LATVIJA. Galvenie statistikas rādītāji 2017 - csb.gov.lv · Latvija atrodas Austrumeiropas...
Transcript of LATVIJA. Galvenie statistikas rādītāji 2017 - csb.gov.lv · Latvija atrodas Austrumeiropas...
LATVIJA. GALVENIE STATISTIKAS RĀDĪTĀJI 2017
CENTRALA STATISTIKAS PARVALDE
Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301, Latvija
tālr.: 67366850, fakss: 67830137
E-pasts: [email protected]
http://www.csb.gov.l v
Brošūra "Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017" sniedz informāciju par Latvijas
attīstības tendencēm pēdējos gados. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvā
publikācija iepazīstina nozaru speciālistus, darījumu partnerus, ārvalstu viesus un citus
interesentus ar Latvijas sociālekonomiskajiem procesiem aizvadītajā periodā. Katra nodaļa
sākas ar nelielu nozares aprakstu, kam seko informatīvi papildinošas datu tabulas un
grafiskie zīmējumi un kartogrāfiskie attēli. Atsevišķi rādītāji starptautiskiem
salīdzinājumiem izvēlēti no Eurostat datubāzēm. Visi publikācijā iekļautie CSP dati bez
maksas ir pieejami CSP tīmekļa vietnē http://www.csb.gov.lv.
© Centrālā statistikas pārvalde, 2017
Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
ISBN 978-9984-06-500-7
ISSN 2501-0018 (pdf)
ISSN 1691-5347 (druka)
017-003-000
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 ________________________________ 1
Saturs
1. Nosacītie apzīmējumi ............................................................... 2 2. Vispārīgā informācija ............................................................... 3 3. Teritoriālais raksturojums ......................................................... 6 4. Iedzīvotāji .............................................................................. 7 5. Nodarbinātība un bezdarbs ..................................................... 14 6. Darba samaksa ..................................................................... 17 7. Mājsaimniecību ienākumu nevienlīdzība, monetārā nabadzība ..... 20 8. Patēriņa izdevumi .................................................................. 23 9. Veselības aprūpe ................................................................... 26 10. Sociālā drošība ...................................................................... 29 11. Izglītība................................................................................ 32 12. Kultūra................................................................................. 37 13. Likumpārkāpumi un tiesu sistēma ........................................... 39 14. Iekšzemes kopprodukts.......................................................... 41 15. Cenu statistika ...................................................................... 44 16. Valsts finanses ...................................................................... 46 17. Nefinanšu investīcijas ............................................................ 48 18. Ārējā tirdzniecība .................................................................. 50 19. Uzņēmējdarbības galvenie rādītāji ........................................... 53 20. Rūpniecība ........................................................................... 55 21. Būvniecība ............................................................................ 57 22. Mazumtirdzniecība ................................................................. 58 23. Lauksaimniecība .................................................................... 59 24. Tūrisms ................................................................................ 63 25. Informācijas tehnoloģijas uzņēmumos ..................................... 66 26. Interneta pieejamība iedzīvotājiem .......................................... 69 27. Pētniecība ............................................................................ 72 28. Vide un tās aizsardzība .......................................................... 75 29. Enerģētika ............................................................................ 79 30. Transports ............................................................................ 81
2 _______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
1. Nosacītie apzīmējumi
- parādība nav konstatēta
... trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi
● dati nav publicējami to konfidencialitātes dēļ
BEC
cilv.
Ārējās tirdzniecības statistiskā klasifikācija pa plašām ekonomiskām
kategorijām.
cilvēks
°C Celsija grāds
datu avots Eurostat tabulas datu kods (piemēram, [tec00114])
eiro/€ vienota valūta 19 Eiropas Savienības dalībvalstīs: Austrijā, Beļģijā,
Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā,
Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā,
Somijā, Spānijā un Vācijā
Datu avots norāda izmantotās Eurostat tabulas datu kodu (piemēram, [tec00114])
eiro/€ vienota valūta, ko lieto 19 Eiropas Savienības dalībvalstis. Kopš
2015. gada 1. janvāra eiro lieto Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā,
Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā,
Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā.
ES-28 28 Eiropas Savienības dalībvalstis: Austrija (AT), Beļģija (BE),
Bulgārija (BG), Čehija (CZ), Kipra (CY), Vācija (DE), Dānija (DK),
Igaunija (EE), Grieķija (EL), Spānija (ES), Somija (FI), Francija (FR),
Horvātija (HR), Ungārija (HU), Īrija (IE), Itālija (IT), Latvija (LV),
Lietuva (LT), Luksemburga (LU), Malta (MT), Nīderlande (NL),
Polija (PL), Portugāle (PT), Rumānija (RO), Zviedrija (SE),
Slovēnija (SI), Slovākija (SK), Apvienotā Karaliste (UK)
Eurostat Eiropas Savienības Statistikas birojs
GJ gigadžouls
GWh gigavatstunda
ha hektārs
IKP iekšzemes kopprodukts
IKT informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IT informācijas tehnoloģijas
km kilometrs
km2 kvadrātkilometrs
kvartile viena ceturtā daļa (25 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras
sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz
vienu mājsaimniecību
kvintile viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras
sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz
vienu mājsaimniecības locekli
kWh kilovatstunda
m metrs
m3 kubikmetrs
mm milimetrs
milj. miljons
mljrd. miljards
MW megavats
MWh megavatstunda
NACE Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā (2. red.)
NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija
NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība: Armēnija (AM), Azerbaidžāna (AZ),
Baltkrievija (BY), Kirgizstāna (KG), Kazahstāna (KZ), Moldova (MD),
Krievija (RU), Tadžikistāna (TJ), Turkmenistāna (TM), Ukraina (UA),
Uzbekistāna (UZ)
PJ petadžouls
t tonna
TJ teradžouls
tkm tonnkilometrs
tūkst. tūkstotis
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 ________________________________ 3
2. Vispārīgā informācija
2016. gadā
Oficiālais valsts nosaukums Latvijas Republika
Teritorija 64,6 tūkst. km2
Valsts neatkarības proklamēšana 18.11.1918. (04.05.1990.)
valsts iekārta parlamentāra republika
prezidents Raimonds Vējonis
(kopš 08.07.2015.)
parlaments Saeima
Saeimas sastāvs 100 deputāti
iestāšanās NATO 29.03.2004.
iestāšanās Eiropas Savienībā 01.05.2004.
pievienošanās eirozonai 01.01.2014.
Galvaspilsēta Rīga (32 % no iedzīvotājiem)
Oficiālā valoda latviešu
Iedzīvotāju blīvums 30,5 cilv. uz 1 km²
Iedzīvotāju skaits 2016. gada sākumā 1 969 tūkst.
latvieši 61,8 %
krievi 25,6 %
pārējās tautības 12,6 %
Sieviešu skaits uz 100 vīriešiem 118
Iedzīvotāju vidējais vecums 42,1 gadi
Mājsaimniecības:
skaits 796,2 tūkst.
vidējais lielums 2,44 cilvēki
Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte:
ekonomiskās aktivitātes līmenis 68,2 %
nodarbinātības līmenis 61,2 %
bezdarba līmenis 9,6 %
Iedzīvotāju ienākumi:
minimālā darba alga 370 eiro
bruto darba samaksa 859 eiro
neto darba samaksas pārmaiņas pret iepriekšējo gadu
4,7 %
vecuma pensija 280 eiro
Ekonomika un finanses:
iekšzemes kopprodukts (IKP) 25,0 mljrd. eiro
IKP uz vienu iedzīvotāju 12,8 tūkst. eiro
IKP pārmaiņas pret iepriekšējo gadu 1,4
gada inflācija 0,1 %
vispārējās valdības parāds 8,8 mljrd. eiro
budžeta deficīts pret IKP -1,3 %
preču eksporta un importa bilance -1,9 mljrd. eiro
4 _______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Eiropas valstu administratīvās teritorijas
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 ________________________________ 5
Latvijas administratīvās teritorijas un statistiskie reģioni
Administratīvais iedalījums Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Latvijā 2017. gada 1. janvārī
bija 119 administratīvās teritorijas – 9 republikas pilsētas un 110 novadi.
Statistiskie reģioni Latvijā izveidoti seši statistiskie reģioni: Rīgas, Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales
un Latgales.
6 _______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
3. Teritoriālais raksturojums
Latvijas teritorija ir desmit reizes mazāka par Eiropas Savienības teritoriāli lielāko valsti
Franciju, nedaudz mazāka par kaimiņvalsti Lietuvu, bet 1,4 reizes lielāka par Igauniju.
Kopējais valsts robežas garums ir 1,8 tūkst. km, no tiem 1,4 tūkst. km ir sauszemes robeža.
Latvijai ir sauszemes robeža ar Igauniju – 343 km, Krieviju – 276 km, Baltkrieviju –
173 km un Lietuvu – 588 km, kā arī jūras robeža ar Zviedriju, Lietuvu un Igauniju.
Latvijas platība ir 64,6 tūkst. km2, no kuriem 62,1 tūkst. km2 aizņem sauszeme, tai skaitā
30,6 tūkst. km2 mežs un 23,5 tūkst. km2 lauksaimniecībā izmantojamā zeme, bet
2,5 tūkst. km2 iekšējie ūdeņi.
Latvija atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumos, ledāja kušanas ietekmē izveidojies
pauguriem un ieplakām bagāts reljefs, kas sekmē ūdeņu uzkrāšanos pazeminājumos, tādēļ
Latvijā ir vairāk nekā 12 tūkst. upju ar kopējo garumu 38 tūkst. km. Garākā upe ir
Gauja (452 km) un Daugava – 1 005 km (352 km Latvijas teritorijā). Valstī ir 2,3 tūkst.
ezeru, kas lielāki par 1 ha. Lielākais ezers ir Lubāns (80,7 km2), kā arī Rāznas ezers
(57,6 km2), savukārt dziļākais ir Drīdzis – 65,1 m. Reljefa augstākais punkts atrodas
Vidzemes augstienē – 311,9 m virs jūras līmeņa.
Klimats Latvija atrodas mērenā klimata joslā, tās laikapstākļus ietekmē jūras tuvums un gaisa masas
no Atlantijas okeāna, tādēļ Latvijai raksturīgs maigs un mitrs klimats un izteikta četru
gadalaiku maiņa. Vidējais nokrišņu daudzums ir 600–700 mm gadā. 2016. gadā vidējā gaisa
temperatūra ziemas aukstākajā mēnesī janvārī bija –7,1°C, kas ir 1,8°C zem ilggadējās
normas, savukārt vasaras karstākajā mēnesī jūlijā tā bija +18,1 °C, kas ir 1,7°C augstāk par
normu.
Vidējā gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums pa mēnešiem
2016. gadā
Laika apstākļi Rīgā Norma 2010 2015 2016
Gaisa temperatūra, °C:
vidējā 6,9 6,9 8,9 8,3
maksimālā 34,5 32,6 30,7 32,2
minimālā –34,9 –23,2 –13,3 –20,3
Nokrišņu summa, mm 706 860 502 761
Dienu skaits ar nokrišņiem 125 128 108 94
Vidējais relatīvais gaisa mitrums, % 79 79 77 78
Saules spīdēšanas ilgums, h 1 758 1 844 1 969 1 944
-80
-40
0
40
80
120
160
-10°C
-5°C
0°C
5°C
10°C
15°C
20°C
janvāris
febru
āris
mart
s
aprīlis
maijs
jūnijs
jūlijs
augusts
septe
mbris
okto
bris
novem
bris
decem
bris
(mm
)
nokrišņu daudzums (labā ass) gaisa temeratūra (kreisā ass)
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 ________________________________ 7
4. Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits turpina samazināties 2017. gada sākumā atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem Latvijā dzīvoja 1 miljons
953 tūkstoši iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits turpina samazināties, taču samazinājuma temps
ir lēnāks. Pēdējo sešu gadu laikā (kopš 2011. gada sākuma) iedzīvotāju skaits saruka par
122 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2015. gadā bija 0,9 %
salīdzinājumā ar 1,4 % 2011. gadā. 2016. gadā provizoriski iedzīvotāju skaits saruka par
aptuveni 16 tūkst. (samazinājuma temps 0,8 %).
Kopš 1991. gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs, un mirušo skaits
aizvien pārsniedz dzimušo skaitu. Iedzīvotāju skaits samazinās gan negatīva dabiskā
pieauguma dēļ, gan ilgtermiņa migrācijas rezultātā (emigrantu skaitam pārsniedzot
imigrantu skaitu). Pēdējo 20 gadu laikā (no 1996. gada sākuma līdz 2016. gada sākumam)
Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par pusmiljonu (500,6 tūkstoši).
2016. gada sākumā 68 % Latvijas iedzīvotāju dzīvoja pilsētās, no tiem gandrīz puse jeb
48 % Rīgā, kur iedzīvotāju blīvums bija 2 104 cilvēki uz km2 (Latvijā vidēji 30 cilv./km2).
Līdzīgi kā lielā daļā Eiropas Savienības valstu arī Latvijā sabiedrība noveco, par ko liecina
iedzīvotāju vecuma struktūra. 2016. gada sākumā no 1,969 milj. iedzīvotāju 15,3 % bija
bērni vecumā līdz 14 gadiem, 61,5 % bija darbspējīgie iedzīvotāji 15–61 gada vecumā,
savukārt 23,2 % bija pensijas vecumā (62 gadi un vecāki). Kopš 2011. gada sākuma
darbspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 9,0 %, savukārt pensijas vecuma
iedzīvotāju skaits pieaudzis par 1,9 %. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazinājumu
būtiski ietekmē migrācija.
2015. gadā vairāk noslēgto un mazāk šķirto laulību Pēdējos gados noslēgto laulību skaits Latvijā pieaudzis – no 9 290 laulībām 2010. gadā līdz
13 617 laulībām 2015. gadā. Laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju šajā laikā pieauga 1,6 reizes
(no 4,4 laulībām līdz 6,9). 2015. gadā no noslēgtajām pirmajām laulībām 51 % vīriešu un
65 % sieviešu bija vecumā līdz 29 gadiem. Vidējais vecums vīriešiem, noslēdzot pirmo
laulību, bija 31 gads, bet sievietēm – 29 gadi. 29 % vīriešu un 28 % sieviešu 2015. gadā
noslēdza atkārtotu laulību. 2015. gadā tika šķirta 5 151 laulība, kas ir par 18 % mazāk nekā
2014. gadā. Vidēji laulība Latvijā ilgst 14 gadus, kas ir par 5 gadiem vairāk nekā 1990. gadā.
Dzimstības rādītāji uzlabojas Neliels dzimstības pieaugums Latvijā vērojams jau piecus gadus pēc kārtas. 2015. gadā
piedzima 22 tūkst. bērnu. Pakāpeniski pieaug jaundzimušā mātes vidējais vecums:
2015. gadā – 29,8 gadi (pirmajam bērnam piedzimstot – 27,0 gadi). 2010. gadā attiecīgie
rādītāji bija 28,5 un 25,9 gadi. Vairāk nekā puse bērnu (58 %) dzimst ģimenēs, kas ir oficiāli
noslēgušas laulību, savukārt astoņdesmitajos gados reģistrētās laulībās dzima vidēji 85 %
bērnu. 2015. gadā summārais dzimstības koeficients (1), kas parāda, cik sekmīgi valstī norit
paaudžu nomaiņa, Latvijā bija 1,7, un joprojām tas ir tālu no vēlamā līmeņa
(2,1–2,2). Arī Eiropas Savienībā kopumā šis rādītājs 2014. gadā bija 1,6, turklāt daudzās
valstīs pat zemāks nekā Latvijā.
Mirušo skaits 2015. gadā bija 28,5 tūkstoši, mirušo vidējais vecums sievietēm bija 79 gadi,
bet vīriešiem – 68 gadi. Mirušo zīdaiņu skaits uz 1 000 dzīvi dzimušo 2015. gadā bija 4,1
(2010. gadā – 5,6).
Mūsdienās Latvijas iedzīvotāji vidēji dzīvo par 5 gadiem ilgāk nekā, piemēram, 1991. gadā,
un paredzamais mūža ilgums pakāpeniski pieaug. Tomēr vīrieši nodzīvo krietni īsāku mūžu
(par 9–11 gadiem) nekā sievietes. 2015. gadā vidējais dzīves ilgums sievietēm bija
79,3 gadi, bet vīriešiem – 69,7 gadi.
Migrācijas rādītāji joprojām augsti 2015. gadā Latvijā uz pastāvīgu dzīvi (2) ieradās 9,5 tūkst. cilvēku, bet izceļoja 20,1 tūkst.
cilvēku – par 5,8 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uz ārvalstīm visvairāk izbrauc iedzīvotāji
darbspējas vecumā (84 % no emigrējušo skaita). Vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem
2015. gadā emigrēja 7,3 tūkst. iedzīvotāju jeb par 5,8 % vairāk nekā 2014. gadā. Darbspējas
vecuma (15–61 gads) emigrantu bija 2,3 reizes vairāk nekā imigrantu. 2015. gadā 51,4 %
imigrantu bija no Eiropas Savienības valstīm. Būtisku daļu (39 %) veidoja imigranti no NVS
valstīm. No 2015. gada emigrantiem 76 % devās uz Eiropas Savienības valstīm. 2015. gadā
salīdzinājumā ar 2014. gadu to iedzīvotāju skaits, kuri izceļoja uz Eiropas Savienības
dalībvalstīm, pieauga par 800 cilv. jeb 5,4 %. Par 900 cilv. jeb 16 % samazinājās iedzīvotāju
skaits, kuri atgriezās Latvijā no Eiropas Savienības valstīm.
_________________________ (1) Vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada
dzimstības līmenim.
(2) Laiku, kas vienāds vai ilgāks par vienu gadu.
8 _______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Pastāvīgie iedzīvotāji, skaits un blīvums (gada sākumā)
2010 2015 2016
Iedzīvotāju skaits – pavisam 2 120 504 1 986 096 1 968 957
vīrieši 970 931 911 207 904 299
sievietes 1 149 573 1 074 889 1 064 658
Iedzīvotāju blīvums, cilv. uz 1 km2 33 31 30
Iedzīvotāju skaits Rīgā 673 433 641 007 639 630
Iedzīvotāju blīvums Rīgā 2 215 2 109 2 104
Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas un to ietekmējošie faktori
2010 2014 2015
Skaita izmaiņas – pavisam –45 899 –15 372 –17 139
dabiskais pieaugums –10 259 –6 720 –6 499
migrācijas saldo –35 640 –8 652 –10 640
Skaita izmaiņas uz 1 000 iedzīvotāju –21,9 -7,7 -8,7
Pastāvīgo iedzīvotāju vecuma struktūra (gada sākumā)
2010 2015 2016
Iedzīvotāju skaits – pavisam 2 120 504 1 986 096 1 968 957
0–14 gadi 300 294 297 720 300 260
15–24 gadi 299 722 212 297 199 613
25–49 gadi 736 717 681 427 675 763
50–64 gads 399 594 409 576 406 736
65+ gadi 384 177 385 076 386 585
Demogrāfiskās slodzes līmenis 545 613 625
Iedzīvotāju vidējais vecums, gadi 40,4 42,0 42,1
Iedzīvotāju etniskais sastāvs (gada sākumā)
1989 2000 2015 2016
Iedzīvotāju skaits – pavisam, % 100 100 100 100
Latvieši 52,0 57,7 61,6 61,8
Krievi 34,0 29,6 25,8 25,6
Baltkrievi 4,5 4,1 3,4 3,4
Ukraiņi 3,5 2,7 2,3 2,3
Poļi 2,3 2,5 2,1 2,1
Citas tautības, ieskaitot neizvēlētu un
nenorādītu tautību 3,7 3,4 4,8 4,8
Latvijas iedzīvotāju dzimšanas valsts un valstiskā piederība (gada sākumā)
2011 2016
Pastāvīgo iedzīvotāju dzimšanas valsts, % 100 100
Latvija 85,4 86,9
cita Eiropas Savienības valsts 1,4 1,4
Krievija 7,7 6,7
cita valsts 5,5 5,0
Pastāvīgo iedzīvotāju valstiskā piederība, % 100 100
Latvijas pilsoņi 83,5 85,3
Latvijas nepilsoņi 14,3 11,8
ārvalstnieki 2,2 2,9
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 ________________________________ 9
Dzimstības rādītāji
2010 2015
Dzīvi dzimušo skaits – pavisam 19 781 21 979
zēni 10 246 11 442
meitenes 9 535 10 537
zēnu skaits uz 1 000 meiteņu 1 075 1 086
Laulībā dzimušo īpatsvars 55,6 58,5
Dzīvi dzimušo skaits uz 1 000 iedzīvotāju 9,4 11,1
Summārais dzimstības koeficients 1,36 1,71
Dzīvi dzimušie pēc dzimšanas secības
2010 2015
Dzīvi dzimušie – pavisam, % 100 100
Pirmais 48,7 42,6
Otrais 34,5 37,5
Trešais 11,3 14,1
Ceturtais un vairāk 5,5 5,8
Mātes vidējais vecums bērnam piedzimstot
2010 2015
Mātes vidējais vecums bērnam piedzimstot, gadi 28,5 29,8
Pirmajam bērnam 25,9 27,0
Otrajam bērnam 29,8 30,7
Noslēgtās un šķirtās laulības
2010 2015
Noslēgto laulību skaits – pavisam 9 290 13 617
Noslēgto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju 4,4 6,9
Laulībā stājušos vidējais vecums:
vīriešiem 33,6 35,4
sievietēm 30,9 32,9
Pirmajā laulībā stājušos vidējais vecums:
vīriešiem 28,9 30,8
sievietēm 26,9 28,7
Šķirto laulību skaits – pavisam 4 930 5 151
Vidējais laulības ilgums, gadi 12,9 14,0
Laulāto vīriešu un sieviešu vidējais vecums
222324252627282930313233343536
19
90
19
91
19
92
19
93
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
(vecum
s, gadi)
vīrieši sievietes
vīrieši – pirmajā laulībā sievietes – pirmajā laulībā
10 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Iedzīvotāju mirstība
2010 2015
Mirušo skaits – pavisam 30 040 28 478
vīrieši 14 561 13 333
sievietes 15 479 15 145
Mirušo vidējais vecums, gadi 72,0 73,7
vīrieši 66,8 68,1
sievietes 76,8 78,6
Mirušo skaits uz 1 000 iedzīvotāju 14,3 14,4
Mirušo zīdaiņu skaits 110 90
Mirušo zīdaiņu skaits uz 1 000 dzīvi dzimušo 5,6 4,1
Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums, gadi 73,1 74,7
vīriešiem 67,9 69,7
sievietēm 77,9 79,3
Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija pa valstu grupām
Imigrācija Emigrācija
2010 2015 2010 2015
Pavisam, % 100 100 100 100
Eiropas Savienība (ES) 38,0 51,4 76,7 75,7
EBTA (1) 1,3 2,2 3,5 5,3
NVS 49,8 38,9 12,4 14,1
Citas valstis 10,9 7,5 7,4 4,9
Iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra 1996. un 2016. gadā
_________________________ (1) Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija. EBTA locekles ir Norvēģija, Šveice, Islande un Lihtenšteina.
