iestādi “Latvijas valsts labības birojs”. Aģentūras dibinātājs ir valsts un valsts kapitāla daļas turētāja ir Zemkopības ministrija. 2000. gadā Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūrā strādā 12 darbinieki. Aģentūras darbības uzdevumus nosaka likums “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”, aģentūras statūti, Ministru kabineta noteikumi par tirgus intervences pasākumu realizēšanas kārtību Latvijas labības tirgū un cukura ražošanas nozarē un citi likumi un normatīvie akti. Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūras galvenās funkcijas:

� īstenot augkopības produkcijas tirgus intervences pasākumus un valsts labības politiku; � sagatavot valsts labības ražošanas un patēriņa bilanci, kā arī sekot tās izpildei.

LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs Lauksaimniecības produktu tirgus cenu apkopošanu un analīzi veic LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs. Valsts meža dienests 2000. gada janvārī tika reorganizēta Zemkopības ministrijas pārraudzības iestāde Valsts meža dienests. 2000. gadā Valsts meža dienestā strādā 1650 darbinieki. Valsts meža dienesta galvenās funkcijas ir sekojošas:

13

� uzrauga visos mežos to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē meža apsaimniekošanu un izmantošanu; � informē un konsultē meža īpašniekus par mežsaimniecības jautājumiem un attiecīgo normatīvo aktu prasībām; � izsniedz normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, apliecības, licences, apliecinājumus, atestē meža reproduktīvā materiāla ieguves avotus un sertificē meža reproduktīvo materiālu; � veic meža monitoringu, organizē meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu.

14

Saturs A. Vispārējie jautājumi, horizontālie pasākumi

a) Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds: b) Horizontālie jautājumi

1. Tirdzniecības mehānismi 2. Kvalitātes politika 3. Saimniecību uzskaites datu tīkls (FADN) 4. Produkti, kas neietilpst I pielikumā 5. Valsts atbalsts 6. Miscellaneous

B. Kopējā tirgus organizācija

1. Graudaugi, eļļas augi un proteīnaugi 2. Pārstrādāti graudi, kartupeļu ciete, graudu aizvietotāji, dzīvnieku barība, rīsi, sausā lopbarība

a) Kartupeļu ciete b) Pārstrādāti graudi, graudu aizvietotāji, dzīvnieku barība, rīsi, sausā lopbarība

3. Cukurs 4. Olīveļļa un šķiedraugi

a) Olīveļļa b) Zīdtārpiņi c) Izoglikoze d) Kokvilna e) Lini un kaņepes

5. Augļi un dārzeņi a) Svaigi augļi un dārzeņi b) Pārstrādāti augļi un dārzeņi

6. Vīns un alkohols 7. Banāni, tabaka, sēklas, apiņi un citas īpašas nozīmes kultūras

a) Banāni b) Apiņi c) Neapstrādātā tabaka d) Sēklas e) Puķes un dzīvi augi

8. Piens un piena produkti 9. Liellopu un aitu gaļa

a) Liellopu un teļa gaļa b) Aitu un kazu gaļa

10. Cūkgaļa un putnu gaļa a) Cūkgaļa b) Olas un mājputnu gaļa c) Medus un albumīni

C. Strukturālā politika, lauku attīstība un mežsaimniecība

1. Iniciatīvas programma LEADER 2. Mazāk labvēlīgu apvidu noteikšana 3. Investīciju atbalsts lauksaimniecības uzņēmumiem un atbalsts jaunajiem zemniekiem

a) Investīciju atbalsts lauksaimniecības uzņēmumiem b) Investīciju atbalsts jaunajiem zemniekiem

4. Profesionālā apmācība 5. Agrās pensionēšanās shēma 6. Agrovide 7. Investīciju atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga modernizācijai

15

8. Mežsaimniecība a) Mazvērtīgo lauksaimniecības zemju apmežošana b) Meža ekosistēmu aizsardzība pret gaisa piesārņojuma radīto kaitējumu c) Mežsaimniecības statistika d) Mežu aizsardzība pret ugunsgrēkiem

D. Veterinārā un fitosanitārā kontrole

a) Veterinārie jautājumi 1. Iekšējā tirgus kontrole un importa kontrole no trešām valstīm 2. Veterinārās kontroles izmaksas 3. Dzīvnieku slimību apkarošanas pasākumi 4. Dzīvnieku veselība – tirdzniecība ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku

izcelsmes pārtikas produktiem 5. Dzīvnieku izcelsmes pārtika – pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu atbilstība prasībām 6. Vispārējie pasākumi 7. Dzīvnieku labturība 8. Zootehniskais materiāls (dzīvnieku selekcija) 9. Dzīvnieku un lopkopības produktu imports no trešām valstīm -ES

starptautiskie līgumi un Latvijas divpusējie līgumi

b) Fitosanitārā kontrole 1. Sēklas un pavairošanas materiāls 2. Augu veselība 3. Dzīvnieku barība 4. Augu aizsardzības līdzekļi 5. Pesticīdu atliekas 6. Augu šķirņu aizsardzība 7. Bioloģiskā lauksaimniecība 8. Augu higiēna

Pielikumi 1. pielikums 2. pielikums 3. pielikums Tehnisko prasību pielikums

16

Saīsinājumi ANO – Apvienoto Nāciju organizācija APKVKD – Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests CPVO – Kopienas augu šķirņu birojs CSP – Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde CVI - Ciltsdarba valsts inspekcija EIROSTAT – Eiropas Savienības statistikas birojs EK – Eiropas Komisija ELVGF – Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds EM – Ekonomikas ministrija EPPO - Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācija ES – Eiropas Savienība FADN – Saimniecību uzskaites datu tīkls FM – Finansu ministrija IAKS – Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma IKP – Iekšzemes kopprodukts KLP – Kopējā lauksaimniecības politika KTO – Kopējās tirgus organizācija LAD – Lauku Atbalsta dienests LEK – Lauksaimniecības ekonomiskais kopaprēķins LBB – Latvijas Biškopju biedrība LFA – Mazāk labvēlīgi apvidi LLKC – Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs LM –Labklājības ministrija LR – Latvijas Republika LTIA – Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra LTVC – Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs LVAEI – Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts MK - Ministru Kabinets MRM – Meža reproduktīvais materiāls NVO – Nevalstiskās organizācijas SAPARD – Lauku attīstības plāns SRI – Sanitārā robežinspekcija SUDAT – Saimniecību uzskaites datu tīkls UPOV - Jaunu augu šķirņu aizsardzības starptautiskā savienība VAAD – Valsts augu aizsardzības dienests VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VCIDAC – Valsts Ciltsdarbu informācijas datu apstrādes centrs VVD – Valsts veterinārais dienests VZD – Valsts zemes dienests ZM – Zemkopības ministrija

17

A. Vispārējie jautājumi, horizontālie pasākumi

a) Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds

Situācija sektorā Latvija pakāpeniski un mērķtiecīgi ievieš Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pamatelementus. Ar LR Ministru kabineta 03.11.1999 rīkojumu Nr. 504 “Par Lauku atbalsta dienestu” tika izveidots Lauku atbalsta dienests (LAD), kura tiesisko bāzi nostiprināja “Lauku atbalsta dienesta likums”, kas stājās spēkā 28.04.2000. Likums nosaka šī dienesta funkcijas pirmsiestāšanās periodā, kā arī veido pamatu nepieciešamo funkciju pārņemšanai tuvojoties iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā. LAD administrēs un kontrolēs Latvijas un ES lauksaimniecības un lauku attīstības pasākumus, uzturēs nepieciešamās nacionālās lauksaimniecības datu bāzes un reģistrus. Lauku atbalsta dienests, kas izveidots kā SAPARD maksājumu aģentūra, pakāpeniski pārņems Maksājumu aģentūras funkcijas attiecībā uz galvenajiem ES Kopējās lauksaimniecības politikas elementiem un ELVGF finansējumu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Lauku atbalsta dienesta administratīvās spējas tiks nostiprinātas SAPARD programmas ieviešanas laikā. Latvijā ir uzsākta sistēmas izveide, kas nodrošinātu gan nacionālā atbalsta, gan Eiropas Savienības pirmsiestāšanās atbalsta un lauku attīstības (SAPARD) programmu administrēšanu, un Latvijai iestājoties ES, arī Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu administrēšanu. Sistēma tiek veidota, pamatojoties uz Eiropas Savienības Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas pamatprincipiem. Uz pašreizējo brīdi Latvijā ir ieviesti atsevišķi Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas elementi, taču tie vēl nav savienoti vienotā sistēmā:

� Nekustamā īpašuma valsts kadastrs - ietver informāciju par nekustamā īpašuma atrašanās vietu, robežām, apmēru, stāvokli, vērtību, kā arī īpašniekiem un lietotājiem. Nekustamo īpašumu klasificē pēc šādiem lietošanas mērķiem:

- lauksaimniecība; - mežsaimniecība; - ūdenssaimniecība; - rūpniecība.

Zemes uzskaitei ir pakļauta visa zeme Latvijas teritorijā neatkarīgi no tās īpašuma piederības. Šajā uzskaitē tiek fiksēti zemes lietošanas veidi (piemēram, aramzeme, augļu dārzi u.c.), tie reģistrēti uz to brīdi, kad veica mērniecības darbus. Mērniecības darbi tika veikti 1994. un 1995. gadā. Ortofoto kartes - aerouzņēmumi veido digitālo modeli. Papildus tiek veikta arī lauku apsekošana. Materiāli par Latviju ir no 1994. gada līdz 1999. gadam. Vecākie materiāli ir sagatavoti 1994. gadā Rietumkurzemē, 1998. gadā - Ziemeļvidzemē, bet 1999. gadā - Latgalē. 2002. gadā atkārtoti veiks aerofotogrāfēšanu. Aptuveni 2005. gadā šī informācija varētu būt pilnībā apstrādāta. Pašlaik Valsts zemes dienestā ir pieejamas kartes ar mērogu 1:10000, tas ir sīkākais mērogs, taču veicot atkārtoto fotografēšanu, turpmāk varētu būt mērogs 1:5000. � 1998. gada 13. janvārī (spēkā no 16.01.1998) ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi “Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi”, saskaņā ar kuriem ir izveidots dzīvnieku reģistrs un ganāmpulku reģistrs. Dzīvnieku reģistrā tiek iekļauti liellopi, cūkas, aitas un kazas. Dzīvnieku reģistrēšana tika uzsākta 1998.gada janvārī. � 1999. gada beigās tika izveidots Lauku atbalsta dienests, kas ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par vienotu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta politikas īstenošanu valstī. Zemkopības ministrija ir atbildīga par lauksaimniecības politikas izstrādi un sagatavo lauksaimniecības tiesisko pamatu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

18

Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas ieviešanas posmi 2000. gads - Lauku atbalsta dienesta reģionālo centru pieslēgšana vienotam tīklam. 2001. gads - Ministru kabineta noteikumu par vienotu administrēšanas un kontroles

sistēmu izstrādāšana un pieņemšana. 2002.gads - reģistru apvienošana vienotā tīklā. 2003. gads - lauku reģistra (lauksaimniecības zemes platību reģistra) ieviešana. Likumdošanas bāze

� LR likums “Lauku atbalsta dienesta likums” (06.04.2000), (1258/1999/EC; 1663/95/EC; 3508/92/EEC un 3887/92/EEC); � MK noteikumi Nr.10 “Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi” (13.01.1998), (3508/92/EEC un 3887/92/EEC); � MK noteikumi Nr.158 “Nekustamā īpašuma valsts kadastra noteikumi” (30.04.1996), (3508/92/EEC un 3887/92/EEC).

Līdz 31.12.2000 tiks pieņemts normatīvais akts:

� LR likums “Grozījumi “Lauksaimniecības likumā"”. Projektā ir ietverta norma, kas paredz Ministru kabineta noteikumu izstrādi sakarā ar administrēšanas un kontroles sistēmas izveidi.

Līdz 31.12.2001. tiks izstrādāts un apstiprināts normatīvais akts:

� MK noteikumi “Par vienotu administrēšanas un kontroles sistēmu”. Administratīvās struktūras Šobrīd Latvijas un ES lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsta pasākumu administrēšanas un kontroles nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

� Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; � Lauku atbalsta dienests:

Struktūra Lauku atbalsta dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par vienotu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta politikas realizāciju valstī, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu lauksaimniecības jomā un pilda citas ar lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas īstenošanu saistītas funkcijas. Dienests sastāv no centrālā aparāta un teritoriālajām struktūrvienībām (vienas meliorācijas sistēmu valsts pārvaldes un deviņām Reģionālās lauksaimniecības pārvaldēm, kas aptver 26 rajonus). (1. attēls) Iekšējais audits Iekšējais audits ir neatkarīga struktūrvienība LAD ietvaros, kuras nostiprināšanai sākotnējā stadijā (līdz 2001. gada 31. decembrim) tiks izmantoti starptautiskās auditorfirmas pakalpojumi. Jau saņemot SAPARD finansējumu, iekšējais audits būs sagatavots darbam ar ES finansu līdzekļiem atbilstošajā līmenī. Galvenās Lauku atbalsta dienesta funkcijas Atbilstoši savai kompetencei pilda šādas funkcijas:

� ievieš administratīvo, finansu un tehniskās vadības sistēmu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta realizēšanai; � administrē valsts atbalstu un Eiropas Savienības atbalstu laukiem, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai; � veido, uztur un aktualizē integrētās informācijas sistēmas lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas, valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta administrēšanai.

� Sertificējošā institūcija Saskaņā ar ES regulu Nr. 1663/95 konkursa kārtībā tiks izraudzīta auditorfirma, kas veiks LAD sertifikāciju, iesniedzot attiecīgus ziņojumus EK dienestiem. Pirmā šāda

19

veida sertifikācija notiks, veicot pirmsakreditācijas auditu LAD akreditācijai SAPARD līdzekļu saņemšanai.

� Kompetentā iestāde Par kompetento iestādi Latvijā ir izraudzīta Finansu ministrija, kas sniegs akreditāciju LAD un par to attiecīgi informēs EK dienestus. “Lauku atbalsta dienesta likumā” Finansu ministrijai jau ir noteiktas tiesības piešķirt akreditāciju vai to atņemt, ja kāds no akreditācijas kritērijiem netiek izpildīts.

Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām Lauku atbalsta dienests attiecībā uz Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu nodrošinās šādas funkcijas:

- kompjuterizētajā datu bāzē veiks ierakstus no maksājumu pieprasījumu veidlapām par katru lauksaimniecības īpašumu; - pamatojoties uz riska analīzi, atlasīs pieteikumus uz vietas veicamai pārbaudei; - noteiks maksājumu pieprasījumu veidlapās iekļaujamo informāciju un nepieciešamības gadījumā veiks tajās izmaiņas un labojumus; - veiks administratīvo kontroli un kontroli uz vietas tādā veidā, lai būtu nodrošināta efektīva to noteikumu ievērošanas pārbaude, saskaņā ar kuriem tiek piešķirtas subsīdijas vai maksājumi.

Citas iesaistītās institūcijas � Valsts zemes dienests

Patstāvīga Ministru kabinetam pakļauta valsts institūcija, kas saskaņā ar likumu "Par valsts zemes dienestu" valsts līmenī uztur kadastra reģistru, kā arī izstrādā un kārto informācijas sistēmu. Attiecībā uz Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu Valsts zemes dienests saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām:

- noteiks lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, nodrošinot mērījumu precizitāti, nosakot pielaides rezervi, ņemot vērā vietējos faktorus (piemēram zemes gabala slīpumu, formu utt.).

ES lauksaimniecības un lauku attīstības pasākumu administrēšanas un kontroles sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības ELVGF maksājumu administrēšanas un kontroles jomā un nodrošinās Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas darbību līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, par kuriem Latvija uzskata par nepieciešamu turpināt sarunas:

Latvija pretendē uz līdzvērtīgu Eiropas Savienības finansējumu sistēmas ieviešanai atbilstoši regulai Nr.3508/92 un Nr.3887/92.

Pozīcijas pamatojums Latvija ir gatava ieviest integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā ar nosacījumu, ka ir iespējams saņemt pirmsiestāšanās atbalstu no Eiropas Savienības, kas būtu paredzēts reģistru izveidošanai un apvienošanai Eiropas Savienības, kā arī nacionālā atbalsta administrēšanai.

1. attēls

Lauku atbalsta dienesta struktūra no 2000.gada 1.augusta

Direktors

Audita departam

ents

Kontroles daļa

Adm

inistrācija

Atbalsta departam

ents Finansu departam

ents Inform

ācijas departam

ents

Finansu kontroles m

aksājumu daļa

Uzskaites un atskaites

daļa

Atbalsta datu daļa

Informācijas daļa

Lauksaimniecības daļa

Pārstrādes daļa

Lauku attīstības daļa

Dienvidkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde

Ziemeļkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde

Zemgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde

Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde

Viduslatvijas reģionālā lauksaimniecības pārvalde

Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde

Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvalde

Dienvidlatgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde

Austrumlatgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde

Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvalde

Reģionālais līmenis Centrālais aparāts

b) Horizontālie jautājumi 1. Tirdzniecības mehānismi Situācija sektorā Latvijā šobrīd nepastāv Eiropas Savienības modelim analoga lauksaimniecības un pārstrādāto produktu tirdzniecības mehānismu administrēšanas sistēma. Šajā kontekstā Latvijā nav ne importa, ne eksporta licenču sistēma lauksaimniecības produktiem Eiropas Savienības izpratnē (ir tikai labības un tās pārstrādes produktu un cukura importa licences), nepastāv garantijas ķīlas lauksaimniecības produktiem, kā arī importa nodevas un eksporta atmaksas. Latvijā darbojas Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra, kura pašlaik administrē augkopības produkcijas (labības un cukura) tirgus intervences mehānismu. Līdz ar iestāšanās brīdi ES Latvijā tiks ieviesti pārējie lauksaimniecības tirdzniecības mehānismi un institucionālā sistēma to administrēšanai:

intervences mehānisms arī citiem lauksaimniecības produktiem; pilnveidota importa un eksporta licencēšana; lauksaimniecības produktu atbalsta atmaksu un to kombinētā nomenklatūra; garantiju maksājumi importa un eksporta licencēm un darījumiem.

Likumdošanas bāze

LR likums “Muitas likums” (11.06.1997); LR likums “ Par muitas nodokli (tarifiem)” (29.09.1994); LR likums “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” (13.01.1994); Latvijas Republikas un Marakešas protokols par Latvijas pievienošanos Marekešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, 1998.gada decembris; Brīvās tirdzniecības līgumi ar:

- Eiropas Savienību (01.02.1998.); - EBTA valstīm- Šveici, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju (01.06.1996); - Čehiju (01.07.1996); - Slovākiju (01.07.1996); - Slovēniju (01.08.1996); - Lietuvu un Igauniju (01.01.1997); - Poliju (01.04.1998); - Ungāriju (01.01.2000); - Turciju (01.07.2000).

MK noteikumi Nr. 348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi” (07.10.1997); MK noteikumi “Par muitas tarifu kvotām” (25.03.1997); MK noteikumi “Noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū” (27.06.2000).

Administratīvās struktūras

Šobrīd tirdzniecības mehānismu administrēšanai pastāv šāda institucionālā sistēma, kuru funkciju paplašināšana uz iestāšanās brīdi ES nodrošinās šo mehānismu administrēšanu atbilstoši ES likumdošanas prasībām:

LR Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; Lauku atbalsta dienests - pakāpeniski pārņems Maksājumu aģentūras funkcijas attiecībā uz galvenajiem ES Kopējās lauksamniecības politikas elementiem un ELVGF finansējumu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. No tirdzniecības mehānismiem, šobrīd LAD administrē:

- tarifu kvotas šī sektora produktiem PTO, Eiropas Līguma un Brīvo tirdzniecības līgumu ietvaros; - izsniedz cukura importa licences.

22

Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra: - administrē augkopības produkcijas (labības un cukura) tirgus intervences mehānismus; - izsniedz importa un eksporta licences graudiem un to pārstrādes produktiem.

Līdz ar iestāšanās brīdi ES Maksājumu aģentūra nodrošinās visu iepriekšminēto ES tirdzniecības mehānismu administrēšanu atbilstoši ES likumdošanas prasībām.

Tirdzniecības mehānismu administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības tirdzniecības mehānismu jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

2. Kvalitātes politika Situācija nozarē Kvalitātes politikas pamatprincipi ietverti likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”. Šo funkciju veic Patentu valde, taču lai pilnībā ieviestu Eiropas Savienības prasības, jāizdara grozījumi minētajā likumā, tādējādi paplašinot LR Patentu valdes funkcijas. Tiks izstrādāts lauksaimniecības un pārtikas produktu saraksts, uz kuriem jāattiecina ģeogrāfiskās izcelsmes nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un īpaša rakstura sertifikātu aizsardzība. Likumdošanas bāze

LR likums “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (16.06.1999), (40/94/EC; 89/104/EEC).

Līdz 31.12.2002. tiks izstrādāts normatīvais dokuments:

MK noteikumi “Par lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību”.

Administratīvās struktūras

Šobrīd kvalitātes politikas nodrošināšanai ir izveidota šāda institucionālā sistēma: Zemkopības ministrija - likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; Labklājības ministrijas Pārtikas centrs – pieteikumu izvērtēšana; LR Patentu valde – juridiskā un tiesiskā aizsardzība preču zīmju reģistrācijas, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas jomā. Veic preču zīmju, izgudrojumu un dizainparaugu ekspertīzi, izsniedz tos aizsargājošos patentus un apliecības, kārto attiecīgos valsts reģistrus; Valsts veterinārais dienests – veic dzīvnieku izcelsmes produktu valsts uzraudzību un kontroli; Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests – veic augkopības produktu valsts uzraudzību un kontroli.

Kvalitātes politikas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija sarunām Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības

23

kvalitātes politikas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

3. Saimniecību uzskaites datu tīkls (FADN) Situācija sektorā LR Centrālā statistikas pārvalde sadarbībā ar Zemkopības ministriju katru gadu apkopo datus par lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumiem, izdevumiem, nodokļiem un nodevām iepriekšējā gadā, klasificējot tos atbilstoši lielumam, tipam un ekonomiskās darbības veidam. Trīspusējā vienošanās starp Zemkopības ministriju (ZM), Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centru (LLKC) un Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūtu (LVAEI) paredz, ka lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (SUDAT) izveidošana un attīstība Latvijā ir nododama Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pārziņā. Līdz šim par pamatinformāciju tika izmantoti LLKC grāmatvedības saimniecību dati un informācija, ko iesniedza saimniecības, kuras pretendēja uz valsts atbalstu. Pilnīga bāze izlases kopas veidošanai būs pieejama tikai pēc lauksaimniecības skaitīšanas datu apkopošanas. Sākot ar 2000. gadu, tika veidota SUDAT izlases kopa ar aptuveni 500 saimniecībām, taču atbilstoši SUDAT prasībām tikai daļa saimniecību sniedza atbildes par 1999. gadu. Papildus izlases kopas saimniecību datiem tiks izmantoti arī LLKC grāmatvedības saimniecību dati, lai nesamazinātu SUDAT saimniecību skaitu. Līdz šim vidējie rādītāji tiek aprēķināti kā vidējais aritmētiskais, bet sākot ar 2000. gadu, apkopojot izlases kopas saimniecību datus, tiks rēķināti vidējie svērtie rādītāji. Likumdošanas bāze

LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996). Līdz 31.12.2000 tiks pieņemts šāds normatīvais dokuments:

LR likums “Grozījumi Lauksaimniecības likumā" - projektā ir ietverta norma, kas paredz Ministru kabineta noteikumu izstrādi par saimniecību uzskaites datu tīklu izveidošanu (79/65/EEC un 1859/82/EEC).

Līdz 31.12.2001 tiks izstrādāts un apstiprināts šāds normatīvais dokuments:

MK noteikumi “Par saimniecību uzskaites datu tīklu”. Administratīvās struktūras

Šobrīd saimniecības uzskaites datu tīkla administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

Zemkopības ministrija - likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde – līdzdarbojas SUDAT saimniecību izlases veidošanā; Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs – apkopo grāmatvedības uzņēmumus, kas veic saimniecību datu savākšanu; Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts - daļēji veic Eiropas Kopienas prasībām atbilstošas sakaru aģentūras funkcijas.

Saimniecības uzskaites datu tīkla administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES.

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības attiecībā uz saimniecību uzskaites datu tīklu līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, par kuriem Latvija uzskata par nepieciešamu turpināt sarunas:

24

Latvija pretendē uz regulā Nr.79/65/EEC paredzēto finansējumu, kas paredzēts visām apsekojuma izlasē iekļautajām saimniecībām, kuras ir iesniegušas pilnu saimniecības uzskaites datu kopumu.

4. Produkti, kas neietilpst I pielikumā Situācija sektorā Latvijā šobrīd nav Eiropas Savienībai analoga pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirgus administrēšanas sistēma. Šajā kontekstā Latvijā nav ne importa, ne eksporta licenču sistēmas lauksaimniecības bāzes produktam, kas tiek izmantots pārstrādāto lauksaimniecības produktu ieguvei. Līdz šim brīdim Latvija ar pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirdzniecības mehānismu ir saskārusies tikai Eiropas līguma ietvaros saistībā ar preferenču režīmu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, administrējot to importu no Eiropas Savienības. Likumdošanas bāze

LR likums “ Par muitas nodokli (tarifiem)” (29.09.1994); MK noteikumi “Par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu” (07.10.1997); MK noteikumi “Par muitas tarifu kvotām” (25.03.1997).

Administratīvās struktūras Šobrīd pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirgus organizācijas administrēšanai pastāv šāda institucionālā sistēma, kuras funkciju paplašināšana uz iestāšanās brīdi ES nodrošinās tirgus organizācijas mehānismu administrēšanu atbilstoši ES likumdošanas prasībām:

LR Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra (LTIA) - administrē augkopības produkcijas (labības un cukura) tirgus intervences mehānismus, izsniedz importa un eksporta licences graudiem un to pārstrādes produktiem. Šīs aģentūras mērķis turpmāk būs:

- intervences mehānisma administrēšana; - importa un eksporta licenču izsniegšana visiem lauksaimniecības produktiem (tiks izsniegtas licences katrai produkta lauksaimnieciskās komponentes sastāvdaļai).

Lauku atbalsta dienests (LAD) - pakāpeniski pārņems Maksājumu aģentūras funkcijas attiecībā uz galvenajiem ES Kopējās lauksamniecības politikas elementiem un ELVGF finansējumu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Attiecībā uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem šobrīd LAD:

- administrē tarifu kvotas šī sektora produktiem Brīvo tirdzniecības līgumu ietvaros; - izsniedz cukura importa licences.

Līdz ar iestāšanās brīdi ES LAD kā Maksājumu aģentūra: - nodrošinās importa nodevu un eksporta atmaksu administrēšanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

LVAEI Latvijas tirgus veicināšanas centrs – importa un vietējo tirgus cenu apzināšana un apkopošana. Līdz ar iestāšanās brīdi ES centrs veiks arī cenu ziņošanu Eiropas Komisijai.

Pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirgus organizācijas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

25

5. Valsts atbalsts Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības valsts atbalsta jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

6. Miscellaneous Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības miscellaneous jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

B. Kopējā tirgus organizācija 1. Graudaugi, eļļas augi un proteīnaugi Situācija sektorā Latvijā laukaugu sektorā tiek audzēti graudaugi, eļļas augi un proteīnaugi. Graudkopība Latvijā tradicionāli ir viena no nozīmīgākajām augkopības nozarēm. Pēdējo 10 gadu laikā graudaugu platības ir samazinājušās vairāku iemeslu dēļ - straujas graudu iepirkuma cenas krituma, lopkopības produkcijas ražošanas, kā arī patērētāja pirktspējas un patērētāju skaita samazināšanās dēļ. Lielākā laukaugu kopplatība bija 1992. gadā – 715 500 ha, no tiem 700 000 ha graudaugi. (Skatīt 1. pielikumu) Lielākais graudu kopievākums Latvijā bija 1990.gadā – 1 627 200 tonnas. Līdz 1993. gadam graudu kopraža bija 1 300 000 tonnu līmenī, bet iepriekšminētā platību samazinājuma dēļ arī graudu kopievākums pakāpeniski samazinājās. Latvijas tirgum gadā ir nepieciešamas 1 800 000 tonnas graudaugu produktu. Graudaugu ražība ir ļoti atšķirīga atkarībā no reģiona un saimniecības specializācijas un tehnoloģiju līmeņa. Sākot no 1996. gada graudaugu vidējai ražībai ir tendence palielināties. Latvijas lielākajā daļā augsnes un agroklimatiskie apstākļi ir piemēroti aptuveni 3.2 t/ha graudu ražas iegūšanai. Specializēto graudkopības saimniecību, kuras izmanto intensīvās audzēšanas tehnoloģijas un kurām ir atjaunots tehnikas parks, vidējās graudaugu ražības līmenis sasniedz 6 t/ha. Eļļas augu platības pēdējos 9 gados vidēji ir 6 400 ha, ražība – 0.72 t/ha, kopraža – 3 740 tonnas. Realizējot valsts atbalsta politiku, un palielinoties eļļas augu produktu patēriņam, 1998. gadā sākās straujš eļļas augu platību pieaugums, galvenokārt, palielinoties rapša platībām, un 1999. gadā sasniedzot 6 500 ha. (Skatīt 1. pielikumu). Valsts atbalsts Valsts atbalsts laukaugu ražošanas attīstībai kopš 1996. gada tiek piešķirts subsīdijās saskaņā ar ikgadēju Zemkopības Ministrijas rīkojumu “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”. Galvenie virzieni laukaugu ražošanas atbalstam šajā programmā ir:

tirgus intervences pasākumu nodrošināšana; sēklkopības un sēklaudzēšanas pasākumi; laukaugu ražošanas tehnoloģiskā modernizācija.

26

Sektora politika un stratēģija Nozares politikas un stratēģijas pamatus Latvijā nosaka vairāki tiesiskie dokumenti:

LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996); Lauksaimniecības attīstības koncepcija (17.02.1998); Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmu pamati (3.12.1998); Lauksaimniecības attīstības gada programma (ikgadēja).

Graudkopības attīstībā par mērķi ir izvirzīta graudkopības saimniecību specializēšanās labības ražošanā konkrētam izmantošanas mērķim (t.sk. lopbarībai), kā arī specializācijas mērķim pakļautas zemkopības sistēmas pielietošana, kas radītu priekšnoteikumus ražības paaugstināšanai. Pakāpeniski tiek pārņemti ES un pasaules tirgus graudu kvalitātes standarti un prasības, kas pilnīgi tiks ieviesti līdz iestāšanās brīdim ES. Ar 2000. gadu pakāpeniski tiek ieviesta graudaugu, eļļas augu un proteīnaugu platības kompensācijas maksājumu sistēma. Sākot ar 2001. gadu, graudkopības modernizācija tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādu apakšprogrammu:

“Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”. Šobrīd Latvijā strādā pie graudu KTO elementu ieviešanas. 2000. gadā Latvijā ir ieviesti šādi graudaugu KTO elementi:

labības tirgus intervences mehānisma administrēšana; graudaugu un to pārstrādes produktu inporta un eksporta licenču izsniegšana; graudaugu un to produktu tarifu kvotu administrēšana.

2001.gadā ir paredzēts strādāt pie graudaugu KTO mehānismu administrēšanas institucionālās sistēmas pilnveidošanas:

importa un eksporta licencēšanas mehānisms garantijas ķīlas graudaugu produktiem; importa nodevas ieviešana.

Likumdošanas bāze

LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996); LR likums “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi” (18.05.1993); LR likums “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” (02.11.1995.); MK noteikumi “Noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū” (27.06.2000), (689/92/EEC (aizvietota ar 824/2000/EEC)).

Līdz 31.12.2000 paredzēts veikt labojumus:

LR likums “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”. Administratīvās struktūras Šobrīd graudu koptirgus organizācijas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

LR Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, nozares stratēģijas veidošana, nozaru interešu pārstāvniecība; Lauku atbalsta dienests – ražotāju organizāciju atzīšana un rīcības programmu izvērtēšana, atbalsta piešķiršana, veicināšanas programmu administrēšana. Ieviešot ES graudu KTO mehānismu, LAD veiks ES maksājumu administrēšanu; Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra – intervences pasākumu administrēšana, importa un eksporta licenču izsniegšana; Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests - tirgus intervencē iepirktās labības kvalitātes un intervences labības noliktavu kontrolēšana, references laboratorijas funkciju veikšana, ar labības kvalitātes noteikšanu saistīto laboratoriju testēšana, Baltijas graudu kontroles tīkla darbības nodrošināšana; Valsts augu aizsardzības dienests – produktu kontrole saskaņā ar iekšējā tirgus standartiem; Sanitārā robežinspekcija – produktu kontrole saskaņā ar standartiem uz robežas;

27

LVAEI Latvijas tirgus veicināšanas centrs – importa un vietējo tirgus cenu apzināšana un apkopošana. Ieviešot ES graudu KTO mehānismu, centrs veiks arī cenu ziņošanu Eiropas Komisijai. Latvijas graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību padome – pārstāv graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju intereses.

Graudu koptirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES.

I. Graudu tirgus organizācija Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības graudu tirgus organizācijas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, par kuriem Latvija uzskata par nepieciešamu turpināt sarunas: 1. Intervences minimālās kvalitātes prasības miežiem ES normatīvais akts: ES Komisijas regula (EEC) Nr. 824/2000, kas nosaka labības iepirkšanas procedūru un graudu kvalitātes noteikšanas metodes. Latvija pieprasa izņēmumu attiecībā uz miežu graudu minimālajiem izmēriem intervencei, nosakot to 2 mm, ņemot vērā ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru. Pozīcijas pamatojums Mieži ir visplašāk audzētā graudaugu suga Latvijā. No kopējām sējumu platībām un graudu kopapjoma mieži sastāda apmēram 30%. Latvijā līdzīgi kā Zviedrijā, Somijā un Igaunijā tiek audzētas agrīnās daudzkanšu miežu šķirnes un ir prognozējams to platību palielinājums. Šo šķirņu morfoloģiskās īpašības ir atšķirīgas no divkanšu miežiem, kā arī Latvijas agroekoloģisko apstākļu dēļ miežu graudu izmēri ir mazāki. 2. Intervences minimālās kvalitātes prasības rudziem ES normatīvais akts: ES Komisijas regula (EEC) Nr. 824/2000, kas nosaka labības iepirkšanas procedūru un graudu kvalitātes noteikšanas metodes. Latvija pieprasa izņēmumu attiecībā uz intervences rudzu graudu minimālo krišanas skaitli, nosakot to 100. Pozīcijas pamatojums Rudzu audzēšana Latvijā ir izplatīta reģionos, kur augsnes un agroklimatiskie apstākļi nav piemēroti ziemas kviešu ražošanai. No kopējām ziemāju platībām rudzi aizņem vidēji 90 360 ha, kas sastāda 44%. Vidējā kopraža ir 195 764 t, kas ir 17% no graudaugu kopējās produkcijas. Atsevišķu kvalitātes rādītāju nodrošināšana atbilstoši ES prasībām agroklimatisko apstākļu dēļ dažos gados ir problemātiska, jo ražas novākšanas laikā ir palielināts nokrišņu daudzums. Noteicošais faktors rudzu kvalitātei ir krišanas skaitlis, ko Latvijā sāka noteikt ar 1993.gadu un Latvijā spēkā esošajos normatīvos tas ir 90. Šāds normatīvais rādītājs spēj nodrošināt kvalitatīvas maizes ražošanu. 1993., 1994., 1998. un 2000.gados krišanas skaitlis lielākoties bija zem 100. Minimālā krišanas skaitļa 100 noteikšana rudziem neietekmēs ES tirgu, jo Latvijā rudzu graudu tirgus nav piepildīts, un tie regulāri tiek importēti. 3. Pavasara sējas un iesniegumu iesniegšanas beigu termiņš

28

ES normatīvais akts: Komisijas regula (EC) Nr 2316/99 par laukaugu ražotāju atbalsta sistēmu un atbalsta maksājumiem; Padomes regula (EEC) Nr 1765/92 par laukaugu ražotāju atbalsta sistēmas ieviešanu, 10 nodaļa. Latvija pieprasa izņēmumu attiecībā uz graudaugu, eļļas augu un proteīnaugu sējas beigu un iesniegumu iesniegšanas termiņu, nosakot tos 15.jūnijā. Pozīcijas pamatojums Latvijas klimatiskajā zonā pavasara sēja sākas ne agrāk par 15.aprīli, bet vairumā gadu ap 25. aprīli. Līdz ar to sēju pabeigt līdz 15.maijam nav iespējams. Atsevišķas sugas ir aukstumneizturīgas. Agros sējumus nopietni var apdraudēt vēlās pavasara salnas, līdz ar to šīs sugas parasti sēj maija beigās un jūnija sākumā. II. Laukaugu kompensācijas maksājumu sistēma Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības laukaugu tirgus organizācijas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, par kuriem Latvija uzskata par nepieciešamu turpināt sarunas: 1. Kompensācijas maksājumu sistēma ES normatīvais akts: Padomes regula (EEC) Nr 1251/1999 par laukaugu ražotāju atbalsta sistēmas ieviešanu. Latvija pieprasa pamatplatību kompensācijas maksājumu aprēķināšanai noteikt 688 000 ha. Pozīcijas pamatojums Valsts laukaugu pamatplatība kompensācijas maksājumu aprēķināšanai, pamatojoties uz patreiz spēkā esošo ES Padomes noteikumu Nr.1251/1999 2 (2) pantu, ir 688 000 ha. 2. Kompensācijas maksājumu sistēma ES normatīvais akts: Padomes regula (EEC) Nr 1251/1999 par laukaugu ražotāju atbalsta sistēmas ieviešanu. Latvija pieprasa laukaugu platības maksājumu aprēķināšanai graudaugu vidējo ražu noteikt 3.0 tonnas no hektāra. Pozīcijas pamatojums Vidējās statistiskās graudaugu ražības Latvijā tiek aprēķinātas, izmantojot datus no visu veidu saimniecībām. Lielā daļā no tām graudi tiek ražoti pašpatēriņa nodrošināšanai, līdz ar to ražošana ir ekstensīva, ar ļoti zemu ražību. Specializētajās graudkopības saimniecībās, kur tiek ražota preču produkcija, izmantojot intensīvās graudu audzēšanas tehnoloģijas, tiek panākta vidējā graudu ražība 3.0 tonnas no hektāra (daļā saimniecību sasniedzot 6.0 tonnas no hektāra), kas ir optimāla Latvijas klimatiskajiem un augsnes apstākļiem. Šādu saimniecību attīstībai tiek virzīts valsts atbalsts.

