j u r i d i s k ā m ā c ī b u u n i z g l ī t o j o š ā l i t e r a t ū r a

Agris Bitans

civiltiesiska atbildība

un tas veidi

IZDEVNIECĪBA AGB f i

Rīga, 1997

Agra Bitana biogrāfija

Agr is B i t ā n s dz imis 1970. g a d ā A i z p u t ē , L iepājas r a j o n ā . 1 9 8 5 . g a d ā a b s o l ­

vēj is j a u n s t r ū ž ā n u a s t o ņ g a d ī g o skolu R ē z e k n e s ra jonā. N o 1985. g a d a mācī j ies u n

1988. g a d ā absolvēj is D r i c ā n u v i d u s s k o l u R ē z e k n e s r a j o n ā . 1988. g a d ā s t u d ē Lat­

vi jas Univers i tātes Juridiskajā fakul tātē - s ā k u m ā v a k a r a n o d a ļ ā , b e t no otrā kursa

d i e n a s n o d a ļ ā . 1 9 9 3 . g a d ā absolvēj is Latv i jas U n i v e r s i t ā t e s Jur idisko fakultāt i a r t ie­

sību z i n ā t ņ u b a k a l a u r a g r ā d u . N o 1993. g a d a līdz 1995. g a d a m studi jas m a ģ i s t r a ­

tūrā, kas tiek p a b e i g t a s 1995. g a d ā ar t iesību z i n ā t ņ u maģistra g r ā d u . M a ģ i s t r a

d a r b s «Civi lt iesiskā atb i ld ība u n tās v e i d i » .

N o 1988. g a d a strādā d a r b o s , kas saistīti a r juridisko praksi. N o 1988. g a d a

līdz 1990. g a d a m strādāja par t iesu izpildītāju R ī g a s Latga les priekšpi lsētas tiesas

t iesu izpildītāju kantorī . N o 1990. g a d a līdz 1992. g a d a m d a r b s par jur iskonsultu

3 2 . n a m u p ā r v a l d ē , S I A « K o n s u l t a n t s » u.c. N o 1 9 9 2 . g a d a līdz 1996. g a d a m

strādāja Valsts u z ņ ē m u m ā «Latvi jas Televīzi ja» par ģ e n e r ā l d i r e k t o r a p a l ī g u . N o

1 9 9 5 . g a d a 2 0 . d e c e m b r a - l i c e n c ē t s jurists. N o 1 9 9 5 . g a d a 3 0 . a u g u s t a Latvi jas

R e p u b l i k a s Ārl ietu ministr i jas E i r o p a s integrāci jas biroja M a s u informāci jas līdzek­

ļ u d a r b a g r u p a s vadī tā js . K o p š 1 9 9 5 . g a d a v e i c pr ivātpraksi Juridiskajā birojā

«B & Š par tner i» .

K o p š 1 9 9 2 . g a d a a k a d ē m i s k ā s o r g a n i z ā c i j a s « K o n k o r d i j a V a l d e m ā r i j a » ( C o n -

cordia Valdemaria) b iedrs.

Publ ikāci jas:

Bitāns A. R o m i e š u saistību t iesības, L U , Rīga, 1993.;

Bitāns A. V a i «juridiskais subjekts» ir labāks par «juridisko p e r s o n u » ? Latvi jas

Jurists, 1994, 3;

Bitans A. Latvia n e e d s n e w r e g u l a t i o n for e l e c t r o n i c m e d i a , Balt ie bu l le t in ,

1995, N o . 2 ;

Bitāns A. R e k l ā m a - v i e n s no p r o g r e s a v i rz ī tā j iem, P r o M e d i a , 1997, 8.

G r ā m a t a «Civi l t iesiskā atbi ld ība u n tās v e i d i » p a r e d z ē t a t ies ībz inātņu stu­

d e n t i e m , prakt izējošiem jur ist iem un jebkura i p e r s o n a i , kas interesējas par civi lt ie­

sisko a t b i l d ī b u , tās v e i d i e m , p a m a t u un p r i e k š n o s a c ī j u m i e m , kā arī par t o , kada

v e i d ā ir n o s a k ā m s šīs a tb i ld ības a p m ē r s .

Saturs

Ievads 8

1 . daļa. juridiskā atbildība 1 0

1. n o d a ļ a . Juridiskās atb i ld ības vispārējs apskats 10

2 . n o d a ļ a . Jur idiskās a t b i l d ī b a s p a z ī m e s 2 0

3 . n o d a ļ a . Juridiskās a t b i l d ī b a s p a m a t s 2 5

2. daļa. Terminoloģijas jautājumi 34

3. daļa. Civiltiesiskā atbildība 46

1. n o d a ļ a . Civi lt iesiskās atb i ld ības jēdz iens 46

2 . n o d a ļ a . Civi lt iesiskās a t b i l d ī b a s p a z ī m e s 5 5

3 . n o d a ļ a . Civi lt iesiskās atb i ld ības funkci jas, pr incip i u n u z d e v u m i . . . 6 0

4 . n o d a ļ a . Civi lt iesiskās atb i ld ības v ispār īgais p a m a t s 6 3

5 . n o d a ļ a . Civi l t iesiskās a t b i l d ī b a s subjekts 8 4

4. daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi 911. n o d a ļ a . Civi lt iesiskās atb i ld ības v e i d u

k o p ī g ā s un atšķirīgās p a z ī m e s 91

2 . n o d a ļ a . Civi lt iesiskā atb i ld ība par l ī g u m p ā r k ā p u m u 9 7

• Civi lt iesiskās atb i ld ības p a r l ī g u m p ā r k ā p u m u v ispār īg ie

n o t e i k u m i 9 7

• Līgumiskās atb i ld ības p a m a t s 101

• Apstākļ i , kas atbr īvo no l īgumiskās a t b i l d ī b a s 104

• Līgumiskās atb i ld ības ī p a t n ī b a s , kas izriet no d a r b a

t iesiskajām a t t i e c ī b ā m 111

3. n o d a ļ a . Kvaz i l īgumiskā atb i ld ība 114

4. n o d a ļ a . Civilt iesiska atb i ld ība par ( iel iktu

( ā r p u s l ī g u m i s k o p ā r k ā p u m u )

• Civilt iesiskās atb i ld ības par del iktu

( ā r p u s l ī g u m o p ā r k ā p u m u ) v ispār īg ie n o t e i k u m i 117

• D e l i k t a t b i l d ī b a s ( ā r p u s l ī g u m i s k ā s a t b i l d ī b a s ) p a m a t s . . . 1 2 0

5. n o d a ļ a . Civi lt iesiskā atb i ld ība p a r kvazidel iktu 126

5. daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi 129 1. n o d a ļ a . Z a u d ē j u m u at l īdz ināšana kā g a l v e n a i s

civilt iesiskās atb i ld ības līdzeklis 129

• Z a u d ē j u m i un to v e i d i 129

• Z a u d ē j u m u a p m ē r a n o v ē r t ē š a n a ( n o t e i k š a n a ) u n

p i e r ā d ī š a n a 141

2 . n o d a ļ a . Personiskā ( n e m a n t i s k ā ) ka i tē juma u n m o r ā l ā ka i tē juma

k o m p e n s ā c i j a s p r o b l ē m a s civi l t iesībās 148

3. n o d a ļ a . L ī g u m s o d s - civilt iesiskās atb i ld ības līdzeklis

l ī g u m p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā 155

4 . n o d a ļ a . T iesas n o l ē m u m s par note iktu d a r b ī b u ve ikšanas va i

a t t u r ē š a n o s n o n o t e i k t u d a r b ī b u ve ikšanas u z d o š a n u

p a r ā d n i e k a m (t iesas a i z l i e g u m s ) 164

5 . n o d a ļ a . Civilt iesiskā atb i ld ība u n c i tas z a u d ē j u m u

k o m p e n s ē š a n a s s istēmas iespējas 167

Nobeigums 171

Pielikumi 172

1. p ie l ikums. Latvi jas Republ ikas S a i m n i e c i s k ā s tiesas 1 9 9 5 . g a d a

18. janvāra s p r i e d u m s N r . 81/3 172

2 . p ie l ikums. Latvi jas R e p u b l i k a s A u g s t ā k ā s tiesas S e n ā t a

Civi l l ietu d e p a r t a m e n t a 1996. g a d a 18. m a r t a

s p r i e d u m s lietā N r . 2c - 33 174

3. p ie l ikums. K u r z e m e s a p g a b a l t i e s a s 1996. g a d a 19. jūnija

s p r i e d u m s lietā N r . C - 159/2 176

4 . p ie l ikums. S a b i e d r ī b a s a r i e r o b e ž o t u atb i ld ību « V e s t a »

apelāc i jas sūdzība lietā N r . C - 159/2 179

5. p ie l ikums. Latvi jas Republ ikas A u g s t ā k ā s tiesas Civi l l ietu

tiesu palātas 1996. g a d a 10. s e p t e m b r a

s p r i e d u m s lietā N r . P A C - 2 2 4 181

6 . p ie l ikums. S a b i e d r ī b a s a r i e r o b e ž o t u a t b i l d ī b u « V e s t a »

kasācijas sūdzība lietā N r . P A C - 2 2 4 186

7. p ie l ikums. S a b i e d r ī b a s ar i e r o b e ž o t u atb i ld ību « V e s t a »

p i lnvarotā pārstāvja p a s k a i d r o j u m s pie

kasācijas sūdzības lietā N r . S K C - 170 190

8. p ie l ikums. Latvi jas Republ ikas A u g s t ā k ā s tiesas S e n ā t a

Civi l l ietu d e p a r t a m e n t a 1996. g a d a

2 7 . n o v e m b r a s p r i e d u m s lietā N r . S K C - 170 195

Izmantotā l iteratūra 200

Ieteicamā literatūra 204

Alfabētisks terminu radītājs 206

Priekšvārds

Katrs n o m u m s ikdienā v a r n o n ā k t d a ž ā d ā s n e p a t ī k a m ā s situāci jās. Dažkārt

k ā d s aizskar m ū s u t iesības, r a d o t m a t e r i ā l u s z a u d ē j u m u s v a i m o r ā l u k a i t ē j u m u va i

c i tādi n o d a r o t m u m s pār i . K ā a izsargāt sevi n o n e p a m a t o t a ( n e l i k u m ī g a ) aizskā­

r u m a un kā rīkoties, ja šāds a izskārums ir not ic is? Kas a t b i l d ē s par šo a i z s k ā r u m u ,

un kādai ir j ā b ū t šai a tb i ld ība i civi l t iesībās, kā note ik t civilt iesiskās atb i ld ības a p ­

m ē r u ? I k v i e n a m ir kādreiz nāc ies risināt šos j a u t ā j u m u s .

Tā kā civiltiesiskā atb i ld ība ir t ā d s juridiskās atb i ld ības v e i d s , ar ko ci lvēki sa­

s t o p a s visbiežāk, un arī i z d e v u m u ziņā tas ir v isdārgākais ' , t a d ir ļot i būtiski z ināt,

kā juridiski pareizi r īkoties g a d ī j u m o s , k a d m ū s u t iesības t iek n e p a m a t o t i aizskar­

tas, un ar k ā d ā m s e k ā m i r jārēķinās, ja paši i z d a r ā m š ā d u a i z s k ā r u m u .

Šajā g r ā m a t ā a p l ū k o s i m civilt iesiskās a t b i l d ī b a s v ispārē jos p a m a t u s , kā arī

katra atsevišķa civilt iesiskās a t b i l d ī b a s v e i d a p a m a t u s , a p m ē r u s , i e r o b e ž o j u m u s

utt. Katrs atb i ld ības v e i d s tiks i lustrēts ar g a d ī j u m i e m no dzīves v a i t iesu prakses.

A p l ū k o j o t civilt iesiskās atb i ld ības v e i d u s , tiks anal izēti ne tikai Latvi jas R e p u b ­

likas l i k u m d o š a n a s akti un t iesu prakse, b e t arī A S V , Angl i jas, Vāc i jas, Franci jas,

Krievi jas un c i t u va lstu prakse 2 , t ā d ē j ā d i pa l īdzot izprast at t iec īgā tiesiskā institū­

ta va i konstrukci jas b ū t ī b u un ļaujot spriest p a r t o , cik lielā m ē r ā Latvi jas l ikum­

d o š a n a s akti atbi lst m ū s d i e n u praksei u n va i t ie n a v p i l n v e i d o j a m i .

T o m ē r a t c e r ē s i m i e s , ka dzīvē katrs g a d ī j u m s i r īpašs un niansēs v a r atšķirties

no t i e m , kuri tiks apskatīt i šajā g r ā m a t ā . T ā d ē ļ izlasītais lai kļūst par p a m a t u izprat­

n e i , nevis par p a r a u g u rīcībai l īdzīgās situāci jās. G a d ī j u m o s , k a d tiek aizskartas

p e r s o n a s t iesības, b ū t u v ē l a m s i z m a n t o t zvēr ināta a d v o k ā t a , l icencēta jurista va i

zvēr ināta n o t ā r a pa l īdz ību, kuri, iepazīstot ies ar k o n k r ē t ā g a d ī j u m a k o p a i n u , varēs

s n i e g t i e s p ē j a m o r is inājuma v a r i a n t u .

G r ā m a t ā tiks i z m a n t o t i šādi sa īs inā jumi:

A P K - A d m i n i s t r a t ī v o p ā r k ā p u m u kodekss;

CK - Civ i lkodekss 3 ;

CL - Civ i l l ikums;

C P K - C i v i l p r o c e s a kodekss;

D L K - D a r b a l i k u m u kodekss;

KK - K r i m i n ā l k o d e k s s ;

BGB - Vāci jas c iv i lkodekss {Bürgerliches Gesetzbuch - v ā c u v a i . ) ;

U T K - A S V Uni f icēta is t i rdzniecības kodekss {Uniform Commercial Code).

1 1995. gadā zaudējumu piedziņas lietās valsts nodevās tika samaksāti 330 624 LVL, t.i., vairāk nekā citu kategoriju lietās, Dienas Bizness, 1996. gada 19. augusts. 1997. gada pirmajā pusgadā valsts nodevas par zaudējumu prasībām tika samaksāts 283 527 LVL, kas ir 36,93% no visām iemaksātajām valsts nodevām šajā laikā, Dienas Bizness, 1997. gada 25. augusts.

2 Tādēļ grāmatā būs pieminētas konkrētas lietas. 3 Vairs nav spēkā.

8

Ievads

Katrai p e r s o n a i i r savas intereses, un tā c e n š a s šīs intereses realizēt un n o ­

s a r g ā t n o c i tu p e r s o n u a i z s k ā r u m a . Vēstur iskās att īst ības gai tā sabiedr ība c e n t u s i e s

noteiktas ind iv īdu intereses, kuras tika uzskatītas par sabiedr ība i d e r ī g ā m , aizsar­

g ā t ar l i k u m u pa l īdz ību, t ā d ē j ā d i šīs ar l i k u m u aizsargātas p e r s o n a s intereses kļuva

par t iesībām' 1 , p r o t a m s , šā v ā r d a plašākajā n o z ī m ē .

Tā kā g a n apzināt i , g a n neapz ināt i p e r s o n u t iesības tiek aizskartas, t a d valsts

c e n š a s radīt m e h ā n i s m u , ar kura pal īdz ību v a r ē t u m a k s i m ā l i p a n ā k t šo t iesību aiz­

sardz ību no n e p a m a t o t a a izskāruma, kā arī izstrādā un p i l n v e i d o m e t o d e s un kār­

t ī b u , kādā v e i d ā a izskāruma rezultātā sagrauta is sabiedr isko a t t i e c ī b u l īdzsvars tik­

t u a t j a u n o t s . T o prasa ta isnības pr inc ips.

J e b k u r ā m t i e s ī b ā m n o z ī m e i r tikai t a d , ja pastāv iespēja un m e h ā n i s m s šo

t iesību aizsardzībai p r e t n e p a m a t o t u v a i n e l i k u m ī g u a i z s k ā r u m u . I r jāpiekrīt

L . J . S m i t a (Len Young Smith) un G. G. R o b e r s o n a ( G . Cole Robersori) u z s k a t a m , ka

arī visa «t ies ību s istēma strādā ( d a r b o j a s ) t ikai t a d , ja tā p i e d ā v ā un n o d r o š i n a

kārt ību un d r o š ī b u kā valsts, tā arī indiv īda i n t e r e s ē m » 5 .

B e z tā, ka valsts m ē ģ i n a a izsargāt katra subjekta t iesības, arī p a š a m subjek­

t a m , z inot savas t iesības u n p i e n ā k u m u s , i r jāseko n e tikai t a m , lai citas p e r s o n a s

neaizskartu tās (šīs p e r s o n a s ) t iesības, b e t arī pat i p e r s o n a nedrīkst n e p a m a t o t i

aizskart c i tu p e r s o n u t iesības va i arī i z m a n t o t savas t iesības pretēj i « labai t ic ībai» ,

kā to nosaka Latvi jas Republ ikas Civ i l l ikums ( C L 1. p . ) . Tieši š ā d u sabiedr isko at t ie­

c ī b u m o d e l i i r m ē ģ i n ā j u š i izveidot l i k u m d e v ē j i .

Valsts ar l ikuma pal īdz ību aizsargā t iesības, n o d a l o t tos n o d a r ī j u m u s , kas ir

a t ļaut i , un t o s , par kuru n o d a r ī š a n u i r jānes noteikta v e i d a atb i ld ība, t ā d ē j ā d i strik­

t i n o r ā d o t , kāda u z v e d ī b a (r īc ība, d a r b ī b a ) i r aiz l iegta. Tā kā p a s t ā v d a ž ā d a t ipa

sabiedriskās a t t i e c ī b a s , t a d i r n e p i e c i e š a m a to d a ž ā d a tiesiskā aizsardzība, ņ e m o t

v ē r ā pārkāpēja v a i n a s p a k ā p i u n n o d a r ī j u m a s m a g u m u .

Šajā g r ā m a t ā t u v ā k a p l ū k o s i m civilt iesiskās atb i ld ības j ē d z i e n u , pr iekšnote i­

k u m u s , a p m ē r u s u n i e r o b e ž o j u m u s . A t b i l d ī b a s p r o b l ē m a civi l t iesībās kļuva sevišķi

aktuāla p ē c 1937. g a d a Civ i l l ikuma d a r b ī b a s a t j a u n o š a n a s . P i rmkārt , tādēļ ka p a ­

v ē r ā s j a u n a s iespējas pieprasīt k o m p e n s ā c i j u par m o r ā l o ( n e m a n t i s k o ) k a i t ē j u m u ,

p i e m ē r a m , g o d a u n c i e ņ a s a izskāruma g a d ī j u m ā , kas nebi ja i e s p ē j a m s , balstot ies

u z Latvi jas P a d o m j u Sociāl ist iskās Republ ikas 1963. g a d a 2 7 . d e c e m b r ī p i e ņ e m t o

C i v i l k o d e k s u . Š ī j a u n ā iespēja tika drīz v i e n i z m a n t o t a , p i e m ē r a m , a/s « S W H R ī g a »

prasībā p r e t Pēter i T a b ū n u u n «Latv i jas R a d i o » , Ivara G o d m a ņ a prasībā pret laik­

rakstu « D i e n a s Bizness» un «Latv i jas j a u n a t n e » utt., izraisot l ielu s a b i e d r ī b a s

4 Smith Len Young, Roberson G. Gale. Smith and Roberson's Business Law, St. Paul Minn. West Publishing Co., 1977, p. 38.

5 Turpat.

i e v ē r ī b u , jo ne visi izprata m o r ā l ā k a i t ē j u m a m a n t i s k ā s k o m p e n s ā c i j a s b ū t ī b u .

O t r k ā r t , C L p i e d ā v ā arī j a u n u p iee ju z a u d ē j u m a a p m ē r a ( k a i t ē j u m a ) n o t e i k š a n ā ,

p i e m ē r a m , n e i e g ū t ā i e n ā k u m a at l īdz ināšanā, kas nebi ja i e s p ē j a m s , v a d o t i e s p ē c

C K 3 8 8 . p. 1 . d . , 4 2 7 . p. 1. d . u n 4 8 5 . p.

D a u d z i C L noteikt ie u n jau n o r o m i e š u t i e s ī b ā m z i n ā m i e civilt iesiskie institūti

Latvi jas t iesu praksē g a d u d e s m i t i e m n a v p i e m ē r o t i , līdz a r t o m ū s d i e n u Latvi jas

t iesu praksē r o d a s p r o b l ē m a s g a n i e i n t e r e s ē t a j ā m p e r s o n ā m , g a n arī t i e s ā m š o

inst i tūtu reālajā p i e m ē r o š a n ā . T ā d ē ļ i r n o d e r ī g i a p l ū k o t ne tikai šo inst i tūtu p ie­

m ē r o š a n u pirmskara Latv i jā, b e t arī to p i e m ē r o š a n a s praksi c i tās valstīs, kā ari a p ­

k o p o t p ieredzi šajā j o m ā u n l e m t , v a i t o v a r a m p i e m ē r o t p r a k s ē t a g a d - trešās

a t m o d a s Latvi jā.

9

10 1. daļa. Juridiskā atbildība

Pirmā dala Juridiskā atbildība

1. nodaļa. Juridiskas atbildības vispārējs apskats

Kas ir atbi ldība?

G r ā m a t a s mērķis ir t u v ā k apskatīt tikai v i e n u juridiskās atb i ld ības v e i d u - civ i l­

tiesisko a t b i l d ī b u . P a r juridisko atb i ld ību un tās v e i d i e m jau i r uzrakstīts d a u d z grā­

m a t u un rakstu 6 , kuros i r izteikti d a ž ā d i un re izēm p a t pretrunīg i v iedokļ i . Latvi jas

Republ ika ir a t g u v u s i n e a t k a r ī b u arī t iesību j o m ā , un ir kritiski jāizvērtē d a u d z u

a u t o r u tā sauktajos P S R S laikos par juridisko atb i ld ību teiktais, jo v i ņ u d o m a s at­

bilda tā laika g a r a m . T a č u līdz ar p e l a v ā m neizmet īs im arī k ā d u rac ionā lu g r a u d u .

P i rms a p l ū k o j a m t u v ā k civilt iesisko a t b i l d ī b u , i r jānoskaidro juridiskās atbi ldī­

bas būt ība v ispār, v i s m a z g a l v e n a j o s v i l c i e n o s . T a s d o s iespēju t u v ā k izprast civ i l­

tiesisko a t b i l d ī b u , j o civiltiesiskā atb i ld ība p ē c v a i r u m a t iesību z inātn ieku d o m ā m

ir juridiskās atbildibas v e i d s 7 .

Bieži dzird l ie to jam v ā r d u s «juridiskā a t b i l d ī b a » , «v iņš i r juridiski atb i ld īgs p a r

n o d a r ī t o k a i t ē j u m u » va i « v i ņ a m i r j ā n e s juridiskā atb i ld ība par s a v ā m d a r b ī b ā m » .

Arī l ikums bieži n o r ā d a , ka kādai p e r s o n a i ir « jānes a t b i l d ī b a » , ka tai ir « a t b i l d ī b a s

p i e n ā k u m s » u. tml. ( p i e m ē r a m , C L 1593.-1596. p . ) , t o m ē r legālu s k a i d r o j u m u

j ē d z i e n a m atbildiba n e d o d .

Tā kā n e v i e n s n o r m a t ī v s d o k u m e n t s ( l i k u m s , n o t e i k u m i , instrukcijas u.tml.)

j ē d z i e n u juridiskā atbildiba n e d e f i n ē ( š ā d i d e f i n ē j u m i p a s t ā v t iesību teorēt iķu

6 Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monography Social Sciences: Law. Vilnius, 1995; Smith ten Young, Roberson C. Gale. Smith and Roberson's Business Law, ST. Paul Minh. West Publishing Co., 1977, p. 38-42.; Иоффе О. С. Ответ­ственность по советскому гражданскому праву. Ленинград: изд. Ленинградского у-та, 1955; Петров И. Н. Ответственность хозорганов за нарушения обязательств. Москва: ЮЛ, 1974; Назаров Б. Л. О юридическом аспекте позитивной социальной ответственности, Советское государство и право, 1981, 10; Строгович М. С. Сущность юридической ответственности, Советское государство и право, 1979, 5; Братусь С. Н. Спорные вопросы теории юридической ответственности, Советское государство и право, 1973, 4; Краснов М. А. Публично-правовая ответственность представительных органов за нарушение закона, Государство и право, 1993, 6, kā arī citu autoru darbi.

7 Latvijas Padomju enciklopēdija. Riga, 1982, 2. sēj., 300. Ipp.; Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monography Social Sciences: Law. Vilnius, 1995, p. 4; Белякова A. M. Гражданско-правовая ответственность за причинение вреда. Москва: изд. Московского у-та, 1986, с. 5; Ефимова Л. Г. Ответственность и распределение убытков в расчетных отношениях, Государство и право, 1995, 12, с. 27.

1. nodaļa, juridiskās atbildības vispārējs apskats 11

d a r b o s 8 ) , t a d juridiskās atbildibas jēdz iena izpratni v a r a m i e g ū t tikai empīr iskā c e ļ ā ,

s ā k u m ā a p l ū k o j o t v i s p ā r ē j u j ē d z i e n u - atbildiba. K a s v i s p ā r i r a t b i l d ī b a ? K ā d a ir

sakarība starp atb i ld ību v i s p ā r un juridisko a t b i l d ī b u ?

ļ a u K. M ī l e n b a h a « L a t v i e š u v a l o d a s v ā r d n ī c ā » ir m i n ē t s v ā r d s atbildiba -

«tāds j a u i r s a u c a m s p i e a t b i l d ī b a s » ' . J a u t ā j u m s p a r p e r s o n a s ( c i l v ē k a ) a t b i l d ī b u

visu laiku ir bijis aktuāls, jo v i e n m ē r ir pastāvēj is d a r b ī b u k o p u m s , kuras sabiedrī­

b a uzskatījusi p a r n e v ē l a m ā m va i p r e t ē j ā m s a b i e d r ī b a s i n t e r e s ē m u n p r e t k u r ā m

m ē ģ i n ā j u s i cīnīt ies. J a u D i e v a b a u š ļ o s i r n o r ā d ī t a s d a r b ī b a s , kuras nedrīkstēja ve ikt ,

p i e m ē r a m , « T e v n e b ū s zagt!» va i « T e v n e b ū s n o k a u t ! » u . t m l .

S a b i e d r ī b a savā attīstībā n e a p s t ā j ā s , un l īdz ar to mainī jās arī a t b i l d ī b a s v e i d i

u n t o g r a d ā c i j a . P i e m ē r a m , v ē s t u r e m u m s atklāj, k ā p i r m a t n ē j ā s k o p i e n a s ta l iona

p r i n c i p s « z o b u pret z o b u , a c i pret ac i» ( n o d a r o t v a i n ī g a j a m t ā d u p a š u k a i t ē j u m u )

t ika n o m a i n ī t s pret m a n t i s k u k o m p e n s ā c i j u c i e t u š a j a m v a i t ā r a d i n i e k i e m .

A t b i l d ī b a s jēdz iens ir cieši saistīts ar izpratni par ci lvēka r īcības br īv ību. T o ­

m ē r atkarībā no tā, k ā d ā skat ī jumā t e r m i n s atbildiba t iek a p l ū k o t s - no fi lozofiskā,

juridiskā va i no cita skatu p u n k t a - , š im t e r m i n a m d e f i n ē j u m s i r d a ž ā d s .

« L a t v i e š u v a l o d a s v ā r d n ī c a » v ā r d u atbildiba skaidro kā p i e n ā k u m a a p z i ņ u ,

u z d e v u m u , p i e n ā k u m u a t b i l d ē t par kaut ko 1 0 .

S a v u k ā r t no filozofijas skat ī juma atbildiba tiek traktēta kā « p e r s o n a s sociālā

u n morālt iesiskā a t t i e k s m e p r e t s a b i e d r ī b u , kas raksturo c i l vēku n o m o r ā l ā p i e n ā ­

k u m a izpildes u n t iesību n o r m u i e v ē r o š a n a s v i e d o k ļ a » " . A p l ū k o j o t šos d e f i n ē j u ­

m u s , m ē s v a r ē t u piekrist t a m , k a atb i ld ība i r note ikts sociāls f e n o m e n s va i parādī­

b a , b e t m ē ģ i n ā j u m s to skaidrot kā «morāl t ies isku at t ieksmi» i r n e p i e ņ e m a m s ,

p i r m k ā r t , ņ e m o t v ē r ā tieši m o r ā l e s u n t iesību n o r m u savstarpējo a t t i e c ī b u d u ā l o

d a b u 1 2 u n t o , k a t iesības i r m o r ā l e s m i n i m u m s , u n , otrkārt , p e r s o n a s a t t i e k s m e

n e p a k ļ a u j a s tiesiskai r e g l a m e n t ā c i j a i , j o « m o r ā l e i e v ē r o m o t ī v u , t u r p r e t i m t iesības

interesējas v ien īg i par d a r b ī b a s ārēju saskaņu ar t iesību n o r m u » 1 3 . C i t u r " atbi ldī­

b a tiek skaidrota k ā c i lvēka spēja s n i e g t a t b i l d i , d o t n o r ē ķ i n u p a r s a v ā m d a r b ī b ā m :

«Ar a t b i l d ī b u tiek saprasta t ikumiska un tiesiska spēja apz ināt ies savas d a r b ī b a s

sekas.» No teiktā v a r a m s e c i n ā t , ka atb i ld ība i r c i lvēka spēja apz ināt ies s a v u d a r ­

b ī b u u n tās sekas, - a t b i l d ī b a t e t raktēta k ā inte lektuāla kategor i ja . N e v a r n o l i e g t ,

ka apz ināt ies savas d a r b ī b a s sekas ir svar īgi , t o m ē r pal iek neskaidrs j a u t ā j u m s -

8 Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monograph Social Sciences: Law. Vilnius, 1995; Smith ten Young, Roberson C. Gale. Smith and Roberson's Business Law, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1977, 38, p. 42; Иоффе О. С. Ответствен­ность по советскому гражданскому праву. Ленинград: изд. Ленинградского у-та, 1955; Петров И. Н. Ответственность хозорганов за нарушения обязательств. Москва, ЮЛ, 1974; Назаров Б. Л. О юридическом аспекте позитивной социальной ответственности, Советское государство и право, 1981, 10; Строгович М. С. Сущность юридической ответственности. Советское государство и право, 1979, 5; Братусь С. Н. Спорные вопросы теории юридической ответственности, Советское государство и право, 1973, 4, kā arī citu autoru darbi.

9 Milenbahs K. Latviešu valodas vārdnīca. Rīga, 1923-1925, 1. sēj., 151. Ipp.

10 Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 1987, 81.-82. Ipp. 11 Enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, 1991, 51. Ipp.

12 Šulcs L. Legalitātes jautājums tiesību teorijā. Rīga: Gulbis, 1936, atsev. izvilk. no «Tieslietu

Ministrijas Vēstneša», 3, 509. Ipp.

13 Turpat, 515. Ipp.

14 Latviešu konversācijas vārdnīca. Rīga, 1927-1928, 1. sēj., 1031. Ipp.

12 1. daļa. Juridiska atbildība

cik lielā m ē r ā seku a p z i n ā š a n a i ir izšķiroša n o z ī m e , jo neret i i r g a d ī j u m i , k a d per­

sona p a t n a v vēlējusies apzināt ies savas d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s sekas.

P a s t ā v d a ž ā d i atb i ld ības v e i d i - sociā lā, m o r ā l ā , polit iskā, juridiskā u . c , un

k a t r a m v e i d a m i r savs d e f i n ē j u m s , b e t atrast v i e n u , kas b ū t u v ispār p i e ņ e m a m s ,

n a v izdevies. T o a p l i e c i n a iepr iekš m i n ē t i e d a u d z i e j ē d z i e n a atbildība d e f i n ē j u m i .

Juridiskajai a tb i ld ība i i r raksturīgi kopēj i u z d e v u m i : a u d z i n ā t , l a b o t un sodīt

v a i n ī g o , b e t ar to šīs a tb i ld ības u z d e v u m u uzskait ī jums n a v p a b e i g t s ' 5 . T ies ību lite­

ratūrā va ldošais v iedokl is ir t ā d s , ka juridiskā atb i ld ība ir soc iā lās a t b i l d ī b a s v e i d s ' 6

un jēdziens sociāla atbildība a p t v e r visus atb i ld ības v e i d u s , k ā d u s sabiedr ība p a ­

zīst." T o m ē r arī v i s p ā r p i e ņ e m t u sociālās atb i ld ības j ē d z i e n u n a v izdevies radīt1 8.

Arī no juridiskā skatī juma atb i ld ība tiek skaidrota ( t r a k t ē t a ) d a ž ā d i . P i e m ē ­

r a m , v ieni a t b i l d ī b u (liability - a n g ļ u v a i . ) d e f i n ē kā ci lvēka d a r b ī b a s sekas, t.i., a t ­

bi ldība i r jebkura v e i d a p i e n ā k u m i , saistības, p a r ā d i va i risks, kas r o d a s no l īgu­

m i e m , t iesību a i z s k ā r u m i e m va i l ikuma (statute - a n g ļ u v a i . ) " , jebkur i n a u d a s

m a k s ā š a n a s p i e n ā k u m i , c i t i valsts noteikt i p i e n ā k u m i , p i e m ē r a m , n o d o k ļ u maksā­

š a n a s va i mil i tār ie p i e n ā k u m i 2 0 .

S a v u k ā r t pretēja nostāja tika izteikta Winter v. Inland Revenue Comrs l ietā, kur

neatz ina, ka n o d o k ļ u m a k s ā š a n a i r a t b i l d ī b a (liability)", t o m ē r t a s neizs lēdz atb i l ­

d ī b u par n o d o k ļ u n e m a k s ā š a n u .

A n g l o s a k š u z e m ē s j ē d z i e n a m atbildība izšķir d i v u s v e i d u s . P i r m a i s jēdz iens

a p z ī m ē juridisko a t b i l d ī b u j e b jur idisko p i e n ā k u m u (liability)", savukārt otrais j ē ­

dziens (responsibility) i r d a u d z plašāks, kas sevī ietver arī a t b i l d ī b u par m o r ā l u un

15 KK 20. p. un APK 22. p.

16 Назаров Б. Л. О юридическом аспекте позитивной социальной ответственности, Советское

государство и право, 1981, 10, с. 3 1 ; Астемиров 3. А. Понятие юридической ответственности,

Советское государство и право, 1979, б, с. 59-67; Братусь С. Н. Спорные вопросы теории

юридической ответственности, Советское государство и право, 1973, 4, с. 29; Гражданское

право. Москва: БЕК, 1994, том 1, с. 169; Юридический энциклопедический словарь. Москва:

Советская энциклопедия, 1987, 2 доп. изд., с. 296. Lai gan bija nesekmīgi mēģinājumi kvalificēt juridisko atbildību kā ekonomiskās atbildības paveidu. Skat.: Мамуюв В. Л.,

Овсиенко В. В., Юдин В. Я. Предприятие и материальная ответственность. Киев, 1971, с. 26.

Šis viedoklis ir pamatoti kritizēts, jo ekonomiskā atbildība kā mantiskā atbildība ir juridiskās atbildības paveids. Skat.: Гражданское право. Москва: БЕК, 1994, том 1, с. 170.

17 Гражданское право. Москва: БЕК, 1994, том 1, с. 169.

18 Sīkāk par sociālās atbildības definējuma problēmām skat.: Варул П. Методологические

проблемы исследования гражданско-правовой ответственности. Таллин, Ээсти раамат, 1986,

с. 16-26.

19 The New Encyclopaedia Británica. USA, 1991, volume 7, p. 324.

20 Oxford Advanced Learner's Dictionary of Current English. Delhi, Oxford University Press, 1989, p. 486.

21 Words and Phrases (Legal Defined) under the General Editorshipp of John B. Saunders. London, Butterworths, 1969, volume 3, p. 154.

22 Tas ir apliecināts lietā Littlewood v. George Wimpey & Co., Ltd., kurā jēdziens atbildīgs (Hablé) tika traktēts kā apzīmējums juridiskam faktam, ka persona ir pēc likuma atbildīga. Skat.: Words and Phrases (Legal Defined) under the General Editorshipp of John B. Saunders. London, Butterworths, 1969, volume 3, p. 154.

I. nodaļa. Juridiskās atbildības vispārējs apskats 13

ētisku p i e n ā k u m u izpi ld i" . Līdzīgs uzskats tika izteikts l ietā Hall v. Bonnet, kur ir

a t z ī m ē t s , ka tiesisks t e r m i n s atbildība ir šaurāks n e k ā v ā r d n ī c ā (Oxford English Dic­

tionary) m i n ē t a i s a t b i l d ī b a s s k a i d r o j u m s , ka atb i ld ība n o z ī m ē « b ū t ( t ikt) saist ī tam»

(that can be bound)M. C i tur , lai uzsvērtu šo j ē d z i e n u atšķir ību, tiek l ietots t e r m i n s

legal liability2*. Kā r e d z a m , j ē d z i e n u atbildība un juridiskā atbildiba savstarpējā at­

t iecība n a v v i e n n o z ī m ī g i izprasta arī a n g l o s a k š u z e m j u t iesību l i teratūrā 2 6 .

Š o juridiskās atb i ld ības izpratnes p r o b l ē m u a n g l o s a k š u z e m ē s pal iel ina tas

fakts, ka d i v ē j ā d i t iek skaidrots arī pats jēdz iens juridiskā atbildiba - liability,

nošķirot d i v u s j ē d z i e n u s - legal liability un legally liability, lai g a n šie jēdz ien i t iek

l ietoti kā sinonīmi 2 ' ' . Ar legal liability t iek saprasta t iesas noteikta (uzl ikta) un

p i e s p i e d u p i e m ē r o t a atb i ld ība starp strīda p u s ē m 2 8 . T ā t a d reāli a r k o m p e t e n t a s

i e s t ā d e s l ē m u m u note ikta u n p i e s p i e d u kārtā p i e m ē r o t a juridiskā a t b i l d ī b a , b e t a r

legally liability tiek saprasta va i nu atb i ld ība saskaņā ar t iesas i n t e r p r e t ē t u l i k u m u ,

va i a tb i ld ība, kas ir ar l i k u m u uzlikta v a i kas uz l ikuma p a m a t a ir fiksēta l ī g u m ā 7 9 ,

t. i ., t ā d a juridiskā a t b i l d ī b a , kas i r noteikta (uzl ikta) l i k u m ā ( l ī g u m ā ) , b e t vē l n a v

t iesas piespriesta un v ē l n a v iestājusies.

T i e s ī b u teorijā p a s t ā v d a ž ā d i juridiskās a t b i l d ī b a s s k a i d r o j u m i . Lai g a n atbi l­

d ī b a s p r o b l ē m a i r ļot i plaši d iskutēta, t o m ē r v i e n o t u ( v i s p ā r p i e ņ e m a m u ) atb i ld ības

a p z ī m ē j u m u t iesību teori jā n a v izdev ies izveidot. Un tas i r tieši t ā p ē c , ka jur idiska­

jai a tb i ld ība i i r d a ž ā d i v e i d i , kas rada g r ū t ī b a s v i e n o t a juridiskās atb i ld ības d e f i n ē ­

j u m a r a d ī š a n ā 5 0 .

T i e s ī b u teori jā p ā r s v a r u ir g u v i s uzskats, ka juridiskā atb i ld ība ir specifisks

atb i ld ības v e i d s ar savu d e f i n ē j u m u , lai g a n bija m ē ģ i n ā j u m i aizstāvēt uzskatu, ka

juridiskās atb i ld ības d e f i n ē j u m s pi lnībā izriet no vispārfi lozofiskā d e f i n ē j u m a " , kas

raksturo jur id isko a t b i l d ī b u kā ci lvēka ps iholoģisko stāvokl i va i at t ieksmi pret savu

d a r b ī b u un tās s e k ā m . P a m a t o j o t i e s uz š ā d u uzskatu, tika izstrādāta vesela teori ja,

ko n o s a u c a p a r «pozi t īvo juridisko a t b i l d ī b u » , un tā tiks a p l ū k o t a n e d a u d z tālāk.

23 Smith ten Young, Roberson С. Gale. Smith and Roberson's Business Law, St. Paul Minh. West

Publishing Co., 1977, p. 39.; Garner Bryan A. Dictionary of Modern Legal Usage. New York,

Oxford, Oxford University Press, 1990, p. 486, p. 721-722.

24 Words and Phrases (Legal Defined) under the General Editorshipp of John B. Saunders.

London, Butterworths, 1969, volume 3, p. 155.

25 Holyoak Ion, B. A. Intellectual Property Law. London, Dublin and Edinburg, Butterworths,

1995, p. 805, 806.

26 Garner A. Bryan. Dictionary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University

Press, 1990, p. 480; salīdzinājumam skatīt šo jēdzienu skaidrojumu vārdnīcās: Henry Campbell Black. M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1990, sixth edition, p. 914, 915, 1312; Words and Phrases (Legal Defined) under the General Editorshipp of John B. Saunders. London, Butterworths, 1969, volume 3, p. 153, 155.

27 Henry Campbell Black. M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co.,

1979, fifth edition, p. 805, 806.

28 Turpat, p. 805.

29 Turpat, p. 806.

30 Henry Campbell Black. M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co.,

1990, sixth edition, p. 914.; Петров И. H. Ответственность хозорганов за нарушения

обязательств. Москва: ЮЛ, 1974, с. 9.

31 Строгович М. С. Сущность юридической ответственности, Советское государство и право,

1979, 5, с. 73. Filozofijas skatījumā par atbildību parasti tiek uzskatīta personas sociālā un morāltiesiskā attieksme pret sabiedrību, kas raksturo cilvēku no morālā pienākuma izpildes un tiesību normu ievērošanas viedokļa. Skat.: Enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, 1991, 51. Ipp.

14 1. dala. Juridiskā atbildība

A p l ū k o j o t va i rākus t iesību z inātn ieku d o t o s juridiskās atb i ld ības d e f i n ē j u m u s

un ņ e m o t v ē r ā , k ā d a juridiskās a t b i l d ī b a s p a z ī m e t iek uzsvērta v a i izcelta kā

g a l v e n ā , v a r nosacī t i nošķirt va i rākas popular i tā t i g u v u š a s juridiskās atb i ld ības

teori jas 3 2 :

1 . Tiesiskās a t t i e c ī b a s teor i ja ;

2 . Teor i ja p a r n e l a b v ē l ī g o seku iestāšanos p ā r k ā p ē j a m ;

3. Valsts p i e s p i e d u l īdzekļu p i e m ē r o š a n a s teori ja;

4. Pozit īvās juridiskās a t b i l d ī b a s teori ja.

K a u t g a n teor i ju d a u d z , t o m ē r n a v š a u b u , k a juridiskā atb i ld ība i r v i e n s n o

n o z ī m ī g ā k a j i e m t iesību n o r m u pārkāpēja i e t e k m ē š a n a s l īdzekļ iem.

Juridiskā atbildība kā tiesiska attiecība

Lielu atbalstu ir g u v i s uzskats p a r jur idisko atb i ld ību kā p a r t ā d u tiesisko at­

t i e c ī b u , kas p a s t ā v starp p e r s o n u , kurai t ies ību n o r m u p ā r k ā p u m a rezultātā kai tē­

j u m s nodar ī ts ( c i e t u š o ) , u n p e r s o n u , k a m par n o d a r ī t o k a i t ē j u m u jāatb i ld ( t iesīb-

p ā r k ā p ē j u ) 3 3 .

P a s t ā v vē l precizējošs uzskats, ka juridiskā atb i ld ība «ir ī p a š a tiesiska att iecī­

b a , kas r o d a s l i k u m ā v a i l ī g u m ā noteiktā p i e n ā k u m a neizpi ld īšanas g a d ī j u m ā » 3 4 .

V a r piekrist t i e m t ies ību z i n ā t n i e k i e m , kas uzskata, ka juridiskā atb i ld ība i r

tiesiska at t iec ība (sa ist ība), b e t t ikai j a u n a . 3 5 Tā ir t ā d a tiesiska at t iec ība, kas p i r m s

t i e s ī b p ā r k ā p u m a izdarīšanas n a v pastāvē jus i , t.i.,

1) š ī a t t i e c ī b a r o d a s no j a u n a ,

2) va i tā p a p i l d i n a ,

3) va i aizstāj jau pastāvošās tiesiskās at t iec ības.

P i r m o p a z ī m i v i s u z s k a t ā m ā k v a r r e d z ē t kr imināl t ies ībās v a i admin ist rat īva jās

t iesībās, jo jebkurš kr iminā lsods va i administrat īva is sods l ikuma p ā r k ā p ē j a m ir

j a u n s p i e n ā k u m s . S a v u k ā r t p ē d ē j ā s d i v a s p a z ī m e s v isuzskatāmāk r e d z a m a s

civi l t iesībās, k a d , p i e m ē r a m , n e i z p i l d o t l ī g u m u , p a p i l d u s l īgumsaist ība i r o d a s

jauna tiesiska at t iec ība u n saistība l ī g u m s o d a va i z a u d ē j u m a s a m a k s a s p i e n ā k u m a

v e i d ā starp to p e r s o n u , kas i r izdarījusi p ā r i d a r ī j u m u , un p e r s o n u , kurai pār i­

d a r ī j u m s nodar ī ts. P i e m ē r a m , n e a t d o d o t laikā a i z d e v u m u , p a r ā d n i e k a m i r j ā m a k ­

sā l ikumiskie p r o c e n t i ( C L 1756. p.) un l ī g u m s o d s ( C L 1 7 6 5 . p.) v a i arī, i zn īc inot

cita ī p a š u m u , va in īgaja i p e r s o n a i i r jāsedz i z d e v u m i tā a t j a u n o š a n a i ( C L 1786. p.

u n 2 3 5 6 . p.) . Š ā d a s saist ības starp c i e t u š o u n p ā r k ā p ē j u n e p a s t ā v līdz t a m b r ī d i m ,

k a m ē r šis t iesību aizskārums ( p ā r k ā p u m s ) n a v not ic is.

32 Tomēr šis nav pilnīgs visu juridiskās atbildības teoriju uzskaitījums. Sīkāku juridiskās atbildības teoriju izklāstu un salīdzinošo analīzi skatīt: Варуп П. Методологические проблемы исследования гражданско-правовой ответственности. Таллин: Ээсти раамат, 1986, с. 34-41; Братусь С. Н. Спорные вопросы теории юридической ответственности, Советское государство и право, 1973, 4, с. 27-35. Р. Varuls ir juridiskās atbildības kā valsts nosodīšanas teorijas piekritējs, skatīt minētās monogrāfijas 34. Ipp.

33 Enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, 1991, 51. Ipp.

34 Vēbers /., Torgāns K., Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 61. Ipp. 35 Братусь С. H. Спорные вопросы теории юридической ответственности., Советское

государство и право, 1973, 4, с. 30; Torgāns К. Saimniecisko tiesību pamati. Riga: Zvaigzne, 1982, 182. Ipp.

I, nodaļa. Juridiskās atbildības vispārējs apskats 15

Juridiska atbildība kā tiesību normas sankcijas realizācija P a s t ā v uzskats, ka pat i par sevi j a u n a s tiesiskās at t iec ības p a s t ā v ē š a n a v ē l n a v

juridiskā a t b i l d ī b a , ka « jur idiskā a t b i l d ī b a i r t i e s ī b u n o r m a s sankci jas real izāci ja 3 6 ,

kas saistīta ar k o m p e t e n t a s iestādes d a r b ī b u šīs t iesību n o r m a s p i e m ē r o š a n ā » v a i

«sankci jas real izāci jā» 3 7 . Līdzīgs uzskats i r p o p u l ā r s arī a n g l o s a k š u z e m ē s , kur ar

jur idisko a t b i l d ī b u (legal liability) a p z ī m ē to a t b i l d ī b u , kas ir t iesas n o t e i k t a un

p i e m ē r o t a starp strīda p u s ē m 3 8 .

Š ā d a m juridiskās atb i ld ības d e f i n ē j u m a m n e v a r piekrist d i v u a p s t ā k ļ u dē ļ .

P i r m k ā r t , t ā d ē ļ ka ne jebkurā t iesību n o r m a s sankci jā i r noteikta juridiska atbildī­

b a , p i e m ē r a m , C L 1417. p . m i n ē t ā dar ī juma spēkā n e e s a m ī b a sakarā a r pi ln īgi n e ­

n o t e i k t u d a r ī j u m a p r i e k š m e t u i r sankci ja, b e t n a v juridiskā a t b i l d ī b a . O t r k ā r t , k ā

pats a u t o r s S. Bratuss (Братусь С. H.) n o r ā d a , ne visas sankci jas ir p i e l ī d z i n ā m a s

juridiskajai a tb i ld ība i 3 9 , u n , r u n ā j o t par juridisko a t b i l d ī b u , i r j ā i e v ē r o tas apstākl is,

ka šīs sankci jas balstās uz j a u n u saist ību, p i e n ā k u m u (обязанность), kas t ies ībpār-

k ā p ē j a m r o d a s t i e s ī b p ā r k ā p u m a rezultātā. Š a i jaunaja i saistībai va i p i e n ā k u m a m

ir atšķirīgs raksturs civi l t iesībās, kr iminālt iesībās un administrat īva jās t iesībās 4 0 .

L ieto jot j ē d z i e n u sankcija, i r skaidri j ā n o r ā d a , kas konkrētajā g a d ī j u m ā ar šo

j ē d z i e n u tiek a p z ī m ē t s , jo ar šo j ē d z i e n u tiek a p z ī m ē t a :

1) t iesību n o r m a s sastāvdaļa ( h i p o t ē z e , dispozīci ja, s a n k c i j a ) ;

2) at ļauja va i piekrišana n o t e i k t u tiesiska rakstura d a r b ī b u v e i k š a n a i ,

p i e m ē r a m , prokurora sankci ja krat īšanai ( K P K 215. ' p . 1 . d . 4 . a p p . ) ;

3 ) sekas, kas iestājas t iesību p ā r k ā p ē j a m t i e s ī b p ā r k ā p u m a rezultātā. S a v u k ā r t ,

a p z ī m ē j o t šīs sekas, jēdz iens sankcija tiek l ietots d ivās n o z ī m ē s :

• plašākā n o z ī m ē - a p z ī m ē j o t visas n e g a t ī v ā s sekas, kas iestājas p e r s o n a i ,

kura i r izdarījusi t ies ību p ā r k ā p u m u , a p z ī m ē j o t arī saistības p i e s p i e d u izpildi,

rest i tūci ju va i v i n d i k ā c i j u ;

• šaurākā n o z ī m ē - a p z ī m ē j o t tikai t ā d a s sekas, kas t i e s ī b p ā r k ā p ē j a m iestā­

jas j a u n a s tiesiskās at t iec ības (saist ības) rezultātā, p i e m ē r a m , saistība at l īdz ināt

z a u d ē j u m u s va i s a m a k s ā t l ī g u m s o d u .

A t t i e c i n o t j ē d z i e n u sankcija uz jur idisko a t b i l d ī b u , ar to j ā s a p r o t t e r m i n a

sankcija trešais a p z ī m ē j u m s šaurākajā n o z ī m ē 4 1 .

Juridiskās atb i ld ības a t t i e c i n ā š a n a tikai uz t iesību n o r m a s sankci jas v a i

v ienkārš i sankci jas izpildi ( real izāci ju) n o n ā k p r e t r u n ā ar pašas saistības b ū t ī b u , j o ,

p i e m ē r a m , saistība civi l t iesībās i r spēkā ar tās rašanās brīdi un nev is ar tās k o n ­

statāci jas brīdi a r k o m p e t e n t a s valsts institūci jas l ē m u m u va i tās p i e s p i e d u ( v a i

36 Братусь С. H. Спорные вопросы теории юридической ответственности, Советское

государство и право, 1973, 4, с. 31-32.

37 Turpat, с. 35.

38 Henry Campbell Black. М. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co.,

1979, fifth edition, p. 805.

39 Братусь С. H. Спорные вопросы теории юридической ответственности, Советское

государство и право, 1973, 4, с. 35.

40 Turpat, с. 32.

41 Torgāns К. Saimniecisko tiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1982, 181.-183. Ipp. Sīkāk par sankciju veidiem skat.: Граве К. А. Договорная неустойка в советском праве. Москва: ЮЛ, 1950;

Krastiņš I. Tiesību teorijas pamattermini. Rīga: LU tipogrāfija, 1996, 14. Ipp.

16 1. daļa. Juridiskā atbildība

l a b p r ā t ī g u ) izpildi. P i e m ē r o j o t šo d e f i n ē j u m u praksē, t iktu izjaukta robeža starp

juridisko a t b i l d ī b u , s p r i e d u m u v a i tā p i e s p i e d u izpildi un s a n k c i j u , jo juridiskās

atb i ld ības rezultāts v a r t ikt p a n ā k t s arī b e z t iesas ie jaukšanās, p a s t ā v o t tikai p i e m ē ­

rošanas iespējai, d r a u d i e m . Turk lāt i r g a d ī j u m i , k a d pārkāpējs p a t s labprāt īg i atlī­

dz ina n o d a r ī t o pār idar ī jumu arī b e z t iesas ie jaukšanās 4 2 . Arī t ā d ā g a d ī j u m ā t o m ē r

n e v a r ē t u secināt , k a n e k ā d a juridiskā atb i ld ība n a v bijusi. B e z t a m , p i e m ē r a m ,

kr iminālt iesībās p e r s o n a s brīvības a t ņ e m š a n a s laikā ( s o d ā ) t iek ieskaitīts tas laiks,

ko p e r s o n a i r pavadī jus i a p c i e t i n ā j u m ā iepriekšējās izmeklēšanas laikā ( K K 4 4 . p . ) .

Šajā g a d ī j u m ā v a r ē t u r u n ā t p a r juridiskās atb i ld ības p i e m ē r o š a n u j e b sankc i­

jas (šaurākajā n o z ī m ē ) , kas ir t ies ību p ā r k ā p u m a sekas, real izāci ju.

Juridiskā atbildība (nelabvēlīgas sekas pārkāpējam)

R e i z ē m ar jur idisko a t b i l d ī b u tiek saprastas tās n e l a b v ē l ī g ā s sekas, kas iestā­

jas p e r s o n a i , kura ir pārkāpusi ar l i k u m u aizsargātās note iktās sabiedriskās att iecī­

b a s . T a s arī b ū t u s a p r o t a m s , jo jebkura p e r s o n a juridisko a t b i l d ī b u vistiešāk izjūt

tieši š o n e l a b v ē l ī g o seku d ē ļ , p i e m ē r a m , m a k s ā j o t n a u d a s s o d u . T ā arī M . S t r o -

g o v i č s (CrporoBHH M. C.) uzskata, ka «juridiskā atb i ld ība ir tās negat īva rakstura

juridiskās sekas, kas iestājas p e r s o n a i , kura n a v p i e n ā c ī g i izpildījusi ta i ar l i k u m u

uzliktos p i e n ā k u m u s » 4 3 .

Š i m d e f i n ē j u m a m n e v a r piekrist, j o tas p a d a r a jur idisko atb i ld ību pārāk

plašu - « b e z r o b e ž ā m » - un šis d e f i n ē j u m s v a r ē t u tikt at t iec ināts uz v i s ā m tiesiska­

j ā m s e k ā m . P i e m ē r a m , civi l t iesībās kā n e l a b v ē l ī g a s sekas v a r ē t u uzskatīt visus c i v i ­

lo t iesību aizsardzības v e i d u s , un k ā d a m šo t iesību aizsardzības realizācija noteik­

t i b ū s n e l a b v ē l ī g a s sekas, p i e m ē r a m , dar ī juma atzīšana par spēkā n e e s o š u , kas

t o m ē r n e b ū s juridiskā atb i ld ība 4 4 .

S e k a s v a r b ū t a r personisku, m a n t i s k u va i n e m a n t i s k u raksturu. P i e m ē r a m ,

c i e t u m s o d s p ā r k ā p ē j a m ierobežos personisko br īv ību, z a u d ē j u m u atl īdzība skars

p e r s o n a s « k a b a t u » - f inanses, b e t n e m a n t i s k a rakstura n e l a b v ē l ī g a s sekas v a r

izpausties g a d ī j u m o s , k a d tiesa uzliek a i z l i e g u m u va i nosaka a t v a i n o š a n ā s p i e n ā ­

k u m u par g o d a u n c i e ņ a s a i z s k ā r u m u .

Juridiskā atbildība kā valsts piespiedu līdzeklis

Ļoti t u v a iepriekš m i n ē t a j a i teori jai ir arī valsts p i e s p i e d u līdzekļu teori ja.

Valsts ar l i k u m u ir noteikusi , kuras sabiedriskās at t iec ības ir a izsargājamas un kādā

v e i d ā tas d a r ā m s . K a d kāda n o š ī m a r l i k u m u a izsargāta jām a t t i e c ī b ā m tiek pret­

l ikumīgi aizskarta, valsts p i e m ē r o savus p i e s p i e d u l īdzekļus l ikumā noteikta jā

kārt ībā un a p j o m ā , lai p ā r k ā p ē j u sodī tu v a i c i t ā d i i e t e k m ē t u .

42 Protams, tajos gadījumos, kad tas ir iepējams, jo, piemēram, krimināllietā vainīgā persona var segt visus autokatastrofā cietušās personas ārstēšanās izdevumus vai pilnībā kompensēt autoavārijas negadījuma rezultātā mirušā radiniekiem visus apbedīšanas izdevumus, bet tas nespēs mirušo atdzīvināt un arī no kriminālsoda personu neatbrīvos.

43 Строгович M. С. Сущность юридической ответственности, Советское государство и право, 1979, 5, с. 74.

44 Torgāns К. Saimniecisko tiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1982, 182. Ipp.

I, nodaļa. Juridiskās atbildības vispārējs apskats 17

Daļa šīs teori jas piekri tēju uzskata, ka juridiskā atb i ld ība ir «valsts p i e s p i e d u

līdzeklis, kas p a m a t o t s uz l i k u m p ā r k ā p ē j a juridisko un sabiedr isko n o s o d ī j u m u un

i/paužas l ikuma p ā r k ā p ē j a m note iktās negat īva jās sekās, personisko v a i m a n t i s k o

i e r o b e ž o j u m u ( z a u d ē j u m u ) f o r m ā » 4 5 . T o m ē r šajā d e f i n ē j u m ā i r n e p ā r d o m ā t i likta

v i e n ā d ī b a s z ī m e starp juridisko a t b i l d ī b u un valsts p i e s p i e d u līdzekli. Līdz ar to tas

n o n ā k loģiskā p r e t r u n ā ar f a k t u , ka valsts p i e s p i e d u līdzekļi p a s t ā v (pare izāk sakot,

l o p i e m ē r o š a n a s iespēja) b e z l i k u m p ā r k ā p u m a , neatkar īg i n o t ā e s a m ī b a s . B e t tas

n e n o z ī m ē , ka juridiskā atb i ld ība p a s t ā v v isu laiku.

N e d a u d z atšķir īgu nostā ju i e ņ e m Latvi jas t iesību z inātnieks I . Krast iņš, kurš

juridisko a t b i l d ī b u d e f i n ē kā «valsts p i e s p i e š a n a s p i e m ē r o š a n u (A. B. i z c ē l u m s )

t iesību p ā r k ā p ē j i e m p a r izdarīto t i e s ī b p ā r k ā p u m u , kurai i r personisks, mant isks va i

organizator isks raksturs» 4 6 . Šajā d e f i n ē j u m ā ir p ā r ā k sašaur ināta jur idiskās atbi l­

d ī b a s l o m a , a t t i e c i n o t to tikai uz valsts n o t e i k t u « p i e s p i e š a n a s p i e m ē r o š a n u » . Reāl i

m ē s v a r a m saskatīt, kas šis d e f i n ē j u m s jur idisko a t b i l d ī b u piel īdzina s p r i e d u m a

izpi ldei, kas n e b ū t u a t b a l s t ā m i , jo, p i e m ē r a m , civi l t iesībās i r i e s p ē j a m a z a u d ē j u ­

m u at l īdz ināšana labprāt īg i p ē c s p r i e d u m a spēkā stāšanās v a i p a t b e z tā.

Līdz ar to juridiskās atb i ld ības s k a i d r o j u m s tikai kā p i e s p i e d u l īdzekļu

i z m a n t o š a n a n e v a r t ikt p i ln ībā atbalst ī ts, jo p i e s p i e d u līdzekļu i z m a n t o š a n a v a r

t ikt p i e m ē r o t a arī j a u esošas saistības p i e s p i e d u izpildei ( izpi ldei n a t ū r ā ) ,

p i e m ē r a m , m a n t a s i z ņ e m š a n a n o n e l i k u m ī g a valdī tā ja. 4 7 T a č u t o n e v a r atzīt par

jur idisku a t b i l d ī b u . Lai g a n ir jāuzsver, ka juridiskā atb i ld ība ir v i e n s no v is­

svar īgāka j iem valsts p i e s p i e d u l īdzekļ iem 4 8 , t o m ē r ne katru valsts p i e s p i e š a n u

v a j a d z ē t u uzskatīt par jur idisko a t b i l d ī b u 4 9 .

R u n ā j o t par jur idisko a t b i l d ī b u , j ā a t c e r a s , ka, lai g a n tās raksturīga p a z ī m e i r

p i e s p i e d u l īdzekļu p i e m ē r o š a n a s iespēja, n e k ā d ā ziņā tā n a v izšķirošā. V a i n ī g ā per­

s o n a izdarīto p ā r i d a r ī j u m u v a r labprāt īg i iz labot p i r m s tiesas p r o c e s a uzsākšanas

v a i t iesas s p r i e d u m a , b e t labprāt īga pār idar ī juma neat l īdz ināšanas g a d ī j u m ā ,

p i e m ē r a m , p ē c pretenzi jas s a ņ e m š a n a s , v a r sekot p i e s p i e d u at l īdz ināšana a r t iesas

p a l ī d z ī b u . T ā d ē ļ precīzāk b ū t u r u n ā t par valsts p i e s p i e d u l īdzekļu p i e m ē r o š a n a s

i e s p ē j u , nev is t o l ie tošanas br īdi . 5 0 P i e m ē r a m , a d m i n i s t r a t ī v o t iesību j o m ā

S. Bratuss uzsver, ka i r nepare iza t e n d e n c e visus admin is t rat īva rakstura p i e s p i e d u

l īdzekļus a t t i e c i n ā t uz juridisko atb i ld ību 5 1 .

45 Братусь С. H. Спорные вопросы теории юридической ответственности, Советское государство и право, 1973, 4, с. 27.

46 Krastiņš I. Vispārējās tiesību teorijas termini un to skaidrojumi. Rīga: Junda, 1994, 24. Ipp.; Krastiņš I. Tiesību teorijas pamattermini. Rīga: LU tipogrāfija, 1996, 28. Ipp.

47 Torgāns K. Saimniecisko tiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1982, 182. Ipp. 48 Vēbers /., Torgāns K, Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 59. Ipp.;

Гражданское право. Москва: БЕК, 1994, с. 170.

49 Белякова А. М. Гражданско-правовая ответственность за причинение вреда. Москва: изд. Московского у-та, 1986, с. 6.

50 Torgāns К. Saimniecisko tiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1982, 182. Ipp. 51 Братусь С. H. Спорные вопросы теории юридической ответственности, Советское государство

и право, 1973, 4, с. 35.

18 1. daļa. Juridiskā atbildība

Pozitīva juridiska atbildība

Pozit īvās juridiskās atb i ld ības teorija g u v a lielu i e v ē r ī b u p a d o m j u t iesību zi­

n ā t n i e k u v i d ū . Šīs juridiskās atb i ld ības teori jas piekritēji ņ e m p a r p a m a t u

atbi ld ības vispārfi lozofisko d e f i n ē j u m u 5 2 . V iņ i nošķir d ivus juridiskās atb i ld ības v e i ­

d u s - pozit īvo un n e g a t ī v o juridisko a t b i l d ī b u : «Pi lsonis, p e r s o n a , iestāde, o r g a ­

nizācija, a m a t p e r s o n a nes atb i ld ību v i s p i r m s par savu p i e n ā k u m u pareizu izpildi,

t.i., a t b i l d ī b u tās pozit īvajā n o z ī m ē 5 3 . Ja p i e n ā k u m s n a v izpildīts, iestājas atb i ld ība

tās negat īva jā n o z ī m ē - p i e s p i e d u līdzekļi ( s p a i d i ) , p iedz iņa, s o d s utt.» 5 4 P a m a t s

š ā d a m juridiskās atb i ld ības i e d a l ī j u m a m ir uzskats, ka «juridiskā atb i ld ība perso­

n a i , kas izpilda l ikumā n o t e i k t o p i e n ā k u m u , p a s t ā v v isu laiku (А. B. i z c ē l u m s ) , kurā

šāds p i e n ā k u m s ir jā izpi lda» 5 5 .

Š ā d a m juridiskās atb i ld ības d e f i n ē j u m a m u n i e d a l ī j u m a m n e v a r piekrist.

P i rmkārt , t ā p ē c ka ci lvēka a t t i e k s m e p r e t s a v i e m p i e n ā k u m i e m ir tīri ps iholo­

ģisks p r o c e s s , kas noris inās ikvienā ci lvēkā un ko nespēj r e g u l ē t l ikums. Līdz ar to

juridiskā atb i ld ība kļūtu par kaut ko neskaidru un n e k o n k r ē t u , ja to a p l ū k o t u no

subjekta a t t i e k s m e s v i e d o k ļ a . B e z š a u b ā m , i r ļoti svar īgi , lai p e r s o n a p r e t sabiedrī­

b u u n tās l o c e k ļ i e m izturētos a r a t b i l d ī g u a t t i e k s m i . T o m ē r š ā d u p i e ņ ē m u m u b ū t u

grūt i p i e m ē r o t ( i z m a n t o t ) praksē, kur nu vē l teori jā kā s k a i d r o j u m u , jo t ā d ā g a ­

d ī j u m ā jāuzskata, ka visi m ē s n e s a m a t b i l d ī b u ( t ā t a d a t b i l d a m ! ) par v i s i e m

teorētiski i e s p ē j a m i e m l ikuma p ā r k ā p u m i e m , p i e m ē r a m , v i s i e m kr iminālkodeksā

p i e m i n ē t a j i e m n o z i e g u m i e m , kuru subjekt i m ē s n e v a r a m b ū t .

O t r k ā r t , n e v a r piekrist pozit īvās teori jas piekri tēju v ē l m e i juridisko a t b i l d ī b u

r e d u c ē t uz p r o c e s u . Arī šajā g a d ī j u m ā , lai anal izētu juridisko a t b i l d ī b u , m u m s i r

jāiekļūst psiholoģiskajā p a s a u l ē , jo n a v skaidras r o b e ž a s starp pozit īvo juridisko

atb i ld ību un n e g a t ī v o juridisko a t b i l d ī b u . P i e ņ e m o t juridiskās atb i ld ības iedalī ju­

mu pozitīvajā un negat īva jā atb i ld ībā, juridiskā atb i ld ība kļūst par katra

sabiedr ības locekļa stāvokl i . J e b k u r a p e r s o n a v isu laiku, katru brīdi i r juridiski

atb i ld īga par v isu un visu pr iekšā. Lai g a n praksē, kā z i n ā m s , p e r s o n a atb i ld t ikai

noteiktā g a d ī j u m ā un note iktu laiku. Līdz ar to z ū d robeža starp m o r ā l o a t b i l d ī b u ,

kas ievēro m o t ī v u , un juridisko a t b i l d ī b u 5 6 , kas interesējas v ien īg i par d a r b ī b a s

ārēju saskaņu ar t iesību n o r m u 5 7 .

52 Vēbers /., Torgāns K., Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 59. Ipp. 53 Citi autori mēģina precizēt, piemēram, M. Strogovičs (Строгович M. C.) norāda, ka juridiskā

atbildība «vispirmām kārtām ir cilvēka atbildīga attieksme pret saviem pienākumiem, atbildība par pareizu personai (fiziskai un juridiskai personai un amatpersonai, sabiedriskai organizācijai un valsts orgānam) ar likumu uzlikto pienākumu izpildi». Skat.: Строгович M. C. Сущность юридической ответственности, Советское государство и право, 1979, 5, с. 73, 75, 77. Citi autori, piemēram, В. Nazarovs (Назаров Б. Л.) uzsver, ka «nevis likuma pārkāpums rada tiesību subjekta pozitīvo atbildību, bet gan tā tiesiskais stāvoklis». Skat.: Назаров Б. Л.

О юридическом аспекте позитивной социальной ответственности, Советское государство и право, 1981, 10, с. 29.

54 Строгович М. С. Сущность юридической ответственности, Советское государство и право, 1979, 5, с. 73-74.

55 Turpat, с. 75. 56 Белякова А. М. Гражданско-правовая ответственность за причинение вреда. Москва: изд.

Московского у-та, 1986, с. 7. 57 Šulcs L. Legalitātes jautājums tiesību teorijā. Rīga: Gulbis, 1936, atsev. izvilk. no «Tieslietu

Ministrijas Vēstneša», 3, 515., 518. Ipp.

I, nodaļa, juridiskās atbildības vispārējs apskats 19

N e n o l i e d z o t p e r s o n a s iekšējās m o t i v ā c i j a s lielo n o z ī m i ( jo , lai precīzāk v a r ē -

lu p i e m ē r o t juridisko a t b i l d ī b u , i r jāzina p ā r k ā p ē j a d a r b ī b a s m o t ī v i ) , t o m ē r t iesības

un m o r ā l i v i e n o skaidra sakarība - t iesības i r m o r ā l e s m i n i m u m s 5 8 . A t b i l d ī g a i

. i l t ieksmei i r liela n o z ī m e l ikuma izpi ldes j o m ā , t a č u šis aspekts v a r ē t u vairāk

in teresēt t iesību fi lozofijas va i t ies ību socio loģi jas p ē t n i e k u s .

Ikdienā nākas dz i rdēt t ā d a s frāzes kā, p i e m ē r a m , « p e r s o n a A ir a t b i l d ī g a par

t ā d u u n t ā d u nozar i». Šajā g a d ī j u m ā net iek d o m ā t s , k a š ī p e r s o n a s a ņ e m k ā d u

k o n k r ē t u s o d u , b e t g a n - ka tās k o m p e t e n c e , p i e n ā k u m s ir s e k o t šīs n o z a r e s

att īst ībai. T e r m i n s atbildība te p ē c b ū t ī b a s atbi lst a n g ļ u v a l o d a s t e r m i n a m respon-

sibilit^9. ī s t e n ī b ā ar v i e n u t e r m i n u latviešu v a l o d ā tiek a p z ī m ē t i p i e n ā k u m i un

k o m p e t e n c e un arī sekas, kas iestājas, ja šos p i e n ā k u m u s neizpi lda.

A p l ū k o j o t iepriekš m i n ē t ā s tēzes par pozit īvo juridisko a t b i l d ī b u , jāsec ina, ka

tās i r z i n ā m ā savstarpējā p r e t r u n ā . V i e n ā g a d ī j u m ā a p z i ņ a un a t t i e k s m e tiek

p i e m i n ē t a kā juridiskā a t b i l d ī b a / 0 c i tā - kā šīs a tb i ld ības p a m a t s a s t ā v d a ļ a . P i e m ē r s :

« P i e juridiskās atb i ld ības b ū t i s k a j ā m p a z ī m ē m , i e z ī m ē m , ī p a š ī b ā m p i e d e r v isp i rms

pi lsoņa, a m a t p e r s o n a s a r l i k u m u t a m uzlikto p i e n ā k u m u apz iņa, pareiza, precīza

i z p r a t n e , pareiza a t t i e k s m e p r e t t i e m , kuru priekšā p e r s o n a n e s s a v u s p i e n ā k u ­

m u s , - pret s a b i e d r ī b u , valst i , c i t ā m p e r s o n ā m . Tā i r juridiskās a t b i l d ī b a s subjek­

tīvā p u s e , subjektīvais aspekts». 6 ' Vai a s p e k t s , p u s e v a r b ū t juridiskā a t b i l d ī b a ? Tā

ir tikai šīs a tb i ld ības p r i e k š n o t e i k u m s . Ja m ē s i z m a n t o t u šo teori ju praksē, t a d ras­

tos p r o b l ē m a s n o d a l ī t tos g a d ī j u m u s , k a d a t t i e k s m e un apziņa tiek m i n ē t i kā

juridiskā atb i ld ība un k a d - kā šīs a tb i ld ības p a m a t a sastāvdaļa.