20 000 10 000 0 10 000 20 000
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100+
(vecum
s, gadi)
2016 vīrieši 2016 sievietes
1996 vīrieši 1996 sievietes
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 11
Summārais dzimstības koeficients
Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija
0,8
0,9
1,0
1,1
1,2
1,3
1,4
1,5
1,6
1,7
1,8
1,9
2,0
2,11
99
0
19
91
19
92
19
93
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
-60 000
-55 000
-50 000
-45 000
-40 000
-35 000
-30 000
-25 000
-20 000
-15 000
-10 000
-5 000
0
5 000
10 000
15 000
20 000
19
90
19
91
19
92
19
93
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
imigrācija
emigrācija
migrācijas saldo
12 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Iedzīvotāju skaita īpatsvars ES valstīs 2016. gada sākumā
Datu avots: Eurostat [demo_pjan] 07.02.2017.
Paredzamais mūža ilgums ES valstīs 2015. gadā
Datu avots: Eurostat [tps00025] 02.03.2017.
0%
2%
4%
6%
8%
10%
12%
14%
16%
18%D
E
FR
UK IT
ES
PL
RO
NL
BE
EL
CZ
PT
HU
SE
AT
BG
DK FI
SK IE
HR
LT
SI
LV
EE
CY
LU
MT
(ES-28=100%)
65
70
75
80
85
90
ESFR
IT
CH
LU
CY
IS
PT
MT
SE
NO
EL
SI
FI
ATBE DE
IE
NL
UK
DK
CZ
EE
PL
HR
SK
LT
LV
HU
ROBG
sieviešu vidējais mūža ilgums
vīriešu vidējais mūža ilgums
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 13
Iedzīvotāju blīvums 2016. gada sākumā (cilv./ km2)
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums administratīvajās teritorijās
2015. gadā (uz 1 000 iedzīvotāju)
Demogrāfiskā slodze administratīvajās teritorijās 2016. gadā (gada sākumā)
14 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
5. Nodarbinātība un bezdarbs
Nodarbinātība pakāpeniski pieaug Visaugstākais nodarbinātības līmenis (62 %) Latvijā tika sasniegts 2008. gadā, taču
turpmākajos gados ekonomiskās krīzes ietekmē nodarbinātība strauji samazinājās,
viszemāko rādītāju (52 %) sasniedzot 2010. gadā. 2016. gadā nodarbināti bija 893,3 tūkstoši
jeb 61,6 % iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2016. gadā
nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,8 procentpunktiem.
Nodarbinātības līmenis vīriešiem ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet sievietēm – par
1,3 procentpunktiem. 2016. gadā visaugstākais nodarbinātības līmenis bija iedzīvotājiem
35–44 gadu vecumā – 81,7 %. Viszemākais nodarbinātības līmenis bija jauniešiem 15–24
gadu vecumā – 32,8 %. 2016. gadā nodarbināti bija 62,2 tūkstoši jauniešu (2015. gadā –
69,4 tūkstoši). Kopš 2010. gada nodarbinātības līmenis valstī kopumā ir pieaudzis par 9,6
procentpunktiem, visstraujāk Pierīgas reģionā (par 12,0 procentpunktiem), savukārt
vismazāk Latgales reģionā – par 4,5 procentpunktiem.
Samazinās bezdarba līmenis Sākoties ekonomikas lejupslīdei, 2009. gadā strauji pieauga bezdarba līmenis, kas
2010. gadā sasniedza 19,5 %. Kopš 2011. gada bezdarbnieku skaits pakāpeniski samazinās.
2016. gadā darbu meklēja 95,3 tūkstoši jeb 9,6 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju 15–74 gadu
vecumā. Salīdzinot ar 2015. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 2,9 tūkstošiem,
bet bezdarba līmenis par 0,3 procentpunktiem. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks
nekā vīriešiem (attiecīgi 8,4 % un 10,9 %).
Arī jauniešu bezdarba līmenis kopš 2011. gada ir samazinājies (2016. gadā tas bija 17,3 %),
taču tas ir par 1,0 procentpunktu lielāks nekā 2015. gadā. Baltijas valstīs viszemākais
jauniešu bezdarba līmenis ir Igaunijā – 2016. gadā tas bija 13,4 % (Lietuvā – 14,5%,
Latvijā – 17,3 %).
Apmēram trešdaļa iedzīvotāju ir ekonomiski neaktīvi Pēdējos gados apmēram trešā daļa iedzīvotāju nav ne nodarbināti, ne aktīvi darba meklētāji,
un šī proporcija saglabājās arī 2016. gadā – neaktīvi bija 31,8 % jeb 461,7 tūkst. Salīdzinot
ar iepriekšējo gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 3,5 % jeb
16,7 tūkstošiem.
Ekonomiskās aktivitātes galvenie rādītāji (15–74 gadu vecumā)
2010 2015 2016
Iedzīvotāju skaits, tūkst. 1 635,3 1 472,6 1 450,3
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 1 056,5 994,2 988,6
nodarbinātie 850,7 896,1 893,3
bezdarbnieki 205,8 98,2 95,3
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji 578,8 478,4 461,7
Ekonomiskās aktivitātes līmenis, % 64,6 67,5 68,2
Nodarbinātības līmenis, % 52,0 60,8 61,6
Bezdarba līmenis, % 19,5 9,9 9,6
Iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti raksturojošie rādītāji
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
ekonomiskās aktivitātes līmenis
nodarbinātības līmenis
bezdarba līmenis
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 15
Nodarbināto sadalījums pēc darbības veida
2010 2015 2016
Nodarbinātie – pavisam, tūkst. (1) 850,7 896,1 893,3
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
(A) 73,3 71,1 68,7
Rūpniecība un enerģētika (B–E) 138,6 139,9 149,2
Būvniecība (F) 57,6 71,9 66,1
Tirdzniecība, izmitināšana un ēdināšanas
pakalpojumi (G, I) 162,0 159,2 154,7
Transports, uzglabāšana, informācijas un
komunikācijas pakalpojumi (H, J) 98,1 111,3 107,2
Finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie, administratīvie
pakalpojumi; operācijas ar nekustamo īpašumu
(K–N) 87,8 102,2 102,0
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā
apdrošināšana (O) 59,7 59,1 62,2
Izglītība (P) 84,5 83,4 81,7
Veselība un sociālā aprūpe (Q) 49,5 55,8 53,6
Pārējie saimniecisko darbību veidi (R–U) 39,4 41,7 47,4
Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes struktūra 2016. gadā
_________________________ (1) Nodarbināto kopskaitā iekļautas arī personas, kuras nav uzrādījušas konkrētu nozari.
%8,13 EI
VÎT
KA
EN
IK
SI
MO
NO
KE
EK
ON
OM
ISK
I AKTÎV
IE 68,2%
darbinieki53,7%
darba devçji2,6%
paðnodarbinâtie un neapmaksâtie
ìimenes uzòçmumos nodarbinâtie
5,3%
bezdarbnieki6,6%
skolçni, studenti7,4%
nestrâdâjoði pensionâri
14,3%
personas ar invalîditâti, ilgstoði
darbnespçjîgas personas
3,8%
bçrna kopðanas atvaïinâjumâ esoðas
personas0,6%
mâjsaimnieki/-3,6%
cespârçjie 2,1%
16 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Reģistrētie bezdarbnieki 2016. gada beigās (vecuma grupā 15–61 gads, %) (1)
Bezdarba līmenis (bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā vecuma grupā 15–74 gadi)
Bezdarba līmenis pēc bezdarba ilguma ES dalībvalstīs 2015. gadā (no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita vecuma grupā 15–74 gadi)
Datu avots: Eurostat [une_rt_a] [une_ltu_a] 12.10.2016.
_________________________ (1) Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.
0%
5%
10%
15%
20%
25%
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
vīrieši sievietes
Latvijā pavisam ES-28
0%
5%
10%
15%
20%
25%
EL
ES
HR
CY
PT
IT
SK
FR
LV
ES
-28
IE
FI
BG
LT
SI
BE
PL
SE
NL
HU
RO
LU
DK
EE
AT
MT
UK
CZ
DE
bezdarba periods:
līdz 12 mēnešiem 12–24 mēneši virs 24 mēnešiem
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 17
6. Darba samaksa
Vidējā darba samaksa turpina palielināties, bet lēnāk 2016. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 859 eiro. Gada laikā tā auga
par 41 eiro jeb 5,0 %, kas ir zemākais gada pieauguma temps pēdējo trīs gadu laikā. Vidējā
neto darba samaksa bija 631 eiro jeb 73,5 % no bruto algas, un gada laikā tā auga lēnāk nekā
atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – 4,7 %. Reālā neto darba samaksa, ņemot vērā
patēriņa cenu kāpumu par 0,1 %, pieauga par 4,6 %. Valstī noteiktās minimālās algas
pieaugums no 360 līdz 370 eiro jeb par 2,8 % no 2016. gada 1. janvāra būtiski neietekmēja
vidējās algas pārmaiņas.
Vidējie mēneša darba samaksas rādītāji
2014 2015 2016
Bruto darba samaksa, eiro 765 818 859
Neto darba samaksa, eiro 560 603 631
Valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga,
eiro 320 360 370
Neto darba samaksas pārmaiņas pret iepriekšējo
gadu, % 8,6 7,6 4,7
Reālās darba samaksas (neto) pārmaiņas pret
iepriekšējo gadu, % 8,0 7,4 4,6
2016. gadā darba samaksa visstraujāk augusi nozarēs, kur vidējās algas līmenis bija starp
zemākajiem: citu pakalpojumu nozarē (par 8,5 %) un izmitināšanas un ēdināšanas
pakalpojumu nozarē – par 7,1 %. Citu pakalpojumu nozarē lielākais algu kāpums bija
sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbības jomā. Straujāk algas augušas arī
administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (par 7,3 %), kur algu pieaugums
bija lielāks tādās jomās kā darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu, kā arī
biroju administratīvās un citas uzņēmumu palīgdarbības. Lēnākais algu kāpums 2016. gadā
bija profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī transporta un uzglabāšanas
nozarēs. 2016. gadā vislielākās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbības nozarē,
informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē, valsts pārvaldē, kā arī
ieguves rūpniecībā.
2016. gadā vidējā bruto darba samaksa ir palielinājusies visos Latvijas reģionos:
visstraujāk – Zemgales reģionā (par 6,1 %), bet mazāk palielinājās Kurzemē (par 3,4 %).
Visaugstākā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija Rīgā (971 eiro), bet viszemākā
Latgalē – 592 eiro.
Darba nodokļu slogs Latvijā pakāpeniski samazinās. 2015. gadā darba nodokļu efektīvā
likme bija 29,1 %, kas ierindo Latviju 11. vietā starp Eiropas Savienības valstīm. Augstākā
nodokļu likme bija Beļģijā (42,0 %), zemākā – Igaunijā (18,4 %). Eiropas Savienības
vidējais rādītājs ir 29,5 %.
Kopš 2017. gada 1. janvāra minimālā darba alga Latvijā ir 380 eiro. Salīdzinot ar pārējām
Eiropas Savienības valstīm, kur eksistē valstī noteiktais minimums, Latvijā tas ir viens no
zemākajiem rādītājiem ES. Mazāka minimālā alga ir tikai Rumānijā (275 eiro) un Bulgārijā
(235 eiro), savukārt augstākā minimālā darba alga ir Luksemburgā (1 999 eiro).
Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības samazinās Latvijā tāpat kā citās ES valstīs sievietes, kas strādā algotu darbu, vidēji pelna mazāk nekā
vīrieši. 2015. gadā Latvijā sieviešu un vīriešu stundas atalgojuma atšķirības rādītājs 17,0 %
bija virs Eiropas Savienības valstu vidējā rādītāja līmeņa, taču, salīdzinot ar iepriekšējiem
trim gadiem, kad Latvijā tas pakāpeniski auga, 2015. gadā vērojams atalgojuma atšķirības
samazinājums. 2015. gadā pēc Eurostat datiem Eiropas Savienībā sieviešu atalgojums bija
vidēji par 16,3 % zemāks nekā vīriešu. Vislielākās atalgojuma atšķirības bija kaimiņvalstī
Igaunijā, kur sievietes pelnīja par 26,9 % mazāk nekā vīrieši. Rādītājs virs 20 % bija arī
Čehijā, Vācijā, Austrijā un Apvienotajā Karalistē. Jāatzīmē, ka mazākās atšķirības sieviešu
un vīriešu atalgojumā bija Luksemburgā un Itālijā – 5,5 %, kā arī Rumānijā – 5,8 %.
18 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Darba samaksa statistiskajos reģionos
Bruto Neto
2014 2015 2016 2014 2015 2016
Vidēji mēnesī, eiro 765 818 859 560 603 631
Rīga 869 925 971 633 679 710
Pierīga 721 770 806 531 572 597
Vidzeme 598 643 675 444 480 502
Kurzeme 651 693 716 479 512 529
Zemgale 645 683 725 476 509 539
Latgale 522 564 592 388 419 440
Darba samaksas un patēriņa cenu pārmaiņas pret iepriekšējo
gadu
Vidējā un minimālā darba alga
-10%
-5%
0%
5%
10%
15%
20%
25%
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
patēriņa cenu pārmaiņas
reālās darba samaksas pārmaiņas
€ 0
€ 100
€ 200
€ 300
€ 400
€ 500
€ 600
€ 700
€ 800
€ 900
€ 1 000
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
minimālā valstī noteiktā vidējā bruto
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 19
Darba ienākumu nodokļu efektīvās likmes 2015. gadā (1)
Datu avots: Eurostat [earn_nt_taxrate] 06.12.2016.
Minimālā mēneša darba alga 2017. gada sākumā
Datu avots: Eurostat [earn_mw_cur] 27.02.2017.
Vīriešu un sieviešu stundas darba samaksas atšķirības
2015. gadā
Datu avots: Eurostat [earn_gr_gpgr2] 01.03.2017.
_________________________ (1) Viena persona bez bērniem, 100% no vidējās darba algas.
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
40%
45%
BE
DE
DK
AT
HU SI
IT
FI
LU
NL
ES
-28
LV
HR
FR
PT
RO
SE
GR
PL
UK
CZ
SK
LT
BG
ES
IE
MT
EE
€ 0
€ 250
€ 500
€ 750
€ 1 000
€ 1 250
€ 1 500
€ 1 750
€ 2 000
LU IE
NL
BE
DE
FR
UK
ES
SI
MT
GR
PT
EE
PL
SK
HR
HU
CZ
LV
LT
RO
BG
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
EE
CZ
DE
AT
UK
SK
PT
FI
LV
ES
-28
NL
FR
BG
DK
ES
LT
CY
HU
SE
IE
MT
SI
PL
BE
RO IT
LU
20 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
7. Mājsaimniecību ienākumu nevienlīdzība,
monetārā nabadzība
2015. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi faktiskajās cenās palielinājās par 7,6 %
un sasniedza 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, salīdzinot ar 387 eiro 2014.
gadā. Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados
fiksēto pieaugumu (2014. gadā – par 9,3 %, 2013. gadā – par 10,7 %).
2015. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli ir
palielinājušies par 8 % – 2014. gadā tie bija vidēji 272 eiro mēnesī, bet 2015. gadā – 293
eiro mēnesī.
Mājsaimniecības kļūst arvien mazāk atkarīgas no sociālajiem transfertiem (1). Piecu gadu
laikā sociālo transfertu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājies
par 8,1 procentpunktiem – no 32,4 % 2010. gadā līdz 24,3 % 2015. gadā. Savukārt algota
darba ienākumu īpatsvars ir pieaudzis no 63,7 % 2010. gadā līdz 70,4 % 2015. gadā.
Latvijā ir salīdzinoši augsta ienākumu nevienlīdzība Džini koeficientu (ienākumu nevienlīdzības rādītājs) Latvijā aprēķina kopš 2004. gada. Ja
koeficients ir 0, tad visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi, bet, jo vairāk tas tuvojas 100,
jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija sestā
augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2015. gadā Džini
koeficients bija 34,5 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Augstāks
rādītājs bija tikai Lietuvā (37,9 %), Rumānijā (37,4 %), Bulgārijā (37 %), Igaunijā (34,8 %)
un Spānijā (34,6 %), bet vidēji ES šis rādītājs ir 31 %.
Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20), kas parāda ienākumu atšķirības starp nabadzīgāko un
turīgāko iedzīvotāju grupu, ir samazinājies – 6,2 (2014. gadā – 6,5). Tas nozīmē, ka
piektdaļa iedzīvotāju ar viszemākajiem ienākumiem pelna 6,2 reizes mazāk nekā piektdaļa
visturīgāko iedzīvotāju. Arī šis rādītājs Latvijā bija viens no augstākajiem ES (Rumānijā –
8,3, Lietuvā – 7,5, Bulgārijā – 7,1, Spānijā – 6,9, Grieķijā – 6,5, Igaunijā – 6,2, bet vidēji
ES – 5,2).
Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir pakļauts
nabadzības riskam 2015. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,8 % Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar
2014. gadu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies par 0,7
procentpunktiem. To veicināja minimālās algas paaugstinājums par 12,5 % līdz 360 eiro
mēnesī, nodarbinātības pieaugums, t.sk. jauniešu, pirmspensijas un pensijas vecuma
iedzīvotāju vidū, kā arī ar ģimeni un bērniem saistīto pabalstu palielināšanās aptuveni par
trešdaļu, bet kavēja salīdzinoši lēns vecuma pensijas piegums (vidēji par 2,7 % 2015. gadā).
2015. gadā par 3,5 procentpunktiem palielinājies iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs
65 gadiem, kuri pakļauti nabadzības riskam (no 34,6 % 2014. gadā līdz 38,1 % 2015. gadā).
Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks pieauga vēl
straujāk – no 67,4 % 2014. gadā līdz 74 % 2015. gadā.
Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem,
nabadzības risks joprojām ir augsts, un 2015. gadā sasniedza 34,4 %. Ievērojami (par 9
procentpunktiem) samazinājies nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie
audzina trīs vai vairāk bērnus – no 34,5 % 2014. gadā līdz 25,5 % 2015. gadā.
Ienākumi statistiskajos reģionos 2015. gadā (mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi mēnesī)
vidēji uz vienu mājsaimniecību
vidēji uz vienu ekvivalento patērētāju
vidēji uz vienu mājsaimniecības
locekli
Latvija, eiro 997 627 417
Rīga 1 156 756 509
Pierīga 1 157 687 446
Vidzeme 831 511 343
Kurzeme 955 587 389
Zemgale 907 566 368
Latgale 655 421 284
_________________________ (1) Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi
bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm.
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 21
Ienākumu sastāvs 2015. gadā (vidēji uz vienu mājaimniecības locekli mēnesī)
Pavisam, eiro tai skaitā sadalījumā pa ienākuma veidiem, %:
no algotā darba
pašnodarbi-nāto ienākumi
no īpašuma
saņemtie transferti
(1)
rīcībā esošo ienākumu
samazinošie izdevumi
Latvija 417 70,4 3,7 1,1 25,6 -0,9
Rīga 509 72,4 3,9 2,0 23,0 -1,2
Pierīga 446 73,9 3,4 0,7 22,7 -0,9
Vidzeme 343 65,0 5,3 0,5 30,0 -0,8
Kurzeme 389 71,1 2,9 0,1 26,3 -0,4
Zemgale 368 70,7 3,0 0,9 26,3 -0,8
Latgale 284 58,8 4,4 0,1 37,5 -0,9
Nabadzības riska slieksnis (ilustratīvās vērtības)
2014 2015
1 personas mājsaimniecība, eiro gadā 3 497 3 819
2 pieaugušie un 2 bērni, eiro gadā 7 344 8 019
Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības rādītāji
2014 2015
Nabadzības riska indekss, % (2) 22,5 21,8
Relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa, % (3) 25,5 24,0
Džini koeficients, % (4) 35,4 34,5
Ienākumu kvintiļu attiecības indekss (S80/S20) (5) 6,5 6,2
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam
vai sociālai atstumtībai, % 30,9 28,5
Sievietes, kuras ir pakļautas nabadzības riskam, % 24,8 23,9
Vīrieši, kuri ir pakļauti nabadzības riskam, % 19,7 19,4
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi un pārmaiņas
_________________________ (1) Transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem,
stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm, kā arī
regulāra naudas palīdzība un alimenti, kas saņemti no personas, kura dzīvo citā mājsaimniecībā.
(2) Nabadzības riska indekss ir iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentais rīcībā esošais
ienākums ir zem 60 % no nacionālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas.
(3) Starpība (procentos) starp zem nabadzības riska sliekšņa esošo iedzīvotāju ienākumu mediānu un
pašu nabadzības riska slieksni.
(4) Džini koeficients raksturo, cik vienlīdzīgi valstī tiek sadalīta ienākumu masa. Tas variē no 0 līdz 100.
Vienlīdzīgs nullei tas ir, ja pastāv absolūta vienlīdzība, bet – 100, ja pastāv absolūta nevienlīdzība
ienākumu sadalē.
(5) Attiecība (procentos) starp rīcībā esošo ienākumu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem
ienākumiem (augstākā kvintile), pret ienākumiem, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar zemākajiem
ienākumiem (zemākā kvintile).
€ 286€ 305 € 320 € 354 € 387 € 417-5,7%
6,6% 5,1%
10,7% 9,3% 7,6%
-35,0%
-30,0%
-25,0%
-20,0%
-15,0%
-10,0%
-5,0%
0,0%
5,0%
10,0%
15,0%
0
200
400
600
800
1 000
2010 2011 2012 2013 2014 2015
ienākumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī
pārmaiņas pret iepriekšējo gadu
22 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2015. gadā (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)
Mājaimniecību rīcībā esošo ienākumu attiecība kvintiļu grupās
2015. gadā
€ 417
€ 360
€ 373
€ 509
€ 436
€ 448
Pavisam
0-15
16-24
25-34
35-44
45-54
(vacum
a g
rupas)
€ 150
€ 257
€ 340
€ 417
€ 483
€ 896
46,6% 46,4%
64,2%
70,4%
77,0%80,4%
0,0%
10,0%
20,0%
30,0%
40,0%
50,0%
60,0%
70,0%
80,0%
90,0%
100,0%
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1 000
1(trūcīgāka)
2 3 Latvijā vidēji 4 5(turīgākā)
vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī
tai skaitā ienākumu no algotā darba īpatsvars
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 23
8. Patēriņa izdevumi
Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2015. gadā palielinājās par
5,4 % 2015. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli
mēnesī bija 316 eiro, kas ir par 16 eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2014. gadā. Salīdzināmajās
cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,2 %, patēriņa izdevumi palielinājušies par
5,2 %.