29

Graudaugu kopražas struktūra atkarībā no vidējās ražības

1996 1997 1998 1999 kopraža kopraža kopraža kopraža

Ražī- ba, t/ha % t % t % t % t

>2.25 66 637957 66 688780 63 608170 54 428253>2.75 45 431533 39 411240 38 373560 33 260596>3.25 24 232350 20 209692 22 214880 20 159665 100 964200 100 104340

0100 973100 100 793900

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde 2. Pārstrādāti graudi, kartupeļu ciete, graudu aizvietotāji, dzīvnieku barība, rīsi, sausā lopbarība a) Kartupeļu ciete Situācija sektorā Latvijā ekonomiska nozīme ir kartupeļu cietes ražošanai. Kartupeļu audzēšana pārstrādei cietē, pateicoties valdības atbalsta politikai, Latvijā pēdējos gados ir strauji palielinājusies. Latvijā vienīgajā no Baltijas valstīm ir saglabājusies un sekmīgi darbojas moderna kartupeļu cietes ražotne. Lielākais cietes ražošanas apjoms tika sasniegts 1984. gadā – 8 900 tonnas. Sakarā ar agrāro reformu un lauksaimniecības pārstrukturēšanu, 1994.-1995. gados bija ievērojams kartupeļu cietes ražošanas kritums. Pēdējos gados ir investēti lieli finansiālie līdzekļi cietes rūpnīcas modernizācijai un līdz ar to noticis straujš kartupeļu cietes ražošanas un eksporta palielinājums. (Skatīt 2.pielikumā). Valsts atbalsts Valsts atbalsts cietes kartupeļu ražošanas attīstībai kopš 1996. gada tiek piešķirts subsīdijās saskaņā ar ikgadēju Zemkopības Ministrijas rīkojumu “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”.

Galvenie virzieni cietes kartupeļu ražošanas atbalstam šajā programmā ir: tiešās subsīdijas par cietes saturu kartupeļos; augkopības ražošanas tehnoloģiskā modernizācija; sēklkopības un sēklaudzēšanas pasākumi.



Latvijas lauksaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt nozares ilgtspējīgu tālāko attīstību, ražojot konkurētspējīgu produkciju, nodrošināt iekšējā un Baltijas tirgus pieprasījumu pēc kvalitatīvas kartupeļu cietes.

30

Likumdošanas bāze

LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996). LR likums “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” (02.11.1995.). Uzņēmuma “Alojas-Starkelsen” tehniskie noteikumi LVUTN 000302241-01:1998

Administratīvās struktūras Šobrīd kartupeļu cietes koptirgus organizācijas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

LR Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, nozares stratēģijas veidošana, nozaru interešu pārstāvniecība; Lauku atbalsta dienests – ražotāju organizāciju atzīšana un rīcības programmu izvērtēšana, atbalsta piešķiršana, veicināšanas programmu administrēšana. Ieviešot ES kartupeļu cietes KTO mehānismu, LAD veiks ES maksājumu administrēšanu; Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra – intervences pasākumu administrēšana; Valsts augu aizsardzības dienests – produktu kontrole, saskaņā ar standartiem iekšējā tirgū; Sanitārā robežinspekcija – produktu kontrole, saskaņā ar standartiem, uz robežas; LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs – importa un vietējo tirgus cenu apzināšana un apkopošana. Ieviešot ES kartupeļu cietes KTO mehānismu, centrs veiks arī cenu ziņošanu Eiropas Komisijai.

Kartupeļu cietes koptirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības kartupeļu cietes koptirgus organizācijas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, par kuriem Latvija uzskata par nepieciešamu turpināt sarunas: Kartupeļu cietes ražošanas kvota ES normatīvais akts: Padomes regula (EEC) Nr 1868/94 par kvotu sistēmas ieviešanu kartupeļu cietes ražošanai. Latvija pieprasa ikgadējo kartupeļu cietes ražošanas kvotu 15 000 tonnu apmērā. Pozīcijas pamatojums Kartupeļu audzēšana pārstrādei cietē ir attīstījusies reģionā, kur augsnes un klimatiskie apstākļi maksimāli ir piemēroti šī kultūrauga audzēšanai. 1999.gadā pārstrādei iepirkto kartupeļu vidējais cietes saturs bija 19.9%, kas bija otrs labākais rādītājs Eiropā. Sešu gadu vidējie rādītāji šķirņu salīdzināšanas izmēģinājumos liecina, ka bez laistīšanas var iegūt ražas 31 - 40 t/ha, ar cietes saturu 18.7-19.9%. Cietes kartupeļu audzēšana un pārstrāde atrodas Ziemeļvidzemē – pārsvarā ekonomiski nelabvēlīgā reģionā, kur vairumam saimniecību kartupeļu ražošana ir vienīgais ienākumu gūšanas veids, jo citas augkopības produkcijas ražošana reģionā ir apgrūtināta. Latvijā ražotā ciete tiek un tiks pārdota galvenokārt Baltijas tirgū. Cietes tirgus Baltijas valstīs pašlaik ir 10 000 tonnas gadā. Latvija tagad aizņem ~45 % šī tirgus. Uz iestāšanās brīdi Baltijas cietes tirgus būs palielinājies līdz 17-18 000 tonnu gadā.

31

Padomes regula (EEC) Nr 1868/94 par kvotu sistēmas ieviešanu kartupeļu cietes ražošanai 2. panta nosacījumi paredz Vācijai piešķirt rezerves kvotu (pēc apvienošanās) 1996./97. tirgus gadā, pamatojoties uz neatgriezeniski ieguldītajām investīcijām ražošanā. Latvijā, pateicoties Zviedrijas investīcijām, ir izveidota vienīgā modernā kartupeļu cietes ražotne visā bijušās Padomju Savienības teritorijā. Cietes pārstrādes uzņēmums ir īstenojis nozīmīgu attīstības programmu, ieguldot 2.2 milj. Ls (3.7 milj. EUR) līdz 2000. gadam un paredzot ieguldīt vēl 1.5 milj. Ls (2.5 milj. EUR), ar mērķi līdz 2003. gadam palielināt cietes ražošanas apjomu līdz 15 000 tonnām gadā. 2000. gada sezonā tiek paredzēts palielināt cietes ražošanas apjomu par 36 %. b) Pārstrādāti graudi, graudu aizvietotāji, dzīvnieku barība, rīsi, sausā lopbarība Situācijas sektorā Latvijas klimatiskie apstākļi nav piemēroti rīsu audzēšanai. Latvijā līdz 90. gadu sākumam tika ražota sausā lopbarība, bet sakarā ar energoresursu izmaksu palielināšanos ražošana tika pārtraukta. Pārstrādātu graudu, graudu aizvietotāju un dzīvnieku barības ražošana notiek nelielos apjomos. Izveidojoties piemērotiem apstākļiem, pastāv iespēja, ka sausās lopbarības, pārstrādātu graudu, graudu aizvietotāju un dzīvnieku barības ražošana varētu atjaunoties. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības pārstrādātu graudu, graudu aizvietotāju, dzīvnieku barības, rīsu, sausās lopbarības jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES. 3. Cukurs Situācija sektorā Cukura rūpniecībai Latvijā ir labvēlīgi attīstības apstākļi un visā nozares darbības laikā tai ir bijusi nozīmīga vieta lauksaimniecības kultūru struktūrā un pārtikas rūpniecības attīstībā. Pašlaik, esot mērķtiecīgai valsts politikai, tā ir viena no stabilākajām un ienesīgākajām lauksaimniecības nozarēm. Cukurbiešu sējumu īpatsvars kopējā sējumu struktūrā ir aptuveni 2%, galvenajos audzēšanas rajonos un saimniecībās to īpatsvars sasniedz 20%. Pašlaik cukurbietes audzē 14 - 15 tūkst. ha platībā un 1999.gadā lauksaimniecības produkcijas īpatsvarā sastādīja 3.2% un augkopības produkcijas īpatsvarā – 5.8%. Latvijā cukurbietes audzē 622 saimniecībās. Salīdzinājumam, 1995. gadā audzētāju saimniecību skaits bija 2 554, taču ir palielinājusies vienas saimniecības nodoto cukurbiešu masa – no 109 tonnām uz 721 tonnu. Tas norāda uz saimniecību koncentrāciju un specializāciju. Cukurbiešu audzētāji pielieto modernu tehnoloģiju, ārvalstu firmu sēklas, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Atsevišķās saimniecībās cukurbiešu raža sasniedz 40 – 50 t/ha.

1. tabula Cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas rādītāji Latvijā

Iegūts cukurs, tūkst. t Ražošanas

gadi, oktobris - septembris

Iepirkto cukurbiešu

kopapjoms, t no cukurbietēm no jēlcukura Kopā

1991/92 341 647 37.6 79.0 116.6 1992/93 338 160 36.9 21.8 58.7 1993/94 182 125 22.5 38.8 61.3 1994/95 136 048 16.1 58.0 74.1 1995/96 243 834 30.7 63.4 94.1 1996/97 223 368 30.0 47.3 77.3 1997/98 349 241 45.0 23.7 68.7 1998/99 534 264 68.2 - 68.2 1999/2000 465 000 64.6 - 64.6

Avots: Latvijas Cukura asociācija

32

Ņemot par pamatu valsts ekonomiskos attīstības tempus, var prognozēt, ka cukura koppatēriņš 3 gadu laikā palielināsies par 11% un sasniegs 100 tūkst. t gadā (41.7 kg cukura uz vienu cilvēku gadā), tai skaitā iekšzemes patēriņš 75 - 80 tūkst. t gadā (31.2 - 33.3 kg cukura uz vienu cilvēku gadā). Prognozētais cukura patēriņš uz vienu cilvēku atbilst Eiropas valstu vidējam cukura patēriņa līmenim.

2. tabula

Latvijas cukura iekšzemes patēriņš, tūkst. t

Cukura tirgus gadā ( oktobris – septembris) 1991/92 1992/93 1993/94 1994/95 1995/96 1996/97 1997/98 1998/99

99.7 59.2 57.7 53.0 72.4 70.8 72.7 72.6 Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

Cukurbiešu pārstrādes jaudas ir koncentrētas divās fabrikās. Lai palielinātu ražošanas apjomu, notiek jaudu koncentrācija, pārstrādes jaudu palielināšana, modernizācija. Cukurfabrikas pieder privātām akciju sabiedrībām, kuru īpašnieki ir zemnieki – cukurbiešu audzētāji, fabriku darbinieki, juridiskas personas - investori.

3. tabula

Cukurfabriku maksimālās pārstrādes jaudas, t/diennaktī

2000.g. 2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g. 2005.g. Jelgavas

cukurfabrika 2 800 3 000 3 200 4 500 4 500 4 500

Liepājas cukurfabrika

1 800 1 900 2 000 2 100 2 200 2 500

Kopā 4 600 4 900 5 200 6 600 6 700 7 000 Avots: Pēc Jelgavas cukurfabrika un Liepājas cukurfabrika datiem

Līdz brīdim, kamēr pieaugs esošo cukurfabriku jaudas, reāla jaudas palielināšanas iespēja ir atjaunot 1999. gadā pārtraukto Jēkabpils cukurfabrikas darbību.

4. tabula

Prognozētais saražotais cukura daudzums, t/100 dienās

2000.g. 2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g. 2005.g. Jelgavas

cukurfabrika 38 000 46 000 49 000 52 000 54 000 65000

Liepājas cukurfabrika

22 000 26 000 28 000 29 000 30 500 35000

Kopā 60 000 72 000 77 000 81 000 84 500 100 000 Avots: Pēc Jelgavas cukurfabrikas un Liepājas cukurfabrikas datiem

Lai sasniegtu kvantitatīvos mērķus, cukurbiešu audzēšanas apjomi jāpalielina par 300 tūkst. t un attiecīgi pārstrādes jaudas par 3 tūkst. t diennaktī. Sektora politika un stratēģija

Nozares politikas un stratēģijas pamatus Latvijā nosaka vairāki tiesiskie dokumenti: LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996); Lauksaimniecības attīstības koncepcija (17.02.1998); Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmu pamati (3.12.1998); Lauksaimniecības attīstības gada programma (ikgadēja).

Cukura nozares politikas un stratēģijas galvenais mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu nozares tālāko attīstību, vienlaicīgi sekmējot nozares integrāciju Eiropas Savienības vienotajā tirgū.

33

Nozares attīstības stratēģija noteikta saskaņā ar cukura gada patēriņa prognozi – 100 tūkst. t Tā virzīta uz visa patēriņa nodrošināšanu ar pašražoto cukuru un produktivitātes paaugstināšanu. Šobrīd Latvijā strādā pie cukura KTO elementu ieviešanas. 2000. gadā, lai stabilizētu cukura tirgu, ir noteikta cukura ražošanas A kvota. 2001. gadā ir paredzēts strādāt pie cukura ražošanas B kvotas, pilnveidot cukura intervences likumdošanu, turpināt saskaņot ES Kopējās lauksaimniecības politikas likumdošanu cukura nozarē. Likumdošanas bāze

LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996); LR likums ”Pārtikas aprites uzraudzības likums” (19.02.1998); LR likums ”Muitas likums” (11.06.1997); LR likums “Par cukuru” (11.05.1993), (2038/99/EC); MK noteikumi “Noteikumi par balto cukuru” (31.08.1998), (793/72/EEC); MK noteikumi “Cukurbiešu piegādes apjomu noteikšanas kārtība cukurbiešu audzētājiem 2000. gadam” (22.02.2000); MK noteikumi “Cukura ražošanas kvotu veidi un to piešķiršanas kārtība” (22.02.2000), (1043/67/EEC, 2670/81/EEC, 65/82/EEC, 193/82/EEC, 1443/82/EEC); MK noteikumi “Noteikumi par tirgus intervenci cukura ražošanas nozarē 2000.gadā” (08.08.2000), (447/68/EEC).

Līdz 2003.gadam tiks izstrādāti šādi normatīvie dokumenti:

MK noteikumi “Cukurbiešu piegādes apjomu noteikšanas kārtība cukurbiešu audzētājiem” ilgākam laika posmam; MK noteikumi “Cukura ražošanas kvotu veidi un to piešķiršanas kārtība” ilgākam laika posmam; MK noteikumi “Noteikumi par tirgus intervenci cukura ražošanas nozarē” ilgākam laika posmam.

Administratīvās struktūras Šobrīd cukura koptirgus organizācijas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

LR Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, nozares attīstības stratēģijas veidošana, nozares interešu pārstāvniecība; Lauku atbalsta dienests – informācijas apstrāde par ražošanas rādītājiem, kvotu pamatošana un aizstāvēšana. Ieviešot ES cukura KTO mehānismu, LAD veiks šādas funkcijas:

- maksājumu administrēšana; - importa un eksporta licenču izsniegšana.

Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra – intervences pasākumu realizēšana un administrēšana; LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs – veic importa un vietējā tirgus cenu vākšanu, apkopošanu. Ieviešot ES cukura KTO mehānismu, centrs veiks arī cenu ziņošanu Eiropas Komisijai. Cukura asociācija – cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju interešu pārstāvniecība, informācijas apkopošana un vākšana.

Cukura koptirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES.

34

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības cukura koptirgus organizācijas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, par kuriem Latvija uzskata par nepieciešamu turpināt sarunas: Latvija pieprasa cukura ražošanas kvotu 110 tūkst. t apjomā, tajā skaitā 100 tūkst. t A kvotu un 10 tūkst. t B kvotu, kas ir 10% apjomā no A kvotas, saskaņā ar Komisijas regula 2038/99/EC 27 (3) panta pielikumu. Pozīcijas pamatojums Cukura iekšzemes patēriņš, sākot no 1996. gada sastāda vidēji 70 tūkst. t gadā (29 kg cukura uz vienu cilvēku gadā). Papildus cukura saturošo produktu (galvenokārt konditorejas izstrādājumu) ražošanai eksportam tiek patērēts 15 – 20 tūkst. t cukura gadā. Pagaidām šis rūpnieciskais cukura patēriņš tiek aizstāts ar importēto cukuru, jo patreizējā situācijā nav iespējams pielietot cenu kompensācijas ekonomisko mehānismu. Šīs problēmas risinājums ir turpināt sakārtot cukura nozares likumdošanu, harmonizējot to ar ES cukura koptirgus organizācijas likumdošanu. Izvērtējot šo cukura daudzumu, kopējais gada patēriņš sastāda 90 tūkst. t (37.5 kg cukura uz vienu cilvēku gadā). 1999. gadā Latvijā importēts 9 480 t cukura pārtikas produktos, bet eksportēts 7016 t. Cukura ražošanas apjoma pieaugums varētu būt, ja rastos iespēja cukuru eksportēt uz Latvijas pierobežas rajoniem. Tā kā Igaunijā nav cukurrūpniecības, un, ja Igaunijā atjaunosies cukurbiešu audzēšanas tradīcijas, Latvijas cukurfabrikas ir gatavas pārstrādāt cukurbietes. Nesaskaņoto cukura tirgus organizācijas mehānismu dēļ Latvijas cukuru izmantojošie pārstrādes uzņēmumi jau kopš 90-gadu vidus bija nostādīti nevienlīdzīgos ražošanas konkurences apstākļos salīdzinājumā ar ES valstu cukura ražošanas uzņēmumiem. Nevienlīdzīgie tirgus apstākļi ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijas cukuru izmantojošie pārstrādes uzņēmumi nespēja pilnībā attīstīt vietējā cukura izmantošanu pārstrādes produkcijas ražošanai, līdz ar to samazinot vietējā cukura pieprasījumu un noietu. Augstākminēto iemeslu dēļ Latvija atsakās no jēlcukura pārstrādes kvotas, ar nosacījumu, ka tiek atbalstīta un apstiprināta Latvijas pieprasītā biešu cukura ražošanas kvota. Alternatīvi ir iespējama arī jēlcukura pārstrādes uzsākšana vienā no Latvijas cukurfabrikām. 4. Olīveļļa un šķiedraugi a) Olīveļļa Situācija sektorā Klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējama olīvu audzēšana. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības olīvu sektorā līdz ar iestāšanās brīdi ES. b) Zīdtārpiņi Situācija sektorā Klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējama zīdtārpiņu audzēšana. Latvijā nav arī zīdtārpiņu un zīdtārpiņu olu imports. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības zīdtārpiņu sektorā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

35

c) Izoglikoze Situācija sektorā Latvijā nav izoglikozes rūpnieciskās ražošanas. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības izoglikozes sektorā līdz ar iestāšanās brīdi ES. d) Kokvilna Situācija sektorā Klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējama kokvilnas audzēšana. Valstī nav arī kokvilnas pārstrādes uzņēmumu. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības kokvilnas sektorā līdz ar iestāšanās brīdi ES. e) Lini un kaņepes Situācija sektorā Linu nozare ir nozīmīga Latvijā, tā ir Latgales reģiona galvenā lauksaimniecības kultūra, jo šeit ir vispiemērotākie klimatiskie un augsnes apstākļi. Linkopībai Latvijā ir senas tradīcijas. Latvijā attīstīta pilna linkopības nozares ķēde: no audzētāja līdz galaprodukta ražotājam. No 1993. gada lauksaimniecības tirgus liberalizācijas dēļ linu ražošanas apjomi ievērojami samazinājās. Krasais linu audzēšanas apjomu samazinājums pasliktināja pārstrādes rūpnīcu izmantošanas jaudas un pazemināja nozares kopējo efektivitāti. Kopš 1994. gada, kad ieviesa linu ražošanas atbalsta programmu, linu ražošanas apjomiem ir tendence pieaugt. 2000. gadā linu sējumu platības ir 1 580 ha. Saražotā linu produkcija 85 – 90% apmērā tiek eksportēta un ir konkurētspējīga ES tirgū. Latvijā tiek audzētas ārvalstu selekcijas centros selekcionētas šķirnes, bet uz šo brīdi jau ir izveidota plaša, ģenētiski daudzveidīga garšķiedras un eļļas linu sēklu kolekcija, kas ir vērtīgs izejmateriāls linu selekcijā. Latvijā šobrīd tiek audzētas šķirnes Belinka, Ariane, Viking, Laura, Elise, Evelin, Natasja un Escalina. Linu audzēšana koncentrējas konkurētspējīgās saimniecībās ar lielākām linu sējumu platībām. Koncentrējoties linu sējumu platībām, cēlusies to ražība, kvalitāte un linu stiebriņu kopraža, jo linu audzēšana notiek profesionāli augstākā līmenī.

36

Linu audzēšanas un linšķiedras ražošanas rādītāji Latvijā

Gads Linu sējumu kopplatība,

tūkst ha

Linšķiedras kopraža, tūkst. t

Linšķiedras vidējā ražība no 1 ha, t

1990 11.9 3.0 0.25 1991 8.8 3.6 0.41 1992 7.6 1.4 0.19 1993 0.6 0.1 0.11 1994 1.5 0.4 0.26 1995 1.4 0.8 0.55 1996 1.3 0.8 0.59 1997 1.6 1.0 0.62 1998 2.2 1.3 0.62 1999 2.0 2.1 1.06 Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde Linu audzētāji, kuriem ir noslēgti līgumi ar linu pirmapstrādes uzņēmumiem par tilināto linu stiebriņu realizāciju, saņem valsts subsīdijas. Latvijā tiek veikti zinātniski pētījumi par linu audzēšanas tehnoloģijām, paredzēts pētīt linu pilnīgas izmantošanas iespējas, lietojot bezatkritumu tehnoloģiju. Latvijā kaņepju audzēšana šķiedras ieguvei pašlaik nav populāra, jo ir problēmas ar kaņepju pārstrādi un novākšanas tehniku. Kaņepes tiek audzētas piemājas saimniecībās sēklu ieguvei. Zinātnieki veic pētījumus, lai pilnveidotu kaņepju audzēšanas tehnoloģiju rūpnieciskai pārstrādei. Šobrīd zemnieki nesaņem subsīdijas par kaņepju audzēšanu. Valsts atbalsts nozarei Valsts atbalsts linkopības attīstībai kopš 1996. gada tiek piešķirts subsīdijās saskaņā ar ikgadēju Zemkopības ministrijas rīkojumu “Par atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai. Subsīdijas izmaksā divās daļās:

par apsēto platību; par pārdotiem linu stiebriņiem.



Nozares mērķis - izveidot linkopību par nozari ar līdzsvarotu ražošanas, pārstrādes un realizācijas sistēmu, kas apmierinātu linu izstrādājumu pieprasījumu iekšējā tirgū, ražotu augstas kvalitātes konkurētspējīgu produkciju eksportam. Pašlaik nozares attīstība ir vērsta uz linu platību un kvalitatīvas produkcijas apjoma pieaugumu. Sākot ar 2001. gadu, linu nozare tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros, saskaņā ar šādu apakšprogrammu:

“Integrētā lauku attīstība”.

37

Likumdošanas bāze

LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996); LR likums “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” (02.11.1995), (620/71/EEC); LR likums “Muitas likums” (11.06.1997); MK noteikumi “Kārtība, kādā atļauta kaņepju audzēšana” (15.10.1996).

Administratīvās struktūras Šobrīd linu koptirgus organizācijas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

LR Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, nozares stratēģijas veidošana; Lauku atbalsta dienests – atbalsta piešķiršana, kontrole. Ieviešot ES linu KTO mehānismu, LAD veiks ES maksājumu administrēšanu; LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs – veic importa un vietējā tirgus cenu vākšanu un apkopošanu. Ieviešot ES linu KTO mehānismu, centrs veiks arī cenu ziņošanu Eiropas Komisijai. Linu asociācija – informācijas apkopošana, izglītojošais darbs.

Linu koptirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības šķiedras linu un kaņepju tirgus organizācijas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES. Latvija pieprasa atbalsta maksājumus 5000 t šķiedras liniem, tajā skaitā 1500 t garās šķiedras liniem un 3500 t īsās šķiedras liniem, ņemot vērā Komisijas regulas 1673/2000/EC 3(1)un 3(2) pantus. Pozīcijas pamatojums Linu nozares stabilizācija veicinātu Latgales reģiona attīstību, kas Eiropā ir atzīts par depresīvo rajonu, risinātu strādājošo un zemnieku sociālās problēmas. Šobrīd linu nozarē ir nodarbināti ap 1 000 cilvēku un sezonā vēl 6 000 cilvēku. Palielinot linu audzēšanas apjomus, palielināsies darba vietu skaits – ražošanā līdz 2 000 strādājošajiem un sezonā ap 2 500 strādājošo, un tiks veicināta nodarbinātība reģionā. Latvijā ir vairāk nekā 178 tūkst. ha linu audzēšanai piemērotu platību, kas, pielietojot 6 lauku augu seku, ļauj izvietot ap 30 tūkst. ha linu sējumu. Tas nozīmē, ka Latvijas zemkopjiem ir visas iespējas ierādīt linu kultūrai labi piemērotus tīrumus.

Plānotais linu sējumu platību pieaugums

Rajons 2001.g., ha 2002.g., ha 2003.g., ha

Rēzekne 700 950 1 000 Valmieras 300 500 800

Ludzas 700 950 1 000 Balvu 200 400 700

Krāslavas 700 900 1 000 Preiļu 200 300 500 Kopā 2 800 4 000 5 000

Avots: Latgales attīstības aģentūra

Pašlaik Latvijā ir četras privatizētas linu pirmapstrādes fabrikas, kuras darbojas, un divas linu fabrikas, kuras izejvielu trūkuma dēļ nav atsākušas savu darbību. Latvijas linu pirmapstrādes uzņēmumos nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, lai varētu pārstrādāt 5 000 t linšķiedru.

38

Linu pirmapstrādes fabrikās nav nodrošinātas pārstrādes jaudas. Nodrošinājums ar vietējām izejvielām ir 30% robežās, bet Jelgavas linu fabrikā izejvielu – apstrādātu linšķiedru, tikai 15% robežās nodrošina Latvijas audzētāji. 5. Augļi un dārzeņi Situācija sektorā Dārzkopības nozare ir perspektīva, jo Latvijā ir labvēlīgi klimatiskie apstākļi nozares attīstībai. Latvijā saražotās produkcijas daudzums neapmierina pieprasījumu pēc augļiem un dārzeņiem vietējā tirgū. Latvijā katru gadu vietējam patēriņam nepieciešams apmēram 207 tūkst. t dārzeņu un apmēram 160 tūkst. t augļu un ogu. 1999. gadā vietējie dārzeņi bija tikai 63% no vēlamā patēriņā, bet augļi un ogas – tikai par 29%. 1999. gadā saražoja 127.2 tūkst.t dārzeņu un 43.2 tūkst.t augļu un ogu. Lauksaimniecības produktu ražošanas struktūrā dārzkopības produkcijas īpatsvars 1999. gadā bija 5.7% dārzeņi un 3.2% augļi un ogas (pēc lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina datiem) jeb 26.5 milj. EUR. Kopējā augļu un dārzeņu platība 1999. gadā bija 22 179 ha. (Skatīt 1.un 2.tabulu).

1.tabula Dārzeņu ražošana visu veidu saimniecībās, 1995. – 1999. gads

1995.g. 1996.g. 1997.g. 1998.g. 1999.g.

Atklātā lauka platība,

tūkst. ha

17.5 15.7 13.4 11.5 9.8

Kopraža, tūkst. t 223.7 179.5 162.5 119.6 123.2

Ražība, cnt/ha 122.0 108.0 114.0 99.1 125.8

Segtās platības, ha 103.1 212.0 93.7 73.3 81.6

Kopraža, tūkst. t 2.5 9.5 9.4 5.2 6.9

Ražība, kg/m2 2.4 4.5 10.0 7.1 8.5

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

Segtajās platībās galvenā produkcija patēriņam svaigā veidā ir tomāti, gurķi, salāti, loki un redīsi. Atklātā laukā galvenokārt tiek audzēti kāposti, burkāni, bietes, gurķi un sīpoli. Dārzeņu ražības un kopražas rādītājus būtiski ietekmē dārzeņu kultūras strukturālās svārstības. Kopš 90. gadu vidus, palielinoties ražošanas izdevumiem, visas segtās platības netika izmantotas ar iepriekšējo intensitāti, līdz ar to samazinājās dārzeņu kopraža segtajās platībās. Sākot no 1999. gada, dārzeņu kopražas un ražība gan segtajās platībās, gan atklātā laukā ir palielinājušās.

39

2.tabula Augļu un ogu ražošana visu veidu saimniecībās, 1995. – 1999. gads

1995.g. 1996.g. 1997.g. 1998.g. 1999.g.

Platība, tūkst. ha

t.sk. sēkleņi

kauleņi

ogulāji

29.3

25.5

2.0

1.8

16.2

11.9

2.5

1.7

15.8

11.8

2.2

1.8

12.7

9.1

2.1

1.5

12.3

8.9

1.7

1.7

Kopraža, tūkst. t 76.8 30.8 105.0 28.1 45.5

t.sk. sēkleņi; 63.2 16.0 87.6 15.2 35.6

kauleņi; 4.6 4.7 5.5 3.9 3.3

ogulāji 9.0 10.2 11.9 9.0 6.6

Ražība, cnt/ha 34.4 24.4 78.3 22.2 37.0

t.sk.. sēkleņi; 32.6 17.5 74.0 18.4 27.6

Kauleņi; 31.8 24.1 24.5 19.0 19.4

ogulāji 59.3 65.4 68.3 47.0 33.0

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde Augļu koku un ogulāju uzskaitītās platības analizējamā periodā ir ļoti mainīgas. Pēdējos četros gados platības ir krasi samazinājušās, kas izskaidrojams ar veco ekstensīvo stādījumu likvidēšanu un intensīvo stādījumu ierīkošanu. Lielākā daļa intensīvo dārzu tika ierīkoti 90. gadu vidū, un pirmā raža gaidāma tikai 4. - 6. gadā pēc to ierīkošanas un līdz ar to kopražu apjoms ir samazinājies, taču 1999. gadā jau bija vērojams kopražas palielinājums, kam ir tendence turpmāk pieaugt. Dārzeņu un augļu ražotāji Latvijā galvenokārt ir zemnieku saimniecības, piemājas saimniecības un personiskās palīgsaimniecības, ir arīvalsts saimniecības un statūtu sabiedrības. (Skatīt 1.att.).


1 .a ttē lsDārzeņu un aug ļu ražošana dažādu veidu saim niec ībās

0

20

40

60

80

100

120

S iltum n īcu dā rzeņ i A tk lā tā lauka dā rzeņ i A ug ļi ogasP rodukcijas ve ids

% n

o ko

pējā

pro

dukc

ijas

apjo

ma

Zem nieku, p iemā jas sa im niec ības, person iskās pa līgsa im niec ībasVa ls ts sa im n iec ības un sta tū tsab iedrības.

40

Latvijā ražotos augļus, ogas un dārzeņus realizē galvenokārt iekšējā tirgū. Svaigu dārzeņu produkcijas eksports 1999. gadā bija 0.46%, bet svaigu augļu eksports – 0.89% no kopējā ražošanas apjoma. Galvenā eksporta produkcija ir sēnes un meža ogas. Latvijā ar augļu un dārzeņu pārstrādi nodarbojas 26 pārstrādes uzņēmumi, no kuriem 5 - 6 pārstrādā 80 % augļu un dārzeņu.

3. tabula Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu ražošana, tonnas

Produkti / gads 1996.g. 1997.g. 1998.g. 1999.g.

Augļu un dārzeņu konservi

(ieskaitot sēnes), tūkst. t

7.8 9.9 10.0 8.2

Sulas, tūkst. dal 46.7 59.8 54.3 30.1*

*realizētais daudzums Avots: Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts

Latvijā pašlaik darbojas 4 nozares asociācijas:

Latvijas Augļkopju asociācija; Asociācija “Latvijas Dārznieks”; Asociācija “ Kurzemes dārza ogas”; Latvijas Dzērveņu audzētāju asociācija.

Valsts atbalsts Valsts atbalsts augļu un dārzeņu ražošanas attīstībai kopš 1996. gada tiek piešķirts subsīdiju formā saskaņā ar ikgadēju Zemkopības ministrijas rīkojumu “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”. Līdzšinējie atbalsta virzieni šajā programmā ir:

produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošana; atbalsts dārzeņiem segtajās platībās; augļu, ogu un dārzeņu produktu tirgus attīstīšana.



Nozares turpmākas attīstības mērķis ir garantēt vietējo augļu un dārzeņu produktu pašnodrošinājumu valstī. Augļkopība un dārzeņkopība ir atzītas par lauksaimniecības nozarēm ar potenciālām iespējām ražošanas apjomu palielināšanā, konkurētspējīgas produkcijas ražošanā iekšējam un ārējam tirgum. Sākot ar 2001. gadu, augļu un dārzeņu pārstrādes modernizācija tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādām apakšprogrammām:

“Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”; “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana”.

Šobrīd Latvija strādā pie augļu un dārzeņu KTO elementu ieviešanas. 2001. gadā ir paredzēts turpināt darbu pie augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju izveides, kā arī turpināt saskaņot ES Kopējās lauksaimniecības politikas likumdošanu augļu un dārzeņu nozarē.

41

Likumdošanas bāze

LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996); LR likums “Muitas likums” (11.06.1997); LV kvalitātes standarti svaigiem augļiem un dārzeņiem (3. pielikumā). Šie standarti ir spēkā no 1999.gada decembra. Pašreiz standarti ir brīvprātīgi un ļauj ražotājiem sagatavoties jaunajām prasībām. 2002. gadā šie standarti tiks noteikti par obligātiem visās tirdzniecības stadijās kā vietējā tirgū vairumtirdzniecībā, tā arī importa un eksporta produkcijai.

Līdz 31.12.2002. gadam tiks izstrādāts šāds normatīvais dokuments:

MK noteikumi “Par ražotāju organizācijām”. Administratīvās struktūras Šobrīd augļu un dārzeņu koptirgus organizācijas administrēšanas nodrošināšanai ir izveidota šāda institucionālā sistēma:

Zemkopības ministrija - likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, nozares stratēģijas veidošana, nozares interešu pārstāvniecība; Lauku atbalsta dienests – valsts atbalsta administrēšana. Ieviešot augļu un dārzeņu KTO mehānismu, LAD veiks šādas funkcijas:

- atbalsta maksājumu administrēšanu; - importa un eksporta licenču izsniegšanu; - ražotāju organizāciju atzīšana un rīcības programmu izvērtēšana.

Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra – ieviešot augļu un dārzeņu KTO mehānismu, aģentūra veiks intervences pasākumu administrēšanu. Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests - kvalitātes kontrole iekšējā tirgū; Sanitārā robežinspekcija - kvalitātes kontrole muitas punktos; LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs – veic importa un vietējā tirgus cenu vākšanu un apkopošanu. Ieviešot ES augļu un dārzeņu KTO mehānismu, centrs veiks arī cenu ziņošanu Eiropas Komisijai.

Augļu un dārzeņu koptirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. a) Svaigi augļi un dārzeņi Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības svaigu augļu un dārzeņu jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, par kuriem Latvija uzskata par nepieciešamu turpināt sarunas: 1. Ražotāju organizāciju lielums ES normatīvais akts: Komisijas regula (EC) Nr.412/97, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus (pielikumā) Padomes regulas (EC) Nr.2200/96 ieviešanai attiecībā uz ražotāju organizāciju atzīšanu. Latvija pieprasa noteikt minimālo ražotāju daudzumu un minimālo realizējamās produkcijas daudzumu ražotāju organizāciju atzīšanai: 10 biedri un minimālais realizējamās produkcijas daudzums 0.25 milj. Eiro/gadā, vai 5 biedri un minimālais realizējamās produkcijas daudzums 0.5 milj. Eiro/gadā, ievērojot ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru.

