Laikraksts 'Latvietis' 629tes pārbaudes arī ir izietas rekordlaikā. Pieejamība Latvijā būs...

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 629 2020. gada 22. decembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ... 2, 3, 4, 5, 8, 9, 10, 11, 15Latvijas ziņas ....... 1, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 14Latvieši pasaulē ........................ 1, 6, 7, 8, 14Redakcijā .............................................................3LR Ārlietu ministrija ................................. 1, 8Skaidrīte .............................................Dariusa 2Dzintra Latiša ...............................................3, 9Anita Mellupe ................................... 5, 10, 11Marianna Auliciema .....................................6„Vītolu Fonds” ..................................................7Valdis Andersons ...........................................8Sintija Bernava .................................................9Marija Perejma ....................................... 12, 15Guntars Saiva ......................................... 13, 14Arnis Gross .......................................................14Prāv. Jānis Priedkalns .................................15Datumi ....................................................... 15, 16Sarīkojumi, ziņojumi...................................16Eiro kurss ...........................................................16

Laikraksts „Latvietis“vēl visiem lasītājiem

Priecīgus Ziemassvētkus!FO

TO Il

ze N

āgel

a

Diasporas konsultatīvā padomeNorisinājusies šī gada noslēdzošā sēde

2020. gada 11. de-cembrī norisinājās šī gada noslēdzošā Di-asporas konsultatīvā pa-dome (DKP), ko vadīja DKP priekšsēdētāja un Ārlietu ministrijas spe-

ciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Viņa patei-cās diasporas politikā iesaistītajām valsts institūcijām, nevalstiskajām un diasporas organizācijām par darbu 2020. gadā, akcentējot, ka aizvadīts darbīgs un izaicinājumiem bagāts gads, kura laikā notikušas četras Di-asporas konsultatīvās padomes sēdes.

„Ir ielikts labs pamats mūsu kopī-gam darbam, virzoties uz priekšu jau-nu uzdevumu izvirzīšanā un iepriekš-noteikto mērķu sasniegšanā,“ pauda DKP priekšsēdētāja E. Gavele.

Šī gada pēdējās – ceturtās – DKP

sēdes laikā tās locekļi tika informēti par aktualitātēm diasporas politikā, tostarp – notikušajām darba sanāk-smēm par diasporas arhīviem un lat-viešu valodu remigrantiem. Jāatzīmē, ka turpinās aktīvs darbs pie priekšno-teikumu radīšanas attālinātajam dar-bam diasporā.

DKP laikā tika minētas priori-tātes nākamajam gadam, piemēram, diasporas aktivizēšanās un līdzdalī-bas sekmēšana, līdzās piesaistot jau-nus biedrus diasporas organizācijām, diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana sabiedriskajos procesos Latvijā, bērnu un jauniešu latviskās identitātes un piederības sa-jūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūrvides mantojuma sa-glabāšana un pieejamības nodrošinā-

Turpinājums 8. lpp.

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 22. decembrī

Šī gada 12. decem-brī DV Kanberas no-daļas vanagi/vanadzes ar saviem piederīgiem pulcējās Ziemassvētku svinībās, privātmājās (I. Skrīveris), Čiflijā (Chifley).

Svētku svinības ievadīja DV Kan-beras nodaļas valdes priekšsēde Inta Skrīvere.

Runājot par šī gada aktivitātēm, viņa teica, ka tas sakarā ar vīrusu CO-VID – 19 bija bezdarbības gads. To-ties šodien pamazām dzīve atgriežas parastajās gaitās, un viņa stāstīja par nākamā gada DV darbības iecerēm – par DV Austrālijā delegātu sanāksmi martā, Adelaidē.

Savu uzrunu Skrīvere pabeidza ar Veltas Ramoliņas dzejoli Spēks, kur tu rodies.

Turpinājumā Andrejs Grigulisnolas īja J. Poruka dzejoli Kad svētku līksmībā skan zvani, un Skaidrīte Da-riusa pastāstīja par Egli – karalieni.

Mielasta galds bija bagāts ar Zie-massvētku gardumiem, un klāteso-

šo saime pavadīja laiku pārrunās par svētkiem un ģimenēm. Viņu vidū bija Otrā pasaules kara leģionārs Arvīds Purvis. Sarunā ar Arvīdu pieminēju viņa kara gaitas. Viņš teica: „Jā, tās šodien jau ir vēsture, un mūsu rindas

kļūst arvien retākas...“Bija pavisam vēla pēcpusdiena,

kad svētku svinētāji, vēlot viens otram priecīgus svētkus, devās mājup.

Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“

DV Kanberas nodaļas saimes ZiemassvētkiDzīve pamazām atgriežas parastajās gaitās pēc bezdarbības gada

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $7 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2020.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Cena $35(+$10 piegāde Austrālijā).

PO Box 6219, South Yarra, Vic. [email protected]

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“.

2021. GADA KALENDĀRS

ILZE ŠĒNBERGA NĀGELA

Ziedi,ziedi vēl...

Katrs mēnesis ir uz divām A4 lapām

http://www.laikraksts.com/veikals.php#Calendar

Vārda dienu kalendārs ar Latvijas Republikassvētku un atzīmējamām dienām

DV Kanberas nodaļas svētku saime.

FOTO

And

rejs

Gri

gulis

Otrdien, 2020. gada 22. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

2020. gads ir pierā-dījis, ka MLB Daugavas skola var ne tikai izturēt pandēmiju, bet arī sevi pārveidot modernos lai-kos, kā saka, – Pastāvēs, kas pārvērtīsies (Rainis).

Daugavas skolas skolēni pavadī-ja tikai astoņas nedēļas skolā pirms Viktorijas premjers paziņoja, ka sko-las semestris beigsies ātrāk – ar agrām brīvdienām. Ar 28. martu skolotāji sapulcējās virtuāli un iemācījās kā lietot Zoom, un sāka pārstrādāt savus materiālus attālinātām mācībām.

Tā gandrīz astoņus mēnešus Dau-gavas skola turpināja darbu katru sest-dienu kā parasti, piedāvājot latviešu valodas, vēstures, ģeogrāfijas, folklo-ras, dziedāšanas un dejošanas stundas, bet starp šiem – jaunu priekšmetu joga!

Pa attālināto mācību laiku skolai bija Lieldienu mākslas izstāde, svinē-jām Ģimenes dienu, Balto galdautu dienu, noturēja Viktorīnas pēcpusdie-nu, paši skolā svinējām Latvijas valsts

svētkus, kā arī piedalījās MLOA video ierakstītā sarīkojumā.

28. novembrī ar no jauna sagatavoto Covid plānu, skola atgriezās skolas telpās. 5. decembrī skola notu-rēja Liecību izdalīšanas pēcpusdienu, kur visi, sākot no bērnudārzniekiem līdz 7. klases audzēkņiem saņēma sa-vas mācību gadu nobeiguma liecības. Šī īpatnējā gada 12. decembrī skola noturēja skolas Eglīti Brēmaņu dārzā un izpušķoja Imanta Bruna koku kā eglīti (ar bērnu pašu gatavotām deko-rācijām). Skolas saime pavadīja jauku pēcpusdienu draudzīgā gaisotnē. Visi ir nopelnījuši labu atpūtu pēc tik sa-režģīta gada.

Skola atsāksies 2021. gada 30. jan-vārī plkst. 12.00.

8. klases izlaidums tika pārcelts, un tas tagad notiks 30. janvārī plkst. 10.30 Melburnas Latviešu nama Lielajā zālē.

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Ziemassvētki. Gais-

mas un cerību svētki. Kādas dāvanas saņem-sim īpaši šiem Ziemas-svētkiem?

Kamēr Austrālijā pandēmija iet mazumā, tikmēr Lat-vijā notiek tieši pretējais. Mums pat atgādina par Aizsardzības ministrijas sagatavoto bukletu „Kā rīkoties krī-zes gadījumā“. Buklets jau kopš jū-nija ir lejuplādējams trijās valodās*. Adventu laikā Covid-19 izplatības ierobežošanai tiek pieņemti arvien stingrāki mēri, un būs ieteicams iegā-dāties bukletā minētās pirmās nepie-ciešamības preces. Kamēr veikali vēl darbojās.

Vai Ziemassvētku dāvana būs kāda no jaunām vakcīnām, kuras izgudrotas rekordlaikā? To drošības un efektivitā-tes pārbaudes arī ir izietas rekordlaikā. Pieejamība Latvijā būs lēna – dažiem būs jāgaida pat uz 2021. gada otro pusi. Tātad tieši uz šo dāvanu būs vēl jāgaida.

Krīzes buklets nāk ar vēstījumu, kas sevišķi piemērots Ziemassvētku laikam: „1. Saglabā mieru; 2. Pildi atbildīgo dienestu rīkojumus; 3. Pa-līdzi tuviniekiem; 4. Noskaidro, vai kaimiņiem un cilvēkiem blakus nav nepieciešama palīdzība; 5. Iesaisties kā brīvprātīgais, sniedz atbalstu;...“

Liekas, ka šajā gadā pasaulē ir pieaudzis cilvēku apjukums. Arī par vairākiem jautājumiem, kuri nav ne-kādā veidā saistīti ar pandēmiju. Ie-spējams, ka tieši pandēmiju, ar visu tās izraisīto neziņu un ierobežoju-miem, ir pastiprinājusi šo apjukumu tendenci. Bet tā arī ir novērsusi uz-manību no vēl nopietnākām un palie-košām problēmām.

Ziemassvētkos vairākās zemēs ir tradīcija nerātniem bērniem uzdā-vināt ogles gabalu. Šī tradīcija liek mums atcerēties, ka klimata maiņas drauds nekur nav pazudis. Ogles, kā kurināmais, zaudē savu popula-ritāti – tas ir viens no netīrākajiem veidiem, kā ražot enerģiju. Bet vēl arvien ir populāra doma, ka degiz-rakteņi (angl: fossil fuel) ir neizsīk-stoši, un ka to dedzināšana nesabo-jās klimatu. Abi uzskati ir nepareizi. Varbūt te spēlē lomu doma, ka „Ma-nam mūžam pietiks“. Vai arī „Après moi, le déluge“ („Pēc manis, kaut vai plūdi“).

Kā labāko dāvanu šajos Ziemas-svētkus es vēlētos, lai cilvēki saglabātu mieru un pieslietos loģiskākai domā-šanai, kas sevī ietver spēju iesaistīties inteliģentās diskusijās un atklāt viltus ziņas un viltus argumentus.

GN

* https://www.sargs.lv/lv/tema/72stundas

MLB Daugavas skolas 2020. gadsGada beigās atgriezās skolas telpās

MLB Daugavas skolas saime.

FOTO

Kār

lis Jē

kabs

ons

MLB Daugavas skolas saime.

FOTO

Kār

lis Jē

kabs

ons



Kā klājas senioriem Adelaidē?Dažādi pasākumi, nodarbības un izbraukumi

Lasu laikrakstā Latvietis, cik bra-ši darbojas seniori citur Austrālijā, un nu ir laiks palepoties arī ar Adelaides senioru darbiem. Ak, šie trakie laiki, kad visapkārt tik daudz noteikumu un ierobežojumu! Adelaides seniori tomēr nestāv dīkā un svin dzīvi, ie-vērojot visus Covid-19 norādījumus – tīra rokas, dezinficē galda virsmas un regulāri vēdina telpas. ALB LAIMA turpina savu darbību un nu jau arī or-ganizē senioru mīļākās nodarbības. Katru ceturtdienu notiek Scrabble diena, un priecājamies par katru jaunu spēlētāju. Dažreiz ir bijis, ka spēlē-tāju ir vairāk nekā spēļu, tāpēc esam no Latvijas pasūtījušas papildus kom-plektu.

Kamēr Austrālijas valdība mūs turpinās atbalstīt, tikmēr arī mēs gā-dāsim, lai senioriem ir kur iegriezties reizi nedēļā, lai baudītu latvisku gai-sotni.

Šā gada 10. oktobrī sadarbībā ar Dienvidaustrālijas Daudzkultūru sa-biedrību padomi (Multicultural Com-munities Council of SA Inc.), rīkojām Informācijas dienu, kur varēja uzzināt gan par mājokļiem, gan veselīgu vin-grošanu, gan kur meklēt informāci-ju, ja nepieciešama palīdzība. Kā arī esam ar latviešu radio palīdzību zi-ņojuši par izmaiņām likumdošanā un palīdzību, ko varēja saņemt pandēmi-jas laikā. Vēl izglītojam seniorus apzi-nāties viņu tiesības, kā arī iedrošinām meklēt palīdzību, ja kāds sastopas ar vardarbību (fizisku, finansiālu vai psi-holoģisku).