Patēriņa izdevumu struktūra ir viens no rādītājiem, kas lielā mērā raksturo iedzīvotāju
materiālo labklājību. Arī 2015. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem patēriņa
izdevumu prioritātes ir saglabājušās nemainīgas: lielāko daļu ienākumu mājsaimniecības
tērē ikdienas vajadzībām – pārtikai (26,5 %), mājokļa komunālajiem pakalpojumiem
(15,6 %) un transportam (13,1 %).
Izdevumi visstraujāk pieauga pilsētās – par 6,1 % No visām mājsaimniecībām 2015. gadā visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 388 eiro
vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 2,9 % jeb 11 eiro vairāk nekā 2014. gadā. Pērn
mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 6,1 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 343 eiro uz
vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par
3,6 % jeb 9 eiro un sasniedza vidēji 259 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
Vislielākie patēriņa izdevumi ir pašnodarbināto (ieskaitot
uzņēmējus) mājsaimniecībās Vislielākie patēriņa izdevumi bija pašnodarbināto mājsaimniecībās (380 eiro) un algoto
darbu strādājošo mājsaimniecībās (328 eiro), kamēr pensionāru mājsaimniecībās tie bija
zemāki – 255 eiro uz mājsaimniecības locekli mēnesī.
Vistrūcīgāk dzīvo mājsaimniecības ar trim un vairāk bērniem Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina – jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo
mazāk tā var atļauties tērēt uz katru personu. Mājsaimniecībās ar trīs un vairāk bērniem
patēriņa izdevumi bija 192 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī un veidoja vien
61 % no vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī. Mājsaimniecības ar 1 bērnu tērēja vidēji
294 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, savukārt ar 2 bērniem – 280 eiro. Vislielākie
patēriņa izdevumi bija mājsaimniecībās, kurās nav nepilngadīgo bērnu. To patēriņa
izdevumi 2015. gadā bija 346 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.
Patēriņa izdevumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli
mēnesī
€ 249
€ 267
€ 282
€ 301
€ 299
€ 316
€ 71
€ 77
€ 79
€ 85
€ 82
€ 84
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Pavisam no tiem pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem
24 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Patēriņa izdevumu struktūra 2015. gadā
Mājsaimniecību patēriņa izdevumi pilsētās un laukos 2014. un
2015. gadā (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)
26,5%
17,5%
15,6%
7,9%
6,4%
6,1%
4,7%
15,3%
pārtika
transports un sakari
mājoklis
atpūta un kultūra
veselība
apģērbi, apavi
mājokļa iekārta
pārējie izdevumi
€ 299
€ 323
€ 377
€ 250
€ 316
€ 343
€ 388
€ 259
LATVIJA pilsētas Rīga lauki
2014 2015
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 25
Patēriņa izdevumu izmaiņas sociālekonomiskajās grupās 2014.
un 2015. gadā (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)
Patēriņa izdevumi atkarībā no bērnu skaita 2015. gadā (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)
Atsevišķu pārtikas produktu patēriņš (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā)
2005 2010 2014 2015
Kviešu maize (kg) 23,7 17,2 15,9 15,7
Rudzu maize (kg) 25,2 18,3 15,3 15,3
Cūkgaļa (kg) 21,4 21,0 18,4 18,3
Mājputnu gaļa (kg) 9,5 10,7 12,3 11,4
Desu izstrādājumi, kūpinājumi (kg) 25,3 21,8 21,0 20,0
Piens (l) 58,6 50,0 43,1 43,6
Jogurts (kg) 5,7 6,7 7,0 7,2
Olas (gab.) 204 196 197 196
Kartupeļi (kg) 102,7 89,7 67,9 64,5
€ 311€ 328
€ 346
€ 380
€ 249 € 255
€ 223 € 226
2014 2015
algotu darbu strādājošo mājsaimniecības
pašnodarbināto mājsaimniecības
pensionāru mājsaimniecības
citas mājsaimniecības
€ 294
€ 280
€ 192
€ 346
ar 1 bērnu
ar 2 bērniem
ar 3 un vairāk bērniem
bez bērniem
26 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
9. Veselības aprūpe
Praktizējošo ārstu skaits turpina samazināties 2015. gadā Latvijā pamatdarbā bija nodarbināti 7 626 visu specialitāšu ārsti, kas ir par
101 ārstu mazāk nekā 2014. gadā. Kopš 2010. gada kopējais ārstu skaits pamatdarbā
pakāpeniski samazinās, savukārt speciālistu ar augstāko medicīnisko profesionālo izglītību
ievērojami audzis – no 519 speciālistiem 2010. gadā līdz 980 speciālistiem 2015. gadā.
Lielākais ārstu skaita pamatdarbā samazinājums ir vērojams ārstiem pediatriem,
otolaringologiem, onkologiem un ginekologiem/dzemdību speciālistiem. Veselības aprūpes
iestādēs ārstniecības praksi guva 649 rezidenti un stažieri, kuru skaits pēdējo trīs gadu laikā
ir palielinājies par 43,6 %.
Veselības pašvērtējums 2015. gadā 41,2 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem ir bijusi hroniska slimība vai
ilgstošas veselības problēmas, kas ilgst vairāk par 6 mēnešiem. Atšķirības ir vērojamas
dzimumu griezumā – 45,5 % sieviešu ir bijusi hroniska saslimšana, turpretim mazāk par
ilgstošām veselības problēmām norādījuši vīrieši (35,7 %).
Pieaug saslimstība ar smagām saslimšanām/slimībām Pieaug jaunatklāto HIV infekcijas gadījumu skaits. Ja 2010. gadā jaunatklāto gadījumu
skaits bija 274, tad 2015. gada beigās jau bija 393 jaunatklātie HIV infekcijas gadījumi.
Salīdzinot ar 2014. gadu, pieaugums ir par 13,3 %.
2015. gadā 11 152 slimniekiem pirmo reizi diagnosticēja saslimstību ar ļaundabīgajiem
audzējiem. Gada beigās onkoloģiskās aprūpes uzskaitē bija 74,5 tūkst. iedzīvotāju.
2015. gadā 16 545 pieaugušajiem pirmo reizi bija noteikta invaliditāte, no tām strādājošas
bija 5 670 personas. Visbiežākais invaliditātes cēlonis strādājošajiem bija skeleta, muskuļu
un saistaudu slimības (24,3 %), ļaundabīgie audzēji (23,5 %) un asinsrites sistēmas slimības
(16,1 %). Turpretim katrai ceturtajai nestrādājošajai personai ar pirmreizēji noteikto
invaliditāti bija asinsrites sistēmas slimības (26,8 %).
2015. gadā pirmreizēji un atkārtoti bērna-invalīda statuss noteikts 2 853 bērniem (814 uz
100 000 bērnu līdz 17 gadu vecumam).
Saskaņā ar Invaliditātes informatīvās sistēmas datiem Latvijā 2015. gadā bija reģistrētas
174 605 personas ar invaliditāti. 2 276 personām ir noteikta dzirdes invaliditāte, 8 822 –
redzes, 27 088 – kustību traucējumi, bet psihisku un uzvedības traucējumu dēļ invaliditāte
ir noteikta 24 237 personām.
Veselības aprūpe – piektā prioritāte mājsaimniecību izdevumos 2015. gadā izdevumu īpatsvars veselības aprūpei bija 6,4 % no mājsaimniecību kopējiem
patēriņa izdevumiem. Tā ir piektā lielākā grupa mājsaimniecību patēriņa izdevumu
struktūrā, jo mājsaimniecības vidēji mēnesī tērē 20 eiro uz mājsaimniecības locekli. No
kopējiem veselības aprūpes izdevumiem 62,3 % tika izlietoti medikamentu un medicīnas
ierīču iegādei.
Veselīgā mūža ilgums Paredzamā veselīgā mūža rādītājus iegūst no hroniskās saslimstības un veselības
pašvērtējuma datiem. 2014. gadā Latvijā paredzamais veselīga mūža ilgums vīriešiem bija
51,5 gadi, bet sievietēm – 55,3 gadi. Veselīgie dzīves gadi veido 74,5 % no vīriešu un
69,6 % no sieviešu paredzamā mūža ilguma, kas nozīmē, ka vīrieši lielāku dzīves daļu
pavada bez nopietnām veselības problēmām. Starpība starp vīriešu un sieviešu veselīga
mūža ilgumu 2014. gadā bija 3,8 gadi, kas ir mazāk nekā starpība starp jaundzimušo vidējo
paredzamo mūža ilgumu vīriešiem un sievietēm (10,3 gadi).
Veselības aprūpes pamatrādītāji gada beigās
2010 2014 2015
Visu specialitāšu ārstu skaits (pamatdarbā) 7 951 7 727 7 626
Rezidentu un stažieru skaits 463 589 649
Speciālistu ar augstāko medicīnisko
profesionālo izglītību skaits 519 889 980
Medicīnas māsas ar augstāko izglītību 1 090 2 028 1 987
Ārstniecības personu skaits ar vidējo
medicīnisko izglītību 13 217 11 678 11 625
Slimnīcu skaits 67 64 67
Gultu skaits slimnīcās (vidēji gadā) 11 920 11 279 11 261
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 27
Praktizējošo medicīnas speciālistu struktūra pa vecuma
grupām
Praktizējoši ārsti statistiskajos reģionos (1)
2013 2014
2015
pavisam uz 10 000
iedzīvotāju
Latvija 6 624 6 564 6 513 33,1
Rīga 4 011 4 012 3 982 62,3
Pierīga 586 585 584 15,9
Vidzeme 446 426 415 21,2
Kurzeme 530 510 500 19,9
Zemgale 446 441 439 18,3
Latgale 605 590 593 21,4
Dzemdību un abortu dinamika
15,7
4,0
17,3
13,4
23,7
23,7
30,4
38,5
43,6
58,4
40,4
39,7
17,0
13,9
11,9
8,4
0% 20% 40% 60% 80% 100%
ārsti
ģimenes ārsti
zobārsti
medicīnas māsas
<35 35–49 50–64 >64
0
5 000
10 000
15 000
20 000
25 000
30 000
35 000
40 000
45 000
50 000
1990 1995 2000 2005 2010 2015
dzemdības aborti
28 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Patēriņa izdevumi veselības aprūpei mājsaimniecībās (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)
Veselīga mūža ilgums ES valstīs 2014. gadā
Datu avots: Eurostat [hlth_hlye] 22.04.2016.
€ 0
€ 10
€ 20
€ 30
€ 402
01
0
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
algotu darbustrādājošās
mājsaimniecības
pašnodarbinātomājsaimniecības
pensionārumājsaimniecības
80,4
79,5
80,7
81,1
79,4
80,9
81,3
78,0
79,8
80,4
80,1
78,9
78,2
78,4
79,1
78,8
78,7
79,3
80,0
79,5
78,7
75,8
72,4
73,7
74,7
73,3
69,2
69,1
72,3
71,4
71,1
86,2
86,0
85,6
85,4
85,2
84,7
84,5
84,4
84,2
84,2
84,2
84,1
84,1
84,1
84,0
83,9
83,6
83,5
83,5
83,2
82,8
82,0
81,9
81,7
81,0
80,5
80,1
79,4
79,4
78,7
78,0
65,0
63,4
62,5
61,4
64,0
66,1
70,8
58,3
72,3
73,6
72,2
64,1
57,8
58,7
57,6
64,5
56,4
66,3
63,3
63,4
60,3
63,4
53,2
59,8
58,6
55,5
57,6
51,5
58,9
59,0
62,0
65,0
64,2
62,3
57,7
63,5
66,3
66,9
55,4
74,3
73,6
69,8
64,8
59,6
57,5
57,8
63,7
56,5
67,5
59,0
64,2
61,4
65,0
57,1
62,7
60,0
54,6
61,7
55,3
60,8
59,0
66,1
ES
FR
IT
CH
LU
CY
IS
PT
MT
SE
NO
EL
SI
FI
AT
BE
DE
IE
NL
UK
DK
CZ
EE
PL
HR
SK
LT
LV
HU
RO
BG
(gadi)
vīriešu vidējais mūža ilgums sieviešu vidējais mūža ilgums
vīriešu veselīga mūža ilgums sieviešu veselīga mūža ilgums
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 29
10. Sociālā drošība
Izdevumi pensijām un pabalstiem pakāpeniski pieaug Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2015. gadā kopējie izdevumi
valsts pensijām un sociālajiem pabalstiem bija 2 mljrd. 405 milj. eiro, kas ir par 136,6
milj. eiro vairāk nekā 2014. gadā. Valsts pensijas veido lielāko izdevumu daļu – 74,5 %.
Kopējie izdevumi valsts pensijām 2015. gadā bija 1 mljrd. 792 milj. eiro (par 14,6 milj. euro
vairāk nekā 2014. gadā). Izdevumi pensijām 2015. gadā veidoja 7,4 % no IKP, kas ir par
0,1 procentpunktu mazāk nekā 2014. gadā (7,5 % no IKP). Savukārt izdevumi valsts
sociālajiem pabalstiem 2015. gadā bija 613 milj. eiro, pārsniedzot 2014. gada izdevumus
par 24,8 % jeb 122 milj. eiro. Izdevumi valsts pabalstiem 2015. gadā veidoja 2,5 % no IKP,
kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā (2,1% no IKP).
Saskaņā ar Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) datiem
2015. gadā izdevumi pensijas vecuma iedzīvotājiem veidoja 48,2 % no kopējiem
izdevumiem sociālajai aizsardzībai. Otru lielāko grupu veidoja izdevumi veselības
aprūpei (24,2 %), mazāk ģimenei, bērniem (10,5 %) un invaliditātei (9,2 %).
Izdevumi pabalstiem un pensijām no IKP
Valsts sociālie pabalsti Pērn pieauga vidējais izmaksājamais slimības, maternitātes un paternitātes pabalstu apmērs
dienā. 2016. gadā slimības pabalsts sasniedzis tā vēsturiski augstāko vērtību – 14,95 eiro
dienā. Paternitātes pabalsts Latvijā visus gadus (izņemot 2008. gadu) ir bijis lielāks nekā
maternitātes pabalsts. Pērn paternitātes pabalsts bija vidēji 27,33 eiro dienā, un
salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 4,3 %. 2016. gadā izmaksājamais maternitātes
pabalsts bija vidēji 22,06 eiro dienā, un gada laikā tas palielinājies par 6,5 %. Lai gan
maternitātes un paternitātes pabalstu apmērs pakāpeniski pieaug, tomēr tas vēl nav
sasniedzis 2010. gada līmeni.
Slimības, maternitātes un paternitātes pabalsti
(izmaksājamā pabalsta vidējais apmērs dienā)
0%
1%
2%
3%
4%
5%
6%
7%
8%
9%
10%
2000 2005 2010 2015
pabalstiem no IKP pensijām no IKP
€ 0
€ 5
€ 10
€ 15
€ 20
€ 25
€ 30
€ 35
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
slimības pabalsti
maternitātes pabalsti
paternitātes pabalsti
30 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Pēc izmaiņām vecāku pabalsta piešķiršanas nosacījumos (1) 2016. gadā strauji pieauga
vecāku pabalsta saņēmēju skaits. 2016. gadā vecāku pabalstu saņēma 23,1 tūkst. cilvēku,
kas ir par 42,6 % vairāk, salīdzinot ar 2015. gadu.
Vecāku pabalsta saņēmēji
Valsts pensijas 2016. gada beigās valsts pensijas saņēma 564,8 tūkst. iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2015. gadu,
2016. gadā pensiju saņēmēju skaits samazinājās par 0,9 %, bet ikmēneša izmaksātās
pensijas apmērs palielinājās par 2,0 % un sasniedza vidēji 260,97 eiro. Lielākajai daļai
pensiju saņēmēju (81,6 % jeb 460,7 tūkst.) maksāja vecuma pensijas, savukārt invaliditātes
pensiju saņēma 13,2 %, apgādnieka zaudējuma pensijas – 3,4 %, bet izdienas pensijas –
1,9 %. Ikmēneša izmaksātās vecuma pensijas 2016. gadā bija par vidēji 6,19 eiro lielākas
nekā 2015. gadā un gadā sasniedza vidēji 279,59 eiro.
Pensiju saņēmēji un pensiju apmērs
2005 (2) 2010 2015 2016
Pensiju saņēmēju skaits, tūkst. 588,7 574,5 570,1 564,8
Vecuma pensijas 475,6 475,9 466,7 460,7
Invaliditātes pensijas 73,6 69,3 73,3 74,5
Pensijas apgādnieka zaudējuma
gadījumā (3) 32,9 26,9 19,8 19,0
Izdienas pensijas (4) 4,4 2,4 10,3 10,6
Izmaksāto pensiju vidējais
apmērs mēnesī, eiro 110,91 236,17 255,86 260,97
Vecuma pensijas 114,58 250,25 273,40 279,59
Invaliditātes pensijas 95,18 173,49 164,42 163,47
Pensijas apgādnieka zaudējuma
gadījumā (3) 81,67 135,67 133,26 135,39
Izdienas pensijas (4) 123,72 229,69 314,41 328,71
_________________________ (1) No 2014. gada 1. oktobra vecāku pabalstu var saņemt arī tad, ja pabalsta saņēmējs (vecāks) strādā vai
gūst ienākumus kā pašnodarbinātais (neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā).
(2) 2010. gada vidējās izmaksātās vecuma pensijas apmērā nav ietverta 2009. gada 16. jūnijā pieņemtā
likuma „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam”
rezultātā ieturētā naudas summa, kas vecuma pensijas saņēmējiem tika atmaksāta 2010. gadā.
(3) Kopējais darba nespējīgo ģimenes locekļu skaits, kuri zaudējuši apgādnieku.
(4) Sākot ar 2011. gadu, izdienas pensiju saņēmēju skaitā iekļautas arī Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūras no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksātās izdienas pensijas Iekšlietu ministrijas
darbiniekiem, diplomātiem, prokuroriem u.c.
0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 31
Aprūpes rādītāji
2005 2010 2014 2015
Mājas aprūpē esošo personu skaits 9 546 8 345 11 659 13 856
Ilgstošajās sociālās aprūpes iestādēs
esošo personu skaits 12 488 12 509 12 926 12 984
Aizbildnībā esošo bērnu skaits 8 683 5 565 4 831 4 620
Adoptēto bērnu skaits no ārpusģimenes
aprūpes (no audžuģimenēm,
aizbildnības un aprūpes iestādēm)
199 235 300 267
Latvijā adoptēto bērnu skaits 88 99 122 132
uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits 111 136 178 135
Sociālās aizsardzības izdevumi pēc ESSPROS klasifikācijas
2015. gadā
vecums
48,2%
slimība,
veselības
aprūpe
24,2%
ģimene, bērni
10,5%
invaliditāte
9,2%
bezdarbs
3,9%
administratīvās
izmaksas
1,4%
apgādnieka
zaudējums
1,2%
sociālā
atstumtība
0,7%
mājoklis
0,6%
citi izdevumi
0,03%
32 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
11. Izglītība
Izglītojamo skaits Latvijā samazinās Demogrāfiskās situācijas ietekmē kopš 2005. gada līdz 2016. gadam Latvijā bērnu skaits
samazinājās par 20,8 %. 2016. gadā no visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem gandrīz
katrs piektais jeb 18,7 % ir bērni vecumā līdz 17 gadiem. Latvijā 17,9 % iedzīvotāju ir bērni,
un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir viens no zemākajiem ES. Eiropā vismazākais bērnu
īpatsvars ir Vācijā – 16,2 %, Itālijā – 16,5 %, Bulgārijā – 16,6 %. Savukārt visvairāk bērnu
ir Īrijā – 25,7 %. Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 18,8 % un 17,9 % iedzīvotāju ir bērni.
Pirmsskolas izglītība 2015. gadā pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēja 92,1 tūkst. bērnu vecumā līdz skolas
gaitu sākumam. Lielākā daļa bērnu mācījās pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs,
privātos bērnudārzus apmeklēja 7,9 tūkst. jeb 8,6 %. Pēdējos gados strauji palielinājies
privāto bērnudārzu skaits. Ja 2010. gadā bija 62 privātās pirmsskolas izglītības iestādes, tad
2015. gadā jau 122 (attiecīgi Rīgā – 31 un 82). 2015. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu
bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs samazinājās par 0,1 %, bet salīdzinājumā ar
2010. gadu tas pieauga par 4,4 %.
No 647 pirmsskolas izglītības iestādēm 458 mācību valoda bija latviešu, bet 75 – krievu
valoda, 111 bija pirmsskolas iestādes gan ar latviešu, gan krievu mācību valodu. 77,2 %
bērnu pirmsskolas izglītības iestādēs mācījās latviešu valodā, bet 22,2 % – krievu valodā.
No 2010. gada ik gadu palielinājies to bērnu īpatsvars, kuri mācījās latviešu valodā un
samazinājies bērnu īpatsvars ar krievu mācību valodu pirmmskolas izglītības iestādē.
2015. gadā 7,3 % bērnu vecumā no 3 līdz 6 gadiem neapmeklēja pirmsskolas izglītības
iestādes. Salīdzinoši 2010. gadā pirmsskolas izglītībā nebija iesaistīti 12,7 % bērnu šajā
vecumā.
Vispārējā izglītība Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 2015./2016. mācību gadā obligāto
pamatizglītību apguva 176,1 tūkst. skolēnu, no tiem 48,7 % bija meitenes. Pamatskolēnu
skaits gada laikā pieaudzis par 2,2 %. Lai gan kopējais skolēnu skaits vispārējā izglītībā
nedaudz pieauga, 10.–12. klašu grupā tas katru gadu samazinās. 2015./2016. mācību gadā
vidusskolēnu bija gandrīz par trešdaļu mazāk nekā 2010./2011. mācību gadā un par 0,5 %
mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā.
Vispārizglītojošās dienas skolās 2015./2016. mācību gadā svešvalodas apguva 98,6 %
skolēnu. Iepriekšējā mācību gadā svešvalodas mācījās 92,4 %.