42

Pozīcijas pamatojums Zemnieku saimniecībās, piemājas saimniecībās un personīgajās palīgsaimniecībās pašreiz saražo 98% lauka dārzeņu un 92.3% augļu un ogu. Šo saimniecību realizējamās produkcijas daudzums ir no 1 500 EUR līdz 33 500 EUR. Pašreiz Latvijā nav Komisijas regulai (EC) Nr.412/97 atbilstošu augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju. Latvijā ir 4 ražotāju asociācijas, kuras nākotnē veidos ES likumdošanai atbilstošas ražotāju organizācijas. Tā kā Latvija ir neliela valsts un ražošanas apjomi ir ierobežoti, tad nav iespējams iesaistīt vienā ražotāju organizācijā 40 ražotājus, kā arī nav iespējams saražot pārdošanai paredzēto produkciju 1.5 milj. EURO apjomā. 2. Atbalsta lieluma izmaiņas ES normatīvais akts: Komisijas regula (EC) Nr.20/98, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes regulas (EC) Nr.2200/96 ieviešanai attiecībā uz ražotāju organizāciju atzīšanu. Latvija pieprasa noteikt atbalstu ražotāju organizāciju veidošanās veicināšanai piecos pārejas gados attiecīgi 10, 10, 8, 6 un 4% līdz RO atzīšanai. Pozīcijas pamatojums Šobrīd Latvijā nav nevienas ražotāju organizācijas, kas nodarbotos ar saražotās produkcijas realizāciju. Galvenais ražotāju organizāciju veidošanos veicinošais faktors ir iespēja saņemt atbalstu, kas palīdzēs risināt ražotāju organizāciju biedru saražotās produkcijas realizāciju. 3. Ābolu kvalitātes standarti ES normatīvais akts: Komisijas regula (EEC) Nr.920/89, kas nosaka kvalitātes standartus burkāniem, citrusaugļiem un deserta āboliem un bumbieriem un papildina Komisijas regulu (EEC) Nr.58 (III pielikums par kvalitātes standartiem deserta āboliem un bumbieriem). Latvija pieprasa iekļaut šādas Latvijā audzētas ābolu šķirnes Komisijas regulas (EEC) Nr.920/89 III pielikuma sarakstā, ņemot vērā ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru. A grupa - sarkanās šķirnes - 'Lawfam'; B grupa - šķirnes ar jauktu sarkanu krāsojumu - 'Auksis', 'Iedzēnu', 'Orļik', 'Rubin', 'Alro', 'Antej', 'Belorusskoje Maļinovoje', 'Talvenauding', 'Saltanat', 'Zaiļijskoje', 'Rāja', 'Forele', 'Ilga', 'Noris', 'Stars', 'Atmoda', 'Kovaļenkovskoje'; C grupa - viegli krāsotas un svītrainas šķirnes - 'Koričnoje Novoje', 'Tiina', 'Rudens Svītrainais', 'Melba', 'Doč Melbi', 'Wealthy', 'Žiguļovskoje'. Latvija pieprasa iekļaut šādas Latvijā audzētas ābolu un bumbieru šķirnes lielaugļu šķirņu sarakstā, ņemot vērā ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru: āboliem -'Iedzēnu', 'Rubin', 'Sinap Orlovskij', 'Alro', 'Koričnoje Novoje', 'Auksis', 'Antej', 'Bogatir', 'Ilga', 'Rudens Svītrainais', 'Zaiļijskoje', 'Žiguļovskoje', 'Tiina'; bumbieriem - 'Mramornaja', 'Desertnaja', 'Rosoņanskaja', 'Dina', 'Klapa Mīlule', 'Vasarine Sviestine'. Pozīcijas pamatojums 90% no Latvijā audzēto ābolu un bumbieru šķirņu sortimenta veidojušies no vietējās selekcijas šķirnēm un apkārtējās robežvalstīs audzētajām šķirnēm. Iemesls ir ES valstīs audzēto šķirņu nepietiekošā salcietība Latvijas ziemās, kad temperatūra var sasniegt -30 – -35oC.

43

4. Plūmju kvalitātes standarti ES normatīvais akts: Komisijas regula (EEC) Nr. 1168/1999, kas nosaka ražošanas standartus plūmēm. Latvija pieprasa iekļaut šādas Latvijā audzētas plūmju šķirnes Komisijas regula (EC) Nr.1168/1999 pielikuma sarakstā, ņemot vērā ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru – “Ave”, “Rausve”, “Vengerka Krupnoplodnaja”. Pozīcijas pamatojums 90% no Latvijā audzēto plūmju šķirņu sortimenta veidojušies no vietējās selekcijas šķirnēm un apkārtējās robežvalstīs audzētajām šķirnēm. Iemesls ir ES valstīs audzēto šķirņu nepietiekošā salcietība Latvijas ziemās, kad temperatūra var sasniegt -30 – -35oC. b) Pārstrādāti augļi un dārzeņi Situācija sektorā Latvija nepārstrādā tāda veida produktus, kuriem ES ir noteikts atbalsts. Galvenie no ražotājiem pārstrādei iepirktie dārzeņi ir kāposti, bietes, mārrutki, gurķi, bet no augļiem un ogām - āboli, zemenes, upenes. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības pārstrādātu augļu un dārzeņu jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES. 6. Vīns un alkohols Situācija sektorā Pašlaik Latvijā vīnogas industriālai pārstrādei netiek audzētas un līdz ar to Latvijā vīnu no vīnogām neiegūst. Latvijā ražo vīnu no ievesta vīnmateriāla, taču no mazo ražotāju puses ir izrādīta interese par vīnogulāju audzēšanu un vīnogu pārstrādi ļoti nelielos apjomos iekšējas patēriņam. Vietējam patēriņam Latvijā tiek ražoti augļu un ogu izcelsmes raudzēti alkoholiski dzērieni, kurus Latvijas patērētāji tradicionāli sauc par vīniem. Kopējais alkoholisko dzērienu ražošanā iesaistīto rūpnīcu skaits ir 22, no kurām četras pieskaitāmas pie liela rūpnieciska mēroga alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumiem (ražošanas jauda mēnesī 15 000 – 25 000 hektolitru). Tā kā Latvijā nav vīna dārzu vīnogu audzēšanai rūpnieciskai pārstrādei, tajā skaitā arī vīna ražošanai, līdz ar to nav aktuāli jautājumi par subsīdiju sistēmām, cenu kontroles un intervences mehānismiem, Latvijas vīna un alkoholisko dzērienu ražotājiem netiek piešķirtas subsīdijas vai jebkāda cita veida atbalsts vai palīdzība. Likumdošanas bāze

LR likums “Alkohola aprites likums” (14.10.1998); MK noteikumi Nr.251 “Atsevišķu alkohola aprites likuma normu piemērošanas kārtība” (13.07.1999); LR likums “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” (29.10.1998); LR likums “Par muitas nodokli (tarifiem)” pielikums Nr.1. (29.09.1994); MK noteikumi Nr. 34 “Kārtība, kādā alkoholiskie dzērieni marķējami ar akcīzes nodokļa markām” (25.01.2000).

44

Līdz 31.12.2000 tiks izstrādāti šādi normatīvie dokumenti: MK noteikumi “Nekaitīguma prasības spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem” (1576/89/EEC; 1014/90/EEC; 1180/91/EEC; 3458/92/EEC; 2675/94/EC; 2626/95/EC; 2523/97/EC; 2140/98/EC; 1493/99/EC).

Līdz 31.12.2001. tiks izstrādāti šādi normatīvie dokumenti:

MK noteikumi “Par dzirkstošajiem vīniem” (1493/1999/EEC); MK noteikumi “Par vīnu” (1493/1999/EEC).

Administratīvās struktūras Šobrīd vīna un alkohola koptirgus organizācijas administrēšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

Zemkopības ministrija – ES acquis communautaire ieviešana šādos jautājumos: - ražošanas potenciāls; - tirgus mehānismi; - vīndarības prakse un procesi; - paraksti; - prezentācija.

Finansu ministrija –ES acquis communautaire ieviešana šādos jautājumos: - tirdzniecība ar trešām valstīm; - alkohola stipruma definīcijas.

Labklājības ministrijas - ES acquis communautaire ieviešana šādos jautājumos: - vīna un alkohola analīžu metodes; - nekaitīguma prasības spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, t. sk. definīcijas un marķējums.

Lauku atbalsta dienests - ieviešot vīna KTO mehānismu, LAD veiks ES atbalsta administrēšanu; Labklājības ministrijas Sanitārā inspekcija - vīna un alkoholisko dzērienu valsts uzraudzība un kontrole, dzērienu marķējuma, kvalitātes un drošuma pārbaude; Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvalde – alkohola aprites uzraudzība un kontrole; Laboratorijas, kas akreditētas pēc LVS EN 45001 - vīna un alkohola analīžu veikšana; Labklājības ministrijas Latvijas sertifikācijas centrs – alkoholisko dzērienu sertifikācija.

Vīna un alkohola koptirgus organizēšanas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES.

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības attiecībā uz vīna un alkohola kopējo tirgus organizāciju līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, par kuriem Latvija uzskata par nepieciešamu turpināt sarunas: 1. Padomes 1989. gada 29. maija regula Nr. 1576/89/EEC, kas nosaka vispārējos noteikumus attiecībā uz alkoholisko dzērienu defīnīciju, aprakstu un piedāvājumu. Latvija pieprasa iekļaut regulas Nr. 1576/89 II pielikuma sarakstā šādus Latvijā saražotus alkoholiskos dzērienus, ņemot vērā to ģeogrāfisko izcelsmi:

Rīgas Melnais Balzams/ Riga Black Balsam; Latvijas Dzidrais; Rīgas degvīns; LB degvīns/ LB vodka; Allažu Ķimelis.

45

2. Padomes 1989. gada 29. maija regula Nr. 1576/89/EEC, kas nosaka vispārējos noteikumus attiecībā uz alkoholisko dzērienu defīnīciju, aprakstu un piedāvājumu. Latvija pieprasa papildināt regulu Nr. 1576/89 1.panta 4.punktu ar šādu definīciju: “Balzams – ražots no augu valsts izcelsmes ekstraktiem spirtā, pievienojot balzama eļļas, citas bioloģiski aktīvas vielas un sastāvdaļas; etilspirta koncentrācija ne mazāk kā 40% tilp.” Pozīcijas pamatojums

Rūpnīca “Latvijas balzams” ir vienīgais uzņēmums pasaulē, kas ražo unikālo “Rīgas Melno Balzamu” (vidēji 550 000 litru gadā), kas ir no 24 dabiskām izejvielām uz spirta bāzes radīts alkoholisks dzēriens. Arhīva materiāli liecina, ka balzama ražošanas pirmsākumi meklējami ap 18. gadsimta vidu. Laika gaitā “Rīgas Melnais Balzams” ir izveidojies par tradicionālu Latvijas nacionālo alkoholisku dzērienu, kas ir arī plaši pazīstams ārpus Latvijas robežām, par ko liecina lielais zelta un sudraba medaļu, Goda diplomu klāsts (kopā vairāk nekā 30 godalgas). 7. Banāni, tabaka, sēklas, apiņi un citas īpašas nozīmes kultūras a) Banāni Situācijas sektorā Klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējama banānu audzēšana. No produktiem, uz kuriem attiecas banānu kopējās tirgus organizācijas režīms, Latvija importē svaigu un žāvētu banānu produkciju. Banānu imports 1995. – 1999. gads

Gads Daudzums, tonnas 1995 17 117 1996 16 877 1997 17 261 1998 16 166 1999 17 262

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde Administratīvās struktūras Šobrīd banānu koptirgus organizācijas administrēšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

Zemkopības ministrija - likumdošanas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; Lauku atbalsta dienests – ieviešot banānu KTO mehānismu, LAD veiks licenču izsniegšanu; Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests - kvalitātes kontrole iekšējā tirgū; Sanitārā robežinspekcija - kvalitātes kontrole muitas punktos; LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs - importa un eksporta informācijas un cenu vākšana un apkopošana. Ieviešot ES banānu KTO mehānismu, centrs veiks arī cenu ziņošanu Eiropas

Komisijai.

Banānu koptirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES.

46

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības banānu kopējās tirgus organizācijas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES. b) Apiņi Situācija sektorā Latvijā klimatiskie apstākļi ļauj izaudzēt apiņus, taču šobrīd šī nozare nav attīstīta, jo ir problēmas ar apiņu tālāku rūpniecisko pārstrādi. Latvijā apiņus rūpnieciskai pārstrādei neaudzē. Latvijā ir 9 lielas alus darītavas, kuras apiņu produktu – ekstraktu importē. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības apiņu sektorā līdz ar iestāšanās brīdi ES. c) Neapstrādātā tabaka Situācija sektorā Klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējama tabakas audzēšana rūpnieciskai pārstrādei. Latvijā ir divi tabakas ražošanas uzņēmumi, kas ražo tabakas produktus, kuri izejvielas importē. Speciālas tabakas importa kvotas Latvijā neeksistē. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības jēltabakas sektorā līdz ar iestāšanās brīdi ES. d) Sēklas Situācija sektorā 1999. gadā Latvijā tika saražotas 53 tūkst. t sertificētu sēklu, kas ir 83% salīdzinājumā ar 1998. gadu. Latvijā lauksaimniecības kultūraugu sēklas audzē apmēram 600 sēklaudzētāji, kas paši sēklu audzē, sagatavo un tirgo. Nav izveidojušies lieli sēklu sagatavošanas uzņēmumi ar jaunu speciālu materiāli tehnisko bāzi. Lielākā daļa esošo iekārtu ir morāli un tehniski nolietojušās. Līgumi par sēklu izaudzēšanu nav plaši izplatīti. Pastāv un attīstās vairākas sēklu firmas, kuras sēklas importē, kā arī slēdz līgumus ar Latvijas sēklaudzētājiem par nepieciešamo kultūru un šķirņu izaudzēšanu. 1999. gadā Latvijā tika importētas 323 t labību, 124 t kartupeļu un 180.5 t sertificētu stiebrzāļu un tauriņziežu sēklas. Šīs sēklas tika importētas galvenokārt no Nīderlandes, Vācijas un Dānijas. Latvija neeksportē to sugu sēklas, uz kurām attiecas ES atbalsta sistēma. 1998. gadā nodibinājās sēklaudzētāju asociācija, kurā sēklaudzētāji iegūst informāciju par sēklu piedāvājumu un pieprasījumu. Valsts atbalsts Valsts atbalsts sēklu ražošanas attīstībai kopš 1996. gada tiek piešķirts subsīdijās saskaņā ar ikgadēju Zemkopības Ministrijas rīkojumu “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”. Līdzšinējie atbalsta virzieni šajā programmā ir:

par realizētu sertificētu sēklas materiālu; sēklkopības materiāli tehniskās bāzes nostiprināšana.

47



Latvijas lauksaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt sēklu nozares ilgtspējīgu tālāko attīstību, ražojot konkurētspējīgu produkciju, nodrošināt vietējo tirgu ar graudaugu un Latvijā plaši pielietotām lopbarības augu sēklām un sēklas kartupeļiem. Likumdošanas bāze

LR likums “Sēklu un stādāmā materiāla aprites likums” (07.10.1999), (2100/94/EEC; 70/457/EEC; 66/402/EEC; 66/403/EEC; 66/401/EEC; 69/208/EEC; 72/418/EEC).

Līdz 2000.gada beigām tiks izstrādāti un apstiprināti šādi normatīvie dokumenti:

MK noteikumi “Sēklas kartupeļu audzēšanas un tirdzniecības noteikumi” (iesniegti Ministru kabinetā), (66/403/EEC; 89/14/EEC); MK noteikumi “Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (iesniegti Ministru kabinetā), (66/400/EEC); MK noteikumi “Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (66/401/EEC); MK noteikumi “Eļļas un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (69/208/EEC); MK noteikumi “Augļaugu stādāmā un pavairojamā materiāla audzēšanas un tirdzniecības noteikumi” (92/34/EEC; 93/48/EEC; 93/64/EEC 93/79/EEC); MK noteikumi “Dārzeņu stādāmā un pavairojamā materiāla audzēšanas un tirdzniecības noteikumi” (92/33/EEC; 93/61/EEC; 93/62/EEC); MK noteikumi “Dekoratīvo augu pavairojamā materiāla audzēšanas un tirdzniecības noteikumi” (93/49/EEC; 93/63/EEC; 93/78/EEC; 98/56/EEC).

Administratīvās struktūras Šobrīd sēklu koptirgus organizācijas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

Zemkopības ministrija - likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, nozares stratēģijas veidošana, nozares interešu pārstāvniecība; Lauku atbalsta dienests – ieviešot sēklu KTO mehānismu, LAD veiks tiešo maksājumu administrēšanu; Valsts augu aizsardzības dienests - sēklas materiāla pārbaudes, sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju un sēklu tirgotāju reģistrācija.

Sēklu koptirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības kopējās sēklu tirgus organizācijas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES. Fitosanitārās kontroles jautājumi apskatīti D. sadaļas Veterinārā un fitosanitārā kontrole b) punktā “Fitosanitārā kontrole”.

48

e) Puķes un dzīvi augi Situācijas sektorā Latvijā audzēto dekoratīvo koku un krūmu, griezto ziedu un podu puķu ražošana neapmierina pieprasījumu, tādēļ liela daļa no Latvijā patērētiem svaigiem ziediem un dekoratīviem augiem tiek importēti. Administratīvās struktūras Šobrīd puķu un dzīvo augu koptirgus organizācijas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

Zemkopības ministrija - likumdošanas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; Lauku atbalsta dienests – ieviešot puķu un dzīvo augu KTO mehānismu, LAD veiks licenču izsniegšanu; Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests - kvalitātes kontrole iekšējā tirgū; Sanitārā robežinspekcija - kvalitātes kontrole muitas punktos.

Puķu un dzīvo augu koptirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvijas būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības dekoratīvo augu jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

8. Piens un piena produkti Situācija sektorā Piensaimniecība ir viena no prioritārajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā. Nozares attīstībai ir labvēlīgi priekšnosacījumi gan klimatisko, gan augsnes apstākļu ziņā, turklāt piensaimniecībā ir nodarbināti visvairāk strādājošo, salīdzinot ar citām lauksaimniecības nozarēm. Arī piena pārstrādē ir izveidojušās stabilas tradīcijas tādu dažādu piena produktu ražošanā, kuriem ir iegūts tirgus arī ārpus Latvijas, t.i., ES valstīs, Baltijā un NVS valstīs. u.c.

1. tabula

Piensaimniecības nozares galvenie rādītāji, 1995. – 1999. gads

1995 1996 1997 1998 1999 Piena ražošanas īpatsvars kopējā lauksaimniecības galaproduktā, %

26.2 31.5 29.4 32.5 28.2

Piena pārstrādes rūpniecības īpatsvars kopējā pārstrādes struktūrā, %

19.2 18.0 17.7 17.8 18.8

Piena produktu eksports, milj. EUR 20.3* 31.3* 32.2 28.2 17.3 Piena produktu imports, milj. EUR 3.8* 4.2* 7.2 10.3 11.7 Piena produktu īpatsvars kopējā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā (1-24 HS kodi), %

10.8 14.0 13.7 14.6 16.1

* importā un eksportā ierēķināts arī kazeīns un piena produkti lopbarībai Avots: LEK, Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

49

Ražošana Pēc 1990. gada, lauksaimniecībai pārejot uz tirgus ekonomikas principiem, Latvijas piensaimniecībā strauji samazinājās gan piena ražošanas, gan arī pārstrādes apjomi. Slaucamo govju skaits šajā periodā ir samazinājies par 62 %, piena ražošanas apjomi par 58 %. Nozarē 1997. gadā iezīmējās pieauguma tendences, taču pozitīvo attīstību pārtrauca Krievijas finansu krīze. Tomēr krīzes sekas visasāk izpaudās 1999. gadā, kad, samazinoties Krievijas tirgum, ražošana bija jāorientē uz ES tirgus prasībām.

2. tabula Piena ražošanas dinamika, 1990 – 1999

1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 Govju skaits (tūkst. gada beigās)

535.1 531.4

481.7

351

311.9

291.9

274.6

262.8

242.1

205.6

Piena ražošanas rādītāji:

-vidējā govju produktivitāte (kg, gada beigās)

3437

3205

2793

2741

2923

3074

3237

3585

3733

3754

-kopā saražots piens (tūkst. t) 1891.9

1739.2

1476.4

1155.7

999.6

943.9

920.6

985.8

948.1

797.0

-pārstrādei nodots piens (% no saražotā)

85.2

76.6

63.2

49.5

37.1

34.1

39.2

36.7

48.9

48.8

Avots: Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības, Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

Pārstrādei piegādātā piena īpatsvars kopējā ražošanas apjomā 1990. gadā bija 85%, bet 1998.-1999. gadā vairs tikai 48%. Par situācijas uzlabošanos liecina fakts, ka 1994. un 1995. gadā piena piegādes rādītājs bija vēl zemāks – tikai 34 - 38%. Piena ražošanas struktūrā pēdējos 4 – 5 gados ir vērojama mazo (1 - 5 govis) saimniecību skaita būtiska samazināšanās un attiecīgi lielāku (10 – 199 govis) saimniecību veidošanās. Šī tendence ļauj secināt, ka uzlabojoties ražošanas struktūrai, palielināsies govju produktivitāte un paaugstināsies iegūtā piena kvalitāte.

3. tabula Piena ražošanas struktūra

1997.01.01. 1998.01.01. 1999.01.01. 2000.01.01.

Slaucamo govju skaits

saimniecībā

Saimniecības ar attiecīgo slaucamo

govju skaitu

Slaucamās govis grupā

Saimniecības ar attiecīgo

slaucamo govju skaitu








skaits % skaits % skaits % skaits % skaits % skaits % skaits % skaits % Kopā 116723 100 274554 100 108725 100 262820 100 95686 100 242096 100 76456 100 205623 100 1 – 5 113143 96.9 193889 70.62 104472 96.09 184299 70.12 91637 95.77 162257 67.02 72490 94.8 133100 64.7

6 – 9 2541 2.2 17012 6.2 2849 2.6 19629 7.5 2717 2.8 18992 7.8 2531 3.3 17683 8.6 10 – 49 789 0.67 12569 4.58 1187 1.09 17032 6.48 1116 1.17 18734 7.74 1239 1.62 20434 9.9450 – 99 99 0.1 6900 2.5 88 0.08 6240 2.4 82 0.08 5809 2.4 82 0.11 5788 2.8 100 –199

57 0.04 8025 2.9 52 0.05 7184 2.7 51 0.05 7400 3.1 61 0.08 8858 4.3

200 un vairāk

94 0.08 36159 13.17 77 0.07 28436 10.82 83 0.09 28904 11.94 53 0.07 19760 9.61


Piena kvalitātes jautājumi sīkāk apskatīti D. sadaļas Veterinārā un fitosanitārā kontrole a) punkta 5. apakšpunktā “Dzīvnieku izcelsmes pārtika – pārtikas ķēdē iesaistīto uzņēmumu atbilstība kritērijiem”.

50

Pārstrāde Latvijas piena pārstrādes rūpniecībā uz 2000. gada 30. jūniju darbojās 53 piena pārstrādes uzņēmumi ar 72 ražotnēm. Izvērtējot ražošanas sektora pārstrukturēšanos un kopējos ražošanas apjomus, jau no 1995. gada 68 - 70% Latvijas piena produktu tirgu aizpilda desmit lielākie uzņēmumi.

4. tabula

Lielāko piena pārstrādes uzņēmumu tirgus daļas 1995. - 1999. gads, %

Koncentrācijas indeksi 1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 1 Apvienotā tirgus daļa četriem vislielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem 41 46 44 42 43

Apvienotā tirgus daļa desmit vislielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem 68 68 70 69 70

Avots: LVAEI pēc Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

Pašreiz desmit (10) Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ir piešķirts ES veterinārās pielaides numurs, kas dod tiesības eksportēt savu produkciju uz ES (Eiropas Komisijas 1997. gada 25. marta Lēmums Nr. 97/252/EEC). Ārējā tirdzniecība Latvijas piena produktu eksports 1999. gadā kopējā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā sastādīja 16.1 %, bet imports – 3.1 %, turklāt piensaimniecība ir vienīgā lauksaimniecības nozare, kuras ārējās tirdzniecības bilance ir pozitīva. Galvenie piena eksporta produkti ir sviests, siers un sausais vājpiens. Lielākie Latvijas tirdzniecības partneri ir ES, Krievija un Baltijas valstis. No visiem eksportētajiem piena produktiem uz ES tiek eksportēts 41%, savukārt, importēti 28% no kopējā importētā piena produktu daudzuma. Eiropas Līguma ietvaros Latvijai kopš 1996. gada 1. jūlija tiek piešķirtas piena produktu eksporta kvotas. Sākot ar 2000. gadu, tiek palielinātas eksporta kvotas sieram, sviestam un piena pulverim. Tas liecina, ka Latvija jau šobrīd ir ieguvusi stabilu pozīciju ES piena produktu tirgū.

5. tabula

Piena produktu eksports uz Eiropas Savienību, 1999. – 2003. gads, t Piešķirtās eksporta kvotas

1999/2000 2000/2001 2001/2002 2002/2003 Faktiskais eksports uz ES 1999. g.

Piena pulveris 3 000 4 000 4 400 4 800 2 133 Piens un krējums, iebiezināts ar cukuru

240 250 250 250 0.36

Sviests 1 080 1 875 2 065 2 255 960 Siers 1 440 3 000 3 300 3 600 1583 Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, EK muitas statistikas dati

1 Dati, sākot ar 1999.gadu, ik mēnesi aptver visus sabiedriskā un privātā sektora uzņēmumus,

kur rūpnieciskajā ražošanā nodarbināti 20 un vairāk cilvēku, jeb kuru iepriekšējā gada apgrozījums bijis virs 300 tūkst. latu

51

Valsts atbalsts Piensaimniecības attīstībai kopš 1996. gada tiek piešķirts valsts atbalsts subsīdijās saskaņā ar ikgadēju Zemkopības Ministrijas rīkojumu “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”. Līdzšinējie atbalsta virzieni šajā programmā ir:

ciltsdarba pasākumi; liellopu ganāmpulku reģistra uzturēšana; piena ražošanas tehnoloģiskā modernizācija; piena produktu konkurētspējas un kvalitātes paaugstināšana.



Lauksaimniecības attīstības koncepcijā piensaimniecība tika atzīta par vienu no prioritārajām lauksaimniecības nozarēm ar lielām iespējām. Nozares turpmākas attīstības mērķis ir garantēt piena produktu pašnodrošinājumu valstī vismaz 100 % apmērā, racionāli izmantojot pieejamos zemes resursus lopbarības ražošanai. Latvija vēlas saglabāt savu iegūto nišu starptautiskajā piena produktu tirgū. Tādējādi piensaimniecība izveidotos par stabilu un ekonomiski izdevīgu nozari, kas ir spējīga konkurēt pasaules tirgū. Šobrīd Latvijā strādā pie piena un piena produktu KTO elementu ieviešanas - piena intervences mehānisma izveidošanas. Uzsākot ieviest piena kvotu sistēmu, 2001. gadā ir paredzēts izveidot piena ražotāju reģistru. Latvija turpina saskaņot ES Kopējās lauksaimniecības politikas likumdošanu piena un piena produktu nozarē. Sākot ar 2001. gadu, piena ražošanas modernizācija un piena produktu konkurētspējas un kvalitātes uzlabošana tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādām apakšprogrammām:


Likumdošanas bāze Līdz šim galvenais akcents nacionālās likumdošanas saskaņošanā ar ES normām tika vērsts uz piena kvalitāti un patērētāju drošību. Lai harmonizētu nacionālo likumdošanu atbilstoši ES prasībām, piensaimniecības nozarē Latvijas Republikā ir pieņemts likumdošanas akts:

MK noteikumi Nr. 347 (12.10.1999) “Par obligātajām nekaitīguma prasībām pārstrādei iepērkamajam govs pienam” (92/46/EEC). Saskaņā ar šiem noteikumiem, Latvijā noteiktas trīs kvalitātes kategorijas – augstākās šķiras, pirmās (I) šķiras un otrās (II) šķiras piens. Noteikumi paredz pārejas periodu līdz 2006. gada 1. janvārim, kura laikā piena kvalitātes rādītāji pakāpeniski jāpielīdzina ES prasībām.

Līdz 2000. gada 31. decembrim tiks apstiprināti šādi Latvijas normatīvie akti:

MK noteikumi “Neapstrādāta piena aprites noteikumi” (92/46/EEC, 89/362/EEC); MK noteikumi “Apstrādāta piena un piena produktu aprites noteikumi” (92/46/EEC).

Līdz 2001. gada 1. maijam tiks apstiprināti šādi normatīvie akti:

MK noteikumi “Par piena un piena produktu nosaukumu aizsardzību” (EEC 1898/87); Valsts standarts (LVS) dzeramajam pienam (EEC 2597/97); Valsts standarts (LVS) sviestam (EEC 2991/94).

52

Administratīvās struktūras Šobrīd piena un piena produktu koptirgus organizācijas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, nozares stratēģijas veidošana, nozares interešu pārstāvniecība; Lauku atbalsta dienests – administrē valsts atbalstu. Sākot ar 2001. gadu, LAD iesaistīsies piena ražotāju reģistra administrēšanā. Reģistrs tiek veidots piena ražošanas un pārstrādes savstarpējai sasaistei, kvalitātes un piegādes kontrolei un veidos pamatu ES tipa piena kvotu sistēmas ieviešanai Latvijā, reģistrētajiem ražotājiem piešķirot atbilstošu individuālo references apjomu, kas noteikts, ņemot vērā iepriekšējo periodu piegādes apjomus. Ieviešot ES piena un piena produktu KTO mehānismu, LAD veiks šādas funkcijas:

- kvotu mehānisma administrēšana; - maksājumu administrēšana; - importa un eksporta licenču izsniegšana; - tirdzniecības pasākumu administrēšana.

Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra - ieviešot ES piena un piena produktu KTO mehānismu, veiks intervences pasākumus lauksaimniecības produktu tirgū; Valsts veterinārais dienests – veic piena fermu un piena pārstrādes uzņēmumu veterināro uzraudzību un veterināro kontroli tirdzniecības vietās. Sanitārā robežinspekcija – veic veterināro kontroli uz valsts robežas. Tādējādi veterināro kontroli veic gan Valsts veterinārais dienests, gan Sanitārā robežinspekcija, taču līdz iestāšanās brīdim institucionālais risinājums atbildīs ES veterinārās likumdošanas horizontālo direktīvu prasībām. LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs – veic tirgus cenu apkopošanu pienam un piena produktiem. Ieviešot ES piena un piena produktu KTO mehānismu, centrs veiks arī cenu ziņošanu Eiropas Komisijai. Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība – pārstāv piena pārstrādātāju un ražotāju intereses.

Piena un piena produktu koptirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES.

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības piena un piena produktu koptirgus organizācijas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, par kuriem Latvija uzskata par nepieciešamu turpināt sarunas: 1. Piena kvotas ES normatīvie akti: ES Padomes 1999. gada 17. maija regula (EEC) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu kopējā tirgus organizāciju. ES Padomes 1992. gada 28. decembra regula (EEC) Nr. 3950/92 par papildnodevu piena un piena produktu nozarē.

Latvija pieprasa ikgadējo garantēto apjomu (kvota) 1 200 000 t apjomā, no kā 900 000 t veidotu piegādes kvota pārstrādei un 300 000 t kvota tiešai tirdzniecībai.

53

Pozīcijas pamatojums Piensaimniecība ir viena no prioritārajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā, nozares attīstībai ir labvēlīgi klimatiskie un augsnes apstākļi. Līdz 1990. gadam Latvija ražoja ap 2 milj. t piena gadā, bet politisko un ekonomisko reformu ietekmē 1991. gadā ražošanas apjomi sāka samazināties. Stāvoklis stabilizējās 1997. gadā, taču finansiālā krīze pasaulē un, jo īpaši, Krievijā, kas tradicionāli ir bijis viens no nozīmīgākajiem Latvijas piena produktu tirgiem, izraisīja būtisku produkcijas realizācijas cenu samazinājumu, līdz ar to samazinājās piena iepirkuma cenas, un līdz ar to, arī ražošanas apjomi. Tāpēc pašreizējais ražošanas apjoms 800 tūkst. t piena gadā neatspoguļo nozares potenciālu. Racionāli izmantojot pieejamos resursus un izveidojot efektīvu ražošanas struktūru, ražošanas apjomus tuvāko gadu laikā iespējams palielināt līdz 1.2 milj. t piena. Nozares optimizācijas politikas īstenošana, sākot ar 2001. gadu, veicinās piena lopkopības intensifikāciju, galvenokārt balstoties uz pakāpenisku piena ražošanas saimniecību palielinājumu līdz 50 - 80 govju saimniecībām, kas nodrošinās investīciju līdzekļu koncentrēšanos un to efektīvāku izlietojumu. Atbalstot mērķtiecīgas investīcijas (SAPARD, nacionālais atbalsts) piensaimniecības fermu modernizācijā, tiks veicināts gan ganāmpulku pieaugums, gan ražotā piena kvalitātes uzlabošanās, gan ražošanas apjomu pieaugums. Govju produktivitāte varētu pieaugt vidēji līdz 4 500 – 5 500 kg no govs gadā, līdz ar to, ja pašreizējais govju skaits ir 205.6 tūkst., būs iespējams saražot 0.93 – 1.03 milj. t piena. Attīstoties nozares politikai, paredzams govju skaita pieaugums līdz 220 tūkst. 2003. gadā kas ļaus saražot līdz 1.2 milj. t piena. Optimizējot pārstrādes struktūru, varētu izveidoties 20 - 25 pārstrādes uzņēmumi, kas spēs absorbēt ap 90 % pārstrādei realizētā piena. Palielinoties piena iepirkuma cenai, paaugstināsies arī piena piegādes, sasniedzot līdz 75% no ražotā piena 2003. gadā. Latvijā tradicionāla īpatnība ir lieli tiešā patēriņa un tiešās realizācijas apjomi pienam un piena produktiem, līdz ar to daļa piena netiek uzskaitīta kā saražotā produkcija. 1999. gadā vidējais piena patēriņš uz 1 iedzīvotāju bija samazinājies līdz 287.8 kg, bet kopējais patēriņš uzturā (izteikts piena ekvivalentā) līdz 700.2 tūkst. t Tomēr jāņem vērā, ka piens Latvijā ir tradicionāla pārtikas sastāvdaļa, un pašreizējais samazinājums saistīts galvenokārt ar iedzīvotāju zemo pirktspēju. Salīdzinot ES un Latvijas vidējos patēriņa rādītājus tādiem Latvijā tradicionāliem produktiem kā sviests un siers, secinām, ka ES vidējais šo produktu patēriņš ir ievērojami augstāks (attiecīgi 17 kg un 4.7 kg/iedzīvotāju). Lai šādu līmeni sasniegtu, Latvijā sviesta un siera patēriņam jāpalielinās attiecīgi apm. 2.5 reizes un 5 reizes. Paredzot arī citu piena produktu patēriņa pieaugumu, iespējamais un optimālais piena patēriņš uz 1 iedzīvotāju sasniegtu 480 kg (tas ir arī Latvijas un Lietuvas uzturzinātnieku ieteiktais patēriņa līmenis). Šāds rādītājs joprojām būtu ievērojami zemāks nekā Īrijā un Dānijā (attiecīgi 740 kg un 522 kg/iedzīvotāju). Lai apmierinātu vēlamo patēriņa līmeni 480 kg uz iedzīvotāju, būtu nepieciešams ražot 1.2 milj. t piena. Latvijai iestājoties ES, aktivizēsies arī tirdzniecība ar pārējām ES dalībvalstīm, tādēļ Latvija pieprasa atbilstošu kvotas apmēru, kas garantētu vismaz 100 % pašnodrošinājuma līmeni, ievērojot, ka piena produktu patēriņš palielināsies.

2. Tiešie maksājumi ES normatīvais akts ES Padomes 1999. gada 17. maija regula (EEC) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu kopējā tirgus organizāciju. Latvija pieprasa vienlīdzīgu pieeju tiešo maksājumu piemērošanā Latvijas piena ražotājiem attiecībā pret pārējām dalībvalstīm. Par references apjomu tiešo maksājumu noteikšanai Latvija prasa izmantot pieprasīto kvotas lielumu 1 200 000 t piena.

Pozīcijas pamatojums Nesaņemot tiešos maksājumus vienlīdzīgā apmērā ar ES piena ražotājiem, Latvijas piensaimniecība ilgākā laika periodā var kļūt nekonkurētspējīga ar ES piensaimniecību, kur piena ražotāji saņems tiešos maksājumus, sākot ar 2005. gadu. Šādā gadījumā piena ražošanas attīstību ES turpmāk noteiks nevis zemākas izmaksas un augstāka ražošanas efektivitāte, bet tiešo maksājumu apmērs. Latvija uzskata, ka šāda situācija izkropļos ES piena ražošanu par labu neefektīvām saimniecībām.

