LATVIJA. GALVENIE STATISTIKAS RĀDĪTĀJI 2019 · Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina...
Transcript of LATVIJA. GALVENIE STATISTIKAS RĀDĪTĀJI 2019 · Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina...
LATVIJA. GALVENIE STATISTIKAS RÂDÎTÂJI 2019
Centrâlâ statistikas pârvalde
Lâèplçša iela 1, Rîga, LV-1301, Latvija
tâlr.: 67366850, fakss: 67830137
E-pasts: [email protected]
https://www.csb.gov.lv
© Centrâlâ statistikas pârvalde, 2019
Pârpublicçšanas un citçšanas gadîjumâ atsauce obligâta.
ISBN 978-9984-06-530-4 (druka) ISSN 1691-5437 (druka)
ISBN 978-9984-06-533-5 (pdf) ISSN 2501-0018 (pdf)
-002-00019
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 1
28 Eiropas Savienības dalībvalstis: Austrija (AT); Beļģija (BE); Bulgārija (BG); Čehija (CZ); Kipra (CY); Vācija (DE); Dānija (DK); Igaunija (EE); Grieķija (EL/GR); Spānija (ES); Somija (FI); Francija (FR); Horvātija (HR); Ungārija (HU); Īrija (IE); Itālija (IT); Latvija (LV); Lietuva (LT); Luksemburga (LU); Malta (MT); Nīderlande (NL); Polija (PL); Portugāle (PT); Rumānija (RO); Zviedrija (SE); Slovēnija (SI); Slovākija (SK); Apvienotā Karaliste (UK).
Latvijas teritorija (64.6 tūkst. km²) ir 10 reizes mazāka par Eiropas Savienības teritoriāli lielāko valsti Franciju, nedaudz mazāka par kaimiņvalsti Lietuvu, bet 1,4 reizes lielāka par Igauniju.
Pārējās Eiropas valstis: Andora (AD); Albānija (AL); Bosnija un Hercegovina (BA); Baltkrievija (BY); Šveice (CH); Fēru Salas (FO); Gērnsija (GG); Gibraltārs (GI); Mena (IM); Islande (IS); Lihtenšteina (LI); Monako (MC); Moldova (MD); Melnkalne (ME); Ziemeļmaķedonija (MK); Norvēģija (NO); Serbija (RS); Krievija (RU); Svalbāras arhipelāgs un Jana Majena sala (SJ); Sanmarīno (SM); Turcija (TR); Ukraina (UA); Vatikāns (Svētais Krēsls) (VA); Kosova (XK).
2 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Brošūra "Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019" veltīta Latvijas simtgadei un sniedz informāciju par attīstības tendencēm
100 gados. Dati ilgākā laika periodā nav salīdzināmi, tiem ir tikai informatīvs raksturs.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvā publikācija iepazīstina nozaru speciālistus, darījumu partnerus, ārvalstu viesus
un citus interesentus ar Latvijas sociālekonomiskajiem procesiem aizvadītajā periodā. Jaunākos statistikas datus, kā arī datus par
plašāku laika periodu ir iespējams iegūt CSP mājaslapā csb.gov.lv. Izmantoti arī Kultūras ministrijas, Valsts zemes dienesta, Valsts
ieņēmuma dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.
Nosacītie apzīmējumi
- parādība nav konstatēta
... trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi
cilv. cilvēks
°C Celsija grāds
eiro vienota valūta, ko lieto 19 Eiropas Savienības dalībvalstis. Kopš 2015. gada 1. janvāra eiro lieto Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā.
eks. eksemplāri
Eurostat Eiropas Savienības Statistikas birojs
ha hektārs
IKP iekšzemes kopprodukts
km kilometrs
km2 kvadrātkilometrs
kvartile viena ceturtā daļa (25 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli
m3 kubikmetrs
milj. miljons
mljrd. miljards
GWh gigavatstunda
NACE Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā (2. red.)
NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība: Armēnija (AM), Azerbaidžāna (AZ), Baltkrievija (BY), Kazahstāna (KZ), Kirgizstāna (KG), Krievija (RU), Moldova (MD), Tadžikistāna (TJ), Turkmenistāna (TM), Uzbekistāna (UZ)
PJ petadžouls
t tonna
TJ teradžouls
tūkst. tūkstotis
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 3
Saturs
Galvenie rādītāji ............................................................................................................................................................. 4
Teritorija ....................................................................................................................................................................... 5
Iedzīvotāji ..................................................................................................................................................................... 7
Mājsaimniecību ienākumi, ienākumu nevienlīdzība, monetārā nabadzība ............................................................................. 18
Sociālā drošība ............................................................................................................................................................. 20
Likumpārkāpumi .......................................................................................................................................................... 23
Veselības aprūpe .......................................................................................................................................................... 26
Izglītība ....................................................................................................................................................................... 29
Kultūra ........................................................................................................................................................................ 33
Darba tirgus ................................................................................................................................................................ 36
Darba samaksa ............................................................................................................................................................ 40
Iekšzemes kopprodukts ................................................................................................................................................. 43
Valsts finanses ............................................................................................................................................................. 45
Cenu statistika ............................................................................................................................................................. 47
Nefinanšu investīcijas ................................................................................................................................................... 49
Preču ārējā tirdzniecība ................................................................................................................................................. 51
Lauksaimniecība ........................................................................................................................................................... 56
Uzņēmējdarbība ........................................................................................................................................................... 59
Būvniecība un rūpniecība ............................................................................................................................................... 60
Mazumtirdzniecība ........................................................................................................................................................ 64
Tūrisms ....................................................................................................................................................................... 65
Pētniecība.................................................................................................................................................................... 67
Informācijas tehnoloģijas uzņēmumos ............................................................................................................................ 69
Interneta pieejamība un lietošana mājsaimniecībās .......................................................................................................... 71
Vide un tās aizsardzība ................................................................................................................................................. 73
Enerģētika ................................................................................................................................................................... 76
Transports ................................................................................................................................................................... 79
4 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Galvenie rādītāji
Iedzīvotāju skaits gada sākumā 1 596 131 (1920) 2 665 770 (1989)
1 905 936 (1935) 1 934 379 (2018)
Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 72,8 % (1920) 52,0 % (1989)
77,0 % (1935) 62,2 % (2018)
Neprecējušies 51 % (1935) 42 % (2018)
Precējušies 40 % (1935) 37 % (2018)
Atraitņi 8 % (1935) 9 % (2018)
Šķīrušies 1 % (1935) 12 % (2018)
Iedzīvotāju īpatsvars pilsētās 24 % (1920) 68 % (2018)
Iedzīvotāju dabīgais pieaugums uz 1 000 iedzīvotājiem 7,2 (1925) -4,1 (2017)
Uz 1 000 iedzīvotājiem vidēji gadā dzimuši 22,3 (1925) 10,7 (2017)
Populārākie jaundzimušo meiteņu vārdi Anna (1920) Sofija (2018)
Populārākie jaundzimušo zēnu vārdi Jānis (1920) Roberts (2018)
Mirstība pirmajā dzīves gadā uz 1 000 dzīvi dzimušajiem 128,4 (1920) 4,1 (2017)
Strādājošo cilvēku īpatsvars 60,9 % (1925) 70,1 (2017)
Studentu skaits uz 10 000 iedzīvotāju 30 (1925) 430 (2017)
Analfabētu īpatsvars starp vīriešiem 11 % (1925) 0,1 % (2011)
Analfabētu īpatsvars starp sievietēm 18 % (1925) 0,1 % (2011)
Iedzīvotāju skaits uz 1 automobili 956 (1925) 3 (2017)
Dzelzceļa līniju garums 3 350 km (1938) 1 860 km (2017)
Pa dzelzceļu pātvadāto pasažieru skaits 5,7 milj. (1920) 17,5 milj. (2017)
Meža platība, milj. ha 1,747 (1935) 3,383 (2018)
Kartupeļu stādījumu platība, tūkst. ha 49,2 (1920) 23,3 (2018)
Kviešu (ziemas un vasaras) sējumu platība, tūkst. ha 196,7 (1920) 419,9 (2018)
Cūku skaits, tūkst. 535 (1927) 305 (2018)
Slaucamo govju skaits, tūkst. 426 (1920) 144 (2018)
Zirgu skaits, tūkst. 261 (1920) 8 (2018)
Saražotā sviesta daudzums, tūkst. t 11,2 (1927) 4,7 (2017)
Kokmateriālu eksports, milj. kg 166,3 (1921) 10 175,8 (2018)
Iznākušo žurnālu skaits 220 (1927) 242 (2017)
Iznākušo laikrakstu skaits 140 (1927) 186 (2017)
Augstākā gaisa temperatūra +37,8°C (2014) +33,6°C (2018)
Zemākā gaisa temperatūra -43,2°C (1956) -27,4°C (2018)
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 5
Teritorija
Latvijas administratīvās teritorijas un statistiskie reģioni 2019. gada sākumā
Latvija ir valsts Ziemeļeiropā, kas atrodas Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 01.05.2004.
Statistiskie reģioni Latvijā ir seši: Rīgas, Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales.
Administratīvais iedalījums: 119 administratīvās teritorijas – 9 republikas pilsētas un 110 novadi.
Pilsētas. Latvijā ir 76 pilsētas, no kurām deviņām pilsētām ir republikas pilsētas statuss: Rīga (valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta) Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils.
6 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Republikas pilsētas, novadu pilsētas un novadu pagasti 2019. gada sākumā
GršGrš
ZaļesjesZaļesjes
PrļPrļ
DricānuDricānu
PelēčuPelēču
IlzIlz
GaigalavasGaigalavasIKŠIKŠ
FeimaņuFeimaņuZalvesZalves
KalvenesKalvenes
SABILESABILE
KĀRSAVAKĀRSAVA
KzdKzd
SklSkl
MrpMrp
VļnVļn
JaunannasJaunannas
MoresMores
UžavasUžavas
LīgoLīgo
GaviezesGaviezes
KalnaKalna
LizumaLizuma
JaunalūksnesJaunalūksnes
SalienasSalienas
SalasSalas
SkrudalienasSkrudalienas
StraduStradu
VLMVLM
PrkPrk
SventesSventes
ZentenesZentenes
NīcasNīcas
NirzasNirzas
novŽIecavasnovŽ
Iecavas
PlāņuPlāņu
GārsenesGārsenes
KNDKND
MrdMrd
PRKPRK
MžvMžv
GULBENEGULBENE
TrapenesTrapenes
RZKRZK
RaņķuRaņķu
RundēnuRundēnu
DRBDRB
AUCEAUCETurkuTurku
SutruSutru
ĒrgļuĒrgļu
RudbāržuRudbāržu
ValdgalesValdgales
OgrOgr
AtašienesAtašienes
VirbuVirbu
JLGJLG
TKMTKM
LendžuLendžu
GlšGlšĪslīcesĪslīces
LDZLDZ
LubesLubes
RubasRubas
LaucienesLaucienes
KabilesKabiles
SldSld
ŠķēdesŠķēdes
ĪvnĪvn
LvrLvr
GudeniekuGudenieku
AncesAnces
VplVpl
CēresCēres
RubenesRubenes
SkaistasSkaistas
KrapesKrapes
PiedrujasPiedrujas
ĶeipenesĶeipenes
TurlavasTurlavas
CcrCcr
ProdesProdes
KolkasKolkasBurtniekuBurtnieku
KprKpr
CsvCsv
EmbūtesEmbūtes
KlintainesKlintaines
SmārdesSmārdes
ElejasElejas
ĶGMĶGM
DzelzavasDzelzavasLapmežciemaLapmežciema
RaunasRaunas
BilskasBilskas
PRĻPRĻ
BrantuBrantu
BunkasBunkas
DBLDBL
ŠķilbēnuŠķilbēnu
RaiskumaRaiskuma
TaurenesTaurenes
AmbeļuAmbeļu
SalacgrīvasSalacgrīvas
VietalvasVietalvas
BķrBķr
AglonasAglonas
KrmKrm
ZosēnuZosēnu
DgnDgn
PededzesPededzes
DunavasDunavas
VeclaicenesVeclaicenes
SausnējasSausnējasKalnciemaKalnciema
DglDgl
ValmierasValmieras
KoknesesKokneses
DžūkstesDžūkstes
AgsAgs
ZiruZiru
LljLlj
BriģuBriģu
ZbrZbr SecesSeces
AnnasAnnas
SakasSakas
GRBGRB
DGVDGV
IlzenesIlzenes
MazzalvesMazzalves
SkrSkr
ĀrlavasĀrlavas
SaukasSaukas
JŪRMALAJŪRMALA
LīdumniekuLīdumnieku
RitesRites
TaurupesTaurupes
SkultesSkultes
ZlēkuZlēku
NgrNgr
RiebiņuRiebiņu
NvdNvdPampāļuPampāļu
RumbasRumbasRendasRendas
BēnesBēnes
JJLJJL
KārķuKārķu
novŽSējasnovŽSējas
LaiduLaidu
KurmālesKurmāles
JmpJmp
OšupesOšupesPraulienasPraulienasValgundesValgundes
PĻVPĻV
SvētesSvētes
BārbelesBārbeles
OnkOnk
LazdukalnaLazdukalna
OGREOGRE
VaidavasVaidavas
VIESĪTEVIESĪTE
VĻNVĻN
ILKILK
novŽSkrīverunovŽ
Skrīveru
novŽRojasnovŽRojas
BglBgl
ČrnČrn
AdrAdr
MDNMDN
RžkRžk AklAkl
ĶekavasĶekavas
APEAPE
LažasLažas
SvrSvrŠķaunesŠķaunes
ZILUPEZILUPE
PlatonesPlatones
SsvSsv
TumesTumes
MSLMSL
TrvTrv
SlampesSlampes
LejasciemaLejasciema
JglJgl
JaunpilsJaunpils
BārtasBārtas
TaboresTabores
DrustuDrustu
VecsalienasVecsalienas
VabolesVaboles
AINAŽIAINAŽI
VišķuVišķu
STAICELESTAICELE
BLŽBLŽ
PiltenesPiltenes
AnnAnn
APTAPT
AuruAuru
SkņSkņ
MlnMln
KastuļinasKastuļinas
SēļuSēļu
NīkrācesNīkrāces
CĒSISCĒSIS
OLAINEOLAINE
SēmesSēmes
BrnBrn
PūresPūres
MžtMžt
KubuluKubulu
AlsviķuAlsviķu
BriežuciemaBriežuciema
BaldonesBaldones
BērzpilsBērzpilsKršKrš
StabulniekuStabulnieku
AbavasAbavas
RemtesRemtes
ZvārdesZvārdes
BalgalesBalgales
ZirņuZirņu
LiepasLiepas
ZaņasZaņas
VdkVdk
MrsMrs
LIMBAŽILIMBAŽI
VRKVRK
ElkšņuElkšņu
DikļuDikļu
ĪlesĪles
novŽMālpilsnovŽ
Mālpils
VENTSPILSVENTSPILS
ŪdrīšuŪdrīšu
RmbRmb
ZvārtavasZvārtavasVijciemaVijciema
SLDSLD
IpiķuIpiķu
BbrBbr
MedņevasMedņevas
SusājuSusāju
StļStļ
VērēmuVērēmu
StružānuStružānu
BērziņuBērziņuDgdDgd
SaulkrastuSaulkrastu
EzerniekuEzernieku
BarkavasBarkavas
BērzaunesBērzaunes
AronasAronas
EnguresEngures
AinažuAinažu
DbnDbn
DemenesDemenes
SaunasSaunas
TārgalesTārgales
VecpiebalgasVecpiebalgas
OtaņķuOtaņķu
PILTENEPILTENE
VilpulkasVilpulkas
CīravasCīravasAptApt
KocēnuKocēnu
AKRAKR
TirzasTirzas
JersikasJersikas
MedzesMedzes
ĀbeļuĀbeļu
MārkalnesMārkalnes
MālupesMālupesMalienasMalienas
BrsBrs
novŽAlsungasnovŽ
Alsungas
BrvBrv
CirmasCirmas
JstJst
IsnaudasIsnaudas
SunākstesSunākstes
VārvesVārves
StbStbSrnSrn
SGLSGL
AKNĪSTEAKNĪSTE
ALŪKSNEALŪKSNE
LēdurgasLēdurgas
ViesatuViesatu
DrbDrb
GaujienasGaujienas
BlīdenesBlīdenes
NaukšēnuNaukšēnu
LIEPĀJALIEPĀJA
SuntažuSuntažu
VandzenesVandzenes
VecsaulesVecsaules
RušonasRušonas
EzeresEzeresSilajāņuSilajāņu
SīļukalnaSīļukalna
SnpSnp
KrustpilsKrustpils
VārmesVārmes
VcsVcs
PilskalnesPilskalnes
KlnKln
BALVIBALVI
DrabešuDrabešu
DunalkasDunalkas
ĒrģemesĒrģemes
AmatasAmatas
PelčuPelču
PaduresPadures
IzvaltasIzvaltas
KndKnd
IndrasIndras
SalgalesSalgales
KalniešuKalniešu
SUBATESUBATE
novŽRopažunovŽ
Ropažu
TALSITALSI
VaiņodesVaiņodes
MaltasMaltas
InešuInešu
MākoņkalnaMākoņkalna
JeruJeru
NagļuNagļu
DzērbenesDzērbenes
OzolainesOzolaines
OmžOmž
LiepupesLiepupesPopesPopes
JūrkalnesJūrkalnesKaivesKaives
TnžTnž
ĒvelesĒveles
ĶepovasĶepovas
LībaguLībagu
AkrAkr
SmlSml
LplLpl
LīvbērzesLīvbērzes TomesTomes
DrvDrv