Vēl, mūsuprāt, ļoti svarīgi ir ie-vērot visus nepieciešamos ugunsdro-šības noteikumus mājās; tāpēc katru gadu arī rīkojam ugunsdrošības no-darbību, kur vēlreiz tiek atgādināts par noteikumiem, kas jāievēro gatavojot ēst, lietojot sildītājus, svece utt. Kā arī cik svarīgi ir atcerēties pārbaudīt jūsu dūmu detektorus. To visu mums māca īsts ugunsdzēsējs no SA Metropolitan Fire Service. Viņš demonstrē, kā lietot ugunsdrošo segu, lai nodzēstu uguni uz pannas, kā arī katru gadu nesko-pojas ar magnētiem un pildspalvām, lai vieglāk paturētu prātā visu svarīgo informāciju.

Bet ne jau tikai nopietnus pasā-kumus mēs rīkojam. Mūsu seniori ir ļoti iecienījuši arī izbraukumus; tie notiek katru mēnesi. Mēs visi priecī-gi kāpjam autobusiņā, un mūsu mīļā šoferīte Dzidra ved mūs tālēs zilajās. Esam bijuši uz Viktorhārboru (Vic-tor Harbor), Jankalilu (Yankalilla), Maklerenveilu (McLaren Vale) un citām skaistām vietām. Braucot dzie-dam un baudām skaistos dabas ska-tus.

Rosmes grupas seniori arī satie-kas vienu reiz mēnesī, apsveicam tā

mēneša jubilā-rus un skatāmies un klausāmies ziņas no Latvi-jas. Novembrī ir dubultsvētki, jo parasti grupas satikšanās iekrīt otrdienā, kas ir Melburnas Kausa izcīņa, tāpēc dā-mas vienmēr iero-das krāšņās cepu-rēs. Dažas ir ļoti radošas un pašas taisa savu galvas rotu.

Vēl seniori ir iecienījuši Kino rī-tus, kur rādām jaunākās filmas no Lat-vijas, kā arī pa kādai filmai no klasi-kas pūra lādes. Pārrunājam redzēto un baudām garšīgas pusdienas.

Aicinām arī seniorus izteikt savas idejas un ieteikumus jaunām aktivi-tātēm, lai visiem interesenti. Kā jau minējām, visas šīs programmas tiek finansētas no Austrālijas valdības. Pal-dies visiem mūsu mīļajiem senioriem un brīvprātīgajiem darbiniekiem par atbalstu un kopā būšanu.

Lai visiem gaišs un priecīgs Zie-massvētku laiks un veselīgs Jaunais gads!

ALB LAIMA darbiniecesLaikrakstam „Latvietis“

Lekcija.

FOTO

ALB

LA

IMA

Melburnas Kausa svinēšana. Dāmas vienmēr ierodas krāšņās cepurēs.

FOTO

ALB

LA

IMA

„Scrabble“.

FOTO

ALB

LA

IMA

Pie ēdamgalda.

FOTO

ALB

LA

IMA


Lai potenciālo lasī-tāju nenogurdinātu ar aprakstāmās personības goda nosaukumiem visa rakstiņa garumā, minē-šu tos uzreiz un secībā, kāda tā lasāma titullapā

grāmatā, par ko šeit būs runa: Parīzes Universitātes doktors, Austrālijas Hu-manitāro zinātņu akadēmijas loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Latvijas Universitātes Goda doktors, Dienvidaustrālijas Flindersa Universitātes emeritētais profesors.

Pirmie – obligātie pateicības vārdi – par Fennela dzīves gājuma apkopošanu un izdošanu pienākas vairākiem tautie-šiem: tulkotājam Pēterim Vanagam, apgāda Zinātne komandai un literārai redaktorei Ievai Jansonei. Un it īpaši – grāmatas sastādītājai Ventai Kocerei. Ventu visā Latvijā pazīst kā LU Aka-dēmiskās bibliotēkas (nosaukumi laika gaitā mainījušies) ilggadēju darbinieci un direktori. Par viņu pašu vajadzētu stāstīt atsevišķu stāstu, jo Latvijā, nu-dien, nav daudz tādu cilvēku, kuru dar-bība ar citu valstu augstām goda zīmēm novērtēta ne protokola rāmjos, bet par ļoti svarīgiem nopelniem – daudz pla-šākiem par amata uzdevumos noteik-tajiem. Ventai Kocerei skats uz pasauli ir globāls, un šim skatam allaž sekojis asais prāts un siltā sirds. (Esmu pārlieci-nāta, ka šim cildenajam kolēģes portre-tējumam pievienosies arī T. G. Fennels.)

Tagad mierīgu sirdi varētu sākt ru-nāt par cilvēku, kura dzīvē latviešiem un Latvijai ir pat neticami liela loma. Sākšu ar pārskrējienu biogrāfijas faktiem (visā tekstā un visos veidos izcēlumi un pasvītrojumi mani – A.M.). Patiesībā viss šeit lasāmais būs pārskrē-jiens, jo domāts vien ieinteresēta lasītāja iekārdināšanai, lai grāmatu dabūtu ro-kās un izlasītu. Trevoram no tēva puses nav izcilu radu, arīdzan no mātes, bet, acīmredzot, pūrā ielikta muzikalitāte gan, bez kuras daudzas valodas sekmīgi neliek galvā pat ļoti mērķtiecīgiem cen-soņām. Ļoti daudz puiša dzīvē nosaka ne tik vien apstākļu sakritība, bet vēlme būt par tiem stiprākam un gudrākam.

„...diezgan nejauši mani vecāki bija man nopirkuši bērnu enciklopēdi-ju, kur katras nodaļas beigās bija mi-nistunda franču valodas pamatos, ar piebildi: Jūs nevarat iemācīties Fran-ču valodu, tikai un vienīgi mācoties no šīm stundām pastāvīgi. (..)Protams, es uzņēmu virzienu, lai censtos pierādīt enciklopēdijas sastādītājiem, ka viņiem nav taisnība. Laimīgā kārtā nebija ilgi jāgaida, līdz es nokļuvu vidusskolā, kur patiešām bija attiecīgi strukturētas franču un arī latīņu valodas stundas!“

Arī skolotāji zēna priekšā stājās ne tikai tādi, kuriem būtu vēlme līdzinā-ties, nereti tas bija tieši pretēja rakstura

piemērs.„Tas, ko es

ieguvu no pamat-skolas, bija daudz nozīmīgāks un saistīts ar manu personības attīstī-bu. Tieši šeit es ie-liku pamatus savai personas identitā-tei, sadzīvojot ar vidi, kas bija vien-aldzīga pret ma-nām dziņām, mā-coties priecāties par savu plauksto-šo grāmatu tārpa stāvokli, ignorējot vairākuma gai-das un tik tiešām baudīt pretošanos savā klusajā veidā. Iemācījies izdzīvot, es sāku attīstīties un biju vairāk nekā apmierināts ar savu likteni.“

Vietu, kur varēs mācīties svešvalo-das, Trevors izjuta kā savu Eldorado, un nav no šīs skaistās, bet gana sarež-ģītās garīgās teritorijas emigrējis līdz pat šodienai un saviem šovasar godam nosvinētajiem 80 gadiem.

Sava veida garīgās pateicības alga reiz Trevoram tiek izsniegta tieši mūsu valsts dzimšanas dienas svinībās Kanā-dā. „...dažādi mācībspēki dažādos laikos ielūdza mani uz maltītēm, tostarp smal-kās pusdienās rotējošā Niagāras ūdens-krituma restorānā, bet manā grafikā dominēja galvenokārt latviešu ielūgumi. Toronto galu galā bija lielākā latviešu koncentrācija Kanādā, un es īpaši at-ceros ielūgumu uzstāties Latvijas Valsts svētku dienā (18. novembrī). Es runā-ju varbūt piecas vai sešas minūtes, bet tiku atlīdzināts ar tikpat ilgām ovācijām 1000 līdz 1500 cilvēku lielā auditorijā: sajūtas, kas pilnīgi noteikti bija svešas lielākai daļai no jaunajiem austrāliešu akadēmiķiem, bet es tās izbaudīju.“

Pēdējos vidusskolas gados Trevors apmeklē vakara skolas nodarbības vācu un itāļu valodā, nezaudējot inte-resi par latviešu valodu, ko sekmē lat-viešu meiteņu pievilcība.

„... sāku lūkot pēc kādas mācību grāmatas angļu valodā. ...pirms Bu-diņas-Lazdiņas 1966.g. izdotās mācī-bu grāmatas ir bijis tikai viens šāds darbs (Prince, 1925)... par laimi Dien-vidaustrālijas publiskajā bibliotēkā bija viens šī izdevuma eksemplārs. Es aizņēmos šo grāmatu vairākkārt, pirms galu galā to pilnībā pārrakstīju ar roku, kādas 95 lapaspuses.“

Tātad, manās rokās ir ļoti konser-vatīva izskata grāmata. (Kā jau laikam pienākas sērijai Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka. Latvijas zināt-nieki, ar mirstīgam lasītājam vēl neinte-resantāku apakšvirsrakstu Bibliogrāfija,

kura Fennela gadījumā ietver viņa „pub-licēto darbu, rediģēto, recenzēto, konsul-tēto un tulkoto izdevumu bibliogrāfiskos aprakstus.“ Protams, uzreiz var ieintere-sēt personu rādītājs.) Ja man par šo izde-vumu ar neviltotu sajūsmu nebūtu stās-tījusi pati Venta Kocere, tad izdevumu apbrīnotu vienīgi apjoma dēļ – 400 lapa-spuses! (Man gadījies redzēt, ka vairumā šo izdevumu „LZ“ ir stipri paplāni – sa-turoši gandrīz vienīgi bibliogrāfiju ar tai pieplusotu pasausu biogrāfiju.)

Kālab gan ārpus valodnieku aprin-dām gandrīz nepazīstamais austrālietis Fennels izpelnījies tādu biezas grāma-tas godu? Kad grāmata izlasīta, viena no atbildēm pavisam vienkārša – va-lodnieka dzīvesstāsts ir ļoti interesants, pat neatkarīgi no tā, ka viņš kopā ar lat-viešiem apēdis daudzus sāls pudus. Un tā sāls sākta ēst jau pusaudža gados.

„Tas bija 1956. gads, kad es pirmo reizi nonācu saskarē ar latviešiem. Klasē, kurā mācījos, bija latvieši, un vēl pāris – klasi zemāk. Viņi bija daļa no plašās imigrācijas programmas, ko realizēja Austrālijas valdība pēckara gados.“... „Es iepazinos ar vienu vai

Trevors Gārts Fennels. Kas viņš ir?Pārdomas par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa T. G. Fenneļa grāmatu ar sirsnīgu smaidu

Jaunā grāmata.


Trevors Gārts Fennels grāmatas at-vēršanā 2018. gada 15. jūnijā LU Aka-dēmiskajā bibliotēkā.

FOTO

Rob

erts

Svi

žeņe

cs


16. decembrī Eiro-pas Parlaments (EP) ar balsojumu oficiāli ap-stiprina Eiropas Savie-nības (ES) daudzgadu budžetu 2021.-2027. ga-dam. „Tās ir gaidītas

ziņas, jo šie līdzekļi ļaus Latvijai gan straujāk atgūties no vīrusa krīzes, gan risināt svarīgus jautājumus ilgter-miņā – ieviest Eiropas zaļo kursu un digitālās tehnoloģijas, modernizēt uz-ņēmumus, renovēt ēkas, stiprināt dro-šību. Gribu arī atzīmēt EP lomu jaunā daudzgadu budžeta veidošanā – mums smagās sarunās ar dalībvalstīm veik-smīgi ir izdevies fondus palielināt. Izcī-nītie papildu 16 miljardi eiro veselības, zinātnes, jauniešu, uzņēmēju atbalsta programmās, salīdzinot ar sākotnējo priekšlikumu, tieši palīdzēs daudziem Latvijas iedzīvotājiem,“ uzsver EP de-putāte Inese Vaidere (ETP).

Viņa īpaši izceļ to, ka EP izdevās trīskāršot finansējumu veselības aprū-pei. „Nesen veikta aptauja rāda, ka Lat-vijas iedzīvotāji pašreiz kā ļoti svarīgu jomu ES budžeta ieguldījumiem redz tie-ši veselības aprūpi. Nozīmīgs solis šajā virzienā no nākamā gada būs ES vēsturē

pirmā veselības programma, pie kuras izveides esmu strādājusi. Tā ar vairāk nekā 5 miljardiem eiro palīdzēs stiprināt veselības aprūpi, padarīt pieejamāku ārstēšanu citās valstīs, kā arī sākt ma-zināt cenas zālēm,“ informē deputāte, kura strādā EP Ekonomikas, kā arī Vi-des un sabiedrības veselības komitejās.