54

9. Liellopu un aitu gaļa a) Liellopu un teļa gaļa Situācija sektorā Latvijā liellopu gaļas ražošanas nozare ir attīstījusies paralēli piensaimniecībai un tikai pēdējo 10 gadu laikā tā izdalās kā atsevišķa nozare, kura balstās uz specializēto gaļas šķirņu liellopu audzēšanu. Dominējošās gaļas liellopu šķirnes ir Šarolē, Herefordas un Limuzīnas šķirnes, kā arī šo šķirņu krustojumi ar valstī audzētajām slaucamo govju šķirnēm. Specializētas liellopu gaļas ražošanas nozares attīstība ir iespējama, jo pastāv visi priekšnoteikumi zālāju audzēšanai un rupjās lopbarības sagatavošanai, kas ir liellopu pamatbarība, kā arī ir pieejami darbaspēka resursi un ir piemēroti klimatiskie apstākļi. Nākotnē nozares attīstību nodrošina fakts, ka valstī ir liels mazu piena ražošanas saimniecību īpatsvars, kuras nevarēs turpmāk konkurēt piena ražošanā un būs nepieciešams pārspecializēties alternatīvu lauksaimniecības produktu ražošanai.

Liellopu gaļas nozares galvenie rādītāji, 1995 – 1999. gads

1995 1996 1997 1998 1999

Liellopu ganāmpulks, 1000galv. 537.1 509,4 476.9 439.4 378.4 Nokauto liellopu skaits, 1000 galv. 217.3 177.4 157.4 177.6 149.7 Saražots liellopu gaļas, tūkst. t kautsvarā 48.0 26.5 25.5 25.8 20.5

Imports, tūkst. t KN kods 0201-0202 2.58 1.60 3.17 2.41 0.47

Eksports, tūkst. t KN kods 0201-0202 0.020 0.017 0.007 0.039 0.008

Ražošanas īpatsvars kopējā lauksaimniecības galaproduktā(%)

10.0 6.3 5.9 6.2 3.4

Liellopu gaļas patēriņš, tūkst.t. 22.2 29.2 32.9 39.8 35.6 Iekšējā tirgus pašnodrošinājums(%) 46.25 90.75 77.51 64.82 57.58

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, LVAEI un ZM

Patreiz esošā ekonomiskā situācija kavē liellopu gaļas ražošanas nozares attīstību. Vietējā tirgū ir liels importētās gaļas īpatsvars un gaļas iepirkuma cenas nesedz ražošanas izmaksas un līdz ar to ir vērojama liellopu skaita samazināšanās. Latvijā tradicionālā īpatnība ir lieli liellopu gaļas tiešā patēriņa un tiešās realizācijas apjomi. Vietējā tirgū liellopu gaļas patēriņš 1999.gadā bija 35.6 tūkst./tonnu. No 1996. - 1999.gadam patēriņš pieaudzis par 18% jeb 6.4 tūkst./t (kautsvarā). Pašreiz viens iedzīvotājs gadā patērē 14.6 kg liellopu gaļas. 1999. gadā tika saražots 20.5 tūkst./tonnas gaļas, kas sastāda 57.5% no iekšzemes patēriņam nepieciešamā liellopu gaļas daudzuma. Valsts atbalsts nozarei Valsts atbalsts liellopu audzēšanas nozares attīstībai kopš 1996. gada tiek piešķirts subsīdijās saskaņā ar ikgadēju Zemkopības ministrijas rīkojumu “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”. Galvenie virzieni liellopu nozares atbalstam šajā programmā ir:

Liellopu ganāmpulka reģistra uzturēšana; Vaislas buļļu novērtēšana pēc meitu produktivitātes; Kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanas attīstība, kur ietilpst vienreizējās piemaksas:

a) par atnesušos govi; b) par savā ganāmpulkā ataudzētu vaislas teli, kas nav jaunāka par 12 mēn.; c) par gaļai realizētiem jaunlopiem.

55

Samaksa tiek diferencēta atkarībā no tā, vai tas ir specializētais gaļas šķirņu dzīvnieks, vai krustojums ar specializēto gaļas šķirni. Par pārējiem jaunlopiem tiek maksāts, ja ganāmpulkā ir vismaz 100 dažāda vecuma jaunlopi nobarošanai. Sektora politika un stratēģija Nozares politikas un stratēģijas pamatus Latvijā nosaka vairāki tiesiskie dokumenti:


Lai Latvijas gaļas liellopu audzētāji sekmīgi iesaistītos Eiropas Savienības koptirgū, plānots palielināt nacionālo atbalstu nozarei. Nozares straujākai attīstībai tika nodibināta Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācija, lai risinātu ar liellopu selekciju, turēšanu, ēdināšanu, tirdzniecību u.c. saistītās problēmas. Tiek realizēta selekcijas programma, kura paredz gaļas šķirņu liellopu saimnieciski derīgo īpašību izkopšanu, kā arī plānveidīgu dažādu šķirņu liellopu krustojumu audzēšanu. Latvijas lauksaimniecības attīstības koncepcijā definētais liellopu gaļas ražošanas nozares mērķis ir:

stabilizēt ražošanu un radīt apstākļus nozares tālākai attīstībai; nodrošināt vietējā tirgus pieprasījumu pēc pašražotas liellopu gaļu un tās produktiem; veicināt liellopu gaļas ražošanas nozares konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, attīstība jāvirza uz saimniecību skaita palielināšanu un audzējamo liellopu skaita pieaugumu, kā arī tehnoloģiskās bāzes modernizāciju atbilstoši ES prasībām un ražošanas izmaksu samazināšanu. Mērķa sasniegšanai paredzēts investēt pašu uzņēmumu līdzekļus, kā arī izmantot nacionālo un no 2001.gada SAPARD finansiālo atbalstu. Sākot ar 2001. gadu, liellopu gaļas un gaļas produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmumu, kā arī kautuvju modernizācija tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādām apakšprogrammām:

Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”; “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana”.

Šobrīd Latvijā strādā pie liellopu gaļas KTO elementu ieviešanas. 2001.gadā tiks turpināts darbs pie:

liellopu liemeņu klasifikācijas likumdošanas bāzes izveidošanas un sistēmas izstrādes un ieviešanas; liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas darbības uzlabošanas; liellopu gaļas marķēšanas; liellopu gaļas privātās uzglabāšanas likumdošanas bāzes izveidošanas.

Likumdošanas bāze

MK noteikumi Nr.10 “Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi” (13.01.1998), (92/102/EEC, 820/97/EEC (atcelts ar 1760/2000/EEC)); ZM Instrukcija Nr. 1 “Par liellopu apzīmēšanu” (30.07.1998); ZM Instrukcija Nr.6 “Par grozījumiem ZM 1998.gada 30.jūlija instrukcijā” (18.08.1999). Izstrādāta likumdošana nosaka liellopu identifikācijas un reģistrācijas kārtību; MK noteikumi Nr.46 “Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” (08.02.2000); Valsts standarts LVS 194:1999 “Par liellopu liemeņu klasifikāciju” (24.05.1999, reģistrēts 27.05.1999), (1208/81/EEC, 1026/91/EEC, 2930/81/EEC, 2237/91/EEC, 2191/93/EEC, 3445/90/EEC (atcelts ar 907/2000/EEC), 1186/90/EEC).

56

Līdz 2002.gada 1.janvārim tiks izstrādāti un pieņemti šādi normatīvie dokumenti: MK noteikumi “Par liellopu gaļas un gaļas produktu marķēšanu (labelling)” (1760/2000/EEC); MK noteikumi “Par privāto uzglabāšanu liellopu gaļai” (907/2000/EEC, 562/2000/EEC); MK noteikumi “Par liellopu liemeņu klasifikāciju”, pamatojoties uz standartu LVS 194:1999, kas paredzēs obligātu klasifikācijas sistēmas pielietošanu liellopu gaļas pārstrādē.

Administratīvās struktūras Šobrīd Latvijā liellopu gaļas un gaļas produktu koptirgus organizācijas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, nozares stratēģijas veidošana, nozares interešu pārstāvniecība; Lauku atbalsta dienests (LAD) – veic nacionālā atbalsta administrēšanu lopkopības nozarē; Ieviešot ES liellopu gaļas un gaļas produktu KTO mehānismu, LAD veiks šādas funkcijas:

- tiešo maksājumu īstenošana (prēmiju noteikšana, aprēķins un izmaksa); - importa un eksporta licenču piešķiršana; - tirdzniecības jautājumu administrēšana.

Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra - pagaidām liellopu gaļas tirgū intervences mehānisms nepastāv. Ieviešot ES liellopu gaļas un gaļas produktu KTO mehānismu, nepieciešamības gadījumā paredzēts veikt privāto uzglabāšanu. Valsts veterinārais dienests – veic liellopu fermu un gaļas pārstrādes uzņēmumu veterināro uzraudzību un veterināro kontroli tirdzniecības vietās. Līdz ar noteikumu “Par liellopu liemeņu klasifikāciju” stāšanos spēkā paredzēts, ka VVD Pārtikas uzraudzības daļā veiks liellopu liemeņu klasifikācijas sistēmas uzraudzību; Sanitārā robežinspekcija – veic veterināro kontroli robežpunktos; Valsts Ciltsdarbu informācijas datu apstrādes centrs (VCIDAC) – izveido un kārto ganāmpulku un dzīvnieku reģistru, piešķir liellopu identitātes numurus un izdod liellopu pases; LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs – veic tirgus cenu apkopošanu gaļai un gaļas produktiem. Ieviešot ES liellopu gaļas un gaļas produktu KTO mehānismu, centrs veiks arī cenu ziņošanu Eiropas Komisijai.

Liellopu gaļas koptirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga līdz ar iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija

Latvija būs gatava pilnībā pārņemt liellopu un teļa gaļas koptirgus organizācijas acquis communautaire un ieviest to līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, par kuriem Latvija uzskata par nepieciešamu turpināt sarunas:

1. Tiešie maksājumi ES normatīvais akts: ES Padomes 1999.gada 17.maija regula Nr.1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju. Latvija pieprasa “reģionālos griestus” 75 000 liellopu speciālās prēmijas saņemšanai, pamatojoties uz regulas 4.pantu. Attiecīgo liellopu skaitu nepieciešams iekļaut regulas Nr.1254/1999/EC I Pielikumā

57

Pozīcijas pamatojums Latvijas klimatiskie apstākļi un augsne ir piemērota pļavu, ganību un lopbarības kultūru audzēšanai. Lopkopības produkcijas ražošanai izmantojamo zemju kopplatība pēc 1999. gada datiem ir 1.023 milj. hektāru. Izmantojot Latvijas dabas resursus efektīvai daudzgadīgo un viengadīgo zālāju audzēšanai, tiks nodrošināta augstas bionenerģētiskās vērtības lopbarības ražošana. Par liellopu audzēšanas un kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanas attīstību Latvijā liecina fakts, ka jau vairākus gadus ar valsts finansiālo atbalstu tiek stimulēta kvalitatīvas liellopu gaļas ražošana. Latvijā arvien lielāku popularitāti iegūst specializēto gaļas liellopu audzēšanas nozare. Saimniecību skaits, kuras nodarbojas ar specializēto gaļas šķirņu liellopu audzēšanu, no 1996. - 1999.gadam palielinājies nedaudz vairāk kā 3 reizes. Eiropā Savienības valstīs liellopu gaļas patēriņš ir aptuveni 20 kg uz 1 iedzīvotāju, Latvijā pašreiz tas ir tikai 14.9 kg uz 1 iedzīvotāju. Līdz ar iestāšanās brīdi ES prognozējama ekonomiskās situācijas uzlabošanās, kopprodukta pieaugums un līdz ar to liellopu gaļas patēriņš, kas būtu tuvs attīstīto Eiropas valstu rādītājam.

2. Tiešie maksājumi ES normatīvais akts: ES Padomes 1999.gada 17.maija regula Nr.1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju. Latvija pieprasa “nacionālos griestus” 25 000 zīdītājgovju prēmijas saņemšanai, pamatojoties uz regulas Nr.1254/1999/EC 7. (2) pantu. Attiecīgo zīdītājgovju skaitu nepieciešams iekļaut regulas II Pielikumā.

Pozīcijas pamatojums Latvijas ganāmpulkā galvenokārt ir “Latvijas brūnās” šķirnes govis, kuras vēsturiski tiek izmantotas gan piena, gan arī gaļas ieguvei. Arī “Latvijas brūnās” šķirnes teļi tiek audzēti gaļas ieguvei. Tādējādi mazražīgās govis, kuras izmanto teļu zīdīšanai, saskaņā ar regulas Nr.1254/1999 3.pantu (f), atbilst zīdītājgovs definīcijai. Ņemot vērā to, ka Latvijā ~ 85% saimniecību liellopu skaits nepārsniedz 5, jāatzīmē šādu saimniecību zemā konkurētspēja piena lopkopības nozarē. Prognozējams, ka šāda tipa saimniecības pārprofilēsies uz liellopu gaļas ražošanu vai arī nodarbosies ar jauktā tipa ražošanu. Jāuzsver regulas Nr.1254/1999 6.pants, kurš paredz to, ka zīdītājgovs prēmijas piešķiršanu nosaka atsevišķas saimniecības individuālais piena references apjoms, kā arī piena izslaukums, kas Latvijas mazo un vidējo jauktā tipa (piena, gaļas) saimniecību grupā palielina iespēju pretendēt uz šīs prēmijas saņemšanu. Iepriekš minēto papildina tas, ka regulas Nr.1254/1999 preambulā (8) minēts, ka ar zīdītājgovs prēmijas piešķiršanu tiks veicināts mazo un vidējo jauktā tipa saimniecību atbalsts.

3. Tiešie maksājumi ES normatīvais akts: ES Padomes 1999.gada 17.maija regula Nr.1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju: Pamatojoties uz 1995.gada kā references gada datiem, Latvija pieprasa kaušanas prēmijas 220 000 dzīvniekiem, no tiem buļļiem, vēršiem, govīm un telēm - 145 000 un teļiem – 75 000, pamatojoties uz regulas Nr.1254/1999/EC 11. (3) pantu.

Pozīcijas pamatojums Ņemot vērā regulas Nr.1254/1999 11(3) pantu, prēmijas aprēķināšanā izmantoti 1995. gada CSP dati par nokauto dzīvnieku skaitu Latvijā. Tā kā prēmijas apjoms jāparedz ar 2002. g. un turpmāko gadu perspektīvu, aprēķinātajā apjomā ievērotas arī nozares attīstības iespējas.

58

4. Tiešie maksājumi ES normatīvais akts: ES Padomes 1999.gada 17.maija regula Nr.1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju. Latvija pieprasa 3 500 000 EUR apmērā papildus maksājumu saņemšanu saskaņā ar regulas Nr.1254/1999/EC 14. (1) pantu. Attiecīgā summa iekļaujama regulas IV Pielikumā.

Pozīcijas pamatojums Ņemot vērā regulas Nr.1254/1999 14 (1) pantu, papildus maksājumu piešķiršana pamatojas uz objektīviem kritērijiem katrā dalībvalstī, ievērojot ražošanas struktūru un apstākļus, kas izveidojušies nozarē. Latvija, vēloties iekļauties ES dalībvalstu saimē, uzskata, ka pašreizējie liellopu gaļas ražošanas apstākļi un to ražotāju ienākumi ievērojami atšķiras no ES galveno liellopu gaļas audzētājvalstu un to ražotāju ienākumiem. Tādējādi, papildus maksājumu piešķiršana dos iespēju izlīdzināt strukturālās ekonomiskās atšķirības un diskriminējošos faktorus. Papildus maksājumu piešķiršana būs iespēja stabilizēt ražošanu, tā palīdzēs radīt apstākļus nozares tālākai attīstībai un konkurētspējas palielināšana ES un starptautiskajā tirgū. 5. Privātā uzglabāšana ES normatīvais akts: Komisijas 2000. gada marta regula Nr. 562/2000/EC, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz liellopu gaļas iepirkumu. Latvija pieprasa veikt iepirkšanu, pamatojoties uz regulas 3.panta (a), A kategorijas R2, R3 un O2, O3 klasifikācijas klases liellopu liemeņiem, un pieprasa iekļaut šīs klases regulas Nr.562/2000/EC I Pielikumā, ievērojot ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru.

b) Aitu un kazu gaļa Situācija sektorā Aitu un kazu gaļas ražošana ir lauksaimniecības nozare ar senām tradīcijām Latvijā. Ražošanas apjomi nozarē ir nelieli, tomēr pēdējos gados vērojama ganāmpulka pieauguma tendence. Līdz 1990. gadam aitkopības nozare bija plašāk attīstīta, jo aitas audzēja vilnas un gaļas iegūšanai. Pašreiz aitu audzēšana vilnas ieguvei ir samazinājusies, jo tās pārstrādi veic tikai daži nelieli vilnas pārstrādes uzņēmumi. Līdz ar to dominējoša ir kļuvusi aitu audzēšana gaļas ieguvei. Lielākais pieprasījums realizācijā ir jēriem vecumā līdz vienam gadam ar dzīvmasa no 45 - 60 kg, kad gaļa ir augstākajā kvalitātē. Aitu pienu un piena produktus Latvijā neražo. Latvijā kazas audzē piena ieguvei un gaļā patērē galvenokārt tikai izbrāķētās kazas. Pašlaik tirgū nav pieprasījuma pēc kazu gaļas, bet tālākā nākotnē, ja būs vērojama tendence pieaugt pieprasījumam, tad var prognozēt nozares plašāku attīstību.

59

Aitkopības un kazkopības nozaru galvenie rādītāji, 1995 – 1999. gads

1995 1996 1997 1998

1999 janvāris

1999 jūlijs

2000 jūlijs

Kazu ganāmpulks (1000galv.)

8.9 8.4 8.9 10.5 8.1 9.5 15.2

Aitu ganāmpulks (1000galv.)

72.1 55.5 40.7 29.4 27.0 35.8 40.0

Aitu mātes ganāmpulkā (1000galv.)

46.6 35.7 25.1 17.9 14.7 16.5 18.4

Saražots aitu un kazu gaļas (tonnas kautsvarā)

1 100 700 412 337 204 - -

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde Valsts atbalsts nozarei Valsts atbalsts aitkopības un kazkopības nozarei kopš 1996.gada tiek piešķirt subsīdijās, pamatojoties uz ikgadēju Zemkopības ministrijas Rīkojumu “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”. Galvenie virzieni aitkopības un kazkopības atbalstam ir:

aitu ganāmpulka attīstība; vaislas materiāla iegāde; aitu un kazu identifikācijas sistēmas izveidošana.



Aitkopības un kazkopības nozares mērķis ir: Stabilizēt ražošanu un radīt apstākļus nozares tālākai attīstībai un ganāmpulku un dzīvnieku skaita palielināšanai; Nodrošināt vietējā tirgus pieprasījumu pēc pašražotas aitu gaļas un tās produktiem. Veicināt aitu gaļas ražošanas nozares konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Saglabāt Latvijā izveidoto aitu šķirni populācijas uzlabošanai.

1999.gadā tika nodibināta Aitu audzētāju asociācija, lai risinātu ar aitu selekciju, turēšanu, ēdināšanu, tirdzniecību u.c. saistītās problēmas. Tiek realizēta selekcijas programma, kura paredz Latvijas tumšgalves šķirnes aitu saimnieciski derīgo īpašību izkopšanu, kā arī plānveidīgu dažādu šķirņu aitu krustojumu audzēšanu. Tiek veikti ekonomiskā pamatojuma aprēķini aitas gaļas ražošanai, kā arī izstrādāta optimālā ražošanas tehnoloģija. Nozares attīstībai paredzēts investēt pašu uzņēmumu līdzekļus, kā arī izmantot nacionālo un no 2001.gada SAPARD finansiālo atbalstu. Sākot ar 2001. gadu, aitu un kazu gaļas un gaļas produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmumu, kā arī kautuvju modernizācija tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādām apakšprogrammām:


60

Šobrīd Latvijā strādā pie aitu un kazu gaļas KTO elementu ieviešanas. 2001.gadā tiks turpināts darbs pie:

aitu liemeņu klasifikācijas likumdošanas bāzes izveidošanas un sistēmas izstrādes un ieviešanas; aitu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas ieviešanas.

Likumdošanas bāze Līdz 31.12.2002. tiks izstrādāts un apstiprināts šāds normatīvais dokuments:

MK noteikumi “Aitu un kazu liemeņu klasifikācija” (338/91/EEC, 2137/92/EEC). Administratīvās struktūras Šobrīd aitu un kazu gaļas koptirgus organizācijas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, nozares stratēģijas veidošana, nozares interešu pārstāvniecība; Lauku atbalsta dienests (LAD) – veic nacionālā atbalsta administrēšanu lopkopības nozarē. Ieviešot aitu un kazu gaļas KTO mehānismu, LAD veiks šādas funkcijas:

- tiešo maksājumu īstenošana (prēmiju noteikšana, aprēķins un izmaksa); - importa un eksporta licenču piešķiršana; - tirdzniecības jautājumu administrēšana.

Valsts veterinārais dienests – veic aitu un kazu audzēšanas saimniecības un pārstrādes uzņēmumu veterināro uzraudzību un veterināro kontroli tirdzniecības vietās. Līdz ar noteikumu “Par aitu liemeņu klasifikāciju” stāšanos spēkā paredzēts, ka VVD Pārtikas uzraudzības daļā veiks aitu liemeņu klasifikācijas sistēmas uzraudzību. Sanitārā robežinspekcija – veic veterināro kontroli robežpunktos; Valsts Ciltsdarbu informācijas datu apstrādes centrs (VCIDAC) – izveido un kārto ganāmpulku un dzīvnieku reģistru, piešķir aitu un kazu identitātes numurus; LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs – veic tirgus cenu apkopošanu gaļai un gaļas produktiem. Ieviešot ES aitu un kazu gaļas KTO mehānismu, centrs veiks arī cenu ziņošanu Eiropas Komisijai.

Aitu un kazu gaļas kopējā tirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES.

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības aitu un kazu koptirgus organizācijas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, par kuriem Latvija uzskata par nepieciešamu turpināt sarunas: Latvija pieprasa to iekļaut ES Padomes 1998.gada 3.novembra regulas (EC) Nr. 2467/98 par aitas gaļas un kazu gaļas tirgus kopējo organizāciju 10. (1) pantā minēto valstu sarakstā, nosakot prēmijas piešķiršanas maksimālo apjomu 50 000 aitu mātēm.

61

Pozīcijas pamatojums Aitu audzētājiem ir pamatotas iespējas nozares attīstībai, jo Latvijā ir piemērotas zemes platības, kuras var izmantot aitu ganību ierīkošanai, kā arī lopbarības sagatavošanai. Piemērotākais reģions Latvijā ir Latgale, kur ģeoklimatiskie un agroekoloģiskie apstākļi (reljefs, dabiskā zālāja ganības, temperatūras režīms) ir optimāli aitu audzēšanai. Nozares attīstības virzošie blakus faktori ir vides saudzēšana, sakopšana un ainavas bagātināšana. Latvijā pēdējos gados vērojams aitu gaļas pieprasījuma pieaugums. Pēc uzturzinātnieku ieteikuma katram cilvēkam gadā būtu jāpatērē 85 kg gaļas un no kopējā daudzuma 10% vajadzētu būt aitu gaļai. Tas nozīmē, ka vienam iedzīvotājam gadā jāpatērē 8.5 kg aitu gaļas. Pastāvot šādiem nosacījumiem, kopējais aitu gaļas patēriņš Latvijā būtu 20.73 tūkst./tonnas gadā. Apzinoties eksporta iespējas uz Eiropas un Āzijas valstu tirgiem, Latvijas aitu audzētāji paredz nozares attīstību nākotnē, jo aitu gaļa ir ekoloģiski tīra, un pieprasījums pēc tās pasaulē pieaug. 10. Cūkgaļa un putnu gaļa c) Cūkgaļa Situācija sektorā Latvijā cūkkopība vēsturiski ir bijusi viena no prioritārajām lauksaimniecības nozarēm. Denacionalizācijas un privatizācijas procesu rezultātā, kas notika pēc Latvijas neatkarības atgūšanas radās saimniecību struktūras sadrumstalošana. Daudzas saimniecības ar lielām ražošanas jaudām likvidēja, taču sākot ar 1997. gadu radās tendence pieaugt saimniecību skaitam, kas audzē vairāk nekā 50 cūkas. Līdz ar to lielām saimniecībām var prognozēt attīstības iespējas nākotnē. Valstī ir izveidota Latvijas cūku audzētāju asociācija, kura, pamatojoties uz cūkkopības nozari raksturojošo informāciju, izvērtē situāciju nozarē un pārstāv cūku audzētāju intereses dažādu normatīvo aktu sagatavošanas procesā, kā arī valsts atbalsta saņemšanā cūkkopības attīstībai. Specifiskus selekcijas jautājumus nozarē risina cūkkopības ciltsdarba centrs un servisa firma cūkkopībā “Agropols”. Patreizējā laika periodā ir virkne ekonomisku un saimniecisku apstākļu, kas kavē nozares attīstību. Iepriekšējo gadu pasaules krīze, kad cūkgaļas cenas ES sasniedza zemāko līmeni pēdējo 25 gadu laikā, destabilizēja ekonomisko situāciju Krievijā. Tas radīja negatīvu ietekmi uz cūkkopības nozari Latvijā. Radušās situācijas novēršanai Saeimā tika pieņemti likumi, kas noteica pagaidu pasākumus iekšējā tirgus aizsardzībai. Laika posmā no 1998. līdz 1999. gadam saimniecību skaits, kuru ganāmpulkā ir no 50 līdz 199 cūkām, palielinājies par 33.7 % un to kopējais skaits 1999. gadā bija 469. Par 72.2% palielinājušās ražotnes ar nobarojamo cūku skaitu no 200 līdz 1999 un šādu saimniecību skaits bija 136. Šajās saimniecībās ir ieviestas ne tikai progresīvas turēšanas tehnoloģijas, bet arī nobarojamo cūku kvalitāte ir augsta. Pēdējos gados atsevišķās saimniecībās, kur mērķtiecīgi tiek izmantotas rūpnieciskās krustošanas metodes, audzē cūkas ar liesās gaļas saturu liemeņos līdz pat 60%.

Cūkgaļas ražošanas nozares galvenie rādītāji, 1995 – 1999. gads

1995 1997 1998 1999

Cūku ganāmpulks (1000galv.) 552.8 429.9 421.1 404.9 Saražots cūkgaļas (tūkst. t) 58.6 37.1 36.4 34.7 Imports (tūkst. t KN kods 0203) - 2.5 4.55 12.97 Eksports (tūkst. t KN kods 0203) - - - 0.02 Ražošanas īpatsvars kopējā lauksaimniecības galaproduktā(%)

23.0 16.5 17.1 14.9

Cūkgaļas patēriņš (tūkst.t.) - 68.8 56.2 63.6 Iekšējā tirgus pašnodrošinājums(%) - 53.9 64.8 54.5

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, LVAEI un ZM dati

62

Latvijā 1999. gadā saražoja 34.7 tūkst./tonnu cūkgaļas (kautsvarā), kas sastāda 54.6% no iekšzemes patēriņam nepieciešamā gaļas daudzuma. Cūkgaļas un tās produktu patēriņš ir 26 kg uz 1 iedzīvotāju gadā. Galvenais iemesls zemajam gaļas patēriņa rādītājam Latvijā ir iedzīvotāju zemā pirktspēja. Pieaugot iekšzemes kopproduktam un uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, vietējais patēriņš varētu pieaugt līdz attīstīto ES un Skandināvijas valstu līmenim, kas ir aptuveni 40 kg uz 1 iedzīvotāju gadā.

Valsts atbalsts nozarei

Valsts atbalsts cūkkopības nozares attīstībai kopš 1996.gada tiek piešķirts subsīdiju veidā saskaņā ar Zemkopības ministrijas Rīkojuma “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”. Atbalstam cūkkopības ir šādi virzieni:

Latvijā audzēto cūku selekcijas programmas realizēšana; Pārraudzības programmas izpilde cūku ganāmpulkos; Cūku identifikācijas sistēmas izveidošana.



LLatvijas lauksaimniecības mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc kvalitatīvas vietējās cūkgaļas un ražot konkurētspējīgu produkciju. Nozares attīstība tiek virzīta uz saimniecību optimizāciju un kvalitatīvas pašražotas cūkgaļas piedāvājuma kāpināšanu, vietējā tirgus nodrošinājumu, tehnoloģiskās bāzes modernizāciju atbilstoši ES standartiem, ražošanas izmaksu samazināšanu, kā arī tirgus mehānisma ieviešanu. Nozarē paredzēts investēt pašu uzņēmumu līdzekļus, kā arī izmantot nacionālo un no 2001. gada SAPARD programmas finansiālo atbalstu. Sākot ar 2001. gadu, cūkgaļas ražošanas un pārstrādes uzņēmumu, kā arī kautuvju modernizācija tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādām apakšprogrammām:


Šobrīd Latvijā strādā pie cūkgaļas KTO elementu ieviešanas. 2001. gadā tiks turpināts darbs pie:

cūku liemeņu klasifikācijas likumdošanas bāzes izveidošanas un sistēmas izstrādes un ieviešanas; cūku reģistrācijas sistēmas ieviešanas.

Likumdošanas bāze

Valsts standarts LVS 239:1999 “Par cūku liemeņu klasifikāciju” (24.05.1999), (EEC 3220/84); MK noteikumi Nr.10 “Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi” (13.01.1998), (92/102/EEC); ZM Instrukcija Nr.3 “Par cūku apzīmēšanu” (12.06.2000).

Līdz 2002.gada 1.janvārim tiks izstrādāti un apstiprināti šādi normatīvie dokumenti:

MK noteikumi “Par cūkgaļas privāto uzglabāšanu” (2763/75/EEC); MK noteikumi “Par cūku liemeņu klasifikāciju”, pamatojoties uz standartu LVS 239:1999, tie noteiks klasifikācijas sistēmas obligātu pielietošanu pārstrādes uzņēmumos.

63

Administratīvās struktūras Šobrīd cūkgaļas koptirgus organizācijas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, nozares stratēģijas veidošana, nozares interešu pārstāvniecība; Lauku atbalsta dienests (LAD) – veic nacionālā atbalsta administrēšanu lopkopības nozarē. Ieviešot ES cūkgaļas KTO mehānismu, LAD veiks šādas funkcijas:

- importa un eksporta licenču piešķiršanu; - tirdzniecības jautājumu administrēšanu.

Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra - pagaidām cūkgaļas tirgū intervences mehānisms nepastāv. Ieviešot cūkgaļas KTO mehānismu, nepieciešamības gadījumā paredzēts veikt privāto uzglabāšanu. Valsts veterinārais dienests – veic cūku fermu un gaļas pārstrādes uzņēmumu veterināro uzraudzību un veterināro kontroli tirdzniecības vietās. Līdz ar noteikumu “Par cūku liemeņu klasifikāciju” stāšanos spēkā paredzēts, ka VVD Pārtikas uzraudzības daļa veiks cūku liemeņu klasifikācijas sistēmas uzraudzību; Sanitārā robežinspekcija – veic veterināro kontroli robežpunktos; Valsts Ciltsdarbu informācijas datu apstrādes centrs (VCIDAC) - kārto ganāmpulku reģistru; LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs – veic tirgus cenu apkopošanu gaļai un gaļas produktiem. Ieviešot ES cūkgaļas KTO mehānismu, centrs veiks arī cenu ziņošanu Eiropas Komisijai.

Cūkgaļas koptirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES.

Latvijas pozīcija

Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības cūkgaļas koptirgus organizācijas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES. d) Olas un mājputnu gaļa Situācija sektorā Latvijā olu un mājputnu gaļas ražošanu veic galvenokārt specializētajās saimniecībās un putnu fabrikās, kuru saražotā produkcija sastāda 70% no kopējā olu un 74% no kopējā putnu gaļas produkcijas apjoma. 1999. gadā kopējais mājputnu skaits saimniecībās bija 3236.9 tūkstoši.

64

Putnkopības nozares galvenie rādītāji, 1995 – 1999. gads

1995 1996 1997 1998 1999

Mājputnu kopējais skaits (tūkst.gab.) 4 198 3 790 3 551 3 209 3 237 Saražots mājputnu gaļas (tonnas dzīvsvarā) 10 800 8 662 7 613 7 865 6 254

Saražots olas (milj.gab.) 421.0 470.8 465.0 455.7 415.7 Mājputnu gaļas imports (tonnas, KN kods 0207) 1 260 4 528 9 584 13 384 11 148

Olu imports (tonnas, KN kods 0407) 0 37.74 1 141 3 216 2 430 Mājputnu gaļas eksports (tonnas, KN kods 0207) 0.10 67.12 122.6 71.6 247.7

Olu eksports (tonnas, KN kods 0407) 20 276.7 1 021 4525 1 877.6 Ražošanas īpatsvars kopējā lauksaimniecības galaproduktā mājputni un olas (%) 10 11 10.8 11.5 11.4

Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, LVAEI un ZM dati 1999. gadā valstī saražoja 6.25 tūkst. Tonnu mājputnu gaļas un 415.7 milj. Olu. Latvijā putnkopības nozare šobrīd nav rentabla, jo saražotās produkcijas realizācijas cenas ir samērā zemas. Olu ražošanas saimniecībās, kurās ir mazāk nekā 10 000 putnu, nav iespējams segt ražošanas izmaksas. Latvijā nav specializētu šķirnes putnu audzētavu, tādēļ putnkopības produkcijas ražošanas kvalitātes uzlabošanai tiek importēti augsti produktīvo šķirņu un krosu hibrīdu putni. 1999. gadā putnu gaļas patēriņš bija 22.2 tūkst. Tonnu. Latvijā saražo tikai 28.2% no iekšzemes patēriņam nepieciešamā putnu gaļas apjoma, līdz ar to pastāv iespējas attīstīt mājputnu gaļas ražošanu iekšzemes patēriņam. Latvijā vienīgais specializētais putnu gaļas pārstrādes uzņēmums ir putnu fabrika “Ķekava”. Valsts atbalsts Valsts atbalsts mājputnu gaļas ražošanas attīstībai tiek piešķirts subsīdiju formā saskaņā ar ikgadēju Zemkopības Ministrijas rīkojumu “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”, daļēji sedzot izmaksas par vaislas materiāla iegādi ārvalstīs.



Latvijas Lauksaimniecības attīstības koncepcijā definētais putnkopības mērķis ir attīstīt putnkopības nozari uz rūpnieciskiem pamatiem, piepildot iekšējo tirgu ar konkurētspējīgu putnkopības produkciju. Mērķa sasniegšanai ir jāīsteno ražošanas modernizācija, sasniedzot ES prasībām atbilstošus putnu turēšanas un audzēšanas apstākļus, nodrošinot sanitārhigiēnisko un veterināro normu izpildi, kā arī veicot kautuvju un pārstrādes uzņēmumu izveidi atbilstoši ES prasībām. Uzņēmumu darbību atbilstoši ES prasībām paredzēts panākt, investējot pašu uzņēmumu līdzekļus, kā arī izmantojot nacionālo un no 2001.gada SAPARD finansiālo atbalstu.

65

Sākot ar 2001. Gadu, putnu gaļas un gaļas produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmumu modernizācija tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādām apakšprogrammām:


Šobrīd Latvija strādā pie putnu gaļas un olu KTO elementu ieviešanas. 2001.gadā tiks turpināts darbs pie:

putnu gaļas ES tirdzniecības standartu ieviešanas. Likumdošanas bāze

MK noteikumi Nr.170 “Vistu olu aprites noteikumi” (11.05.1999), (1907/90/EEC, 1274/91/EEC); MK noteikumi Nr. 282 “Olu produktu aprites noteikumi” (15.08.2000), (89/437/EEC, 89/662/EEC, 89/684/EEC, 92/23/EEC)

Līdz 2002.gada 1.janvārim tiks izstrādāti un apstiprināti šāds normatīvais dokuments:

MK noteikumi “Mājputnu gaļas tirdzniecības noteikumi” (1906/90/EEC, 1538/91/EEC)

Administratīvās struktūras Šobrīd putnu gaļas un olu koptirgus organizācijas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, nozares stratēģijas veidošana, nozares interešu pārstāvniecība; Lauku atbalsta dienests (LAD) – veic nacionālā atbalsta administrēšanu lopkopības nozarē. Ieviešot ES putnu gaļas KTO mehānismu, LAD veiks šādas funkcijas:


Valsts veterinārais dienests – veic putnu saimniecību un gaļas pārstrādes uzņēmumu veterināro uzraudzību un veterināro kontroli tirdzniecības vietās. Sanitārā robežinspekcija – veic veterināro kontroli robežpunktos; Valsts Ciltsdarbu informācijas datu apstrādes centrs (VCIDAC) – kārto ganāmpulku reģistru; LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs – veic tirgus cenu apkopošanu putnu gaļas un olu produktiem. Ieviešot ES putnu gaļas KTO mehānismu, centrs veiks arī cenu ziņošanu Eiropas Komisijai.

Putnu gaļas un olu koptirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības mājputnu gaļas un olu koptirgus organizācijas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

66

e) Medus un albumīni Situācija sektorā Valstī ar biškopību dažādos profesionalitātes līmeņos 1999. Gadā nodarbojas apmēram 8 000 – 10 000 biškopju. Latvijā ir izveidota Latvijas biškopju biedrība, kas nodarbojas ar informatīva un izglītojoša rakstura informācijas apkopošanu un izplatīšanu organizācijas biedriem, kā arī pārstāv biškopju intereses nozares attīstības stratēģijas veidošanā. Latvijā biškopjus pēc to darba intensitātes var iedalīt trijos grupās – profesionāļi, amatieri un biškopji, kuriem biškopība ir vaļasprieks.