BirzgalesBirzgales
UkruUkru LVNLVN
AllažuAllažu
VtņVtņ
GlgGlg
RucavasRucavas
InčInč
LīksnasLīksnas
SALACGRĪVASALACGRĪVA
LaucesasLaucesas
KalupesKalupes
KlkKlk
LUBĀNALUBĀNA
SalasSalas
BLDBLD
SEDASEDASTRENČISTRENČI
BērzesBērzesBikstuBikstu
GoliševasGoliševas
SMLSML
AsaresAsares
ViļķenesViļķenes
PĀVILOSTAPĀVILOSTA
UmurgasUmurgas
VidrižuVidrižu
VrkVrk
RamatasRamatas
RudzātuRudzātu
VNGVNG
RožupesRožupes
LestenesLestenes
ZaubesZaubes
GrundzālesGrundzāles
BklBkl
DaudzesesDaudzeses
BrunavasBrunavas
OlainesOlaines
BalvuBalvu
ĪvesĪves
ĢibuļuĢibuļu
ALOJAALOJA
BlontuBlontu
MņģMņģ
MzlMzl
CiblasCiblas
LcsLcs
AlojasAlojas
BabītesBabītes
RobežniekuRobežnieku
BRCBRC
StlStl
ValkasValkas
DvietesDvietes
SkaistkalnesSkaistkalnes
EglainesEglaines
SkujenesSkujenes
PuzesPuzes
LdmLdm
CESVAINECESVAINE
AsnAsn
LīgatnesLīgatnes
AndzeļuAndzeļu
AndAnd
KurmenesKurmenes
SvtSvt
VecatesVecates
PušasPušas
ViesītesViesītes
RikavasRikavas
NautrēnuNautrēnu
PasienesPasienes
SksSks
SilmalasSilmalas PildasPildas
MurmastienesMurmastienesLVRLVR
PriekuļuPriekuļu
ĻaudonasĻaudonas
MrcMrc
MētrienasMētrienas
SLSSLS
VIĻAKAVIĻAKA
IndrānuIndrānu
SglSgl
DgmDgm
KrimuldasKrimuldas
RŪJIENARŪJIENA
GrbGrb
LiepnasLiepnas
RankasRankas
ZantesZantes
LmņLmņ
StmStmUgālesUgāles
JlcJlc
ZemītesZemītes
VirgasVirgas
UsmasUsmas
MslMsl
JērcēnuJērcēnu
TilžasTilžas
IstrasIstras
ŠķlŠķl
KalētuKalētu
VirešuVirešu
KatvaruKatvaru
JpbJpb
SKRSKR
ĶoņuĶoņu
PureņuPureņuKūkuKūku
KauguruKauguru
JltJlt
GlnGlnMežāresMežāres
StrStr
ŠēderesŠēderes
PšmPšm
JjlJjl
ZvrZvr
ĶūļciemaĶūļciema
ĒdolesĒdoles
JaunaucesJaunauces
LaidzesLaidzes
DGDDGD
BebruBebru
TdķTdķ
VānesVānes
KaplavasKaplavas
MatkulesMatkules
CenuCenu
KmbKmb
KrsKrs
novŽMērsraga
novŽMērsraga
novŽGarkalnes
novŽGarkalnes
ZasasZasas
BSKBSK
GaiķuGaiķu
VLDVLD
RndRnd
STENDESTENDE
UpmUpmVārkavasVārkavas
BrzBrz
LodesLodes
LūznavasLūznavas LauderuLauderuKaunatasKaunatas
KntKnt
novŽBaltinavas
novŽBaltinavas
ApesApes
SAULKRASTISAULKRASTI
JsvJsvGlūdasGlūdas
KnsKns
VariņuVariņu
AiviekstesAiviekstes
DkšDkš
KRSKRS
StalbesStalbes
StraupesStraupes
PalsmanesPalsmanes
StaicelesStaiceles
LaunkalnesLaunkalnes
GramzdasGramzdas
AknīstesAknīstes
novŽĀdažunovŽĀdažu
NaujenesNaujenes
LitenesLitenes
NīcgalesNīcgales
MļnMļn
MedumuMedumu
SēlpilsSēlpils
GrvGrv
JKBJKB
novŽCarnikavas
novŽCarnikavas
DblDbl
ZltZlt
JumurdasJumurdas
ZiemeraZiemera
LĪGATNELĪGATNE
IrlavasIrlavas
PnkPnk
NdtNdt
IršuIršu
BkšBkš
ZlkZlk
VaivesVaives
VALKAVALKA
BeļavasBeļavas
JbrJbr
CdsCds
CeraukstesCeraukstes
VērgalesVērgales
DāviņuDāviņu
DaukstuDaukstu
VīksnasVīksnas
TrkTrk
VīpesVīpes
PilskalnesPilskalnes
VariešuVariešu
NeretasNeretas
LauberesLauberes
PālesPāles
MadlienasMadlienas
VectilžasVectilžas
LimbažuLimbažu
KursīšuKursīšu
LutriņuLutriņu
BlomesBlomes
VallesValles
NītauresNītaures
VecumniekuVecumnieku
ŽīguruŽīguru
DunikasDunikas
DundagasDundagas
SarkaņuSarkaņu
VestienasVestienas
VecumuVecumu
SlsSls
ViesturuViesturu
SalnavasSalnavas
StpStp
VslVsl
LzdLzd
KalsnavasKalsnavas
RĪGARĪGA
RugājuRugāju
VilcesVilces
VrcVrc
LiezēresLiezēres
ZļnZļn
AulejasAulejas
KLDKLD
MatīšuMatīšu
RncRnc
ŅukšuŅukšu
0kkm
Novadikunkrepublikaskpilsētas
Novadukpilsētaskunkpagasti
RĪGA
Apes
Pilsētas
Novadikunkpagasti
SKR1SkrSks
SLD1SldSLS1Sls
SML1SmlSnpSrnSsvStbStlStļ
StmStpStrSvrSvtŠķlTdķ
TKMTnžTrkTrv
SKRUNDA1SkrundasSakstagalaSALDUS1SaldusSALASPILS1SalaspilsSMILTENE1SmiltenesSnēpelesSērenesSesavasStaburagaStelpesStoļerovasStāmerienasStopiņuknovŽStrazdesSvariņuSvitenesŠķeltovasTadaiķu
TUKUMSTīnūžuTrikātasTērvetes
CdsCsvČrn
DBL1DblDbn
DGD1DgdDgl
DgmDgnDGVDkš
DRB1DrbDrvGlgGlnGlš
GRB1GrbGrš
GrvIKŠILKIlz
CodesCesvainesČornajasDOBELE1DobelesDubnasDAGDA1DagdasDegolesDaugmalesDignājasDAUGAVPILSDekšāresDURBE1DurbeDruvienasGalgauskasGalēnuGailīšuGROBIŅA1GrobiņasGriškānu
GrāveruIKŠĶILEILŪKSTEIlzeskalna
InčĪvnJbrJgl
JJL1JjlJKBJlcJLGJlt
JmpJpbJstJsvKLDKlkKln
KmbKND1Knd
KnsKntKprKrm
InčukalnaĪvandesJaunbērzesJaungulbenesJAUNJELGAVA1JaunjelgavasJĒKABPILSJaunlaicenesJELGAVAJaunlutriņuJumpravasJaunpiebalgasJaunsātuJaunsvirlaukasKULDĪGAKalkūnesKalncempjuKombuļuKANDAVA1Kandavas
KonstantinovasKantiniekuKupravasKrimūnu
KRS1KrsKršKzd
ĶGMLcs
LdmLDZLlj
LmņLplLVN
LVR1LvrLzd
MDNMlnMļnMņģMrc
MrdMrpMrs
MSL1Msl
KRĀSLAVA1KrāslavasKrišjāņuKazdangasĶEGUMSLielaucesLēdmanesLUDZALazdulejasLeimaņuLielplatonesLĪVĀNILIELVĀRDE1LielvārdesLazdonasMADONAMalnavasMaļinovasMeņģelesMārcienasMērdzenesMārupesknovŽMārsnēnuMAZSALACA1Mazsalacas
AdrAgsAkl
AKR1AkrAndAnn
APT1AptAsnBbrBglBklBkšBķrBLDBLŽBRCBrnBrsBrvBrzBSKCcr
AudriņuAugstkalnesAizkalnesAIZKRAUKLE1AizkrauklesAndrupenesAnneniekuAIZPUTE1AizputesAsūnesBebrenesBērzgalesBērzkalnesBukaišuBiķerniekuBALDONEBALOŽIBROCĒNIBrenguļuBraslavasBrīvzemniekuBērzainesBAUSKACieceres
MzlMžtMžvNdtNgrNvdOgrOmžOnkPĻVPnk
PRK1PrkPRĻ1Prļ
PšmRmbRncRndRZKRžk
SGL1SglSklSkņ
MazozoluMežotnesMežviduNaudītesNīgrandesNovadniekuOgresgalaOzolmuižasOzolniekuPĻAVIŅASPenkulesPRIEKULE1PriekulesPREIĻI1PreiļuPušmucovasRembatesRencēnuRundālesRĒZEKNERožkalnuSIGULDA1SiguldasSokolkuSkaņkalnes
UpmVcsVdkVLDVLM
VĻN1VļnVNGVplVrc
VRK1VrkVslVtņZbrZlkZltZļnZvr
UpmalasVecaucesVadakstesVALDEMĀRPILSVALMIERAVIĻĀNI1ViļāniVANGAŽIVecpilsVircavasVARAKĻĀNI1VarakļānuVeselavasVītiņuZebrenesZilākalnaZeltiņuZaļeniekuZvirgzdenes
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 7
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas
Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 200 tūkstošiem, un
2019. gada sākumā atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem tas bija 1 miljons 920 tūkstoši. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps
2018. gadā bija 0,7 % salīdzinājumā ar 2,2 % 2010. gadā. Latvijā iedzīvotāju blīvums ir tikai 30 cilvēku uz 1 km2.
2018. gadā, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu (dabiskā kustība), valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par
9,4 tūkstošiem, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā – par 4,9 tūkstošiem cilvēku. Kopš 1991. gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums
Latvijā ir negatīvs.
1959. gadā pirmo reizi Latvijas pilsētās dzīvoja vairāk cilvēku nekā laukos – pilsētnieku īpatsvars bija 52 %. Iedzīvotāju
koncentrēšanās pilsētās turpinājās un 1990. gadā jau bija 69 % pilsētu iedzīvotāju, tai skaitā Rīgā dzīvoja aptuveni trešdaļa –
910 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jeb puse no visiem pilsētu iedzīvotājiem. 2018. gadā pilsētu iedzīvotāju īpatsvars nedaudz
pārsniedz 68 %.
Pastāvīgo iedzīvotāju skaits un pilsētu un lauku iedzīvotāju īpatsvars
28,1%
40,3%
24,0%
34,9% 35,1%45,3%
51,7%
61,0%66,9%
69,2%68,1%
67,8% 68,5%
71,9%
59,7%
76,0%
65,1% 64,9%54,7%
48,3%
39,0%
33,1%
30,8%
31,9%
32,2%
31,5%
0
1 000
2 000
3 000
1897 1914 1920 1930 1940 1950 1959 1970 1980 1990 2000 2010 2018
(tūkst.
)
Pilsētās Lauku teritorijās
8 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Galvenie demogrāfiskie rādītāji
1920 1930 1940 1950 1960 1970 1980 1990 2000 2010 2016 2017
Noslēgto laulību skaits ... 17 127 20 861 19 280 23 365 23 983 24 611 23 619 9 211 9 290 13 002 13 150
Šķirto laulību skaits ... 1 450 2 116 1 496 5 080 10 867 12 650 10 783 6 134 4 930 6 061 5 943
Dzīvi dzimušo skaits 29 434 37 835 37 493 33 137 35 468 34 333 35 534 37 918 20 302 19 781 21 968 20 828
Mirušo skaits 33 891 27 110 30 355 24 250 21 314 26 546 32 100 34 812 32 205 30 040 28 580 28 757
Iedzīvotāju skaita izmaiņas ... ... ... 5 897 33 702 14 521 5 879 -9 979 -28 331 -45 899 -18 841 -15 737
Dabiskais pieaugums -4 457 10 725 7 138 8 887 14 154 7 787 3 434 3 106 -11 903 -10 259 -6 612 -7 929
Migrācijas saldo ... ... ... -2 990 19 548 6 734 2 445 -13 085 -16 428 -35 640 -12 229 -7 808
Pastāvīgo iedzīvotāju demogrāfiskais raksturojums 2018. gada sākumā
(%)
19,9
96,1
62,2
10,8
15,3
44,9
29,0
1,5
11,2
87,3
3,0
11,1
85,9
22,5
61,7
15,8
54,0
46,0
vismazāk Daugavpilī
visvairāk Alsungas novadā
Latvieši
atraitņi
šķīrušies
precējušies
neprecējušies
Pilngadīgie iedzīvotāji
Dzimuši Eiropas Savienības valstīs
Dzimuši citās (bez Eiropas Savienības) valstīs
Dzimuši Latvijā
Ārvalstnieki (arī bezvalstnieki un neuzrādītie)
Latvijas nepilsoņi
Latvijas pilsoņi
Virs darbspējas vecuma
Darbspējas vecumā
Līdz darbspējas vecumam
Sievietes
Vīrieši
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 9
Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pilsētās un ciemos un blīvums novados gada sākumā; 2018
10 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Iedzīvotāju vecuma un dzimuma sastāvs
Līdzīgi kā lielā daļā Eiropas Savienības valstu, arī Latvijā sabiedrība noveco, par ko liecina iedzīvotāju vecuma struktūra. 2018. gada
sākumā no 1,934 milj. iedzīvotāju 15,8 % bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, 61,7 % iedzīvotāju – darbspējas vecumā, savukārt
22,5 % bija personas virs darbspējas vecuma. Kopš 2010. gada sākuma nedaudz (par 1,7 %) pieaudzis bērnu skaits, darbspējas
vecuma iedzīvotāju skaits samazinājies par 13,1 %, savukārt virs darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieaudzis par 2,8 %.
2018. gada sākumā uz 1 000 darbspējīgo iedzīvotāju bija 365 pensijas vecuma iedzīvotāji un 256 bērni vecumā līdz 14 gadiem.
Iedzīvotāju vecuma piramīda 1970. un 2018. gada sākumā
25 000 20 000 15 000 10 000 5 000 0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100+
Vecum
s (
gadi)
vīrieši 2018. gads vīrieši 1970. gads sievietes 2018. gads sievietes 1970. gads
vidējais vecums vīriešiem
(39,1) 2018
(32,5) 1970
vidējais vecums sievietēm
(45,2) 2018
(37,7) 1970
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 11
Zemā dzimstība un mūža ilguma palielināšanās pēdējo gadu laikā veicinājusi Latvijas iedzīvotāju vidējā vecuma palielināšanos.
Kopš 1980. gada sieviešu vidējais vecums pieaudzis par 7 gadiem un vīriešu – par 6 gadiem.
Iedzīvotāju vidējais vecums
(gadi)
Pēc 1920. gada datiem Latvijā bija 55 % sieviešu un 45 % vīriešu. Uz 100 vīriešiem bija 121 sieviete. Sieviešu un vīriešu proporcija
iedzīvotāju skaitā nav daudz mainījusies – 2018. gada sākumā attiecīgi 54 % un 46 %.
Sieviešu skaits uz 100 vīriešiem
35,8 35,9 35,9
36,9
38,3
39,5
40,7
42,042,4
32,9 33,0 33,0
34,0
35,4
36,537,6
38,8 39,1
38,3 38,4 38,3
39,3
40,8
42,1
43,4
44,845,2
30
35
40
45
50
1980 1985 1990 1995 2000 2005 2010 2015
Kopā Vīrieši Sievietes
121114
127119 117 115 117 118 117
0
100
1920 1930 1960 1970 1980 1990 2000 2010 2018
12 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Iedzīvotāju etniskais sastāvs
Latviešu skaits pēdējos gados aizvien turpina samazināties, taču vienlaikus palielinās to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā.
2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 203 tūkstoši latviešu jeb 62 % no iedzīvotāju kopskaita. Pēdējo septiņu gadu laikā
kopš 2011. gada piedzima 103,1 tūkstotis, bet nomira 110,6 tūkstoši latviešu, un dabiskās kustības rezultātā to skaits samazinājās
par 7,5 tūkstošiem.
Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā
(%)
Pastāvīgo iedzīvotāju etniskais sastāvs
1935. gads 1989. gads 2018. gads
73,477,0
62,056,8 53,7 52,0
57,7 60,5 62,2
26,6 23,038,0 43,2 46,3 48,0 42,3 39,5 37,8
1920 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011 2018
Latvieši citas tautības
latvieši
77,0%
krievi
8,8%
ebreji
4,7%
vācieši
3,5%
citi
6,0%
latvieši
52,0%
krievi
34,0%
baltkrievi
4,5%
ukraiņi
3,4%
citi
6,1%
latvieši
62,2%
krievi
25,2%
baltkrievi
3,2%
ukraiņi
2,2%
citi
7,2%
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 13
Noslēgtās un šķirtās laulības
2018. gada sākumā 41 % pilngadīgo (18 gadi un vecāki) sieviešu un 49 % vīriešu bija precēti. No visiem attiecīgā dzimuma
neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 66 % vīriešu un 60 % sieviešu bija vecumā līdz 35 gadiem. 2017. gadā Latvijā
noslēgtas 13 150 laulības, kas bija par 1,1 % vairāk nekā 2016. gadā. Vidējais laulību noslēgušo vīriešu vecums bija 36 gadi, bet
sieviešu – 34 gadi un, salīdzinot ar 2010. gadu, tas pieaudzis gandrīz par trim gadiem.
2017. gadā šķirtas 5 943 laulības (par 1,9 % mazāk nekā 2016. gadā). Vidējais šķirtās laulības ilgums pieaudzis no 12,9 gadiem
2010. gadā līdz 13,6 gadiem 2017. gadā. No visām 2017. gadā šķirtajām laulībām gandrīz puse (48,4 %) bija ģimenes ar
nepilngadīgiem bērniem. 2017. gadā šādās ģimenēs bija 2 877 bērni. Eiropas Savienībā šķirto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju
2016. gadā Latvijā un Lietuvā bija visaugstākais – 3,1.
Pirmajā laulībā stājušos vidējais vecums
(gadi)
2017. gadā šķirtas 5 943 laulības, kas ir par 21 % vairāk nekā 2010. gadā, kad vēl nebija iespējas šķirt laulību pie notāra. Šķirto
laulību skaits uz 100 noslēgtām laulībām 2017. gadā bija 45.
24,0
24,9
26,4
27,7
28,9
30,8
31,6
22,222,8
24,4
25,5
26,9
28,729,5
20
25
30
35
1990 1995 2000 2005 2010 2015
Vīrieši Sievietes
14 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Dzimstība
2017. gadā piedzima 20,8 tūkstoši bērnu, un, salīdzinot ar 2016. gadu, tas ir par 1,1 tūkstoti mazāk. 2017. gadā 62 % bērnu
piedzima sievietēm 25–34 gadu vecumā. Jaundzimušā mātes vidējais vecums bija 30,2 gadi un kopš 2000. gada tas palielinājies
par trīs gadiem. Mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, bija 27,6 gadi.
Summārais dzimstības koeficients (1)
2017. gadā summārais dzimstības koeficients Latvijā bija 1,70 (2010. gadā – 1,36), kas ir tālu no vēlamā bērnu skaita (2,1–2,2)
paaudžu nomaiņai. Pēdējo reizi summārā dzimstības koeficienta vērtība 2,2 Latvijā bija 1986.–1987. gadā, kad piedzima
42 tūkstoši bērnu gadā. Arī Eiropas Savienībā kopumā 2017. gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,60 (šis rādītājs bija
robežās no 1,26 Maltā līdz 1,90 – Francijā).
2017. gadā 60 % bērnu piedzima ģimenēs, kas bija oficiāli reģistrējušas laulību (2010. gadā – 56 %). Pieaug otro, trešo un arī
ceturto bērnu skaits un arī viņu īpatsvars dzimušo kopskaitā. 2017. gadā 38 % jaundzimušo ir otrais bērns ģimenē
(34 % 2010. gadā), 16 % – trešais (11 % 2010. gadā), 4 % – ceturtais (3 % 2010. gadā).
Mirstība
2017. gadā mirušo skaits bija 28,8 tūkstoši cilvēku un vispārīgais mirstības koeficients bija 14,8. Vidējais mirušo vīriešu vecums
bija 69 gadi, sieviešu – 79 gadi. Mirstības rādītāji būtiski nesamazinās, jo pieaug gados vecāku iedzīvotāju skaits, piemēram,
vecumā 75 un vairāk gadi 2018. gada sākumā bija 193 tūkstoši (10 % no iedzīvotāju kopskaita), bet 2011. gada sākumā –
165 tūkstoši iedzīvotāju (8 %).
(1) Vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim.
1,271,24
1,38
1,36
1,71
1,74
1,70
1,0
1,2
1,4
1,6
1,8
2,0
1990 1995 2000 2005 2010 2015
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 15
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums uz 1 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās; 2017
16 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Paredzamais mūža ilgums
Uzlabojoties dzīves apstākļiem, pieaug paredzamais dzīves ilgums. Ja 1924. gadā Latvijā mūža ilgums bija 50,7 gadi vīriešiem un
56,9 gadi sievietēm, tad 2017. gadā dzimušo vīriešu paredzamais dzīves ilgums ir 69,8 gadi, bet sieviešu – 79,6 gadi.
Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums
Latvijā vīriešu paredzamais mūža ilgums (69,8 gadi) 2017. gadā bija viszemākais Eiropas Savienībā (Lietuvā šis rādītājs bija 70,7,
Igaunijā – 73,8). Arī sievietēm mūža ilguma rādītāji gan Latvijā, gan Lietuvā (2017. gadā attiecīgi 79,6 un 80,5 gadi) ir vieni no
zemākajiem (Igaunijā – 82,6). Vēl īsāks paredzamais mūža ilgums sievietēm bija tikai Bulgārijā un Rumānijā. Vislielākais
paredzamais mūža ilgums vīriešiem 2017. gadā bija Itālijā un Zviedrijā (80,8), bet sievietēm – Spānijā (86,1).
