Kartupeļi2009

Kartupeļu auDZĒtĀJu uN pĀrStrĀDĀtĀJu SaVIeNĪBaS IZDeVuMS

3

Kart

upeļ

i200

9 ievadraKsts

Kaut arī pagājis ANO pasludinātais Starptautiskais kartupeļu gads, kartupelis ir un paliek mūsu otrā maize. Par to pat īpaši nepiedomājam- tā vienkārši ir. Vēl joprojām kartupelis ļoti

nepieciešams arī pārstrādei. Latvijā kartupeļu pārstrāde notiek divos virzienos – cietē un čipsos. Pārstrādes apjoms abos uzņēmumos līdzīgs – ap 10 000 t kartupeļu. Būtiska atšķirība, protams, kvalitātē un samaksā. Tad nu katra audzētāja paša ziņā, ko audzēt – ar zemāku pašizmaksu bez šķirošanas pārstrādei cietē ar konkrētu samaksu noteiktā laikā; pārtikai, kur izmaksas lielākas un cenu diktē tirgus (var gadīties gan ļoti labi, gan ļoti slikti) vai arī čipsiem, kur cena augstāka un kvalitāte ļoti svarīga. Katrā vietā savi plusi un savi mīnusi. Nez vai pat matemātika jau iepriekš visu var nolikt pareizās vietās, jo laika apstākļus jau neieskaitļos!

Pasaulē pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas pieaug, jo noteiktas stingras prasības visiem bioloģiski ražotiem produktiem – arī lielākajai daļai (95 %) to sastāvdaļām ir jābūt bioloģiski ražotām. Te nu paveras plašas pielietošanas iespējas mūsu ražotajai cietei, jo ciete kā sastāvdaļa ietilpst daudzos pārtikas produktos. 2008.gadā Aloja Starkelsen saražoja pirmās sertificētās pār-desmit tonnas bioloģiskās cietes. Plānots šādas cietes ražošanas apjomu būtiski kāpināt.

Latvijā samērā plaši ir attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība, bet par integrēto pagaidām runā un atbalstu saņem tikai atsevišķas nozares. Ja bioloģisko lauksaimniecību un tās galaproduktu visi saprot kā veselīgu un dabīgu produktu, kas nepieciešams pašu veselībai un labsajūtai mūsu piesārņotajā pasaulē, tad integrēts produkts vērsts galvenokārt uz vides saudzēšanu un saglabā-šanu, protams, neaizmirstot veselīgo uzturu. Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā ieviesti grozījumi, papildinot 1.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā: “lauksaimniecības produktu integrētā audzēšana, izmantojot vidi saudzējošus pasākumus, saglabājot bioloģisko daudzveidību un sama-zinot risku cilvēku veselībai un videi, vienlaikus nodrošinot augu aizsardzību, dzīvnieku veselības un labturības pasākumus’’. Tā ir mūsu tuvākā nākotne.

Tā kā Latvijā joprojām pieaug saimniecību un platību skaits, kurās konstatēta kartupeļu gaišā gredzenpuve, no 2009. gada 1.janvāra stājās spēkā jauni noteikumi par kartupeļu gaišās gredzen-puves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtību. Tie nosaka, ka katru gadu jāatjauno sēklas materiāls ar sertificētiem bumbuļiem 25 % apmērā no apstādāmās platības. Latvijā nav pieejams sertificēts sēklas materiāls tādā daudzumā, lai 25 % no platībām apstādītu ar sertificētu sēklu. Tam nav priekšlaicīgi radīta attiecīgā bāze, pie kā mums kopīgi jāstrādā.

Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja

Aiga Kraukle

Kart

upeļ

i200

9 Galdam un pārstrādei cietē noderīGo Kartupeļu šķirņu demonstrējuma salīdzinājuma rezultāti

2008. gadā priekuļos sadarbībā ar sia Aloja–Agro

Šķirne Raža, t/ha-1

Bumbuļu frakcijas, % Cietes

saturs, %

Cietes raža, t ha-1

Garša, balles

Kulinārās īpašības

>50 mm

50-33 mm

Miltai nība, balles

Izturība pret tumšošanos,

ballesGalda šķirnes

Jelly 72.3 70 25 14.1 10.2 7.4 7 9Marabel 66.2 50 46 11.0 7.3 7.0 6 9Bellarosa 61.5 84 11 11.0 6.8 6.8 7 9

Elfe 59.9 38 36 11.6 6.9 6.4 6 9Milva 59.3 30 57 13.2 7.8 6.6 6 9

Camilla 56.8 57 34 14.5 8.2 7.4 7 7Tizia 56.7 48 46 10.3 5.8 6.0 7 8

Solara 56.2 39 50 13.8 7.7 7.1 7 9Vitara 56.1 39 41 12.0 6.7 7.0 7 8Presto 54.7 54 33 10.5 5.7 6.6 6 8Red

Fantasy54.3 55 39 12.7 6.9 6.2 6 8

Vineta 54.3 65 27 13.6 7.4 7.4 7 8Baccara 54.0 41 45 9.8 5.3 6.6 6 9Valisa 53.8 41 59 13.6 7.3 7.4 7 9Tabea 53.4 21 60 13.9 7.4 6.6 7 8

Quarta 51.8 35 55 13.5 7.0 7.6 8 8Colette 50.2 41 50 12.8 6.4 7.1 6 9Dorota 49.3 31 54 17.0 8.4 6.2 7 7

Anuschka 48.7 47 44 12.5 6.1 6.1 6 9Roxana 47.7 65 26 12.9 6.1 6.6 6 8Finka 46.0 64 34 13.2 6.1 6.4 7 8Melba 45.5 46 47 10.9 4.9 6.4 6 8Ewelin 45.0 43 47 13.5 6.1 6.6 7 8

Rosalind 43.7 21 72 - - 7.3 7 7Laura 39.1 32 62 12.6 4.9 7.0 7 8Eldena 36.7 14 61 17.3 6.3 6.8 7 8