1. tabula Bišu saimju skaits 1995. – 1999. gads

Gads Bišu saimju skaits

(tūkst.) 1995 127.5 1997 115.0 1998 107.0 1999 101.0

Avots: Pēc Latvijas biškopju biedrības datiem

Latvijas Biškopības biedrības (LBB) dati uzrāda kopējo bišu saimju skaitu dažāda profila saimniecībās (profesionāļi, amatieri un biškopji, kuriem biškopība ir vaļasprieks) un pamatojas uz biedrības struktūrvienību - rajonu nodaļu, biškopības konsultantu un citu biškopības speciālistu apkopotajiem datiem. No 1995. līdz 1999. gadam bišu saimju skaits samazinājies par 20.8%. No kopējā bišu saimju skaita 54.1 tūkstotis bišu saimju atrodas profesionālo biškopju dravās, kurās saimes tiek izmantotas tirgus produkcijas - medus, putekšņu un vaska ieguvei.

2. tabula Medus eksports un imports, 1995. – 1999. gads

1995 1997 1998 1999

Eksports (tonnas) - 0.24 0.017 0.084 Imports (tonnas) - 43.5 222.7 286.5


Pēc LBB rīcībā esošās informācijas Latvijā pašražotā medus apjoms ir aptuveni 1000 tonnas gadā jeb vidēji 10 kg no 100 tūkstošiem bišu saimju. Profesionālo biškopju dravās iegūst 15 - 40 kg medus no saimes. Latvijā tradicionālā īpatnība ir lieli medus tiešā patēriņa un tiešās realizācijas apjomi. Latvijas biškopības produkcija gan cenu, gan kvalitātes ziņā pilnībā atbilst ES prasībām. Vietējā medus bites populācija pieder Eiropas tumšās medus bites rasei. Latvijā iegūtais medus ir poliflors un līdz ar to satur plašu bioloģiski aktīvu vielu spektru. Medus kopējais iekšzemes patēriņš 1999. gadā bija 1 146 tonnas, kas sastādīja 0.47 kg uz vienu mājsaimniecības locekli. Latvijā medus patēriņš ir zemāks nekā Eiropas Savienībā. Noteicošais faktors medus patēriņa zemajam rādītājam ir ekonomiskā situācija un iedzīvotāju pirktspēja. Medus tirdzniecības eksporta un importa bilance ir negatīva. 1999. gadā uz Latviju tika importēts 286.5 tonnas dabiskā medus. Sektora politika un stratēģija

Nozares politikas un stratēģijas pamatus Latvijā nosaka vairāki tiesiskie dokumenti: LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996); Lauksaimniecības attīstības koncepcija (17.02.1998); Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmu pamati (3.12.1998); Lauksaimniecības attīstības gada programma (ikgadēja).

Biškopības mērķis ir attīstīt nozari, piedāvājot tirgū augstas kvalitātes diferencētu produkciju, kā arī nodrošināt vietējā tirgu pieprasījumu ar pašražotu biškopības produkciju, izmantojot

67

vietējos resursus un darbaspēku. Latvijas Biškopības biedrība ir izstrādājusi Latvijas biškopības produkcijas preču zīmi un paredz veikt marķētās produkcijas kontroles sistēmas izveidošanu. Latvijas biškopji paredz stimulēt profesionālo dravu attīstību, popularizēt dravošanas metodes, kas ļautu kāpināt darba ražību un palielināt medus ražu no vienas bišu saimes, līdz ar to nodrošinot patēriņa tirgu ar pašražoto kvalitatīvo produkciju. Likumdošanas bāze

MK noteikumi Nr.140 “Obligāta nekaitīguma un marķējuma prasības medum” (11.04.2000, stāsies spēkā ar 01.01.2002), (74/409/EEC).

Administratīvās struktūras Šobrīd medus un albumīnu koptirgus organizācijas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, nozares stratēģijas veidošana, nozares interešu pārstāvniecība; Lauku atbalsta dienests (LAD) – ieviešot medus un albumīnu KTO mehānismu, LAD veiks šādas funkcijas:


Valsts veterinārais dienests –veterināro kontroli tirdzniecības vietās; Sanitārā robežinspekcija – veic veterināro kontroli robežpunktos; Valsts Ciltsdarbu inspekcijas datu apstrādes centrs (VCIDAC) - kārto dravu reģistru; LVAEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs - veic tirgus cenu apkopošanu putnu gaļas un olu produktiem. Ieviešot ES medus un albumīnu KTO mehānismu, centrs veiks arī cenu ziņošanu Eiropas Komisijai.

Medus un albumīnu koptirgus organizācijas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs spējīga pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības medus un albumīnu jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, par kuriem Latvija uzskata par nepieciešamu turpināt sarunas: Komisijas 1997. gada 20. novembra regula (EC) Nr. 2300/97 par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jāievēro, ieviešot Padomes regulu (EC) Nr. 1221/97, kurā ir izstrādāti vispārējie noteikumi, kas jāievēro, piemērojot pasākumus medus ražošanas un tirdzniecības uzlabošanai Latvija pieprasa noteikt 54 000 bišu saimes finansiālā atbalsta saņemšanai Kopienas programmu ietvaros pamatojoties uz regulas Nr. 2300/97/EC 3.pantu (1), iekļaujot šo apjomu 1. pielikumā.

68

C. Strukturālā politika, lauku attīstība un mežsaimniecība 1. Iniciatīvas programma LEADER Situācija sektorā Latvijā ir izveidotas lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pārstrādātāju sabiedriskās organizācijas. Tās ir apvienotas Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē, kurā ir apmēram 40 biedru - nozaru asociācijas un piecas zemnieku sabiedriskās organizācijas – Latvijas Zemnieku federācija, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, Zemnieku saeima, Latvijas Lauku atbalsta asociācija un Latvijas Jauno zemnieku klubs. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome ir pamats politiskajam dialogam starp Zemkopības ministriju un lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām (NVO). Latvijā ir vairāk nekā pieci simti dažādu iniciatīvas grupu, kuras nav apvienotas vienotā tīklā, vai pakļautas vienai organizācijai. Tās ir izkaisītas visā Latvijas teritorijā un darbojas gandrīz visos pagastos. Iniciatīvu grupas tiek izveidotas konkrētu mērķu sasniegšanai. Pēc mērķu realizācijas iniciatīvu grupas likvidējas, vai arī reorganizējas pastāvīgās organizācijās. Valsts atbalsts

Valsts atbalsts tiek piešķirts subsīdiju formā saskaņā ar ikgadēju Zemkopības ministrijas rīkojumu “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai” zemnieku izglītošanai (lauku jaunatnes un lauksaimniecības pašpārvaldes organizācijas). Sektora politika un stratēģija Nozares politikas un stratēģijas pamatus Latvijā nosaka vairāki tiesiskie dokumenti:


Pašlaik Latvijā ir sagatavoti metodiskie ieteikumi par to, kā veidot un organizēt vietējās iniciatīvas grupas laukos. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ministru padomes projekta ietvaros ir paredzēts mikrokredīts lauku sievietēm individuālā darba uzsākšanai. Administratīvās struktūras Šobrīd LEADER programmas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

Lauku atbalsta dienests – līdz ar iestāšanās brīdi ES, administrēs atbalstu LEADER programmas ietvaros.

LEADER programmas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības Eiropas Kopienas lauku attīstības iniciatīvas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

69

2. Mazāk labvēlīgu apvidu noteikšana Situācija sektorā Latvijas lauku teritorija ir mazapdzīvota un tā ir stipri atkarīga no lauksaimnieciskās ražošanas. 1999. gada 1. janvārī Latvijā bija 2.439 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 69% dzīvoja pilsētās un 31% - laukos, kas aizņem aptuveni 93% Latvijas kopējās teritorijas. Vidējais iedzīvotāju blīvums Latvijā – 38.1 cilvēki/km2, īpaši zems apdzīvotības līmenis ir raksturīgs rajoniem, kuri atrodas tālu no galvaspilsētas, piemēram, Ventspils rajonā – 5.7, Alūksnes rajonā – 12.1 un Balvu rajonā 13.2 cilvēki/km2. Lauksaimniecībā 1999. gadā bija nodarbināti 16.7% Latvijas tautsaimniecībā nodarbināto. Latvijā pastāv gan sociāli ekonomiskās, gan demogrāfiskās, gan dabas apstākļu atšķirības. Gandrīz visa Latvijas teritorija, izņemot centrālo daļu, sociāli ekonomiski ir samērā mazattīstīta ar negatīvu demogrāfisko attīstību. Lauksaimnieciskās ražošanas iespējas un līdz ar to arī iedzīvotāju labklājība samazinās virzienā no Latvijas centrālās daļas uz perifēriju, jo īpaši Austrumlatvijas virzienā. Vislabvēlīgākie apstākļi lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai ir Zemgales pagastos, kā arī Rīgas un daļēji Tukuma rajonā. Veidojot viengabalainus reģionus, ievērojot ES dalībvalstīs pielietoto viengabalainības principu atbalstāmo reģionu noteikšanā, Latviju var iedalīt 5 atšķirīgos lauku reģionos. Reģionu tipu raksturojošie rādītāji apkopoti tabulā “Piecu reģionu tipu raksturojošie rādītāji”. Nosauktie 5 reģioni kopumā aizņem 97.7% valsts teritorijas, un tajos dzīvo 34.5% Latvijas iedzīvotāju.

Piecu reģionu tipu raksturojošie rādītāji

Reģioni Rādītāji 1. reģions2 2. reģions3 3. reģions4 4. reģions5 5. reģions6

Vidēji 5 reģionos

Iedzīvotāju skaits 67220 150795 236419 292039 96302 Īpatsvars kopējā valsts iedzīvotāju skaitā, % (01.01.1999.) 2.8 6,2 9.7 12.0 9.3 Teritorija (km2) 3232.7 4602.6 21614.0 23536.3 10257.5 Īpatsvars valsts teritorijā 5.0 7.1 33.5 36.4 15.9 97.9 Iedzīvotāju blīvums (cilv./km2) 20.0 32.5 109 12.4 9.4 13.3 Demogrāfiskā slodze (01.01.19987.) 761 665 880 802 825 795 Zem darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā, % (01.01.1998.)

22.5 19.2 20.3 22.5 22.4 21.3

Darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā, % (01.01.1998.) 56.8 60.1 53.2 55.5 54.8 55.7 Virs darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā, % (01.01.1998.)

20.7 20.8 26.4 21.9 22.8 23.0

Bezdarba līmenis, % (01.01.1998.8) 7.9 4.8 15.6 6.8 7.6 9.0 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju, EUR/iedz. (1998.) 58.3 108.3 33.8 48.7 61.2 57.3 Vidējā svērtā zemes kadastrālā vērtība (EUR/ha) 375 462 192 223 200 233 Zemes kvalitātes novērtējums ballēs 53.6 34.9 28.9 31.6 30.3 31.8 Zemes kvalitātes novērtējums ballēs reizināts ar vidējo vasarāju ražību rajonā 141.5 66.6 32.9 54.2 63.9 58 Zemnieku saimniecību īpatsvars kopējā zemes apsaimniekotāju skaitā, %* 29.8 8.7 15.6 39.8 30.5 24.1 Zemnieku saimniecību īpatsvars kopējā zemes apsaimniekotāju skaitā (lauksaimniecības vajadzībām), %*

39.4 27.4 18.5 46.5 38.3 32.7

Zemnieku saimniecību apsaimniekotās platības reģiona kopplatībā, %* 62.6 28.0 20.7 50.7 33.7 36.6 Piemājas saimniecību apsaimniekotās platības reģiona kopplatībā, %* 8.5 13.2 34.4 11.0 10.8 20.8 LIZ (l/s vajadzībām) īpatsvars kopplatībā, %* 65.7 28 42.6 36.7 29.5 38.4 Aramzemes (l/s vajadzībām) īpatsvars reģiona kopplatībā, %* 59.7 20.2 29.5 26.2 22.1 27.9 Mežu īpatsvars reģiona kopplatībā, %* 23.6 52.5 38.6 49.2 54.2 45.3 Meliorēto zemju īpatsvars LIZ platībā (l/s vajadzībām), %* 89.4 61.8 55.6 63.2 69.0 63.3

* - pilsētu ar lauku teritorijām gadījumā izmantoti tikai dati par lauku teritorijām Avots: Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts

2 Zemgales lauksaimniecībai vislabvēlīgākais reģions 3 Pierīgas reģions 4 Latgales reģions 5 Centrālās Vidzemes un Dienvidkurzemes reģions 6 Visretāk apdzīvotais Kurzemes reģions 7 Pilsētām ar lauku teritorijām izmantoti dati uz 01.01.2000. 8 Pilsētām ar lauku teritorijām izmantoti dati uz 01.01.2000.


� LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996); � Lauksaimniecības attīstības koncepcija (17.02.1998); � Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmu pamati (3.12.1998); � Lauksaimniecības attīstības gada programma (ikgadēja).

Latvijas valsts stratēģija ir radīt priekšnoteikumus integrētai, daudzveidīgai un ilgtspējīgai lauku attīstībai. Latvijas nacionālā atbalsta shēmās tiek ņemts vērā atbalsta reģionālās diferenciācijas princips. SAPARD Lauku attīstības plānā atbalsta programmai “Ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvus ienākumu avotus” viens no atbalsta diferencēšanas kritērijiem ir projekta īstenošanas vieta. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) ir veicis pētījumu “Mazāk labvēlīgo apvidu izvērtējums atbilstoši iespējamiem ES kritērijiem un pozīcijas argumentācija sarunām ar ES”. Tiek turpināts darbs pie atbalsta prioritāro pasākumu piemērošanas teritorijās nosauktajām problēmām un izvirzītajiem attīstības mērķiem Latvijā. Ievērojot Latvijas telpas struktūru un ES dalībvalstīs izmantoto reģionu viengabalainības principu atbalsta koncentrēšanai uz mērķa teritoriju, Latvijā atbalsts tiks diferencēts, ņemot vērā Latvijas sadalījumu 5 atšķirīgos reģionos. Mazāk labvēlīgu apvidu (LFA) statuss tiks piešķirts visai Latvijas lauku teritorijai, izņemot Rīgas reģionu un pilsētas. EP regulas Nr.1257/99 19. un 20. pants: lauksaimniecība kā dominējošā nozare ar zemu ienākumu līmeni visos LFA definētajos reģionos; samērā slikti sociāli ekonomiskie apstākļi lauku teritorijā (izņemot Latvijas centrālo daļu), kas veicina emigrēšanu uz pilsētām. Samērā slikti nosacījumi lauksaimnieciskai ražošanai ir Latgales, Rietumkurzemes reģionos un daļēji arī Centrālās Vidzemes un Dienvidkurzemes reģionā (19.pants). Šajos trīs reģionos atrodas dabas aizsargājamās teritorijas, kurās lauksaimnieciskā darbība ir ierobežota (20.pants). Zemgales lauksaimnieciskai ražošanai vislabvēlīgākais reģions ir ietverts LFA, jo tā augsnes ir ļoti atkarīgas no meliorācijas sistēmām, kas ir ļoti sliktā stāvokli un prasa milzīgi lielus kapitālieguldījumus to pakāpeniskai sakārtošanai un uzturēšanai. Atbalsta pasākumi pārējos trijos reģionos galvenokārt ietvertu lauksaimniecībā izmantojamo, taču maz piemēroto zemju apmežošanu, saimniecību konsolidāciju un mehanizāciju, lauku ekonomisko aktivitāšu dažādošanu. Atbalsta pasākumi tiks diferencēti pēc to prioritārās vajadzības teritoriju attīstības veicināšanai un tiks noteiktas atšķirīgas atbalsta intensitātes.

Administratīvās struktūras Šobrīd Mazāk labvēlīgo apvidu administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

� Zemkopības ministrija - likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, stratēģijas veidošana; �� Lauku atbalsta dienests - Mazāk labvēlīgo apvidu shēmas administrēšana.

Mazāk labvēlīgu apvidu administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES.

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības Mazāk labvēlīgu apvidu jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

72

3. Investīciju atbalsts lauksaimniecības uzņēmumiem un atbalsts jaunajiem zemniekiem a) Investīciju atbalsts lauksaimniecības uzņēmumiem Situācija sektorā Latvijā Zemkopības ministrija realizē investīciju atbalsta sistēmu lauksaimniecības uzņēmumiem no 1994. gada. Valsts atbalsta metode ir līdzfinansēšana un programmas mērķu sasniegšanai tiek subsidēti 20 –30 % no projekta izmaksām. Investīciju apjoms lauksaimniecības uzņēmumos ir palielinājies, taču tas arvien ir nepietiekams. Lai gan 1999. gadā piešķirtā summa investīcijām lauksaimniecībā bija par 74.6% lielāka nekā 1998.gadā, tā nespēja pilnībā nosegt investīciju nepieciešamību nozarē, jo iesniegto projektu pieteikumu summa ievērojami pārsniedza pieejamo līdzekļu apjomu. Kopējais lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādes sektorā uzkrātais ārvalstu investīciju apjoms 1999. gadā bija aptuveni 6% no kopējā ārvalstu investīciju apjoma. Lielākā investīciju daļa ir saistīta ar pārtikas rūpniecības sektora attīstību, bet lauksaimniecībā ieguldīti tikai 0.1% no šīs summas. Sākot ar 2001. gadu, pārstrādes modernizācija tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādu apakšprogrammu:

� “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”. Likumdošanas bāze

� LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996), (1257/99/EC); � Atbalsta piešķiršanas juridiskais pamats ir Ministru kabinetā apstiprinātā “Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2000.gadam” (1257/99/EC).

Administratīvās struktūras Šobrīd investīciju projektu administrēšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

� Zemkopības ministrija – izstrādā investīciju politiku lauksaimniecībā; � Lauku atbalsta dienests – administrē investīciju projektus.

Investīciju atbalsta lauksaimniecības uzņēmumiem administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES.

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības sadaļā par investīciju atbalstu lauksaimniecības uzņēmumiem līdz ar iestāšanās brīdi ES.

b) Investīciju atbalsts jaunajiem zemniekiem Situācija sektorā Sakarā ar nelabvēlīgo ekonomisko situāciju lauksaimniecībā un lauksaimnieku zemo ienākumu līmeni attiecībā pret citās nozarēs strādājošiem, tikai neliela daļa jauno zemnieku veido saimniecības laukos. Atbalsta mehānisms jaunu zemnieku iesaistīšanā lauksaimnieciskajā ražošanā sāk tikai attīstīties, jo vecumā no 20 līdz 40 gadiem lauku teritorijā dzīvo 8.8 % no Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

73

Sākot ar 2001. gadu pārstrādes modernizācija tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādu apakšprogrammu:

� “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”. Valsts atbalsts Valsts atbalsts tiek piešķirts subsīdiju formā saskaņā ar ikgadēju Zemkopības ministrijas rīkojumu “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai” lauku jaunatnes un pašpārvaldes organizācijām. Likumdošanas bāze

� LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996), (1257/99/EC); � Atbalsta piešķiršanas juridiskais pamats ir Ministru kabinetā apstiprinātā “Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2000. gadam” (1257/99/EC).


� Zemkopības ministrija – izstrādā investīciju politiku lauksaimniecībā; � Lauku atbalsta dienests – administrē projektus.

Investīciju atbalsta jaunajiem zemniekiem administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības sadaļā par investīciju atbalstu jaunajiem zemniekiem līdz ar iestāšanās brīdi ES.

4. Profesionālā apmācība Situācija sektorā Latvijā profesionālo apmācību lauksaimniecības jomā galvenokārt veic Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (LLKC), 38 profesionālās izglītības iestādes, no kurām 8 ir Lauksaimniecības izglītības centri, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un lauksaimnieku profesionālās asociācijas. Zemkopības ministrija ir izstrādājusi un ieviesusi sistēmu, kas ļauj īstenot lauksaimniecisko izglītību mūža ilgumā un to apliecina sertifikāti par kursu beigšanu. Valsts atbalsts No 1998. gada nacionālās subsīdijas lauksaimniecībā var saņemt tie lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji, kuriem ir vismaz 1.profesionālās kvalifikācijas līmeņa lauksaimnieciskā izglītība. Šis nosacījums iestrādāts arī SAPARD programmā atbalsta saņemšanai. Sektora politika un stratēģija Nozares politikas un stratēģijas pamatus Latvijā nosaka vairāki tiesiskie dokumenti:


Uzlabojot LLKC un Lauksaimniecības izglītības centru struktūras, būs iespējams sagatavot lauksaimniekus kvalitatīvai ražošanas pārorientācijai un atbildīs tādas ražošanas prakses apguvei, kas nodrošinātu ainavas saglabāšanu, apkārtējās vides aizsardzību un higiēnas standartus, dzīvnieku labturības apstākļus, iemaņas vadīt ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, sagatavotu mežu īpašniekus un mežsaimnieciskajā darbībā iesaistītās personas ilgtspējīgas mežsaimniecības prakses piemērošanai.

74

Likumdošanas bāze

� LR likums “Profesionālās izglītības likums” (10.06.1999), (1257/99/EC). Administratīvās struktūras Lai nodrošinātu profesionālās apmācības lauksaimniecībā, ir šāda institucionālā sistēma:

� Zemkopības ministrija –saskaņo profesionālās apmācības programmas; � Lauku atbalsta dienests – administrē pieaugušajiem profesionālās apmācības programmām piešķirto finansējumu; � Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs – izstrādā un daļēji īsteno profesionālās apmācības programmas pieaugušajiem.

Profesionālās apmācības administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības profesionālās apmācības jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

5. Agrās pensionēšanās shēma Situācija sektorā 1998. gada sākumā Latvijā bija 2.46 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 69% dzīvoja pilsētās un 31% laukos, kas apdzīvo 93% Latvijas kopējās teritorijas. Agrās pensionēšanas shēmas īstenošana būtu viens no lauku attīstības problēmu risinājumiem, jo Latvijā, salīdzinot lauksaimniecībā iedzīvotāju vecumu, dominē pārsvarā vecu cilvēku īpatsvars. Uz 1998.gadu saimniecības, kuru īpašnieki vecāki par 55 gadiem bija 81 tūkst. (53.5% no kopskaita), 35-55 gadu vecuma grupā – 60.4 tūkst. (40% no kopskaita), savukārt vecuma grupā līdz 35 gadiem tikai 9.8 tūkst. (6.5% no kopskaita). Demogrāfiskajai situācija ir tendence pasliktināties, t.i., arvien mazāk gados jauni zemnieki ienāk laukos. Samērā zemais mehanizācijas līmenis, augstās izmaksas un zemie ienākumi lauksaimnieciskajā ražošanā, ierobežotas iespējas papildus kapitāla piesaistei saimniecības attīstībai, lauku iedzīvotājiem sliktie sociālie un ekonomiskie nosacījumi ir faktori, kas attur jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimniecībā. Sektora politika un stratēģija Nozares politikas un stratēģijas pamatus Latvijā nosaka vairāki tiesiskie dokumenti:


Neskatoties uz nelabvēlīgo situāciju, vecajiem zemniekiem īpašas pensionēšanās sistēmas nav, t.i. uz viņiem attiecināma tā pati pensiju sistēma, kas citiem tautsaimniecībā nodarbinātiem. Atbalsta mehānisms jaunu perspektīvu cilvēku iesaistīšanai lauksaimnieciskajā ražošanā un vecu lauksaimnieku pensionēšanas paātrināšanai pagaidām tikai sāk attīstīties.

75

Administratīvās struktūras Šobrīd agrās pensionēšanas atbalsta shēmas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

� Zemkopības ministrija - likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; � Lauku atbalsta dienests – līdz ar iestāšanās brīdi ES administrēs agrās pensionēšanas shēmu.

Agrās pensionēšanas shēmas atbalsta maksājumu administrēšanas sistēma būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības Agrās pensionēšanas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES. 6. Agrovide Situācija sektorā

Latvijas lauku videi ir raksturīga liela bioloģiskā bagātība. Sevišķi spilgta tā ir tajās vietās, kur vēl ir sastopama mozaīkveida ainava, it īpaši dabiskās pļavas un zālāju platībās. Īpaša nozīme ir pusdabīgajām pļavām, kas radušās ilgstošas cilvēka iedarbības rezultātā. Pēc aptuveniem aprēķiniem Latvijā 1% teritorijas aizņem pusdabīgās pļavas, galvenokārt upju ielejās, kā arī atsevišķās vietās piekrastes zonā. Lielākajā daļā šo platību nekad nav lietots minerālmēslojums, tādējādi tajās ir sastopami daudzu apdraudētu putnu un augu sugu biotopi. Šajās pļavās ir sastopami aptuveni 40 % aizsargājamo augu sugu. Piekrastes pļavas ir tādu reto putnu sugu kā parastais šņibītis (Calidris alpina), pļavas tilbīte (Tringa totanus), Limosa limosa un ķīsis (Philomachus pugnax) ļoti svarīgas dzīves vides. Daudzu dabīgajās un pusdabīgajās pļavās mītošu sugu populācijas (galvenokārt augu un putnu) skaitu samazināšanos ir izraisījušas pārmaiņas zemes izmantošanā. Šo sugu eksistenci apdraud pļavu aizaugšana, to raksturo tas, ka pašlaik netiek apsaimniekoti 15.6% jeb 362 000 ha lauksaimniecības zemes. Vairāki starptautiski un vietējie pētniecības projekti ir apliecinājuši, ka Latvijas lauksaimniecības ainavā iekļaujas vairākas Eiropā stingri aizsargātu sugu populācijas. Piemēram, baltā stārķa (Ciconia ciconia) populācijā sastopami vairāk nekā 10 000 pāru. Mazais raibais ērglis (Aquila Pomarina), kas ligzdo mežmalās lauku tuvumā un barojas lauksaimnieciskā ainavā, aptver apmēram 2 400 pārus – t.i. 13% no populācijas Eiropā. 1999. gadā Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija dabīgā vide 26 000 līdz 30 000 griežu (Crex crex) pāriem, tomēr pēdējo desmitgažu laikā lauka piekūna (Falco tinnunculus) un liju (Circus cyaneus) skaits ir ievērojami samazinājies. Ar Avalona fonda palīdzību ir izstrādāti priekšlikumi valsts atbalstam agrovides attīstībai. Lai novērstu lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz vidi, ir izstrādāti “Labas lauksaimniecības prakses noteikumi".



Latvija veic un turpinās realizēt aktivitātes ilgtspējīgas un videi draudzīgas lauksaimniecības attīstīšanā. Sektorpolitikas aktivitāte tiek vērsta, lai mazinātu lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz vidi, paredzot atbalstu agrovides pasākumiem un bioloģiskai lauksaimniecībai, iekļaujot vides kritērijus atbalsta pasākumos, kā arī atbalstot pētījumus un starpvalstu sadarbības projektus šajos jautājumos. Sākot ar 2001. gadu agrovides pasākumi tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādu apakšprogrammu:

76

� “Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana”. Likumdošanas bāze

� LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996); � LR likums "Par vides aizsardzību" (06.08.1991, grozījumi 22.05.1997); � LR likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (14.10.1998), (85/337/EEC; 97/11/EC); � LR likums "Aizsargjoslu likums" (05.02.1997); � “Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma” (16.05.2000), (92/43/EEC; 79/49/EEC; 1257/99/EEC).

Administratīvās struktūras Šobrīd agrovides pasākumu administrēšanas nodrošināšanai ir izveidota šāda institucionālā struktūra:

� Zemkopības ministrija - likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, stratēģijas veidošana; � Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – vides aizsardzības likumdošanas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; � Lauku atbalsta dienests – izskata projektu atbilstību un administrē piešķirtā finansējuma izlietojumu.

Agrovides pasākumu administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības agrovides jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES. 7. Investīciju atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga modernizācijai Situācija sektorā Pārtikas pārstrādes rūpniecību var uzskatīt par vienu no svarīgākajiem rūpniecības sektoriem, kas saražo aptuveni 33% no visas Latvijas rūpniecībā saražotās produkcijas. Valstī ir apmēram 400 dažādu pārtikas pārstrādes uzņēmumu. Galvenā problēma pārtikas rūpniecībā ir produkcijas neatbilstība ES higiēnas, vidi aizsargājošas un dzīvnieku aizsardzības prasībām. Ievērojama daļa pārstrādes uzņēmumu ražošanas iekārtu un ēku ir vecas, ar novecojušu ražošanas tehnoloģiju, kas nespēj nodrošināt kvalitatīvas pārtikas ražošanu. Atsevišķos pārtikas pārstrādes uzņēmumos, balstoties uz investīcijām, notiek ražošanas modernizācija. Sākot ar 2001. gadu, pārstrādes modernizācija tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādu apakšprogrammu;

� “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”; � “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana”.

Likumdošanas bāze

� LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996), (1257/99/EC); � Atbalsta piešķiršanas juridiskais pamats ir Ministru kabinetā apstiprinātā “Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2000.gadam” (1257/99/EC).

77


� Zemkopības ministrija – izstrādā investīciju politiku lauksaimniecībā; � Lauku atbalsta dienests – administrē projektus.

Administrēšanas sistēma investīciju atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga modernizācijai Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības sadaļā par investīciju atbalstu lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga modernizācijai līdz ar iestāšanās brīdi ES.

8. Mežsaimniecība Meža resursi Latvijā ir nozīmīgs atjaunojamo dabas resursu avots, kuru izmantošana mežsaimniecībā un kokrūpniecībā kopā nodrošina 14% no iekšzemes kopprodukta. Meža nozares produkcija ir galvenais Latvijas eksporta produkts un tā veido 40% no eksporta kopapjoma. Sekmīga meža nozares attīstība labvēlīgi ietekmē Latvijas ekonomisko situāciju. LR Ministru kabinets 1998. gada 28. aprīlī akceptēja Meža politiku. Tas nodrošināja Latvijas Meža politikas un valsts pārvaldes reformu koncepcijas pamatprincipu realizēšanu meža nozares valsts pārvaldē, nodalot valsts pārvaldes funkcijas no komerciālās darbības. Administratīvās struktūras Šobrīd mežsaimniecības administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

� Zemkopības ministrija – nozares politikas un stratēģijas veidošana, likumdošanas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; � Valsts meža dienests – realizē uzraudzības un atbalsta funkcijas; � Neprivatizējamā valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” – veic īpašnieka funkcijas valsts mežā;

Mežsaimniecības administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. a) Mazvērtīgo lauksaimniecības zemju apmežošana Situācija sektorā Samazinoties lauksaimnieciskajai ražošanai, Latvijā ir izveidojušies 430 tūkst. ha lauksaimniecībā neizmantotu zemju, tai skaitā 160 tūkst. ha ir aizauguši ar krūmiem un nezālēm. Tādējādi tiek degradēta zemes vērtība un lauku ainava. Viens no Latvijas meža politikas mērķiem ir veicināt lauksaimnieciski un citādi neizmantojamo zemju apmežošanu. Tas nodrošinās meža zemju īpatsvara palielināšanu un kvalitatīvus izejmateriālus kokapstrādei nākotnē. 1998. un 1999. gadā apmežoti aptuveni 500 ha lauksaimniecībā neizmantoto zemju. Sākot ar 2001. gadu, mazvērtīgo lauksaimniecības zemju apmežošanai paredzēti ES SAPARD programmas līdzekļi Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādu apakšprogrammu:

� “Lauksaimniecības zemju apmežošana”.

78

Likumdošanas bāze

� LR likums “Meža likums” (24.02.2000), (1257/99/EC); � MK noteikumi Nr. 354 “Meža atjaunošanas noteikumi” (10.10.2000), (1257/99/EC).

Līdz 31.12.2002. tiks izstrādāti un ieviesti šādi noteikumi:

� MK noteikumi “Meža ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumi” (1257/90/EC).

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības attiecībā uz mazvērtīgo lauksaimniecisko zemju apmežošanu līdz ar iestāšanās brīdi ES. b) Meža ekosistēmu aizsardzība pret gaisa piesārņojuma radīto kaitējumu Situācija sektorā Lai novērtētu gaisa piesārņojuma ietekmi uz meža ekosistēmām, Latvijā tiek veikts reģionālais un intensīvais meža monitorings. Reģionālais meža monitorings (370 parauglaukumi) atbilst Eiropas valstu sadarbības programmas – ICP - Forests 1. līmenim, bet intensīvais meža monitorings (2 parauglaukumi) atbilst ICP – Forests 2. līmeņa izpētes programmai. 95 reģionālā meža monitoringa parauglaukumi ietilpst starptautiskajā bioindikācijas tīklā (16x16km). Tajos tiek veikti sistemātiski novērojumi. Saskaņā ar “Valsts meža dienesta likumu”, meža monitoringu veic Valsts meža dienests. “Meža likums” nosaka, ka meža monitoringu finansē no vispārējo ieņēmumumu valsts budžeta dotācijas.

Likumdošanas bāze

�� LR likums “Valsts meža dienesta likums” (pieņemts 25.11.1999), (3528/86/EEC); �� LR likums “Meža likums” (pieņemts 24.02.2000), (3528/86/EEC); �� MK noteikumi Nr. 415 (16.12.1997) “Noteikumi par vides valsts monitoringu” (3528/86/EEC).


�� MK noteikumi “Meža monitoringa veikšanas kārtība”, kuri aizstās MK noteikumus Nr. 334 “Meža monitoringa organizācijas kārtība” (20.08.1996), (3528/86/EEC).

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības attiecībā uz meža ekosistēmu aizsardzību pret gaisa piesārņojumu līdz ar iestāšanās brīdi ES. c) Mežsaimniecības statistika Situācija sektorā Latvija jau kopš 1990-to gadu sākuma iesniedz informāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Eiropas mežsaimniecības komisijai, Eiropas Savienības statistikas birojam EIROSTAT un ANO Eiropas Koksnes komitejas Ekonomikas Komisijai. Meža nozares informāciju un statistiku apkopojošās institūcijas Latvijā: Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts statistikas komiteja, Valsts meža dienests, Valsts zemes dienests, Muitas pārvalde, nozares asociācijas.

79

Likumdošanas bāze

�� LR likums “Meža likums” (pieņemts 24.02.2000), (1615/89/EEC, 1100/98/EC); �� LR likums “Valsts meža dienesta likums” (pieņemts 25.11.1999), (1615/89/EEC, 1100/98/EC).


�� MK noteikumi “Par Valsts meža reģistra informācijas apriti” (1615/89/EEC, 1100/98/EC).

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības attiecībā uz mežsaimniecības statistiku līdz ar iestāšanās brīdi ES. d) Mežu aizsardzība pret ugunsgrēkiem Situācija sektorā Atkarībā no augšanas apstākļiem Latvijā mežaudzes iedalītas 5 ugunsbīstamības klasēs. Paaugstinātas ugunsbīstamības rajoni ir mežaudzēs smilts un kūdras augsnēs, kur ugunsbīstamība pieaug vasaras sezonā. Saskaņā ar likumu “Par ugunsdrošību”, ugunsdrošības sistēmas vadību Latvijā atbilstoši savai kompetencei realizē Latvijas Republikas valdība, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija un tās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pašvaldību institūcijas, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītāji. Meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu saskaņā ar Valsts meža dienesta likumu veic Valsts meža dienests. Likumdošanas bāze

�� LR likums “Meža likums” (24.02.2000), (2158/92/EEC); �� LR likums “Valsts meža dienesta likums” (25.11.1999), (2158/92/EEC); �� LR likums “Par ugunsdrošību” (24.03.1992), (2158/92/EEC); �� MK noteikumi Nr.440 “Ugunsdrošības noteikumi” (30.12.1997), (2158/92/EEC); �� MK noteikumi Nr.438 “Ugunsgrēku un to seku uzskaites noteikumi” (24.11.1998), (2158/92/EEC); �� MK noteikumi Nr.128 “Par valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību sadarbību meža ugunsgrēku dzēšanā” (21.06.1994), (2158/92/EEC).

Līdz 2001. gada 31. decembrim tiks izstrādāti un ieviesti šādi noteikumi:

�� “Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”. Tie noteiks kādā kārtībā un apjomā ir sniedzama informācija par meža bojājumiem, tajā skaitā tādiem, ko radījuši meža ugunsgrēki (804/94/EC).

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības attiecībā uz mežu aizsardzību pret ugunsgrēkiem līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, par kuriem Latvija uzskata par nepieciešamu turpināt sarunas Latvija pieprasa iekļaut tās teritoriju vidējas ugunsbīstamības riska kategorijā saskaņā ar regulu (EEC) No 2158/92, ievērojot ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru. Pozīcijas pamatojums Paaugstinātas ugunsbīstamības rajoni Latvijā ir mežaudzēs smilts un kūdras augsnēs – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča tuvumā, kā arī lielo pilsētu – Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Ventspils u.c. – tuvumā. Ugunsbīstamības draudi šajās platībās pieaug vasaras sezonā.