41,1 5
0,7
55,0 6
5,2
64,6 69,8
43,6
56,9
61,0
72,4
75,8
79,6
42,6
53,8
58,0
69,1 70,2
74,8
1896 1924 1935 1958 2000 2017
Vīrieši Sievietes Kopā
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 17
Iedzīvotāju migrācija
2017. gadā Latvijā uz dzīvi ieradās 9,9 tūkstoši cilvēku (par 19 % vairāk nekā 2016. gadā), bet uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs
devās 17,7 tūkstoši cilvēku (par 14 % mazāk nekā 2016. gadā). Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits
samazinājās par 7,8 tūkstošiem salīdzinājumā ar 12,2 tūkstošiem cilvēku 2016. gadā. Uz ārvalstīm devās liels skaits valsts
iedzīvotāju darbspējas vecumā (83 % no emigrējušo skaita). 9,5 tūkstoši jeb 53 % emigrantu bija vecumā 20–39 gadi.
Starptautiskā ilgtermiņa migrācija
Kopējā emigrantu skaitā 2017. gadā vīriešu un sieviešu īpatsvars ir attiecīgi 54 % un 46 %. Lielākā daļa (71 %) no emigrējušām
sievietēm bija reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi).
Imigrantu etnisko sadalījumu veido 31 % latviešu un 23 % – krievu, savukārt no emigrantiem 53 % bija latvieši un 27 % – krievi.
Tomēr pret attiecīgās tautības iedzīvotāju kopskaitu 2018. gada sākumā, latviešu emigranti veidoja 0,8 % no kopējā latviešu
skaita, bet krievu emigranti – 1,0 %.
49 % no 2017. gada imigrantiem bija no Eiropas Savienības valstīm. Būtisku daļu (34 %) veidoja arī imigranti no NVS. 81 % no
2017. gada emigrantiem devās uz Eiropas Savienības valstīm, bet uz NVS valstīm – 10 % emigrantu.
-13 085
-53 474
-13 713-4 085
-16 428
-10 952
-35 640
-10 640
-12 229
-60 000
-30 000
0
30 000
60 000
1990 1995 2000 2005 2010 2015
Emigrācija Imigrācija Migrācijas saldo
18 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Mājsaimniecību ienākumi, ienākumu nevienlīdzība, monetārā nabadzība
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieaug
2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi sasniedza 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Salīdzinot ar
2016. gadu, ienākumi pieauga par 11,8 %, kas ir lielākais pieaugums gada laikā kopš 2008. gada, kad novēroja 12,3 % ienākumu
pieaugumu (2016. gadā tika fiksēts pieaugums par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 % un 2014. gadā par 9,3 %).
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)
Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 23,3 % iedzīvotāju
2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā
2016. gadā. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa. 2017. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem
ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016. gadā – 330 eiro
mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis
2017. gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (2016. gadā – 694 eiro mēnesī).
2017. gadā vismazākais nabadzības risks bija iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 49 gadiem (13,8 %) un no 18 līdz 24 gadiem
(19,6 %). Savukārt iedzīvotājiem, kuri bija sasnieguši 50 gadu vecumu, nabadzības risks bija augstāks. 2017. gadā nabadzības
riskam bija pakļauti 23,8 % iedzīvotāju 50 līdz 64 gadu vecumā un 45,7 % iedzīvotāju vismaz 65 gadu vecumā. Turklāt
visneiepriecinošākā situācijā bija tie vecākā gadagājuma (vismaz 65 gadus veci) iedzīvotāji, kuri dzīvoja vieni. 2017. gadā gandrīz
trīs ceturtdaļas (74 %) vientuļo vecākā gadagājuma iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam.
176
223
316
355
303286
305320
354
387417
437
489
27,0%
41,9%
12,3%
-14,8%
-5,7%
6,6%5,1%
10,7%9,3%
7,6%4,9%
11,8%
-0,20
-0,15
-0,10
-0,05
0,00
0,05
0,10
0,15
0,20
0,25
0,30
0,35
0,40
0,45
-200
-100
0
100
200
300
400
500
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Ienākumi, eiro
Pārmaiņas pret iepriekšējo gadu, %
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 19
Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars pēc vecuma un dzimuma 2017. gadā
(%)
Pavisam Vīrieši Sievietes
Pavisam 23,3 20,4 25,8
0–17 17,5 16,9 18,1
18–24 19,6 20,1 19,0
25–49 13,8 14,0 13,6
50–64 23,8 23,7 23,9
65+ 45,7 37,5 49,8
Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1 % 2017. gadā un 8,8 % 2016. gadā). Savukārt
ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (59,6 % 2017. gadā un 56,5 % 2016. gadā) un pensionāri
(48,9 % 2017. gadā un 43,7 % 2016. gadā).
Latvijā joprojām ir augsta ienākumu nevienlīdzība
Latvijā joprojām saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija trešā augstākā Džini
koeficienta (1) vērtība starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Džini koeficients ES dalībvalstīs 2017. gadā (2)
(%)
Datu avots: Eurostat [ilc_di12] 15.02.2019.
(1) Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība
(t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.
(2) Atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pieejami 2018. gada apsekojuma dati: Dānijai (provizoriskie dati), Latvijai (2018. gada
apsekojuma dati attiecas uz ienākumu pārskata periodu – 2017. gadu) un Ungārijai. Eurostat šos datus publicē ar atsauci uz apsekojuma gadu,
CSP – uz ienākumu pārskata periodu. Tādējādi veidojas gada nobīde Eurostat un CSP publicētajos datos.
40,2
37,6
35,6
34,1
33,5
33,4
33,1
33,1
32,7
31,6
30,9
30,8
30,7
30,6
29,9
29,3
29,2
29,1
28,7
28,3
28,0
27,9
27,9
27,1
26,0
25,3
24,5
23,7
23,2
BG LT
LV
ES
PT
EL
RO
UK IT EE
LU
CY
ES-2
8 IE HR
FR PL
DE
HU
MT
SE
DK
AT
NL
BE FI
CZ SI
SK
20 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Sociālā drošība
Izdevumi pensijām un pabalstiem pakāpeniski pieaug
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2017. gadā kopējie izdevumi valsts pensijām un sociālajiem
pabalstiem bija 2 mljrd. 613 milj. eiro, kas ir par 110,2 milj. eiro vairāk nekā 2016. gadā. Valsts pensijas veido lielāko izdevumu
daļu – 72,6 %. Kopējie izdevumi valsts pensijām 2017. gadā bija 1 mljrd. 896 milj. eiro (par 77,0 milj. eiro vairāk nekā
2016. gadā).
Izdevumi pabalstiem un pensijām no IKP
(%)
2017. gadā izdevumi pensijām veidoja 7,0 % no IKP, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā (7,3 % no IKP).
Savukārt izdevumi valsts sociālajiem pabalstiem 2017. gadā bija 717 milj. eiro, pārsniedzot 2016. gada izdevumus par 4,9 % jeb
33,2 milj. eiro. Izdevumi valsts pabalstiem 2017. gadā veidoja 2,7 % no IKP, kas ir tieši tik pat, cik 2016. gadā.
Valsts sociālie pabalsti
No 2018. gada 1. marta ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu audzināšanu. 2018. gadā piemaksa
piešķirta par 218,5 tūkst. bērnu (1). Savukārt kopējais bērnu skaits, par kuriem 2018. gadā izmaksāts ģimenes valsts pabalsts,
bija 340,1 tūkst. bērnu.
(1) Valsts sociālo pabalstu likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 1517 noteikts, ka piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu ir 10 eiro mēnesī par diviem bērniem un 66 eiro mēnesī par trim bērniem. Par katru nākamo
bērnu piemaksas apmērs ir par 50 eiro mēnesī lielāks nekā par iepriekšējo kopējo audzināmo bērnu skaitu ģimenē.
2,0 1,8 1,8 1,8 1,8 1,8 1,7 1,62,0
3,5
2,8
1,9 1,7 1,9 2,12,5 2,7 2,7
9,2
8,47,9
7,06,4
5,85,5
4,8
5,5
8,1
9,8
8,37,9 7,8
7,5 7,4 7,3 7,0
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Pabalstiem Pensijām
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 21
Valsts pensijas
Salīdzinot ar 2017. gadu, 2018. gadā pensiju saņēmēju skaits samazinājās par 0,6 %, bet ikmēneša izmaksātās pensijas apmērs
palielinājās par 8 % un sasniedza vidēji 291,56 eiro. Ikmēneša izmaksātās vecuma pensijas 2018. gadā bija par vidēji 24,35 eiro
lielākas nekā 2017. gadā un sasniedza vidēji 313,75 eiro.
Pensiju saņēmēji
(tūkst.)
2000 2010 2015 2017 2018
Pavisam 638,3 574,4 570,1 560,2 556,7
Vecuma pensijas 513,7 475,9 466,7 456,7 452,9
Invaliditātes pensijas 83,2 69,3 73,3 74,4 74,7
Pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā 36,2 26,9 19,8 18,4 18,5
Izdienas pensijas (1) 5,2 2,4 10,3 10,7 10,7
Vispārējais likumā noteiktais pensionēšanās vecums, gadi (2) 62,00 62,00 62,50 63,00 63,25
Sociālās aizsardzības izdevumi pēc ESSPROS klasifikācijas 2017. gadā
(milj. eiro)
(1) Sākot ar 2011. gadu, izdienas pensiju saņēmēju skaitā ietilpst Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras no valsts pamatbudžeta līdzekļiem
izmaksātās izdienas pensijas iekšlietu ministrijas darbiniekiem, diplomātiem, prokuroriem u.c.
(2) Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.
No 2014. gada 1. janvāra stājās spēkā noteikumi par pensijas vecuma paaugstināšanu no 62 līdz 65 gadu vecumam.
Vecums
47,0%
Slimība, veselības
aprūpe
25,1%
Ģimene, bērni
10,8%
Invaliditāte
8,9%
Bezdarbs
4,4%
Administratīvās
izmaksas
1,4%
Apgādnieka
zaudējums
1,2%
Sociālā
atstumtība
0,6%
Mājoklis
0,5%Citi izdevumi
0,03%
3 975
22 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Samazinājies gada laikā adoptēto bērnu skaits
2017. gadā palielinājās iemītnieku skaits ilgstošajās sociālās aprūpes iestādēs (2017. gadā – 13 310 personas, 2016. gadā –
12 834 personas) un samazinājās aizbildnībā esošo bērnu skaits (2017. gadā – 4 459 bērni, 2016. gadā – 4 548 bērni). Savukārt
2018. gadā samazinājās adoptēto bērnu skaits (2018. gadā – 152 bērni, 2017. gadā – 196 bērni).
Adoptēto bērnu skaits
111130
79
120 111
147114
83
140 136 128 142 131
178
135119
6950
4630
15
60 88
88
90
103
105 99 128 110112
122
132
127
127
102
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Adoptēti uz ārzemēm Adoptēti Latvijā
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 23
Likumpārkāpumi
Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits samazinās
2017. gadā reģistrēti 44 250 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 3,0 % mazāk salīdzinājumā ar 2016. gadu (45 639).
Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits
(tūkst.)
Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi
(skaits)
1990 2000 2010 2015 2016 2017
Pavisam 34 686 50 199 51 108 47 404 45 639 44 250
Slepkavības ar iepriekšēju nodomu 165 219 82 87 67 73
Smagi miesas bojājumi 373 424 181 178 195 178
Izvarošana 134 134 79 60 59 65
Laupīšana 1 649 3 160 1 072 779 651 604
Īpašuma zādzība (1) 22 089 28 737 25 659 21 817 20 817 20 354
Huligānisms 1 208 1 300 429 225 214 188
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kam ir bijušas smagas sekas 1 665 1 491 603 689 573 583
Narkotisko vielu nelikumīga izgatavošana, glabāšana vai realizēšana 69 655 2 189 3 529 1 195 2 524
(1) Sākot no 2011. gada, ieskaitot krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā.
51,4
62,3
55,657,5 56,7
51,1 51,6 49,947,6 48,5 47,4 45,6 44,3
17,7 19,7 16,9 18,6 19,4 17,2 17,8 16,4 15,0 14,8 15,5 14,5 13,3
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Pavisam no tiem smagi
24 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Reģistrētu noziedzīgu nodarījumu skaits (ieskaitot nozieguma izdarīšanas mēģinājumus) uz 10 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās; 2017
230
281
253
264 265
244
250245
236
243240
233228
220
255
290
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvijā
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 25
Joprojām visizplatītākās ir zādzības
2017. gadā reģistrētas 20 354 zādzības (ieskaitot krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā), kas veido 46 % no visiem
reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Lai arī nedaudz, tomēr zādzību skaits pēdējos gados samazinās: par 2 %
salīdzinājumā ar 2016. gadu un par 20,7 %, salīdzinot ar 2010. gadu. Aptuveni trešdaļa (2017. gadā – 30,1 %,
2016. gadā – 31,7 %) reģistrēto noziegumu klasificējami kā smagi. 2017. gadā par 8 % palielinājies slepkavību ar iepriekšēju
nodomu skaits – reģistrētas 73 slepkavības (2016. gadā – 67). Latvijas ieslodzījuma vietās 2017. gada beigās atradās 3,8 tūkst.
personu, kas ir par 11,3 % mazāk nekā 2016. gadā.
Salīdzinoši zems ir nepilngadīgo īpatsvars noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu vidū: 2017. gadā Latvijā bija 5,3 %
nepilngadīgo noziedznieku. Sieviešu īpatsvars, kuras veikušas noziegumu, gandrīz nav mainījies (14,1 %), salīdzinot ar
2016. gadu, kad šis rādītājs bija 13,8 %.
Noziedzīgus nodarījumus izdarījušās personas
1990 2000 2010 2015 2016 2017
Apsūdzētās personas 12 879 17 807 15 848 10 060 10 478 9 785
No noziegumus izdarījušo kopskaita, %:
sievietes 12,6 10,6 14,6 14,4 13,8 14,1
nepilngadīgie 19,4 17,6 6,2 4.9 5,1 5,3
Notiesāto personu skaits sadalījumā pēc nozieguma veida 2017. gadā
Īpašuma zādzība
36,6%
Narkotisko vielu nelikumīga
izgatavošana, glabāšana
vai realizēšana12,9%
Laupīšana
3,1%
Ceļu satiksmes noteikumu
pārkāpumi, kuriem ir
bijušas smagas sekas1,7%
Smagi miesas
bojājumi
1,6%
Huligānisms
1,0%
Slepkavība ar
iepriekšēju nodomu
0,6%
Izvarošana
0,2%
Citi noziedzīgie
nodarījumi
42,3%
9 146
26 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Veselības aprūpe
Ārstu un zobārstu skaits
(uz 10 000 iedzīvotāju)
Slimnīcu skaits un gultu skaits slimnīcās
Veselības aprūpes pamatrādītāji gada beigās
1990 1995 2000 2010 2015 2016 2017
Visu specialitāšu ārstu skaits
(pamatdarbā) 12 505 8 326 8 134 7 951 7 626 7 480 7 289
Rezidentu un stažieru skaits ... 527 892 463 649 732 805
Speciālistu ar augstāko medicīnisko
profesionālo izglītību skaits ... ... 117 519 980 1 038 1 078
Medicīnas māsas ar augstāko izglītību ... ... 94 1 090 1 987 3 106 3 283
Ārstniecības personu skaits ar vidējo
medicīnisko izglītību 28 311 18 270 14 934 13 217 11 625 10 318 9 896
Slimnīcu skaits 188 166 142 67 67 65 63
Gultu skaits slimnīcās (vidēji gadā) 37 485 27 808 20 655 11 920 11 261 11 208 10 812
3,57,1 6,3
12,716,4
29,9
44,0 41,8
28,8 30,4 30,2
1,4 3,5 4,3 2,4 2,46,2 5,1 5,2 5,4 7,3 7,2
1920 1930 1940 1950 1958 1970 1980 1990 2000 2010 2017
Ārsti Zobārsti
87
145
89
125
211
183 188
142
67 63
30 57 62 74120 137 141
8757 56
1920 1930 1940 1950 1970 1980 1990 2000 2010 2017
slimnīcu skaits gultu skaits uz 10 000 iedzīvotāju
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 27
2017. gadā Latvijā pamatdarbā bija nodarbināti 7 289 visu specialitāšu ārsti, kas ir par 191 ārstu mazāk nekā 2016. gadā.
Kopš 2009. gada kopējais ārstu skaits pamatdarbā pakāpeniski samazinās. Pēdējos 10 gados visvairāk samazinājies onkologu,
terapeitu, pediatru, otolaringologu un ginekologu/dzemdību speciālistu skaits, turpretim ģimenes ārstu skaits 10 gadu laikā ir
pieaudzis. 2017. gadā veselības aprūpes iestādēs ārstniecības praksi guva 805 rezidenti un stažieri, kuru skaits pēdējo piecu gadu
laikā ir palielinājies par 78,1 %.
Pieaug saslimstība ar smagām saslimšanām/slimībām
2017. gadā 11 762 (2016. gadā – 11 118) slimniekiem pirmo reizi diagnosticēja saslimstību ar ļaundabīgajiem audzējiem.
Gada beigās onkoloģiskās aprūpes uzskaitē bija 77,3 tūkst. (2016. gada beigās – 74,0 tūkst.) iedzīvotāju. 2017. gadā bija
371 jaunatklāts HIV gadījums (2016. gadā – 365).
Uzskaitē esošo onkoloģisko pacientu skaits uz 10 000 iedzīvotāju gada beigās
2018. gadā 16 301 pieaugušajam pirmo reizi bija noteikta invaliditāte, no tām strādājošas bija 6 075 personas. Visbiežākais
invaliditātes cēlonis strādājošajiem bija ļaundabīgie audzēji (24,3 %), skeleta, muskuļu un saistaudu slimības (23,1 %) un
asinsrites sistēmas slimības (15,0 %). Turpretim katrai ceturtajai nestrādājošajai personai ar pirmreizēji noteikto invaliditāti bija
asinsrites sistēmas slimības (26,3 %).
2018. gadā pirmreizēji un atkārtoti bērna-invalīda statuss noteikts 2 820 bērniem līdz 17 gadu vecumam. Saskaņā ar Labklājības
informācijas sistēmas (LabIS) datiem 2018. gada decembrī Latvijā bija reģistrētas 191 815 personas ar invaliditāti, tajā skaitā
2 503 personām ir dzirdes, 9 660 – redzes, 32 783 – kustību un 26 519 personām psihiski un uzvedības funkcionālie traucējumi.
Veselīgā mūža ilgums
Paredzamā veselīgā mūža rādītājus iegūst no hroniskās saslimstības un veselības pašvērtējuma datiem. 2016. gadā Latvijā
paredzamais veselīga mūža ilgums vīriešiem bija 52,3 gadi, bet sievietēm – 54,9 gadi. Latvijas rādītāji ir viszemākie Eiropas
Savienībā, visaugstākie rādītāji ir Zviedrijai (73,0 gadi vīriešiem un 73,3 gadi sievietēm). Latvijā veselīgie dzīves gadi veido
75,0 % no vīriešu un 69,0 % no sieviešu paredzamā mūža ilguma, kas nozīmē, ka vīrieši lielāku dzīves daļu pavada bez nopietnām
veselības problēmām. Starpība starp vīriešu un sieviešu veselīga mūža ilgumu 2016. gadā bija 2,6 gadi.
Veselības pašvērtējums
2018. gadā 40,2 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem ir bijusi kāda hroniska slimība vai ilgstošas veselības problēmas.