Ar v isu iepriekš izteikto kritiku šai juridiskās atb i ld ības teori ja i ir arī savs

racionāls g r a u d s , anal izē jot t i e s ī b p ā r k ā p u m a subjekt īvo p u s i . T ā n a v m a z s v a r ī g a ,

lai n o t e i k t u juridiskās atb i ld ības p i e m ē r o š a n a s n e p i e c i e š a m ī b u u n a p m ē r u . V i e n s

no juridiskās atb i ld ības u z d e v u m i e m ir p a n ā k t , ka s a b i e d r ī b a s locekļ i savā ikdie­

n a s dzīvē u z v e d a s ( d a r b o j a s ) tā, lai t i e m n e b ū t u j ā n e s juridiskā a t b i l d ī b a , juridiskā

atb i ld ība (kā jebkura cita a t b i l d ī b a ) t iek p i e m ē r o t a kā līdzeklis ta jos g a d ī j u m o s ,

kad p e r s o n a n a v izrādījusi šo atb i ld ības s a j ū t u .

58 Šulcs L. Tiesības ka ētikas minimums. Rīga, B. i., 1936, 63.-89. Ipp.; Šulcs L. Legalitātes jautājums tiesību teorijā. Rīga: Gulbis, 1936, atsev. izvilk. no «Tieslietu Ministrijas Vēstneša», 3, 524. Ipp.

59 Oxford Advanced Learner's Dictionary of Current English. Delhi, Oxford University Press, 1989, p. 721-722.

60 Строгович M. С. Сущность юридической ответственности, Советское государство и право, 1979, 5, с. 73, 75, 77.

61 Turpat, с. 74.

20 1. daļa. juridiskā atbildība

2. nodaļa. Juridiskas atbildības pazīmes P i r m s m ē ģ i n ā m v e i d o t juridiskās atb i ld ības d e f i n ē j u m u , i r j ā a p l ū k o juridiskās

atb i ld ības p a z ī m e s , kas v a r ē t u pal īdzēt š o d e f i n ē j u m u radīt p r e c ī z ā k u . P i e m ē r a m ,

Krievi jas z inātnieki V. G r i b a n o v s (Грыбанов В. П.) un E. S u h a n o v s (Суханов E. A.)

nošķir šādas juridiskās atb i ld ības p a z ī m e s 6 2 :

1. Juridiskā atb i ld ība i r tikai v i e n a no valsts p i e s p i e d u i e d a r b ī b a s f o r m ā m uz

t iesību n o r m u p ā r k ā p ē j i e m .

2. Tā tiek p i e m ē r o t a pret p e r s o n ā m , kas i r p ie ļāvušas t iesību p ā r k ā p u m u .

3. To p i e m ē r o tikai uz to speciāl i p i lnvarota valsts va i cita institūcija.

4. A t b i l d ī b a izpaužas l ikumā note ik to sankci ju, kas ir juridiskās atb i ld ības

līdzekļi, p i e m ē r o š a n ā pret l i k u m p ā r k ā p ē j u .

P i r m a j ā m d i v ā m p a z ī m ē m ir jāpiekrīt, jo t i e š ā m juridiskā atb i ld ība ir tikai

v iena n o i e d a r b ī b a s f o r m ā m , kas t iek p i e m ē r o t a pret t iesību p ā r k ā p ē j u . T o m ē r

n e v a r piekrist a p g a l v o j u m a m , ka juridisko a t b i l d ī b u p i e m ē r o tikai speciāl i p i ln­

v a r o t a valsts va i cita institūci ja. Š a i p a z ī m e i v a r ē t u piekrist, ja t iktu norādī ts uz

juridiskās atb i ld ības p i e s p i e d u p i e m ē r o š a n u , ko p a t i e š ā m nosaka t iesa.

Arī c e t u r t ā V. G r i b a n o v a un E. S u h a n o v a m i n ē t ā juridiskās atb i ld ības pazī­

m e n a v o b l i g ā t a v i s i e m juridiskās atb i ld ības v e i d i e m u n g a d ī j u m i e m , jo ,

p i e m ē r a m , c ietušais v a r atteikt ies n o z a u d ē j u m u k o m p e n s ā c i j a s s a ņ e m š a n a s ,

t o m ē r tas n e n o z ī m ē s , ka starp p ā r k ā p ē j u un c ietušo n a v pastāvējušas juridiskās

at t iec ības - juridiskā atb i ld ība. Pretē jās d o m ā s ir S. Bratuss (Братусь С. H), kurš

uzskata, ka pat i p a r sevi saistības p a s t ā v ē š a n a , p i e m ē r a m , at l īdz ināt z a u d ē j u m u s ,

vē l n a v juridiskā atbi ld ība 6 3 , jo tā v a r tikt izpildīta arī labprāt īg i , b e z c ietušā g r i b a s ,

va i arī c ietušais v a r atteikties no z a u d ē j u m u p iedz iņas.

B e z t a m ir jāatceras, ka j ē d z i e n u sankcija l ieto d a ž ā d ā s n o z ī m ē s 6 4 un ka ne

jebkura sankci ja ir juridiskās atb i ld ības i z p a u s m e va i pat i juridiskā atb i ld ība.

Kritiski i r j ā a p l ū k o d a ž u a u t o r u v iedokl is , kas juridiskās atb i ld ības n e n o v ē r š a -

m ī b u 6 5 v a i soda n e n o v ē r š a m ī b u 6 6 nošķir atsevišķi kā juridiskās a t b i l d ī b a s p a z ī m i .

P r o t a m s , i r ļot i būtiski p a n ā k t , lai par l i k u m p ā r k ā p u m u tiktu p i e m ē r o t a juridiskā

a t b i l d ī b a , jo t ā d ē j ā d i tiek realizēts v i e n s no juridiskās atb i ld ības u z d e v u m i e m 6 7 . B e z

t a m sabiedr ībā sāk rasties v iedokl is , ka no juridiskās atb i ld ības v a r izvairīties, i t

sevišķi, ja v a i n ī g ā p e r s o n a i e ņ e m a u g s t u a m a t u va i i r sabiedr ībā s l a v e n a , va i arī

tai i r d a u d z n a u d a s . Kā p i e m ē r u v a r ē t u p i e m i n ē t I . F o g e l e s l ietu 6 8 , kuras s p r i e d u m a

62 Гражданское право. Москва: БЕК, 1994, том 1, с. 170.

63 Братусь С. Н. Спорные вопросы теории юридической ответственности. Советское государство и право, 1973, 4, с. 31.

64 Skatīt šajā nodaļā 16.-18. Ipp. 65 Белякова А. М: Гражданско-правовая ответственность за причинение вреда. Москва: изд.

Московского у-та, 1986, с. 9.

66 Krastiņš I. Tiesību teorijas pamattermini. Rīga: LU tipogrāfija, 1996, 28. Ipp. 67 Vēbers /., Torgāns K, Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 62. Ipp. 68 I. Fogele, biroja «Mis Latvija» vadītāja, alkohola reibumā vadot automašīnu, izraisīja ceļu

satiksmes negadījumu, kā rezultātā mira viens cilvēks un cieta vēl viens. Tiesa nepiemēroja reālu brīvības atņemšanu, lai gan valsts apsūdzības uzturētājs to pieprasīja. Šajā sakarā vienlīdzīguma likuma priekšā princips tika aplūkots daudzos rakstos, piemēram, «Vai popularitāte mīkstina sodu?», Diena, 1996. gada 20. decembris.

1 nodaļa. Juridiskās atbildības pazīmes 21

sakarā tieslietu ministrs s a ņ ē m a p a t S a e i m a s d e p u t ā t u vēstul i , kas netieši a ic ināja

ministru iejaukties t iesas n e a t k a r ī b ā .

Juridiskā atb i ld ība net iek p i e m ē r o t a v isos g a d ī j u m o s . P i e m ē r a m , KK 7. p.

2 . d . nosaka, k a n a v atz īstama p a r n o z i e g u m u d a r b ī b a va i b e z d a r b ī b a , k a m for­

māl i g a n i r kāda kr imināl l ikumā p a r e d z ē t a n o d a r ī j u m a pazīmes, b e t kas sava

m a z s v a r ī g u m a dēļ n a v sabiedriski b ī s t a m a . Arī pats cietušais v a r labprāt īg i atteik­

ties n o z a u d ē j u m u p iedz iņas, n o juridiskās a t b i l d ī b a s p i e m ē r o š a n a s . Līdz a r t o

v a r a m secināt , ka juridiskās atb i ld ības p i e m ē r o š a n a s n e n o v ē r š a m ī b a n a v juridiskās

atb i ld ības obl igāta p a z ī m e .

Kritiski a p l ū k o j o t juridiskās p a z ī m e s , kas v isbiežāk izteiktas šajā g r ā m a t ā

iepriekš m i n ē t o a u t o r u d a r b o s , v a r a m nošķirt š ā d a s juridiskās atbi ld ības v ispārējās

p a z ī m e s 6 9 .

1 . j u r i d i s k ā a t b i l d ī b a i e s t ā j a s , p a m a t o j o t i e s t i k a i u z l i k u m u 7 0 u n

t i k a i p a r l i k u m a ( t i e s ī b u ) n o r m a s p ā r k ā p u m u 7 1 . T ā k ā l ikums r e g u l ē noteik­

tas sabiedriskās at t iec ības, t a d tikai šo, ar l i k u m u aizsargāto at t iec ību p ā r k ā p u m s

izraisa juridisko a t b i l d ī b u . Ja k o n k r ē t o sabiedr isko a t t i e c ī b u l ikums neaizsargā, t a d

tās p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā juridiskā atb i ld ība neiestāsies. Kā m i n ē t s iepr iekš,

juridiskā atb i ld ība iestājas n e jau p a r katru sabiedr ībā n o s o d ā m u d a r b ī b u .

P i e m ē r a m , n o d o k ļ u s a m a z i n ā š a n a z i n ā m ā m ē r ā i r sabiedriski n o s o d ā m a d a r b ī b a ,

jo valsts budžets s a ņ e m m a z ā k u f i n a n s ē j u m u , t o m ē r , ja tas not iek l ikuma ie tvaros,

t a d juridisko a t b i l d ī b u atbilstoši KK 148.' p. p i e m ē r o t n e v a r ē s .

2 . j u r i d i s k ā s a t b i l d ī b a s a p j o m s i r n o t e i k t s l i k u m ā ( l i k u m a n o r m ā ) ,

l ī g u m ā v a i t i e k n o t e i k t s p ē c t i e s a s i e s k a t a . L i k u m d e v ē j s i r note ic is, kādai i r

j ā b ū t juridiskajai a tb i ld ība i , tās a p m ē r i e m . T a s i r ļoti būtiski no tr i j iem a s p e k t i e m .

P i r m k ā r t , lai izslēgtu ļ a u n p r ā t ī b u va i n e p a m a t o t u iedz īvošanos no cietušā p u s e s .

O t r k ā r t , lai t iesai a t v i e g l o t u atb i ld ības a p m ē r a n o t e i k š a n u . Treškārt, lai d o t u

iespēju p e r s o n ā m , a p s v e r o t p ā r k ā p u m a s m a g u m u , v ienot ies p a r jur idiskās

atb i ld ības a p j o m u b e z t iesas s t a r p n i e c ī b a s . Šī juridiskās atbi ld ības p a z ī m e i r ļoti

n o z ī m ī g a , lai n o v ē r t ē t u l i k u m d e v ē j a at t ieksmi pret k o n k r ē t u l i k u m p ā r k ā p u m u , ļa

l i k u m d e v ē j s pal iel ina juridiskās atb i ld ības a p j o m u ( a p m ē r u ) , p i e m ē r a m , kr imināl­

s o d u par a u t o m a š ī n u z ā d z ī b u , tas n o z ī m ē , k a š ā d u p ā r k ā p u m u valsts v ē r t ē d a u d z

n e g a t ī v ā k nekā iepriekš. S a v u k ā r t juridiskās atb i ld ības a p m ē r a s a m a z i n ā j u m s ,

p i e m ē r a m , admin istrat īvā s o d a s a m a z i n ā j u m s par c e ļ u sat iksmes n o t e i k u m u

p ā r k ā p u m u , l iecina par n o d a r ī j u m a sabiedriskās b ī s t a m ī b a s s a m a z i n ā j u m u . Š i m

69 Jāpiezīmē, ka juridiskās atbildības pazīmju skaits tiesību literatūrā ir dots dažāds. Tomēr daudzām nav juridisks raksturs, piemēram, sabiedriskajam nosodījumam, ko uzsver P. Varuls. Skat.: Варул П. Методологические проблемы исследования гражданско-правовой ответственности. Таллин: Ээсти раамат, 1986, с. 34. Šī juridiskās atbildības pazīme ir pamatoti kritizēta, norādot, ka sabiedriskais nosodījums ir morāla kategorija, kas juridisko atbildību pavada, bet nav tās pazīme. Skat.: Белякова А. M. Гражданско, правовая ответственность за причинение вреда. Москва: изд. Московского у-та, 1986, с. 16.

70 Tajā skaitā arī līgumu, jo līgumiskās atbildības tiesiskais pamats ir noteikts Civillikumā. Piemēram, CL 1587. p. nosaka pienākumu līgumu izpildīt, un līdz ar to līguma neizpilde būs ne tikai līguma pārkāpums, bet ari likuma pārkāpums.

71 Krastiņš I. Tiesību teorijas pamattermini. Rīga: LU tipogrāfija, 1996, 28. Ipp.

22 1. daļa. Juridiskā atbildība

juridiskās atb i ld ības a s p e k t a m n a v tikai tīri teorēt iska n o z ī m e . Praksē, n o t i e k o t

l i k u m d o š a n a s j a u n r a d e s p r o c e s a m , neret i i r g a d ī j u m i , k a d p e r s o n a i r p ā r k ā p u s i

l i k u m u , b e t laika p o s m ā starp p ā r k ā p u m a brīdi u n tiesas s p r i e d u m a p i e ņ e m š a n u

l ikumdevēj i i r mainī juši juridiskās atb i ld ības a p m ē r u s va i noteikuši j a u n a s d a r b ī b a s ,

p a r k u r ā m iestājas atb i ld ība, va i izslēdz n o d a r ī j u m u s , p a r k u r i e m agrāk juridiskā

atbi ld ība tika p i e m ē r o t a . Šajā g a d ī j u m ā p r e t p ā r k ā p ē j u tiek p i e m ē r o t s « m a z ā k ā

s m a g u m a » pr inc ips, t. i ., ja par k o n k r ē t o l i k u m p ā r k ā p u m u jaunnote ik ta is sods i r

lielāks ( b a r g ā k s ) par iepriekšējo, t a d p i e m ē r o iepriekšējo s o d u , b e t , ja m a z ā k s

( m a z ā k b a r g s ) , t a d p i e m ē r o j a u n o s o d u 7 2 . L i k u m d e v ē j s n o s a k a juridiskās atb i ld ības

a p m ē r u tieši normat īva jā aktā, kas nosaka p a š u atb i ld ības p a m a t u , p i e m ē r a m , K K

va i A P K nosaka jur idisko atb i ld ību s o d a v e i d ā . T o m ē r šīs juridiskās atb i ld ības

a p m ē r u konkrētā g a d ī j u m ā l ikuma noteiktās r o b e ž ā s n o s a k a tiesa, ņ e m o t vērā

v isus t i e s ī b p ā r k ā p u m a apstākļus. I r g a d ī j u m i , k a d l i k u m d e v ē j s n e n o s a k a juridiskās

atb i ld ības a p m ē r a robežas, b e t g a n d o d t iesības tiesai note ik t juridiskās atb i ld ības

a p j o m u , ņ e m o t v ē r ā konkrētos p ā r k ā p u m a apstākļus, p i e m ē r a m , g o d a u n c i e ņ a s

a izskāruma k o m p e n s ā c i j a s g a d ī j u m ā ( C L 2 3 5 2 \ p.) .

Juridiskās atb i ld ības p a m a t u un a p m ē r u v a r noteikt arī cit i n o r m a t ī v i e akti,

p i e m ē r a m , M i n i s t r u kabineta n o t e i k u m i u. tml. ( S k a t ī t , p i e m ē r a m , A P K 7 . p.)

3 . J u r i d i s k o a t b i l d ī b u p i e m ē r o t i k a i p r e t v a i n ī g o l i k u m p ā r k ā p ē j u 7 ' .

Lai g a n pastāv uzskats, ka i r i z ņ ē m u m i " 1 , p i e m ē r a m , atb i ld ība p a r p a a u g s t i n ā t a s

b īs tamības a v o t a n o d a r ī t u k a i t ē j u m u 7 5 , kas apl iec ina p i e ņ ē m u m u . Jur idisko

atb i ld ību p i e m ē r o , ņ e m o t v ē r ā p e r s o n a s att ieksmi p r e t savu d a r b ī b u u n tās radī­

t a j ā m s e k ā m , v a i n u . P i e m ē r a m , ja noteikts t i e s ī b p ā r k ā p u m s i r not ic is b e z p e r s o n a s

v a i n a s , t.i., p e r s o n a n a v veikusi d a r b ī b a s , kuru rezultātā v a r ē t u iestāties sekas, va i

arī tā n a v varējusi un tai arī n e v a j a d z ē j a i e d o m ā t i e s par š ā d u savas d a r b ī b a s seku

iestāšanās iespēju, t a d tā n e v a r b ū t juridiski a tb i ld īga. V a i n a kā t i e s ī b p ā r k ā p u m a

subjektīvā p a z ī m e tiks a p l ū k o t a vēlāk 7 6 . P r e t šo pazīmi d a ž ā d u t iesību n o z a r u

at t ieksme i r d a ž ā d a . P i e m ē r a m , kr iminālt iesības p ievērš lielu n o z ī m i v a i n a i un tās

f o r m a i . Kr imināl t ies ībās pastāv nevainības prezumpcija. S a v u k ā r t civ i l t iesībās

pastāv vainas prezumpcija.

4 . j u r i d i s k ā s a t b i l d ī b a s p a m a t s i r j a u n a s a i s t ī b a ( t i e s i s k ā a t t i e c ī ­

b a ) , k a s i r i z v e i d o j u s i e s l i k u m a n o r m a s p ā r k ā p u m a r e z u l t ā t ā u n k a s i r

« p a p i l d i n ā j u m s » t a m , k o l i k u m p ā r k ā p ē j a m v a j a d z ē j a i z d a r ī t p i r m s

p ā r k ā p u m a . Juridiskā atb i ld ība at t iec ībā p r e t p ā r k ā p ē j u izpaužas j a u n u tiesisku

p i e n ā k u m u v e i d ā , kas r o d a s t i e s ī b p ā r k ā p u m a rezultātā. Š ī p a z ī m e uzskatāmi

72 Piemēram, APK 8. p. nosaka: «Aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Aktiem, kas nosaka vai pastiprina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, atpakaļejoša spēka nav.» KK 6. p. nosaka: «Likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu vai mīkstina sodu, ir atpakajejošs spēks, proti, tas attiecas arī uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms tā izdošanas. Likumam, kas atzīst nodarījumu par sodāmu vai pastiprina sodu, atpakaļejoša spēka nav.»

73 Krastiņš I. Tiesību teorijas pamattermini. Rīga: LU tipogrāfija, 1996, 28. Ipp. 74 Hvostovs V. Vispārīgā tiesību teorija. Rīga: Leta, 1924, 136. Ipp. 75 Lai gan par to vēl notiek diskusijas.

76 Sīkāk par vainu skatīt šajā nodaļā 30.-32. Ipp. un 3. daļas 4. nodaļā 72.-78. Ipp.

7. nodaļa. Juridiskās atbildības pazīmes 23

i c d z a m a kr iminālt iesībās, kur l i k u m p ā r k ā p u m a izdarīšanas g a d ī j u m ā p ā r k ā p ē j a m

r o d a s j a u n a tiesiska a t t i e c ī b a . Arī civ i l t iesībās t i e s ī b p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā starp

p ā r k ā p ē j u u n c ietušo r o d a s j a u n s tiesisks p a p i l d p i e n ā k u m s . P i e n ā k u m i v a r b ū t

d a ž ā d i , p i e m ē r a m , s a m a k s ā t a d m i n i s t r a t ī v o s o d u , at l īdz ināt z a u d ē j u m u s .

5 . j u r i d i s k ā a t b i l d ī b a l i k u m p ā r k ā p ē j a m i z p a u ž a s p e r s o n i s k o v a i

m a n t i s k o i e r o b e ž o j u m u f o r m ā . T ies ību p ā r k ā p u m a rezultātā radies p a p i l d u

tiesiskais p i e n ā k u m s tieši i e t e k m ē v a i n ī g o p e r s o n u . Atkar ībā no tā, kāds

t i e s ī b p ā r k ā p u m s ir nodar ī ts, v a i n ī g ā p e r s o n a juridiskās atb i ld ības i e t e k m i izjūt

d a ž ā d i . P i e m ē r a m , kr iminālt iesībās u n administrat īva jās t iesībās juridiskā atb i ld ība

izpaužas s o d a 7 7 v e i d ā , p i e m ē r a m , n a u d a s sods va i brīvības a t ņ e m š a n a , savukārt

civi l t iesībās juridiskā atb i ld ība izpaužas p i e n ā k u m ā at l īdzināt z a u d ē j u m u s va i c i tā­

d i k o m p e n s ē t k a i t ē j u m u , kā arī n o t e i k t u p i e n ā k u m u v e i k š a n ā va i a t turot ies no to

ve ikšanas, p i e m ē r a m , tiesas a i z l i e g u m s l ietot n e l i k u m ī g u p r e č u z ī m i . K ā r e d z a m ,

juridiskā atb i ld ība va in īgaja i p e r s o n a i i r t ā d a s n e g a t ī v ā s sekas 7 8 , kas izpaužas per­

sonisko va i m a n t i s k o i e r o b e ž o j u m u f o r m ā 7 9 . P i e š ā d ā m s e k ā m v a r a m a t t i e c i n ā t k ā

s o d u , tā arī j e b k u r a s citas juridiskās atb i ld ības sekas ar m a n t i s k u v a i p e r s o n i s k u

( n e m a n t i s k u ) raksturu.

6 . J u r i d i s k ā s a t b i l d ī b a s p i e s p i e d u ī s t e n o š a n u ( p i e m ē r o š a n u , i z p i l ­

d ī š a n u ) v a r n o d r o š i n ā t a r k o m p e t e n t a s v a l s t s v a i p i l n v a r o t ā s i n s t i t ū c i ­

j a s p a l ī d z ī b u . Juridiskajai a tb i ld ība i i r raksturīga valsts p i e s p i e d u l īdzekļu piel ie­

t o š a n a s iespēja 8 0 . Valsts p i e s p i e d u l īdzekļu i z m a n t o š a n a s iespēja i r vē l v i e n a

p a z ī m e , kas nošķir juridisko a t b i l d ī b u no c i t i e m sociā lās atb i ld ības v e i d i e m . J u r i ­

diskās atb i ld ības p i e s p i e d u ī s t e n o š a n u v a r n o d r o š i n ā t k o m p e t e n t a s valsts va i p i ln­

v a r o t ā s institūci jas. N a v g a n izslēgta iespēja, ka pati v a i n ī g ā p e r s o n a , ja tas i r ie­

s p ē j a m s , var labprāt īg i izpildīt p i e n ā k u m u s , kas izriet no juridiskās a t b i l d ī b a s , bez

valsts p i e s p i e d u līdzekļu p i e m ē r o š a n a s , p i e m ē r a m , labprāt īg i at l īdz ināt nodar ī tos

z a u d ē j u m u s .

ļ a p e r s o n a labprāt īg i n e n o v ē r š t i e s ī b p ā r k ā p u m a sekas, p i e m ē r a m , atsakās

at l īdz ināt t i e s ī b p ā r k ā p u m a rezultātā r a d u š o s z a u d ē j u m u s , va i ja t ies ībpārkāpējs

labprāt īg i neizpi lda tiesas s p r i e d u m u 8 1 , p i e m ē r a m , n e s a m a k s ā kr imināl l ietā

p iespr iesto n a u d a s s o d u , va i arī neizpi lda k ā d a s c i tas k o m p e t e n t a s institūci jas

n o t e i k t o personisko va i m a n t i s k o i e r o b e ž o j u m u , p i e m ē r a m , n e s a m a k s ā a d m i n i s ­

trat īvās komisi jas n o t e i k t o n a u d a s s o d u , t a d valsts noteikta institūcija v a r ar valsts

77 KK nedefinē, kas ir sods, bet tikai nosauc soda veidus un m'ērķus (KK 20., 23., 24.', 34. р.), savukārt APK administratīvo sodu definē kā atbildības līdzekli (APK 22. р.).

78 Аствмиров 3. А. Понятие юридической ответственности, Советское государство и право, 1979, 6, с. 74.

79 Братусь С. Н. Спорные вопросы теории юридической ответственности, Советское государство и право, 1973, 4, с. 27.

80 Turpat, с. 31; Белякова А. М. Гражданско-правовая ответственность за причинение вреда. Москва: изд. Московского у-та, 1986, с. 5-6.

81 Protams, gadījumos, kad šāda labprātīga izpilde ir iespējama. Piemēram, persona pati sev nevar izpildīt nāves sodu vai mantas konfiskāciju. Vainīgā persona var sev atņemt dzīvību, izdarot pašnāvību, tomēr šo aktu nevarēs uzskatīt par juridiskās atbildības izpildi, jo noteikta veida juridiskās atbildības piespiedu izpildi var veikt tikai konkrētas valsts institūcijas, piemēram, tiesu izpildītāji. Likums nosaka šīs institūcijas un to tiesības un pienākumus.

24 1. daļa, juridiskā atbildība

p i e s p i e d u l īdzekļu p i e m ē r o š a n u p a n ā k t juridiskās a t b i l d ī b a s real izāci ju. Valsts

p i e s p i e d u l īdzekļu i z m a n t o š a n a s iespēja i r vē l v i e n a p a z ī m e , kas nošķir jur idisko

atb i ld ību n o c i t i e m sociālās atb i ld ības v e i d i e m .

7 . A u d z i n o š ā f u n k c i j a . Juridiskā atb i ld ība i e t e k m ē v a i n ī g o p e r s o n u . Š a i

i e t e k m e i i r audz inošs raksturs, t o m ē r n e v a j a g i e d o m ā t i e s burtiski, ka juridiskā

atb i ld ība v e i c k ā d a s p a p i l d u « a u d z i n ā š a n a s d a r b ī b a s » . Jur idiskās atb i ld ības

a u d z i n o š ā funkci ja izpaužas tajā apstāklī, ka, to p i e m ē r o j o t ,

• v a i n ī g ā p e r s o n a saprot , ka tās d a r b ī b a s valsts uzskata par n e p a r e i z ā m un

no to v e i k š a n a s t u r p m ā k ir jāat turas (individuālā prevencija);

• un pārējās p e r s o n a s s a p r o t , ka arī t ā m ir jāatturas no š ā d a l i k u m p ā r k ā p u m a

izdarīšanas n ā k o t n ē (ģenerālā prevencija)".

Juridiskās atb i ld ības a u d z i n o š ā s funkci jas būt ība i r a t t u r ē t kā p a š u v a i n ī g o

p e r s o n u , t ā arī citas p e r s o n a s n o šāda n o d a r ī j u m a izdarīšanas n ā k o t n ē . Š ā d u

juridiskās a t b i l d ī b a s u z d e v u m u atzīst arī a n g l o s a k š u t iesu p r a k s e 8 3 .

A p k o p o j o t iepriekš teikto, juridisko a t b i l d ī b u v a r ē t u d e f i n ē t š ā d i :

Juridiskā atbildība ir īpaša un ļauna tiesiskā attiecība (saistība), kura

rodas no likuma (tiesību normu) pārkāpuma, kas pārkāpējam izpaužas soda,

kompensāclļas vai citādā personisko vai mantisko ierobežojumu formā, un

kuras piespiedu izpilde var tikt nodrošināta ar valsts piespiedu līdzekļiem.

82 Белякова A. M. Гражданско-правовая ответственность за причинение вреда. Москва: изд. Московского у-та, 1986, с. 12.

83 Punitive Damages: The Debate Continues, htp://www.arlaw.com/pubarcles/ibapun.html,

p. 1.; Court Rules Punitive Damages are Taxable, http://venable.com/wlu/punitive.htm, p. 1.

luidaja. Juridiskās atbildības pamats 25

3. nodaļa. Juridiskas atbildības pamats G a n l i k u m d o š a n a s aktos 8 ' , g a n t iesību z i n ā t n ē 8 S p a r juridiskās a t b i l d ī b a s

p. imatu t iek atzīts t i e s ī b p ā r k ā p u m s (breach - a n g ļ u v a i . , правонарушение - krie­

vu v a i . ) . Kas ir tiesībpārkāpums? Arī š i m j ē d z i e n a m ir s a s t o p a m i atšķirīgi d e f i n ē j u ­

mi. V ien i a r t i e s ī b p ā r k ā p u m u saprot t ā d u p e r s o n a s d a r b ī b u va i b e z d a r b ī b u , kas

i/paužas l ikuma n o r m u neizpi ld īšanā 8 6 . O t r i e p a r t i e s ī b p ā r k ā p u m u atzīst « j e b k u r u

.n lministrat īvu, d isc ip l ināru v a i civilt iesisku p ā r k ā p u m u , ko izdarījusi r īcībspēj īga

Un p i e s k a i t ā m a p e r s o n a ar n o l ū k u va i aiz n e u z m a n ī b a s , kā arī valsts iestādes va i

sabiedriskās organizāci jas izdotu n e l i k u m ī g u a k t u » 8 7 . Trešie ar šo j ē d z i e n u s a p r o t

l ikuma, t ies ību, saist ību, v i e n o š a n ā s v a i p i e n ā k u m u neizpi ldi va i p ā r k ā p u m u a r

n o d o m u v a i a iz n e u z m a n ī b a s 8 8 . C e t u r t i e uzskata, k a « t ies ību p ā r k ā p u m s i r c i l v ē ­

ka iz turēšanās, kura n e s a s k a n ar t iesību pr iekšrakst iem un kura n e s a s k a n ar t iesību

uzl ikt iem p i e n ā k u m i e m » 8 9 . A p k o p o j o t iepriekš m i n ē t o s jēdz iena tiesībpārkāpums

s k a i d r o j u m u s , v a r izdarīt s e c i n ā j u m u , ka tiesībpārkāpums ir tāda personas darbība

(ar nodomu vai aiz neuzmanības), kas pārkāpj likumu vai aizskar citu personu liku­

miskās tiesības vai intereses. T i e s ī b p ā r k ā p u m a rezultātā t iek iz jauktas tiesiskās

at t iec ības un tiesiskais stāvoklis, kas p a s t ā v ē j a p i r m s t iesību a izskāruma n o d a r ī š a ­

n a s . J a u senajā R o m ā t iesības izšķīra d i v ē j ā d u s t iesību p ā r k ā p u m u s :

• crimina ( k r i m i n ā l n o z i e g u m i ) , k a d v a i n ī g o sodīja publ iskā valsts v a r a ;

• delicta ( n e a t ļ a u t a s d a r b ī b a s ) , kas radīja t ikai civilt iesisku (pr ivātt iesisku)

a t b i l d ī b u - z a u d ē j u m u at l īdz ību.

P i r m s otrā p a s a u l e s kara t iesību l i teratūrā ir s a s t o p a m s šāds t iesību

p ā r k ā p u m a iedal ī jums - kriminālā netaisnība un civilā netaisnība'"1, kā arī adminis­

tratīvā netaisnība1". M ū s d i e n ā s šāds iedal ī jums ir raksturīgs a n g l o s a k š u t ies ībās, kur

nošķir civil wrong un criminal wrong92.

84 KK 3. p., 7. p. un APK 1. p. 2. d., 8. p., 9. p. 85 Vēbers \., Torgāns K, Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 66. Ipp.;

Братусь С. H. Спорные вопросы теории юридической ответственности, Советское государство и право, 1973, 4, с. 28; Донцов С. У., Маринина М. Я. Имущественная ответственность, за вред причиненный личности. Москва: Юридическая литература, 1986,

с. 13.

86 Юридический словарь. Москва: Гос. изд. юридической литературы, 1956, 2 изд., том 2,

с. 198.

87 Krastiņš I. Vispārējās tiesību teorijas termini un to skaidrojumi. Rīga: Junda, 1994, 23. Ipp. Papildus I.Krastiņš kā papildu tiesībpārkāpuma pazīmi izceļ ari tā «sabiedrisko bīstamibu vai kaitīgumu sabiedrības interesēm», skat.: Krastiņš I. Vispārējās tiesību teorijas termini un to skaidrojumi. Rīga: Junda, 1994, 23. Ipp.; Krastiņš I. Tiesību teorijas pamatjēdzieni. Rīga: LU tipogrāfija, 1996, 27. Ipp.

88 Henry Campbell Black. M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 170.-171.

89 Hvostovs V. Vispārīgā tiesību teorija. Rīga: Leta, 1924, 133. Ipp.

90 Turpat, 134. Ipp.

91 Turpat, 138. Ipp.

92 Henry Campbell Black. M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 1335, 1445; Ivamy Hardy E. R., Mozley & Whiteley's Law Dictionary. London, Butterworths, eleventh edition, 1993, p. 61; Henry Campbell Black M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1990, sixth edition, p. 1489; Англо-русский

юридический словарь. Москва: РЕЯ, 1993, с. 466.

26 1. daļa. juridiskā atbildība

M ū s d i e n ā s t iesību p ā r k ā p u m i atkarībā no to sabiedriskās b ī s t a m ī b a s tiek iedalīt i š ā d i 9 3 :

1) civiltiesisks p ā r k ā p u m s ;

2 ) d iscipl inārs l i k u m p ā r k ā p u m s ;

3 ) administrat īvs l i k u m p ā r k ā p u m s ;

4 ) n o z i e g u m s . ( T i e s ī b p ā r k ā p u m u kr iminālt iesībās s a u c par n o z i e g u m u . ) N o

t i e s ī b p ā r k ā p u m i e m sabiedriski v isb īstamākais i r n o z i e g u m s 9 4 , t.i., kr imināl l ikumā

p a r e d z ē t s sabiedriski b ī s t a m s n o d a r ī j u m s ( d a r b ī b a va i b e z d a r b ī b a ) , kurš izdarīts

tīši v a i aiz n e u z m a n ī b a s u n p a r kura izdarīšanu d r a u d kr iminālsods ( K K 7 . p . ) . B e z

t a m kr iminālkodekss nošķir arī s m a g a n o z i e g u m a j ē d z i e n u 9 5 .

Atkar ībā no t iesību p ā r k ā p u m a rakstura p a s t ā v civilā, administratīvā, discip­

linārā, kriminālatbildība96. Civi lt iesiskā t i e s ī b p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā pārsvarā iestājas

saistība at l īdz ināt m a n t i s k o k a i t ē j u m u ( z a u d ē j u m a a t l ī d z i n ā š a n a ) , k o m p e n s ē t

m o r ā l o k a i t ē j u m u u n / v a i m a k s ā t l ī g u m s o d u , savukārt n o z i e g u m s k ā sabiedriski

v isbīstamākā prett iesiskā d a r b ī b a tiek sodīta ar k r i m i n ā l s o d u . 9 ' Administrat īva is

t i e s ī b p ā r k ā p u m s t iek sodīts a r a d m i n i s t r a t ī v o s o d u , lai g a n A P K p a r e d z inst i tūci­

jai t iesības, p i e m ē r o j o t a d m i n i s t r a t ī v o a t b i l d ī b u , iz lemt j a u t ā j u m u p a r z a u d ē j u m u

va i k a i t ē j u m a , arī m o r ā l ā ka i tē juma at l īdz ināšanu ( A P K 3 9 . p . ) .

A p l ū k o j o t l i k u m d o š a n a s a k t o s d o t o s t i e s ī b p ā r k ā p u m u d e f i n ē j u m u s 9 8 , v a r a m

saskatīt, ka l ikums n o s a k a note ik tus pr iekšnosacī jumus ( p r i e k š n o t e i k u m u ko­

p u m u ) 9 9 . T o m ē r t o uzskait ī jums n a v pi ln īgs. K a t r a m juridiskās atb i ld ības v e i d a m

ir savi noteikt i n e p i e c i e š a m i e juridiskās atb i ld ības pr iekšnosacī jumi (ci t i z inātnieki

t o s n o s a u c p a r jur id isk iem f a k t i e m ' 0 0 ) , kas v e i d o juridiskās a t b i l d ī b a s p a m a t u . Š o s

juridiskās atb i ld ības p r i e k š n o s a c ī j u m u s (juridiskos faktus) iedala d ivās lielās

g r u p ā s - objekt īvajā un subjektīvajā t i e s ī b p ā r k ā p u m a « p u s ē » ' 0 ' va i objekt īvajos un

subjekt īvajos atb i ld ības p r i e k š n o s a c ī j u m o s " " .

93 Krastiņš I. Vispārējās tiesību teorijas termini un to skaidrojumi. Rīga: junda, 1994, 24. Ipp.; Krastiņš I. Tiesību teorijas pamatjēdzieni. Rīga: LU tipogrāfija, 1996, 27. Ipp.

94 Krastiņš I. Vispārējās tiesību teorijas termini un to skaidrojumi. Rīga: junda, 1994, 24. Ipp.

95 K K 7 . 1 . p.

96 Юридический энциклопедический словарь. Москва: Советская энциклопедия, 1987, 2 доп. изд., с. 357; Юридический словарь. Москва: Гос. изд. юридической литературы, 1956, 2 изд., том 2, с. 198; Hvostovs V. Vispārīgā tiesību teorija. Rīga: Leta, 1924, 138. Ipp.

97 Юридический словарь. Москва: Гос. изд. юридической литературы, 1956, 2 изд., том 2, стр. 198; Hvostovs V. Vispārīgā tiesību teorija. Rīga: Leta, 1924, 136. Ipp.

98 KK 7. p. un APK 9. p. 99 I. Krastiņš tos sauc par pazīmēm. Skat.: Krastiņš I. Tiesību teorijas pamatjēdzieni. Rīga: LU

tipogrāfija, 1996, 27. Ipp. 100 Донцов С. E., Глянцев В. В. Возмещение вреда по советскому законодательству. Москва:

Юридическая литература, 1990, с, 19; Слесарев В. Л. Обьект и результат гражданского правонарушения. Томск: изд. Томского у-та, 1980, с. 6; Донцов С. У., Маринина М. Я. Имущественная ответственность, за вред причиненный личности. Москва: Юридическая литература, 1986, с. 13. Šī atšķirība ir tīri teorētiska, jo ir skaidrs, ka juridiskās atbildības pamats var būt tikai juridiski fakti, pareizāk sakot, šo juridisko faktu kopums. Līdz ar to pazīmes, kas nav juridiski fakti, juridiskās atbildības noteikšanā netiek ņemtas vērā.

101 Krastiņš I. Tiesību teorijas pamatjēdzieni. Rīga: LU tipogrāfija, 1996, 27. Ipp.; Слесарев В. Л. Обьект и результат гражданского правонарушения, Томск: изд. Томского у-та, 1980, с. 6.

102 Vēbers /., Torgāns К., Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 66.-68. Ipp.

i nodaļa, juridiskās atbildības pamats 27

Kr imināl t ies ībās t ie ir:

1) o b j e k t s - sabiedr iskās a t t i e c ī b a s ,

2) objekt īvā p u s e - prett iesiska d a r b ī b a ,

3) subjekts,

4) subjektīvā p u s e - v a i n a .

Civ i l t iesībās t ie ir:

1) p e r s o n a s prett iesiska d a r b ī b a v a i b e z d a r b ī b a ,

2 ) a t t i e c ī g o t iesību (t iesisko a t t i e c ī b u ) a izskārums, z a u d ē j u m u rašanās

( e s a m ī b a ) va i p e r s o n a s a izskārums ( k a i t ē j u m s ) ,

3) p e r s o n a s v a i n a ,

4 ) cēloniskais sakars starp p e r s o n a s prett iesisko d a r b ī b u u n s e k ā m , kas iestā­

jas šīs d a r b ī b a s rezul tātā.

T ies ību teori jā p a s t ā v uzskats, ka piet iek arī ar t r i m civilt iesiskās atb i ld ības

p r i e k š n o s a c ī j u m i e m ' 0 3 :

• prett iesiskais n o d a r ī j u m s ( p e r s o n a s prettiesiska d a r b ī b a va i b e z d a r b ī b a ) ;

• cēloniskais sakars starp p e r s o n a s prett iesisko d a r b ī b u un s e k ā m ;

• p e r s o n a s v a i n a .

Reāl i t iek a p v i e n o t i divi civilt iesiskās atb i ld ības p r i e k š n o t e i k u m i v i e n ā , t.i.,

p e r s o n a s prett iesiskā d a r b ī b a tiek a p v i e n o t a a r s e k ā m , n o s a k o t , k a j ā b ū t p r e t ­

t iesiskam n o d a r ī j u m a m 1 0 4 .

T a č u vēlāk šie a u t o r i l i teratūrā pr iekšroku d o d č e t r u p r i e k š n o t e i k u m u

n e p i e c i e š a m ī b a i , lai rastos p a m a t s juridiskai atb i ld ībai ' 0 5 .

Prettiesiska darbība Kā p i rmais juridiskās atb i ld ības p r i e k š n o s a c ī j u m s , kas raksturīgs v i s i e m juridis­

kās a t b i l d ī b a s v e i d i e m , j ā m i n prettiesiska d a r b ī b a . Lai r u n ā t u p a r j e b k ā d u juridis­

ko a t b i l d ī b u , i r j ā k o n s t a t ē t iesisko a t t i e c ī b u p ā r k ā p u m s , kas not ic is p e r s o n a s p r e t ­

tiesiskas d a r b ī b a s rezultātā. L i k u m s v a i citi n o r m a t ī v i e akti n o s a k a , k ā d ā v e i d ā

s a b i e d r ī b a s locek ļ iem j ā u z v e d a s v a i arī no k ā d u d a r b ī b u ve ikšanas jāat turas. Šo li­

k u m a v a i c i tu n o r m a t ī v o a k t u priekšrakstu p ā r k ā p š a n a ' 0 6 v a r b ū t par p a m a t u juri­

diskai a t b i l d ī b a i . A r prett iesisku d a r b ī b u saprot t ā d u p e r s o n a s d a r b ī b u v a i b e z d a r ­

b ī b u , kas izpaužas l i k u m a n o r m u neizp i ld īšanā"". K r i m i n ā l k o d e k s s ( K K 7 . р . 1 . d . ) ,

103 Vēbers \. Saistības no kaitējuma nodarīšanas. Rīga: LVU, 1969, 12. Ipp.; Naumovs V., Vēbers). Materiālā atbildība par kaitējumu veselībai. Rīga: Liesma, 1972, 16. Ipp.

104 Nereti ir gadījumi, kad juridiskās atbildības piemērošanai pietiek tikai ar diviem juridiskās atbildības priekšnoteikumiem, piemēram, līgumsoda piemērošanai.

105 Piemēram, K.Torgāns grāmatā «Padomju civiltiesības», II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 66. Ipp. un J.Vēbers grāmatās «Saistības no kaitējuma nodarīšanas». Rīga: LVU, 1969, 12. Ipp. un «Materiālā atbildība par kaitējumu veselībai», Rīga: Liesma, 1972, 16. Ipp. kā pamatu zaudējumu atlīdzībai piemin trīs zaudējumu piedzīšanai nepieciešamos priekšnosacījumus, bet vēlāk K.Torgāns grāmatās «Komentāri saistību tiesībām», 1993, 93. Ipp. un «Komentāri saistību tiesībām», 1994, 94. Ipp. un J.Vēbers grāmatā «Padomju civiltiesības», I daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 298. Ipp. - norāda četrus.

106 Prof. V. Hvostovs tieši tā ari norāda, ka «tiesību pārkāpums ir cilvēka izturēšanās, kura nesaskan ar tiesību priekšrakstiem un kura nesaskan ar tiesību uzliktiem pienākumiem». Skat.: Hvostovs V. Vispārīgā tiesību teorija. Riga: Leta, 1924, 133. Ipp.

107 Юридический словарь. Москва: Гос. изд. юридической литературы, 1956, 2 изд., том 2,

с. 198.

28 1. daļa, juridiskā atbildība

p i e m ē r a m , n o r ā d a , ka v i e n s no kriminālt iesiskās atb i ld ības p a m a t i e m i r «kr iminā l­

l ikumā p a r e d z ē t s sabiedriski b ī s t a m s n o d a r ī j u m s ( d a r b ī b a v a i b e z d a r b ī b a ) , p a r k u ­

ra izdarīšanu d r a u d kr iminā lsods». T ā t a d , lai g a n kr iminālkodekss tieši n e n o s a k a

a i z l i e g u m u s l e p k a v o t , t o m ē r kr imināl l ikumā ir p a r e d z ē t a kr iminālatb i ld ība - sods

( p i e m ē r a m , K K 9 8 . p . - 1 0 2 . p.) par citas p e r s o n a s prett iesisku dzīvības a t ņ e m š a n u ,

un līdz ar to š ā d a n o d a r ī j u m a izdarīšana ir prett iesiska.

Arī A d m i n i s t r a t ī v o p ā r k ā p u m u kodekss tieši k ā v i e n u n o admin is t rat īvās

atb i ld ības p a m a t i e m m i n prett iesisku d a r b i b u va i b e z d a r b ī b u ( A P K 9 . p . ) .

Prettiesiska d a r b ī b a v a r izpaust ies kā1 0 8

• prettiesiska d a r b ī b a , t.i., t ā d u d a r b ī b u ve ikšana, kas t iek aizl iegta ar liku­

mu va i c i tu n o r m a t ī v u d o k u m e n t u , kā arī l ī g u m u - aktīva prettiesiska darb ība 1 0 9 ;

• prettiesiska b e z d a r b ī b a , t.i., l ikumā v a i c i tos n o r m a t ī v a j o s a k t o s (arī

l ī g u m ā ) note iktu d a r b ī b u neve ikšana - pasīva prettiesiska d a r b ī b a " 0 .

L i k u m s n o s a k a arī g a d ī j u m u s , k a d , lai g a n i r not ikusi d a r b ī b a v a i b e z d a r b ī ­

b a , kas pārkāpj l i k u m d o š a n a s aktu prasības, ņ e m o t vērā note ik tus apstākļus, kas

p iespieduši p e r s o n u izdarīt šo n o d a r ī j u m u , p e r s o n a tiek atbr īvota no juridiskās

atb i ld ības va i tā pret to net iek p i e m ē r o t a . L i k u m s n o s a k a d i v u s šādus g a d ī j u m u s " ' :

• galējā n e p i e c i e š a m ī b a ( A P K 17. p., KK 14. p., C L ' " 2 5 8 . p., 3 7 2 . p., 6 2 7 . p.,

2171. p.) , a r k o s a p r o t t ā d u d a r b ī b u v e i k š a n u , kas f o r m ā l i i r l i k u m p ā r k ā p u m s , b e t

tās ir izdarītas, lai n o v ē r s t u l ielāku l i k u m p ā r k ā p u m u , kuru konkrēta jos apstāk ļos

n o v ē r s t c i tādi n e v a r ē j a . T ā t a d a r m a z ā k u ļ a u n u m u t iek n o v ē r s t s l ielāks ļ a u n u m s ,

p i e m ē r a m , m ā j a s u g u n s g r ē k a g a d ī j u m ā , lai g l ā b t u b ē r n u , kas a t r o d a s d e g o š a j ā

istabā, t iek izsists logs, t a č u , lai g a n p e r s o n a ir apz ināt i bojājusi ī p a š u m u , šo per­

s o n u n e v a r ē s par to saukt p i e atb i ld ības, jo šis p ā r k ā p u m s ticis izdarīts, lai g l ā b ­

tu ci lvēka dz īv ību;

• n e p i e c i e š a m ā a izstāvēšanās ( A P K 18. p., KK 13. p., C L m 913. p., 1 0 4 0 . p.,

1636. p., 1733. p., 1745. p., 2 3 6 8 . p . ) , ar ko s a p r o t t ā d u d a r b ī b u v e i k š a n u , ar

k u r ā m ir nodarī ts f o r m ā l s l i k u m p ā r k ā p u m s , t a č u tas i r not ic is, a izsargājot

ī p a š u m u , p e r s o n a s v a i t iesības n o prett iesiska a i z s k ā r u m a , p i e t a m j a aizsardzībai

piel ietot ie līdzekļi n a v n e s a m ē r ī g i a r p a š u a p d r a u d ē j u m u . P i e m ē r a m , j a v i e n a i p e r ­

s o n a i laupīšanas n o l ū k ā u z b r ū k cita p e r s o n a a r nazi , t a d net iks p ā r k ā p t a

n e p i e c i e š a m ā a izstāvēšanās, ja a p d r a u d ē t ā p e r s o n a pašaizsardzībai i z m a n t o s

f o t o a p a r ā t u siksniņā va i t ā d u p a š u naz i .

B e z t a m l ikums n o r ā d a , ka, p i e m ē r o j o t juridisko a t b i l d ī b u , i r jāizvairās no

f o r m ā l a s pieejas, v ē r t ē j o t n o t e i k t u d a r b ī b u va i b e z d a r b ī b u . P i e m ē r a m , K K 7 . p .

108 Literatūrā ir sastopams tiesību pārkāpuma iedalījums pozitīvajā un negatīvajā

tiesībpārkāpumā. Skat.: Hvostovs V. Vispārīgā tiesību teorija. Rīga: Leta, 1924, 134. Ipp. 109 Piemēram, 1991. gada 11. decembra likuma «Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju

darbības apturēšanas kārtību» 13. p. 110 Turpat, 15. p.

111 Blūma M. Apstākļi, kas izslēdz nodarījuma sabiedrisko bīstamību un prettiesiskumu. Rīga: LVU, 1976, Latvijas Republikas Augstākās tiesas 29.05.95. plēnuma lēmums Nr. 3 «Par tiesu praksi, piemērojot likumus par nepieciešamo aizstāvēšanos».

112 Civillikums «galējo nepieciešamību» apzimē ar jēdzienu «spiedīga vajadzība», tomēr CL nav konsekvents, jo, piemēram, CL 1040. p. minētā «pašaizsardzība» vairāk atgādina galējo nepieciešamību (spiedīgu vajadzibu).

113 Civillikums «nepieciešamo aizstāvēšanos» apzīmē ar jēdzieniem «pašaizstāvība» un «pašpalīdzība». Skatīt ari iepriekšējo, 112. atsauci.

nodaļa, juridiskās atbildības pamats 29

. ' ( I . n o s a k a , k a n a v atz īstama par n o z i e g u m u t ā d a d a r b ī b a va i b e z d a r b ī b a , k a m

l< >i mal i g a n ir kāda kr imināl l ikumā p a r e d z ē t a n o d a r ī j u m a p a z ī m e s , b e t kas sava

i n . i / s v a r ī g u m a dēļ n a v sabiedriski b ī s t a m a .

N o s l ē d z o t prett iesiskas d a r b ī b a s va i b e z d a r b ī b a s a p s k a t u , n e p i e c i e š a m s

uz svērt, ka prettiesiska darbība (bezdarbība) ir objektīvs juridiskās atbildības

l>iicksnosacījums un šīs prett iesiskās d a r b ī b a s ( b e z d a r b ī b a s ) v ē r t ē j u m a m ir jāizriet

n o o b j e k t ī v i e m kr i tēr i j iem.

Subjekts Tiek p r e z u m ē t s , ka t i e s ī b p ā r k ā p u m u v a r izdarīt t ikai jur idiskās a t b i l d ī b a s

subjekts, t. i ., p e r s o n a , kas v a r b ū t patstāv īgs tiesisko a t t i e c ī b u dal ībn ieks" 4 . P i e t a m

j . iņem v ē r ā , ka note iktās t iesību n o z a r ē s tiesisko a t t i e c ī b u s u b j e k t i e m tiek

i/virzītas d a ž ā d a s prasības un atb i ld ības pr iekšnosacī jumi . Juridiskā atb i ld ība kr imi­

nālt iesībās t iek p i e m ē r o t a tikai p r e t r ī c ī b s p ē j ī g ā m ( K K 11. p.) f iz iskām p e r s o n ā m ,

kas l īdz n o z i e g u m a izdarīšanai sasniegušas s e š p a d s m i t g a d u v e c u m u ( K K 10. p .

I . d . ) . T o m ē r i r n o z i e g u m i , p a r k u r i e m v a r iestāties kr iminālatb i ld ība arī četr­

p a d s m i t g a d u s v e c ā m p e r s o n ā m ( K K 10. p . 2 . d . ) . K r i m i n ā l a t b i l d ī b a p a r noziedzī­

g i e m n o d a r ī j u m i e m juridiskās p e r s o n a s lietās tiek p i e m ē r o t a pret f iz iskajām p e r s o ­

n ā m , kuras n o z i e g u m u s ir izdarījušas kā šīs juridiskās p e r s o n a s pārstāvj i v a i tās

u z d e v u m ā , va i sastāvot tās d i e n e s t ā , kā arī šo fizisko p e r s o n u l īdzdal ībn iek iem

( K K 17.2 p . ) . Arī a d m i n i s t r a t ī v o a t b i l d ī b u p i e m ē r o tikai at t iec ībā pret r ī c ī b s p ē j ī g ā m

( A P K 19. p.) f iz iskajām p e r s o n ā m , kuras līdz admin istrat īvā p ā r k ā p u m a izdar īšanas

b r ī d i m sasniegušas s e š p a d s m i t g a d u v e c u m u ( A P K 12. p.) . T o m ē r p a p i l d u s A P K

nošķir v ē l š ā d u s a d m i n i s t r a t ī v ā s a t b i l d ī b a s s u b j e k t u s :

1) a m a t p e r s o n a s ( A P K 14. p . ) ,

2 ) karavīrus u n c i tas d isc ip l ināra j iem r e g l a m e n t i e m ( n o l i k u m i e m ) p a k ļ a u t ā s

p e r s o n a s ( A P K 15. p . ) ,

3 ) ārva lstu p i lsoņus u n bezvalstn iekus ( A P K 16. p.) .

S a v u k ā r t civilt iesisko a t b i l d ī b u v a r p i e m ē r o t g a n pret fizisku, g a n p r e t

jur idisku p e r s o n u , kā arī pret t ā d i e m civilt iesisko a t t i e c ī b u s u b j e k t i e m , kas n a v ne

jur idiskās, n e fiziskās p e r s o n a s ( l ī g u m s a b i e d r ī b a ( k o m a n d ī t s a b i e d r ī b a ) , z e m n i e k u

s a i m n i e c ī b a v a i indiv iduāla is u z ņ ē m u m s ) " 5 . N e p i l n g a d ī g o p e r s o n u civiltiesiskā at­

b i ld ība i e s p ē j a m a p a t no 7 g a d i e m ' " ' . T o m ē r arī civ i l t iesībās atb i ld ību n e p i e m ē r o

p r e t r ī c ī b n e s p ē j ī g ā m p e r s o n ā m , kas par t ā d ā m i r atzītas ar t iesas s p r i e d u m u ( p i e ­

m ē r a m , garā s l imie), va i arī r ī c ī b s p ē j ī g ā m p e r s o n ā m , kas t i e s ī b p ā r k ā p u m u izdarī­

jušas n e s a m a ņ a s va i g a r a d a r b ī b a s t r a u c ē j u m a stāvokl ī ( C L 1637. p . ) .

Kr imināl t ies ībās tiesibpārkapuma subjekts tiek uzskatīts par juridiskās atbildības

subjektīvu priekšnoteikumu, lai g a n t i e s ī b p ā r k ā p u m a subjekta e s a m ī b a ir objekt īva

real i tāte.

114 Варуп П. Методологические проблемы исследования гражданско-правовой ответственности.

Таллин: Ээсти раамат, 1986, с. 30.

115 Par šo subjektu atbildības īpatnībām skatīt 3. daļas 5. nodaļā. 85.-90. Ipp

116 Sīkāk skatīt 3. daļas 5 nodaļā 84.-86. Ipp.

30 1. daļa. Juridiskā atbildība

Vaina

V a i n a i r v ē l v i e n s juridiskās atb i ld ības n e p i e c i e š a m a i s n o s a c ī j u m s . P i e m ē r a m ,

A P K 9. p. skaidri n o r ā d a , ka administrat īvā p ā r k ā p u m a d a r b ī b a i va i b e z d a r b ī b a i

i r j ā b ū t v a i n o j a m a i ( izdarītai ar n o d o m u va i aiz n e u z m a n ī b a s ) . KK 7. p. p a r

n o z i e g u m u atzīst tikai t ā d u n o d a r ī j u m u , kurš izdarīts tīši v a i aiz n e u z m a n ī b a s . Arī

C L n o s a k a , k a v a r «prasīt a p m i e r i n ā j u m u n o aizskārēja, ciktāl v i ņ u par š o d a r b ī b u

v a i n o t » ( C L 1 6 3 5 . р., 1637. - 1640. р., 1644. р., 1647. р., 1649. р.) .

P ā r k ā p ē j a v a i n a s n o s k a i d r o š a n a , p i e m ē r o j o t jur idisku a t b i l d ī b u , i r liela

n o z ī m e . I r jāpiekrīt fvl. A g a r k o v a izteiktajai d o m a i , ka « v a i n a s j ē d z i e n a m bija p r o ­

gresīva n o z ī m e : šā pr inc ipa p a r ā d ī š a n ā s noz īmēja at te ikšanos no atb i ld ības rupji

p r i m i t ī v a j ā m f o r m ā m » " 7 .

f ja p e r s o n a ir izdarījusi prett iesisku d a r b ī b u va i b e z d a r b ī b u , ir j ā n o s k a i d r o šīs

' p e r s o n a s v a i n a , t.i., va i p e r s o n a i r apzinājusies savas d a r b ī b a s pret t ies iskumu un

•-sekas, un va i ta i tās bija j ā p a r e d z .

Ar j ē d z i e n u vaina parast i d e f i n ē t iesību subjekta psihisku att ieksmi pret tā

izdarīto prett iesisko n o d a r ī j u m u , kas ir kaitīgs s a b i e d r ī b a i , valsti j va i c i t ā m per­

s o n ā m " 8 , t.i., spēju apz ināt ies un izprast savas prett iesiskās d a r b ī b a s un to radītās

sekas. Cit i a u t o r i a r j ē d z i e n u vaina a p z ī m ē p e r s o n a s u z v e d ī b a s u n a r t o saistīto

rezultātu n e p i e ļ a u j a m ī b a s ( p r e t l i k u m ī b a s ) a p l a u š a n u ( s a p r a š a n u ) " 9 .

Š o b r ī d Latvi jas t iesību teori jā prof. K. T o r g ā n s p i e d ā v ā (at t iec ībā uz

civilt iesiskās atb i ld ības p i e m ē r o š a n u ) p a r v a i n u uzskatīt objekt īv i prett iesisku

( p i e n ā k u m u p ā r k ā p j o š u ) u n n o subjekt īvā v iedokļa n o s o d ā m u p i e s k a i t ā m ā s per­

sonas u z v e d ī b u 1 2 0 .

Šis juridiskās atb i ld ības pr iekšnosacī jums ir ļoti būtisks, lai n o t e i k t u , va i ir

p a m a t s juridiskai atb i ld ība i v ispār, jo r īc ībnespēj īga p e r s o n a n e a t b i l d par nodar ī­

to k a i t ē j u m u , t ā p ē c ka n e s p ē j apz ināt ies savas d a r b ī b a s kaitīgās sekas' 2 ' . V a i n a s

n o s k a i d r o š a n a i r būtiska arī t ā p ē c , lai note iktu atb i ld ības a p m ē r u va i p r o p o r c i j u

g a d ī j u m o s , k a d v a i n ī g a s i r a b a s p u s e s v a i va i rākas p e r s o n a s . P r o t a m s , n e v i e n a m

n a v p i e n ā k u m s a t b i l d ē t par t ā m s e k ā m , kas i r iestājušās ā r p u s šīs p e r s o n a s k o n ­

troles esošas v a r a s d ē ļ , p i e m ē r a m , v ē t r a s , zemestr īces, v a i c i tu stihisku p a r ā d ī b u

vai p e r s o n u prett iesiskas d a r b ī b a s rezultātā. S a v u k ā r t apz ināta l i k u m p ā r k ā p u m a

izdarīšana u n v ē l m e p a n ā k t kaitīgas sekas, p i e m ē r a m , s lepkav ība, i r p a m a t s

juridiskai a tb i ld ība i . K a u t g a n n e v i e n m ē r i r va jadz īga v ē l m e p a n ā k t n o t e i k t a s

n e g a t ī v a s sekas, arī noz iedz īga n e v ē r ī b a i r va ina un v a r b ū t pr iekšnosacī jums

juridiskai a tb i ld ība i . R u n ā j o t p a r v a i n u , i r j ā ņ e m v ē r ā tas, ka šo n o s a c ī j u m u n e v a r

burtiski a t t i e c i n ā t uz juridiskās p e r s o n a s civilt iesisko a t b i l d ī b u .

117 Agarkovs M., Bratuss S., Genkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības. I sējums, Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1946, 404. Ipp.

118 Krastiņš I. Vispārējās tiesību teorijas termini un to skaidrojumi. Rīga: Junda, 1994, 24. Ipp. Vēlāk I. Krastiņš vainu definē vispārīgāk kā likumpārkāpēja subjektīvu negatīvu attieksmi pret sabiedrības interesēm. Skat.: Krastiņš I. Tiesību teorijas pamattermini. Rīga: LU tipogrāfija, 1996, 27. Ipp.

119 Юридический энциклопедический словарь. Москва: Советская энциклопедия, 1987, 2 доп. изд., с. 48.

120 Prof. K.Torgāna referāts Latvijas Universitātes 56. zinātniskajā konferencē 1996. gada 26. septembrī. Tuvāk vainas analīzi skatīt grāmatas 3. nodaļā.

121 Hvostovs V. Vispārīgā tiesību teorija. Rīga: Leta, 1924, 134. Ipp.

i nodaļa. Juridiskās atbildības pamats 31

A i kārībā n o p e r s o n a s subjekt īvās a t t i e k s m e s pret t iesību p ā r k ā p u m u u n t ā

i.nlii.ij.irn s e k ā m izšķir d i v a s v a i n a s pamatformas^nolūku ( l a t ī ņ u v a i . dolus, dolus

mu/i/s) un n e u z m a n ī b u ( la t īņu v a i . culpa).m

N o l ū k s n o z ī m ē , ka p e r s o n a , kura izdarījusi prett iesisku r īc ību, p a r e d z un

vi-l.is savas rīcības sabiedr iski ka i t īgu seku iestāšanos 1 2 3 .

Atkar ībā n o t ā , a r k ā d u n o d o m u p e r s o n a izdara t iesību p ā r k ā p u m u u n kāds

H līs d a r b ī b a s mērķ is , t.i., k ā d a s sekas p e r s o n a vē las p a n ā k t , v a r nošķirt p a p i l d u s

divas nolūka f o r m a s :

• ļauns no lūks (dolus matus) j e b tīšs p ā r k ā p u m s ( a r t iešu n o d o m u ) ir t a d ,

k.id p e r s o n a , kas izdarījusi t ies ību p ā r k ā p u m u , i r apzinājusies savas d a r b ī b a s va i

l x / d a r b ī b a s pret t ies iskumu u n sabiedriski b ī s t a m o raksturu, paredzējus i sabiedris­

ki b ī s t a m ā s sekas un vēlējusies šo seku iestāšanos;

• n o l ū k s (dolus) j e b p ā r k ā p u m s ar n e t i e š u n o d o m u i r t a d , k a d p e r s o n a , kas

i/darījusi t ies ību p ā r k ā p u m u , i r apzinājusies savas d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s pret-

i ies iskumu un sabiedriski b ī s t a m o raksturu, apz ināt i p ie ļāvusi šo seku iestāšanos

(-iļ)zināti n a v uzsākusi d a r b ī b a s to novēršanai' 2 " 1 ), kaut g a n n a v vēlējusies, lai šīs

iekas iestājas.

N e u z m a n ī b a n o z ī m ē t o , ka p e r s o n a p a r e d z savas rīcības sabiedr isko kait īgu­

m u , b e t v i e g l p r ā t ī g i paļaujas, ka tās neiestāsies, va i arī p e r s o n a kait īgo seku iestā-

s.mos n e p a r e d z , b e t tās varēja p a r e d z ē t un tai bija tās j ā p a r e d z . ' 7 '

N e u z m a n ī b a i r t ikai ta jos g a d ī j u m o s , k a d p e r s o n a , lai g a n n e p a r e d z ē j a u n

nevē lē jās a r s a v u p r e t l i k u m ī g u d a r b ī b u izraisīt n e l a b v ē l ī g a s sekas, b e t p ē c d a r b a

va i c i t i e m a p s t ā k ļ i e m varēja t o p a r e d z ē t u n n o v ē r s t , t o m ē r neizrādīja atb i lstošu

u z m a n ī b u , a p z i n ī g u m u , r ū p ē š a n o s , p a r e d z ē š a n u ' 7 6 .

N e u z m a n ī b a tiek iedalīta vairākās f o r m ā s ' 2 7 :

• rupja n e u z m a n ī b a (culpa lata) v a i n o z i e d z ī g a p a š p a ļ ā v ī b a , k a d p e r s o n a ,

kas ir izdarījusi t iesību p ā r k ā p u m u , apzinājusies savas d a r b ī b a s va i b e z d a r b ī b a s

sabiedriski b ī s t a m o seku iestāšanās iespēju ( inte lektuāls m o m e n t s ) , b e t v i e g l ­

prāt īg i pa ļāvus ies u z t o , k a t ā s v a r ē s n o v ē r s t ( g r i b a s m o m e n t s ) ;

, • v ieg la n e u z m a n ī b a (culpa levis) vai noz iedz īga n e v ē r ī b a , k a d p e r s o n a , kas

i r izdarījusi t ies ību p ā r k ā p u m u , n a v paredzējus i savas d a r b ī b a s va i b e z d a r b ī b a s

sabiedr iski b ī s t a m o seku iestāšanās iespēju u n n a v vēlē jus ies š o s e k u i e s t ā š a n o s ,

b e t t ā s varē ja p a r e d z ē t un tās bija j ā p a r e d z ;

122 Krastiņš I. Vispārējās tiesību teorijas termini un to skaidrojumi. Rīga: Junda, 1994, 24. Ipp.; Hvostovs V. Vispārīgā tiesību teorija. Rīga: Leta, 1924, 134.-135. Ipp. Jāņem vērā, ka latīniskais jēdziens culpa vēlāk tika attiecināts uz vainas apzīmējumu vispār. Skat.: Prof. Dr. Bumanis A. Romiešu tiesību hrestomātija. Rīga: A. Gulbis, 1935, 96. Ipp.; Барюшек M. Римское право. Москва; ЮР, 1989, с. 94, 389; Система римского права, На правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 83-84, 197-198.

123 Krastiņš I. Vispārējās tiesību teorijas termini un to skaidrojumi. Rīga: Junda, 1994, 24. Ipp.; skat: APK 10. р., KK 8. р., CL 1641. p.

124 Юридический энциклопедический словарь. Москва: Советская энциклопедия, 1987, 2 доп. изд., с. 48.

125 Krastiņš I. Vispārējās tiesību teorijas termini un to skaidrojumi. Rīga: Junda, 1994, 24. Ipp.;

skat.: APK 11. р., KK 9. р., CL 1644. p.

126 Turpat.

127 Барюшек M. Римское право. Москва: ЮР, 1989, с. 94; Система римского права, На правахь

рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 83-85.

32 1. daļa. juridiskā atbildība

• abstrakta n e u z m a n ī b a (culpa levis in abstracto). k a d p a r ā d n i e k s n a v ievēro­

jis t ā d u r ū p ī b u , k ā d u parast i ievēro ikkatrs labs, rūpīgs priekšnieks, sa imnieks,

b ē r n u v e c ā k i ( C L 1638. p., 1639. p.) , kā r o m i e š u t iesībās teikts - ikviens c a u r m ē r a

r o m i e š u ģ i m e n e s tēvs (bonus paterfamilias) (skatīt, p i e m ē r a m , CL 3 0 5 . p.,

1639. p., 1657. p . ) ;

• konkrētā n e u z m a n ī b a (culpa levis in concretd), k a d p a r ā d n i e k s m a z ā k

rūpēj ies p a r v i ņ a m u z t i c ē t ā m s v e š ā m m a n t ā m nekā p a r s a v ē j ā m (skatīt,

p i e m ē r a m , C L 2 6 6 . p., 2128. p.) ;

• v i s m a z ā k ā n e u z m a n ī b a (culpa levissima), k a d ka i tē jums ir nodar ī ts ,

n e i e v ē r o j o t p a s t i p r i n ā t u va i sevišķu u z m a n ī b u , k ā d a i r n e p i e c i e š a m a šai l ietai

(skatīt, p i e m ē r a m , C L 2 9 9 . p., 1 9 7 2 . p., 1998. p., 2 3 3 3 . p . ) .

T ies ību teorijā tiek l ietots jēdz iens - jauktā vaina (culpa mixta). Ar šo j ē d z i e n u

saprot t ā d u t iesību p ā r k ā p u m u , kurš not ic is kā c i e t u š ā , tā arī pārkāpēja v a i n a s dēļ

va i arī v a i r ā k u p e r s o n u d a r b ī b a s rezultātā. Š ā d ā g a d ī j u m ā , p i e m ē r o j o t juridisko

a t b i l d ī b u , t iesai ir j ā k o n s t a t ē , cik lielā m ē r ā katra p u s e ir v a i n ī g a , lai v a r ē t u att iecī­

g i p i e m ē r o t juridisko a t b i l d ī b u .

R o m i e š u t iesības pazina arī a tb i ld ību par c i tu p e r s o n u v a i n u - culpa aliena'2".

V a i n a saistīta ar p e r s o n a s spēju p a r e d z ē t savu prett iesisko d a r b ī b u un šīs dar­

b ības sabiedriski b ī s t a m ā s sekas, t o m ē r civi l t iesības i z ņ ē m u m a g a d ī j u m o s pieļauj

a t b i l d ī b u , n e p a s t ā v o t l i k u m p ā r k ā p ē j a v a i n a i , t.i., par p a š u p r e t l i k u m ī g a s u z v e d ī b a s

faktu. 1 2 9 T a s ir d iskutē jams a p g a l v o j u m s ' 3 0 .

Vaina ir juridiskās atbildības subjektīvs priekšnosacījums, kas ir

nepieciešams juridiskās atbildības piemērošanai.

Kaitīgās sekas

P a p i l d u s t iek nošķirts vē l v i e n s juridiskās atb i ld ības pr iekšnosacī jums, kas ne

v i e n m ē r i r ob l igāts. T a s i r j a u t ā j u m s par kait īgo seku iestāšanos un to a p m ē r u .

Kr imināl t ies ībās šāda fakta k o n s t a t ē š a n a ir aktuāla tikai «faktisko seku g a d ī j u m ā » ,

p i e m ē r a m , KK 156. p. un 157. p., b e t n a v svar īga « f o r m ā l ā n o z i e g u m a , t iesību

p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā » , p i e m ē r a m , KK 135. p. Arī civ i l t iesībās, lai p iedzī tu no

k ā d a s p e r s o n a s z a u d ē j u m u s sakarā ar l ī g u m a neizpi ldi , i r jāp ierāda š ā d u z a u d ē j u ­

m u e s a m ī b a ( C L 1770. p., 1779. p . u . c ) . S a v u k ā r t l ī g u m s o d a p i e m ē r o š a n a i va i

m o r ā l ā ka i tē juma k o m p e n s ē š a n a i n a v n e p i e c i e š a m a s mater iā la rakstura sekas -

z a u d ē j u m i , piet iek ar p a š u l ī g u m a neizpi ldes faktu va i n e p a t i e s u z iņu i z p a u š a n u .

Kaitīgās sekas nav obligāts juridiskās atbildības priekšnosacījums.

Cēloniskais sakars

D a u d z o s g a d ī j u m o s ir p a r m a z tikai konstatēt , ka ir not ikusi prettiesiska dar­

bība un p e r s o n a tajā ir v a i n ī g a . V ē l ir j ā n o s a k a , va i tās sekas, kas ir iestājušās dar­

b ības rezultātā, i r tieši saistītas ar konkrētās p e r s o n a s prett iesisko d a r b ī b u un va i

sekas ir iestājušās tikai šīs prett iesiskās d a r b ī b a s rezultātā. P i e m ē r a m , a u t o v a d ī t ā j s

128 Система римского права, На правахъ рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 85-87. 129 Hvostovs V. Vispārīgā tiesību teorija. Rīga: Leta, 1924, 136. Ipp. 130 Tuvāk skatīt 3. daļas 4. nodaļā 72-82 Ipp.

nodaļa, juridiskas atbildības pamats 33

notrie< g ā j ē j u , kurš s l imnīcā mirst, jo ārsti n a v savlaicīgi izdarījuši n e p i e c i e š a m o

. I M injekciju. Šajā g a d ī j u m ā tiesai i r j ā k o n s t a t ē , vai c ietuša n ā v ē i r v a i n o j a m s a u t o ­

vadītājs v a i ārst i. Š ā d u p r i e k š n o s a c ī j u m u s a u c p a r c ē l o n i s k o s a k a r u . K a s i r

i r l o n i s k a i s sakars? L i k u m d o š a n a s aktos n a v d o t s šā jēdz iena s k a i d r o j u m s , b e t šo

ļ e d / i e n u a p l ū k o t iesību z inātne. 1 3 '

Arī a n g l o s a k š u z e m ē s tiek a p l ū k o t a sakarība starp c ē l o ņ i e m (Causes) un

«•kam (Consequences)"'. Lai g a n c ē l o ņ i un sekas v a r b ū t d a ž ā d i un p a t savstarpēj i

saistīti (skatīt s h ē m u no K. R. Abbott, N. Pendlebury. Business Law. p a r c ē l o ņ u

(Causes) un seku (Consequences) a t t i e c ī b ā m ' 3 3 , 1. at t . 3 3 . I p p . ) , t o m ē r , lai

n o s k a i d r o t u , v a i konkrētās sekas i r p e r s o n a s prett iesiskas d a r b ī b a s rezultāts,

anglosakšu t iesību s istēmā pastāv speciāls t iesību institūts «cē lon iskā sakara

. i l la l ināt ības p ā r b a u d e , tests» (The Test for Remoteness)"4.