80

D. Veterinārā un fitosanitārā kontrole

a) Veterinārie jautājumi Šobrīd veterināro jautājumu administrēšanas sistēmas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

� Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana veterinārajā jomā. Zemkopības ministrijā no 2000.gada 1.janvāra darbojas Veterinārais un pārtikas departaments, kurā izveidota Veterinārā nodaļa (7 cilvēki, 2001. gadā plānots vairāk darbinieku). � Valsts veterinārais dienests (ZM pārraudzības iestāde) – sastāv no centrālā aparāta, rajonu veterinārajām pārvaldēm (27) un veterināro laboratoriju tīkla (Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs, 14 reģionālās un rajonu veterinārās laboratorijas). 2000.gada 1.janvārī Valsts veterinārajā dienestā bija 743 darbinieki, no tiem 152 veic administratīvās funkcijas, 343 – uzraudzības funkcijas, bet pārējie 248 ir tehniskais personāls. � Sanitārā robežinspekcija (ZM pakļautības iestāde) – sastāv no administrācijas (34 cilvēki) un sanitārās robežkontroles punktiem (221 cilvēks) uz autoceļiem, dzelzceļiem, ostās, muitas noliktavās, lidostā un pastā. Sanitārā robežinspekcija veic ne tikai veterināro robežkontroli, bet arī to kravu un preču kontroli, uz kurām attiecas fitosanitārā un sanitārā (nekaitīguma) kontrole. � Valsts meža dienests (ZM pārraudzības iestāde) – veic pasākumus attiecībā uz savvaļas (medījamo) dzīvnieku aizsardzību. � Ciltsdarba valsts inspekcija (ZM pārraudzības iestāde) – kontrolē zootehniskās likumdošanas normu ievērošanu, veic kontroles un uzraudzības funkcijas “Ciltsdarba likuma” noteiktajā kārtībā. � Valsts SIA “Valsts Ciltsdarbu informācijas datu apstrādes centrs” – veic ciltsdarba informācijas datu bāzes izveidošanu, uzturēšanu un arhivēšanu, izveido un kārto ganāmpulku un dzīvnieku reģistru, piešķir identitātes numurus apzīmējamiem dzīvniekiem un veic dažādu sugu dzīvnieku pārraudzības datu apstrādi. �� Dzīvnieku audzētāju organizācijas – saskaņā ar valstī atzītām selekcijas programmām attiecīgajai dzīvnieku sugai nodrošina šo selekcijas programmu īstenošanu, dzīvnieku vērtēšanu, ciltsgrāmatu kārtošanu, ciltsdokumentācijas izdošanu un dzīvnieku pārraudzības organizāciju. Latvijā dzīvnieku audzētāju organizācijas ir dzīvnieku audzētāju īpašumā un pārraudzībā esoši uzņēmumi, kuru kompetenci saskaņā ar likumdošanu atzīst Ciltsdarba valsts inspekcija.

1. Iekšējā tirgus kontrole un importa kontrole no trešām valstīm

Situācija sektorā Latvijas Republikā veterinārās kontroles veikšanai pilnvarotas divas institūcijas:

1. Zemkopības ministrijas pārraudzības iestāde Valsts veterinārais dienests, kas saskaņā ar likumu “Par veterinārmedicīnu” veic veterināro kontroli valsts iekšienē; 2. Zemkopības ministrijas pakļautības iestāde Sanitārā robežinspekcija, kura saskaņā ar Ministru kabineta doto pilnvarojumu veic veterināro kontroli uz valsts robežas.

Tādējādi veterināro kontroli veic gan Valsts veterinārais dienests, gan Sanitārā robežinspekcija, taču līdz iestāšanās brīdim institucionālais risinājums atbildīs ES veterinārās likumdošanas horizontālo direktīvu prasībām. Lai pārvietotu dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus Latvijas Republikas teritorijā vai ārpus tās, nepieciešams saņemt normatīvajos aktos noteiktos pavaddokumentus. Ja rodas draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai (infekcijas slimības u.c.), tiek noteikti ierobežojumi dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai saskaņā ar infekcijas slimību apkarošanas un profilakses instrukcijām vai citiem normatīvajiem dokumentiem. Valsts veterinārajiem inspektoriem saskaņā ar likumu “Par veterinārmedicīnu” ir tiesības veikt inspekciju dzīvnieku novietnēs, uzņēmumos, pārbaudīt transportlīdzekļus un dokumentāciju,

81

ņemt paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem, apturēt vai aizliegt dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu izplatīšanu, kā arī veikt citas darbības, kas nepieciešamas veterinārās kontroles veikšanai. Jautājums par liellopu gaļas marķēšanu skatīts B. sadaļas 9. punkta a) apakšpunktā “Liellopi un teļa gaļa”. Likumdošanas bāze

� LR likums “Par veterinārmedicīnu” (30.06.1992), (90/425/EEC, 89/662/EEC, 91/496/EEC, 97/78/EC, 92/102/EEC); Administratīvo pārkāpumu kodekss (07.12.1984); � MK noteikumi Nr.148 “Sanitārās robežinspekcijas nolikums” (15.04.1997), (90/496/EEC, 97/78/EC, 72/426/EEC); � MK noteikumi Nr. 217 “Sanitārās robežinspekcijas konotrlei pakļauto preču saraksts un kontroles kārtība” (27.06.2000), (91/496/EEC un 97/78/EC); � MK noteikumi Nr.220 “Kārtība, kādā Latvijā ievedams piens un piena produkti” (25.08.1998), (92/46/EC un 97/78/EC); � MK noteikumi Nr.174 “Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa” (11.05.1999), (97/78/EC, 72/462/EEC, 94/381/EC, 94/474/EC un 96/239/EC); � MK noteikumi Nr. 10 “Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi” (13.01.1998), (92/102/EEC); � MK noteikumi Nr.300 “Noteikumi transportlīdzekļu un kravu veterinārās, fitosanitārās un sanitāri higiēniskās kontroles vietu iekārtošanai robežkontroles punktā” (24.08.1999), (97/78/EC); � ZM rīkojums Nr. 312 “Valsts veterinārā dienesta maksas pakalpojumu cenrādis” (08.10.1997).

Līdz 31.12.2001 tiks izstrādāti un apstiprināti šādi normatīvie dokumenti:

� MK noteikumi “Par robežu šķērsojošo kravu veterinārās kontroles sertifikāta paraugu un tā noformēšanas kārtību” (96/93/EC, 97/78/EC, 93/13/EC, 93/14/EC); � MK noteikumi “Par ievedamo un tranzītkravu veterināro uzraudzību un kontroli valsts robežkontroles punktos, brīvās zonās un muitas noliktavās” (97/78/EC, 93/13/EC, 93/14/EC, 91/496/EEC).

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības attiecībā uz iekšējā tirgus veterināro kontroli un importa kontroli no trešām valstīm līdz ar iestāšanās brīdi ES.

2. Veterinārās kontroles izmaksas 3. Dzīvnieku slimību apkarošanas pasākumi Situācija sektorā Kompetentā iestāde, kas veic dzīvnieku infekcijas slimību kontroles pasākumus Latvijas Republikā, ir Valsts veterinārais dienests, kura darbības juridiskais pamatojums ir likums “Par veterinārmedicīnu” un citi normatīvie akti. Infekcijas slimību uzliesmojumu gadījumos tiek noteikti slimību likvidācijas pasākumi un ierobežojumi dzīvnieku pārvietošanai saskaņā ar infekcijas slimību apkarošanas un profilakses instrukcijām vai citiem normatīvajiem aktiem.

82

Likumdošanas bāze

� LR likums “Veterinārmedicīnas likums” (30.06.1992), (90/425/EEC, 89/662/EEC, 91/496/EEC, 97/78/EC, 92/102/EEC); “Administratīvo pārkāpumu kodekss” (07.12.1984); � MK noteikumi Nr. 323 “Dzīvnieku lipīgo slimību saraksts” (25.08.1998), (82/894/EEC); � MK noteikumi Nr. 251 “Noteikumi par akvakultūras dzīvnieku reģistrāciju, upju baseina zonu apstiprināšanu, akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību kontroli audzētavās un upju baseina zonās un prasībām, kas piemērojamas akvakultūras dzīvnieku piedāvājumam tirgū” (14.07.1998), (91/67/EEC, 93/53/EEC).

Valsts veterinārā dienesta izdotas instrukcijas:

�� “Dzīvnieku tuberkulozes profilakses un likvidācijas pasākumu instrukcija” (77/391/EEC); �� “Brucelozes profilakses un likvidācijas pasākumu instrukcija” (77/391/EEC); �� “Dzīvnieku pasterelozes profilakses un likvidācijas pasākumu instrukcija”; �� “Aujeski slimības profilakses un likvidācijas pasākumu instrukcija” (15.07.1997); �� “Dzīvnieku trakumsērgas profilakses un likvidācijas pasākumu instrukcija” (15.03.1994), (90/638/EEC); �� “Dzīvnieku pasterelozes profilakses un likvidācijas pasākumu instrukcija”; �� “Leptospirozes profilakses un likvidācijas pasākumu pagaidu instrukcija”; �� “KCM profilakses un likvidācijas pasākumu instrukcija” (08.11.1995), (80/217/EEC); �� “Cūku enzotiskā encefalomielīta (Tešenas slimības) profilakses un apkarošanas instrukcija” (19.12.1995); “Cūku parvovirusālās infekcijas profilakses un likvidācijas pasākumu instrukcija” (08.11.1995); �� “Govju enzotiskās leikozes profilakses un likvidācijas pasākumu pagaidu instrukcija” (15.03.1994), (77/391/EEC); �� “Govju infekciozā rinotraheīta – pustulozā vulvovaginīta profilaktisko pasākumu pagaidu instrukcija” (17.08.1994); �� “Zirgu infekciozās anēmijas profilakses un likvidācijas pasākumu instrukcija” (15.11.1994); �� “Zirgu ļauno ienāšu (maleusa) profilakses un likvidācijas pasākumu instrukcija” (15.12.1997).

Līdz 31.12.2000 tiks izstrādāts un apstiprināts šāds normatīvais akts: � LR likums “Par veterinārmedicīnu”. Tiks iestrādāta norma par kompensācijas fonda izveidi un kompensācijas mehānismu dzīvnieku infekcijas slimību likvidācijai (90/424/EEC).

Līdz 31.12.2002 tiks izstrādāts un apstiprināts šādi normatīvie akti: �� Dzīvnieku A grupas infekcijas slimību ārkārtas pasākumu plāni (contigency plans), (91/42/EEC, 92/119/EEC); �� Epizootisko slimību apkarošanas noteikumi.

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības dzīvnieku infekcijas slimību kontroles jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

83

4. Dzīvnieku veselība – tirdzniecība ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem Situācija sektorā Vienota ES tirgus pamatnosacījums attiecībā uz dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību ir zootehnisko un veterināro prasību ievērošana atbilstoši ES prasībām. Kompetentā iestāde, kas veic dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecības kontroli attiecībā uz dzīvnieku veselību Latvijas Republikā ir Valsts veterinārais dienests, kura darbības juridiskais pamatojums ir likums “Par veterinārmedicīnu” un citi normatīvie akti. Lai veiktu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecību Latvijas Republikas teritorijā vai ārpus tās, ir jāsaņem normatīvajos aktos noteiktie pavaddokumenti. Ja rodas draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai (infekcijas slimības u.c.), tiek noteikti ierobežojumi dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai saskaņā ar infekcijas slimību apkarošanas un profilakses instrukcijām vai citiem normatīvajiem aktiem. Valsts veterinārajiem inspektoriem saskaņā ar likumu “Par veterinārmedicīnu” ir tiesības veikt inspekciju dzīvnieku novietnēs, uzņēmumos, pārbaudīt transportlīdzekļus un dokumentāciju, ņemt paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem, kā arī veikt citas darbības, kas nepieciešamas veterinārās kontroles veikšanai. Likumdošanas bāze

�� LR likums “Veterinārmedicīnas likums” (30.06.1992), (90/425/EEC, 89/662/EEC, 91/496/EEC, 97/78/EC, 92/102/EEC); Administratīvo pārkāpumu kodekss (07.12.1994); �� MK noteikumi Nr.323 “Dzīvnieku lipīgo slimību saraksts” (25.08.1998), (82/894/EEC); �� Valsts veterinārā dienesta prasības dzīvu dzīvnieku ievešanai LR; �� Valsts veterinārā dienesta prasības dzīvnieku spermas ievešanai LR; �� LR valsts programmas 0402 “Dzīvnieku lipīgo slimību profilakse un apkarošana” pasākumu plāns (17.12.1999);

Līdz 31.12.2002 tiks izstrādāts un apstiprināts šādi normatīvie akti:

�� Dzīvnieku A grupas infekcijas slimību ārkārtas pasākumu plāni (contigency plans) (91/42/EEC, 92/119/EEC); �� Epizootisko slimību apkarošanas noteikumi

Latvijas pozīcija

Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības dzīvnieku veselības – dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecības jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

5. Dzīvnieku izcelsmes pārtika – pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu atbilstība prasībām Situācijas sektorā Piens un piena produkti Latvijā gadā tiek iegūtas 800 - 900 tūkst. tonnas piena, no tā aptuveni puse tiek nodota pārstrādei. 2000. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrētas 16 456 piena fermas, slaucamo govju skaits – 205 623. Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā atrodas (uz 30.06.2000) 53 piena pārstrādes uzņēmumi ar 72 ražotnēm, no tiem 13 uzņēmumi ar piena pārstrādes diennakts jaudu virs 50 t, 24 uzņēmumi ar piena pārstrādes diennakts jaudu 10-50 t un 35 uzņēmumi ar piena pārstrādes jaudu līdz 10 t, kā arī 38 piena savāktuves. 10 piena pārstrādes uzņēmumi ir iekļauti trešo valstu uzņēmumu sarakstā, kuriem atļauts eksportēt produktus uz Eiropas Savienības dalībvalstīm (Eiropas Komisijas 1997. gada 25. marta Lēmums Nr. 97/252/EEC).

84

Sākot ar 2001. gadu, piena un piena produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmumu, kā arī kautuvju modernizācija tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādu apakšprogrammu:

� “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana”. � “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”;

Zvejas produkti Zvejniecības un zivju apstrādes uzņēmumu darbībai ir īpaša nozīme reģionālā kontekstā, jo ar zivju apstrādi un zvejniecību tradicionāli nodarbojas uzņēmumi, kuri atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Piejūras ciematos un pilsētās zivju apstrādes un zvejniecības uzņēmumi ar darba vietām nodrošina vietējos un tuvāko apvidu iedzīvotājus, kā arī tie ir lielākie nodokļu maksātāji pašvaldību budžetā. Uz 01.01.2000. šajā nozarē bija nodarbināti 13 430 strādājošo. Zveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz jūras piekrastes joslas veic 250 zvejas kuģi, bet tāljūras zvejā ir iesaistīti 12 zvejas kuģi. Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā ir 114 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zivju apstrādi. Liels uzņēmumu skaits ražo vienveidīgu produkciju – zivju konservus, kuru īpatsvars kopējā zivju produkcijas ražošanas apjomā ir aptuveni 49%. Latvija ir iekļauta ES trešo valstu sarakstā, kurām atļauts eksportēt zvejas produktus cilvēku patēriņam uz ES (Eiropas Komisijas 1999. gada 21. decembra Lēmums Nr. 2000/88/EC). Patreiz 9 zivju apstrādes uzņēmumi un 4 saldētājkuģi ir iekļauti Eiropas Padomes apstiprinātajā sarakstā ar tiesībām eksportēt zvejas produktus uz ES (Eiropas Padomes 1999. gada 21. decembra lēmums nr. 2000/85/EC). Latvijā nav divvāku molusku un jūras galvkāju pārstrādes uzņēmumu. Divvāku molusku tirdzniecības prasības atbilst Eiropas Savienības direktīvai 91/492/EEC. Sākot ar 2001. gadu, zivju un zivju produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmumu modernizācija tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādu apakšprogrammu:

� “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana”.

Olas un olu produkti Latvijā ir viens olu produktu ražošanas uzņēmums, kas daļēji atbilst ES prasībām. Gaļa un gaļas produkti 1. Svaiga (saldēta) gaļa Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā ir 42 lieljaudas kautuves (vienas kautuves jauda pārsniedz 20 dzīvnieku vienības nedēļā jeb 1 000 dzīvnieku vienības gadā) un 280 mazjaudas kautuves. 57% no kopējā nokauto dzīvnieku skaita tiek nokauti lieljaudas kautuvēs. Latvijai ir raksturīgi daudzfunkcionāli gaļas ieguves un pārstrādes uzņēmumi. Pie 17 lieljaudas kautuvēm un 12 mazjaudas kautuvēm atrodas arī gaļas sadalīšanas uzņēmumi (meat cutting plants) un gaļas pārstrādes uzņēmumi (meat production plants). Latvijā ir 1 specializēta cūku kautuve, pārējās tiek kauti dažādu sugu dzīvnieki. Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā atrodas 37 lieljaudas gaļas sadalīšanas uzņēmumi (kuru jauda pārsniedz 5 000 kg atkaulotas gaļas nedēļā) un 122 mazjaudas gaļas sadalīšanas uzņēmumi, kuri atrodas daudzfunkcionālu uzņēmumu sastāvā. Sākot ar 2001. gadu, gaļas un gaļas produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmumu, kā arī kautuvju modernizācija tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādām apakšprogrammām:

� “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana”.

85

2. Svaiga putnu gaļa Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā ir 3 lieljaudas putnu kautuves, 7 mazjaudas putnu kautuves, 1 lieljaudas putnu gaļas sadalīšanas uzņēmums. 3. Malta gaļa un gaļas pusfabrikāti Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā ir 32 gaļas sadalīšanas (cutting plants) uzņēmumi, kuros tiek ražota malta gaļa un gaļas pusfabrikāti (meat preparations) un 1 uzņēmums, kurā tiek ražota tikai maltā gaļa. 4. Gaļas produkti Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā ir 28 lieljaudas uzņēmumi un 131 mazjaudas uzņēmumi, kuros notiek gan gaļas sadalīšana (cutting), gan gaļas produktu ražošana. 5. Medījumu gaļas un fermās audzēto medījamo dzīvnieku gaļas pārstrādes uzņēmumi Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā ir 1 medījumu gaļas pārstrādes uzņēmums un 11 medījumu savākšanas centri. Medījumu gaļas pārstrādes uzņēmums ir iekļauts trešo valstu uzņēmumu sarakstā, kuriem atļauts produkcijas eksports uz Eiropas Savienības dalībvalstīm (Eiropas Komisijas 1999. gada 17. decembra Lēmums Nr. 2000/76/EC). 7 savākšanas centri atbilst ES prasībām. Citi dzīvnieku izcelsmes produkti 2000. gada 1. janvārī Latvijā bija 18 uzņēmumi, kuri pārstrādā dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus, 4 uzņēmumi, kuri ražo piena produktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, 6 dzīvnieku ādu ieguves vietas, 5 uzņēmumi, kas ražo mājas (istabas) dzīvnieku barību no zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktiem, 1 uzņēmums, kas ražo proteīnu cilvēku patēriņam, 12 uzņēmumi, kuri ražo proteīnu dzīvnieku patēriņam, 12 tauku ražošanas uzņēmumi, 1 medību trofeju apstrādes uzņēmums, 2 uzņēmumi, kuros iegūst neapstrādātu vilnu, matus, sarus, spalvas un spalvu daļas, 1 uzņēmums, kas ražo želatīnu cilvēku patēriņam, 20 olu ražošanas (savākšanas) uzņēmumi, 9 uzņēmumi, kuros iegūst dzīvnieku zarnas desu apvalkiem, 4 medus ražošanas (iepakošanas) uzņēmumi, kā arī 2 uzņēmumi, kas ražo biškopības produktus biškopības vajadzībām. Likumdošanas bāze

� LR likums “Pārtikas aprites uzraudzības likums” (19.02.1998); � LR likums “Par veterinārmedicīnu” (30.06.1992), (90/425/EEC, 89/662/EEC, 91/496/EEC, 97/78/EC, 92/102/EEC); � Administratīvo pārkāpumu kodekss (07.12.1984); � Ministru kabineta iekārtas likums (15.07.1993); � LR likums “Farmācijas likums” (10.04.1997). � MK noteikumi Nr. 221 “Noteikumi par pilnvaru sadalījumu starp ministrijām pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles nodrošināšanai”; � MK noteikumi Nr. 292 “Noteikumi par pārtikas piesārņojumu” (20.08.1999); � MK noteikumi Nr.130 “Higiēnas prasības pārtikas apritē” (14.04.1998), (93/43/EEC); � MK noteikumi Nr. 63 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības” (23.02.1999), (80/778/EEC (98/83/EC); � MK noteikumi Nr.143 “Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei mazjaudas kautuvēs” (21.04.1998), (64/433/EEC); � MK noteikumi Nr.329 “Veterinārie noteikumi dzīvnieku kaušanai un kautproduktu ieguvei lieljaudas kautuvēs” (31.08.1998), (64/433/EEC, 92/45/EEC, 91/495/EEC); � MK noteikumi Nr.89 “Noteikumi par higiēnas prasībām un svaiguma un lieluma kritērijiem zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū” (17.03.1998), (91/493/EEC);

86

� MK noteikumi Nr.320 “Kārtība, kādā Latvijā ievedams piens un piena produkti” (25.08.1998.), (92/46/EC un 97/78/EC); � MK noteikumi Nr.174 “Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa” (11.05.1999.), (97/78/EC, 72/462/EEC, 94/381/EC, 94/474/EC un 96/239/EC); � MK noteikumi Nr.170 “Vistu olu aprites noteikumi” (11.05.1999); � MK noteikumi Nr.265 “Higiēnas un marķējuma prasības dzīvo gliemeņu piedāvājumam tirgū” (20.07.1999), (91/492/EEC); � MK noteikumi Nr. 347 “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārstrādei paredzētajam govs pienam” (12.10.1999), (92/46/EEC); � MK noteikumi Nr.214 “Noteikumi par higiēnas prasībām gaļas un gaļas produktu uzglabāšanai un transportēšanai” (27.06.2000), (63/433/EEC, 77/99/EEC, 94/65/EEC); � MK noteikumi Nr.282 “Olu produktu aprites noteikumi” (15.08.2000), (89/437/EEC); � MK noteikumi Nr. 140 “Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības medum” (11.04.2000, spēkā no 01.01.2002).

Līdz 31.12.2001 tiks izstrādāti un apstiprināti šādi normatīvie dokumenti:

� MK noteikumi “Higiēnas prasības gaļas sadalīšanai” (64/433/EEC); � MK noteikumi “Higiēnas prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ieguvei un tirdzniecībai” (94/65/EC); � MK noteikumi “Higiēnas prasības gaļas produktu ieguvei un tirdzniecībai” (77/99EEC); � MK noteikumi “Higiēnas un veterinārās prasības putnu gaļas ieguves un tirdzniecībai” (71/118/EEC); � MK noteikumi “Dzīvnieku pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes noteikumi” (64/433/EEC, 92/45/EEC, 91/495/EEC); � MK noteikumi “Neapstrādāta piena ieguves noteikumi” (92/46/EEC); � MK noteikumi “Higiēnas prasības termiski apstrādāta piena un piena produktu ieguvei un tirdzniecībai” (92/46/EEC).

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvi un pārstrādi līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot atsevišķas prasības, kuru ieviešanai Latvijai nepieciešami pārejas periodi.

1. Padomes 1992. gada 16. jūnija direktīva 92/46/EEC, kas nosaka veterinārsanitāros noteikumus par neapstrādāta piena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū, IV nodaļas A.1., A pielikums Latvija pieprasa pārejas periodu līdz 2006.gada 1.janvārim attiecībā uz kritērijiem pārstrādei paredzētajam pienam, pārejas perioda laikā somatisko šūnu un baktēriju skaita pieļaujamā norma pienā tiks pakāpeniski samazināta līdz tā sasniegs direktīvā 92/46/EEC noteikto normu, saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 12.oktobra noteikumos Nr.347 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārstrādei paredzētajam govs pienam" noteikto laika grafiku.

87

Pozīcijas pamatojums Pašlaik Latvijā piens lielākoties tiek iegūts un pārstrādāts ļoti mazās saimniecībās un uzņēmumos, kuru peļņa nav pietiekama, lai īsā laika periodā veiktu visus nepieciešamos piena ieguves un pārstrādes apstākļu uzlabojumus. Plānotais slaucamo govju ganāmpulks ir 220 000 govis. Minēto prasību ieviešana īsākā laika periodā radītu nevēlamas ekonomiskās un sociāli politiskās sekas. Saskaņā ar 1999. gada 12. oktobra Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 347 “Par obligātajām nekaitīguma prasībām pārstrādei paredzētajam govs pienam” līdz 2006.gada 1.janvārim ir atļauts pieņemt pārstrādei pienu, kurā pieļaujamais baktēriju kopskaits un somatisko šūnu skaits vienā mililitrā ir šāds ar sekojošu laika grafiku: -līdz 2000.gada 1.jūnijam - baktēriju kopskaits (plates, 30 C) - ne vairāk kā 4000000 (a), somatisko šūnu skaits - ne vairāk kā 750000 (b); -līdz 2001.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits (plates, 30 C) - ne vairāk kā 2000000 (a), somatisko šūnu skaits - ne vairāk kā 750000 (b); -līdz 2002.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits (plates, 30 C) - ne vairāk kā 1500000 (a), somatisko šūnu skaits - ne vairāk kā 750000 (b); -līdz 2003.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits (plates, 30 C) - ne vairāk kā 1000000 (a), somatisko šūnu skaits - ne vairāk kā 500000(b); -līdz 2004.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits (plates, 30 C) - ne vairāk kā 750000 (a), somatisko šūnu skaits - ne vairāk kā 500000 (b); -līdz 2005.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits (plates, 30 C) - ne vairāk kā 500000 (a), somatisko šūnu skaits - ne vairāk kā 400000 (b); -līdz 2006.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits (plates, 30 C) - ne vairāk kā 300000 (a), somatisko šūnu skaits - ne vairāk kā 400000 (b). 2. Padomes 1992. gada 16. jūnija direktīva 92/46/EEC, kas nosaka veterinārsanitāros noteikumus par neapstrādāta piena, termiski apstrādāta piena un piena produktu ražošanu un laišanu tirgū, B pielikuma I nodaļa Latvija pieprasa pārejas periodu līdz 2005.gada 1.janvārim – attiecībā uz uzņēmumu iekārtojuma (strukturālajām) prasībām, lai veiktu uzņēmumu skaita optimizāciju un tehnisko modernizāciju, t. sk. jaunu uzņēmumu celtniecību, vienlaikus slēdzot vecos uzņēmumus.

Pozīcijas pamatojums Pašlaik Latvijā piens lielākoties tiek iegūts un pārstrādāts ļoti mazās saimniecībās un uzņēmumos, kuru peļņa nav pietiekama, lai īsā laika periodā veiktu visus nepieciešamos piena ieguves un pārstrādes apstākļu uzlabojumus. Plānotais slaucamo govju ganāmpulks ir 220 000 govis. No Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā esošajiem 53 piena pārstrādes uzņēmumiem ar 72 ražotnēm, 10 atbilst direktīvas 92/46/EEC prasībām, pārējie 62 uzņēmumi daļēji atbilst Eiropas Savienības prasībām, no tiem aptuveni 20 uzņēmumos iespējams ieviest ES prasības pilnībā. Minēto prasību ieviešana īsākā laika periodā radītu nevēlamas ekonomiskās un sociāli politiskās sekas. 3. Padomes 1991. gada 22. jūlija direktīva 91/493/EEC, kas nosaka higiēnas prasības zivsaimniecības produktu ražošanai un laišanai tirgū, pielikuma I un III nodaļa Latvija pieprasa pārejas periodu līdz 2005.gada 1.janvārim attiecībā uz zvejas kuģu un uzņēmumu strukturālajām prasībām, lai veiktu zvejas kuģu atjaunošanu un modernizāciju, uzņēmumu skaita optimizāciju un tehnisko modernizāciju, t. sk. jaunu uzņēmumu celtniecību, vienlaikus slēdzot vecos uzņēmumus.

Pozīcijas pamatojums Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā ir 114 uzņēmumi, kuri nodarbojas ar zivju apstrādi. Baltija jūrā un Rīgas jūras līcī zveju veic galvenokārt “Baltikas” un MSTB tipa kuģi, kuru vidējais vecums pārsniedz 23 gadus, kas liecina par zvejas flotes atjaunošanas un modernizācijas nepieciešamību. Pašreiz 9 zivju apstrādes uzņēmumi un 4 saldētājkuģi ir iekļauti Eiropas Padomes apstiprinātajā sarakstā ar tiesībām eksportēt zvejas produktus uz ES. Pārējie uzņēmumi daļēji atbilst ES prasībām. Minēto prasību ieviešana īsākā laika periodā radītu nevēlamas ekonomiskās un sociāli politiskās sekas.

88

4. Padomes 1964. gada 26. jūnija direktīva par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu, I pielikuma I nodaļa, II pielikuma I nodaļa Latvija pieprasa pārejas periodu līdz 2006.gada 1.janvārim attiecībā uz uzņēmumu strukturālajām prasībām, lai veiktu uzņēmumu skaita optimizāciju un tehnisko modernizāciju, t. sk. jaunu uzņēmumu celtniecību, vienlaikus slēdzot vecos uzņēmumus.

Pozīcijas pamatojums Pašlaik Latvijā gaļas ieguve lielā skaitā mazjaudas kautuvju nenodrošina efektīvu uzņēmumu darbību un esošo jaudu noslogojumu, tādēļ iegūtā nelielā peļņa nav pietiekama, lai īsā laika periodā veiktu visus nepieciešamos gaļas ieguves un sadalīšanas apstākļu uzlabojumus. ES likumdošanas prasības daļēji ieviestas lieljaudas kautuvēs un 255 mazjaudas kautuvēs, bet 25 mazjaudas kautuvēs ES prasību ieviešana nav sākta. ES prasības daļēji ieviestas lieljaudas gaļas sadalīšanas uzņēmumos un 118 mazjaudas gaļas sadalīšanas uzņēmumos. 4 mazjaudas gaļas sadalīšanas uzņēmumos ES prasību ieviešana nav sākta. Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā atrodas 42 lieljaudas un 306 mazjaudas kautuves, kā arī 37 lieljaudas gaļas sadalīšanas uzņēmumi un 122 mazjaudas gaļas sadalīšanas uzņēmumi. Minēto prasību ieviešana īsākā laika periodā radītu nevēlamas ekonomiskās un sociāli politiskās sekas. 5. Padomes 1971. gada 15. februāra direktīva 71/118/EEC par veterinārsanitārijas problēmām, kas ietekmē tirdzniecību ar svaigu mājputnu gaļu, I pielikuma I, I pielikuma II nodaļa (attiecībā uz automātiskājām durvīm), II pielikuma I nodaļa Latvija pieprasa pārejas periodu līdz 2006.gada 1.janvārim attiecībā uz uzņēmumu strukturālajām prasībām, lai veiktu uzņēmumu skaita optimizāciju un tehnisko modernizāciju, t. sk. jaunu uzņēmumu celtniecību, vienlaikus slēdzot vecos uzņēmumus.

Pozīcijas pamatojums Pašlaik Latvijā putnu gaļas ieguves un pārstrādes apjoms nenodrošina efektīvu uzņēmumu darbību un esošo jaudu noslogojumu, tādēļ iegūtā nelielā peļņa nav pietiekama, lai īsā laika periodā veiktu visus nepieciešamos putnu gaļas ieguves un pārstrādes apstākļu uzlabojumus. Pašlaik Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā ir 3 lieljaudas un 7 mazjaudas putnu kautuves. Eiropas Savienības prasībām atbilst 1 uzņēmums, kurā ir gan lieljaudas kautuve, gan lieljaudas gaļas sadalīšanas uzņēmums. Pārējie uzņēmumi daļēji atbilst ES prasībām. Minēto prasību ieviešana īsākā laika periodā radītu nevēlamas ekonomiskās un sociāli politiskās sekas. 6. Padomes 1994. gada 14. decembra direktīva 94/65/EC, kas nosaka prasības maltas gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai un laišanai tirgū, I pielikuma I un III nodaļa Latvija pieprasa pārejas periodu līdz 2006.gada 1.janvārim attiecībā uz uzņēmumu strukturālajām prasībām, lai veiktu uzņēmumu skaita optimizāciju un tehnisko modernizāciju, t. sk. jaunu uzņēmumu celtniecību, vienlaikus slēdzot vecos uzņēmumus.

Pozīcijas pamatojums Pašlaik Latvijā gaļas pārstrādes apjoms nenodrošina efektīvu uzņēmumu darbību un esošo jaudu noslogojumu, tādēļ iegūtā nelielā peļņa nav pietiekama, lai īsā laika periodā veiktu visus nepieciešamos maltas gaļas un gaļas pusfabrikātu ražošanas apstākļu uzlabojumus. Malta gaļa un gaļas pusfabrikāti tiek iegūti 32 gaļas sadalīšanas uzņēmumos, kuru atjaunošanai, modernizācijai un skaita optimizācijai tiek prasīts pārejas periods. Viens uzņēmums ražo tikai maltu gaļu. Minēto prasību ieviešana īsākā laika periodā radītu nevēlamas ekonomiskās un sociāli politiskās sekas.

7. Padomes 1976.gada 21.decembra direktīva 77/99/EEC par veterinārām problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar gaļas produktiem, A pielikuma I nodaļa Latvija pieprasa pārejas periodu līdz 2006.gada 1.janvārim attiecībā uz uzņēmumu strukturālajām prasībām, lai veiktu uzņēmumu skaita optimizāciju un tehnisko modernizāciju, t. sk. jaunu uzņēmumu celtniecību, vienlaikus slēdzot vecos uzņēmumus.

89

Pozīcijas pamatojums Pašlaik Latvijā gaļas pārstrādes apjoms nenodrošina efektīvu uzņēmumu darbību un esošo jaudu noslogojumu, tādēļ iegūtā nelielā peļņa nav pietiekama, lai īsā laika periodā veiktu visus nepieciešamos gaļas produktu ražošanas apstākļu uzlabojumus. Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā ir 28 lieljaudas uzņēmumi un 131 mazjaudas gaļas pārstrādes uzņēmumi, kuros notiek gan gaļas sadalīšana (cutting), gan gaļas produktu ražošana. 155 no šiem uzņēmumiem daļēji atbilst ES prasībām. Minēto prasību ieviešana īsākā laika periodā radītu nevēlamas ekonomiskās un sociāli politiskās sekas. 6. Vispārējie pasākumi Situācija sektorā Saskaņā ar direktīvu 93/23/EEC par atliekvielu kontroli dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos kopš 1998.gada katru gadu tiek sastādīta atliekvielu kontroles programma, saskaņā ar kuru Valsts veterinārais dienests veic atliekvielu kontroli, kas pašlaik tiek finansēta no valsts budžeta. Pagaidām atliekvielu kontroles programmā nav iekļauti olu, medus un trušu izmeklējumi. Latvijas atliekvielu kontroles programma ir saņēmusi Eiropas Savienības pagaidu atzinumu ar Komisijas 2000.gada 8.februāra lēmumu 2000/159/EC. Latvijas Republikā:

1) aizliegts dot dzīvniekiem stilbēnus, stilbēnu derivātus un tireostatiskas vielas; 2) dot slaucamajām govīm zāļu vielas, kuras satur govju somatotropīnu (BST); 3) pastāv ierobežojumi zāļu vielu lietošanai produktīvajiem dzīvniekiem ar androgēnu, gestagēnu, estrogēnu un beta-agonistu darbību.

Ārstniecisko dzīvnieku barību drīkst ražot personas, kurām ir veterinārfarmaceitiskās darbības licence. Ārstniecisko dzīvnieku barību drīkst lietot, ja to nozīmējis licencēts veterinārārsts. Zoonožu kontroli Latvijā veic Valsts veterinārais dienests un Labklājības ministrijas pakļautības un pārraudzības iestādes – Nacionālais vides veselības centrs un reģionālie vides veselības centri, kā arī šo iestāžu struktūrās esošās laboratorijas. Minētās institūcijas veiksmīgi sadarbojas zoonožu kontroles un informācijas apmaiņas jomā (pieejama informācija par šādām slimībām – tuberkuloze, bruceloze, leptospiroze, liesas sērga, salmoneloze, trakumsērga, trihineloze, toksoplazmoze, vīrusu encefalīts, dermatofitoze, difilobotrioze, E.coli, ehinokokoze, jersinioze, kampilobakterioze, kašķis, maleus, melioidoze, ornitoze, Q drudzis, pastereloze, tularēmija). Pilnīga informācija ir apkopota par zoonožu gadījumiem pēdējo piecu gadu laikā. Valsts veterinārais dienests ir izstrādājis apkarošanas programmas atsevišķām zoonozēm. Lai realizētu mājputnu olas un gaļu, ganāmpulks regulāri jāizmeklē uz salmonelozi. Pašlaik valstī ir tikai zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes uzņēmumi, kuri atrodas dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas uzņēmumos. Šie uzņēmumi neatbilst Eiropas Savienības likumdošanas prasībām. Sadarbībā ar Dānijas ekspertiem ir sākta apstākļu un iespējamo finansējuma avotu apzināšana, lai uzbūvētu Latvijā vienu augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes uzņēmumu. Likumdošanas bāze

� LR likums “Par veterinārmedicīnu” (30.06.1992), (90/425/EEC, 89/662/EEC, 91/496/EEC, 97/78/EC, 92/102/EEC); � LR likums “Pārtikas aprites uzraudzības likums” (19.02.1998); � LR likums “Farmācijas likums” (10.04.1997); � MK noteikumi Nr.293 “Noteikumi par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes produktos” (20.08.1999), (90/642/EEC); � MK noteikumi Nr. 264 “Noteikumi par maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes produktos” (08.08.2000), (2377/90/EEC); � MK noteikumi Nr.327 “Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem” (19.09.2000.), (96/22/EC, 1999/879/EEC un 2377/90/EEC).