Atšķirības ir vērojamas dzimumu griezumā – 44,3 % sieviešu ir bijusi hroniska saslimšana, turpretim mazāk ilgstošas veselības
problēmas norādījuši vīrieši (34,9 %). Apmeklēt zobārstu bija nepieciešams, bet to neizdarīja 17,3 % Latvijas iedzīvotāju, taču šis
rādītājs atšķiras iedzīvotāju ienākumu griezumā. Gandrīz katrs trešais (29,6 %) iedzīvotājs ar zemiem ienākumiem
(1. kvintiļu grupa) atteicies no zobārsta apmeklējuma, turpretim tikai 8,1 % – no iedzīvotājiem ar augstu ienākumu līmeni
(5. kvintiļu grupa).
142
176214
245
304
378 379 400
100
200
300
400
1990 1995 2000 2005 2010 2015 2017
28 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Ģimenes ārstu skaits pamatdarbā uz 10 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās 2017. gada beigās
4,1
5,7
6,3
6,7 6,86,9
4
5
6
7
2000 2005 2010 2015
Latvijā
2017
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 29
Izglītība
Neraugoties uz to, ka demogrāfiskās situācijas ietekmē kopējais izglītojamo skaits pakāpeniski samazinās un kopš 2000. gada ir
sarucis par ceturtdaļu, 2017./2018. mācību gadā Latvijā kopumā mācījās un studēja 421,8 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 0,2 %
vairāk nekā gadu iepriekš.
1919. gadā Latvijā bija 1 265 pamatskolas, kurās mācījās 118 192 skolēni, kā arī 68 vidusskolas ar 7 615 izglītojamajiem. Savukārt
2017./2018. mācību gada sākumā Latvijā bija 775 vispārizglītojošās skolas, tai skaitā 63 sākumskolas un 296 pamatskolas, kurās
mācījās 49 638 bērni, kā arī 333 vidusskolas ar 148 247 skolēniem. Tāpat mācības notika 27 vakara, neklātienes un tālmācības
skolās (9 940 audzēkņi) un 56 speciālajās izglītības iestādēs (7 228 izglītojamie). 2017./2018. mācību gadā 1.–6. klasē kopumā
mācījās 121 674 skolēni, 7–9. klasē – 56 200, bet 10.–12. klasē – 37 179.
Izglītojamie pa izglītības līmeņiem (ISCED 2011)
2000/01 2015/16 2016/17 2017/18
Izglītojamo skaits (mācību gada sākumā) 562 773 417 672 421 078 421 809
Pirmsskolas izglītība (0. līmenis) 61 759 92 095 94 249 96 626
bērni vecumā 0–2 gadi ... 17 667 19 247 19 235
bērni vecumā 3–6 gadi ... 72 645 73 321 75 784
bērni vecumā 7–8 gadi ... 1 783 1 681 1 607
Pamatizglītība, 1. posms (1.–6. klase) 197 415 120 308 121 506 121 674
Pamatizglītība, 2. posms (7.–9. klase un profesionālā pamatizglītība) 99 911 56 128 56 282 56 501
Vidējā izglītība, 3. līmenis (10.–12. klase un vidējā profesionālā izglītība) 102 501 60 343 61 078 60 825
Profesionālā izglītība, 4. līmenis (pēc vidējās izglītības, ne augstākā izglītība) 7 103 4 516 5 049 4 581
Augstākā izglītība (5., 6., 7. līmenis) 101 529 81 972 80 623 79 406
Doktorantūra (8. līmenis) 1 254 2 310 2 291 2 196
Bērnu skaits pirmsskolas izglītībā palielinājies par 2,5 %
Samērā augsta ir bērnu 3–6 gadu vecumā iesaiste pirmsskolas izglītībā – 2017. gadā 93,1 % bērnu šajā vecumā apmeklēja
pirmsskolas izglītības iestādes (2016. gadā – 93,5 %, bet 2010. gadā – 88,4 %). 2017. gadā pirmsskolas izglītībā iesaistījās 96,6
tūkstoši bērnu, kas ir augstākais rādītājs pēdējo gadu laikā. 2017./2018. mācību gadā 78,5 % bērnu apmeklēja pirmsskolas
izglītības iestādes ar latviešu mācību valodu, bet 20,9 % – ar krievu mācību valodu. Lai gan lielākā daļa bērnu apmeklēja pašvaldību
pirmsskolas izglītības iestādes, turpina pieaugt bērnu skaits privātajās izglītības iestādēs – tās apmeklēja 8,8 tūkstoši jeb 9,1 %
bērnu. Privāto bērnudārzu skaits kopš 2010. gada ir pieaudzis divas reizes un izmaiņas galvenokārt skārušas Rīgu.
30 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Mācību turpinājums pēc pamatskolas un vidusskolas
2017. gadā par nedaudz vairāk kā vienu procentpunktu pieaudzis pamatskolu beigušo skolēnu īpatsvars, kuri tālāk izvēlējušies
mācīties profesionālās izglītības iestādēs, tāpat samazinājies (par vienu procentpunktu) to jauniešu skaits, kas neturpina mācības
(3,2 %). Savukārt 12. klasi beigušo vidū 58,7 % turpina studijas augstskolās un koledžās, bet 35,0 % vairs nemācās.
Mācību turpinājums 2017. gadā
Pēc pamatskolas Pēc vidusskolas
Sarucis audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā
2018./2019. m.g. sākumā profesionālās izglītības programmās mācības uzsāka 27,2 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 4,8 % mazāk
nekā gadu iepriekš. Lai gan ierasts, ka profesionālo izglītību vairāk apgūst vīrieši (2018./2019. m.g. – 54,7 %), dati liecina, ka
pēdējo gadu laikā šis īpatsvars samazinās (2010./2011. mācību gada sākumā vīriešu īpatsvars bija 60,2 %).
Visvairāk audzēkņu apgūst inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību (34,6 %), kā arī ar pakalpojumiem saistītās programmas
(24,7 % – galvenokārt viesnīcu un restorānu servisu un skaistumkopšanas pakalpojumus). Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu
būtiski nav mainījies uzņemto izglītojamo skaits – mācības uzsāka 11,7 tūkstoši jauno audzēkņu, no tiem vairākums iepriekš
nosauktajās programmās. 2018. gadā profesionālo izglītību ieguva 7,7 tūkstoši audzēkņu, no tiem vairāk nekā trešdaļa –
kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā.
Audzēkņu sadalījums izglītības tematiskajās grupās 2018./2019. mācību gada sākumā
(%)
vidusskola
61,1%
profesionālās
izglītības iestāde
35,7%
neturpina mācības
3,2%
augstskola,
koledža
58,7%
profesionālās
izglītības iestāde
6,3%
neturpina mācības
35,0%
34,6
24,7
14,4
11,8
8,0
3,3
3,2
Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība
Pakalpojumi
Humanitārās zinātnes un māksla
Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības
Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas
Lauksaimniecība
Veselības aprūpe un sociālā labklājība
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 31
Palielinājies uzņemto studentu skaits
2018./2019. akadēmiskajā gadā augstākās izglītības iestāžu skaits nav mainījies – studijas norit 54 augstākās izglītības iestādēs
(29 augstskolās un 25 koledžās). Augstāko izglītību apgūst 80,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,5 % mazāk nekā pirms gada. Šajā
mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,7 tūkstoši studentu, kas ir par 1,9 % vairāk nekā gadu
iepriekš un pirmoreiz kopš 2012. gada vērojams neliels kāpums uzņemto studentu skaitā. Laika gaitā tendences nav krasi
mainījušās un no šogad uzņemtajiem studentiem 15,4 tūkstoši jeb 55,8 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55 %)
studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45 % – par valsts budžeta līdzekļiem.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad vairums pirmkursnieku (42,7 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes – attiecīgi
9,6 un 2,2 tūkstoši. Vienlaikus 2018. gadā bija vērojamas pozitīvas iezīmes inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās, kur
nedaudz pieauga (par 2,6 %) uzņemto studentu skaits, tai skaitā IT un būvniecības jomās, kas allaž tiek atzītas par pieprasītākajām
darba tirgū (1). Tikmēr arvien izteiktāka ir interese par veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmām, kurās
uzņemto studentu skaits gada laikā pieauga par 5,8 %.
Studentu sadalījums izglītības tematiskajās grupās 2018./2019. akadēmiskā gada sākumā
(%)
Tikmēr būtiski turpina pieaugt mobilo studentu skaits (studenti, kas iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Latvijas un Latvijā studē
ar mērķi iegūt grādu vai kvalifikāciju). Šobrīd Latvijā studē 8,4 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 10,8 % vairāk nekā pērn un
par 59,5 % vairāk nekā 2014. gadā, kad pirmo reizi sāka apkopot šādu statistiku. Vairāk nekā puse (51,4 %) no šī studentu skaita
iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā. Atšķirībā no situācijas Latvijas studentu vidū, vairākums šo studentu
(65,9 %) ir vīrieši. Visvairāk mobilo studentu (2,2 tūkstoši) studē Rīgas Stradiņa universitātē.
(1) http://www.lddk.lv/notikums/darba-deveju-visbiezak-mineto-profesiju-loka-ari-sogad-ir-it-nozares-specialitates-2/
34,4
15,7
15,6
9,1
8,9
7,7
7,0
1,6
Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības
Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība
Veselības aprūpe un sociālā labklājība
pakalpojumi
Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas
Humanitārās zinātnes un māksla
Izglītība
Lauksaimniecība
32 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Par 5 % pieaudzis valsts finansējums studiju vietām augstskolās un koledžās
Salīdzinājumā ar pagājušo gadu par 2 miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām
augstskolās un koledžās. Pieaugot akadēmiskā personāla minimālajam atalgojumam un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas
likmei, vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1 393,11 eiro 2017. gadā līdz 1 458,51 eiro 2018. gadā. (1)
Izdevumi izglītībai pēc izdevumu avota (2)
(milj. eiro)
1995 2000 2005 2010 2015 2016
Pavisam 284,2 503,4 844,6 1 138,7 1 473,4 1 344,7
valsts 225,7 381,4 651,7 911,5 1 298,0 1 181,7
privātie 58,5 116,0 179,7 185,2 153,3 149,5
ārvalstu 0,0 6,0 13,2 42,0 22,1 13,5
Izdevumi izglītībai un valsts izdevumi izglītībai procentos no IKP (2)
(1) http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/2756-par-2-miljoniem-eiro-pieaudzis-pieejamais-valsts-finansejums-studiju-vietam-izm-augstskolam-
un-koledzam
(2) 2016. gada dati ir provizoriski.
845
1 012
1 309
1 573
1 323
1 139 1 200 1 2171 328
1 4041 473
1 345
5,1 5,1 5,1
5,75,6
5,0 5,0
4,6
4,8
5,25,3
4,7
3,0
3,5
4,0
4,5
5,0
5,5
6,0
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Izdevumi izglītībai, pavisam (milj. eiro) Valsts izdevumi izglītībai, % no IKP
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 33
Kultūra
Kultūras iestādes
2017. gadā Latvijā pastāvīgi darbojās septiņi valsts teātri un divi pašvaldības teātri Liepājā. 2017. gadā pabeigtas 29 dokumentālās,
8 animācijas, 6 pilnmetrāžas un 2 īsfilmas. Latvijas filmas kinoteātros noskatījās 197 tūkst. cilvēku. Vispopulārākā pilnmetrāžas
spēlfilma 2017. gadā bija “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, ko noskatījās 76 tūkst. kinoteātru apmeklētāju.
Kultūras iestāžu darbība
1990 2000 2015 2016 2017
Muzeju skaits ieskaitot filiāles, gada beigās 93 133 113 115 115
Apmeklējumu skaits, tūkst. 3 888 1 480 3 260 3 550 3 715
Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 1 460 625 1 648 1 812 1 913
Kinoteātru skaits, gada beigās 90 30 16 18 18
Apmeklējumu skaits kinoteātros un kultūras centros, tūkst. 19 748 1 457 2 358 2 516 2 477
Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 7 416 614 1 192 1 284 1 275
Teātru skaits, gada beigās 10 9 9 9 9
Izrāžu skaits 3 678 2 435 3 253 3 296 3 342
Apmeklējumu skaits, tūkst. 1 559 757 975 963 999
Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 585 320 493 491 515
Muzeju, teātra izrāžu un kinoseansu apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju
0
500
1 000
1 500
2 000
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Kinoseansi Teātri Muzeji
34 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Bibliotēkas
2017. gadā Latvijā darbojās 1 649 bibliotēkas, un to skaits, salīdzinot ar 2010. gadu, ir samazinājies par 182.
Bibliotēku darbība 2017. gadā
Bibliotēku
skaits
Bibliotēkas aktīvie
lietotāji Fizisko apmeklējumu
skaits
Virtuālo apmeklējumu
skaits
Izsniegums,
milj. eks.
Pavisam 1 649 795 718 12 271 372 6 444 417 20,4
Latvijas Nacionālā bibliotēka 1 26 556 517 528 1 297 707 0,4
Augstākās izglītības iestāžu
bibliotēkas 48 94 464 1 553 008 2 687 124 2,2
Speciālās bibliotēkas 29 10 582 48 457 115 531 0,2
Publiskās bibliotēkas 796 425 104 6 120 617 2 321 775 11,8
Vispārējās un profesionālās izglītības
iestāžu bibliotēkas 775 239 012 4 031 762 22 280 5,8
Izdevējdarbība un iespiedliteratūra
2017. gadā no 2 185 izdevumiem 1 471 ir oriģinālizdevums ar tirāžu 1 460 tūkst. eksemplāru, 709 tulkojumi ar tirāžu 1 006 tūkst.
eksemplāru un 5 vārdnīcas ar tirāžu 2,3 tūkst. eksemplāru.
Izdoto grāmatu un brošūru skaits
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
3 000
1921 1930 1938 1990 2000 2010 2017
Pavisam tai skaitā latviešu valodā
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 35
Izdoto grāmatu un brošūru sadalījums pēc literatūras veida 2017.gadā
(%)
Izdoto grāmatu un brošūru sadalījums pēc valodas 2017. gadā
25,0
20,0
17,9
11,2
8,4
4,8
4,6
3,9
2,1
1,1
1,0
Daiļliteratūra (neieskaitot bērnu)
Uzziņu literatūra
Bērnu literatūra (populārzinātniskā un
daiļliteratūra)
Zinātniskā
Populārzinātniskā
Memuārliteratūra
Reliģiskā literatūra
Lietišķā
Mācību
Mācību metodiskā
Oficiālā
oriģinālizdevumi
citās valodās
9,6%
oriģinālizdevumi
krievu valodā
4,2%
oriģinālizdevumi
angļu valodā
5,9%
oriģinālizdevumi
latviešu valodā
50,3%
no angļu – 16,5%
no vācu – 3,4%
no krievu – 2,9%no franču – 1,5%
no citām – 5,8%
tulkojumi
latviešu valodā
30,1%
36 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Darba tirgus
Ekonomiskā aktivitāte
Iedzīvotājus pēc ekonomiskās aktivitātes statusa iedala divās grupās: ekonomiski aktīvajos (nodarbinātie un bezdarbnieki) un
ekonomiski neaktīvajos (skolēni, studenti, nestrādājoši pensionāri u.c.).
2018. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 982,2 tūkstoši jeb 69,6 % iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā. 2018. gadā ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 1,9 tūkstošiem jeb 0,2 %, bet ekonomiskās aktivitātes līmenis
pieaudzis par 0,7 procentpunktiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis ir augstāks nekā sievietēm, attiecīgi – 73,8 % un
65,9 %.
Pēdējos gados apmēram trešā daļa iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā nav ne nodarbināti, ne aktīvi darba meklētāji (2018. gadā –
30,4 % jeb 428,7 tūkstoši iedzīvotāju). 2018. gadā nodarbināti bija 909,4 tūkstoši jeb 64,5 % iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018. gadā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,6 procentpunktiem. 2018. gadā no visiem
nodarbinātajiem 6,3 % bija jaunieši 15–24 gadu vecumā, 23,6 % no visiem nodarbinātajiem bija vecumā no 45–54 gadi, bet 4,0 %
vecuma grupā 65–74 gadi.
Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes struktūra 2018. gadā 15–74 gadu vecumā
darba devçji2,8%
paðnodarbinâtie un neapmaksâtie
ìimenes uzòçmumos nodarbinâtie
4,6%
bezdarbnieki5,2%
skolçni, studenti7,4%
nestrâdâjoði pensionâri
13,8%
personas ar invaliditâti, ilgstoði
darbnespçjîgas personas
3,1%
bçrna kopðanas atvaïinâjumâ esoðas
personas0,5%
mâjsaimnieki/-3,9%
cespârçjie 1,7%
%4,03 EIVÎ
TK
AE
N I
KS
IM
ON
OK
E
EK
ON
OM
ISK
I AKTÎV
IE 69,6%
darbinieki57,0%
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 37
Ekonomiskās aktivitātes līmenis 15–74 gadu vecumā Nodarbinātības līmenis 15–74 gadu vecumā
(%) (%)
Nodarbināto iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām
(%)
2018. gadā vērojams nodarbināto skaita pieaugums visos saimniecisko darbību veidu sektoros, izņemot “citi pakalpojumi”.
Nodarbināto iedzīvotāju sadalījums pēc saimniecisko darbību veidu sektora
(NACE 2. red.) 2010 2016 2017 2018
Nodarbinātie – pavisam (1) (tūkst.) 850,7 893,3 894,8 909,4
Lauksaimniecības sektors (A) 73,3 68,7 61,4 63,3
Ražošanas sektors (B–F) 196,2 215,3 208,4 214,7
Tirdzniecības un pakalpojumu sektors (G–N) 347,9 363,9 375,9 386,2
Citi pakalpojumi (O–U) 233,1 244,9 248,6 243,3
(1) Nodarbināto kopskaitā iekļautas arī personas, kuras nav norādījušas saimnieciskās darbības veidu.
64,560,1 62,1 64,6 67,5 68,9 69,6
1996 2000 2005 2010 2015 2017 2018
51,1 51,455,9
52,0
60,8 62,9 64,5
1996 2000 2005 2010 2015 2017 2018
6,3
6,6
7,7
8,8
11,4
10,5
12,5
23,4
24,3
24,5
24,2
23,4
25,3
25,0
23,4
23,1
23,5
25,0
26,1
28,2
27,6
23,6
23,8
23,8
25,8
23,5
22,4
22,0
19,3
18,5
17,4
13,7
12,5
11,0
10,5
4,0
3,7
3,1
2,6
3,1
2,5
2,4
2018
2017
2015
2010
2005
2000
1996
15–24 25–34 35–44 45–54 55–64 65–74
38 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Bezdarbs
Bezdarba līmenis 15–74 gadu vecumā Bezdarbnieku sadalījums pa vecuma grupām
2018. gadā bija 72,8 tūkstoši bezdarbnieku. Sākoties ekonomikas lejupslīdei, 2009. gadā strauji pieauga bezdarba līmenis,
augstāko rādītāju (19,5 %) sasniedzot 2010. gadā. Kopš 2011. gada bezdarba līmenis pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā tas
bija 7,4 %. Sieviešu bezdarba līmenis (6,4 %) arvien ir zemāks nekā vīriešiem (8,4 %). Savukārt jauniešu (15–24 gadi) bezdarba
līmenis 2018. gadā bija 12,2 %. Baltijas valstīs viszemākais jauniešu bezdarba līmenis ir Lietuvā – 2018. gadā tas bija 11,1 %, bet
Igaunijā – 11,8 %.
Reģistrētie bezdarbnieki
(tūkst.)