5

Kart

upeļ

i200

9

Šķirne Raža, t/ha-1

Bumbuļu frakcijas, % Cietes

saturs, %

Cietes raža, t ha-1

Garša, balles

Kulinārās īpašības

>50 mm

50-33 mm

Miltai nība, balles

Izturība pret tumšošanos,

ballesPārstrādei cietē piemērotās šķirnes

Euro-starch

55.7 41 53 20.3 11.3 7.2 9 8

Roberta 54.7 45 45 21.8 11.9 7.3 9 7Brasla 50.5 16 68 18.5 9.3 6.6 9 8Olga 48.7 55 37 17.3 8.4 6.8 7 6

Magnat 48.5 56 38 23.0 11.1 6.8 9 8Omega 48.0 53 38 18.0 8.6 7.4 9 8Aveka 47.5 39 47 18.8 8.9 6.3 6 6

Imanta 46.9 18 73 19.0 8.9 6.7 8 7Tempora 42.6 41 53 17.7 7.5 7.0 8 6Robery 38.3 36 53 19.5 7.5 6.1 9 8

Tomensa 38.2 29 64 20.3 7.7 7.1 9 7Opus 32.6 52 38 17.1 5.6 7.6 7 6

Mēslojums: NPK–11:19:20 (S, MgO, B) 700 kg ha-1. Lakstu puves ierobežošanai smidzināts 1. reizi 2.07 ar fungicīdu Ridomil Gold 2.5 kg ha-1, 2. reizi 15.07 ar fungicīdu Gloria 2 kg ha-1.

Galda kartupeļu šķirņu grupā augstākā raža tika iegūta vidēji vēlajai vācu šķirnei ‘Jelly’- 72.3 t/ha. Plaši izplatītajām Vācijas šķirnēm Vineta un Laura attiecīgi 54.3 un 39.1 t/ha. Labākā garša bijusi šķirnēm Jelly, Camilla, Vineta, Quarta.

Pārstrādei cietē piemēroto šķirņu grupā raža virs 50 t/ha tika iegūta šķirnēm Eurostarch, Ro-berta, Brasla. Augstākā cietes raža (virs11 t/ha) bija šķirnēm Eurostarch, Roberta, Magnat.

Sagatavoja Dr.agr. G.Bebre

Kart

upeļ

i200

9 Kartupeļu šķirņu demonstrējuma salīdzinājuma rezultāti

valsts priekuļu laukaugu selekcijas institūtā un jegevas augu selekcijas institūtā 2008. gadā izaudzētajiem kartupeļiem

Šķirne Valsts Agrī-nums

Raža, t/ha-1

Bumbuļu frakcijas, % Cietes

saturs, %

Kulinārās īpašības

>50 mm

33-50 mm

Garša, balles

Miltai nība, balles

Izturība pret tumšošanos,

ballesMadara LV A 47.6 56 35 14.1 7.8 5 9

Agrie Dzeltenie

LV A 45.7 38 54 12.7 7.8 7 9

Monta N LV A 45.5 46 42 14.7 7.1 4 9Prelma N LV VA 59.3 48 46 10.8 6.5 3 9Maret N EST VA 59.2 66 29 17.0 7.2 7 9

Laimdota LV VA 58.8 49 30 15.5 7.0 6 8Lenora N LV VA 57.4 36 56 15.0 7.8 7 9

Reet EST VA 45.5 66 27 15.8 6.9 3 5Bete LV VV 58.4 42 47 11.0 6.3 3 9

Mandaga N LV VV 58.0 60 33 13.0 6.9 5 8Anti EST VV 57.5 71 24 13.4 - - -

Sarme EST VV 55.4 46 47 13.9 6.5 5 7Magdalena N LV VV 53.7 36 59 13.0 6.7 5 8

Brasla N LV VV 52.0 23 64 17.5 6.7 8 9Zīle N LV VV 51.5 27 63 17.4 7.4 7 9

Imanta N LV VV 50.0 68 24 18.5 6.2 8 9Ants N EST VV 47.2 58 32 16.2 7.0 5 9Vigri EST VV 46.6 24 64 15.6 7.3 5 7

Piret N EST VV 41.2 62 29 14.7 7.0 5 6

Mēslojums: NPK -11:19:20 (S, MgO, B) 700 kg ha-1. Lakstu puves ierobežošanai smidzināts 1. reizi 2.07 ar fungi-cīdu Ridomil Gold 2.5 kg ha-1, 2. reizi 15.07 ar fungicīdu Gloria 2 kg ha-1.Agro šķirņu grupā ražu svārstības bija mazas 47.6-45.5 t/ha. Augstākā raža daudzu iecienītajai šķirnei Madara.Vidēji agro šķirņu grupā ražu svārstības lielākas no 59.3-45.5 t/ha. Augstākās ražas Priekuļu jaunajai šķirnei Prelma un Jegevas šķirnei Maret.Vidēji vēlo šķirņu grupā ražas svārstījās no 58.4-41.2 t/ha. Augstākā raža Priekuļu šķirnēm Bete un Mandaga.Augstākais cietes saturs bija šķirnēm Imanta, Brasla, Zīle, Maret.Labākās garšas īpašības šķirnēm Madara un Agrie Dzeltenie.