Demogrāfiskās situācijas un skolu reformu rezultātā turpināja sarukt vispārizglītojošo skolu
skaits. 2015./2016. mācību gadā bija par 13 dienas skolām mazāk (vidusskolu par 4 mazāk)
nekā iepriekšējā mācību gadā. Kopš 2010./2011. mācību gada dienas skolu skaits
samazinājies par 47 skolām, tai skaitā 17 vidusskolām.
No visiem bērniem 7–15 gadu vecumā 98,3 % mācījās dažādās izglītības iestādēs.
Augstākā un profesionālā izglītība 2016./2017. mācību gadā audzēkņu skaits profesionālajās mācību iestādēs palielinājās par
3,6 %, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu. Profesionālās izglītības iestādēs mācās 30,0
tūkstoši audzēkņu, no kuriem 42,6 % apgūst dabaszinātnes un inženierzinātnes.
2016. gadā vidējo profesionālo izglītību ieguvuši 7,8 tūkstoši audzēkņu – par 4,8 % mazāk
nekā 2015. gadā.
2016./2017. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 29,1 tūkst. studentu, kas ir par 0,2 % mazāk
nekā pagājušajā akadēmiskajā gadā. No visiem pirmkursniekiem 42,1 % studijas uzsāka
sociālo un humanitāro zinātņu programmās, bet 27,0 % – dabaszinātņu un inženierzinātņu
programmās. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (58,4 %) mācās par personīgajiem
līdzekļiem. Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā atbalsta politika izglītības mobilitātei
veicina mobilo studentu skaita pieaugumu Latvijas augstskolās. 2016./2017. akadēmiskajā
gadā Latvijas augstskolās studē 6,1 tūkstotis ārvalstu studentu. Visvairāk studējošo ir no
Uzbekistānas (1 025) un Vācijas – 902.
Pavisam koledžās un augstskolās 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkst. studentu.
2016. gadā augstāko izglītību ieguva 15,8 tūkstoši studentu, kas bija par 7,2 % mazāk nekā
iepriekšējā akadēmiskajā gadā. No tiem 48,1 % ieguvuši grādu vai kvalifikāciju sociālās un
humanitārās zinātnēs. Dabaszinātņu un inženierzinātņu programmas beigušo īpatsvars bija
19,8 % (attiecīgi 2015. gadā – 19,6 % un 2010. gadā – 14,3 %). No 2016. gadā augstāko
izglītību ieguvušajiem 65,6 % bija sievietes.
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 33
Izglītības iestādes (mācību gada sākumā)
2015/2016 2016/2017
Pirmsskolas izglītība
Izglītības iestāžu skaits 647 …
Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs 92 095 …
Pedagoģiskais personāls 10 110 …
Vispārējā izglītība
Vispārizglītojošo skolu skaits 811 790
Izglītojamo skaits 213 357 214 965
Pedagoģiskais personāls 29 593 29 330
Profesionālā izglītība
Profesionālās izglītības iestāžu skaits 54 52
Izglītojamo skaits 27 938 28 950
Pedagoģiskais personāls 2 838 2 563
Augstākā izglītība
Augstskolu un koledžu skaits 58 56
Izglītojamie 84 282 82 914
Akadēmiskais personāls 4 910 5 206
Izglītojamie pa izglītības līmeņiem (ISCED 2011) (mācību gada sākumā)
2014/2015 2015/2016
Izglītojamo skaits 417 641 417 672
Pirmsskolas izglītība (0. līmenis) 92 219 92 095
bērni vecumā 0–2 gadi 16 150 17 667
bērni vecumā 3–6 gadi 76 069 74 428
Pamatizglītība, 1. posms (1.–6. klase) 117 303 120 308
Pamatizglītība, 2. posms (7.–9. klase un
profesionālā pamatizglītība) 55 331 56 128
Vidējā izglītība, 3. līmenis (10.–12. klase un
vidējā profesionālā izglītība) 62 430 60 343
Profesionālā izglītība, 4. līmenis (pēc vidējās
izglītības, ne augstākā izglītība) 4 477 4 516
Augstākā izglītība (5., 6., 7. līmenis) 83 681 81 972
Doktorantūra (8. līmenis) 2 200 2 310
Vispārizglītojošās dienas skolas statistiskajos reģionos
(mācību gada sākumā)
2016/2017
skolu skaits skolēnu skaits pedagoģisko
darbinieku skaits
Latvija 763 204 265 28 520
Rīga 141 68 006 7 861
Pierīga 122 36 812 4 884
Vidzeme 132 20 355 3 858
Kurzeme 120 26 671 3 950
Zemgale 107 25 058 3 732
Latgale 141 27 363 4 235
34 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Izdevumi izglītībai
2010 2012 2013 2014
Izdevumi izglītībai, milj. eiro 1 138,7 1 217,0 1 328,3 1 403,7
valsts 911,5 1 014,3 1 118,7 1 247,7
privātie 185,2 181,0 171,6 129,0
ārvalstu 42,0 21,7 38,0 27,0
Valsts izdevumi izglītībai no IKP, % 5,0 4,6 4,8 5,2
Skolēnu svešvalodu apguve vispārizglītojošajās skolās
2015./2016. mācību gadā
Izglītojamo sadalījums pa izglītības tematiskajām grupām 2016./2017. mācību gada sākumā
apgūst 1
svešvalodu
56,8%
apgūst 2
svešvalodas
39,5%
apgūst 3–4
svešvalodas
2,4%
neapgūst
svešvalodas
1,3%
12,0%
12,4%
6,7%
35,9%
3,6%
3,5%
25,9%
7,0%
8,0%
34,9%
8,4%
16,6%
1,8%
14,3%
9,0%
izglītība
humanitārās zinātnes un māksla
sociālās zinātnes, komerczinības untiesības
dabaszinātnes, matemātika un
informācijas tehnoloģijas
inženierzinātnes, ražošana un
būvniecība
lauksaimniecība
veselības aprūpe un sociālā labklājība
pakalpojumi
profesionālajās izglītības iestādēs augstskolās un koledžās
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 35
Turpmākā izglītība
63,1%
65,0%
60,9%
63,2%
34,8%
29,9%
33,8%
32,3%
2,1%
5,1%
5,3%
4,5%
2000
2005
2010
2015
2000
2005
2010
2015
2000
2005
2010
2015
vid
ussko
lap
rofe
sio
nālā
netu
rp
ina
pamatskolu beigušie
63,7%
74,2%
58,9%
59,6%
12,0%
4,3%
4,2%
7,6%
24,3%
21,5%
36,9%
32,8%
2000
2005
2010
2015
2000
2005
2010
2015
2000
2005
2010
2015
au
gsts
ko
la,
ko
led
ža
profe
sio
nālā
netu
rp
ina
vidusskolu beigušie
36 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Izglītības iestādes beigušo dzimuma struktūra 2015. gadā
Mobilo studentu skaits
51,3%
46,3%
50,8%
40,9%
44,7%
48,7%
53,7%
49,2%
59,1%
55,3%
pamatskola
vidusskola
profesionālās izglītības iestāde
augstskola un koledža
doktorantūra
vīrieši sievietes
718
825
2 145
491
873
2 436
26
107
1 549
2005/2006
2010/2011
2016/2017
2005/2006
2010/2011
2016/2017
2005/2006
2010/2011
2016/2017
no E
Sn
o N
VS
pārēji
e
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 37
12. Kultūra
Teātri un kino Valsts un pašvaldību profesionālo teātru skaits Latvijā pēdējo desmit gadu laikā nav
mainījies. 2015. gadā teātri izrādīja 3 253 iestudējumus. Teātru apmeklējumu skaits
2015. gadā palielinājās par 15,6 %, salīdzinot ar 2010. gadu, un par 1,1 %, salīdzinot ar
2014. gadu. Ja 2010. gadā bija reģistrēti 402 teātra apmeklējumi uz 1 000 iedzīvotāju, tad
2014. gadā to skaits ir palielinājies līdz 484 apmeklējumiem uz 1 000 iedzīvotāju un
2015. gadā jau līdz 493 apmeklējumiem uz 1 000 iedzīvotāju.
Kino nozari raksturo kinoseansu apmeklējumu skaita pieaugums. 2015. gadā Latvijā ir
reģistrēti 2 357,7 tūkst. kino apmeklējumi, un tas ir par 2 % vairāk nekā 2014. gadā un par
11,9 % vairāk, salīdzinot ar 2010. gadu. Palielinājies arī apmeklējumu skaits uz
1 000 iedzīvotāju no 1 004 apmeklējumiem 2010. gadā līdz 1 192 apmeklējumiem uz
1 000 iedzīvotāju 2015. gadā.
Bibliotēkas Turpina samazināties bibliotēku skaits. 2015. gadā Latvijā bija 1 705 bibliotēkas, un to
skaits, salīdzinot ar 2010. gadu, ir samazinājies par 126. Visvairāk (par 92 jeb 10 %)
samazinājies izglītības iestāžu bibliotēku skaits. Neskatoties uz bibliotēku skaita kritumu,
Latvijā pieaug lasītāju skaits. 2015. gadā ir reģistrēti 1 339 tūkstoši lasītāju, un tas ir par
21,4 % vairāk, salīdzinot ar 2010. gadu, un par 10,7 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Lai gan
lasītāju skaits bibliotēkās palielinājies, izsniegumu skaits turpina samazināties. 2015. gadā
tas ir samazinājies par 24,9 %, salīdzinot ar 2010. gadu, un par 7,9 %, salīdzinot ar
2014. gadu.
Iespiedliteratūra Pēdējos gados izdevējdarbību raksturo izdoto grāmatu, brošūru un žurnālu skaita nelielas
izmaiņas. Izdoto grāmatu un brošūru skaits 2015. gadā nedaudz palielinājies – par 0,5 %,
bet žurnālu un citu periodisko izdevumu skaits par 1,3 %, salīdzinot ar 2014. gadu.
2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir vērojams neliels laikrakstu skaita samazinājums (par
0,8 %).
Izdoto grāmatu un brošūru klāstā galveno vietu ieņem daiļliteratūra (24,0 %), uzziņu
literatūra (20,9 %) un bērnu literatūra (19,7 %).
Izdoto grāmatu un brošūru gada tirāža 2015. gadā ir palielinājusies par 4,9 %, bet laikrakstu
gada tirāža samazinājusies par 0,1 %, salīdzinot ar 2014. gadu.
Vislielākais tirāžas pieaugums 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, bija bērnu literatūrai
(par 28,7 %) un mācību literatūrai (par 27,1 %). Vislielākais tirāžas kritums ir mācību
metodiskajai literatūrai (par 30,4 %) un daiļliteratūrai (par 8 %).
Izdevumi atpūtai un kultūrai Valsts izdevumi atpūtas, kultūras un reliģijas funkcijai veidoja 396 milj. eiro jeb 4,5 % no
kopējiem vispārējās valdības sektora izdevumiem (8 790 milj.). 2014. gadā finansējums
kultūras nozarei ir pieaudzis līdz 1,7 % (2013. gadā – 1,5 %).
Iedzīvotāju izdevumi atpūtai un kultūrai vēl nav atgriezušies pirmskrīzes līmenī. 2014. gadā
kopējā izdevumu struktūrā tie veidoja 7,9 % (2008. gadā – 8,3 %) no visiem personas
izdevumiem. Lauku iedzīvotāji atpūtai un kultūras pasākumiem tērēja 17,76 eiro mēnesī
(7,1 % no visiem personas izdevumiem), bet pilsētnieki – 26,40 eiro (8,2 %), tai skaitā
rīdzinieki – 35,46 eiro (9,4 %).
38 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Kultūras iestāžu darbība un iespiedliteratūra
2010 2014 2015
Muzeji
Muzeju skaits ieskaitot filiāles; gada beigās 120 112 113
Muzeju skaits ieskaitot filiāles, struktūr-vienības
un nodaļas; gada beigās (1) … 147 149
Apmeklējumu skaits, tūkst. 2 419 2 971 3 260
Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 1 153 1 490 1 648
Kino
Kopējais kino izrādīšanas vietu skaits 26 29 22
t.sk. kinoteātru skaits gada beigās 17 15 16
Vietu skaits kinoteātros 11 266 10 206 11 474
Kinoteātru apmeklējumu skaits kinoteātros un
kultūras centros, tūkst. 2 106 2 311 2 358
Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 1 004 1 159 1 192
Teātri
Teātru skaits gada beigās 9 9 9
Izrāžu skaits 3 020 3 289 3 253
Apmeklējumu skaits, tūkst. 843 964 975
Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 402 484 493
Bibliotēkas
Bibliotēku skaits gada beigās 1 831 1 749 1 705
Latvijas nacionālā bibliotēka 1 1 1
Latvijas universitātes akadēmiskā bibliotēka 1 1 1
augstskolu un koledžu bibliotēkas 52 50 47
speciālās bibliotēkas 38 36 32
publiskās bibliotēkas 829 811 806
vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu
bibliotēkas 910 850 818
Lasītāju skaits, tūkst. 1 103 1 210 1 339
Izsniegumu skaits, milj. 28,1 22,9 21,1
Iespiedliteratūra
Izdoto grāmatu un brošūru skaits 2 035 2 177 2 187
Izdoto grāmatu un brošūru tirāža, tūkst. eks. 3 330,6 2 974,2 3 120,2
Muzeju, teātru un kino apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju
_________________________ (1) Dati par 2010. gadu nav pieejami.
0
200
400
600
800
1 000
1 200
1 400
1 600
1 800
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
kinoseansi
teātra izrādes
muzeji
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 39
13. Likumpārkāpumi un tiesu sistēma
Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits samazinās 2016. gadā reģistrēti 45 639 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 3,7 % mazāk salīdzinājumā ar
2015. gadu (47 406). Salīdzinoši zems ir nepilngadīgo īpatsvars noziedzīgo nodarījumu
izdarījušo personu vidū: 2016. gadā Latvijā bija 5,2 % nepilngadīgo noziedznieku. Sieviešu
īpatsvars, kuras veikušas noziegumu, gandrīz nav mainījies (14,5 %), salīdzinot ar
2015. gadu, kad šis rādītājs bija 14,4 %.
Joprojām visizplatītākās ir zādzības 2016. gadā reģistrētas 21 175 zādzības (ieskaitot krāpšanu un piesavināšanos nelielā
apmērā), kas veido 46 % no visiem reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Lai arī
nedaudz, tomēr zādzību skaits pēdējos gados samazinās: kritums par 2,9 % salīdzinājumā
ar 2015. gadu un par 17,5 %, salīdzinot ar 2010. gadu.
Aptuveni trešdaļa (2016. gadā – 31,7 %, 2015. gadā – 32,7 %) reģistrēto noziegumu
klasificējami kā smagi. 2016. gadā par 17,2 % samazinājies tīšo slepkavību skaits –
reģistrētas 72 slepkavības (2015. gadā – 87). Latvijas ieslodzījuma vietās 2016. gada beigās
atradās 4,2 tūkst. personu, kas ir par 3,7 % mazāk nekā 2015. gadā.
Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits
Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi
2015 2016
Nodarījumu skaits (1) 47 406 45 639
Slepkavības ar iepriekšēju nodomu 87 72
Smagi miesas bojājumi 178 205
Izvarošana 60 80
Laupīšana 779 684
Īpašuma zādzība (2) 21 804 21 175
Huligānisms 225 307
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kuriem ir
bijušas smagas sekas 689 774
Narkotisko vielu nelikumīga izgatavošana, glabāšana
vai realizēšana 3 529 3 200
_________________________ (1) Ieskaitot nozieguma izdarīšanas mēģinājumus.
(2) Sākot no 2011. gada, ieskaitot krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā.
51 435
62 328
55 620
57 475
56 748
51 108
51 582
49 905
47 561
48 477
47 406
45 639
17 706
19 710
16 895
18 624
19 415
17 239
17 764
16 390
15 043
14 757
15 511
14 465
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
pavisam reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits
no tiem smagi
40 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Noziedzīgus nodarījumus izdarījušās personas
2015 2016
Izdarījušo personu skaits (1) 10 060 6 562
no noziegumus izdarījušo kopskaita, %:
Sievietes 14,4 14,5
Nepilngadīgie 4,9 5,2
Par noziedzīgiem nodarījumiem notiesātās personas
2014 2015
Notiesāto personu skaits 9 212 9 547
Slepkavība ar iepriekšēju nodomu 75 54
Smagi miesas bojājumi 155 165
Izvarošana 32 16
Laupīšana 398 367
Īpašuma zādzība 3 753 3 573
Huligānisms 149 112
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kuriem ir
bijušas smagas sekas 204 191
Narkotisko vielu nelikumīga izgatavošana, glabāšana
vai realizēšana 832 1 127
Cietumos esošās personas
2015 2016
Personu skaits gada beigās 4 409 4 243
Notiesātie 3 020 2 966
Apcietinātie un notiesātie izmeklēšanas cietumā 1 389 1 277
Reģistrēti ugunsgrēki un to sekas
2015 2016
Ugunsgrēku skaits (2) 10 311 9 288
Ļaunprātīga dedzināšana (iespējamais iemesls) 1 388 1 157
Iznīcināto būvju skaits 644 581
Bojā gājušo cilvēku skaits 90 95
no tiem bojā gājuši bērni līdz 17 gadu vecumam 1 4
Tiesu sistēma
2015 2016
Speciālistu skaits 2 344 2 344
Tiesneši (3) 435 426
Prokurori 457 451
Advokāti 1 347 1 360
Notāri 105 107
_________________________ (1) Apsūdzētās personas.
(2) Bez mežu ugunsgrēkiem.
(3) Pirmās instances tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas tiesneši.
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 41
14. Iekšzemes kopprodukts
Turpinās ekonomikas izaugsme 2011.–2013. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme bija viena no straujākajām Eiropas
Savienībā, 2012. gadā IKP pieauguma temps bija 4,0 %, 2013. gadā – 2,6 %, 2014. gadā –
2,1 %. 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, Latvijas ekonomikas izaugsmes temps
palielinājās līdz 2,7 %. 2016. gadā IKP faktiskajās cenās bija 25,0 miljardi eiro, bet
2010. gada salīdzināmajās cenās – 21,8 miljardi eiro, ekonomikas izaugsmes temps pret
iepriekšējo gadu bija 2,0 %.
Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājuma, kā arī ekonomikas izaugsmes rezultātā
2016. gadā, salīdzinot ar pēdējo gadu zemāko punktu 2010. gadā, IKP apjoms uz vienu
iedzīvotāju ir būtiski pieaudzis – par 29,9 % (salīdzināmajās cenās).
Iekšzemes kopprodukts faktiskajās un salīdzināmajās cenās
2014 2015 2016
Iekšzemes kopprodukts, milj. eiro
faktiskajās cenās 23 631 24 368 25 021
2010. gada salīdzināmajās cenās 20 799 21 364 21 781
Uz vienu iedzīvotāju, eiro
faktiskajās cenās 11 838 12 324 12 762
2010. gada salīdzināmajās cenās 10 438 10 805 11 109
Pievienotās vērtības struktūra un pārmaiņas pa darbības
veidiem 2016. gadā 2016. gadā, faktiskajās
cenās, %
Pārmaiņas pret 2015. gadu,
salīdzināmajās cenās, %
(A..T) Kopējā pievienotā vērtība 100 1,4
(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un
zivsaimniecība 3,2 1,5
(BCDE) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde;
apstrādes rūpniecība; elektroenerģija, gāzes
apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde; notekūdeņu,
atkritumu apsaimniekošana un sanācija
16,7 5,5
(F) Būvniecība 5,2 -17,9
(G,H,I) Vairumtirdzniecība un
mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts; transports un uzglabāšana;
izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
25,0 2,6
(J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 4,8 2,9
(K) Finanšu un apdrošināšanas darbības 5,7 3,5
(L) Operācijas ar nekustamo īpašumu 13,0 -0,6
(M,N) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie
pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo
dienestu darbība
7,4 2,6
(O,P,Q) Valsts pārvalde un aizsardzība;
obligātā sociālā apdrošināšana; izglītība;
veselība un sociālā aprūpe
15,9 2,5
(R,S,T) Māksla, izklaide un atpūta; citi
pakalpojumi; mājsaimniecību kā darba devēju
darbība
3,1 2,6
42 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Iekšzemes kopprodukts un tā pārmaiņas pret iepriekšējo gadu
Ekonomikas struktūra 2010. gadā un 2016. gadā (procentos pret iepriekšējo gadu)
-30%
-20%
-10%
0%
10%
20%
€ 0
€ 5
€ 10
€ 15
€ 20
€ 25
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
(mljrd
.)
apjoms (kreisā ass)
pārmaiņas pret iepriekšējo gadu Latvijā (labā ass)
pārmaiņas pret iepriekšējo gadu ES-28 valstīs (labā ass)
0%
5%
10%
15%
20%
lauksaimniecība,
mežsaimniecība
un zivsaimniecība
apstrādes
rūpniecība
pārējā rūpniecība
būvniecība
tirdzniecība
transports un
uzglabāšana
izmitināšana un
ēdināšanas
pakalpojumi
informācijas un
komunikācijas
pakalpojumi
finanšu un
apdrošināšanas
darbības
operācijas ar
nekustamo
īpašumu
komercpakalpojumi
valsts pārvalde
izglītība
veselība un
sociālā aprūpe
māksla, izklaide
un atpūta
2010 2016
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 43
IKP izmaiņas ES valstīs 2016. gadā (procentos pret iepiekšējo gadu)
Datu avots: Eurostat [nama_10_gdp] 31.03.2017.
0,0%
0,2%
0,4%
0,6%
0,8%
1,0%
1,2%
1,4%
1,6%
1,8%
2,0%
2,2%
2,4%
2,6%
2,8%
3,0%
3,2%
3,4%
3,6%
3,8%
4,0%
4,2%
4,4%
4,6%
4,8%
5,0%
5,2%
5,4%IE
MT
RO
LU
BG
SE
SK
ES
HR
CY
PL
SI
CZ
LT
NL
LV
HU
ES
-28
DE
UK
EE
AT
PT
FI
DK
FR
BE
IT
EL
44 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
15. Cenu statistika
Patēriņa cenas gada laikā palielinājās Patēriņa cenas 2016. gada decembrī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri palielinājās par
2,2 %, tai skaitā precēm cenas pieauga par 1,7 % un pakalpojumiem – par 3,4 %. Patēriņa
cenu līmeni 2016. gadā būtiski ietekmēja cenu kāpums pārtikai un bezalkoholiskajiem
dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru pakalpojumiem,
veselības aprūpei, kā arī cenu kritums ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,8 %. Vidējais
cenu līmenis veselības aprūpei palielinājās par 2,9 %, ko galvenokārt ietekmēja
farmaceitisko produktu cenu kāpums. Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenu
pieaugumu par 3,0 % galvenokārt veicināja degvielas sadārdzināšanās par 6,7 %.
