Kvalitāte kā līdzeklis autonomijaiautonomija kā kvalitātes

priekšnosacījums

Prof. Dirks Van Damme

VLIR / Ģentes Universitāte

Tēmas

Kvalitātes rašanās

Kvalitātes nozīmīguma pārbīde

kvalitāte → autonomija → kvalitāte →

Kvalitātes rašanās

politiska apmaiņa pieaugošas augstskoplu autonomijas un kvalitātes nodrošināšanas mehānismu veidošanas starpā autonomija un deregulācija apmaiņā pret atbildību

(accountability) ‘valsts kļūst vērtējošāka’ (Neave): sabiedrības

interese par kvalitāti un kvalitātes nodrošināšanas sistēmām

pāreja uz vadību pēc rezultāta, ne vairs pēc ieejas parametriem

Kvalitātes rašanās (2) ārējiem virzītājspekiem lielēka nozīme kā

iekšējai “autonomai “ prasībai masifikācija un bažas par iespējamu standartu

pazemināšanos samazinās ieintersēto pušu uzticība

tradicionālajai akadēmiskajai kvalitātes vadībai pieaugoša prasība pēc lielākas augstskolu

atbildības sabiedrības priekšā sabiedrības prasība pēc caurskatāmīnbas spiediens izmaksu efektivitātes palielināšanas

virzienā

Kvalitātes rašanās (3)

“varas spēles” par kvalitāti ārēji:

cīkstēšanās un nesaskaņas starp augstskolām un valsti, ieinteresētajām pusēm un studentiem

dažos gadījumos kvalitātes vērtēšana apdraud autonomiju vaiu uzliek lielu slogu augstskolām

iekšēji: akadēmiskajai videi grūti pieņemt kvalitātes režīmu kvalitāte tiek izmantota lai pastiprinātu augstskolas

iekšējo pārvaldi

Kvalitātes rašanās (4)

KN maina robežas starp jauno un veco, ”savējiem” un “ienācējiem” kvalitātes nodrošināšanai var būt arī

protekcionistiskas funkcijas ārkārtīgi liela nozīme ir KN piederībai

Eiropā KN var būt no “pašregulācijas” līdz ārējai “inspekcijai” un “novērtēšanai”

vissvarīgākie instrumenti ir pašnovērtējums un līdzinieku novērtējums (peer-review)

Kvalitātes rašanās (5)

secinājumi: kvalitātes nodrošināšana rodas kā papildinājums

autonomijai KN neveidojās no augstskolu sistēmas iekšpuses, bet gan

tika pieprasīta no ārpuses, līdzsvars starp pilnveidošanos un atbildību sabiedrības

priekšā KN kā varas arēna stratēģiski nozīmīga ir KN piederība kvalitāte ir būtiska likumīgumam un pašregulācijai

Kvalitātes nozīmīguma pārbīde pirmās paaudzes KN sistēmu kritika

birokrātija, administratīva pārslodze, izmaksas, KN rezultātu statuss un veids nepieciešamība pēc standartu salīdzināšanas ar

etalonu (benchmarking); relatīvistiskās “atbilstības mērķiem” nostādnes pielietojamības robežas

prasības pēc stingrākiem sekojošajiem (follow-up) pasākumiem

delikātais līdzsvars iekšējo pilnveides funkciju un ārējo atbildības funkciju starpā

KN “konservatīvie” efekti; KN un inovācijas

Kvalitātes nozīmīguma pārbīde pirmās paaudzes KN sistēmu kritika

kvalitātes jēdzienam joprojām nepieciešama definīcija no programmu formālu raksturojumu vērtēšanas ujz

studiju rezultātu vērtēšanu no detalizētām novērtējamo aspektu listēm un

statistiskiem indikatoriem uz “namdara aci” prasības pēc KN institucionalizācijas: integrēt kvalitāti

vadīkbas mehānismos , finansēšanā u.c. iekšienē joprojām pastāv augsta tolerance pret zemu

kvalitāti?