Sagatavoja Dr. agr. G.Bebre

7

Kart

upeļ

i200

9 jauno šķirņu ‘prelma’ un ‘mandaGa’ pārbaudes rezultāti

priekuļu laukaugu selekcijas institūtā izaudzētajiem kartupeļiem valsts šķirņu salīdzināšanas vietās 2008. gadā

Šķirn

e

Raža

, t/h

a-1

Preč

u

prod

ukci

ja, %

Ciet

es sa

turs

, %

Ciet

es ra

ža,

t/ha-1

Preč

u bu

mbu

ļu

mas

a, g

Gar

šas ī

pašīb

as,

balle

s

Veģe

tāci

jas p

e-rio

ds, d

iena

s

Laks

tu p

uves

in

fekc

ija, %

Bum

buļu

infe

k-ci

ja ar

par

asto

kr

aupi

, %

Vidēji agro šķirņu grupaAŠSD Lauku izmēģinājumu daļa (Saldus raj.)Lenora (st) 56.51 47 16.2 9.15 101 7.0 78 14 1

Prelma 76.55 68 12.7 9.72 123 7.0 82 20 3LLU aģentūra Zemkopības zinātniskais institūts (Aizkraukles raj.)Lenora (st) 31.01 29 18.4 5.70 89 5.0 93 28 30

Prelma 36.81 33 13.9 5.11 102 5.0 96 50 15Višķu profesionālā vidusskola, (Daugavpils raj.)Lenora (st) 27.96 20 20.2 5.65 90 5.0 91 0 3

Prelma 35.32 29 17.9 6.32 120 6.0 95 0 3Vidēji

Lenora (st) 38.49 32 18.3 6.83 93 5.7 87 14 11Prelma 49.56 43 14.8 7.05 115 6.0 91 23 7

Vidēji vēlo šķirņu grupaAŠSD Lauku izmēģinājumu daļa (Saldus raj.)Brasla (st) 53.03 48 18.6 9.86 99 6.0 95 36 4Mandaga 66.25 64 18.5 12.25 140 6.0 98 13 2

LLU aģentūra Zemkopības zinātniskais institūts (Aizkraukles raj.)Brasla (st) 27.16 25 18.4 8.45 71 5.0 92 69 30Mandaga 35.76 33 20.7 7.40 94 5.0 98 5 25

Višķu profesionālā vidusskola, (Daugavpils raj.)Brasla (st) 32.43 25 22.2 7.20 100 6.0 96 0 4Mandaga 40.92 38 23.7 9.70 110 7.0 107 0 3

VidējiBrasla (st) 37.54 33 19.7 8.50 90 5.7 94 35 13Mandaga 47.64 45 20.9 9.78 115 6.0 101 6 10

Apkopojot rezultātus, secinājām, ka abas jaunās šķirnes atbilstošajās agrīnuma grupās ražīgu-mā pārspējušas standartšķirnes. Šķirne Mandaga pārspēj arī cietes satura rādītājos. Augstāks bijis arī precu produkcijas iznākums abām šķirnēm.

Kart

upeļ

i200

9 cietes Kartupeļu šķirņu salīdzinājums

Šķirne

SIA Aloja Agro Priekuļu LSI Vidēji

Raža t/ha

Ciete %

Cietes raža t/ha

Raža t/ha

Ciete %

Cietes raža t/ha

Raža t/ha

Ciete %

Cietes raža t/ha

Roberta 35 22,7 7,9 55 21,8 11,9 45 22,3 9,9Eurostarch 39 20,3 7,9 56 20,3 11,3 47 20,3 9,6

Brasla 46 19,2 8,8 51 18,5 9,3 48 18,9 9,1Imanta 42 20,4 8,6 47 19,0 8,9 45 19,7 8,7Omega 38 18,9 7,2 48 18,0 8,6 43 18,5 7,9

Olga 38 19,2 7,3 49 17,3 8,4 43 18,3 7,8Tomensa 37 21,3 7,9 38 20,3 7,7 38 20,8 7,8Lenora 44 17,2 7,6 - - - 44 17,2 7,6Posmo 36 20,3 7,3 - - - 36 20,3 7,3

Tempora 32 18,4 5,9 43 17,7 7,5 37 18,1 6,7Tanu 32 19,3 6,2 - - - 32 19,3 6,2

Eldena 29 16,5 4,8 37 - - 33 16,5 4,8

Augstākās cietes ražas (virs 9 t/ha) iegūtas no šķirnēm Roberta, Eurostarch, Brasla. Salīdzinot izmēģinājumu un ražošanas rezultātus, ir ievērojamas būtiskas atšķirības cietes saturam Braslai – tas ir augstāks nekā ražošanas laukos. Līdz ar to arī ievērojamas atšķirības iegūtajā cietes ražā. Analizējot N:P:K attiecības, tās atbilstošākas rekomendētajām bija šķirņu salīdzināšanas lauciņos (1:1,2:4,2) nekā pētījuma laukā (1:0,9:1,9), kur trūka fosfora. Lai gan kālija saturs šķirņu salīdzi-nāšanas lauciņos bija augsts, tas nav pazeminājis cietes saturu. Turpmākai audzēšanai ieteicamās šķirnes: Europlant šķirne Tomensa (agra), Priekuļu šķirne Brasla (vidēja), Europlant šķirne Ro-berta (vidēji vēla), Agrico šķirne Kuras (vēla), firmas Norika šķirne Terrana (agra). Eurostarch (vidēji agra) izmēģinājumos bija pirmo gadu tāpēc nepieciešams turpināt šķirņu salīdzinājumu, lai varētu to izvērtēt.

9

Kart

upeļ

i200

9 Galda Kartupeļu salīdzinājumsSalīdzinot visās demonstrējumu vietās iegūtos rezultātus, varam secināt, ka, tāpat kā

2007. gadā, lielāko ražu deva vēlā šķirne Jelly. No ražošanā esošajām šķirnēm stabilu 1. vietu atkārtoti ieņem Marabel – agra, ar gludu gaišu mizu, izturīga pret kraupi, melnkāju, vīrusiem. Pirmo gadu izmēģinājām agro šķirni Red fantasy, kas iepriecināja ar labu ražu un skaistiem sar-kaniem bumbuļiem.