Telekomunikāciju pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 5,5 %, ko ietekmēja
kāpums fiksēto un mobilo tālruņu pakalpojumiem.
2016. gadā ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,7 %.
Lētāka kļuva siltumenerģija un dabasgāze.
Administratīvi uzraugāmās un regulējamās cenas 2016. gadā samazinājās par 0,4 %, bet
neregulējamās cenas palielinājās par 2,5 %.
Ražotāju cenas rūpniecībā gada laikā samazinājās 2016. gada decembrī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri vidējais ražotāju cenu līmenis
Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,8 %. Vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas
samazinājās par 1,1 %, bet eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Vidējo cenu līmeni
visvairāk ietekmēja cenu samazinājums elektroenerģijas ražošanā un tirzniecībā, gāzes
apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, dzērienu ražošanā un nemetālisko minerālu
izstrādājumu ražošanā, savukārt paaugstinošā ietekme bija cenu kāpumam pārtikas produktu
ražošanā, atkritumu savākšanā un elektroenerģijas sadalē.
Cenu indeksi (2010=100) 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Patēriņa cenu indekss 104,4 106,7 106,7 107,4 107,5 107,7
Ražotāju cenu indekss rūpniecībā 107,7 111,6 113,4 113,8 112,8 110,1
Būvniecības izmaksu indekss 102,1 109,0 111,8 112,2 112,3 111,8
Ražotāju cenas rūpniecībā 2016. gadā
Svari, % Cenu pārmaiņas pret
iepriekšējo gadu, %
Rūpniecības produkcija – pavisam 100 -2,4
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 2,5 2,3
Apstrādes rūpniecība 74,9 -1,5
Elektroenerģija, gāzes apgāde,
siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 19,4 -6,7
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu
apsaimniekošana un sanācija 3,2 -0,4
Patēriņa cenu pārmaiņas 2016. gada laikā
4,8%
1,5%
-0,6%
-0,7%
-1,0%
2,9%
3,0%
5,3%
1,8%
1,9%
2,3%
1,7%
pārtika un bezalkoholiskie dzērieni
alkoholiskie dzērieni un tabaka
apģērbs un apavi
mājoklis
mājokļa iekārta
veselība
transports
sakari
atpūta un kultūra
izglītība
viesnīcas, kafejnīcas un restorāni
pārējās preces un pakalpojumi
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 45
Saskaņotā patēriņa cenu indeksa pārmaiņas gada laikā
Saskaņotā patēriņa cenu indeksa pārmaiņas ES valstīs
2016. gadā
Datu avots: Eurostat [prc_hicp_manr] 27.02.2017.
Rūpniecības ražotāju cenu indeksi produkcijas realizācijas
virzienos (2010=100)
-5%
0%
5%
10%
15%
2005 XII
2006 XII
2007 XII
2008 XII
2009 XII
2010 XII
2011 XII
2012 XII
2013 XII
2014 XII
2015 XII
2016 XII
Latvija ES-28 valstis
-1,0%
-0,5%
0,0%
0,5%
1,0%
1,5%
2,0%
2,5%
EE
BE
CZ
LV
LT
HU
DE
SE
AT
LU
UK
ES
ES
-28 FI
MT
PL
PT
FR
HR
NL
SI
IT
DK
EL
SK
CY
RO IE
BG
100
102
104
106
108
110
112
114
116
118
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
vietējā tirgū realizētā produkcija eksportētā produkcija
46 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
16. Valsts finanses
Vispārējās valdības budžeta nodokļu ieņēmumi palielinās Ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi sekmēja
vispārējās valdības sektora nodokļu un sociālo iemaksu ieņēmumu pieaugumu 2016. gadā.
Nodokļu ieņēmumi gadu no gada turpina palielināties, 2016. gadā sasniedzot 7 602,2 milj.
eiro jeb 30,4 % no IKP, kas ir par 462,7 milj. eiro vairāk nekā 2015. gadā.
Vispārējās valdības izdevumu struktūra No kopējiem vispārējās valdības sektora izdevumiem 2015. gadā gandrīz trešdaļu (31,0 %)
veidoja izdevumi sociālai aizsardzībai (pensijām, pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības
atbalsta veidiem), 16,2 % novirzīti izglītībai, bet 14,0 % – vispārējiem valdības dienestiem.
Izdevumi ekonomiskajai darbībai un veselības sektoram veido attiecīgi 11,5 % un 10,3 %.
Atlikusī izdevumu daļa (17 %) novirzīta sabiedriskajai kārtībai un drošībai, atpūtai, kultūrai
un reliģijai, pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, aizsardzībai un vides
aizsardzībai.
Vispārējās valdības budžeta ieņēmumi, izdevumi, pārpalikums
un parāds 2016. gadā vispārējās valdības sektorā bija 3,4 milj. eiro pārpalikums, salīdzinot ar
2015. gadu, vispārējās valdības bužeta bilance ir uzlabojusies par 308,8 milj. eiro jeb 1,2 %
no IKP. Vispārējās valdības ieņēmumi 2016. gadā pieauga par 377,1 milj. eiro, salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, un veidoja 9 096,9 milj. eiro, kam pamatā bija straujais nodokļu ieņēmumu
pieaugums. Vispārējās valdības izdevumi 2016. gadā sasniedza 9 093,5 milj. eiro, kas ir par
68,2 milj. eiro vairāk nekā 2015. gadā.
2016. gadā vispārējās valdības parāds absolūtajos skaitļos ir palielinājies un sasniedza
10 038,3 milj. eiro jeb 40,1 % no IKP. Salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, parāds ir
palielinājies par 1 139,5 milj. eiro jeb 12,8 %, pamatā no ilgtermiņa parāda vērtspapīru un
pieprasījumu noguldījumu un īstermiņa noguldījumu pieauguma.
Vispārējās valdības sektora galvenie rādītāji
2015 2016
Ieņēmumi, milj. eiro 8 719,9 9 096,9
Izdevumi, milj. eiro 9 025,3 9 093,5 Deficīts, pārpalikums milj. eiro -305,4 3,4
Deficīts, pārpalikums % no IKP -1,3 0,0
Vispārējās valdības parāds sadalījumā pa apakšsektoriem (1)
2015 2016
Vispārējā valdība, milj. eiro 8 898,8 10 038,3
Centrālā valdība, milj. eiro 8 888,5 10 109,6
Pašvaldības, milj. eiro 1 454,3 1 437,9
Sociālās apdrošināšanas fonds, milj. eiro 0,0 0,0
Vispārējās valdības sektora ieņēmumi un izdevumi
_________________________ (1) Konsolidācija veikta katrā apakšsektorā, bet nav veikta starp apakšsektoriem.
€ 4,0
€ 5,0
€ 6,0
€ 7,0
€ 8,0
€ 9,0
€ 10,0
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
(m
ljrd
.)
ieņēmumi izdevumi
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 47
Vispārējās valdības sektora deficīts, pārpalikums pret IKP
Vispārējās valdības sektora izdevumu struktūra 2015. gadā
Vispārējās valdības parāds
-10,0%
-8,0%
-6,0%
-4,0%
-2,0%
0,0%
2,0%2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
sociālās apdrošināšanas fonds pašvaldība
centrālā valdība vispārējā valdība
vispārējie valdības
dienesti
14,0% aizsardzība
2,7%
sabiedriskā
kārtība un
drošība
5,4%
ekonomiskā
darbība
11,5%
vides
aizsardzība
1,9%pašvaldības
teritoriju un
mājokļu
apsaimniekošana2,6%
veselība
10,3%
atpūta,
kultūra un
reliģija
4,4%
izglītība
16,2%
sociālā
aizsardzība
31,0%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
€ 0
€ 2
€ 4
€ 6
€ 8
€ 10
€ 12
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
(m
ljrd
.)
parāda apjoms (kreisā ass)
parāds pret iekšzemes kopproduktu (labā ass)
48 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
17. Nefinanšu investīcijas
Vislielākais nefinanšu investīciju apjoms transportā un
uzglabāšanā 2015. gadā nefinanšu investīcijas sasniedza 4,5 mljrd. eiro, un vislielākās tās bija transporta
un uzglabāšanas nozarē – 756,0 milj. eiro jeb 16,8 % no kopējā nefinanšu investīciju
apjoma. Tai sekoja nekustamo īpašumu nozare (643,0 milj. eiro jeb 14,3 %), apstrādes
rūpniecība (534,0 milj. eiro jeb 11,9 %), valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā
apdrošināšana – 488,8 milj. eiro jeb 10,9 %.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2015. gadā nefinanšu investīcijas, rēķinot salīdzināmajās
cenās, samazinājās par 6,5 %, un to galvenokārt ietekmēja ieguldījumu kritums ēkās un
būvēs un nemateriālajos ieguldījumos (koncesijas, patenti, licences, preču zīmes,
datorprogrammas, nemateriālās vērtības). Vislielākais nefinanšu investīciju samazinājums
bija lauksaimniecības nozarē – par 33,5 %, ieguves rūpniecības nozarē – par 33,1 % un
mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 28,5 %. Vislielākais nefinanšu investīciju
pieaugums 2015. gadā bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur, salīdzinot ar 2014. gadu,
nefinanšu investīciju apjoms salīdzināmajās cenās pieauga par 149 %, un tas galvenokārt
bija saistīts ar ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un transporta līdzekļu parka atjaunošanā.
Nozīmīgs nefinanšu investīciju pieaugums bija arī administratīvo un apkalpojošo dienestu
darbības nozarē (par 34,5 %), izglītības nozarē (par 23,8 %). No visām 2015. gada nefinanšu
investīcijām 57,8 % tika ieguldīts Rīgas reģionā, bet 42,2 % – pārējos reģionos (Pierīgā –
18,2 %, Kurzemē – 8,4 %, Zemgalē – 5,8 %, Latgalē – 4,6 %, Vidzemē – 5,2 %). Salīdzinot
ar iepriekšējo gadu, 2015. gadā nefinanšu investīcijas pieauga tikai Pierīgas reģionā (par
9,9 %).
Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un
pamatlīdzekļos pa darbības veidiem (faktiskajās cenās)
NACE 2014 2015
Pavisam, milj. eiro 4 817,1 4 501,9
(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 298,6 198,4
(B) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 32,0 21,4
(C) Apstrādes rūpniecība 657,4 534,0
(D) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa
kondicionēšana 373,6 330,0
(E) Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana
un sanācija 128,6 144,4
(F) Būvniecība 160,4 116,7
(G) Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu
un motociklu remonts 353,2 363,1
(H) Transports un uzglabāšana 770,7 756,0
(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 56,7 50,0
(J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 184,4 138,0
(K) Finanšu un apdrošināšanas darbības 50,0 124,5
(L) Operācijas ar nekustamo īpašumu 599,7 643,0
(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 100,3 120,5
(N) Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 93,0 125,1
(O) Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā
apdrošināšana 578,4 488,8
(P) Izglītība 133,0 164,5
(Q) Veselība un sociālā aprūpe 164,0 118,4
(R) Māksla, izklaide un atpūta 71,5 51,1
(S) Citi pakalpojumi 11,5 14,0
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 49
Nefinanšu investīcijas statistiskajos reģionos (2015. gada salīdzināmajās cenās)
Nefinanšu investīcijas tai skaitā dzīvojamās ēkas,
citas būves un celtnes
2014 2015 2014 2015
Latvija, milj. eiro 4 814,6 4 501,9 2 327,9 2 128,9
Rīga 2 825,4 2 602,6 1 284,6 1 236,1
Pierīga 743,6 817,1 391,9 397,3
Vidzeme 238,1 234,0 112,5 101,2
Kurzeme 396,1 379,3 223,9 188,8
Zemgale 331,1 259,9 160,3 109,5
Latgale 280,3 209,1 154,6 96,0
Nefinanšu investīcijas (2015. gada salīdzināmajās cenās)
€ 6,933
€ 4,148
€ 3,380
€ 4,221
€ 4,804€ 4,579
€ 4,817€ 4,502
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
(mljrd.)
50 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
18. Ārējā tirdzniecība
Preču ārējās tirdzniecības apgrozījums 2016. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 22 611,6 milj.
eiro – par 243,8 milj. eiro jeb 1,1 % mazāk salīdzinājumā ar 2015. gadu. Tajā skaitā eksporta
vērtība veidoja 10 332,4 milj. eiro (samazinājums par 30,9 milj. eiro jeb 0,3 %), bet
importa –12 279,2 milj. eiro (samazinājums par 212,9 milj. eiro jeb 1,7 %).
Svarīgākās preces eksportā un importā 2016. gadā Latvija visvairāk eksportēja mehānismus, mehāniskās ierīces un
elektroiekārtas – tie veidoja 17,5 % no kopējās eksporta vērtības. Otro vietu ieņēma koks un
koka izstrādājumi – 17,4 %, bet trešo – pārtikas rūpniecības ražojumi (8,1 %). Parastie
metāli un to izstrādājumi veidoja arī 8,1 % no eksporta kopapjoma.
Visvairāk importēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas – 21,2 % no kopējās
importa vērtības, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi – 10,8 %, satiksmes
līdzekļi – 9,8 %.
Preču eksporta un importa izmaiņas 2016. gadā satiksmes līdzekļu eksports palielinājās par 111,8 milj. eiro jeb 20,5 %, un koka
un koka izstrādājumu eksports – par 84,7 milj. eiro jeb 5,0 %. Samazinājās eksporta vērtība
minerālproduktiem – par 182,6 milj. eiro jeb 26,0 %, mehānismiem, mehāniskām ierīcēm
un elektroiekārtām – par 171,8 milj. eiro jeb 8,7 %.
Pārtikas rūpniecības ražojumu imports pieauga par 106,3 milj. eiro jeb 11,4 %. Savukārt
saruka minerālproduktu imports par 397,6 milj. eiro jeb 26,4 %, un mehānismu, mehānisko
ierīču un elektroiekārtu imports par 146,6 milj. eiro jeb 5,3 %.
Svarīgākie partneri eksportā un importā 2016. gadā no kopējā eksporta apjoma 7 643,4 milj. eiro jeb 74,0 % veidoja preču izvedums
uz Eiropas Savienības valstīm (pieaugums par 1,5 %) un 1 171,2 milj. eiro jeb 11,3 % –
eksports uz NVS valstīm (samazinājums par 5,1 %). Eksports uz pārējām valstīm veidoja
1 517,7 milj. eiro jeb 14,7 % (samazinājums par 4,9 %). Svarīgākie eksporta partneri bija
Lietuva – 18,3 % no eksporta kopapjoma, Igaunija – 12,1 %, Krievija – 7,6 %,
Vācija – 7,2 % un Zviedrija – 6,0 %.
Latvijas kopējā importā ievedums no Eiropas Savienības valstīm 2016. gadā
bija 9 793,5 milj. eiro jeb 79,8 % (samazinājums par 0,4 %), bet imports no NVS valstīm –
1 277,7 milj. eiro jeb 10,4 % (samazinājums par 15,1 %). Imports no pārējām valstīm
veidoja 1 207,9 milj. eiro jeb 9,8 % (pieaugums par 4,6 %). Nozīmīgākie importa partneri
bija Lietuva – 17,5 % no importa kopapjoma, Vācija – 11,9 %, Polija –10,8 %, Igaunija –
8,0 % un Krievija – 7,7 %.
Ārējās tirdzniecības bilance
-€ 8
-€ 4
€ 0
€ 4
€ 8
€ 12
€ 16
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
(mljrd
.)
bilance eksports imports
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 51
Svarīgākās preces eksportā un importā 2016. gadā
milj. eiro %
Eksports – pavisam 10 332,4 100
Mehānismi un mehāniskās ierīces; elektroiekārtas 1 811,2 17,5
Koks un koka izstrādājumi 1 794,8 17,4
Pārtikas rūpniecības ražojumi 840,0 8,1
Parastie metāli un to izstrādājumi 835,1 8,1
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 812,6 7,9
Augu valsts produkti 724,6 7,0
Satiksmes līdzekļi 656,0 6,3
Minerālprodukti 520,2 5,0
Dzīvi dzīvnieki; dzīvnieku izcelsmes produkti 413,5 4,0
Dažādi izstrādājumi 367,0 3,6
Plastmasas un to izstrādājumi; kaučuks un tā
izstrādājumi 339,7 3,3
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 314,8 3,0
Pārējās preces 902,8 8,8
Imports – pavisam 12 279,2 100
Mehānismi un mehāniskās ierīces; elektroiekārtas 2 602,4 21,2
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 1 323,4 10,8
Satiksmes līdzekļi 1 209,5 9,8
Minerālprodukti 1 109,8 9,0
Pārtikas rūpniecības ražojumi 1 039,1 8,5
Parastie metāli un to izstrādājumi 935,9 7,6
Plastmasas un to izstrādājumi; kaučuks un tā
izstrādājumi 698,8 5,7
Augu valsts produkti 535,2 4,4
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 483,4 3,9
Dzīvi dzīvnieki; dzīvnieku izcelsmes produkti 411,0 3,3
Koks un koka izstrādājumi 410,4 3,3
Dažādi izstrādājumi 345,6 2,8
Pārējās preces 1 174,7 9,7
Svarīgāko tirdzniecības partneru īpatsvars preču eksportā un
importā 2016. gadā
18,3%
12,1%
7,6%
7,2%
6,0%
5,8%
5,2%
4,7%
2,9%
2,3%
LT
EE
RU
DE
SE
GB
PL
DK
NL
NO
eksports
17,5%
11,9%
10,8%
8,0%
7,7%
4,5%
4,1%
3,6%
3,3%
3,1%
LT
DE
PL
EE
RU
FI
NL
SE
CN
IT
imports
52 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Latvijas nozīmīgākie tirdzniecības partneri un svarīgākās preces
2016. gadā (milj. eiro)
Eksports Imports
Lietuva – pavisam 1 886,6 Lietuva – pavisam 2 152,7
Mehānismi, mehāniskas
ierīces; elektroiekārtas 477,1
Lauksaimniecības un
pārtikas preces 532,7
Lauksaimniecības un pārtikas
preces 364,0 Minerālprodukti 372,5
Minerālprodukti 220,6 Mehānismi, mehāniskas
ierīces; elektroiekārtas 355,4
Igaunija – pavisam 1 251,6 Vācija – pavisam 1 457,8
Lauksaimniecības un pārtikas
preces 239,0 Satiksmes līdzekļi 444,5
Mehānismi un mehāniskas
ierīces; elektroiekārtas 223,8
Mehānismi, mehāniskas
ierīces; elektroiekārtas 301,3
Koks un koka izstrādājumi 169,1 Lauksaimniecības un
pārtikas preces 167,2
Krievija – pavisam 787,5 Polija – pavisam 1 320,7
Lauksaimniecības un pārtikas
preces 278,6
Mehānismi, mehāniskas
ierīces; elektroiekārtas 304,5
Mehānismi, mehāniskas
ierīces; elektroiekārtas 179,7
Lauksaimniecības un
pārtikas preces 233,1
Ķīmiskās rūpniecības un tās
saskarnozaru ražojumi 109,1
Ķīmiskās rūpniecības un
tās saskarnozaru
ražojumi
147,7
Vācija – pavisam 747,3 Igaunija – pavisam 977,0
Koks un koka izstrādājumi 179,6 Lauksaimniecības un
pārtikas preces 191,7
Lauksaimniecības un pārtikas
preces 131,2
Mehānismi, mehāniskas
ierīces; elektroiekārtas 160,1
Satiksmes līdzekļi 87,9 Satiksmes līdzekļi 147,9
Zviedrija – pavisam 622,0 Krievija – pavisam 949,1
Koks un koka izstrādājumi 172,4 Minerālprodukti 382,7
Akmens, ģipša, cementa,
stikla, keramikas izstrādājumi 82,8
Parastie metāli un to
izstrādājumi 205,8
Parastie metāli un to
izstrādājumi 73,1
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru
ražojumi
100,0
Preču eksports un imports pēc BEC klasifikācijas (faktiskajās cenās)
Eksports Imports
2015 2016 2015 2016
Pavisam, milj. eiro 10 363,2 10 332,4 12 492,1 12 279,2
Kapitālpreces 1 497,6 1 250,9 2 223,4 1 829,9
Starppatēriņa preces 5 623,1 5 367,1 5 560,8 5 024,4
Patēriņa preces 2 617,6 2 746,9 3 442,1 3 560,7
Pārējās preces 394,2 722,1 709,4 1 229,5
Vieglie automobiļi (1) 205,3 227,1 429,2 532,8
Autobenzīns (1) 25,3 18,3 127,2 101,9
_________________________ (1) Šīs preces ietilpst vairākās BEC grupās.
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 53
19. Uzņēmējdarbības galvenie rādītāji
Tirdzniecības nozare veido pusi no kopējā preču un
pakalpojumu apgrozījuma 2015. gadā kopējais preču un pakalpojumu apgrozījums bija 51,2 mljrd. eiro, no tā gandrīz
pusi – 25,4 mljrd. eiro jeb 49,6 % – veidoja tirdzniecības nozare. Pakalpojumu un
rūpniecības nozarē šis rādītājs bija attiecīgi 11,7 mljrd. eiro jeb 22,8 % un 10,2 mljrd. eiro
jeb 19,9 %, savukārt būvniecībā – 4,0 mljrd. eiro jeb 7,8 %. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu,
2015. gadā apgrozījums palielinājās par 0,2 %, tai skaitā tirdzniecībā – par 1,8 %,
pakalpojumu nozarēs – par 0,3 %, savukārt būvniecībā samazinājās par 4,4 % un
rūpniecībā – par 2,2 %.
2015. gadā palielinājās uzņēmumu saražotās produkcijas
vērtība Salīdzinot ar 2014. gadu, uzņēmumu produkcijas vērtība 2015. gadā palielinājās par 2,7 %,
tai skaitā pakalpojumu nozarēs – par 6,6 %, tirdzniecībā – par 5,2 %, savukārt būvniecībā
samazinājās par 3,2 % un rūpniecībā par 0,1 %. Kopumā 2015. gadā uzņēmumi saražoja
produkciju 29,1 mljrd. eiro vērtībā (faktiskajās cenās), no kuras lielāko daļu saražoja
pakalpojumu nozares (10,5 mljrd. eiro jeb 36,1 % no kopējās produkcijas vērtības) un
rūpniecības nozares uzņēmumi (9,4 mljrd. eiro jeb 32,2 %). Tirdzniecības un būvniecības
uzņēmumu saražotā produkcijas vērtība bija attiecīgi 5,2 mljrd. eiro jeb 17,8 % un 4,0 mljrd.
eiro jeb 13,8 %.
