Laikraksts 'Latvietis' 156 · kis piestrinkšķināja ģitāru. Sarīkojumam bija arī sava...

Latvijas ārlietu mi-nistrs Ģirts Valdis Kris-tovskis, solidarizējoties ar Lietuvas valsti un sabiedrību, pauž dziļu nožēlu par Austrijas ģe-nerālprokuratūras lēmu-mu atbrīvot un neizdot

Lietuvai bijušo PSRS īpašo uzdevumu vienības Alfa komandieri Mihailu Go-lovatovu.

Austrijas policija bija aizturējusi Krievijas pilsoni Golovatovu, uz kuru ir attiecināts Eiropas aresta orderis, taču pēc tam ātri atbrīvoja. Latvijas ārlietu ministrs pauž atbalstu Lietuvas valdībai, kā arī pārliecību, ka Austrijas puse nekavēsies ar savas rīcības tiesis-kā skaidrojuma sniegšanu.

Kristovskis uzsver faktu, ka tieši

Mihails Golovatovs vadīja vardarbīgo un asiņaino izrēķināšanos ar Lietuvas neatkarības aizstāvjiem 1991. gada janvārī pie Viļņas Televīzijas torņa. Tāpēc Latvijas ārlietu ministrs Aus-trijas varas iestāžu rīcību vērtē kā Ei-ropas Savienības solidaritātes garam neatbilstošu un tādu, kas liedz M. Go-lovatovu saukt pie kriminālatbildības par ES dalībvalsts Lietuvas teritorijā un pret Lietuvas pilsoņiem pastrādā-tiem noziegumiem. Šādu Austrijas valsts nostāju ir neiespējami attaisnot arī tāpēc, ka šīs valsts teritorijā ir iz-vietotas ANO iestādes un runa ir par genocīdu, par noziegumiem pret cilvē-ci, kuriem nav noilguma.

Ģirts Valdis Kristovskis norāda,

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 156 2011. gada 19. jūlijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas .......2, 4, 5, 6, 11Latvijas ziņas ...........1, 3, 8, 9, 14Latvieši pasaulē ...................9, 15Redakcijā ...................................3Ceļojums ....................................6LAAJ ..........................................7Atis Skalbergs ............................7Elīna Kerre .........................10, 13Līgo..........................................11Zinātnieku kongress .................12Jancis par austerēm ...........12, 13Lasītāju vēstules ......................13Sēru vēstis ...............................14Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .............16Lata kurss ................................16

Atlaidīsim Saeimu!Ar norunu, ka ievēlēsim labāku

Prezidents Valdis Zatlers mēnesi pirms savu pilnvaru beigšanās, izman-tojot Satversmes 48. pantā paredzētās tiesības, ierosināja atlaist Saeimu. Tau-tas nobalsošana par Saeimas atlaišanu notiks nākamsestdien, 23. jūlijā.

Tautas nobalsošanā vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu: „Vai Jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu?“.

Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas

atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēša-nas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir atbalstījusi Ārlietu ministrijas priekšlikumus 23. jūlija tautas nobal-sošanā par 10. Saeimas atlaišanu ār-valstīs izveidot 78 vēlēšanu iecirkņus 41 valstī.

Ziņas par vēlēšanu iecirkņiem ār-

valstīs atrodamas:http://web.cvk .lv/pub/upload_

f ile/TN_ 2011/Velesanu_ iecirkni_arvalstis.doc

Saskaņā ar likumu Par tautas no-balsošanu un likumu ierosināšanu ir divas iespējas, kā tautas nobalsošanā var piedalīties vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs:

10. Saeimas deputāti 2011. gada 4. maijā.

FOTO

Sae

ima

Austrija atbrīvo Viļņas slepkavuKristovskis: Austrijai jāsaprot, ka par 1991. gada noziegumiem Viļņā un Rīgā nav noilguma

Turpinājums 3. lpp.


2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2011. gada 19. jūlijā

Varējām atkal pasmieties par dzīves īs-tenību, kas nemaz tik jocīga nav.

Programma beidzās ar Vanadžu an-sambļa nodziedātām četrām dziesmām: Stāvēju, dziedāju, Kur tu biji, bāleliņi? ko pavadīja Inese uz kokles, Koklītes koklēja (bez kokles!) un Saulaina sirds. Ansambļa vadītājai Inesei pasniedza pateicības rakstu par ilggadīgo darbu un katram dalībniekam tika pa skaistai sar-kanai rozei. Kopdziesmas ar akordeonu pavadīja Imants Kronītis, jo Adelaides simfoniskais orķestris diemžēl nevarēja atnākt. Kamēr baudījām Vanadžu klātā kafijas galda gardumus, izvilka visus loterijas laimestus. Man, kā parasts, ne-tika nekas. Droši vien labāk veiktos, ja es nopirktu kādu biļeti. Tava draudzene,

Gunta

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.auwww.laikraksts.com

Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2010. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Nāc pie mums,...ar draugiem kopā pabūt!

Mīļā Mildiņ!Nedzird no Tevis

ne pušplēsta vārda, bet gribas Tev pastāstīt par sarīkojumu, kur dabūju pamatīgi gan izsmieties, gan izdziedāties.

Vakar, 16. jūlijā, Adelaides Vanadžu Raibā Pēcpusdie-na sapulcināja pilnu DV nama zāli, jo lustīgi sarīkojumi visiem iet pie sirds. Programmas sastādītāja un vadītāja Gunta Rudzīte priekšnesumus sāka punktīgi noliktā laikā ar Vanadžu mu-zikālo Ansambli Ineses Laines vadībā. Dzirdējām trīs dziesmas, kuras gan sveica publiku (Nāc pie mums), gan apdziedāja puišu un meitu attiecības (Rindām auga ozoliņi), gan brīdināja par nesaskaņām, kuras rodas, ja jauna meiča sapinas ar vecu vīru (Man mā-miņa piesacij, meitiņ, veci nebučo!). Šai trešajai dziesmai Vilnis Jankovs-kis piestrinkšķināja ģitāru.

Sarīkojumam bija arī sava nopiet-nā puse, jo viss sarīkojuma atlikums tiks sūtīts uz Latviju, lai palīdzētu daudzbērnu un grūtībās nonākušām ģimenēm. Dzirdējām izvilkumus no pateicības vēstulēm, kas saņemtas par iepriekšējiem sūtījumiem. Gandrīz vai palika neērti, ka mums te tik labi iet, kamēr Latvijā vecāki, vecvecāki un audžu vecāki cīnās, lai iegādātos bērniņiem pat ziemas apavus. Mums jāpalīdz, cik varam.

Labākais veids, kā kaut ko padarīt, ir vienkārši likties klāt un darīt, taču ir ļaudis, kuriem ir tendence atlikt ne-patīkamus darbus, kā krāsns tīrīšanu, zāles pļaušanu vai gludināšanu; un ku-ram no mums nav kāds skapis vai šķū-nis, kas tik sen nav kārtots, ka tur vairs lāgā iekšā netiek? Dzirdējām par kāda nepatīkama darba malā nobīdīšanu aiz visādiem pēkšņi ļoti svarīgiem iegans-tiem kā kafijas vārīšana, runāšana ar kaimiņieni un staigāšana ar sunīti. Pēc otrās (trešās?!) vīna glāzes ir vēl grūtāk sākt. Un kas bija šis grūti iesākamais darbs? Rakstīšana! Taisni apbrīnojami, cik daudzos veidos cilvēks var noildzi-nāt kāda uzdevuma iesākšanu. Jāatzīs-tas, ka arī man šī tendence nav sveša!

Jānis Lindbergs un Ilga Vēvere demonstrēja, kas notiek ar mūsu mīļo latviešu valodu, kad sarakstās brālis Austrālijā ar māsu, kas augusi Padom-ju Latvijā. Nevar saprasties, jo katram valoda tā piebārstīta ar vietējo valodu, kas otram sveša, ka pārpratumi neiz-bēgami. Mīļā Mildiņ, šinī gadījumā tas bija humors, bet ja tā dziļāk pado-mā, nemaz tik jocīgi tas nav. Tīru lat-viešu valodu vajag sargāt un glabāt kā savu acuraugu, vai ne?

Rasa Feja pastāstīja par pārmaiņām viņas dzīvē, kas radušās uz pleciem uzkrauto gadu dēļ. Kā angliski saka:

Dzīvē drošas ir tikai divas lietas: nodokļi un nāve, tādēļ uz dzīvi jā-skatās pozitīvi, vienalga, vai Tev ir gadi 20 vai 80. Noteikti pavisam pozitīvi uz dzīvi skatījās Minna, par kuras šņākšanu mums dziesmiņu nodziedāja Elīna, aicinot mūs dziedāt līdz. Vēl par vecu-ma likstām pastāstīja Jānis Lindbergs, kur pat velns sūdzas, cik viņam ir grūti dzīvot, jo visiem pret viņu ir tik tālu zudis respekts un ticība, ka neviens no viņa un no elles vairs nebīstas. Moder-nais cilvēks kļuvis pārgudrs, un senais lāsts Kaut tevi velns parautu! nevie-nam vairs nāves bailes neiedveš.

Ka vecumam piemīt gudrība, va-rētu pat teikt, viltība, parādīja Ilga Vēvere, Jānis Priedkalns un Jānis Lindbergs skečā par vecomāti ar svina zābaku kājā, kuru satiksmes policists aptur par atļautā ātruma pārsniegšanu. Tādās situācijās vajag tikai graut po-licista ticamību, viņa seržanta priekšā pataisīt viņu par meli, un viss būs kār-tībā. Vecuma gudrība.

Labi, ka ap šo brīdi bija starpbrī-dis, jo man no smiešanās un dziedāša-nas (arī publika viscaur dabūja pavin-grināt plaušas kopdziesmās) bija galīgi izkaltusi mute, un vajadzēja aiziet uz bāru pēc dzēriena.

Otrā daļā dzirdējām atkal no Ra-sas, šoreiz par smaidīšanu, un mūs iepriecināja Vilnis ar savu dziesmu par Jāņiem. Šo apdāvināto dzejnie-ku/komponistu/ģitāristu/dziedātāju ir vērts klausīties, jo viņam visas dzies-mas nāk no sirds ar kārtīgu, viegli sa-protamu tekstu. Nav arī pārāk skaļi ar visu pastiprināšanu. Nevaru ciest tos bļaurus, kas kliedz par neko.

Ja vīrieša sirdi spiež kādas rūpes, raizes vai nepatikšanas, tad bez liekas prātošanas, atrisinājums ir pavisam vienkāršs: jāaiziet uz krogu piedzer-ties. Turpretī, ja sievieti spiež līdzīgas rūpes, viņa uzmeklē draudzeni, jo bieži gadās, ka viņas rūpju cēlonis ir tieša tas krogā sēdētājs, un saprotoša draudzene aiz līdzjūtības var dalīties arī savā līdzīgā pieredzē. Ilga un Gun-ta izkratīja viena otrai savas sirdis, un tūliņ palika labāk. Bet vai pie visām attiecību problēmām ir vainojams tikai vīrietis? Jānis Lindbergs, stipro dzimu-mu aizstāvēdams, apskatīja šo lietu no otras puses, ar Ārijas Elksnes vārdiem runājot: „viņš apprecējās ar princesi, kas pēc pāris gadiem par pelnrušķi pārvērtās; viņš apprecējās ar eņģeli, kas pēc pāris gadiem pārvērtās par raganu, turklāt ar krāsotiem matiem.“

Gunta Rudzīte pasniedz ansambļa vadītājai Inesei Lainei pateicības rakstu par ilggadīgo darbu.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

Otrdien, 2011. gada 19. jūlijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Sveicināti, lasītāji!Demokrātija ir tāda

dīvaina lieta. Katrs to saprot pa savam. Latvijā to saprot savādāk nekā Austrālijā, bet līdz šim Saeimas deputāti to ir

sapratuši tāpat, kā caurmēra Latvijas pavalstnieks – balsotājs. Proti, pirms vēlēšanām partijas apsola, ka viss būs labi un jauki (bieži pat bez konkrētām detaļām par to, ko taisās darīt, ja tiks ievēlētas). Pēc vēlēšanām ir četri gadi, kad var brīvi rīkoties – deputāti dara savu, un vēlētāji netraucē.

Šāda situācija, ar kārtējiem čet-riem miera gadiem sāka šķobīties 9. Saeimas laikā ar tā saukto Lietus-sargu revolūciju, kad bija protesti pie Saeimas pret Alekseja Loskutova at-laišanu no KNAB vadības.

Četri miera gadi nenozīmēja vien-mēr to, ka visi deputāti apzaga tautu. Latvijā ir bijuši un ir tagad daudz ļoti godīgu deputātu, bet šis četru mieru gadu sindroms ir nozīmējis, ka nav bijušas derīgas atskaites par paveikto, un ka vēlētāji arī nav tādas atskaites pieprasījuši.

Un kāpēc lai būtu šāds pieprasī-jums, ja masu mediji ir to cilvēku ro-kās, kuri vēlas uzturēt tautas neieinte-resētību politiskos procesos – aitu bars ir vieglāk apcirpjams un nokaujams.