C ē l o ņ i S e k a s

Autovadī tā ja

kļūda .

Slikti laika

N e g a d ī j u m s

ļ apstākļi

Bojātas

b r e m z e s

T

Lauzta

kāja

I e n ā k u m u

s a m a z i n ā š a n ā s

Krit iens,

l ietojot ~

kruķus

Lauzta

~*~ roka

7. attēls. Cēloņu un seku savstarpēja saistība.

Cēloniskais sakars i r d a ž ā d u objekt īvu apstāk ļu m i j i e d a r b ī b a , kuru rezultātā

i r iestājušās konkrētas sekas. T o m ē r šeit j ā ņ e m v ē r ā , ka juridiskā atb i ld ība n e v a r

iestāties par j e b k u r ā m ( v i s ā m ) s e k ā m , p a t ja tās r o d a s n o t e i k t u objekt īvu apstākļu

iespaidā. V a r gadī t ies, ka note iktās sekas iestājas va i rāku savā starpā nesaist ītu

( n e j a u š u ) apstāk ļu d ē ļ . Š ā d u s g a d ī j u m u s s a u c p a r n e l a i m e s g a d ī j u m i e m , par

n e j a u š ī b ā m ' 3 5 , sakr i t ību. T ies ību z i n ā t n ē tiek nošķirt i divi cēlonisk ie sakari -

nepieciešamais un nejaušais cēloniskais sakars. Juridiskā atbi ld ība n e v a r iestāties, ja

c ē l o n i s k a j a m s a k a r a m ir ne jauš ības raksturs' 3 6 , t.i., notikusi s a g a d ī š a n ā s .

Cēloniskais sakars ir objektīvs juridiskās atbildības priekšnoteikums, kas

ir nepieciešams tās piemērošanai.

131 Vēbers \. Saistības no kaitējuma nodarīšanas. LVU, Rīga, 1969, 12. Ipp.; Naumovs V., Vēbers \. Materiālā atbildība par kaitējumu veselībai. Rīga: Liesma, 1972, 16. Ipp. un citi.

132 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 6th edition, 1993, p. 116.

133 Turpat. 134 Turpat. 135 Hvostovs V. Vispārīgā tiesību teorija. Rīga: Leta, 1924, 135. Ipp. 136 Vēbers \. Saistības no kaitējuma nodarīšanas. Rīga: LVU, 1969, 20. Ipp.; Naumovs V., Vēbers /.

Materiālā atbildība par kaitējumu veselībai. Rīga: Liesma, 1972, 24. Ipp.

34 2. daļa. Terminoloģijas jautājumi

Otra daļa

Terminoloģijas jautājumi

P i r m s s ā k a m a p l ū k o t civilt iesisko a t b i l d ī b u , i r j ā n o s k a i d r o šajā j o m ā l ietoto

t e r m i n u b ū t ī b a u n n o z ī m e . T o n e p i e c i e š a m s darīt , lai v a r ē t u skaidri saprast, par

ko tiek r u n ā t s . T a č u grūt ības s a g ā d ā tas apstākl is, ka d a ž u s civilt iesiskos t e r m i n u s

m ē d z l ietot kā s i n o n ī m u s va i arī t ie pārklājas, lai g a n k a t r a m j ē d z i e n a m ir sava

n o z ī m e , t ā d ē j ā d i a p g r ū t i n o t izpratni , par ko t iek runāts (kas tiek m i n ē t s ) konkrē­

tajā g a d ī j u m ā .

Šis stāvokl is ir izskaidrojams ar t e r m i n o l o ģ i j a s v ē s t u r i s k o 1 " att īst ību Latvi jā,

kā arī ar to , ka š i e m j a u t ā j u m i e m n a v pievērsta p i e n ā c ī g a u z m a n ī b a p ē c Latvi jas

Republ ikas neatkar ības a t g ū š a n a s , un līdz ar to latviešu v a l o d a s juridiskā t e r m i ­

noloģi ja n a v p iet iekami izkopta.

Šajā n o d a ļ ā tiks aplūkot i divi termin i - zaudējumi un kaitējums un to savstar­

pējās at t iec ības (sakar ības) .

Anal izē jot civilt iesisko a t b i l d ī b u , tiks a p l ū k o t a arī c i tu va lstu p i e r e d z e un

prakse, t ā p ē c i r n e p i e c i e š a m s n o s k a i d r o t šo jēdz ienu n o z ī m i un savstarpējās

at t iec ības latviešu un c i tās v a l o d ā s , kā arī c i tu v a l o d u t e r m i n u at t iec ības ar latviešu

v a l o d a s t e r m i n i e m , jo g a n p a s a u l e s , g a n Latvi jas juridiskā prakse un teori ja i r

attīstījusies arī šajā j o m ā .

Juridiskās t e r m i n o l o ģ i j a s skaidrības p r o b l ē m a civiltiesiskās atb i ld ības j o m ā

pastāv ne tikai Latvi jā, b e t arī ārvalstīs. Šo p r o b l ē m u pal iel ina tas, ka civiltiesiskā

p ā r k ā p u m a seku a p z ī m ē š a n a i tiek l ietoti d a ž ā d i t e r m i n i . P i e m ē r a m , a n g l o s a k š u

t iesībās l ieto t e r m i n u s : damage, damages, harm, hurt, injury, loss, detriment, preju­

dice, private nuisance, tort, b e t kr ievu v a l o d ā tiek l ietoti šādi jēdzieni : вред, убытки,

ущерб, имущественный ущерб. N e r e t i v i e n s t e r m i n s v i e n ā v a l o d ā atbi lst v a i r ā k i e m

ci tas v a l o d a s j ē d z i e n i e m , p i e m ē r a m , v i e n s kr ievu v a l o d a s t e r m i n s вред ietver sevī

va irākus a n g ļ u jēdz ienus harm, hurt, injury, damage"1, va i arī kr ievu t e r m i n i вред

un ущерб t iek skaidroti lat īņu v a l o d ā ar t e r m i n i e m damnum, iactura un noxa™.

S a v u k ā r t latviešu v a l o d ā lat īņu t e r m i n a m damnum atbilst vārdi zaudējums, pame­

tums, t e r m i n a m iactura - zaudējums, b e t t e r m i n a m noxa - kaitējums, zaudējums"0.

P i r m s sākt latviešu v a l o d a s juridisko t e r m i n u zaudējumi un kaitējums anal īz i ,

a p l ū k o s i m m ū s interesējošo juridisko t e r m i n u d e f i n ē j u m u u n s k a i d r o j u m u a n g ļ u

un krievu v a l o d a s v ā r d n ī c ā s , kā arī e n c i k l o p ē d i j ā s un m o n o g r ā f i j ā s .

137 Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 147. Ipp.

138 Русско-английский словарь. Москва, Русский язык, 1985, с. 95.

139 Бартошек М. Римское право. Москва: ЮЛ, 1989, с. 435, 444. 140 Prof. Dr. Būmanis А. Romiešu tiesību hrestomātija. Rīga: A. Gulbis, 1935, 96., 104., 112. Ipp.

- n . ļ ļ n v.ilodas terminu apskats 35

Angļu valodas terminu apskats

l iek aplūkot i šādi a n g ļ u v a l o d a s p a m a t t e r m i n i : damage, damages, detriment,

luum, hurt, injure, injury, prejudice, private nuisance, tort.

A p l ū k o j o t l i teratūru a n g ļ u va lodā' 4 1 , r e d z a m , ka v isbiežāk t e r m i n s damage

i i rk skaidrots kā z u d u m s (loss), i e v a i n o j u m s , a izskārums (injury) va i pasl ikt ināša-

M . i . , kuras iemesls i r bijusi v i e n a s p e r s o n a s n e v ē r ī b a , no lūks pret c i t u p e r s o n u va i

ni ' l . i imes g a d ī j u m s , respektē jot p ē d ē j o p e r s o n u va i tās ī p a š u m u 1 4 2 . «Blacks's Law

Dldionan/» ir s a s t o p a m s arī v ispār inātāks jēdz iena damage s k a i d r o j u m s - «katrs

. ' i idums (loss) va i s a m a z i n ā j u m s (diminution) p e r s o n a s ī p a š u m a m , kas not ic is c i tu

v.iin.is d ē ļ : ka i tē jums (harm)»H1. S a v u k ā r t B r a i e n s G a r n e r s (Bryan A. Corner) ar jē­

dz ienu damage s a p r o t z u d u m u (loss), a i z s k ā r u m u (Injury) v a i pas l ik t inā jumu (dete-

uniation)"4.

Arī j ē d z i e n a m damages s k a i d r o j u m s n a v v i e n n o z ī m ī g s . V ien i a u t o r i uzskata,

k.i, j.i v ā r d s damage tiek l ietots daudzskai t ļa f o r m ā damages, tas n o z ī m ē n a u d a s

l-oinpensāci ju par loss v a i damage"5. Š ie a u t o r i atšķir ību starp t e r m i n i e m damage

mi damages a k c e n t ē , n o r ā d o t , ka tā slēpjas apstāklī, ka «damage ir z u d u m s (loss),

kuru cietis prasītājs, b e t damages ir iepr iekšminētā f inansiālā k o m p e n s ā c i j a » ' 4 6 .

Cit i a u t o r i t e r m i n u damages skaidro plašāk nekā t iesas p iespr iestu ( n o t e i k t u )

n.iudas k o m p e n s ā c i j u va i k a i t ē j u m a k o m p e n s ā c i j u (indemnity) kāda i p e r s o n a i no

i i ias p e r s o n a s , kura c a u r n e l i k u m ī g u a i z s k ā r u m u ir radījusi z u d u m u s (loss), z a u ­

d ē j u m u s (detriment) va i a i z s k ā r u m u (injury) p i rmaja i p e r s o n a i , tās ī p a š u m a m vai

l ies ībām' 4 7 . No šī d e f i n ē j u m a r e d z a m , ka t e r m i n u damages v a r ē t u a t t i e c i n ā t arī uz

m o r ā l ā ka i tē juma k o m p e n s ā c i j u .

T e r m i n a damages k o m p e n s a t o r i s k o b ū t ī b u izceļ arī cit i a u t o r i , n o r ā d o t , ka

damages « v a r tikt d e f i n ē t s kā m a n t i s k a k o m p e n s ā c i j a , kas ir ar l i k u m u noteikta

p e r s o n a i p a r t o , ka tā ar savu d a r b ī b u va i b e z d a r b ī b u i r nodarī jusi t ies ību aizskāru­

m u , ar kuru ir p ā r k ā p t s l ī g u m s va i nodar ī ts del ikts, va i īsāk - damages ir ar liku-

m u noteikta k o m p e n s ā c i j a p e r s o n a i par c i tas p e r s o n a s tai n o d a r ī t o neta isn ību» 1 4 8 .

141 Analizējot angļu valodas terminus, jāņem vērā, ka angļu valodā bieži vien vairākiem vārdiem ir vienāds tulkojums un skaidrojums. Piemēram, vārdam damage kā sinonīmi tiek minēti vārdi impairment, injury, harm, destruction. Urdang Laurence. A Basic Dictionary of Synonyms and Antonyms. New Delhi, Vision Books, 1983, p. 96.

142 Henry Campbell Black M. A. Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 351.

143 Turpat. 144 Garner Bryan A. Dictonary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University

Press, 1990, p. 165. 145 Henry Campbell Black M. A. Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co.,

1979, fifth edition, p. 351; Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 103; Garner Bryan A. Dictonary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990, p. 165.

146 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 103; Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspekc, Summary of Monograph Social Sciences: Law. Vilnius, 1995, p. 19.

147 Henry Campbell Black M. A. Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 351; The University of Calgary EDPS 573 Disability And The Law, Course Brief, Damages For Personal Injury /http://136.159.135.227/Rehab/Courses /edps573/lectures/damages.html, p. 1.

148 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of )ohn B.Saunders. London, Butterworths, 1969, volume 2, D-H, p. 4.

36 2. daļa. Terminoloģijas jautājumi

A p l ū k o j o t iepriekš m i n ē t o t e r m i n u s k a i d r o j u m u s , jāsecina, ka jēdziens

damage ietver v isus p e r s o n a s prett iesiskus a izskārumus un līdz ar to atbi lst latviešu

v a l o d a s t e r m i n i e m kaitējums va i aizskārums, b e t t e r m i n s damages a p t v e r latviešu

v a l o d a s jēdz ienus zaudējumi, atlīdzība un mantiska kompensācija. Šajā g r ā m a t ā

a n g ļ u v a l o d a s jēdziens damages tiks l ietots kā latv iešu t e r m i n a zaudējumi

ska idro jums.

Iepriekš a p k o p o t o t e r m i n u damage un damages savstarpējo a t t i e c ī b u ,

saistību grafiski v a r a t tē lot šādi (skatīt 2 . a t t ē l u ) .

A n g l o s a k š u t iesību l i teratūra nošķir va irākus zaudējumu (damages) v e i d u s :

1) s o d o š i e z a u d ē j u m i - exemplery (punitive) damages,

2) v ispārēj ie z a u d ē j u m i - general damages,

3) iepr iekš noteikt ie z a u d ē j u m i - liquidated damages,

4) n o m i n ā l i e z a u d ē j u m i - nominal damages,

5) mant isk ie ( m a t e r i ā l i e ) z a u d ē j u m i - pecuniary damages,

6) n ā k o t n e s z a u d ē j u m i - prospective damages,

7) faktiskie z a u d ē j u m i - special damages,

8) l ikumiskie z a u d ē j u m i - statutory damages,

9) iepriekš n e n o t e i k t i e z a u d ē j u m i - unliquidated damages1"9.

A n g ļ u v a l o d a s t e r m i n s detriment t iek skaidrots kā « jebkur i z u d u m i (loss) v a i

ka i tē jums (harm), kas nodar ī ts p e r s o n a i va i ī p a š u m a m , kā arī jebkurš n e i z d e ­

v ī g u m s » ' 5 0 . S a v u k ā r t t e r m i n s harm i r šaurāks par t e r m i n u detriment, jo jēdz iens

harm t iek skaidrots kā z a u d ē j u m u (loss) va i ka i tē juma (detriment) faktiska (A. B.

i z c ē l u m s ) e s a m ī b a p e r s o n u j e b k ā d a s d a r b ī b a s dēļ ' 5 1 .

J ē d z i e n s hurt n e a p r o b e ž o j a s tikai ar fizisku k a i t ē j u m u , z a u d ē j u m u , fizisku

a i z s k ā r u m u (physical injury), b e t iekļauj arī g a r ī g a s s ā p e s (pain), d i s k o m f o r t u v a i

s a š u t u m u , ī g n u m u , s a p ī k u m u (annoyance)'". Līdz ar to r e d z a m , ka šis j ē d z i e n s ir

149 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of lohn В. Saunders. London, Butterworths, 1969, volume 2, D-H, p. 5-8, tomēr tas nav visu zaudējumu uzskaitījums, salīdzinājumam skatīt, piemēram, Англо-русский юридический словарь. Москва: РЕЯ, Русский язык, 1993, с. 137-138, kur uzskaita gandrīz 50 zaudējumu veidus. Sīkāk par zaudējumu veidiem skatīt šīs grāmatas 3. nodaļā.

150 Henry Campbell Black, M. A. Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 406.

151 Turpat, p. 646. 152 Turpat, p. 668.

AiKļju valodas terminu apskats 37

plašāks par j ē d z i e n u detriment, jo ie tver jebkura v e i d a t iesību p ā r k ā p u m u

negat īvās sekas, arī m o r ā l o k a i t ē j u m u .

A n g j u v a l o d a s t e r m i n i injure un injury t iek at t iec ināt i uz t iesību a i z s k ā r u m u

ka d a r b ī b u . Ar t e r m i n u injure t iek saprasta d a r b ī b a - v a r d a r b ī b a p r e t citas perso­

na-, jur id iskajām t i e s ī b ā m v a i s ā p j u , c i e š a n u (inflict) s a g ā d ā š a n a n e p a r e i z a s darbī­

bas d ē ļ ; vese l ības (soundness as health) b o j ā š a n a , v ā j i n ā š a n a (impair); d a r b ī b a , kas

materiāl i b o j ā , vā j ina (impair) va i iznīcina (destroy) d a ļ u no e s o š a j ā m s t r u k t ū r ā m

( m o r ā l s a izskārums) ' 5 3 . Līdzīgi skaidro arī t e r m i n u injury. Ar šo j ē d z i e n u tiek apzī-

11 к-i i i jebkura nepareiza vai z a u d ē j u m u nesoša d a r b ī b a pret citu p e r s o n u - tās t ie­

s ī b ā m , reputāc i ju va i ī p a š u m u , j e b k ā d a s citas p e r s o n a s tiesiski a izsargāto in terešu

aizskaršana (invasion) no c i tas p e r s o n a s ( m o r ā l s a izskārums) 1 5 4 . Š i e t e r m i n i i r s ino­

nīmi r o m i e š u t iesību t e r m i n a m injuria, ar ko saprata prett iesisku d a r b ī b u v e i d u ' 5 5 .

B. G ā r n e r s n o r ā d a , ka pastāv m o d e r n a t e n d e n c e t e r m i n u damage a t t i e c i n ā t

и/ ī p a š u m a a i z s k ā r u m u , b e t injury - uz p e r s o n a s a izskārumu 1 5 6 . T o m ē r šī atšķirība

nel iek k o n s e k v e n t i i e v ē r o t a arī p a š u a n g l o s a k š u t iesību z i n ā t n i e k u v i d ū ,

p i e m ē r a m , B l e k s t o n s (Blacstone) to ne ievēro ja un v i e n u sadaļu no sava lielā pēt ī ju­

ma n o s a u c a - «lnjury of Property», un arī n e d z Angl i jas, n e d z A m e r i k a s tiesas to

konsekvent i nenošķir 1 5 7 .

A n g l o s a k š u t iesību l i teratūrā ir s a s t o p a m s v iedokl is , ka ar t e r m i n u injury

a p z ī m ē t ā d u J a u n u m u , kas d o d p a m a t u iesn iegt pras ību tiesā (actionable wrong),

bet jēdz iens damage a p z ī m ē j e b k u r u ļ a u n u m u neatkar īg i n o tā, v a i tas d o d

p a m a t u iesn iegt p r a s ī b u tiesā va i n e ' 5 8 .

A n g l o s a k š u t iesību prakse izšķir va irākus aizskāruma (kaitējuma) v e i d u s :

1) fizisks ka i tē jums - physical injury,

2) n e l a i m e s g a d ī j u m a ka i tē jums - accidental injury,

3) ķermenisks ka i tē jums - bodily injury,

4) civiltiesisks ka i tē jums - civil injury,

5) vārdisks ka i tē jums - verbal injury.*9

j ē d z i e n u prejudice s a p r o t kā t e r m i n a to harm l e g ā l i s m u , u n , kā atzīst

B. G ā r n e r s , šā t e r m i n a p i e m ē r o š a n a ikdienas s a r u n u v a l o d ā tiek uzskatīta par juris­

tu g r e z n ī b u 1 6 0 .

T e r m i n s private nuisance tiek at t iec ināts uz j e b k u r u lietu, kuras i lgstoša

( t u r p i n ā t a ) l ietošana va i c i t ā d a s d a r b ī b a s e s a m ī b a izraisa otrā z e m e s (c i tas l ietas)

153 Henry Campbell Black M. A. Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 706.

154 Turpat, p. 706; Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B.Saunders. London, Butterworths, second edition, volume 3, 1969, p. 57.

155 Система римского права. На правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 272. 156 Punitive Damages: The Debate Continues: http://www/arlaw.com/pubarticl/ibapun.html,

p. 15.

157 Corner Bryan A. Dictonary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990, p. 164-165; Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B.Saunders. London, Butterworths, second edition, volume 3, 1969, p. 58-60.

158 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B.Saunders. London, Butterworths, second edition, volume 3, 1969, p. 57.

159 Henry Campbell Black M. A. Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 706-707.

160 Garner Bryan A. Dictonary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990, p. 429.

38 2. daļa. Terminoloģijas jautājumi

īpašniekā s a š u t u m u , ī g n u m u (annoyce), ļ a u n u m u , rada t a m k a i t ē j u m u (harm),

s a g ā d ā n e ē r t ī b u (inconvenience) va i k a i t ē j u m u (damage) sakarā ar t o , ka

v iņa ī p a š u m u i z m a n t o citas personas 1 6 ' , t ā t a d t e r m i n s private nuisance a p z ī m ē

d a r b ī b u , kuras rezultātā not iek c i tas p e r s o n a s ī p a š u m a l ietošana va i i z m a n t o ­

šana b e z at ļaujas. T ā t a d not iek p e r s o n a s m a n t i s k o interešu un labsajūtas aiz­

skārums.

T e r m i n s tort tiek skaidrots kā pr ivāta va i civila neta isn ība (wrong) va i aizskā­

r u m s (injury), kurš radies c i t ā d i , nevis no l ī g u m i e m , un par kuru tiesa uzliek p i e n ā ­

k u m u at l īdzināt nodar ī tos z a u d ē j u m u s (damages)'62. Ar j ē d z i e n u tort t iek a p z ī m ē t s

to p i e n ā k u m u p ā r k ā p u m s , kas ar l i k u m u uzlikts i k v i e n a m 1 6 3 . Šis v ā r d s i r cē l ies no

f r a n č u t i e s ī b ā m , kas n o z ī m ē - p ā r k ā p u m s , del ikts va i neta isnība 1 6 4 . Reāl i t e r m i n s

tort ir lat īņu jēdziena delict, delictum s i n o n ī m s 1 " . T ā t a d jēdz iens tort ir a t t i e c i n ā m s

uz del iktatb i ld ību' 6 6 , to p i e r ā d a apstākl is, ka m ā c ī b u g r ā m a t ā s t iek atsevišķi

a p l ū k o t a s l īgumt ies ības (Law of Contract) un del iktt iesības (Law of Torts)'".

Krievu valodas terminu apskats

T i e k a p l ū k o t i š ā d i k r i e v u v a l o d a s t e r m i n i : вред, убытки, ущерб,

имущественный ущерб.

Arī kr ievu v a l o d ā n a v v i e n n o z ī m ī g a iepriekš n o s a u k t o t e r m i n u s k a i d r o j u m a .

Daļa kr ievu t ies ībz inātnieku, a t s a u c o t i e s uz Krievi jas Civ i lkodeksa 4 4 4 . p.'6 8,

uzskata, ka jēdzieni убытки ( z a u d ē j u m i ) , вред ( k a i t ē j u m s ) un ущерб ( k a i t ē j u m s ) ir

s i n o n ī m i un ka t ie t iek l ietoti ( a t t i e c a s ) p ie d a ž ā d ā m a t t i e c ī b ā m 1 6 9 . Š i e autor i

uzskata, ka t e r m i n s убытки ( z a u d ē j u m i ) parasti ir a t t i e c i n ā m s uz l ī g u m i s k ā m

a t t i e c ī b ā m , t e r m i n s вред ( k a i t ē j u m s ) i r p i e m ē r o j a m s ā r p u s l ī g u m a k a i t ē j u m a

nodar īšanas g a d ī j u m ā , b e t ущерб ( k a i t ē j u m s ) - a t t iec ībās, kas saistītas ar kaitēju­

ma n o d a r ī š a n u p i l s o n i m n o z i e g u m a , izziņas va i iepriekšējās i zmeklēšanas iestāžu,

prokuratūras un tiesas n e l i k u m ī g u d a r b ī b u rezultātā, un t a d , ja ka i tē jums nodar ī ts

d a b a s o b j e k t i e m ' 7 0 .

161 Henry Campbell Black, M. A. Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 1076; Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B.Saunders. London, Butterworths, second edition, volume 3, 1969, p. 357, 361-362.

162 Henry Campbell Black, M. A. Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 1335; Garner Bryan A. Dictonary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990, p. 174.-175; Osborn's Concise Law Dictionary. London, Sweet & Maxwell, eighth edition, 1993, p. 326; Ivamy Hardy E.R. Mozley & Whiteley's Law Dictionary. London, Butterworths, eleventh edition, 1993, p. 273.

163 Garner Bryan A. Dictonary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990, p. 548.

164 Turpat. 165 Turpat, p. 175. 166 Sīkāk par to skatīt šīs grāmatas 4. daļas 4. nodaļā 117.-125. Ipp. 167 Abbott К. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 6th edition, 1993. 168 Krievijas CK 444. p. nosaka, ka kaitējuma (вреа) nodarīšanas gadījumā pāridarītājam ir

jākompensē (jāsedz) cietušajam kaitējums (вред) pilnā apjomā, izņemot likumā norādītos gadījumos, bet cietušajam ir tiesības pieprasīt pilnīgu nodarītā kaitējuma kompensāciju. Skat.: Гражданский кодекс Российской Федерации. Москва: АКАЛИС, 1995, с. 210.

169 Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 304, 604, 605.

170 Turpat.

Kili'vu valodas terminu apskats 39

T o m ē r v a i r ā k u m s kr ievu z inātn ieku uzskata, ka šie t e r m i n i n e v a r tikt uzskatīti

l'.n s i n o n ī m i e m , jo t i e m k a t r a m ir sava atšķirīga n o z ī m e , lai g a n t ie v a r pārklā­

ties"1. Par k a i t ē j u m u (вред) t iek saukta personiskā va i mant iskā l a b u m a l ikv idēšana,

s a m a z i n ā j u m s va i z a u d ē j u m i ' 7 2 v a i visa v e i d a p e r s o n a s personisko u n m a n t i s k o

l . ibumu aizskārums (умаление)"'. V iņ i uzskata, ka t ā d i l a b u m i ir:

• ci lvēka dzīvība,

• vesel ība,

• miesas n e a i z s k a r a m ī b a ,

• v ā r d s ,

• g o d s ,

• c i e ņ a ,

• autor ība (авторство)

un c i tas l ietas'7 4.

T e r m i n a p lašāku n o z ī m i ap l iec ina tā a t t i e c i n ā š a n a arī uz t ā m kai t īga jām

•.ckām, kas c i e t u š a j a m iestājas sakarā ar vesel ība i n o d a r ī t o k a i t ē j u m u ' 7 5 .

S a v u k ā r t , ja mant iskais ka i tē jums (имущественный вред)"6 tiek izteikts v a i

n o v ē r t ē t s n a u d a s izteiksmē' 7 7 , t a d to s a u c par z a u d ē j u m i e m (убытки).ш Līdz ar to

v . i r a m izdarīt s e c i n ā j u m u , ka kr ievu v a l o d a s t e r m i n s вред i r p lašāks p a r j ē d z i e n u

убытки, jo p a s t ā v g a d ī j u m i , k a d tiek veikta m o r ā l ā ( n e m a n t i s k ā ) k a i t ē j u m a atl īdzi­

n ā š a n a , k o m p e n s ē š a n a p a p i l d u s jau e s o š o m a n t i s k o z a u d ē j u m u k o m p e n s ē š a n a i ,

p i e m ē r a m , g o d a u n c i e ņ a s aizskaršanas g a d ī j u m ā (skatīt 3 . at tē lu 4 0 . I p p . ) .

171 Юридический словарь. Москва: изд. юридической литературы, 2 изд., том 1, 1956, с. 123, 124; Юридический словарь. Москва: изд. юридической литературы, 2 изд., том 2, 1956, с. 533, 534; Гражданское право. Москва: изд. БЕК, том 1, 1994, с. 168, 169.

172 Юридический словарь. Москва: изд. юридической литературы, 2 изд., том 1, 1956, с. 123. 173 Гражданское право. Москва: изд. БЕК, том 1, 1994, с. 168.

174 Юридический словарь. Москва: изд. юридической литературы, 2 изд., том 1, 1956, с. 123. 175 Turpat, с. 124.

176 Tātad varam secināt, ka var pastāvēt arī nemantiskais kaitējums (неимущественный вред). Tomēr ir jānorāda, ka šāds termins netika lietots, jo PSRS civilajā likumdošanā personisko nemantisko tiesību (личные неимущественные права) aizsardzība no aizskāruma bija ļoti ierobežotā. PSRS civilā likumdošana neparedzēja morālā aizskāruma (pāridarījuma) atlīdzināšanu materiālajā formā, jo valdīja uzskats, ka šāds tiesiskais institūts «likvidē padomju cilvēka pašcieņu». Skat.: Юридический словарь. Москва: изд. юридической литературы, 2 изд., том 1, 1956, с. 123. Savukārt Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti paredz morālā kaitējuma mantisku atlīdzināšanu (kompensēšanu), un šī tiesiskā institūta piemērošana ir ļoti aktuāls jautājums tiesu praksē.

177 Ir autori, kas par zaudējumiem (убытки) uzskata cita kaitējuma termina «ущерб» izteiksmi naudā. Skat.: Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 604-605.

178 Юридический словарь. Москва: изд. юридической литературы, 2 изд., том 1, 1956, с. 123; Юридический словарь. Москва: изд. юридической литературы, 2 изд., том 2, 1956, с. 533, 534.

40 2. daļa. Terminoloģijas jautājumi

Z a u d ē j u m i (убытки) v a r b ū t d i v ē j ā d a v e i d a . Ar z a u d ē j u m i e m (убытки)

saprot ' 7 9 :

1) reālu ī p a š u m a s a m a z i n ā š a n o s jeb tā sauktos pozit īvos z a u d ē j u m u s 1 8 0 , t.i.,

kreditora ( c i e t u š ā ) izdarītos i z d e v u m u s ( p i e m ē r a m , i z d e v u m u s p a r nopirktās m a n ­

tas d e f e k t u n o v ē r š a n u ) , v iņa m a n t a s ( ī p a š u m a ) z u d u m u va i b o j ā j u m u ;

2 ) n e i e g ū t o l a b u m u , t.i., t o kreditora n e s a ņ e m t o m a n t i s k o l a b u m u jeb

n e s a ņ e m t o s i e n ā k u m u s , kurus kreditors b ū t u s a ņ ē m i s , j a t i e s ī b p ā r k ā p u m s n e b ū ­

tu not ic is, vai ja p a r ā d n i e k s s a v u saistību b ū t u izpildījis (Krievi jas CK 15. p.) (skatīt

4 . a t t ē l u ) .

179 Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 303; Юридический словарь. Москва: изд. юридической литературы, 2 изд., том 2, 1956, с. 533; Васкин В. В. Виды убытков по закону., Советское государство и право, 1976, 2. Sīkāku zaudējumu aprakstu skatīt 5.daļas 1. nodaļā 129.-147. Ipp..

180 Ir autori, kas pozitīvos zaudējumus iedala vēl sīkāk, nodalot cietušā izdevumus, kuri ir radušies (izdarīti) tiesību pārkāpuma rezultātā no īpašuma bojāejas vai bojājuma. Skat.: Гражданское право. Москва: изд. БЕК, том 1, 1994, с. 168, 169.

и valodas terminu apskats 41

Šis jēdz iens atbi lst CL l ie tota jam t e r m i n a m zaudējumi un i r a t t i e c i n ā m s kā

uz de l ik tu, tā ar i uz l ī g u m p ā r k ā p u m u .

P r e t r u n ī g i t iek skaidrots t e r m i n s ущерб. V . G r i b a n o v a m un E. S u h a n o v a m

t e r m i n s ущерб asociē jas ar tā s a u c a m a j i e m m a n t a s reāla j iem jeb pozi t īva j iem

4 2 2. daļa. Terminoloģijas jautājumi

• z a u d ē j u m i e m , kas ietver v isus z a u d ē j u m u s , i z ņ e m o t n e i e g ū t o l a b u m u ( p e ļ ņ u ) ' 8 ' .

P a p i l d u s daži a u t o r i nošķir d i v u s pozit īvo z a u d ē j u m u v e i d u s ' " :

ī p a š u m a m nodar ī t ie pozit īvie z a u d ē j u m i (положительный ущерб), kas sastāv

n o z a u d ē t ā s m a n t a s v ē r t ī b a s v a i s u m m a s , k o s a s t ā d a starpība starp m a n t a s

v ē r t ī b u p i r m s u n p ē c tās b o j ā š a n a s ( b o j ā j u m a ) . Pozit īvos z a u d ē j u m u s v a r izteikt

arī k ā p r e c e s t i rgus izskata z a u d ē š a n a ( p i e m ē r a m , a u t o m a š ī n a i ) , ņ e m o t vērā t o ,

k a p r e c e s izskats ieti lpst m a n t a s vērt ībā u n t iek ņ e m t s v ē r ā p i e t ā s p ā r d o š a n a s .

P e r s o n a i nodar ī t ie pozit īvie z a u d ē j u m i (положительный ущерб), kas izpaužas

g a n kā c ietušā i e n ā k u m a z a u d ē j u m i , g a n arī kā i z d e v u m i , kas bija n e p i e c i e š a m i

t ā vese l ības a t j a u n o š a n a i , p i e m ē r a m , maksas m e d i c ī n a s p a k a l p o j u m u v a i p ē c -

o p e r ā c i j a s a t v e s e ļ o š a n ā s sanator i jas kursa a p m a k s a .

K r i e v u v a l o d a s t e r m i n o l o ģ i j ā t e r m i n u ущерб a t t iec ina ne tikai uz tā saukta­

j i e m pozi t īva j iem z a u d ē j u m i e m , b e t arī uz m o r ā l o k a i t ē j u m u , ko a p z ī m ē ar ter­

m i n u моральный ущербш un k a m n a v t ieša sakara ar pozi t īvaj iem z a u d ē j u m i e m .

Ir a u t o r i , kas uzskata, ka z a u d ē j u m i (убытки) ir k a i t ē j u m a (ущерб) i z te iksme n a u d ā " " .

Faktiski t e r m i n s ущерб t iek l ietots g a n kā s i n o n ī m s t e r m i n a m вред, g a n ci t­

reiz kā t e r m i n s убытки šaurākā n o z ī m ē ( k ā pozit īv ie z a u d ē j u m i ) (skatīt 6. a t t ē l u ) .

181 Гражданское право. Москва: изд. БЕК, том 1, 1994, с. 169.

182 Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва- ЮЛ 1989 с. 604, 605.

183 Англо-русский юридический словарь. Москва: РЕЯ, Русский язык 1993 с 138

184 Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ 1989 с. 604-605.

i и i. -.и v.ilodas terminu apskats 4 3

V. Sinaiskis d a r b ā «Latv i jas civi l t iesību apskats» n o r ā d a , ka latviešu v a l o d a s

Iii >ihu t e r m i n s zaudējums kā p a m e t u m s atbi lst kr ievu v a l o d a s t e r m i n a m ущерб,

I i t e r m i n s kaitējums - t e r m i n a m вред™.

A p l ū k o j o t iepriekš m i n ē t ā s t e n d e n c e s kr ievu v a l o d a s juridiskajā t e r m i n o l o -

,uitors p i e d ā v ā p i e ņ e m t , ka t e r m i n s вред i r v isplašākais un tas ir a t t i e c i n ā m s

I tu p e r s o n a s m a n t i s k o , tā arī personisko k a i t ē j u m u . Turpret ī ущерб, kā jau tika

IlOnstatēts, v i e n ā g a d ī j u m ā ir šaurāks par t e r m i n u вред u n a p z ī m ē k a i t ē j u m a iz-

prti ismi, otrā g a d ī j u m ā - plašāks par t e r m i n u убытки, ar kuru savukārt a p z ī m ē

Щерб un вред m a n t i s k o rezu l tātu, t a č u vē l citā g a d ī j u m ā tas ir šaurāks p a t par

I r i m i n u убытки.

Latviešu valodas terminu apskats

Latv iešu v a l o d ā tiek ap lūkot i šādi t e r m i n i : kaitējums un zaudējumi.

Civ i lkodeksā ar t e r m i n u zaudējumi tika a p z ī m ē t a s tās n e g a t ī v ā s m a n t i s k ā s se-

k.is, kas iestājās l ī g u m a neizp i ldes rezultātā, t. i ., kreditora izdarītie i z d e v u m i , v iņa

m.intas z u d u m s va i b o j ā j u m s , kā arī t ie i e n ā k u m i , kurus kreditors n a v ieguv is , b e t

b u l u ieguvis, j a p a r ā d n i e k s b ū t u saistību izpildījis ( C K 2 2 4 . р . ) .

S a v u k ā r t t e r m i n u kaitējums CK at t iec ināja tikai uz del ik tat t iec ību g a d ī j u ­

m i e m , kas v e i d o j ā s k ā p e r s o n a s , t ā arī m a n t a s a izskāruma rezultātā ( C K 4 6 5 . р . ) .

Lai g a n C K 4 7 7 . p . n o t e i c a , k a ka i tē juma atl īdzība v a r not ikt n a t ū r ā ( n o d o ­

d o t t ā d a s pašas s u g a s un kval itātes l ietu, iz labojot s a b o j ā t o l ietu u.tml.) v a i pilnī-

g i at l īdz inot nodar ī tos z a u d ē j u m u s , t o m ē r t u r p m ā k o s C K p a n t o s ( 4 7 8 . - 4 8 6 . р.) ,

n o s a k o t civi lt iesisko a t b i l d ī b u par vese l ības b o j ā j u m u v a i n ā v i , t e r m i n s zaudējumi

luīv l ietots, turpret ī t e r m i n s izdevumi - g a n . Līdz ar to ir jāsecina, ka Civ i lkodeksā

sie divi jēdzieni un ar t i e m saistītie civilt iesiskie institūti bija šķirti. To apl iec ina šo

t e r m i n u p i e m i n ē š a n a d a ž ā d ā s C K n o d a ļ ā s . T e r m i n s zaudējumi tika m i n ē t s C K Div­

desmita jā n o d a ļ ā - «Atb i ld ība p a r saistību p ā r k ā p u m u » , b e t t e r m i n s kaitējums -

Č e t r d e s m i t trešajā n o d a ļ ā - «Saist ības, kas r o d a s no ka i tē juma n o d a r ī š a n a s » .

P ē c Civ i l l ikuma a t j a u n o š a n a s šo j ē d z i e n u sadal ī jums, kad t e r m i n s zaudējumi

lika at t iec ināts tikai uz l ī g u m p ā r k ā p u m a g a d ī j u m i e m , b e t jēdziens kaitējums - tikai

uz del ik tat t iec ību g a d ī j u m i e m , i r mainī ts ' 8 6 . C iv i l l ikumā biežāk tiek m i n ē t s t e r m i n s

zaudējuma7, b e t t e r m i n s kaitējums tiek l ietots retāk1 8 8. Sākotnēj i v a r ē t u likties, ka

185 V. Sinaiskis. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 146. Ipp.

186 CL 1645. p., 1643. p., 1775. p., 1779. p., 1781. p „ 1784. p., 1785. p., 1791. p., 1792. p.; Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 147. Ipp.

187 CL 104. p., 241. p., 280. p., 282. p., 306. p., 317. p., 674. p., 678. p., 716. p., 755. p., 1040. p., 1047. p., 1052. p., 1055. p., 1084. p., 1086. p., 1087. p., 1089. p „ 1571. p., 1623. p., 1645. p., 1717. p., 1742. p., 1746. p., 1748. p „ 1770. p. - 1774. p., 1775. p. -1792. p., 1955. p., 2040. p., 2042. p. - 2046. p., 2108. p., 2128. p., 2170. p., 2194. p., 2274. p., 2307. p., 2310. p., 2347. p., 2355. p., 2363. p. - 2368. p.

188 CL 1641. p., 1644. p.

44 2. daļa. Terminoloģijas jautājumi

jēdz iens kaitējums sāk a t m i r t . T o m ē r t e r m i n s kaitējums n a v aizmirsts arī pašreizējā

l i k u m d o š a n ā , un tas t iek l ietots arī l ikumos un c i tos n o r m a t ī v a j o s aktos 1 8 9 .

P a t l a b a n l ikums n e d o d l e g ā l u jēdziena kaitējums d e f i n ē j u m u . Latv iešu literā­

rās v a l o d a s v ā r d n ī c ā t e r m i n s kaitējums t iek at t iec ināts uz « p a v e i k t u d a r b ī b u ,

rezultātu - kaitēt, ka i tē jums» un juridiskā izpratnē - «ar savu d a r b ī b u va i bezdarbī­

bu izraisīt ko n e v ē l a m u , p ē c l ikuma s o d ā m u » . 1 9 0 J ā s e c i n a , ka t e r m i n s kaitējums t iek

at t iec ināts uz t ā m s e k ā m , kas iestājas tādas d a r b ī b a s ( b e z d a r b ī b a s ) rezultātā, k a d

pārkāpts l ikums va i d a r b ī b a ( b e z d a r b ī b a ) ir p r e t r u n ā ar t o . Šis jēdz iena kaitējums

s k a i d r o j u m s ir plašs un neskaidrs. CL 1635. p. nosaka, ka «katrs t iesību a izskārums,

t.i., katra pati par sevi n e a t ļ a u t a d a r b ī b a , d o d t a m , k a m tā kaitējusi, t ies ību prasīt

a p m i e r i n ā j u m u n o aizskārēja, ciktāl v i ņ u par š o d a r b ī b u v a r v a i n o t » . K o n o z ī m ē

jēdz iens kaitējums C iv i l l ikuma i z p r a t n ē ? CL n e d o d jēdz iena kaitējums ( C L 1641. p.,

1644. p. u.c.) s k a i d r o j u m u , lai g a n bieži l ieto šo j ē d z i e n u kā s i n o n ī m u j ē d z i e n a m

zaudējumi (sekas) ( p i e m ē r a m , CL 1643. p. u . c ) . T o m ē r jēdz iens kaitējums i r atšķi­

rīgs no jēdziena zaudējumi, jo tajā ietilpst ne tikai mant iska rakstura p a m e t u m i

( C L 1770. p.) , b e t arī mater iā l i a d e k v ā t i n e n o v ē r t ē j a m a i s n e m a n t i s k a i s ka i tē jums,

par kuru v a r s a ņ e m t at l īdzību v a i k o m p e n s ā c i j u ( p i e m ē r a m , C L 2 3 4 9 . p., 2 3 5 1 . p.,

2 3 5 2 . p., 2352.' ' p., 2 3 5 3 . p.)1 9 1. M a n t i s k ā k a i t ē j u m a rezultātā i r jāat l īdzina n o d a ­

rītie z a u d ē j u m i , b e t m o r ā l ā ka i tē juma g a d ī j u m ā p a š u k a i t ē j u m u at l īdz ināt n e v a r ,

b e t k a i t ē j u m u v a r tikai k o m p e n s ē t j e b d o t c i e t u š a j a m m a n t i s k u a p m i e r i n ā j u m u .

J . V ē b e r s t e r m i n u kaitējums savulaik def inēja k ā «t ies ību a izsargātu l a b u m u

m a z i n ā š a n a vai iznīcināšana t iesību p ā r k ā p u m a rezultātā» 1 9 2 . V i ņ š sadalīja šos ar

t i e s ī b ā m ( l i k u m u ) a izsargātos l a b u m u s sīkāk:

mant isk ie l a b u m i , kas sevī ietver j e b k ā d a v e i d a mater iā lās v ē r t ī b a s ;

n e m a n t i s k i e l a b u m i :

- m o r ā l s ( n e m a n t i s k s ) ka i tē jums ( c i e š a n a s , p ā r d z ī v o j u m i u. tml.) ;

- vesel ība un dzīvība1 9 3.

189 LR AP likums «Par autoceļiem», pieņemts 11.03.1992, LR Satiksmes ministrijas noteikumi «Par noteikumiem reklāmas objektu uzstādīšanai tiešā ceļu tuvumā» 05.05.1993. apstiprināti ar lēmumu Nr. 6, LR MP 02.06.1992. lēmums Nr. 209 «Par kārtību, kādā personām tiek pārrēķināta darbā gūtā kaitējuma atlīdzība», LR AP 04.01.1993. lēmums Nr. 1 «Par darbā gūtā kaitējuma atlīdzināšanas noteikumiem», LR MK 22.03.1994. noteikumi Nr. 65 «Par grozījumiem un papildinājumiem noteikumos, saskaņā ar kuriem darba devējs atlīdzina darbiniekam sakropļojuma vai arodslimības dēļ nodarīto kaitējumu», LPSR AP 05.05.1989. «Valodu likums» u.c. Taču jāņem vērā, ka šie normatīvie akti ir tapuši laikā, kad vēl bija spēkā Civilkodekss un tā terminoloģijas sistēma, līdz ar to šajos normatīvajos aktos lietotā jēdzienu kaitējums un zaudējumi sistēma neatbilst Civillikumam.

190 Latviešu literārās valodas vārdnīca. Rīga: Zinātne, 1980, 4. sēj., 87., 88. Ipp. 191 V. Sinaiskis, norādot uz CL terminoloģijas atšķirību, nošķir, ka zaudējums ir atbildība par

nepienācīgi izpildītu atļautu darbību (līgumpārkāpumu), atlīdzība ir par neatļautu darbību (deliktu) (mantisks kaitējums) un apmierinājums sakarā ar neatļautu darbību, kuras rezultātā . tiek nodarīts personisks un morāls kaitējums. Skat.: Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996,

146. Ipp. 192 Vēbers /., Torgāns K., Šulcs V. Civiltiesības, II grāmata, 299. Ipp. 193 Turpat.

I I v.ilodas terminu apskats 45

No teiktā v a r a m s e c i n ā t , ka civiltiesiskā p ā r k ā p u m a rezultātā v a r tikt nodar ī ts

iMlIf'jiims, kurš v a r b ū t kā ar m a n t i s k u , tā arī ar n e m a n t i s k u raksturu 1 9 4 . T u r p m ā k

U i a m . i t ā ka i tē jums a r m a n t i s k u raksturu tiks saukts par « m a n t i s k u k a i t ē j u m u » , b e t

i i l l f jums ar n e m a n t i s k u raksturu - p a r « m o r ā l o k a i t ē j u m u » . ^

I e r m i n u kaitējums un zaudējumi sakar ību skatīt 7. attēlā

Kaitējums

A p k o p o j o t šajā n o d a ļ ā te ikto, v a r a m s e c i n ā t , ka latviešu v a l o d a s juridiska ter­minoloģija civilt iesiskās atb i ld ības j o m ā n a v tik plaša kā a n g ļ u v a l o d a s juridiska

UMminoloģi ja, b e t a p j o m a ziņā tā i r t u v a kr ievu v a l o d a s juridiskajai t e r m i n o l o ģ i j a i ,

h o t a m s , v e i c o t t u l k o j u m u s n o š ī m v a l o d ā m , teksta pareiza izpratne ir apgrūti­nāta, t a č u , n o otras p u s e s , s a m a z i n ā s iespēja p i e ļ a u t neprec iz i tā tes, r u n ā j o t par

. iviltiesisko a t b i l d ī b u .

194 Šāds viedoklis ir arī V. Sinaiskim. Skat.: Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 146. Ipp.

46 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

Treša daļa

Civiltiesiskā atbildība

1. nodaļa. Civiltiesiskas atbildības jēdziens ļa a p l ū k o civi lo t iesību v ē s t u r i , pats t e r m i n s civiltiesiskā atbildība (civil liabili­

ty - a n g ļ u v a i . , responsibilite civile - f r a n č u v a i . , zivilrechtliche haftung - v ā c u v a i . ,

гражданско-правовая ответственность - k r i e v u v a i . ) ir sal īdz inoši j a u n s .

P i e m ē r a m , Franci jā, kas « i e ņ e m p i r m o v i e t u p a s a u l ē š ī j a u t ā j u m a sistematizāci jā,

t e r m i n s civiltiesiskā atbildība parādī jās tikai 18. g a d s i m t a beigās» ' 9 S . T a s ir izskaidro­

j a m s ar t o , ka tieši k o n t i n e n t ā l ā s E i ropas t iesības n o d a r b o j a s ar civilt iesiskās atbi l­

d ī b a s i z p a u s m e s n o s a c ī j u m i e m (the condition of appearing of civil liability), b e t

a n g l o s a k š u t iesības n o d a r b o j a s tikai ar d a r b ī b a s c ē l o ņ i e m (cause of action)'96, un

l īdz ar to a n g l o s a k š u z e m j u t iesību z inātnieki un praktiķi sevišķi n e p ū l a s nošķirt

un d e f i n ē t t ā d u civilt iesisko inst itūtu kā civiltiesiskā atb i ld ība' 9 ' , b e t va i rāk a p l ū k o

tās institūtus k o p ā ar c i t i e m civi lo t iesību aizsardzības l īdzekļ iem. T e r m i n s civil lia­

bility un tā s k a i d r o j u m s ir reti s a s t o p a m s a n g ļ u v a l o d a s juridiskajās v ā r d n ī c ā s .

«Blacks's Law Dictionan/» j ē d z i e n u civil liability skaidro ļoti v ienkāršot i - kā «( t iesas)

note iktu n a u d a s s u m m u k ā v ispārējus, reālos v a i iepr iekšnoteiktos z a u d ē j u m u s ,

kas v a r arī v ienreiz , d ivreiz, trīsreiz p ā r s n i e g t at l īdz ību, ko m a k s ā p a r š ā d u pārkā­

p u m u » 1 9 8 . Šajā v ā r d n ī c ā civilt iesiskās atb i ld ības jēdz iens i r sašaur ināts, skaidrojot

t o k ā tiesas note iktu n a u d a s s u m m u .

A n g l o s a k š u t iesību l i teratūrā civi lt iesiskās a t b i l d ī b a s institūti t iek a p l ū k o t i

k o p ā ar c i t i e m aizskarto civi lo t iesību aizsardzības t iesiskiem l īdzekļ iem, kurus

a p z ī m ē ar t e r m i n i e m remedies, civil remedies'". P i e m ē r a m , z a u d ē j u m u

at l īdz ināšana sakarā ar l ī g u m a p ā r k ā p u m i e m tiek a p l ū k o t a n o d a ļ ā «Remedies for

Breach of Contract*200. Ar t e r m i n u civil remedy tiek saprasts t ā d s l ikuma note ikts

195 Комаров А. С. Ответственность в коммерческом обороте. Москва: ЮЛ, 1991, с. 28.

196 Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monograph Social Sciences: Law. Vilnius, 1995, p. 14.

197 Corner Bryan A. Dictionary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990, nav norādes uz šādu terminu.

198 Henry Campbell Black M. A. Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minn. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 223; Henry Campbell Black M. A. Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1990, p. 246.

199 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders. London, Butterworths, 1969, second edition, volume 4, p. 295; Gorman Robert A., Ginsburg Jane C. Copyright for the Nineties, The Michie Company Law Publishers, Charlottesville, Virginia, 1993, p. 652-682; Henry Campbell Black M. A. Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 1163; Англо-русский юридический словарь. Москва: РЕЯ, Русский язык, 1993, с. 372.

200 Abbott К. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 103-108.

I I I I H I , I | . I . Civiltiesiskās atbildības jēdziens 47

iii i i i . .п/sardz ības līdzeklis, ko p e r s o n a i nosaka t iesa, ņ e m o t v ē r ā , cik lielā m ē r ā 1 • i < i v m i s k ā s un i n d i v i d u ā l ā s t iesības ir aizskartas ar del iktu va i n o z i e g u m u , un

|М« Ir šķirams no t iesiskaj iem aizsardzības l īdzek ļ iem, k u r u s p i e m ē r o k r i m i n ā l a p -

inl I I M par sabiedr ības t iesību a izskārumu 2 0 ' .

I'.islāv d a u d z v e i d u , kā a izsargāt aizskartās civi lās t iesības. Savu la ik , p a m a -

" 4 u z C K 6 . p., ļ . V ē b e r s nošķīris š ā d u s p i e c u s civi lo t iesību aizsardzības

ļ iem. i tve idus 2 0 2 :

I) aizskarto t iesību atz īšana;

?) tā stāvokļa a t j a u n o š a n a , kāds bijis līdz t iesību a i z s k ā r u m a m , un t iesību

|| i arošās d a r b ī b a s n o v ē r š a n a ;

i ) p iespiešana izpildīt p i e n ā k u m u n a t ū r ā ;

4) tiesiskās at t iec ības izbeigšana va i groz īšana;

5) n o d a r ī t o z a u d ē j u m u p iedz iņa no p e r s o n a s , kura i r aizskārusi t iesības, b e t

i'i H I м л vai l ī g u m ā p a r e d z ē t o s g a d ī j u m o s sankci ju ( s o d a n a u d a s , n o k a v ē j u m a n a u -

i l .n) p iedz iņa.

P r o t a m s , v a r d iskutēt par to, v a i šāds civ i lo t iesību aizsardzības v e i d u ieda­

lījums i r pi lnīgi pareizs (arī p ē c CL a t j a u n o š a n a s ) , t o m ē r v a r a m s e c i n ā t , ka piek­

to • ivilo t iesību aizsardzības v e i d u v a r pi lntiesīgi uzskatīt par civi lt iesisko a t b i l d ī b u .

Tā kā a n g l o s a k š u t iesībās tiek atsevišķi nodal ī t i abi civilt iesiskās atb i ld ības

veidi - civiltiesiskā atb i ld ība par l i g u m p ā r k ā p u m u un civiltiesiskā atb i ld ība par

•ii ļ iuslīgumisko p ā r k ā p u m u , t a d ar i p e r s o n a s civi lo t iesību aizsardzībai t iek nošķirti

.iisevišķi civi l ie aizsardzības l īdzekļi. L ī g u m p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā v a r tikt p i e m ē r o t i

•..īdi c iv i lo t iesību aizsardzības tiesiskie l īdzekļi2 0 3:

Uz p a r a ž u t i e s ī b ā m balstīt ie (common law):

1) z a u d ē j u m u at l īdz ināšana (damages);

2) prasība par p u š u note ik to s u m m u (an action for an agreed sum);

3) prasība p ē c ta isnīgas at l īdzības par izdarīto (quantum meruit claim).

Uz t a i s n ī g u m a l i k u m u balstītie2 0 , 1 (equitable remedies):

4) p i e s p i e d u ( r e ā l a ) izpi lde (specific performance);

5) t iesas a i z l i e g u m s (injuction).

S a v u k ā r t ārpus l īgumiskā p ā r k ā p u m a ( d e l i k t a ) g a d ī j u m ā anglosakšu t iesības

nosaka š ā d u s civi lo t iesību aizsardzības tiesiskos l īdzekļus 2 0 5 :

Uz p a r a ž u t i e s ī b ā m balstītie (common law).

1) Z a u d ē j u m u at l īdz ināšana:

a) k o m p e n s a t o r i s k i e z a u d ē j u m i (compesatory damages),

b) n o m i n ā l i e z a u d ē j u m i (nominal damages),

c) s o d a z a u d ē j u m i (exemplary damages).

201 Henry Campbell Black M. A. Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 1163.

202 Vēbers \. Padomju civiltiesības, I daļa. Rīga: Zvaigzne, 1979, 147., 148. Ipp. 203 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition,

p. 103-108; Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 343-369.

204 Ir autori, kas papildus izdala līguma grozīšanu (reformation) un liguma izbeigšanu (rescission) kā taisnīguma likuma aizsardzības līdzekļus. Skat.: Highsmith lames M. Contemporary Bussines Law, Principles and Cases. McGraw-Hill Publishing Company, fourth edition, 1990, p. 109.

205 Abbott K.R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition,

p. 150, 151.

48 3. daļa. Civiltiesiska atbildība

Uz t a i s n ī g u m a l i k u m u balstīt ie (equitable remedies).

2) T iesas l ē m u m s (pr iekšraksts) (injuction):

a) kas uzliek k ā d a m p i e n ā k u m u darī t kaut ko (a mandatory injuction),

b) kas aizl iedz k ā d a m darīt kaut ko (a prohibitory injuction).

Cit i a izsardzības l īdzekļi, ko p i e m ē r o atsevišķos del ik tat t iec ību g a d ī j u m o s :

3) K a i t ē j u m a a v o t a n o v ē r š a n a (abatemnet of nuisance).

4) A t b r ī v o š a n a no n e l i k u m ī g a (v i l tus) ieslodzī juma ( a p c i e t i n ā j u m a ) (escape

from false imprisonment).

5) T ies ībpārkāpēja izdzīšana (ejection of trespassers).

6) Habeas corpus t iesas l ē m u m a p i e m ē r o š a n a (application for a writ of habeas

corpus).

K ā r e d z a m , l ī g u m p ā r k ā p u m a u n ārpus l īgumiskā p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā

a n g l o s a k š u t iesībās p a s t ā v g a n līdzīgi, g a n arī atšķirīgi c iv i lo t iesību aizsardzības

līdzekļi. A p l ū k o j o t m i n ē t o s civ i lo t iesību aizsardzības l īdzekļus anglosakšu t iesībās,

p i e civilt iesiskās atb i ld ības v a r a m noteikt i pieskaitīt z a u d ē j u m u at l īdz ību, kā arī

t iesas l ē m u m u ( a i z l i e g u m u ) .

Krievi jas t iesību z inātn iek i , p i e m ē r a m , V. G r i b a n o v s un E. S u h a n o v s 2 0 6 , nošķir

š ā d u s civ i lo t iesību aizsardzības tiesiskos līdzekļus p ē c to p i e m ē r o š a n a s .

1 . P e r s o n a s m a n t i s k o u n n e m a n t i s k o t iesību u n interešu pašaizsardzība:

1) īpašnieka va i cita l ikumīgā valdītāja faktiskās d a r b ī b a s ;

2 ) n e p i e c i e š a m ā a izstāvēšanās;

3) p e r s o n a s d a r b ī b a galē jās n e p i e c i e š a m ī b a s apstākļos.

2 . T ā s a u c a m o o p e r a t ī v ā s i e d a r b ī b a s l īdzekļu p i e m ē r o š a n a at t iec ībā p r e t

n e g o d p r ā t ī g u k o n t r a h e n t u :

1) v i e n p u s ē j a at te ikšanās no l ī g u m a , kuru ir pārkāpusi otra p u s e ;

2) kravas izsniegšanas ( s a ņ ē m ē j a m ) a iz turēšana, līdz i r iemaksātas v isas

p a r e d z ē t ā s iemaksas;

3 ) nekārt īgā pircēja ( m a k s ā t ā j a ) « p ā r v e š a n a » u z p r i e k š a p m a k s u par v i ņ a m

p i e g ā d ā t o p r o d u k c i j u u . t m l .

3 . V ē r š a n ā s p i e valsts u n sabiedr iska jām k o m p e t e n t a j ā m o r g a n i z ā c i j ā m p ē c

savu t iesību aizsardzības ar pras ību p i e m ē r o t pret t iesību p ā r k ā p ē j u valsts

p i e s p i e d u rakstura l īdzekļus:

1) prevent īvā ( b r ī d i n o š ā ) rakstura l īdzekļi;

2) regulējošā rakstura līdzekli;

3) civilt iesiskās atb i ld ības līdzekļi - civilt iesiskās sankci jas 2 0 7 .

T o m ē r šis civi lo t iesību aizsardzības v e i d u uzskait ī jums n a v precīzs, jo arī z a u ­

d ē j u m u at l īdz ināšanas u z d e v u m s i r a t j a u n o t c i e t u š a j a m stāvokl i , kāds tas bijis

p i r m s p ā r k ā p u m a (tas g a n n a v j ā s a p r o t burtiski). B e z t a m a t v a i n o š a n ā s v a i cita

v e i d a d a r b ī b a m o r ā l ā k a i t ē j u m a at l īdz ināšanai arī i r m ē ģ i n ā j u m s a t j a u n o t

iepriekšējo stāvokl i .

R u n ā j o t p a r civi l t iesiskajām s a n k c i j ā m , j ā i e v ē r o , ka šis jēdz iens te l ieto jams

šaurākajā n o z ī m ē 2 0 8 , jo , kā n o r ā d a paši a u t o r i , ne v isas civi lt iesiskās «sankci jas»

206 Гражданское право. Москва: изд. БЕК, 1994, том 1, с. 160-164.

207 V.Gribanovs un E.Suhanovs papildus izdala četru veidu sankcijas: konfiscējošās, stimulējošās (soda), kompensējošās un subjektīvo civilo tiesību aizsardzības atteikums. Skat.: Гражданское право. Москва: изд. БЕК, 1994, том 1, с. 168-169.

208 Skatīt 1. daļu, 15.-16. Ipp.

I iimlrtļii. Civiltiesiskās atbildības jēdziens 49

M M iļrtlivas sekas) atbi lst civilt iesiskās atb i ld ības p a m a t k r i t ē r i j a m , kas n o z ī m ē , k a i r

l l r o d d s jaunai tiesiskai a t t iec ība i (sa ist ībai) 2 0 9 . I . Krast iņš 2 1 0 n o r ā d a , ka civilt iesiskās

miik< Ijas v a r b ū t d a ž ā d a s un tās v a r p a r e d z ē t at l īdz ību cietušajai pusei par nodar ī-

In I i i t e j u m u , soda n a u d u , d a r ī j u m a atz īšanu par spēkā n e e s o š u u.c. Atšķir ībā no

I I < ivilo t iesību aizsardzības v e i d i e m p a r civi lt iesisko a t b i l d ī b u v a r uzskatīt t ikai

z a u d ē j u m u a t l ī d z i n ā š a n u , m o r ā l ā k a i t ē j u m a k o m p e n s ā c i j u u n l ī g u m s o d u . P i e m e ­

t ā m , saistības ( p i e n ā k u m a ) p i e s p i e d u izpi lde v a i izpi lde n a t ū r ā , m a n t a s izprasīšana

n o M I ' l ikumīga valdī tā ja utt. n a v u z s k a t ā m a par civi lt iesisko a t b i l d ī b u , j o šajā g a ­

dī juma p i e s p i e d u l īdzekļu p i e m ē r o š a n a saistīta ar esošās saistības izpildi, nev is tā

ļ irt inatojas uz j a u n u saist ību, kas n a v pastāvējusi starp p u s ē m p i r m s t ies ībpārkā­

p u m a .

A p k o p o j o t iepriekš m i n ē t o , precīzāks v a r ē t u b ū t šāds civ i lo t iesību aizsardzī­

bas tiesisko l īdzekļu uzskait ī jums:

1. A izskarto t iesību atz īšana.

2. Tā stāvokļa a t j a u n o š a n a , k ā d s bijis līdz t iesību a i z s k ā r u m a m , un t iesību

I I •.karošās d a r b ī b a s n o v ē r š a n a :

1) m a n t a s izprasīšana no sveša, n e l i k u m ī g a v a l d ī j u m a ; » , / jl

2 ) d a r ī j u m a atzīšana par spēkā n e e s o š u . 3 W i ^ ^ ^ : ^ , ^

3. Civi lt iesiskā atb i ld ība: (

1 ) k a i t ē j u m a , kas a p d r a u d ī p a š u m u ( m a n t u ) , seku n o v ē r š a n a ( z a u d ē j u m u

at l īdz ināšana);

2 ) vesel ība i u n dzīvībai nodar ī tā k a i t ē j u m a at l īdz ināšana ( k o m p e n s ē š a n a ) ;

3 ) m o r ā l ā ka i tē juma k o m p e n s ē š a n a ;

4 ) l ī g u m s o d a s a m a k s a ;

5 ) n o t e i k t u d a r b ī b u v e i k š a n a s p i e n ā k u m a uzlikšana ( p i e m ē r a m , a t v a i n o ­

šanās) v a i n o t e i k t u d a r b ī b u ve ikšanas a i z l i e g u m s .

4 . Saist ības p i e s p i e d u izpi lde ( n a t ū r ā ) .

5. Tiesiskās at t iec ības izbeigšana va i groz īšana.

V a r d iskutēt par to, cik precīzs un pi ln īgs ir arī šis c iv i lo t iesību aizsardzības

tiesisko l īdzekļu ( v e i d u ) uzskait ī jums, t o m ē r n e a p s t r ī d a m s ir tas, ka civilt iesiskā at­

bi ld ība i r v i e n s no civ i lo t iesību aizsardzības t iesiskaj iem l īdzekļiem 2 1 1.

Lai g a n civilt iesiskās a t b i l d ī b a s j ē d z i e n u n e d o d n e v i e n s n o r m a t ī v s d o k u ­

m e n t s , civiltiesiskās atb i ld ības d e f i n ē j u m s rada l ielākas grūt ības t e o r ē t i ķ i e m , nev is

p r a k t i ķ i e m , kas šo atb i ld ību p i e m ē r o . T a s n e n o z ī m ē , ka civilt iesiskās a t b i l d ī b a s jē­

d z i e n a teorēt iskai izpētei n a v n o z ī m e s , jo jāpiekrīt t ies ību z inātn ieka P. V a r u l a teik­

t a j a m , ka, « o p e r ē j o t tikai ar civ i l t iesību n o r m ā m , n o s a k o t civilt iesiskās atb i ld ības

j ē d z i e n u , n a v i e s p ē j a m s atšķirt to no c i t i e m , ārēji l īdz īg iem civi l t iesiskiem līdzek­

ļ iem» 2 1 2 .

N e v a r a p r o b e ž o t i e s ar civilt iesiskās atb i ld ības d e f i n ē j u m u , n o r ā d o t , ka «civ i l ­

tiesiskā atb i ld ība ir p i lsoņa va i juridiskās p e r s o n a s tiesiskā atb i ld ība par civi lt iesisko

209 Гражданское право. Москва: изд. БЕК, 1994, том 1, с. 167. 210 Krastiņš I. Tiesību teorijas pamattermini. Rīga: LU tipogrāfija, 1996, 14. Ipp. 211 Vēbers j. Padomju civiltiesības, I daļa. Rīga: Zvaigzne, 1979, 147.-150. Ipp.; Гражданское

право. Москва: изд. БЕК, том 1, 1994, с. 159-169; Юридический словарь. Москва, том 2, с. 71.

212 Варуп П. Методологические проблемы исследования гражданско-правовой ответственности. Ээсти раамат, 1986, с. 42.

3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

saistību neizpi ldi va i n e p i e n ā c ī g u izpildi»2 '3. Š ā d s d e f i n ē j u m s n e d o d skaidru priekš­

statu par civilt iesisko a t b i l d ī b u , jo net iek skaidri note ikts, kā civiltiesiskā atb i ld ība

izpaužas, lai g a n ir skaidrs, ka civiltiesiskā atb i ld ība ir juridiskās atb i ld ības v e i d s .

Civi lt iesiskās atb i ld ības d e f i n ē j u m u d a ž ā d ī b a ir saistīta ar juridiskās atb i ld ības

d e f i n ē j u m u d a ž ā d ī b u , jo tā t iek i z m a n t o t a kā p a m a t s civilt iesiskās atb i ld ības

noskaidrošanai 2 ' 4 . Līdz ar to arī civilt iesiskās atb i ld ības d e f i n ē j u m o s v a r nosacīt i

nošķirt va i rākas teori jas va i k o n c e p c i j a s , no k u r ā m a p l ū k o s i m tikai dažas, kas

g u v u š a s l ielāku ievēr ību 2 1 5 :

1) valsts p i e s p i e d u l īdzekļu p i e m ē r o š a n a s jeb sankci ju k o n c e p c i j a ;

2 ) n e g a t ī v o m a n t i s k o seku k o n c e p c i j a ;

3 ) valsts n o s o d ī j u m a k o n c e p c i j a ;

4 ) j a u n a s saistības k o n c e p c i j a .

Tā kā civilt iesiskās atb i ld ības būt ība ir d a u d z š ķ a u t ņ a i n ā k a par kr iminālt iesisko

u n a d m i n i s t r a t ī v o a t b i l d ī b u , t a d š o civilt iesiskās a t b i l d ī b a s d e f i n ē j u m u iedal īšana

pie n o t e i k t ā m k o n c e p c i j ā m va i t e o r i j ā m ir nosacī ta. I r g a d ī j u m i , k a d civi lt iesiskās

atb i ld ības d e f i n ē j u m s ir tik plašs un skar va i rākas civiltiesiskās atb i ld ības k o n c e p ­

ci jas, ka n a v i e s p ē j a m s to ( d e f i n ē j u m u ) iedalīt noteiktā k o n c e p c i j ā . Š ā d u plašu

civilt iesiskās atb i ld ības d e f i n ē j u m u d o d O. J o f e , kas civilt iesisko a t b i l d ī b u t raktē kā

«1) sankci ju par civ i l l ikuma p ā r k ā p u m u , kas ir n o d r o š i n ā t a ar p ā r l i e c i n ā š a n u

un valsts p i e s p i e d u l īdzekļu p i e m ē r o š a n u va i tās i e s p ē j a m ī b u ;

2) tās p a m a t ā i r p ā r k ā p ē j a d a r b ī b a s sabiedriskais n o s o d ī j u m s un t ā d a s v iņa

d a r b ī b a s s t i m u l ē š a n a , kas atbi lst sabiedr ības i n t e r e s ē m ;

3) izpaužas p ā r k ā p t o a t t i e c ī b u a t j a u n o š a n ā un tajās negat īva jās sekās, kas

iestājas p ā r k ā p ē j a m » 2 ' 6 .

Šajā d e f i n ē j u m ā izteikto a p g a l v o j u m u skaidro jums tiks veikts, anal izējot tālāk

a p l ū k o t ā s civiltiesiskās atb i ld ības teori jas.

Civiltiesiskā atbildība kā valsts piespiedu līdzekļu (sankciju) piemērošana

Šīs civilt iesiskās atb i ld ības k o n c e p c i j a s piekritēji uzskata, ka civiltiesiskā

atb i ld ība «ir l īdzekļi, kas piespiež pi lsoni vai sociālistisku o r g a n i z ā c i j u 2 " izpildīt

civilt iesiskās saistības, n o d r o š i n a t iesīgās puses a p m i e r i n ā š a n u civi lt iesiskās

at t iec ības g a d ī j u m ā , k a d net iek izpildītas saistības pret o t r o ( p a s ī v o ) pusi uz o t r ā s

ī p a š u m a rēķina» un ka «tā ir valstiska (valsts) i e d a r b ī b a s m e t o d e uz civilt iesisko

a t t i e c ī b u d a l ī b n i e k i e m , kuri neizpi lda savas saistības»2 1 8.

213 Latvijas Padomju enciklopēdija. Rīga, 1982, 2.sēj., 300. Ipp. 214 Taisnības labad ir jānorāda, ka tieši juridiskās atbildības definējums ir radies, mēģinot

apkopot visu juridiskās atbildības veidu definējumus. 215 Nav iespējams šīs grāmatas ietvaros apskatīt visas eksistējošo civiltiesiskās atbildības

definējumu skolas un pašus definējumus. 216 Иоффе О. С. Ответственность по советскому гражданскому праву. Ленинград: изд.

Ленинградского у-та, 1955, с. 16.

217 Те ir domāta juridiskā persona. 218 Юридический словарь. Москва: Гос. изд. Юридической литературы, 1956, 2 изд., том 2,

с. 71. Lai gan arī pats autors nonācis zināmā pretrunā pats ar sevi, norādot, ka «civiltiesiskā atbildība ir ari viens (tikai viens no daudziem - А. B.) no padomju pilsoņu aizsardzības līdzekļiem pret kaitējumu nodarīšanu viņu personībai vai īpašumam. Skatīt turpat.

I .l i I iviltiesiskās atbildības jēdziens 51

i i v.ilsts p i e s p i e d u l īdzekļu p ie l īdz ināšana juridiskajai un civiltiesiskajai atbi l­

di! uti n.iv pareiza, tas v isskaidrāk ir r e d z a m s tieši c iv i l t iesībās, kur v a i n ī g ā p e r s o n a

. i | M I I b e z t iesas va i c i tas k o m p e t e n t a s iestādes ( u n līdz ar to b e z valsts

, p l e d u l īdzekļu p i e m ē r o š a n a s ) ie jaukšanās - at l īdz ināt c i e t u š a j a m n o d a r ī t o

iu inu. Šajā g a d ī j u m ā v a i n ī g ā s p e r s o n a s d a r b ī b u n e v a r ē s uzskatīt t ikai p a r lab-

iM i i I i i i v i e n .