Pievienotā vērtība pieaug par 4,4 % Salīdzinot ar 2014. gadu, 2015. gadā uzņēmumu radītā pievienotā vērtība palielinājās par
4,4 %, tai skaitā rūpniecībā – par 8,5 %, pakalpojumu nozarēs – par 3,6 %, tirdzniecībā –
par 2,9 %, savukārt būvniecībā samazinājās – par 1,3 %. Vislielākais pievienotās vērtības
apjoms, rēķinot faktiskajās cenās, tāpat kā 2014. gadā, radīts pakalpojumu nozaru
uzņēmumos – 4,3 mljrd. eiro vērtībā jeb 41,1 % no kopējā apjoma. Mazāku apjomu radīja
rūpniecības un tirdzniecības nozaru uzņēmumi – attiecīgi 3,0 mljrd. eiro jeb 28,4 % un
2,3 mljrd. eiro jeb 22,3 %. Būvniecības uzņēmumu radītā pievienotā vērtība veidoja 0,9
mljrd. eiro jeb 8,1 % no kopējā apjoma.
2015. gadā vienas nodarbinātās personas radītā pievienotā vērtība sasniedza 17,1 tūkst. eiro,
un salīdzinājumā ar 2014. gadu tā pieauga par 5,2 %. Vislielākā pievienotā vērtība uz vienu
nodarbināto personu bija rūpniecībā (21,5 tūkst. eiro), mazāk pakalpojumu nozarēs –
17,1 tūkst. eiro, tirdzniecībā – 14,9 tūkst. eiro un būvniecībā – 13,3 tūkst. eiro. Viena
nodarbinātā radītā pievienotā vērtība rūpniecībā pieauga par 11,6 %, gan būvniecībā, gan
tirdzniecībā – par 4,2 %, pakalpojumu nozarēs – par 1,7 %.
Pieaugušas personālizmaksas 2015. gadā vislielāko daļu uzņēmumu izmaksu veidoja preču un pakalpojumu iegāde – 41,8
mljrd. eiro (faktiskajās cenās) jeb 83,1 % no kopējām izmaksām, un salīdzinājumā ar
2014. gadu šīs izmaksas samazinājās par 0,6 %. Personāla izmaksas veidoja 5,6 mljrd. eiro
jeb 11,0 % – pieaugums par 5,7 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Bruto kapitālieguldījumi
materiālās lietās veidoja 3,0 mljrd. eiro jeb 5,8 %, kas ir par 1,2 % vairāk, salīdzinot ar
2014. gadu.
Bruto kapitālieguldījumi materiālajās lietās pieauga pakalpojumu nozarēs un rūpniecībā
attiecīgi par 6,3 % un 4,4 %, savukārt būvniecībā samazinājās par 36,6 % un tirdzniecībā
par 8,7 %. No visiem kapitālieguldījumiem 2015. gadā 53,9 % veikti pakalpojumu nozaru
uzņēmumos, tai skaitā transporta un uzglabāšanas nozarē (46,7 %) un operācijās ar
nekustamo īpašumu (32,5 %). Gandrīz trešdaļa jeb 32,5 % kapitālieguldījumu veikti
rūpniecībā, un tajā lielākie ieguldījumi bija apstrādes rūpniecībā – 50,5 %.
Salīdzinot ar 2014. gadu, 2015. gadā visvairāk personāla izmaksas palielinājās tirdzniecībā
un pakalpojumu nozarēs – attiecīgi par 7,9 % un 7,1 %, mazāk rūpniecībā – 4,1 %, savukārt
būvniecībā vērojams neliels personāla izmaksu samazinājums – par 1,1 %.
Preču un pakalpojumu iegādes izmaksas rūpniecībā samazinājās par 6,0 %, būvniecībā – par
5,0 %, savukārt tirdzniecībā palielinājās par 1,7 %, bet pakalpojumu nozarēs tās ir palikušas
nemainīgas.
54 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Galvenie uzņēmējdarbības rādītāji pa darbības veidiem
2015. gadā (faktiskajās cenās, milj. eiro)
NACE Apgrozījums Pievienotā
vērtība
Preču un pakalpojumu
iegāde
Personāla izmaksas
Pavisam (B–N; 95 bez K) 51 187 10 528 41 785 5 555
Rūpniecība (B–E) 10 168 2 995 7 366 1 401
Būvniecība (F) 3 993 856 3 183 539
Vairumtirdzniecība un
mazumtirdzniecība; automobiļu
un motociklu remonts (G)
25 365 2 347 23 258 1 311
Pakalpojumi (H–N; 95 bez K) 11 661 4 330 7 978 2 304
Produkcijas vērtība pa darbības veidiem
€ 9
367
€ 4
155
€ 4
921
€ 9
848
€ 9
355
€ 4
022
€ 5
178
€ 1
0 5
00
B-E F G H–N; 95 bez K
(milj.)
2014 2015
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 55
20. Rūpniecība
Rūpniecības produkcijas apjoms pieaug 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 5,4 %.
To ietekmēja apjoma pieaugums apstrādes rūpniecībā par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un
karjeru izstrādē – par 0,6 % un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 6,5 %.
Lielāko ietekmi uz apstrādes rūpniecības ražošanas apjoma kāpumu 2016. gadā, salīdzinot
ar iepriekšējo gadu, radīja produkcijas ražošanas pieaugums datoru, elektronisko un optisko
iekārtu ražošanas nozarē – par 16,2 %, nemetālisko minerālu ražošanas nozarē – par 11,6 %,
gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē – par 9,5 % un kokapstrādes nozarē – par 8,0 %.
Ražošanas apjoma kritums 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, bija apģērbu ražošanas
nozarē – par 3,3 %, citu transportlīdzekļu, kā arī metālu ražošanas nozarē. Apstrādes
rūpniecības apgrozījums 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 2,3 % un
eksportēti 64,6 % (2015. gadā – 63,9 %) realizētās produkcijas.
Rūpniecības produkcijas apjoma indeksi
NACE pret iepriekšējo
gadu 2010=100
2015 2016 2015 2016
Rūpniecībā – pavisam (B, C, D) 103,6 105,4 117,6 123,9
ieguves rūpniecība un karjeru
izstrāde (B) 106,4 100,6 122,7 123,5
apstrādes rūpniecība (C) 104,3 105,6 127,0 134,1
elektroenerģija un gāzes apgāde (D) 100,0 106,5 89,1 94,9
Starppatēriņa preces 111,4 105,1 136,8 143,8
Enerģija 100,0 106,5 89,1 94,9
Ražošanas līdzekļi 102,6 106,8 157,4 168,1
Ilgstoša patēriņa preces 114,7 105,1 154,6 162,4
Īslaicīga patēriņa preces 92,9 105,0 98,1 103,0
Rūpniecības produkcijas apjoma indeksi (2010=100)
80%
90%
100%
110%
120%
130%
140%
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Rūpniecība – pavisam (B, C, D)
ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B)
apstrādes rūpniecība (C)
elektroenerģija un gāzes apgāde (D)
56 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Apstrādes rūpniecības apgrozījums produkcijas realizācijas
virzienos
Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide pa darbības veidiem
2016. gadā
36,5%
38,3%
38,4%
36,1%
35,4%
21,3%
22,1%
21,3%
26,7%
27,6%
42,2%
39,6%
40,3%
37,2%
37,0%
0% 25% 50% 75% 100%
2012
2013
2014
2015
2016
vietējā tirgū
eksportētā produkcija eirozonā
eksportētā produkcija ārpus eirozonas
pārtikas produktu un dzērienu
ražošana (NACE, 10–11)
23,1%
kokapstrāde
(NACE, 16)
27,9%
metālu un metāla
izstrādājumu ražošana
(NACE, 24–25)
8,5%
ķīmiskā rūpniecība un farmācija
(NACE, 20–22)
7,5%
nemetālisko minerālu
izstrādājumu ražošana
(NACE, 23)
5,9%
elektrisko un optisko
iekārtu ražošana
(NACE, 26–27)
7,6%
pārējās nozares
19,5%
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 57
21. Būvniecība
Visvairāk būvatļauju izsniegtas jaunu viena dzīvokļa māju
būvniecības uzsākšanai 2016. gadā izsniegtas 1 329 būvatļaujas (1) jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai un
517 būvatļaujas būvdarbu veikšanai esošajās viena dzīvokļa mājās, to kapitālajam
remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai Jaunu rūpniecisko ražošanas ēku un noliktavu
būvniecībai izsniegtas 99 būvatļaujas, bet būvniecības veikšanai esošajās ražošanas ēkās un
noliktavās – 79 būvatļaujas.
Izsniegto būvatļauju skaits jaunu ēku būvniecībai 2015 2016
Viena dzīvokļa mājas (bez vasarnīcām, dārza mājām) 1 386 1 329
Divu vai vairāku dzīvokļu mājas 49 54
Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas 52 18
Biroju ēkas 11 13
Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas 36 18
Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas 151 99
Būvniecībā kritums par 17,8 % 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem
samazinājās par 17,8 %, faktiskajās cenās veidojot 1 425,9 milj. eiro. Būvniecības
produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja kritums inženierbūvju būvniecībā par 33,3 %.
Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu
hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estikāžu un tuneļu būvniecībā – par
29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 11,5 %.
Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju
būvniecībā – par 6,2 %. Ēku būvniecība 2016. gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja
kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.
Būvniecības produkcijas indeksi
Iepriekšējais gads=100 2010=100
2014 2015 2016 2014 2015 2016
Būvniecības produkcija 108,1 98,8 82,2 149,0 147,2 120,9
Ēkas 133,7 93,0 97,8 179,3 168,2 164,5
Inženierbūves 90,7 105,2 66,7 125,9 132,5 88,4
Būvniecības produkcija sadalījumā pa būvju veidiem
_________________________ (1) No 2014. gada 4. ceturkšņa būvniecības statistikā termins „izdotās būvatļaujas” raksturo izdarīto
atzīmju skaitu būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
6,5
7,4
7,5
11,2
13,6
12,8
16,5
35,2
35,2
34,9
30,2
37,7
36,4
42,8
58,3
57,4
57,6
58,6
48,7
50,8
40,7
0% 25% 50% 75% 100%
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
dzīvojamās ēkas nedzīvojamās ēkas inženierbūves
58 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
22. Mazumtirdzniecība
Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās
par 2,5 %. Vairāk nekā trešdaļu kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma veidoja pārtikas
preču tirdzniecība, kas gada laikā samazinājās par 1,1 %. Savukārt nepārtikas preču
mazumtirdzniecība palielinājās par 4,7 % salīdzinājumā ar 2015. gadu. 2016. gadā lielākais
apjoma kāpums bija mazumtirdzniecībai pa pastu vai interneta veikalos, apģērbu un apavu,
farmaceitisko izstrādājumu un medicīnisko preču, kā arī sporta preču mazumtirdzniecībai.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma indeksi
(2010=100) (pēc NACE darbības veidiem, salīdzināmajās cenās)
2015 2016
Mazumtirdzniecība – pavisam (47) 124,0 127,0
pārtikas veikalos (4711; 472) 115,8 114,6
nepārtikas veikalos (4719; 473–479) 129,7 135,7
autodegvielas mazumtirdzniecība (4730) 113,9 116,2
Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma indeksi
(2010=100) (pēc NACE darbības veidiem, salīdzināmajās cenās)
Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma pārmaiņas pret
iepriekšējo gadu (pēc NACE darbības veidiem, salīdzināmajās cenās)
100%
105%
110%
115%
120%
125%
130%
135%
140%
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Mazumtirdzniecība - pavisam (47)
pārtikas veikalos (4711; 472)
nepārtikas veikalos (4719; 473–479)
-2%
-1%
0%
1%
2%
3%
4%
5%
6%
7%
2013 2014 2015 2016
Mazumtirdzniecība - pavisam (47)
pārtikas veikalos (4711; 472)
nepārtikas veikalos (4719; 473–479)
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 59
23. Lauksaimniecība
Lauksaimniecības produkcijas apjoms samazinājās Lauksaimniecības produkcijas apjoms 2016. gadā pret 2015. gadu salīdzināmajās cenās ir
samazinājies par 3,4 %. Galvenais iemesls, kas noteica šo samazinājumu, ir prognozētais
gan apjomu, gan cenu samazinājums augkopības nozarēs. Vidējais apjoma samazinājums
augkopībā bija 5,5 % pret iepriekšējo gadu.
Lopkopības nozarēs pēdējos sešos gados novērots skaitliski neliels, bet stabils apjomu
pieaugums. Lauksaimniecības produktu vidējās cenas ir nedaudz samazinājušās. Vidēji
gadā bāzes cenas samazinājās par 2,7 %. Gada vidējo cenu samazinājums attiecas gan uz
lopkopību (par 4,6 %), gan augkopību (par 1,6 %).
Graudaugu kopraža pērn saruka, bet sējumu platība pieauga 2016. gadā ar graudaugiem apsēti 716,0 tūkst. hektāru, kas ir par 43,6 tūkst. hektāru jeb
6,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākā graudaugu sējumu platība kopš 1984. gada.
Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība no viena hektāra
samazinājās no 44,9 centneriem 2015. gadā līdz 37,8 centneriem 2016. gadā. Kaut gan
sasniegta otra augstākā ražība Latvijas vēsturē un nozīmīgs platību pieaugums, 2016. gadā
graudu kopraža bija 2,7 milj. tonnu, kas ir par 0,3 milj. tonnu jeb 10,5 % mazāk nekā
2015. gadā, kad ievāca rekordražu – 3 milj. tonnu.
Graudu ražu ietekmēja ziemas kviešu īpatsvara pieaugums graudaugu kopējā sējumu platībā
no 43,2 % 2015. gadā līdz 46,1 % 2016. gadā, kā arī graudu kopražā – no 53,1 % 2015. gadā
līdz 58,6 % 2016. gadā. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra bija 48,0 centneri
(2015. gadā – 55,3 centneri). 2016. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 12,1 tūkst.
hektāru jeb 13,6 % pieaugušas rapša sējumu platības, taču, vidējai ražībai samazinoties no
32,9 centneriem 2015. gadā līdz 27,8 centneriem 2016. gadā, par 11,4 tūkst. tonnu jeb 3,9 %
samazinājās arī kopējā rapša sēklu raža.
Turpina palielināties pākšaugu sējumu platības. 2016. gadā to kopējā platība pieauga par
32,1 %, tai skaitā ar lauka pupām apsētās platības – par 5,4 tūkst. hektāru jeb 20,9 %. To
veicināja jauna atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi
jeb zaļināšanu ieviešana 2015. gadā.
Kartupeļu stādījumu platības un kopraža 2016. gadā samazinājās attiecīgi par 6,1 % un
1,2 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 5,2 %.
Pērn izaudzēja 196,6 tūkst. tonnu dārzeņu, kas ir par 1,8 tūkst. tonnu jeb 0,9 % vairāk nekā
2015. gadā. Tostarp atklātā lauka dārzeņu platības un iegūtā raža pieaugusi par 0,6 %, bet
to vidējā ražība palikusi iepriekšējā gada līmenī – 225 centneri no viena hektāra. Siltumnīcās
izaudzēts 13,6 tūkst. tonnu dārzeņu – par 5,4 % vairāk nekā 2015. gadā.
Samazinājās liellopu skaits, bet turpināja pieaugt aitu skaits 2016. gada beigās lauku saimniecībās audzēja 412,3 tūkst. liellopu, kas ir par 6,8 tūkst. jeb
1,6 % mazāk nekā pirms gada, ko ietekmēja slaucamo govju skaita samazinājums par 5,2 %.
Cūku skaits gada laikā palielinājās par 2,2 tūkst. jeb 0,7 %. Dzīvo cūku eksports pērn
samazinājās par 11,9 tūkst. jeb 7 % salīdzinājumā ar 2015. gadu. No kopējā eksportēto cūku
skaita 59,4 % bija sivēni tālākai nobarošanai (2015. gadā – 27,8 %). Savukārt importēto
cūku skaits pieaudzis 2,7 reizes.
Pēdējos 10 gados ievērojami – divas reizes – pieaudzis aitu skaits (no 53,9 tūkst. 2007. gadā
līdz 106,6 tūkst. 2016. gadā). Salīdzinot ar 2015. gada beigām, aitu skaits pieaudzis par
4,3 %.
Lopkopības produkcijas ražošana 2016. gadā Latvijā saražoti 87,2 tūkst. tonnu gaļas – par 1,8 tūkst. tonnu jeb 2,1 % vairāk
nekā 2015. gadā. Lielākais ražošanas apjoma pieaugums vērojams aitu un kazu gaļai par
8,3 % un liellopu gaļai par 3,7 %. Cūku un putnu gaļas ražošana pieaugusi tikai attiecīgi par
1,2 % un 1,8 %.
Gaļas vidējā iepirkuma cena pieauga (par 2,5 %) no 1 456 eiro par tonnu 2015. gadā līdz
1 492 eiro par tonnu 2016. gadā. Lielākais iepirkuma cenas kāpums bija cūkgaļai – par
7,2 %, sasniedzot 1 406 eiro par tonnu, mazāks aitu gaļai – par 1,2 %, sasniedzot 3 358 eiro
par tonnu. Savukārt liellopu gaļas vidējā iepirkuma cena 2016. gadā samazinājās no 1 643
eiro par tonnu 2015. gadā līdz 1 599 eiro par tonnu 2016. gadā jeb par 2,7 %.
2016. gadā iegūti 986,2 tūkst. tonnu piena (ieskaitot kazas pienu), kas ir par 8,1 tūkst. tonnu
jeb 0,8 % vairāk nekā 2015. gadā, kaut gan slaucamo govju skaits samazinājās par 8,4 tūkst.
jeb 5,2 %. Kopējo iegūtā piena apjoma pieaugumu ietekmēja vidējā izslaukuma pieaugums
no vienas slaucamās govs par 277 kg jeb par 4,7 %, sasniedzot 6 182 kilogramus gadā.
60 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Lauksaimniecības produkcijas pārmaiņas (2015=100)
2016
Lauksaimniecība – pavisam 96,6
Augkopības produkcija 94,5
Lopkopības produkcija 100,0
Augkopība
2015 2016
Sējumu kopplatība, tūkst. ha 1 168,8 1 233,9
Graudaugi 672,4 716,0
Rapsis 89,0 101,1
Kartupeļi 24,8 23,3
Dārzeņi 8,1 8,1
Vidējā ražība, cnt/ha
Graudaugi 44,9 37,8
Rapsis 32,9 27,8
Kartupeļi 201 211
Dārzeņi 225 225
Kopraža, tūkst. t
Graudaugi 3 021 2 703
Rapsis 293 281
Kartupeļi 497 492
Dārzeņi 195 197
Lauksaimniecības dzīvnieku skaits gada beigās (tūkst.)
2015 2016
Liellopi 419,1 412,3
tai skaitā slaucamās govis 162,4 154,0
Cūkas 334,2 336,4
Aitas 102,3 106,6
Kazas 12,7 13,2
Zirgi 9,6 9,3
Mājputni 4 532,0 4 711,7
Lopkopības produkcijas ražošana (tūkst. t)
2015 2016
Gaļa (kautsvarā) 85,4 87,2
liellopu 18,8 19,5
cūku 35,9 36,4
aitu un kazu 0,9 0,9
putnu 29,7 30,2
Piens (ieskaitot kazu pienu) 978,1 986,2
Olas, milj. gab. 698,2 750,1
Vilna, t 197 200
Medus, t 2 091 1 585
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 61
Lauksaimniecības produktu ražošana uz vienu iedzīvotāju (kg)
2015 2016
Graudi 1 527 1 378
Kartupeļi 251 251
Dārzeņi 99 100
Augļi un ogas 6 7
Gaļa (kautsvarā) 43 44
cūkgaļa 18 19
Piens 495 503
Olas 353 383
Lauksaimniecības produkcijas pārmaiņas pret iepriekšējo gadu
Graudu iepirkums
-40%
-30%
-20%
-10%
0%
10%
20%
30%
19
90
19
91
19
92
19
93
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
Lauksaimniecība - pavisam
augkopība
lopkopība
0 500 1 000 1 500 2 000 2 500 3 000
1980
1985
1990
1995
2000
2005
2010
2015
2016
(tūkst.t)
kvieši rudzi mieži pārējie graudaugi un to maisījumi
62 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Graudu kopraža, iepirkums un vidējā iepirkuma cena
Piena ražošana, iepirkums un vidējā iepirkuma cena
€ 192
€ 207
€ 177
€ 148 € 144€ 132
0,00
50,00
100,00
150,00
200,00
250,00
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
3 000
3 500
2011 2012 2013 2014 2015 2016
(tūkst.
t)
kopraža iepirkums iepirkuma cena par tonnu
€ 295
€ 271
€ 305
€ 291
€ 216 € 215
100,00
150,00
200,00
250,00
300,00
0
200
400
600
800
1 000
1 200
2011 2012 2013 2014 2015 2016
(tūkst.
t)
saražots iepirkums iepirkuma cena par tonnu
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 63
24. Tūrisms
Sešu gadu laikā tūristu mītnēs uzņemto viesu skaits pieaudzis
par vienu miljonu 2016. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,3 miljoni viesu, kas ir par 7,7 % vairāk nekā
gadu iepriekš. Kopš 2010. gada, kad tika uzņemti 1,3 miljoni viesu, šis rādītājs pieaudzis
par 75 %. Salīdzinot ar 2015. gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,5 %. Vidējais
viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.
2016. gadā apkalpoti 1,57 milj. ārvalstu viesu, un, salīdzinot ar 2015. gadu, šis rādītājs
palielinājies par 6,7 %, bet ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,9 %. Visvairāk
ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (208,8 tūkst.), Vācijas (187,8 tūkst.) un Baltijas
kaimiņvalstīm Lietuvas (158,8 tūkst.) un Igaunijas (145,3 tūkst.). Ievērojami pieaudzis viesu
skaits no Ķīnas (par 57,8 %), ASV (par 33,9 %), Izraēlas (par 27,5 %), Apvienotās
Karalistes (par 22,7 %), Spānijas (par 21,6 %), Somijas (par 21,5 %). Nedaudz pieaudzis
apkalpoto viesu skaits no Krievijas – par 2,5 %. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Beļģijas (par
25,4 %), Nīderlandes (par 8,4 %), Norvēģijas (par 4,7 %), Zviedrijas (par 3,6 %) un Čehijas
(par 3,2 %).