I. Vaidere norāda, ka EP var jauno daudzgadu budžetu pieņemt un tas stā-sies spēkā jau no 2021. gada 1. janvā-ra, jo Ungārija un Polija pagājušone-dēļ atsauca savu veto, kas draudēja ar visiem eiropiešiem nelabvēlīgu fondu pārrāvumu. Budžets Latvijai kopumā būs izdevīgs, jo par katru iemaksāto eiro atpakaļ saņemsim krietni vairāk – ap 3,6 eiro. Vienlaikus deputāte kā ne-taisnīgu kritizē tiešmaksājumu apjo-mu Latvijas zemniekiem, kas, kaut arī jaunajā budžetā pieaugs, tomēr jopro-jām nesasniegs Eiropas vidējo līmeni.

Līdz 2027. gadam Latvija gran-tos jeb neatmaksājamā palīdzībā kopā saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro Eiropas naudas. I. Vaidere skaidro, ka no daudzgadu budžeta iegūsim 8 mil-jardus eiro, bet vēl virs 2 miljardiem eiro no īpašā ekonomikas atveseļoša-nas fonda Nākamās Paaudzes ES. „EP

jau septembrī apstiprinājām lēmumu, lai ļautu ES kopīgi aizņemties naudu finanšu tirgos un atveseļošanas fondu varētu ieviest. Tagad jāgaida ratifikā-cija dalībvalstu parlamentos. Patiešām ceru, ka fonda apstiprināšana notiks bez liekas kavēšanās, jo grūtībās no-nākušie iedzīvotāji un uzņēmumi gaida ES līdzekļus pēc iespējas ātrāk,“ uzsver I. Vaidere. Tiek prognozēts, ka Nāka-mās Paaudzes ES varētu stāties spēkā nākamā gada pavasarī vai vasarā.

Ģirts Salmgriezis,ETP grupas Latvijas preses un

komunikācijas padomnieks2020. gada 16. decembrī

Latvija vienmēr līdziIzceļojot latvieši ņē-

muši līdzi dažādas no-derīgas lietas. Tomēr gandrīz vienmēr daudzi ir izvēlējušies likt koferī arī šķietami nepraktiskus

priekšmetus, kas kļuva par svarīgiem simboliem un deva spēku grūtos brīžos.

Ja pietika vietas ba-gāžā, šie simboli va-rēja būt tautas tērps, Latvijas karogs vai pat smagas grāma-tas. Bieži vien ka-batā nokļuva kāda neliela, bet emocio-nāli ļoti nozīmīga lietiņa. Sākuma gados šīs lietas palī-dzēja izturēt un ne-salūzt grūtībās, bet, iedzīvojoties mītņu zemēs, tās uzturēja saikni ar pagātni un senču zemi.

Mūsdienās, iespējams, vairs nav tik svarīgi ņemt līdzi lietas, kas simbo-lizē Latviju, jo tagad gandrīz katram, kurš vēlas, ir pieejama Latvija datorā. Tajā varam piekļūt gan pie mīļākajām dziesmām, gan skaistākajām ainavām, gan filmām un koncertiem. Un tomēr varbūt kabatā ir aizķēries kāds slepe-nais Latvijas talismans?!

VainagsVainags, kurā tika iešūts paslēpts

Latvijas karogs, darinājusi Marija Zapāns (dz. Vanags).

Marija Zapāns (1911-1950) dari-nāja šo vainagu un Krustpils tautas tērpu kā diplomdarbu biedrības Saule

sieviešu arodskolā Daugavpilī 20. gs. 30. gados. Otrā pasaules kara laikā, kad Latvijā bija pirmā Padomju oku-pācija, Marija vainagā bija iešuvusi Latvijas karoga krāsas, un to vilkusi, dziedot kora koncertos. 1944. gadā Marija šo tērpu ar vainagu paņēma līdzi bēgļu gaitās kā lielāko dārgumu.

Pēc vairākiem gadiem, pavadītiem bēgļu nometnēs Vācijā, Marija ar savu ģimeni izceļoja uz Austrāliju, kur agri devās mūžībā, 41 gada vecumā. Tau-tas tērpu ar leģendu par vainagā iešūto Latvijas valsts simboliku mantoja Ma-rijas brālis – Jānis Vanags.

Marianna Auliciema„Latvieši pasaulē – muzejs un

pētniecības centrs“

Muzejs „Latvieši pasaulē“Mēneša priekšmets – novembris

Marijas Zapāns šūtais vainags.

FOTO

Lau

ma

Cen

ne

Marija Zapāns (pa labi) ar māsu Jad-vigu Latvijā, 20. gs. 30. gados.

FOTO

LaP

a m

uzej

s

Apstiprināts Eiropas Savienības daudzgadu budžetsLatvija grantos kopa saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro Eiropas naudas

Inese Vaidere.


Sveicam Daugavas Vanagus visā pasaulē!Atskats uz sadarbību ar „Vītolu fondu“

Pirms vairākiem gadu desmitiem tur, tālumā no savas Tēvzemes, kopā pulcējās tie, „kas var jaunu sauli ik die-nas vēl sveikt, var strādāt un sapņot un daudz ko vēl veikt“. Toreiz, 1945. gadā, piedzima Daugavas Vanagi – orga-nizācija, kuras viens no galvenajiem mērķiem bija aizstāvēt Latvijas neat-karību un brīvību, stiprināt ticību Lat-vijas valstij un saglabāt latviešu tautas vienotību. Kad latvieši izklīda plašajā pasaulē, Daugavas Vanagu organizāci-ja devās viņiem līdzi, un vārdi, Dauga-vas vanagi sasaucieties! gan Austrāli-jā, gan Rietumeiropā, gan Kanādā un ASV skanēja kā solījums būt vienotiem un nekad neaizmirst savu Tēvzemi.

Šī organizācija ir spējusi pastāvēt, pateicoties daudzu mūsu tautiešu pat-riotismam un vēlmei ziedot savu laiku un līdzekļus Latvijas labā. Nodibinā-jums Vītolu fonds ir pateicīgs par ilg-termiņa sadarbību.

Kopš Vītolu fonda dibināšanas ir izveidotas 11 DV nodaļu stipendijas no Austrālijas, Kanādas, Lielbritāni-jas, ASV, Vācijas. Kopā Latvijas izglī-tībai ziedots vairāk nekā 1,3 milj. eiro. Ar vairākām DV nodaļām, vadītājiem aizejot mūžībā, sadarbība ir beigusies. Ar pateicību pieminām DV Anglijas fonda priekšsēža Ādolfa Sīļa un DV Bedfordas nodaļas priekšsēža Jāņa Tauriņa ieguldīto darbu un sniegto atbalstu jauniešiem Latvijā.

2020./2021. m.g. Vītolu fonds turpi-na sadarbību ar vairākām DV nodaļām.

Kopš 2004. gada DV Melburnas nodaļa sadarbojas fondu, pateicoties bijušā priekšsēža Aivara Saulīša viesošanās reizei, kurā tika noslēgts līgums par DV Melburnas nodaļas stipendiju dibināšanu. DV Melburnas stipendija ir bijis atbalsts 11 medicīnas studentiem. Esam pateicīgi, ka sadar-bība turpinās ar DV Melburnas eso-šo priekšsēdi Jāni Kārkliņu. Vasarā DV Melburnas nodaļas stipendiāte Renāte Ziemele-Lācīte absolvēja me-

dicīnas studijas un rakstīja pateicības vēstuli nodaļas valdei: „Rakstīt vēstuli ir tik emocionāli, ik mirkli riešas asa-ras acīs, jo manī ir tik liela pateicība sirdī par to, ka palīdzējāt un vienmēr esat bijuši blakus! Katra diena šo sešu gadu laikā ir bijusi ar lielu atbalstu un stimulu iet un darīt, piepildīt savus sapņus. Nešaubos, ka ikviens no sti-pendiātiem dzīvo ar cerību iegūt pa-stāvīgus, pietiekamus ienākumus, lai nākotnē varētu palīdzēt kadam, kurš ir bijis tādā pašā situācijā, kā es pirms sešiem gadiem, kad bija nepieciešams atbalsts. Pateicoties Jums, es redzu un ticu, ka esmu spējīga, ka es varu visu!“

Pirms 14 gadiem, 2006. gadā, fon-da valdes priekšsēdētāja Vita Diķe viesojās Kanādā, kur viņu mīļi uzņē-ma Atis un Balva Bredovski. Brau-ciena ietvaros tika noklausīts DV vīru kora 40 gadu jubilejas koncerts un satikts DV Toronto nodaļas toreizē-jais priekšsēdis Varimants Plūdonis. Toreiz tika dibinātas DV Toronto no-daļas stipendijas. Sadarbība turpinās, organizāciju vadot priekšsēdim Atim Bredovskim. Šogad stipendiju saņem trīs jaunieši, kuri studē arhitektūru, mehatroniku un būvniecību.

DV Toronto vanadzes, godinot mūžībā aizgājušo locekli Mariju Vi-duci, dibināja stipendiju zobārstniecī-bas studentei. Marija Viducis mūžībā aizgāja 2019. gada 11. janvārī. Toronto viņa pabeidza zobārstniecības studijas un nodibināja ģimeni. Savā dzīves lai-kā viņa ir sniegusi palīdzību daudziem un to, pateicoties vanadzēm, turpinās arī mūžībā aizejot.

2010. gadā tika nodibināta DV Ka-nādas valdes stipendija. Bijušais val-des priekšsēdis Juris Eglītis fondam rakstīja: „Lai saglabātu Latvijas ne-atkarību, īpaša uzmanība jāpievērš izglītībai, tāpēc no biedru un sabiedrī-bas saziedotiem līdzekļiem, kā arī tes-tamentāriem novēlējumiem esam izvei-dojuši DV Kanādas valdes stipendiju.” Septembrī arhitektūras studijas uzsāka Anta Ziediņa no Amatas novada.

Daugavas Vanagu Notingemas nodaļas stipendiju dibināja tās valde. Stipendijas kārtošanu uzņēmās Krišs Ligers. Ik gadu nodaļas biedri aktīvi

atzīmē svarīgas atce-res dienas un pulcē apkārtnes latviešus. Šogad stipendija pie-šķirta audiologopēdi-jas studentei Annijai Anetei Loginai no Balviem.

Arī DV Adelaides nodaļas vanagi un vanadzes aktīvi atbalsta Vītolu fon-da mērķi, dibinot gan nodaļas vanagu stipendiju zemessargiem, gan vana-džu – mājturību studējošām studen-tēm. Paldies par sadarbību Ilgai Vē-verei un visiem DV Adelaides nodaļas biedriem!

2019. gadā Guntas Vagares vadībā tika nodibināta Marijas Ķeņģes piemi-ņas stipendija. Ierosinājumu saglabāt DV organizācijas vanadžu kustības iedibinātājas un mājturības skolu izvei-došanas pamatlicējas piemiņu, atbalstī-jušas arī vanadzes no Pertas, Adelai-das, Kanberas, Melburnas, Sidnejas, Kanādas, ASV un Latvijas. Stipendija piešķirta Latvijas Universitātes mājtu-rības studentei Armandai Višņovai.

Šogad fonds izmaksā arī DV Kan-beras nodaļas bijušā priekšsēža Edvī-na Peniķa testamentāro novēlējumu. Edvīns Peniķis savas dzīves laikā zie-doja fonda stipendijām, lai atbalstītu vēsturi studējošos, tāpat arī saņēmām DV Kanberas nodaļas ziedojumu sti-pendijām studējošiem zemessargiem. Saglabājot Peniķa dzimtas vērtības un veikto darbu DV Kanberas nodaļā, šo-gad ar Edvīna Peniķa piemiņas stipen-dijām studē 20 jaunieši visās Latvijas augstskolās.

Latvijas Valsts svētkos vēlam, lai jūsu rindas papildina jaunā paaudze, lai darbs turpinās. Vēlamies pateikties ikvienai DV nodaļai par sadarbību un sveikt tās nodaļas, kuras svin dibinā-šanas gadskārtu! Jūsu darbs ir cildens, jo joprojām tik daudzās pasaules val-stīs kopā pulcējas Daugavas Vanagu vanagi un vanadzes, lai uzturētu un koptu latvietību, lai daudzinātu Latvi-jas vārdu un turpinātu cīnīties par garā brīvu Latviju. Paldies, ka atbalstāt jau-niešus Latvijā!

Vītolu FondsLaikrakstam „Latvietis“

9.11.2020.

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu krāsās!Abonements $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com


šana diasporai, kā arī remigrāciju vei-cinošo pasākumu atbalsts un politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu pilnveidošana.

Tāpat E. Gavele informēja par Diasporas likuma Pārejas noteikumu ieviešanas virzību. Iekšlietu ministri-

jas pārstāvis Sandis Barks ziņoja par virzību likumprojektā par personu ap-liecinošu dokumentu izmantošanu un un apliecināja, ka nākamajā gadā Dzī-vesvietas deklarēšanas likumā stāsies spēka grozījumi par papildu adreses norādīšanu.