V.ilsts savus p i e s p i e d u l īdzekļus p i e m ē r o uz t iesas va i c i tas p i l n v a r o t a s iestā-

•!p\ n o l ē m u m a p a m a t a . Šīs civilt iesiskās atb i ld ības piekritēji faktiski runā p a r civi l­

is atb i ld ības p i e s p i e d u real izāci ju. Tā kā civilt iesiskā atb i ld ība v a r realizēties

I k v p iespiedu l īdzekļu p i e m ē r o š a n a s , p i e m ē r a m , br īvprāt īg i at l īdz inot z a u d ē j u -

f t i m , t a d , runājot p a r civi lt iesisko a t b i l d ī b u , p i e s p i e d u līdzekļi v a r k a l p o t arī tikai

kA d r a u d i , kas v a r tikt p i e m ē r o t i g a d ī j u m ā , ja v a i n ī g ā p e r s o n a labprāt īg i n e n o v ē r š

Mv. is d a r b ī b a s ( b e z d a r b ī b a s ) kait īgās sekas. T o m ē r š o l īdzekļu p i e m ē r o š a n a n e v a r

un u/skatīta p a r civi lt iesisku a t b i l d ī b u . V. G r i b a n o v s un E. S u h a n o v s uzskata, ka

- i Iviltiesiskā atb i ld ība ir v i e n a no valsts p i e s p i e d u f o r m ā m , kas saistīta ar m a n t i s k a

i i i .nira sankci ju p i e m ē r o š a n u un virzīta uz p ā r k ā p t o t iesību a t j a u n o š a n u un nor-

M I . I I I I e k o n o m i s k o a t t i e c ī b u s t i m u l ē š a n u starp civilt iesiskās a p g r o z ī b a s juridiski

inl. ' i iesīgiem d a l ī b n i e k i e m » 2 ' 9 . P i e t a m v iņ i nošķir trīs valsts p i e s p i e d u l īdzekļu v e i -

|ĻjS, ko p i e m ē r o k o m p e t e n t a s valsts va i c i tas iestādes:

1) p r e v e n t ī v a rakstura līdzekļi;

2) regulat īv ie l īdzekļi;

3) civilt iesiskās atb i ld ības līdzekļi2 2 0.

Atzīstot, ka v i e n s no civilt iesiskās atb i ld ības u z d e v u m i e m ir p ā r k ā p t o t iesību

a t j a u n o š a n a , arī c ietušā m a n t i s k ā stāvokļa a t j a u n o š a n a , šis pr inc ips n a v p i e m ē r o -

|.ims visos g a d ī j u m o s , p i e m ē r a m , m o r ā l ā k a i t ē j u m a g a d ī j u m ā . B e t , r u n ā j o t par

valsts p i e s p i e d u l īdzekļ iem, ir skaidri j ā n o d a l a v ispārēj ie civiltiesiskie p i e s p i e d u

līdzekļi no civilt iesiskās atb i ld ības l īdzekļ iem, kas ir šaurāks jēdz iens.

I . P e t r o v s turpret ī atzīst, ka civiltiesiskā atb i ld ība par l ī g u m a p ā r k ā p u m u

• ietver n e tikai z a u d ē j u m u at l īdz ināšanu u n l ī g u m s o d a n o m a k s u , b e t arī t ā d a s

sankcijas kā iespēju atteikt ies no l ī g u m a izpi ldes, d e f e k t u n o v ē r š a n u , at te ikšanos

n o a p m a k s a s v a i n e p i e n ā c ī g ā izpi ldī juma p i e ņ e m š a n a s ut t . Izteiktais a t b i l d ī b a s

d e f i n ē j u m s ir v isplašākais, a p t v e r o t visas n e p a t ī k a m ā s sekas, un iekļaujot sevī tā

s a u c a m o s « o p e r a t ī v ā s i e d a r b ī b a s l īdzekļus»» 2 2 ' . Civi lt iesiskā atb i ld ība i r v i e n s no c i ­

viltiesisko sankci ju v e i d i e m , t ā t a d d a u d z šaurāks jēdziens 2 2 2 , jo civilt iesiskās atbi l­

d ības p i e m ē r o š a n a s p a m a t s ir cits - j a u n a civiltiesiska saistība, kas p i r m s tiesīb­

p ā r k ā p u m a starp p u s ē m n e p a s t ā v ē j a 2 2 3 . T ā d ē ļ n e p a m a t o t a i r a u t o r u t e n d e n c e

visas civilt iesiskās sankci jas a t t i e c i n ā t uz civi lt iesisko a t b i l d ī b u . V. M i k e l ē n s n o r ā ­

da, ka civilt iesiskā atb i ld ība ir n o š ķ i r a m a arī no e k o n o m i s k ā m s a n k c i j ā m 2 2 4 .

219 Гражданское право. Москва: изд. БЕК, 1994, том 1, с. 172-173.

220 Turpat, с. 165. 221 Петров И. Н. Ответственность хозорганов за нарушения обязательств. Москва: ЮЛ, 1974,

с. 10. 222 Vēbers /., Torgāns К., Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 59. Ipp.;

Torgāns K. Saimniecisko tiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1982, 181. Ipp.

223 Гражданское право. Москва: изд. БЕК, 1994, том 1, с. 167. 224 Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monography

Social Sciences: Law. Vilnius, 1995, p. 9.

5 0

52 5 . d a ļ a . C i v i l t i e s i s k a a t b i l d ī b a

Šis d e f i n ē j u m s skaidri l iecina - t e n d e n c e civi lt iesisko atb i ld ību r e d u c ē t tikai

uz p i e s p i e d u l īdzekļ iem n o v e d p i e tā, ka t iek sajauktas d ivas l ietas: civiltiesiskā

atb i ld ība un civ i lo t iesību aizsardzības līdzekļi.

Civiltiesiskā atbildība kā negatīvas mantiskās sekas

I r a u t o r i , kas atšķirībā no valsts p iespiedu līdzekļu (sankci ju) p i e m ē r o š a n a s te­

orijas piekri tēj iem uz civiltiesisko atb i ld ību r e d u c ē tikai tos valsts p i e s p i e d u līdzek­

ļus, ar kur iem vain īgaja i personai iestājas negat īvas ( n e l a b v ē l ī g a s ) mant iskas sekas

va i tā tiek mantiski ie tekmēta 2 2 5 , t ā t a d faktiski valsts p i e s p i e d u līdzekli sašaur inot.

P i e m ē r a m , A. B e ļ a k o v a uzsver, ka «civilt iesiskajai a tb i ld ība i i r raksturīgs nevis

katrs valsts p i e s p i e d u līdzeklis, b e t tikai p i e s p i e š a n a nest n e g a t ī v a s mant iskas

sekas» 2 2 6 . S a v u k ā r t A. V i š ņ a k o v a n o r ā d a , ka «civiltiesiskā atb i ld ība i r p i e s p i e d u

līdzeklis, kas izpaužas m a n t i s k ā i e t e k m ē uz t iesību p ā r k ā p ē j u . Tā sastāv no

z a u d ē j u m u k o m p e n s ā c i j a s v a i n o d a r ī t o k a i t ē j u m u at l īdz ināšanas» 2 2 2 .

T ā t a d v a r a m s e c i n ā t , ka a u t o r i par civi lt iesisko a t b i l d ī b u atzīst tikai t ā d u

valsts p i e s p i e d u līdzekli, kas rada p ā r k ā p ē j a m n e g a t ī v a s m a n t i s k a s sekas. Blakus

j a u izteiktajai kritikai par civilt iesiskās atb i ld ības kā valsts p i e s p i e d u līdzekļa

d e f i n ē j u m u šai civilt iesiskās atb i ld ības k o n c e p c i j a i ir vē l trīs vājas v i e t a s .

P i r m k ā r t , t ā p a t kā visi p i e s p i e d u līdzekļi, arī visas mant iskās sekas n e v a r tikt

a t t iec inātas u z civilt iesisko a t b i l d ī b u . P i e m ē r a m , izprasot m a n t u ( l ie tu) n o

n e l i k u m ī g a v a l d ī j u m a , i e p r i e k š ē j a m v a l d ī t ā j a m t i e š ā m radīsies n e g a t ī v a s sekas, jo

v i ņ a m z ū d iespēja i e g ū t n o tās i e n ā k u m u s . Arī samaksājot p e r s o n a i p a r ā d u , iestā­

jas n e g a t ī v a s mant iskas sekas, jo s a m a z i n ā s šīs p e r s o n a s m a n t a s k o p u m s , t o m ē r

arī šajā g a d ī j u m ā n e v a r r u n ā t p a r civi lt iesisko a t b i l d ī b u , jo n e g a t ī v ā s m a n t i s k ā s

sekas n e r o d a s sakarā ar j a u n u civilt iesisko saist ību.

O t r k ā r t , civiltiesiskā atb i ld ība ne v i e n m ē r izpaužas tikai mant isk i n e l a b v ē l ī g ā s

sekās. P i e m ē r a m , a t v a i n o š a n ā s par g o d a u n c i e ņ a s a i z s k ā r u m u va i nepat iesas

informāci jas a t s a u k u m s v a r arī n e k ā d i n e b ū t saistīts ar m a n t i s k i e m i z d e v u m i e m .

T ā p a t g a d ī j u m ā , k a d tiesa nospr iež uzlikt p a r p i e n ā k u m u noteikta i personai

atturēt ies veikt note iktas d a r b ī b a s , p i e m ē r a m , n e i z m a n t o t svešu p r e č u z īmi, vainī­

gajai p e r s o n a i v a r neiestāt ies n e g a t ī v a s mant iskās sekas. T ā d ē ļ n e v a r piekrist, ka

civiltiesiskā atbi ld ība ir tikai m a n t i s k a rakstura sekas, lai g a n parast i tās t ā d a s ir.

Treškārt , p i e n e l a b v ē l ī g ā m m a n t i s k ā m s e k ā m jāpieskaita arī labprāt īga

z a u d ē j u m u at l īdz ināšana, kas v a r not ikt bez j e b k ā d u valsts p i e s p i e d u l īdzekļu

p i e m ē r o š a n a s , p a s t ā v o t t ikai t o p i e m ē r o š a n a s d r a u d i e m .

K. T o r g ā n s savulaik, d e f i n ē j o t civilt iesisko a t b i l d ī b u 2 2 8 , m a n t i s k a rakstura

valsts p i e s p i e d u līdzekli vē l vairāk sašaur ināja, n o r ā d o t , ka «civilt iesiskā atb i ld ība

ir l ikumā va i l ī g u m ā p a r e d z ē t s mant iska rakstura valsts p i e s p i e d u līdzeklis, ko

p i e m ē r o p r e t t i e s ī b p ā r k ā p ē j u , parasti (A. B. i zcē lums) aizskartā tiesiskā stāvokļa

225 Белякова А. M. Гражданско-правовая ответственность за причинение вреда. Москва: изд.

Московского у-та, 1986, с. 10, 17; Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для

населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 503.

226 Белякова А. М. Гражданско-правовая ответственность за причинение вреда. Москва: изд.

Московского у-та, 1986, с. 10, 17.

227 Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 503.

228 Vēbers ]., Torgāns К., Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 59. Ipp.

I .I i i iviltiesiskas atbildības jēdziens 53

I I I ī s i ņ a i u z t ies ībpārkāpēja rēķina». V ā r d a « p a r a s t i » i z m a n t o š a n a šeit n a v

i |i> l ī g u m s o d s g a l v e n o k ā r t k a l p o nev is c ietušā stāvokļa a t j a u n o š a n a i , b e t

. i n i K j a s o d ī š a n a i . T o m ē r šis d e f i n ē j u m s n e a p t v e r t o s g a d ī j u m u s , k a d

ilvlliu-.isk.i a tb i ld ība izpaužas n e m a n t i s k a rakstura sekās.

Civiltiesiskā atbildība kā valsts nosodījums

l 'SRS t iesībzinātnieku v i d ū i e v ē r ī b u g u v a t ā sauktā valsts n o s o d ī j u m a k o n -

M | M I | , I rās piekritēji uzsvēra ( i zcē la) , ka, t ā p a t kā juridiskā a t b i l d ī b a , arī

I i l ,iskā atb i ld ība ir saistīta ar valsts n o s o d o š u att ieksmi p r e t v a i n ī g o p e r s o n u

il r. p e r s o n a s n o s o d ī j u m s .

Ka rakstur īgu šīs k o n c e p c i j a s pārstāvi v a r ē t u m i n ē t P. V a r u l u , kas civi lt iesisko

Nlltlldibu d e f i n ē š ā d i : «Ar civi lt iesisko a t b i l d ī b u s a p r o t a m civi l t iesiskajām n o r m ā m

Un l i ' i u m i e m neatbi ls tošas civi l t iesību subjekta u z v e d ī b a s n o s o d ī j u m u no valsts

• U t e s , kas izpaužas va i nu konkrētā subjekta n o t e i k t o subjekt īvo t iesību

/rt i idešanā, va i arī p a p i l d u juridisku saistību uzl ikšanā.» 2 2 9

A p l ū k o j o t šo d e f i n ē j u m u , r e d z a m , ka civilt iesiskās atb i ld ības kā valsts

n o s o d ī j u m a izcelšanai n a v pār l iec inoša p a m a t a kaut v a i t ā p ē c v i e n , k a valsts n o s o ­

li, i ļebkuru l ikuma p ā r k ā p u m u , arī l ī g u m a neizpi ldi v a i n e l i k u m ī g u svešas m a n t a s

p iesav ināšanos, lai g a n šajā g a d ī j u m ā p a r civilt iesisko a t b i l d ī b u n e v a r a m r u n ā t .

I e s p ē j a m s , ka valsts n o s o d ī j u m a teori jas rašanās ir saistīta ar tolaik p o p u l ā r o

I leksmi n e p a m a t o t i p a p l a š i n ā t valsts l o m u visās j o m ā s .

Civiltiesiskā atbildība kā jauna, īpaša tiesiska attiecība (saistība)

Ļoti lielu atbalstu g u v a k o n c e p c i j a , kas civilt iesisko atb i ld ību skaidroja kā

ļ.uinu va i arī kā j a u n u un ī p a š u tiesisku a t t i e c ī b u (saist ību).

P i e m ē r a m , G . M a t v e j e v s , a p l ū k o j o t civi lt iesisko atb i ld ību u n tās p a m a t u ,

n o r ā d a , ka civilt iesiskais p ā r k ā p u m s ir tas p a m a t s , kas v e i d o p a m a t u civilt iesiskai

. i ib i ld ībai , un ka «t ies ību p ā r k ā p u m a sastāvs ir tas juridiskais fakts ( v a i faktiskais

sastāvs), kas rada tiesiskās at t iec ības starp t iesību p ā r k ā p ē j u un c ietušo un rada

( v e i d o ) note iktas c ietušā pras ības (pretenz i jas) u n p ā r k ā p ē j a p i e n ā k u m u at l īdz ināt

k a i t ē j u m u , kas radies prett iesiskas d a r b ī b a s rezul tātā» 2 3 0 .

V ē l pastāv precizējošs uzskats, ka civilt iesiskā atb i ld ība «ir ī p a š a tiesiska

at t iec ība, kas r o d a s l ikumā va i l ī g u m ā noteiktā p i e n ā k u m a neizpi ld īšanas

gadī jumā 1 » 2 3 ' un izpaužas subjekt īvo t iesību z a u d ē j u m ā va i arī kā civilt iesiska rak­

stura p a p i l d p i e n ā k u m s 2 3 2 . Civ i l t iesisks p a p i l d u p i e n ā k u m s k ā c iv i l t ies iskās

a t b i l d ī b a s s k a i d r o j u m s tiek m i n ē t s arī m ū s d i e n u rakstos 2 3 3 .

229 Варуп П. Методологические проблемы исследования гражданско-правовой ответственности.

Таллин: Ээсти раамат, 1986, с. 55.

230 Матвеев Г. К.. Основания гражданско-правовой ответственности. Москва: ЮЛ, 1970, с. 5.

231 Vēbers /., Torgāns К., Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 61. Ipp.

232 Turpat, 60. Ipp. 233 Новоселова Л. А. Ответственность банков и их клиентуры за нарушение правил совершения

расчетных операций, Государство и право, 1994, 2, с. 43; Ефимова Л. Г. Ответственность и распределение убытков в расчетных отношениях, Государство и право, 1995, 12.

54 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

B e z t a m p a p i l d u s tiek nošķirta p a z ī m e , ka civilt iesiskā atb i ld ība i r j a u n a

civiltiesiskā at t iec ība 2 3 4 , kas p i r m s t i e s ī b p ā r k ā p u m a izdarīšanas starp p u s ē m n a v

pastāvējusi un kas v a i nu r o d a s no j a u n a , v a i arī p a p i l d i n a va i aizstāj jau pastā­

v o š ā s tiesiskās at t iec ības. To uzskatāmi v a r a m redzēt delikta n o d a r ī š a n a s gadī­

j u m ā . Arī l ī g u m s o d a v a i z a u d ē j u m u p i e m ē r o š a n a s g a d ī j u m ā t o v a r a m uzskatīt par

j a u n u saist ību. J o , lai g a n l ī g u m s o d a u n z a u d ē j u m u p i e m ē r o š a n u n o s a k a l ī g u m s ,

līdz b r ī d i m , k a m ē r šis l ī g u m s n a v pārkāpts, t ie b ū s tikai d r a u d i j e b objekt īvas

t iesības. S a v u k ā r t l ī g u m p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā šie d r a u d i realizējas un objekt īvās

civi lās t iesības kļūst par s u b j e k t ī v ā m c iv i la jām t i e s ī b ā m .

Arī V. M i k e l ē n s 2 3 5 uzskata, ka civilt iesiskā atb i ld ība ir j a u n a saist ība, kas

radusies no publ isku va i p r i v ā t u ar l i k u m u a izsargātu interešu a izskāruma

g a d ī j u m ā , un ka v i e n a i šīs saistības pusei ( c i e t u š a j a m ) ir t iesības p ie l ietot

(p iepras ī t ) note iktas juridiskas sankci jas pret o t r o pusi ( p ā r k ā p ē j u ) .

Š i m civilt iesiskās atb i ld ības d e f i n ē j u m a m ir vairāki pozitīvi aspekt i .

P i r m k ā r t , tas skaidri i e d e r a s civi l t iesībās kā saistību v e i d s .

O t r k ā r t , ar šo civilt iesiskās atb i ld ības d e f i n ē j u m u tiek a p t v e r t a s visas

civi l t iesībās i e s p ē j a m ā s atb i ld ības i z p a u s m e s - kā z a u d ē j u m u k o m p e n s ā c i j a , tā arī

n e m a n t i s k a rakstura l īdzekļi.

Treškārt, šis d e f i n ē j u m s pi lnībā pieļauj c iv i l t ies ībām rakstur īgo subjektu dis-

poziv i tāt i , t.i., iespēju va in īgaja i pusei br īvprāt īgi izpildīt šo j a u n o saist ību, p i e m ē ­

r a m , at l īdzināt radušos z a u d ē j u m u s , va i c ietušajai pusei atteikt ies no savu aizskar­

t o t iesību p i e s p i e d u aizsardzības, p i e m ē r a m , nepiepras ī t z a u d ē j u m u a t l ī d z i n ā š a n u .

C e t u r t k ā r t , ar šo d e f i n ē j u m u ir skaidri nodal ī t i t ie civiltiesiskie p i e s p i e d u

līdzekļi, kas n a v a t t i e c i n ā m i uz civilt iesisko a t b i l d ī b u , p i e m ē r a m , saistības izpilde

n a t ū r ā .

A p k o p o j o t visu par civilt iesisko a t b i l d ī b u iepriekš te ikto, v a r a m izveidot š ā d u

civilt iesiskās atb i ld ības d e f i n ē j u m u .

Civiltiesiskā atbildība ir īpaša un jauna tiesiskā attiecība (saistība), kas

rodas no likuma (tiesību normu) pārkāpuma, t.i., likumā vai līgumā noteiktā

pienākuma neizpildīšanas gadījumā, un kas izpaužas pienākumā atlīdzināt

(kompensēt) šī pārkāpuma rezultātā nodarītos zaudējumus vai citādi atjau­

not cietušā tiesisko stāvokli pirms pārkāpuma, vai samaksāt līgumsodu, un

šī pienākuma piespiedu Izpilde (realizācija) tiek nodrošināta ar valsts pie­

spiedu līdzekļiem. Civiltiesiskā atbildība pārkāpējam izpaužas negatīvu

mantiska rakstura seku veidā vai arī personisko tiesību ierobežojumu vai pa-

pildpienākumu veidā.

234 Братусь С. H. Спорные вопросы теории юридической ответственности, Советское государство и право, 1973, 4, с. 30.; Torgāns К. Saimniecisko tiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1982, 182. Ipp.

235 Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monography Social Sciences: Law. Vilnius, 1995, p. 8.

nodaļa. Civiltiesiskās atbildības pazīmes 55

2. nodaļa. Civiltiesiskas atbildības pazīmes N o iepriekš m i n ē t a j i e m civiltiesiskās a t b i l d ī b a s d e f i n ē j u m i e m m ē ģ i n ā s i m

noikirl to p a z ī m j u a p k o p o j u m u , kas ir raksturīgs civiltiesiskajai a tb i ld ība i , t ā d ē j ā ­

di r a d o t iespēju labāk izprast civiltiesiskās atb i ld ības b ū t ī b u . T a s pal īdzēs t u r p m ā k ,

nosakot civilt iesiskās a t b i l d ī b a s iestāšanos u n a p m ē r u .

Tā kā civiltiesiskā atb i ld ība ir juridiskās a t b i l d ī b a s v e i d s , t a d tai p i e m ī t arī

imidiskās atb i ld ības v ispārējās p a z ī m e s .

1 . C i v i l t i e s i s k ā a t b i l d ī b a , t ā p a t k ā j u r i d i s k ā a t b i l d ī b a k o p u m ā , t i e k

p i e m ē r o t a , p a m a t o j o t i e s u z l i k u m u v a i c i t u n o r m a t ī v o a k t u . T o m ē r civi l­

tiesiskajai a tb i ld ība i p i e m ī t ī p a t n ī b a , ka dar ī juma p u s e s v a r v i e n o t i e s par a t b i l d ī b a s

n o s a c ī j u m i e m un a p m ē r i e m . Lai v a r ē t u iestāties civilt iesiskā atb i ld ība, šādai o b j e k ­

tīvai t iesībai ir j ā b ū t p a r e d z ē t a i l ikumā va i citā n o r m a t ī v a j ā aktā, t. sk. arī l ī g u m ā ,

|o hgumiskās atb i ld ības tiesiskais p a m a t s i r noteikts Civ i l l ikumā. P i e m ē r a m , CL

I S 8 7 . p . nosaka p i e n ā k u m u izpildīt l ī g u m u , u n līdz a r t o l ī g u m a neizp i lde b ū s n e

līkai l ī g u m a p ā r k ā p u m s , b e t arī l ikuma p ā r k ā p u m s . B e z t a m i r j ā ņ e m v ē r ā tas, ka

i iviltiesiskā atb i ld ība tiek p a r e d z ē t a un r e g u l ē t a ne tikai C iv i l l ikumā, b e t arī:

1) starptaut iskajos l ī g u m o s un k o n v e n c i j ā s , p i e m ē r a m , « K o n v e n c i j ā p a r kravu

starptaut isko a u t o p ā r v a d ā j u m u l ī g u m u (CMR)»;

2 ) Latvi jas Republ ikas l ikumos, p i e m ē r a m , u z ņ ē m ē j d a r b ī b a s l i k u m d o š a n ā ,

l ikumos « P a r a u t o r t i e s ī b ā m u n blakus t i e s ī b ā m » , « P a r m o n o p o l d a r b ī b u » , « P a r

presi u n c i t i e m m a s u informāci jas l īdzekļ iem» u.tml. ;

3 ) M i n i s t r u k a b i n e t a l ē m u m o s u n n o t e i k u m o s , p i e m ē r a m , « P a r d a r b ā

not ikušo n e l a i m e s g a d ī j u m u izmeklēšanas kār t ību», « P a r d a r b ā g ū t ā k a i t ē j u m a

at l īdz ināšanas n o t e i k u m i e m » ;

4 ) ministr i ju l ē m u m o s , p i e m ē r a m , S a t i k s m e s ministr i jas 1 9 9 2 . g a d a 6 . o k t o ­

bra l ē m u m ā « P a r n o l i k u m u « P a r kravu u n pasaž ieru p ā r v a d ā j u m i e m p a Latvi jas

Republ ikas d z e l z c e ļ i e m » » ;

5 ) c i tos n o r m a t ī v a j o s a k t o s , p i e m ē r a m , R ī g a s D o m e s 1995. g a d a 2 9 . a u g u s ­

t a p i e ņ e m t a j o s n o t e i k u m o s N r . 3 7 « R ī g a s k o m u n ā l ā ū d e n s v a d a u n kanal izāci jas

l ietošanas n o t e i k u m i » ;

6 ) l ī g u m o s ( d a r ī j u m o s ) .

T u r k l ā t i r j ā ņ e m v ē r ā , ka CL r e g u l ē v isu Latvi jas civilt iesisko a t t i e c ī b u p a m a ­

tus ( C L 2 . p . ) . Lai g a n pastāv t ā d a s tiesiskās at t iec ības va i t ā d i d a r ī j u m i , kas

Civ i l l ikumā n a v tieši m i n ē t i ( p i e m ē r a m , t ā sauktais l īzinga l ī g u m s ) , t o m ē r tas

n e n o z ī m ē , ka CL n o t e i k u m i uz to n e a t t i e c a s , jo CL 4. p. n o s a k a , ka t ā d o s g a d ī j u ­

m o s i r p i e m ē r o j a m a t iesību ana loģ i ja .

2 . C i v i l t i e s i s k ā a t b i l d ī b a t i e k p i e m ē r o t a p a r l i k u m a ( t i e s ī b u ) n o r ­

m a s v a i l ī g u m a p ā r k ā p u m u . Arī civilt iesiskās atb i ld ības par l ī g u m a p ā r k ā p u m u

p i e m ē r o š a n a balstās uz l i k u m u , p i e m ē r a m , Civ i l l ikuma 1425. p., 1587. p.,

1593. p., 1753. p., 1775. p. u.c. T a s , p r o t a m s , n e n o z ī m ē , ka l ikums burtiski

n o s a u c , p i e m ē r a m , visus i e s p ē j a m o s p ā r k ā p u m u v e i d u s , t a s tikai n o r ā d a v ispārē jo

tiesisko p a m a t u va i iespēju civilt iesiskās atb i ld ības p i e m ē r o š a n a i . P i e m ē r a m ,

tu lko jot C L 1775. p . u n 1779. p., r e d z a m , k a C L nosaka p i e n ā k u m u k a t r a m

at l īdz ināt v isus z a u d ē j u m u s , kas n a v nejauš i , t. i ., kas radušies v iņa d a r b ī b a s v a i '

b e z d a r b ī b a s rezultātā.

56 3. dala. Civiltiesiskā atbildība

3 . C i v i l t i e s i s k ā s a t b i l d ī b a s a p j o m s u n / v a i a t b i l d ī b a s i e r o b e ž o j u m i

p a r a s t i i r n o t e i k t i l i k u m ā ( l i k u m a n o r m ā ) , l ī g u m ā v a i p ē c t i e s a s i e s k a ­

t a . Ar i šajā g a d ī j u m ā l ikums n e n o s a k a , p i e m ē r a m , kāda konkrēta s u m m a i r jāsa­

ņ e m c i e t u š a j a m , b e t tikai kritērijus, p ē c k u r i e m j ā v a d ā s , lai n o t e i k t u civilt iesiskās

atb i ld ības a p m ē r u . S a v u k ā r t , s lēdzot l ī g u m u , paši civi lt iesisko a t t i e c ī b u subjekt i

v a r v i e n o t i e s p a r civilt iesiskās atb i ld ības a p m ē r i e m saskaņā a r l i k u m u , p i e m ē r a m ,

p a r l ī g u m s o d a a p m ē r u ( C L 1 7 6 5 . p.) v a i a t l ī d z i n ā m o z a u d ē j u m u a p m ē r a i e r o b e ­

ž o š a n u ( C L 1619. р . ) . T o m ē r tas n e v a r notikt, p ā r k ā p j o t l ikuma note iktos ietvarus.

Iespēja ierobežot s a v u atb i ld ību ir raksturīga tikai c iv i l t ies ībām.

4 . C i v i l t i e s i s k o a t b i l d ī b u v a r n o t e i k t u n p i e m ē r o t k o m p e t e n t a s

v a l s t s v a i p i l n v a r o t a s i n s t i t ū c i j a s ( t i e s a , š ķ ī r ē j t i e s a v a i a r b i t r ā ž a u t t . ) 2 3 6 .

Šo atb i ld ības p i e m ē r o š a n a s iespēju v a r uzskatīt par civilt iesiskās atb i ld ības d r a u ­

d i e m , jo civiltiesiskā p ā r k ā p u m a radītās sekas v a r n o v ē r s t pats p ā r k ā p ē j s labprāt ī­

g i , bez t iesas va i c i tas k o m p e t e n t a s iestādes ie jaukšanās. Parast i l ikums nosaka tās

iestādes, kas i r t iesīgas noteikt un p i e m ē r o t civi lt iesisko a t b i l d ī b u . Visbiežāk t ā s i r

t iesas. L i k u m s d o d t iesības p u s ē m v i e n o t i e s , kādā v e i d ā v a r tikt izskatīts n ā k o t n ē

iespējamais va i jau not ikušais civiltiesiskais strīds par civilt iesisko a t b i l d ī b u , p i e m ē ­

r a m , n o s a k o t , ka str īdu izskatīs nev is t iesā, b e t g a n šķīrējtiesā. N e a t k a r ī g i no tā,

kāda institūcija šo l ietu izskatīs, t a i i r j ā v a d ā s no civi lās l i k u m d o š a n a s a k t i e m .

5 . C i v i l t i e s i s k a j a i a t b i l d ī b a i i r o b l i g ā t a s i z p i l d e s r a k s t u r s , u n t ā s

r e a l i z ā c i j u v a r p a n ā k t , p i e m ē r o j o t v a l s t s n o t e i k t o s p i e s p i e d u l ī d z e k ļ u s .

T o m ē r cietušajai pusei i r un pal iek t iesības atteikt ies no civilt iesiskās atb i ld ības

p i e m ē r o š a n a s pret p ā r k ā p ē j u .

Lai g a n civiltiesiskā atb i ld ība v a r t ikt realizēta br īvprāt īg i , t o m ē r d i e z g a n bieži

v a i n ī g ā p u s e n e v ē l a s to labprāt īg i darīt . To apl iec ina arī lielais šāda v e i d a civi l l ietu

skaits t iesās. P r o t a m s , ne v i e n m ē r uzreiz i r j ā p i e ņ e m , ka va in īga is i r n e m a k s ā t ā j s .

N e r e t i i r g a d ī j u m i , k a d prasība n a v p a m a t o t a va i p u s e s n a v varē jušas v i e n o t i e s

p a r at l īdzības a p m ē r u . T o m ē r j ā a t c e r a s , ka ne katra civiltiesiska p i e s p i e š a n a i r

u z s k a t ā m a p a r civilt iesisko a t b i l d ī b u , p i e m ē r a m , ī p a š u m a t iesību a t j a u n o š a n a ,

aizsardzība (v indikāci jas un restitūci jas g a d ī j u m ā ) n a v u z s k a t ā m a par civi lt iesisko

a t b i l d ī b u .

6 . C i v i l t i e s i s k o a t b i l d ī b u p i e m ē r o t i k a i p r e t v a i n ī g o l i k u m p ā r ­

k ā p ē j u , t a č u atšķirībā n o k r i m i n ā l t i e s ī b ā m , kur pastāv n e v a i n ī b a s p r e z u m p c i j a ,

c iv i l t ies ībām ir raksturīga v a i n a s p r e z u m p c i j a 2 3 7 . T o m ē r , anal izējot civilt iesiskās

atb i ld ības p a m a t u , i r svarīgi n o s k a i d r o t konkrētās p e r s o n a s v a i n u , lai a t b r ī v o t u to

236 Ефимова Л. Г. Ответственность и распределение убытков в расчетных отношениях, Государство и право, 1995, 12, с. 27; Новоселова Л. А. Ответственность банков и их клиентуры за нарушение правил совершения расчетных операций. Государство и право, 1994, 2, с. 43.

237 Čakste К. Motorizētu satiksmes līdzekļu īpašnieku atbildības problēma Latvijas un ārzemju civiltiesībās. Rīga: Valters un Rapa, 1939, 90. Ipp. Atsevišķs novilkums no LU Akadēmiskās sabiedrisko zinātņu biedrības rakstu krājuma, II; Юридический словарь. Москва: Государственное изд. юридической литературы, 1956, 2-ое изд., Том 1, с. 10; Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 253; Шевченко А. С. Возмещение вреда, причиненного правовыми действиями. Владивосток, изд. Дальневосточного у-та, 1989, с. Taču pastāv izņēmuma gadījumi. Piemēram, 1993. gada 2. februāra «Patentu likuma» 41. p. 3. d. nosaka pienākumu cietušajam pierādīt pārkāpēja tīšo nodomu. Šķiet, ka tas nav veiksmīgs formulējums.

I

nodaļa. Civiltiesiskas atbildības pazīmes 57

mi * iviltiesiskās atb i ld ības sakarā ar paša c ietušā v a i n u , v a i arī lai n o t e i k t u civ i l t ie-

i i f is «atbildības a p j o m u v a i r ā k u p e r s o n u v a i n a s g a d ī j u m ā .

Z i n ā m u popular i tā t i i r g u v i s uzskats, ka atb i ld ība civi l t iesībās v a r iestāties bez

l lnas 2 3 8 , k ā p i e m ē r u n o r ā d o t a t b i l d ī b u p a r p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a

mifIcirītu k a i t ē j u m u .

7 . C i v i l t i e s i s k ā s a t b i l d ī b a s p a m a t s i r j a u n a s a i s t ī b a ( t i e s i s k ā a t t i e c ,

l i i i ) , kas i r izveidojusies l i k u m a n o r m a s (arī l ī g u m a ) p ā r k ā p u m a rezultātā un kas

i i k,i « p a p i l d i n ā j u m s » t a m , ko l i k u m p ā r k ā p ē j a m vajadzēja izdarīt. T ā d ē ļ p a r

i ļvl lt iesisko atb i ld ību net iks atzīta j a u esošas saist ības p i e s p i e d u izpi lde 2 3 9 . Arī

i i in.ijot par l ī g u m s o d u , kas t iek uzskatīts p a r a k c e s o r o j e b p a p i l d u saist ību un ko

pl i-mēro kā g a l v e n ā s saistības p a p i l d i n ā j u m u , ir jāatzīst, ka l ī g u m s o d s no objekt ī-

v.i\ t iesības ar l ī g u m a p ā r k ā p u m a brīdi kļūst par subjekt īvu t ies ību. Līdzīgi kā

M i i d ē j u m i , kurus l ikums p a r e d z , b e t t iesības t o s pieprasīt i r t ikai t a d , k a d

i ivilliesisks a izskārums ir not ic is.

8 . C i v i l t i e s i s k ā a t b i l d ī b a i e s t ā j a s c i v i l t i e s i s k ā p ā r k ā p u m a r e z u l t ā -

i n ' " 1 . Civi lt iesiskais p ā r k ā p u m s n o d a r a k a i t ē j u m u civi l t iesiskajām a t t i e c ī b ā m , t ā d ē -

ļ.uli aizskarot pr ivātās (c iv i lās) t iesības, b e t s a v u k ā r t kriminālt iesiskais p ā r k ā p u m s

,n/skar publ iskās t iesības. C iv i l l ikumā, a p z ī m ē j o t civilt iesisko p ā r k ā p u m u , ir l ietots

• iis a p z ī m ē j u m s - «civi lt iesisko t iesību a izskārums» ( C L 1 6 3 5 . p. - 1639. p . ) .

A i kārībā no t iesību a izskāruma rakstura CL nošķir š ā d u s k a i t ē j u m a v e i d u s 2 4 1 .

1. M a n t i s k a i s ka i tē jums (aizskārums 1 ), kas saistīts ar z a u d ē j u m i e m , m a n t a s

b o j ā j u m u v a i z u d u m u .

2 . Personisks a izskārums:

1 ) p e r s o n a s n e m a t e r i ā l s k a i t ē j u m s ( a i z s k ā r u m s ) , p i e m ē r a m , m o r ā l a i s

ka i tē jums, g o d a u n c i e ņ a s a izskārums;

2 ) p e r s o n a s fizisks ka i tē jums ( a i z s k ā r u m s ) , p i e m ē r a m , miesas b o j ā j u m i .

Civi lt iesiskais p ā r k ā p u m s izpaužas t ā d u d a r b ī b u ( v a i b e z d a r b ī b u ) v e i k š a n ā ,

kas p ā r k ā p j kā civilt iesisko l i k u m d o š a n u , tā arī p e r s o n a s subjekt īvās t ies ības 2 4 2 .

P i e m ē r a m , ja kāds i r noslēdzis p i e g ā d e s l ī g u m u un atsakās n o l ī g t o iekārtu

p i e g ā d ā t , z inot, ka š ī iekārta i r n e p i e c i e š a m a trešajai p e r s o n a i p r e č u ražošanai , t a d

',.ijā g a d ī j u m ā tiek p ā r k ā p t s ne tikai Civ i l l ikums ( C L 2108. p.) , b e t arī pasūtītāja

tiesības s a ņ e m t pasūt ī to iekārtu u n i e n ā k u m u s n o n ā k o t n ē s a r a ž o t a j ā m p r e c ē m ,

t.i., subjekt īvās t iesības.

238 Šo viedokļu apskatu, kā arī sīkāk par vainu skatīt grāmatas 3. daļas 4.nodaļā. 239 Гражданское право. Москва: изд. БЕК, 1994, том 1, с. 167. 240 Nav vienota civiltiesiskā pārkāpuma definējuma. Tomēr tiesībzinātnieki atzīst, ka atbildībai

civiltiesībās ir savs pamats - civiltiesiskais pārkāpums. Skat.: Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 505.; Vēbers ]., Torgāns К., Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 58. Ipp.

241 Salīdzinājumam skatīt CL trešās nodaļas pirmo apakšnodaļu, astoto nodaļu un deviņpadsmi­

to nodaļu. 242 Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 505.

Sabiedriskās attiecības ir noteiktas tiesību normās. Tādēļ jāpiekrīt O. jofes domām par tiesību normu un tiesisko attiecību savstarpējo mijiedarbību, kā arī tam, ka tiesību normas un tiesiskās attiecības ir vienots objekts, kas civiltiesiskā pārkāpuma rezultātā tiek apdraudēts. Иоффе О.С. Ответственность по советскому праву. Ленинград: изд. Ленинградского у-та, 1955, с. 78-80.

58 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

Civilt iesiskais p ā r k ā p u m s v a r izpausties d a ž ā d i , kā, p i e m ē r a m , neizp i ldot

l ī g u m u , iznīc inot va i sabojā jot k ā d a m m a n t u , n o d a r o t k a i t ē j u m u vesel ībai v a i

dzīv ībai, svešas m a n t a s p i e s a v i n ā š a n ā s g a d ī j u m ā , personisko t iesību a izskāruma

g a d ī j u m ā - uz a u t o r a v ā r d u , g o d u , c i e ņ u , personiskās dzīves n e a i z s k a r a m ī b u utt.

I r jāuzsver, ka ar v i e n u d a r b ī b u v a r t ikt izdarīti d a ž ā d i t i e s ī b p ā r k ā p u m i v i e n ­

laicīgi, p i e m ē r a m , apz ināt i a p m e l o j o t k ā d u p e r s o n u , t iek izdarīti divi p ā r k ā p u m i -

civilt iesiskais un kriminālt iesiskais, kā rezultātā v a r iestāties kā civiltiesiskā atbi ldī­

ba p ē c CL 2 3 5 2 : ' p., tā kriminālt iesiskā atb i ld ība p ē c KK 127. p. va i 128. p.

9 . C i v i l t i e s i s k ā s a t b i l d ī b a s s u b j e k t i atšķirībā n o kr iminā l t ies ībām u n

a d m i n i s t r a t ī v a j ā m t i e s ī b ā m v a r b ū t ne tikai fiziskas personas, b e t arī juridiskas per­

sonas. N a v v i e n n o z ī m ī g i skaidrs p a r t ā d u civi lt iesisko a t t i e c ī b u subjektu kā

l ī g u m s a b i e d r ī b a s , k o m a n d ī t s a b i e d r ī b a s , z e m n i e k s a i m n i e c ī b a s u n indiv iduāl ie

u z ņ ē m u m i , kas n a v reģistrējušies kā juridiskās p e r s o n a s , civilt iesisko a t b i l d ī b u , jo

šie subjekt i n e v a r tikt pieskaitīti p ie iepriekš n o s a u k t a j i e m civi lt iesisko a t t i e c ī b u

s u b j e k t i e m 2 4 3 .

1 0 . C i v i l t i e s i s k a j a i a t b i l d ī b a i i r r a k s t u r ī g a a t b i l d ī b a s t r a n s f o r m ā c i ­

j a , t.i., a tb i ld ība par trešo p e r s o n u prett iesisku d a r b ī b u 2 4 4 , p i e m ē r a m , v e c ā k u v a i

a i z g ā d ņ u atb i ld ība p a r b ē r n a līdz s e p t i ņ u g a d u v e c u m a m izdar ī t iem t iesību

p ā r k ā p u m i e m 2 4 5 ( C L 1637. p., 1780. p., 1939. p.) va i p i lnvaras d e v ē j a v a i citas

p e r s o n a s atb i ld ība ( C L 1639. p.) . N e v a r ē s tikt atzītas p a r civilt iesisko atb i ld ību

a p d r o š i n ā š a n a s s a b i e d r ī b u va i f o n d u 2 4 6 d a r b ī b a s , kas saistītas ar z a u d ē j u m u

a t l ī d z i n ā š a n u , jo šajā g a d ī j u m ā a p d r o š i n ā š a n a s sabiedr ības ( f o n d i ) izpilda l ī g u m u ,

kas stājas spēkā, iestājoties n o t e i k t a m n o t e i k u m a m - a p d r o š i n ā š a n a s g a d ī j u m a m .

1 1 . C i v i l t i e s i s k ā a t b i l d ī b a i r l i k u m ā n o t e i k t ā s ( p a r e d z ē t ā s ) s e k a s

p a r t i e s ī b u p ā r k ā p u m u - s a n k c i j a 2 4 7 p a r t i e s ī b u p ā r k ā p u m u .

L i k u m p ā r k ā p ē j a m « r o d a s n e g a t ī v a s mant iskas sekas va i nu kā subjekt īvu t iesību

z a u d ē j u m s , vai arī kā civiltiesiska rakstura p a p i l d p i e n ā k u m s » 2 4 8 . T o m ē r n e v a r

uzskatīt, ka n e g a t ī v a s sekas b ū t u l ī g u m a p i e s p i e d u izpi lde, v indikāci ja un rest i tū­

cija u . t m l . Civilt iesiskā atb i ld ība visbiežāk izpaužas mater iā la ( m a n t i s k a ) rakstura

p i e s p i e d u l īdzekļu p i e m ē r o š a n ā p r e t p ā r k ā p ē j u , kas izpaužas z a u d ē j u m u k o m ­

pensāci jā va i nodar ī tā ka i tē juma at l īdz ināšanā, i e t e k m ē j o t t iesību p ā r k ā p ē j a m a n ­

tisko sfēru. T a č u p a s t ā v arī n e m a t e r i ā l a rakstura l īdzekļi, kā, p i e m ē r a m ,

a t v a i n o š a n ā s , n e p a t i e s u z iņu atsaukšana utt.

12. A p l ū k o j o t civiltiesiskās atb i ld ības p a z ī m e s , ir jāuzsver, ka tai ir raksturīga

243 Tuvāk civiltiesiskās atbildības subjekti tiek aplūkoti grāmatas 3.5. nodaļā. 244 Система римского права, На правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve,1925, с. 213-214;

Horn N., Kōtz H., Leser Н. С. German private and commercial law: an introdation. Oxford, Clarendon press, 1982, p. 114-115.

245 Sīkāk par nepilngadīgo atbildību skatīt 3. daļas 5.nodaļā 84.-85. Ipp. 246 Civiltiesiskās atbildības vai citos apdrošināšanas gadījumos, piemēram, darbinieka

apdrošināšanas gadījumā pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, skatīt, piemēram, 02.11.95. likumu «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām», kas stājās spēkā no 01.01.97.

247 jēdziena šaurākajā nozīmē skatīt grāmatas 16.-18. Ipp, kā arī, piemēram: Vēbers ]., Torgōns K., Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 59. Ipp.; Torgōns K. Saimniecisko tiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1982, 181. Ipp. Sīkāk par to skatīt: Гражданское право. Москва: изд. БЕК, 1994, том 1, с. 165-169 и.с.

248 Vēbers /., Torgōns К., Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 60. Ipp.

nodaļa. Civiltiesiskās atbildības pazīmes 59

n< i i i , I I n e g a t ī v o seku p i e m ē r o š a n a pret p ā r k ā p ē j u , b e t arī c i e t u š ā m a n t i s k ā

t i a v o k ļ a p i l n ī g a a t j a u n o š a n a . V i e n a n o g a l v e n a j ā m civilt iesiskās atb i ld ības

I t tķ lr ibām no p ā r ē j i e m juridiskās a t b i l d ī b a s v e i d i e m ir š ī a tb i ld ības v e i d a «tais­

n īgākā» d a b a , t.i., civi lt iesiskās atb i ld ības g a l v e n a i s u z d e v u m s i r k o m p e n s ē t v a i ,

< ||{ tas i e s p ē j a m s , mīkst ināt v a i n ī g ā s p e r s o n a s n o d a r ī t ā s sekas c i e t u š a j a m un

sabiedr ībai . Civi lt iesiskā atb i ld ība ir virzīta uz t o , lai l ikv idētu t ā s n e p a t ī k a m ā s

u»kas, kas radušās civilt iesiskā p ā r k ā p u m a rezul tātā. T i e s ī b u pārkāpēja p i e n ā k u m o s

lehlpst kreditora m a n t i s k ā stāvokļa a t j a u n o š a n a , k ā d s tas bijis p i r m s civilt iesiskā

p ā r k ā p u m a izdarīšanas 2 4 9 , t a č u š o p r i n c i p u n e v a r burtiski a t t i e c i n ā t u z k a i t ē j u m u

vesel ībai , dzīvībai v a i g o d a m u n c i e ņ a i , lai g a n tiek p r e z u m ē t s , k a š ā d u k a i t ē j u m u

mater iā la i k o m p e n s ē š a n a i ( k o m p e n s ā c i j a s v a i sāpju n a u d a s m a k s ā j u m u v e i d ā ) i r

ļabul p i e t i e k a m a m a p m i e r i n ā j u m a m c i e t u š a j a m . B e t tas n e n o z ī m ē , ka šis k o m -

j iensāci jas rezultātā c ietušais a t g ū s dzīv ību, at jaunosies v iņa d a r b a spējas va i

sabiedrībai va irs n e b ū s z i n ā m a s izplatītās n e p a t i e s ā s ziņas.

1 3 . C i v i l t i e s i s k ā s a t b i l d ī b a s r e z u l t ā t s v a r t i k t p a n ā k t s a r ī b e z t i e s a s

v a i c i t a s p i l n v a r o t a s i e s t ā d e s i e j a u k š a n ā s , t. i ., p e r s o n a v a r l a b p r ā t ī g i atlī­

dz ināt a r s a v u p ā r k ā p u m u nodar ī tos z a u d ē j u m u s . Š ā d u iespēju ( b e z t iesas s tarp­

niecības m ē ģ i n ā t atr is ināt str īdu) netieši p a r e d z ē j a 1991. g a d a 2 7 . n o v e m b r a l iku­

m a « P a r S a i m n i e c i s k ā s tiesas p r o c e s u » 4 . p a n t s , kas n o t e i c a o b l i g ā t u p irmst iesas

strīdu izskatīšanas kārt ību, iesn iedzot pretenz i ju .

1 4 . C i v i l t i e s i s k o a t b i l d ī b u i e d a l a d i v o s c i v i l t i e s i s k ā s a t b i l d ī b a s v e i ­

d o s - l ī g u m i s k ā a t b i l d ī b a u n d e l i k t a t b i l d ī b a . Civi lt iesiskā atb i ld ība r o d a s n o

l ī g u m a p ā r k ā p u m a (ne izp i ldes va i n e p i e n ā c ī g a s izpi ldes) v a i n o n e a t ļ a u t a s d a r ­

bības ( d e l i k t a ) 2 5 0 . Lai g a n a b u civilt iesiskās a t b i l d ī b a s v e i d u u z d e v u m s i r v i e n s -

a t j a u n o t c ietušā stāvokl i , k ā d s tas bijis p i r m s t i e s ī b p ā r k ā p u m a , t o m ē r p a s t ā v

atšķirības atb i ld ības p a m a t ā u n arī a tb i ld ības a p m ē r a note ikšanā k a t r a m

i iviltiesiskās atb i ld ības v e i d a m 2 5 ' , par ko sīkāk skatīt g r ā m a t a s n ā k a m a j ā s n o d a ļ ā s .

249 Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989,

с. 503-504.

250 Sinaiskls V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 146. Ipp.; Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monography Social Sciences: Law. Vilnius, 1995, p. 10-12.

251 Piemēram, zaudējumi delikta gadījumā ir jāatlīdzina pilnā apmērā, bet zaudējumi, kas rodas no līguma pārkāpuma, - līgumā noteiktajā apmērā. Skat.: Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 145.-146. Ipp.

60 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

3. nodaļa. Civiltiesiskas atbildības

funkcijas, principi un uzdevumi Civiltiesiskās atbildības funkcijas Ties ību l i teratūrā tiek n o s a u k t a s va i rākas civiltiesiskās atb i ld ības funkci jas -

cietušā m a n t i s k ā stāvokļa a t j a u n o š a n a s funkci ja, s a m i e r i n ā š a n a s funkci ja, z a u d ē j u ­

m u k o m p e n s ē š a n a s p i e n ā k u m a uzl ikšanas c i t a m funkci ja, sodīšanas funkci ja,

signal izējošā funkci ja, st imulējošā funkci ja, represīvā funkci ja u.c. 2 5 2 L i teratūrā ir

p a m a t o t i izteikta kritika par signal izējošās funkci jas, st imulējošās funkci jas,

represīvās funkci jas nošķiršanu 2 5 3 , t ā p ē c tiks a p l ū k o t a s tās funkci jas, kas i r g u v u š a s

t iesību z inātn ieku v a i r u m a a t b a l s t u .

1 . C i e t u š ā s p u s e s m a n t i s k ā s t ā v o k ļ a p i l n ī g a s a t j a u n o š a n a s j e b

k o m p e n s a t o r i s k ā f u n k c i j a 2 5 4 . At l īdz inot c ietušajai p u s e i p ā r k ā p u m a rezultātā

r a d u š o s z a u d ē j u m u s , i r j ā a t j a u n o c ietušās puses tiesiskais stāvoklis, kāds tas bija

p i r m s š ī p ā r k ā p u m a izdarīšanas. Iepriekšējā stāvokļa a t j a u n o š a n a v a r not ikt n a t ū r ā ,

p i e m ē r a m , iz labojot m a n t a i n o d a r ī t o k a i t ē j u m u v a i n o d o d o t c i e t u š a j a m ci tu līdz­

v ē r t ī g u l ietu. I r g a d ī j u m i , k a d prettiesiski bojātā ī p a š u m a va i cita l a b u m a iepr iekšē­

jā stāvokļa a t j a u n o š a n a fiziski n a v i e s p ē j a m a un tiek veikta nodar ī tā m a n t i s k ā kai­

t ē j u m a at l īdz ināšana - at l īdz inot z a u d ē j u m u s . P i e m ē r a m , kafejnīcā kāds n o g r ū ž

no g a l d i ņ a jūsu kafijas tasi . ļa v iņš s a m a k s ā s j u m s tases p i l n u c e n u va i arī p a s n i e g s

tās v ietā c i t u , t a d v a r ē t u uzskatīt, ka ar j u m s šajā situācijā n e k a s n a v not ic is, jo

jūs t u r p i n ā t dzert kafiju v a i arī j u m s k a b a t ā a t r o d a s p a r šo kafijas tasi « n e i z t ē r ē t ā »

n a u d a . Līdz ar p ā r k ā p t o tiesisko a t t i e c ī b u a t j a u n o š a n u not iek arī c ietušā m a n t i s k ā s

sfēras a t j a u n o š a n a , t o m ē r uz tā rēķina cietušais nedrīkst n e p a m a t o t i iedzīvot ies 2 5 5 .

Jāpiekr ī t u z s k a t a m , ka civiltiesiskajai a tb i ld ība i ir pārsvarā k o m p e n s a t o r i s k s

raksturs 2 5 6 , jo i r g a d ī j u m i , kad mant iskais p a m e t u m s n a v saistīts ar k o m p e n s ā c i j u ,

p i e m ē r a m , l ī g u m s o d u v a r p i e m ē r o t p a p i l d u s e s o š a j i e m z a u d ē j u m i e m

( C L 1720. p . ) .

252 Белякова А. M. Гражданско-правовая ответственность за причинение вреда. Москва: изд. Московского у-та, 1986, с. 10-17; Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monography Social Sciences: Law. Vilnius, 1995, p. 9-10; Ефимова Л. Г. Ответственность и распределение убытков в расчетных отношениях, Государство и право, 1995, 12, с. 27; Agarkovs М., Bratuss S., Genkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības. I sējums, Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1946, 412.—414. Ipp. u.c.

253 Tuvāk kritiku skatīt Белякова А. M. Гражданско-правовая ответственность за причинение вреда. Москва: изд. Московского у-та, 1986, с. 10-17.

254 Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monography Social Sciences: Law. Vilnius, 1995, p. 9; Ефимова Л. Г. Ответственность и распределение убытков в расчетных отношениях. Государство и право, 1995, 12, с. 27; Agarkovs М., Bratuss S., Genkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības. I sējums, Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1946, 412.-414. Ipp.

255 Ефимова Л. Г. Ответственность и распределение убытков в расчетных отношениях, Государство и право, 1995, 12, с. 27.

256 Белякова А. М. Гражданско-правовая ответственность за причинение вреда. Москва: изд. Московского у-та, 1986, с. 11-12.

i nodaļa. Civiltiesiskās atbildības funkcijas, principi un uzdevumi 61

2 . S a m i e r i n ā š a n a s ( a p m i e r i n ā j u m a ) f u n k c i j a . N e v isos g a d ī j u m o s

i ir'. ibu a izskārums n o d a r a c i e t u š a j a m mater iā la rakstura k a i t ē j u m u . P a s t ā v l ietas,

km.is n a u d ā pi lnībā n e v a r a t j a u n o t va i k o m p e n s ē t , p i e m ē r a m , m o r ā l o pār idar ī ju­

mu vai d i s k o m f o r t u nepat iesas informāci jas izplatīšanas g a d ī j u m a . Ta ka ci lvēks i r

sociāla b ū t n e , t a d t a m n a v svar īgas tikai m a t e r i ā l a s l ietas, b e t arī l ietas, kuras

nevar tieši izteikt n a u d ā , p i e m ē r a m , g o d s , c i e ņ a , laba reputāc i ja . Katrs p e r s o n a s

morāla is a izskārums ir indiv iduāls, un k a t r a m c i l v ē k a m ir savi v ē r t ī b u kritēriji, un

lul/ a r t o l ikums n e v a r note ik t v i e n ā d u at l īdzību v isos g a d ī j u m o s . T ā p ē c

• ivilt iesībās ir noteikts a p m i e r i n ā j u m a institūts, kura u z d e v u m s ir ar n a u d a s

p.ihdzību « n o d i b i n ā t m i e r u starp c ietušo un a izskāruma izdarītāju kā k a i t ē j u m ā

va in īgo» 2 5 7 , jo s a b i e d r ī b a , lai iz l īdzinātu p ā r i d a r ī j u m u s , ir virzīta uz m a n t i s k ā s

. i ibi ldības p i e m ē r o š a n u .

3 . Z a u d ē j u m u k o m p e n s ē š a n a s p i e n ā k u m a u z l i k š a n a s c i t a m f u n k c i -

Šī civi lt iesiskās atb i ld ības funkci ja ir saistīta ar civilt iesiskās atb i ld ības transfor­

m ā c i j u . P ē c civi l t iesību v ispārējā pr inc ipa katrs a tb i ld tikai par savu n o d a r ī j u m u 2 5 8 ,

i n m ē r pastāv i z ņ ē m u m i . N e r e t i i r g a d ī j u m i , k a d k a i t ē j u m u ī p a š u m a m v a i p e r s o ­

nai n o d a r a p e r s o n a , kas n e a p z i n ā s savas d a r b ī b a s b ī s t a m ā s sekas, p i e m ē r a m , n e ­

p i l n g a d ī g i e v a i g a r ā s l imie. Šajā g a d ī j u m ā C L (1639. p.) nosaka a t b i l d ī b a s

p i e n ā k u m u p e r s o n ā m , k u r ā m bija iespēja u n p i e n ā k u m s t ā d u a i z s k ā r u m u

a i/kavēt . T ā p a t C L nosaka a t b i l d ī b u par z a u d ē j u m i e m , k o n o d a r a kalpotāj i u n cit i

darbin iek i , ja, t o s izvēlot ies, n a v pievērsta va jadz īgā u z m a n ī b a t o s p ē j ā m ( C L

1782. p . ) . CL n o s a k a arī a t b i l d ī b u p e r s o n a i p a r z a u d ē j u m i e m , kas radušies sakarā

ar tās u z d e v u m ā izdarītu n e a t ļ a u t u d a r b ī b u ( C L 1781. p., 1638. p.) , un i r j ā a t c e r a s ,

ka civilt iesiskā atb i ld ība netiks p i e m ē r o t a p r e t t iešo p ā r k ā p ē j u , ja v iņa d a r b ī b a

n e b ū s noz iedz īga.

4 . S o d ī š a n a s f u n k c i j a . A r iepriekš n o s a u k t a j ā m f u n k c i j ā m atb i ld ība

( iv i l t iesībās atšķiras no atb i ld ības kr iminālt iesībās va i administrat īva jās t iesībās,

kuru g a l v e n a i s u z d e v u m s i r v a i n ī g o p e r s o n u sodī t a r valsts note ik to s o d u . T a č u ,

lai g a n civiltiesiskās atb i ld ības g a l v e n a i s u z d e v u m s ir a t j a u n o t c ietušā t iesisko stā­

vokli, t o m ē r v isbiežāk, p ā r i d a r ī j u m u k o m p e n s ē j o t , civilt iesiskajai a tb i ld ība i p i e m ī t

arī s o d a raksturs. T a s izpaužas l ī g u m s o d a va i soda z a u d ē j u m u p iedz iņā 2 5 9 . Šo pr in­

c i p u n o z ī m ī g u p a d a r a tas apstākl is, ka, p i e m ē r a m , tiesai n a v t iesību l ī g u m s o d u

s a m a z i n ā t va i nepiedz ī t to v ispār.

Civiltiesiskās atbildības principi

Civilt iesiskajai a tb i ld ība i kā j e b k u r a m juridiskās atb i ld ības v e i d a m p i e m ī t

kopēji p r i n c i p i . Civilt iesiskajai atbi ld ībai p i e m ī t šādi pr inc ip i 2 6 0 .

257 Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u Tiesiskās informācijas centrs, 1996, 147. Ipp.

258 Čakste K. Motorizētu satiksmes līdzekļu īpašnieku atbildības problēma Latvijas un ārzemju civiltiesībās. Rīga: Valters un Rapa, 1939, Atsevišķs novilkums no LU Akadēmiskās sabiedrisko zinātņu biedrības rakstu krājuma, II, 91. Ipp.

259 Par līgumsodu un soda zaudējumiem tuvāk skatīt 5. nodaļā. 260 Иоффе О. С. Ответственность по советскому гражданскому праву. Ленинград: изд.

Ленинградского у-та, 1955, с. 22-28.

62 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

1 . L i k u m ī b a s p r i n c i p s . S a b i e d r i s k o a t t i e c ī b u regulāci ja i r noteikta l i k u m ā .

L i k u m ā ir noteikts arī a tb i ld ības p a m a t s un n o t e i k u m i , un šī atb i ld ība t iek

p i e m ē r o t a tikai saskaņā ar l ikumā va i citā normat īva jā aktā note ik to kār t ību.

2 . V a i n a s p r i n c i p s . K a u t g a n v a i n a civi l t iesībās t iek p r e z u m ē t a , civiltiesiskā

atbi ld ība, t ā p a t kā jebkura cita juridiskā atb i ld ība, v a r iestāties, p a s t ā v o t p ā r k ā p ē ­

ja v a i n a i . Ja n a v v a i n a s , n a v arī atbi ld ības 2 6 1 .

3 . P i l n ī g a s a t l ī d z i n ā š a n a s p r i n c i p s i r j ā n o s a u c k ā atšķirīgs p r i n c i p s n o

citu t iesību n o z a r u p r i n c i p i e m . Civi lt iesiskās atb i ld ības u z d e v u m s ir at l īdz ināt

c i e t u š a j a m z a u d ē j u m u s pi lnā a p j o m ā va i c i tādi a t j a u n o t c ietušā stāvokl i , kāds tas

t a m bijis p i r m s p ā r k ā p u m a . P i e m ē r o j o t civi lt iesisko a t b i l d ī b u , konkrēt i pieprasītais

at l īdzības a p m ē r s ir j ā a p l ū k o tieši šī pr inc ipa skat ī jumā.

Civiltiesiskās atbildības uzdevumi

Real izējot civilt iesiskās atb i ld ības k o m p e n s a t o r i s k o funkci ju un pi ln īgas

at l īdz ināšanas p r i n c i p u , civilt iesiskās atb i ld ības mērķis i r d o t c i e t u š a j a m l i k u m ī g u

a p m i e r i n ā j u m u , va i nu a t j a u n o j o t c ietušā a g r ā k o stāvokl i , va i arī at l īdz inot v iņa

nestos i z d e v u m u s 2 6 2 , va i arī k o m p e n s ē j o t va i k ā c i tādi a p m i e r i n o t m o r ā l o ( n e m a n ­

tisko) k a i t ē j u m u , p i e m ē r a m , n o s a k o t sāpju n a u d u , lai « n o d i b i n ā t u m i e r u starp

c ietušo un a izskāruma izdarītāju kā ka i tē jumā v a i n ī g o » 2 6 3 .

Līdzās ar c ietušā stāvokļa a t j a u n o š a n u civilt iesiskās atb i ld ības u z d e v u m s ir ne

tikai sodīt v a i n ī g o - l ī g u m s o d a p i e m ē r o š a n a s g a d ī j u m ā - va i kā c i tādi i e t e k m ē t

t o , b e t arī a t t u r ē t p a š u p ā r k ā p ē j u ( i n d i v i d u ā l ā p r e v e n c i j a ) u n ci tus ( ģ e n e r ā l ā p r e -

v e n c i j a ) no šāda l i k u m p ā r k ā p u m a izdarīšanas n ā k o t n ē , t ā d ē j ā d i a u d z i n o t kā p a š u

p ā r k ā p ē j u , tā arī v isu s a b i e d r ī b u . Ar civiltiesiskās atb i ld ības pal īdz ību tiek veikts

u z d e v u m s - s t i m u l ē t p e r s o n u p i e n ā c ī g u u z v e d ī b u atbi lstoši p i e ņ e m t a j a i

sabiedriskajai kārt ībai. 2 6 4 Lai g a n , no v i e n a s p u s e s , civilt iesiskās at t iec ības starp per­

s o n ā m v a r ē t u uzskatīt t ikai p a r pr ivātu l ietu, t o m ē r sabiedr ība i r ie interesēta, lai

t a m l ī d z ī g i n o d a r ī j u m i n ā k o t n ē n e a t k ā r t o t o s . Š ā d u civi l t iesiskās a t b i l d ī b a s

p i e m ē r o š a n a s u z d e v u m u atzīst arī anglosakšu tiesu prakse 2 6 5 .

261. Sinaiskis V. Saistību tiesības, Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes grāmatnīca, 1940, 36., 41.-42. Ipp., Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u Tiesiskās informācijas centrs, 1996, 142., 148.-149. Ipp.

262 Юридический словарь. Москва: изд. юридической литературы, 1956, 2 изд., том 1, с. 123. 263 Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u

Tiesiskās informācijas centrs, 1996, 147. Ipp. 264 Sīkāk par civiltiesiskās atbildības pazīmēm skat.: Гражданское право. Москва: изд. БЕК,

1994, том 1, с. 171-173.

265 Punitive Damages: The Debate Continues, htp://www.arlaw.com/pubarcles/ibapun.html, p. 1; Court Rules Punitive Damages are Taxable, http://venable.com/wlu/punitive.htm, p. 1.

I nodaļa. Civiltiesiskās atbildības vispārīgais pamats 63

4. nodaļa. Civiltiesiskas atbildības vispārīgais pamats

Tiesību z inātn ieku v i d ū i r d a ž ā d i uzskati par t o , kas v e i d o civilt iesiskās atbi ldī-

i ' u p a m a t u . V ien i uzskata, ka civiltiesiskās atb i ld ības p a m a t s ir « t i e s ī b p ā r k ā p u m s ,

ka-, i / p a u ž a s civi lās l i k u m d o š a n a s n o r m u p ā r k ā p u m ā , b e t saist ību a t t i e c ī b ā s - arī

l<i«•<litora subjekt īvo t iesību p ā r k ā p u m ā » 2 6 6 . Piekrītot š im u z s k a t a m 2 6 7 , A. V i š ņ a k o v a

l n i n c r n o r ā d a , ka «civilt iesiskā atb i ld ība iestājas l ī g u m a p i e n ā k u m u neizp i ldes va i

n r p i c n ā c ī g a s izpildes g a d ī j u m ā , kā arī izdarot c i tus civi lt iesiskos p ā r k ā p u m u s , arī

U l t ē j u m a n o d a r ī š a n a s g a d ī j u m ā » 2 6 8 . Cit i turpret ī uzskata, ka civilt iesiskās atbi ldī­

bas p a m a t s i r «civiltiesiskā p ā r k ā p u m a sastāva e s a m ī b a » 2 6 9 un ka « t ies ību p ā r k ā p u ­

ma sastāvs ir tas juridiskais fakts (va i faktiskais sastāvs), kas rada tiesiskās at t iec ības

\ larp t iesību p ā r k ā p ē j u un c i e t u š o » 2 7 0 . Šī atšķirība ir tīri teorēt iska, jo civilt iesiskās

atbi ldības p a m a t s v a r b ū t tikai juridiski fakti, pareizāk sakot, šo jur idisko faktu ko­

pi mis. Līdz ar to p a z ī m e s , kas n a v juridiski fakt i , civilt iesiskās atb i ld ības note ikšanā

netiek ņ e m t a s v ē r ā . T ā p ē c v a r ē t u piekrist V . S ļ e s a r e v a ( 6 . īl. CnecapeB) izteiktajai

d o m a i , ka civilt iesiskais p ā r k ā p u m s ir uzskatāms par juridisko faktu v e i d u 2 7 ' .

N e a t k a r ī g i no tā, kā t iek skaidrots civilt iesiskais p ā r k ā p u m s , n a v š a u b u , ka

i iviltieslskās atbildības pamats ir civiltiesiskais pārkāpums.272

A n g l o s a k š u t iesībās civi lt iesiskās a t b i l d ī b a s un arī c i tu c iv i lo t iesību

aizsardzības tiesisko l īdzekļu p i e m ē r o š a n a s p a m a t s ir t i e s ī b p ā r k ā p u m s (breach). Tā

l i ang losakšu t iesībās civiltiesiskā atb i ld ība par l ī g u m p ā r k ā p u m u un atb i ld ība par

dr l iktu t iek skatīta atsevišķi, t a d arī civilt iesiskās atb i ld ības p a m a t s k a t r a m v e i d a m

te tiek def inēts atsevišķi. T ā , p i e m ē r a m , l ī g u m a t b i l d ī b a s ( jeb p i e n ā k u m a at l īdz ināt

z a u d ē j u m u s un paciest c i tus aizsardzības l īdzekļus) p a m a t s i r l ī g u m p ā r k ā p u m s

(lireach of Contract)273, ko d e f i n ē kā « jebkura sol ī juma, kas v e i d o visu l ī g u m u v a i

ia d a ļ u , neizpi ldi b e z tiesiska a t t a i s n o j u m a » va i kā «ska idru, n e p ā r p r o t a m u un

absolūtu at te ikšanos va i izvairīšanos no l ī g u m a izpi ldes 2 7 4 . S a v u k ā r t del ik tatb i ld ības

¡66 Vēbers j., Torgāns K., Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 66. Ipp. ' i . / Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 505.

Л>8 Turpat, с. 503.

269 Матвеев Г. К. Основания гражданско-правовой ответственности, Москва: ЮЛ, 1970, с. 5. .'/О Turpat, Донцов С. Е., Глянцев В. В. Возмещение вреда по советскому законодательству.

Москва: Юридическая литература, 1990, с. 19; Спесарев В. Л. Обьект и результат гражданского правонарушения. Томск: изд. Томского у-та, 1980, с. 6; Донцов С. У., Маринина М. Я. Имущественная ответственность, за вред причиненный личности. Москва: Юридическая литература, 1986, с. 13.

/71 Спесарев В. Л. Обьект и результат гражданского правонарушения. Томск: изд. Томского у-та, 1980, с. 6.

. '/2 Nav vienota civiltiesiskā pārkāpuma definējuma. Tomēr pastāv vienprātība, ka atbildībai civiltiesībās ir savs pamats - civiltiesiskais pārkāpums. Skat.: Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 505; Vebers \., Torgāns К., Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 58. Ipp.

273 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 103; Highsmith James M. Contemporary Bussines Law, Principles and Cases. McGraw-Hill Publishing Company, 1990, fourth edition, p. 109.

274 Henry Campbell Black M. A. Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 171.

64 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

(Tortious liability) p a m a t s ir v i s u p i r m s ar l i k u m u noteiktā p i e n ā k u m a p ā r k ā p u m s

(breach of a duty primaraly fixed by law)275.

Kā jau tika m i n ē t s iepriekš, pretēj i kr iminālt iesiskajam p ā r k ā p u m a m , kas

aizskar publ iskās t iesības, civiltiesiskā p ā r k ā p u m a rezultātā t iek nodar ī ts ka i tē jums

civi l t iesiskajām a t t i e c ī b ā m .

Aizskarot p e r s o n a s pr ivātās (civ i lās) t iesības, tiek p ā r k ā p t a kā civiltiesiskā

l i k u m d o š a n a , tā arī p e r s o n a s subjekt īvās t iesības 2 7 6 .

C iv i l l ikumā civiltiesiskā p ā r k ā p u m a a p z ī m ē š a n a i t iek l ietots cits a p z ī m ē j u m s -

civiltiesisko tiesību aizskārums ( C L 1 6 3 5 . p. - 1639. p.) . Atkar ībā no t iesību aizskāru­

ma rakstura ir p i e ņ e m t s nošķirt š ā d u s kaitējuma v e i d u s :

• mant iskais a izskārums, kas saistīts ar m a n t a s b o j ā j u m u v a i z u d u m u ;

• p e r s o n a s fiziskais a izskārums, p i e m ē r a m , vesel ības ka i tē jums - miesas

b o j ā j u m i ;

• p e r s o n a s n e m a n t i s k a i s ( m o r ā l a i s ) a izskārums, p i e m ē r a m , m o r ā l s ka i tē jums,

g o d a , c i e ņ a s va i a u t o r ī b a s a izskārums.

Civ i l l ikums nošķir d i v u s a izskāruma v e i d u s 2 7 7 :

• z a u d ē j u m i va i m a n t a s b o j ā j u m s - «mant isks a izskārums»,

• personiskais a izskārums.

Civilt iesiskais p ā r k ā p u m s v a r izpausties d a ž ā d i , p i e m ē r a m , neizp i ldot l ī g u m u ,

iznīc inot va i sabojā jot k ā d a m m a n t u , n o d a r o t k a i t ē j u m u vesel ībai vai dzīvībai, p ie­

sav inot ies svešu m a n t u , kā arī personisko t iesību a izskāruma g a d ī j u m ā , ja ir aiz­

skarts a u t o r a v ā r d s , g o d s , c i e ņ a , p ā r k ā p t a personiskās dzīves nea izskaramība

u. tml.

Civ i l t iesiskajām a t t i e c ī b ā m i r mant isks un personisks ( n e m a n t i s k s ) raksturs.

Kā jebkurš t iesību p ā r k ā p u m s , arī civiltiesiskais p ā r k ā p u m s a p d r a u d note iktas

civilt iesiskās at t iec ības.

T i e s ī b u z i n ā t n ē , anal izējot civilt iesisko p ā r k ā p u m u , i r note ikt i o b l i g ā t i

n e p i e c i e š a m i e civilt iesiskās atb i ld ības pr iekšnosacī jumi (civilt iesiskā p ā r k ā p u m a

e l e m e n t i ) , kas v e i d o civilt iesiskās atb i ld ības p a m a t u , s a s t ā v u 2 7 8 .