ŠķirneRaža t/ha

SIA Aloja Agro

Priekuļu LSI Stendes GSI SIA Ruģēni Saldus ŠSI Vidēji

Jelly 59 72,3 63,0 41,3 44 55,9Red

Fantasy 48 54,3 - - - 51,2

Marabel 57 66,2 51,7 36,6 41,2 50,5Elfe 54 59,9 43,9 42,2 45,3 49,1

Milva 49 59,3 40,4 45,7 48,6Bellarosa 41 61,5 64,8 27,2 42,7 47,4

Solara 45 56,2 56,8 33,2 44,2 47,1Vineta 45 54,3 - 43,7 44,0 46,8Tizia 50 56,7 - 32,6 44,7 46,0Laura 47 39,1 54,7 40,1 - 45,2Presto 39 54,7 53,9 40,6 37,3 45,1

Roxana 44 47,7 - 37,5 50,9 45,0Anuschka 44 48,7 53,0 34,3 42,5 44,5Rosalind 48 43,7 59,6 34,1 35,6 44,2Ewelina 43 45,0 - - 42,1 43,4Quarta 43 51,8 - 36,3 38,6 42,4Colette 37 50,2 39,0 39,9 39,6 41,1Tabea 36 53,4 - 33,9 - 41,1Gunda 42 46,4 36,8 - 38,2 40,9Finka 44 46,0 37,7 30,5 36,4 38,9Melba 38 45,5 - 32,1 - 38,5

Baccara 46 54,0 27,1 21,4 35,4 36,8VIDĒJI 45,4 53,3 49,4 35,7 40,8 45,5

Rezultātus apkopoja agr. A.Kraukle

Kart

upeļ

i200

9 cietes Kartupeļu audzēšanas paņēmienu salīdzinājums

ievads

Ar valsts atbalstu SIA Aloja Starkelsen 2008.gadā ierīkoja demonstrējumu, lai noskaidrotu ie-spējamo ražas līmeni Vidzemes agroklimatiskjos apstākļos, pielietojot optimālās tehnoloģijas cie-tes kartupeļu audzēšanā. Demonstrējuma ierīkošanai Vidzemes reģionā tika izraudzītas 3 saim-niecības: Limbažu rajona SIA Aloja Agro, Limbažu rajona ZS Ozoliņi, Valkas rajona ZS Piekalnes. 2007. gadā bija ZS Ruņģi, kuru vietā šogad ir ZS Ozoliņi. ZS Ozoliņi izvēlēta saskaņā ar mērķi, pielietot optimālu un reizē progresīvu tehnoloģiju.

Pašreiz Vidzemes reģionā cietes kartupeļu stādījumos dominē četras šķirnes: Kuras, Brasla, Tomensa, Terrana, kuras arī tika iekļautas demonstrējumā. Tomensa (Europlant) – agrīna šķirne ar augstu cietes saturu, raža vidēja līdz augsta, izturīga pret nematodi Ro 1, ļoti laba izturība pret vīrusiem, izturība pret kraupi – laba līdz vidēja. Terrana (Norika) – agrīna šķirne ar vidēja lieluma bumbuļiem, augstu cietes saturu, raža vidēja līdz augsta, izturīga pret nematodēm Ro 1 un 4, kar-tupeļu vēzi, vidēji izturīga pret lakstu puvi un kraupi. Brasla (Priekuļi) – vidēji vēlīna, augstražīga, vidēju līdz augstu cietes saturu, izturīga pret parasto kraupi, vīrusu slimībām, nematodi. Kuras (Agrico) – vēla augstražīga šķirne ar augstu cietes saturu, izturīga pret nematodēm Ro 1, 4; laba izturība pret vīrusiem, vidēja izturība pret kraupi, laba izturība pret lakstu puvi.

metodika

Demonstrējuma izvietojums

SIA Aloja Agro Limbažu raj.

ZS OzoliņiLimbažu raj.

ZS PiekalnesValkas raj.

Brasla Tomensa Kuras Tomensa Kuras Terrana KurasCietes kartupeļiem ražas līmenim 40 t ha -1nepieciešams N 97, P 127, K 182. Vēlamā NPK

attiecība 1,0:1,4:1,6.

Demonstrējuma lauku raksturojumi.

SIA Aloja Agro: smilšmāla augsne, organiskās vielas saturs 2,6 %, pH 5,1, P2O5 saturs augsnē 80 mg/kg, K2O saturs augsnē 120 mg/kg, priekšaugs mieži. NPK nepieciešamība 89, 196, 155.

ZS Ozoliņi: mālsmilts augsne, organiskās vielas saturs 2,2 %, pH 4,9, P2O5 saturs augsnē 110mg/kg, K2O saturs augsnē 120 mg/kg, priekšaugs mieži. NPK nepieciešamība 105, 143,151.

ZS Piekalnes: mālsmilts augsne, organiskās vielas saturs 2,3 %, pH 5,4, P2O5 saturs augsnē 212 mg/kg, K2O saturs augsnē 181 mg/kg, priekšaugs mieži; NPK nepieciešamība 105, 44, 88.

11

Kart

upeļ

i200

9pesticīdu un minerālmēslu pielietojums

Pielietotie augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļi apkopoti tabulā Nr.1. SIA Aloja Agro tīrvie-lā iedots N 94, P 86, K 176, NPK attiecība 1:0,9:1,9. ZS Ozoliņi tīrvielā iedots N 111, P 48, K 172, NPK attiecība 1:0,4:1,6. ZS Piekalnes tīrvielā iedots N 80, P 133, K 169, NPK attiecība 1:1,7:2,1.

Demonstrējumā pielietotie augu aizsardzības līdzekļi izvēlēti, vadoties no augšņu nezāļainī-bas, insekticīdu izplatības un laika apstākļiem lakstu puves apkarošanā vienlaikus cenšoties sa-mazināt pesticīdu lietošanu un to izmaksas.