Pateicoties ļoti sliktai vēlēšanu kampaņai, Latvijā populārākā politis-kā apvienība Vienotība neieguva vai-rākumu 10. Saeimā. Lai gan oficiāli veidoja koalīciju ar oligarham Aiva-ram Lembergam tuvo Zaļo un zemnie-ku savienību (ZZS), tomēr pietiekami bieži parādījās īstā koalīcija ZZS (t.i. Lembergs) – Par labu Latviju (t.i. Šle-sers un Šķēle) – Saskaņas centrs (SC) (Maskava). Bija arī vairāki gadījumi, kad Vienotības balsojums Saeimā bija pilnīgi nesaprotams.

Pa visu šo laiku trūka dzīva saite starp vēlētājiem un viņu priekšstāv-jiem – deputātiem. Visus procesus va-jadzēja un varēja labāk skaidrot.

Laikraksts Latvietis jau rakstīja par ZZS un SC mēģinājumu 16. jūnija Saeimas sēdē sākt procesu, lai atņem-tu vēlētājiem demokrātijas svarīgāko balstu – vēlētāju tiesības uz brīvām un aizklātām vēlēšanām. Saeimas sēdes dienas beigās radio raidījumā Frak-ciju viedokļi par dienas svarīgākiem notikumiem Saeimā runāja četru frak-ciju pārstāvji: E. Cilinksis (VL-TB/LNNK), A. Loskutovs (Vienotība), V. Agešins (SC) un A. Barča (ZZS). Lai gan šāds mēģinājums ar šādu balsoju-mu Austrālijā noteikti būtu katra laik-raksta pirmās lapas ziņas, NEVIENS no frakciju pārstāvjiem to neminēji.

Atlaidīsim Saeimu! Bet ar norunu, ka ievēlēsim labāku.

GN

RedakcijāINFORMĀCIJA PAR

TAUTAS NOBALSOŠANAS NORISI AUSTRĀLIJĀ

Sestdien, 2011. gada 23. jūlijā notiks tautas nobalsošana.Tautas nobalsošanā vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu:

„Vai Jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu?“.

Latvijas pilsoņiem ārvalstīs, kuri balsošanas dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem ir derīga Latvijas pilsoņa pase ir tiesības balsot tiešā

veidā paredzētajos iecirkņos.

Vēlēšanu iecirkņi vēlēšanu dienā, 23. jūlijā, būs atvērti Adelaides, Brisba-nes, Sidnejas, Melburnas un Pertas latviešu centros no pulksten 07.00 –

22.00. Ierašanas vēlama starp pulksten 09.00 un 18.00.

Lai nobalsotu, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

Pasēm, kurām nav beidzies derīguma termiņš, kā arī pases ar derīguma termiņu “BEZTERMIŅA”, ir derīgas balsošanai.

Kur var nobalsot Austrālijā?Adelaidē: Latviešu namā (Tālava), 4 Clark St, Wayville.

Brisbanē: Latviešu namā, 24 Church Ave. Buranda.Melburnā: Latviešu namā, 3 Dickens St. Elwood.

Pertā: Latviešu centrā, 60 Cleaver Terrace, Belmont.Sidnejā: Latviešu namā, 32 Parnell St, Strathfield.

1) tautas nobalsošanas dienā, 2011. gada 23. jūlijā, balsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecir-kņiem;

2) balsot pa pastu. Pasta balsošanai bija jāreģistrējas iepriekš – līdz 1. jū-lijam.

Vēlētāji, kuru pastāvīgā dzīves-vieta ir ārvalstīs, bet kuri tautas no-balsošanas dienā uzturēsies Latvijā, drīkst balsot jebkurā no Latvijā izvei-dotajiem vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlētāji, kuru pastāvīgā dzīves-vieta ir Latvijā, bet kuri tautas no-balsošanas dienā uzturēsies ārvalstīs, drīkst balsot jebkurā no ārvalstīs iz-veidotajiem vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs tau-tas nobalsošanas dienā, 23. jūlijā, būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00 pēc vietējā laika. Lai nobal-sotu, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

Aktuāla informācija par tautas no-balsošanas norisi atrodama CVK mā-jas lapā www.cvk.lv ■

Atlaidīsim Saeimu!Turpinājums no 1. lpp.

ka līdzīgos notikumos arī Rīgā dzī-vību zaudēja neatkarīgas Latvijas Republikas aizstāvji. Kristovskis, kā viens no janvāra barikāžu vadītājiem Rīgā, atgādina, ka nebūt ne visi PSRS bruņoto spēku virsnieki pakļāvās brū-košās padomju impērijas pavēlēm. Kā liecina tā laika pieredze, virkne PSRS virsnieku atteicās vērst ieročus pret Latvijas valsts aizstāvjiem. Īpaši tāpēc Austrijas valstij ir jāsaprot, ka toreiz bija izvēle, kādas pavēles pildīt un kā-das nē. „Par 1991. gada noziegumiem Viļņā un Rīgā nav noilguma,“ uzsver ārlietu ministrs.

Ministrs šodien sazinājās ar savu

Lietuvas kolēģi Audroni Ažubali, lai izteiktu atbalstu Lietuvas valdībai un tās prasībām un lai koordinētu kopē-ju nostāju un sadarbību, kas vērsta uz Eiropas nesenās totalitārās vēstures seku, komunistiskā režīma noziegumu pret Baltijas tautām nesodāmības no-vēršanu.

2010. gada decembra vidū Latvijas Lietuvas, Bulgārijas, Čehijas, Rumāni-jas un Ungārijas ārlietu ministri izpla-tīja kopēju paziņojumu, kurā aicināja Eiropas Komisiju atzīt par krimināli sodāmu komunistu režīmu noziegumu noliegšanu.

Informāciju sagatavojaārlietu ministra padomniece

preses jautājumosDace Balode

Austrija atbrīvo slepkavuTurpinājums no 1. lpp.


Jaunatnes Dienu gaidu ietvaros, kas šo-gad norisināsies Sidnejā no 26. - 31. decembrim, aizvadītās sestdienas, 9. jūlijā vakarā Latvi-jā mazāk zināmais, bet

Sidnejā, popularitāti pamazām ieka-rojošais, mākslinieks Igors visus Sid-nejā dzīvojošos latviešus, un ne tikai, mīļi aicināja uz joku un deju vakaru. Šoreiz pasākumam tika izvēlēta tēma L burts, kas nozīmēja, ka viesiem bija ne tikai jāierodas skatīties un klausī-ties, kā ierasts, bet arī jāietērpjas tēlā, kas sākas ar burtu L.

Tā nu vakara gaitā ar savu klātbūtni Mārtiņa Siliņa zāli pamazām piepildīja interesanti viesi, starp kuriem varēja satikt gan laumiņas, līķus, vienkārši lillā cilvēkus, dažas lauvas, lampas un citus interesantus tipus, kas no malas vērotājam šķita savā starpā sapratās tīri labi un pārāk lielu traci necēla.

Ar nelielu nokavēšanos pienāca arī paša Igora laiks viesus uzrunāt un iepriecināt ar jokiem un savu pēdējo muzikālo hītu Potato Boy jeb Kartu-peļu zēns. Šis ir jaunākais muzikālais

gabals no Igora jaunrades pūra lā-des, kas stāsta par viņa paša dzīvi un rudens kartupeļu talkām Latvijā. Igors neslēpj, ka ir vienkāršs puisis no laukiem ar ļoti patriotiskām jūtām pret Latviju.

Pēc Igora dziesmas pirmat-skaņojuma, uz-stājas publikai jau mazliet labāk zināma apvienība – sid-nejieši Ella Mačēna, Ivars Štubis un viņu muzikālais kompanjons Tims. Jaunieši dziedāja sev mīļas un pašu aranžētas dziesmas, kuru izpildījums priecēja gan pašus muzikantus, gan klausītājus. Tam sekoja Sidnejas Šļau-ku muzikanti, kuru mainīgajā sastāva šoreiz dalību ņēma arī pats Igors, bet vakara neoficiālajā daļā tika uzsāktas muzikālas improvizācijas, kas uz de-jas grīdas sasauca visus klātesošos!

Pats pasākuma organizators Igors atzīst, ka būtu bijis priecīgāks, ierau-

got mazliet vairāk viesu un atbalstītā-ju, bet viņš ir pārliecināts, ka tiem, kas ieradās, vakars patika un bija izdevies. Tāpat Igors neslēpj prieku par mūsu kaimiņu igauņu klātbūtni un atbalstu šim pasākumam.

Nākošais sarīkojums, kas tiks rīkots Jaunatnes Dienu ietvaros, norisināsies septembrī Sidnejas Latviešu namā. Šajā reizē aicināsim Jūs visus uz latviešu dančiem! Plašāka informācija sekos pa-visam drīz! Nāciet un atbalstiet!

Rita VīksniņaLaikrakstam „Latvietis“

Dzīvojot dienvidu puslodē, Ziemassvētki iekrīt vasaras siltumā. Jauka tradīcija dažās iestādēs ir svinēt Zie-massvētkus ziemas vidū. Uzsvars nav tik

daudz uz Ziemassvētku garīgo nozī-mi, bet uz tradicionālo Ziemassvētku ēdienu.

Šogad nolēmām pievienoties jau-kam pasākumam un svinēt Ziemas-svētkus ziemā draudzes namā. Pirmo reizi mūžā pušķoju eglīti vēsā dienā, un Linda cepa piparkūkas nevis vasa-ras karstumā, bet ziemas vēsumā.

Aukstā Sidnejas svētdienā pēc dievkalpojuma visi pulcējās draudzes

namā, kur jau pie durvīm varēja iegā-dāties Ivara Birzes sagatavotu karstvī-nu. Tas patīkami iesildīja iekšas un ie-eļļoja mēli kopdziedāšanai. Draudzes zāle bija skaisti izdekorēta ar svētku eglīti uz skatuves, un uz balti klātiem galdiem bija sarkanas un zaļas salve-tes, kas izskatījās kā mazas eglītes. Pie sienas bija dažādi Ziemassvētku pan-tiņi.

Soprāns Tāra Viljamsa (Williams) iepriecināja mūs ar piecām skaistām dziesmām Imanta Līča pavadījumā. Vienā dziesmā ar deklamāciju pieda-lījās Kristīne Kaugare.

Pēc kopdziesmas Ak eglīte, ak eg-līte baudījām garšīgas, karstas pusdie-nas. Bija šniceles ar kartupelīšiem un

saknītēm. Viss tika noēsts ar baudu.Labi paēdušiem, uznāca luste

dziedāt, un Imanta Līča pavadījumā dziedājām iemīļotās latviešu dzies-mas. Dziedāšana uzbudināja apetīti no jauna, un baudījām garšīgo saldo ēdie-nu. Pie kafijas galda bija piparkūkas un Ziemassvētku augļu kūka.

Viena laimīga dalībniece paņēma uz mājām Ziemassvētku grozu, ko iz-lozēja loterijā no pusdienas biļetītēm.

Labi paēduši, labi izdziedājušies, pavadījuši jauku pēcpusdienu, visi de-vās uz mājam ar labsajūtu.

Kolvins Makfersons(Colvin MacPherson)

Laikrakstam „Latvietis“

Ziemassvētki ziemāSvinības aukstā Sidnejas svētdienā

Svinību dalībnieki.

FOTO

Kol

vins

Mak

fers

ons

Ivars Birze ar karstvīnu.

FOTO

Kol

vins

Mak

fers

ons

Īsumā par Igora „L“ burta pasākumu SidnejāSarīkojums Jaunatnes dienu ietvaros

Igors ar viesiem. No kreisās: Igors, Romāns Lauva, Andrejs Lillā, Iveta Lampa, Viktorija Lillā, Stina L.


FOTO

Bri

gite

Sig

ura

ALB Laimas meistarpavāru stun-das notiek katru mēnesi sestdienas rī-tos, Tālavā.

Meistarpavāru stundas dod iespēju visām paaudzēm kopīgi pavadīt laiku, mācoties kā gatavot mūsu tradicionālos un iemīļotos tautiskos ēdienus. Tie var būt no mātes vai vecmāmiņas receptes vai arī no vecām pavāru grāmatām, ku-ras atrodas daudzu latviešu mājās, bet maz tiek lietotas šodien. Pēc stundas visi klātesošie nobauda jauniemācīto ēdienu un pakavējas pie kafijas tases.

Sestdien, 14. maijā Dace Dārziņa pasniedza stundu, kurā mums iemācīja cept Aleksandra torti. Visiem bija iespē-ja pielikt roku un, kā parasti, pēc tam arī priecāties par labi padarīto dabu.

Paldies Brigittei Sigurai par veiklo darbu un organizēšanu, skolotājām un skolniekiem, kuri mūsu kulināro kul-tūru saglabā nākotnei!

Ināra Kalniņa

Svētdien, 10. jūlijā, Pertas Daugavas vana-dzes bija atkal parūpē-jušās mūs pacienāt ar garšīgām pusdienām. Pertā bija atnākusi mūsu īstā ziema: sākumā tikai izskatījās, ka varbūt līs

lietus, bet laiks bija auksts un nelab-vēlīgs. Tieši nezinu, ko šis teiciens no-zīmē laika ziņās, bet laiks bija tāds, ka ne visai gribējās kustēt ārā no mājām.