Klātesošos uzrunāja arī Latvijas Investīciju attīstības aģentūras direk-tors Kaspars Rožkalns, kurš infor-

mēja par diasporas iesaisti Latvijas tēla veidošanā. Savukārt diasporas politikā iesaistītās valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas, Pasaules brīvo latviešu apvienība un Eiropas Latviešu apvienība sniedza īsziņoju-mus par paveikto 2020. gadā un izai-cinājumiem 2021. gadā.

LR Ārlietu ministrija

Kādas no jaukāka-jām vietām Austrālijā varbūt ir tās, kur ražo vīnu. Mums šeit visu gadu visapkārt zaļš: ziemā laukus un kalnus sedz zāles zaļums, se-višķi pēc lietaina perio-

da. Vasarā, kad ziemas mēnešu zaļums ir pārvērties brūnās un dzeltenās krā-sās, vīna stādu rindas vīna rajonos ir kuplas un zaļas.

Tātad, vienalga kāds gada laiks, ir brīnišķīgi būt tādā apkārtnē, kur ražo kādus no Austrālijas labākajiem vī-niem. Visu cauru gadu, vienalga kurā virzienā skatās, redz tikai zaļumu.

Pēdējos 4 gadus man ir bijis gods būt par mācītāju (pie Austrālijas Lu-terāņu baznīcas) divās draudzēs Dien-vidaustrālijas Barosas ielejas apkārtnē. Barosas ieleja ir atzīts vīnu audzēša-nas rajons, kur jau no deviņpadsmitā gadsimta sākuma ražoti vīni un apme-tušies luterticīgi vācu ieceļotāji. Šeit es redzu, kā gadu no gada mainās zaļums no ziemas zāles uz vasarā plauksto-šiem vīniem ar ogām.

Zaļo krāsu saistām ar nemirstību, un tas man atgādina mūsu vīnotavu

ainavu mainīgās krāsas. Protams, vīna stādi pa vasaru briest un tad rudenī zaudē lapas, bet ik reizi notiek atjau-nošanās, un pēc ziemas aukstuma un slapjuma, brīnišķie zaļie pumpuri plaukst no jauna.

Tagad, kad esam Ziemassvētku priekšlaikā, drīz nesīsim zaļu kociņu savā viesistabā un izgreznosim to kā savu Ziemassvētku eglīti. Ziemassvēt-kiem dienvidu puslodē ir pašiem savas īpatnības: eglītes vietā mums būs prie-dīte, un māju uzreiz piepilda svaigas priedes smarža, kas ir Austrālijā viena no zīmēm, ka tuvojas Ziemassvētki.

Kad mēs ar Sylvia, manu sievu, ie-nesam priedi mūsu istabā, mēs zinām, ka drīz vien priedes skujas sažūs, un tad, kad kociņš nokaltīs, būs laiks to mest ārā. Tomēr, ja Dievs tā lems, tad mēs to visu varēsim darīt atkal nāka-majos Ziemassvētkos.

Par šo atkārtošanos mēs dziedam Ziemassvētku dziesmā:

Katru gad’ no jauna,Kristus Bērniņš nāk.Tāpat kā mēs sagaidām vīnu stādu

un Ziemassvētku eglītes zaļumu, tā mēs arī zinām tik pazīstamo Ziemas-svētku stāstu. Mēs zinām, ka jauns vī-

rietis un jauna sieviete, grūtniece, ceļo uz pilsētu, ko sauc Betlēme; tur ierodo-ties, tie nevar atrast naktsmājas. Tiem piedāvā apmesties kūtī; bērniņa dzim-šanu pasludina eņģeļi; gani „runāja savā starpā: „Eima tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis.“ (Lūk. Ev. 2:15)

Tomēr mums nekad neapnīk klau-sīties šo tik pazīstamo stāstu. Tas mums vienmēr jauns. Mums nekad ne-apnīk viss tas, kas saistīts ar Ziemas-svētkiem: cept piparkūkas, gatavot svētku ēdienus, pušķot eglīti, iesaiņot dāvanas, dziedāt Ziemassvētku dzies-mas, novēlēt katram, ko satiekam – „Priecīgus Kristus piedzimšanas svēt-kus.“

Jo tāda ir Ziemassvētku nozīme: Kristus piedzimšana. Dieva Dēla ie-nākšana cilvēku dzīvē kā vienam no mums. Tas ir tāds brīnums, ka Dievu sauc Emanuēls: „Dievs ar mums.“

Lai tā nemirstība, ko simbolizē Ziemassvētku eglītes zaļums, Jums vēlreiz atgādina, ka Kristus Bērniņš ir atkal nācis, bet Viņa godība neizgaist nekad, jo Viņš ir vienmēr ar mums.

Mācītājs Valdis AndersonsBarosas ielejā, Dienvidaustrālijā

Laikrakstam „Latvietis“

Ziemassvētku pārdomasNo kāda Barosas ielejas mācītāja

Diasporas konsultatīvā padomeTurpinājums no 1. lpp.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lu-kaševica attālināti piedalījās Diasporas konsultatīvās padomes sēdē.

FOTO

Vito

lds G

abrā

ns, Ā

rliet

u m

inis

trija

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece di-asporas jautājumos Elita Gavele vada Diasporas konsultatīvās padomes sēdi.

FOTO

Vito

lds G

abrā

ns, Ā

rliet

u m

inis

trija

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.Cena $7 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10.

Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $55.


Uz redzēšanos 30. janvārī!Tuvāku informāciju par MLB

Daugavas skolu un tās darbību var uzzināt, rakstot skolas pārzinei Dzintrai Latišai [email protected] vai skatoties

tīmeklī: www.daugavasskola.com.auDzintra Latiša

MLB Daugavas skolas pārzineLaikrakstam „Latvietis“

Adventes laikā ir tik daudz praktisku veidu, kā varam pasauli mums apkārt padarīt gaišāku.

Patiess gandarījums, ka Radošās darbnīcas brīvprātīgo izteiktajam

lūgumam svētku gaidīšanas laikā pa-līdzēt sagādāt Bērnu slimnīcas noviet-nes Gaiļezerā Psihiatrijas nodaļai tik ļoti vajadzīgās galda spēles un dažā-das citas izglītojošas rotaļlietas laipni atsaucās privātās pamatskolas Domda-ris 4.b klase. Audzēkņi un viņu ģime-nes, kā arī skolotāja Madara Skujiņa Bērnu slimnīcas novietnes Gaiļezerā Psihiatrijas nodaļai sagādāja tik ļoti nepieciešamajām galda spēles, Lego Duplo komplektus, puzles un attīsto-šās rotaļlietas. Visu sagādāto nodaļas personāls jau ir sācis izmantot ikdie-nas darbā ar pacientiem.

Prieks, ka Latvijā dzīvo ģimenes, kurās dalīšanās prieks tiek ieaudzināts jau kopš mazotnes. Ir svarīgi sniegt palīdzīgu roku tiem, kuri paši sev ne-spēj palīdzēt. Labie darbi vairo prieku.

Latvijā ir viens no augstākajiem pašnāvību rādītājiem Eiropas Savienī-bā, un statistika liek aizdomāties par Latvijas bērnu un pusaudžu psihisko veselību. Pandēmijas radītie ierobežo-jumi un neziņa par nākotni, situāciju ti-kai pasliktina. Vai zināji, ka Neatlieka-mās medicīniskās palīdzības dienests šogad jau vairāk kā 140 reizes ir devies izsaukumos pie bērniem un jaunie-šiem, kuri ir mēģinājuši izdarīt pašnā-vību? Jaunākajam no viņiem bija tikai 11 gadu. Lielākā daļa no šiem bērniem un pusaudžiem nonāk ārstēties tieši Bērnu slimnīcas novietnē Gaiļezerā.

Ar labajiem darbiem un praktisku atbalstu paužam atbalstu Bērnu slim-

Bērnu slimnīcas Psihiatrijas nodaļaAdventes laikā domdarnieki to iepriecina

Privātā pamatskola „Domdaris“.

nīcas novietnes Gaiļezerā personālam darbam, ko šie cilvēki paveic ar bēr-niem un pusaudžiem no visas Latvijas, kas nonāk šajās nodaļās. Mūsu visdzi-ļākā cieņa un apbrīna Latvijas medi-cīnas personālam, ik dienu strādājot paaugstināta stresa un sarežģītajos pandēmijas apstākļos, rūpējoties par ikviena cilvēka veselību!

Būsim pateicīgi ikvienam, kurš pievienosies mūsu iniciatīvā, arī turp-māk sniegt praktisku atbalstu Bērnu

slimnīcas novietnes Gaiļezerā perso-nālam un pacientiem!

Lai mums visiem laba veselība un rūpēsimies viens par otru.

Sintija Bernava,„Radošās darbnīcas“Bērnu slimnīcā

vadītāja

„Radošās darbnīcas“ ir brīvprātīgo īstenotas radoši-izglītojošas aktivi-tātes Bērnu slimnīcas pacientiem un vecākiem.

Informācija par noderīgo dāvinājumu ir atspoguļota „Radošās darbnīcas“ Facebook:

https://www.facebook.com/RadosasDarbnicasCreativeWorkshops/„Radošās darbnīcas“ Instagram:

https://www.instagram.com/radosas_darbnicas/

MLB Daugavas skolas...Turpinājums no 3. lpp.

Skolas eglīte.

FOTO

no

MLB

Dau

gava

s sko

las a

rhīv

a

Izpušķotā eglīte.

FOTO

no

MLB

Dau

gava

s sko

las a

rhīv

a


diviem no viņiem skolas dramatiskajā pulciņā, un, tā kā es izrādīju ieinteresē-tību par viņu pagātni un valodu, mani iepazīstināja arī citiem.“ „...viņi bieži izrādīja stipru nacionālismu, ieskaitot (kļūdaino) apgalvojumu, ka latviešu valoda ir sena valoda, kas tieši cēlusies no sanskrita. Šajā gadījumā varbūt no-strādāja kultūras cietokšņa mentalitāte, jo viņi nebeidza samērā lepni apgalvot, ka neviens sveštautietis nevar pilnībā iemācīties runāt latviski – valoda esot pārāk atšķirīga. Lai gan viņi nepie-minēja, ka tā ir daudz vienkāršāka un regulārāka nekā tās tiešo kaimiņu – lietuviešu, igauņu un krievu – valodas. Es nezinu, vai viņi centās man atņemt drosmi un iznīcināt mani, bet es to pil-nīgi noteikti uztvēru kā izaicinājumu.“

Šis ir citāts no 46. lpp, priekšā vēl diemžēl tikai (!) pusotra simta (puse grāmatas adekvātu tekstu ir angļu valodā). Gandrīz vai katrā lapaspusē esmu kaut ko ar zīmulīti atzīmējusi, vēlēdamies skaļi vai rakstiski nocitēt kādam, kas vien būtu gatavs klausīties.

Fennela stāstījuma stils ir asprā-tīgs un sirsnīgs, tālab šo grāmatu gribē-tu ieteikt izlasīt ikvienam, neatkarīgi no motivācijas. Kādēļ austrālietim piešķir Triju Zvaigžņu ordeni? Kā Austrālijā klājas vidusskolas un augstskolu skolotā-jam? Ko gan mēs no tā profesora varam mācīties? Un tādā garā. Savos pārdomu komentāros neslēpju smaidu, un būtu ļoti priecīga, ja tas rotātu arī lasītāju sejas.

