Latvijas Banka Eirosistēmā

Antra Trenko

Starptautisko attiecību un komunikācijas

pārvalde

2014. gada 25. augustā

SATURS

1. Eirosistēmas mērķi, funkcijas un vispārīgie

darbības principi

2. Izmaiņas Latvijas Bankas (LB) funkcijās, kļūstot

par Eirosistēmas dalībnieci

3. LB interešu aizstāvēšana Briselē un Frankfurtē

Eirosistēmas mērķis

Eirosistēmas galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti

Tas nozīmē, ka arī LB mērķis Eirosistēmā ir līdzdalība cenu stabilitātes nodrošināšanā

eiro zonā [ne Latvijā]

Eirosistēmas pamatuzdevumi

Noteikt un īstenot

eiro zonas

monetāro politiku

Veikt ārvalstu valūtas operācijas

Glabāt un pārvaldīt eiro zonas valstu oficiālās ārvalstu valūtas rezerves

Veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību

Citi Eirosistēmas uzdevumi

Ekskluzīvas

tiesības emitēt

banknotes

eiro zonā

Vākt statistikas informāciju

vai nu no nacionālajām

iestādēm,

vai tieši no

tautsaimniecības

dalībniekiem

Finanšu stabilitātes

uzraudzība, nacionālo

uzraugu konsultēšana un

sadarbības veicināšana

Institucionālā sadarbība

ES un starptautiskā līmenī

Eirosistēmas neatkarība

Eirosistēma ir neatkarīga savā darbībā: ne ECB, ne Eirosistēmas

valstu centrālās bankas, ne kāds to lēmējinstitūciju loceklis nedrīkst

ne lūgt, ne pieņemt citu institūciju norādījumus. ES institūcijas un

ES valstu valdības ir apņēmušās respektēt šo principu

Lai nepakļautu ECB politiskai ietekmei,

Eirosistēma nedrīkst piešķirt aizdevumus ES vai

nacionālo valdību institūcijām

ECB kapitālu veido ES valstu centrālo banku

kapitāla daļu iemaksas proporcionāli šo valstu

īpatsvaram ES IKP un iedzīvotāju skaitā

ECB ir savs neatkarīgs budžets, tāpēc tā ir

neatkarīga no ES finanšu interesēm

ECB lēmējinstitūciju locekļus nevar atlaist par

“nepareiziem“ lēmumiem

7

•ECB kapitāls - ~ 10 mljrd. eiro/ eiro zonas valstu centrālo banku pilnībā apmaksātā ECB kapitāla apjoms ir ~ 7

mljrd. eiro/Latvijas iemaksa ECB kapitālā ~30 milj. eiro

•ECB kapitāla vienīgās dalībnieces un īpašnieces ir dalībvalstu centrālās bankas

•NCB kapitāla daļas aprēķina, izmantojot atslēgu, kas atspoguļo attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita un IKP

īpatsvaru ES

•Kapitāla korekcija reizi 5 gados, vai plašinoties ES

ECB kapitālu veido visu ES dalībvalstu centrālo banku

iemaksas

Lēmumu pieņemšana Eirosistēmā

ECB prezidents

Viceprezidents

4 valdes locekļi

Padome Valde Ģenerālpadome

• Apstiprina pamatnostādnes

un pieņem lēmumus, kas

nepieciešami Eirosistēmai

uzticēto uzdevumu izpildei

• Formulē € zonas monetāro

politiku

• Īsteno € zonas monetāro

politiku saskaņā ar Padomes

pamatnostādnēm un lēmumiem

•Sagatavo Padomes sanāksmes

• Vada ECB praktisko darbu

• ECB padomdevēja funkcijas:

Sagatavo ECB Gada

pārskatu; vāc statistikas datus

Nosaka ECB darbinieku

nodarbināšanas kārtību, u.c.