Tomēr parastā ļaužu saujiņa uz-drīkstējās un ap plkst. 13.00 sāka pil-dīt Daugavas Vanagu kluba krēslus pie jau agrāk glīti klātiem galdiem. Kaut ārā bija nelāgs laiks, klubā bija silti un omulīgi. Sēdējām, pļāpājām, iedzērām pa glāzītei Viktora piegādāto vīnu vai pat kaut ko stiprāku, kas sasildīja iek-šas. Tā nu drīz vien uz galdiem parādī-jās kūpoši šķīvji ar siltām pusdienām. Šķīvji bija labi kārtīgi piepildīti, bet, ja nu kāds bija jo sevišķi agrāk jau taupī-jies, tas varēja dabūt vēl piedevas.

Uz ekrāna parādījās gaismas, un

drīz vien arī ska-tuves: Sveiki Kul-dīgā, kur kādreiz dzīvojis pats Kur-zemes Hercogs, Jēkabs. Viss uz-vedums Kad vēji dzied burās ir zvejnieku ciemā gan ar zvejnie-kiem, gan jūrnie-kiem un viņu mei-tenēm. Tā nu visi dancoja, dziedāja un dzēra alu. Kā par pārsteigumu, te piepeši parādījās Pirāti no Holandes un mūs iepriecināja ar dziesmām viņu valodā. Izrāde beidzās ar vairāku so-listu uzstāšanos ar saviem devumiem.

Kad klubā atkal iedegās gaismas, vanadzes mūs aicināja pie kafijas gal-da ar, saprotams, kafiju, bet klāt arī brīnišķīgas smalkmaizītes, ābolmaizī-te un dažādas citas gardas kūkas. Nu gan bijām ēduši, dzēruši un mieloju-

šies, un laiks pienāca doties mājup.Paldies vanadzēm par jauki pava-

dītu pēcpusdienu! Kamēr ārā bija ne-jauks, auksts un lietains, mēs mielojā-mies ar gardiem ēdieniem un baudījām skaistu uzvedumu Kuldīgā. Paldies vēlreiz un ar nepacietību gaidīsim nā-košās pusdienas!

Jānis PurvinskisLaikrakstam „Latvietis“

Kooperātivam ir nauda ko

Aizdot

6.49% gadā, uz jauniem aizdevumiem nodrošināti ar pirmo obligāciju

pirmā gadā maksājiet pazemināto likmi 6.49% gadā un pēc tam aizdevums pāriet uz mainīgo likmi, kas pašlaik ir 7.49%

gadā.

Salīdzinājuma likme “Comparison rate” ir 7.43%

gadā. Bāzēts uz $150,000.00 aizdevuma uz 25

gadiem ar izdevumiem $650.00 kopsummā.

Uz aizdevumiem var būt izdevumi un valdības nodevas.

Pilnīgus aizdevuma noteikumus pieprasiet mums:

Tālrunis 1300 658 528 E-Pasta adrese: [email protected]

Tīmekļa adrese: www.latviancredit.com.au

LS008-03/11

Latviešu Kreditkooperātīvs Austrālijā

„Kad vēji dzied burās“Daugavas vanadžu pusdienas un video izrāde

Nācām ēsti, nācām dzerti, nācām jauki padzīvot.

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis

Aleksandra torte

No kreisās: Dace Dārziņa (demons-trē), Ināra Kalniņa, Astrīda Urmane.


Ir burvīgs rīts. Apmācies, smi-dzina sīks lietutiņš. 22. jūnijā Laima brauc no Adelaides uz lauku krodziņu Stratalbainā (Strathalbyn) pusdienās.

Kalnos pelēka, brūngana, bieza migla. Iespējams atklīdis Čīles vulkā-na atsūtītais putekļu mākonis, no kā pat lidmašīnas bēg. Otrā pusē kalniem sau-līte rotaļājās, zaļajās pļavās iepriecinot

jēriņus, un tie lec savas jēru dejas.Pusdienas lētas, garšīgas. Mani

galda biedri priecājas par zivtiņu, lau-ku desiņu un es par krūmu bullīša bie-zajām šķēlēm. Nav ēdienkartē cūciņa, vistiņa. To lai ēd pilsētnieki.

Paldies Laimai par jauko izbrau-cienu!

Vitauts Mengelsons

Ir ziema. Rīts ir auksts – tik auksts, ka dažviet uz zālājiem ir salna. Bet Sidnejas lat-viešu nama kafejnīca 8. jūlijā ir silta un omu-līga. Sanāk kādi 45 se-

niori. Apmēram puse ir vīrieši!Senioros ir veca paraža neturēties

pie izsludinātās programmas. Apsola vienu, bet pasniedz citu! Šoreiz bija izsludināts, ka Jānis Grauds rādīs fotogrāfijas un stāstīs par ceļojumu Latvijā. Bet Jānis mūs pārcēla pavi-sam citā eksotiskā pasaulē – Marokā veclaicīgā un Spānijā modernā. Beigās tomēr parādīja dažas fotogrāfijas ar draugiem Latvijā.

Jānis divatā ar draudzeni Mēriju (Mary Atkinson) aprīlī/maijā ceļoja pa Maroku (2 nedēļas), Spāniju (3 ne-dēļas) un Latviju (1 nedēļu). Spānijas pilsētā Seviljā 27. martā tika atklāts jauns arhitektūras brīnums – Metropol Parasol. Šo pasaules jaunumu Jānis un Mērija ir jau paspējuši apbrīnot, nostaigāt un nofotografēt. Protams, ka arī Barselonas lielākais brīnums, An-tonio Gaudi projektētā Svētās ģimenes katedrāle (La Sagrada Familia), bija jāapbrīno un jāfotografē.

Maroku Jānis un Mērija izbraukā-ja īrētā mašīnā līdz pat Sahāras tuks-nesim. Kalni bija sausi un pliki, aug-stumos sniegs, bet ielejas zaļas. Laiks bija silts, ceļi labi, pie katras pilsētas

policijas pārbaudes. Visur jutās droši. Vecpilsētu viesnīcās apmešanās bija lepna, bet ielas šauras un piebraukt ar mašīnu nevarēja. Visu piegādā un at-kritumus aizved ar ēzeļiem. Mošejās ieiet drīkst tikai musulmaņi. Ēkas iz-greznotas ar dakstiņiem. Cilvēki drau-dzīgi, sazināties var franciski. Tirgū dārzāji un augļi ļoti svaigi. Apelsī-ni neticami garšīgi! Veikali krāšņi. Daudz garšvielu.

Pēc starpbrīža noskatījāmies jau-nākās ziņas no Latvijas. Rīgā Jāņi bija skaisti! Latviešu jaunieši bija atgrie-zušies no Atēnu speciālās olimpiādes ar daudz medaļām. Skatījāmies filmu par Rīgas priekšpilsētu Imantu – jauka laucinieciska vieta, bet ir arī daļas bez kanalizācijas un mājas, kuras applūst, kad sniegs kūst. Redzējām video filmu par spiegošanu un sarunu noklausīša-nos viesnīcās komunistu laikos. No-klausīšanās aparāti bijuši ļoti dārgi. Puse no tā laika budžeta Latvijā izgā-jusi par noklausīšanos.

Interesantas bija arī Ulda Misiņa un Ivara Šeibeļa atmiņas par piedzī-vojumiem un noklausīšanās aparātiem septiņdesmitajos gados Latvijā. Ivars 1978. g. esot braucis no Parīzes uz Lat-viju caur Maskavu nevis ar grupu, bet viens pats ar biznesa vīzu. Ivaram bi-jušas grūtības tikt prom no Latvijas un Padomju Savienības. Tallinā nokļuvis, Ivars bija paredzējis tālāk braukt ar kuģīti uz Helsinkiem. Biļete bija. Bet

Tallinā Ivaru aizturēja pusotru dienu. Uz kuģīša nelaida. Ivaram esot jābrauc ar vilcienu uz Ļeņingradu. Kad Ivars mēģināja viesnīcā ar istabas kopēju, igaunieti, sarunāt pieņemamāku gājie-nu, viņam brīdinoši rādīja uz interko-mu istabā pie sienas. Ivars saprata, ka interkomā bija mikrofons! Beigu bei-gās Ivars bija spiests pret savu gribu lidot ar lidmašīnu uz Ļeņingradu. Tur bagāžu pamatīgi izkratīja, izskatīja darba dokumentus, izlasīja viņa pie-zīmju grāmatiņu un Ivaru pašu izģēr-ba pliku. Beidzot tomēr laida braukt uz Helsinkiem!

Saiets beidzās ar 53. Austrālijas latviešu Kultūras Dienu uzveduma Dancot gribu! video. Latviskā vidē pavadītā pēcpusdiena bija silta, jauka un interesanta!

Baiba Vītola HaringtonaLaikrakstam „Latvietis“

Ceļojums pa Maroku, Spāniju un LatvijuSenioru saiets Sidnejā

Jānis Grauds Senioru saietā.

FOTO

Bai

ba H

arin

gton

a

Mērija Atkinson un Jānis Grauds Sahāras tuksnesī.

FOTO

Kam

ieļu

jātn

ieks

„Metropol Parasol“ Seviljā, Spānijā.

FOTO

Jāni

s Gra

uds

Stratalbaina izbraukums

No kreisās: Vitauts Mengelsons, Jānis Gravis.

FOTO

Bri

gite

Sig

ura


jošo rakstu izsūtīs Latvijas, Amerikas un Kanādas latviešu presei.

Pēc otrā pasaules kara, laikā no 1948. līdz 1951. gadam, kā emigranti no Eiropas bēgļu nometnēm, Austrā-lijā un Jaunzēlandē ieradās ap 30 000 latviešu. Šos bēgļus bija saliedējusi grūtā pēckara Vācijas dzīves apstākļu pieredze.

Šīs saliedēšanas pamatā bija ne-lokāma politiska pārliecība saglabāt ticību cilvēktiesībām, demokrātiskiem principiem un pasargāt savas tautas kultūras mantojumu, ko otrās pasaules karš un tā sekas savā nežēlībā mēģinā-ja iznīcināt.

Šīs kultūras tradīcijas, kā bagāts mantojums, paņemtas līdz no dzim-tenes, tika koptas bēgļu nometnēs, neļaujot to iemītniekiem iegrimt pēc-kara pesimismā vai depresijā. Ekono-miskais sabrukumus, kas izraisīja lielu bezdarbu, radīja iespēju pašdarbībai: nometnēs uzsākot skolas un pievēr-sties latviešu kultūras tradicionālām nodarbībām. Tā iesākās sabiedriskā rosība – draudzes, kori, teātri, kon-certi, rokdarbi, gleznu izstādes, tautas dejas, skauti, nometnes un dažādi jau-niešu pulciņi.

Iebraucot Austrālijā un Jaunzēlan-dē, sabiedriski kulturālās nodarbības tika atdzīvinātas un turpinātas. Tās deva iebraucējiem, kam tagad bija darbs un politiski sociāla drošība, pa-matu veselīgas garīgās dzīves veidoša-nai jaunā, svešā vidē.

Katrā lielākā centrā atsāka darbo-ties kori, tautas dejas, teātri un saviesī-gu izziņu vakari, kur iebraucēji varēja

pārrunāt un savstarpēji apmainīties ar informāciju par vietējiem dzīves apstākļiem. Drīz vien nodibinājās lat-viešu biedrības, un iepirktie latviešu nami deva jaunu, vēl liekāku dzinuli sabiedriskai rosībai.

Iesāktā pašdarbība atsevišķos cen-tros bija iemesls izveidot un attīstīt lat-viešu centrālo organizāciju, kas palī-dzētu lietderīgāk izmantot finansiālos līdzekļus un atvieglināt savstarpēju sadarbošanos. Tā 1951. g. 22. jūlijā no-dibinājās Latviešu apvienība Austrāli-jā (LAA) un gadu vēlāk ar to saistītais Kultūras fonds. 1972. gadā, paņemot savā paspārnē arī Jaunzēlandes latvie-šus, LAA pārvērtās par LAAJ.

LAAJ darbība aptvēra ne tik vien Austrālijā un Jaunzēlandē dzīvojošo latviešu etnisko kopību – tā izpaudās arī sociālpolitiskā virzienā, uzņemot sakarus ar līdzīgām latviešu organi-zācijām citās brīvās zemēs. Austrālijā LAAJ politiskā darbība iezīmējas, at-gādinot zemes iedzīvotājiem un valdī-bai komunisma draudus demokrātijai

Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlan-dē (LAAJ) prezidijs no-lēmis ziedot $6000 Lik-teņdārza projektam, lai atzīmētu LAAJ 60 gadu jubileju. Uz salas pie Kokneses tiek veidots

dārzs par piemiņu visiem tiem, kas Latvijai zuduši pēdējo gadsimta karos, gulagos vai trimdā. Publicitātes vaja-dzībām, Kokneses fonda vadība seko-

LAAJ ziedojums LikteņdārzamLAAJ Preses ziņojums Nr. 29

KAUNS2011. g. 15. jūlijā

radioraidījumā Krust-punkts, kas ir brīvais mikrofons, ko vadīja Aidis Tomsons, tika spriests par nesen iznā-kušo grāmatu Nākotnes melnraksts, ko sacerēju-

ši partiju apvienības Saskaņas Centrs (SC) vadītājs Urbanovičs, žurnālists Juris Paiders no avīzes Neatkarīgā un viens Maskavas krievs – Igors Jurgens. Pie mikrofona bija aicināts Paiders un vēstures profesors Valters Ščerbinskis.