Protams, tiem, kas grāmatās lasa priekšvārdus (netrūkst tādi, kas tiem met līkumu), Fennela labie darbi uz-reiz taps zināmi Latvijas Universitātes un Stokholmas Universitātes profesora Pētera Vanaga ievadvārdos: „Letonis-tu vidū viņam ir savdabīga, īpaša vieta. Viņu noteikti varētu salīdzināt ar pa-gātnes izcilajām latviešu valodas pētī-tāju personībām – Kristoforu Fīrekeru, Gothardu Frīdrihu Stenderu, Augustu Bīlenšteinu, taču Fennela unikalitāte ir tajā, ka viņš nekad nav dzīvojis Latvijā, bet visus savus darbus izstrādājis otrā zemeslodes malā – Austrālijā. Protams, viņš jau daudzus gadus regulāri ierodas Rīgā, ir biežs viesis bibliotēkās, konfe-rencēs, pētniecības centros un kolēģu mājokļos. Profesors Trevors Fennels dzimis 1940. g. 16. jūlijā Portaugustā, Dienvidaustrālijas pavalstī. Turpmākā viņa pamata dzīves vieta ir bijusi nemai-nīga – Adelaides pilsēta, kur viņš gājis skolā, 1957. g. beidzis vidusskolu, 1958.–1961. g. studējis franču valodu un litera-tūru Adelaides Universitātē. Tad ar šīs universitātes stipendiju Fennels devies uz Franciju, lai rakstītu doktora darbu. Darbs La morphologie du futur en moyen français aizstāvēts 1965. g. Parīzē, bet izdots 1975. g. Šveicē. Kopš 1966. gada līdz pat šim brīdim Trevors Fennels strādā par franču valodas mācībspēku Dienvidaustrālijas Flindersa Universitā-tē Adelaidē. Vispirms viņš bija lektors,

tad kopš 1970. g. vecākais lektors, kopš 1975. g. do-cents (Reader), bet kopš 1994. g. pro-fesors, sākotnēji ar personālu profesū-ru. Būdams franču valodas pasnie-dzējs, viņš tomēr pētnieciskā laukā tai veltījis samērā maz uzmanības (viena grāmata un daži īsāki raksti), bet galveno vērību pievērsis latviešu valodas un tās vēs-tures izpētei. Pirmais raksts par latvie-šu valodu parādījās jau 1968. g., turklāt latviešu valodā – Latviešu gramatika un cittautu skolnieks: tradicionālā apraks-ta piemērotība. Arī turpmākajos gados Fennels vispirms pievēršas problēmām, kas saistītas ar sinhronu latviešu valodas izpratni, ar jautājumiem, kas nodarbina gan tos, kas latviešu valodu māca, gan tos, kas to mācās. Viņš raksta par pie-dēkli -nieks, par šauro un plato e, par no-teikto adjektīvu, atgriezenisko lietvārdu un darbības vārdu atvasināšanu, par pir-mās konjugācijas verbu klasifikāciju, par posesīvu konstrukciju sintaksi, pievēršas pat tik asi diskutētiem jautājumiem kā subjekts debitīva konstrukcijās un ins-trumentāļa problemātika, pirmo reizi nopietni izvērsdams argumentāciju pret šī locījuma postulēšanas nepieciešamību sinhronā latviešu valodas gramatikā.“

Lai mani pārāk nekritizē tie, kuri par valodniecību neinteresējas un (tā-pat kā es) no augstāk minētā nesaprot ne pusi, – drīz sekos arī daudz sapro-tamāki citāti. Mazliet pacietības.

„Fennela agrīnās darbības vai-nagojums ir kopā ar savu skolotāju Henriku Gelsenu sagatavotā latviešu valodas mācību grāmata trīs sējumos, kas vienlaikus ir arī gramatika – A Grammar of Modern Latvian (The Hague: Mouton, 1980). Gandrīz divos tūkstošos lappušu un 244 stundās ir iz-skaidrota visa latviešu valodas grama-tika, kas papildināta ar plašiem vingri-nājumiem, kuros netrūkst arī humora, kas tik raksturīgs pašam autoram.

Turpmākajā pētniecībā Trevors Fennels pievēršas latviešu valodas ap-raksta agrīnajam posmam, kur viņš var gan smelties iedvesmu par latviešu va-lodas izpratni, gan izmantot savas lie-liskās latīņu un vācu valodas zināšanas. Darbu pie 17. gadsimta latviešu grama-tikām Fennels sāk no pašiem pamatiem un dara to ļoti konsekventi,“ – tā mūs lieliski apgaismo Pēteris Vanags.

Uzreiz citēšu arī Fennela rakstīto par viņa pāragri mūžībā aizgājušo drau-gu – aizrautīgo valodnieku un dīpīšu iz-celsmes baltvācieti – Henriku Gelsenu.

„Adelaides Latviešu kopienas pār-stāvji... būtu gribējuši, lai es mācos pie kāda tradicionāla skolotāja, kāda, kurš turētos pie 20.gs. 20. un 30. gadu nor-

matīvās doktrīnas latviešu gramatikā, kāda, kurš būtu latviešu... izcelsmes, un kurš ciešāk turētos pie viņu viedok-ļa par pieņemamu buržuāzisku uzve-dību, pēc viņu uzskatiem, pieklājīgā sabiedrībā.“ ... „...viņš ir arī atbildīgs par manām pretenzijām un apustulis-tisko pēctecību Latvijas valodnieku starpā. Henriks bija mācījies Erdmaņa Fīrhufa Kuldīgas ģimnāzijā, bet pats Fīrhufs bija dievam pielīdzinātā Jāņa Endzelīna students. No šī viedokļa es, iespējams, nemaz neesmu tāds ārpus-nieks kā pirmajā brīdī varētu likties.“

„Henriks bija arī samērā apdāvi-nāts raksturlomu aktieris, kuram pāreja no privātās sarunas uz publisko uzstā-šanos (vai arī tas bija otrādi?) visādā ziņā neprasīja nekādu piepūli.“ ... „Li-kumsakarīgi, ka tad, kad Adelaides lat-vieši 50. gadu sākumā nodibināja teātra grupu, viņš bija viens no pirmajiem, kas pievienojās, tēlojot komiskās un rakstur-lomas. Es īpaši labi atceros viņa Ābrama tēlojumu Blaumaņa lugā „Skroderdie-nas Silmačos“. Jau no pašām pirmajām mūsu attiecību dienām viņš mani aicinā-ja uz (...) izrādēm pat tad, kad viņš pats tajās nepiedalījās. Vēloties praktizēties valodā, es uz tām devos labprāt. Praksi es ieguvu ne tikai no pašām izrādēm, bet arī (un vismaz tikpat lielā mērā) no ak-tieru ballītēm, kas tām sekoja.“

Fennels nekautrējas aprakstīt ar mūsu tautiešiem un citu tautu tautie-šiem kopā pavadītā laika neformālās blaknes, kas viņa stāstīto ne tikai puš-ķo, bet padara aizvien dokumentālāku.

„Bija 1981. gada marta vidus, kad es saņēmu sava darba „A Grammar of Modern Latvian“ autoreksemplā-rus.“... „...priecājos par iespēju izklī-dināt šaubu mākoņus, kas jau no paša projekta sākuma bija radušiem dažiem latviešu kopienā, kā arī pašā universi-tātē.“ „Manai pacilātībai bija arī prak-tisks iemesls – grāmatas publicēšana nozīmēja, ka kopš šī brīža es varēju atteikties no ārkārtīgi liela apjoma mašīnraksta versijas, kuru līdz šim bija spiesti lietot mani studenti un es pats.“

Droši vien, ne tikai man nācies sajūs-mināties – ar kādām darba spējām un interesēm Fennels ir apveltīts, dabūjot

Trevors Gārts FennelsTurpinājums no 5. lpp.


LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltisti-kas nodaļas profesors Pēteris Vanags. Ekrānā T. G. Fen-nela portrets.

FOTO

Rob

erts

Svi

žeņe

cs


gatavus lielformāta darbus dažādās va-lodās, it kā rakstīšanai viņš izmantotu abas rokas un uz pleciem būtu vairākas galvas (angliskā, franciskā, latīniskā, latviskā, vāciskā u.c.) vienlaikus. Turklāt viņa pārdomu un atziņu fokusi vērsti ne tikai uz tīro valodniecību, bet pieredzi zināšanu apguvē Austrālijas vidussko-lās un augstskolās. Piemēram, atkal daži citāti (man gan to ir ļoti daudz, bet pats Fennels raksta, ka viņa pamatprincips sarežģītos gadījumos ir Labāk par daudz nekā par maz, un Fennela likteņa un grāmatas aprakstīšana noteikti ieskaitā-ma diezgan sarežģītu gadījumu iedaļā).

„Dienvidaustrālijas vidusskolas skolotāju liktenis nebija no tiem laimī-gākajiem, un tas tik tiešām kļuva aizvien nelaimīgāks līdz ar sociāli iedvesmotas nemākulības ienākšanu administratī-vajā apritē gan publiskās, gan privātās izglītības sektorā, kuras ietvaros tika atrasts ikviens iegansts, lai pretotos akadēmiskajai precizitātei un intelektu-ālajam pamatam, kas tika izteikts caur kredo par (nepelnītām un nenopelnītām) skolēnu tiesībām – tiesībām slinkot un/vai būt nepaklausīgam, un/vai tiesībām iejaukties... un sarakstu var vēl turpi-nāt.“... „...mācīšana vidusskolas vidējās klasēs ir necilvēcisks zīdaiņu auklēšanas un lauvu dresēšanas apvienojums.“... „...vidusskolas nevēlamais iespaids kļūst arvien redzamāks pirmā gada jaunuz-ņemto studentu vidū.“ (Vai tas viss nav sakāms arī par izglītību LV?...)

Tālāk – tīra vēsture latvietības vir-zienā. „1968. gadā ikgadējo latviešu rakstnieku dienu organizatori mani bija uzaicinājuši uzstāties ar priekšlasījumu Sidnejā. No šī notikuma man visspilgtāk atmiņā palikusi mana pirmā tikšanās ar Baibu Metuzāli (vēlāk profesori Baibu Metuzāli-Kangeri) (...) Mani aizrāva iz-vilkums, ko viņa mums nolasīja, it īpaši tā nepiespiestais tonis un saturs, tā in-teliģentā oriģinalitāte.“ ... „Es arī pie-kritu uzaicinājumiem nolasīt referātus divās konferencēs Padomju Savienībā: trešajā un ceturtajā Vissavienības bal-tistikas konferencē (1975. g. Viļņā un 1980. g. Rīgā.) Mana samērā regulārā viesošanās Baltijā radīja zināmas aizdo-mas abās dzelzs priekškara pusēs. Aus-trālijā bija tādi, kas sliecās uzskatīt, ka es simpatizēju Padomju Savienībai (šis uzskats, cik man zināms, nebija izplatīts trimdas sabiedrībā Ziemeļamerikā un Skandināvijā), turpretim varas iestādes Baltijā novēroja manas aktivitātes gadī-jumam, ja izrādītos, ka man ir kādi pret-padomju plāni. No loģikas viedokļa nav iespējams, ka abām pusēm vienlaikus būtu taisnība, lai gan ir ļoti iespējams, ka abas puses var vienlaikus kļūdīties, kā tas šajā gadījumā patiešām arī bija. Es biju un palieku vienkārši valodnieks: akadēmiskajos centienos nav vietas tiem, kuri tiecas pēc personīga labuma vai kurus vada slēpti motīvi.“ ... „Septiņ-desmitie gadi bija arī laiks, kad latviešu

kopiena Adelaidē sāka aktīvi darboties, lai panāktu latviešu valodas kā izvēles priekšmeta atzīšanu 12. klases gala (vi-dusskolas beigu) eksāmenos, uz kura pamata tika noteikti universitātes iestā-šanās punkti.“ ... „Dienvidaustrālijā pa-stāvēja ilggadīga prasība, ka galvenajam eksaminētājam jebkurā gala eksāmenā bija jābūt universitātes pārstāvim.“

Ar laiku Fennels kļūst par galveno eksaminētāju arī lietuviešu, krievu un ukraiņu valodā.

„Es attiecos no visiem četriem posteņiem, tiklīdz likums tika mainīts dažus gadus vēlāk.“

Neskaitāmos piemēros Autors pierā-da, ka dzīvu valodu valodnieks var ap-gūt un iemīlēt tieši dzīvu cilvēku kopī-bā, kāda tik pateicīgi dažādos formātos (mūsdienu modernais apzīmējums) Fen-nelam iznirst priekšā it kā uz labvēlīga Valodas burvju mājiena. Un mūsu tau-tiešu pulciņā. Par to lepnums un prieks.

Bet kālab tieši vēsturiskā valod-niecība? Un tieši tajā jomā, kurai no-pietnu pētītāju un pētījumu garos gados trūcis pat valodas mītnes zemē Latvijā? Iemesli? „Viens no tiem bija tas, kā se-nie teksti. Tādi kā Rēhehūzena un Ei-borna traktāti, bija nepieejami padomju zinātniekiem; cits iemesls bija Padomju Savienībā valdošais uzskats par agrī-najiem baltvācu darbiem kā savā bū-tībā pret latviešiem vērstiem; vēl viens faktors bija arī tas, ka vienlaikus bija pavājinājusies prasme šifrēt faktūras rokrakstus, kā arī latīņu valodai bija ierādīts tikai palīgvalodas statuss jau-nās paaudzes latviešu valodnieku iz-glītībā. Daudzējādā veidā es uzskatīju, ka mans ārpusnieka statuss varētu man dot iespēju uzlabot seno tekstu pētnie-cību, padarot šos tekstus daudz vieglāk pieejamus un tik tiešām saprotamus.“

Te nav divu domu – viens uzņē-mīgs austrālietis, sadarbojoties ar lat-viešiem visā pasaulē, paveica to, ko gadiem nespēja LV augstskolas un zinātniskie institūti. Patiess prieks, ka par šo fanātisko darbu un tā rezul-tātiem jau 2001. gadā Fennels tika ap-balvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Pārdomu rakstu ļoti ieteicami no-beigt apļveida kompozīcijā, lai rakstī-tājam pašam beidzot iemesls pielikt punktu. Jā, arī Ventai Kocerei ir Tri-ju Zvaigžņu ordenis. Bet nedz viņai, nedz Trevoram Gārtam Fennelam nav laika ar tiem palepoties. Jo viņi pieder pie cilvēkiem, kuru lepnums ir jaunas un realizētas idejas, no kurām neizbē-gami dzimst atkal jaunas.