Rīgā uzņemti 79,3 % ārvalstu viesu, Jūrmalā – 7,3 %, Liepājā – 1,7 %, Ventspilī – 1,6 %,
Siguldas novadā – 1,4 %, Daugavpilī – 1,1 %.
2016. gadā tūristu mītnēs apkalpoti 730,0 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, un tas ir par 9,8 %
vairāk nekā 2015. gadā, savukārt pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,0 %, sasniedzot
1,37 milj.
Viesnīcu un citu tūristu mītņu darbība
2015 2016
Mītņu skaits (gada beigās) 563 607
Viesnīcas un līdzīgas mītnes 306 316
Viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās mītnes 242 275
Kempingi, atpūtas transportlīdzekļu un apdzīvojamo
autopiekabju laukumi 15 16
Gultasvietu skaits (gada beigās) 34 420 37 453
Viesnīcas un līdzīgas mītnes 24 109 25 276
Viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās mītnes 9 428 11 229
Kempingi, atpūtas transportlīdzekļu un apdzīvojamo
autopiekabju laukumi 883 948
Apkalpotās personas, tūkst. 2 139,4 2 303,6
Viesnīcas un līdzīgas mītnes 1 865,3 1 966,2
Viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās mītnes 205,4 256,4
Kempingi, atpūtas transportlīdzekļu un apdzīvojamo
autopiekabju laukumi 68,7 81,0
Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu skaits
un izmaiņas 2015. un 2016. gadā
2,5
%
5,2
%
9,5
%
4,2
%
21,5
%
22,7
%
-4,7
%
-3,6
%
8,4
%
10,3
%
-70%
-50%
-30%
-10%
10%
30%
0
50 000
100 000
150 000
200 000
250 000
300 000
350 000
400 000
Itālija
Polija
Zvie
drija
Norv
ēģija
Apvie
notā
Kara
liste
Som
ija
Igaunija
Lie
tuva
Vācija
Krievija
2016.g. 2015.g. 2016.g. izmaiņas pret 2015.g.
64 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Pavadītās naktis viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2016. gadā
Pavadītās naktis viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2016. gada
mēnešos
Rīga
61,6%
Jūrmala
12,4%
Liepāja
3,1%
Ventspils
2,6%
Siguldas
novads
1,6%
Daugavpils
1,4%
pārējā
teritorija
17,3%
0
100 000
200 000
300 000
400 000
500 000
600 000
700 000
janvāris
febru
āris
mart
s
aprīlis
maijs
jūnijs
jūlijs
augusts
septe
mbris
okto
bris
novem
bris
decem
bris
Pavisam
no tām ārvalstu viesi
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 65
Valstis, no kurām ieradās vairākdienu ārvalstu ceļotāji
2015 2016
Ārvalstu ceļotāji – pavisam, tūkst. 2 023,5 1 793,3
Lietuva 345,6 374,8
Igaunija 283,3 263,4
Krievija 279,1 222,4
Vācija 181,6 193,7
Apvienotā Karaliste 112,4 117,9
Somija 107,5 85,1
Zviedrija 116,4 73,3
Baltkrievija 18,4 55,7
Polija 50,3 54,6
Pārējās valstis 495,3 352,5
Ārvalstu ceļotāju ceļojuma nolūks
2015 2016
Ārvalstu ceļotāji – pavisam, % 100 100
Tūrisms 71,0 63,5
atpūta 43,1 38,4
draugu, radinieku apmeklējumi 16,2 15,0
darījumi 11,7 10,1
Citi 29,0 36,5
tranzīts 25,1 31,0
Ārvalstu ceļotāju sadalījums pa valstīm 2016. gadā
Lietuva
40,4%
Igaunija
20,6%
Krievija
8,8%
Vācija
6,6%
Polija
3,7%
Somija
2,3%
Baltkrievija
2,2%
pārējās valstis
15,4%
66 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
25. Informācijas tehnoloģijas uzņēmumos
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas lieto gandrīz visi
Latvijas uzņēmumi Datoru un internetu lietoja gandrīz visi vidējie un lielie uzņēmumi, bet mazo uzņēmumu
grupā datoru lietoja 98,6 %, bet internetu – 96,5 %.
Vairāk nekā pusei uzņēmumu ir tīmekļa vietne 2016. gadā mājaslapa bija 63,5 % uzņēmumu – 58,8 % mazo uzņēmumu, 84,2 % vidējo
uzņēmumu un 96,3 % lielo uzņēmumu.
2016. gadā mājaslapa visbiežāk bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu
sniedzējiem (93,6 %), kā arī izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem (95,6 %). Pastāv arī
nozares, kur uzņēmumiem savas mājaslapas ir mazāk izplatītas, piemēram, nekustamo
īpašumu nozarē (49,8 %), transporta un uzglabāšanas nozarē (48,9 %), kā arī
mazumtirdzniecības nozarē – 48,4 %.
Uzņēmumi mājaslapu galvenokārt izmantoja, lai sniegtu klientiem iespēju iepazīties ar
preču vai pakalpojumu aprakstiem un cenrādi (60,0 %). Sestā daļa uzņēmumu savā
mājaslapā piedāvā iespēju veikt pasūtījumus vai rezervāciju tiešsaistē. 15,5 % uzņēmumu
mājaslapu sniedz iespēju iepazīties ar darba piedāvājumiem vai aizpildīt darba pieteikumus
tiešsaistes režīmā.
Uzņēmumu mājaslapās arvien vairāk (2016. gadā – 18,9 %) tiek lietotas saites vai atsauces
uz uzņēmuma profiliem sociālajos medijos (piemēram, Twitter, Facebook, Instagram).
16,4 % mazo uzņēmumu, 27,7 % vidējo uzņēmumu un 51,4 % lielo uzņēmumu nodrošina
šo iespēju savā mājaslapā. Katrs ceturtais uzņēmums savā darbībā izmanto vismaz vienu no
sociālajiem medijiem.
Interneta pieslēguma veidi 2016. gadā internetu lietoja 96,9 % uzņēmumu. Vispopulārākais interneta pieslēguma veids
uzņēmumos ir fiksētais platjoslas pieslēgums. 2016. gadā 85,0 % uzņēmumu, kas lietoja
internetu, norādīja, ka izmanto šo pieslēguma veidu, savukārt 49,7 % izmantoja mobilā
platjoslas interneta pieslēgumu (3G vai 4G).
Uzņēmēji izvēlas ātru internetu Latvijas uzņēmumos izmantotā interneta pieslēguma lejupielādes ātrums arvien pieaug.
2016. gadā 25,1 % uzņēmumu interneta lejupielādes ātrums bija no 10 līdz 30 Mb/s. Ir
pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kuriem interneta lejupielādes ātrums ir no 30 līdz 100
Mb/s (no 9,2 % 2012. gadā līdz 20,0 % 2016. gadā) un kuriem lejupielādes ātrums
ir 100 Mb/s un vairāk – no 10,2 % uzņēmumu 2012. gadā līdz 25,5 % 2016. gadā.
Mākoņdatošanas pakalpojumus izmanto 8,4 % uzņēmumu No 5,7 % 2014. gadā līdz 8,4 % 2016. gadā palielinājies uzņēmumu īpatsvars, kuri maksā
par mākoņdatošanas pakalpojumiem. 2016. gadā mākoņdatošanu izmantoja 6,9 % mazo
uzņēmumu, 12,7 % vidējo uzņēmumu un 32,1 % lielo uzņēmumu. Visvairāk
mākoņdatošanas pakalpojumus lietoja uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids ir datoru un
sakaru iekārtu remonts (43 %), tiem sekoja informācijas un komunikācijas pakalpojumu
sniedzēji (32,3 %) un izdevējdarbības, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides
uzņēmumi (22,8 %), kā arī ceļojumu biroji un tūrisma operatori, kas sniedz rezervēšanas
pakalpojumus (17,8 %).
Arvien vairāk uzņēmumu nodarbojas ar e-komerciju 2015. gadā 41,1 % uzņēmumu pirka preces vai pakalpojumus internetā. Savukārt iespēju
pārdot savas preces vai pakalpojumus internetā, aplikācijās vai citos datortīklos izmantoja
katrs desmitais uzņēmums jeb 10,2 % uzņēmumu.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2015. gadā visvairāk ar pārdošanu interneta mājaslapās
vai aplikācijās nodarbojās uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids ir datoru un sakaru iekārtu
remonts (54,4 %), ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu sniegšana
(52,6 %), un izmitināšanas pakalpojumu sniegšana (47,9 %).
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 67
Galvenie IKT rādītāji uzņēmumos 2016. gadā
Datoru
lietošana Interneta lietošana
Interneta mājaslapa
Pavisam 98,7 96,9 63,5
no tiem ar darbinieku skaitu:
10–49 98,6 96,5 58,8
50–249 99,2 98,5 84,2
250+ 100,0 100,0 96,3
Interneta pieslēgumu veidi uzņēmumos 2015 2016
Fiksētais platjoslas interneta pieslēgums 87,6 85,0
Mobilais platjoslas pieslēgums ar portatīvajām
ierīcēm, izmantojot 3G vai 4G mobilo telefonu tīklu 47,5 49,7
Cits mobilais pieslēgums, izmantojot citas portatīvās
ierīces (viedtālruni) 50,3 55,6
Interneta pieslēguma lejupielādes ātrums uzņēmumos (uzņēmumos, kuros lieto internetu)
Uzņēmumu īpatsvars, kas pirka un pārdeva preces un
pakalpojumus internetā
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2011 2012 2013 2014 2015 2016
līdz 10 Mb/s 10–100 Mb/s 100 Mb/s vai vairāk
23,6% 23,1%21,6%
32,0%
35,1%
41,1%
8,9% 9,1% 9,5% 9,3%10,0% 10,2%
2010 2011 2012 2013 2014 2015
pirka preces un pakalpojumus
pārdeva preces un pakalpojumus
68 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Sociālo mediju lietošana uzņēmumos 2016. gadā (% no attiecīgās grupas uzņēmumu kopskaita)
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70%
Pavisam
10-49
50-249
250 +
ar
nodarb
ināto
skaitu
uzņēmuma emuāri (piem., Twitter, uzņēmuma vietne u.c.)
sociālie tīkli (piem., Facebook, Instagram, Draugiem.lv, LinkedIn u.c.)
multivides satura koplietošanas vietnes (piem., Youtube, Instagram,
failiem.lv u.c.)
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 69
26. Interneta pieejamība iedzīvotājiem
Platjoslas internets ir 75 % iedzīvotāju 2016. gadā 77,3 % iedzīvotāju ir pieejams internets mājās, savukārt 2004. gadā internets
bija pieejams tikai 14,7 % iedzīvotāju. 2016. gadā platjoslas interneta pieslēgums ir 75,1 %
iedzīvotāju, bet 2004. gadā tas bija tikai 5,4 % iedzīvotāju. Interneta pieejamība ir tieši
proporcionāla mājsaimniecību ienākumu līmenim: mājsaimniecībās ar viszemākajiem
ienākumiem (1. kvartile) internets ir pieejams tikai 52,2 % gadījumu, savukārt
mājsaimniecībās ar lielākajiem ienākumiem (4. kvartile) internets ir 97,7 % gadījumu.
Palielinājies interneta lietotāju skaits Joprojām turpina palielināties interneta lietotāju skaits, un 2016. gadā tas sasniedzis 82,6 %.
2016. gadā visvairāk regulāri internetu lieto jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem (99,3 %).
Savukārt vecākās paaudzes (55–74 gadi) respondentu vidū internetu lieto 48,9 %
iedzīvotāju.
Visvairāk internetu izmanto e-pastam 2016. gadā Latvijas iedzīvotāji internetu visvairāk izmanto e-pastam (86,2 %), ziņu, avīžu
un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (84,2 %), kā arī interneta bankas izmantošanai (76,1 %). Taču
vismazāk internets tiek izmantots, lai pieteiktu vizītes pie ārsta (8,4 %), pārdotu preces vai
pakalpojumus tiešsaistē (6,9 %) un veidotu mājaslapas vai blogus (4,0 %).
Pēc 2016. gada aptaujas datiem 44,4 % iedzīvotāju vismaz reizi gadā bija iepirkušies
internetā. Pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits, kuri iepērkas internetā, ir palielinājies
no 14,8 % 2006. gadā līdz 44,4 % 2016. gadā.
No visiem iedzīvotājiem, kuri veikuši pirkumus internetā pēdējā gada laikā, 81,3 % iepirkās
Latvijas interneta veikalos, 45,9 % – citās ES dalībvalstīs reģistrētos interneta veikalos, bet
39,6 % – pārējo pasaules valstu veikalos.
2016. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, ir pieaugusi interneta lietotāju sadarbība ar valsts vai
sabiedriskajām iestādēm. Ja 2008. gadā tikai aptuveni katrs ceturtais interneta lietotājs
meklēja informāciju valsts un sabiedrisko iestāžu mājaslapās (23,7 %), tad 2016. gadā
82.6 % izmanto šo iespēju.
Mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošana 2016. gadā 21,9 % no visiem iedzīvotājiem izmantoja mākoņdatošanas pakalpojumus.
Visbiežāk minēto pakalpojumu izmantoja jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem (43,6 %)
un nodarbinātās personas, bet visretāk seniori no 65 līdz 74 gadiem – 3,2 %.
Interneta pieejamība mājsaimniecībās 2015 2016
Pavisam, % 76,0 77,3
Mājsaimniecības ar bērniem 93,6 94,5
Mājsaimniecības bez bērniem 69,1 69,9
Interneta izmantošanas mērķi 2016. gadā (no iedzīvotājiem attiecīgajā vecuma grupā, %)
Pavisam 16–24 25–54 55–74
E-pasta lietošana 68,6 89,8 81,3 38,8
Žurnālu, ziņu un avīžu lasīšana
tiešsaistē 67,2 78,1 77,6 44,8
Interneta bankas lietošana 60,7 70,6 73,1 35,2
Iesaistīšanās sociālajos tīklos 57,1 91,7 67,9 24,6
Informācijas meklēšana par precēm
un pakalpojumiem 59,7 74,4 72,5 31,5
Telefona sarunas, izmantojot
internetu, vai video zvani internetā,
izmantojot tīkla kameru
40,6 55,5 45,2 26,7
70 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Iedzīvotāju īpatsvars ar datorprasmēm 2016. gadā
%
Datņu un mapju kopēšana vai pārvietošana 64,5
Datņu pārvietošana uz citām ierīcēm 61,7
Tekstapstrādes programmas izmantošana 46,2
Izklājprogrammu lietošana 35,8
Jaunas programmatūras instalēšana 33,9
Prezentāciju veidošana 23,9
Programmatūras iestatījumu maiņa 19,9
Attēlu, videodatņu vai audiodatņu apstrāde ar programmatūru 14,2
Programmēšanas valodas rakstīšana 2,2
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri iepirkās internetā 2016. gadā (no iedzīvotājiem, kuri lieto internetu, %)
Pavisam vīrieši sievietes
Apģērbi vai sporta preces 46,3 37,0 54,4
Pasākumu biļetes 34,7 31,4 37,6
Mājsaimniecības preces 33,6 30,4 36,3
Elektronika 29,3 39,9 20,3
Ceļojumu pakalpojumi 21,4 20,5 22,1
Telekomunikāciju pakalpojumi 12,1 12,6 11,6
Interneta pieejamība mājsaimniecībās 2016. gadā (1)
Iedzīvotāji, kuri internetu lietoja vismaz reizi nedēļā
_________________________ (1) Šeit un turpmāk: pirmā kvartile ietver mājsaimniecības ar zemāko ienākumu līmeni, bet ceturtā
kvartile – mājsaimniecības ar augstāko ienākumu līmeni.
0%
20%
40%
60%
80%
100%
Pavis
am
pilsētā
s
laukos
Rīg
as
Pie
rīgas
Vid
zem
es
Kurz
em
es
Zem
gale
s
Latg
ale
s
1.
(trū
cīg
āka)
2.
3.
4.
(turīgākā)
reģionos kvartiļu grupās
0%
20%
40%
60%
80%
100%
Pavis
am
16–24
25–54
55–74
pam
atizglītība
vid
ējā
augstā
kā
vecuma grupās pēc izglītības līmeņa
2004 2016
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 71
Iedzīvotāji, kuri pirka preces vai pakalpojumus internetā
0%
20%
40%
60%
80%
Pavis
am
16–24
25–34
35–44
45–54
55–64
65–74
vecuma grupās
2006 2016
72 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
27. Pētniecība
Izvirzītie mērķi ilglaicīgai pētniecības attīstībai Latvijā Pētniecības un attīstības intensitāti raksturo izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam
attiecībā pret IKP. Latvijā izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam ilgstoši ir bijuši
nelieli. „Eiropa 2020” izvirzītais pamatmērķis ir ieguldīt pētniecībā un attīstībā 3 % no
Eiropas Savienības (ES) kopprodukta. Latvijas kvantitatīvais mērķis ir līdz 2020. gadam
palielināt pētniecībā ieguldīto finansējumu līdz 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta
(IKP), bet līdz 2030. gadam – līdz 3 % no IKP.
Izdevumi pētnieciskajam darbam Latvijā samazinājušies 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, izdevumu pētniecībai un attīstībai īpatsvars iekšzemes
kopproduktā (IKP) ir samazinājies par 0,06 procentpunktiem un veidoja 0,62 % no IKP.
2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, izdevumi pētniecībai un attīstībai Lietuvā ir
palielinājušies par 0,03 procentpunktiem un veidoja 1,04 % no IKP, Igaunijā par
0,06 procentpunktiem un veidoja 1,5 %. Mazāks izdevumu īpatsvars pret IKP nekā Latvijai
2015. gadā ES bija tikai Rumānijā (0,49 %) un Kiprā (0,46 %). Lielākais pieauguma temps
izdevumiem no IKP bija Zviedrijā – palielinoties 0,11 procentpunktiem (3,26 %). Vidēji ES
valstīs 2015. gadā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav
mainījies un veidoja 2,03 % no IKP
Latvijā zinātniski pētniecisko darbu galvenokārt veic augstākās izglītības sektorā. Šajā
sektorā 2015. gadā veikti zinātniski pētnieciskie darbi 75,6 milj. eiro vērtībā, kas veido
0,31 % no IKP. Valsts sektorā pētniecība veikta par 39,0 milj. eiro jeb 0,16 % no IKP, bet
uzņēmējdarbības sektorā par 37,6 milj. eiro jeb 0,15 % no IKP.
2015. gadā ārvalstu finansējums joprojām veidoja lielāko daļu – 45,0 % – no kopējā
finansējuma pētniecības darbiem, 32,7 % – bija valsts finansējums, 20,1 % uzņēmumu
finansējums, bet 2,2 % – augstskolu finansējums.
Salīdzinot ar 2014. gadu, pieaudzis ir tikai valsts finansējums (par 19,4 %), uzņēmumu
finansējums samazinājies par 32,4 %, augstskolu finansējums samazinājies par 10,8 %,
savukārt ārvalstu finansējums samazinājies par 5 %.
Valsts finansējums pētniecībai 2015.gadā bija 49,8 milj. eiro. Lielāko daļu no kopējā valsts
finansējuma veidoja zinātniskās darbības bāzes finansējums – 39.6 %, jeb 19,7 milj. eiro,
valsts pētījumu programmu finansējums - 13.0 %, jeb 6,5 milj. eiro, zinātniskās darbības
attīstības finansējums - 12.1 %, jeb 6,0 milj. eiro. Dalībai starptautiskajos projektos bija
atvēlēti 3.1 milj. eiro, jeb 6.2 % no kopējā valsts finansējuma. Salīdzinot ar 2014.gadu
visvairāk palielinājies valsts atbalsts zinātniskās darbības attīstībai – 2.5 reizes. 2015. gadā pētnieciskajā darbā strādāja 11 283 darbinieki, no tiem 7 827 (69,4 %) bija
zinātniskais personāls. Divas trešdaļas (67,7 %) zinātnisko darbinieku bija nodarbināti
augstākās izglītības sektorā. Joprojām ir salīdzinoši mazs gados jaunu zinātnieku skaits,
zinātniskais personāls vecumā līdz 34 gadiem 2015. gadā veidoja 25,8 %. Salīdzinoši liels
ir pensijas vecuma darbinieku vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kas veido 15,9 %. Vairāk
nekā puse no zinātniskā personāla ir sievietes (51 %). Latvijā ir vislielākais sieviešu
īpatsvars Eiropas Savienībā, (2013.gadā Eiropas Savienībā vidēji bija 33.2 %). 2015. gadā
procentuāli lielākais sieviešu īpatsvars zinātniskajā personālā bija valsts sektora
zinātniskajās iestādēs (58,0 %) un augstākās izglītības sektorā (52,1 %), uzņēmējdarbības
sektorā sieviešu bija mazāk – 40,7 %.
Izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam 2014 2015
Izdevumi, tūkst.eiro 162 796 152 252
Izdevumi no IKP, %:
Latvijā 0,68 0,62
ES valstīs 2,03 …
Zinātniskais personāls ar zinātnisko grādu 2014 2015
Ar zinātnisko grādu – pavisam, cilv. 3 812 3 809
Augstākās izglītības sektors 3 183 3 223
Valsts sektors 439 190
Uzņēmējdarbības sektors 422 161
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 73
Finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam 2015. gadā
PAVISAM
% no IKP
Finansējums pēc līdzekļu avota:
Uzņē-mumu
valsts augstākās
izglītības iestādes
ārvalstu
Finansējums,
tūkst. eiro 152 252 0,62 30,6 49,8 3,4 68,5
augstākās
izglītības
sektors
75 617 0,31 5,9 33,3 3,4 33,0
valsts sektors 38 988 0,16 6,6 15,9 - 16,5
uzņēmumu
sektors 37 647 0.15 18,1 0,6 - 19,0
Finansējums no
IKP, % 0,62 x 0,13 0,20 0,01 0,28
Zinātniskā darbība
Zinātniskais personāls pēc dzimuma un vecuma 2015. gadā
0.
€ 0
€ 20
€ 40
€ 60
€ 80
€ 100
€ 120
€ 140
€ 160
€ 180
0
1 000
2 000
3 000
4 000
5 000
6 000
7 000
8 000
9 000
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
(milj.)