275 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 113.

276 Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 505. Sabiedriskās attiecības ir noteiktas tiesību normās. Tādēļ ir jāpiekrīt O. Jofes domām par tiesību normu un tiesisko attiecību savstarpēju mijiedarbību un tam, ka tiesību normas un tiesiskās attiecības ir vienots objekts, kurš tiek apdraudēts civiltiesiskā pārkāpuma rezultātā. Иоффе О. С. Ответственность по советскому праву. Ленинград: изд. Ленинградского у-та, 1955, с. 78-80.

277 Salīdzinājumam skatīt CL trešās nodaļas pirmo apakšnodaļu, astoto nodaļu un deviņpadsmito nodaļu.

278 Vēbers /., Torgāns K., Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 66. Ipp.; Гражданское право. Москва: изд. БЕК, 1994, том 1, с. 175; Слесарев В. Л. Объект и результат гражданского правонарушения. Томск: изд. Томского у-та, 1980, с. б; Донцов С. Е., Глянцев В. В. Возмещение вреда по советскому законодательству. Москва: Юридическая литература, 1990, с. 19.

i laja. Civiltiesiskas atbildības vispārīgais pamats 65

Kā jau g r ā m a t a s 1. n o d a ļ ā k o n s t a t ē j ā m 2 7 9 , lai iestātos civiltiesiskā a t b i l d ī b a , i r

n e p i e c i e š a m i četr i civilt iesiskās atb i ld ības v ispārēj ie pr iekšnosacī jumi 2 8 0 :

• p e r s o n a s prettiesiska d a r b ī b a va i b e z d a r b ī b a ;

• ka i tē jums va i z a u d ē j u m u fakts;

• cēloniskais sakars starp p e r s o n a s prett iesisko d a r b ī b u un s e k ā m , kas iestā-

ļuš.is šīs d a r b ī b a s rezultātā;

• p e r s o n a s v a i n a .

T a č u d a ž o s g a d ī j u m o s civilt iesiskās atb i ld ības p i e m ē r a m , l ī g u m s o d a , p i e m ē -

i o š a n a i piet iek ar t r i m v a i d i v i e m civilt iesiskās a t b i l d ī b a s p r i e k š n o s a c ī j u m i e m .

Ir z inātnieki , kas uzskata, ka civilt iesiskajai a t b i l d ī b a i p a s t ā v tikai d iv i

p a m a t p r i e k š n o s a c ī j u m i - prettiesiska d a r b ī b a un v a i n a , b e t tādi kā z a u d ē j u m i un

< eloniskais sakars n a v obl igāt i un tie uzskatāmi p a r p a p i l d u p r i e k š n o s a c ī j u m i e m 2 8 ' ,

kas civiltiesiskā p ā r k ā p u m a jēdz ienā e s o t iekļauti māksl īg i 2 8 2 .

Prettiesiska darbība (bezdarbība)

Kā p i rmais civilt iesiskās atb i ld ības pr iekšnosacī jums i r m i n a m a p e r s o n a s

prett iesiska 2 8 3 d a r b ī b a . C i l vēka u z v e d ī b a no l ikuma v iedokļa v a r b ū t va i nu tiesiska

(atbi lstoša t iesību n o r m ā m ) , va i prettiesiska ( p r e t ē j a t iesību n o r m ā m ) 2 8 4 . Civ i l-

liesiskais p ā r k ā p u m s izpaužas t ā d ā d a r b ī b ā ( v a i b e z d a r b ī b ā ) , kas p ā r k ā p j kā

< iviltiesisko l i k u m d o š a n u , tā arī p e r s o n a s subjekt īvās t ies ības 2 8 5 . Prett iesiskas

d a r b ī b a s j ē d z i e n s c iv i l t ies ībās i r d a u d z plašāks n e k ā kr iminā l t ies ībās u n

administrat īva jās t iesībās, jo civi l t iesībās p a r prett iesisku d a r b ī b u ir atz īstama

d a r b ī b a , kas tieši n e p ā r k ā p j k o n k r ē t o t iesību n o r m u , b e t n e p a m a t o t i aizskar per­

sonas subjekt īvās t iesības 2 8 6 .

N e jebkurš z a u d ē j u m s i r jāat l īdzina. N a v , p i e m ē r a m , jāat l īdzina z a u d ē j u m i ,

kas ciesti apz ināt i , t. i ., pats c ietušais ar savu d a r b ī b u radījis sev z a u d ē j u m u , kā tas

bija z v i e d r u g r u p a i «Roxette», kas c ieta z a u d ē j u m u s sakarā ar k o n c e r t i e m Ķīnā

279 Skat. 26.-27. Ipp. 280 Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām. Rīga, 1993, 93, Ipp. un Komentāri saistību tiesībām,

1994, 94. Ipp.; Vēbers ). Padomju civiltiesības, I daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 298. Ipp.; Слесарев В. Л. Обьект и результат гражданского правонарушения. Томск: изд. Томского у-та, 1980, с. 6; Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monograph Social Sciences: Law. Vilnius, 1995, p. 14-15; Донцов С. E., Глянцев В. В. Возмещение вреда по советскому законодательству. Москва: Юридическая литература, 1990, с. 19.

281 Варул П. Методологические проблемы исследования гражданско-правовой ответственности. Таллин: Ээсти раамат, 1986, с. 53.

282 Turpat, с. 53-54.

283 То kā civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumu izdala V. Mikelēns. Skat.: Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monography Social Sciences: Law" Vilnius, 1995, p. 14-15; Varuls P., skat.: Варул П. Методологические проблемы исследования гражданско-правовой ответственности. Таллин: Ээсти раамат, 1986, с. 52; Sevčenko A., skat.: Шевченко А. С. Возмещение вреда, причиненного правовыми действиями. Владивосток, изд. Дальневосточного у-та, 1989, с. 6.

284 Шевченко А. С. Возмещение вреда, причиненного правовыми действиями. Владивосток: изд. Дальневосточного у-та, 1989, с. б.

285 Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 505.

286 Варул П. Методологические проблемы исследования гражданско-правовой ответственности. Таллин: Ээсти раамат, 1986, с. 52.

66 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

1995. g a d ā 2 8 7 . Arī z a u d ē j u m i , kas r o d a s d a b a s p a r ā d ī b u dēļ ( p i e m ē r a m , a u t o m a ­

šīnai n o d a r a b o j ā j u m u s krītošs m e t e o r ī t s 2 8 8 ) , n a v at l īdz ināmi, jo to n o d a r ī š a n a n a v

notikusi prett iesiskas d a r b ī b a s ( b e z d a r b ī b a s ) rezultātā.

R u n ā j o t par prett iesisku d a r b ī b u , i r j ā n o s k a i d r o , v a i pat i par sevi d a r b ī b a i r

prett iesiskā, t.i., kāda konkrēta t iesību n o r m a i r p ā r k ā p t a un kādas c i e t u š ā s per­

s o n a s subjekt īvās t iesības ir aizskartas.

A. Š e v č e n k o uzskata, ka civi l t iesībās d a r b ī b a s pret t ies iskums tiek p r e z u m ē t s

t ā p a t kā va ina un ka « v a i n a » un «prett ies iskums» ir savstarpēj i saistīti2 8 9.

Ņ e m o t v ē r ā iepriekš m i n ē t o 2 9 0 p a r C L 4 . p . note ik to t iesību a n a l o ģ i j a s

p i e m ē r o š a n u , i r skaidrs, ka b ū s grūt i atrast t ā d a s civilt iesiskās a t t i e c ī b a s , kuras

civilt iesiskās n o r m a s n e r e g u l ē t u . T ā d ē ļ jebkurš, p a t v ismazākais civilt iesisko

a t t i e c ī b u p ā r k ā p u m s v a r radīt p a m a t u civiltiesiskajai a tb i ld ība i .

A p l ū k o j o t c ietušās p e r s o n a s subjekt īvo t iesību a i z s k ā r u m u , i r j ā ņ e m v ē r ā , ka

ka i tē jums v a r tikt nodarī ts d a ž ā d a v e i d a l a b u m i e m , k ā m a n t i s k i e m ( p i e m ē r a m ,

s a g ā d ā t i e z a u d ē j u m i ) , t ā arī n e m a n t i s k i e m ( p i e m ē r a m , aizskarot g o d u , c i e ņ u ,

a u t o r ī b u ) . N e a t k a r ī g i no t ā , kuri l a b u m i civiltiesiskā p ā r k ā p u m a rezultātā tiek

aizskarti, tas n e i e t e k m ē civilt iesiskās atb i ld ības p i e m ē r o š a n u , b e t i e t e k m ē t ā s

a p m ē r a n o t e i k š a n u u n civilt iesisko l īdzekļu p i e m ē r o š a n u .

Civ i l l ikums n o s a k a g a d ī j u m u s , k a d d a r b ī b a , kas aizskar k ā d a s p e r s o n a s

t iesības va i c i tādi n o d a r a tai k a i t ē j u m u , net iek uzskatīta par prett iesisku d a r b ī b u

( n e b ū s t iesību a i z s k ā r u m a ) u n par š o d a r b ī b u p r e t p e r s o n u net iek p i e m ē r o t a

civiltiesiskā atb i ld ība. B e z galē jās n e p i e c i e š a m ī b a s ( C L 2 5 8 . р., 3 7 2 . р., 6 2 7 . р.,

2171. р.) un n e p i e c i e š a m ā s a izstāvēšanās ( C L 913. р., 1 0 4 0 . р., 1636. р., 1733. р.,

1745. р., 2 3 6 8 . р.) 2 9 ' C L n o s a u c p a p i l d u g a d ī j u m u s , k a d civilt iesiskā atb i ld ība

net iek p i e m ē r o t a .

S e v p i e d e r o š u t iesību izl ietošana ( 1 6 3 6 . р.) . Š ā d a s t iesības p e r s o n a i v a r t ikt

piešķirtas v a i n u a r l ī g u m u , va i l i k u m u . P i e m ē r a m , aizturot sevišķi b ī s t a m u n o ­

z iedznieku, polici jas d a r b i n i e k i e m ir t iesības l ietot spēka p a ņ ē m i e n u s v a i , ja pol i­

cijas d a r b i n i e k a m tiek izdarīts b r u ņ o t s u z b r u k u m s , v i ņ a m i r t iesības piel ietot š a u ­

j a m i e r o c i . Š o polici jas d a r b i n i e k a l i k u m ī g o d a r b ī b u rezultātā v a r t ikt nodar ī ts

ka i tē jums noz iedznieka vesel ība i , t o m ē r par š o k a i t ē j u m u pol ic is tam n e v a r ē s p ie­

m ē r o t civilt iesisko a t b i l d ī b u , ja n e b ū s pārkāpt i l ikuma n o t e i k u m i . Līdzīgi v a r kval i­

f icēt, p i e m ē r a m , Lielbritāni jas f i l m u klasifikācijas p a d o m e s d a r b ī b a s , izslēdzot n o

a u d i o v i z u ā l a j i e m d a r b i e m skatus, kas d e m o n s t r ē v a r d a r b ī b u , p o r n o g r ā f i j u utt.

D a r b ī b a s p ē c aizskartās p e r s o n a s gr ibas ( 1 6 3 6 . р.) , t. i ., ja pat i p e r s o n a v ē l ē ­

jusies, lai šādas sekas iestātos. P i e m ē r a m , v iena p e r s o n a p ē c otras p e r s o n a s l ū g u ­

m a n o j a u c ž o g u . T o m ē r tas n e n o z ī m ē , k a p r e t p e r s o n u n e p i e m ē r o s civilt iesisko

a t b i l d ī b u par j e b k u r u n e a t ļ a u t u d a r b ī b u , ja tā spēs pierādīt , ka t ā d ē j ā d i izpildījusi

c ietušās p e r s o n a s g r i b u . Cik lielā m ē r ā i r n o t e i c o š a konkrētas p e r s o n a s i n d i v i d u ā l ā

287 Nedēļa TEV, 1995. gada 27. februāris. 288 Šāds gadījums 1995. gadā noticis Neagari pilsētā (Japāna), kur meteorīts iedragājis

pensionētā direktora Keiči Sasatani automašīnas bagāžas pārsegu, Vakara Ziņas, 1995. gada 2. septembris.

289 Шевченко А. С. Возмещение вреда, причиненного правовыми действиями. Владивосток: изд. Дальневосточного у-та, 1989, с. 6.

290 Skat: 55. Ipp. 291 Skat.: 28.-29. Ipp.

i nodaļa. Civiltiesiskās atbildības vispārīgais pamats 67

•riba va i v ē l m e p a n ā k t k ā d u rezu l tātu? P i e m ē r a m , P S R S laikos bija z i n ā m i g a d ī j u ­

mi, kad p e r s o n a s , k u r ā m bija jā iet d i e n ē t P S R S b r u ņ o t a j o s s p ē k o s , i zmanto ja c i tu

p f i s o n u pa l īdz ību, lai n o d a r ī t u sev m i e s a s b o j ā j u m u s un izvairītos no š ī p i e n ā k u ­

m a . Kā b ū t ar bezcer īg i s l imu c i lvēku ar vēzi v a i A I D S , kas vē las izbeigt savas c ie-

'.anas un gr ib labprāt īg i atstāt šo pasaul i? Šajā g a d ī j u m ā p e r s o n a s gr iba i r n e p ā r -

l'i< i i a m a un s a p r o t a m a , b e t visā p a s a u l ē i r izvērtusies diskusija p a r ei tanāzi jas

legalizācijas n e p i e c i e š a m ī b u . Austrāl i jā, kur l ikums p a r e i tanāzi ju bija p i e ņ e m t s ,

l i"i kuru p a r l a m e n t s v ē l ā k a t c ē l a , bazn īca p r e t šāda l ikuma e s a m ī b u kategoriski

Iebilda, lai g a n savukārt sabiedriskās a p t a u j a s r ā d a , ka a p t u v e n i 75 % austrā l iešu

br īvprāt īgās eitanāzi jas l i k u m u atbalsta 2 9 2 . D o m ā j a m s , ka tiesai katrā konkrētā g a -

«īgumā b ū t u jā izvērtē ne tikai t a s , va i p a t i e š ā m t ā d a i r bijusi c ietušā g r i b a un cik

l i l i c a m s tās ī s t u m s ( C L 1427. p. - 1468. p.) , jo p a t notar iāl i apst ipr ināts iesnie­

g u m s va i l ū g u m s v a r tikt a p š a u b ī t s , n o v ē r t ē j o t , cik š ā d a d a r b ī b a atbi lst CL 1. p.

n o t e i k t a j a m t iesību un p i e n ā k u m u i z l i e t o j u m a m labā t ic ībā, b e t arī tas, va i šāda

veida dar ī jums n a v pretējs reliģijai, l i k u m i e m va i l a b i e m t i k u m i e m ( C L 1415. p . ) .

Kā jau iepriekš n o r ā d ī t s , prett iesisku d a r b ī b u v a r iedal ī t :

d a r b ī b ā , t.i., akt īvās d a r b ī b ā s , k a d p e r s o n a d a r b o j a s pretēj i t ies ību n o r m ā s

vai l ī g u m ā n o t e i k t i e m a i z l i e g u m i e m va i p i e n ā k u m i e m , p i e m ē r a m , iznīcina va i

sabojā k ā d a m m a n t u , n o d a r a k a i t ē j u m u vesel ība i va i dzīvībai, aizskar personiskās

hesības - g o d u , c i e ņ u , personiskās dzīves n e a i z s k a r a m ī b u utt.;

b e z d a r b ī b ā , t.i., pasīvās d a r b ī b ā s , k a d p e r s o n a neizpi lda va i n e v e i c t iesību

n o r m ā s va i l ī g u m ā note ik tos p i e n ā k u m u s , p i e m ē r a m , n e p i l d a l ī g u m a saistības.

Prettiesiska darbība (bezdarbība) ir objektīvs civiltiesiskās atbildības

priekšnosacījums un to anal izē, ņ e m o t v ē r ā , kādā v e i d ā tā i r i zpaudusies.

Zaudējumu vai kaitējuma fakts

Lai p i e m ē r o t u civi lt iesisko a t b i l d ī b u , ir j ā k o n s t a t ē arī civiltiesiskā ka i tē juma 2 9 3

( e s a m ī b a s ) fakts, kas v a r izpaust ies kā m a n t i s k ā , tā arī n e m a n t i s k ā sfērā p e r s o n a s

subjektīvo t iesību aizskaršanas rezultātā. K o n t i n e n t ā l ā s t iesību s istēmas valstīs kai­

tē jums i r o b l i g ā t s civi lt iesiskās atb i ld ības p r i e k š n o s a c ī j u m s . Ja n a v k a i t ē j u m a , n a v

arī civi lt iesiskās atb i ld ības. S a v u k ā r t a n g l o s a k š u t iesībās i r s a s t o p a m s i z ņ ē m u m s no

sī p r i n c i p a , tā saukt ie iepr iekšnoteikt ie z a u d ē j u m i - liquidated damages294.

J e b k u r š mant isks s a m a z i n ā j u m s , p a p i l d u i z d e v u m i va i i e n ā k u m u n e i e g ū š a n a ,

vesel ības b o j ā j u m s va i personisko t iesību a izskārums, p i e m ē r a m , g o d a a izskārums,

vai l īgumsaist ību neizp i lde v a r ka lpot par i e m e s l u civiltiesiskajai a t b i l d ī b a i .

P e r s o n a s v isbiežāk izjūt m a n t i s k a rakstura n e g a t ī v ā s sekas, kas iestājas

t i e s ī b p ā r k ā p u m a rezultātā, - z a u d ē j u m u s . Civ i l l ikums ar j ē d z i e n u zaudējumi

s a p r o t katru mant isk i n o v ē r t ē j a m u p a m e t u m u ( C L 1770. p.) . T ā t a d jebkurš

civiltiesiskā p ā r k ā p u m a rezultātā radies mant isk i n o v ē r t ē j a m s z u d u m s i r uzskatāms

par z a u d ē j u m u . C L n e p a r e d z z a u d ē j u m u a p m ē r a i e r o b e ž o j u m u s , j a t ie i r cēloniskā

292 Diena, 1996. gada 31. oktobris; Diena, 1997. gada 25. marts; Diena, 1997. gada 26. marts. 293 Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monography

Social Sciences: Law. Vilnius. 1995, p. 19-24. 294 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of ļohn B.Saunders. London,

Butterworths, 1969, volume 2, D-H, p. 5-8; Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 358-362.

68 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

sakarā ar a i z s k ā r u m u ( C L 1773. p. un 1775. p.) . Ta jos t iek ieskaitīts kā c ietušā jau

esošais m a n t a s s a m a z i n ā j u m s , t ā arī v i ņ a s a g a i d ā m a i s p e ļ ņ a s a t r ā v u m s

( C L 1772. p . ) . P i e d z e n a m o z a u d ē j u m u a p m ē r s i r atkarīgs n o t o p ierād īša na s.

A n g l o s a k š u t iesu prakse aizstāv uzskatu, ka z a u d ē j u m u a p m ē r a note ikšanas

g r ū t ī b a s n e v a r b ū t par p a m a t u t a m , lai a t ņ e m t u iespēju pras ī tā jam p a m ē ģ i n ā t

n o s k a i d r o t ( a p r ē ķ i n ā t ) to a p m ē r u s , ja tikai aprēķ ins net iek balstīts uz visai

a t t ā l i n ā t i e m u n p i e ņ e m t i e m f a k t i e m 2 9 5 .

T ā d a pati n o s t ā d n e ir a t r o d a m a arī C iv i l l ikuma 1787. p., kas n o s a k a , ka « n a v

j ā ņ e m p a r p a m a t u tikai v a r b ū t ī b a s , b e t nedrīkst b ū t š a u b u va i v i s m a z j ā b ū t

p i e r ā d ī t a m līdz tiesisku p i e r ā d ī j u m u p a t i c a m ī b a s p a k ā p e i » . T a s n o z ī m ē , ka tiesai

tikai retos g a d ī j u m o s b ū s p a m a t s paz iņot par z a u d ē j u m u n e e s a m ī b u . R u n a v a r

b ū t tikai par z a u d ē j u m u a p m ē r a note ikšanas p a m a t o j u m u 2 9 6 .

Z a u d ē j u m i v a r b ū t d a ž ā d i 2 9 7 , u n t o iemesl i var b ū t d a ž ā d i . P i e m ē r a m ,

n o d a r o t k a i t ē j u m u ci lvēka vesel ībai va i dzīv ībai, r o d a s z a u d ē j u m i , kas izpaužas

a lgas s a m a z i n ā j u m ā va i z a u d ē j u m ā , vesel ības a t j a u n o š a n a s i z d e v u m o s , i e n ā k u m u

z a u d ē š a n ā a p g ā d n i e k a n ā v e s g a d ī j u m ā , a p b e d ī š a n a s i z d e v u m o s utt.

Lai g a n Civ i l l ikums par l ī g u m p ā r k ā p u m u u n del iktu nosaka v i e n ā d u v ispārē jo

z a u d ē j u m u at l īdzības r e g l a m e n t ē j u m u , t o m ē r a t l ī d z i n ā m o z a u d ē j u m u a p j o m a

note ikšanas r e g l a m e n t ā c i j a p a r l ī g u m p ā r k ā p u m u u n del iktu i r atšķir īga. T ā ,

p i e m ē r a m , C L 1 7 8 5 . p . note ikts, k a at l īdzības a p m ē r u nosaka l ī g u m s , j a z a u d ē j u ­

m u atl īdzības p i e n ā k u m s izriet n o l ī g u m a , b e t C L 1784. p . noteikts, k a z a u d ē j u ­

ma nodarī tā js atbi ld par v i s i e m z a u d ē j u m i e m , ja t ie nodarī t i ar prett iesisku dar­

b ī b u ā r p u s l ī g u m i s k a j ā m a t t i e c ī b ā m 2 9 8 .

Z a u d ē j u m u a p m ē r s v a i c i t u t iesību p ā r k ā p u m a rezultātā radīto seku a p m ē r s

parasti n e i e t e k m ē civilt iesiskās atb i ld ības p i e m ē r o š a n u , j e b k u r š , p a t v ismazākais

z a u d ē j u m s va i civi lo t iesību a izskārums v a r b ū t par civilt iesiskās atb i ld ības priekš­

n o s a c ī j u m u . P i e m ē r a m , valsts a/s «Latv i jas dzelzceļš» pieprasīja l ī g u m s o d a p iedz i­

ņ u n o u z ņ ē m u m a «Jēkabpi ls b ū v m a t e r i ā l i » 7 , 0 2 LVL a p m ē r ā u n n o s a b i e d r ī b a s

« J e v a » - 9 , 5 2 L V L a p m ē r ā 2 9 9 . T a č u atsevišķos g a d ī j u m o s civilt iesiskās atb i ld ības

p i e m ē r o š a n a i z a u d ē j u m i n a v n e p i e c i e š a m i , piet iek a r p a š u a izskāruma f a k t u , p ie­

m ē r a m , l ī g u m s o d a p i e m ē r o š a n a i . P a t j a v i e n a l ī g u m p u s e n a v cietusi z a u d ē j u m u s

va i c i tas neērt ības sakarā ar l ī g u m a n e s a v l a i c ī g u izpildi, tas n e v a r izslēgt l ī g u m ­

s oda p i e m ē r o š a n u pret o t r u l ī g u m p u s i . Arī g o d a u n c i e ņ a s aizskaršanas g a d ī j u m ā

sakarā ar n e p a t i e s a s v a i g o d u aizskarošas informāci jas izplat īšanu civi lt iesiskās

atb i ld ības p i e m ē r o š a n a i piet iek tikai ar p a š u izplat īšanas ( k a i t ē j u m a ) f a k t u .

Civ i l l ikums izšķir sešus personiskā a izskāruma v e i d u s :

1) p e r s o n a s miesas b o j ā j u m i , sakarā ar ko r o d a s d a r b a n e s p ē j a ( C L 2 3 4 7 . p . ) ;

2 ) p e r s o n a s miesas b o j ā j u m i : s a k r o p ļ o j u m s va i i z ķ ē m o j u m s ( C L 2 3 4 8 . p . —

2 3 4 9 . p.) ;

295 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 344.

296 Anglosakšu tiesības pazīst tā saucamos nominālos zaudējumus 'nominat damages), kas tiks aplūkoti vēlāk.

297 Par zaudējumu veidiem sīkāk skatīt 5. daļas un 1. nodaļā 129.-147. Ipp. 298 Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u

«Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 145.-146. Ipp.

299 Dienas Bizness, 1993. gada 31. janvāris, 4. Ipp.

* nodaļa. Civiltiesiskās atbildības vispārīgais pamats 69

3) p e r s o n a s n o n ā v ē š a n a va i miesas b o j ā j u m i , sakarā ar ko iestājas n ā v e

(( I 2 3 5 0 . p. - 2 3 5 1 . p . ) ;

4 ) noziedzīgi n o d a r ī j u m i pret personisko br īv ību ( C L 2 3 5 2 / p.) ;

5 ) g o d a u n c i e ņ a s a izskārums ( C L 2 3 5 2 . 3 p.) ;

6 ) noziedzīgi n o d a r ī j u m i p r e t sieviešu n e v a i n ī b u ( C L 2 3 5 3 . p . ) .

Profesors V. Sinaiskis savulaik nošķīra tikai č e t r u s personiskā k a i t ē j u m a v e i ­

d u , , nāvi iekļaujot p i e p e r s o n a s m i e s a s b o j ā j u m i e m , sakarā a r k o r o d a s d a r b a

in 'spēja 3 0 0 , b e t 2 3 5 2 " . p. Civ i l l ikumā toreiz n e b i j a .

Zaudējumu vai kaitējuma esamība Ir objektīvs civiltiesiskās atbildības

priekšnosacījums.

Cēloniskais sakars

Civilt iesiskās a t b i l d ī b a s obl igāt i n e p i e c i e š a m s pr iekšnosacī jums ir arī c ē l o n i s ­

kais sakars. Parast i j a u t ā j u m s par cē lon isko sakaru civiltiesiskajā atb i ld ībā ir aktuā ls,

nosakot, va i konkrētās n e g a t ī v ā s sekas, p i e m ē r a m , z a u d ē j u m i , i r va i n a v pret­

tiesiskas d a r b ī b a s rezultāts. T a č u i r g a d ī j u m i , k a d cēloniskais sakars civilt iesiskās

atb i ld ības p i e m ē r o š a n a i n a v n e p i e c i e š a m s , p i e m ē r a m , l ī g u m s o d a p i e m ē r o š a n a i

pietiek tikai ar p a š u p ā r k ā p u m a f a k t u , p e r s o n a s prett iesisku rīcību un v a i n u .

A n g l o s a k š u t iesībās šis institūts tiek saukts d a ž ā d o s t e r m i n o s , p i e m ē r a m , kā

z a u d ē j u m u attā l ināt ība (remoteness of damages)31" va i kā cēloniskā sakarība (causal

it'latlorif02. A p l ū k o j o t sakar ību starp c ē l o ņ i e m (Causes) un s e k ā m (Consequences),

ar īpaša t iesību institūta - cēloniskā sakara at tā l ināt ības p ā r b a u d i (The Test for

Remoteness)101 - t iek n o s k a i d r o t s , va i k o n k r ē t ā s n e g a t ī v ā s sekas ir civilt iesiskā

t i e s ī b p ā r k ā p u m a tiešs rezultāts (direct or immediate cause), va i t ā m n a v n e j a u š ī b a s

raksturs (accidental cause), va i tās n a v pārāk at tā l inātas (remote cause).

C ē l o n i s k ā sakara p ierādīšana i r sarežģīta tieši praksē. No tā i r atkar īga ne

tikai civilt iesiskās a t b i l d ī b a s p i e m ē r o š a n a s iespēja, b e t arī civilt iesiskās atb i ld ības

a p m ē r i . Lai g a n dzīvē reālais, faktiskais cēloniskais sakars starp p e r s o n a s d a r b ī b ā m

u n r e ā l a j ā m s e k ā m v a r p a s t ā v ē t , t o m ē r t a s n e v i e n m ē r b ū s p a r p a m a t u

civilt iesiskajai a tb i ld ība i un t ā t a d arī ne par v i s ā m ka i t īga jām s e k ā m būs j ā a t b i l d .

Ja p e r s o n a n a v zinājusi par kait īgu seku iestāšanos un n a v varējusi tās p a r e d z ē t ,

tad tā n e v a r par t ā m atb i ldēt , t. i ., c ē l o n i s k a j a m s a k a r a m šeit i r ne jauš ības raksturs,

t.i., not ikusi s a g a d ī š a n ā s . T ā t a d i r j ā ņ e m v ē r ā n e p i e c i e š a m a i s cēloniskais sakars,

nev is - nejaušais 3 0 4 . C iv i l l ikums nosaka atb i ld ības p i e n ā k u m u par z a u d ē j u m i e m ,

kas i r prett iesiskas d a r b ī b a s dabiskas un n e p i e c i e š a m a s sekas, g a n arī p a r t ā d i e m

z a u d ē j u m i e m , kas cēlušies, s a g a d o t i e s sev išķ iem a p s t ā k ļ i e m va i a t t i e c ī b ā m , b e t

n e v a r t ikt atzīti p a r n e j a u š i e m ( C L 1773. p., 1774. p . ) .

300 Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 230.-231. Ipp.

301 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 347-354; Abbott К. R., Pendlebury N.

Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 103, 115.

302 Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monography Social Sciences: Law. Vilnius, 1995, p. 24-27.

303 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 116.

304 Vēbers ]. Saistības no kaitējuma nodarīšanas. Rīga: LVU, 1969, 20. Ipp.; Naumovs V., Vēbers \. Materiālā atbildība par kaitējumu veselībai. Rīga: Liesma, 1972, 24. Ipp.

70 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

Tieši cēloniskais sakars vistiešāk i e t e k m ē civilt iesisko a t b i l d ī b u un tās a p m ē r u

n o t e i k š a n u , jo p e r s o n a n e v a r a t b i l d ē t va irāk, nekā i r note ikts l ī g u m ā , l ikumā va i

kā tas tai bijis z i n ā m s va i bijis jāzina kā c i l v ē k a m ar ikdienas pieredzi un izpratni

va i arī a r noteikta v e i d a p r i e k š z i n ā š a n ā m va i i e m a ņ ā m . T a s n e b ū t n e n o z ī m ē , k a

p e r s o n a v a r teikt, ka tā n a v z inājusi, ka ar a u t o m a š ī n u v a r nodar ī t mater iā lus

b o j ā j u m u s c e l t n e i , jo tai n e k a d kaut kas t ā d s n a v atgadī j ies. Šajā g a d ī j u m ā tiek

p r e z u m ē t s vispārēj i p i e ņ e m t a i s uzskats, ka šāda iespēja p a s t ā v .

A t t i e c ī b ā u z l ī g u m p ā r k ā p u m a rezultātā n o d a r ī t o z a u d ē j u m u c ē l o ņ s a k a r ī b u

a n g l o s a k š u t iesībās kā p i e m ē r s t iek m i n ē t a Hadley v. Baxendale l ieta3 0 5, no kuras

tika radīti z a u d ē j u m u a p m ē r a note ikšanas n o t e i k u m i . Š i e n o t e i k u m i n o s a k a , ka

z a u d ē j u m i ir a t l ī d z i n ā m i , 1) ja t ie ir t ā d i , kas p ā r k ā p u m a rezultātā taisnīgi un

saprāt īg i v a r tikt uzskatīti p a r n o r m ā l i e m , t.i., t ie i r t ā d i , kas izriet no parastās l ietu

kārt ības, va i 2) ja t ie i r t ā d i , kurus l ī g u m a n o s l ē g š a n a s brīdī a b a s p u s e s v a r ē t u

saprāt īgi p a r e d z ē t - ar n o t e i k u m u , ka a b o s g a d ī j u m o s z a u d ē j u m i ir iespējamais

l ī g u m a p ā r k ā p u m a rezultāts 3 0 6 . L ī g u m a t t i e c ī b ā s tiek uzskatīts, ka cēloniskajā sakarā

ar l ī g u m p ā r k ā p u m u a t r o d a s tikai t ie z a u d ē j u m i ( u n līdz ar to t ie i r a t l ī d z i n ā m i ) ,

ja šie z a u d ē j u m i radušies l ī g u m p ā r k ā p u m a rezultātā va i ja p a r š ā d u z a u d ē j u m u

rašanās iespēju prasītājs i r darījis z i n ā m u a t b i l d ē t ā j a m iepriekš va i p i e l ī g u m a

n o s l ē g š a n a s . P i e m ē r a m , a n g ļ u L o r d u palāta atz ina, ka kuģa īpašnieks zina p a r t o ,

ka t i rgus c e n a s m a i n ā s un ka kravas p i e g ā d e s n o k a v ē j u m a rezultātā radušies z a u ­

d ē j u m i ( s t a r p ī b a starp p r e c e s c e n u u z p l ā n o t o p i e g ā d e s d i e n u u n reālās p i e g ā d e s

d i e n u ) ir a t l ī d z i n ā m i , jo t ie ir cēloniskajā sakarā ar p i e g ā d e s n o k a v ē j u m u (Koufos

v. С Czarnikow, Ltd., 1 9 6 9 ) 3 0 ; . S a v u k ā r t n e v a r tikt at l īdzināt i z a u d ē j u m i , kas r a d u ­

šies sevišķu apstākļu dē ļ , t.i., kas a t b i l d ē t ā j a m nebi ja z i n ā m i , jo t ie n a v cēloniska­

jā sakarā ar l ī g u m p ā r k ā p u m u . P i e m ē r a m , a n g ļ u tiesa n e a p m i e r i n ā j a prasītāja

pras ību daļā par n e i e g ū t ā s p e ļ ņ a s p i e d z i ņ u n o p ā r v a d ā t ā j a ( k u ģ a ī p a š n i e k a ) sakarā

ar p ā r v a d ā j u m a laikā n o z a u d ē t u v i e n u kasti, kurā a t r a d ā s svar īga detaļa prasītāja

k o k z ā ģ ē š a n a s r ū p n ī c a i , kā rezultātā šī r ū p n ī c a nevarē ja strādāt (British Columbia

etc. Saw - Mill Co., Ltd. v. Nettleship 1868) 3 0 8 . Tiesa s p r i e d u m u p a m a t o j a ar t o , ka

atbi ldētā js bija nev is ražotājs, b e t tikai p ā r v a d ā t ā j s , un līdz ar to varē ja n e z i n ā t ,

k ā d a m m ē r ķ i m konkrētā krava p a r e d z ē t a , u n līdz a r t o tas nevarē ja apz ināt ies t o s

z a u d ē j u m u s , kas šīs kravas n o z a u d ē š a n a s g a d ī j u m ā v a r rasties. Šajā g a d ī j u m ā tiesa

piedzina tikai n o z a u d ē t ā s kravas v ē r t ī b u kā z a u d ē j u m u s .

K ā p i e m ē r u z a u d ē j u m i e m , kas r o d a s n o a b ā m p u s ē m z i n ā m i e m sev išķ iem

a p s t ā k ļ i e m , v a r ē t u p i e m i n ē t Simpson v. London and North Western Railway

Company ( 1 8 7 6 ) l ietu 3 0 9 , kurā p r a s ī t ā j a m piedzina n e i e g ū t o p e ļ ņ u no atb i ldētā ja,

kurš pie ļāva prasītāja l a u k s a i m n i e c ī b a s ierīču p a r a u g u p i e g ā d e s n o k a v ē j u m u , n o ­

g ā d ā j o t tos no v i e n a s izstādes uz o t r u . Tiesa uzskatīja, ka a t b i l d ē t ā j a m bija z i n ā m s

p a r p i e g ā d e s sevišķiem n o t e i k u m i e m , jo prasītājs bija norādīj is p a v a d z ī m ē , ka

«kravai ob l igāt i p i r m d i e n i r j ā b ū t Ņ ū k ā s t l ā » .

305 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 347. 306 Turpat.

307 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 351; Abbott K.R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 104.

308 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 351.

309 Turpat, с. 353; Abbott К. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 104.

•I. nodaļa. Civiltiesiskās atbildības vispārīgais pamats 71

A n g l o s a k š u t iesneši n a v v i e n p r ā t ī g i j a u t ā j u m ā par z a u d ē j u m u c ē l o n i s k o saka-

I I I l ī g u m p ā r k ā p u m a u n del ikta g a d ī j u m ā . V i e n i uzskata, k a del ikta g a d ī j u m ā z a u ­

d ē j u m i e m i r j ā b ū t saprāt īg i p a r e d z a m i e m (foreseeable), b e t l ī g u m p ā r k ā p u m a

g a d ī j u m ā - saprāt īg i i e d o m ā j a m i e m (contemplated), citi - ka šo j ē d z i e n u atšķirība

ir tikai semant iska 3 1 0 . Arī a n g l o s a k š u t iesībās cēloniskais sakars ir o b l i g ā t s pr iekšno­

t e i k u m s , lai iestātos civilt iesiskā a t b i l d ī b a . «Blacks's Law Dictionary» v ā r d n ī c ā ,

skaidrojot j ē d z i e n u remoteness, ir tieši n o r ā d ī t s , ka remoteness ir tas apstākl is, kura

e s a m ī b a v a r n o v ē r s t c ietušās puses pras ību p ē c k o m p e n s ā c i j a s pret p ā r k ā p ē j u 3 " ,

ļ.i n e b ū s c iešas sakarības starp n e t a i s n ī b u (prett ies isku d a r b ī b u ) un z a u d ē j u m i e m .

D o m ā j a m s , ka izklāstītie z a u d ē j u m u cēlon iskā sakara n o t e i k š a n a s n o t e i k u m i

I atvi jā i r p i e m ē r o j a m i . K a u t g a n pastāv sākotnēja n e i e s p ē j a m ī b a burtiski tu lkojot

CL 1773. p. un 1 7 7 5 . p., jo te t iek p a r e d z ē t s p i e n ā k u m s at l īdz ināt net iešos

z a u d ē j u m u s , kas cēlušies, s a g a d o t i e s sev išķ iem a p s t ā k ļ i e m va i a t t i e c ī b ā m . T o m ē r

CL 1776. p., kas i e r o b e ž o c ietušā t iesības prasīt at l īdz ību par z a u d ē j u m i e m , kurus,

ievēro jot p i e n ā c ī g o r ū p ī b u , v i ņ š b ū t u varēj is n o v ē r s t , i r jātulko paplaš ināt i un jāat­

t iecina n e tikai u z g a d ī j u m i e m , k a d cietušais n a v veic is d a r b ī b a s z a u d ē j u m u s a m a ­

zināšanai v a i turpināj is ve ikt d a r b ī b a s , kas t o s pal ie l ina, b e t arī uz g a d ī j u m i e m ,

k a d cietušais a t b i l d ē t ā j a m n a v darījis z i n ā m u , ka p a s t ā v sevišķi apstākļ i , kuru rezul­

tātā l ī g u m p ā r k ā p u m a n o d a r ī t i e z a u d ē j u m i pārsn iegs v a i v a r p ā r s n i e g t saprāt īg i

p a r e d z a m o s . Tā tas bijis Victoria Laundry (Windsor), Ltd. v. Newman Industies, Ltd.

( 1 9 4 9 ) l ietā. īsa l ietas f a b u l a . Prasītāja d z i r n a v ā m salūza v ā r p s t a , un d z i r n a v a s a p ­

stājās. Atb i ldētā js u z ņ ē m ā s salūzušo v ā r p s t u n o g ā d ā t i z g a t a v o t ā j a m k ā p a r a u g u ,

z inot t ikai, ka tā ir d z i r n a v u v ā r p s t a , kuras īpašnieks ir prasītājs. Atb i ldētā ja n e u z ­

m a n ī b a s dēļ v ā r p s t a s p i e g ā d e kavējās u n d z i r n a v a s uzsāka d a r b u vē lāk, nekā b ū t u

i e s p ē j a m s , līdz ar to prasītājs z a u d ē j a p a p i l d u p e ļ ņ u . Tiesa norādī ja, ka a t b i l d ē t ā ­

j a m n a v bijis z i n ā m s , ka v ā r p s t a s n e p i e g ā d e v a r radīt p e ļ ņ a s z a u d ē j u m u , jo prasī­

t ā j a m varēja b ū t rezerves v ā r p s t a v a i arī a p s t ā š a n ā s i r not ikusi cita defekta dēļ 3 ' 2 .

ja l īdzīgu g a d ī j u m u izskatītu Latvi jas t iesā, t a d , lai g a n p e ļ ņ a s z a u d ē j u m s

b ū t u u z s k a t ā m s p a r d a b i s k ā m l ī g u m a neizpi ldes s e k ā m p ē c C L 1 7 7 2 . p., t o m ē r

pats c ietušais n a v ve ic is v isus n e p i e c i e š a m o s pr iekšdarbus, lai s a v u s z a u d ē j u m u s

s a m a z i n ā t u , p i e m ē r a m , n a v brīdināj is, k a v i ņ a m n a v rezerves vārpstas u n j a u n a s

v ā r p s t a s p i e g ā d e s k a v ē j u m s v a r radī t z a u d ē j u m u s n e i e g ū t ā s p e ļ ņ a s ve idā 3 1 3 .

A p l ū k o j o t cē lon isko sakaru del ikta g a d ī j u m ā , i r jāat l īdzina visi t ie z a u d ē j u m i ,

kurus v a r saprāt īg i p a r e d z ē t u n kuri a c ī m r e d z a m i izriet n o konkrētas prett iesiskas

d a r b ī b a s . Z a u d ē j u m u a p m ē r a cēloniskais sakars v a r b ū t atšķirīgs g a d ī j u m o s , k a d

tiek izdarīts līdzīgs t ies ībaizskārums, un at t iec ībā uz l īdzīgiem o b j e k t i e m , b e t t ie

t iek i z m a n t o t i d a ž ā d i e m m ē r ķ i e m . P i e m ē r a m , j a a u t o n e g a d ī j u m a rezultātā cieš

t a k s o m e t r s u n « s v ē t d i e n a s b r a u c ē j a » a u t o m a š ī n a , t a d , lai g a n a b a s šīs

a u t o m a š ī n a s b ū t u ident iskas u n t ā m t iktu nodar ī t i identiski b o j ā j u m i , s a ņ e m t ā s

310 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 350. 311 Henry Campbell Black, М.А., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co.,

1979, fifth edition, p. 1164.

312 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 348. 313 Bez tam varētu uzskatīt, ka cietušajam nepiemita «tās rūpības un čaklības trūkums, kāda

jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam» (CL 1646. p.), jo tam nebija rezerves vārpstas. Tā kā cietušais bija uzņēmējs un dzirnavu darbība bija viņa ienākumu avots, tad viņam bija jāņem vērā, ka dzīvē notiek visādi atgadījumi un rezervēm jābūt.

72 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

at l īdzības a p m ē r s b ū s d a ž ā d s , j o bez a u t o m a š ī n a s r e m o n t a i z d e v u m i e m tak­

s o m e t r a īpašnieks v ē l n e s a ņ e m s arī i e n ā k u m u s , kurus b ū t u s a ņ ē m i s , ja n e g a d ī j u m s

n e b ū t u not icis 3 ' 4 .

Kā r e d z a m , cēloniskā sakara note ikšana ir sarežģīta l ieta, un k a t r a m civ i lo

t iesību a i z s k ā r u m a m ir savi n o t e i k u m i , kas ir jāanal izē k a t r a m t iesību a izskāruma

v e i d a m atsevišķi.

j ā ņ e m v ē r ā , k a civilt iesiskā atb i ld ība n e v a r iestāties p a r j e b k u r ā m ( v i s ā m ) se­

k ā m . CL ( 1 7 7 4 . р., 1 7 7 5 . р . ) , t ā p a t kā citu va lstu t iesības, v i e n n o z ī m ī g i neatzīst

iespēju at l īdz ināt z a u d ē j u m u s , kas ir iestājušies v a i r ā k u savstarpēj i nesaist ītu ( n e ­

jaušu) apstāk ļu dē ļ , t.i., ja c ē l o n i s k a j a m s a k a r a m ir ne jauš ības raksturs 3 ", t.i., ir

not ikusi s a g a d ī š a n ā s " 6 . Š ā d u s g a d ī j u m u s s a u c p a r n e l a i m e s g a d ī j u m i e m , par

n e j a u š ī b ā m 3 ' 7 - casus.

Cēloniskais sakars ir obļektīvs civiltiesiskās atbildības priekšnosacījums.

Vaina

V a i n a (fault, guilt - a n g ļ u v a i . , Verschulden - v ā c u v a i . , вина - kr ievu v a i . ) kā

civiltiesiskās atb i ld ības n e p i e c i e š a m s pr iekšnosacī jums parādī jās r o m i e š u t iesībās,

t ā p ē c v a i n u bieži s a u c par r o m i e š u p r i n c i p u civiltiesiskās atb i ld ības teori jā, pret­

nostatot t o ģ e r m ā ņ u n o d a r ī j u m a teori jai 3 ' 8 .

V a i n a ir subjektīvs civiltiesiskās atb i ld ības priekšnoteikums"' ' ' ( p u s e 3 2 0 ) va i s u b ­

jektīvs civiltiesiskā p ā r k ā p u m a sastāva e l e m e n t s 3 2 ' v a i tā subjektīva p u s e 3 2 2 . Civ i l t ie­

sībās pretstatā kr imināl t ies ībām un a d m i n i s t r a t ī v a j ā m t i e s ī b ā m ir raksturīga t iesību

pārkāpēja v a i n a s p r e z u m p c i j a 3 2 3 . Diskusijas t iesību z inātn ieku v i d ū ir arī par paša

314 Protams, gadījumā, ja cietušais ir saņēmis atļauju šāda veida uzņēmējdarbības veikšanai un spēs pierādīt šādu ienākumu esamību pirms negadījuma.

315 Webers j. Saistības no kaitējuma nodarīšanas. Rīga: LVU, 1969, 20. Ipp.; Naumovs V., Vēbers \. Materiālā atbildība par kaitējumu veselībai. Rīga: Liesma, 1972, 24. Ipp.

316 K.Torgāns kritizē cēloniskā sakara - tipiskās cēloņsakarības, nepieciešamās un nejaušās cēloņsakarības koncepcijas, norādot, ka tās ir balstītas uz subjektīviem kritērijiem (vainu). Vēbers /., Torgāns K, Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 67.-68. Ipp.

317 Hvostovs V. Vispārīgā tiesību teorija. Rīga: Leta, 1924, 135. Ipp.

318 Agarkovs M., Bratuss S., Genkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības. I sējums, Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1946, 404.-405. Ipp.

319 Донцов С. У., Маринина М. Я. Имущественная ответственность, за вред причиненный

личности. Москва: Юридическая литература, 1986, с. 25.

320 Варуп П. Методологические проблемы исследования гражданско-правовой ответственности.

Таллин: Ээсти раамат, 1986, с. 46.

321 Матвеев Г. К. Основания гражданско-правовой ответственности. Москва: ЮЛ, 1970, с. 75.

322 Спесарев В. П. Обьект и результат гражданского правонарушения. Томск: изд. Томского

у-та, 1980, с. 7.

323 Čakste К. Motorizētu satiksmes līdzekļu īpašnieku atbildības problēma Latvijas un ārzemju civiltiesībās. Rīga: Valters un Rapa, 1939, 90. Ipp. Atsevišķs novilkums no LU Akadēmiskās sabiedrisko zinātņu biedrības rakstu krājuma, II; Torgāns K. Saimniecisko tiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1982, 192. Ipp.; Vēbers /., Torgāns K, Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 71. Ipp.; Юридический словарь. Москва: Гос. изд. юридической

литературы, 1956, 2 изд., том 1, с. 106; Донцов С. У., Маринина М. Я. Имущественная

ответственность, за вред причиненный личности. Москва: Юридическая литература, 1986,

с. 22; Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989.

с. 253; Шевченко А. С. Возмещение вреда, причиненного правовыми действиями.

Владивосток: изд. Дальневосточного у-та, 1989, с. 3-4.

i nodaļa. Civiltiesiskās atbildības vispārīgais pamats 73

UM m i n a vaina d e f i n ē j u m u , jo n e k u r nav d o t s v a i n a s legāls def inējums 3 2 , 1 . N a v

I «и 'ņemams v a i n a s s k a i d r o j u m s , kas a p r o b e ž o j a s tikai ar v a i n a s v e i d u uzskaitī­

j u m u - nolūks ( n o d o m s ) va i n e u z m a n ī b a 3 2 5 .

Visbiežāk bi jušo P S R S t iesībz inātnieku v i d ū i r s a s t o p a m a jēdz iena vaina

, i i l iec ināšana uz t iesību subjekta psihisko at t ieksmi p r e t tā izdarīto prett iesisko

n o d a r ī j u m u un t ā m s e k ā m , kas š ī p ā r k ā p u m a rezultātā iestājas s a b i e d r ī b a i , valsti j

vai c i t ā m p e r s o n ā m 3 2 6 . Šajā g a d ī j u m ā tiek a k c e n t ē t a civiltiesiskā p ā r k ā p u m a

subjekta spēja apz ināt ies un izprast savu prett iesisko d a r b ī b u un tās radītās sekas -

••ja p e r s o n a n a v zinājusi un n a v varējusi z ināt, ka v i ņ a s d a r b ī b a l ikumsakarīgi

i/raisīs a t t i e c ī g u rezul tātu, t a d šo p e r s o n u n e v a r atzīt par v a i n ī g u » 3 2 7 .

C i t i a u t o r i nošķir arī v a i n a s inte lektuālo m o m e n t u - savas d a r b ī b a s un tās

i c / u l t ā t u n e p i e ļ a u j a m ī b a s ( p r e t l i k u m ī b a s ) a p j a u š a n u , a p z i n ā š a n o s , s a p r a š a n u 3 2 8 .

S a v u k ā r t P. Varuls uzskata, ka at t iec ībā uz v a i n u precīzāk b ū t u r u n ā t nev is

v ienkārši par psihisku at t ieksmi p r e t tiesisku p i e n ā k u m u izpildi, b e t kā p a r

n e g a t ī v u at t ieksmi p r e t tiesisku u z v e d ī b u 3 2 9 .

A n g l o s a k š u t iesībās j ē d z i e n u vaina parast i skaidro līdzīgi kā j ē d z i e n u pret­

tiesiska darbība.

P i e m ē r a m , v a i n a (fault) ir prettiesiska d a r b ī b a (wrongful act) va i b e z d a r b ī b a

(default v a i omision), va i t i e s ī b p ā r k ā p u m s (breach)"0.

I r s a s t o p a m s arī v a i n a s s k a i d r o j u m s a r n o r ā d i u z v a i n a s f o r m ā m , t o m ē r

l īdztekus tiek p i e m i n ē t a arī prettiesiska d a r b ī b a . P i e m ē r a m , v ā r d n ī c ā «Words and

Phrases Legally Defined» norādī ts , ka v a i n a n o z ī m ē n e v ē r ī b u , n e u z m a n ī b u , l ikuma

n o t e i k t o p i e n ā k u m u p ā r k ā p u m u va i c i tu d a r b ī b u va i b e z d a r b ī b u , kas d o d iespēju

rasties atb i ld ība i par de l ik tu; v a i n a i r tiesiska n e t a i s n ī b a , kas r o d a s starp p u s ē m

laikā, k a d ar v ispārēju avār i ju i r nodarī t i z a u d ē j u m i v a i i r radušies i z d e v u m i 3 3 ' .

324 Варуп П. Методологические проблемы исследования гражданско-правовой ответственности.

Таллин: Ээсти раамат, 1986, с. 46.

325 Agarkovs М., Bratuss S., Genkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības. I sējums, Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1946, 404. Ipp.; Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B.Saunders. London, Butterworths, 1969, volume 2, second edition, p. 236.

326 Vēbers /., Torgāns К, Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 69. Ipp.; Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām, 2. papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas Juridiskais centrs, 1994, 63., 95. Ipp.; Спесарев В. Л. Обьект и результат гражданского

правонарушения. Томск, изд. Томского у-та, 1980, с. 7; Krastiņš I. Vispārējās tiesību teorijas termini un to skaidrojumi. Rīga: Junda, 1994, 24. Ipp. Vēlāk I. Krastiņš vainu definē vēl vispārigāk - kā likumpārkāpēja subjektīvu negatīvu attieksmi pret sabiedrības interesēm. Skat.: Krastiņš I. Tiesību teorijas pamattermini. Rīga: LU tipogrāfija, 1996, 27. Ipp.

327 Vēbers \., Torgāns K, Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 69. Ipp. 328 Юридический энциклопедический словарь. Москва: Советская энциклопедия, 1987, 2 доп.

изд., с. 48; Донцов С. Е., Глянцев В. В. Возмещение вреда по советскому законодательству.

Москва: Юридическая литература, 1996, с. 22.

329 Варуп П. Методологические проблемы исследования гражданско-правовой ответственности.

Таллин: Ээсти раамат, 1986, с. 47.

330 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B.Saunders. London,

Butterworths, 1969, volume 2, second edition, p. 236; Words and Phrases Legally Defined,

Under General Editorship of John B. Saunders, Supplement. London, Butterworths, 1986,

p. 134; Henry Campbell Black M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing

Co., 1979, fifth edition, p. 548.

331 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders. London,

Butterworths, 1969, volume 2, second edition, p. 236.

74 3. dala. Civiltiesiskā atbildība

Līdzīgu v a i n a s s k a i d r o j u m u v a r a m sastapt ar i s lavenajā «Blacks's Law Dictionary»,

k u r v a i n a ir n e u z m a n ī b a (negligence), k ļūdains v a i nepi ln īgs (defect) v ē r t ē j u m s va i

u z v e d ī b a ; j e b k ā d a nov i rze n o a p d o m ī b a s (p iesardz ības) (predunce), p i e n ā k u m i e m

v a i t a i s n ī g u m a ( g o d ī g u m a ) (rectitude); jebkura k ļūda. V ā r d s vaina n o r ā d a uz

n o s o d ā m u , n e p a r e i z u ( n e p i e d i e n ī g u ) , k ļ ū d a i n u v a i v a i n o j a m u d a r b ī b u , par kuru

iestājas a t b i l d ī b a " 2 . B. G a r n e r s n o r ā d a , ka t e r m i n s vaina (at fault) tiek biežāk

l ietots atb i ld ības par n e p a r e i z u , p e ļ a m u , n o s o d ā m u d a r b ī b u n o z ī m ē 3 " .

O t r s a n g ļ u t e r m i n s , kas a p z ī m ē v a i n u , guilt b iežāk i r s a s t o p a m s , runājot p a r

a t b i l d ī b a s p r i e k š n o s a c ī j u m i e m k r i m i n ā l t i e s ī b ā s . P i e m ē r a m , «Blacks's Law

Dictionary» v ā r d n ī c ā t e r m i n s guilt t iek skaidrots kā t ā d a īpašība, kura d o d mot ī­

v a m va i d a r b ī b a i kr iminal i tāt i ( p a d a r a t o p a r n o z i e g u m u ) u n p a d a r a p e r s o n u

a t b i l d ī g u (amendable) l ikuma priekšā. Šis t e r m i n s t iek l ietots kā pretstats

n e v a i n ī g u m a m (innocence)1 H . G a r ī g i sl ima p e r s o n a n a v a t b i l d ī g a , jo tā n a v vain ī­

ga (not guilty by reason of insanity)"*. T e r m i n u guilt vairāk at t iec ina uz jau kā t iesas

note iktu faktu pretstatā t e r m i n a m culpability, kuru at t iec ina uz i e s p ē j a m o f a k t u ,

nerēķinot ies, va i i e s p ē j a m ī b a kādreiz pārvērt īsies ī s t e n ī b ā " 6 .

P a t l a b a n , p ē c Civ i l l ikuma a t j a u n o š a n a s , K . T o r g ā n s p i e d ā v ā n o jauna izvērtēt

v a i r ā k u m a m z i n ā m o s k a i d r o j u m u p a r v a i n u k ā p e r s o n a s subjekt īvu at t ieksmi p r e t

savu prett iesisko r īcību un tās s e k ā m .

P ā r l ū k o j o t v a i n a s r e g l a m e n t ā c i j u Civ i l l ikumā un iepazīstot ies ar ārvalstu

t iesību z inātn ieku v iedokl i , v iņš p a m a t o t i p i e d ā v ā atkāpt ies no š ī uzskata un ņ e m t

par p a m a t u BCB k o m e n t ā r o s d o t o v a i n a s d e f i n ē j u m u : « V a i n a i r objektīvi pret­

tiesiska ( p i e n ā k u m u p ā r k ā p j o š a ) u n n o subjektīvā ( v ē r t ē š a n a s ) v iedokļa n o s o d ā ­

m a p i e s k a i t ā m a s p e r s o n a s u z v e d ī b a » 3 3 7 . V a i n a s objektīva interpretāci ja u n subjek­

tīva interpretāci ja p a t i e š ā m p a s t ā v . V a i n a s subjektīvā interpretāci ja ir raksturīga

p a d o m j u t iesību doktr īna i , b e t v a i n a s objekt īvā interpretāci ja - r ietumvalstu

s i s t ē m ā m .

I n t e r p r e t ē j o t v a i n u kā p e r s o n a s subjekt īvu va i psihisku at t ieksmi p r e t savu

prett iesisko d a r b ī b u ( u z v e d ī b u ) un tās s e k ā m , bija g r ū t ī b a s izskaidrot jur idiskās

p e r s o n a s v a i n u , kā arī šīs p e r s o n a s civi lt iesisko a t b i l d ī b u par z a u d ē j u m i e m , kas

radušies p e r s o n a s d a r b ī b a s rezultātā, b e t p e r s o n a n a v bijusi subjektīvi v a i n ī g a 3 3 8 ,

p i e m ē r a m , p a r p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a n o d a r ī t u k a i t ē j u m u .

T ies ību l i teratūrā n e p a s t ā v v i e n o t s uzskats arī p a r to, va i v a i n a i r o b l i g ā t s

civilt iesiskās atb i ld ības pr iekšnosacī jums va i ar i i r g a d ī j u m i , k a d civiltiesiskā

332 Henry Campbell Black M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 548.

333 Garner Bryan A. Dictonary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990, p. 72.

334 Henry Campbell Black M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 637.

335 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders. London, Butterworths, 1969, volume 2, second edition, p. 341.

336 Garner Bryan A. Dictonary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990, p. 262.

337 Prof. K. Torgāna referāts Latvijas Universitātes 56. zinātniskajā konferencē 1996. gada 26. septembrī.

338 Pēc prof. V. Hvostova terminoloģijas. Hvostovs V. Vispārīgā tiesību teorija. Rīga: Leta, 1924, 136. Ipp.

i nodaļa. Civiltiesiskās atbildības vispārīgais pamats 75

i i lu ldiba iestājas b e z v a i n a s , p i e m ē r a m , par ražotā ju u n t i rgotā ju a t b i l d ī b u par

nedrošas va i b ī s t a m a s p r o d u k c i j a s n o d a r ī t o k a i t ē j u m u p a t ē r ē t ā j i e m , p a a u g s t i n ā t a s

b īstamības a v o t a n o d a r ī t u k a i t ē j u m u . " 9 .

D i e z g a n l ielu a t b a l s t u i r g u v i s uzskats, ka, a p l ū k o j o t at l īdzības p i e n ā k u m u

| M I p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a n o d a r ī t u k a i t ē j u m u , v a i n a n a v n e p i e c i e š a ­

m a ' " . Arī ā r z e m j u t iesu prakse atzīst g a d ī j u m u s , k a d civiltiesiskā atb i ld ība t iek p i e ­

m ē r o t a , « n e ņ e m o t vērā v a i n u » ( l iabi l i ty i r respect ive o f faul t ) , va i b e z v a i n a s ( l iabi­

lity w i t h o u t f a u l t ) " 1 , va i p a r b e z v a i n a s n e g a d ī j u m u ( n o n - f a u l t a c c i d e n t ) 3 4 2 , v a i

strict l iability3 4 3. Š ā d s v iedokl is radīja trīs p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a nodar ī tā

k a i t ē j u m a at l īdz ināšanas p i e n ā k u m a s k a i d r o j u m u s .

Z a u d ē j u m u lokalizācija. S a s k a ņ ā a r š o s k a i d r o j u m u , p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s

a v o t a n o d a r ī t ā k a i t ē j u m a ( z a u d ē j u m u ) at l īdz ināšana i r p i e n ā k u m s 3 4 4 , k o n e v a r

u/skatīt par civi lt iesisko a t b i l d ī b u . L i k u m d e v ē j s v ienkārš i i r iz lēmis, p ie kura no

( iv i l t iesisko a t t i e c ī b u subjekta lokalizēt p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a rad ī tus

k a i t ē j u m u s ( z a u d ē j u m u s ) , kuru radīšanā n e v i e n s n a v v a i n ī g s .

Š ī v i e d o k ļ a aizstāvj i izvirza a r g u m e n t u s , k a c i e t u š o n e m a z n e i n t e r e s ē , v a i

ka i tē jums ir n o d a r ī t s ar v a i n u va i b e z t ā s , šis z a u d ē j u m s ir jāat l īdz ina, u n , ka

k a i t ē j u m a nodarī tā js varēs atbr īvot ies no a t b i l d ī b a s , t ā p ē c ka pierādīt k a i t ē j u m a

nodar ī ta jā v a i n u c i e t u š a j a m i r ļoti grūt i 3 4 5 . P i e m ē r a m , kr ievu t iesību z inātnieks

G. M a t v e j e v s norādī ja, ka c iv i l t ies ībām ir raksturīga atb i ld ība kā p a r v a i n u , tā arī

b e z v a i n a s (виновная и безвиновная ответственность)1*'', p i e m ē r a m , atb i ld ība 3 4 7

par p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a n o d a r ī t u k a i t ē j u m u . Z a u d ē j u m u , kas nodar ī t i

a u t o n e g a d ī j u m ā , lokal izēšana tiek uzsvērta arī a n g l o s a k š u t iesību l i teratūrā 3 4 8 .

Šis uzskats tika p a m a t o t i kritizēts, n o r ā d o t , ka t ā d a k o n c e p c i j a g a l u galā

n o v e d pie n o d a r ī j u m a atzīšanas par civilt iesiskās atb i ld ības p a m a t u 5 4 9 .

A t b i l d ī b a p a r risku. Ir z inātnieki , kas uzskatot, ka v a i n a ir v i e n s no būt is­

k ā k a j i e m civ i l t iesiskās a t b i l d ī b a s p r i e k š n o t e i k u m i e m 3 5 0 , t a č u p a a u g s t i n ā t a s

b ī s t a m ī b a s a v o t a nodar ī tā k a i t ē j u m a at l īdz ināšanu skaidro kā civi lt iesisku a t b i l d ī b u

339 Līdzīgi arī par ražotāju un tirgotāju atbildību par nedrošas vai bīstamas produkcijas nodarīto

kaitējumu patērētājiem.

340 Матвеев Г. К. Основания гражданско-правовой ответственности. Москва: ЮЛ, 1970, с. б.

341 Garner Bryan A. Dictonary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University

Press, 1990, p. 519; Henry Campbell Black M. A. Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh., West

Publishing Co., 1979, sixth edition, p. 914.

342 Rabin L. Robert, Perspective on Tort Law, Little, Brown and Company, Boston and Toronto,

1983, p. 178.

343 Abbott K. R.., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd, 1993, 6th edition,

p. 113.

344 Матвеев Г. К. Основания гражданско-правовой ответственности. Москва: ЮЛ, 1970, с. 7.

345 Agarkovs М., Bratuss 5., Genkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības. I sējums, Rīga:

Latvijas valsts izdevniecība, 1946, 405. Ipp. 346 Матвеев Г. К. Основания гражданско-правовой ответственности. Москва: ЮЛ, 1970, с. 6.

347 Pats autors uzskata, ka pareizāk būtu runāt nevis par atbildību, bet gan par pienākumu atlīdzināt kaitējumu vai samaksāt soda naudu. Turpat, c. 7.

348 Rabin L.Robert, Perspective on Tort Law, Little, Brown and Company, Boston and Toronto,

1983, p. 178-179.

349 Варуп П. Методологические проблемы исследования гражданско-правовой ответственности.

Таллин: Ээсти раамат, 1986, с. 47-48.

350 Донцов С. Е., Глянцев В. В. Возмещение вреда по советскому законодательству. Москва:

Юридическая литература, 1990, с. 22.

76 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

p a r risku3 5 '. Šīs v iedokl is ir g u v i s lielu ievēr ību ārvalstu t iesību teori jā 3 5 2 , saskaņā ar

kuru šāda atb i ld ība tiek p i e m ē r o t a p a r n e s a p r ā t ī g u risku («unreasonable» risk). Arī

šis v iedokl is i r p a m a t o t i kritizēts, jo civiltiesiskā atb i ld ība v a r b ū t tikai p a r v a i n u ,

nevis risku3 5 3. Pret ī š ā d a m u z s k a t a m r u n ā arī C iv i l l ikums, kurš nosaka, ka aizskārējs

atbi ld par prett iesisku d a r b ī b u ( a i z s k ā r u m u ) p a m a t s atb i ld ība i p a r t iesību aizskāru­

m u , ciktāl a i z s k ā r ē j u m u p a r t o v a r v a i n o t ( C L 1635. p . ) . Arī profesors V . Sinaiskis

uzsvēra, ka « p a r ā d n i e k s atb i ld tikai t a d , ja v iņš v a i n ī g s ( v a i n a s pr inc ips)» 3 5 4 un ka

« b e z v a i n a s n a v a izskāruma ( d e l i k t a ) » 3 5 5 , jo atbi ld ībai p a r v a i n u p a m a t ā i r ta is­

nības ideja 3 5 6 .

I z ņ ē m u m s no v ispārējā atb i ld ības pr inc ipa. D a u d z i t iesību z inātnieki uzska­

t a , ka v a i n a pr inc ipā i r n e p i e c i e š a m s ārpus l īgumiskās atb i ld ības pr iekšnote i­

kums 3 5 7 , t ā p ē c atb i ld ība par p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a n o d a r ī t o k a i t ē j u m u ,

n e l e m j o t p a r k a i t ē j u m a nodar ī ta jā v a i n u , i r atz īstama par i z ņ ē m u m u 3 5 8 . Lai g a n

šis uzskats arī tika kritizēts3 5 9, t o m ē r tas g u v a l ielāku a t b a l s t u kā t e o r ē t i ķ u , tā arī

prakt iķu v i d ū .

L i k u m s p a r e d z ka i tē juma n o d a r ī t a j a m iespēju pierādīt , ka ka i tē jums ir n o t i ­

cis n e p ā r v a r a m a s v a r a s , paša cietušā n o d o m a va i rupjas n e u z m a n ī b a s va i trešās

p e r s o n a s prettiesiskas d a r b ī b a s d ē j ( C L 2 3 4 7 . p . 2 . d . ) . K ā r e d z a m , l i k u m d e v ē j i i r

s a m a z i n ā j u š i k a i t ē j u m a n o d a r ī t a j i e m i e s p ē j a s , lai a t b r ī v o t o s ( i e s p ē j a m s ,

n e p a m a t o t i ) n o civiltiesiskās atb i ld ības par p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a

nodar ī to k a i t ē j u m u ( p a t , j a p e r s o n a n a v bijusi subjektīvi v a i n ī g a 3 6 0 ) . T o m ē r v i ņ a m

ir d o t a l ikumīga iespēja a izsargāt savas intereses, lai n e b ū t u jāatbi ld p a r j e b k u r u

k a i t ē j u m u .

B e z c ietušā un ka i tē juma nodar ī ta jā v a i n a s anal īzes n e v a r iztikt g a d ī j u m o s ,

kad kai tē jums ir nodar ī ts a b u p u š u v a i n a s dēļ (culpa mixta) ( C L 1 6 3 5 . p., 1 6 5 0 . p . ,

2 3 4 7 . p. 1. d . ) . P u š u v a i n a ir jā izvērtē arī g a d ī j u m o s , k a d ka i tē jums ir nodar ī ts,

sadurot ies d i v i e m p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t i e m , p i e m ē r a m , a u t o m a š ī n ā m .

K ā r e d z a m s n a v v i e n n o z ī m ī g a s skaidrības par v a i n a s n e p i e c i e š a m ī b a s

o b l i g ā t u m u civiltiesiskās a t b i l d ī b a s p i e m ē r o š a n a i . P a s t ā v valstis, kurās t iesību d o k -

351 Донцов С. E., Глянцев В. В. Возмещение вреда по советскому законодательству. Москва: Юридическая литература, 1990, с. 25.

352 Rabin L Robert. Perspective on Tort Law. Boston and Toronto, Little, Brown and Company, 1983, p. 242-248.

353 Ефимова Л. Г. Ответственность и распределение убытков в расчетных отношениях, Государство и право, 1995, 12, с. 29.

354 Sinaiskis V. Saistību tiesības, Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes grāmatnīca, 1940, 36. Ipp., Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u Tiesiskās informācijas centrs, 1996, 142. Ipp.

355 Turpat, 148.Ipp. 356 Turpat, 149.lpp. 357 Vēbers ]. Saistības no kaitējuma nodarīšanas. Rīga: LVU, 1969, 23. Ipp. 358 Vēbers J., Torgäns K., Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 69. Ipp.;

Torgāns K. Saimniecisko tiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1982, 192. Ipp.; Донцов С. Ei, Глянцев В. В. Возмещение вреда по советскому законодательству. Москва: Юридическая литература, 1990, с. 20.

359 Варул П. Методологические проблемы исследования гражданско-правовой ответственности, Таллин: Ээсти раамат, 1986, с. 48.

360 Pēc prof. V. Hvostova terminoloģijas. Hvostovs V. Vispārīgā tiesību teorija. Rīga: Leta, 1924, 136. Ipp.

I nodaļa. Civiltiesiskās atbildības vispārīgais pamats 77

trina atzīst, ka p a r atsev išķ iem a izskāruma v e i d i e m civiltiesiskās atb i ld ības

p i e m ē r o š a n a i v a i n a s konstatāci ja i r atšķir īga. P i e m ē r a m , v ā c u t iesībzinātnieki

atzīst, ka civiltiesiskā atb i ld ība par l ī g u m p ā r k ā p u m u iestājas tikai p a r v a i n u 3 6 ' , b e t

savukārt civiltiesiskā atb i ld ība par del iktu t iek iedal ī ta tri jos v e i d o s 3 6 2 - a t b i l d ī b a ,

kas b ā z ē t a uz v a i n u (Vershuldenshaftung)363, a t b i l d ī b a , kas b ā z ē t a uz v a i n a s

p r e z u m p c i j a s n o l i e g u m u 3 6 4 (Haftung fur vermutetes Vershulden) un atb i ld ība par

radīto risku (Gefahrdunshatung)365.

Civilt iesiskās atb i ld ības p i e m ē r o š a n ā a n g l o s a k š u t iesībās v a i n a i ir liela nozī­

m e . A n g l o s a k š u t iesības n o r ā d a , ka v a i n a i r tas fakts, kas d a r b ī b u va i m o t ī v u p a d a ­

ra p a r n o z i e g u m u un p e r s o n u p a d a r a a t b i l d ī g u (amendable) l ikuma priekšā 3 6 6 , uz­

sverot, ka gar īg i s l ima p e r s o n a n a v a t b i l d ī g a , jo tā n a v v a i n ī g a (not guilty by reason

of insanity)367. P i e m ē r a m , v ā r d n ī c ā «Words and Phrases Legally Defined» v a i n a norā­

dīta kā tas apstākl is, kas d o d iespēju iestāties atb i ld ība i p a r del iktu 3 6 8 . A n g l o s a k š u

t iesībās v a i n a i i r liela n o z ī m e , ne tikai n o s a k o t civi lt iesiskās atb i ld ības p a m a t u , b e t

arī a tb i ld ības p r o p o r c i j u , ja z a u d ē j u m i radušies v a i r ā k u p e r s o n u v a i n a s dē ļ , p i e m ē ­

r a m , atb i ld ība par z a u d ē j u m i e m , kas nodar ī t i k u ģ i e m , kravai u n c i t a m ī p a š u m a m ,

kas at raduš ies uz k u ģ i e m , t iek sadalīta p r o p o r c i o n ā l i katra kuģa v a i n a i 3 6 9 .

K ā r e d z a m , ārva lstu t iesības n e n o l i e d z p ā r k ā p ē j a v a i n a s n e p i e c i e š a m ī b u

civilt iesiskās a t b i l d ī b a s p i e m ē r o š a n ā , t ikai d a ž u a i z s k ā r u m u n o d a r ī š a n a s g a d ī j u m ā

tās p i e r ā d ī š a n a s p i e n ā k u m s ir atšķirīgs.

Praksē, sakarā ar v a i n a s izvērtēšanas sarežģīt ību p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s

a v o t a nodar ī tā k a i t ē j u m u g a d ī j u m ā , t ika rasts r is inājums ar o b l i g ā t ā s a p d r o š i ­

n ā š a n a s p a l ī d z ī b u , kas uzl iek p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a v a l d ī t ā j a m

a p d r o š i n ā t i e s pret n e g a d ī j u m a rezultātā n o d a r ī t o k a i t ē j u m u .