Sarunas būtība ir par to, ka grāma-tas autori noliedz Latvijas okupāciju 1940. gadā. Paiders ilgi skaidro, kas ir okupācija, ka viņam ir tiesības rakstīt, kā pats to saprot. Vēstures profesors saka, ka darbā nav izmantots neviens arhīva materiāls, tikai dažādi citāti no avīžu rakstiem, spriedumi ir tādi, lai patiktu partiju apvienībai Saskaņas Centrs.

Piezvanīja profesors Kārlis Daukšs un pateica, ka okupācijas fakts nav ap-šaubāms, ka tā ir vāja grāmata, kas vajadzīga SC. Paiders visādi taisnojās, runāja apkārt un riņķī, demagoģiski skaidroja savu rīcību, tīši novirzījās no temata un centās un meklēja apzīmē-jumu šim apšaubāmo faktu savirknē-jumam, nosaucot to par dokumentālo prozu.

Visa raidījuma laikā neviens ne-piezvanīja, lai aizstāvētu žurnālistu. Viss raidījums izvērtās par publisku tiesu tiem, kas izplata melus un pie-kopj nelietības politisku mērķu vadīti. Kā saka – kauns pa visu ģīmi visas LATVIJAS radioklausītāju priekšā.

Varētu varbūt par to nerakstīt, bet svarīgi ir ka safabricēti meli ir publiski jāatmasko, un tas tika izdarīts.

Krievijas vēstnieks Vešņakovs ne-sen plātījās, ka viņš drīz pierādīšot, ka okupācija Latvijā nav bijusi. No Kremļa nāk šie politiskie meli, kas visā pasaulē saņem pretsparu.

Kauns šiem vēstures viltotājiem!Atis Skalbergs




Kolkas Līvu centrā Kūolka 5. jūnijā tika at-klāta trešā lībiešu izcel-smes mākslinieku darbu izstāde Līvõd kuņšt (Lī-biešu māksla), kuru sa-rīkoja Lībiešu kultūras

centrs (Līvõ kultūr sidām). Pagājušā gada nogalē biedrība Līvõ Kultūr si-dām un Starptautiskā lībiešu draugu biedrība izsludināja 2011. gadu par starptautisko lībiešu valodas un kultū-ras gadu, un izstāde ir viens no plašās gada programmas pasākumiem.

Tēlotājmāksla kā reāli pastāvoša lībiešu kultūras dzīves sastāvdaļa lī-dzās tradicionāli pētītām un koptām nozarēm parādījās pavisam nesen – tikai 1994. gadā, kad, nodibinoties Lībiešu kultūras centram, pirmoreiz tika aizsākta lībiešu izcelsmes māks-linieku apzināšana un sarīkota pir-mā stājmākslas izstāde Līvõd kuņšt. 1998. gada septembrī – Lībiešu kultū-ras dienās Rīgā – notika otrā un pla-šākā lībiešu izcelsmes mākslinieku darbu izstāde Līvõd kuņšt, ko papil-dināja jaunatklātu autoru darbi un arī tēlniecība. Abas izstādes tika parādī-tas ne tikai Latvijā, bet arī Tallinā un vairākās Somijas pilsētās.

Trešajā izstādē ir apkopoti vien-padsmit mākslinieku 32 darbi: eļļas gleznas, akvareļi, grafika un tēlniecī-bas darbi. Tajā iekļauti darbi gan no lībiešu mākslas zelta fonda, ko pār-stāv pirmais zināmais lībiešu izcel-smes mākslinieks Jānis Belte un viņa vecākā meita Zelma Belte, kā arī pir-mais profesionālu izglītību guvušais gleznotājs Andrejs Šulcs un Vilnis Blažēvics, gan tādu Latvijā labi pazīs-tamu mākslinieku kā grafiķes Baibas Dambergas, kura organizējusi abas ie-priekšējās izstādes Līvõd kuņšt un arī šo, akvarelistes Lilitas Līces, tēlnieces Solveigas Lamsteras, gleznotājas Ri-tas Leles un Tairas Haļāpinas darbi. Jauno paaudzi pārstāv Anete Ozoli-ņa un Valts Ernštreits – vairāku per-sonālizstāžu autors un izstāžu Līvõd kuņšt galvenais iedvesmotājs un aktīvs dalībnieks. Izstāde būs apskatāma ne tikai Kolkā, bet arī Ventspilī, Rīgā,

Tallinā un citās Igaunijas pilsētās. Izstādes Līvõd kuņšt atklāšanas

dienā pie Līvu centra Kūolka pulcējās Kolkas lībiešu grupas biedri un citi interesenti. Klātesošos sveica Kolkas tautas nama direktore Inora Sproģe, uzsvērdama, ka lībiskā klātbūtne cie-ma kultūras dzīvē palīdz veidot inte-resantākas kultūras programmas, kā arī popularizēt Kolku visā novadā un citās Latvijas vietās. Lībiešu kultūras centra vadītāja Gundega Blumberga savukārt atzīmēja, ka Kolkā ne viens vien pasākums ir noticis pirmo reizi. Arī šī izstāde savu pirmo sastapšanos ar skatītāju piedzīvo tieši Kolkā. Ne-daudz pastāstot par Līvod kunšt tap-šanu, Gundega uzsvēra, ka kultūras centram lībiešu lieta ir sirdsdarbs un daudzi projekti tiek veikti bez papildus finanšu ieguldījuma. Šī izstāde varētu būt sākums pastāvīgai lībiešu māks-las ekspozīcijai, ko varētu veidot tieši Kolkā. Tā būtu vienīgā vieta Latvijā, kur būtu šāda lībiešu mākslas ekspo-zīcija. Visu Gundegas Blumbergas teikto Valts Ernštreits tūlīt iztulkoja lībiski.

Izstādes kuratore un grafiķe, biju-sī kolceniece Baiba Damberga aicināja klātesošos Līvu centra telpās, kur kopā tika aplūkota visa ekspozīcija. Tās ap-skati papildināja Baibas profesionā-lais stāstījums par māksliniekiem un viņu darbiem. Izstādes atklāšanā klāt

bija arī divi izstādīto mākslas darbu autori. Valts Ernštreits pastāstīja, ka ideju izveidot piecu darbu ciklu viņu rosinājuši jūras veidotie raksti smiltīs. Viens no Baibas Dambergas ofortiem veltīts izcilajam lībiešu valodas zinātā-jam Pēterim Dambergam, bet par savu ofortu Monēta māksliniece skaidroja: „Te es zīmēju Līvu republikas naudiņu iekšējai lietošanai. Gribētu uz katras naudiņas uzzīmēt kādu lībieša portre-tu. Tā nu gadījās, ka iesāku ar sevi“. Turpat blakus ir arī izstādes jaunākās dalībnieces Anetas Ozoliņas darbs Laimes māte. Iespaidīgi ir savdabīgās gleznotājas Ritas Leles jaunākie dar-bi, īpaši 2011. gadā gleznotais Pēc Ar-magedona. Vidzemes lībiešus pārstāv Lilitas Līces un mākslas zinātnieces Tairas Haļāpinas gleznas. Lībiešu vec-meistaru Jāņa Beltes, Zelmas Beltes un Andreja Šulca darbi ir vērtības, kas runā pašas par sevi.

Nobeidzot Gundegas Blumber-gas teiktais: „Tāpat kā iepriekšējās, arī šī izstāde vispirms uzlūkojama kā kultūrvēsturiska parādība, kā lībiešu esamības īpaša veida apliecinājums, kas ļauj sajust būtisko lībiešu pasaules redzējumā. Tā mūsdienu lībietim ļauj atpazīt savu identitāti, bet apkārtējai pasaulei – bez valodu barjeras iepazīt lībiešus.“

Baiba Šuvcāne, KolkāLaikrakstam „Latvietis“

Lībiešu mākslas izstādes atklāšana Kolkā Tā ļauj apkārtējai pasaulei bez valodu barjeras iepazīt lībiešus

Valts Ernštreits pie saviem akvareļiem.

FOTO

Bai

ba Š

uvcā

ne

Lībiešu mākslas izstādē.

FOTO

Bai

ba Š

uvcā

ne

Grafiķe Baiba Damberga iepazīstina ar saviem darbiem.

FOTO

Bai

ba Š

uvcā

ne


Latvijas pašreizē-jais administratīvais iedalījums devis jaunu saturu vārdam novads. Bija laiks, kad novada jēdzienu pamatā saistīja ar trijām Latvijas da-ļām – Kurzemi, Latgali

un Vidzemi. Pēc Livonijas sabrukuma 16. gadsimtā šim teritorijām pa laikam bija atšķirīga attīstības gaita un poli-tiskā pakļautība. Latgales puses sav-dabība pētīta un uzsvērta jau ilgāku laiku, pievērsta uzmanība arī atsevišķi Kurzemei. Nu sācis veidoties arī iestā-dījums tieši dziļākai Vidzemes izzinā-šanai.

29. jūnijā Valmierā, Vidzemes augstskolā tika parakstīti biedrības Vidzemes kultūrvēsturiskā mantojuma pētniecības centrs statūti. Bez augst-skolas – pirmā rosinātāja, kā dibinātāji parakstījās arī Cēsu, Madonas, Turai-das un Valmieras muzeju pārstāvji.

Biedrība nosauc mērķi apzināt, pētīt un popularizēt Vidzemes kul-

tūrvēsturisko mantojumu Latvijas un Eiropas kontekstā, atklāt Vidzemes reģionālās identitātes veidošanās pro-cesus. Statūti paredz 9 dažādus virzie-nus šo mērķu pildīšanai. Rīcības ie-tvers vēstures izpētes veicināšanu un saskaņošanu, pētījumu publiskošanu konferencēs, rakstos, arī plašsaziņas līdzekļos, līdzdalību izglītības prog-rammu sagatavošanā, konsultācijas par kultūrvēsturiskā mantojuma ob-jektiem, sadarbību ar citām līdzīgām organizācijām un privātpersonām.

Par biedrības valdes priekšsēdē-tāju ievēlēta Vidzemes augstskolas docente Beata Paškevica. Institūci-jas, kas apņēmās iekļauties biedrībā, protams, turpinās savus ierastos dar-bus, taču reizē tos savstarpēji vairāk koordinēs. Kā pirmais koppasākums vēl šī gada beigās iecerēts novada vēs-tures izzināšanas novērtējums. Savā ziņā tieši muzeji ir tie, kas izzina še-jienes pagātnes notikumus, norises, to saistību ar pārējo pasauli. Savulaik vismaz viens tāds muzejs bija katrā ra-

jonā. Ievadā pieminētā administratīvi teritoriālā reforma stāvokli mainījusi. Savu ieguldījumu var dot arī augstsko-la, kurai nosaukumā Vidzemes vārds. Izpētē var iekļauties studenti, kas nāk no dažādam vietām.

Tālākas ieceres saistās ar Vid-zemes skolotāju semināra veidotāja un pirmā vadītāja 1939.-1881. g. Jāņa Cimzes (1814-1881) 200. dzimšanas dienu. No šīs mācību iestādes nāca daļa tautas atmodas darbinieku, pirmo lauku kultūras kopēju, koru dibinātā-ju. Skolotāju skolotājs dzimis netālu no Raunas, pats mācījies Vācijā, iepa-zinies arī ar Austrijas, Itālijas, Švei-ces tālaika izglītības sistēmu. Viņa vadītais seminārs atradās Valmierā, pēc tam Valkā. Seminārā skolojās arī Dienvidigaunijas cilvēki, kas tāpat tolaik dzīvoja Vidzemes guberņā. Tā nu Cimze sasaista Vidzemi ar pārējo Eiropu.

Indulis ZvirgzdiņšLaikrakstam „Latvietis“

Ar šo saukli tautie-ši Amerikā gatavojas 2012. gadā no 4.-8. jūli-jam, Milvokos, Viskon-sinā svinēt savus Dzies-mu svētkus.

Jauktā kora koncer-tā, kas atskanēs 3 000

sēdvietu zālē, būs tautas dziesmas, klasiskais zelta repertuārs, kā arī jau-nas dziesmas. Svētku laikā būs arī Čikāgas Piecīšu koncerts, muzikālais teātris Hotel Paradiso, garīgais kon-certs, jaundeju skate un tautas deju Lieluzvedums.

Programmā ir paredzēta arī iz-

klaide, ieskaitot kuģīša braucienu pa Mičiganas ezeru, iepazīšanās balle, rakstnieku cēliens, tautas tērpu ska-te, svētku balle un atvadu pusdienas. Svētkus noslēgs Dievturu daudzinā-šana un Ekumeniskais dievkalpojums.