Sanāksmes 2 reizes mēnesī Ieceļ Eiropadome

ECB prezidents

Viceprezidents

28 NCB prezidenti

Pastāvēs, līdz visas ES dalībvalstis

būs ieviesušas €

Sanāksmes četras reizes gadā

6 Valdes locekļi

18 eiro zonas NCB

prezidenti

Centrālās bankas funkcijas Eirosistēmā

Latvijas Bankas funkcijās, kļūstot par Eirosistēmas

dalībnieci, galvenokārt stratēģiskas pārmaiņas

• Būtiski pieaugusi LB pārstāvības Eirosistēmā kvalitātes nozīme :

Latvijas Bankas prezidents piedalās Eirosistēmas monetārās politikas formulēšanā

Atsevišķos jautājumos Latvijas Bankas pārstāvji vieni no vadošajiem viedokļa paudējiem

• Latvijas Bankas izaicinājumi:

Pakāpeniska stereotipu laušana

Komunikācija par norisēm un procesiem Eirosistēmas ietvaros

Pārmaiņas naudas loģistikā un ar to saistītajās jomās

• Agrāk:

Latvija,

pārējā pasaule

• Tagad:

Latvija/eiro zona

pārējā pasaule

• Eiro zonas monetārās politikas

lēmumi cieši saistīti ar norisēm eiro

zonā un citos reģionos

Piedalāmies Eirosistēmas monetārās politikas

noteikšanā un īstenošanā

• Eiro zonas centrālo banku darbības pārraugs skaidras naudas jomā - ECB

• Eirosistēmas centrālās bankas ir atbildīgas par savas valsts skaidrās naudas sadales sistēmu

funkcionēšanu Gatavojoties eiro ieviešanai, Latvijas vajadzībām nepieciešamos 110. milj. eiro banknošu

saņēmām no Vācijas centrālās bankas, bet 400 milj. Latvijas eiro monētu 98.80 milj. eiro vērtībā

nokala Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuve Vācijā

Nākamajos gados banknotes Latvijas Banka plānotā kārtībā drukās saskaņā ar ECB koordinētiem

plāniem

• Citi Eirosistēmas centrālās bankas uzdevumi attiecībā uz skaidro naudu Eiro apgrozības monētu un eiro piemiņas un kolekcijas monētu dizaina izveide, izgatavošana un

piegāde

Eiro naudas zīmju aizsardzība pret viltojumiem

Skaidrās naudas jautājumi arī turpmāk

Latvijas Bankas pārziņā

Naudas ceļš pie lietotājiem Latvijā - tāds pats

kā citās eiro zonas valstīs

Skaidrā nauda Latvijā līdz 2013.

gada 31. decembrim:

Latvijas Banka

Skaidrā nauda Latvijā kopš

2014. gada 1. janvāra:

Latvijas Banka

kredītiestādes

tūristi

uzņēmēji

u.c.

Vizualizēts stāsts par naudaszīmju ražošanu, transportēšanu,

uzglabāšanu, kvalitātes pārbaudi Latvijas Bankā un to piegādi

klientiem naudasskola.lv

Latvijas Bankas emitētās skaidrās naudas

daudzums apgrozībā samazinās

Avots: Latvijas Banka

• Līdz 01.08.2014 no

apgrozības izņemti 37%

LVL monētu (140.7 milj.

gab.) un 94% banknošu

(46.4 milj. gab.)

• No monētām visvairāk

neapmainīti ir mazo

nominālu - 1 un 2 - santīmi

(244.2 miljoni gab.)

• No banknotēm visvairāk

neapmainītas ir LVL 5 (1.9

miljoni gabalu) un LVL 20

(1.2 miljoni gabalu)

naudaszīmes

• Lētāki norēķini 0.0043 līdz 0.0384 eiro par transakciju

• Vienādi standarti iekšzemes un pārrobežu SEPA kredīta pārvedumiem (vidēji 0.36 €,

iepr. 7 € par pārrobežu maksājumiem)

• Norēķinu ātrums uzlabojies Līdz 2013. gada beigām latu norēķiniem 2 cikli; no 2013. gada 30. septembra eiro norēķiniem

7 cikli

No 2014. gada 1. janvāra tie maksājumi, kas pirms tam tika veikti latos, tiek veikti eiro un

apstrādāti 7 ciklos

•Karšu maksājumi - visstraujāk augošais maksāšanas līdzeklis Latvijā

Latvijas Banka veicina raitu maksājumu sistēmu

darbību

• Vidēji dienā sistēmās apstrādāti: 140.0 tūkst. maksājumu 1.3 mljrd. eiro apjomā (2013.g.);

144.6 tūkst. maksājumu 1.7 mljrd. eiro apjomā (2014.g.