J a par v a i n a s d e f i n ē j u m u ņ e m a m izteikto d o m u , k a va ina i r objekt īv i pret­

tiesiska ( p i e n ā k u m u p ā r k ā p j o š a ) u n n o subjektīvā ( v ē r t ē š a n a s ) v i e d o k ļ a n o s o d ā m a

361 Horn N., Kōtz H., Leser H. C. German private and commercial law: an introdation. Oxford, Clarendon press, 1982, p.112-114.

362 Ebke W. F., Finkin M. W. Introdation to German Law. The Hague, London, Boston, Kluwer Law International, 1996, p.198.

363 Vaina ir nepieciešama, lai piemērotu civiltiesisko atbildību par dzīvības, veselības, īpašumtiesību, brīvības un citu absolūto tiesību aizskārumu 'Violation of an Absolute Right), par likuma pienākumu pārkāpumu (Breach of Statute) vai par tīšu un amorālu kaitējumu (Intentional and Immoral Harm). Ebke W. F., Finkin M. W. Introdation to German Law. The Hague, London, Boston, Kluwer Law International, 1996, p. 200-211.

364 Precīzāk uz vainas nepieciešamības noliegumu. Pie šādas atbildības pieskaita substitutīvo (sub-sidāro) atbildību (vicarious liability), piemēram, civiltiesiskā atbildība par darbinieka nodarīto kaitējumu un citi civiltiesiskās atbildības veidi, piemēram, par mājas dzīvnieka nodarīto kai­tējumu vai konstruktoru atbildība par mājas sabrukšanu. Ebke W. F., Finkin M. W. Introdaction to German Law. The Hague, London, Boston, Kluwer Law International, 1996, p. 211-213.

365 Strict liability (piemēram, paaugstinātas bīstamības avota nodarīts kaitējums), product liability (piemēram, patērētājam nodarīto kaitējumu ar detektīvu preci) vai videi nodarīto kaitējumu. Ebke W. F., Finkin M. W. Introdation to German Law. The Hague, London, Boston, Kluwer Law International, 1996, p. 213-224.

366 Henry Campbell Black M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 637.

367 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders. London, Butterworths, 1969, volume 2, second edition, p. 341.

368 Turpat, p. 236.

369 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders. London, Butterworths, 1969, volume 3, second edition, p. 153.

7 8 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

p ieskai tāmas p e r s o n a s u z v e d ī b a 3 7 0 , t a d v a r s e c i n ā t , ka arī p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s

a v o t a nodar ī tā k a i t ē j u m a g a d ī j u m ā , v a i n a i r n e p i e c i e š a m a i s pr iekšnosacī jums c i ­

viltiesiskās atb i ld ības p i e m ē r o š a n a i .

Ja par v a i n u tiek uzskatīta p e r s o n a s psihiskā a t t i e k s m e pret s a v u d a r b ī b u

(prett iesisko d a r b ī b u ) u n t o r a d ī t a j ā m s e k ā m , t a d at t iec ībā u z p a a u g s t i n ā t a s bīs­

t a m ī b a s a v o t a n o d a r ī t o k a i t ē j u m u v a r teikt, ka civiltiesiskā atb i ld ība tiek p i e m ē r o ­

t a neatkar īgi n o v a i n a s .

K ā r e d z a m , v a i n a s subjektīvā interpretāci ja sarežģīja v a i n a s d e f i n ē j u m u u n

tās kā civilt iesiskās atb i ld ības pr iekšnosacī juma n e p i e c i e š a m ī b u .

V. M i k e l ē n s uzskatāmi n o r ā d a , ka i r jānošķir v a i n a m o r ā l ē no v a i n a s t iesībās.

Tieši m o r ā l e skaidro v a i n u kā p e r s o n a s stāvokl i va i a t t i e k s m i , t u r p r e t i m t iesībās ar

v a i n u parasti t iek saprasta novirz īšanās n o n o t e i k t i e m , z i n ā m i e m u z v e d ī b a s s t a n ­

d a r t i e m , t.i., p e r s o n a tiek atzīta p a r v a i n ī g u (guilty), ja tās u z v e d ī b a n e a p m i e r i n a

note ik to u z v e d ī b a s s t a n d a r t u m i n i m u m u 3 7 ' . Anal izējot pārkāpēja prett iesiskās d a r ­

b ī b a s , tiek noteikts, va i konkrētas p e r s o n a s u z v e d ī b a konkrētos apstāk ļos a p m i e ­

rina va i n e a p m i e r i n a šos s t a n d a r t u s , p i e m ē r o j o t p r e t p ā r k ā p ē j u «saprāt īga c i l v ē ­

ka» s t a n d a r t u s . Līdzīgi v a i n a i r d e f i n ē t a E i ropas tiesiskās s a d a r b ī b a s k o m i t e j a s

(Europen Committee on Legal Cooperation) d o k u m e n t ā «Certain Aspects of Civil

Liability»372.

Līdz ar t o , runājot p a r v a i n u kā civilt iesiskās atb i ld ības p r i e k š n o s a c ī j u m u , i r

j ā s a p r o t «objekt īvā» v a i n a , jo tā iestājas p a r j e b k u r u n e v ē l a m u - prett iesisku v a i

c i tu l ikumīgu interešu aizskarošu d a r b ī b u va i b e z d a r b ī b u , kas neatbi lst s a b i e d r ī b a s

i n t e r e s ē m un tās n o t e i k t i e m u z v e d ī b a s p r i n c i p i e m , t.i., ja p e r s o n a n a v u z v e d u s i e s

kā saprāt īgs c i lvēks. Š ā d s uzskats atbi lst r o m i e š u t iesībās pater familias kr i tēr i jam

un līdz ar to C i v i l l i k u m a m , skatīt, p i e m ē r a m , CL 3 0 5 . p., 1639. p., 1657. p.

P r o t a m s , i r j ā p i e v i e n o j a s V. M i k e l ē n a izteiktajam j a u t ā j u m a m , cik skaidra ir

«saprāt īga c i lvēka» k o n c e p c i j a 3 7 3 , jo katrā valstī i r savi saprāt īga ci lvēka kritēriji un

arī d a ž ā d ā s situāci jās d a r b ī b a s sekas v a r atšķirties va i t ā m v a j a d z ē t u atšķirties

atkarībā n o c i l vēku p i e r e d z e s . N e velt i anglosakšu t iesībās p a s t ā v arī profes ionālā

atbi ld ība (professional liability)"4.

V a i n a s objekt īvās interpretāci jas k o n c e p c i j a s izpausmi r e d z a m civilt iesiskajai

a tb i ld ība i raksturīgajā v a i n a s p r e z u m p c i j ā 3 7 5 . Skatīt, p i e m ē r a m , CL 1612. p.,

370 Skatīt 43.-44. Ipp.

371 Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monograph Social Sciences: Law. Vilnius, 1995, p. 28.

372 Turpat. 373 Turpat.

374 Harry H. Schneider Jr., Trial and Errors, Liability for litigation tactics is becoming more com­mon - and costly, ABA Journal, The Lawyer's Magazine/January 1994/ volume 80, p. 91.

375 Čakste К. Motorizētu satiksmes līdzekļu īpašnieku atbildības problēma Latvijas un ārzemju civiltiesībās. Rīga: Valters un Rapa, 1939, 90. Ipp. Atsevišķs novilkums no LU Akadēmiskās sabiedrisko zinātņu biedrības rakstu krājuma, II; Torgāns K. Saimniecisko tiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1982, 192. Ipp.; Vēbers ]., Torgāns K., Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 71. Ipp.; Юридический словарь. Москва: изд. юридической литературы, 1956, 2 изд., том 1, с. 106; Донцов С. У, Маринина М. Я. Имущественная ответственность, за вред причиненный личности. Москва: Юридическая литература, 1986, с. 22; Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 253; Шевченко А. С. Возмещение вреда, причиненного правовыми действиями. Владивосток: изд. Дальневосточного у-та, 1989, с. 3-4.

i nodaļa. Civiltiesiskas atbildības vispārīgais pamats 79

U, I / . p., 1657. p., 1660. p. u . c , kas uzliek p u s e i p i e n ā k u m u p ierādī t sava nevainī­

g u m a e s a m ī b u . L īdzību v a r a m redzēt arī a n g l o s a k š u inst i tūtos strict liability un

absolute liability, kur a tb i ld ība ir b e z v a i n a s (liability without faultf76 va i « n e ņ e m o t

verā v a i n u » (liability irrespective of fault)377. T o m ē r tas n e n o z ī m ē , ka, n o s a k o t c iv i l­

tiesisko atb i ld ību u n tās a p m ē r u , v a i n a n a v n e p i e c i e š a m a . Gluž i pretē j i . C L n o r ā -

d.i, ka civilt iesisko a t b i l d ī b u v a r p i e m ē r o t p r e t p e r s o n u tikai t a d , ja tā i r v a i n ī g a ,

p i e m ē r a m , C L 1 6 3 5 . p . n o s a k a , k a v a r «prasīt a p m i e r i n ā j u m u n o aizskārēja, cik-

i.il v i ņ u p a r šo d a r b ī b u v a r v a i n o t » .

Civ i l l ikums nosaka g a d ī j u m u s , k a d p e r s o n u n e v a r v a i n o t p a r t iesību aizskāru­

m u , ja to ir izdarījis:

1) b ē r n s līdz 7 g a d u v e c u m a m ( C L 1637. p. 1. d . ) ,

2 ) g a r ā sl imais ( C L 1637. p . 1 . d . ) ,

3) r īcībspēj īga p e r s o n a , kas p ā r k ā p u m a laikā bijusi n e s a m a ņ a s va i g a r a d a r ­

b ības t r a u c ē j u m a stāvoklī3 7 8 ( 1 6 3 7 . p . 2 . d . ) ,

4 ) apakšnieks p ē c pr iekšnieka p a v ē l e s , j a pat i d a r b ī b a n a v noz iedz īga

( C L 1638. p . ) .

V a i n a s u n tās f o r m u n o z ī m e civilt iesiskās atb i ld ības p i e m ē r o š a n ā i r r e d z a m a

CL 1 6 3 9 . p., 1640. p., 1644. p., 1647. p., 1649. p. un c i tos p a n t o s .

A p k o p o j o t te ikto, jāsec ina, ka civilt iesiskās atb i ld ības p i e m ē r o š a n a n e v a r n o ­

tikt b e z pārkāpēja v a i n a s a p l ū k o š a n a s , b e t l ikums n o s a k a atšķir īgus n o t e i k u m u s

p ā r k ā p ē j a m sava n e v a i n ī g u m a p ierādīšanai . T ies ību aizskārēja v a i n u n o s a k a n o ­

vērtē jot , va i prettiesiskā d a r b ī b a atšķiras n o u z v e d ī b a s s t a n d a r t i e m , kādi n o k o n ­

krētas p e r s o n a s k o n k r ē t o s apstāk ļos i r saprāt īg i g a i d ā m i . Ja t iesību aizskārēja u z v e ­

d ī b a neatbi ls t š ā d ā m p r a s ī b ā m , t a d v a i n a t iek p r e z u m ē t a , b e t tas neizslēdz iespēju

t iesību a izskārējam pierādī t , ka t iesību a izskārums not ic is n e p ā r v a r a m a s v a r a s a p ­

stākļu v a i c ietušā v a i n a s d ē ļ . CL 1612. p., 1617. p., 1657. p., 1660. p. u.c. uzliek

pusei p i e n ā k u m u p ierādī t sava n e v a i n ī g u m a e s a m ī b u , u n atb i ld ības g a d ī j u m ā par

p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a n o d a r ī t o k a i t ē j u m u prasība vē l tiek p a a u g s t i n ā t a ,

tas n o z ī m ē , ka jāpierāda paša cietušā vaina ( n o d o m a va i rupjas n e u z m a n ī b a s

f o r m ā ) ( C L 2 3 4 7 . p . 2 . d . ) , k a c ietušā d a r b ī b a s bi jušas par i e m e s l u k a i t ē j u m a m ,

p i e m ē r a m , vesel ības b o j ā j u m a g a d ī j u m ā a r p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t u ( a u ­

t o m a š ī n u ) , k a d cietušais a lkohola r e i b u m a stāvoklī šķērsojis ielu n e a t ļ a u t ā v ietā un

laikā. \

Civi lt iesiskās atb i ld ības g a d ī j u m ā i r jārunā nev is par v a i n a s , b e t g a n p a r

n e v a i n ī g u m a p i e r ā d ī š a n a s p i e n ā k u m u . T a s n o z ī m ē , k a p e r s o n a i , kas vē las

atbr īvot ies no p i e n ā k u m a at l īdz ināt z a u d ē j u m u s , i r j ā p i e r ā d a , ka t ies ību

a izskārums ir not ic is b e z tās v a i n a s , p i e m ē r a m , l ī g u m a saistību neizpi lde i r notikusi

376 Garner Bryan A. Dictonary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990, p. 519; Henry Campbell Black M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, sixth edition, p. 914.

377 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition,

p. 113.

378 Tomēr persona nevarēs atsaukties uz šo noteikumu, ja pārkāpējs pats sevi ir novedis nesamaņas vai garīgas darbības traucējumu stāvoklī ar alkoholiskiem dzērieniem vai citiem līdzekļiem (CL 1637. p. 2. d. 2. t.).

80 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

n e p ā r v a r a m a s v a r a s , p i e m ē r a m , zemestr īces d ē ļ . T ā p a t p a r ā d n i e k s v a r tikt

atbrīvots no civiltiesiskās atb i ld ības, p i e r ā d o t , ka neizpi lde i r p a m a t o t a ar

a p s t ā k ļ i e m , kurus v iņš n a v varēj is n o v ē r s t , t.i., p i e r ā d o t savu n e v a i n ī g u m u , va i ja

ka i tē juma rašanās i r p a m a t o t a ar paša c ietušā u z v e d ī b u 1 7 9 .

S a v u k ā r t p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a nodar ī tā ka i tē juma g a d ī j u m ā

p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a v a l d ī t ā j a m , lai tas v a r ē t u atbr īvot ies n o

civiltiesiskās atb i ld ības p a r n o d a r ī t o k a i t ē j u m u , l ikums izvirza augstākas prasības.

N e p i e t i e k , ka k a i t ē j u m a nodarī tā js p i e r ā d a , ka tas not ic is b e z v iņa v a i n a s , v i ņ a m

i r j ā p i e r ā d a cietušā va ina va i n e p ā r v a r a m ā s v a r a s apstāk ļu d a r b ī b a .

C L ( 1 6 4 0 . p.) nošķir d i v u s v a i n a s v e i d u s :

Ļ a u n s n o l ū k s (dolus, dolus mālus - lat īņu v a l v intent - a n g ļ u v a i . , умысел -

kr ievu v a i . ) . Ar ļ a u n u n o l ū k u jāsaprot katrs tīšs ka i tē jums ( C L 1641. р.) .

N e u z m a n ī b a (culpa - lat īņu v a i . , negllgence - a n g ļ u v a i . , небрежность -

krievu v a i . ) . S a s k a ņ ā ar CL 1644. p. n e u z m a n ī b a ir:

rupja n e u z m a n ī b a (culpa lata), ja kāds rīkojas a u g s t ā k ā m ē r ā v i e g l p r ā t ī g i un

n e v ē r ī g i va i m a z ā k rūpējas p a r v i ņ a m u z t i c ē t ā m s v e š ā m l i e t ā m u n d a r ī š a n ā m n e k ā

par s a v ā m paša, va i uzsāk t ā d u d a r b ī b u , kuras k a i t ī g u m s u n b ī s t a m ī b a n e v a r ē j a

un nedrīkstēja pal ikt v i ņ a m n e z i n ā m i ( C L 1645. p. 1. d . ) . Civi l t iesisko seku ziņā

rupja n e u z m a n ī b a tiek piel īdzināta ļ a u n a m n o l ū k a m ( C L 1645. p . 2 . d . ) ;

v ieg la n e u z m a n ī b a (culpa Ievīs), k a d pārkāpējs ir pieļāvis tās r ū p ī b a s un č a k ­

lības t r ū k u m u , kāds v ispār i r j ā i e v ē r o k r i e t n a m u n r ū p ī g a m s a i m n i e k a m

( C L 1646. р . ) . C L n o r ā d a , k a v a r b ū t g a d ī j u m i , kad v iegla n e u z m a n ī b a n a v atzīs­

t a m a p a r v a i n u ( C L 1647. р . ) .

Civ i l l ikumā s a s k a t ā m arī citas r o m i e š u t i e s ī b ā m raksturīgās n e u z m a n ī b a s for­

m a s 3 8 0 , b e t CL 1645. p. un 1646. p. n e ļ a u j atzīt tās p a r a t s e v i š ķ ā m n e u z m a n ī b a s

f o r m ā m :

abstraktā v a i n a (culpa Ievīs ln abstracto), k a d p ā r k ā p ē j s n a v ievēroj is t ā d u

r ū p ī b u , k ā d u parasti ievēro ikkatrs rūpīgs c a u r m ē r a r o m i e š u ģ i m e n e s tēvs (bonus

paterfamilias) (skatīt, p i e m ē r a m , CL 3 0 5 . р., 1639. р., 1657. р . ) ;

konkrētā va ina 3 8 1 (culpa Ievīs in concreto), kad p ā r k ā p ē j s m a z ā k rūpēj ies p a r

v i ņ a m u z t i c ē t ā m s v e š ā m m a n t ā m nekā s a v ē j ā m (skatīt, p i e m ē r a m , C L 2 6 6 . р.,

1647. р., 2128. р . ) ;

v i s m a z ā k ā v a i n a (culpa levlssima), k a d kai tē jums ir nodar ī ts , n e i e v ē r o j o t p a ­

st ipr inātu va i sevišķu u z m a n ī b u , kāda ir n e p i e c i e š a m a šai l ietai (skatīt, p i e m ē r a m ,

CL 2 9 9 . р., 1972. р., 1998. р., 2 3 3 3 . р . ) .

Civi l t iesībās nolūks kā atb i ld ības p a m a t s ir s a s t o p a m s retāk nekā kr iminālt ie­

sībās. K a i t ē j u m s n o ā r p u s l ī g u m i s k ā m d a r b ī b ā m u n z a u d ē j u m i , kas r o d a s , l ī g u m u

p ā r k ā p j o t , lielā m ē r ā r o d a s nev is aiz n o l ū k a , b e t aiz p e r s o n a s n e u z m a n ī b a s

(pav i rš ības d ē ļ ) 3 8 2 .

379 Юридический словарь. Москва: Гос. изд. юридической литературы, 1956, 2 изд., том 1, с. 107.

380 Бартошек М. Римское право. Москва: ЮЛ, 1989, с. 94. 381 Sinaiskis V. Saistību tiesības, Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes

grāmatnīca, 1940, 36.-37., 42. Ipp., Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u Tiesiskās informācijas centrs, 1996, 142.-143., 149. Ipp.

382 Юридический словарь. Москва: изд. юридической литературы, 1956, 2 изд., том 2, с. 555.

I nodaļa. Civiltiesiskās atbildības vispārīgais pamats 81

V a i n a s v e i d s ( n o l ū k s vai n e u z m a n ī b a ) civi l t iesībās n e i e t e k m ē a t l ī d z i n ā m ā

z a u d ē j u m a a p m ē r u . S a v u k ā r t c ietušās p e r s o n a s no lūks parast i a tbr īvo p e r s o n u ,

kura nodarī jusi k a i t ē j u m u n o z a u d ē j u m a atl īdzības p i e n ā k u m a 3 8 3 .

V a r a m nošķirt arī š ā d u s ar n e u z m a n ī b u saistītus civilt iesiskās a t b i l d ī b a s

aspektus:

1) k a d civiltiesiskā atb i ld ība iestājas p a t p a r v i e g l u n e u z m a n ī b u ( C L 5 2 7 . p.,

1649. p., 1987. p., 2 0 2 2 . p., 2 3 4 7 . p., 2 3 5 2 / p . ) ;

2) k a d civiltiesiskā atb i ld ība iestājas tikai par rupju n e u z m a n ī b u ( C L 119. p.,

i13. p., 315. p., 4 9 2 . p., 5 2 7 . p., 1347. p., 1664. p., 1957. p., 2 0 2 2 . p. un

2 3 3 3 . p.) . P i e m ē r a m , j a kreditors pieļauj n o k a v ē j u m u , t a d p a r ā d n i e k s n e a t b i l d ē s

par z a u d ē j u m i e m , kas radīsies v i ņ a v ieglas n e u z m a n ī b a s dē ļ , jo CL 1664. p. nosa­

ka, ka v i ņ a m ir jāatb i ld t ikai p a r z a u d ē j u m i e m , ko v iņš pats nodarī j is ļ a u n p r ā t ī g i

vai aiz rupjas n e u z m a n ī b a s .

Civ i l l ikums r e g l a m e n t ē arī tā saukto jaukto j e b k o p ē j o v a i n u (culpa mlxta)

( 1 6 4 2 . p., 1650. p.) . Š i m inst i tū tam ir ļoti būt iska n o z ī m e , ne tikai lai n o t e i k t u ,

va i iestājas civilt iesiskā a t b i l d ī b a , b e t arī lai n o t e i k t u atb i ld ības a p m ē r u va i p r o ­

p o r c i j u . K ā u z s k a t ā m u p i e m ē r u v a r m i n ē t c e ļ u sat iksmes n e g a d ī j u m u 1996. g a d a

19. a u g u s t ā uz šosejas starp R ī g u un J ū r m a l u , kur biezas m i g l a s un a u t o v a d ī t ā j u

n e u z m a n ī b a s d ē ļ tika b o j ā t a s 28 a u t o m a š ī n a s ' 8 4 . C iv i l l ikums atsevišķi izdala trīs

kopējās jeb jauktās v a i n a s g a d ī j u m u s :

a b u p u š u ļauns nolūks v i e n ā un tajā pašā virzienā un att iecībā uz to p a š u

p r i e k š m e t u , šajā g a d ī j u m ā n e v i e n a no p u s ē m n e v a r vērst pret o t r u uz š ī p a m a t a

n e k ā d u pras ību ( C L 1642. p . ) ;

v i e n a s p u s e s ļauns nolūks u n otras puses n e u z m a n ī b a v i e n ā u n tajā pašā

v irz ienā u n at t iec ībā u z t o p a š u p r i e k š m e t u - puse i , k a s p i e ļ ā v u s i n e u z m a n ī b u

u n j a t a i i r k a i t ē t s , i r t iesības prasīt a p m i e r i n ā j u m u ( C L 1642. p . ) ;

a b u p u š u n e u z m a n ī b a - a b a s puses v a r vērst v i e n a p r e t o t r u p r a s ī j u m u , u n

t ie i r savstarpēj i ieskaitāmi t ā d ā m ē r ā , ciktāl t ie v i e n s o t r u s e d z ( C L 1 6 5 0 . p . ) .

Šis civilt iesiskās a t b i l d ī b a s institūts ir raksturīgs arī c i tu valstu t i e s ī b ā m 3 8 5 .

C iv i l l ikums n e r e g l a m e n t ē g a d ī j u m u s , k a d v i e n a s puses d a r b ī b ā i r rupja

n e u z m a n ī b a , b e t otras - v i e g l a n e u z m a n ī b a . )a kopīg i tu lko CL 1650. p. un

1647. p., t a d v a r izdarīt s e c i n ā j u m u , ka n e b ū s j ā a p l ū k o kopējā jeb jauktā v a i n a

g a d ī j u m o s , k a d C L n e p a r e d z a t b i l d ī b u par v i e g l u n e u z m a n ī b u ( C L 119. p., 313. p.,

315. p., 4 9 2 . p., 5 2 7 . p., 1347. p., 1664. p., 1957. p., 2 0 2 2 . p. un 2 3 3 3 . p.) .

Sarežģī tāk b ū s g a d ī j u m o s , k a d v i e n a p u s e i r pieļāvusi rupju n e u z m a n ī b u , b e t otra

p u s e - v i e g l u , u n C L šajā g a d ī j u m ā p a r e d z a t b i l d ī b u arī p a r v i e g l u n e u z m a n ī b u

( C L 5 2 7 . p., 1649. p., 1987. p., 2 0 2 2 . p., 2 3 4 7 . p., 2 3 5 2 / p.) . T ā k ā C L 1650. p .

p a r e d z n e u z m a n ī b u k ā t ā d u , t a d n e v a r ē s atbr īvot n o atb i ld ības t o p u s i , kuras dar­

bībā būs konstatēta v ieg la n e u z m a n ī b a . T a č u savstarpējās atb i ld ības a p m ē r u tas

i e s p a i d o s , jo ir loģiski, ka p u s e i , kas pieļāvusi rup ju n e u z m a n ī b u , ir j ā p i e m ē r o

lielāks civilt iesiskās atb i ld ības a p m ē r s nekā tai p u s e i , kas pieļāvusi v i e g l u

383 Юридический словарь. Москва: изд. юридической литературы, 1956, 2 изд., том 2, с. 555.

384 Vakara Zinas, 1996. gada 20. augusts. 385 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders. London,

Butterworths, 1969, volume 3, second edition, p. 153.

8 2 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

n e u z m a n ī b u . C i k lielai šai proporc i ja i , izteiktai p r o c e n t o s , j ā b ū t , tas ir jānosaka

t iesai, ņ e m o t vērā konkrētās l ietas apstākjus.

Atsevišķi i r p i e m i n a m a civiltiesiskā atb i ld ība p a r cita v a i n u , p i e m ē r a m , p a r

n e p i l n g a d ī g o līdz 7 g a d i e m va i r īc ībnespēj īgo p e r s o n u n o d a r ī t a j i e m z a u d ē j u ­

m i e m . Lai g a n t iešie t iesību a izskāruma izdarītāji saskaņā ar C iv i l l i kumu n a v vainī­

g i ( C L 1637. p.) , t o m ē r p i e n ā k u m s v i ņ u nodar ī tos z a u d ē j u m u s at l īdzināt v i s u p i r m s

i r v e c ā k i e m , u z r a u g o š ā m i e s t ā d ē m (skolai, s l imnīcai utt .) va i c i t ā m p e r s o n ā m ,

k u r ā m i r p i e n ā k u m s šīs p e r s o n a s uzraudzīt ( C L 1780. p . ) .

U z r a u g o š o p e r s o n u civilt iesiskās atb i ld ības institūts t iesību z i n ā t n ē ir plaši

apskatīts, n o s a k o t , ka šīs p e r s o n a s atbi ld n e v i s par p ā r k ā p u m u kā t ā d u , b e t g a n

par to, ka n a v ve ikušas p i e t i e k a m a s d a r b ī b a s , lai v i ņ u u z r a u g ā m ā s p e r s o n a s š ā d u

p ā r k ā p u m u neizdar ī tu.

R e z u m ē j o t iepriekš te ikto par v a i n u , r e d z a m , ka va ina i r civilt iesiskās

atb i ld ības n e p i e c i e š a m s p r i e k š n o t e i k u m s . Lai g a n v a i n a tiek p r e z u m ē t a , tas izslēdz

iespēju a izskārējam pierādīt , ka a izskārums ir not ic is n e p ā r v a r a m a s v a r a s , paša

cietušā va i t rešo p e r s o n u v a i n a s d ē ļ .

A p l ū k o j o t v isu iepriekš m i n ē t o par civilt iesiskās atb i ld ības pr iekšnosacī ju­

m i e m , v a r a m s e c i n ā t , ka, lai iestātos civiltiesiskā atb i ld ība, i r n e p i e c i e š a m i četr i

pr iekšnosacī jumi. T a č u ir j ā a t c e r a s , ka ir g a d ī j u m i , k a d , lai p i e m ē r o t u civilt iesisko

a t b i l d ī b u , p i e t i e k arī a r t r i m v a i p a t d i v i e m civ i l t ies iskās a t b i l d ī b a s

p r i e k š n o s a c ī j u m i e m , p i e m ē r a m , l ī g u m s o d a p i e m ē r o š a n a i va i atbi ld ībai par g o d a

u n c i e ņ a s a i z s k ā r u m u .

R u n ā j o t p a r civiltiesisko a t b i l d ī b u , ir jāizšķir sekojošas stadi jas.

1 . T i e s ī b u a i z s k ā r u m s , kuru n o d a r a v a i n ī g ā p e r s o n a a r s a v ā m p r e t ­

t iesiskām d a r b ī b ā m ( b e z d a r b ī b u ) . Šajā stadijā t iek n e p a m a t o t i aizskartas p e r s o n a s

subjekt īvās t iesības un līdz ar to p ā r k ā p t s l ikums.

2. Aizskarot šīs t iesības, tiek izjauktas mant iskās at t iec ības ( p r e č u un n a u d a s

a t t i e c ī b a s ) va i ari t iek kaitēts p e r s o n a s n e m a n t i s k a j ā m v ē r t ī b ā m ( v e s e l ī b a i , g o d a m

u n c i e ņ a i u . c ) . T o v isu v a r ē t u n o s a u k t par k a i t ī g ā m s e k ā m . K a i t ī g o s e k u

i e s t ā š a n ā s i r ļoti būtisks apstākl is, jo, p a t ja i r not ic is t iesību a izskārums, b e t

kait īgās sekas n a v iestājušās, t a d civiltiesiskā atb i ld ība n e v a r iestāties, i z ņ e m o t

l ī g u m s o d a p i e m ē r o š a n u u n n e p a t i e s a s informāci jas a t s a u k š a n u va i a t v a i n o š a n o s .

3. )a starp šīs p e r s o n a s t i e s ī b p ā r k ā p u m u un ka i t īga jām s e k ā m p a s t ā v

cēloniskais sakars un aizskārējs n e v a r p ierādīt savu n e v a i n ī g u m u , t a d izveidojas

stāvoklis, kuru v a r ē t u nosaukt par c i v i l t i e s i s k ā s a t b i l d ī b a s i e s t ā š a n o s . T a s i r

saistīts ar t o , ka parast i no t iesību p ā r k ā p u m a radī ta jām s e k ā m līdz to n o v ē r š a n a i

p a i e t z i n ā m s laiks. Šajā laikā m ē s v a r a m runāt , ka tieši p ē c d i v ā m m i n ē t a j ā m stadi­

j ā m r o d a s j a u n a tiesiska at t iec ība, saistība - p i e n ā k u m s n o v ē r s t sekas, kas radušās

civiltiesiskā p ā r k ā p u m a rezultātā. Šo j a u n o saistību v a i n ī g ā p e r s o n a v a r izpildīt

br īvprāt īgi va i p i e s p i e d u kārtā (cetur ta jā stadi jā) , va i c ietušais v a r atteikt ies no

z a u d ē j u m u atl īdzības va i c i t i e m p r a s ī j u m i e m .

4. L īdzko šī j a u n ā saistība tiek uzsākta izpildīt - v a i nu br īvprāt īg i , va i c a u r

t iesu p i e s p i e d u kārtā, sākas jauna stadi ja, kuru v a r ē t u n o s a u k t par c i v i l t i e s i s k ā s

a t b i l d ī b a s ī s t e n o š a n u . Šīs stadijas laiks v a r b ū t g a n īss, g a n arī ļoti g a r š - līdz

I nodaļa. Civiltiesiskās atbildības vispārīgais pamats 8 3

pat prasības n o i l g u m a t e r m i ņ a n o t e c ē j u m a m .

Ja j a u n ā saistība t iek izpildīta br īvprāt īg i , t a d šī civilt iesiskās atb i ld ības

īs tenošanas stadija i r v ienkārša un ātra, b e t , ja tā t iek realizēta ar t iesu iestāžu

pa l īdz ību, t a d ī s t e n o š a n a s stadija i r k o m p l i c ē t ā k a (sarežģī tāka) un i lgstošāka.

( iviltiesiskās a t b i l d ī b a s ī s t e n o š a n a s g a d ī j u m ā v a r izšķirt d i v u s atsevišķus p o s m u s :

1) a tb i ld ības a p m ē r a note ikšana - p i e ņ e m o t t iesas l ē m u m u ( s p r i e d u m u ) va i

p u s ē m v i e n o j o t i e s ;

2) saistības izbeigšana - v a i n ī g a j a i p e r s o n a i n o m a k s ā j o t va i c i tādi at l īdz inot

p u š u note ik to atb i ld ības a p m ē r u , va i arī t iesas s p r i e d u m a izpi lde, kas i r iespēja­

ma br īvprāt īgi va i p i e s p i e d u kārtā ar valsts a p a r ā t a (t iesas izpi ldītāja) p a l ī d z ī b u .

84 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

5. nodaļa. Civiltiesiskas atbildības subjekts Civi lt iesisko p ā r k ā p u m u v a r izdarīt tikai p e r s o n a , jo tikai tās d a r b ī b a va i bez­

d a r b ī b a v a r b ū t prettiesiska u n v a i n o j a m a . Parast i p a r civilt iesisko p ā r k ā p u m u i r

jāatbi ld p a š a m p ā r k ā p ē j a m un b e z š ī subjekta e s a m ī b a s n a v arī a t b i l d ī b a s .

C iv i l l ikums p a r p e r s o n u , t. i ., civi lt iesisko subjektu atzīst fizisku un juridisku per­

s o n u , p i e m ē r a m , CL 3 8 5 . р., 3 8 6 . р., 1131. р., 1263. р., 1406. р.

Fiziskā persona kā civiltiesiskās atbildības subjekts

Civ i l l i kuma 1 4 0 5 . p. n o s a k a , ka p a r d a r ī j u m a subjektu v a r b ū t t ies ibspēj īga

un r īcībspējīga p e r s o n a . Šo spēju V. Sinaiskis a p z ī m ē kā tiesisku iespēju 3 8 6 . Ar

p i e b i l d i , ja l ikums tieši n e n o s a k a c i t ā d i , CL ( 1 4 0 8 . p.) n o s a k a , ka r īcības spējas

trūkst:

• n e p i l n g a d ī g i e m ( C L 219. р.) ,

• p e r s o n ā m , kas a t r o d a s a i z g ā d n ī b ā izlaidīgas v a i izšķērdīgas dzīves dēj ( C L

217. р., 3 6 5 . р.) ,

• g a r ā s l i m i e m ( C L 217. р., 3 5 8 . р . ) .

C iv i lkodekss savulaik n o t e i c a , ka r īc ībnespēj īga p e r s o n a n e v a r a t b i l d ē t par

civi lt iesisku p ā r k ā p u m u , lai g a n t ā v a r š o p ā r k ā p u m u izdarīt3 8 7.

C iv i l l ikums n e p i l n g a d ī g o u n r īc ībnespēj īgo p e r s o n u a t b i l d ī b u p a r t o nodar ī­

t o k a i t ē j u m u r e g l a m e n t ē atšķirīgi n o Civ i lkodeksa. Arī C L 1780. p . j a u t ā j u m ā p a r

n e p i l n g a d ī g a s p e r s o n a s civilt iesisko atb i ld ību nošķir:

1) b ē r n u s ( n e p i l n g a d ī g o s ) līdz s e p t i ņ i e m g a d i e m ,

2 ) b ē r n u s ( n e p i l n g a d ī g o s ) n o s e p t i ņ i e m g a d i e m līdz a s t o ņ p a d s m i t g a d i e m .

T o m ē r n e p i l n g a d ī g u p e r s o n u civilt iesiskā atb i ld ība tiek r e g l a m e n t ē t a kopā

a r c i t u r ī c ī b n e s p ē j ī g u p e r s o n u a t b i l d ī b u . La i g a n C L 1637. p . n o s a k a , k a p a r t iesību

p ā r k ā p u m u n a v v a i n o j a m i :

• b ē r n i līdz s e p t i ņ i e m g a d i e m ,

• g a r ā s l imie,

• r īcībspēj īgas p e r s o n a s , kas to ir izdarījušas n e s a m a ņ a s va i gara d a r b ī b a s t r a u c ē j u m a stāvoklī,

t o m ē r tas neatbr īvo šīs p e r s o n a s no p i e n ā k u m a at l īdz ināt z a u d ē j u m u s , kas

radušies n o prett iesiskas d a r b ī b a s ( C L 1780. р.) . T ā t a d r e d z a m , k a Civ i l l ikums

n e a t b r ī v o n o civilt iesiskās atb i ld ības, b e t g a n p a r e d z p i e n ā k u m u at l īdz ināt

z a u d ē j u m u . Līdz ar to v a r a m s e c i n ā t , ka šīs p e r s o n a s n e b ū s a t b i l d ī g a s p a r c i ta

v e i d a k a i t ē j u m i e m , p i e m ē r a m , m o r ā l o . Arī z a u d ē j u m u atl īdzība i r i e r o b e ž o t a - tos

at l īdzina n o p ā r k ā p ē j u m a n t a s , ciktāl tas n e a t ņ e m v i ņ i e m v i ņ u u z t u r a m

n e p i e c i e š a m o s l īdzekļus ( C L 1780. р.) . Līdz a r t o t iesai , n o s a k o t z a u d ē j u m u

at l īdz ību, i r j ā n o v ē r t ē , kā p i e d z e n a m i e z a u d ē j u m i i e t e k m ē s pārkāpēja iespēju sevi

uzturēt, b e t n a v j ā ņ e m v ē r ā apstākl is, kā tas i e t e k m ē s c i tu ar p ā r k ā p ē j u saistīto

p e r s o n u uzturl īdzekļus. Civ i l l ikums n o s a k a , ka, ja iepr iekšminētās p e r s o n a s ir

386 Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Riga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 112. Ipp.

387 Tuvāk par nepilngadīgo rīcībspēju saskaņā ar Civilkodeksu skat.: Веберс Я. 3. Правосубъектность граждан в советском гражданском и семейном праве. Рига: Зинатне, 1976, с. 138-158.

) nodaļa. Civiltiesiskās atbildības subjekts 8 5

nodarī jušas k a i t ē j u m u laikā, k a d to u z r a u g o š ā s p e r s o n a s i r p ie la idušas j e b k ā d u

n e u z m a n ī b u , t a d v i s p i r m s z a u d ē j u m u s at l īdzina šīs p e r s o n a s a r s a v u m a n t u b e z

I e r o b e ž o j u m i e m , kādi t iek noteikt i r ī c ī b n e s p ē j ī g ā m p e r s o n ā m . U n tikai t a d , k a d

.un u z r a u g o š a j ā m p e r s o n ā m n a v n e p i e c i e š a m ā s m a n t a s , z a u d ē j u m i t iek atl īdzi­

nāti n o r īc ībnespēj īgo p e r s o n u m a n t a s a r iepriekš m i n ē t o i e r o b e ž o j u m u . Šīs

u / r a u g o š ā s p e r s o n a s atb i ld nev is p a r p a š u t iesību p ā r k ā p u m u , b e t g a n par s e k ā m ,

kas iestājušās sakarā ar t o , ka t ā s n a v ve ikušas visas n e p i e c i e š a m ā s d a r b ī b a s , lai

i i / r a u g ā m ā s p e r s o n a s š ā d u p ā r k ā p u m u neizdar ī tu.

A p k o p o j o t iepr iekš t e i k t o , v a r a m s e c i n ā t , k a Civ i l l ikums p a r n e p i l n g a d ī g o līdz

s e p t i ņ i e m g a d i e m , garā s l imo u n r īc ībspēj īgo p e r s o n u , kas a t r a d u š ā s n e s a m a ņ a s

vai gara d a r b ī b a s t r a u c ē j u m u stāvoklī3 8 8, n o d a r ī t i e m z a u d ē j u m i e m n o s a k a i e r o b e ­

žotu subsid iāru a t b i l d ī b u n o š o p e r s o n u m a n t a s 3 8 9 .

Juridiskā persona kā civiltiesiskās atbildības subjekts

V i e n a no civilt iesiskās atb i ld ības ī p a t n ī b ā m ir t ā d a , ka tās subjekts b e z

l iz iskām p e r s o n ā m v a r b ū t arī jur idiskās p e r s o n a s atšķirībā n o kr iminālt iesiskās v a i

admin is t rat īvās atb i ld ības, kur atb i ld ības subjekts v a r b ū t tikai fiziskā p e r s o n a ,

juridiskās p e r s o n a s civilt iesiskā atb i ld ība ir p i e t i e k a m i sarežģīta juridiska konstruk­

cija, t ā d ē ļ jāpiekrīt O. ļofes u z s k a t a m , ka jebkuras teori jas, kas m ē ģ i n a skaidrot

juridiskās p e r s o n a s inst i tūtu, v is labākā p ā r b a u d e ir juridiskās p e r s o n a s civilt iesiskās

atb i ld ības institūts 3 9 0 .

jur idiskās p e r s o n a s a p z ī m ē j u m s nācis n o senās R o m a s 3 9 1 , kur b lakus b r ī v a m

c i l v ē k a m - homo liberis - p a s t ā v ē j a jur idiskās p e r s o n a s . T ā s a p z ī m ē j a ar v ā r d i e m

personae vice fungitur, kas n o z ī m ē j a « d a r b o j a s p e r s o n a s v i e t ā » . T ā d i v e i d o j u m i bija

b i e d r ī b a s , valsts u n pr ivātās iestādes, l a b d a r ī b a s f o n d i , k u r i e m p i e d e r ē j a m a n t a

un kuri varēja ar s a v u pārstāv ju s t a r p n i e c ī b u s lēgt l ī g u m u s , sn iegt p r a s ī b u tiesā

utt. Kā juridiskās p e r s o n a s bija valsts kase (fiscus), b ā r e ņ u n a m i un s l i m n ī c a s , kā

arī p e r s o n u a p v i e n ī b a s 1 ' " . C iv i l l ikums ( 1 4 0 7 . p.) p a r jur id iskām p e r s o n ā m atzīst

• valst i ,

• p a š v a l d ī b a s ,

• p e r s o n u a p v i e n ī b a s ,

• iestādes,

• n o d i b i n ā j u m u s ,

• lietu k o p ī b a s , k u r ā m ir piešķirts juridiskās p e r s o n a s statuss.

388 Zaudējumu nodarītājs atbildēs pēc vispārējās kārtības, ja pārkāpējs pats sevi būs novedis

nesamaņas vai garīgas darbības traucējumu stāvoklī ar alkoholiskiem dzērieniem vai citiem

līdzekļiem (CL 1637. p. 2. d. 2. t.). 389 Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām Civillikumā, 2. papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas

Juridiskais centrs, 1994, 95. Ipp. 390 Иоффе О.С. Ответственность по советскому гражданскому праву. Ленинград: изд.

Ленинградского у-та, 1955, с. 6 1 .

391 Система римского права, на правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 30-39.

392 Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1977, 63.-67., 73.-74. Ipp. Par juridiskās personas statusu un būtības skaidrojumiem skat.: Torgāns K. Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību dibināšana. Rīga, 1991; A.Bitāns «Vai «juridiskais subjekts» ir labāks par «juridisko personu»?». «Latvijas Jurists», 1994, 3; Agarkovs M., Bratuss S., Genkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības. I sējums, Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1946, 177.-252. Ipp.

86 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

Civ i l l ikumā izteiktajam juridiskās p e r s o n a s i e d a l ī j u m a m un arī p i r m s kara

d o t a j i e m t ā s s k a i d r o j u m i e m 1 9 ' i r jāp ie iet ļot i kritiski, tādēļ ka m ū s d i e n u t iesību

teorija un prakse juridiskās p e r s o n a s s k a i d r o j u m ā un iedal ī jumā ir attīstījušās.

V a l s t s u n p a š v a l d ī b a k ā juridiskā p e r s o n a d a r b o j a s pr ivāt t ies ību j o m ā 3 9 4 ,

t ā t a d g a d ī j u m o s , k a d valsts va i p a š v a l d ī b a p i e d a l ā s civilt iesiskajās at t iec ībās kā to

subjekts, p i e m ē r a m , slēdzot civi lt iesiskus dar ī jumus 3 9 5 .

P e r s o n u a p v i e n ī b a s k ā jur idiskās p e r s o n a s š o d i e n i r j ā s a p r o t plašāk, n e k ā

tas i r Civ i l l ikumā 3 9 6 , un i r jārunā p a r a p v i e n ī b ā m kā t ā d ā m . Izšķir d i v u v e i d u

a p v i e n ī b a s - p e r s o n u un kapitāla a p v i e n ī b a s .

P e r s o n u a p v i e n ī b a s . P i e p e r s o n u a p v i e n ī b ā m k ā jur id iskajām p e r s o n ā m

at t iec ina tikai t ā d a s a p v i e n ī b a s , kas v e i d o j a u n u subjektu 3 ' " . Pie š ā d ā m juridiska­

j ā m p e r s o n ā m i r p i e s k a i t ā m a s sabiedr iskās, polit iskās, profesionālās ( k o r p o r ā c i j a s )

u n reliģiskās organizāc i jas. P e r s o n u a p v i e n ī b a s p a r juridisko p e r s o n u kļūst p ē c t o

reģistrāci jas Latvi jas Republ ikas Tiesl ietu ministri jā3 9 8. Juridiskās p e r s o n a s kā

a p v i e n ī b a s n e a t b i l d p a r s a v u b i e d r u ( d a l ī b n i e k u ) s a i s t ī b ā m , u n s a v u k ā r t b iedr i

( d a l ī b n i e k i ) n e a t b i l d par šīs juridiskās p e r s o n a s s a i s t ī b ā m .

Kapitā la a p v i e n ī b a s . P i e kapitāla a p v i e n ī b ā m kā jur id iskajām p e r s o n ā m att ie­

c i n a t ā d a s a p v i e n ī b a s , kuras t iek n o d i b i n ā t a s , a p v i e n o j o t i e s n e v i s p e r s o n ā m k ā

t ā d ā m , b e t g a n a p v i e n o j o t š o p e r s o n u kapitālu ( n a u d u , m a n t u va i c i tu ī p a š u m u ) ,

un šo p e r s o n u t u r p m ā k ā d a r b ī b a šajā a p v i e n ī b ā nav o b l i g ā t a . Kapi tā la a p v i e n ī b a s

parast i t iek d i b i n ā t a s u z ņ ē m ē j d a r b ī b a s v e i k š a n a i . P i e t ā d ā m p i e s k a i t ā m a s k o o p e r a ­

tīvās sabiedr ības, p a j u sabiedr ības, s a b i e d r ī b a s ar i e r o b e ž o t u a t b i l d ī b u , sabiedrī­

b a s ar p a p i l d u a t b i l d ī b u un akci ju sabiedr ības 3 9 9 , kā arī b e z p e ļ ņ a s organizāc i jas un

valsts u n p a š v a l d ī b a s u z ņ ē m u m i . Šīs a p v i e n ī b a s kļūst par jur id iskām p e r s o n ā m p ē c

to reģistrāci jas Latvi jas R e p u b l i k a s U z ņ ē m u m u reģistrā. Kapitā la a p v i e n ī b a kā

juridiskā p e r s o n a parast i n e a t b i l d par savu d i b i n ā t ā j u ( d a l ī b n i e k u ) s a i s t ī b ā m , u n

dibinātāj i ( d a l ī b n i e k i ) n e a t b i l d par kapitāla a p v i e n ī b a s s a i s t ī b ā m , i z ņ e m o t l ikumā

va i d i b i n ā š a n a s l ī g u m ā va i citā d i b i n ā š a n a s d o k u m e n t ā note ik tos g a d ī j u m u s , k a d

d ib inātā js ( d a l ī b n i e k s ) a tb i ld p a r kapitāla a p v i e n ī b a s s a i s t ī b ā m , j a tai n a v m a n t a s

a r k o s e g t p a r ā d u , p i e m ē r a m , sabiedr ība a r p a p i l d u a t b i l d ī b u .

Arī t e r m i n s iestāde jāsaprot d a u d z plašākā n o z ī m ē nekā iestādījums. Iestādī­

j u m i i r t ā d a s juridiskās p e r s o n a s , kas i r n o d i b i n ā t a s kā m a n t i s k s k o p u m s noteik­

t a m m ē r ķ i m va i u z d e v u m a m , v a i , k ā saka V . Sinaiskis, « m a n t u a p v i e n ī b a s » a r zinā-

393 Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 113. Ipp.;

394 1994. gada 24. maija likuma «Par pašvaldībām» 4. p. 395 Sinaiskis V. Latvijas civiltiesibu apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u

«Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 113. Ipp. 396 Turpat. 397 Skatīt salīdzinājumam sabiedrības pēc līguma CL 2241.-2280. p. 398 Tiek plānots šo juridisko personu reģistrāciju un ar to saistīto darbību veikšanu uzdot vienai

iestādei - Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. 399 Tā kā 26.09.1990. likuma «Par uzņēmējdarbību» 15. p. un 08.10.1992. likuma «Par

individuālo (ģimenes), zemnieku vai zvejnieku saimniecību vai individuālo darbu» 8. p. nosaka, ka individuālie, ģimenes, zemnieku un zvejnieku uzņēmumi var tikt reģistrēti kā statūtsabiedrības, tad šīs statūtsabiedrības nevar tikt uzskatītas par individuāliem, ģimenes, zemnieku un zvejnieku uzņēmumiem. Bez tam ir jānorāda, ka kooperatīvās sabiedrības un paju sabiedrības ir uzskatāmas par tādām kapitāla apvienībām, kas ir saglabājušas arī personu apvienības īpatnības.

nodaļa. Civiltiesiskās atbildības subjekts 8 7

mu tiesisku, a t ļ a u t u m ē r ķ i 4 0 0 . Pie i e s t ā d ī j u m i e m kā jur id iskajām p e r s o n ā m i r

ļ.ipieskaita valsts un p a š v a l d ī b a s institūcijas ( i e s t ā d e s ) , kas n o d i b i n ā t a s , p a m a t o ­

joties u z l i k u m u v a i c i t u n o r m a t ī v u a k t u , p i e m ē r a m , ministr i jas, d e p a r t a m e n t i , pr i ­

vatizācijas f o n d i u. tml. Iestādī jumi par juridisko p e r s o n u kļūst p ē c to n o d i b i n ā ­

šanas u n parasti t ā m n a v n e p i e c i e š a m a speciā la reģistrāci ja. T o apl iec ina M i n i s t r u

k.ibineta 1995. g a d a 13. jūnija n o t e i k u m i N r . 154 « A d m i n i s t r a t ī v o aktu p r o c e s a

n o t e i k u m i » , kur 4. p. par iestādi ir atzīta publ isko t iesību subjekta institūci ja va i

ta s t ruktūrv ienība, kurai i r note ikta k o m p e t e n c e , p e r s o n ā l s un m a t e r i ā l i e resursi.

P a r n o d i b i n ā j u m i e m t iesībzinātnieks V. Sinaiskis atzīst « m a n t u , parast i

k a p i t ā l u , kas n o d i b i n ā t s kāda l a b d a r ī g a m ē r ķ a s a s n i e g š a n a i , b e t t a m trūkst pat­

stāvīga o r g ā n a » 4 0 ' . T ā t a d p a r n o d i b i n ā j u m u atz īstama t ā d a juridiskā p e r s o n a , kas

n o d i b i n ā t a , nošķirot n o t e i k t u m a n t u kāda m ē r ķ a sasniegšanai vai k ā d a m u z d e ­

v u m a m , b e t šīs jur idiskās p e r s o n a s izpi ldu inst i tūci ja, p ā r v a l d e s o r g ā n s n a v pat­

stāvīgi d a r b o j o š s . T ā d i i r speciāl i f o n d i , kurus pārva ld ī t uzdots c i t ā m fiziskām va i

jur id iskām p e r s o n ā m .

Visstr īdīgākais jur idiskās p e r s o n a s v e i d s ir l ietu k o p ī b a , kurai ir piešķirtas juri­

diskās p e r s o n a s t iesības. Š ā d a i juridiskai p e r s o n a i n a v speciā lu p ā r v a l d e s o r g ā n u .

C L ( 3 8 3 . p.) p a r š ā d u k o p ī b u atzīst m a n t o j u m u , u n līdz m a n t o j u m a n o n ā k š a n a i

m a n t i n i e k a ī p a š u m ā ( k a s v a r b ū t i lgstoša laika z i ņ ā ) tas i r jāuztur u z paša m a n ­

t o j u m a rēķina, un šis m a n t o j u m s v a r i e g ū t t iesības un u z ņ e m t i e s saist ības.

Savula ik, a p l ū k o j o t juridiskās p e r s o n a s civilt iesisko a t b i l d ī b u , p a s t ā v ē j a p r o ­

b l ē m a , kā k o n s t a t ē t juridiskās p e r s o n a s v a i n u 4 0 2 , jo v a i n a tika skaidrota kā per­

s o n a s psihiska a t t i e k s m e pret n o d a r ī j u m u un s e k ā m , kas raksturīga tikai f iz iskajām

p e r s o n ā m - c i l v ē k i e m . Ja v a i n u a p l ū k o no objekt īvā v i e d o k ļ a , t a d tā i r pi lnā m ē r ā

a t t i e c i n ā m a u z jur idisko p e r s o n u . T o m ē r j ā i e v ē r o , ka, lai g a n reāl i civi l t iesisko pār­

k ā p u m u v e i c fiziska p e r s o n a ( d a r b i n i e k s va i p i lnvarotā p e r s o n a ) , parasti v i s p i r m ā m

k ā r t ā m par to a tb i ld juridiskā p e r s o n a . Visbiežāk to skaidro kā juridiskās p e r s o n a s

a d m i n i s t r ā c i j a s v a i n u p a r d a r b i n i e k u n e p i e t i e k a m u u z r a u d z ī š a n u 4 0 3 . T a č u tas neiz­

slēdz iespēju juridiskai p e r s o n a i celt regresa p r a s ī b u pret šo fizisko p e r s o n u 4 0 4 .

C L at t iec ībā u z juridiskās p e r s o n a s a t b i l d ī b u p i e m ē r o v ispārē jo civilt iesiskās

a t b i l d ī b a s r e g u l ē j u m u , t o m ē r ī p a š a u z m a n ī b a i r j ā p i e v ē r š C L 1638. р., 1 6 3 9 . р.,

1781. р., 1782. р. T u l k o j o t šos p a n t u s , v a r a m nošķirt va irākus juridiskās p e r s o n a s

atb i ld ības n o t e i k u m u s .

luridiskā p e r s o n a i r v a i n o j a m a un l īdz ar to a t b i l d ī g a p a r j e b k u r u t ies ību aiz­

s k ā r u m u , ko tās d a r b i n i e k s izdarījis p ē c šīs juridiskās p e r s o n a s vadī tā ja va i īpašnie­

ka r īkojuma va i p a v ē l e s , i z ņ e m o t g a d ī j u m u s , k a d š ā d a d a r b ī b a i r pat i par sevi n o -

z i e d z ī g a . p i e m ē r a m , m i e s a s b o j ā j u m u n o d a r ī š a n a v a i s v e š a s m a n t a s

400 Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 113. Ipp.

401 Turpat, 113.-114. Ipp.

402 Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām. Rīga: Rasa, 1993, 63. Ipp.

403 Skat.: Иоффе О. С. Ответственность по советскому гражданскому праву. Ленинград: изд.

Ленинградского у-та, 1955, с. 64-65. 404 Vēbers ļ. Saistības no kaitējuma nodarišanas. Rīga: LVU, 1969, 38. Ipp.; Naumovs V., Vēbers \.

Materiālā atbildība par kaitējumu veselībai. Riga: Liesma, 1972, 58. Ipp.; Иоффе О. С. Ответственность по советскому гражданскому праву. Ленинград: изд. Ленинградского у-та, 1955, с. 64-70; Матвеев Г. К. Основания гражданско-правовой ответственности. Москва: ЮЛ, 1970, с. 183-241; Гражданское право. Москва: изд. БЕК, 1994, том 2, с. 397-403.

8 8 3. daļa. Civiltiesiskā atbildība

p i e s a v i n ā š a n ā s p ē c vadītā ja r īko juma (1638. p.) . S a v u k ā r t , ja š ā d a u z d e v u m a re­

zultātā 4 0 5 t iek izdarīts del ikts, t a d juridiskā p e r s o n a atb i ldēs arī t a d , ja šīs fiziskās

p e r s o n a s d a r b ī b a s pārsn iegs u z d e v u m a , p i l n v a r o j u m a va i d a r b a l ī g u m a robežas

( C L 1781. p.) . T ā t a d , ja del ikts tiks nodarī ts p ē c juridiskās p e r s o n a s p i lnvarota pār­

stāvja r īkojuma, t a d šīs p e r s o n a s pārstāvis n e v a r ē s savu atb i ld ību izslēgt, n o r ā d o t ,

ka tiešais k a i t ē j u m a nodarī tā js i r pārkāpis d a r b a l ī g u m u , p i l n v a r o j u m u va i u z d e ­

v u m u . Juridiskā p e r s o n a varēs atbr īvot ies n o atb i ld ības, j a n o d a r ī j u m s b ū s noz ie­

dzīgs, t ā t a d , ja būs izdarīta k r i m i n ā l s o d ā m a d a r b ī b a , un tā pierādīs, ka šī d a r b ī b a

n a v notikusi juridiskās p e r s o n a s p i l n v a r o t o p e r s o n u r īko juma, p a v ē l e s va i u z d e v u ­

m a rezul tātā.

ļuridiskā p e r s o n a ir atb i ld īga par t ā d u t iesību a i z s k ā r u m u , kuru tā ir pieļāvusi

apstākļos, k a d tai bija iespēja un p i e n ā k u m s š ā d u a i z s k ā r u m u aizkavēt, p i e m ē r a m ,

m e d i c ī n a s iestādes par gar īg i sl imā n o d a r ī t o k a i t ē j u m u ( C L 1639. p.) (culpa in cus-

todiendo).

ļuridiskā p e r s o n a atbi ld arī par t ā d i e m z a u d ē j u m i e m , kas nodarī t i nevis tās

prett iesisku va i n o z i e d z ī g u r ī k o j u m u rezultātā, b e t g a n no šīs juridiskās p e r s o n a s

d a r b i n i e k u d a r b ī b ā m sakarā a r š o d a r b i n i e k u n e p i e n ā c ī g ā m s p ē j ā m u n n o d e r ī b u

( C L 1782. p.) (culpa in eligendo) izpildīt v i ņ i e m uzliktos p i e n ā k u m u s , ja, izvēlot ies

šos d a r b i n i e k u s , n a v ievērota va jadz īgā u z m a n ī b a un iepriekš n a v p ā r b a u d ī t a šo

p e r s o n u ( d a r b i n i e k u ) kvalifikācija, izglītība va i p i e r e d z e , kā arī spējas p i e n ā c ī g i

izpildīt uzliktos p i e n ā k u m u s . P i e m ē r a m , K. Č a k s t e p a m a t o t i n o r ā d a , ka a u t o m a š ī ­

nas īpašnieks ( a r i juridiskā p e r s o n a ) n e v a r atbr īvot ies n o atb i ld ības par a u t o m a š ī ­

nas n o d a r ī t o k a i t ē j u m u , a t s a u c o t i e s uz t o , ka d a r b i n i e k a m ( a u t o v a d ī t ā j a m ) i r n e ­

p i e c i e š a m ā s kategor i jas a u t o v a d ī t ā j a a p l i e c ī b a un š ī d a r b i n i e k a d e r ī g u m s i r

p ā r b a u d ī t s valsts iestādē 4 0 6 .

A p k o p o j o t iepriekš te ikto, v a r a m secināt , ka faktiski juridiskā p e r s o n a atbi ld

par fizisko p e r s o n u d a r b ī b u , kas ir ve ikta šīs juridiskās p e r s o n a s v ā r d ā va i tās u z d e ­

v u m ā , v a i , sastāvot a r t o d a r b a va i d ienesta a t t i e c ī b ā s , p i ldot savus p i e n ā k u m u s .

T o m ē r , p i e m ē r o j o t civilt iesisko a t b i l d ī b u , i r jānoska idro, k ā d u i e m e s l u dēļ un kā

v a i n a s dēļ a izskārums ir not ic is. Būtiski ir noska idrot :

va i aizskārēja d a r b ī b a s i r va i n a v noziedzīgas,

va i tās i r izdarītas p ē c juridiskās p e r s o n a s p i lnvarotās p e r s o n a s r īko juma v a i

p a v ē l e s ,

va i tās pārkāpj d a r b a v a i u z d e v u m a l ī g u m u ,

va i juridiskā p e r s o n a ir p i e n ā c ī g i pārbaudī jus i tiešā aizskārēja spējas un

n o d e r ī b u .

Lai precīzi note iktu konkrētas p e r s o n a s v a i n u un a t b i l d ī b u , i r j ā n o s k a i d r o ,

kādas civiltiesiskās at t iec ības pastāv starp juridisko p e r s o n u un t iešo ka i tē juma n o -

darī tāju - fizisko p e r s o n u . Visbiežāk tās ir d a r b a tiesiskās a t t i e c ī b a s . P a s t ā v o t d a r b a

t iesiskajām va i c i t ā m a t t i e c ī b ā m , civilt iesiskās at t iec ības fiziskās p e r s o n a s d a r b ī b a s

rezultātā var v e i d o t i e s atšķirīgas - atkarībā no tā, va i šīs at t iec ības ir d a r b a ( u z d e -

v u m a ) l ī g u m a ietvaros va i šie ietvari t iek p ā r k ā p t i ( 8 . attēls 8 9 . I p p . ) . Ja fiziskā

405 Atklāts paliek jautājums, kā to pierādīt. Domājams, ka jāiziet no vainas prezumpcijas, un līdz ar to juridiskajai personai ir jāpierāda savs nevainīgums.

406 Čakste K. Motorizētu satiksmes līdzekļu īpašnieku atbildības problēma Latvijas un ārzemju civiltiesībās. Rīga: Valters un Rapa, 1939. Atsevišķs novilkums no LU Akadēmiskās sabiedrisko zinātņu biedrības rakstu krājuma, II, 91.-92. Ipp.

nodaļa. Civiltiesiskās atbildības subjekts 89

persona n o d a r a k a i t ē j u m u c i ta i p e r s o n a i , d a r b o j o t i e s d a r b a l ī g u m a i e t v a r o s , t a d

p.n šo k a i t ē j u m u a t b i l d juridiskā p e r s o n a . P i e m ē r a m , juridiskā p e r s o n a atb i ldēs

par nekval i tat īv i i z g a t a v o t ā s p r o d u k c i j a s n o s ū t ī š a n u p i r c ē j a m , ko pieļāvis nosūt ī tā-

|.i darb in ieks. T o m ē r ir g a d ī j u m i , k a d fiziskā p e r s o n a , d a r b o j o t i e s juridiskās per­

sonas v ā r d ā , d a r b a l ī g u m u p ā r k ā p j . T a s d o d p a m a t u juridiskajai p e r s o n a i t ieši va i

net ieši ( r e g r e s a kārt ībā) piedzīt z a u d ē j u m u s n o fiziskās p e r s o n a s . T o m ē r saskaņā

ar Latvi jas D a r b a l i k u m u kodeksa 126. p. 2. d. z a u d ē j u m u a p m ē r s i r ierobežots,

ļo regresa kārt ībā var piedzīt tikai «t iešus reālus z a u d ē j u m u s » , turpret ī n e s a ņ e m t i e

i e n ā k u m i n a v ņ e m a m i v ē r ā . Š ā d s z a u d ē j u m u t r a k t ē j u m s neatbi ls t C L 4 0 7 , t o m ē r

I atvi jas R e p u b l i k a s D a r b a l i k u m u kodekss i r speciā ls l i k u m s , kas r e g l a m e n t ē d a r b a

tiesiskās at t iec ības, un saskaņā ar 1994. g a d a 8. jūnija l ikuma « P a r l i k u m u un c i tu

S a e i m a s , Valsts p r e z i d e n t a u n M i n i s t r u p r e z i d e n t a p i e ņ e m t o aktu izs ludināšanas,

spēkā stāšanās kārt ību u n spēkā e s a m ī b u » 8 . p . 3 . d . g a d ī j u m o s , k a d C L (kā v is­

p ā r ē j ā s ) u n D L K ( k ā s p e c i ā l ā s ) n o r m a s i r p r e t r u n ā , s p ē k ā i r D L K n o r m a s .

1

Darbības saskaņa ar darba vai uzdevuma

l īgumu

Trešā persona

Juridiska persona • Fiziskā

persona Juridiska persona

Darbības ārpus darba vai uzdevuma l īguma

Trešā persona

attēls. Juridiskās un fiziskās personas savstarpējās attiecības darba vai

uzdevuma līguma sakarā, pēdējai veicot darbības pirmās vārda

S a v u k ā r t , j a š ā d a fiziskā p e r s o n a n o d a r a k a i t ē j u m u ā r p u s d a r b a v a i u z d e v u ­

m a l ī g u m a i e t v a r i e m u n b e z juridiskās p e r s o n a s r īko juma va i u z d e v u m a , t a d

juridiskajai p e r s o n a i n a v jāatb i ld par š ā d ā m fiziskās p e r s o n a s d a r b ī b ā m . A t b i l d ī b a s

p i e n ā k u m s juridiskajai p e r s o n a i n e r o d a s arī ta jos g a d ī j u m o s , k a d tas tieši n e a t ­

t iecas uz tās d a r b a va i d i e n e s t a p i e n ā k u m u v e i k š a n u , lai g a n ka i tē jums fiziskās

p e r s o n a s d a r b ī b a s rezultātā i r nodar ī ts d a r b a laikā v a i d a r b a v i e t ā , p i e m ē r a m , j a

407 Nevar tikt atzīta par neiegūto ienākumu tā summa, kuru no darba devējam pienākušās

atlīdzības atskaita, lai segtu darbinieka nodarītos zaudējumus trešajai personai. Lai gan

faktiski darba devējs nesaņem tam pienākušos atlīdzību vai tās daļu, juridiski darba devējs ar

šo atlīdzību vai tās daļu sedz darbinieka nodarītos zaudējumus. Tiesas šo niansi ne vienmēr

uztver, skatīt, piemēram, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas 15.10.96. spriedumu lietā

Nr. 2-841/1996.

90 3. daja. Civiltiesiskā atbildība

darbin ieks d a r b a v ieta un d a r b a laikā izraisa k a u t i ņ u , kura rezultātā t iek nodarī ts

ka i tē jums cita darb in ieka v e s e l ī b a i .

T ies ību teori jā un arī t iesu praksē n a v p i ln īgas skaidr ības par c i tu civilt iesisko

a t t i e c ī b u subjektu ( t ā d u k ā l ī g u m s a b i e d r ī b a , indiv iduāla is va i ģ i m e n e s u z ņ ē m u m s ,

z e m n i e k u va i zve jn ieku s a i m n i e c ī b a , kas n a v reģistrējušās kā juridiskās p e r s o n a s )

civiltiesisko a t b i l d ī b u .

Lai g a n l ī g u m s a b i e d r ī b a i r u z ņ ē m ē j s a b i e d r ī b a un tiek reģistrēta Latvi jas

Republ ikas U z ņ ē m u m u reģistrā, t o m ē r t ā n a v juridiska p e r s o n a 4 0 8 .

Sākotnēj i šķiet, ka l ikuma « P a r l ī g u m s a b i e d r ī b ā m » 11. p. skaidri n o r ā d a , ka

«visi k o m p l e m e n t ā r i e dal ībnieki par l ī g u m s a b i e d r ī b a s sa ist ībām atb i ld sol idāri un

a r v isu savu ī p a š u m u p r o p o r c i o n ā l i i e g u l d ī j u m a m l ī g u m s a b i e d r ī b ā va i l ī g u m ā

noteiktajai d a ļ a i » . T o m ē r t e r m i n s solidārā atbildība i r a t t i e c i n ā m s uz t ā d ā m

s a i s t ī b ā m , k a d kredi tors ( c i e t u š a i s ) v a r p iepras ī t , p i e m ē r a m , z a u d ē j u m u

at l īdz ināšanu no katra sol idārā p a r ā d n i e k a 4 0 9 ( C L 319. p. - 3 2 4 . p., 3 3 6 . p.,

5 0 7 . p., 6 2 7 . p., 1266. p., 1629. p., 1630. p., 1669. p. - 1690. p., 1699. p.,

1860. p., 1861. p., 1989. p. - 1991. p., 1958. p., 1990. p., 2 2 5 7 . p.,

2 2 5 8 . p., 2 3 0 7 . p., 2 3 6 0 . p., 2 3 6 5 . p., 2 3 7 5 . p . ) . S a v u k ā r t atb i ld ība p r o p o r c i o n ā l i

i e g u l d ī j u m a m ir «da ļē jās a t b i l d ī b a s » institūts, ar ko saprot g a d ī j u m u s , k a d va i rā­

ki p a r ā d n i e k i a tb i ld tikai noteiktā daļā ( C L 1426. p., 1723. p . ) , un - pretstatā

sol idārajai atbi ld ībai - no šāda p a r ā d n i e k a n e v a r pieprasīt , lai tas at l īdzina visus

z a u d ē j u m u s ( C L 1669. p.) .

A p l ū k o j o t l ī g u m s a b i e d r ī b a s u n ci tus civilt iesisko a t t i e c ī b u subjektus, b ū t u

jārunā p a r šo subjektu d i b i n ā t ā j u v a i d a l ī b n i e k u s u b s i d ā r o a t b i l d ī b u , t.i., ja

civilt iesisko a t t i e c ī b u s u b j e k t a m n a v ī p a š u m a uz kuru vērst p i e d z i ņ u , t a d jāatb i ld

šā subjekta d i b i n ā t ā j i e m va i d a l ī b n i e k i e m . T a s ir d i s k u t ē j a m s a p g a l v o j u m s , un arī

prakse i r neskaidra, jo, lai g a n C P K ( 4 3 . p.) r e g l a m e n t ē tikai fizisko un jur idisko

p e r s o n u pārstāv ību l ietas v e š a n a i t iesā un līdz ar to n e p a r e d z ci tus civi lt iesisko

at t iec ību subjektus, t iesas atzīst, ka l ī g u m s a b i e d r ī b a , indiv iduāla is u z ņ ē m u m s va i

z e m n i e k u s a i m n i e c ī b a ir p u s e l ietā4 '0. P a r l ī g u m s a b i e d r ī b a s kā civi lt iesisko a t t i e c ī b u

subjektu l iecina arī vairāki cit i apstākļ i , p i e m ē r a m , reģistrācija U z ņ ē m u m u reģistrā,

d a r ī j u m u s lēgšana savā v ā r d ā , kā arī n o d o k ļ u m a k s ā š a n a s p i e n ā k u m s 4 " .

408 Skatīt 1991. gada 15. februāra likuma «Par līgumsabiedrībām» līgumsabiedrības jēdziena skaidrojumu 1. p., 2. p. un 7. p. Piemēram, Zviedrijā, lai apzīmētu līgumsabiedrības juridisko stāvokli, izmanto šādus kritērijus - a legal but not a taxable entity (civiltiesisko attiecību, bet ar nodokļiem neapliekams subjekts), turpretī sabiedrības ar ierobežotu atbildību - a legal and taxable entity (civiltiesisko attiecību un ar nodokļiem apliekams subjekts (juridiska persona)). Skat.: Doing business in Sweden. Lagerlōf & Leman Advokatbyra AB, 1993, p. 13, 19. Latvijā arī līgumsabiedrības tiek apliktas ar nodokļiem. ASV zinātnieki šādus civiltiesisko attiecību subjektus sauc par hibrīdiem jeb jauktās atbildības veidojumiem. Skat.: Baltic Republic Legal Conference, «An Overwiev of U.S.A. Business Associations and an Introductions to U.S.A. Secutities Law». Riga, 1990.

409 Vebers /., Torgāns K, Šulcs V. Padomju civiltiesības, II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986, 64. Ipp.; Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām Civillikumā. Rīga: Rasa, 1993, 70.-71. Ipp.; Torgāns K, Komentāri saistību tiesībām, 2. papildinātais izdevums, Rīga: Latvijas Juridiskais centrs, 1994, 70.-71. Ipp.

410 Skat.: Latvijas Saimnieciskās tiesas lieta Nr. 1583/10, 1995. gads, Latvijas Republikas Rīgas Apgabaltiesas 1997. gada lietas Nr. C - 761/6, C - 1108/10, C - 1141/10, C - 146/22.

411 Skatīt 09.03.1995. likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» 3. p. 1. d. (Ziņotājs, 11.05.1995. Nr. 9).

4. daja. Civiltiesiskās atbildības veidi 91

Ceturta daļa

Civiltiesiskās atbildības veidi

1. nodaļa. Civiltiesiskas atbildības veidu kopīgās un atšķirīgās pazīmes

Kā jau n o s k a i d r o j ā m , j ē d z i e n u civiltiesiskā atbildība a t t iec ina uz d i v i e m

civilt iesiskās atb i ld ības v e i d i e m :

līgumisko atbildību - a t b i l d ī b u par l ī g u m a saist ību neizpi ldi va i n e p i e n ā ­

c ī g u izpildi (contractual liability - a n g ļ u v a l . , responsabilité civile contractuelle -

f r a n č u v a l . , договорная ответственность - kr ievu v a l . ) ;

deliktatbildïbu (ārpuslīgumhko atbildību) - a t b i l d ī b u p a r vesel ības

b o j ā j u m u , miesas b o j ā j u m i e m , ī p a š u m a b o j ā j u m u va i b o j ā e j u (torts liability, for­

tius liability - a n g ļ u v a l . , responsabilité civile delictuelle - f r a n č u v a l . , внедоговорная

ответственность - kr ievu v a l . ) (skat., p i e m ē r a m , CL 2 0 . p., 1 4 0 2 . p . ) . Š ā d s

iedal ī jums i r v i s p ā r p i e ņ e m t s , p i e m ē r a m , arī S k a n d i n ā v i j ā 4 " un Krievijā4 '4.