20,7
14,4
10,0
19,5
9,98,7
7,4
1996 2000 2005 2010 2015 2017 2018
(%)
11,0
14,2
13,8
20,6
18,3
18,2
22,6
26,5
22,8
22,7
22,9
22,7
24,0
23,8
41,3
44,3
46,4
45,2
46,3
49,7
38,9
21,2
18,7
17,1
11,3
12,8
8,1
14,7
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2018
2017
2015
2010
2005
2000
1996
15–24 25–34 35–54 55–74
52,3
76,4
179,2
162,5
130,3
104,193,3
82,0 81,8 78,4 63,1
59,6
9,4 8,5 24,2 61,3 56,9 46,0 33,0 27,0 24,3 22,5 18,1 14,9
33,9 31,9
67,060,3
34,7 30,2 32,5 35,8 38,1 39,1 35,2 32,3
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Reģistrēto bezdarbnieku skaits no tiem ilgstošie bezdarbnieki (>12 mēneši)
Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 39
Reģistrētais bezdarbs administratīvajās teritorijās 2018. gada beigās (1)
(1) Nodarbinātības valsts aģentūras dati.
40 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Darba samaksa
Darba samaksa
2018. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 1 004 eiro. Gada laikā tā palielinājās par 78 eiro jeb 8,4 %. Vidējā
neto darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 742 eiro jeb 73,9 % no bruto
algas, un gada laikā tā pieauga par 1,5 procentpunktiem straujāk (9,9 %) nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas. Patēriņa
cenu kāpums 2018. gadā par 2,5 % samazināja algoto darbinieku pirktspēju (neto darba samaksas reālais pieaugums bija 7,2 %).
Mēneša bruto darba samaksas mediāna 2018. gadā bija 774 eiro, neto – 573 eiro.
Reālās darba samaksas indekss (1)
(% pret iepriekšējo gadu)
Vislabāk apmaksātās ir IT un finanšu pakalpojumu nozares, kur 2018. gadā vidējā bruto alga bija attiecīgi 1 592 un 1 991 eiro
mēnesī. Lauksaimniecībā (982 eiro), apstrādes rūpniecībā (963 eiro), būvniecībā (950 eiro) un transporta un uzglabāšanas nozarēs
(1 000 eiro) vidējā bruto mēnešalga bija zemāka par vidējo mēnešalgu valstī (1 004 eiro).
Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, sievietes, kas strādā algotu darbu, vidēji pelna mazāk nekā vīrieši. 2018. gadā
vīriešu un sieviešu vidējā atalgojuma mēnesī pirms darba nodokļu nomaksas (bruto) starpība bija 15,2 %, taču tas ir zemākais
rādītājs pēdējo desmit gadu laikā. Sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības vidējais rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot dažādus
to ietekmējošos faktorus, kas ļautu izskaidrot atalgojuma atšķirību iemeslus. Tie var būt gan objektīvi, piemēram, ja sievietes
strādā nozarēs un profesijās, kur vidējais atalgojums ir zems, gan var norādīt uz diskrimināciju darba tirgū.
(1) Strādājošo reālās darba samaksas indeksu aprēķina, attiecinot strādājošo vidējās neto darba samaksas indeksu pret patēriņa cenu indeksu.
90
100
110
120
130
140
1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Vidējās neto darba samaksas indekss Reālās darba samaksas indekss
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 41
Vīriešu un sieviešu darba samaksa 1. ceturksnī (1)
Minimālā alga Latvijā, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur eksistē valstī noteiktais minimums, ir viena no
zemākajām. 2019. gada sākumā zemāks rādītājs bija tikai Bulgārijā. Salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gada sākumā minimālā alga
pieauga visās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Latviju un Grieķiju. Kaimiņvalstī Lietuvā minimālās algas pieaugums bija lielākais
Eiropas Savienībā – 38,8 %, 2019. gada sākumā sasniedzot 555 eiro. Igaunijā minimālā alga pieauga līdz 540 eiro (8,0 %).
Minimālā darba alga 2019. gada 1. janvārī
(vidēji mēnes, eiro)
Datu avots: Eurostat [earn_mw_cur] 04.03.2019.
(1) Darba samaksas atšķirības rādītājs ir aprēķināts, vīriešu un sieviešu atalgojuma starpību attiecinot pret vīriešu darba samaksu.
354421
548
700 732683 703 728 757
811857
907959
1 042
290347
460
594 615557 587 606 629
673719 752
812883
18,1 17,616,1
15,215,9
18,516,6 16,8 16,8 17,0
16,217,0
15,3 15,2
-5,0
0,0
5,0
10,0
15,0
20,0
0
500
1 000
1 500
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Vīriešu darba samaksa mēnesī, eiro
sieviešu darba samaksa mēnesī, eiro
Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības (%)
2 0
71
1 6
56
1 6
16
1 5
94
1 5
57
1 5
21
1 4
53
1 0
50
887
758
700
684
555
540
523
520
519
506
464
446
430
287
LU IE NL BE DE FR UK ES SI MT PT EL LT EE PL SK CZ HR HU RO LV BG
42 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Darba ņēmēju mēneša vidējo bruto darba ienākumu mediāna teritoriālajās vienībās 2017. gadā (eiro) (1)
(Darba ņēmēji ietverti teritoriālajā vienībā pēc faktiskās dzīvesvietas. Mēneša vidējie ienākumi ir vismaz 49 eiro.)
(1) Valsts ieņēmumu dienesta dati. Mēneša vidējo bruto darba ienākumu mediāna ir rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu
darba ņēmēju bruto darba ienākumu rindas vidū.
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 43
Iekšzemes kopprodukts
Turpinās ekonomikas izaugsme
2018. gadā IKP faktiskajās cenās palielinājās līdz 29,5 miljardiem eiro, bet 2010. gada salīdzināmajās cenās – 23,9 miljardiem
eiro, ekonomikas izaugsmes temps pret iepriekšējo gadu bija 4,8 %.
Iekšzemes kopprodukts un tā pārmaiņas pret iepriekšējo gadu
(2010. gada salīdzināmajās cenās)
Iekšzemes kopprodukts faktiskajās un salīdzināmajās cenās
2017 2018
Iekšzemes kopprodukts – pavisam, milj. eiro
faktiskajās cenās 27 033 29 524
2010. gada salīdzināmajās cenās 22 778 23 864
Uz vienu iedzīvotāju, eiro
faktiskajās cenās 13 926 15 328
2010. gada salīdzināmajās cenās 11 734 12 389
17,919,1
19,9 20,3 20,7 21,3 21,822,8
23,9
-3,9%
6,4% 4,0%
2,4%
1,9%
3,0%
2,1%
4,6% 4,8%
-4,0%
-2,0%
0,0%
2,0%
4,0%
6,0%
8,0%
10,0%
-€ 10
-€ 5
€ 0
€ 5
€ 10
€ 15
€ 20
€ 25
€ 30
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
apjoms (mljrd. eiro) pārmaiņas pret iepriekšējo gadu (%)
44 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Pievienotās vērtības struktūra un pārmaiņas pa darbības veidiem 2018. gadā
(%)
2018. gadā,
faktiskajās cenās
Pārmaiņas pret
2017. gadu,
salīdzināmajās cenās
(A–T) Kopējā pievienotā vērtība 100 4,2
(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 3,7 3,4
(B, C, D, E) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; apstrādes rūpniecība; elektroenerģija,
gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde, notekūdeņu,
atkritumu apsaimniekošana un sanācija
16,1 1,7
(F) Būvniecība 7,1 21,9
(G, H, I) Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts;
transports un uzglabāšana; izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 25,4 3,5
(J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 5,5 13,0
(K) Finanšu un apdrošināšanas darbības 3,7 -7,3
(L) Operācijas ar nekustamo īpašumu 12,0 2,9
(M, N) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo
dienestu darbība 7,8 3,8
(O, P, Q) Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana; izglītība; veselība
un sociālā aprūpe 15,7 3,3
(R, S, T) Māksla, izklaide un atpūta; citi pakalpojumi; mājsaimniecību kā darba devēju
darbība 3,0 2,3
IKP izmaiņas ES valstīs 2018. gadā
(salīdzināmajās cenās, pret iepriekšējo gadu, %)
Datu avots: Eurostat [nama_10_gdp] 25.03.2019.
6,7 6,6
5,1 4,9 4,84,5
4,1 4,1 3,9 3,93,4
3,1 3,02,7 2,6 2,6 2,5 2,5 2,3 2,1 1,9 1,9
1,5 1,4 1,4 1,4 1,20,9
IE MT
PL
HU
LV SI
RO
SK
EE
CY
LT
BG CZ
AT
HR
LU
ES
NL
SE
PT
ES -
28
EL FR
BE
DE
UK
DK IT
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 45
Valsts finanses
Vispārējās valdības budžeta ieņēmumi, izdevumi, pārpalikums
2017. gadā vispārējās valdības sektora budžeta ieņēmumu pusē vērojams pieaugums par 789,3 milj. eiro, salīdzinot ar 2016. gadu,
sasniedzot 10 064,3 milj. eiro. Izdevumi 2017. gadā veidoja 10 220,1 milj. eiro, kas ir par 961,3 milj. eiro vairāk salīdzinājumā ar
2016. gadu. Nodokļu ieņēmumi gadu no gada turpina palielināties, 2017. gadā sasniedzot 8 424,4 milj. eiro jeb 31,2 % no IKP,
kas ir par 609,5 milj. eiro vairāk nekā 2016. gadā.
Vispārējās valdības sektora ieņēmumi un izdevumi
(mljrd. eiro)
Vispārējās valdības sektora budžeta deficīts 2017. gadā bija 155,7 milj. eiro jeb 0,6 % no IKP, kas ir par 171,9 milj. eiro vairāk
nekā iepriekšējā gadā.
Vispārējās valdības sektora deficīts, pārpalikums pret IKP
(%)
6,67,3
8,0 8,3 8,6 9,0 9,310,1
8,2 8,2 8,3 8,6 9,0 9,3 9,310,2
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Ieņēmumi Izdevumi
-8,7
-4,3
-1,2 -1,2 -1,5 -1,4
0,1
-0,6
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Centrālā valdība Pašvaldība Sociālās apdrošināšanas fonds Vispārējā valdība
46 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Vispārējās valdības izdevumu struktūra
No kopējiem vispārējās valdības sektora izdevumiem 2017. gadā gandrīz trešdaļu (30,8 %) veidoja izdevumi sociālajai aizsardzībai
(pensijām, pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības atbalsta veidiem), 15,2 % novirzīti izglītībai, bet 14,7 % – ekonomiskajai
darbībai. Izdevumi vispārējiem valdības dienestiem un veselības sektoram veido attiecīgi 10,7 % un 9,3 %. Atlikusī izdevumu daļa
(19,3 %) novirzīta sabiedriskajai kārtībai un drošībai, aizsardzībai, atpūtai, kultūrai un reliģijai, pašvaldības teritoriju un mājokļu
apsaimniekošanai un vides aizsardzībai.
Vispārējās valdības sektora izdevumu struktūra 2017. gadā
Vispārējās valdības parāds
2017. gadā vispārējās valdības parāds absolūtajos skaitļos ir palielinājies un sasniedza 10 806,8 milj. eiro jeb 40 % no IKP.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, parāds ir palielinājies par 715,2 milj. eiro jeb 7,1 %, pamatā no ilgtermiņa parāda vērtspapīru
un pieprasījumu noguldījumu un īstermiņa noguldījumu pieauguma.
Vispārējās valdības parāds
Vispārējie valdības dienesti
10,7%
Aizsardzība
4,4%
Sabiedriskā kārtība un drošība
6,1%
Ekonomiskā darbība
14,7%
Vides aizsardzība
1,5%
Pašvaldības teritoriju un mājokļu
apsaimniekošana
2,9%Veselība
9,3%
Atpūta, kultūra
un reliģija
4,4%
Izglītība
15,2%
Sociālā aizsardzība
30,8%
8,4 8,7 9,0 8,9 9,7 9,0 10,1 10,8
46,8%
42,7%41,2%
39,0%
40,9%
36,8%
40,3% 40,0%
30%
32%
34%
36%
38%
40%
42%
44%
46%
48%
50%
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Parāda apjoms, mljrd. eiro Parāds pret IKP, %
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 47
Cenu statistika
Cenu pārmaiņas pret iepriekšējo gadu (%)
Gads Patēriņa cenas Ražotāju cenas
rūpniecībā
Būvniecības
izmaksas
Mājokļa cenas Eksporta
vienības vērtība
Importa
vienības vērtība
2015 0,2 -1,0 0,1 -3,4 0,3 -2,0
2016 0,1 -2,4 -0,5 8,5 -2,7 -6,0
2017 2,9 2,6 1,9 8,8 4,2 3,3
2018 2,5 4,5 4,4 ... 3,2 1,6
Patēriņa cenas 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, palielinājās par 2,6 %
2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, patēriņa cenas palielinājās par 2,6 %, tai skaitā precēm cenas pieauga
par 2,3 %, bet pakalpojumiem – par 3,1 %.
Patēriņa cenu pārmaiņas 2018. gada laikā
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu
kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu
saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,0 %. Cenu pieaugumu gada laikā ietekmēja
akcīzes nodokļa pieaugums lielākajai daļai alkoholisko dzērienu no 2018. gada 1. marta, kā arī akcīzes nodokļa pieaugums
cigaretēm no 2018. gada 1. jūlija. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 5,9 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem
dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 6,1 %.
0,6%
6,0%
0,8%
4,8%
1,2%
2,7%
3,3%
1,1%
0,8%
1,6%
4,0%
2,9%
Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni
Alkoholiskie dzērieni un tabaka
Apģērbs un apavi
Mājoklis
Mājokļa iekārta
Veselība
Transports
Sakari
Atpūta un kultūra
Izglītība
Restorāni un viesnīcas
Pārējās preces un pakalpojumi
48 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 4,8 %, ko noteica vairāku komunālo pakalpojumu, kā arī malkas
sadārdzināšanās gada laikā. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās elektroenerģijai.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugumu par 3,3 % galvenokārt veicināja degvielas sadārdzināšanās
par 8,2 %.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 4,0 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas
pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,3 %, ēdnīcu pakalpojumiem
(par 3,7 %) un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,3 %.
Saskaņotā patēriņa cenu indeksa pārmaiņas ES-28 valstīs 2018. gada laikā
Datu avots: Eurostat [prc_hicp_manr] 01.03.2019.
Ražotāju cenas 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, palielinājās par 5,4 %
2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %. Vietējā
tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7 %. Eksportam gan uz eirozonas,
gan ārpus eirozonas valstīm cenas augušas par 3,7 %.
Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī elektroenerģijas
tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā
ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.
Ražotāju cenu pārmaiņas rūpniecībā 2018. gada decembrī
(pret iepriekšējā gada decembri, %)
Visa rūpniecības
produkcija
Vietējā tirgū
realizētā produkcija
Eksportētā
produkcija
Pavisam 5,4 7,3 3,7
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 3,2 2,2 3,7
Apstrādes rūpniecība 4,1 4,9 3,7
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 10,9 10,9 ...
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija 8,4 9,6 2,2
2,5%
1,6%
0,0%
0,5%
1,0%
1,5%
2,0%
2,5%
3,0%
3,5%
EE
RO
HU
LV
BG
BE
SE
UK
FR
LU
SK LT
NL
DE
AT
ES-2
8
CZ SI
FI
ES IT MT
HR
CY
PL
IE DK
EL
PT
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 49
Nefinanšu investīcijas
Nefinanšu investīciju apjoms palielinājies
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2017. gadā nefinanšu investīcijas, rēķinot salīdzināmajās cenās, palielinājās par 15,6 %, un to
galvenokārt ietekmēja ieguldījumu pieaugums ēkās un būvēs un pārējos pamatlīdzekļos (transporta līdzekļi, dzīvnieki, augi un
inventārs).
2017. gadā nefinanšu investīcijas sasniedza 4,5 mljrd. eiro, un vislielākās tās bija nekustamo īpašumu nozarē (710,4 milj. eiro jeb
15,8 %), tai sekoja transporta un uzglabāšanas nozare (665,2 milj. eiro jeb 14,8 %), valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā
sociālā apdrošināšana (628,8 milj. eiro jeb 14,0 %) un apstrādes rūpniecība (458,9 milj. eiro jeb 10,2 %).
Vislielākais nefinanšu investīciju pieaugums bija citu pakalpojumu nozarē, kur, salīdzinot ar 2016. gadu, nefinanšu investīciju
apjoms salīdzināmajās cenās pieauga 2,6 reizes. Nozīmīgs nefinanšu investīciju pieaugums bija arī izglītības nozarē (par 75,8 %),
valsts pārvaldes un aizsardzības nozarē (par 61,4 %), būvniecībā – par 29,1 %. Vislielākais nefinanšu investīciju samazinājums
bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (par 18,4 %), ieguves rūpniecības nozarē (par 8,6 %), veselības un sociālās
aprūpes nozarē – par 3,8 %.
No visām 2017. gada nefinanšu investīcijām 56,6 % tika ieguldīts Rīgas reģionā, bet 43,4 % – pārējos reģionos (Pierīgā – 19,7 %,
Kurzemē – 7,2 %, Zemgalē – 6,4 %, Vidzemē – 5,7 %, Latgalē – 4,4 %). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2017. gadā nefinanšu
investīcijas pieauga visos reģionos, vislielākais pieaugums par 28,5 % bija Pierīgas un Kurzemes reģionos.
Nefinanšu investīcijas pa darbības veidiem
(2017. gada salīdzināmajās cenās, milj. eiro)
(NACE 2. red.) 2016 2017
(A–S) Pavisam 3 894,8 4 504,2
(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 268,3 319,6
(B) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 28,1 25,7
(C) Apstrādes rūpniecība 447,4 458,9
(D) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 370,4 371,1
(E) Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija 61,4 71,1
(F) Būvniecība 135,0 174,2
(G) Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 361,4 387,6
(H) Transports un uzglabāšana 543,4 665,2
(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 71,0 57,9
(J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 152,7 154,0
(K) Finanšu un apdrošināšanas darbības 68,7 68,2
(L) Operācijas ar nekustamo īpašumu 643,5 710,4
(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 75,0 77,0
(N) Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 89,4 106,7
(O) Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 389,5 628,8
(P) Izglītība 34,5 60,7
(Q) Veselība un sociālā aprūpe 97,5 93,8
(R) Māksla, izklaide un atpūta 51,8 58,3
(S) Citi pakalpojumi 5,7 15,0
50 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Nefinanšu investīcijas statistiskajos reģionos
(2017. gada salīdzināmajās cenās, milj. eiro)
1 591,1
1 780,7
2 242,2
2 173,3
2 871,5
2 645,1
2 318,4
2 549,3
390,6
637,5
625,8
642,8
755,7
830,4
690,5
887,5
317,0
414,7
421,0
344,4
242,0
237,8
217,2
255,6
535,3
680,3
767,1
551,4
402,5
385,5
251,9
323,7
313,9
431,5
487,9
500,6
336,5
264,1
252,3
290,2
285,2
343,4
335,4
438,6
284,8
212,5
164,4
197,9
0 500 1 000 1 500 2 000 2 500 3 000 3 500 4 000 4 500 5 000
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Rīgas Pierīgas Vidzemes Kurzemes Zemgales Latgales
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 51
Preču ārējā tirdzniecība
Preču ārējās tirdzniecības apgrozījums
2018. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 27 802,2 milj. eiro – par 2 254,1 milj. eiro jeb 8,8 %
vairāk salīdzinājumā ar 2017. gadu. 2018. gadā pieauga gan eksporta, gan importa apjomi. Eksporta vērtība veidoja 12 340,9 milj.
eiro (pieaugums par 833,9 milj. eiro jeb 7,2 %), bet importa – 15 461,2 milj. eiro (pieaugums par 1 420,2 milj. eiro jeb 10,1 %).