Tabula Nr.1

Augu aizsardzības līdzekļi un mēslojums demonstrējuma saimniecībās

Pozīcija SIA Aloja Agro ZS Ozoliņi ZS Piekalnes

HerbicīdiZenkors 0,3 kg/ha Raundup Eko 2 l/haTitus 0,05 kg/ha + kemivets 0,2l/ha

Zenkors 0,3 kg/ha Zenkors 0,3 kg/ha

InsekticīdiKarate 0,1 l/ha Fastaks 0,1 l/ha Proteus 0,6 l/haFastaks 0,2 l/ha

Fungicīdi

Ridomils 2,5 kg/ha Tanos 0,6 kg/ha Glorija 4 l/haTatoo 4 l/ha Tatoo 3,3 l/ha Sereno 2.5 kg/ha

Ditāns 2 kg/ha Glorija 4 l/haPenkocebs 2 kg/ha Sereno 2.5 kg/haPenkocebs 2 kg/ha Sereno 2.5 kg/ha

Desikanti Reglons 2 l/ha Reglons 2 l/ha

Papildmēslojums

Amonija nitrāts 0.15 t/ha Amonija nitrāts 0,12 t/ha

Kalcija nitrāts 0,15 t/ha

Folicare 18-18-18 5 l/ha Suplo 3 l/ha Kristalons 0,005 t/haFolicare 18-18-18 5 l/haFolicare 12-46-8 5 l/haFolicare 12-46-8 5 l/ha

Kart

upeļ

i200

9 rezultāti

Veiktā demonstrējuma 2008.gada galvenie rādītāji: ražība, izmaksas un ieņēmumi atspoguļoti tabulā Nr.2

Tabula Nr.2

Cietes kartupeļu raža, kvalitāte un ekonomiskā efektivitāte

Rādītāji SIA Aloja Agro ZS Ozoliņi ZS PiekalnesPlatība ha 18 12 10Raža t/ha 37,7 36,7 40,9

Cietes saturs % 15,7-20,3 19,7-20,5 16,6-19,9Cietes raža t/ha 8 8,6 8,4Izmaksas Ls/ ha 1504,6 1678,2 1546,6Ieņēmumi Ls/ ha 1608 1698,42 1670,93Ienākumi Ls/ha 103,5 20,18 124,32

Ienākumos ietverta pamatsamaksa, līguma izpildes un attīstības prēmijas un subsīdija par cieti. ZS Ozoliņi minimālie ienākumi skaidrojami ar to, ka viss sēklas materiāls tika iepirkts no Europlant Vācijā, kas būtiski palielināja sēklas izmaksas. Sēklas izmaksu salīdzinājums 2008. gadā apkopots tabulā Nr. 3

Tabula Nr.3

Sēklas izmaksas SIA Aloja Agro ZS Piekalnes ZS OzoliņiLs/ ha 409 630 900

2007.gadā SIA Aloja Agro un ZS Piekalnes tika ierīkots cietes kartupeļu audzēšanas paņēmie-nu salīdzinājuma demonstrējums, audzējot tās pašas šķirnes. Galveno izmaksu salīdzinājums 2007. un 2008. gadā SIA Aloja Agro un ZS Piekalnes apkopots tabulā Nr. 4.

Tabula Nr. 4

Cietes kartupeļu izmaksu salīdzinājums demonstrējumu saimniecībās 2007.–2008.g.

Saimniecība Sēkla Ls /ha

MinerālmēsliLs/ha

AAL Ls/ha

MehanizācijaLs/ha

gads 2007 2008 2007 2008 2007 2008 2007 2008SIA Aloja Agro 369 409 171 285 97 116 450 488ZS Piekalnes 450 630 125 201 93 88 346 423SIA Aloja Agro izmaksu pieaugums % 11 40 16 8

ZS Piekalnes izmaksu pieaugums % 28 48 -5 18

13

Kart

upeļ

i200

9Mitrā augusta dēļ SIA Aloja Agro un ZS Piekalnes 5 reizes lietoti fungicīdi, palielinot audzē-šanas izmaksas. Kā redzams, būtiskākais sadārdzinājums ir minerālmēsliem un sēklai. Sēklas iz-maksu palielinājums ir atsauce uz iepriekšējā gada degvielas cenu kāpumu.

Demonstrējuma galveno rādītāju abu gadu rezultātu apkopojums tabulā Nr.5. Atkārtoju-mu skaits vislielākais ir šķirnei Kuras, jo tā tika stādīta 2007. Un 2008.gadā trīs saimniecībās, bet šķirne Terrana abus gadus tikai vienā saimniecībā, šķirne Brasla un Tomensa abus gadus 2 saimniecībās.

Tabula Nr.5

Šķirņu ražības un cietes saturs

Raža t/ha Cietes saturs % Cietes raža t/haŠķirnes/gads 2007 2008 2007 2008 2007 2008Kuras 52 40 52 51 40 18,9 18,9 19,7 16,6 18 9,8 7,5 10,2 6,8 7,2Tomensa 31 36 34 20,4 20,3 20,4 6,2 7,3 6,9Terrana 35 34 22 19,9 7,7 6,8Brasla 39 16,7 6,5

Redzams, ka šķirne Kuras visos atkārtojuma variantos abos gados ir devusi ražu vismaz 40 t/ha. Aplūkojot rādītājus, varam secināt, ka augstākās ražas un līdz ar to arī cietes ražas dod šķirne Kuras, lai gan augstāks cietes saturs ir šķirnei Tomensa. Šķirnēm Terrana un Brasla nav pietiekami daudz atkārtojumu, lai demonstrējums būtu objektīvs. Šajā gadā Braslai bija salīdzi-noši zems cietes saturs: 15,7 līdz 17,7 %. Iemesls var būt nesabalansēta NPK attiecība 1:0,9: 1,9, kā rezultātā paaugstinājusies kālija uzņemšana, kas palielinātā daudzumā samazina sausnes saturu bumbuļos, palielinātais slāpekļa daudzums sekmēja lakstu augšanu kā rezultātā neuzkrājās ciete. Bija arī ar neliela lakstu puves infekcija, kas gan nozīmīgs faktors, jo laksti pamatā vēl bija zaļi.