A n g l o s a k š u t iesībās šie divi civilt iesiskās a t b i l d ī b a s institūti ir nošķirt i , t ie n e ­

tiek uzskatīti par « r a d n i e c ī g i e m » . Lai g a n a b u s atb i ld ības v e i d u s v i e n o cietušā ie­

priekšējā stāvokļa a t j a u n o š a n a s funkci ja, a b i juridiskie institūti a n g l o s a k š u t iesībās

t o m ē r attīstījušies un vē l pastāv neatkar īgi v i e n s no otra 4 ' 5 . T a s i r izskaidrojams ar

to, ka a n g l o s a k š u t iesību p a m a t s i r p r e c e d e n t u t iesības un l ī g u m a p ā r k ā p u m a un

del ikta sekas tiek at l īdz inātas, p a m a t o j o t i e s uz atšķir īg iem n o t e i k u m i e m un ar at­

šķir īgiem aizsardzības l īdzekļ iem 4 ' 6 . B e z t a m a t b i l d ī b a s n o t e i k u m i k a t r a m d e l i k t a m

ir indiv iduāl i 4 ' 7 .

412 Delikts (no latīņu vai. delictum) - pārkāpums, nodarījums (проступок - krievu vai.). Skat.: Юридический энциклопедический словарь. Москва: Советская энциклопедия, 2 доп. изд., 1987, с. 103.; pārkāpums, tiesību aizskārums, civilā netaisnība. Skat.: Prof. Dr. Būmanis A. Romiešu tiesību hrestomātija. Rīga: Gulbis, 1935, 97. Ipp.; civil wrong - Black Henry Campbell, M. A. Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 385; Garner Bryan A. Dictionary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990, p. 174.-175; Osborn's Concise Law Dictionary. London, Sweet & Maxwell, eighth edition, 1993, p. 326; Ivamy Hardy E.R. Mozley & Whiteley's Law Dictionary. London, Butterworths, eleventh edition, 1993, p. 273.

413 Lagerlöf & Leman Advokatbyrä AB, Doing Business in Sweden, 1993, Christtensons Tryckeri

InVision Group AB, p. 46. 414 Гражданское право. Москва: изд. БЕК, том 1, 1994, с. 173. 415 Комаров А. С. Ответственность в коммерческом обороте. Москва: ЮЛ, 1991, с. 28; Abbott

К. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 103-108; Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 343-369.

416 Anglosakšu tiesību civilo tiesību aizsardzības līdzekļu veidus, kurus piemēro līgumpārkāpuma vai delikta gadījumā, skatīt 3. daļas 1. nodaļā. 46.-48. Ipp.

417 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Pub. Ltd., 1993, 6th edition, p. 113.

92 4. daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi

Kā var l īgumisko atb i ld ību un del ik tatb i ld ību d e f i n ē t ? Ar līgumisko atbildī­

bu saprot tādu civiltiesisko atbildību, kas iestājas līguma saistību neizpildes

vai nepienācīgas izpildes rezultātā™. S a v u k ā r t ar deliktatbildību (ārpuslīgu-

misko atbildību) saprot tādu civiltiesisko atbildību, kas rodas nevis no pušu

vienošanās, bet gan no paša kaitējuma nodarīšanas fakta, t ā t a d delikta

n o d a r ī j u m a gadī jumā 4 ' " , t ā p ē c š ā d u civilt iesisko atb i ld ību s a u c arī p a r ā r p u s l ī g u -

misko a t b i l d ī b u , kas v a r b ū t arī n a v labākais a p z ī m ē j u m s .

Kā j a u iepr iekš tika p i e m i n ē t s , vēstur iski s a b i e d r ī b a a g r ā k iepazina

civilt iesisko a t b i l d ī b u par n e a t ļ a u t u d a r b ī b u (de l ik tu) - tal iona pr inc ipa transfor­

m ā c i j u mater iā lā f o r m ā . P i e m ē r a m , ja kāds n o g a l i n ā j a cita l o p u , t a d v i ņ a m tika

pieprasīts d o t v ietā t ā d u p a š u l o p u , b e t tā n e e s a m ī b a s g a d ī j u m ā - k ā d u

l īdzvērt īgu l ietu.

Sal īdzinoši vē lāk attīstījās civiltiesiskā atbi ld ība p a r l īgumsaist ību neizpi ldi va i

n e p i e n ā c ī g u izpildi. T ā p ē c sākotnēj i šie a b i civiltiesiskās atb i ld ības v e i d i net ika

a p v i e n o t i z e m v i e n a a p z ī m ē j u m a kā civiltiesiskā atb i ld ība.

Līgumiskās atbildības un deliktatbildības kopīgās pazīmes

Lai g a n starp l īgumisko atb i ld ību u n del ik tatb i ld ību pastāv vēstur iskas u n

citas atšķirības (kas tiks m i n ē t a s vē lāk 155.-157. I p p . ) , a b i e m civilt iesiskās

atb i ld ības v e i d i e m i r d a u d z k o p ī g u p a z ī m j u . V. M i k e l ē n s izdala va i rākas k o p ī g a s 4 2 0

p a z ī m e s :

1- A b i civilt iesiskās atb i ld ības v e i d i parast i ir m a n t i s k a rakstura saist ības, kurās

k r e d i t o r a m i r t iesības par n o d a r ī t a j i e m z a u d ē j u m i e m pieprasīt at l īdz ību, b e t

p a r ā d n i e k a p i e n ā k u m s ir šo p i e p r a s ī j u m u izpildīt.

2 . A b u s civiltiesiskās atb i ld ības v e i d u s p a m a t ā a p v i e n o v i e n a k o m p e n s ē j o š a

funkci ja - n o d r o š i n ā t t ā d u cietušā stāvokļa a t j a u n o š a n u , kāds tas ir bijis p i r m s

t iesību a izskāruma.

A b u civilt iesiskās atb i ld ības v e i d u p a m a t u z d e v u m s i r p a n ā k t , lai c ietušais

atrastos t ā d ā pašā stāvoklī ( n o mater iā lā v i e d o k ļ a ) va i maks imāl i t u v u t a m , kādā

v i ņ a m b ū t u bijis j ā a t r o d a s , j a ka i tē jums ( p ā r k ā p u m s ) n e b ū t u not ic is. T a s parast i

izpaužas mant iskā ka i tē juma at l īdz ināšanā va i personiskā ka i tē juma k o m p e n ­

sēšanā 4 2 ' , jo n a u d a i r universāls l ietu m ē r s . Lai g a n pastāv l ietas, kuras n a u d ā n e v a r

pi lnībā a t j a u n o t va i k o m p e n s ē t , p i e m ē r a m , morā la is pār idar ī jums v a i d i s k o m f o r t s .

T o m ē r , tā kā sabiedr ība ir virzīta uz mater iā la rakstura l īdzekļu p i e m ē r o š a n u , lai

izl īdzinātu pār idar ī jumus, un s a p r o t o t , ka arī n e m a t e r i ā l a rakstura ka i tē jums ir

negat īva p a r ā d ī b a , c i e t u š a j a m tiek d o t s mater iā la rakstura g a n d a r ī j u m s v a i

k o m p e n s ā c i j a .

418 Tuvāk par līgumisko atbildību skatīt 4. daļas 2. nodaļā 97.-113. Ipp.

419 Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 285. Tuvāk par deliktatbildību skatīt šīs grāmatas 4. daļas 4. nodaļā 117.-125. Ipp

420 Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monograph Social Sciences: Law. Vilnius, 1995, p. 10-13; Mikelēnas V. Civilinēs atsakomybes problemos: Jyginamieji aspekti. Vilnius, Justitia, 1995, 43.-75. Ipp.

421 Šajā gadījumā var runāt par personas materiālā stāvokļa atjaunošanu.

i I.iļa. Civiltiesiskas atbildības veidu kopīgās un atšķirīgās pazīmes 9 3

3. jebkura šo d i v u civilt iesiskās a t b i l d ī b a s v e i d u p i e m ē r o š a n a neizslēdz

i f .p i ' ju p i e m ē r o t arī c i tus civi l t iesību aizsardzības l īdzekļus, t ā d u s kā restitūci ja,

tiesas a i z l i e g u m s u.c. T o m ē r to izvēles va i p i e m ē r o š a n a s iespējas i r atšķir īgas.

4. L īgumiskā atb i ld ība un ārpus l īgumiskā jeb del iktatbi ld ība r o d a s kā jauna

•„nsliba l īgumiskās saistības p ā r k ā p u m a va i del ikta ( n e a t ļ a u t a s d a r b ī b a s ^ rezultātā.

I.it.id šo civilt iesiskās a t b i l d ī b a s v e i d u izcelšanās a v o t s ir v i e n s - j a u n a saist ība,

pc( kuras v i e n a i pusei - c i e t u š a j a m ( k r e d i t o r a m ) - ir t iesības prasīt z a u d ē j u m u at­

l īdzību va i c i tu ar l i k u m u n o t e i k t u p i e n ā k u m u v e i k š a n u , b e t otrai p u s e i - t iesību

aizskārējam ( p a r ā d n i e k a m ) - i r p i e n ā k u m s šos z a u d ē j u m u s s e g t v a i izpildīt c i tus

p a p i l d u p i e n ā k u m u s , va i c iest c i tāda v e i d a p e r s o n i s k o t iesību i e r o b e ž o j u m u s .

5 . P i e m ē r o j o t a b u s civilt iesiskās atb i ld ības v e i d u s , p a r ā d n i e k s parast i cieš n e ­

gatīva mant iska rakstura sekas va i i r spiests pac iest c i t ā d a v e i d a personiska rak­

stura i e r o b e ž o j u m u s .

Līgumiskās atbildības un deliktatbildības atšķirīgās pazīmes

Parast i t iesību l i teratūrā t iek izdalītas tās civilt iesiskās atb i ld ības v e i d u pazī­

m e s , kas atšķiras. N e tikai a n g l o s a k š u t iesībās, b e t arī d a ž u k o n t i n e n t ā l ā s E i r o p a s

va lstu, p i e m ē r a m , Franci jas, t iesībās civiltiesiskā atb i ld ība p a r l ī g u m p ā r k ā p u m u u n

del iktu ir st ingri n o r o b e ž o t a 4 2 2 , ko apl iec ina atsevišķa šo civilt iesiskās atb i ld ības v e i ­

du r e g l a m e n t ā c i j a d a ž ā d ā s civ i lkodeksa n o d a ļ ā s (TITRE IV., CHAPITRE I Des quasi-

contracts (1371 - 1381) CHAPITRE II Des délits at des quasi-délits (1382 - 1386).

T a č u , neskatot ies u z z e m ā k n o s a u k t a j ā m a t š ķ i r ī b ā m , š i e m civiltiesiskās atb i ld ības

v e i d i e m i r d a u d z k o p ē j a . A p k o p o j o t t iesību l i teratūrā izteiktās d o m a s par atšķirī­

b ā m , k ā d a s pastāv starp l īgumisko u n d e l i k t a t b i l d ī b u , var n o s a u k t šādas atšķirīgās

p a z ī m e s :

1. Atšķir īga i r šo d i v u civilt iesiskās atb i ld ības v e i d u izcelsme. L īgumiskās at­

b i ld ības p a m a t s i r l ī g u m p ā r k ā p u m s . turpret ī del iktatbi ld ības p a m a t s i r del ikts,

prettiesiska d a r b ī b a v ispār.

Atšķirība starp š i e m civilt iesiskās atb i ld ības v e i d i e m balstās uz t o , va i civi lt ie­

siskais p ā r k ā p u m s aizskar starp p u s ē m esošās l īgumiskās ( d a r ī j u m a ) at t iec ības. Ja

p ā r k ā p u m s aizskāris citas civilt iesiskās a t t i e c ī b a s , n e v i s l īgumiskās, t a d š ā d a civi l­

tiesiskā atb i ld ība ir kval i f icējama kā del iktatbi ld ība jeb ārpusl īgumiskā atb i ld ība.

Š ā d a i civilt iesiskās atb i ld ības nodal īšana i i r n o z ī m e , n o s a k o t , kuras m a t e r i ā l ā s

t iesību n o r m a s i r j ā p i e m ē r o , a p l ū k o j o t k o n k r ē t o p ā r k ā p u m u ( C L 1587. p. -

1634. p. va i 1635. p. - 1650. p . ) , no kā izrietēs atšķirīgie n o t e i k u m i atb i ld ības p a ­

m a t a m , n o s a c ī j u m i e m , v a i n a i , a p m ē r i e m u n atbr īvošanai n o atbi ld ības 4 2 3 .

422 V. Mikelēns norāda uz piecām atšķirības pazīmēm: 1) atšķirīgs to izcelsmes pamats (vienā gadījumā līguma pārkāpums, citā - delikts); 2) līgumiskās vai deliktatbildības piemērošanai ir noteikti atšķirīgi prasības noilguma termiņi; 3) diferencēts atbildības apmērs un tās noteikšanas principi (līgumslēdzējpuses līgumiskās atbildības apmēru var ierobežot vai atteikties no tās piemērošanas, deliktatbildības gadījumā šāda vienošanās nav iespējama); 4) atšķirīga vainas nozīme un tās pierādīšana (pie līgumiskās atbildības vaina tiek prezumēta, pie deliktatbildības vaina jāpierāda prasītājam); 5) dažādas ir atbildības apdrošināšanas iespējas (deliktatbildību var apdrošināt, bet līgumisko - ne). Mikelēnas V. Civilinēs atsakomybes problemos: lyginamieji aspekti. Vilnius, Justitia, 1995, 44. Ipp.

423 Šīs atšķirības tuvāk tiks aplūkotas grāmatas 4. daļas 2.-5. nodaļā.

9 4 4. daļa. Civiltiesiskas atbildības veidi

2 . Atšķiras arī š o a b u civilt iesiskās atb i ld ības v e i d u p i e m ē r o š a n a atkar ībā n o

ka i tē juma ( z a u d ē j u m a ) e s a m ī b a s n e p i e c i e š a m ī b a s . Del iktatb i ld ībai v i e n m ē r i r v a ­

jadzīgs ka i tē jums ( z a u d ē j u m O : ja n a v k a i t ē j u m a ( z a u d ē j u m u ) , n a v del iktatbi ld ības

( C L 1635. p.) . S a v u k ā r t l ī g u m a t b i l d ī b a s p i e m ē r o š a n a i z a u d ē j u m u ( k a i t ē j u m a ) esa­

m ī b a n a v o b l i g ā t s p r i e k š n o t e i k u m s . P i e m ē r a m , l ī g u m s o d u k ā l īgumisko a t b i l d ī b u

p i e m ē r o arī g a d ī j u m o s , kad z a u d ē j u m u n a v ( C L 1714. p. - 1716. p . ) ; t ā t a d l ī g u m ­

atb i ld ības p a m a t s v a r b ū t f o r m ā l s p ā r k ā p u m s .

3. L īgumiskā un del iktatbi ld ība atšķiras p ē c f o r m a s , t. i ., p ē c tā, kādi atbi ldī­

b a s līdzekļi t iek p i e m ē r o t i .

L ī g u m a t b i l d ī b a izpaužas k ā z a u d ē j u m u u n l ī g u m s o d a p iedz iņa, savukārt d e ­

l iktatbildība izpaužas kā z a u d ē j u m u u n / v a i k o m p e n s ā c i j a s s a m a k s a .

4 . K a t r a m civilt iesiskās atb i ld ības v e i d a m i r atšķirīgi a tb i ld ības a p m ē r a ( z a u ­

d ē j u m u vai k o m p e n s ā c i j a s ) note ikšanas pr incip i u n iespēja t o i e r o b e ž o t .

1) L īgumiskās un del ik tatb i ld ības g a d ī j u m ā ir atšķirīga pieeja z a u d ē j u m u n o ­

v ē r t ē š a n ā .

L ī g u m a t t i e c ī b u p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā , n o v ē r t ē j o t z a u d ē j u m u s , i r j ā ņ e m v ē r ā :

• pr iekšmeta vērt ība izpi ldī juma v ietā p ē c l ī g u m a ; ja tas n a v norādī ts l ī g u m ā ,

t a d p ē c prasības celšanas v ietas ( C L 1790. p . ) ;

• izpildes t e r m i ņ š , ja t ā d s ir bijis noteikts l ī g u m ā , b e t , ja tas n a v bijis n o ­

teikts, t a d s p r i e d u m a spēkā stāšanās d a t u m s ( C L 1791. p.) .

S a v u k ā r t del iktatbi ld ības g a d ī j u m ā , n o v ē r t ē j o t z a u d ē j u m u s , t iek ņ e m t a v ē r ā

pr iekšmeta v ē r t ī b a z a u d ē j u m u n o d a r ī š a n a s laikā ( C L 1792. p . ) .

N o s a k o t k o m p e n s ā c i j u p a r personisko k a i t ē j u m u , tās a p m ē r u nosaka tikai u n

v ien īg i t iesa ( p i e m ē r a m , C L 2 3 5 2 . p., 2 3 5 2 . a p., 2 3 5 3 . p . ) .

2 ) L ī g u m p u s e s l īgumiskās atb i ld ības a p m ē r u v a r iepriekš ierobežot ( p i e m ē ­

r a m , C L 1619. p.) va i atteikties n o tās p i e m ē r o š a n a s . Del ik tatb i ld ības g a d ī j u m ā šā­

d a iepriekšēja v i e n o š a n ā s n a v i e s p ē j a m a ( C L 1635. p . ) .

K o n t i n e n t ā l ā s E i r o p a s , t ā p a t kā a n g l o s a k š u t iesību s istēmas valstīs n a v atzī­

t a iespēja v i e n o t i e s p a r del iktatbi ld ības n e p i e m ē r o š a n u va i tās i e r o b e ž o š a n u . T a č u

tas n e n o z ī m ē , ka cietušais labprāt īg i p ē c p ā r k ā p u m a nedr īkstētu atteikt ies no v isu

z a u d ē j u m u v a i t o d a ļ a s p iedz iņas n o pārkāpēja 4 2 4 .

5. Atšķir īgas ir iespējas v ienla ikus ar civilt iesisko atb i ld ību p i e m ē r o t arī c i tus

aizskarto t iesību aizsardzības l īdzekļus.

L ī g u m a a t t i e c ī b u g a d ī j u m ā šādi līdzekļi ir: t iesības izbeigt va i a t c e l t l ī g u m u

( C L 1588. p., 2 0 4 2 . p . - 2 0 4 6 . p . ) , p i r k u m a c e n a s s a m a z i n ā š a n a ( C L 2 0 4 2 . p . ) ,

saistības izpi lde natūrā (reāla izpi lde) ( C L 1425. p., 1587. p., 1590. p.) , g a l v o j u m s

( C L 1692. p. - 1715. p . ) , r o k a s n a u d a ( C L 1725. p. - 1731. p . ) , a iz turē juma t iesības

(1734. p. - 1740. p.) , p r o c e n t i ( C L 1753. p. - 1769. p.) , restitūcija ( p i e m . , CL

2 0 4 1 . p.) , t iesas n o l ē m u m s ( a i z l i e g u m s ) ( C P K 137. p., 138. p.) u .c.

Del ikta g a d ī j u m ā citi civi lo t iesību aizsardzības līdzekļi, kurus v a r p i e m ē r o t

k o p ā ar civi lt iesisko a t b i l d ī b u , i r m a z ā k ā izvēlē nekā l īgumiskās atb i ld ības g a d ī j u ­

m o s . Līdz a r z a u d ē j u m u at l īdz ināšanu v a i k a i t ē j u m a k o m p e n s ā c i j u v a r tikt piel i­

etot i šādi civiltiesiskie l īdzekļi: v indikāci ja, kontrafakto e k s e m p l ā r u va i n e l i k u m ī g u

a t t ē l u iznīc ināšana, a iz turē juma t iesības ( C L 1734. p. - 1740. p . ) , ķī lāšanas t iesības

( C L 1741. p. - 1752. p.) .

424 Tuvāk par līgumiskās atbildības ierobežošanas iespējām skatīt 5. daļas 1. nodaļā 133.-136. Ipp.

I. nodaļa. Civiltiesiskās atbildības veidu kopīgās un atšķirīgās pazīmes 9 5

N e v a r piekrist V . M i k e l ē n a m , ka starp l īgumisko un del ik tatb i ld ību pastāv at­

šķirības sakarā ar d a ž ā d ā m a p d r o š i n ā š a n a s i e s p ē j ā m - del ik tatb i ld ību v a r a p d r o ­

šināt, b e t l ī g u m a t b i l d ī b u - n e . Š o b r ī d v a r a p d r o š i n ā t i e s p r e t j e b k u r i e m z a u d ē j u ­

m i e m va i k a i t ē j u m u , arī p r e t v a m p ī r a k o d i e n i e m 4 2 5 . A p d r o š i n ā š a n a s s a b i e d r ī b a s

ve ica a p d r o š i n ā š a n u p r e t kredīta n e a t d o š a n u , faktiski t ika a p d r o š i n ā t a l ī g u m s a i ­

stību ne izp i lde. A p d r o š i n ā š a n a s iespēju nosaka tikai v i e n o š a n ā s ar a p d r o š i n ā š a n a s

s a b i e d r ī b u . V i e n ī g a i s , ar ko a b i civilt iesiskās a t b i l d ī b a s v e i d i a p d r o š i n ā š a n a s j o m ā

v a r ē t u atšķirties, i r t a s , ka l īgumiskās a t b i l d ī b a s o b l i g ā t ā a p d r o š i n ā š a n a not iek

d a u d z retāk nekā del ik tatb i ld ības o b l i g ā t ā a p d r o š i n ā š a n a .

N e s k a t o t i e s uz p i e m i n ē t a j ā m atšķ i r ībām starp l īgumisko un d e l i k t a t b i l d ī b u ,

jāuzsver, ka šos civilt iesiskās atb i ld ības v e i d u s p a m a t ā v i e n o mant iskais raksturs,

un šis raksturs katrā civilt iesiskās atb i ld ības v e i d ā izpaužas atšķir īgi, t o m ē r izpi ldot

civiltiesiskās atb i ld ības g a l v e n o - p i lnas k o m p e n s ā c i j a s p r i n c i p u . Līdz ar to g a n li­

k u m d o š a n ā , g a n t iesu praksē, g a n teori jā b ū t u n e p i e c i e š a m s a b u s civi lt iesiskās at­

bi ld ības v e i d u s a p v i e n o t z e m civilt iesiskās atb i ld ības « c e p u r e s » u n n e v a j a d z ē t u t o s

pretnostat ī t . Jāpiekrī t V. M i k e l ē n a v i e d o k l i m , ka civi lt iesiskās atb i ld ības v e i d u at­

šķirības n a v tik būt iskas, lai tās v a r ē t u t r a u c ē t analīzi un n e ļ a u t u s a v i e n o t to r e ­

gulē jošās n o r m a s v i e n ā civ i lkodeksa n o d a ļ ā , kā tas i r Austr i jas un K a n ā d a s K v e b e -

kas p r o v i n c e s c iv i lkodeksos 4 2 6 . Šo p i e m ē r u v iņš iesaka realizēt jaunajā L i e t u v a s

Republ ikas civ i lkodeksa projektā, n o d a ļ ā «Civi l t iesiskā a t b i l d ī b a » iekļaujot g a n

a b i e m civiltiesiskās atb i ld ības v e i d i e m kopējas g a n arī k a t r a m atsevišķas n o r m a s .

Tā kā ne visās valstīs l īgumiskā un del iktatbi ld ība tiek skaidrota v i e n ā d i un

civiltiesiskās atb i ld ības v e i d u r e g l a m e n t ā c i j a s p r o b l ē m a ir svarīga arī s tarptaut is­

kajā e k o n o m i s k a j ā d a r b ī b ā , jau s e p t i ņ d e s m i t a j o s g a d o s tika uzsākti m e k l ē j u m i , lai

atrastu kritērijus, kas d o t u iespēju rast v i s p ā r p i e ņ e m t u s l īgumiskās un del iktatbi l­

d ības j ē d z i e n u s , i t sevišķi ņ e m o t v ē r ā a n g l o s a k š u un k o n t i n e n t ā l ā s E i r o p a s t iesību

atšķir īgo p iee ju del iktatbi ld ības un l ī g u m a t b i l d ī b a s nošķiršanā.

1976. g a d ā E i ropas juridiskās s a d a r b ī b a s komite jas s a g a t a v o t a j ā z i ņ o j u m ā

tika d o t a s l īgumiskās un del iktatbi ld ības def in īc i jas. L īgumiskā atb i ld ība šeit i r n o ­

teikta kā saistība at l īdz ināt z a u d ē j u m u s , un šī saistība r o d a s no l ī g u m a neizpi ldes

vai n e p i e n ā c ī g a s izpi ldes. T ā t a d l īgumiskās atb i ld ības iestāšanās g a l v e n a i s p a m a t s

i r l ī g u m a t t i e c ī b u p a s t ā v ē š a n a starp p u s ē m . Šajā d e f i n ē j u m ā n a v p i e m i n ē t s cits lī­

g u m i s k ā s atb i ld ības i z p a u s m e s v e i d s - l ī g u m s o d s . Civ i l l ikums n e d o d v ispārēju

l īgumiskās atb i ld ības d e f i n ē j u m u , b e t r e g l a m e n t ē sekas, kas iestājas l ī g u m a neiz­

pi ldes va i n e p i e n ā c ī g a s izpildes g a d ī j u m ā .

S a v u k ā r t del iktatbi ld ība jeb ārpus l īgumiskā atb i ld ība šajā z i ņ o j u m ā ir d e f i n ē ­

ta kā saistība at l īdz ināt k a i t ē j u m u ( z a u d ē j u m u s ) , kas r o d a s nevis l īgumiskās saistī­

b a s neizpi ld ī juma va i n e p i e n ā c ī g a izpi ldī juma rezultātā, b e t g a n u z cita p a m a t a ,

t. i ., p a r de l ik tatb i ld ību tiek atzīts jebkurš p i e n ā k u m s at l īdz ināt nodar ī tos z a u d ē j u ­

m u s , i z ņ e m o t p i e n ā k u m u at l īdzināt z a u d ē j u m u s , kas nodarī t i l īgumsaist ību

p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā . Šis d e f i n ē j u m s n e d o d skaidru atbi ldi p a r m o r ā l ā k a i t ē j u m a

k o m p e n s ē š a n u .

425 Londonas apdrošināšanas sabiedrība «Gr/p» apdrošina cilvēkus pret gadījumiem, kad apdrošināšanas ņēmēju nolaupa citplanētieši vai kad iestājas nāve nelaimes gadījumā, kas noticis paranormālu apstākļu iespaidā, Vakara Ziņas, 1996, 14. sept.

426 Mikelēnas V. Civilinēs atsakomvbēs problemos: lyginamieji aspekti. Vilnius, Justitia, 1995, 44.-45. Ipp.

96 4. daļa. Civiltiesiskas atbildības veidi

Delikts kā saistības p a m a t s Civ i l l ikumā ir def inēts v ispār īgi kā «katrs t iesību

aizskārums, t.i., katra par sevi n e a t ļ a u t a d a r b ī b a » , kas v a r tikt at t iec ināts arī uz

l īguma p ā r k ā p u m u , j o t iesīgi nos lēgts l ī g u m s n e d o d t iesības v i e n p u s ē j i atkāpties

no l ī g u m a izpi ldes, t.i., neizpi ldīt tajā note iktās saistības, p a t at l īdz inot z a u d ē j u ­

m u s ( C L 1587. p.) . T o apl iec ina arī a tb i ld ības, kas izriet n o l ī g u m a saistības,

r e g l a m e n t ā c i j a Trešās n o d a ļ a s P i r m a j ā a p a k š n o d a ļ ā ( C L 1648. p., 1649. p.) .

Z a u d ē j u m u at l īdz ināšanas kārtība Astotajā n o d a ļ ā t iek at t iec ināta uz v is iem

z a u d ē j u m i e m , kas r o d a s kā no l ī g u m p ā r k ā p u m a , tā arī no del ikta. Arī del iktat-

bi ldība Civ i l l ikumā n a v d e f i n ē t a , t a č u CL 1635. p. l ietotais t e r m i n s apmierinājums

sevī ietver kā z a u d ē j u m u a t l ī d z i n ā š a n u , tā arī m o r ā l ā ka i tē juma k o m p e n s ē š a n u .

Līgumiskās un deliktatbildības konkurence

A b u civilt iesiskās atb i ld ības v e i d u c iešo t u v u m u a p l i e c i n a t ā sauktā l īgumis­

kās u n del iktatbi ld ības k o n k u r e n c e . N e r e t i i r g a d ī j u m i , k a d , starp p u s ē m p a s t ā v o t

l ī g u m i s k ā m t iesiskajām a t t i e c ī b ā m , v i e n a i n o t ā m tiek nodar ī ts ka i tē jums, kurš n e ­

v a r tikt atzīts p a r l ī g u m a p ā r k ā p u m u . P i e m ē r a m , starp p u s ē m p a s t ā v o t p ā r v a d ā ­

j u m a l ī g u m a m , l idmašīnas pasažieris av iokatastrofas rezultātā gūst m i e s a s bo jā ju­

m u s u.tml. L īdzīgos g a d ī j u m o s p a s t ā v neskaidr ība, kurš no civilt iesiskās atb i ld ības

v e i d i e m p i e m ē r o j a m s , jo v a r p i e m ē r o t kā l ī g u m i s k o , tā arī de l ik tatb i ld ību. Š ā d u s

g a d ī j u m u s s a u c par l īgumiskās un del ik tatb i ld ības k o n k u r e n c i . Ja n e v a r rast skaid­

ru atb i ld i , kuru no civiltiesiskās atb i ld ības v e i d i e m j ā p i e m ē r o , ja r o d a s to k o n k u ­

r e n c e , t a d priekšroka d o d a m a del ik tatb i ld ība i . Š ā d a t e n d e n c e i r raksturīga arī c i tās

valstīs. P i e m ē r a m , atb i ld ība p a r k a i t ē j u m u , kas nodar ī ts n e p i e n ā c ī g a s ārstēšanas

rezultātā, neatkar īg i no tā, v a i s tarp p a c i e n t u un ārstu i r bijis nos lēgts l ī g u m s ,

iestājas del iktatbi ld ība ( A S V , Angl i jā , Zv iedr i jā , J a p ā n ā ) . Del iktatb i ld ība iestājas arī

par k a i t ē j u m u , kas nodar ī ts sakarā ar nekval i tat īv iem p r o d u k t i e m , neatkar īg i no

tā, v a i s tarp patērētā ju u n atb i ldētā ju ( p ā r d e v ē j u va i ražotā ju) pastāv l īgumiskās

at t iec ības ( A S V , Angl i jā, V ā c i j ā ) 4 2 7 .

I r valstis ( p i e m ē r a m , A S V , Angl i ja , J a p ā n a , V ā c i j a ) , kurās, ja l ikums n e p a r e d z ,

kāds civilt iesiskās atb i ld ības v e i d s k o n k r ē t ā t iesību a izskāruma g a d ī j u m ā p i e m ē r o ­

j a m s , kreditors pats v a r izvēlēt ies, p ē c kāda civiltiesiskās atb i ld ības v e i d a n o t e i k u ­

m i e m viņš pieprasīs k a i t ē j u m u atl īdzināt 4 2 8 . I z ņ ē m u m s i r Franci ja, kur ne t iesu

prakse, ne t iesību doktr īna civilt iesiskās atb i ld ības v e i d u k o n k u r e n c i neatzīst. Šajā

valstī p ē c du non-cumul p r i n c i p a n a v at ļauts p i e m ē r o t d e l i k t a t b i l d ī b u , ja s tarp

p u s ē m p a s t ā v l īgumiskās tiesiskās a t t i e c ī b a s , u n t ā t a d k r e d i t o r a m n a v piešķirtas

izvēles t iesības 4 2 9 . P i e m ē r a m , ja c i e t u š a j a m i r radies ka i tē jums n e p i e n ā c ī g a s

ārstēšanas rezultātā privātkl īnikā, p a c i e n t s v a r pieprasīt k a i t ē j u m a at l īdzību tikai

p ē c l īgumiskās atb i ld ības n o r m ā m , t ā d ē ļ , ka t iek p r e z u m ē t s , ka starp pr ivātārstu

u n p a c i e n t u p a s t ā v l īgumiskās a t t i e c ī b a s . S a v u k ā r t , j a p a c i e n t s n e p i e n ā c ī g a s

ārstēšanas rezultātā z a u d ē dz īv ību, v iņa tuvinieki v a r iesniegt p r a s ī b u par kaitēju­

m a atl īdzību tikai p ē c del iktatbi ld ības n o t e i k u m i e m 4 3 0 .

427 Mikelēnas V. Civilinēs atsakomvbēs problemos: Ivginamieji aspekti. Vilnius, Justitia, 1995, 51. Ipp.

428 Turpat. 429 Turpat. 430 Turpat.

nodaļa. Civiltiesiskā atbildība par l īgumparkāpumu 97

2. nodaļa. Civiltiesiskā atbildība par līgumparkāpumu

Civiltiesiskās atbildības par līgumparkāpumu vispārīgie noteikumi

Kā jau n o s k a i d r o j ā m iepriekš, civiltiesiskā atb i ld ība par l ī g u m a neizpi ldi va i

n e p i e n ā c ī g u izpildi i r v i e n s no civilt iesiskās a t b i l d ī b a s v e i d i e m .

Tā kā l ī g u m p ā r k ā p u m s a p d r a u d n o t e i k t u o b j e k t u - l īgumiskās a t t i e c ī b a s , t a d

sadu civilt iesiskās atb i ld ības v e i d u v ienkārš i s a u c p a r l īgumisko a t b i l d ī b u .

P a d o m j u l i teratūrā ir izteikts b r ī d i n ā j u m s neaizmirst t o , ka t e r m i n s līgumiskā

atbildība i r nosacīts un ka p a r l ī g u m i s k o a t b i l d ī b u « p l a š ā k ā » n o z ī m ē v a r r u n ā t kā

par j e b k u r u no l ī g u m a izrietošu p i e n ā k u m u , un « š a u r ā k ā » - kā p a r p i e n ā k u m u

at l īdzināt z a u d ē j u m u s , kas nodar ī t i , l ī g u m u pārkāpjot 4 3 ' . P i e m ē r a m , I . P e t r o v s c iv i l­

tiesiskajā atb i ld ībā p a r l ī g u m a p ā r k ā p u m u iet i lpināja ne tikai z a u d ē j u m u atl īdzi­

n ā š a n u u n l ī g u m s o d a n o m a k s u , b e t arī t ā d a s sankci jas k ā iespēju atteikt ies n o

l ī g u m a izpi ldes, d e f e k t u n o v ē r š a n u , at te ikšanos no a p m a k s a s va i n e p i e n ā c ī g ā iz­

pi ld ī juma p i e ņ e m š a n a s u.t.t., kā arī c i tas n e p a t ī k a m ā s sekas, iekļaujot tā s a u c a m o s

« o p e r a t ī v ā s i e d a r b ī b a s l īdzekļus» 4 3 2 .

T a č u n e v i e n s n o š i e m s k a i d r o j u m i e m l īgumisko a t b i l d ī b u precīzi n e a t a i n o

( n e a t s p o g u ļ o ) , j o b e z z a u d ē j u m u at l īdz ināšanas p i e n ā k u m a p ā r k ā p ē j a m v a r

iestāties arī p i e n ā k u m s s a m a k s ā t l ī g u m s o d u , va i arī t a m b ū s j ā p a c i e š c i t ā d a v e i d a

personisko t iesību i e r o b e ž o j u m i , p i e m ē r a m , t iesas n o l ē m u m s atturēt ies n o noteik­

tu d a r b ī b u v e i k š a n a s .

Š a j ā g r ā m a t ā a r l ī g u m i s k o a t b i l d ī b u ( l ī g u m a t b i l d ī b u ) t iek a p z ī m ē t a

civilt iesiska atb i ld ība par l ī g u m a p ā r k ā p u m u .

P i r m k ā r t , nošķirot šo juridiskās atb i ld ības v e i d u no c i t i e m juridiskās atb i ld ības

v e i d i e m , kas v a r t ikt p i e m ē r o t i p a r l īdzīgu p ā r k ā p u m u . L ī g u m a n e p i e n ā c ī g a

izpi lde v a r kļūt p a r p a m a t u arī kr iminālatb i ld ības p i e m ē r o š a n a i . T ā , p i e m ē r a m ,

p r e t S I A « T r ī s p a d s m i t » p r e z i d e n t u A i n ā r u P . 1994. g a d a 2 8 . s e p t e m b r ī t ika iero­

sināta kr imināl l ieta par k r ā p š a n u lielos a p m ē r o s , jo S I A « T r ī s p a d s m i t » n e v e i c a sav­

la ic īgu n o r ē ķ i n ā š a n o s p a r p r e c ē m 7 6 9 1 USD a p m ē r ā , kas tika s a ņ e m t a s no u n i ­

versālveikala « C e n t r s » realizācijai a r p ē c a p m a k s u p ē c 1993. g a d a 1 . m a r t ā

n o s l ē g t ā l ī g u m a 4 3 3 .

O t r k ā r t , l ī g u m a t b i l d ī b a , līdzīgi kā civiltiesiskā a t b i l d ī b a , i r jānošķir no v i s ā m

t ā m civ i l t iesiskajām s a i s t ī b ā m , kas izriet n o l ī g u m a p ā r k ā p u m a , u n kuru real izāci­

j a n a v j a u n a s saistības izpi lde, b e t g a n esošās saistības p i e s p i e d u izpi lde, p i e ­

m ē r a m , restitūci ja, saistības izpi lde n a t ū r ā utt. L īgumiskā atb i ld ība i r jānošķir no

c i t i e m civi l t iesiskiem aizsardzības l īdzekļ iem p r e t l ī g u m a p ā r k ā p u m u , j o n e visas

c iv i l t ies iskās « s a n k c i j a s » ( n e g a t ī v ā s s e k a s ) a t b i l s t c iv i l t ies iskās a t b i l d ī b a s

431 Комаров А. С. Ответственность в коммерческом обороте. Москва: ЮЛ, 1991, с. 33

432 Петров И. Н. Ответственность хозорганов за нарушения обязательств. Москва: ЮЛ, 1974,

с. 10.

433 Vakara Ziņas, 1996. gada 14. septembris.

9 8 4. daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi

p a m a t k r i t ē r i j a m - j a u n a i tiesiskai a t t iec ība i (saist ībai) 4 3 4 . L ī g u m ā p a r e d z ē t ā saistī­

b a at l īdz ināt z a u d ē j u m u s v a i s a m a k s ā t l ī g u m s o d u p a r l ī g u m a neizpi ld i i r l īgu-

miskās atb i ld ības d r a u d i . Bez t a m nedrīkst sajaukt d i v u s institūtus ( d a r b ī b a s ) -

l īgumisko a t b i l d ī b u un l ī g u m a izpildes n o d r o š i n ā š a n u , kas v a r sakrist.

Treškārt , l ī g u m a t b i l d ī b u nedrīkst sašaur ināt l īdz z a u d ē j u m u at l īdz ināšanai , jo

j a u n a s saistības kritēri j iem atbilst kā l ī g u m s o d s , tā arī cit i civiltiesiskās atb i ld ības

līdzekļi, p i e m ē r a m , tiesas a i z l i e g u m s .

L īgumiskaja i a t b i l d ī b a i v isbiežāk i r rakstur īgas m a n t i s k a rakstura n e g a t ī v a s se­

kas, kas iestājas l ī g u m a p ā r k ā p ē j a m p a r l ī g u m a saist ību p ā r k ā p u m u , jo par l ī g u m ­

saistību neizpi ldi v a i n e p i e n ā c ī g u izpildi va in īgaja i p e r s o n a i parast i iestājas p i e n ā ­

k u m s at l īdz ināt z a u d ē j u m u s u n / v a i s a m a k s ā t l ī g u m s o d u . T o m ē r v a r b ū t g a d ī j u m i ,

k a d iepriekš nosaukt ie civiltiesiskie institūti n e v a r p i ln ībā n o v ē r s t l ī g u m p ā r k ā p u m a

nodar ī tos va i arī n ā k o t n ē p a r e d z a m o s z a u d ē j u m u s , p i e m ē r a m , l ī g u m o s , kur g a l ­

v e n ā saistība i r a t turēt ies n o n o t e i k t u d a r b ī b u v e i k š a n a s . Ša jos g a d ī j u m o s p e r s o n a i

i r t iesības pieprasīt t iesas l ē m u m u , ar kuru aiz l iegtu citai p e r s o n a i ve ikt note iktas

d a r b ī b a s , kas note iktas ar n o s l ē g t o l ī g u m u . L īgumiskaja i a tb i ld ība i kā civilt iesiskās

atb i ld ības v e i d a m ir raksturīgas visas civilt iesiskās atb i ld ības p a z ī m e s , funkci jas un

u z d e v u m i , t o m ē r g r i b ē t o s uzsvērt, ka tieši līgumiskajai atbildībai Ir raksturīga

līgumsoda kā sodīšanas instrumenta piemērošana pret līgumpārkāpēju.

Līgumlskās atbildības līdzekļi

K ā j a u m i n ē t s , g a l v e n a i s l īgumiskās a t b i l d ī b a s l īdzeklis i r t o z a u d ē j u m u

a t l ī d z i n ā š a n a , kas radušies no l ī g u m p ā r k ā p u m a ( C L 1770. p. - 1792. p . ) .

Z a u d ē j u m u at l īdz ināšana kā g a l v e n ā l ī g u m a t b i l d ī b a s f o r m a i r m i n ē t a arī c i tu v a l ­

stu t i e s ī b ā s 4 " . P i e m ē r a m , a n g l o s a k š u z e m ē s z a u d ē j u m i v a r b ū t d i v u v e i d u -

z a u d ē j u m i kā t ā d i (damages) un iepriekš note ikt ie z a u d ē j u m i (liquidated damages

or agreed s u m ) 4 3 6 . Z a u d ē j u m u 4 " at l īdz ināšana a n g l o s a k š u t iesībās ir p a r e d z ē t a , lai

k o m p e n s ē t u ( a t l ī d z i n ā t u ) p r a s ī t ā j a m t o k a i t ē j u m u ( z a u d ē j u m u ) , kuru v i ņ š c iet is

l ī g u m a p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā , nevis t ā p ē c , lai p ā r k ā p ē j u sodī tu 4 3 8 .

O t r s v i s ā m t iesību s i s t ē m ā m raksturīgs l īgumiskās atb i ld ības līdzeklis i r t i e s a s

l ē m u m s 4 ' 9 (injuction), ar kuru t iek aiz l iegts ve ikt n o t e i k t a s d a r b ī b a s v a i arī t iek

uzlikts veikt note iktas d a r b ī b a s , b e t k u r š n a v l ī g u m a r e ā l a i z p i l d e . Arī pret

n ā k o t n e s z a u d ē j u m i e m ( C L 1771. p.) v a r nodroš ināt ies a r t iesas l ē m u m a pal īdz ību,

p i e m ē r a m , a iz l iedzot p e r s o n a i ve ikt d a r b ī b a s , kas v a r n o d a r ī t z a u d ē j u m u s .

S a v u k ā r t trešais l ī g u m a t b i l d ī b a s līdzeklis - l ī g u m s o d s (1716. p. - 1724. p.) ir

raksturīgs tikai k o n t i n e n t ā l ā s E i ropas va lstu t i e s ī b ā m 4 4 0 . P ē c a m e r i k ā ņ u jurista

F a r n s v o r t a (Farnsworth) d o m ā m , l īgumiskās a t b i l d ī b a s soda sankcijas n e p a s t ā v ē ­

šana ir saistīta ar a m e r i k ā ņ u e k o n o m i s k ā s s istēmas att īst ības objekt īvu n e p i e c i e š a -

434 Гражданское право. Москва: изд. БЕК, том 1, 1994, с. 167.

435 Abbott К. Я., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th ed., p. 103. 436 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th ed.,

p. 103.-108.; Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 343-369. 437 Sīkāk par zaudējumiem skatīt 5. daļas 1. nodaļā 129.-147.Ipp 438 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 344.

439 Sīkāk par tiesas lēmumu skatīt 5. daļas 4. nodaļā 164.-166. Ipp. 440 Sīkāk par līgumsodu skatīt 5. daļas 3. nodaļā 156.-163. Ipp.

nodaļa. Civiltiesiskā atbildība par l īgumpārkāpumu 99

in ibu, kas p a m a t o t a uz to, ka a n g l o s a k š u t iesības nol iedz i e s p ē j a m ī b u l īgumsaistī-

I i/pildīt p i e s p i e d u kārta ( n a t ū r a ) " ' .

Līgumsods ir sankcija, kas nav saistīta ar kādu seku iestāšanos.

i i ' i ' i i n s o d a m ir f o r m ā l s raksturs, tā p i e m ē r o š a n a i i r n e p i e c i e š a m s tikai l ī g u m a

v.nstibu p ā r k ā p u m s , un tas, lai šāda sankci ja b ū t u fiksēta l ī g u m ā , kā to n o s a k a

< ivi l l ikuma 1716. р., 1717. р.

Līgumiskā atbildība un līguma reāla izpilde

J a u no r o m i e š i e m ir z i n ā m s t e i c i e n s pacta sunt servanda - l ī g u m i ir jāpi lda 4 4 2 .

I ī g u m u izpildīt n o z ī m ē turēt s a v u v ā r d u . L ī g u m s a i s t ī b u izpi lde v e i c i n a sabiedr ības

locekļu savstarpējo a t t i e c ī b u p a š r e g u l ā c i j u , jo, lai g a n l ī g u m u n o s l ē g š a n a i r

l n i v p r ā t ī g a lieta, l ī g u m s l ē d z ē j i e m ir j ā b ū t d r o š i e m par noslēgtā l ī g u m a izpildi.

D o m ā j a m s , ka reti k a d l ī g u m s tiek s lēgts ar n o d o m u to nepi ldīt . T o m ē r tiesās

nav m a z u m s l ietu, kas saistītas ar l īgumsaist ību neizpi ldi . L ī g u m a m kā civilt iesis­

k a m inst i tū tam ir tikai t a d n o z ī m e , ja l ikums n o d r o š i n a tā izpildi. T ā p ē c p a s t ā v

tiesiski l īdzekļi, ar k u r i e m v a r p a n ā k t l ī g u m a r e ā l u izpildi v a i arī c īnī t ies p r e t l ī g u m ­

p ā r k ā p u m a s e k ā m . Š i e līdzekļi i r n e p i e c i e š a m i , lai n o v ē r s t u n e g o d p r ā t ī g a s puses

ļ a u n p r ā t ī b a s p ē c l ī g u m a n o s l ē g š a n a s .

K ā d a s at t iec ības i r l ī g u m a t b i l d ī b a i un l ī g u m a reālajai izpi ldei?

A n g l o s a k š u z e m ē s 4 4 3 kā t iesu praksē, tā arī doktr īnā p o p u l ā r a ir ideja, ka

juridiski, p a r ā d n i e k a m u z ņ e m o t i e s kaut k ā d u l īgumsaist ību, rezultātā r o d a s nev is

kreditora t iesības prasīt saistības izpildi n a t ū r ā , b e t g a n p a r ā d n i e k a p i e n ā k u m s

at l īdz ināt z a u d ē j u m u s saist ības neizpi ld īšanas g a d ī j u m ā 4 4 4 . Saist ības izpi lde n a t ū r ā

netiks p i e m ē r o t a , ja z a u d ē j u m u atl īdzība b ū s p i e t i e k a m s aizsardzības līdzeklis4 4 5.

Pieprasīt saistības izpildi natūrā (specific performance) var tikai t a d , ja l ī g u m a

objekts ir n e a t v i e t o j a m a lieta, kuras vēr t ību - tās s v a r ī g u m a dēļ l ī g u m s l ē d z ē j p u -

sei - n e v a r noteikt n a u d ā ; atbi ldētā js i r m a k s ā t n e s p ē j ī g s un no v iņa n a v i e s p ē ­

j a m s piedzīt z a u d ē j u m u s ; a r z a u d ē j u m u at l īdzības pal īdz ību n a v i e s p ē j a m s a t ­

griezt pusi tajā stāvoklī, k ā d ā tā b ū t u , ja l ī g u m s b ū t u izpildīts; n a v i e s p ē j a m s

note ik t z a u d ē j u m u a p m ē r u . V isbiežāk t iesas a p m i e r i n a p r a s ī j u m u s p a r saistības iz­

pildi natūrā at t iec ībā u z d a r ī j u m i e m a r n e k u s t a m i e m ī p a š u m i e m , p i e m ē r a m , z e ­

m e s g a b a l a p i r k u m s . S a v u k ā r t , kas at t iecas uz ē k ā m , tiesas piespriež reālu saistību

izpildi a t t iec ībā tikai par t ā m ē k ā m , kas izceļas ar ī p a š u s k a i s t u m u , r e t u m u , va i iz­

raisa ī p a š u interesi 4 4 6 . T o m ē r saistības izpi ldes natūrā note ikšana (ar ī a t t i e c ī b ā uz

n e k u s t a m o ī p a š u m u ) i r tikai t iesas k o m p e t e n c e . Ja tiesa arī a p m i e r i n a prasītāja

441 Комаров А. С. Ответственность в коммерческом обороте. Москва: ЮЛ, 1991, с. 34. 442 Senajā Romā līgumus iedalīja divās grupās: contractus - līgumi, kuri bija paredzēti likumā un

kuriem bija tiesas aizsardzība, un kuru piespiedu izpildi varēja nodrošināt tiesa; pactus vai pactum - līgumi, kuri nebija paredzēti likumā un kuriem nebija tiesas aizsardzības, un kuru izpilde bija goda lieta. Tikai vēlāk parādījās tiesas aizsardzība visiem līgumiem (izņemot nuda pacta). Skat.: Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1977, 133. Ipp.; Система римского права, на правахъ рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 192-193.

443 Sākotnēji anglosakšu tiesu prakse paredzēja, ka parādnieks uzņemas absolūtu saistību savas līgumsaistības izpildīt. Tuvāk par to skat.: Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 306.

444 Комаров А. С. Ответственность в коммерческом обороте. Москва: ЮЛ, 1991, с. 29-30.

445 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 365.

446 Turpat

1 0 0 4. daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi

l ū g u m u par saistību reālu izpildi, tas neizslēdz iespēju z a u d ē j u m u s piedzīt 4 4 7 .

S a v u k ā r t k o n t i n e n t ā l ā s Eiropas t iesību sistēma atbalsta l īgumsaist ības juridis­

ko e f e k t u . Šī efekta būt ība ir p iespiest p a r ā d n i e k u izpildīt t o , ko v i ņ š ir u z ņ ē m i e s ,

u n , ja p a r ā d n i e k s neizpi lda to labprāt īg i , l ikums p i e d ā v ā k r e d i t o r a m l īdzekļus, kā

v i ņ u piespiest t o izdarīt. U n tikai t a d , k a d l ikumiskos l īdzekļus k ā d u i e m e s l u dēļ

n e v a r i z m a n t o t v a i t ie n a v efektīvi, v a i n a v n e p i e c i e š a m ī b a s p ē c saistību reālas iz­

p i ldes, tikai šajā g a d ī j u m ā l ikums p i e d ā v ā iespēju pieprasīt z a u d ē j u m u at l īdzību 4 4 8 .

T ā t a d k o n t i n e n t ā l ā s E i ropas t iesībās pr imāra is i r l īgumsaist ību reāla izpi lde, b e t s e ­

kundāra is i r l īgumiskā atb i ld ība, ja saistības izpi lde natūrā n a v i e s p ē j a m a . Kredi­

tora t iesības v isos g a d ī j u m o s pieprasīt no p a r ā d n i e k a saist ību izpildi n a t ū r ā nosa­

ka, p i e m ē r a m , Vāci jas civ i lkodeksa 2 4 1 . р., Franci jas c iv i lkodeksa 1228. р.,

Grieķi jas c iv i lkodeksa 3 7 4 . р., Š v e i c e s saistību l ikuma 4 3 . p. u.c.

P i e m ē r a m , Franci jas t iesneši jau pagājušajā g a d s i m t ā izstrādāja un ieviesa

net iešo p i e s p i e d u l īdzekļu s i s t ē m u p a r ā d n i e k a saist ību izpildei n a t ū r ā , kas n o d r o ­

šināja k r e d i t o r a m iespēju p a n ā k t reālu saistības izpildi. To p i e m ē r o j a g a d ī j u m o s ,

k a d p a r ā d n i e k s izvairījās izpildīt saist ību, kuru v i ņ a m uzlika t iesas l ē m u m s , - t a d

tiesa piedzina n o p a r ā d n i e k a par l a b u k r e d i t o r a m note iktu s u m m u , ī p a š u s o d u

(astreinte) p a r katru izpi ldīšanas n o v i l c i n ā t o d i e n u . S o d a s u m m a tika noteikta p ē c

tiesas i e s k a t i e m , tās a p m ē r s varēja p i e a u g t atkarībā n o n o v i l c i n ā š a n a s t e r m i ņ a , u n

tas nebi ja saistīts ar kreditora fakt iskaj iem z a u d ē j u m i e m 4 4 9 .

B e z t a m ir g a d ī j u m i , k a d kreditors v a r pieprasīt kā saistības reālu izpildi, tā

arī z a u d ē j u m u at l īdz ību, ja:

• ar p a š u saistības neizpi ldi i r nodar ī t i z a u d ē j u m i , p i e m ē r a m , p a p i l d u izde­

v u m u v e i d ā , v a i

• saist ību p ā r k ā p u m s izpaužas kā saistības izpildes t e r m i ņ a n o k a v ē j u m s , p ie­

m ē r a m , p r e c e s p i e g ā d e s n o k a v ē j u m s .

Arī Civ i l l ikums pievērš lielu u z m a n ī b u l ī g u m a reālajai izpildei ar atsevišķu a p ­

a k š n o d a ļ u - « L ī g u m a sekas» ( C L 1587. p. - 1592. р.) . CL n e p ā r p r o t a m i nosaka,

ka «tiesīgi noslēgts l ī g u m s uzliek l īdzējam p i e n ā k u m u izpildīt apsol ī to, un ne d a ­

rījuma sevišķais s m a g u m s , ne arī vē lāk radušās izpildīšanas grūt ības n e d o d v i e n a i

pusei t iesību atkāpt ies no l ī g u m a , kaut arī at l īdz inot otrai z a u d ē j u m u s »

( C L 1587. р . ) , kā arī t o , ka «katra saistība jāizpi lda pilnā a p m ē r ā , un n e v i e n u n e v a r

piespiest a p m i e r i n ā t i e s tikai ar kādas saistības daļas izpi ldī jumu, p a t arī t a d , ja sai­

stības pr iekšmets i r d a l ā m s » ( C L 1 4 2 5 . р . ) . T a s b ū t u izskaidrojams ar t o , ka Civ i l­

l ikums ir patapinā j is r o m i e š u t iesību « g a r u » saistību t iesību j o m ā , kas n o t e i c a l īgu­

m a m a b s o l ū t u raksturu 4 5 0 . T ā t a d Civ i l l ikums, līdzīgi kā k o n t i n e n t ā l ā s E i r o p a s valstu

t iesības, nosaka p r i m ā r u l ī g u m a saistību reālu izpildi, un kreditors v a r pieprasīt no

p a r ā d n i e k a kā z a u d ē j u m u at l īdz ināšanu, tā arī l ī g u m a saistību reālu izpildi.

447 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 366.

448 Комаров А. С. Ответственность в коммерческом обороте. Москва: ЮЛ, 1991, с. 29-30.

449 Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные отношения, 1993, с. 279.

450 Tomēr CL pastāv daži panti, kas min līguma izpildes neiespējamību, piemēram, LR Civillikuma 1543. p. runā par neiespējamību tikai no līguma priekšmeta viedokļa, tātad par tādiem apstākļiem, kas pastāvēja pirms līguma noslēgšanas vai arī tā noslēgšanas brīdī. Savukārt 1553. p. min nosacījumu neiespējamību. CL 1730. p. tiek runāts par līguma izpildes neiespējamību bez rokasnaudas devēja vainas utt.

nodaļa. Civiltiesiskā atbildība par l īgumpārkapumu 1 0 1

Līgumiskas atbildības pamats Lai r u n ā t u p a r l ī g u m i s k o a t b i l d ī b u , s tarp p u s ē m j ā p a s t ā v l ī g u m a t t i e c ī b ā m 4 5 1 .

P r o t a m s , n e b ū s g r ū t ī b u pierādīt l ī g u m a p ā r k ā p u m a f a k t u , j a l ī g u m s b ū s n o s l ē g t s

rakstveidā. B e t g r ū t ā k b ū s pierādīt š ī l ī g u m a p ā r k ā p u m u , ja l ī g u m s tiks nos lēgts

mutiski v a i a r k o n k l u d e n t ā m d a r b ī b ā m , j a v i e n a p u s e n o l i e g s l ī g u m a e s a m ī b u ,

t a d otrai pusei b ū s j ā p i e r ā d a tā ( l ī g u m a ) n o s l ē g š a n a s fakts, t.i., ka p u s e s bija

l>anākušas v i e n o š a n o s p a r d a r ī j u m a b ū t i s k ā m , d a b i s k ā m v a i n e j a u š ā m sastāv­

d a ļ ā m ( C L 1512. p., 1533. p. - 1541. p . ) .

Lai b ū t u p a m a t s p i e m ē r o t l īgumisko a t b i l d ī b u , i r j ā k o n s t a t ē t ie paši

n e p i e c i e š a m ā k i e civilt iesiskās atb i ld ības pr iekšnosacī jumi , kas v e i d o l īgumiskas

atb i ld ības p a m a t u :

1) p e r s o n a s prett iesiska u z v e d ī b a ( d a r b ī b a va i b e z d a r b ī b a ) ;

2 ) z a u d ē j u m u n o d a r ī š a n a s fakts;

3 ) cēloniskais sakars starp p e r s o n a s prett iesisko u z v e d ī b u u n s e k ā m ( z a u d ē j u ­

m i e m ) ;

4 ) p e r s o n a s v a i n a .

Prettiesiska darbība (bezdarbība)

P i r m a i s p r i e k š n o t e i k u m s l īgumiskai atb i ld ība i i r l ī g u m a saist ību neizp i lde va i

n e p i e n ā c ī g a izpi lde. L ī g u m a p ā r k ā p u m s v a r izpaust ies d ivē jādi ( C L 1716. p.) - kā

l ī g u m a ne izp i lde, t.i., l ī g u m s n a v izpildīts n e m a z ;

l ī g u m a n e p i e n ā c ī g a izpi lde, t. i ., k a d l ī g u m s ir uzsākts pildīt, b e t i r n e p a b e i g t s

va i n a v izpildīts p i e n ā c ī g i ( l īdz g a l a m ) , kā to n o s a k a CL 1811. p., t. i ., saistības

(respekt īv i , l ī g u m a ) izpildi n a v veikusi un s a ņ ē m u s i īstā p e r s o n a īstā v i e t ā , īstā laikā

un p i e n ā c ī g ā kārtā.

I e s p ē j a m s , k a š ā d a m i e d a l ī j u m a m n a v būt iskas n o z ī m e s , j o C iv i l l ikums

( 1 4 2 5 . p.) nosaka, ka n e v i e n u n e v a r piespiest a p m i e r i n ā t i e s tikai ar k ā d a s s a i s t ī ­

b a s d a ļ a s i zp i ld ī jumu, arī t a d , j a tās pr iekšmets i r d a l ā m s . T a č u p a s t ā v atšķirība

starp l ī g u m a neizpi ldi v ispār un n e p i e n ā c ī g u l ī g u m a izpildi, un arī l ī g u m a t b i l d ī b a

(sankc i ja) v a r atšķirties, ja l ī g u m u neizpi lda v ispār va i izpilda tikai d a ļ u no tā

s a i s t ī b ā m .

L ī g u m a n e p i e n ā c ī g a izpi lde var izpausties š ā d i :

• saist ības izpildes t e r m i ņ a n o k a v ē j u m ā , p i e m ē r a m , nesav la ic īga p r e č u p i e ­

g ā d e , s a m a k s a s v e i k š a n a s n o k a v ē j u m s utt.;

• nekval i tat īva va i l ī g u m a n o t e i k u m i e m neatbi lstoša pr iekšmeta n o d o š a n ā ,

p i e m ē r a m , nekval i tat īvas p r o d u k c i j a s p i e g ā d e , s t a n d a r t i e m , p a r a u g i e m , m o d e l i m ,

specif ikāci ja i , l ī g u m a n o t e i k u m i e m neatbi lstošas produkci jas p i e g ā d e utt.;

• jebkura c i tāda l ī g u m a n o t e i k u m i e m neatbi lstoša l īgumsaist ību izpi lde.

L ī g u m a neizp i ldes va i n e p i e n ā c ī g a s izpi ldes prett ies iskums tiek p r e z u m ē t s ,

jo CL 1588. p., 1587. p. 1811. p. un 1812. p. n o s a k a , ka l īgumi ir izp i ldāmi un ka

« n e d a r ī j u m a sevišķais s m a g u m s , n e arī v ē l ā k r a d u š ā s izpi ldīšanas g r ū t ī b a s n e d o d

v i e n a i pusei t iesību atkāpt ies n o l ī g u m a » .

451 jāņem vērā, ka ar līgumattiecībām ir jāsaprot arī tās tiesiskās attiecības, kas rodas no darījumiem (arī vienpusējiem, piemēram, uzdevuma vai dāvinājuma līguma).

1 0 2 4. daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi

L īgumsaist ību neizpi lde va i n e p i e n ā c ī g a izpi lde v a r izpausties kā pārkāpēja

aktīvās d a r b ī b ā s , p i e m ē r a m , izīrētās t e l p ā s , kuras bija p a r e d z ē t a s ve ika la izveido­

š a n a i , ierīko biroja te lpas, tā arī pasīvās d a r b ī b ā s - b e z d a r b ī b ā , p i e m ē r a m , perso­

na n e v e i c ar l ī g u m u uzlikto saist ību izpildi. T ā t a d l ī g u m a p ā r k ā p u m s v a r notikt,

v e i c o t note iktas d a r b ī b a s , kuras bija aiz l iegtas ar l ī g u m u , va i a t t u r ē š a n ā s no darbī­

b ā m , no kuru ve ikšanas bija noteikta l ī g u m ā (pozitīvais l ī g u m a p ā r k ā p u m s ) , va i

arī v isbiežāk n e v e i c o t tās d a r b ī b a s , kuru ve ikšana kā p a r ā d n i e k a p i e n ā k u m s tika

noteikta l ī g u m ā , p i e m ē r a m , p r e č u n e p i e g ā d e (negatīvais l ī g u m a p ā r k ā p u m s ) 4 " .

Zaudējumu esamība

Z a u d ē j u m u e s a m ī b a n a v n e p i e c i e š a m a l ī g u m s o d a p i e m ē r o š a n a i . S a v u k ā r t

b e z l īgumiskās atb i ld ības p a r p a š u l ī g u m a p ā r k ā p u m u ( l ī g u m s o d a f o r m ā ) l ī g u m -

atbi ld ība p a r e d z arī saistību at l īdz ināt p ā r k ā p u m a radītās sekas - z a u d ē j u m u s -

kā l ī g u m a otraja i puse i , tā arī t r e š a j ā m p e r s o n ā m . P ā r k ā p ē j a p i e n ā k u m s ir atl īdzi­

n ā t l ī g u m a p ā r k ā p u m a rezultātā r a d u š o s z a u d ē j u m u s ( C L 1779. p . ) . L ī g u m a

p ā r k ā p u m a rezultātā radies kreditora m a n t a s b o j ā j u m s va i z u d u m s , p a p i l d u izde­

v u m i va i i e n ā k u m u n e i e g ū š a n a i r z a u d ē j u m i ( C L 1770. p., 1 7 7 2 . p.) u n v a r k a l p o t

p a r i e m e s l u l īgumiskaja i a tb i ld ība i .

Franci jas, Angl i jas un A S V t iesības nosaka, ka a t l ī d z i n ā m i i r t ie z a u d ē j u m i ,

kuri bija paredzēt i va i varē ja b ū t paredzēt i l ī g u m a n o s l ē g š a n a s laikā ( F r a n c i j a s

civ i lkodeksa 1150. p.) . Šis z a u d ē j u m u a p m ē r a i e r o b e ž o j u m s , p ē c f r a n č u t i e s ī b ā m ,

net iek p i e m ē r o t s tajos g a d ī j u m o s , k a d l ī g u m a p ā r k ā p š a n a not iek l ī g u m p ā r k ā p ē j a

nolūka rezultātā 4 5 5 . Z a u d ē j u m u at l īdz ināšana tiek piespriesta k r e d i t o r a m p a r l īgu­

ma rezultātā tieši n o d a r ī t a j i e m z a u d ē j u m i e m , j ā a t g ā d i n a , ka a n g l o s a k š u t iesībās

pastāv n o m i n ā l o z a u d ē j u m u institūts (nominat damages).

N o d a r ī t o z a u d ē j u m u p i e r ā d ī š a n a i r prasītāja p i e n ā k u m s . Z a u d ē j u m u s u m ­

m a i , u z kuru s a ņ e m š a n u p r e t e n d ē kredi tors, n e v a j a d z ē t u p ā r s n i e g t v iņa ( k r e d i t o ­

ra) pat ieso z a u d ē j u m u a p m ē r u s , u n tas nedrīkst b ū t k ā s o d s at t iec ībā p r e t p a r ā d ­

n i e k u 4 5 4 .

S a v u k ā r t V ā c i j a s t i e s a s , i z s k a t o t p r a s ī b a s p a r m o r ā l o z a u d ē j u m u

(Affektionsinteresse) a t l īdz ināšanu, kas r o d a s no l īgumsaist ības p ā r k ā p u m a , tās

a p m i e r i n a tikai tajā g a d ī j u m ā , ja c i e t u š a j a m v ienla ic īg i i r p a m a t s de l ik tatb i ld ība i ,

p i e m ē r a m , p ie p ā r v a d ā j u m a l ī g u m a 4 5 5 .

Franci jas t iesas a p m i e r i n a prasības par m o r ā l o z a u d ē j u m u (dommage morāle)

arī par l ī g u m a p ā r k ā p u m i e m , kas n a v saistīti ar de l ik tu. P i e m ē r a m , Parīzes tiesa

a p m i e r i n ā j a kr ievu kņazienes, kas dzīvoja Parīzē, pras ību par dommage morāle

2 0 0 0 0 f ranku a p m ē r ā p r e t š u v ē j u , kas bija uzšuvusi kņaz ienei vakark le i tu a r p ā r ā k

l ielu d e k o l t ē , kā rezultātā v iņa n e v a r ē j a ierasties uz sevišķi sv in īgu bal l i 4 5 6 .

452 Штумпф Г. Лицензионный договор. Москва: Прогресс, 1988, с. 75, 149. 453 Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные

отношения, 1993, с. 283-284.

454 Turpat, с. 283.

455 Turpat, с. 285.

456 Система римского права, На правахь рукописи, Rīga: Armijas s.piestuve, 1925, с. 197.

• nodaļa. Civiltiesiskā atbildība par l īgumpārkāpumu 1 0 3

Cēloniskais sakars Ar i cēloniskais sakars i r n e p i e c i e š a m a i s l ī g u m a t b i l d ī b a s pr iekšnosacī jums tikai

z a u d ē j u m u at l īdz ināšanas p i e n ā k u m a n o t e i k š a n a i , b e t n a v n e p i e c i e š a m s l ī g u m ­

soda p i e m ē r o š a n a i . L ī g u m s o d a p i e m ē r o š a n a i piet iek tikai a r p a š u p ā r k ā p u m a

laktu u n p e r s o n a s v a i n u .

P a r ā d n i e k a m i r jāat l īdzina tieši v a i net ieši ( C L 1 7 7 3 . p.) z a u d ē j u m i 4 5 7 , t . i . , t ā d i

z a u d ē j u m i , kuru iestāšanās ir tieši saistīta ar l ī g u m a saist ību neizpi ldi v a i n e p i e n ā -

< ī g u izpildi.

Arī c i tu va lstu t iesības n o s a k a , ka i r a t l ī d z i n ā m i tikai t iešie z a u d ē j u m i . P i e m ē ­

r a m , p ē c Franci jas CK i r jāat l īdzina z a u d ē j u m i , kas i r saist ību neizp i ldes tiešs un

n e p a s t a r p i n ā t s rezultāts 4 5 8 . A n g l o s a k š u t iesu prakse, izvērtējot cē lon isko sakaru

( z a u d ē j u m u at tā l ināt ību (remoteness)), n o s a k a , ka sakarā ar l ī g u m a neizpi ldi p u s e

var pieprasīt to z a u d ē j u m u at l īdz ību, k u r u s i r ta isnīgi un saprāt īg i uzskatīt par n o r ­

m ā l i e m , t.i., kuri izriet no ikdienišķas lietu b ū t ī b a s izpratnes va i kurus a b a s p u s e s

varēja p a r e d z ē t l ī g u m a s lēgšanas brīdī4 5 9.

Vaina Kā j a u iepriekš n o s k a i d r o j ā m , c iv i l t ies ībām i r raksturīgs p ā r k ā p ē j a v a i n ī g u m a

p r i n c i p s . V a i n a s p r i n c i p s civi lt iesiskās a t b i l d ī b a s p i e m ē r o š a n a i par l ī g u m p ā r k ā p u ­

mu tiek speciāl i izcelts v ā c u civ i l t iesībās 4 6 0 .

Lai g a n l ī g u m a saistības n a v izpildītas, t o m ē r Civ i l l ikums p ā r k ā p ē j a m p a r e d z

iespēju pierādīt , ka saistību neizp i lde i r not ikusi b e z v iņa v a i n a s ( C L 1773. p.,

2147. p., 2148. p., 2 2 2 0 . p . ) . T a s d o d i e s p ē j u realizēt civilt iesisko a t b i l d i b u p a r

v a i n u .

L ī g u m a saist ību pārkāpējs atbi ld p a r v i s ā m v a i n a s f o r m ā m ( n o d o m u v a i

n e u z m a n ī b u ) , u n t ā s n e i e t e k m ē l īgumiskās a t b i l d ī b a s i e s t ā š a n o s . I z ņ ē m u m s i r t ikai

kāzusa - n e p ā r v a r a m a s v a r a s g a d ī j u m o s , ja to n e v a r ē j a p a r e d z ē t p i e l ī g u m a n o ­

slēgšanas 4 6 1 . Atsevišķi t iek izdalīta v a i n a par z a u d ē j u m i e m pie l ī g u m a n o s l ē g š a n a s

(culpa in contrahendo), kas ir kvazi l īgumiskās atb i ld ības p r i e k š n o s a c ī j u m s 4 " .

V a i n a s m o m e n t s i r saistīts ar p e r s o n a s spēju va i n e p i e c i e š a m ī b u p a r e d z ē t

s a v u prett iesisko d a r b ī b u un tās sabiedriski b ī s t a m ā s sekas, jo civilt iesiskās att iecī­

b a s ir tik d a u d z v e i d ī g a s , ka i k d i e n i š ķ a m c i l v ē k a m trūkst z ināšanu un p i e r e d z e s , lai

n o v ē r t ē t u i e s p ē j a m o seku l i e l u m u u n raksturu.

457 Sīkāk par zaudējumu veidiem skatīt 5. daļas 1. nodaļā 129.-147. Ipp. 458 Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные

отношения, 1993, с. 283-284.

459 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 347. 460 Horn N., Kōtz Н., Leser Н.С. German private and commercial law: an introdation. Oxford,

Clarendon press, 1982, p. 112-114.

461 Штумпф Г. Лицензионный договор. Москва: Прогресс, 1988, с. 216; Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные отношения, 1993, с. 286.

462 Штумпф Г. Лицензионный договор. Москва: Прогресс, 1988, с. 62, 63, 75, 149. Atbildība

par kvazīlīgumisko pārkāpumu tiks skatīta 4. daļas 3. nodaļā.