No Latvijas, Jāņa Zirņa vadībā, būs viesu koris Ogre, kas piedalīsies visos koncertos, kā arī sniegs patstāvī-gu koncertu, kas paredzēts senā Eiro-pas stila koncertzālē Pabsta teātrī.

Austrālijas Apvienotais koris At-balsis ir saņēmis ielūgumu no Dzies-mu Svētku vicepriekšsēža un mūzikas nozares vadītāja, Ernesta Brusubārda III piedalīties šajos svētkos jauktā

kora rindās. Ja ir kāds tautie-tis, kam patīk dziesma un ceļošana, gai-dīsim mūsu pulciņā, pie-sakoties līdz šī gada jūlija beigām.

Papildus informāciju var atrast:www.latviansongfest2012.com

Marija PerejmaKora „Atbalsis“ vadītāja/diriģente

[email protected] „Latvietis“

Dziedāsim, dejosim – latvju tautu vienosimAicinājums dziesmu cienītājiem piedalīties ASV XIII Vispārējos Latviešu Dziesmu Svētkos

Vidzemes kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanaParakstīti pētniecības centra biedrības statūti

FOTO

Indu

lis Z

virg

zdiņ

š

FOTO

Indu

lis Z

virg

zdiņ

š

un cilvēktiesībām. Šinī ziņā attiecīgos gadījumos tika iespaidota Austrālijas ārpolitiskā nostāja. Tas bija latviešu imigrantu devums, palīdzēt uzturēt možu demokrātijas un cilvēktiesību principus brīvajā pasaulē.

LAAJ prezidijs ir nolēmis atzīmēt

apvienības 60 gadu dibināšanas jubi-leju ar $A6000 (ap Ls3000) ziedojumu Likteņdārzam. Esam daļa no tālu iz-kaisītās latviešu tautas, kura tik zīmīgi tiek pieminēta šai svētā atmiņu vietā. Ceram, ka citas organizācijas plašā pa-saulē arī atzīmēs savas lielās jubilejas ar devumu Likteņdārzam.

LAAJ ziedojums tiks ieguldīts Likteņdārza amfiteātra būvniecības

darbu turpināšanā. Katrs ir aicināts līdzdarboties Lik-

teņdārza tapšanā – iegādājoties zie-dojumu zīmes, iestādot koku, atvedot pelēko akmeni amfiteātrim, ziedojot līdzekļus uz Likteņdārza norēķinu kontu vai dāvinot mākslas darbus. Tu-vāka informācija par projektu – www.liktendarzs.lv

Linda Ozere

LAAJ ziedojums LikteņdārzamTurpinājums no 7. lpp.


Dzīvojot Austrāli-jā, esmu secinājusi, ka ir pāris lietas, kas te ir būtiski atšķirīgas no Ei-ropas un Latvijas. Ja tur-pināsiet uzvesties tāpat kā esat paraduši mājās,

jūs ne tikai izpelnīsieties neizpratnes pilnus skatienus, aizmugurēju aprunā-šanu, bet arī diezgan nopietni aizvai-nosiet vietējos austrāļus un nodarīsiet ļaunumu sev. Vārdu sakot, te ir sa-raksts ar lietām un uzvedības veidiem, par kuriem vēlams piedomāt, dodoties uz šo kontinentu pasaules otrā malā.

Jūs Austrālijā nesapratīs, ja:1. Pludmalē nēsāsiet īsās peld-

bikses (tas attiecas uz vīriešiem).Protams, pludmales patruļas darbi-

nieki un policisti jums neko neaizrādīs, ja nēsāsiet īsās, apspīlētās peldbikses, taču vietējie jūs uzskatīs par lūzeriem (angl.: loser – neveiksminieks), pa-smīkņās un noteiks: Ak, redzams, ka no Eiropas... Austrālijā pludmalēs un baseinos vīrieši nēsā peld-šortus, kuri nosedz gurnus līdz pat ceļgalam (angļu valodā boardies). Tos var nopirkt katrā veikalā, kurā pārdod peldēšanās pie-derumus, sērfa dēļus un peldkostīmus. Protams, nekas traks nebūs, ja nēsāsiet Latvijā ierastās peldbikses, taču jūs no-teikti uz visu pārējo fona izcelsieties.

2. Uzturoties saulē, nelietosiet aizsargkrēmu ar vismaz +30 SPF.

Bērni Austrālijā peldoties nēsā speciālus krekliņus un šortus, jo, pirmkārt, šis apģērbs pasargā mazos no saules stariem. Otrkārt, mazie un lielie austrāļi bagātīgi sevi nosmērē ar saules aizsargkrēmu vai arī slēpjas zem cepurēm, saules sargiem vai plud-males teltīm. Iemesls tam ir fakts, ka Austrālija pasaulē ir pirmajā vietā ar iedzīvotāju skaitu, kas slimo vai mirst no ādas vēža. Tā izraisītājs – kaitīgā saule. Ja vasarā vai pavasarī bez aiz-sargkrēma saules staros pavadīsiet il-gāk par pusstundu (pat ēnainā dienā), rēķināties ar varbūtēju apdegumu. Saule te tiešām ķer. Nevar nemaz sa-līdzināt ar trīs dienu marinēšanos Lat-vijas pļaviņā ar ceļmallapu uz deguna un cerībām uz brūnu ādas krāsu. Te viss notiek ātri, zibenīgi un... diemžēl arī kaitīgi. Sevišķi, bērniem.

Atceros, kā Taunsvilā (Townsvil-le) nolēmu pusstundas gājumā aizstai-gāt līdz pludmalei. Bija ēnaina diena, viena no pirmajām Austrālijā, par aiz-sargkrēmu aizmirsu. Laiks turpejot, pastaigājoties promenādē, un atpa-kaļejot bija pietiekams, lai mana seja kļūtu sarkana kā tomāts un sāpētu. Nekādi krēmi mani nespēja glābt. Tā bija mana pirmā sāpīgā stunda par to, kā uzvesties Austrālijā.

3. Peldēsiet neapsargātās plud-

malēs.Lielākajā daļā Austrālijas pludma-

ļu visu cauru gadu strādā pludmales patruļas, kuras ar modru aci vēro pel-dētājus un pludmales robežās esošos sērferus. Diemžēl statistika liecina, ka 90 – 95% cilvēku, kurus glābt do-das pludmales patruļas darbinieki vai brīvprātīgie, ir ārzemnieki, kas, pirm-kārt, nav pieraduši pie okeāna viļņiem un, otrkārt, nenieka nesajēdz no oke-āna zemūdens straumēm.

Apsargātās pludmalēs smiltīs vienmēr būs iesprausti dzelteni un zili karogi, kas liecinās par to, cik pla-ša pludmales daļa tiek apsargāta un ka tieši šajā strēlītē ir vēlams šobrīd peldēties. Ja viļņi būs augsti vai laika apstākļi nelāgi, vienmēr tiks izkārts paziņojums par to, ka jums jābūt ļoti modriem peldoties.

Austrāļi jau no bērnudārza laikiem apmeklē peldēšanas stundas, skolā kat-ru gadu piedalās peldēšanas sacensībās gan kraulā, gan visādos citādos peldē-šanas stilos. Tāpēc nebrīnāties par pus-audžiem, kas, pasituši sērfa dēli padu-sē, dodas peldēt tur, kur viļņi ir lielāki un kur līdz pludmales patruļai ir pāris kilometri. Taču nepievilieties. Ja mazi austrāļu bērni jums teiks, ka peldēša-nā viņi ir lieliski un viens otru spēs iz-glābt, un aicinās jūs doties peldēt uz ne-apsargātu pludmali, neticiet pat viņiem. Mana personīgā pieredze liecina, ka pat vispieredzējušākie mazie peldētāji var iekļūt dzīvībai bīstamās situācijās, sevišķi, ja reģionā plosījusies vētra un viļņi ir daudz lielāki nekā parasti. Pal-dies Dievam, viss beidzās labi, bet otra sāpīgā mācība man ir kārtīgi ielāgota.

4. Būsiet nepieklājīgi. Šis noteikums gan lielākoties attie-

cas uz mazākām Austrālijas pilsētām un miestiem. Sidnejā un Melburnā, tāpat kā visās pasaules lielpilsētās, cilvēki pārvēršas par anonīmu pūli, kurā viegli kādam uzkāpt uz kājas un par to neatvainoties, vai paspraukties garām rindā uz transportu, vai nejauši iebukņīt kādu ar elkoni.

Pārējās Austrālijas vietās cilvēki lielākoties ir ļoti laipni. Sagaidot au-tobusu, skolēni parasti jūs palaidīs pa priekšu. Ja tirdzniecības veikalā kāds nejauši trāpīsies jums ceļā, jums parasti atvainosies, sakot: Sorī (angl.: sorry – nožēloju, atvainojos), un ļaus turpināt ceļu. Vietējie, nerakstītie likumi saka, ka jums jādara tāpat. Jābūt pieklājīgiem un, ja nu rodas kādas nesaprašanās, jāsteidzas ar atvainošanos. Tas pats attiecas uz situāciju, ja jums ko saka, bet jūs teikto nesaprotat. Nesakiet: Vot? (angl.: What? – Ko?) Pareizi būtu: Sorī vai Ekskjūz mī (angl.: Excuse me – pie-dodiet) un uzklausīt jautājumu vēlreiz.

5. Nebūsiet gatavi sarunai uz ie-las ar svešinieku (lielākoties attiecas

uz mazākām pilsētām, taču mēdz notikt arī lielpilsētās).

Viena no neatņemamām dzīves sastāvdaļām te ir draudzīga saruna ar svešinieku uz ielas, gaidot auto-busu, saruna ar laipnu pārdevēju vai vienkārši bankas klerku. Tam jums jābūt gataviem. Ja zināt angļu valodu, tad jums noteikti jāpraktizē arī pāris vienkāršas sarunvalodas frāzes. Esiet gatavi, ka austrāļi nepārtraukti jūs uz-runās par meit (angl.: mate – biedru, čomu) – tas attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem, un jūs pat var nosaukt arī par darling (angl.: darling – dār-gā), ja esat sieviete.

Pieradusi ātrumā traukties cauri Rīgas veikaliem, man šī prasme veidot sarunu uz ielas vai veikalā ar svešinie-kiem paņēma veselu gadu. Pirmkārt, jutos ļoti dīvaini, kad cilvēki, izdzirdē-juši manu akcentu, mēģināja uzzināt, no kurienes es nāku un ko es te Aus-trālijā daru. Otrkārt, nejutos nemaz tik brīvi, lai, braucot liftā, nepiespiesti veidotu sarunu ar cilvēku, kuru otrreiz dzīvē vairs nesastapšu. Tagad, ejot uz ielas, esmu gatava, ka kāds man var kaut ko pajautāt vai uzrunāt pat visne-gaidītākajās situācijās.

6. Nesapratīsiet humoru. Austrāļi ir ļoti dzīvespriecīga tau-

ta un ar lielāko prieku pasmiesies par kādu joku vai smieklīgu situāciju. Vietējā televīzijā vienmēr tiek rādīti humora šovi, un kaut kādā mistiskā veidā visiem austrāļiem ir daudz maz vienāda humora izjūta – viņi aši saprot jokus, bet humora raidījumos īpaši smejas par sarkastiskiem komentā-riem. Ja Austrālijā draudzīgi (citkārt – arī sarkastiski) pajokosiet, jūs ne tikai sapratīs, bet pat atjokos jums pretī. Te sabiedriskās situācijās – uz ielas, ben-zīntankā, veikalā – pāris gados esmu pieredzējusi tik daudz jokošanos no nepazīstamiem cilvēkiem, cik Latvijā diezin vai izbaudīšu visā savā dzīves laikā. Protams, ja humora izjūta nav jūsu stiprā puse, tad jums atliks tikai pasmaidīt. To dariet, pat ja joku nesa-protiet. Neviens taču jums ļaunu nevēl.

Te būs pāris piemēri par smieklī-gām situācijām iz dzīves.

Ļoti agrā rītā benzīntankā izkāpu no mašīnas un, kā parasts pirms pir-

Jūs Austrālijā nesapratīs, ja…Elīna Kerre par Eiropas un Austrālijas atšķirībām


FOTO

Elīn

a K

erre


60 darbības gadu atzīmēšanai, trešais uz-vedums ir uzticēts man. Esmu izvēlējies lugu, ko sarakstījis Ēriks Lanss Nacionālajam lugu kon-kursam 2008. gadā. Šo lugu uzvedīsim kā ska-

tuvisku lasījumu. Mums iepriekš ir izdevies gūt skatītāju atsauksmi šāda veida izrādēm, kur vienīgā starpība ir, ka aktieriem rokā teksts. Kostīmi, de-korācijas, kustība un gaismas ir tāpat kā vienmēr!

Šo lugu es izvēlējos vispirms tās uzbūves dēļ – kā uz sliekšņa starp drāmu un prozu, otrkārt, ka varam pa-smaidīt par to kā dzīvojam, un, treš-kārt, jo tā dod plašu iespēju vizuālai pasniegšanai. Tādēļ arī teātra zāle būs apgriezta otrādi, un aktieru darbība notiks zāles vidū.