(Kad biju savu pārdomu melnrakstu pabeigusi, to aši nosūtīju dažiem drau-giem – grāmattārpiem. Un kā pirmo sa-ņēmu atzinumu – jā, šis cilvēks, nudien, ir LV augstākā apbalvojuma cienīgs! Neizbēgami uzpeldēja jautājums: vai tiešām Fennelam nav nekādu latvisku sakņu?! Savukārt viens patiesi gudrais konsultants man delikāti pārjautāja: vai es pārlieku neaizraujoties ar citātu pie-lietošanu? Citāti taču tikai paspilgtinot aprakstnieka izteikto domu... Jāatvai-

nojas, manu autonomu domu te praktis-ki nav, visu informāciju iznes Fennela paša teiktais. Tālab mierīgu sirdi, kad no Ventas saņēmu grāmatu elektronis-kā formātā (https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/40675) un vairs nebija jāpūlas citātus pārrakstīt pašai, pievienoju vēl vienu nozīmīgu citātu. „Nevarētu jau teikt, ka pasniegt ap 300 lekciju ap-mēram divdesmit gadu laikā Melburnā bija viegls darbs. Man bija ievērojama darāmo darbu slodze (kaut pats biju sev tos uzkrāvis), kas bija jāpaveic pirms jauna lekciju kursa uzsākšanas, un stu-dentu darbi, kuri bieži vien tika iesnieg-ti tikai dažas dienas pirms izlabošanas termiņa. Un tad bija ceļošana, kas ar kursiem bija nesaraujami saistīta. Li-dojums starp Adelaidi un Melburnu gan ilgst tikai vienu stundu, bet, lai nolasītu savas lekcijas no 9.00 līdz 12.30, man nācās izlidot 6.30, un tas savukārt no-zīmēja celšanos ap 4.30 no rīta deviņas vai desmit reizes akadēmiskā gada lai-kā. Nekas nevarētu būt vēl vairāk pret-statā manam vispārējam paradumam „celties vēlu un strādāt vēlu“, bet kaut kā man izdevās nekad nenokavēt nevie-nu lidojumu. Pilotu streiki un miglā tī-tas lidostas ir cita lieta, tomēr šādu, no manis neatkarīgu, neveiksmju bija maz un reti, un mums ļoti sekmīgi izdevās iz-pildīt 127 programmu, kā bija plānots.

Pēc pusdienām domubiedru lokā (13.00–15.00) mani aizveda atpakaļ uz Melburnas lidostu, uz lidojumu 16.30, kura laikā viena vai otra iemesla dēļ man regulāri izdevās aizmigt. It kā ar to jau nebūtu pietiekami, Sidnejas latviešu kopiena vērsās pie manis ar lūgumu pēc līdzīgas programmas tai, ko es vadīju Melburnā. Finansējums, liekas, nebija problēma, un notika tā, ka es pievienoju Sidneju savam nedēļas nogales marš-rutam laikā no 1985. līdz 1990. gadam. Beigušās (vismaz uz šiem sešiem gadiem) bija domubiedru pusdienas Melburnā, lai gan vēlāk šī tradīcija tika atjauno-ta. Pēc rīta lekcijām Melburnā es ātri steidzos uz lidostu, lai noķertu lidojumu 14.00 uz Sidneju, kur lasīju lekcijas no 16.00 līdz 19.30 Sidnejas Latviešu namā, pēc tam pavadīju nakti tuvējā motelī un lidoju atpakaļ uz Adelaidi nākamajā rītā. Tas ievērojami ietekmēja manu darāmo darbu apjomu, īpaši sākumā, kad Sid-nejā uzņemto studentu skaits bija krietni lielāks nekā Melburnā – pirmajā gadā Sidnejā pieteicās divdesmit studentu, lai gan seši no tiem gada laikā pazuda. Un atkal man paveicās ar palīdzību – mg. phil. Lūcija Bērziņa-Felsberga un Ausma Medne bez samaksas nolasīja vairākas lekcijas par literatūras un kul-tūras jautājumiem, tādējādi nodrošinot īpaši noderīgu papildinājumu tam mate-riālam, ko spēju piedāvāt es.“

Paldies visiem, kuri bija pateicī-ga augsne, lai Trevors Gārts Fennels izdarītu to, ko līdz šim nav izdarījis neviens cits. Un lai tiktu arī no mūsu, tautiešu, puses novērtēts.

Anita Mellupe,Speciāli laikrakstam „Latvietis“

Trevors Gārts FennelsTurpinājums no 10. lpp.


8. oktobrīPiecēlāmies un ne-

dzirdējām lietus simfo-niju. Atļauja izbraukt vēl nebija, jo ūdens līmeņi upēs draudīgi.

Pēc brokastīm mūs informēja, ka mēģināsim

tikt uz kalna kori un ieteica vilkt gan sil-tas drēbes, gan kaut ko pret vējiem. Laiks man modelēt vakardienas plastmasas plēvi. Ekspedīcijā bija trīs mašīnas, un mūsu grupiņai norīkoja pirmo vāģi. Vā-ģis bija bez logiem, un, neskaitot šofera kabīni, bija 10 sēdvietas, sēžot viens ot-ram pretī. Labi, ka šoferis bija ar humo-ru, un, lietojot skaļruni likās, ka esam tik kādā parastā svētdienas izbraukumā.

Ieštrapējamies ar drošības jostām un braucām uz pirmo skatupunktu, pēc kura tad ierēdņi diskutēja, vai bija droši turpināt līdz pašai augšai? Būtu labāk, ja būtu kazas, jo zemes ceļš, patiesībā – šaura taka, bija neie-domājami stāva un līkumaina. Apkārt tik kalna aizas un akmeņi, bet kas pa skatiem! Es tik fotografēju un cerēju, ka ar pilnlaiku kratīšanos tomēr kaut kas iznāks. Pieturējāmies pie mašīnas dzelzs malas rungām, daži pat aiztaisī-ja acis, kamēr pārējie baudīja ainavas.

Redzējām emu, melnausainos Euro ķengurus un ziedu klēpjus. Viss bija zaļš un neparastā kārtā bez neviena puteklīša.

Redzēt spinifeks (Spinifex), valabī ēdienu ar zaļiem jaundzinumiem bija neparasti.

Pēc pirmā skatupunkta nolēma, ka uz augšu varēšot tikt arī tad, ja daļa ceļa būtu dubļaina. Nu tad sākās īstais brau-ciens. Neiedomājami stāvs, bet arī ne-iedomājami skaists. Pēdējo posmu būtu bijusi priecīgāka uzrāpot, bet ne braukt!

Pēc divām stundām un nobrauktiem 20 km tikām pašā kalna virsotnē. Gan-drīz kā pasakā, kur jātnieks ar dimanta

zirgu pārvar stikla kalnu, lai tikt pie mīļās. Princeses vietā mūs sagaidīja tēja, kafija un aus-trāliešu lamingtona kūciņas.

Cik priecīga biju, ka plastmasas plēve mani sargāja no lielā vēja. Ap-brīnoju šoferus un apburošo apkārtni. Mašīnu riepas mai-na katrus 2000 km,

un, lai uzturētu ceļu, to bieži labo. Te bez algota šofera nav atļauts braukt, un to no-drošina slēgtie vārti ceļa sākumā.

Kamēr visi iesildījās ar dzērieniem, ģeologs kalna galā sniedza apkārtnes pārskatu un atbildēja uz jautājumiem.

Lejā braukšana bija ar savu prieci. Šoreiz bijām pēdējā mašīna, un tikām uzlūgti piedalīties Arkarūlas tūrisma video. Šad un tad video kompāni-ja deva šoferim instrukcijas, kā viņi vēlas skatus uzņemt. Piemēram, vis-lielākā peļķē paātrināt braukšanu, lai ūdens augstāk šļakstās gar mašīnas sā-niem, vai arī ātrāk ap kādu stūri... utt. Visi izturējām ar daudz smiekliem.

Gaidījām ceļa ziņas, bet – nekas pozitīvs. Nākamais precizējums būšot rītdienā plkst. 9.00.

Pie vakariņu mielasta ievērojām, ka salvešu vietā bija glīti salocītas kosmētiskās salvetes.. Pēteris devās nopirkt Korona alu, bet bārmenis tei-ca, ka viss izdzerts! Parunājos ar bāra

No Adelaides uz Ārkarūlu (Arkaroola) (4)Flindersa Kalnos – Dienvidaustrālijas iekšzemēTrešais turpinājums. Sākums LL623, LL626, LL628.

Marija un Pēteris kalna virsotnē.

FOTO

no

Pere

jmu

ģim

enes

pri

vātā

arh

īva

Ceļā uz virsotni.FO

TO M

arija

Per

ejm

a

Dzeltenpēdu klinšu valabiji.

FOTO

Mar

ija P

erej

ma



1946. gadā bija sā-kusies latviešu izceļo-šana no Vācijas uz An-gliju. Baltiešu gulbīša (Balt Cygnet) akcijā sie-vietes varēja doties dar-bam slimnīcās. Daudz

plašāka bija Uz rietumiem! (Westward Ho!) akcija smaga darba strādniekiem gan vīriešiem, gan sievietēm.

1947. gadā izceļošanas iespējas pavērās ne tikai uz Angliju, bet arī uz aizjūras zemēm, ieskaitot tālo Austrā-liju. Pirmais kuģis General Heintzel-man ar pēckara bēgļiem no Vācijas bija sasniedzis Austrālijas krastu jau 1947. gada 28. novembrī.

1948. gada pirmajos mēnešos Bal-tijas Universitātes (BU) sekretāra Jāņa Vēliņa ģimene bija pieteikusies izceļoša-nai uz Austrāliju. Ģimene bija pieņemta ar noteikumu, ka vīrs var doties uz Aus-trāliju tūlīt, bet sievai ar bērniem pagai-dām jāpaliek Vācijā. Pēc iekārtošanās Austrālijā, ģimene varēs sekot. Jāņa Vēli-ņa dzīvesbiedre Ērika ir tēva māsīca. Kad tieši Jānis Vēliņš atstāja Pinebergu, neat-ceros, bet tas varēja būt ap aprīli. Tranzī-ta nometnēs un jūras ceļā bija jāpavada diezgan ilgs laiks. Tikai jūlijā ģimene bija saņēmusi pirmās vēstules no Austrālijas par iespaidiem Sidnejā un Bathurstā.

Jūlija beigās Pinebergā bija atkār-tota iespēja pieteikties izceļošanai uz Kanādu un Austrāliju. 3. augustā, pašā pēdējā minūtē, plkst. 11.30, mēs izšķī-rāmies pieteikties izceļošanai uz Aus-trāliju. Ļoti iespējams, ka mūsu izšķir-šanos par Austrāliju iespaidoja mūsu radinieku Vēliņu ģimenes izvēle.

4. augustā Austrālijas imigrācijas komisija mūsu ģimeni atrada par pie-

ņemamu. Kāpēc gan nē, jo visi trīs taču bijām darba spējīgi. Tēvu pieņē-ma par mehāniķi, māti par mājsaim-nieci un mani par šoferi. Liekas, ka tūlīt bija jāparaksta piekrišana 24 mē-nešus strādāt valsts norādītos darbos.

Jau minēju, ka 8. augustā notika manas iesvētības. Trīs dienas pēc tām, 11. augustā, mūs pārveda uz Ventor-fas (Wentorf ) izceļošanas nometni.

Kopā ar mums preču vagonā Pine-bergu atstāja arī arhitektūras un inženier-zinātņu fakultātes lektors Aleksandrs Dančauskis ar kundzi Mariju. Laikam bijām vienīgie Austrālijas braucēji.

Ventorfas nometne bija netālu no Reinbekas pilsētiņas – 20 km uz aus-trumiem no Hamburgas un apmēram 10 km uz ziemeļrietumiem no Gēs-tahtes/Špakenbergas nometnēm, kurās biju gan dzīvojis, gan gājis skolā.

Tuvākā dzelzceļa stacija nometnei bija Reinbek, apmēram 1 km no no-metnes. Bergedorfa stacija bija kādu 3 km attālumā.