secinājumi

Izvērtējot divu gadu rezultātus, var secināt, ka pielietojot atbilstošu agrotehniku, iespējams iegūt ražu 40 t ha-1 un vairāk, sasniedzot pozitīvus ekonomiskos rādītājus. Būtiska nozīme ir šķirnei, pielietotajam mēslojuma daudzumam un tā sabalansētībai. Lai to ievērotu, nepieciešamas augsnes analīzes, kas ļauj iespējami precīzāk plānot nepieciešamo mēslojuma veidu un daudzu-mu. Lielākā daļa audzētāju neizmanto nepieciešamās mēslojuma normas konkrēta ražas līmeņa ieguvei (dati no kartupeļu audzēšanas žurnāliem, kurus audzētāji iesniedz SIA Aloja Starkelsen), kā rezultātā ražas līmenis ir salīdzinoši zems – vidēji 24 t ha-1. Līdz ar to ienākumi ir zemi un nozare tiek uzskatīta par nerentablu. Ir svarīgi izvērtēt agrotehnikas un šķirnes nozīmi, lai turpi-nātos cietes kartupeļu audzēšanas kā nozares pastāvēšana.

Lai demonstrējums precīzāk atspoguļotu iespējas iegūt ražu 40 t ha-1, to nepieciešams atkārtot vēl vienu gadu, lai izvērtētu ražas ieguves iespējas dažādos meteoroloģiskajos apstākļos.

Kart

upeļ

i200

9 Kartupeļu šķirnes bioloģisKajā lauKā 2008. Gadā

Dr.agr. Ilze Skrabule, VPLSI

Lai bioloģiskās saimniekošanas apstākļos izaudzētu pietiekami augstu un kvalitatīvu kartupeļu ražu, liela uzmanība jāpievērš piemērotas šķirnes izvēlei. Tas ir tik pat svarīgs faktors kā augu barības vielu no-drošinājums augsnē, ievērojot augu seku un lietojot zaļmēslojumu vai kūtsmēslu, un piemērota augsnes apstrāde, gan sagatavojot augsni stādīšanai, gan ierobežojot nezāļu izplatību ecējot un vagojot.

2008. gadā Priekuļu LSI iekārtots šķirņu salīdzinājums Latvijā, Vācijā, Nīderlanē, Zviedrijā un Ukrainā izveidotām 15 kartupeļu šķirnēm. Nokrišņi veģetācijas perioda sākumā bija maz, bet jūlija vidū diezgan ievērojamie nokrišņi radīja labvēlīgus apstākļus lakstu puves izplatībai. Jau jūlija vidū slimība bija ievērojami skārusi kartupeļu lakstus, atsevišķām šķirnēm pat pilnīgi tos iznīcinot. Zemākais bojājumu līmenis bija šķirnei Bete – 60 % bojātas lapu virsmas, Bet šķirnēm Borodjanskij Rozovij, Presto, Marabell, Laura, Bellarosa laksti bija iznīcināti pilnībā.

Lai izvairītos no lakstu puves ietekmes uz ražas veidošanos, vēlams iespēju robežās saīsināt ražas veidošanas laiku uz lauka. To var panākt sēklas kartupeļus pirms stādīšanas diedzējot vai iedzīvinot. Uz lauka augi ražas bumbuļus jau būs izveidojuši salīdzinoši ātrāk pirms infekcija sāks bojāt lakstus. Pētījumā izmantota diedzēšana kastītēs gaišā telpā četras nedēļas pirms stādīšanas.

Salīdzinot kartupeļu ražas, konstatēts, ka salīdzinoši augstākas ražas veidojušas agrās un vi-dēji agrās šķirnes (1. attēls). Tomēr, svarīga ir arī šķirnes piemērotība bioloģiskajiem audzēšanas apstākļiem. Ja šķirne ir intensīva tipa, tas ir, sakņu sistēma nav plaša un tai nepieciešams viegli pieejams mēslojums, tā bioloģiskā lauka apstākļos neiepriecinās ar augstu ražu. Bet vidēji vēlā šķirne Brasla, pielietojot diedzēšanu, spējusi veidot pietiekami augstu bumbuļu ražu.

1. attēls. Kartupeļu šķirņu ražas bioloģiskajā laukā Priekuļos 2008. gadā.

70

60

50

40

30

20

10

0

Agrie D

zelten

ie

Borodjan

skij Rozo

vij

Lenora Sante

Presto

BraslaMon

ta

Marabel

l

Bellaros

aVita

raPrelm

aAppe

lLau

ra BeteIm

pala

Ražī

ba t/

h

agras šķirnes, vidēji agra šķirne, vidēji vēla šķirne

15

Kart

upeļ

i200

9Cietes saturs bumbuļos galvenokārt atkarīgs no šķirnes īpatnībām, bet to ietekmē saulaino dienu skaits bumbuļu veidošanas laikā. 2008. gada augustā saules spīdēšanas ilgums bija labvē-līgs cietes uzkrāšanai. Augstākais cietes saturs bija šķirnei Brasla (1.tabula), pie tam, šai šķirnei raksturīgs stabili augsts cietes saturs. Arī vidēji agrajai šķirnei Lenora novērots salīdzinoši augsts cietes saturs. Pēc kartupeļu degustācijas par garšīgākajām atzītas šķirnes Brasla, Agrie Dzeltenie un Sante.

1. tabula. Kartupeļu šķirņu raksturojums un kvalitatīvās īpašības 2008. gadā Priekuļos.