Eksports un imports pa valstu grupām
(milj. eiro)
Gads Eksports Imports
pavisam ES-28 NVS pārējās pavisam ES-28 NVS pārējās
2012 9 871,1 6 863,5 1 521,8 1 485,8 12 512,3 9 680,5 1 878,8 953,0
2013 10 021,3 7 121,5 1 603,2 1 296,6 12 635,1 10 074,3 1 553,7 1 007,1
2014 10 248,6 7 449,0 1 522,4 1 277,2 12 654,3 10 096,8 1 503,4 1 054,1
2015 10 363,2 7 533,1 1 234,1 1 596,0 12 492,1 9 831,9 1 505,1 1 155,1
2016 10 357,7 7 615,7 1 182,7 1 559,3 12 249,2 9 761,5 1 278,9 1 208,8
2017 11 507,0 8 136,4 1 501,3 1 869,3 14 041,1 10 893,3 1 478,9 1 668,9
2018 12 340,9 8 797,7 1 602,1 1 941,1 15 461,2 11 389,7 1 769,9 2 301,6
Preču ārējās tirdzniecības bilance
(eksporta un importa vērtības starpība, milj. eiro)
-1 142
-5 322
-1 576-3 120
1 610
5 7495 126
12 341
2 752
11 070
6 701
15 461
-10 000
0
10 000
20 000
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Bilance Eksports Imports
52 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Preču eksporta un importa izmaiņas
2018. gadā koka un tā izstrādājumu eksports palielinājās par 338,6 milj. eiro jeb 17,8 %, mehānismu, mehānisko ierīču un
elektroiekārtu – par 188,2 milj. eiro jeb 9,1 %, parasto metālu un to izstrādājumu eksports – par 141,2 milj. eiro jeb 14 %.
Samazinājās eksporta vērtība augu valsts produktiem – par 87 milj. eiro jeb 11,2 %.
Mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports pieauga par 379,5 milj. eiro jeb 12,7 %, parasto metālu un to izstrādājumu
imports palielinājās par 216,9 milj. eiro jeb 19,3 %, satiksmes līdzekļu – par 175,2 milj. eiro jeb 10,9 %. Savukārt saruka dažādu
gatavo izstrādājumu imports par 5,9 milj. eiro jeb 1,6 %.
Svarīgākās preces eksportā un importā
2018. gadā Latvija visvairāk eksportēja mehānismus, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas (18,2 % no kopējās eksporta vērtības),
arī koku un tā izstrādājumus (18,2 %), parastos metālus un to izstrādājumus (9,3 %). Pārtikas rūpniecības ražojumi veidoja 9,3 %
no eksporta kopapjoma.
Visvairāk importēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas (21,8 % no kopējās importa vērtības), satiksmes līdzekļi
(11,6 %) un minerālprodukti – (9,5 %).
Svarīgāko eksporta preču īpatsvars
26,4%
37,4%
24,8%
19,0%
16,5%
18,2%
8,7%
5,5%
9,3%
13,0%
19,1%
18,2%
11,1%
3,5%
6,9%
7,5%
7,7%
9,3%
53,7%
53,5%
58,9%
60,5%
56,7%
54,3%
1995
2000
2005
2010
2015
2018
Koks un tā izstrādājumi Mehānismi un mehāniskās ierīces; elektroiekārtas Pārtikas rūpniecības ražojumi Pārējās preces
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 53
Svarīgākās preces eksportā
2017 2018
milj. eiro % milj. eiro %
Pavisam 11 507,0 100 12 340,9 100
Mehānismi un mehāniskās ierīces; elektroiekārtas 2 059,1 17,9 2 247,2 18,2
Koks un koka izstrādājumi 1 905,4 16,6 2 244,0 18,2
Parastie metāli un to izstrādājumi 1 008,7 8,8 1 149,9 9,3
Pārtikas rūpniecības ražojumi 1 073,3 9,3 1 145,8 9,3
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 871,0 7,6 932,0 7,6
Satiksmes līdzekļi 718,3 6,2 780,1 6,3
Augu valsts produkti 774,3 6,7 687,3 5,6
Minerālprodukti 528,2 4,6 546,7 4,4
Pārējās preces 2 568,7 22,3 2 607,9 21,1
Svarīgākās preces importā
2017 2018
milj. eiro % milj. eiro %
Pavisam 14 041,1 100 15 461,2 100
Mehānismi un mehāniskās ierīces; elektroiekārtas 2 996,8 21,3 3 376,3 21,8
Satiksmes līdzekļi 1 613,5 11,5 1 788,7 11,6
Minerālprodukti 1 327,8 9,5 1 474,5 9,5
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 1 407,7 10,0 1 451,6 9,4
Parastie metāli un to izstrādājumi 1 124,8 8,0 1 341,7 8,7
Pārtikas rūpniecības ražojumi 1 233,1 8,8 1 340,0 8,7
Plastmasas un to izstrādājumi; kaučuks un tā izstrādājumi 788,2 5,6 825,8 5,3
Augu valsts produkti 605,6 4,3 688,2 4,5
Pārējās preces 2 943,7 21,0 3 174,4 20,5
54 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Koka un tā izstrādājumu eksports
(milj. t)
Svarīgākie partneri eksportā un importā
2018. gadā no kopējā eksporta apjoma 8 797,7 milj. eiro jeb 71,3 % bija preču izvedums uz Eiropas Savienības valstīm (pieaugums
par 8,1 %), eksports uz NVS valstīm – 1 602,1 milj. eiro jeb 13 % (pieaugums par 6,7 %). Eksports uz pārējām valstīm veidoja
1 941,1 milj. eiro jeb 15,7 % (pieaugums par 3,8 %). Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16 % no eksporta kopapjoma),
Igaunija (11,5 %), Krievija (9,1 %), Zviedrija (7,3 %) un Vācija – (7 %).
Latvijas kopējā importā ievedums no Eiropas Savienības valstīm 2018. gadā bija 11 389,7 milj. eiro jeb 73,7 % (pieaugums par
4,6 %), bet imports no NVS valstīm –1 769,9 milj. eiro jeb 11,4 % (pieaugums par 19,7 %). Imports no pārējām valstīm veidoja
2 301,6 milj. eiro jeb 14,9 % (pieaugums par 37,9 %). Nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (17,5 % no importa kopapjoma),
Vācija (10,6 %), Polija (8,9 %), Krievija – (8,2 %) un Igaunija – (7,7 %).
4,4
6,9
8,2
3,2
9,6
8,6
10,2
0
2
4
6
8
10
12
1995 2000 2005 2010 2015 2018
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 55
Latvijas nozīmīgākie tirdzniecības partneri un svarīgākās preces 2018. gadā
(milj. eiro)
Eksports Imports
Lietuva – pavisam 1 977,1 Lietuva – pavisam 2 703,3
Lauksaimniecības un pārtikas preces 460,9 Lauksaimniecības un pārtikas preces 645,5
Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 399,0 Minerālprodukti 572,8
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 211,1 Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 415,5
Igaunija – pavisam 1 418,9 Vācija – pavisam 1 634,9
Lauksaimniecības un pārtikas preces 287,0 Satiksmes līdzekļi 503,3
Koks un tā izstrādājumi 225,5 Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 360,1
Mehānismi un mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 211,6 Lauksaimniecības un pārtikas preces 140,1
Krievija – pavisam 1 128,5 Polija – pavisam 1 377,3
Lauksaimniecības un pārtikas preces 436,0 Lauksaimniecības un pārtikas preces 259,3
Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 274,5 Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 231,3
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 132,3 Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 179,8
Zviedrija – pavisam 896,6 Krievija – pavisam 1 263,3
Koks un tā izstrādājumi 284,4 Minerālprodukti 453,6
Parastie metāli un to izstrādājumi 105,9 Parastie metāli un to izstrādājumi 348,0
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi 87,1 Lauksaimniecības un pārtikas preces 153,5
Vācija – pavisam 858,1 Igaunija – pavisam 1 183,1
Koks un tā izstrādājumi 198,1 Lauksaimniecības un pārtikas preces 266,5
Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 147,1 Satiksmes līdzekļi 218,1
Lauksaimniecības un pārtikas preces 121,8 Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 137,9
56 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Lauksaimniecība
Lauksaimniecības produkcijas apjoms nedaudz palielinājās
2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās samazinājās par 11,6 %,
augkopības – par 21,1 % un lopkopības – par 0,3 %. Augkopības produkcijas samazinājumu ietekmēja galvenokārt graudu
kopražas samazinājums par 23,6 %, lai gan to vidējā iepirkuma cena palielinājās par 16,0 %, taču samazinājās lopkopības produktu
iepirkuma cenas – pienam par 7,4 % un gaļai par 4,6 %.
Lauksaimniecības produkcijas indeksi
(2010=100)
Lauksaimniecības produktu ražošana
(uz vienu iedzīvotāju, kg)
2015 2016 2017 2018
Graudi 1 527 1 378 1 388 1 068
Kartupeļi 251 251 210 222
Dārzeņi 99 100 81 72
Augļi un ogas 6 7 6 9
Gaļa (kautsvarā) 43 44 47 47
cūkgaļa 18 19 20 20
Piens 495 503 516 510
Olas 353 383 413 399
118,2122,3
116,3
106,7 98,8
97,9
102,0
88,4
60
80
100
120
140
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Lauksaimniecības produkcija – pavisam Augkopības produkcija Lopkopības produkcija
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 57
Lauksaimniecības kultūru sējumu platības, kopražas un vidējās ražības
2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir
zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā. Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri
(2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par
12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī
ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst.
hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā
samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.
Augkopības galvenie rādītāji
Sējumu platība, tūkst. ha Vidējā ražība, cnt/ha Kopraža, tūkst. t
2017 2018 2017 2018 2017 2018
Graudaugi 703,5 690,9 38,3 29,8 2 693 2 057
Rapsis 117,4 123,6 27,8 18,6 326 230
Kartupeļi 22,7 22,3 180 191 408 427
Dārzeņi 8,0 8,2 182 155 157 139
2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 6,2 tūkst. hektāru jeb 5,3 % pieauga rapša sējumu platības. Vidējā ražība no viena
hektāra samazinājās no 27,8 centneriem 2017. gadā līdz 18,6 centneriem 2018. gadā, kopējā rapša sēklu raža samazinājās par
96,6 tūkst. tonnu jeb 29,6 %. 2018. gadā ziemas rapša sēju, tāpat kā ziemāju graudaugu sēju apgrūtināja rudens lietavas, kas
ietekmēja ziemas rapša sējplatības samazinājumu par 15,9 tūkst. hektāru jeb 17,6 %.
Ilgstošais sausums nelabvēlīgi ietekmēja arī dārzeņu audzēšanu. Pērn izaudzēja 139,1 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos
siltumnīcās), kas ir par 18,0 tūkst. tonnu jeb 11,5 % mazāk nekā 2017. gadā. Lai gan atklātā lauka dārzeņu platības pieauga par
0,2 tūkst. hektāru, iegūtā raža samazinājās par 18,0 tūkst. tonnu jeb 12,4 %. To vidējā ražība samazinājās no 182 centneriem no
viena hektāra 2017. gadā līdz 154 centneriem 2018. gadā. Siltumnīcās izaudzēja 11,5 tūkst. tonnu dārzeņu, tāpat kā gadu iepriekš.
Kartupeļu stādījumu platības 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par 0,4 tūkst. hektāru jeb 1,7 %, bet kartupeļu
kopraža palielinājās par 4,6 %, pieaugot vidējai ražībai no viena hektāra par 11 centneriem, 2018. gadā sasniedzot 191 centneru.
Kartupeļu stādījumu platība un vidējā ražība
49,279,1 93,6
123,7 127,0
80,351,3 45,1 30,1 24,8 22,7 22,3
7695
118 118
140127
146 146161
201
180191
1920 1925 1930 1935 1937 1990 2000 2005 2010 2015 2017 2018
Stādījumu platība, tūkst. ha Vidējā ražība, cnt no 1 ha
58 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
2018. gadā kopumā iepirkts 1,7 milj. tonnu graudu, kas ir par 634,8 tūkst. tonnu jeb 26,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. 2018. gadā
80,9 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2017. gadā – 86,1 %), no kuriem 84,0 % bija pārtikas kvalitātes (2017. gadā –
67,3 %). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā samazinājās no 72,8 % 2017. gadā līdz 70,0 % 2018. gadā.
Graudu vidējā iepirkuma cena pieauga no 145,17 eiro par tonnu 2017. gadā līdz 168,34 eiro 2018. gadā jeb par 16 %, sasniedzot
augstāko cenu kopš 2014. gada. Lielākais vidējās iepirkuma cenas pieaugums bija rudziem – par 20,8 % un miežiem – par 27,3 %.
Dārzeņiem un kartupeļiem cenas pieauga attiecīgi par 15,4 % un 10,2 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet rapša sēklai bija
vērojams neliels cenas samazinājums - par 2,4%.
Samazinājās lauksaimniecības dzīvnieku skaits
2018. gada beigās lauku saimniecībās audzēja 395,3 tūkst. liellopu, kas ir par 10,5 tūkst. jeb 2,6 % mazāk nekā pirms gada.
Slaucamo govju skaits samazinājās par 5,9 tūkst. jeb 3,9 %, cūku – par 15,7 tūkst. jeb 4,9 %, aitu – par 4,9 tūkst. jeb 4,4 %,
kazu – par 0,5 tūkst. jeb 4,1 % un zirgu – par 0,5 tūkst. jeb 5,3 %, taču mājputnu skaits pieauga par 459,3 tūkst. jeb 9,3 %.
Lauksaimniecības dzīvnieku skaits
(tūkst.)
Lopkopības produkcijas ražošana
2018. gadā Latvijā saražots 91,3 tūkst. tonnu gaļas, kas ir par 0,1 tūkst. tonnu jeb 0,1 % vairāk nekā 2017. gadā. Lielākais
ražošanas apjoma pieaugums vērojams aitu un cūku gaļas ražošanai, attiecīgi par 7,6 % un 2,1 %. Savukārt liellopu gaļas ražošana
samazinājās par 5,3 %, kazu gaļa – par 1,9 %.
Gaļas vidējā iepirkuma cena samazinājās no 1 529 eiro par tonnu 2017. gadā līdz 1 459 eiro par tonnu 2018. gadā jeb par 4,6 %.
Lielākais iepirkuma cenas kāpums bija liellopu gaļai – par 8,9 %, sasniedzot 1 940 eiro par tonnu, bet aitas gaļai no 3 400 eiro par
tonnu 2017. gadā līdz 3 442 eiro 2018. gadā jeb par 1,2 %. Vidējā iepirkuma cena cūkgaļai samazinājās no 1 504 eiro par tonnu
2017. gadā līdz 1 358 eiro par tonnu 2018. gadā jeb par 9,7 %.
2018. gadā iegūts 982,9 tūkst. tonnu piena (ieskaitot kazu pienu), kas ir par 17,2 tūkst. tonnu jeb 1,7 % mazāk nekā 2017. gadā.
Kopējo iegūtā piena apjoma kritumu ietekmēja slaucamo govju skaita samazinājums par 3,9 %. Vidējais piena izslaukums no
vienas slaucamās govs pieauga par 89 kg jeb par 1,4 %, sasniedzot 6 614 kilogramus gadā. Piena vidējā iepirkuma cena
samazinājās par 7,4 % – no 306 eiro par tonnu 2017. gadā līdz 283 eiro 2018. gadā.
0
500
1 000
1 500
2 000
1920 1930 1940 1980 1990 2000 2010 2017 2018
Liellopi Cūkas Aitas Zirgi
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 59
Uzņēmējdarbība
Galvenie uzņēmējdarbības rādītāji pa darbības veidiem 2017. gadā
(faktiskajās cenās, milj. eiro)
Pavisam Rūpniecība Būvniecība Vairumtirdzniecība un
mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu
remonts
Pakalpojumi
(NACE) B–J; L-N; 95 B–E F G H–N; 95 bez K
Apgrozījums 55 540,6 11 083,2 3 901,3 27 873,8 12 682,3
Produkcijas vērtība 30 927,1 10 358,0 3 900,5 5 903,8 10 764,9
Pievienotā vērtība 11 941,0 3 567,6 916,9 2 646,1 4 810,4
Preču un pakalpojumu iegāde 44 537,2 7 862,7 2 991,0 25 404,5 8 278,9
Personāla izmaksas 6 421,0 1 619,4 596,7 1 484,0 2 720,8
Pusi no kopējā preču un pakalpojumu apgrozījuma veido tirdzniecības nozare
2017. gadā kopējais preču un pakalpojumu apgrozījums bija 55,5 mljrd. eiro, no tā pusi (27,9 mljrd. eiro jeb 50,2 %)
veidoja tirdzniecības nozare. Pakalpojumu un rūpniecības nozarē šis rādītājs bija attiecīgi 12,7 mljrd. eiro jeb 22,8 % un 11,1
mljrd, eiro jeb 20,0 %, savukārt būvniecībā – 3,9 mljrd. eiro jeb 7,0 %. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2017. gadā apgrozījums
palielinājās, ko ietekmēja būvniecības apgrozījuma pieaugums par 28,6 %.
2017. gadā uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība pieaug
Salīdzinot ar 2016. gadu, uzņēmumu produkcijas vērtība 2017. gadā palielinājās par 10,2 %. Kopumā 2017. gadā uzņēmumi
saražoja produkciju 30,9 mljrd. eiro vērtībā (faktiskajās cenās), no kuras lielāko daļu saražoja pakalpojumu nozares (10,8 mljrd.
eiro jeb 34,8 % no kopējās produkcijas vērtības) un rūpniecības nozares uzņēmumi (10,4 mljrd. eiro jeb 33,5 %). Tirdzniecības
un būvniecības uzņēmumu saražotā produkcijas vērtība bija attiecīgi 5,9 mljrd. eiro jeb 19,1 % un 3,9 mljrd. eiro jeb 12,6 %.
Pievienotā vērtība pieaug par 7,8 %
Salīdzinot ar 2016. gadu, 2017. gadā uzņēmumu radītā pievienotā vērtība palielinājās par 7,8 %. Vislielākais pievienotās vērtības
apjoms, rēķinot faktiskajās cenās, tāpat kā 2016. gadā radīts pakalpojumu nozaru uzņēmumos – 4,8 mljrd. eiro jeb 40,3 % no
kopējā apjoma. Mazāku apjomu radīja rūpniecības un tirdzniecības nozaru uzņēmumi – attiecīgi 3,6 mljrd. eiro jeb 29,9 % un
2,6 mljrd. eiro jeb 22,2 %. Būvniecības uzņēmumu radītā pievienotā vērtība veidoja 0,9 mljrd. eiro jeb 7,7 % no kopējā apjoma.
2017. gadā vienas nodarbinātās personas radītā pievienotā vērtība sasniedza 18,6 tūkst. eiro, un salīdzinājumā ar 2016. gadu tā
pieauga par 6,9 %. Vislielākā pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto personu bija rūpniecībā (25,3 tūkst, eiro), mazāk
pakalpojumu nozarēs (17,5 tūkst. eiro), tirdzniecībā (16,8 tūkst. eiro) un būvniecībā (13,8 tūkst. eiro). Viena nodarbinātā radītā
pievienotā vērtība būvniecībā pieauga par 18,1%, rūpniecībā – par 11,3%, tirdzniecībā – par 5,6 %, un pakalpojumu nozarēs –
par 3,1 %.
60 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Būvniecība un rūpniecība
Būvniecībā pieaugums par 21,9 %
2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās
pieauga par 21,9 %. Apjoma kāpums bija visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā (par 25,6 %), inženierbūvniecībā (par
11,6 %) un specializētajos būvdarbos (par 27,8 %). Lielākais būvniecības apjoma kāpums (2,1 reizi) bija jomā, kas saistīta ar
būvdarbu pabeigšanu (apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi u.c.), kā arī ēku nojaukšanā un
būvlaukumu sagatavošanā – par 75,6 %.