90

Līdz 31.12.2001. tiks izstrādāti un apstiprināti šādi normatīvie akti: � MK noteikumi “Atliekvielu kontroles noteikumi” (96/23/EEC); � MK noteikumi “Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes noteikumi” (90/667/EEC); � MK noteikumi “Zoonožu kontroles un uzraudzības kārtība” (92/117/EEC).

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības vispārējo jautājumu veterinārijā jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot prasības attiecībā uz augsta un zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādi un iznīcināšanu. Padomes 1990. gada 27. novembra direktīva 90/667/EEC, kas paredz veterināros noteikumus dzīvnieku izcelsmes atkritumu savākšanai un pārstrādei, to izvietošanai tirgū un slimību izraisītāju klātbūtnes novēršanai dzīvnieku vai zivju izcelsmes barībā, un kura groza direktīvu 90/425/EEC Latvija pieprasa pārejas periodu līdz 2005.gada 1.janvārim direktīvas 90/677/EEC prasību ieviešanai. Pozīcijas pamatojums Latvijā noteikti jāizveido minētās direktīvas prasībām atbilstoši uzņēmumi zema riska produktu pārstrādei, bet attiecībā uz augsta riska produktu pārstrādi Latvija vēlas attīstīt sadarbību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un pieļauj iespēju noslēgt vienošanos par augsta riska atkritumproduktu pārstrādi kādā no šīm valstīm. Gadījumā, ja vajadzīgie finansu resursi tiks piesaistīti īsākā laika posmā, Latvija ir gatava mainīt pieprasītā pārejas perioda ilgumu. 7. Dzīvnieku labturība Situācija sektorā No 01.01.2000.gada Latvijā stājies spēkā “Dzīvnieku aizsardzības likums”. “Dzīvnieku aizsardzības likums” nosaka minimālās prasības, kādas cilvēkam jāievēro saskarsmē ar dzīvnieku, nosaka pamatprincipus cilvēka rīcībai ar lauksaimniecības, mājas/istabas dzīvniekiem, eksperimentos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamiem dzīvniekiem, savvaļas dzīvniekiem, sporta un dienesta dzīvniekiem, atrakciju dzīvniekiem. Likums ir izstrādāts, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību, noteiktu labturības galvenās prasības, noteiktu personu tiesības un pienākumus dzīvnieku aizsardzības jomā un nosaka nepieciešamo likumdošana aktu bāzi likumā noteikto prasību ieviešanai, uzraudzībai un kontrolei. Šī likuma prasību ievērošanu uzrauga un kontrolē Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā vai pakļautībā esošās institūcijas. Dzīvnieku kaušana Uz 01.01.2000 LR ir reģistrētas un darbojas 42 lieljaudas un 280 mazjaudas dzīvnieku kautuves. No tām ES normatīvo dokumentu prasības ieviestas daļēji visās kautuvēs, tomēr nevienā pilnīgi. Vairumā gadījumu kautuvēs netiek ievērotas direktīvas 93/119/EEC A un C pielikuma prasības - dzīvnieku aizsardzības noteikumi pirmskaušanas periodā un kaušanas laikā. Sākot ar 2001. gadu, kautuvju modernizācija tiks atbalstīta no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādām apakšprogrammām:

�� “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana”; �� “Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija”.

Teļu un cūku turēšana Daudzas dzīvnieku mītnes, kurās izvietoti teļi un cūkas, neatbilst ES direktīvās noteiktajām dzīvnieku labturības prasībām.

91

Vistu turēšana Visos uzņēmumos, kas nodarbojas ar rūpniecisku olu ražošanu, dējējvistas tiek turētas bateriju būros, kas atbilst pašreizējām ES normatīvajām prasībām. Likumdošanas bāze

�� LR likums “Veterinārmedicīnas likums” (30.06.1992), (90/425/EEC, 89/662/EEC, 91/496/EEC, 97/78/EC, 92/102/EEC); � Administratīvo pārkāpumu kodekss (07.12.1984); � LR likums “Dzīvnieku aizsardzības likums” (spēkā no 09.12.1999) (91/628/EEC, 91/629/EEC, 91/630/EEC, 93/119/EEC, 98/58/EEC); �� MK noteikumi Nr. 309 “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi” (05.09.2000, spēkā no 01.09.2001), (91/628/EEC).

Līdz 31.12.2002. tiks ieviesti šādi normatīvie dokumenti:

� MK noteikumi “Labturības prasības cūku turēšanai” (91/630/EEC); � MK noteikumi “Labturības prasības teļu turēšanai” (91/629/EEC); � MK noteikumi “Kaušanai paredzēto dzīvnieku aizsardzība” (93/119/EEC); � MK noteikumi “Dējējvistu turēšanas noteikumi”; � MK noteikumi “Eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku turēšanas un izmantošanas kārtība”.

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības attiecībā uz dzīvnieku labturību līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot atsevišķas prasības, kuru ieviešanai Latvijai nepieciešami pārejas periodi. 1. Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīva 98/58/EC par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību. Padomes 1991.gada 19.novembra direktīva 91/629/EC par minimālajiem standartiem teļu aizsardzībai. Padomes 1991.gada 19.novembra direktīva 91/630/EC par minimālajiem standartiem cūku aizsardzībai. Latvija pieprasa pārejas periodu līdz 2010. gada 1. janvārim attiecībā uz dzīvnieku labturības prasību izpildi, lai veiktu rekonstrukciju, labiekārtošanu, ventilācijas un apsildes sistēmu uzstādīšanu teļu un cūku novietnēs, kuras būvētas līdz 2002. gada 31. decembrim. Pozīcijas pamatojums ES normatīvo dokumentu prasības LR nacionālajā likumdošanā tiks iestrādātas līdz 2002. gada 31. decembrim. Pašlaik LR ir 12 029 dzīvnieku (skaitā virs 5) novietņu, kuras pārsvarā ir celtas 50. – 70. gados. Tūlītēja visu dzīvnieku novietņu rekonstrukcija atbilstoši ES prasībām no zemniekiem prasa daudz laika un ievērojamus finansu resursus. 2. Padomes 1993.gada 22.decembra direktīva 93/119/EC par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā Latvija pieprasa pārejas periodu līdz 2005. gada 1. janvārim attiecībā uz dzīvnieku labturības prasību izpildi, lai veiktu kautuvju skaita optimizāciju un modernizāciju, t. sk. jaunu kautuvju celtniecību un labiekārtošanu atbilstoši direktīvas 93/119/EEC prasībām, ievērojot dzīvnieku aizsardzības noteikumus pirmskaušanas periodā un kaušanas laikā.

Pozīcijas pamatojums Uz 2000.g.01.01. LR ir reģistrētas un darbojas 42 lieljaudas un 280 mazjaudas dzīvnieku kautuves. No tām ES normatīvo dokumentu prasības ieviestas daļēji visās kautuvēs, tomēr nevienā pilnīgi. Pašlaik Latvijā dzīvnieku kaušana lielā skaitā mazjaudas kautuvēs (43% no kopējā nokauto dzīvnieku skaita) nenodrošina efektīvu uzņēmumu darbību un esošo jaudu noslogojumu, tādēļ iegūtā nelielā peļņa nav pietiekama, lai īsā laika periodā veiktu nepieciešamos apstākļu uzlabojumus, un tādejādi tiktu izpildītas dzīvnieku aizsardzības prasības pirmskaušanas periodā un kaušanas laikā.

92

3. Padomes 1991.gada 19. novembra direktīva 91/628/EC par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā. Latvija pieprasa pārejas periodu līdz 2006. gada 1. janvārim attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā, lai valsts iekšienē izveidotu dzīvnieku atpūtināšanas punktus atbilstoši 91/628/EEC normatīvajām prasībām. Pozīcijas pamatojums Padomes 1991. gada 19. novembra direktīvā 91/628/EC par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā, kā arī LR MK “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos” (05.09.2000) noteikts, ka pēc noteikta dzīvnieku pārvadāšanas laika (cūkām, mājas viennadžiem 24 stundas, citu sugu dzīvniekiem 14 stundas) ir jāveic to atpūtināšana ne mazāk kā 24 stundas. Pārvadājot dzīvniekus Latvijas Republikas robežās, dzīvnieku pārvadāšanas ilgums nepārsniedz normatīvajos dokumentos noteiktās prasības. Bet gadījumos, kad notiek dzīvnieku pārvadāšana tranzītā caur Latvijas Republikas teritoriju, jābūt iespējai veikt dzīvnieku atpūtināšanu. Šim nolūkam Latvijas Republikas teritorijā paredzēts izbūvēt vismaz vienu dzīvnieku atpūtināšanas punktu. 8. Zootehniskais materiāls (dzīvnieku selekcija) Situācija sektorā Dzīvnieku audzēšanas sektors Latvijā ir patstāvīgi funkcionējošs un šī sektora darbību, uzraudzību un kontroli nosaka “Ciltsdarba likums”, kas ir spēkā no 1998. gada 21. aprīļa ar grozījumiem no 2000. gada 31. marta, un kurš paredz Ministru kabineta noteikumus, kuri regulē specifiskus ar dzīvnieku audzēšanu saistītus jautājumus. Kontroles un uzraudzības funkcijas “Ciltsdarba likumā” noteiktajā kārtībā veic Ciltsdarba valsts inspekcija. Ciltsdarba informācijas datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu, kā arī ganāmpulku un dzīvnieku reģistra kārtošanu veic valsts SIA “Valsts Ciltsdarbu informācijas datu apstrādes centrs”. Latvijā dzīvnieku audzēšanas sektors nodrošina ganāmpulku reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu. Valstī ir izveidota centralizēta ganāmpulku un dzīvnieku reģistru datu bāze, kā arī tiek veikta liellopu apzīmēšana. Liellopus apzīmē saskaņā Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām, veidojot centralizētu datu bāzi, izdodot liellopu pases un katru liellopu apzīmējot ar divām identiskām krotālijām, kuras satur 14 zīmju identitātes numuru. Valsts atbalsts Valsts atbalsts tiek piešķirts subsīdiju veidā, saskaņā ar ikgadēju Zemkopības ministrijas rīkojumu “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”. Galvenie virzieni atbalstam attiecībā uz zootehnisko materiālu (dzīvnieku selekcija) šajā programmā ir:

�� dzīvnieku un ganāmpulku reģistru izveidošana un uzturēšana; �� dzīvnieku pārraudzība un tās datu apstrāde; �� noteiktas kvalitātes vaislas dzīvnieku audzēšana un pavairošana; �� vaislas materiāla tirdzniecība; �� vaislas materiāla imports.



Sektorā ir plānots turpināt darbu normatīvo aktu sagatavošanā saskaņā ar Zemkopības ministrijas izstrādātajiem un apstiprinātajiem darba plāniem, lai līdz iestāšanās brīdim ES pilnībā saskaņotu zootehnisko likumdošanu.

93

2000. gadā turpina pilnveidot ganāmpulku un liellopu reģistrēšanas sistēmu, kā arī ir uzsākts darbs aitu, kazu un cūku apzīmēšanas sistēmas ieviešanā. 2001. gadā ir plānots pabeigt apzīmēšanas sistēmas ieviešanu aitu, kazu un cūku ganāmpulkos. Līdz iestāšanās brīdim ES plānots izstrādāt selekcijas programmas valstī audzējamām dzīvnieku sugām, kā arī sagatavot un realizēt dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas programmu. Zootehniskā materiāla (dzīvnieku selekcijas) administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Likumdošanas bāze

�� LR likums “Ciltsdarba likums”, (02.04.1998 ar grozījumiem 06.01.1999 un 31.03.2000), (84/247/EEC, 88/661/EEC, 89/361/EEC, 90/427/EEC); �� MK noteikumi Nr. 396 “Kārtība kādā sertificējamas personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju un olšūnu pārstādīšanu un šķirnes materiāla ievešanu un izvešanu” (06.10.1998), (99/42/EC); �� MK noteikumi Nr. 10 “Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi” (13.01.1998), (92/102/EEC).

Zemkopības ministrijas instrukcijas:

�� “Par valsts ciltsgrāmatas kārtošanu” (23.09.1999), (84/419/EEC, 89/502/EEC, 89/505/EEC, 90/255/EEC, 96/78/EC); �� “Par Latvijā audzējamo zirgu ciltsvērtības noteikšanu” (21.12.1999), (90/427/EEC); �� “Par piena govju ciltsvērtības noteikšanu” (21.12.1999), (86/130/EEC); �� “Par liellopu apzīmēšanu” (30.07.1998), (92/102/EEC, 97/820/EC); �� “Par cūku apzīmēšanu” (13.06.1998), (92/102/EEC); �� “Par aitu un kazu apzīmēšanu” (13.06.2000), (92/102/EEC).

Zemkopības ministrijas nolikumi:

�� “Par ciltsdokumentācijas kārtošanu un ciltsapliecības izdošanu” (23.09.1999), (86/404/EEC, 89/503/EEC, 90/258/EEC, 96/79/EC); �� “Par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanu” (28.09.1999), (84/247/EEC, 88/661/EEC, 89/361/EEC, 90/427/EEC); �� “Par vaislinieku un to bioprodukta sertifikāciju” (27.10.1999), (87/328/EEC, 90/118/EEC, 90/257/EC).

Līdz 31.12.2001. tiks izstrādāti un apstiprināti šādi normatīvie dokumenti:

�� MK noteikumi “Zootehniskās prasības vaislas materiāla tirdzniecībā”; �� MK noteikumi “Zirgu sacensību organizēšana un iegūto rezultātu apkopošana”.

Latvijas pozīcija Latvija ir gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības zootehniskā materiāla (dzīvnieku selekcijas) jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

94

9. Dzīvnieku un lopkopības produktu imports no trešām valstīm – ES starptautiskie līgumi un Latvijas divpusējie līgumi Latvija nevēlas turpināt noslēgtos divpusējos līgumus veterinārajā jomā pēc iestāšanās ES. b) Fitosanitārā kontrole 1. Sēklas un pavairošanas materiāls Situācija sektorā

Sēklas un pavairojamo materiālu Latvijā ražo galvenokārt atsevišķi ražotāji. 1999. gadā Latvijā tika saražotas 53 tūkst.t sertificētu sēklu. Lielākā daļa sēklaudzētāju paši arī sēklu sagatavo un realizē. Sēklu un stādāmā materiāla ražošana uz līguma pamata nav plaši izplatīta. 1999. gadā no kopējās sēklaudzēšanas sējumu platības graudaugi sastādīja 92.7%, lopbarības augi 4.9%, sēklas kartupeļi 1.2 %, lini 0.9%, rapsis 0.3% un dārzeņi 0.03%. Latvija arī turpmāk nodrošinās vietējo tirgu ar graudaugu, Latvijā plaši pielietotām lopbarības augu sēklām un sēklas kartupeļiem un turpinās importēt kukurūzas, lucernas un dažas citas maz izplatītas lopbarības augu sugu sēklas. Uz 2000. gada 1. janvāri Latvijā galvenie meža reproduktīvā materiāla ražotāji ir:

� valsts uzņēmumi – ražo 100% sēklu un 40% stādu; � daļēji privatizētas meža kokaudzētavas – 40% stādu; � privātas kokaudzētavas – 20% stādu.

1. tabula Latvijas vietējo koku sugu sēklu ražošanas apjomi

Suga Ražošana, kg Patēriņš, kg

Priede 1 500 1 350 Egle 1 200 1 000 Bērzs 0-50 20 Melnalksnis 0-25 5 Osis 0-150 20 Ozols 0-300 95 Avots: Valsts meža dienests

2. tabula Latvijas vietējo koku sugu stādu ražošanas apjomi

Suga Skaits, tūkst. gab.

Priede 16 500 Egle 16 800 Bērzs 1 420 Melnalksnis 100 Osis 50 Ozols 25 Avots: Valsts meža dienests Valsts atbalsts Valsts atbalsts sēklu un stādāmā materiāla ražošanas attīstībai tiek piešķirts subsīdiju veidā, sākot ar 1996. gadu saskaņā ar ikgadēju Zemkopības ministrijas rīkojumu “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”. Līdzšinējie atbalsta virzieni šajā programmā ir:

� realizēts sertificēts sēklas materiāls; � sēklkopības materiāli tehniskās bāzes nostiprināšana.

95



Latvijas lauksaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt sēklu nozares ilgtspējīgu tālāko attīstību, ražojot konkurētspējīgu produkciju, nodrošināt vietējo tirgu ar graudaugu un Latvijā plaši pielietotu lopbarības augu sēklām un sēklas kartupeļiem. Saskaņā ar ES prasībām jau pašlaik tiek veikti šādi pasākumi:

� sēklu paraugu noņemšana; � laboratorijas pārbaudes sēklām; � sēklu pēcpārbaudes kontrollauciņos graudaugiem, atsevišķu sugu lopbarības augiem; � augļaugu, dārzeņu un dekoratīvo augu stādāmā un pavairošanas materiāla � audzētāju, uzglabātāju, tirgotāju un eksportētāju reģistrācija.

Lai pilnībā ieviestu ES prasības līdz 2003. gada 1. janvārim, tiks veikti šādi pasākumi: � dārzeņu, eļļas, škiedraugu un atsevišķu sugu lopbarības augu sugu sēklu pēcpārbaudes ieviešana kontrollauciņos; � paraugu noņemšana un laboratorijas pārbaužu veikšana augļaugu, dārzeņu un dekoratīvo augu stādāmajam un pavairošanas materiālam.

Uzlabojot sēklaudzētāju saimniecībās materiāli tehnisko bāzi, ar 2003.gada 1.janvāri tiks ievērotas visu kultūraugu grupu sēklu kvalitātes prasības. Likumdošanas bāze Sēklu un stādāmā materiāla likumdošanas bāze

� LR likums “Sēklu un stādāmā materiāla aprites likums” (spēkā no 01.01.2000); � LR likums “Augu aizsardzības likums” (spēkā no 17.12.1998); � MK noteikumi Nr. 148 “Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (18.04.2000), (66/402/EEC;); � “Latvijas augu šķirņu kataloga nolikums” (16.05.2000) (70/457/EEC; 70/458/EEC); � MK noteikumi Nr. 285 “Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (22.08.2000, spēkā no 01.06.2001) (70/458/EEC); � MK noteikumi “Augu karantīnas noteikumi” (19.10.1999).

Līdz 2000.gada beigām tiks izstrādāti un apstiprināti šādi normatīvie dokumenti:

� MK noteikumi “Sēklas kartupeļu audzēšanas un tirdzniecības noteikumi” (iesniegti Ministru kabinetā), (66/403/EEC; 89/14/EEC); � MK noteikumi “Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (iesniegti Ministru kabinetā), (66/400/EEC); � MK noteikumi “Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (66/401/EEC); � MK noteikumi “Eļļas un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (69/208/EEC); � MK noteikumi “Augļaugu stādāmā un pavairojamā materiāla audzēšanas un tirdzniecības noteikumi” (92/34/EEC; 93/48/EEC; 93/64/EEC 93/79/EEC); � MK noteikumi “Dārzeņu stādāmā un pavairojamā materiāla audzēšanas un tirdzniecības noteikumi” (92/33/EEC; 93/61/EEC; 93/62/EEC); � MK noteikumi “Dekoratīvo augu pavairojamā materiāla audzēšanas un tirdzniecības noteikumi” (93/49/EEC; 93/63/EEC; 93/78/EEC; 98/56/EEC).

96

Vīnogulāju likumdošanas bāze

Klimatisko apstākļu dēļ rūpniecisku vīnogulāju stādījumu Latvijā nav, bet atsevišķi audzētāji ir izrādījuši interesi par vīnogu audzēšanas iespējām Latvijā un tiek izmēģinātas Latvijas agroekoloģiskajiem apstākļiem piemērotas šķirnes.

Līdz 2003. gadam tiks izstrādāts šāds normatīvais dokuments:

� MK noteikumi “Par vīnogulāju pavairošanas materiāla tirdzniecību”. Meža reproduktīvā materiāla likumdošanas bāze

� LR likums “Meža likums” (24.02.2000); � LR likums “Valsts meža dienesta likums” (25.11.1999); � MK noteikumi “Meža atjaunošanas noteikumi” (10.10.2000); � Zemkopības ministrijas Valsts meža dienesta rīkojums Nr. 97 “Meža atjaunošanas norādījumi” (27.09.1995).

Līdz 2000.gada beigām tiks izstrādāts šāds normatīvais dokuments:

� MK noteikumi “Meža reproduktīvā materiāla izmantošanas noteikumi”. Administratīvās struktūras Šobrīd sēklu un pavairošanas materiāla administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

� Zemkopības ministrija - likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; � Lauku atbalsta dienests – administrē valsts atbalstu; � Valsts augu aizsardzības dienests – atbildīgs par sēklas un pavairojamā materiāla pārbaudēm (ieskaitot sēklu pēcpārbaudi kontrollauciņos) Latvijā, veic arī sēklu un pavairojamā materiāla audzētāju reģistrāciju, darbības, kas saistītas ar Latvijas augu šķirņu nacionālā kataloga sastādīšanu un uzturēšanu, organizē šķirņu lauka izmēģinājumus; Nacionālā sēklu kontroles laboratorija 1999. gadā izgāja ISTA akreditācijas procedūru un ar 2000. gada maiju ieguva tiesības izsniegt ISTA sertifikātu; � Nacionālās augu šķirņu padome - sastāv no 25 cilvēkiem, kuri pārstāv valsts institūcijas, produkcijas ražotājus, pārstrādātājus un sēklas materiāla tirgotājus. Izlemj jautājumus par augu šķirņu reģistrāciju, izsaka priekšlikumus par šķirņu iekļaušanu Nacionālajā augu šķirņu katalogā; � Valsts meža dienests – atestē un sertificē Meža reproduktīvo materiāla (MRM) ieguves avotus, kārto MRM ieguves avotu reģistru. MRM atļauts ievākt tikai no Valsts meža dienestā reģistrētajiem MRM ieguves avotiem. Meža atjaunošanā un ieaudzēšanā atļauts izmantot tikai konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes sertificētu MRM. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var mežu atjaunot ar savā mežā iegūtajiem mežeņiem un sēklām. Attiecīgajā teritorijā (virsmežniecībā, mežniecībā) atļautā reproduktīvā materiāla izcelsmi katrai koku sugai, pamatojoties uz zinātnisko pētījumu rezultātiem, apstiprina un atļauto izcelsmes avotu sarakstu nozares preses izdevumā publicē Valsts meža dienests. Valsts meža dienests izsniedz ikreizēju rakstisku atļauju ārpus valsts robežām ievāktā MRM ievešanai un izmantošanai. Izveidota Valsts meža dienesta sertificēta meža sēklu kontroles laboratorija.

Sēklas un pavairošanas materiāla administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt sēklu un pavairojamā materiāla acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, kur Latvija uzskata par vajadzīgu turpināt sarunas:

97

1. Vējauza ES normatīvie akti: Padomes direktīva 66/401/EEC par lopbarības augu sēklu tirdzniecību Padomes direktīva 66/402/EEC par graudaugu sēklu tirdzniecību Latvija pieprasa pielietot “0” kā atļauto Vējauzu (Avena fatua) saturu sertificētās sēklās.

Pozīcijas pamatojums Vējauzas izplatība ir nopietna problēma Latvijā. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem sertificētās sēklās nav pieļaujama vējauzu klātbūtne. Arī sēklu audzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu projektos šī prasība tiks iekļauta. Pieļaujot ES atļauto vējauzu klātbūtni sēklas materiālā, sagaidāms vējauzas izplatības pieaugums. 2. ES Padomes direktīvu prasību nepiemērošana noteiktām kultūraugu sugām ES normatīvie akti: Padomes direktīva 66/401/EEC par lopbarības augu sēklu tirdzniecību Padomes direktīva 66/402/EEC par graudaugu sēklu tirdzniecību Padomes direktīva 69/208/EEC par eļļas un šķiedraugu sēklu tirdzniecību Latvija pieprasa nepiemērot augšminēto direktīvu nosacījumus šādām kultūraugu sugām, ievērojot ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru:

� Agrostis canina – suņu smilga � Bromus sitchensis – lāčauza (sitchensis) � Bromus catharticus – lāžauza (catharticus) � Cydon dactylon – Bermuda zāle � Phalaris aquatica – ūdeņu spulgzāle � Poa nemoralis – birztalu skarene � Trisetum flavescens – pļavas zeltauzīte � Hedysarum coronarium – vainagveidīgā hedisārija � Trifolium resupinatum – Persijas āboliņš � Trigonella foenum-graecum � Vicia pannonica – Ungāru vīķi � Oryza sativa – rīsi � Phalaris canariensis – Kanāriju miežabrālis � Sorghum bicolor – sorgo � Sorghum sudanense – Sudānas zāle � Arachis hypogaea – arahiss � Gossypium spp. - kokvilna

Pozīcijas pamatojums Augšminētās sugas kā kultūraugi Latvijā netiek audzētas un kā sēklas pašlaik netiek tirgotas. 2. Augu veselība Situācija sektorā Latvijā ir uzsākta noteiktu augu un augu produktu ražotāju un importētāju reģistrācija atbilstoši ES prasībām. Tiek veiktas apskates vairāku kaitīgo organismu noteikšanai, viens no tiem ir augļu koku bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.), otrs bālā nematode (Globodera pallida (Stone) Behrens). Apskatēs un analīzēs konstatēts, ka Latvijā minētie kaitīgie organismi vēl nav ieviesušies.

98

Likumdošanas bāze

� LR likums “Augu aizsardzības likums” (17.12.1998), (77/93/EEC, 95/44/EEC, 92/90/EEC); � MK noteikumi Nr.355 “Augu karantīnas noteikumi” (19.10.1999), (77/93/EEC, 92/90/EEC, 93/50/EEC, 94/3/EEC); � MK noteikumi Nr.300 “Noteikumi transportlīdzekļu un kravu veterinārās, fitosanitārās un sanitāri higiēniskās kontroles vietu iekārtošanai robežkontroles punktā” (24.08.1999), (98/22/EC); � Metodiskie norādījumi augļu koku bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.) apsekošanai (15.05.1998), (92/70/EEC).

Administratīvās struktūras Šobrīd augu veselības administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

� Zemkopības ministrija - likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; � Valsts augu aizsardzības dienests - atbildīgā institūcija par augu karantīnas jautājumiem; � Sanitārā robežinspekcija – veic augu un augu produktu importa kontroli.

Augu veselības administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt augu veselības acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības līdz ar iestāšanās brīdi ES, izņemot šādus punktus, kur Latvija uzskata par vajadzīgu turpināt sarunas: Latvija pieprasa piešķirt tai aizsargzonas statusu attiecībā uz augļu koku bakteriālajām iedegām (Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.) un bālo nematodi (Globodera pallida (Stone) Behrens) un attiecīgi papildināt 77/93/EEC I, II, III un IV pielikumu un 92/76/EEC pielikumu. Pozīcijas pamatojums Augļu koku bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.) un bālā nematode (Globodera pallida (Stone) Behrens) ir kaitīgie organismi, kuri nav sastopami Latvijā, neskatoties uz to attīstībai labvēlīgiem apstākļiem, bet ir izplatīti ES. Šai atzīšanai jāstājas spēkā līdz ar Latvijas iestāšanos ES. 3. Dzīvnieku barība Situācija sektorā Pašreiz Latvijā ir reģistrēts 31 dzīvnieku barības ražošanas uzņēmums. Dzīvnieku barības ražotāji veic uzņēmumu iekšējo auditu, katrai saražotajai partijai izsniedz kvalitātes sertifikātu un katru partiju izmeklē laboratorijā atbilstoši Valsts veterinārā dienesta noteiktajām prasībām.

Likumdošanas bāze

�� LR likums “Veterinārmedicīnas likums” (30.06.1992). Regulē dzīvnieku barības apriti Latvijā; �� LR likums “Farmācijas likums” (10.04.1997).

99

LR Zemkopības ministrijas un LR Valsts veterinārā dienesta izdotās instrukcijas: �� LR Zemkopības ministrijas rīkojums Nr. 47 “Par veterināro zāļu un veterināri farmaceitisko produktu novērtēšanas un reģistrācijas kārtību” (25.02.1995), (95/69/EC, 87/153/EEC, 90/167/EEC); LR Valsts veterinārā dienesta rīkojums Nr. 75 “Par dzīvnieku barības ražošanas uzņēmuma un dzīvnieku barības tirdzniecības vietas valsts uzraudzību” (31.05.1999), (95/53/EC, 1999/29/EC, 70/373/EEC, 70/524/EEC, 79/373/EEC); �� LR Valsts veterinārā dienesta noteikumi “Dzīvnieku barības līdzekļu izplatīšana” (04.07.1994), (70/524/EEC); �� LR Veterinārā dienesta noteikumi “Veterināro zāļu un zāļu saturošas dzīvnieku barības ievešana Latvijas Republikā” (16.03.1994), (70/524/EEC); �� LR Valsts veterinārā dienesta rīkojums Nr. 34 “Par ierobežojumiem antibiotiku un augšanas stimulatoru lietošanā dzīvnieku barībā” (11.03.1999), (2821/98/EC un 2788/98/EC); �� LR Valsts veterinārā dienesta rīkojums Nr. 64 “Par dzīvnieku barības ražošanas un izplatīšanas valsts veterināro uzraudzību” (14.06.2000), (90/667/EEC).

Līdz 30.06.2001. tiks izstrādāti un apstiprināti šādi normatīvie dokumenti:

�� LR likums “Barības likuma” (90/667/EEC, 81/851/EEC, 70/524/EEC, 1999/29/EC, 93/74/EEC, 95/53/EC, 91/516/EEC, 82/471/EEC, 85/382/EEC, 94/39/EC, 79/373/EEC, 82/475/EEC, 91/357/EEC, 93/113/EC, 96/25/EC, 80/511/EEC, 95/69/EC, 76/371/EEC); �� MK noteikumi “Par lopbarības nekaitīguma prasībām un dzīvnieku barības ražošanā aizliegtajām izejvielām” (91/516/EEC, 1999/29/EC); �� MK noteikumi “Par dzīvnieku barības marķēšanu” (79/373/EEC, 82/475/EEC, 91/357/EEC, 70/524/EEC, 93/113/EC, 96/25/EC, 82/471/EEC); �� Valsts veterinārā dienesta metodisko norādījumu projekts “Par dzīvnieku barības enerģētiskās vērtības aprēķināšanu” (86/174/EEC, 72/199/EEC, 95/10/EC, 92/70/EEC).

Līdz 2002.gada beigām tiks izstrādāti šādi normatīvie dokumenti: �� MK noteikumi “Par speciālām ēdināšanas vajadzībām paredzētu barību” (94/39/EC); �� MK noteikumi “Par dzīvnieku barībā atļautajām piedevām un barības piedevas saturošiem premiksiem” (70/524/EEC, 87/153/EEC, 93/113/EC); �� MK noteikumi “Par dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumu un starpnieku reģistrēšanu un atzīšanu” (95/69/EC); �� MK noteikumi “Par oficiālā parauga noņemšanu” (76/371/EEC); �� MK noteikumi “Par barības apritē iesaistīto uzņēmumu kontroli un uzraudzību” (95/53/EC). �� MK noteikumi “Par barības sastāvdaļu apriti” (96/25/EC); �� MK noteikumi “Par augsta un zema riska izejvielām dzīvnieku barības apritē” (90/667/EEC, 82/471/EEC, 85/382/EEC); �� “Dzīvnieku barības analīžu metožu tehniskie noteikumi” (71/250/EEC, 71/393/EEC, 72/199/EEC, 73/46/EEC, 76/372/EEC, 78/633/EEC, 81/715/EEC, 84/425/EEC, 93/70/EC, 93/117/EC, 1999/27/EC, 1999/76/EC, 2000/45/EC).

Administratīvās struktūras Šobrīd dzīvnieku barības administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

�� Zemkopības ministrija - likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; �� Valsts veterinārais dienests – uzrauga dzīvnieku barības ražošanu un apriti Latvijā. Tā kompetencē ir reģistrēt dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumus, valstī ražoto un importēto dzīvnieku barību, barības sastāvdaļas un barības piedevas. Valsts veterinārā dienesta 27 reģionālie inspektori regulāri apseko dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumus un tirdzniecības vietas; �� Sanitārā robežinspekcija - saskaņā ar Ministru kabineta doto pilnvarojumu veic dzīvnieku barības veterināro kontroli uz robežas;

100

�� Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs – veic barības oficiālo paraugu analīzi.

Līdz 2003.gadam Latvijā būs izveidota dzīvnieku barības apritē iesaistīto uzņēmumu atzīšanas un reģistrēšanas sistēma, kuru koordinēs Valsts veterinārais dienests. Barības aprites uzraudzību valsts reģionos veiks 5 - 6 speciāli apmācīti inspektori. Dzīvnieku barības administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības dzīvnieku barības jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES. 4. Augu aizsardzības līdzekļi Situācija sektorā Latvijā augu aizsardzības līdzekļu reģistrācija tiek veikta saskaņā ar ES pieņemtajiem principiem, izmēģinājumi tiek veikti saskaņā ar EPPO (Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācija) vadlīnijām. Visi Latvijā reģistrētie augu aizsardzības līdzekļi satur tikai tādas darbīgās vielas, kas reģistrētas ES dalībvalstīs. Iesaiņošanas un marķēšanas prasības atbilst attiecīgajām ES prasībām. Tiek veikta zemnieku sertifikācija augu aizsardzības līdzekļu lietošanai. Notiek augu aizsardzības līdzekļu kvalitātes kontrole. Latvijā augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vietas tiek licencētas.

Likumdošanas bāze

� LR likums “Augu aizsardzības likums” (17.12.1998), (91/414/EEC, 79/117/EEC); � MK noteikumi Nr.341 “Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtība” (05.10.1999), ( 91/414/EEC, 78/631/EEC); � MK noteikumi Nr.315 “Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi” (07.09.1999), ( 91/414/EEC, 78/631/EEC); � MK noteikumi Nr.107/2000 “Noteikumi par aizliegtajiem augu aizsardzības līdzekļiem” (21.03.2000), (79/117/EEC).

Administratīvās struktūras Šobrīd augu aizsardzības līdzekļu administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

� Zemkopības ministrija - likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; � Valsts augu aizsardzības dienests – veic augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju.

Augu aizsardzības administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES.

Latvijas pozīcija

Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības augu aizsardzības līdzekļu jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES. 5. Pesticīdu atliekas Situācija nozarē

Latvijā tiek izstrādātas ikgadējās pesticīdu atlieku monitoringa programmas, ko paredz ES. Tiek veikta pesticīdu atlieku kontrole augu izcelsmes produktos. Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas shēma paredz preparātu izvērtēšanu pesticīdu atlieku jomā.

101

Likumdošanas bāze

� LR likums “Augu aizsardzības likums” (17.12.1998), (86/362/EEC, 90/642/EEC); � MK noteikumi Nr.320 “Noteikumi par pesticīdu atlieku kontroli augu valsts izcelsmes produktos” (21.09.1999), (76/895/EEC, 86/362/EEC, 90/642/EEC, 97/41/EC, 79/700/EEC).

Administratīvās struktūras Šobrīd pesticīdu atlieku administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

� Zemkopības ministrija – likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; � Valsts augu aizsardzības dienests – atbildīgā institūcija par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu noteikšanu augu valsts izcelsmes produktiem Latvijā, veic augu aizsardzības līdzekļu lietošanas kontroli, noņem augu un augu produktu paraugus audzēšanas vietās; � Sanitārā robežinspekcija - noņem augu un augu produktu paraugus uz Latvijas robežas; � LM Sanitārā inspekcija - noņem augu un augu produktu paraugus tirdzniecības vietās.

Pesticīdu atliekvielu administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES.

Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības pesticīdu atlieku jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

6. Augu šķirņu aizsardzība Situācija sektorā 2000. gada 1. janvārī Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā bija iekļautas 114 šķirnes, no kurām 68 ir Latvijas selekcionāru selekcionētas šķirnes. 2000. gadā Latvija plāno iesniegt pieteikumu par pievienošanos UPOV (Jaunu augu šķirņu aizsardzības starptautiskā savienība). Latvijas šķirņu aizsardzības sistēma izstrādāta saskaņā ar UPOV principiem. Pašlaik vēl sastopamas grūtības pilnībā īstenot šķirņu aizsardzības principus un ”royalty” maksājumu saņemšanu, jo sēklaudzētāju ekonomiskais stāvoklis ir smags, nav attīstītas sēklaudzēšanas līgumattiecības un ir ļoti daudz mazo sēklu audzētāju, sagatavotāju un tirgotāju. Likumdošanas bāze

� LR likums “Par augu šķirņu aizsardzību” (06.04.1993). Gatavojoties iestāties UPOV, 1999. gadā likuma teksts tika aizsūtīts UPOV pārbaudei un saskaņošanai. Atbildē saņemti konkrēti aizrādījumi. Tāpēc likums 1999. gadā tika grozīts, lai to saskaņotu ar UPOV 1991. gada Konvenciju.; � MK noteikumi Nr. 33 “Noteikumi par selekcionāra tiesību aizsardzības valsts nodevu” (25.10.2000).