(cilv.)
zinātniskais personāls (kreisā ass)
finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam (labā ass)
1 033
830
601 590
780
983 1 003
812
732
463
<34 35–44 45–54 55–64 >65
vīrieši sievietes
74 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Doktora grādu ieguvušie 2016. gadā pa tematiskajām grupām
Izdevumu īpatsvars pētnieciskajam darbam % no IKP
2015. gadā
Datu avots: Eurostat (rd_e_gerdtot) 30.11.2016.
sociālās zinātnes,
komerczinības un tiesības
26,9%
dabas zinātnes, matemātika
un informācijas tehnoloģijas
23,4%
inžinierzinātnes, ražošana un
būvniecība
18,3%
humanitārās zinātnes un
māksla
12,2%
veselības aprūpe un
sociālā labklājība
9,1%
izglītība
4,1%
pakalpojumi
3,0% lauksaimniecība
3,0%
0,0%
0,5%
1,0%
1,5%
2,0%
2,5%
3,0%
3,5%
SE
AT
DK FI
DE
BE
FR SI
ES-2
8
NL
CZ
UK
EE
HU IT LU
PT
ES
SK LT
PL
BG EL
HR
MT
LV
RO
CY IE
Pavisam no tā uzņēmējdarbības sektors
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 75
28. Vide un tās aizsardzība
Dabas resursi Latvijā nozīmīgākos dabas resursus (1) veido tādi derīgi izrakteņi kā dolomīts, ģipšakmens,
kaļķakmens, smilts–grants, smilts, kvarca smilts, māls un kūdra. Latvijas derīgos izrakteņus
galvenokārt izmanto būvmateriālu un ķīmiskajā rūpniecībā un nelielā apjomā arī enerģētikā
(kūdra).
Lai gan aizvien pieaug koksnes eksports, meža platības valsts teritorijā ir palielinājušās.
2014. gada 1. janvārī pēc Meža resursu monitoringa datiem Latvijā meža platība bija 3 260
tūkst. ha jeb 50 % no visas Latvijas teritorijas, no kuras valstij pieder 1 510 tūkst. ha (46,3 %
no visu mežu platības), savukārt pārējo īpašnieku meža kopplatība bija 1 750 tūkst. ha
(53,7 % no visu mežu platības).
No visām mežaudzēm 45,2 % ir skuju koki. Latvijas mežos dominē galvenokārt trīs koku
sugas (priede, bērzs un egle), kuru audzes kopā aizņem trīs ceturtdaļas no visas meža
platības. Pārējās meža platības aizņem melnalkšņu, baltalkšņu, apšu, ošu un ozolu audzes.
Latvijā pieaug bērza un citu lapu koku mežaudžu īpatsvars, jo lauksaimniecības zemes
turpina strauji aizaugt ar lapu kokiem. 2009.–2013. gadā vidējais koksnes ieguves apjoms
bija 12,0 milj. m3 koksnes. Ieguves apjoms ir aptuveni 70 % no krājas pieauguma.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā ir izveidotas 683 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (2) astoņās kategorijās, kas
aizņem 19 % sauszemes teritorijas. Tie ir: četri nacionālie parki, viens biosfēras rezervāts,
42 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, 261 dabas liegums, četri dabas rezervāti,
septiņas aizsargājamās jūras teritorijas. Paredzēts veidot mikroliegumus vēl astoņu putnu
sugu koloniju vietās. Eiropas Savienības valstu kopīgajā aizsargājamo teritoriju tīklā
„Natura 2000” Latvijā iekļautas 333 teritorijas un aizņem 7,9 tūkst km2 jeb 12 % no
sauszemes kopplatības: četri dabas rezervāti, četri nacionālie parki, 239 dabas liegumi,
37 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, septiņas aizsargājamās jūras teritorijas
un 24 mikroliegumi.
Vides kvalitāte un tās aizsardzība 2015. gadā vides kvalitātes pētniecībai un apsaimniekošanai tika izlietoti 170 milj. eiro.
Lielākais finasējums (69,7 milj. eiro) novirzīts atkritumu savākšanai un pārstrādes iekārtām.
Pēdējos sešus gadus vērojams radīto sadzīves atkritumu apjoma pieaugums. Taču jāatzīmē,
ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2015. gadā šis rādītājs samazinājās par 5,0 %.
Ja 2014. gadā radīto sadzīves atkritumu apjoms bija 2 014 tūkst. tonnu, tad 2015. gadā –
1 913 tūkst. tonnu, kas ir par 101 tūkst. tonnu mazāk. Radītais sadzīves atkritumu daudzums
uz 1 iedzīvotāju Latvijā joprojām ir salīdzinoši zems. 2015. gadā tas bija 433 kg uz
1 iedzīvotāju. Mazākais saražoto sadzīves atkritumu apmērs bija Rumānijā (247 kg), Polijā
(286 kg), bet lielākais – Dānijā (789 kg), Kiprā (638 kg), Luksemburgā un Vācijā (abās
625 kg).
Otrais lielākais vides aizsardzības finanšu ieguldījums (56,1 milj. eiro) bija ūdens resursu
aizsardzībai. Lielākos pazemes saldūdens krājumus veido Daugavas (223,2 milj. m3) un
Gaujas (41,5 milj. m3) upju baseini. 2013. gadā Latvijā no pazemes ieguva 155,4 milj. m3
ūdens.
Finansējums gaisa aizsardzībai un kvalitātes uzlabošanai (13,7 milj. eiro) daudzus gadus
bijusi visas pasaules prioritāte. Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) ir nozīmīgākais klimata
pārmaiņu rādītājs. 2014. gadā Latvijā emitētas 11,71 milj. tonnu SEG. Enerģētikas un
transporta sektors 2014. gadā bija viens no lielākajiem SEG emisiju avotiem, kuru emisijas
veidoja 59 % no kopējām emisijām. Lauksaimniecības sektorā kopš 1995. gada ik gadu
emitē aptuveni 2 milj. tonnu CO2 ekvivalenta. Pēdējo 10 gadu laikā SEG emisijas šajā
sektorā ir pieaugušas par 25 %.
_________________________ (1) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
(2) Dabas aizsardzības pārvaldes dati.
76 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Latvijas mežu raksturojošie rādītāji (1) 2014
Mežainums, % 50,0
Meža zemju kopējā platība, tūkst. ha 3 575
Meža platība, tūkst. ha 3 260
Mežaudžu platība, tūkst. ha 3 198
Skujukoki 1 444
priede 860
egle 584
Lapukoki 1 754
bērzs 902
apse 257
melnalksnis 183
baltalksnis 310
pārējie lapukoki 102
Meža platība uz vienu iedzīvotāju, ha 1,6
Koksnes krāja mežā, milj. m3 668
Skujukoki 349
priede 224
egle 125
Lapukoki 318
bērzs 160
apse 63
melnalksnis 39
baltalksnis 41
pārējie lapukoki 15
Koksnes krāja uz vienu iedzīvotāju, m3 333,8
Izcirstās platības un mežu atjaunošana (2)
2014 2015
platība, ha
krāja, tūkst.m3
platība, ha
krāja, tūkst. m3
Cirtes – pavisam 108 401 11 679 98 389 10 627
galvenā cirte 43 420 9 460 39 946 8 676
kopšanas cirte 33 467 1 468 31 964 1 306
rekonstruktīvā cirte 48 8 51 11
sanitārā cirte 30 195 595 24 265 462
citas cirtes 1 712 148 2 163 172
Mežu atjaunošana 37 986 x 41 653 x
no tā mežu sēšana un stādīšana 12 872 x 13 697 x
Radītie un savāktie atkritumi (3)
Sadzīves atkritumi Bīstamie atkritumi
2014 2015 2014 2015
Radītais, t 2 013 696 1 913 003 80 978 28 461
Savāktais, t 1 821 319 1 801 255 88 717 96 162
Pārstrādātais, t 1 895 457 2 208 036 96 962 74 750
Apglabātais, t 709 601 571 052 8 516 5 805
Eksportētais, t 550 217 337 384 8 455 7 750
_________________________ (1) Zemkopības ministrijas Meža resursu monitoringa dati.
(2) Valsts meža dienesta dati.
(3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 77
Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai 2015. gadā
Meža zemes apsaimniekošana
Kaitīgo vielu izmeši atmosfērā
€ 14,7
€ 41,4
€ 9,4€ 4,2
€ 11,5
€ 58,3
€ 13,8 € 16,6
investīcijas
kārt
ējā
s izm
aksas
investīcijas
kārt
ējā
s izm
aksas
investīcijas
kārt
ējā
s izm
aksas
investīcijas
kārt
ējā
s izm
aksas
ūdens resursu
aizsardzībai
gaisa aizsardzībai atkritumu
savākšanai un
pārstrādei
citas
(milj.)
0
15
30
45
60
0
100
200
300
400
1995 2000 2005 2010 2015
(tūkst.ha)
Mežu atjaunošana - pavisam (labā ass)
no tās sēšana un stādīšana (labā ass)
Cirtes ( kreisā ass)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
(tūkst.
t)
cietās daļiņas
slāpekļa oksīdi (NOx)
sēra dioksīds (SO2)
oglekļa monoksīds (CO)
gaistošie organiskie savienojumi (GOS)
citas vielas
78 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Sadzīves atkritumi
Siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju
Datu avots: Eurostat (t2020_rd300) 15.03.2017.
Stacionāro gaisa piesārņojuma avotu emisijas 2015. gadā (kg uz iedzīvotāju)
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
(tūkst.
t)
radītais savāktais pārstrādātais
apglabātais eksportētais
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
(tonnas C
O2
ekviv
ale
nta
)
ES-28 Latvija Lietuva Igaunija
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 79
29. Enerģētika
Kopējais energoresursu patēriņš 2015. gadā palicis praktiski
nemainīgs 2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 183,9 petadžouli (PJ), kas ir par 1,2 %
mazāk nekā 2014. gadā. Desmit gadu laikā kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski
mainījies: 2005. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 192,1 PJ, kas ir tikai par 4,3 %
vairāk nekā 2015. gadā.
Palielinājies atjaunīgo energoresursu īpatsvars Pēdējos gados novērotas energoresursu kopējā patēriņa struktūras izmaiņas – samazinās
dabasgāzes patēriņa īpatsvars un palielinās atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars kopējā
energoresursu patēriņā. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars samazinājās par
4,5 % un 2015. gadā bija 25,1 %, vienlaicīgi kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars
palielinājās par 2,9 % un 2015. gadā bija 28,6 %. 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu
saražoto koksnes granulu daudzums pieauga par 14,1 %, savukārt saražotās koksnes šķeldas
daudzums – par 8,4 %. Lielākā daļa granulu Latvijā ir saražotas eksportam. 2015. gadā
eksportēja 28,0 PJ granulas, kas ir par 20,4 % vairāk nekā 2014. gadā. Latvijā izmantojamie
AER ir vietējie energoresursi, tāpēc, palielinoties AER kopējam patēriņam, mazinās
Latvijas enerģētiskā atkarība (1) no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā
līdz 51,1 % 2015. gadā.
Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai (pārveidošanas sektors) patērēja 50,1 PJ
energoresursu un saražoja 38,2 PJ enerģijas, no tās 25,5 PJ siltumenerģijas un 12,7 PJ
elektroenerģijas. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā Latvijā pārsvarā izmanto
neatjaunīgo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pakāpeniski samazinās:
2010. gadā – 81,0 %, 2013. gadā – 69,8 %, 2014. gadā – 64,3 % un 2015. gadā – 63,5 %.
Ar katru gadu pieaug saražotās elektroenerģijas īpatsvars no AER. Piecu gadu laikā pieauga
pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars par 19,8 % un 2015. gadā sasniedza 36,1 %.
Savukārt pēdējo 10 gadu laikā no 2005. līdz 2015. gadam saražotā elektroenerģija vēja
elektrostacijās pieauga no 47 līdz 147 GWh, biomasas (koksnes, koksnes atlikumu)
elektrostacijās un koģenerācijas stacijās – no 6 līdz 378 GWh, un biogāzes koģenerācijas
stacijas – no 36 līdz 391 GWh. Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā, ka AER, kuri tiek
izmantoti pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita
biomasa.
Energoresursu galapatēriņš 2015. gadā samazinājies 2015.gadā energoresursu galapatēriņš 2015. gadā bija 163,5 PJ, kas ir par 1,9 % mazāk nekā
2014. gadā. Lielākais energoresursu patērētājs ir mājsaimniecības, kas patērē vidēji 30 %,
tad transports (vidēji 29 %) un rūpniecība (vidēji 22 %). Energoresursu galapatēriņa
pieaugums 2015. gadā tika novērots rūpniecībā, lauksaimniecībā un transporta sektorā,
turpretī mājsaimniecībās bija vērojams samazinājums (-10,7 %).
Transportā 2015. gadā patērēja 49,0 PJ energoresursu, kas ir par 5,8 % vairāk nekā
2014. gadā. Dīzeļdegviela ir galvenais energoresurss, ko izmanto transportā (tās īpatsvars
2015. gadā bija 63,1 %). Pēdējos gados transportā novērots būtisks sašķidrinātās naftas
gāzes patēriņa īpatsvara pieaugums. 2010. gadā tās patēriņš bija 1,0 PJ, bet 2015. gadā – 2,7
PJ, kas ir par 171,7 % vairāk. Ik gadu pieaug AER patēriņš transportā – 2015. gadā
biodīzeļdegvielas un bioetanola patēriņš transportā bija 1,0 PJ, kas ir par 3,4 % lielāks nekā
2014. gadā. Savukārt auto benzīna patēriņš transportā no 2010. līdz 2015. gadam
samazinājās par 30,3 %, sasniedzot 8,6 PJ.
Kopējais primāro energoresursu patēriņš pa energoresursu
veidiem
2014 2015
Pavisam, TJ 186 155 183 930
Naftas produkti 59 652 62 640
Cietais kurināmais 2 508 1 961
Dabasgāze 45 386 46 096
Kurināmā koksne 55 921 52 561
Elektroenerģija 16 021 13 783
Pārējie kurināmie 6 667 6 889
Vidējā gaisa temperatūra rudens/ziemas mēnešos, 0C 2,9 4,2
_________________________ (1) Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus
bunkurēšana.
80 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Energoresursu patēriņš pa sektoriem
2014 2015
Galapatēriņš, TJ 166 604 163 498
Rūpniecība (ieskaitot būvniecību) 36 433 36 766
Transports 46 295 48 979
Mājsaimniecības 51 816 46 296
Lauksaimniecība, mežsaimniecība, medniecība,
zvejniecība 6 475 6 826
Pārējie patērētāji 25 585 24 631
Elektroenerģijas ražošana
2014 2015
Pavisam, GWh 5 140 5 533
Hidroelektrostacijas 1 993 1 860
Koģenerācijas stacijas (1) 3 006 3 526
Vēja elektrostacijas 141 147
Atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā
Energoresursu patēriņa struktūra transporta vajadzībām
_________________________ (1) Ieskaitot elektrostacijas.
32.3%
31.1%
29.6%
29.8%
34.3%
30.4%
33.5%
35.7%
37.1%
38.7%37.6%
25%
30%
35%
40%
45%
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
dīzeļdegviela petrolejas veida reaktīvā degviela
auto un aviācijas benzīns sašķidrinātā naftas gāze
biodegviela citi
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 81
30. Transports
2016. gadā zemākais pārvadāto kravu apjoms kopš 2010. gada
Pārvadāto kravu dati uzrāda mazāko apjomu kopš 2010. gada, kad tas bija 101,6 miljoni
tonnu. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu
pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 8,1 miljonu tonnu jeb 6,6 %. Būtiskākais
pārvadāto kravu kritums par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 % bija dzelzceļa transportā.
Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 0,8 miljoniem tonnu jeb 1,3 %. Pa
maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par
1,1 miljonu tonnu jeb 23,3 %.
Ostās kravu apgrozījums samazinās, lidostā – pieaug
2016. gadā no Latvijas ostām nosūtīja un ostās saņēma 63,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par
9,3 % mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir zemākais rezultāts kopš 2010. gada, kad kravu
apgrozība ostās bija 61,2 miljoni tonnu.
No ostām nosūtīja 56,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,1 % mazāk nekā gadu iepriekš.
Nosūtīto kravu apjoma samazināšanos noteica divu svarīgāko kravu veidu – naftas produktu
un ogļu iekraušanas kuģos – apjomu kritums attiecīgi par 26,8 % un 12,1 %. Kravu apjoma
kritums skāra arī nosūtītos kokmateriālus par 1,4 %. Savukārt nosūtītās labības un labības
produktu apjoms pieauga par 6,8 %, minerālmēsliem – par 15,2 %, kravām konteineros –
par 8,7 %, bet mobilajām kravām par 8,3 %.
Ostās saņemto kravu apjoms samazinājās par 1,7 %. To galvenokārt noteica no kuģiem
izkrauto beramkravu apjoma kritums par 19,5 %. Ostās izkrauto naftas produktu apjoms
pieauga par 16,8 %, bet saņemto un izkrauto kravu konteineros un mobilo kravu apjoms
saglabājās iepriekšējā gada līmenī: kravas konteineros samazinājās par 0,5 %, bet mobilās
kravas pieauga par 0,7 %.
2016. gadā lidostā “Rīga” saņēma un no lidostas nosūtīja 19,5 tūkstošus tonnu kravu, kas ir
par 4,2 % vairāk nekā 2015. gadā.
Mazāk ar sauszemes transportu, vairāk ar jūras un gaisa
transportu pārvadātu pasažieru
2016. gadā ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 244,7 miljonus pasažieru, kas ir par
1,9 % jeb 4,7 miljoniem pasažieru mazāk nekā 2015. gadā. Kopš 2010. gada pārvadāto
pasažieru skaits nav būtiski mainījies, lai gan kopš 2014. gada vērojama neliela ikgadēja
samazināšanās.
Salīdzinot ar 2015. gadu, ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits 2016. gadā
pieauga par 0,9 %, ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru skaits
samazinājās par 1,1 %, bet ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāts par 3,7 % pasažieru
mazāk.
2016. gadā ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un no ostām izbrauca 657,7 tūkstoši
pasažieru, kas ir par 9,2 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Ar kruīza kuģiem Rīgas pasažieru ostā iebrauca 71,4 tūkstoši pasažieru jeb par 3,3 % vairāk
nekā 2015. gadā.
2016. gadā lidostā “Rīga” ielidoja un no tās izlidoja 5,4 miljoni pasažieru, kas ir par 4,6 %
vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ar Latvijas aviokompāniju lidmašīnām lidostā
“Rīga” ielidoja un no tās izlidoja 2,8 miljoni pasažieru, par 8,3 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Vislielākā pasažieru apgrozība lidostā “Rīga” bija ar Vācijas lidostām – 0,84 miljoni
pasažieru (pieaugums par 8,5 %), ar Lielbritānijas lidostām – 0,79 miljoni pasažieru (par
9 % vairāk) un ar Krievijas lidostām – 0,56 miljoni pasažieru (par 22,8 % vairāk).
Satiksmes ceļu garums gada beigās
2014 2015
Valsts autoceļu garums 20 150 20 093
Pašvaldību autoceļu garums 30 439 30 183
Pašvaldību ielu garums 8 039 7 967
Valsts dzelzceļa līnijas garums – pavisam, km 1 860 1 860
tai skaita platsliežu 1 826 1 826
no tām elektrificētas 251 251
Tramvaju līnijas, km 157 157
Trolejbusu līnijas, km 204 204
82 ______________________________ Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 | CSP
Transporta līdzekļu skaits gada beigās
2014 2015
Kravas automobiļi (ieskaitot vilcējus), tūkst. 83 205 85 998
Autobusi, tūkst. 4 845 4 797
Vieglie automobiļi, tūkst. 657 799 679 048
Valsts dzelzceļam piederošais ritošais sastāvs:
lokomotīves 206 204
motorvagoni 104 104
pasažieru vagoni (ieskaitot elektrovilcienu un
dīzeļvilcienu sekciju vagonus) 238 238
preču vagoni 7 011 6 525
Uzņēmumiem piederošie preču vagoni 5 409 5 363
Jūras transports (kuģi ar tonnāžu 100 un vairāk
bruto reģistra tonnu) 172 175
kravas kuģi 21 28
zvejas kuģi 60 61
pasažieru kuģi 10 8
velkoņi 20 18
palīgflote 59 58
ledlauži 1 1
Trolejbusi 257 269
Tramvaju vagoni 274 266
Gaisa kuģi ar dzinēju 247 258
Kravu pārvadājumi 2015 2016
Autotransports – pavisam, tūkst. t 62 569 63 389
Iekšzemes 48 517 48 422
Starptauriskie 14 052 14 967
Dzelzceļš – pavisam, tūkst. t 55 645 47 819
Iekšzemes 1 671 1 483
Starptauriskie 53 974 46 336
Jūras transports – pavisam, tūkst. t 69 569 63 116
Nosūtītas 62 551 56 217
Saņemtas 7 018 6 899
Lidosta “Rīga”– pavisam (ieskaitot pastu), t 18 758 19 549
Nosūtītas 11 136 11 506
Saņemtas 7 622 8 043
Pasažieru pārvadājumi 2015 2016
Regulārās satiksmes autobusos – pavisam,
tūkst. cilv. 144 375 142 813
Iekšzemes maršrutos 144 166 142 609
Starptautiskajos maršrutos 209 204
Trolejbusos, tūkst. cilv. 44 752 43 443
Tramvajos, tūkst. cilv. 43 119 41 175
Dzelzceļa transportā – pavisam, tūkst.cilv. 17 070 17 228
Iekšzemes satiksmē 16 885 17 071
Starptautiskajā satiksmē 185 157
Rīgas ostā – pavisam, tūkst.cilv. 526 582
Iebraukuši ar prāmjiem 224 243
Izbraukuši ar prāmjiem 233 267
Iebraukuši ar kruīza kuģiem 69 71
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2017 _______________________________ 83
2015 2016
Lidostā “Rīga” – pavisam, tūkst. cilv. 5 161 5 401
Ielidoja 2 585 2 709
Izlidoja 2 576 2 692
Dzelzceļa kravu pārvadājumi
Kravu apgrozība Latvijas ostās 2016. gadā
0
10
20
30
40
50
60
70
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
(milj.t)
eksports imports tranzīts iekšzemes
32 891
16 860
5 109
1 357
4 179
1 949
571
200
Rīga
Ventspils
Liepāja
mazās ostas
Rīga
Ventspils
Liepāja
mazās ostas
nosūtīta
ssaņem
tas
(tūkst.t)
CENTRÂLÂ STATISTIKAS PÂRVALDE
Lâèplçða iela 1, Rîga, LV–1301, Latvijatâlrunis: 67366850, fakss: 67830137,
e-pasts: [email protected], http://www.csb.gov.lv