Ēriks Lanss ir pseidonīms kino-scenāristam Jurim Vīksnem, kurš dzi-mis 1940. gadā un dzīvo Rīga. Viņš vairākkārt apbalvots par filmu scenā-rijiem.

Lugā Galds viņš attēlo cilvēku sadzīves epizodes mūsdienu Latvijā, kādā mazpilsētā. Galds parādās pilsē-tiņas laukumā un it kā ap sevi pulcina dažādus cilvēkus, darbība risinās ar reizēm neparedzamiem pagriezie-niem.

Izvilkumi no autora piezīmēm konkursa iesniegumam:

Ir lasītāji, kas lugas joprojām lasa un arī lasīs turpmāk. Un šī te intere-sentu daļa varētu tapt krietni vien lie-lāka, ja vismaz dažs no lugu autoriem panāktos lasītājam pretī, demokrati-zējot lugas pieraksta formu, taču reizē saglabājot drāmas pamatprincipus, skatuvisko lokalizāciju un reizē iespē-

ju lugu jebkurā brīdi bez zudumiem transformēt tās tradicionālajā formā. Šajā gadījumā drāma tuvotos prozai. Turklāt kāda prozas darba tuvošanās drāmai vienmēr ir apliecinājusi vienī-gi šīs prozas spēku un daudzveidību.

Un tā bezgalīgi mazā un reizē bezgalīgi lielā telpas daļiņa, kas tiek lugās nodalīta no plašās un varenās pasaules un ko mēs mēdzam dēvēt par skatuvi, šādā gadījumā brīnumainā kārtā izrādās vēl plašāka un lielāka un sniedz neierobežotas iespējas brīvāk paceļot lugas izvēlētajā vidē.

Šī rakstiņa autoram ir trīsdesmit-gadu pieredze kinojomā. Taču tas ne-tiek teikts pašslavināšanās nolūkos, bet gan aizstāvot kādu sen viscaur zināmu patiesību. Jo kinojomā pastāv tāds jēdziens kā „literārais scenā-rijs“. Un šis literārais scenārijs var būt bezgala specifisks, graboši sauss, lasītājam nebaudāms un tikai režiso-ram vien saprotams. Bet tas var būt arī kā nopietna, pat reizēm aizraujo-ša lasāmviela, kā to pierāda pasaules pieredze. Arī šī rakstiņa autoram ir publicēti pāris mākslas filmu scenāri-ji. Vēl pavisam nesen žurnālā „Māks-la“ ir nopublicēts dokumentālas filmas scenārijs. Un tas noticis ne tādēļ, ka tur tiek popularizētas kaut kādas au-tora pasniegtas un izcilas kinemato-grāfiskas vērtības, bet gluži vienkārši tādēļ, ka pats teksts ir bez ambīcijām un puritānisma pāris solīšus panācies pretī lasītājam, kuru autors, tāpat kā skatītāju, dziļi ciena.

Dažās konkursam iesniegtajās lu-gās autors ir atļāvies skatuvei pieiet ar cieņu, taču reizē vērtē skatuvi arī kā uzticamu un bezaizspriedumainu draugu. Tādēļ dažā lugā ir izmantoti prozas pieraksta elementi, dažā stili-

zēts prozas pie-raksts, bet dažā t r a d i c i o n ā l ā lugas pasnieg-šanas forma.

Un šie pie-raksta elementi un iespēja tos izmantot bija pirmais, kas mani pievilka šai lugai.

Tēlotajā lasījumā piedalīsies Klāra Brūvere, Jānis Čečiņš, Jānis Daniklifs, Ojārs Greste, Andris Kariks, Tija Lo-diņa, Linda Ozere, Lija Veikina un, kā autors, Juris Zemītis.

To varēsiet noskatīties sestdien, 30. jūlijā plkst. 19.00 un svētdien, 31. jūlijā plkst. 13.00 Sidnejas Lat-viešu namā.

Jānis GraudsLaikrakstam „Latvietis“

Saulgriežu laiks ir brīdis dabā un cilvēkā, kad varam harmonizēt viens ar otru. Tas ir spēcīgs dabas brīdis. Senos laikos senās tautas šo saulgrie-žu laiku izmantoja, lai veiktu rituālus auglībai, spēkam, labvēlīgai lietu gai-tai un veiksmei. Šobrīd, kad pasaulē ir nojaukts līdzsvars starp garīgām un materiālām vērtībām, visā pasaulē cilvēki meklē tos atskaites punktus, uz kuriem balstītos, lai izdzīvotu. Un tādas drošas liecības ir atrodamas ik-vienā tautā, arī latviešiem.

Katrā apvidū ir spēka vieta, kurā cilvēki sanāk, lai kopā svinētu svētkus. Jaunpiebalgā šī spēka vieta ir Viņķu kalns. Nu jau četrus gadus Saulgriežu laikā ugunskurs tiek iekurts šajā kal-nā. Šo tradīciju izauklējusi mākslinie-ce Sandra Strēle.

Šogad, pateicoties Inesei Lei-

tei (LMA, Vides mākslas katedras m aģ i s t r a n t ū r a s studentei), nodibi-not Vides radošo darbnīcu Jaun-piebalgā, tika ie-dzīvināta sena ideja – par uguns skulptūru kal-na galā. Veidot mākslas darbu tika uzaicināti LMA tēlniecības kated-ras studenti Jānis Noviks, Andris Maračkovskis un gleznotāji Linda Vigtorčika un Raitis Krulovičs.

Uguns iekuršana Saulgriežos sena tradīcija – nakts tumšākajā brīdī ie-

degt gaismu, kas izkliedētu tumsu un palīdz sagaidīt sauli.

Sandra Strēle

Līgošana un ugunsskulptūras Jaunpiebalgā

Jāņuguns Jaunpiebalgā.

„Galds“ Sidnejas Latviešu teātrī

Lugas „Galds“ autors Ēriks Lanss.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s


Šī gada 24.-27. oktobrī Rīgā aici-nāti pulcēties zinātnieki un pētnieki no visas pasaules, lai piedalītos Apvie-notajā Pasaules latviešu zinātnieku III kongresā un Letonikas IV kongresā, kura tēma šoreiz būs Zinātne, sabied-rība un nacionālā identitāte.

Kongresa mērķis ir apkopot sasnie-gumus zinātnē aizvadīto 10 gadu laikā kopš Pasaules latviešu zinātnieku II kongresa (pirmais kongress notika 1991. gada jūnijā), veicināt sadarbību ar ārzemēs strādājošiem zinātniekiem, stiprināt saites starp politiķiem un sa-biedrību, informēt par zinātnes sasnie-gumiem un problēmām. Paredzēts, ka šis kongress tāpat kā iepriekšējie kļūs arī par zinātnes un zinātnieku svēt-kiem, ko veicinās vairāki saviesīgi pa-sākumi, to skaitā arī Rundāles pilī.

Kongresa ietvaros notiks vairākas plenārsēdes. Paredzēts, ka tajās uzru-nas teiks un ziņojumus sniegs ne tikai oficiālās personas no Latvijas un Eiro-pas Savienības, kā arī vairāku valstu vēstnieki, bet arī labi pazīstami zināt-nieki – Vaira Vīķe-Freiberga, Jānis Stradiņš, Egils Levits u.c.

Kongresa ietvaros darbosies 45 dažādu zinātņu nozaru sekcijas, kurās risinās kultūras un nacionālās iden-titātes, literatūras un valodniecības, vēstures, tehnisko zinātņu, lauksaim-niecības un medicīnas un daudzus citus jautājumus. Norisināsies disku-sijas par prioritārajiem pētījumu vir-zieniem, jaunatnes iesaisti zinātnē, globālā un nacionālā saikni zinātnē, zinātnes popularizēšanu sabiedrībā.

Vienā no diskusijām runās par latvis-ko identitāti un tās izpausmēm, un to vadīt uzņēmies režisors un LZA goda loceklis Jānis Streičs.

Kongresā paredzēts pievērst līdz šim nebijušu uzmanību latviešu trim-das lomai Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā padomju okupācijas laikā un Latvijas neatkarības atgūšanas un atjaunošanas procesos. Šim jautāju-mam veltīta viena no sekcijām, kurā diskutēs par latviešu trimdas organi-zācijām, to svarīgākajām politiskajām akcijām un trimdas arhīvu stāvok-li. Sekcijā ziņojumus sniegs: Valters Nollendorfs un Uldis Grava (Latvi-ja), Ēriks Ingevics (Austrālija), Daina Gūtmane (Brazīlija), Anita Tērauda (ASV) un citi. Muzikālus sveicienus nest esam aicinājuši brāļus Grašus.

Šajā sekcijā runāsim arī par topo-šo dokumentu krājumu, kurā tiek ap-kopoti trimdas politiskās aktivitātes apliecinoši svarīgākie dokumenti, t.sk. vēstules, petīcijas un citi iesniegumi savu mītnes zemju valstu pārvaldei. Šo krājumu gatavojas izdot Latvijas Zinātņu akadēmija 2012. gadā. Bijušās trimdas organizācijas un to aktīvisti, kā arī politisko norišu dalībnieki aici-nāti šādu dokumentu kopijas iesniegt Latvijas Zinātņu akadēmijai iespējami

drīz, lai varam vērtīgākos dokumentus izmantot publicēšanai.

Kongresa pirmajā dienā tiks arī at-klāta izstāde Četras svarīgākās latvie-šu trimdas politiskās akcijas ārzemēs padomju okupācijas laikā. Pie Latvi-jas Zinātņu akadēmijas izveidotajai Latviešu trimdas jautājumu konsulta-tīvajai padomei nenācās viegli izšķir-ties, kuras publiskās akcijas tad atzīt par svarīgākajām, un kopīgs viedoklis radās pēc garām diskusijām. Kāds tas ir – lai paliek pagaidām neatklāts. Kat-rā ziņā mēs ceram, ka šī izstāde ne ti-kai rosinās diskusijas, bet arī pievērsīs sabiedrības uzmanību Latvijā latviešu trimdas būtiskajai nozīmei Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā. Izstā-des materiālus pēc tam domāts parādīt arī citās Latvijas kultūras un izglītības iestādēs, un ne tikai Rīgā.

Kongresā un tā sekcijās aicināti piedalīties ne tikai zinātnieki, bet ik-viens interesents. Iepriekšēja reģistrā-cija Kongresa mājas lapā no 15. jūlija līdz 15. septembrim www.plzk.lv Tik-simies kongresā!

Tālavs JundzisLatvijas Zinātņu akadēmijas

viceprezidents,Kongresa rīcības komitejas

priekšsēdētājs

Pasaules latviešu zinātnieku III kongress RīgāSākusies reģistrācija

Par austerēmTas ir ļoti laipni no

tiem zinātniekiem, ka viņi turpina mani uz-jautrināt ar saviem sen-sacionālajiem atklāju-miem. Drīz varbūt būs jāsāk uzskatīt viņus par

draugiem; ja jau viņi uztur mani labā omā, tad nevar par viņiem zirgoties.

Pēdējais pētniecības sasniegums ir, ka cilvēki apēduši tik daudz auste-res (angl.: oysters), ka funkcionāli tās izmirušas (angl.: functionally extinct), jo tikai viens procents no agrākās pār-pilnības esot vēl palicis.

Tā kā austeres dzīvo un vairojas visos pasaules okeānos, tad to vienu procentu sadalot pa visiem okeānu krastiem, austeres būtu tā izklīdinātas, ka noteikti būtu ļoti lielas grūtības tās saskaitīt. Bet zinātnieki ir drošsirdīgi šo lielo darbu uzņēmušies un to godam veikuši. Tikai viens procents palicis!

Viena lieta skaidra, mana vaina tā noteikti nav, es neesmu piedalījies

austeru iznīcināšanā. Tikai vienu rei-zi mūžā esmu tās noprovējis un ar to pietika. Likās, ka tādi kā varžu kurku-ļi slīdēja uz leju un tūlīt taisījās slīdēt atpakaļ. Man steidzīgi jāpiezīmē, lai nebūtu pārpratumi, ka varžu kurkuļus es arī neesmu baudījis – es tikai viņus minu skata pēc – man abi liekas vie-nādi.

Pirmo reizi ar austerēm satikos, kad strādāju naktsmaiņā pie dzelzce-ļu vagonu izkraušanas. Bieži kravā bija zupurmaisi pilni ar austerēm, kas bija ceļa uz restorāniem. Dažiem no maniem darba biedriem tad bija īsts bankets. Viņiem kabatā bija nazītis un svārku atlokā lāpāma adata ar at-tiecīgās krāsas diegu. Ar nazīti tika uzšķērsta maisa vīle, izņemtās auste-res atlauztas un šļurkt, šļurkt, šļurkt – gatavs!

Čaulas jeb vāki tika sabāzti atpa-kaļ maisā, ar lāpāmadatu aizšūta vīle, un viss kārtībā. Viņi bija tik izvēlīgi, ka, ja no viena maisa negaršoja, paķē-

ra citu. Tad kādu laiciņu dūšīgi strādā-jām, tad atkal – maiss vaļa un šļurkt, šļurkt.