102

Administratīvās struktūras Šobrīd augu šķirņu aizsardzības administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

� Zemkopības ministrija - likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana; � Nacionālā augu šķirņu padome – saskaņā ar likumu “Par augu šķirņu aizsardzību” izlemj jautājumus par augu šķirņu reģistrāciju. Padomi apstiprina Ministru kabinets. Padome sastāv no 25 cilvēkiem, kuri pārstāv ar šķirņu reģistrāciju saistītās valsts institūcijas, produkcijas ražotājus, pārstrādātājus un sēklas materiāla tirgotājus; � Valsts augu aizsardzības dienests – veic visas darbības, kas saistītas ar šķirņu reģistrāciju, Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistra kārtošanu, šķirņu pārbaužu organizēšanu.

Atšķirības, viendabības un stabilitātes (DUS) pārbaude augļaugu un dekoratīvo augu kultūrām tiek veikta Latvijā, pārējām kultūrām sēklu paraugi tiek sūtīti uz citām valstīm. Augu šķirņu aizsardzības administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības augu šķirņu aizsardzības jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

7. Bioloģiskā lauksaimniecība Situācija sektorā Latvijā kopumā ar bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu nodarbojas vairāk par 140 saimniecībām. Galvenās bioloģiskās lauksaimniecības nozares, kurās ir attīstīta bioloģisko produktu ražošana ir graudkopība un dārzeņkopība, piena lopkopība un biškopība. Kopējā sertificētā platība 1999. gadā - 1628 ha. Saimniecību sertifikāciju veic sabiedriska organizācija "EKOPRODUKTS" pēc bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem, kas izstrādāti, ņemot vērā 1999. gada 24. augustā pieņemtos ES noteikumus 2092/91/EEC. Sektora politika un stratēģija Nozares politikas un stratēģijas pamatus Latvijā nosaka vairāki tiesiskie dokumenti:


Bioloģiskās lauksaimniecības pasākumi tiks atbalstīti no ES SAPARD programmas fondiem Latvijas Lauku attīstības plāna ietvaros saskaņā ar šādu apakšprogrammu:

� “Bioloģiskā lauksaimniecība”. Likumdošanas bāze

� LR likums “Lauksaimniecības likums” (24.10.1996).

Līdz 2001. gada beigām tiks izstrādāti šādi normatīvie dokumenti:

� LR likums ”Grozījumi “Lauksaimniecības likumā””(2092/91/EEC); � MK noteikumi "Par bioloģiskās lauksaimniecības produktu apriti” (2092/91/EEC).

103

Administratīvās struktūras Šobrīd bioloģiskās lauksaimniecības inspekcijai, sertifikācijai un uzraudzībai pastāv šāda institucionālā sistēma:

� Zemkopības ministrija - likumdošanas un politikas izstrāde, ES acquis communautaire ieviešana, nozares stratēģijas veidošana; � Lauku atbalsta dienests – programmas ieviešana un maksājumu administrēšanas funkcijas.

Līdz 2001. gada beigām Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienestam tiks deleģētas šādas funkcijas – valsts uzraudzība un kontrole pār bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas apriti, bioloģiskās lauksaimniecības apritē iesaistīto personu un uzņēmumu reģistra veidošana (šīs funkcijas dienestam tiks deleģētas ar Lauksaimniecības likuma izmaiņām). Bioloģiskās lauksaimniecības administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības bioloģiskās lauksaimniecības jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES. 8. Augu higiēna Situācija sektorā Atbilstoši noteikumiem par pārtikas piesārņojumu tiek veikta nitrātu atlieku kontrole pārtikas produktos, tai skaitā arī noteikumos 194/97/EC noteiktās normas spinātiem un salātiem. Tiek gatavoti MK noteikumi par vienotu paraugu ņemšanas kārtību dažādiem produktiem, kā arī šo produktu analīzi atbilstoši ES likumdošanai. Šajā sadaļā par regulas 194/97/EEC un direktīvas 98/53/EC ieviešanu atbildīga ir Labklājības ministrija, kuras pakļautībā esošā Valsts Sanitārā inspekcija saskaņā ar 1998.gada 16.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.221 “Noteikumi par pilnvaru sadalījumu starp ministrijām pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles nodrošināšanai” veic augļu un dārzeņu tirgus kontroli. Likumdošanas bāze

� LR likums “Pārtikas aprites uzraudzības likums” (19.02.1998); � MK noteikumi Nr. 290 “Noteikumi par pārtikas piesārņojumu” (20.08.1999), (194/97/EEC).

Līdz 31.12.2002 tiks izstrādāti šādi normatīvie dokumenti:

�� MK noteikumi “Par vienotu paraugu ņemšanas kārtību un analīžu metodēm pārtikas produktu piesārņojuma noteikšanai” (98/53/EC); �� veikti grozījumi esošajos Ministru kabineta noteikumos saskaņā ar jaunākajiem ES dokumentiem.

104

Administratīvās struktūras Šobrīd augu higiēnas administrēšanas nodrošināšanai pastāv šāda institucionālā sistēma:

�� Labklājības ministrijas Latvijas Pārtikas centrs - likumdošanas izstrāde par pieļaujamo pārtikas piesārņojumu, kas ietver smagos metālus/toksiskos elementus, nitrātus, N-nitrozamīnus, mikotoksīnus, mikrobioloģisko piesārņojumu, ES acquis communautaire ieviešana; � LM Valsts Sanitārā inspekcija un ZM Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests un Sanitārā robežinspekcija - atbilstoši kompetenču sadalījumam veic kontroles funkcijas.

Augu higiēnas administrēšanas sistēma Latvijā būs pilnībā darboties spējīga uz iestāšanās brīdi ES. Latvijas pozīcija Latvija būs gatava pilnībā pārņemt acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības augu higiēnas jomā līdz ar iestāšanās brīdi ES.

105

Pielikumi

1.pielikums

Sugas Rādītājs 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999

platība, 1000 ha 680.4 675.4 650.9 700 700.4 489.4 411.1 447.2 486.4 473 421.2ražība, t/ha 2.3 2.37 2.07 2.22 1.78 1.84 1.69 2.16 2.15 2.06 1.89kopraža, 1000 t 1562.1 1599.2 1349.8 1152 1244.3 901.7 693.9 964.2 1043.4 973.1 793.9

platība, 1000 ha 144.5 141.5 71.5 128.6 169.1 94.6 109.6 149.2 152.3 150.9 146ražība, t/ha 2.6 2.63 2.66 2.58 2 2.11 2.22 2.4 2.59 2.55 2.41kopraža, 1000 t 375.7 371.8 190.2 332.4 338.3 199.4 243.7 357.4 394.6 385.3 351.9

platība, 1000 ha 128.7 130.7 69.2 131.4 187.6 62.7 40.4 56.4 62.5 57.7 47.2ražība, t/ha 2.62 2.48 2.11 2.24 1.82 1.81 1.77 2 2.14 1.82 1.88kopraža, 1000 t 336.8 323.6 145.8 295 340.7 113.4 71.3 112.9 133.5 104.8 88.7

platība, 1000 ha 331.6 308 398.5 350.4 275.3 266.5 203.3 178.4 194.5 173.4 147.3ražība, t/ha 2.32 2.26 1.92 1.24 1.65 1.81 1.4 2.08 1.85 1.86 1.58kopraža, 1000 t 700.3 697 764.9 433.5 455.5 481.1 284 371.4 359.8 321.7 232.6

platība, 1000 ha 75.6 82.4 92.7 69.4 48.5 54 45.6 53.6 59.1 59.7 47.2ražība, t/ha 1.97 2.14 1.91 0.86 1.52 1.65 1.61 1.89 1.97 1.73 1.4kopraža, 1000 t 149.3 176.1 177.2 60 73.7 88.9 73.2 101.4 116.5 103.6 66.1

platība, 1000 ha 12.8 19 20.2 19.9 11.6 12.2 9.6 18 31.3 33.5ražība, t/ha 2.4 3.77 1.54 1.81 1.63 1.78 2.2 2.17 1.84 1.63kopraža, 1000 t 30.7 71.7 31.1 36.1 18.9 21.7 21.1 39 57.7 54.6

platība, 1000 ha 14.6 10.5 9 6.7 2.8 2.8 3 3.6 4.7 6.8 2.5ražība, t/ha 1.96 2.16 2.3 1.29 1.57 1.63 1.6 2.15 1.78 1.66 1.44kopraža, 1000 t 2.77 22.7 20.7 8.6 4.3 4.5 4.7 7.8 8.3 11.3 3.6

platība, 1000 ha 14.2 9.9 8.8 2.4 3.7 2.6 2.1 2 3.4 8.5ražība, t/ha 0.37 0.31 0.23 1.08 0.57 0.54 0.81 0.45 0.68 1.45kopraža, 1000 t 5.3 3.1 2 2.6 2.1 1.4 1.7 0.9 2.3 12.3

Kopā platība, 1000 ha 695 700.1 669.8 715.5 705.6 495.9 416.7 452.9 493.1 483.2 432.2Avots: Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

2.pielikums

1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000Pārstrādāti kartupeļi, tonnas 9455 2489 2626 14234 15190 16491 20228 31000Cietes saturs kartupeļos, % 14.4 15.8 18 18.8 19.1 16.7 19.9 17.5Cietes iznākums, tonnas 90.1 88.3 95.2 91.8 92.4 93.3 95 95Saražota ciete, tonnas 1541 435 562 3054 3322 3197 4660 6100Cietes eksports, tonnas 1453 782 1066 1966 1868 4250 8000Saražots cietes sīrups, tonnas 200 2900 3200 1100 690 240Avots: Pēc uzņēmuma “Alojas-Starkelsen” datiem

rudzi

Latvijas graudaugu, eļļas augu un proteīnaugu platības no1989.- 1999.gadam

Graudaugi, kopā

Kartupeļu pārstrādes, cietes ražošanas un eksporta rādītāji, 1993. - 2000. (prognoze) gadam

t. sk. kvieši

Rādītāji

E ļļas augi

pārējiegraudaugi

mieži

auzas

Proteīnaugi

106

3. pielikums

LV kvalitātes standarti svaigiem augļiem un dārzeņiem

LVS 205:1999 ”Aprikozes” reģ. 22.12.99. Nr.3102 LVS 221:1999 ”Gurķi” reģ. 22.12.99. Nr.3118 LVS 230:1999 “Vitlufa cigoriņi” reģ. 22.12.99. Nr.3127 LVS 229:1999 ”Salāti, krokainās un gludlapu (Batāvijas) tipa endīvijas” reģ. 22.12.99. Nr.3126 LVS 225:1999 ”Paprika” reģ. 22.12.99. Nr.3122 LVS 222:1999 “Kabači” reģ. 22.12.99. Nr.3119 LVS 228:1999 ”Rožu (Briseles) kāposti” reģ. 22.12.99. Nr.3125 LVS 223:1999 “Kātu selerijas” reģ. 22.12.99. Nr.3120 LVS 233:1999 “Spināti’’ reģ. 22.12.99. Nr.3130 LVS 213:1999 “Plūmes” reģ. 22.12.99. Nr.3110 LVS 231:1999 “Sīpoli” reģ. 22.12.99. Nr.3128 LVS 234:1999 “Tomāti” reģ. 22.12.99. Nr.3131 LVS 224:1999 “Ķiploki” reģ. 22.12.99. Nr.3121 LVS 219:1999 “Burkāni” reģ. 22.12.99. Nr.3116 LVS 208:1999 “Citrusaugļi” reģ. 22.12.99. Nr.3105 LVS 204:1999 “Āboli un bumbieri” reģ. 22.12.99. Nr.3101 LVS 218:1999 “Baklažāni” reģ. 22.12.99. Nr.3115 LVS 210:1999 “Ķirši” reģ. 22.12.99. Nr.3107 LVS 215:1999 “Zemenes” reģ. 22.12.99. Nr.3112 LVS 232:1999 “Sparģeļi” reģ. 22.12.99. Nr.3129 LVS 205:1999 “Persiki un nektarīni” reģ. 22.12.99. Nr.3109 LVS 209:1999 “Kiviaugļi” reģ. 22.12.99. Nr.3106 LVS 214:1999 “Galda vīnogas” reģ. 22.12.99. Nr.3111 LVS 205:1999 “Artišoki” reģ. 22.12.99. Nr.3113 LVS 235:1999 “Ziedkāposti” reģ. 22.12.99. Nr.3132 LVS 205:1999 “Pupiņas” reģ. 22.12.99. Nr.3123 LVS 207:1999 “Banāni” reģ. 22.12.99. Nr.3104 LVS 227:1999 “Puravi” reģ. 22.12.99. Nr.3124 LVS 217:1999 “Avokado” reģ. 22.12.99. Nr.3114 LVS 220:1999 “Galviņkāposti” reģ. 22.12.99. Nr.3117 LVS 206:1999 “Arbūzi” reģ. 22.12.99. Nr.3103 LVS 236:1999 “Zirņi pākstīs” reģ. 22.12.99. Nr.3133 LVS 211:1999 “Melones” reģ. 22.12.99. Nr.3108

107

ANNEX

TO THE NEGOTIATING POSITION OF THE

GOVERNMENT OF THE REPUBLIC OF LATVIA

ON CHAPTER 7

AGRICULTURE

List of the legislative Acts of the European Community in respect of which technical adaptation is requested

ARABLE CROPS Commission Regulation (EEC) No 2145/92 of July 1992 redefining the destination zones for export refunds, export levies and certain export licences for cereals and rice

Annex

Commission Regulation (EEC) No 1722/93 of 30 June 1993 laying down detailed rules for the application of Council Regulations (EEC) No 1766/92 and (EEC) No 1418/76 concerning production refunds in the cereals and rice sectors respectively

Article 10 (6)

Commission Regulation (EEC) No 2273/93 of 28 July 1993 determining the intervention centres for cereals

Annex

Commission Regulation (EC) No 1897/94 of 27 July 1994 laying down detailed rules, for the application of Council Regulation (EC) No 774/94 as regards import licences for brans, sharps and other residues

Article 4

Commission Regulation (EC) No 1162/95 of 23 May 1995 laying down special detailed rules for the application of the system of import and export licences for cereals and rice

Article 3(1),(2); Article (5)

Commission Regulation (EC) No 1501/95 of 29 June 1995 laying down certain detailed rules for the applications of Council Regulation (EEC) No 1766/92 on the granting of export refunds on cereals and the measures to be taken in the event of disturbance on the market for cereals

Article 13

Commission Regulation (EC) No 1839/95 of 26 July 1995 laying down detailed rules for the application of tariff quotas for imports of maize and sorghum into Spain and imports of maize into Portugal

Article 8(2)

Commission Regulation (EC) No 1970/96 of 14 October 1996 opening and laying down detailed rules for the management of a Community tariff quota for millet falling within CN code 1008 20 00

Article 5(2)

Commission Regulation (EC) No 2369/96 of 12 December 1996 opening and providing for the administration of a community tariff quota for 10 000 tonnes of oat grains otherwise worked falling within CN codes 1104 22 92 and 1104 22 99

Article 4

Commission Regulation (EC) No 2402/96 of 17 December 1996 opening and setting administrative rules for certain annual tariff quotas for sweet potatoes and manioc starch

Article 4

Commission Regulation (EC) No 2449/96 of 18 December 1996 opening and providing for the administration of certain annual tariff quotas for products covered by CN codes 0714 10 91, 0714 10 99, 0714 90 11 and 0714 90 19 originating in certain third countries other Thailand

Article 6; Article 10

Commission Regulation (EC) No 2809/98 of 22 December 1998 laying down detailed rules for the application in the sector of Council Regulation (EC) No 1706/98on the arrangements applicable to agricultural products and goods redulting from the processing of agricultural products originating in the African, Caribbean and Pacific States (ACP States)

Article 4

Commission Regulation (EC) No 778/1999 of 15 April 1999 opening and providing for the administration of tariff quotas for 300 000 tonnes of quality wheat and 50 000 tonnes of durum wheat and repealing Regulations (EC) No 529/97 and (EC) No 2228/96

Article 4(c)(d)

108

Commission Regulation (EC) No 2316/1999 of October 1999 laying down detailed rules for the application of Council Regulation (EC) No 1251/1999 establishing a support system for producers of certain arable crops

Annex

Commission Regulation (EC) No 2461/1999 of 19 November 1999 laying down detailed rules for the application of Council Regulation (EC) No 1251/1999 regards the use of land set aside for the production of raw materials

Article

MILK AND MILK PRODUCTS Commisssion Regulation (EEC) No 2967/79 of 18 December 1979 laying down the conditions under which certain cheeses benefiting from preferential import treatment are to be processed

Article 2

Commission Regulation (EEC) No 2191/81 of 31 July 1981 on the granting of aid for the purchase of butter by non-profitmaking institutions and organizations

Article 4(1) (2)

Commission Regulation (EEC) No 3143/85 of 11 November 1985 on the sale at reduced prices of intervention butter intended for direct consumption in the form of concentrated butter

Article 3(2) Article 5(4) Article 12(a) (b) (c)

388D0566 Commission Decision of 28 October 1988 listing the products reffered to in the second subparagraph of Article 3(1) of Council Regulation (EEC) No 1898/87

Annex

Commission Regulation (EEC) No 429/90 of 20 February 1990 on the granting by invitation to tender of an aid for concentrated butter intended for direct consumption in the Community

Article 10(3) Article 14

Commission Regulation (EC) No 2508/97 of 15 December 1997 laying down detailed rules for the application to milk and milk products of the schemes provided for in the Europe Agreements between the Community and the Republic of Hungary, the Republic of Poland, the Chech Republic, the Slovak Republic, Bulgaria and Romania, the Agreements on free trade between the Community and the Baltic States and the Interim Agreement between the Community and the Republic of Slovenia, and repealing Regulations (EEC) No 584/92, (EC) No 1588/94, (EC) No 1713/95 and (EC) 455/97

Article 3 (d) (e)

Commissin Regulation (EC) No 2571/97 of 15 December 1997 on the sale of butter at reduced prices and the granting aid for cream, butter and oncentrated butter for use in the manufacture of pastry products, ice-cream and other foodstuffs

Annex V (1) a) b) c) Annex V (2) Annex VII Part A a) b) c) d) Annex VII Part B a) b)

Commission Regulation (EC) No 2414/98 of 9 November 1998 laying down detailed rules for application of the arrangements applicable to imports of milk products originating in the African, Carribean and Pacific States (ACP States) and repealing Regulation (EEC) no 1150/90

Article 4 (3) c) Article 7 (1) d)

109

BEEF AND VEAL Commission Regulation (EEC) No 2182/77 of 30 September 1977 laying down detailed rules for the sale of frozen beef from intervention stocks for processing in the Community and amending Regulations (EEC) No1687/76

Article 9; Annex I,II

Commission Regulation (EEC) No2824/85 of 9 October 1985 laying down detailed rules for the sale of frozen boned beef from intervention stocks for export, either in the same state or after cutting and/or repacking.

Article 6

Commission Regulation (EEC) No 1145/87 of 24 April 1987 introducing the buying–in of beef in respect of certain Member States and qualities and fixing the buing-in prices for beef

Annex I,II

Commission Regulation (EEC) No1431/87 of 25 May 1987 on the sale at price fixed at standart rate advance of certain beef from intervention stocks for processing in the Community, repealing Regulation (EEC) No 786/87 and amending Regulation (EEC) 2182/77

Article 1 Annex I,II

Commission Decision of 30 May 1994 laying down detailed rules for the application of Council Directive 93/24/EEC as regards the statistical surveys on cattle population and production, and amending the said Directive

Annex II,III

Commission Regulation (EC) No 1445/95 of 26 June 1995 on rules of application for import and export licences in the beef and veal sector and repealing Regulation (EEC) No 2377/80

Article 10(2),(5) Article 12 (5)

98/10/EC: Commission Decision of 16 December 1997 drawing up provisional lists of third country establishments from which the member states authorise imports of products prepared from meat of bovine animals, swine, equide and sheep and goats (Text with EEA relevance)

Annex

Commission Regulation (EC) No 2705/98 of 14 December 1998 on the determination of prices of adult bovine animals on representative Community markets and the survey of prices of certain other cattle in the Community

Annex I,II,III,IV,V

Commission Regulation (EC) No 2342/1999 of 28 October 1999 laying down detailed rules for the application of council market in beef and veal as regards premium schemes

Annex I,III,IV

Commission Regulation Commission Regulation (EC) No 2424/1999 of 15 November 1999 laying down detailed rules of application for an import tariff quota of dried boneless beef provided for in Council Regulation (EC) No 2249/1999

Article 2(d) Annex II

Commission Regulation (EC) No 397/2000 of 22 February 2000 on the sale by tender of beef held by certain intervention agencies

Annex I,II

Commission Regulation (EC) No 1026/2000 of 16 May 2000 amending Regulation (EEC) No 1627/89 on the buying in of beef by invitation to tender

Annex

Commission Regulation (EC) No 1169/2000 of 31 May amending Regulation (EEC) No 1627/89 on the buying-in of beef by invitation to tender

Annex

Commission Regulation (EC) No 1597/2000 of 20 July 2000 amending Regulation (EEC) No 1627/89 on the buying-in of beef by invitation to tender

Annex

Commission Regulation (EC) No 1596/2000 of 20 July 2000 on the sale by tender of beef held by certain intervention agencies

Annex I,II

Commission Regulation (EC) No 1713/2000 of 1 August 2000 fixing the minimum selling price for beef put up for sale under the invitation to tender referred to in Regulation (EC) no 1596/2000

Annex I,II

SHEEPMEET AND GOATMEAT Commission Regulation (EEC) No 1481/86 of 15 May 1986 on the determination of prices of fresh or chilled lamb carcases on representative Community markets and the survey of prices of certain other qualities of sheep carcases in the Community

Article 2(d) Annex II

Commission Regulation (EC) No 1439/95 of 26 June 1995 laying down detailed rules for the application of Council Regulation (EEC) No 3013/89 as regards the import and export of products in the sheepmeat and goatmeat sector

Article 14 (3,4,5) Article 17 (4,5) Annex I

110

PIGMEAT Commission Regulation (EEC) No2123/89 of 14 July 1989 establishing the list of representative markets for pigmeat in the Community

Annex

Commission Regulation (EC) No 1432/94 of 22 June 1994 laying down detailed rules for the application in the pigmeat sector of the import arrangements provided for in Council Regulation (EC) No 774/94 opening and providing for the administration of certain Community tariff quotas for pigmeat and certain other agricultar products

Article 3 (d) (e)

Commission Regulation (EC) No 1370/95 of 16 June 1995 laying down detailed rules for implementing the system of export licences in the pigmeat sector

Article 2 (4) Article 4 (1) Article 4 (2a),(2b) Article 6

Commission Regulation (EC) No 571/97 of 26 March 1997 establishing detiled rules for the application in the pigmeat sector of Interim Agreement on Trade and Trade-related Measures between the Europe Community, the European Cola and Steel Community and the European Atomic Energy Community, of the one part, and the Republic of Slovenia, of the other part

Article 3 (4) (5)

Commission Regultaion (EC) No 1898/97 of 29 September 1997 laying down detailed rules of application in the pigmeat sector for the arrangements covered by Council Regultion (EC) No 3066/95 and repealing Regultions (EEC) No 2698/93 and (EC) No 1590/94

Article 3 (4) (5) Annex I (A)

Commission Regulation (EC) No 2562/98 of 27 November 1998 laying down detailed rules for the application of the arrangements applicable to import certain pigmeat products originating in the ACP States and repealing Regulation (EEC) No 904/90

Article 3 (4),(5)

Commission Regulation (EC) No 1354/2000 of 27 June 2000 fixing the weighting coefficients to be used in calculating the Community market price for pig caracases and repaealing Regulation (EC) No 1466/1999

Annex

111

EGGS AND POULTRY Commission Regulation (EEC) No 1868/77 of 29 July 1977 laying down detiled rules of application for Regultion (EEC) No 2782/75 on the production and marketing of eggs for hatching aand of farmyard poultry chicks

Article 1 (1)

Commission Regulation (EEC) No 1274/91 of 15 May 1991 introducing detailed rules for implementing Regultion (EEC) No 1907/90 on certain marketing standarts for eggs

Article 4(2) Article 14(1) Article 15 Article 18 (1) Annex I (1-4)

Commission Regulation (EEC) No 1538/91 of 5 June 1991 introducing detailed rules for implementing Regulation (EEC) No 1906/90 on certain marketing standarts for poultry

Annex I,II,III

Commission Regulation (EC) No 1431/94 of 22 June 1994 laying down detiled rules for the application in the poultrymeat sector of the import arrangements provided for in Council Regulation (EC) opening and providing for the administration of certain Community tariff quotas for poultrymeat and certain other agricultural products

Article 3 (d),(e)

Commission Regulation (EC) No 1371/95 of 16 June 1995 laying down detailed rules for implementing the system of export licences in the egg sector

Article 2 (4) Article 4 (1),(3 a,b) Article 6

Commission Regulation (EC) No1372/95 of 16 June 1995 laying down detailed rules for implementing the system of export licences in the poultrymeat sector

Article 2 (4) Article 4 (1) (3) Article (6)

Commission Regulation (EC) No 1474/95 of 28 June 1995 opening and providing for the administration of the tariff quotas in the egg sector and for egg albumin resulting from the agreements concluded during the Uruguay Round of multirateral trade negotiations

Article 4 (d), (e)

Commission Regulation (EC) No 1866/95 of 26 July 1995 laying down procedures for applying in the poultrymeat sector the arrangements provided for in the Agreements on free trade and trade related matters between the Community, of the one part and Estonia, Lithuania and Latvia, of the other part

Article 3 (d), (e)

Commission Regulation (EC) No 509/97 of 20 March 1997 laying down procedures for applying in the poultrymeat sector of Interim Agreement on trade and accompanying measures between the Europe Community, the European Cola and Steel Community and the European Atomic Energy Community, of the one part, and the Republic of Slovenia, of the other part

Article 3 (d) (e)

Commission Regulation (EC) No 1899/97 of 29 september 1997 setting rules of application in the poultrymeat and egg sectors for the arrangements covered by Council Regulation (EC) No 3066/95 and repaealing Regulations (EEC) No 2699/93 and (EC) No 1559/94

Article 3 (4,5) Annex I

Commission Regulation (EC) No 704/1999 of 31 March 1999 laying down detailed rules for the application of the arrangaments for import eggs and poultrymeat products originating in the African, Caribbean and Pacific States (ACP Staes) and repealing Regulation (EEC) No 903/90

Article 4 (b)

HONEY Commission Regulation (EC) No 2300/97 of 20 November 1997 on detailed rules to implement Council Regulation (EC) No 1221/97 laying down general rules for the application of measures to improve the production and marketing of honey

Annex I

112

FRUIT AND VEGETABLES Comission Regulation (EC) No 412/97 of 3 March 1997 laying down detailed rules for the application of Council Regulation (EC) No 2200/96 as regards the recognition of producer organizations

Annex I

Comission Regulation (EC) No 20/98 of 7 January 1998 laying down rules for the application of Council Regulation (EC) No 2200/96 as regards aid to producer organizations granted perliminary recognition

Article 2 (2) (a)

Comission Regulation (EEC) No 920/89 of 10 April 1989 laying down quality standards for carrots, citrus fruit and dessert apples and pears and amending Comission Regulation No 58

Table I Table III

WINE AND ALCOHOL Council Regulation (EEC) No 1576/89 of 29 May 1989 laying down general rules on the definition, description and presentation of spirit drinks

Article 1 (4) Annex II

BANANAS

Commission Regulation (EC) No 2362/98 of 28 October 1998 laying down detailed rules for the implementation of Council Regulation (EEC) No 404/93 regarding imports of bananas into the Community (Text with EEA relevance)

Article 5 Annex

FORESTRY Council Regulation (EEC) No 2158/92 of 23 July 1992 on protection of the Community's forests against fire

Article 2 (2)

VETERINARY ISSUES Council Directive 64/432/EEC of 26 June 1964 on animal health problems affecting intra-Community trade in bovine animals and swine

Article 2 (p) Annex B (12) Annex C (9) Annex D, Chapter II, A, 2

Council Directive 64/433/EEC of 26 June 1964 on health conditions for the production and marketing of fresh meat

Annex I, Chapter XI

Council Directive 71/118/EEC of 15 February 1971 on health problems affecting trade in fresh poultrymeat

Annex I, Chapter XII

Council Directive 77/99/EEC of 21 December 1976 on health problems problems affecting intra-Community trade in meat products

Annex B, Chapter VI

Council Decision 79/542/EEC of 21 December 1976 drawing up a list of third countries from which the Member States authorize imports of bovine animals, swine and fresh meat

Annex

Council Directive 80/217/EEC of 22 January 1980 introducing Community measure for the control of classical swine fever

Annex II

Council Directive 85/511/EEC of 18 November 1985 introducing Community measures for the control of foot- and-mouth disease

Annex

Council Directive 89/437/EEC of 20 June 1989 on hygiene and health problems affecting the production and the placing on the market of egg products

Annex, Chapter XI

Council Directive 90/426/EEC of 26 June 1990 on animal health conditions governing the movement and import from third countries of equidae

Annex C Footnote ( c )

Council Directive 90/539/EEC of 15 October 1990 on animal health conditions governing intra-Community trade in, and imports from third countries of, poultry and hatching eggs

Annex I (1)

Council Directive 91/495/EEC of 27 November 1990 concerning public health and animal health problems affecting the production and placing on the market of rabbit meat and farmed game meat

Annex I, Chapter III

Council Directive 92/35/EEC of 29 April 1992 laying down control rules and Annex I

113

measures to combat African horse sickness Council Directive 92/40/EEC of 19 May 1992 introducing Community measures for the control of avian influenza

Annex IV

Council Directive 92/45/EEC of 16 June 1992 on public health and animal health problems relating to the killing of wild game and the placing on the market of wild-game meat

Annex I, Chapter VII

Council Directive 92/46/EEC of 16 June 1992, laying down the health rules for the production and placing on the market of raw milk, heat-treated milk and milk-based products

Annex C, Chapter IV

Council Directive 92/66/EEC of 14 July 1992 introducing Community measures for the control of Newcastle disease

Annex IV

Council Directive 92/119/EEC of 17 December 1992 introducing general Community measures for the control of certain animal diseases and specific measures relating to swine vesicular disease

Annex II (5)

Commission Decision 92/260/EEC of 10 April 1992 on animal health conditions and veterinary certification for temporary admission of registered horses

Annex I, Annex II, A-E, health certificate, (iii) (d)

Council Directive 93/53/EEC of 24 June 1993 introducing minimum Community measures for the control of certain fish diseases

Annex A

Commission Decision 93/13/EEC of 22 December 1992 laying down the procedures for veterinary checks at Community border inspection posts on products from third countries

Annex F

Commission Decision 93/195/EEC of 2 February 1993 on animal health conditions and veterinary certification for the re-entry of registered horses for racing, competition and cultural events after temporary export

Annex I group B; Annex II group B

Commission Decision 93/196/EEC of 5 February 1993 on animal health conditions and veterinary certification for imports of equidae for slaughter

Annex II, footnote 3, B

Commission Decision 93/197/EEC of 5 February 1993 on animal health conditions and veterinary certification for imports of registered equidae and equidae for breeding and production

Annex I, Annex II (B)

Commission Decision 93/244/EEC of 2 April 1993 concerning additional guarantees relating to Aujeszky's disease for pigs destined for certain parts of the territory of the Community

Annex II (2 d)

Commission Decision 93/317/EEC of 21 April 1993 concerning the content of the code to be used on bovine ear marks

Article 1(1)

Council Decision 93/383/EEC of 14 June 1993 on reference laboratories for the monitoring of marine biotoxins

Annex

Commission Decision 95/340/EC of 27 July 1995 drawing up a provisional list of third countries from which Member States authorize imports of milk and milk based products and revoking Decision 94/70/EC

Annex

Council Directive 97/78/EC of 18 December 1997 laying down the principles governing the organisation of veterinary checks on products entering the Community from third countries

Annex I

97/76/EC: Commission Decision of 17 December 1996 laying down the methods of control for maintaining the officially tuberculosis free status of bovine herds in certain Member States and regions of Member States (Text with EEA relevance)

Annex I

Commission Decision 97/217/EC of 28 February 1997 establishing groups of third countries which are able to utilize the veterinary certification for imports of wild game meat, farmed game meat and rabbit meat from third countries (Text with EEA relevance)

Annex

Commission Decision 97/222/EC of 28 February 1997 laying down the list of third countries from which the Member States authorize the importation of meat products (Text with EEA relevance)

Annex Part II

Commission Decision 97/232/EC of 3 March 1997 drawing up lists of third countries from which the Member States authorize imports of sheep and goats (Text with EEA relevance)

Annex, Part II

Commission Decision 97/252/EC of 25 March 1997 drawing up provisional lists of third country establishments from which the Member States authorize imports

Annex

114

of milk and milk products for human consumption (Text with EEA relevance) 97/296/EC Commission Decision of 22 April 1997 drawing up the list of third countries from which the import of fishery products is authorized for human consumption

Annex

Commission Decision 97/468/EC of 7 July 1997 drawing up provisional lists of third country establishments from which the Member States authorize imports of wild game meat (Text with EEA relevance)

Annex

Commission Decision 97/778/EC of 22 July 1997 drawing up a list of border inspection posts (BIPs) agreed for veterinary checks on products and animals from third countries, laying down detailed rules concerning the checks to be carried out by the experts of the Commission and repealing Decision 96/742/EC (Text with EEA relevance

Annex

Commission Decision 98/371/EC of 29 May 1998 concerning the animal health conditions and veterinary certification for imports of fresh meat from certain European countries

Annex I Annex II

Commission Decision 98/372/EC of 29 May 1998 concerning the animal health conditions and veterinary certification for imports of live animals of bovine and porcine species from certain European countries

Annex I Annex II

Commission Decision 98/536/EC of 3 September 1998 establishing the list of national reference laboratories for the detection of residues

Annex

Commission Decision 1999/120/EC of 27 January 1999 drawing up provisional lists of third country establishments from which the Member States authorise imports of animal casings, stomachs and bladders

Annex

1999/466/EC: Commission decision os 15 July 1999 establishing the officially brucellosis free status of bovine herds of certain Member States or regions of Member States and repealing Decision 97/175/EC

Annex I

Commission Decision 2000/85/EC of 21 December 1999 laying down special conditions governing imports of fishery and aquaculture products originating in Latvia

Commission Decision 2000/159/EC of 8 February 2000 on the provisional approval of residue plans of third countries according to Council Directive 96/23/EC

Annex

PHYTOSANITARY CONTROL 77/93/EEC Council Directive of 21 December 1976 on protective measures against the introduction into the Member States of organisms harmful to plants or plant products

Annex I, II, III, IV

92/76/EEC Commission Directive of 6 October 1992 recognizing protected zones exposed to particular plant heath risks in the Community

Annex

115

TRADE MECHANISMS Commission Regulation (EC) No 3515/92 of 4 December 1992 laying down common detailed rules for the application of Council Regulation (EEC) No1055/77 on the storage and movement of products bought in by an intervention agency

Article 2 Article 5

Commission Regulation (EC) No 259/98 of 30 January 1998 laying down detailed rules for the export of products supplied as Community food aid.

Article 3

Commission Regulation (EC) No 800/99 of 15 April 1999 laying down common detailed rules for the application of the system of export refunds on agricultural products

Article 9(c) Article 10 Article 30 Article 41 Article 44 Annex IV

Commission Regulation (EC) No 1291/2000 of 9 June 2000 laying down common detailed rules for the application of the system of import export licences and advanced fixing certificates for agricultural products

Article 16 Article18(4) Article 33(2)b Article 36(4) Article 42 Article43(3)a Article 45(3)a Article 50 (1)

NON ANNEX I Commission Regulation (EC) No 1520/2000 of 13 July 2000 laying down common detailed rules for application of the system of granting export refunds on certain agricultural products exported in the form of goods not covered by Annex I to the Treaty, and the criteria for fixing the amount of such refunds

Article 10

Commission Regulation (EC) No 1460/96 of 25 July 1996 establishing the detailed rules for implementing the preferential trade arrangement applicable to certain goods resulting from the processing of agricultural products, as provided for in Article 7 of Council Regulation (EC) No3448/93

Article 8(b)

IACS 392R3508 Council Regulation (EEC) No 3508/92 of 27 November 1992 establishing an integrated administration and control system for certain Community aid schemes

Article 10

392R3887 Commission Regulation (EEC) No 3887/92 of 23 December 1992 laying down detailed rules for applying the integrated administration and control system for certain Community aid schemes

Article 7 (2) Annex

MISCELLANEOUS Commission Regulation (EEC) No 3149/92 of 29 October 1992 laying down detailed rules for the supply of food from intervention stocks for the benefit of the most deprived persons in the Community

Article 7 (4)

LATVIJAS REPUBLIKAS SARUNU POZĪCIJA 7.sadaļa … · 2018. 8. 11. · Latvijas lauksaimniecības...

Documents

Transcript of LATVIJAS REPUBLIKAS SARUNU POZĪCIJA 7.sadaļa … · 2018. 8. 11. · Latvijas lauksaimniecības...