Kartupeļu šķirne Selekcionārs Agrīnums Cietes saturs, %

Garša, balles

Brasla Priekuļu LSI, Latvija vidēji vēla 19.2 8.0Lenora Priekuļu LSI, Latvija vidēji agra 16.7 7.5

Agrie Dzeltenie Priekuļu LSI, Latvija agra 14.0 7.7Sante Agrico, Nīderlande vidēji agra 13.6 7.7Monta Priekuļu LSI, Latvija agra 13.6 7.2

Borodjanskij Rozovij

Ukrainas kartupeļu ZPI agra 13.5 7.4

Prelma Priekuļu LSI, Latvija vidēji agra 13.4 7.1Laura Europlant. Vācija vidēji agra 13.3 7.0

Bellarosa Europlant. Vācija vidēji agra 13.0 7.4Appel Svalof-Weibull, Zviedrija vidēji agra 13.0 7.4Vitara Europlant. Vācija agra 11.9 7.1

Marabell Europlant. Vācija agra 11.7 6.8Presto Europlant. Vācija vidēji agra 11.5 7.2Bete Priekuļu LSI, Latvija vidēji vēla 11.5 7.2

Impala Agrico, Nīderlande agra 9.5 7.5

2. attēls. Kartupeļu šķirne Brasla bioloģiskajā laukā Priekuļos 2008. gadā.

Kart

upeļ

i200

9 šķirņu salīdzinājums bioloģiskajai lauksaimniecībai

Šķirne Ciete % PiezīmesKuras 22,2 Laba izturība pret lakstu puvi

Magnat 18,9-23,0 Ļoti laba izturība pret lakstu puviPosmo 20,6 Lakstu puves infekcija sākāsTanu 17,2 Pilnīgi nopuva ap 20.augustuBrasla 17,2 Daļēja infekcija 19.augustāMaret 17,4 Lakstu puves infekcija sākās augusta vidūJuku 18,1 Lakstu puves infekcija sākās augusta vidūAndo 16,6 Laba izturība pret lakstu puviAnti 15,5 Laba izturība pret lakstu puviAnts 13,3 Lakstu puves infekcija sākās pēc 20.augustaPiret 13,3 Lakstu puves infekcija sākās ap 10.augustu

Sarme 15,5 Laba izturība pret lakstu puviReet 13,8 Lakstu puves infekcija sākās augusta vidū

AlojA AgroSIA Aloja Agro ir vācu firmas Europlant oficiālais pārstāvis Latvijā.

Adrese: Joglas iela 2, Ungurpils, Alojas l.t., LV 4064E-pasts: janis.varpa@culinar.lv

Tālr.: 26428278, 26360680, 26468893

Mēs piedāvājam Latvijā pavairotu sēklas materiālu šķirnēmVinetaRed FantasyLauraMarabelTomensa

pārējās šķirnes pēc pieprasījuma ievedam no Vācijas.Vēlams iepriekš pasūtīt sēklas materiālu.

2009./2010. GADā PIeDāVā SĒKLu KARTuPeļu ŠķIRNĒM:

AGRāM

MADARA – bumbuļi plakani apaļi, mīkstums gaiši dzeltens, ļoti labas garšas īpašības, vārīti ir vidēji miltaini.

AGRIe DZeLTeNIe - bumbuļi ovāli, mīkstums dzeltens, ļoti labas garšas īpašības, vārīti ir miltaini.

BORODJANSKIJ ROZOVIJ – bumbuļi apaļi, mīkstums dzeltens, labas garšas īpašības, vārīti ir miltaini.

MuTAGeNAGRIe – bumbuļi apaļi, mīkstums gaiši dzeltens, laba garša, vārīti vidēji miltaini. Izceļas ar agrīnumu.

VIDĒJI AGRāM

LeNORA N – bumbuļi apaļi ovāli, mīkstums dzeltens, laba garša, vārīti vidēji miltaini.

ADReTTA – bumbuļi apaļi ovāli, mīkstums gaiši dzeltens, ļoti labas garšas īpašības, vārīti miltaini.

VIDĒJI VĒLāM

BRASLA N- bumbuļi ovāli, mīkstums gaiši dzeltens, garša ļoti laba, vārīti miltaini. Cietes saturs >17%.

ZĪLe N – bumbuļi ovāli, mīkstums gaiši dzeltens, garša laba, vārīti vidēji miltaini.

IMANTA N – bumbuļi ovāli, mīkstums balts, garša laba, vārīti miltaini. Cietes saturs >18%.

www.PRIeKuLISeLeKCIJA.LV

VALSTS PRIeKuļu LAuKAuGu SeLeKCIJAS INSTITŪTS

Zinātnes iela 1a, Priekuļi, Cēsu rajons, LV–4126

Tālrunis:+371 64130162 Fakss:+371 64107217

e-pasts: pr_sel@apollo.lv

Vācijas uzņēmuma NORIKA kartupeļus Latvijā audzē vismaz 30 gadus, kopš Latvijas tirgū ienāca šķirne ADRETTA. Arī šobrīd šī šķirne savu popularitāti nav zaudējusi.

Pēdējos gados tirgū liels pieprasījums ir bijis arī pēc agrās šķirnes SOLIST sēklas materiāla. Ņemot vērā kartupeļu lietotāju pieprasījumu pēc sarkanas krāsas kartupeļiem, tika izveidota šķirne Romance. 2008. gadā Latvijas šķirņu katalogā tika reģistrēta šķirne Magnat, kuru jau vairākus gadus gaidīja cietes kartupeļu audzētāji.

NORIKA oficiālais pārstāvis Latvijā – zemnieku saimnie-cība PIEKALNES – jau desmito gadu piedāvā uzņēmuma sēklas materiālu.

2010. gada sezonai piedāvājam sertificētu šķirņu Solist, Akapella, Gala, Romance un Magnat sēklas materiālu, kā arī citas šķirnes, kuras atrodamas www.norika.de.

Kontaktinformācija: Ināra Pakalna, tālr. 26517817 Piekalnes, Vijciema pagasts, Valkas rajons, LV-4733

ROMANCE

Vidēji agra galda kartupeļu šķirne (tips B), ar lielisku izskatu un kulinārijas īpašībām.

Bumbuļi – izskatīgi, intensīvi sarkana miza, ovāli gareni līdz ovāli, vidēji lieli. Acis – seklas. Mīkstums – dzeltens līdz gaiši dzeltens.