Darba biedri, protams, labvēlīgi piedāvāja arī man, bet man pietika no skatīšanās vien, gribējās meklēt kādu tumšāku kaktu. Tā kā kabatas un so-mas, no rītiem mājās ejot, pie vārtiem pārbaudīja, tad neviens tās iznest ne-mēģināja, lai nezaudētu darbu, bet vē-derus jau neviens nevarēja pārbaudīt.

Es savu vienīgo nobaudīšanu iz-darīju restorānā, kad draugi, austeru cienītāji, izaicināja mani kompānijas pēc norīt vismaz vienu jēlo (ne cepto). Nav brīnums, ka kompānijas pēc var pakārties – droši vien arī bija darīšana ar austerēm.

Bet vai vagonu krāvēji un restorānu apmeklētāji tiešām varēja norīt 99% no visas pasaules austerēm? Varbūt vairāk vainīgas ir dāmas, kam patīk tīt baltās bumbiņas ap kaklu? Ir jau gan vēl viens



Lasītājas vēstule – Paldies Jānim Daniklifam!Paldies Jāni, ka iz-

lasījāt manu rakstu, un paldies, ka esat lepns uz savu vecāku doto vārdu Jānis! (Skat. LL Nr. 154). Vai vēl kāds Jānis varētu pieteikties? Mēs varētu

dibināt jauno Jāņu saimi Austrālijā.Pastāstīšu, ka dažreiz arī atmaksā-

jās, ja vārds ir Jānis.Šis stāstījums ir par Bērziņu ģime-

ni, kas 1950tos gados, līdzīgi visiem pārējiem Vācijas nometnēs dzīvojo-šiem latviešiem, izceļoja uz kādu no lielajām pasaules zemēm, šinī gadīju-mā – Ameriku. Bērziņu ģimenē bija diezgan pasīks, 12 gadu vecs dēls Jā-nis. Māte viņu mīļi dēvēja par Jānīti,

bet kaimiņi par špicbuku, jo Jānīts bija diezgan liels palaidnieks.

Uzkāpjot uz kuģa, izceļošanas va-dība tēvu ielika kabīnē ar citiem vīrie-šiem, bet Jānīti ar māti ielika kabīnē, kur bija vēl citas 20 sievietes. Jānītim tas ir bijis milzīgs trieciens, un visu vakaru viņš ir pavadījis asarās. Bet, to-reiz, katrs bija priecīgs, ka tiek no no-metnes ārā, un māte Jānītim bija patei-kusi palikt mierīgam un turēt muti ciet.

Bet otrā rītā Jānītim ir uzsmaidī-jusi laime – kad viņš lielajiem puišiem ir sūdzējies par savu nelaimi, tie pie-peši ir kļuvuši draudzīgi un prasījuši, lai Jānīts kārtīgi noskatās šīs sievietes, sevišķi, kad tās ir Ievas kostīmā, un vi-ņiem to atstāsta. Jānīts tūlīt ir izpratis

savu svarīgo lomu, un par katru stāstu ir pieprasījis šokolādi (uz kuģa ir iz-sniegta normēta šokolādes deva). Jā-nīts ir bijis labs stāstītājs, un drīz vien viņa soma ir bijusi pilna ar šokolādi, un māte ir brīnījusies, ka dēls neēd pa-rastās kuģa maltītes.

Bet vienu dienu, Jānītim rakājoties pa savu somu, kabīnē ir ienācis viens no kuģa apkalpes, un, ieraugot puiku sie-viešu kabīnē, nolēmis, ka tas ir zaglis, un Jānīti pie čupra saņēmis, aizvedis to pie kuģa vadības. Un nu ir atklājies, ka sarakstos esošā Dženis ir puika ar vār-du Jānis. Un Jānīts atlikušās brauciena dienas tika ielikts kabīnē pie tēva.

Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“

mās rīta kafijas, esmu ļoti neveikla un ar roku ietriecos mūsu mašīnas sānu spogulī. Uzreiz pamanu, ka 15 metru attālumā manu neveiklo manevru ir pamanījuši divi kungi. Viņi apstājas un man uzsauc: „Cik ilgi tavai mašīnai tur atrodas tas spogulis?“ Es attraucu: „Vienmēr“. „Nu, un kas tad šorīt ir ci-tādāk?“ viņi man atsmej pretī. Es no-skurinos, eju pirkt kafiju un pasmaidu. Jauki tā tomēr pajokot.

Kamēr veikalā mēru džinsas, mans vīrs (austrālis, ar tipisku austrāļu humoru izjūtu) turpat veikalā pastai-gājas. Pārdevējas viņam jautā: „Kā labi iet? Ko vēlaties?“ Viņš mierīgi at-bild: „Tā neko, es te bišķi zogu“. Visi smejas. Kad eju maksāt par biksēm pie kases, vīrs pabāž zem krekla apģērba

gabalu, kas acīmredzami veido neda-biski milzīgu vēderu, un dodas man līdzi pie kases, sakot: „Es te tā neko.“ Visi smej līdz asarām.

Iekāpjam liftā, kurā pirms tam ie-kāpušas divas sirmas dāmas un sirms kungs. Pirms tam ievērojām, ka sirm-galvji šajā vēlajā vakara stundā nekādi nevarēja atrast mūsu dzīvojamā kom-pleksa ieeju. (Galvenās durvis vakarā tiek slēgtas, tāpēc jāizmanto sānu ie-eja). Kamēr novietojam autostāvvietā savu mašīnu, vecīši ieeju atraduši un jau iekāpuši liftā pirms mums. Vīrs, tā-tad, viņiem saka – prieks, ka ieeju atra-dāt, mēs jau grasījāmies jums palīdzēt. „Paldies, paldies, tas gan būtu bijis ļoti jauki no jūsu puses,“ atbild viena no kundzītēm. „Jā, jā, mēs par to tikai pie-cus dolārus paprasītu,“ saka vīrs. Visi smej, bet dāmītes atcērt, ka viņām ir stipras kājas un varētu mūs arī atspār-

dīt, nevis naudu iedot. Visi smejamies.7. Par algām un cenām runāsiet

mēneša izmaksās.Austrālijā algu un rēķinus maksā

reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās (an-gļu valodā – once a fortnight), tāpēc sarunā ar vietējiem par dzīves dārdzī-bu Latvijā vai algām, vai īres cenām jūs nesapratīs, ja minēsiet, cik latus sa-ņemat mēnesī un cik maksājat par īri mēnesī. Jums aši jāliek lietā matemā-tika, un viss jādala ar četri. Tāpat arī vietējo minētos faktus reiziniet ar čet-ri. No vienas puses, algas saņemšana reizi nedēļā ir laba lieta – ja esat pār-tērējies, josta jāsavelk uz pavisam īsu brītiņu – tikai līdz nākamajai nedēļai. Latvijā, pēc pieredzes, jāiet prasīt al-gas avanss pie bosa, nauda jāaizņemas vai jāēd kartupeļi trīs reizes dienā.

Elīna KerreLaikrakstam „Latvietis“

Jūs Austrālijā nesapratīs, ja…Turpinājums no 10. lpp

Lasītāja vēstule – Cerības stariņšNesen prospektīvam pasažierim

teicu, ka auto novietnē mūsu auto būs viegli atrodams pēc Jaunā Laika uz-līmes uz aizmugures loga. „Jaunais Laiks,“ pārsteigts izsaucās prospek-tīvais pasažieris: „Ko tad Jaunais Laiks ir izdarījis savā valdīšanas lai-kā?“ Toreiz saruna pagriezās uz citu pusi, jo bijām atraduši meklēto auto, bet atbilde ir pārāk svarīga, lai to aiz-mirstu, jo tuvojas jaunas Saeimas vē-lēšanas.

Jaunais Laiks, ministru preziden-ta Dombrovska vadībā, lai gan mino-ritātes valdības sastāvā, nostabilizēja

bankrota priekšā stāvošo Latvijas valsts saimniecību, par ko saņēma ES, sevišķi Vācijas kancleres Merkeles, apbrīnu. Latvijas saimniecība ir sā-kusi pamazām atkopties no saimnie-ciskās krīzes, kamēr citas ES valstis, kā Grieķija, Portugāle, Itālija, Īrija, un pat Vācija, vēl cīnās ar krīzes seku problēmām.

Nupat presē lasījām, ka pēc pirmās Demogrāfijas Padomes sēdes (Jaunā Laika) ministru prezidents Dombrovs-kis ir teicis, ka pēc svarīgākās Latvijas problēmas, ekonomikas, atrisināšanas valdība var ķerties pie nākošās valstij

svarīgākās problēmas, demogrāfijas/dzimstības, risināšanas.

Tas norāda, ka beidzot Latvijai ir valdība, kas ir ieinteresēta strādāt valsts labā un ir pierādījusi, ka ir spē-jīga to darīt. Mums ir svarīgi nākošās Saeimas vēlēšanās balsot par to partiju vai grupējumu, kura sastāvā ir Jaunais Laiks un Dombrovskis, bet pirms tam ir absolūti svarīgi balsot par esošās Saeimas atlaišanu, jo tikai tā varēs nodrošināt valsts un tautas nodevēju grupējumu nodošanu nebūtībā.

Arnolds TolksMelburnā

izskaidrojums – austeres tiek uzskatī-tas kā palīglīdzeklis mīlēšanās darī-šanās – Aphrodisiac* (Manā vārdnīcā tāds vārds nav – nezinu, kā sauc latvis-ki, laikam Baltijas jūrā austeres nav.).

Bet tas arī ir ļoti apšaubāmi – man viens paziņa žēlojās, ka nopircis vese-lu duci, lai pārbaudītu, vai tiešām tas tiesa kā stāsta, un tikai viena no viņām esot darbojusies.

Ja nu daudziem ir tāda pat piere-dze, tad tie taču otrreiz vairs dārgās austeres nepirks.

Nē, man liekas, ka zinātniekiem te vēl būs daudz un dikti jāpiestrādā, lai to austeru lietu noskaidrotu.

JancisLaikrakstam „Latvietis“

* Red.: dzimumtieksmi uzbudinošs līdzeklis (angliski).

Par austerēmTurpinājums no 12. lpp.


21. jūnijā plkst. 14 Rīgas Raiņa kapos pie Jāņa Grestes pieminekļa uz atceres brīdi sapulcē-jās Rīgas Skolu muzeja darbinieki, Latvijas Uni-versitātes Ģeogrāfijas

fakultātes un Pedagoģijas muzeja, kā arī Daugavpils Pedagoģiskās augst-skolas pārstāvji, arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas 1939. g. absolvente Biruta un tagadējā skolas muzeja veidotāja Dzintra Meijere.

Piemiņas brīdis bija pulcinājis daudzveidīgu publiku, un tas bija ap-liecinājums tam, cik plašs bijis Grestes dzīves darbības lauks. Vēsturē pali-kuši viņa veidotie muzeji, uzrakstītie raksti pedagoģijā, izveidotā filma par Latvijas dārgakmeni – kaļķakmeni, vairākas skolas glabā viņa veidotās minerālu kolekcijas, bet muzeji – at-stātos dokumentus un citas vērtīgas un vēl apzināmas laikmeta liecības.

Par tradīciju pirmsjāņu dienās pul-cēties pie Grestes kapa jāpateicas Rī-gas Skolu muzeja pētniecei Z. Soboļe-vai. Viņa arī uzrunāja sapulcējušos.

Plašāk par veiktajiem pētījumiem un studentu uzrakstītajiem darbiem stās-tīja pedagoģijas zinātņu doktore Aida Krūze, bet literatūrzinātnieks Grāpis nolasīja fragmentu no A. Dravnieka atmiņām par Gresti un viņa dēlu. Tur-pat arī izraisījās pārrunas par šo lielo personību. Piemiņas brīdis noslēdzās ar ziedu nolikšanu un norunu satikties rudenī turpmākai darba koordinācijai Rīgas skolu muzejā.

Latvijas pedagoģijas vēsturē bija cilvēki, pedagogi, kas sevi dēvēja par grestiešiem, kas sapulcējās pat padom-ju gados dažādās Latvijas vietās, kopa savu bijušo skolotāju kapus, uzlika tiem piemiņas zīmes, atcerējās viņus. Daudzi pat vairs nestrādāja par sko-lotājiem, jo pēc atgriešanās no izsūtī-juma tas bija liegts. Viņu vidū bija arī mūsu skolas absolventi, skolotāji, LU darbinieki u.c.

Varbūt atdzims latviskās peda-goģijas un tās darbinieku iedibinātās tradīcijas?

Dzintra MeijereJVĢ. 24.06.2011.


Pāris vārdu atvadām Gulbīšu Jānim

Pūšat taures, bāleliņi,Lai skan visa pasaulīte,Nu iet mana dvēselītePie Dieviņa dziedādama.