1.pusgads)

• 2013. gadā – trīs maksājumu sistēmas norēķiniem latos

un eiro

(SAMS, Target2-Latvija, EKS)

• 2014. gadā – divas maksājumu sistēmas norēķiniem

eiro (Target2-Latvija, EKS)

Latvijas Bankas sistēmās apstrādātie starpbanku

maksājumi

18

Finanšu aktīvu un zelta pārvaldīšana

Ārvalstu rezervju portfelī ir eiro, USD,

JPY, CAD, GBP, DDK, Singapūras dolāri

Latvijas Bankas zelta rezerves tiek

glabātas Bank of England

Avots: www.bank.lv/statistika

Latvijas Bankas ārējo rezervju vadlīnijas nosaka LB padome

Latvijas Bankas ārvalstu valūtas un

zelta rezerves pēc eiro ieviešanas

95.6% ārvalstu valūtas un zelta rezervju paliek Latvijas Bankas īpašumā

• ECB pārvaldīšanā nodoti tikai 4.4% ārējo rezervju (t.i. ārvalstu valūtu un zelts 205 milj.

eiro vērtībā),

zelta īpatsvars šajā summā 15% jeb aptuveni 30 milj. eiro vērtībā, atlikusī daļa - aktīvi ārvalstu

valūtā

• Par ECB nodoto rezervju daļu Latvijas Banka saņem procentu ienākumus

• Visa pārējā ārvalstu valūtas un zelta rezervju daļa arī turpmāk veidos Latvijas Bankas

rezerves aktīvus:

tos Latvijas Banka iegulda drošos finanšu instrumentos

Prezentācija par Latvijas

zelta vēsturi

naudasskola.lv

Finanšu stabilitātes jautājumi -

institucionālā infrastruktūra Latvijā

Latvijas Banka

Makrouzraudzība:

Vērtē visas finanšu sistēmas drošību un stabilitāti

Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Mikrouzraudzība:

Vērtē katras individuālās finanšu institūcijas drošību un stabilitāti

• Kāpēc finanšu stabilitātei pievērsta pastiprināta uzmanība?

Finanšu krīze izcēla saikni starp makroekonomiskajām norisēm un finanšu

sistēmas stabilitāti

Krīžu ietekme uz ekonomiku - nozīmīga un bieži arī ilgstoša

Radās nepieciešamība uzlabot spēju novērtēt finanšu sistēmu

ievainojamību

• Rezultāts - jauna pieeja pieeju finanšu sektora uzraudzībai

Banku savienība = vienota atbildība par uzraudzību, noregulējumu un

finansējumu ES līmenī; visām eiro zonas bankām vienoti noteikumi

Sākot ar 04.11.2014. tiešā uzraudzībā 130 eiro zonas bankas (Latvijā –

Swedbank, SEB banka, ABLV Bank)

Uzraudzību īstenos ECB sadarbībā ar nacionālajām kompetentajām

iestādēm

Jaunie noteikumi garantē, ka bankas un to akcionāri – ne vairs nodokļu

maksātāji – uzņemas risku un sedz iespējamos zaudējumus

Finanšu stabilitātes nozīme ekonomikā

Banku savienības

galvenie elementi un

ieguvumi no

līdzdalības banku

savienībā

Statistikas jautājumi

• Pareiza statistika ir būtiskākais

priekšnosacījums monetārās politikas

īstenošanai

/A. Lamfalusi, viens no eiro idejas tēviem/

• Latvijas Banka sniedz datus ECB un Eurostat

• Latvijas Bankas īstenotie principi datu

apsekojumu veikšanā

atbilstība, kvalitāte, konfidencialitāte,

neitralitāte

Latvijas Banka Briselē

Briselē – Eiropas Komisija, politiski lēmumi, tiesību aktu izstrāde, interešu lobēšana

un viedokļu paušana

Latvijas Banka vairākās Padomes un EK

komitejās/darba grupās

Latvijas Bankas “acis un ausis Briselē” – nozares

padomnieks LR pārstāvniecībā

Secinājumi

• No Latvijas valsts viedokļa - Eirosistēma un eiro zona vairs nav reģions “kaut kur

ārzemēs”

LB pārstāvji piedalās procesos, kas ietekmē procesu attīstību eiro zonā

• Centrālās bankas funkcijas Eirosistēmā nemainās, Latvijas Banka joprojām veic

iedzīvotājiem un valstij svarīgus uzdevumus

nodrošina skaidras naudas apriti

nodrošina starpbanku norēķinus

apkopo svarīgu finanšu statistiku

• BŪTISKI paplašinās Latvijas Bankas darbības lauks

ECB Padomes darba kārtības jautājumi

Padziļināta eiro zonas un dalībvalstu ekonomikas analīze

Paldies par uzmanību!

Jautājumi?

Latvijas Banka Eirosistēmā