Kvalitātes nozīmīguma pārbīde

vides izmaiņas no vienkāršas masifikācijas uz vairāk

konkurējošu augstākās izglītības tirgu no fokusēšanās uz vietējo uz vides globalizāciju uz augstskolu un pasniegšanas veidu

diferenciāciju uz mūžizglītību, vājinot vienīgo atlikušo

monopolu - grādus

Kvalitātes nozīmīguma pārbīde

Boloņa nepieciešamība izveidott “Eiropas pieeju” KN kā sistēmas caurredzamības līdzeklis KN un akreditācija garantā jauno

bakalaura/maģistra grādu likumīgumu tuvojoties Berlīnes 2003. gada ministru

konferencei, kvalitātes aspekts izvirzīsies procesa priekšplānā

pagaidām šajā jomā progress vēl nav liels

Kvalitātes nozīmīguma pārbīde

izteikti diverģējoša attīstība kvalitātes ārējo funkciju pastiprināšana:

akreditācija jauno grādu atbalstam kvalitāte kā kvalitātes zīme konkurencei tirgū caurskatāmība, atskaitīšanās sabiedrībaiu un informācija

sabiedrībai iekšējās kvalitātes kapacitātes pastiprināšana:

“kvalitātes kultūra” augstskolās ir nozīmīgāka, nekā formālās KN procedūras

atjaunots aicinājums uz augstskolu pašpārvaldi un iekšējo menedžmentu

Kvalitātes nozīmīguma pārbīde

secinājumi nepieciešamība no jauna apsvērt kvalitātes mehānismu

mazāk birokrātisks, dārgs, detalizēts, … vairāk orientēts uz rezultātiem, inovāciju atbalstu, … vairāk pieskaņots mainīgās vides vajadzībām (globalizācija,

Boloņa, diferenciācija, konkurence) spēcīgākas ārējās funkcijas padar īs kvalitātes procesu

jutīgāku un stratēģiskāku vēl vairāk nepieciešama pašregulācijas pieeja

kvalitāte → autonomija → kvalitāte →

jautājumi vai augstskolas vēlas pamest svau valstu drošo

paradīzi lai autonomi iesaistītos Eiropas un globālajā arēnā?

vai universitātes ir pietiekami stipras un saskanīgas, lai saskartops ar jaunām autonomijas prasībām?

kāda būs diferenciācijas un pieaugošās de-institucionalizācijas ietekmeuz autonomiju?

vai universitātes ir gatavas pieņemt kvalitātei regulējošās funkjcijas jaunajā vidē?

kvalitāte → autonomija → kvalitāte →

augstskolu autonomija aizvien vairāk ir nosacījums, lai tās sniegtu augstas kvalitātes izglītību un pētniecību un lai tās sarežģītā vidē būtu atbildīgas un pārskatāmas (accountable)

ārēja uzticība augstskolu un to darbības kvalitātei būs vienīgais iespējamais ceļš, lai leģitimētu un tālāk palielinātu augstskolu autonomiju

kvalitāte → autonomija → kvalitāte →

kvalitātes aspekts kļūs aizvien nozīmīgāks, definējot robežšķirtni starp augstskolu u vidi, definējot “autonomiju”

lai līdzsvarotu KN ārējās funkcijas, augstskolām jāstiprina to iekšējie kvalitātes pasākumi un kapacitāte (“kvalitātes kultūra”)

kvalitāte → autonomija → kvalitāte →

augstskolām vēl stingrāk jāaizstāv pašregulācijas pieeja, lai tālāk definētu sevi kā respektējamu sektoru un lai pretotos mēģinājumiem uzspiest ārēju kontroli

lielāka atsaucība ārējām prasībām pēc uzskaitāmības (accountability), caurskatāmības, ticamības u.c. nav pretrunā ar pašregulāciju, bet gan ir sastāvdaļa atbildībā sabiedrības priekšā, kura nodrošina autonomiju