Jānis Gulbītis (Jānis Viesiens)*1916.V.3. Kalugā, Krievijā

†2011.VI.24. Upsalā, Zviedrijā

Pārbraucis no Mazsalacas Rīgā, es saņēmu ziņu, ka Jāņu dienā, plkst. 12.30 pēc pusdienas uz Dieva dārziem devies mans draugs, dievtu-ris, rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs, režisors un dzejnieks Gulbīšu Jānis (1916-2011). Mūsu gaitas ir gājušas kopā vai paralēli turpat 30 vai vairāk gadus. Arī Sidnejas latviešu teātrinie-kiem viņš ir labi pazīstams. Jānis man mēdza teikt, ka viņa sapnis esot reiz spēlēt kopā ar Liju Veikinu. Viņš bija erudīts, ļoti patīkams cilvēks ar jauku humora dzirksti. Atceros, ka viņam bija viens (gan jau bija vairāki) labs viesību joks lielā pieprasījumā – viņš lieliski mācēja atdarināt dažādu mācī-tāju runas veidus.

Kādu laiciņu atpakaļ mūsu ne se-višķi biežā sarakste apstājās pavisam, un es nopratu, ka ir sākušās problēmas

ar veselību.Jāņa dzimtās mājas ir Viesienā,

no kurienes nāk pseidonīms Jānis Vie-sēns. Viņš ir publicējies daudzos trim-das periodiskos izdevumos, darbojies radio Brīvā Eiropa, darbojies teātrī, rakstījis lugas, dzejoļus, kas iznākuši krājumā Māla bezdelīgas (1968). Šī gada sākumā iznāca viņa izlases dar-bu pirmā daļa.

Dzirdu, ka viņš pats esot sacījis, ka nu pienācis laiks iet.

Ardievu draugs, paldies par visu, ieskaitot labos vārdus, ko par mani esi teicis!

Šai saulē, šai zemēViesiem vien padzīvoju,Viņa saule, viņa zemeTā visam mūžiņam.

Uldis Siliņš, RīgāLaikrakstam „Latvietis“

Pēters Brūveris1957. g. 24. aprīlis – 2011. g. 16. jūlijs

Sestdien, 16. jūlijā no rīta, Vents-pilī, Starptautiskā Rakstnieku un tul-kotāju mājā, aizgājis mūžībā dzejnieks un atdzejotājs Pēters Brūveris.

Dzejnieks dzimis 1957. gadā Rīgā. 1980. gadā beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti. Latvi-

jas Rakstnieku savienības biedrs kopš 1988. gada. Kopš 1977. gada publicējis savas dzejas presē.

1988. gadā kopā ar Uldi Bērziņu atdzejojis un sastādījis turku dzejas iz-lasi Baložu pilni pagalmi. Tulkojis un atdzejojis no lietuviešu, azerbaidžā-ņu, Krimas tatāru, mordviešu, gagau-

zu, krievu, vācu un prūšu valodām.Viņš ir teksta autors animā-

cijas filmai Neparastie rīdzinieki (2001. gadā). Pēters Brūveris saņēmis Klāva Elsberga prēmiju 1987. gadā, Dzejas dienu balvu 2001. un 2005. gadā, 2004. gadā – Baltijas Asamblejas balvu. ■

Piemiņas brīdisTradicionālā pirmsjāņu pulcēšanās pie Jāņa Grestes kapa

Jāņa Grestes un Paulīnas Grestes pie-mineklis Rīgas Raiņa kapos.

FOTO

Jāni

s Rob

ežni

eks


8. maijs – dievkalpo-jums Svonsijā (Swansea) sākās ar kristībām un iesvētībām. Gita Vītola, kura Svonsijā ar ģimeni ieradusies no Balviem, mācītājas Elīzes Zikma-

nes vadībā izgājusi iesvētes mācības kursu un tagad, dievkalpojumā, bez mācītājas Elīzes Zikmanes, piedalo-ties arī arhibīskapam un prāvestam, viņa saņēma svētību kļūt par pilntiesī-gu draudzes locekli Latviešu luterāņu Baznīcā. Dievkalpojumā piedalījās arī viņas meitas – Diāna ar mēnesi veco meitu Nikolu un Endija, kura mācās Svonsijas skolā. Kopā ar viņām bija arī māsīca Kristīne. Klātesošie draudzes locekļi, bet it īpaši Gita Vītola izteica daudz siltus, atzinīgus vārdus par mā-cītāju Elīzu Zikmani – par viņas iejū-tību, sirsnību, atsaucību un vienlaikus arī erudīciju teoloģijas jautājumos.

Pēc dievkalpojuma sekojošā drau-dzības pēcpusdienā klāt bija visu pa-audžu latvieši: gan Ansis un Benita Lī-kumi, kuri šeit iebraukuši 1948. gadā un viņu vienaudži, gan arī jaunākās paaudzes izceļotāji, kuri Latviju atstā-juši pēdējos gados.

Ansis Līkums sākuma gados strā-dājis Svonsijā ogļraktuvēs, bet pēc iegruvuma sapratis, ka tas ir bīstami, tāpēc pārcēlies darbā uz skārda fabri-ku, kas vēlāk pārveidota par tērauda fabriku. Viņš tur nostrādājis 28 gadus. 1952. gada decembrī apprecējies, un viņiem ar Benitu ir divas meitas – Rita un Ilga, un 4 mazbērni. Viņi abi visus gadus esot darbojušies latviešu lute-rāņu draudzē. Sākumā mācītājs bijis Slokenbergs, vēlāk – prāvests Mužiks un pēc tam – prāvests Juris Jurģis. Ag-rāk Svonsijas draudzē bijuši 100 cil-

vēki. Visvairāk bijuši vieninieki, kuri dzīvojuši strādnieku hosteļos un strā-dājuši skārda fabrikā. Ziemassvētkos bijusi eglīte, visiem – dāvanas. Prā-vests Mužiks viņu esot iesvētījis, vē-lāk salaulājis, nokristījis un iesvētījis meitas, salaulājis meitas un apbedījis Benitas vecākus. Prāvests Mužiks al-laž esot palicis viņu mājās pa nakti, jo braucis ar vilcienu.

Ansis saka, ka daudzus latviešus esot uzņēmuši savā mājā, arī mācītāju Elīzu Zikmani un Jānu Jērumu Grīn-bergu. Viņš esot aktīvi darbojies Dau-gavas Vanagu organizācijā dažādos amatos.

Dievkalpojumā piedalījās arī Pēte-ris Kuks (Kuck), jau cienījamos gados. Viņam tēvs bijis latvietis, bet māte – īriete. Viņš pieder Velsas Baltiešu sa-vienībai. Interesanti, ka viņš izteica vēlēšanos mācīties latviešu valodu.

Rūta Šova – pēc tautības lietuviete, jau no 1942. gada, kad ieradusies Liel-britānijā, vienmēr piedalījusies latvie-šu sabiedriskajā dzīvē. Viņa joprojām labi jūtas latviešu sieviešu sabiedrībā, dažus vārdus saprot latviski, bet saru-nājas angļu valodā.

Dzidra Ozoliņa Svonsijā dzīvo jau septīto gadu un mājas vietu atradusi pie vietējā latvieša Paula Vanaga, kurš pa simbolisku cenu viņai izīrējot ista-bu. Dzidra strādā rūpnīcā Fresh Food. Viņa palīdz savai ģimenei Latvijā ar naudu – studijām un maksājumiem par dzīvokli. Dzidra Ozoliņa savā lai-kā strādājusi slavenajā restorānā Sēnī-te, bet pēc tā likvidēšanas palikusi bez darba.

Viņa saka: „Tagad neredzu atdevi Latvijā kāja kā priekšā, tā priekšā, viss ir galīgi šķērsām. Ja kādreiz stā-vēju un kritu par Latviju, tad tagad?...

Valsts nedomā par cilvēkiem. Ja pa-balsts bērnam ir 7 lati mēnesī, ja kāds no ģimenes zaudē darbu, ja bērniem ar augstāko izglītību Latvijā nav dar-ba... Nav spēka vairs cīnīties Latvijā. Sirds ir Latvijā, bet liekas, ka nekā cilvēciska tur vairs nav. Ja būtu pozitī-va ekonomiskā stabilitāte, es uz dienu aizskrietu uz Latviju atpakaļ.“

Maira Cinovska sākusi pulcēt lat-viešu bērnus Daugavas Vanagu telpās, kur Rūta Abakuka pielikusi savu palī-dzīgo roku. Darbs ar bērniem esot ti-kai nesen aizsācies, tāpēc Maira meklē domu biedrus un palīgus, kuriem jau ir pieredze darbā ar bērniem.

Viņas e-pasta adrese:[email protected]ālijā, Amerikā, Kanādā vai

kādās citās mītnes zemēs, kur prog-rammas jau izstrādātas un kur darbs ar bērniem jau turpinās gadu desmitiem, varētu sniegt palīdzīgu roku Mairai Ci-novskai, lai latviešu bērni arī Svonsijā varētu kopt savu latvietību. Tā veidotos arī draudzības saites skolotāju starpā.

Mācītāja Elīza Zikmane izteica ļoti pravietiskus vārdus mūsu tautai, citējot Jaunās Derības tekstu: „Kas sīksti sēj, tas sīksti pļauj“. Viņa uzsvēra laju un skolotāju apmācīšanas nepieciešamī-bu. „Mēs esam atbildīgi par nākamo latviešu paaudzi. Ko mēs sējam šodien, tas nesīs augļus nākotnē. Ja nesēsim mēs, atradīsies citi sējēji, ieskanēsies citas balsis. Tāpēc mēs nedrīkstam pa-likt vienaldzīgi vai skeptiski.

Jā, mēs šodien nezinām, kādus augļus pļausim, sējot labāko, ko katrs spējam, mūsu tautas nākotnes vārdā. Bet, ja mēs paļaujamies uz Dievu, va-ram būt droši, ka Viņš to zinās.“

Mag. Paed. Vera RozīteLaikrakstam „Latvietis“

DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi21. jūlijsMelisa, Meldra, Meldris1906. (v.s., pēc j.s. 3. augustā) latviešu agroķīmiķis un politiķis Jānis Peive.

22. jūlijsMarija, Marika, Marina1940. Kārli Ulmani deportē uz Krieviju.1944. Sarkanarmija sasniedz 1940. g Latvijas/PSRS robežu.1966. Latvijas tenisiste Larisa Neilande.

23. jūlijsMagda, Magone, Mērija, Magdalēna1812. naktī, gaidot Napoleona ie-brukumu, Rīgas ģenerālgubernators Magnuss Gustavs Esens pavēlēja no-dedzināt Rīgas priekšpilsētas.

1940. ASV valdība paraksta deklarāci-ju neatzīt Baltijas valstu inkorporāciju PSRS.

24. jūlijsKristīne, Krista, Kristiāna, Kristiāns1931. pedagoģe, MLĢ direktore Ilga Grava.1956. arhitekte un politiķe, Latvijas Kultūras ministre (2002. g. 7. nov. – 2004. g. 9. marta) Inguna Rībena.

25. jūlijsJēkabs, Žaklīna1211. Rīgā likti pamati Doma baznīcai. 1215.g. ziemā ugunsgrēkā iet bojā pir-mā Doma baznīca un bīskapa sēta.1876. Krievijas un Latvijas jurists,

vēsturnieks un dzejnieks, LU profe-sors Vasilijs Sinaiskis.

26. jūlijsAnna, Ance, Annija1901. Latvijas politiķis, pretestības kustības dalībnieks 2. Pasaules kara laikā, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs (1943-1945) Konstan-tīns Čakste.1940. Britu valdība atzīst Baltijas val-stu aneksiju de facto, bet ne de jure.

27. jūlijsMarta, Dita1906. rakstnieks Jānis Baltiņš.1936. baletdejotājs, kinoaktieris Māris Liepa. ■

Rietumanglijas un Velsas latviešu luterāņu draudzesVera Rozīte par arhibīskapa vizitācijām (4)Noslēgums. Sākums laikrakstā „Latvietis“ Nr. 148, 150, 155.


AdelaidēTrešdien, 20. jūl., plkst. 11.00 auto-buss aties no ALB nama Laimas iz-braucienam uz Hahndorf pusdienās. Maksa atkarīga no izvēlētā ēdiena. Pieteikties Laimas birojā līdz 15. jūli-jam.Sestdien, 23. jūl., plkst. 7.00 – 22.00 Tautas nobalsošana par jautājumu Vai Jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu? Latviešu namā (Tālava), 4 Clark St., Wayville.Trešdien, 27. jūl. – 29. jūl., Laimas izbraukums uz Clare Valley. Aptuvena maksa $150. Ieinteresētos lūdz zvanīt „Laimas birojam līdz 25. jūn. Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 7. aug., plkst. 11.00 Astotā svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Diev-kalpojums ar dievgaldu.

BrisbanēSestdien, 23. jūl., plkst. 7.00 – 22.00 Tautas nobalsošana par jautājumu Vai Jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu? Latviešu namā, 24 Churc

Laikraksts 'Latvietis' 156 · kis piestrinkšķināja ģitāru. Sarīkojumam bija arī sava...

Documents

Transcript of Laikraksts 'Latvietis' 156 · kis piestrinkšķināja ģitāru. Sarīkojumam bija arī sava...