Kulinārijas īpatnības – ļoti labas garšas īpašības.

Cers – vidēji augsts. Laksti ātri attīstās, ziedi sarkani – violeti.

Izturība pret slimībām – nematodes Ro1, Ro4 izturīgs. Augsta līdz vidēja PVY vīrusa slimībām izturība un vidēja PLRV vīrusa izturība. Izturība pret rizoktoniju – augsta līdz vidēja, kraupi – vidēja līdz augsta.

Ražiba – vidēja, laba kvalitāte, ciete ~ 14%.

Glabāšanās – labi.

Kartupeļu degustācija “lazdiņos” 2008. gada 12. augustā

Vieta Šķirne Vērtējums 1–51 Marianne 4,792 Marlen 4,283 Amorosa 3,894 Monaco 3,605 AR-99552 3,536 Fontane 3,487 Almera 3,448 Toluca 3,479 Red Baron 3,34

10 Ditta 3,2311 Riviera 3,12

Kartupeļu deGustācija LAzdiņos 2008. Gada 12. auGustā

Šķirņu demonstrējums tika iekārtots Dagnijas Hincenbergas zemnieku saimniecībā “Lazdiņi” Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagastā. Kartupeļi lauks uzarts rudenī, pavasarī kultivēts un pirms stādīšanas izkliedsējā iestrādāti kompleksie minerālmēsli Kemira Cropcare 10-10-20 600 kg/ka un kālija sulfāts 100 kg/ha. Papildmēslojumā dots 150 kg/ha kalcija nitrāts. Kartupeļi stādīti maija otrajā nedēļā. Lauks miglots pret nezālēm pirms sadīgšanas ar zenkoru 300 g/ha un pēc sadīgša-nas ar titusu 30 g/ha. Lakstu puve apkarota miglojot ar tatū 4 l/ha, akrobātu plus 2 kg/ha un divas reizes ar ranmanu 0,2 l/ha.

504540353025201510

50

>50 mm35–50 mmnestandarts

Riviera

Arielle

Monaco

Impal

a

Marian

ne

Almera

Toluca

AR 99-52

2

Amorosa

Sante

Fontan

e

Ražī

ba t/

h

aGrico šķirņu ražība emburgā 2008. gadā agrīnās un vidēji agrīnās šķirnes

21,87

13,51 13,5616,74 14,50

18,93

12,87

26,38

16,78

12,19

19,53

11,0016,13 17,26 14,85

12,43

17,85

11,35

18,79

9,34

20,52

21,64

1,751,55 1,41 2,58

2,22

3,50

6,32

2,13

7,162,08

1,05

504540353025201510

50

>50 mm35–50 mmnestandarts

Red Baron

Mustang

Murato

Pekaro

Manito

uRoko

Marlen

DittaPica

ssoAgri

a

Ambition

Ražī

ba t/

h

aGrico šķirņu ražība emburgā 2008. gadāvidēji vēlās un vēlās šķirnes

12,21

16,7818,75

22,53

15,36

22,50

13,489,31

20,1416,61 17,47

10,97

15,6717,44

18,06

17,62

17,08

20,0021,38

19,7219,89

16,32

2,77

3,512,68

5,59

3,93

2,08

2,412,01

1,941,81 4,14

piedâvâ gadiem pârbaudîtus

risinâjumus kartupeïu audzçtâjiem

Pârstâvniecîba Latvijâ: Graudu iela 58, LV-1058, Rîga, LatvijaTâlr./fakss: 67412073, e-pasts: info@berner-lat.lv

Titus 25 d.g. + virsmasaktîvâ viela

Cîòâ ar nezâlçm

Ditâns NT d.g. Tanos 50 d.g.Aizsardzîbai pret kartupeïu lakstu puvi

un sausplankumainîbu

Syngenta Agro Services AG pārstāvniecībaAtmodas iela 19-216, Jelgava, LV–3001Tālr./fakss: +371 63025626Konsultācijas: +371 27877567, +371 27842722

• Lietus noturība jau pēc 1 stundas• Ātrā Revus 250 s.k. iekļūšana lapas un spēja pārvietoties uz to jaunajām daļām, nodrošina izcilu aizsardzību pret lakstu puvi• Viegli pielietojama Revus 250 s.k. suspensijas koncentrāta forma un ieteicamas devas – 0,5 – 0,6 l/ha ļauj ērti šo produktu dozēt un lietot• Karences laiks 3 dienas – ļauj droši pasargāt laukus līdz novākšanas brīdim• Miglošanas intervāli atkarībā no augšanas apstākļiem 7-10 dienas.• Iepakojums – 1 litrs• Drošs lietotajam

P ā r L i e c i n o š a kArTUpEļU AizsArdzīBA

PRet LAkstu PuVI!

Jauna darbīgā viela – mandipropamīds nodrošina produktam vislabākās īpašības

Ranman – fungicīds drošai kartupeļu bumbuļu aizsardzībai pret lakstu puvi

Darbīgā viela: ciazofamīds 400 g/lPreparatīvā forma: suspensijas koncentrātsIepakojums: 1 l Ranmans A s.k. + 0,75 l Ranmans B š.k.

Produkta ražotājs: ISK Biosciences Europe S.A.Pieprasiet Ranman no sava piegādātāja!Vienmēr izlasi pievienoto lietošanas instrukciju un seko tās ieteikumiem.

Ranman

• Unikālanoturībapretlietu!• Ļotilababumbuļuaizsardzība.• Nogaidīšanaslaikstikai7dienas.• Intervālsstarpapstrādēm7–10dienas.• DevaRanmans A s.k. 0,2 l/ha + Ranmans B š.k. 0,15 l/ha (virsmas aktīvā viela).

SIA Baltic agRoLielirbesiela32a,Rīga,LV–1046Tālr.:+37167228851Fakss:+37167830280www.balticagro.lv