Inženierbūvniecībā kāpums bija ceļu un dzelzceļu būvniecībā (par 22,5 %) un pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā
(par 15,3 %), bet kritums – pārējā inženierbūvniecībā (ietver ūdensceļus, ostu un upju piestātnes, rūpniecības kompleksās būves,
brīvdabas sporta laukumus u.c.) – par 35,2 %.
Būvniecības produkcijas apjoma pārmaiņas
(neizlīdzināti dati; pret iepriekšējo gadu, %)
2005 2010 2015 2017 2018
Būvniecībā – pavisam (F) 14,3 -15,7 -0,6 18,6 21,9
Ēku būvniecība (F41) 19,3 -14,7 -8,2 22,4 25,6
Inženierbūvniecība (F42) 18,5 -13,3 0,4 30,0 11,6
Specializētie būvdarbi (F43) 7,5 -18,8 5,9 3,9 27,8
Būvniecības produkcijas apjoma indeksi
(salīdzināmajās cenās, neizlīdzināti dati; 2015=100)
112,8
128,6
144,4 140,4
78,1
65,8
73,984,8
91,0
100,6 100,0
83,4
99,0
120,6
50
100
150
200
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 61
Visvairāk būvatļauju izsniegtas jaunu viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai
2018. gadā izsniegtas 3 130 būvatļaujas (1) dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un
restaurācijai par kopējo platību 877 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai – 2 348 būvatļaujas par 628,9 tūkst. kvadrātmetru
platību). Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai tika izsniegtas 1 925 būvatļaujas (paredzamā platība 405,5 tūkst.
kvadrātmetru).
Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 1 273 būvatļaujas
par kopējo platību 1 030 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai – 833 būvatļaujas ar paredzamo platību 563,5 tūkst.
kvadrātmetru). Rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām tika izsniegtas 246 būvatļaujas par kopējo platību 378,4 tūkst.
kvadrātmetru, no tām 160 izsniegtas jaunbūvēm par kopējo platību 245,2 tūkst. kvadrātmetru.
Izsniegtās būvatļaujas jaunu ēku būvniecībai
(skaits)
2000 2005 2010 2015 2017 2018
Viena dzīvokļa mājas 931 3 810 1 101 1 386 1 948 1 925
Divu vai vairāku dzīvokļu mājas 9 229 38 49 98 132
Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas 24 136 27 52 15 10
Biroju ēkas 28 38 19 11 20 24
Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas 210 122 35 36 26 43
Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas 143 188 180 151 113 160
(1) No 2014. gada 4. ceturkšņa būvniecības statistikā termins „izdotās būvatļaujas” raksturo izdarīto atzīmju skaitu būvatļaujā par būvdarbu
uzsākšanas nosacījumu izpildi.
62 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Rūpniecības produkcijas apjoms pieaug
2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās
pieauga par 2 %. Produkcijas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 4,3 % un apstrādes rūpniecībā – par
3,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 1,9 %.
Rūpniecības produkcijas apjoma indeksi
(salīdzināmajās cenās, neizlīdzināti dati; 2015=100)
Lielāko ietekmi uz apstrādes rūpniecības ražošanas apjoma kāpumu 2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, radīja produkcijas
izlaides pieaugums elektrisko iekārtu ražošanas nozarē (par 24,4 %), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē (par
22,9 %), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas nozarē (par 10,9 %), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā
(par 9,5 %).
Lielākie ražošanas apjoma kritumi 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, bija dzērienu ražošanā (par 4,4 %), papīra un papīra
izstrādājumu ražošanā (par 3,1 %), kā arī poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē (par 2,7 %).
2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās
pieauga par 9 %. To ietekmēja kāpums vietējā tirgū par 9,5 % un eksportā – par 8,7 % (tai skaitā eirozonā – par 10,5 %, ārpus
eirozonas – par 7,3 %). 2018. gadā 65,4 % (2017. gadā – 65,5 %) no apstrādes rūpniecības realizētās produkcijas tika eksportēts.
86,8
92,4 93,590,5
74,1
85,0
92,798,4 97,6 96,5
100,0
105,4
114,2 115,9
60
80
100
120
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Rūpniecība – pavisam (B, C, D) apstrādes rūpniecība (C) elektroenerģija un gāzes apgāde (D)
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 63
Apstrādes rūpniecības apgrozījums produkcijas realizācijas virzienos
(%)
Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide pa darbības veidiem 2018. gadā
36,1
35,4
34,5
34,6
26,7
27,6
29,5
29,9
37,2
37,0
36,0
35,5
2015
2016
2017
2018
Vietējā tirgū realizētā produkcija Eksportētā produkcija eirozonā Eksportētā produkcija ārpus eirozonas
Pārtikas produktu un
dzērienu ražošana
(NACE, 10–11)21,5%
Kokapstrāde
(NACE, 16)
28,2%
Metālu un metāla
izstrādājumu ražošana
(NACE, 24–25)8,5%
Ķīmiskā rūpniecība
un farmācija
(NACE, 20–22)8,3%
Nemetālisko minerālu
izstrādājumu ražošana
(NACE, 23)6,0%
Elektrisko un optisko
iekārtu ražošana
(NACE, 26–27)8,2%
Pārējās nozares
19,3%
64 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Mazumtirdzniecība
Mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8 %
2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8 %, pārtikas preču mazumtirdzniecības
apjoms palielinājās par 4,4 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību,
pieauga par 3,7 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apjoms – par 2,8 %.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma pārmaiņas
(salīdzināmajās cenās; pret iepriekšējo gadu, %)
(NACE) 2005 2010 2015 2017 2018
Mazumtirdzniecība – pavisam (47) 18,0 -3,0 4,9 4,3 3,8
Pārtikas (4711; 472) 15,7 -5,3 2,7 3,9 4,4
Nepārtikas (4719; 474–479) 23,7 1,4 5,3 5,1 3,7
Autodegvielas mazumtirdzniecība (4730) 13,3 -6,5 9,2 2,8 2,8
Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma indeksi
(salīdzināmajās cenās; 2015=100)
90,3
106,8
120,6
111,8
83,1
80,782,6
88,6
92,0
95,3
100,0 102,3
106,7110,7
60
80
100
120
140
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 65
Tūrisms
Latvijas tūristu mītnēs pieaudzis apkalpoto viesu skaits
2018. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,81 milj. viesu, kas ir par 9,0 % vairāk nekā 2017. gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo
gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 8,4 % un sasniedzis 5,37 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija
2 naktis.
Viesnīcu un citu tūristu mītņu raksturojošie rādītāji
2018. gadā tūristu mītnēs apkalpoti 883,4 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 10,7 % vairāk nekā 2017. gadā, savukārt to
pavadīto nakšu skaits ir pieaudzis par 5,3 % un bija 1,63 milj. Vispopulārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas bija Rīgā, kur
apmetās 26,3 % viesu, Jūrmalā – 9,2 %, Liepājā – 7,4 %, Daugavpilī – 4,2 %, Ventspilī – 2,7 % un Siguldas novadā – 2,6 %.
2018. gadā apkalpoti 1,93 milj. ārvalstu viesu, kas ir par 8,2 % vairāk nekā pagājušajā gadā, savukārt ārvalstu viesu pavadīto
nakšu skaits audzis par 9,9 %, sasniedzot 3,74 milj. nakšu. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemti Rīgā 77,1 %, Jūrmalā – 8,5 %,
Liepājā – 1,8 %, Siguldas novadā – 1,6 % un Daugavpilī – 1,4 %.
1 3301 487 1 556
1 1141 312
1 585 1 6451 839
2 098 2 1392 304
2 5772 809
816 845 945 754 878 1 063 1 096 1 250 1 431 1 475 1 574 1 779 1 925
393 399
491
559
628 641 632
546 544563
607
809831
0
300
600
900
0
2 000
4 000
6 000
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Apkalpotās personas (tūkst.) no tiem ārvalstu viesi (tūkst.) Mītņu skaits (gada beigās)
66 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpotie ārvalstu viesi 2018. gadā (1)
Viesnīcu darbības rādītāji 2018. gadā
Bez kategorijas Viena zvaigzne,
divas zvaigznes
Trīs zvaigznes Četras
zvaigznes
Piecas
zvaigznes
Viesnīcu skaits, gada beigās 105 5 57 48 14
Numuru skaits, gada beigās 2 277 95 2 726 4 850 974
Gultasvietu skaits, gada beigās 5 151 192 5 533 9 100 1 817
Apkalpotās personas 322 016 4 911 516 264 1 220 597 173 098
apkalpotie ārvalstu viesi 178 224 2 794 335 865 1 039 602 146 966
Pavadītās naktis 533 256 10 064 901 511 2 013 350 319 023
ārvalstu viesu pavadītās naktis 322 650 4 691 628 704 1 753 751 279 594
(1) US – Amerikas Savienotās Valstis, JP – Japāna CA – Kanāda.
259
226
191
170
115
108
80
67
60
49
48
46
40
39
38
32
31
30
27
269
7,3
%
8,7
%
5,3
%
5,2
%
-0,3
%
13,5
%
4,2
%
-5,6
%
18,8
%
10,1
%
5,2
% 16,5
%
13,1
% 32,8
%
4,7
% 15,2
%
15,8
%
20,2
%
6,9
%
8,2
%
-90,00%
-70,00%
-50,00%
-30,00%
-10,00%
10,00%
30,00%
50,00%
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
500R
U
DE
LT
EE FI
UK
SE
NO PL
US IT FR
ES
UA
BY
NL
DK JP CA
pārē
jās v
als
tis
Apkalpotās personas (tūkst.) Pārmaiņas pret 2017. gadu (%)
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 67
Pētniecība
Zinātnes finansējums Latvijā
Pētniecības un attīstības intensitāti raksturo izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam attiecībā pret IKP. Latvijā izdevumi
zinātniski pētnieciskajam darbam ilgstoši ir bijuši nelieli. „Eiropa 2020” izvirzītais pamatmērķis ir ieguldīt pētniecībā un attīstībā
3 % no Eiropas Savienības (ES) kopprodukta. Latvijas kvantitatīvais mērķis ir līdz 2020. gadam palielināt pētniecībā ieguldīto
finansējumu līdz 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet līdz 2030. gadam – līdz 3 % no IKP.
2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, izdevumu pētniecībai un attīstībai īpatsvars IKP palielinājās par 0,07 procentpunktiem un
veidoja 0,51 % no IKP. Mazāks izdevumu īpatsvars pret IKP nekā Latvijai 2017. gadā ES bija tikai Rumānijā (0,50 %). 2017. gadā
izdevumi pētniecībai un attīstībai Lietuvā veidoja 0,88 % no IKP, Igaunijā 1,29 %. Vidēji ES valstīs 2017. gadā ieguldījumi
pētniecībā un attīstībā veidoja 2,07 % no IKP.
Izdevumi pētnieciskajam darbam
Finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam 2017. gadā
Pavisam,
tūkst. eiro
% no IKP Finansējums pēc līdzekļu avota, milj. eiro:
uzņēmumu valsts augstākās
izglītības iestādes
ārvalstu
Finansējums 137 924 0,51 33,3 60,1 3,4 41,1
augstākās izglītības sektors 64 376 0,24 3,8 40,3 3,4 16,9
valsts sektors 36 011 0,13 3,5 17,5 - 15,0
uzņēmumu sektors 37 537 0,14 26,0 2,3 - 9,2
Finansējums no IKP, % 0,51 x 0,12 0,22 0,01 0,15
109,6
141,4 145,4139,5
162,8152,2
110,4
137,9
0,60 0,70 0,66 0,60 0,69 0,62 0,44 0,51
1,92 1,97 2,00 2,02 2,03 2,04 2,04 2,07
0%
50%
100%
150%
200%
250%
300%
350%
400%
0,0
20,0
40,0
60,0
80,0
100,0
120,0
140,0
160,0
180,0
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Izdevumi, milj. eiro Izdevumi no IKP Latvijā, % Izdevumi no IKP ES-28 valstīs, %
68 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Zinātniskie darbinieki
2017. gadā pētnieciskajā darbā strādāja 11 293 darbinieki, no tiem 7 504 (66,4 %) bija zinātniskais personāls. Divas trešdaļas
(69,9 %) zinātnisko darbinieku bija nodarbināti augstākās izglītības sektorā. Joprojām ir salīdzinoši mazs gados jaunu zinātnieku
skaits, iekšējais zinātniskais personāls vecumā līdz 34 gadiem 2017. gadā veidoja 27,7 %. Salīdzinoši liels ir pensijas vecuma
iekšējā zinātniskā personāla vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kas veido 15,0 %. Vairāk nekā puse no zinātniskā personāla ir
sievietes (52,2 %). 2017. gadā procentuāli lielākais sieviešu īpatsvars zinātniskajā personālā bija augstākās izglītības sektorā
(53,9 %) un valsts sektora zinātniskajās iestādēs (55,5 %), bet uzņēmējdarbības sektorā sieviešu bija mazāk – 41,5 %.
Zinātniskais personāls ar zinātnisko grādu
(personu skaits)
2010 2015 2016 2017
Pavisam 2 982 3 809 3 628 3 668
augstākās izglītības sektors 2 419 3 226 2 990 3 051
valsts sektors 359 422 433 391
uzņēmējdarbības sektors 204 161 205 226
Doktora studiju programmu beigušie 2017./2018. akadēmiskajā gadā pa tematiskajām grupām
Dabas zinātnes, matemātika un
informācijas tehnoloģijas
23,6%
Sociālās zinātnes,
komerczinības un tiesības
20,3%
Inženierzinātnes, ražošana un
būvniecība
20,3%
Veselības aprūpe un
sociālā labklājība
13,0%
Izglītība
6,5%
Humanitārās zinātnes
un māksla
5,7%
Lauksaimniecība
5,7%
Pakalpojumi
4,9%
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 69
Informācijas tehnoloģijas uzņēmumos
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas lieto gandrīz visi Latvijas uzņēmumi
2018. gadā datoru lietoja 99,8 %, bet internetu – 99,6 % Latvijas uzņēmumu.
Uzņēmumu īpatsvars, kas lieto datoru un internetu
(no uzņēmumu kopskaita ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk, %)
Tīmekļa vietne ir lielākajai daļai uzņēmumu
2018. gadā tīmekļa vietne (mājaslapa) bija 63,0 % uzņēmumu. Tīmekļa vietnes esamība lielā mērā ir atkarīga no uzņēmuma
lieluma: sava tīmekļa vietne bija 58,5 % mazo uzņēmumu, savukārt vidējiem un lieliem uzņēmumiem tīmekļa vietne bija attiecīgi
82,8 % un 95,0 %.
Uzņēmumi mājaslapu galvenokārt izmantoja, lai sniegtu klientiem iespēju iepazīties ar preču vai pakalpojumu aprakstiem un
cenrādi (59,2 %). Uzņēmumu mājaslapās arvien vairāk (2018. gadā – 25,9 %) tiek lietotas saites vai atsauces uz uzņēmuma
profiliem sociālajos medijos (piemēram, Twitter, Facebook, Instagram). 23,0 % mazo uzņēmumu, 35,8 % vidējo uzņēmumu un
65,3 % lielo uzņēmumu nodrošina šo iespēju savā mājaslapā.
Mākoņdatošanas pakalpojumus izmanto 14,5 % uzņēmumu
No 5,7 % 2014. gadā līdz 14,5 % 2018. gadā palielinājies uzņēmumu īpatsvars, kas maksā par mākoņdatošanas pakalpojumiem.
2018. gadā mākoņdatošanas maksas pakalpojumus izmantoja 12,7 % mazo uzņēmumu, 20,9 % vidējo uzņēmumu un 38,5 % lielo
uzņēmumu. Visvairāk mākoņdatošanas pakalpojumus lietoja uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids ir informācijas un komunikācijas
pakalpojumu sniegšana (47,9 %) un datoru un sakaru iekārtu remonts (33,3 %).
93,595,1 95,4 95,4
97,498,1 98,2
98,7 98,8 99,8
86,8 90,692,2
90,7
94,2
96,096,8 96,9
98,799,6
80
90
100
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Dators Internets
70 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Arvien vairāk uzņēmumu nodarbojas ar e-komerciju
2017. gadā 44,7 % uzņēmumu pirka preces vai pakalpojumus internetā. Savukārt iespēju pārdot savas preces vai pakalpojumus
interneta mājaslapās, lietotnēs vai citos datortīklos izmantoja 13,0 % uzņēmumu.
Visvairāk ar pārdošanu interneta mājaslapās, lietotnēs vai citos datortīklos nodarbojās uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids ir
izmitināšanas pakalpojumu sniegšana (75,5 %), datoru un sakaru iekārtu remonts (66,7 %) un informācijas un komunikācijas
pakalpojumu sniegšana (31,0 %).
Uzņēmumu īpatsvars, kas pirka un pārdeva preces un pakalpojumus internetā
(no uzņēmumu kopskaita ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk, %)
16,3 17,2
23,6 23,121,6
32,0
35,1
41,1
31,5
44,7
5,27,0
8,9 9,1 9,5 9,3 10,0 10,212,0 13,0
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
pirka preces vai pakalpojumus pārdeva preces vai pakalpojumus
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 71
Interneta pieejamība un lietošana mājsaimniecībās
Internets pieejams 82 % mājsaimniecību
2018. gadā internets bija 81,6 % mājsaimniecību, savukārt 2008. gadā internets bija vien 52,8 % mājsaimniecību. 2018. gadā
platjoslas interneta pieslēgums bija 78,8 % mājsaimniecību. Pēdējo piecu gadu laikā šis rādītājs pieaudzis par 8,7 procentpunktiem.
Interneta pieejamība ir tieši proporcionāla mājsaimniecību ienākumu līmenim: mājsaimniecībās ar viszemākajiem ienākumiem
(1. kvartile) internets ir pieejams tikai 48,7 % mājsaimniecību, savukārt mājsaimniecībās ar lielākajiem ienākumiem (4. kvartile)
internets ir 98,4 %. Interneta pieejamība ir augstāka mājsaimniecībās, kurās ir bērni (2018. gadā – 98,1 %), nekā mājsaimniecībās
bez bērniem – 76,4 %.
Internets mājsaimniecībās 2018. gadā
(no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā, %)
Palielinājies regulāro (lieto vismaz reizi nedēļa) interneta lietotāju skaits
Joprojām turpina palielināties regulāro interneta lietotāju īpatsvars, un 2018. gadā tas sasniedzis 81,2 %. Visbiežāk internetu lieto
jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem un iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (98,6 %). Savukārt vecākās paaudzes
(65–74 gadi) respondentu vidū internetu regulāri lieto 40,1 %.
Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto iespēju lietot internetu ārpus mājām un darba. 56 % ir izmantojuši mobilo tālruni,
9,2 % – portatīvo datoru, 6 % – planšetdatoru un 1 % citas ierīces (piemēram, e-grāmatas lasītāju, viedpulksteni (smartwatch)
u.c.), lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba.
81,6 83,477,5
86,182,7
76,380,4 81,2
73,7
48,7
83,3
96,4 98,4
PAVIS
AM
pilsētā
s
laukos
Rīg
as
Pie
rīgas
Vid
zem
es
Kurz
em
es
Zem
gale
s
Latg
ale
s
1.
(trū
cīg
ākā)
2.
3.
4.
(turīgākā)
Pēc reģiona Pēc kvartiļu grupas
72 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Visvairāk internetu izmanto e-pastam
2018. gadā Latvijas iedzīvotāji internetu biežāk izmanto e-pastam (70 %), internetbankas lietošanai (66,3 %), kā arī informācijas
meklēšanai par precēm un pakalpojumiem (63,3 %). 73,5 % iedzīvotāju, kuri izmantojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā,
iesaistījušies kādā no sociālajiem tīkliem.