Ventorfā bija jāgaida uz Austrālijas konsulu. Dzīvojam vienā istabā kopa ar Dančausku ģimeni. Gaidīšana ieilga. Nezinot, kad konsuls varētu ierasties, neuzdrošinājāmies no nometnes būt ilgāk projām par vienu vai divām die-nām. Gaidot konsulu, bija vairākas ve-selības kontroles. Tikai 29. oktobrī mūs pārveda uz nākošo tranzīta nometni.

Ventorfā, gaidot Austrālijas konsu-lu, vēl varēju vairākas reizes atbraukt uz Pinebergu un piedalīties sacīkstēs. Vie-nā dienā izbraukāt Pinebergu un pie-dalīties sacīkstes bija pagrūti. Labi, ka mūsu bijušā istabā varēju vēl pārgulēt.

21. augustā Pinebergā piedalījos latviešu sacīkstes. Ar 11,6 sek. 100 m pieveicu Riemeri 12,0 sek. un Pūpē-di 12,4 sek. Lodē Millers – 13,63 m, Bernāts – 11,19 m; ar 10,32 m paliku trešais. 200 m skrējienā ar 24,5 sek.

pieveicu Pūpēdi 25,5 sek.21. septembrī notika sacīkstes

starp Zoo nometni un Baltijas Univer-sitāti. Zoo nometnē dzīvoja tie latvie-šu studenti, kas bija pārgājuši studēt Hamburgas Universitātē.

Lodes grūšanā ar 12,60 m uzvarēja Millers, ar 10,00 m – es paliku sestais. Ar 57,7 sek. uzvarēju 400 m. 4x100 m stafetē BU (Dreifogels, Riemeris, Pupēdis, Saiva) 50,1 sek. Gala rezul-tātā BU knapi ar 89:88 pieveica Zoo.

Lai gan vieglatlētikā BU studenti varēja uzrādīt pa labam individuālam rezultātam, sakomplektēt labu reprezen-tējošu BU vienību nevarējām. To pierā-dīja sacīkšu rezultāti ar Zoo nometni.

Vēl 25. septembrī biju atbraucis uz Pinebergu. Startēju 400 m skrējienā. Priekšskrējienā sasniedzu savu labāko rezultātu 53,4 sek. No fināla atteicos. Nebiju vairāk par mēnesi trenējies. 4x100 m stafetē VfL komanda (Mi-chalk, Marten, Riemeris, Saiva) ar 47,4 sek. palikām 4. vietā.

16. oktobrī vēl bija izdevība noskatī-ties pēc kara pirmās internacionālās sa-cīkstes Vācijā Hamburgas Rotenbauma laukumā pret zviedru pasaules klases vieglatlētiem. Sacīkšu nagla bija pasau-les rekordists 1500 m Lennarts Strands.

Vācijas komandā St. Georg krāsās startēja mūsu students Noldis Millers, kas ar 14,90 m sasniedza savu labāko rezultātu un ieguva 3. vietu.

Liekas, ka mēs ar Noldi Milleru esam vienīgie latvieši, kam bija iespē-ja piedalīties sacīkstēs slavenajā Ro-tenbauma laukumā.

1948. gada vasarā, kad pats biju BU students, dokumentēju tikai to disciplīnu rezultātus, kurās pats piedalījos, un tie ir vienīgie, kas ir saglabājušies līdz šai die-nai. Sacīkšu vispārējo rezultātu man nav.

Baltijas Universitāte Pinebergā (5)Guntara Saivas atmiņasNoslēgums. Sākums LL620, LL621, LL622, LL625.

No kreisas: Jānis Kalniņš, Noldis Millers, Guntars Saiva, Alma Saiva, Teodors Saiva. Ērika Vēliņa, Elza Daliņa, Laimonis Pilpe, Aļģis Pūpēdis, Arvīds Treijs. Priekšā bērni: Ivars, Jānis un Rudīte Daliņi, Ēriks un Anda Vēliņi.

FOTO

Jāni

s Dal

iņš

Turpinājums 14. lpp.Guntars Saiva.

FOTO

Jāni

s Dal

iņš


Latviešu lietotne Tautasdziesmas, kas sākotnēji tika izstrādāta Latvijas simtgadei par godu, šī gada decembrī ir izlaista jauna paplašināta versija. Ar lietotnes palīdzību bez interneta pieslēguma visās viedierī-cēs (Android, iPhone un iPad platformās) var piekļūt kopumā 200 populāru latviešu tautas-dziesmu tekstiem un meldijām.

Lietotnē ir pieejamas populārākās un visbiežāk dziedā-tās latviešu tautasdziesmas dažādās kategorijās – saulgrie-žu, bērnu, rotaļu, karavīru, latgaļu, līvu, kāzu un citās. Lietotnē arī apkopoti YouTube video ieraksti ar latviešu tautasdziesmām. Lietotne kalpo latviešiem visā pasaulē kā resurss mācību stundās, ikdienā atmiņas atsvaidzināšanai, kā arī palīgs izklaides pasākumos.

Lietotne Tautasdziesmas ir domāta visām paaudzēm – jauniem iemācīt dziesmu meldijas un tekstus un pieau-gušajiem atsvaidzināt atmiņu, ja kāda tautasdziesma pie-mirsusies, vai nav bijusi zināma. Lietotne ir unikāla ar tās universālo pieejamību tautasdziesmām jebkurā vietā pasaulē (arī bez internet pieslēguma). Lietotāji aicināti lie-totnes veidotājiem ierosināt savus mīļākos tautasdziesmu videoklipus, kas pieejami YouTube; tos izstrādātāji pievie-nos, lai lietotne kļūtu par saistošu audiovizuālu rīku.

Komandā bija lielāka: Ivars Štubis, kas iespēlēja un ierak-stīja 100 jaunas tautasdziesmas (MP3). Bija jānodrošina, ka kvalitāte ir ļoti laba, bet faila lielumi pavisam mazi ātrdarbībai. Lietotne arī darbojas bez interneta. Olivers Gross – program-mētājs (izveidoja utilītprogrammu, kas nodrošinās nākotnes dziesmu papildinājumus), Laila Grosa – mājaslapa (tautas-dziesmas.com), dizains, sociālo mēdiju mārketings; Daina

Grosa – redaktore, projekta rakstītāja; Arnis Gross – pro-jekta menedžers, programmētājs, testētājs, kā arī vēl divi Latvijas lat-vieši, programmē-tāji, kas palīdzēja nodrošināt, ka šī lietotne darbosies vairāk nekā 50 000 dažādās Android un iOS (iPhone, iPad) viedierīcēs.

Lietotne iz-skatās vienkārša, bet ir ļoti funkcio-nāla; daudz sarež-ģītais ir paslēpts, un tāpēc viss pro-jekts ilga gandrīz 3 mēnešus.

Lietotne izstrādāta firmā DekSoft, kura arī radījusi citas izzinošas un izglītojošas latviešu lietotnes: Kas Kas Ko?, Latvian Nouns, Latvian Verbs, Lociņš un Vārdenīte.

Projekta izstrādi atbalstījušas PBLA un Kultūras ministrija.Tuvāka informācija:[email protected]://tautasdziesmas.com

Arnis GrossLaikrakstam „Latvietis“

Jaunatnes iesvētīšana1948. gada 8. augustā Pineber-

gas ev. lut. baznīcā notika jaunatnes iesvētīšana. Bijām prof. Dr. Kārlim Kundziņam – 24 iesvētāmie. Izņemot Jāni Liepiņu, pārējie bijām vai nu uni-versitātes studenti, vai arī Pinebergas ģimnāzijas skolnieki. Gados vecākais Liepiņš iesvētījās skautu uniformā. No Pinebergas viņš izceļoja uz Sidneju, kur atvēra viesu namu. Arī vēl seši citi iesvētītie vēlāk nokļuvām Sidnejā.

Iesvētību dievkalpojumu kuplināja

operdziedātājs E. Mauriņš ar divām solo dziesmām un students G. Šult-manis ar vijoles solo.

17. jūnijā rietumu sabiedroto zo-nās notika naudas reforma. RM kursu pret jauno valūtu DM noteica 10:1. Drīz pēc reformas veikalos sāka parādīties preces. Pēc iesvētībām varējām sarī-kot mazas pusdienas dažiem radiem un draugiem mūsu istabā, ieskaitot arī kādu glāzi pašbrūvēta padzēriena.

Nebija jau to viesu mums daudz. Tēva māsīca Ērika Vēliņa (vīrs jau bija Austrālijā) ar bērniem Ēriku un Andu, Jānis Daliņš ar kundzi Elzu un bērniem Ivaru, Jāni un Rudīti, Mani sporta draugi Noldis Millers un Alģis Pūpē-

dis (nezinu, kāpēc iztrūka Pēteris Rie-meris), inž. Laimonis Pilpe (bija sko-lotājs Ķīles Latviešu ģimnāzijā), skolas un studiju biedri Arvīds Treijs un Jānis Kalniņš. Uzņēmumos nav redzams fo-togrāfs Jānis Daliņš. No sporta drau-giem dāvanā dabūju sporta pulksteni.

Kā jau lasījām, trīs dienas pēc iesvē-tībām mūsu ģimenei sākās ceļš uz Aus-trāliju. Drīz pēc mums arī Vēliņu un Daliņu ģimenes atstāja Pinebergu ceļā uz Austrāliju. Tāpat Aļģis Pūpēdis un Pēteris Riemeris. Noldis Millers izceļo-ja uz Zviedriju. Arvīds Treijs, Jānis Kal-niņš un Laimonis Pilpe – uz Kanādu.

Guntars SaivaLaikrakstam „Latvietis“

Baltijas Universitāte Pinebergā (5)Turpinājums no 13. lpp.

Iesvētību dziesmu lapiņa.

FOTO

no

Gun

tara

Sai

vas p

erso

nīgā

arh

īva

Iesvētīto jauniešu foto. Guntars Saiva stāv vidus rindā trešais no labās.

FOTO

no

Gun

tara

Sai

vas p

erso

nīgā

arh

īva

Latviešu tautasdziesmu lietotne „Tautasdziesmas“Paplašināta un atjaunināta


Pirms trīspadsmit un pus miljardu gadiem no-tika liels sprādziens (Big Bang), kura rezultātā radās Visums jeb Uni-verss, kurā atrodamies, secina vairums astrono-mu un kosmosa pētnieku.

Eksplodējošā viela un tās radiācija bija bezgalīgi karsta, bet jau 1 sekundi pēc sprādziena karstums nokritās uz apm. 10 miljardu Celsija grādiem. Viela un tās radiācija sastāvēja galvenokārt no fotoniem, elektroniem, neitriniem un to antidaļiņām (antipartikuliem). Tem-peratūra kritās, daļiņu kustības ātrums samazinājās, sekoja lielāka elektronu – antielektronu savstarpējā annihilācija. Veidojās arī protoni un neitroni un tiem savienojoties radās pirmie atomu – sma-gā ūdeņraža (deuterija) – kodoli. Pāri palikušie neitroni sabruka protonos, kuri kļuva par parastā ūdeņraža atomu kodoliem. Tad protoni sāka savstarpēji savienoties, radot pirmos hēlija atomu kodolus un mazāku skaitu smagāku ele-mentu – litija un berilija – atomu kodo-lus. Bet jau dažas stundas pēc lielā sprā-dziena hēlija un minēto citu elementu atomu kodolu sintēze izbeidzās.

Nākamajos miljona gados universs turpināja izplesties, bet pašu atomu sin-tēze vēl nebija sākusies. Tikai tad, kad universa izplešanās procesā tempera-tūra bija nokritusies uz dažu tūkstošu Celsija grādiem, elektroniem un atomu kodoliem pietrūka kustības enerģijas pārvarēt elektromagnētisko pievilkša-nas spēku to starpā un sākās pirmo ato-mu veidošanās. Pats universs turpināja izplesties un kļuva vēsāks. Vietās, ku-rās bija matērijas lielāka biezība, gravi-

tatīvās atrakcijas rezultātā sāka veido-ties galaktikas un zvaigznes. Galaktiku daļas sāka kontrahēties, paaugstinājās temperatūra, līdz tā sasniedza karstu-mu, kurā sākās atomu termonukleārs fūzijas process – ūdeņraža atomiem saplūstot hēlija atomos, šai procesā at-dalot milzu enerģijas daudzumu, kas savukārt apturēja tālāku gravitatīvu galaktikas un zvaigžņu sabrukšanu.