Pēc 2018. gada aptaujas datiem 44,9 % iedzīvotāju (46 % sieviešu un 43,6 % vīriešu) vismaz reizi pēdējā gada laikā iepirkušies
internetā. Visbiežāk internetā iepērkas iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (72,5 %) un jaunieši no 16 līdz 24 gadiem
(63,7 %). Interese par iepirkšanos internetā pieaug arī iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 64 gadiem: 40,8 % iedzīvotāju vecuma
grupā 45–54 gadi un 22,2 % vecuma grupā 55–64 gadi pēdējā gada laikā ir iepirkušies internetā.
2018. gadā visbiežāk pirkumu vērtība bija līdz 50 eiro. Šādu summu tērējuši 44,8 % iedzīvotāju, kas iepirkušies internetā pēdējā
gada laikā, savukārt 4,4 % iedzīvotāju iztērējuši vairāk nekā 500 eiro.
Pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi interneta lietošana sadarbībai ar valsts vai sabiedriskajām iestādēm. Ja 2014. gadā tikai
aptuveni katrs piektais izmantoja internetu, lai tiešsaistē aizpildītu veidlapas (19 %), tad 2018. gadā jau 49,6 % izmantoja šo
iespēju.
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 73
Vide un tās aizsardzība
Vides kvalitāte un vides aizsardzība
2017. gadā vides kvalitātes pētniecībai un apsaimniekošanai tika izlietoti 152,3 milj. eiro. Lielākais finansējums (86,3 milj. eiro)
novirzīts atkritumu savākšanai un pārstrādes iekārtām. Vērojams radīto sadzīves atkritumu apjoma pieaugums par 8,1 %,
salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ja 2016. gadā radīto sadzīves atkritumu apjoms bija 1 980 tūkst. tonnu, tad 2017. gadā –
2 141 tūkst. tonnu, kas ir par 161 tūkst. tonnu vairāk. Tomēr radītais sadzīves atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju Latvijā
joprojām ir salīdzinoši zems. 2017. gadā tas bija 438 kg uz 1 iedzīvotāju. Mazākais saražoto sadzīves atkritumu apmērs bija
Rumānijā (272 kg), Polijā (315 kg), bet lielākais – Dānijā (781 kg), Kiprā (637 kg) un Vācijā (633 kg).
Otrs lielākais vides aizsardzības finanšu ieguldījums (47,5 milj. eiro) bija ūdens resursu aizsardzībai. Lielākos pazemes saldūdens
krājumus veido Daugavas (223,2 milj. m3) un Gaujas (41,5 milj. m3) upju baseini. 2013. gadā Latvijā no pazemes ieguva
155,4 milj. m3 ūdens.
Finansējums gaisa aizsardzībai un kvalitātes uzlabošanai (3,6 milj. eiro) daudzus gadus bijusi visas pasaules prioritāte.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) ir nozīmīgākais klimata pārmaiņu rādītājs. 2016. gadā Latvijā emitētas 11,68 milj. tonnu SEG.
Enerģētikas un transporta sektors 2016. gadā bija viens no lielākajiem SEG emisiju avotiem, kuru emisijas veidoja 62 % no
kopējām emisijām. Lauksaimniecības sektorā kopš 1995. gada ik gadu emitē aptuveni 2,5 milj. tonnu CO2 ekvivalenta.
Līdzekļu izlietojums sadalījumā pa vides aizsardzības jomām
(milj. eiro)
2007 2016 2017
Pavisam 99,5 151,3 152,3
atkritumu savākšanas un pārstrādes iekārtām 37,4 86,8 86,3
ūdens resursu aizsardzībai 48,7 44,5 47,6
zemes un pazemes ūdeņu aizsardzībai 4,6 4,6 3,7
gaisa aizsardzībai 1,8 3,9 3,6
bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzībai 3,0 3,6 2,4
pārējie 4,0 7,9 8,7
Sadzīves atkritumi
(tūkst. t)
840 892
114
658
11
2 1411 910
1 197
262
574
Radītais Savāktais Pārstrādātais Apglabātais Eksportētais
2002 2017
74 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Gaisa piesārņojošo vielu emisijas no stacionāriem avotiem
(tūkst. t)
Siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju
(tonnas CO2 ekvivalenta)
Datu avots: Eurostat (t2020_rd300) 25.02.2019.
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90
1995
2000
2007
2015
2016
2017
cietās daļiņas slāpekļa oksīdi (NOx) sēra dioksīds (SO₂) oglekļa monoksīds (CO) gaistošie organiskie savienojumi (GOS) citas vielas
4,55,2
6,1 6,05,66,9 6,7 7,1
12,4
14,2
16,015,0
10,8 10,89,7
8,7
2000 2005 2010 2016
Latvija Lietuva Igaunija ES-28
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 75
Natura 2000 dabas aizsardzības teritorijas 2017. gada beigās
76 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Enerģētika
Kopējais energoresursu patēriņš
2017. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 191,0 petadžouls (PJ), kas ir par 3,4 % vairāk nekā 2016. gadā. Pēdējo desmit
gadu laikā kopējais energoresursu patēriņš ir samazinājies: 2008. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 196,5 PJ, kas ir par
2,8 % vairāk nekā 2017. gadā.
Kopējais primāro energoresursu patēriņš
(TJ)
2008 2016 2017
Pavisam 196 517 184 920 191 042
Naftas produkti 69 269 62 782 65 814
Cietais kurināmais 4 473 1 713 1 729
Dabasgāze 55 814 47 209 41 670
Kurināmā koksne 46 018 54 258 59 495
Elektroenerģija 20 477 13 287 16 079
Pārējie kurināmie 466 5 671 6 255
Vidējā gaisa temperatūra rudens/ziemas mēnešos, 0C 3,6 2,0 3,0
Palielinājies atjaunīgo energoresursu īpatsvars
Pēdējos gados novērotas energoresursu kopējā patēriņa struktūras izmaiņas – samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram,
palielinās atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars
samazinājās par 6,6 procentpunktiem, un 2017. gadā bija 21,8 %, bet AER īpatsvars sasniedza 33,6 %. Vienlaicīgi kurināmās
koksnes patēriņa īpatsvars palielinājās par 7,7 procentpunktiem, un 2017. gadā bija 31,1 %. 2017. gadā salīdzinājumā ar
2016. gadu saražotās kurināmās šķeldas un malkas daudzums pieauga attiecīgi par 8,7 % un 5,5 %, un saražoto koksnes brikešu
daudzums pieauga par 35 %. 2017. gadā eksportēja 0,6 PJ koksnes brikešu, kas ir par 79,4 % vairāk nekā 2016. gadā. Palielinoties
AER kopējam patēriņam, samazinās Latvijas enerģētiskā atkarība (1) no importētiem energoresursiem (no 63,9 % 2005. gadā līdz
47,2 % 2016. gadā).
Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai (pārveidošanas sektors) 2017. gadā patērēja 50,2 PJ energoresursu un saražoja
40,8 PJ enerģijas, no tās 30,0 PJ siltumenerģijas un 10,8 PJ elektroenerģijas. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā
pārsvarā izmanto fosilo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās: 2010. gadā –
81 %, 2016. gadā – 60,1 % un 2017. gadā – 53,7 %. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars pieaudzis
par 17,5 procentpunktiem, un 2017. gadā sasniedza 45,9 %.
AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.
Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (par 6,7 PJ jeb 70,5 %) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja
elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4 531 GWh, no tām 4 381 GWh HES un 150 GWh VES.
(1) Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana.
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 77
Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu 2017. gadā visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto
nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.
Atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā
Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas AER izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim – sasniegt no AER
saražotās enerģijas īpatsvaru 40 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā līdz 2020. gadam. Latvijā ir trešais augstākais AER
īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2017. gadā tas bija 39,01 % (ES – vidēji 17,5 %). ES dalībvalstīm
jānodrošina, ka līdz 2020. gadam 10 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2017. gadā Latvijā AER īpatsvars transportā
bija 2,5 %, ES – vidēji 7,6 %.
Elektroenerģijas ražošana
(GWh)
1990 2000 2010 2016 2017
Pavisam 6 648 4 137 6 619 6 425 7 531
Hidroelektrostacijas 4 496 2 819 3 520 2 530 4 381
Koģenerācijas stacijas (ieskaitot elektrostacijas)( 2 152 1 313 3 050 3 767 3 000
Vēja elektrostacijas - 5 49 128 150
32,331,1
29,6 29,8
34,3
30,4
33,535,7
37,038,6
37,5 37,139,0
0
20
40
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
78 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Energoresursu galapatēriņš
Energoresursu galapatēriņš 2017. gadā bija 171,6 PJ, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2016. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā nav
novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā. Lielākais energoresursu patērētājs 2017. gadā bija transports, kas
patērēja 30,3 %, tad mājsaimniecības (29,2 %) un rūpniecība (20,9 %). Salīdzinot ar 2016. gadu, energoresursu galapatēriņa
pieaugums ir vērojams visos sektoros. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā bija vislielākais energoresursu patēriņa pieaugums
(par 11,4 %), salīdzinot ar 2016. gadu.
Transportā 2017. gadā patērēja 51,9 PJ energoresursu, kas ir par 4,4 % vairāk nekā 2016. gadā. Dīzeļdegviela ir galvenais
energoresurss, ko izmanto transportā (tās īpatsvars 2017. gadā bija 65,4 %). Pēdējos gados transportā novērots būtisks
sašķidrinātās naftas gāzes patēriņa īpatsvara pieaugums. 2010. gadā tās patēriņš bija 1,0 PJ, bet 2017. gadā – 2,4 PJ, kas ir par
146,7 % vairāk. Savukārt auto benzīna patēriņš transportā no 2010. līdz 2017. gadam samazinājās par 34,7 %, sasniedzot 8,0 PJ.
Energoresursu galapatēriņš
(TJ)
2008 2016 2017
Pavisam 178 845 164 113 171 642
Rūpniecība (ieskaitot būvniecību) 32 338 34 047 35 896
Transports 54 630 49 777 51 947
Mājsaimniecības 60 772 47 935 50 119
Lauksaimniecība, mežsaimniecība,
medniecība, zvejniecība 5 523 7 415 8 222
Pārējie patērētāji 25 582 24 939 25 458
Energoresursu patēriņa struktūra transporta vajadzībām 2017. gadā
Dīzeļdegviela
65,4%
Auto un aviācijas
benzīns
15,5%
Petrolejas veida
reaktīvā degviela
11,4%
Sašķidrinātā
naftas gāze
4,7%
Biodegviela
0,7%
Citi
2,3%
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 79
Transports
Palielinās pasažieru apgrozījums ostās
2018. gadā ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un no tām izbrauca 1 063 tūkst. pasažieru, kas ir par 6,9 % vairāk nekā
2017. gadā. Pasažieru apgrozījums Rīgas pasažieru ostā bija 796 tūkst. pasažieru, kas ir par 7,1 % vairāk, Ventspils ostā –
221,4 tūkst. pasažieru jeb par 5,7 % vairāk, bet Liepājas ostā – 45,5 tūkst. pasažieru jeb par 12,2 % vairāk nekā 2017. gadā.
Ar kruīza kuģiem Rīgas pasažieru ostā iebrauca 74,8 tūkstoši pasažieru jeb par 14,4 % mazāk nekā 2017. gadā. Ventspils ostā ar
kruīza kuģiem iebrauca 1,1 tūkstotis pasažieru, bet Liepājas ostā – 0,6 tūkstoši pasažieru.
2018. gadā ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 243,2 miljonus pasažieru, kas ir par 0,1 % vairāk nekā 2017. gadā.
Ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits pieauga par 4,3 %, bet ar regulāras satiksmes autobusiem – par 0,8 %, bet ar
tramvajiem un trolejbusiem pārvadāto pasažieru skaits samazinājās par 1,9 %.
Pasažieru pārvadājumi
(tūkst. cilvēki)
2010 2015 2017 2018
Regulārās satiksmes autobusos – pavisam 145 020 144 375 140 248 141 399
Iekšzemes maršrutos 144 596 144 166 140 063 141 214
Starptautiskajos maršrutos 424 209 185 185
Dzelzceļa transportā – pavisam 20 856 17 070 17 494 18 242
Iekšzemes satiksmē 20 518 16 885 17 327 18 075
Starptautiskajā satiksmē 338 185 167 166
Iebraukuši ar prāmjiem 352 317 488 521
Izbraukuši ar prāmjiem 368 344 507 542
Iebraukuši ar kruīza kuģiem 59 69 88 77
Lidosta ”Rīga” – pavisam 4 664 5 161 6 097 7 056
Ielidojuši 2 315 2 585 3 053 3 522
Izlidojuši 2 349 2 576 3 044 3 534
Trolejbusi, tūkst. cilv. 44 400 44 752 42 528 41 315
Tramvaji, tūkst. cilv. 41 008 43 119 42 617 42 248
80 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
2018. gadā starptautiskajā lidostā “Rīga” apkalpoto pasažieru skaits sasniedzis 7 miljonus
2018. gadā lidostā “Rīga” ielidoja un no tās izlidoja 7,1 milj. pasažieru, kas ir par 15,7 % vairāk salīdzinājumā ar 2017. gadu.
Vislielākais pasažieru apgrozījums lidostā “Rīga” bija ar Vācijas lidostām (0,9 milj. pasažieru, pieaugums par 4,5 %),
ar Lielbritānijas lidostām (0,8 milj. pasažieru, samazinājums par 1,7 %) un ar Krievijas lidostām – 0,7 milj. pasažieru, palielinājums
par 17,1 %.
Lidostā “Rīga” saņēma un no lidostas nosūtīja 26,3 tūkstošus tonnu kravu, kas ir par 12,1 % vairāk nekā 2017. gadā.
Ielidojuši un izlidojuši pasažieri starptautiskajā lidostā “Rīga”
(tūkst. cilvēki)
Ielidojuši un izlidojuši pasažieri starptautiskajā lidostā “Rīga” pa valstīm 2018. gadā
1 828
497 623
2 495
5 106
5 401
6 097
7 056
0
4 000
8 000
1991 1996 2001 2006 2011 2016
912
831
748
395
373
325
268
265
252
250
246
222
211
176
172
158
139
127
113
111
102
663
4,5
%
-1,7
%
17,1
%
7,3
%
9,6
% 22,2
%
14,0
%
18,3
%
8,5
%
37,9
%
10,8
%
18,3
%
51,0
%
23,2
%
48,5
%
28,2
%
9,7
%
39,3
%
-3,0
%
6,6
%
10,4
%
53,1
%
-90,00%
-70,00%
-50,00%
-30,00%
-10,00%
10,00%
30,00%
50,00%
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2000
DE
UK
RU
NO FI
SE
DK LT IT UA
EE
NL
ES
FR PL
TR
BE
CH IE AT
GR
pārē
jās
Pasažieru skaits (tūkst.) Pārmaiņas pret 2017. gadu (%)
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 81
Ielidojuši un izlidojuši pasažieri starptautiskajā lidostā “Rīga” 2018. gadā
(Plūsmas ar vismaz 10 000 pasažieru. Izlidojošie pasažieri pēc pirmā lidmašīnas nosēšanās punkta, ielidojušie pasažieri pēc pēdējā lidmašīnas
pacelšanās punkta.)
82 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Ostās pieaug kravu apgrozījums
No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 milj. tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu
apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 milj. tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 milj. tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas
ostā – 7,5 milj. tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 milj. tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā. No ostām
nosūtīja 57,1 milj. tonnu kravu, kas ir par 5,4 % vairāk nekā 2017. gadā. Kuģos iekrauto ogļu apjoms pieauga par 3,3 milj. tonnu
jeb 18,9 %, kokmateriālu apjoms – par 1,5 milj. tonnu jeb 45,8 %, kravu konteineros un mobilo kravu apjoms attiecīgi par 9,9 %
un 10,9 %. Savukārt naftas produktu nosūtīšana samazinājās par 2,2 milj. tonnu jeb 15,6 %. Ostās saņemto kravu apjoms pieauga
par 18,1 %. No kuģiem izkrauto kravu konteineros apjoms pieauga par 1,1 %, mobilo kravu apjoms – par 7,6 %, bet naftas
produktu izkraušanas apjoms – par 13,3 %.
Ar jūras transportu nosūtītas, saņemtas kravas Latvijas ostās
(milj. tonnu)
Pieauguši kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu
2018. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 49,3 milj. tonnu kravu, kas ir par 12,5 % mazāk nekā 2017. gadā. Iekšzemē ar
dzelzceļa transportu pārvadāja 1,4 milj. tonnu kravu – par 17,3 % mazāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos
pārvadāto kravu apjoms pieauga par 5,8 milj. tonnu jeb 13,7 %. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām
pieauga par 12,5 %, to īpatsvars starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos bija 82,3 %.
Dzelzceļa kravu pārvadājumi
(milj. tonnu)
55,761,0
66,162,4 65,1 62,6
56,2 54,2 57,1
5,4 7,8 9,1 8,1 9,1 7,0 6,9 7,7 9,1
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Nosūtītas kravas Saņemtas kravas
49,2
59,4
60,6
55,8
57,0
55,6
47,8
43,8
49,3
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Eksports Imports Tranzīts Iekšzemes
CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 83
Pieaug kravu pārvadājumi ar autotransportu
2018. gadā ar autotransportu pārvadāja 76,7 milj. tonnu kravu, kas ir par 8,7 milj. tonnu jeb 12,8 % vairāk nekā 2017. gadā.
Lielāko daļu (76,3 %) no kopējā pārvadāto kravu apjoma ar autotransportu transportēja iekšzemē, kur pārvadājumi palielinājās
par 6,4 milj. tonnu jeb 12,2 %. Starptautiskie kravu pārvadājumi pieauga par 2,3 milj. tonnu jeb 14,8 %.
Kravu pārvadājumi ar autotransportu
(milj. tonnu)
Palielinās ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits
Pēc provizoriskiem datiem 2018. gadā reģistrēti 3 973 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bija cietušie, kas ir par 2,5 % vairāk nekā
2017. gadā. Par 11 % pieaudzis ceļus satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaits (2018. gadā – 151, 2017. gadā – 136),
bet par 0,6 % samazinājies ievainoto cilvēku skaits (2018. gadā – 4 795, 2017. gadā – 4 824).
Bojā gājušie un ievainotie ceļu satiksmes negadījumos
(skaits uz 100 000 iedzīvotāju)
46,8
53,9
52,6
60,6
62,2
62,6
63,4
68,0
76,7
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Eksports Imports Ārvalstīs Iekšzemes
33 25 25 2010 10 8 7 8
177197
230250
192
231 237248 249
0
100
200
300
1990 1995 2000 2005 2010 2015
Bojā gājušo cilvēku skaits Ievainoto cilvēku skaits
84 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP
Reģistrēto vieglo automobiļu skaits uz 1 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās 2017. gada beigās
Ap 1925. gadu Latvijā uz vienu automobili bija 956 iedzīvotāji, savukārt 2018. gada beigās – 3 iedzīvotāji. Pirms 100 gadiem,
1919. gadā, Latvijā bija tikai 6 automobiļi. 1925. gadā Latvijā bija 450 vieglie automobiļi, salīdzinot 1940. gadā bija 3 824 vieglie
automobiļi, 1990. gadā – 282 688, 2000. gadā – 556 771 un 2018. gadā – 707 841.
Transporta līdzekļu skaits gada beigās
1919 1925 1930 1940 1990 2000 2005 2015 2018
Vieglie automobiļi 6 450 1 677 3 824 282 688 556 771 742 447 679 048 707 841
Autobusi - 54 273 370 11 722 11 501 10 644 4 797 4 632
Kravas automobiļi - 184 1 25 3 071 59 965 97 081 113 113 85 998 89 211