Zvaigznes, kas šai procesā radās, turpināja dedzināt ūdeņradi, radot hē-liju, un izstarojot gaismu un siltumu. Zvaigznēs, kas ir masīvākas nekā mūsu Saule, termonukleārā fūzija bija strau-jāka, un ūdeņradis tika izlietots īsākā laikā – ap simt miljonu gados. Šīs zvaig-znes tad sāka gravitatīvi sabrukt, jo bija zudusi termonukleārā fūzijas procesā radītā enerģija, kas zvaigzni līdz tam bija turējusi līdzsvarotā distensijā. Gravitatī-vais sabrukums radīja tik augstu tempe-ratūru, pie kuras atomu fūzijas process sāka radīt smagākus elementus – iesā-kumā oglekli, skābekli, tad citus. Sekoja zvaigznes eksplozija, t. s., supernova, kurā smagie elementi nonāca galaktikas gāzē un tika iekļauti jaunu zvaigžņu un planētu veidošanā. Nepieciešamais kar-stums smago elementu sintēzei nekad nav bijis pietiekams ne uz mūsu Saules, nedz tās planētām. Tā arī zelts un sud-rabs, ko atrodam uz mūsu Zemes, nav radies šeit, bet gan lielā karstumā senās zvaigžņu eksplozijās – supernovās! Arī mūsu Saule un tās planētas ir radītas no šo eksploziju atliekām. Pati Saule ir otrās vai pat trešās ģenerācijas zvaigzne un iekļauj ap 2% smago elementu.

Mūsu planēta – Zeme, sakarā ar tās izdevīgo attālumu no Saules un mēreno temperatūru, un šķidra ūdens klātieni,

izrādījās piemērota vieta pirmo dzīvības formu attīstībai. Zemei iesākumā trūka skābekļa, bet dažas pirmatnējās dzīvības formas okeānos spēja izmantot ūdeņraža sulfīdu, lai ražotu skābekli. Tas pieļāva augstāku dzīvības formu attīstīšanos – dzima rāpuļi, zīdītāji un beidzot cilvēki. Iesākumā organiskas makromolekulas vairojās daloties, bet tad attīstījās repro-duktīvais process. Bioloģiskās evolūci-jas procesā ribonukleārskābes (RNA) molekulas apguva replikācijas spējas, ko varētu apzīmēt par retu un veiksmīgu bioloģisku notikumu, kam sekoja biolo-ģiskās evolūcijas straujāka attīstība un radību lielāka diversitāte.

Šo aprakstu veidojot, esmu seko-jis divu ievērojamu zinātnieku pētīju-miem – Oksfordas Universitātes mate-mātikas profesora Rodžera Penroza (Roger Penrose) un nelaiķa, Kem-bridžas Universitātes matemātiskās fizikas profesora, Stīvena Hokinga (Stephen Hawking) atziņām.

Prāvests Jānis Priedkalns,Adelaides latviešu evaņģeliski-

luteriskās draudzes mācītājs2020. g. decembrī

Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

Piezīme. Ievērojot šā raksta tematiku, pieminam, ka prāvests Jānis Pried-kalns ir arī Medicīnas zinātņu doktors, Adelaides Universitātes Medicīnas fakultātes emeritēts profesors un Zi-nātņu fakultātes dekāns; Latvijas Uni-versitāte viņu ievēlējusi par Goda dok-toru, ir arī Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Goda doktors un Latvi-jas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.

DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi24. decembrisĀdams, IevaZiemassvētku vakars1968. vēsturnieks, politiķis Ritvars Jansons.

25. decembrisLarisa, StellaPirmie Ziemassvētki1920. dzejniece Velta Sniķere.1930. PLDK aktrise Anna Lanska.

26. decembrisDainuvīte, Gija, MegijaOtrie Ziemassvētki1890. valodniece Milda Lepika.1940. ev. lut, mācītājs Māris Ķirsons.

27. decembrisElmārs, Inita, Helmārs1921. ģeogrāfs, sabiedriskais darbi-nieks Austrālijā Miervaldis Balodis.1925. aktrise Maiga Mainiece.

1940. Britu Ārlietu ministrs Īdens pa-vēl Ārlietu min, nepieņemt Balt. dipl. pārstāvjus.1975. latviešu vieglatlēts, olimpiskā medaļas ieguvējs soļojumā Aigars Fa-dejevs.

28. decembrisInga, Ingeborga, Irvita, Ivita


Dieva izredzētie (1)Top Visums

personālu un uzzināju, ka bārā nebija vairs arī ne ruma, ne džina.

Pēc vakariņām es ar fotoaparātu soļoju, lai vērotu dzeltenpēdu klinšu valabijus. Lietus jau bija pārgājis, un

daži atnāca ciemoties. Šie valabiji bija apdraudēti, jo ne tikai tos medīja ie-dzimto maltītēm, bet arī baltie ļaudis tos vēlējās medīt un pārdot unikālās kažokādas krāsas dēļ.

Es sēdēju pavisam klusi tīrumā, līdz iestājās nakts gaisma un novēro-ju viņus brīvā dabā. Cerēju redzēt tos

atpūtas pozās, jo tie var sēdēt ar asti starp kājām, ko ķenguri nevar, bet man nebija laime šo redzēt. Skaistos mo-mentus pieliku savai atmiņu krātuvei.

Marija PerejmaLaikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

No Adelaides uz Ārkarūlu) (4)Turpinājums no 12. lpp.


Eiro kurssEiropas Centrālās bankas atsauces kurss 21. decembrī.€1 = 1,62000 AUD€1 = 0,91610 GBP

€1 = 1,73060 NZD€1 = 1,21730 USD

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiTiešsaistēŅemot vērā publisko pasākumu ierobe-žojumus, šogad Dzintaru koncertzāles Ziemassvētku festivāls no 22. līdz 31. de-cembrim būs bez maksas skatāms televī-zijas kanālā „ReTV“ (www.retv.lv)Otrdien, 22. dec., plkst. 21.25 kom-ponista Jāņa Lūsēna koncertprogram-ma Ziemassvētku atmiņu stāsti un me-lodijas. Koncertuzvedumā skaistākās Jāņa Lūsēna dziesmas Ingus Pēterso-na balsī savīsies ar aktiera Viļa Dau-dziņa lasīto Viļa Plūdoņa dzeju.Trešdien, 23. dec., plkst. 21.25, vokā-lās grupas Framest īpašā svētku prog-rammā Ziemassvētku fantāzija, kurā skaistākās Ziemassvētku melodijas sa-vīsies ar latviešu komponistu mūziku.Otrdien, 29. dec., plkst. 21.25 uz-stāsies pianists Georgijs Osokins ar Pētera Vaska meditatīvo skaņdar-bu Baltā ainava no cikla Gadalaiki, kurā komponists attēlojis katra gada-laika pārmaiņas dabā.Trešdien, 30. dec., plkst. 21.25 kon-certs Vivaldi, Bahs un Vasks, kurā uz Dzintaru koncertzāles skatuves pir-mo reizi kopā muzicēs māsas Kristī-ne un Margarita Balanas.

AdelaidēJA SITUĀCIJA AR COVID-19 NORMALIZĒSIS un SARĪKOJU-MI BŪS ATĻAUTI, TAD PROG-RAMMA BŪS SEKOJOŠA:Ceturtdien, 31. dec., plkst 19.00 Vec-gada vakara balle Igauņu namā. Biļe-tes Rūdis Dancis 0412637427 vai [email protected], 7. janv., plkst.10.00 ALB namā spēlēsim Scrabble un ēdīsim sil-tas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAI-MAS birojā. Mēneša maksa $5.

Adelaides Sv. Pētera draudzePrāv. Dr. J. Priedkalns.Dievkalpojumos jāievēro COVID-19 noteikumi; jāsagatavo dalībnieku sa-raksts ar adresēm.Ceturtdien, 24. dec., plkst. 18.00 Kristus piedzimšanas svētvakara dievkalpojums ar dievgaldu.Svētdien, 10. janvārī, plkst.11.00 Epi-fanijas 1. svētdiena; dievkalpojums ar dievgaldu.

BrisbanēKvīnslandes latv. ev. lut. draudze

Kanberā Kanberas latv. ev. lut. draudzeTrešdien, 23. decembrī, plkst. 18.00 Sv. Pētera baznīcā Ziemsvētku diev-

kalpojums ar dievgaldu. Reid. Diev-kalpojumā kalpos māc. Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) no Sidnejas draudzes. Līdz ar Covid 19 sērgu un vēl joprojām ierobežotiem pulcēšanās noteikumiem, mūsu visu iecienītais Svētku saiets pēc dievkal-pojuma šogad nenotiks.

MelburnāMelburnas latv. ev. lut. draudzeCeturtdien, 24. dec., plkst. 18.00 Ziemassvētku vakara dievkalpojums Sv.Krusta baznīcā. Kalpos māc. Aldis Elberts.Piektdien, 25. dec., Ziemassvētku dienas dievkalpojums Latviešu ciemā TIKAI APRŪPES NAMA IEDZĪ-VOTĀJIEM.

PertāPertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Ceturtdien, 24. dec., plkst. 10.30 dievkalpojums. Ziemassvētki.Svētdien, 3. janv., plkst. 10.30 diev-kalpojums.

SidnejāSidnejas Latviešu teātris piedāvā SLT izrādi Makss un Morics SLB mājas lapā tīmeklī: http://slb.org.au/SLB_new/Pages_supplementary/SLT_MakssMorics_LV.htm

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāMāc. Kolvins Makfersons.Gan baznīca, gan draudzes nams at-bilst valsts noteikumiem un ieteiku-miem sakarā ar Covid-19, ieskaitot elektronisko reģistrēšanos. Lūdzu uz-lieciet uz sava telefona Service NSW APP, lai vieglāk var reģistrēties, iero-doties Dievnamā, lietojot QR Code.No 1. decembra dziedāšana atkal at-ļauta dievkalpojumā, bet dalībniekiem, kas vēlās dziedāt, jāvalkā maskas.Ceturtdien, 24. dec., Kristus dzim-šanas svētvakara dievkalpojums AT-CELTSPiektdien, 25. dec., plkst.10.00 Kris-tus dzimšanas svētku dienas dievkal-pojums.2021. gadā dievkalpojumi atsāksies 31. janvārī.Svētrunas var noskatīties YouTube gan latviešu, gan angļu valodā. Saites var atrast draudzes mājas lapa tīmeklī: http://www.sydneylatvianchurch.org.au

Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.

Svētdienas dievkalpojumi notiks sa-skanīgi ar sabiedriskajām regulām. Lūgums sazināties ar mācītāju R. So-kolovski, lai uzzinātu par nākamajiem dievkalpojumiem.

Zelta piekrastēZoom tikšanās neklātienē notiek kat-ra mēneša pirmā un trešā ceturtdienā plkst. 15.00. Zoom saite tiek izsūtīta atsevišķi pirms katras tikšanā.

LatvijāĀrkārtējā situācija Latvijā pagari-nāta līdz 11. janvārim ar stingrā-kiem ierobežojumiem.

Sabiedriskajā transportā un ārpus mājām telpās, kur ir vairāk par vienu cilvēku, visiem jānēsā sejas maska. Sejas maskas var nenēsāt bērni līdz septiņu gadu vecumam un cilvēki, kuri acīmredzamu funkcionālu trau-cējumu dēļ tās nevar lietot....Ikvienam ikdienas gaitās jāievēro 2+2 princips – divi metri, divi cilvēki. Tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem....Nestrādās bibliotēkas, izstāžu vietas un citas kultūrvietas, kā arī nedrīkstēs organizēt gadatirgus (arī Ziemassvēt-ku tirdziņus).Apmeklētājiem būs slēgtas muzeju iekštelpas, bet turpinās darboties muzeju brīvdabas teritorijas, kurās būs jānodrošina cilvēku vienvirzie-na kustību, jānovērš cilvēku plūsmu sastapšanās un jānodrošina vismaz 2 metru distancēšanās. Ar šādiem no-sacījumiem darboties varēs arī dabas takas....Nedrīkst notikt privāti pasākumi, iz-ņemot vienas mājsaimniecības ietva-ros. Drīkst apciemot cilvēkus, kuri dzī-vo vieni un ir nepieciešama aprūpe, ievērojot 2+2 principu....https://mk.gov.lv/lv/aktualitates/rikojums-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu

■

1935. sabiedriska darbiniece Austrāli-jā Rasma Celma.

29. decembrisIlgona, Solveiga1947. sabiedrisks darbinieks Austrālijā Andris Vārpiņš.

30. decembrisDaniela, Daniels, Dāniels, Dāvids, Dāvis1935. komponists Jēkabs Graubiņš sace-rēja populāro apsveikuma dziesmu Lai-mes vēlējums jeb Daudz baltu dieniņu. ■

DatumiTurpinājums no 15. lpp.

Laikraksts 'Latvietis' 629tes pārbaudes arī ir izietas rekordlaikā. Pieejamība Latvijā būs...

Documents

Transcript of Laikraksts 'Latvietis' 629tes pārbaudes arī ir izietas rekordlaikā. Pieejamība Latvijā būs...