1 0 4 4. daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi

Apstākļi, kas atbrīvo no līgumiskas atbildības

I r g a d ī j u m i , k a d p ē c l ī g u m a parakst īšanas, iestājas apstākļ i , kas t r a u c ē va i n e ­

ļauj šo l ī g u m u izpildīt. K ā d a s tiesiskas sekas iestājas šajā g a d ī j u m ā ? V a i šajā gadī­

j u m ā pret p a r ā d n i e k u i r j ā p i e m ē r o civiltiesiskā atb i ld ība p a r savu saistību neizpi ldi

va i n e p i e n ā c ī g u izpildi, p a t ja tas n a v v a i n ī g s ( v a i n o j a m s ) ? ļa i r g a d ī j u m i , k a d

civilt iesisko atb i ld ību n e p i e m ē r o par l ī g u m a neizpi ldi , t a d kādi t ie ir? Š o s j a u ­

t ā j u m u s d a ž ā d u va lstu t iesības un tiesu prakse risina atšķirīgi.

D a u d z u va lstu t iesības nosaka, ka l ī g u m s tiek izbeigts, ja p ē c l ī g u m a n o s l ē g ­

šanas m a i n ā s apstākļ i , kas p a d a r a tā izpildi n e i e s p ē j a m u juridiski v a i fiziski. P i e ­

m ē r a m , a n g l o s a k š u t iesībās šādas situāci jas atr is inā jums tiek veikts ar tā sauktās

liguma iziršanas d o k t r ī n u (Frustration). K o n t i n e n t ā l ā E i r o p a pazīst Force majeure v a i

w's major inst itūtu" 6 ' . Līdzīgs izpildes n e i e s p ē j a m ī b a s institūts m u m s bija paz īstams

n o Civ i lkodeksa la ik iem ( C K 2 4 3 . р.) .

Anglijā

S ā k o t n ē j i arī a n g l o s a k š u z e m ē s līdz 1863. g a d a m l ī g u m a t iesības p a r e d z ē j a ,

ka p e r s o n a i bi ja a b s o l ū t i jāizpi lda jebkura saistība, kuru tā bija u z ņ ē m u s i e s , un tā

n e v a r ē j a tikt a tbr īvota no l ī g u m a izpi ldes un līdz ar to no atb i ld ības sakarā ar t o ,

ka l ī g u m a izpi lde kļuvusi neiespējama' 1 6 4 . T a s radīja t e i c i e n u : «ļa īrnieks a p ņ e m a s

i z r e m o n t ē t m ā j u , v i ņ a m r e m o n t s t o m ē r i r jā izdara, p a t j a m ā j a i r n o d e g u s i n o

z ibens s p ē r i e n a va i to i r sagrāvis ienaidnieks.» 4 6 5

T a č u tas nel iedza p u s ē m v i e n o t i e s jau l ī g u m ā , n o r ā d o t , tieši p ie k ā d i e m

a p s t ā k ļ i e m v a i n o t i k u m i e m v i e n a va i a b a s p u s e s v a r t ikt a t b r ī v o t a s n o n o t e i k t u v a i

visu l ī g u m a saistību izpi ldes.

Tikai v ē l ā k tiesa uzskatīja par p a m a t o t u puses a t b r ī v o š a n u no tālākas l ī g u m a

izpildes sakarā ar note iktu apstākļu iestāšanos, p a t ja šāds g a d ī j u m s l ī g u m ā n a v

tieši m i n ē t s . Tiesa par t ā d i e m uzskatīja apstākļus, kas, iestājoties bez p u š u v a i n a s ,

p a d a r a l ī g u m a saistību izpildi n e v i s g r ū t ā k u , b e t pi lnīgi n e i e s p ē j a m u . P i e m ē r a m ,

Taylor v. Caldwell 1863. g a d a lietā k o n c e r t z ā l e n o d e g a p i r m s l ī g u m a izpi ldes 4 6 6 ,

un līdz ar to k o n c e r t s nevarē ja not ikt tīri fiziski.

Vēlāk doktr īnas robežas paplašinājās un netika vairs prasīts, lai l ī g u m s b ū t u

v ispār n e i z p i l d ā m s , b e t g a n , lai tas z a u d ē t u k o m e r c i ā l o j ē g u , ja t iktu izpildīts,

p i e m ē r a m , Jackson v. Union Marine Instrance Co., Ltd. ( 1 8 7 4 ) l ietā4 6 7.

A n g l o s a k š u t iesības p a r e d z va i rākus izpildes n e i e s p ē j a m ī b a s v e i d u s .

K a d bojā iet kāds noteikts, konkrēts l ī g u m a pr iekšmets ( p i e m ē r a m , k o n c e r t ­

z ā l e ) . J a « A » n o s l ē d z l ī g u m u a r « B » p a r iekārtu p i e g ā d i u n u z s t ā d ī š a n u « B » f a b ­

rikas t e l p ā s , kuras vē lāk iet bojā u g u n s g r ē k ā , t a d l ī g u m u izpildīt i r n e i e s p ē j a m i .

B e t , ja bojā iet tikai « A » iekārtas un te lpas pal iek, t a d l ī g u m s ir jāizpi lda, jo « A »

v a r i e g ā d ā t i e s j a u n a s iekārtas 4 6 8 ( s a l ī d z i n ā j u m a m skatīt C L 1421. p . u n 1661. р . ) .

463 Комаров А. С. Ответственность в коммерческом обороте. Москва: ЮЛ, 1991, с. 58-66. 464 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 306. 465 Turpat, с. 307. 466 Turpat. 467 Turpat, с. 308. 468 Turpat, с. 309.

nodaļa. Civiltiesiskā atbildība par l īgumpārkāpumu 1 0 5

K a d neiestājas kāds n o t i k u m s , apstākl is, p i e m ē r a m , n e n o t i e k p a r e d z ē t ā kro-

m s . i n a . P a t s n o t i k u m a ne iestāšanās fakts vē l n e d o d t iesības atzīt l ī g u m u p a r

tu- i/pi ldāmu, jo v a r gadī t ies, ka p u s e s l ī g u m u nos lēdza, lai s a g a i d ī t u k ā d u n o t i k u ­

m u , u n a b a s riskēja, b e t n o t i k u m a īs tenā iestāšanās nebi ja l ī g u m a p a m a t s 4 6 9 . Tur­

klāt ir j ā ņ e m v ē r ā , ka noteikta l ietu kārt ība ir tikai m o t ī v s v a i st imuls v i e n a i p u s e i

nos lēgt l ī g u m u u n n e s a s t ā d a l ī g u m a p r i e k š m e t u va i n o s l ē g š a n a s p a m a t u , t a d līdz

ar to l ī g u m a izpildes n e i e s p ē j a m ī b a s p r i n c i p s šajā g a d ī j u m ā n a v p i e m ē r o j a m s . P i e ­

m ē r a m , p e r s o n a noīrē p a j ū g u , lai k o p ā a r d r a u g i e m d o t o s u z t u v ē j o pi lsēt iņu

v e r o t sacīkstes. T a č u tā net iks atbr īvota no saist ības, ja sacīkstes tiks a t c e l t a s , jo

s.ids m ē r ķ i s n a v p a m a t s īres l ī g u m a n o s l ē g š a n a i 4 7 0 .

D a r b u z ņ ē m u m a l ī g u m o s , k a d l ī g u m a izpi lde i r n e i e s p ē j a m a p a r ā d n i e k a

n ā v e s va i s l imības dē ļ .

L ietās, kas saistītas a r č a r t e r u va i p i r k u m u u n jūras p ā r v a d ā j u m u .

Ša jos g a d ī j u m o s i r j ā r a u g ā s , va i apstākļ i , kas iestājušies, i r n o v e d u š i p i e a b u

pušu m ē r ķ a s a s n i e g š a n a s n e i e s p ē j a m ī b a s un radījuši s i tuāci ju, k a d saistības

p i e s p i e d u izpi lde n o z ī m ē t u j a u n a s saist ības izpi ldi. P i e m ē r a m , tiesa p i e ņ ē m a

l ē m u m u uzskatīt l ī g u m u par izbeigtu sakarā ar t o , ka tva ikonis «Orlando», uz kura

janvārī bija jā iekrauj p r e c e s , kuras atbi ldētā js bija p ā r d e v i s pras ī tā jam, b e z at­

bi ldētāja v a i n a s uzsēdās uz sēkļa un tik stipri c i e t a , ka n e s p ē j a u z ņ e m t j a n v ā r ī

kravu 4 7 ' .

Liguma iziršanas ( l ī g u m a izpi ldes n e i e s p ē j a m ī b a s ) doktr īnas juridiskais

p a m a t s a n g l o s a k š u t iesībās i r traktēts d a ž ā d i , p a t p r e t r u n ī g i . Apskat īs im tikai

d a ž u s p a m a t s k a i d r o j u m u s ( teor i jas) .

P a r e d z ē t o n o t e i k u m u apstāk ļu teorija4 ' ' ' p a r e d z , ka p u s e s jau v ienojot ies v a i

nu tieši, v a i netieši i r l ī g u m ā p a r e d z ē j u š a s n o t e i k u m u s , kas jāpi lda, k a d iestājas lī­

g u m a izpildes n e i e s p ē j a m ī b a va i ja p u s e s n a v u z ņ ē m u š ā s saistību izpildīt n e i e s p ē ­

j a m o .

Šai teorijai nevar pilnībā piekrist, jo paliek neatbi ldēti (neskaidri) daži jautā jumi:

1) l ī g u m a izpi ldes n e i e s p ē j a m ī b a iestājas « n e a t k a r ī g i no a t t i e c ī g ā m perso­

n ā m , v i ņ u t e m p e r a m e n t a u n v ā j ī b ā m , v i ņ u i n t e r e s ē m u n a p s t ā k ļ i e m » 4 7 3 ;

2 ) l ī g u m a izbeigšanās not iek nev is p u š u d a r b ī b a s rezultātā, b e t g a n saskaņā

a r l i k u m a n o r m ā m ;

3 ) j a l ī g u m a izpi ldes n e i e s p ē j a m ī b a b ū t u atkar īga n o p u š u n o d o m a , d a b i s k s

b ū t u s e c i n ā j u m s , ka tās i r u z ņ ē m u š ā s nejauš ības risku, kuru p a r e d z ē j a , l ī g u m u

slēdzot.

L ī g u m a p a m a t a izbeigšanās teori ja 4 7 4 p a r e d z , ka p u s ē m bija j ā p i e ņ e m tas, ka

l ī g u m a p a m a t s i r n o t e i k t u l ietu un apstāk ļu n e m a i n ī b a , u n , «ja l ī g u m a p a m a t s iz­

b e i d z a s va i n u l ī g u m a pr iekšmeta bojāejas d ē ļ va i t ā d a ilgstoša p ā r t r a u k u m a va i

a i z k a v ē j u m a d ē ļ , ka saistības reāla izpi lde n o z ī m ē t u cita l ī g u m a izpildi, un p u s e s

469 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 309.

470 Turpat, с. 310.

471 Turpat, с. 310; Nickoll v Ashton, Edridge & Co. (1901), un c.310-314.

472 Turpat, с. 314-316.

473 Turpat, с. 310; Hirji Mulji v. Cheong Yne Steamship Co., Ltd. 1926, c. 315-316.

474 Turpat с. 316-317.

1 0 6 4. daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi

šāda apstākļa sekas n a v paredzē jušas, t a d jāuzskata, ka l ī g u m a izpi lde ir kļuvusi n e i e s p ē j a m a » 4 7 5 .

Šī teori ja tiek skatīta kā analoģiska p i r m s l ī g u m a k ļūdas teorijai - k ļūdai , kas

r o d a s n o k ļ ū d a i n a , nepare iza u n n o z ī m ī g a p i e ņ ē m u m a p i r m s l ī g u m a n o s l ē g š a n a s .

T a č u a b a s teori jas n a v identiskas, jo k ļūdas d a r b ī b a i r ierobežota sa l īdz inā jumā ar

l ī g u m a izpi ldes n e i e s p ē j a m ī b u .

T a i s n ī g a , p a m a t o t a un saprāt īga s p r i e d u m a teorija p a r e d z t o , ka «t iesa va i

zvēr ināt ie p iesēdētā j i kā t a u t a s t iesneši iz lemj j a u t ā j u m u , lai tas v i ņ u acīs b ū t u tais­

nīgs u n saprāt īgs» 4 ' 6 .

T o m ē r š ā d a m tiesas s p r i e d u m a m i r n e g a t ī v a s sekas, jo tas p a r e d z t iesības

tiesai iziet ā r p u s l ī g u m a v ā r d i e m un jēgas, kā arī ieviest l ī g u m ā t ā d u s l a b o j u m u s ,

kurus t ā uzskata p a r v ē l a m i e m pie š ā d i e m a p s t ā k ļ i e m u n bez a b u p u š u

piekr išanas.

Saist ības izmaiņas teori ja. Šī teori ja i r ieguvus i a u g s t ā k o a t z i n ī b u . « L ī g u m a

izpildes n e i e s p ē j a m ī b a i r t a d , k a d t iesības ( l ikums) atzīst, ka b e z kādas no p u š u

v a i n a s l ī g u m a saist ību ir n e i e s p ē j a m i izpildīt, t ā p ē c ka saist ība, kuras izpildi

p ieprasa, p a d a r ī t u to par atšķir īgu no tā, kas bija p a r e d z ē t a l ī g u m ā (Non haec in

feodora veni). T a s n a v tas, ko es a p ņ ē m o s izdarīt» (Dāvis Contractors, Ltd. v.

Farelum U. D. C. (1956))'".

S t a r p š ī m t e o r i j ā m p a s t ā v tikai nel ielas atšķirības. M i n ē t o teori ju p i e m ē r o š a ­

na n a v a b s o l ū t a , jo pastāv n o s a c ī j u m i , kas n e p i e ļ a u j šo teori ju p i e m ē r o š a n u :

1) n e v a r atsaukt ies uz l ī g u m a izpildes n e i e s p ē j a m ī b u , ja pats to esi radījis ar

n o d o m u va i aiz n e u z m a n ī b a s ;

2) a p s t ā k l i m , kas iestājas p ē c l ī g u m a n o s l ē g š a n a s , i r j ā r a d a l ī g u m a izpi ldes

n e i e s p ē j a m ī b a a b ā m p u s ē m , nev is t ikai v i e n a i ;

3 ) a t t i e c ī b ā u z z e m e s n o m a s l ī g u m i e m p a s t ā v i e r o b e ž o j u m i 4 7 8 .

L ī g u m a iziršanas ( l ī g u m a izpildes n e i e s p ē j a m ī b a s ) g a d ī j u m ā :

1 ) l ī g u m s n a v v i s v ienkārš i a p s t r ī d a m s p ē c v i e n a s p u s e s v ē l ē š a n ā s , b e t g a n

tas tiek pārtraukts nekavējot ies un a u t o m ā t i s k i ;

2 ) p u s e s t iek a t b r ī v o t a s n o j e b k ā d a s tālākas l ī g u m a izpi ldes, p i e t a m neaiz­

skarot t iesības, kas radušās līdz n o t i k u m a m , kurš izraisīja izpildes n e i e s p ē j a m ī b u ,

n e ar i l īdz t a m v e i k t o s m a k s ā j u m u s 4 7 9 .

Francijā

P a m a t n o s t ā d n e , uz ko balstās Franci jas un arī d a u d z u c i tu E i r o p a s kont i ­

n e n t ā l o valstu t iesības (l īdzīgi kā r o m i e š u t iesībās) ir t ā d a , ka n e i e s p ē j a m a i s n e v a r

b ū t p a r saistību - impossibilium nulla est obligatio. (Līdzīgi kā CL 1543. p. un

1553. p.)

475 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 317.

476 Turpat.

477 Turpat, с. 318.

478 Turpat, с. 319-321. 479 Turpat, с. 321-323. То sīkāk regulē 1943. gada Tiesu reformas likums. Skat. Ансон В

Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 305-317.; Комаров А. С. Ответственность в коммерческом обороте. Москва: ЮЛ, 1991, с. 58-66.

.' nodaļa. Civiltiesiskā atbildība par l īgumpārkāpumu 1 0 7

Franci jas t iesībās šāda n o s t ā d n e n a v tieši p i e m i n ē t a , b e t visas at t iec īgās

t iesību n o r m a s i r u z t o b ū v ē t a s , p i e m ē r a m , C iv i lkodeksa 1148. p . n o s a k a , k a

••parādnieks tiek atbr īvots no z a u d ē j u m u at l īdz ības, ja n e p ā r v a r a m a s v a r a s va i

ne jauš ības d ē ļ i r sagaidīj is p r e t e s t ī b u t a m , lai d o t u v a i izdarītu, ko i r a p ņ ē m i e s

i/darīt, va i izdarījis t o , kas v i ņ a m bijis a iz l iegts» 4 8 0 .

Apstāk ļus, kas v a r tikt uzskatīti p a r p a m a t u , lai a t b r ī v o t u p a r ā d n i e k u no at­

b i ld ības par l ī g u m a neizpi ldi , g a n praksē, g a n teori jā s a u c p a r n e p ā r v a r a m u v a r u -

Force majeure ( lat īņu v a i . - vis major). Ir j ā ņ e m v ē r ā , ka f r a n č u t iesības ar šo ter­

m i n u s a p r o t g a n n e p ā r v a r a m u v a r u , g a n g a d ī j u m u - casus.4"' A p s t ā k ļ i e m , u z

k u r i e m a t s a u c a s p a r ā d n i e k s sakarā ar savu saist ību neizpi ldi , i r j ā b ū t o b j e k t ī v i e m ,

u n p a r ā d n i e k u n e v a r v a i n o t p a r š o apstāk ļu iestāšanos, t ā t a d izpi ldes n e i e s p ē ­

j a m ī b a i i r j ā b ū t objekt īva i . Ja l ī g u m a neizpi ldes n e i e s p ē j a m ī b a ir subjekt īva, t a d

p a r ā d n i e k a m z a u d ē j u m i i r jāatl īdzina 4 8 2 .

P a s t ā v va i rākas teor i jas, kas ska idro Force majeure:

1) n e p ā r v a r a m ā s varas teori ja, kuri par a p s t ā k ļ i e m , kas atbr īvo no l ī g u m a

saist ību ne izp i ldes, atzīst p l ū d u s , zemestr īc i u. tml . , sociālus n o t i k u m u s , r e v o l ū c i ­

jas, s a c e l š a n o s , kā arī valsts v a r a s iestāžu d a r b ī b a s va i aktus;

2 ) visi apstākļ i , kurus n a v i e s p ē j a m s n o v ē r s t va i kuru n o v ē r š a n a n o p a r ā d ­

nieka p u s e s n o z ī m ē t u savas e k o n o m i s k ā s b ā z e s g r a u š a n u ir Force majeure;

3) teori ja, kas a p v i e n o a b a s iepriekš m i n ē t ā s .

T o m ē r i r j ā ņ e m v ē r ā , k a v i e n i u n t ie p a š i apstākļ i p i e v i e n ā m t iesiskajām

a t t i e c ī b ā m v a r k a l p o t p a r p a m a t u l ī g u m a izpi ldes n e i e s p ē j a m ī b a i u n civilt iesiskās

a t b i l d ī b a s n e p i e m ē r o š a n a i , b e t p ie c i t ā m - n e .

F r a n č u t iesībās Force majeure k o n c e p c i j a ir šaurāka p a r a n g l o s a k š u līguma

Iziršanas ( l ī g u m a izpi ldes n e i e s p ē j a m ī b a s ) k o n c e p c i j u .

Franci jas kasāci jas t iesa uzsver, ka Force majeure v a r t ikt a t t iec ināta tikai uz

t i e m a p s t ā k ļ i e m , kas p a d a r a l ī g u m a izpildi p a r n e i e s p ē j a m u u n nev is a p g r ū t i n a

t o . Civ i l l ietu p r a k s ē t iesas n e p i e m ē r o a p s t ā k ļ u i z m a i ņ a s , e k o n o m i s k ā s izpildes

n e i e s p ē j a m ī b u , l ī g u m a p a m a t a izbe igšanos v a i u z ņ ē m u m a k o m e r c i ā l ā s d a r b ī b a s

izbe igšanās doktr īnas. N e i e s p ē j a m ī b a i i r j ā b ū t a b s o l ū t a i . V i e n ī g a i s i z ņ ē m u m s ir

l ī g u m i par i n d i v i d u ā l u ( p e r s o n i s k u ) izpi ldī jumu 4 8 3 .

K a s raksturo Force majeure? P i r m k ā r t , tas, ka šo apstāk ļu iestāšanos n e v a r ē ­

ja iepr iekš, l ī g u m a n o s l ē g š a n a s laikā, p a r e d z ē t tā p u s e , kas uz š i e m a p s t ā k ļ i e m ;

otrkārt , šo n e p ā r v a r a m ā s v a r a s apstāk ļu iestāšanās laiks un i l g u m s , un kāda i r

iespēja t o s n o v ē r s t ; u n , treškārt, šo apstāk ļu iestāšanās v ieta 4 8 4 .

P i e t a m n a v n e k ā d a s n o z ī m e s , va i a p s t ā k l i m i r stihisks raksturs v a i n a v .

P i e m ē r a m , tādi n o t i k u m i k ā p l ū d i va i v ē t r a s , a p l e d o j u m i utt. p ie n o t e i k t i e m

a p s t ā k ļ i e m v a r tikt uzskatīti par p a r e d z a m i e m - atkarībā no t ā , k a d un kur t i e

not iek. T ā d a pat i pieeja i r a t t i e c i n ā m a arī uz k a r a d a r b ī b u un n o t e i k t i e m s o c i ā l i e m

u n e k o n o m i s k i e m konf l ik t iem ( n e k ā r t ī b a s , pol i t iskas s a c e l š a n ā s , d a r b a konfl ikt i ,

streiki u t t . ) . P i e m ē r a m , ja l ī g u m s ir nos lēgts valstī, kurā k a r a d a r b ī b a jau nor i t ,

480 Комаров А. С. Ответственность в коммерческом обороте. Москва: ЮЛ, 1991, с. 66.

481 Turpat.

482 Turpat, с. 66-67.

483 Turpat, с. 68. 484 Turpat, с. 69-73.

1 0 8 4. dala. Civiltiesiskās atbildības veidi

p a r ā d n i e k s n e v a r atsaukt ies uz šo k a r a d a r b ī b u kā Force majeure, jo p i e l ī g u m a n o ­

slēgšanas p u s e s to zināja v a i arī t a m bija j ā b ū t z i n ā m a m .

A t t i e c ī b ā uz streiku atz īšanu p a r Force majeure t iesas v a d ā s no tā, v a i p ie l īgu­

ma parakst īšanas streika i e s p ē j a m ī b u varēja p a r e d z ē t , ļa streika iestāšanos varēja

p a r e d z ē t , t a d tas n e t i e k atzīts par apstākl i , kas atbr īvo p a r ā d n i e k u no savu saistību

izpildes un civilt iesiskās atb i ld ības 4 8 5 .

Turk lāt i r j ā ņ e m v ē r ā , v a i apstākl i n e v a r ē j a p a r e d z ē t ne tikai parastais ci lvēks,

bet arī p e r s o n a , kas a t s a u c a s uz t o , ņ e m o t v ē r ā p a r ā d n i e k a speciā lās z ināšanas

v a i p ieredzi , v a i arī t ā d u n e p i e c i e š a m ī b u 4 8 6 .

A p s t ā k ļ i e m u n t o s e k ā m j ā b ū t n e tikai n e p a r e d z a m ā m , b e t arī n e n o v ē r š a ­

m ā m , t.i., p a r ā d n i e k s a r s a p r ā t ī g i e m l īdzekļ iem n e v a r ē t u p r e t o t i e s p r e t t o iestā­

š a n o s 4 8 ' , j a n e p ā r v a r a m ā s v a r a s apstāk ļu sekas i r n o v ē r š a m a s , t a d a t s a u k š a n ā s u z

š i e m a p s t ā k ļ i e m n e d o d p a m a t u a t b r ī v o š a n a i n o civilt iesiskās a t b i l d ī b a s .

Vācijā

Arī Vāci jas t iesības izdala subjekt īvo un objekt īvo l ī g u m a izpildes neiespēja­

m ī b u . L īdz a r t o p a r ā d n i e k s a t b i l d p a r subjekt īvo l ī g u m a izpi ldes n e i e s p ē j a m ī b u

( ß C ß 2 7 9 . p . ) 4 8 8 . Vāc i jas BCB 2 7 5 ( 2 ) . p. i r norādī ts , ka p a r ā d n i e k s tiek atbr īvots

n o p i e n ā k u m a izpildīt saist ību, j a t ā s izp i lde kļuvusi n e i e s p ē j a m a t o apstāk ļu dē ļ ,

par kuru iestāšanos p a r ā d n i e k s n e a t b i l d , un t ie iestājušies p ē c saistību n o d i b i n ā š a ­

n a s . T ā t a d p a r ā d n i e k s v a r t ikt atbrīvots no l ī g u m a izpildes un arī atb i ld ības par to,

ja l ī g u m a izpildes n e i e s p ē j a m ī b a ir objekt īva d a b i s k o va i juridisko apstākļu dēļ 4 8 9 .

Svar īg i a tz īmēt , ka Vāci jas t iesu prakse ļoti st ingri i e v ē r o n o t e i k u m u s , ka at­

t i e c ī g a j i e m a p s t ā k ļ i e m i r j ā b ū t ar b lakusraksturu p a r ā d n i e k a m . P i e m ē r a m , tiesas

n a v atz inušas p a r Force majeure streikus va i lokautus, va i t e h n o l o ģ i s k ā s avāri jas ra­

ž o t n ē , svar īgu iekārtu va i t o d a ļ u iz iešanu n o ier indas p a r ā d n i e k a r ū p n ī c ā 4 9 0 .

P ē c kara tiesas sāka p i e m ē r o t «dar ī juma p a m a t a izbeigšanās» d o k t r ī n u

(Wegfall der Ceschaftsgrendlage). S a s k a ņ ā ar šo teor i ju jebkurš l ī g u m s ir n o s l ē g t s

a r note iktu m ē r ķ i , u n šis l ī g u m s i r a b u p u š u n o l ū k u , n o d o m u p a m a t i e m i e s o j u m s ,

kas n e v a r t ikt sasniegts u n izpildīts p i e n o t e i k t u apstāk ļu n e e s a m ī b a s , p i e m ē r a m ,

note iktās e k o n o m i s k ā s un sociālās kārt ības, v a l ū t a s stabilas vēr t ības utt. T o m ē r t ie

ir p ā r ā k v ispār īg i f o r m u l ē j u m i , p a t pār l ieku v ispār īg i , t ā p ē c n e v a r a priori note ikt ,

k ā d u apstākļu e s a m ī b a atbr īvos p a r ā d n i e k u n o l ī g u m a t u r p m ā k ā s izpi ldes u n at­

b i ld ības par š ī l ī g u m a neizpi ldi . T ā d ē ļ t iesas izvērtē apstākļus, uz k u r i e m p a r ā d ­

nieks atsaucas kā uz p a m a t u , k ā p ē c v i ņ š , izejot no konkrētās l ietas a p s t ā k ļ i e m , no

atbi ld ības atbr īvo jams 4 9 1 .

Praktiski visās valstīs t iesības p ie ļauj iespēju p u s ē m v i e n o t i e s p a r a p s t ā k ļ i e m ,

kuru iestāšanās g a d ī j u m o s puses tiks atbr īvotas no tālākas l ī g u m a izpi ldes, p ie t a m

n e tikai p a p l a š i n o t , b e t p a t sašaur inot t o apstāk ļu uzskait ī jumu, kas d o t s l ikumā.

485 Комаров А. С. Ответственность в коммерческом обороте. Москва: ЮЛ 1991 с 68-69

486 Turpat. \ 487 Turpat, с. 69. 488 Turpat, с. 70-71. 489 Turpat, с. 70. 490 Turpat, с. 71-72. 491 Turpat, с. 72-73.

nodaļa. Civiltiesiskā atbildība par l īgumpārkāpumu 1 0 9

Latvijā

CL v isupirms nosaka, ka «tiesīgi nos lēgts l ī g u m s uzliek l īdzēj iem p i e n ā k u m u

i/pildīt apsol ī to, un ne dar ī juma sevišķais s m a g u m s , ne arī vē lāk radušās izpildīša­

nas grūt ības n e d o d v i e n a i pusei t iesību atkāpt ies no l ī g u m a , kaut arī at l īdz inot ot-

i.n z a u d ē j u m u s » ( C L 1587. p . ) , kā arī t o , ka «katra saistība jāizpi lda pi lnā a p m ē r ā ,

Un n e v i e n u nevar piespiest a p m i e r i n ā t i e s tikai ar k ā d a s saistības daļas izpi ldī jumu,

p.it arī t a d , ja tās pr iekšmets ir d a l ā m s » ( C L 1425. p.) . T o m ē r tas n e n o z ī m ē , ka

i ivi l l ikums n e r e g l a m e n t ē g a d ī j u m u s , k a d n a v iespējama l ī g u m a saistību izpi lde.

P i e m ē r a m , Civ i l l ikuma 1543. p. n o r ā d a uz g a d ī j u m i e m , k a d l ī g u m a izpildes ne ie­

s p ē j a m ī b a iestājas apsolītajā v a i n a s dēļ, CL 1730. p. r e g l a m e n t ē at t iecības, kas iz­

riet no l ī g u m a izpildes n e i e s p ē j a m ī b a s b e z r o k a s n a u d a s d e v ē j a v a i n a s , CL 1421. p.

nosaka p u š u at t iecības, ja nejauši iet bojā a b i a l ternat īvās saistības pr iekšmet i utt.

Arī C iv i l l ikums nošķir subjekt īvo un objekt īvo l ī g u m a saist ību izpi ldes

n e i e s p ē j a m ī b u ( C L 1543. p.) . Ja l ī g u m a izpi lde i r n e i e s p ē j a m a apsol ī ta jam ( p a r ā d ­

n i e k a m ) va i š ī n e i e s p ē j a m ī b a i r paša apsol ī tajā v a i n a s d ē j , t a d t a m jāat l īdzina otrai

l i g u m p u s e i ( k r e d i t o r a m ) z a u d ē j u m i (subjekt īva l ī g u m a izpildes n e i e s p ē j a m ī b a ) .

T a č u z a u d ē j u m u p i e d z i ņ u va i l ī g u m a saist ību izpildi subjekt īvās l ī g u m a izpildes

n e i e s p ē j a m ī b a s g a d ī j u m ā n e v a r ē s pieprasīt a t t i e c ī b ā uz personiskā izpi ldī juma

l ī g u m i e m jeb s a i s t ī b ā m , kas p ē c l ī g u m a i r a p r o b e ž o t a s ar līdzēja p e r s o n u va i k a d

l ī g u m a p r i e k š m e t s i r t ā d a d a r b ī b a , kurā i r n o z ī m e paša saistītā s e v i š ķ ā m per­

soniska jām s p ē j ā m va i a t t i e c ī b ā m ( p ē c Civ i l l ikuma t e r m i n o l o ģ i j a s ) . Civ i l l ikums

n o s a k a , k a š o l ī g u m u izpi ld ī jumu n e v a r pieprasīt arī n o m a n t i n i e k i e m ( C L 1590.

p.) . Civ i l l ikums n e d o d skaidru atbi ldi par t i e m g a d ī j u m i e m , k a d p a r ā d n i e k a

sevišķās personiskās spējas v a i a t t i e c ī b a s izbeidzas, p a š a m p a r ā d n i e k a m pal iekot

d z ī v a m , p i e m ē r a m , s l a v e n a m d z i e d o n i m p i r m s k o n c e r t a z a u d ē j o t bals i .

C iv i l l ikums n o r ā d a u z n e j a u š ī b u v a i n e p ā r v a r a m u v a r u k ā objekt īvu apstāk­

li, kas atbr īvo p a r ā d n i e k u no l ī g u m a saistību izpi ldes ( C L 1774. p., 2147. p.) ,

z a u d ē j u m u at l īdzības ( C L 1773. p . - 1 7 7 5 . p., 1998. p., 2 2 2 0 . p., 2 2 3 3 . p.) u . c . 4 ' 2 ,

t a č u C L tieši n a v d o t s š o n e p ā r v a r a m ā s v a r a s apstāk ļu d e f i n ē j u m s .

T o m ē r , a p k o p o j o t C L d a ž ā d o s p a n t o s m i n ē t o s n o t e i k u m u s p a r n e p ā r v a r a m o

v a r u , v a r a m izveidot d e f i n ē j u m u .

P a r n e p ā r v a r a m a s v a r a s a p s t ā k ļ i e m i r jāatzīst t ā d i apstākļ i ,

kas p i e l ī g u m a s lēgšanas p u s ē m nebi ja z i n ā m i .

kas p a d a r a l ī g u m a izpildi p a r n e i e s p ē j a m u v i s p ā r u n nev is t ikai v i e n a i p u s e i

( C L 1543. p., 2147. p . ) , kas n a v iestājušies p a r ā d n i e k a v a i n a s d ē ļ ( C L 1347. p . 1 . d . , 1543. p.,

2147. p . ) ,

n o k u r i e m n a v i e s p ē j a m s izvairīties v a i kurus n a v i e s p ē j a m s n o v ē r s t , n e r a u ­

g o t i e s u z v i s ā m p a r ā d n i e k a p ū l ē m ( C L 1347. p . 2 . d . , 2148. p . 1 . a p p . , 2 2 3 4 . p . ) .

N o m a s ( ī r e s ) a t t iec ībās Civ i l l ikums n o s a k a p i e n ā k u m u n e d o t iespēju t r e š a m

p e r s o n ā m n o d a r ī t z a u d ē j u m u s va i arī p i e m ē r o t v isus l īdzekļus, lai t o s n o v ē r s t u

( C L 2 1 2 9 . p . ) .

492 Skat.: CL 492. р., 1347. р., 1349. р. u.c. pantus.

1 1 0 4. daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi

Civ i l l ikums at ļauj p u s ē m v i e n o t i e s par a p s t ā k ļ i e m , g a d ī j u m i e m , k a d v i e n a n o

l ī g u m p u s ē m i r t iesīga v i e n p u s ē j i a tkāpt ies n o l ī g u m a ( C L 1589. p . ) . T a č u

v i e n o š a n ā s par š ā d i e m a p s t ā k ļ i e m , kas d o d t iesības p a r ā d n i e k a m neizpi ldīt savas

l īgumsaist ības v a i neat l īdz ināt z a u d ē j u m u s sakarā a r n e p ā r v a r a m a s v a r a s apstākļu

iestāšanos, i r atz īstama par n o s a c ī j u m i e m ( C L 1549. p., 1551. p., 1 5 5 2 . p. u . c ) .

P a s t ā v o t š ā d a m n o s a c ī j u m a m l ī g u m ā k ā l ī g u m a , t ā arī p u š u savstarpējās saistības

spēkā e s a m ī b a , iestājoties n e p ā r v a r a m a s v a r a s a p s t ā k ļ i e m , nosaka l ī g u m s .

T u r p m ā k a p l ū k o s i m , k ā d a s sekas iestājas p a r ā d n i e k a m saskaņā a r C L , j a l īgu­

m a saistību neizpi lde not iek n e p ā r v a r a m a s v a r a s apstāk ļu d ē ļ .

J a nejaušs šķērslis ( n e p ā r v a r a m a s v a r a s apstāk ļ i ) k a v ē k ā d a m izpildīt l ī g u m ­

saistības un tā rezultātā tiek nodarī t i z a u d ē j u m i , t a d t ie kā nejauši z a u d ē j u m i n a v

jāat l īdzina, un tiek uzskatīts, ka p a r ā d n i e k s ir s a v u saist ību izpildījis, ja t ikai t a s n a v

u z ņ ē m i e s n e j a u š ī b a s risku ( C L 1774. p.) . Š ā d u nostā ju apst ipr ina C L 1421. p., kas

nosaka, ka p a r ā d n i e k s t iek a t s v a b i n ā t s no sava p i e n ā k u m a izpi ldes, n e z a u d ē j o t

t iesības prasīt no kreditora v iņa saist ību izpildi, ja iet b o j ā a l ternat īvās saist ības a b i

p r i e k š m e t i , ja saistības īstā p r i e k š m e t a izpi ldīšana n a v i e s p ē j a m ī b a un kreditora

prasī jums t o m ē r neatkrīt p a v i s a m ( C L 1774. p . ) , t a d t a m i r j ā a p m i e r i n ā s a r t o , k a

v i ņ a m par t o s a m a k s ā n a u d ā p ē c parastās vēr t ības ( C L 1836. p . ) .

Kā r e d z a m , g a d ī j u m i e m , ja nejaušs šķērslis ( n e p ā r v a r a m a s v a r a s apstākļ i )

k a v ē k ā d a m iespēju izpildīt u z ņ e m t o saist ību, C L nosaka v ispārē ju n o t e i k u m u , kas

izslēdz z a u d ē j u m u a t l ī d z i n ā š a n u , un atzīst, ka p a r ā d n i e k s ir šo saistību izpildījis,

ja v i e n v iņš l ī g u m ā n a v u z ņ ē m i e s nejauš ības risku. Civ i lkodekss š ā d o s g a d ī j u m o s

n o t e i c a speciā la inst itūta - «saist ības i zbe igšanās sakarā ar izpi ldī juma n e i e s p ē ­

j a m ī b u » p i e m ē r o š a n u ( C K 2 4 3 . p.) . T a m n a v tikai teorēt iska n o z ī m e , jo , pretstatā

C i v i l l i k u m a m ( C L 1 7 7 4 . p . u . c ) , saistības i zbe igšanās saskaņā a r C K 4 9 3 . p .

izsauca restitūciju (restutio in integrum - iepriekšējā stāvokļa a t j a u n o š a n a ) .

Šajā sakarā b ū t u i e t e i c a m s p a p i l d i n ā t Civ i l l ikuma v ispār īgo d a ļ u a r v i e n u

sadaļu par saistību izbeigšanos un arī a t b r ī v o š a n u no civilt iesiskās atb i ld ības sakarā

a r l ī g u m a izpildes n e i e s p ē j a m ī b u . P a r p a m a t u v a r ē t u ņ e m t A N O k o n v e n c i j a s « P a r

s tarptaut isk iem p r e č u p i r k u m a l ī g u m i e m » 7 9 . p . u n 8 0 . p . n o s t ā d n e s :

« P u s e tiek atbr īvota no civilt iesiskās atb i ld ības p a r j e b k ā d a s saistības neizpi l­

di v a i n e p i e n ā c ī g u izpildi, ja tā p i e r ā d a , ka tas i r not ic is b e z tās v a i n a s un ā r p u s

tās kontroles e s o š o apstāk ļu (šķēršļu) dēļ un kurus n e v a r ē j a saprāt īgi p a r e d z ē t

l ī g u m a n o s l ē g š a n a s brīdī, un šo apstākļu i e d a r b ī b u v a i sekas n e v a r n o v ē r s t ar šīs

puses rīcībā esoša j iem l īdzekļ iem.

P u s e tiek atbr īvota no civi lt iesiskās a t b i l d ī b a s saskaņā ar š ī p a n t a 1. d . t ikai

p a r to la iku, kurā p a s t ā v m i n ē t i e / a p s t ā k ļ i . Ja apstākļ i turp inās i lgāk par l ī g u m ā

note ik to t e r m i ņ u v a i p a r la iku, p ē c kura otra p u s e z a u d ē interesi p a r l ī g u m a izpil­

d i , saistība ( l ī g u m s ) izbeidzas ar izpi ldī juma n e i e s p ē j a m ī b u .

Izpi ldī juma n e i e s p ē j a m ī b a i r t a d , k a d l ikums atzīst, ka b e z k ā d a s no p u s ē m

v a i n a s n a v i e s p ē j a m s izpildīt saistību un ja i lgstoši t u r p i n ā s 1. d. m i n ē t i e apstākļ i

v a i ja saistības p i e s p i e d u izpilde n o z ī m ē t u atšķirīgas saistības, nekā p u s e s bija

v i e n o j u š ā s par saistības izpildi.

Izpi ldī juma n e i e s p ē j a m ī b a v a r iestāties kā d a b i s k o , tā arī juridisko (t iesisko) apstāk ļu d ē ļ .

nodala. Civiltiesiskā atbildība par l īgumpārkāpumu 1 1 1

Saist ība ( l ī g u m s ) izbeidzas ar izpi ldī juma n e i e s p ē j a m ī b u arī sakarā ar indiv i­

duāl i n o t e i k t a s l ietas b o j ā e j u , ja to n a v i e s p ē j a m s a izv ietot ar c i t u , kā arī personiskā

izpi ldī juma l ī g u m o s ar v i e n a s l ī g u m s l ē d z ē j p u s e s n ā v i va i p a š a saistītā sevišķo per­

sonisko s p ē j u v a i a t t i e c ī b u i z b e i g š a n o s ( C L 1590. p . ) . Š a j ā g a d ī j u m ā p e r s o n a i , kas

uz š ī d a r ī j u m a p a m a t a uz c i ta rēķina ieguvus i m a n t u va i c i t u l ietu (arī t i e s ī b u ) ,

ļ ā a t d o d p ē d ē j a m n e p a m a t o t i i e g ū t ā v a i ietaupītā m a n t a v a i cita l ieta.

P u s e i , kas neizpi lda ( n e v a r izpildīt) savu saist ību ( l ī g u m u ) saskaņā a r 1 . d . v a i

d . m i n ē t a j i e m a p s t ā k ļ i e m , i r savlaicīgi par t o j ā p a z i ņ o otrai p u s e i , n o r ā d o t

apstākļus, kas p a d a r a saist ības ( l ī g u m a ) izpildi n e i e s p ē j a m u , u n š o a p s t ā k ļ u d a r ­

b ības la iku.

J a š ā d u p a z i ņ o j u m u otrā p u s e n e s a ņ e m saprāt īgā laika p o s m ā ( t e r m i ņ ā ) p ē c

t a m , k a d saistību n e p i l d o š a i p u s e i kļuvis z i n ā m s vai va jadzēja t o z ināt, t a d p ē d ē ­

jai i r j ā a t b i l d par z a u d ē j u m i e m , kas šāda p a z i ņ o j u m a n e s a ņ e m š a n a s rezultātā

radušies.»

Līgumiskās atbildības īpatnības, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām

Specif iski t iek r e g l a m e n t ē t a civilt iesiskā atb i ld ība kā p a r z a u d ē j u m i e m 4 9 5 , tā

arī p a r k a i t ē j u m u vesel ība i , kas izriet no d a r b a t iesiskajām a t t i e c ī b ā m . Civ i l t iesisko

a t b i l d ī b u d a r b a tiesisko a t t i e c ī b u j o m ā b e z Civ i l l ikuma r e g l a m e n t ē Latvi jas

R e p u b l i k a s D a r b a l i k u m u k o d e k s s u n cit i n o r m a t ī v i e akt i 4 9 4 .

P i r m ā n o d a r b a t iesiskajām a t t i e c ī b ā m izrietošā civiltiesiskās atb i ld ības ī p a t ­

nība i r note ikta l ī g u m a n e p i e c i e š a m ī b a . T ā t a d , lai š ā d a civiltiesiskā atb i ld ība v a r ē ­

t u iestāt ies, i r j ā b ū t n o s l ē g t a m r a k s t v e i d a d a r b a l ī g u m a m saskaņā a r

D L K 14. p., 19. p.4 9 5 Š ā d a l ī g u m a n e e s a m ī b a s g a d ī j u m ā civilt iesiskā atb i ld ība tiks

p i e m ē r o t a p ē c Civ i l l i kuma v i s p ā r ē j i e m n o t e i k u m i e m . G a d ī j u m o s , k a d p e r s o n a v e i c

k ā d u d a r b u ci ta i p e r s o n a i , p i e m ē r a m , r e m o n t ē māja i j u m t u , t a d starp p u s ē m tiks

atzīta u z ņ ē m u m a a t t i e c ī b u p a s t ā v ē š a n a ( C L 2 2 1 2 . p . - 2 2 2 9 . p . ) , u n l īdz a r t o

493 Tuvāk par darbinieka nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu skatīt Kalniņš E. Par darbinieka mantiskās atbildības pamatu un apmēru, Lavijas Vēstnesis, 1997, 14. maijs.

494 Ar Ministru Padomes 1993.gada 4.janvāra lēmumu Nr. 1 apstiprinātie Noteikumi, saskaņā ar kuriem darba devējs atlīdzina darbiniekam sakropļojuma vai arodslimības dēļ nodarīto kaitējumu (AP MP 15.01.1993. Nr. 2, grozījumi, Latvijas Vēstnesis, 1994. 7. apr., Nr. 42), Ministru Padomes 1992. gada 2. jūnija lēmums Nr. 209 «Par kārtību, kādā personām tiek pārrēķināta darbā gūtā kaitējuma atlīdzība» (Ziņotājs, 1992. gada 20. aug., Nr. 32), 1993. gada 12. oktobrī apstiprinātie noteikumi «Par darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību» (Latvijas Vēstnesis, 1993. gada 25. nov., Nr. 111) un 1995. gada

2. novembra likums «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām», kas stājās spēkā no 1997. gada 1. janvāra. Tomēr šie normatīvie akti nenosaka morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas notiek, pamatojoties uz CL vispārējām normām par personisko aizskārumu.

495 Sīkāk par darba līgumu noslēgšanu skatīt Latvijas Republikas Augstākās tiesas 1992. gada 28. decembra plēnuma lēmumu Nr. 16 «Par tiesu praksi lietās par atjaunošanu darbā»; Kalniņš E. Neterminētu darba attiecību dibināšana, Latvijas Vēstnesis, 1996, 28. nov. u.c. autoru darbus.

1 1 2 4. daļa. Civiltiesiskās atbi ldības veidi

pasūtītāja atb i ld ība būs d a u d z šaurāka nekā d a r b a d e v ē j a atbi ld ība 4 9 6 , jo uzņē­

m u m a l ī g u m ā izpildītājs p a s ū t ī j u m u izpilda ar s a v i e m rīkiem un i e r ī c ē m un uz

savu risku.

O t r ā šādas civiltiesiskās atb i ld ības ī p a t n ī b a i r saistīta a r z a u d ē j u m u a p m ē r u

n o t e i k š a n u . Admin ist rāc i ja i i r jāat l īdzina d a r b i n i e k a m visi z a u d ē j u m i un nodar ī ta is

personiskais ka i tē jums. S a v u k ā r t darb in ieka atb i ld ības a p m ē r s i r i e r o b e ž o t s , jo ,

iztulkojot k o p u m ā D L K 126. p. 2. d . , 129. p. 1. d. un 131. p., v a r s e c i n ā t : l i k u m d e ­

vējs i r paredzēj is, k a d a r b i n i e k a m i r j ā a t l ī d z i n a a d m i n i s t r ā c i j a i ( u z ņ ē m u ­

m a m , iestādei u t t . ) t i k a i t a g a d ē j ā s m a n t a s s a m a z i n ā j u m s ( p a p i l d u i z d e v u ­

m i , m a n t a s b o j ā j u m i va i z u d u m i ) - damnum emergens, b e t n e s a ņ e m t i e i e n ā k u m i

n a v ņ e m a r p K v ē r ā ( D L K 126. p . 2 . d . ) . T a s n o z ī m ē , ka, j a u z ņ ē m u m s d a r b i n i e k a

v a i n a s d ē ļ n e p i e g ā d ā p r o d u k c i j u u n n e s a ņ e m n o r u n ā t o p i r k u m a m a k s u , t a d t a m

būs t iesības piedzīt t ikai tos i z d e v u m u s , kas radušies sakarā ar šīs p r o d u k c i j a s izej-

īe lu i e p i r k š a n u , r a ž o š a n u u. tml. , k ā arī p a p i l d u i z d e v u m u s , p i e m ē r a m ,

g l a b ā š a n a s u n t r a n s p o r t ē š a n a s i z d e v u m u s , b e t n e p l ā n o t o p e ļ ņ u . N o v ē r t ē j o t

darb in ieka v a i n a s dēļ n e s a ņ e m t o s u m m u , i r j ā ņ e m v ē r ā , va i šīs s u m m a s n e s a m a k ­

sa i r at l īdzības n e s a m a k s a v a i z a u d ē j u m u ( l ī g u m s o d a ) atskait īšana no u z ņ ē m u ­

m a m p ienākošās at l īdzības. P i rmajā g a d ī j u m ā - u z ņ ē m u m s varēs piedzīt tikai

t iešos i z d e v u m u s , b e t otrajā g a d ī j u m ā - arī šo n e s a ņ e m t o s u m m u , jo faktiski

samazināj ies u z ņ ē m u m a ī p a š u m s ( n a u d a ) .

B e z t a m d a r b i n i e k s n e a t b i l d p a r t ā d i e m z a u d ē j u m i e m , kas r o d a s n o r m ā l a

ražošanas va i sa imnieciskā riska rezultātā ( D L K 3. d . ) . Tā kā l ikums n e d o d ska idro­

j u m u , kas i r jāsaprot ar j ē d z i e n u « n o r m ā l s ražošanas va i saimnieciskais risks», t a d

tiesai i r jā izvērtē konkrēt ie z a u d ē j u m i un saistība ar u z ņ ē m u m a sa imniec isko dar­

b ī b u . Sal īdzinoši v ieg lāk i r note ikt n o r m ā l u ražošanas va i sa imniec isko risku

ražojošaj iem u z ņ ē m u m i e m v a i u z ņ ē m u m i e m , kuri sn iedz p a k a l p o j u m u s , kas

saistīti ar m a t e r i ā l u d a r b ī b a s i z p a u s m i , p i e m ē r a m , kravas p ā r v a d ā j u m i e m . Ja c i tas

p e r s o n a s v a i n a s dēļ not iek c e ļ u sat iksmes n e g a d ī j u m s , kā rezultātā c ieš u z ņ ē m u ­

m a a u t o m a š ī n a va i krava, t a d d a r b i n i e k a m ( a u t o v a d ī t ā j a m ) n e v a r uzlikt p i e n ā k u ­

mu š ā d u z a u d ē j u m u at l īdzināt. Arī t a d , ja kravas b o j ā j u m s not iek t ā p ē c , ka

a u t o m a š ī n a i kustībā plīsusi r iepa, un a u t o v a d ī t ā j s n a v p ie tā va in īgs, š ā d u z a u d ē j u ­

mu varēs a t t i e c i n ā t p ie n o r m ā l a saimnieciska riska. S a v u k ā r t , ja šis c e ļ u sat iksmes

n e g a d ī j u m s not iek darb in ieka v a i n a s dē ļ , p i e m ē r a m , p ā r k ā p j o t c e ļ u sat iksmes

n o t e i k u m u s , t a d t ā rezultātā r a d u š o s z a u d ē j u m u s n e v a r ē s a t t i e c i n ā t p ie n o r m ā l ā

saimnieciskā riska, un t ie d a r b i n i e k a m būs jāatl īdzina. G r ū t ā k i r n o t e i k t , v a i

konkrēt ie z a u d ē j u m i i r n o r m ā l a ražošanas va i saimnieciskā riska rezultāts va i n e ,

ja saimnieciskā d a r b ī b a ir saistīta ar n e m a t e r i ā l a rakstura o b j e k t i e m va i pat i

u z ņ ē m ē j d a r b ī b a ir saistīta ar risku, p i e m ē r a m , biržas m ā k l e r u d a r b s 4 9 7 .

T r e š ā ī p a t n ī b a i r t ā d a , k a p a s t ā v s e v i š ķ a k ā r t ī b a , k ā d ā d a r b i n i e k i

a t l ī d z i n a z a u d ē j u m u s u z ņ ē m u m a m ( D L K 124. p . u n 130. p.) . P i r m k ā r t .

p u s ē m i r jāv ienojas par z a u d ē j u m u a p m ē r u u n at l īdzības v e i d u u n kārt ību ( D L K

130. p . 1 . d . u n 2 . d . 1 . t . ) . J a d a r b i n i e k s nepiekr ī t z a u d ē j u m u atl īdzībai v a i tās

a p m ē r a m , t a d z a u d ē j u m u a p m ē r u u n at l īdzības p i e n ā k u m u nosaka d a r b a str īdu

496 DLK lietotais termins darba devējs nav precīzs. 497 Piemēram, viena no vecākajām Britu bankām «Barings» nonāca lielās finansu grūtībās, jo tās

biržas mākleris, darbojoties biržā, bija radījis nesamērīgi lielus zaudējumus šai bankai.

i nodaļa. Civiltiesiskā atbildība par l īgumpārkāpumu 1 1 3

i -misi ja u n tiesas ( D L K 130. p . 2 . d . 2 . t . ) . O t r k ā r t , v e i c o t z a u d ē j u m u i e t u r ē š a n u

ik i d a r b i n i e k a a l g a s , u z ņ ē m u m s nedr īkst i e t u r ē t v a i r ā k nekā 2 0 % n o tās ( D L K

1/4. p . 1 . d . ) . ja d a r b i n i e k a m i r cit i m a k s ā š a n a s p i e n ā k u m i , p i e m ē r a m , a l i m e n t i ,

i.id, i e v ē r o j o t C P K n o t e i k t o pr ior i tāt i , u z ņ ē m u m s drīkst i e t u r ē t t ikai l īdz 5 0 %

.ilgas ( D L K 124. p . 2 . d . ) .

C e t u r t ā ī p a t n ī b a i r tā, k a d a r b a d e v ē j i e m i r j ā v e i c s a v u d a r b i n i e k u

o b l i g ā t ā a p d r o š i n ā š a n a p r e t n e l a i m e s g a d ī j u m i e m d a r b ā u n a r o d s l i m ī ­

b ā m . T ā t a d , j a u z ņ ē m u m s b ū s š ā d u a p d r o š i n ā j u m u v e i c i s , t a d t ā i z d e v u m i sakarā

a r d a r b i n i e k a v e s e l ī b a s b o j ā j u m u b ū s d a u d z m a z ā k i . J a š ā d a a p d r o š i n ā j u m a n e ­

b ū s , u z ņ ē m u m s segs v isus i z d e v u m u s v ispārējā kārt ībā'" 8 .

P i e k t ā ī p a t n ī b a i r t ā d a , k a D L K p a r e d z t i e s a i t i e s ī b a s s a m a z i n ā t a t l ī ­

d z i n ā m a z a u d ē j u m a a p m ē r u , i e v ē r o j o t d a r b i n i e k a v a i n a s p a k ā p i , k o n ­

k r ē t o s a p s t ā k ļ u s u n v i ņ a m a t e r i ā l o s t ā v o k l i ( D L K 131. p . 2 . d . ) , kas i r izņē­

m u m s n o v ispār īgā p r i n c i p a p a r v i s u z a u d ē j u m u a t l ī d z i n ā š a n u .

Š ā d u ī p a t n ī b u r a š a n o s v a r izskaidrot a r t o , k a d a r b a at t iec ības n a v tikai pr ivā­

tas a t t i e c ī b a s , b e t tās i r saistītas ar s a b i e d r ī b a s labklā j ību. Līdz ar to valsts p i e m ē r o

s im civ i l t iesiskajām a t t i e c ī b ā m arī publ isko a t t i e c ī b u n o t e i k u m u s .

¡ ^ 1 ^ — S T 7 „ mantiskā M ē i u ™ atlīdzināšanu skati. 5. da,.s 2. noda|ā 1 4 M 5 4 . Ipp.

1 1 4 4. daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi

3. nodaļa. Kvazilīgumiska atbildība A p l ū k o j o t l īgumisko civilt iesisko a t b i l d ī b u , p a p i l d u s tiek izdalīta civiltiesiskā

atb i ld ība, kas izriet no pr iekš l īgumiska jām a t t i e c ī b ā m v a i a t t i e c ī b ā m , kas izriet no

l ī g u m a n o s l ē g š a n a s d a r b ī b ā m . Š ā d a s at t iec ības, kas i r l īdzīgas l ī g u m i e m , va i k a d

n a v n o s l ē g t s l ī g u m s , b e t p u s e s i r ve ikušas d a r b ī b a s , kas v a r ē t u t ikt kval if icētas kā

« t u v o š a n ā s » l ī g u m a n o s l ē g š a n a i , s a u c par kvaz i l īgumiska jām 4 9 9 a t t i e c ī b ā m (quasi-

contractual obligations - a n g ļ u v a i . ; obligations quasi - contract - f r a n č u v a i . ;

Verpflichtung Quasivertrag - v ā c u v a i . ) . Šajā g a d ī j u m ā , lai g a n n a v nos lēgts l īgums,

t o m ē r p a s t ā v i t kā l īgumiskās at t iec ības un saistības, un šo saistību n e p a m a t o t s

p ā r k ā p u m s d o d p a m a t u civilt iesiskās atb i ld ības p i e m ē r o š a n ā 5 0 0 .

Šajā g a d ī j u m ā i r iestājušās kvazi l īgumiskās at t iec ības, kuru p ā r k ā p u m s v a r

ka lpot p a r p a m a t u cilviltiesiskai atb i ld ība i (culpa in contrahendo)'''". Kvazi l īgumiska

atbi ld ība v a r izrietēt n o r e ā l l ī g u m i e m , kuru n o s l ē g š a n a i a r v i e n o š a n o s vē l n e p i e ­

tiek5 0 2, b e t , neskatot ies uz to, ka v i e n a p u s e uzsāk pildīt l ī g u m a saistības, otra p u s e

n e v e i c note iktas d a r b ī b a s , lai n o s l ē g t u l ī g u m u .

Kvaz i l īgumisko a t b i l d ī b u p i e m ē r o arī g a d ī j u m o s , k a d l ī g u m s tiek atzīts par

spēkā n e e s o š u 5 0 3 , va i ja n e g o d p r ā t ī g ā p u s e c i tādi n e p a m a t o t i i r i e g u v u s i k ā d u la­

b u m u sev v a i trešai p e r s o n a i 5 0 4 .

N e v isu va lstu civilās l i k u m d o š a n a s akti tieši nosaka p e r s o n ā m p i e n ā k u m u

g o d p r ā t ī g i uzvesties l ī g u m a s lēgšanas p e r i o d ā , lai n e r a d ī t u n e p a m a t o t u s z a u d ē ­

j u m u s otrai p u s e i . Š ā d s p i e n ā k u m s i r skaidri f o r m u l ē t s Itālijas c iv i lkodek­

sa 1337. p.: «ja p u s e i bija z i n ā m s va i bija un varē ja b ū t z i n ā m s , ka i r apstākļ i , kas

var padar ī t l ī g u m u par spēkā n e e s o š u , u n par š i e m a p s t ā k ļ i e m t ā n e i n f o r m ē j a o t r u

pusi , t a d va in īgaja i p u s e i i r jāatl īdzina otrai pusei z a u d ē j u m i , kuri r o d a s , atzīstot

l ī g u m u p a r s p ē k ā n e e s o š u » .

499 It kā (kvazi) līgumi (quasi ex contractu) bija tāds saistību izcelšanās veids senajā Romā, kas baudīja tādu pašu tiesas aizsardzību kā līgumi, kaut gan līgumi netika slēgti, piemēram, bezuzdevuma lietvedība (negotiorum gestio) vai nepamatoti saņemta vai kļūdaini samaksāta naudas summa (citus veidus skatīt par netaisnu iedzīvošanos grāmatas 280.-282. Ipp.). Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1977, 133. Ipp, 159.-160. Ipp.; Furmston M. P. Cheshure, Fifoot and Furmston's Law of Contract. London, Butterworths, twelfth edition, 1991, p. 645-646; Ivamy Hardy E. R. Mozley & Whiteley's Law Dictionary. London, Butterworths, eleventh edition, 1993, p. 219; Osborn's Concise Law Dictionary. Sweet & Maxwell, London, eighth edition, 1993, p. 273; Black Henry Campbell, M. A. Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., fifth edition, 1979, p. 1120; Бартошек M. Римское право. Москва: ЮЛ, 1989, с. 267 ; Garner Bryan A. Dictonary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990, p. 229, 458.

500 Штумпф Г. Лицензионный договор. Москва: Прогресс, 1988, с. 75-76, Комаров А. С. Ответственность в комерческом обороте. Москва: ЮЛ, 1991, с. 46-59, Биржаков М. Б. Энциклопедия международных отношений, Внешнеэкономическая деятельность. Как заключать контракт с инофирмой. Иридий, Сатис, Сп.б. 1993, с. 58-59.

501 Штумпф Г. Лицензионный договор. Москва: Прогресс, 1988, с. 62, 63, 75, 149.

502 Ivamy Hardy Е. R. Mozley & Whiteley's Law Dictionary. London, Butterworths, eleventh edition, 1993, p. 219.

503 Furmston M. P. Cheshure, Fifoot and Furmston's Law of Contract. London, Butterworths, twelfth edition, 1991, p. 660-665; Black Henry Campbell, M. A. Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., fifth edition, 1979, p. 1120.

504 Osborn's Concise Law Dictionary. London, Sweet & Maxwell, eighth edition, 1993, p. 273.

i nodaļa. Kvazilīgumiska atbildība 1 1 5

Vāci jā šāds p i e n ā k u m s izriet no v ispārējā BGB (242. p.) f iksētā n o t e i k u m a

< indīg i i z m a n t o t savas t iesības p ē c civi lt iesiskās a p g r o z ī b a s p a r a š ā m . Ja p e r s o n a

n e g o d p r ā t ī g i i z m a n t o savas t iesības, t a d tai i r jāat l īdzina visi z a u d ē j u m i , lai c i e t u ­

šais t iktu atgriezts t ā d ā stāvokl ī , kurā tas atrastos, ja aizskārējs b ū t u g o d p r ā t ī g i uz­

v e d i e s ( B G B 2 4 9 . p . ) . Vāci jā kvazi l īgumiska atb i ld ība (culpa in contrahendo) tiek

p i e m ē r o t a arī g a d ī j u m o s , k a d p e r s o n a i tiek n o d a r ī t s k a i t ē j u m s vesel ība i ve ikalā,

p i rms i r n o s l ē g t s p i r k u m a l ī g u m s ( n o p i r k t a p r e c e ) 5 0 5 .

Latvi jas C L n o s a k a g a n v ispārē jos p r i n c i p u s s a v u t iesību iz l ietojumā u n p ie­

n ā k u m u izpi ldē p ē c labas t ic ības ( C L 1 . p.) , g a n arī n o t e i k u m u s , k ā i r j ā u z v e d a s ,

n o s l ē d z o t l ī g u m u ( C L 1511 . p . - 1547. p.) . Lai g a n v i e n p u s ē j s a p s o l ī j u m s vē l n e n o ­

d i b i n a saistību ( C L 1513. p.) , t o m ē r , ņ e m o t atpakaļ s a v u pr iekš l ikumu, otraja i p u ­

sei, kas šo pr iekš l ikumu ir p i e ņ ē m u s i , to n e z i n o t , p i r m a j a i i r jāat l īdzina p ē d ē j a i

« z a u d ē j u m i , kas tai radušies no pār l iec ības, ka pr iekšl ikums pal iek s p ē k ā »

( C L 1539. p . ) . C L n o s a k a , ka, lai l ī g u m s b ū t u gal īg i n o s l ē g t s , bez v i e n o š a n ā s p a r

b ū t i s k ā m dar ī juma s a s t ā v d a ļ ā m ( C L 1470. p.) , o b l i g ā t s n o t e i k u m s i r no lūks sav­

starpēji saistīties ( C L 1533. p.) . T o m ē r var b ū t g a d ī j u m i , k a d kādai n o l ī g u m s l ē -

d z ē j p u s ē m n a v š ā d a n o l ū k a v a i arī izteiktā g r i b a n a v īsta ( m a l d ī b a s , v i l t ības v a i

s p a i d u d ē ļ ) . M a l d ī b a rada c i e t u š a j a m d i v u v e i d u t iesības - va i nu pieprasīt , lai d a ­

rī jums tiktu atzīts par spēkā n e e s o š u , va i arī z a u d ē j u m u a t l ī d z i n ā š a n u ( C L

1458. p . ) . S a v u k ā r t a t t i e c ī b ā pret n e s v a r ī g u m a l d ī b u Civ i l l ikums n o s a k a , ka darī­

j u m s pal iek spēkā, b e t t a m , kas maldī j ies, i r t iesības prasīt a t v i e t o j u m u va i s a m ē ­

r īgu at l īdz ību p a r z a u d ē j u m i e m , ko tas aiz savas m a l d ī b a s cietis ( C L 1446. p . ) .

Ja k ā d u ar v i l tu p i e d a b ū n o s l ē g t d a r ī j u m u , t a d v iņš v a r pieprasīt šā darī ju­

m a a t c e l š a n u . B e t , j a vi l tus bijis tikai d a ž i e m dar ī juma n o t e i k u m i e m , t a d pievi l ta­

j a m i r t iesības tikai u z z a u d ē j u m u a t l ī d z i n ā š a n u ( C L 1461. p . ) . S a v u k ā r t s p a i d u

g a d ī j u m ā piespiestais v a r prasīt dar ī juma a t c e l š a n u ( C L 1467. p.) , b e t , ja vairāk-

pusējā d a r ī j u m ā spaidus i r izdarījusi trešā p e r s o n a , t a d b e z dar ī juma a t c e l š a n a s

piespiestā p u s e v a r pieprasīt no trešās p e r s o n a s arī z a u d ē j u m u a t l ī d z i n ā š a n u

( C L 1468. p.) .

T o m ē r n e v i e n m ē r l ī g u m a n e n o s l ē g š a n a v a i z a u d ē j u m u n o d a r ī š a n a pirmslī-

g u m a s a r u n u laikā not iek apz ināt i . Sevišķi t a d , ja d a r ī j u m a objekts i r sarežģīts,

p i e m ē r a m , intelektuālā ī p a š u m a i e g ū š a n a va i r ū p n ī c a s p i r k u m s kopā a r p r e č u zī­

m ē m . Lai n o v ē r s t u p ā r p r a t u m u s p i r m s l ī g u m a p ā r r u n u laikā, k ā arī, lai b ū t u v i e g l ā k

note ik t p u š u n o l ū k u u n gr ibas ī s t u m u l ī g u m a n o s l ē g š a n ā , b ū t u n e p i e c i e š a m s sa­

stādī t d o k u m e n t u , kurā tas t iktu skaidri f iksēts. Ārva ls tu praksē tādi i r m e m o r a n d s ,

n o d o m u protokols (letter of intents - a n g ļ u v a i . ) u.c. T a č u b e z p u š u n o l ū k a un

gr ibas i z p a u s m e s šajā d o k u m e n t ā i r j ā n o r ā d a , k ā d a s sekas iestāsies, ja l ī g u m a n o ­

s lēgšanas sarunas b e i g s i e s n e s e k m ī g i . P u s e s v a r v i e n o t i e s , ka katra p u s e šīs pār­

runas veiks uz savu risku u n , neatkar īgi no tā, k ā d u i e m e s l u dēļ tās tiks pārtrauk­

t a s , katra p u s e segs savus a r p ā r r u n ā m saistītos i z d e v u m u s va i p r o p o r c i o n ā l i segs

k o p ē j o s i z d e v u m u s , ja tiks p ieaic ināt i speciāl ist i , p i e m ē r a m , lai izdarītu d a r ī j u m a

505 Horn N., Kbtz H., Leser H. G. German private and commercial law: an introdation. Oxford,

Clarendon press, 1982, p. 108.; Mikelenas V. Civilines atsakomybes problemos: lyginamieji

aspekti. Vilnius, Justitia, 1995, 48. Ipp.

Žu^nllTkar]gU n°:ērfanu- P u s e s v a r P a ^ z ē Ļ ka, ja l ī g u m a s a r u n u pār­t raukšana v a , p u s u note,kto d a r b ī b u neizp i lde b ū s n e p a m a t o t a , t a d v a i n ī g ā p u s e

nTbZZtlT a P m e r r ° S 6 9 S V a i n l 9 ā P U S 6 ' j a ' f g U m a n ° ^ 9 š a n a s saru-nas beigsies bez l ī g u m a n o s l ē g š a n a s .

•I. nodaļa. Civiltiesiskā atbildība par deliktu (ārpuslīgumisko pārkāpumu) 1 1 7

4. nodaļa. Civiltiesiska atbildība par deliktu (ārpuslīgumisko pārkāpumu)

Civiltiesiskās atbildības par deliktu (ārpuslīgumisko pārkāpumu) vispārīgie noteikumi

Vēsturiski a tb i ld ība par ā r p u s l ī g u m i s k o p ā r k ā p u m u r a d ā s agrāk nekā atbi ldī­

ba par l ī g u m p ā r k ā p u m u .

S e n a j ā R o m ā t iesības izšķīra d i v ē j ā d u s t iesību p ā r k ā p u m u s n o ļ a u n d a r ī b a s

(obligatio ex delicto, obligatio ex maleficio)506:

• crimina ( k r i m i n ā l n o z i e g u m i ) , k a d v a i n ī g o sodīja publ iskā valsts v a r a ;

• delicto ( n e a t ļ a u t a s d a r b ī b a s ) , kas radīja tikai civi lt iesisku (pr ivāt t ies isku) at­

b i l d ī b u , p i e n ā k u m u at l īdz ināt z a u d ē j u m u s .

D e f i n ē t ā r p u s l ī g u m i s k o p ā r k ā p u m u (del ik tu 5 0 7 ) ir g r ū t ā k sa l īdz inā jumā ar lī­

g u m p ā r k ā p u m u . Ā r p u s l ī g u m i s k ā s atb i ld ības p a m a t s r o d a s n o l ikuma n o r m u

p ā r k ā p u m a , n o a b s o l ū t ā s tiesiskās at t iec ības p ā r k ā p u m a , u n atb i ld ība izpaužas k ā

šīs ( j a u n ā s ! - A . B . i z c ē l u m s ) saistības satura realizācija 5 0 8 . Uz del iktu kā specif isku

tiesisku p i e n ā k u m u va i a b s o l ū t u t iesību a i z s k ā r u m u n o r ā d a arī d a u d z i a u t o r i 5 0 9 .

Delikts n e v a r tikt def inēts ar a tsauci uz atsevišķu d a r b ī b u va i b e z d a r b ī b u 5 ' 0 .

Profesors Vinf i lds (Wlnfield) atzīst, ka «del ik tatb i ld ība r o d a s v isp i rms no l ikumā n o ­

teikto p i e n ā k u m u p ā r k ā p u m a : tādi p i e n ā k u m i i r note ikt i p e r s o n ā m v ispār īg i» . 5 "

Lai g a n ne v i e n m ē r l ikumā i r tieši norādī ts note iktu d a r b ī b u ve ikšanas aizlie­

g u m s , p i e m ē r a m , k a nedrīkst n o g a l i n ā t v a i z a g t , t a č u l ikums n o r a d a tās d a r b ī b a s ,

p a r kuru v e i k š a n u valsts p a r e d z n o t e i k t u t iesisku seku iestāšanos. Līdz ar to v a r

s e c i n ā t , ka, ja valsts ar l i k u m u nosaka note iktu n e g a t ī v u tiesisku seku iestāšanos

p e r s o n a i par n o t e i k t u d a r b ī b u v e i k š a n u , t a d š ā d a u z v e d ī b a i r p r e t r u n ā ar l i k u m u

un p i e n ā k u m u šo l i k u m u ievērot . Civ i l l ikuma 1635. p. tieši n o r ā d a uz n e a t ļ a u t u

(pret t ies isku) d a r b ī b u kā v i e n u no civilt iesiskās atb i ld ības p a r del iktu pr iekšnosa­

c ī j u m u . T ā t a d , .ja p e r s o n a i t iek n o d a r ī t s ka i tē jums ar n e a t ļ a u t u d a r b ī b u , kas n a v

l ī g u m a p ā r k ā p u m s , t a d šāda d a r b ī b a b ū s del ikts.

Civi lt iesiskā atb i ld ība par del iktu ( n e a t ļ a u t u d a r b ī b u ) i r jānošķir, p i rmkārt , n o \

juridiskās (civi lt iesiskās) atb i ld ības par l ī g u m a p ā r k ā p u m u , u n , otrkārt, no |

506 Система римского права, на правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 267. 507 Termina delikts (delictum latīņu val.) skaidrojumu skatīt 96. Ipp. 508 Šulcs V., Torgāns K., Vēbers ļ. Civiltiesības, II grāmata. Rīga: Zvaigzne, 1986, 295. Ipp. 509 Sinaiskis V. Saistību tiesības, Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes

grāmatnīca, 1940, 116. Ipp.; Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. Rīga: Latvijas juristu biedrība, 1995, 192. Ipp.; Garner Bryan A. Dictionary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990, p. 548; Osborn's Concise Law Dictionary. London, Sweet & Maxwell, eighth edition, 1993, p. 326; Agarkovs M., Bratuss S., Genkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības, I sējums, Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1946, 397.-398. Ipp.

510 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd, 6th edition, p. 113.

511 Turpat.

1 1 8 4. daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi

juridiskās a t b i l d ī b a s p a r n o z i e g u m u (kr iminālatb i ld ības) 5 1 2 .

Ā r p u s l ī g u m i s k ā atb i ld ība r o d a s no paša k a i t ē j u m a n o d a r ī š a n a s fakta - delik­

t a 5 " , j o ārpus l īgumiskā p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā , pretstatā l ī g u m p ā r k ā p u m a m , starp

p ā r k ā p ē j u u n c i e t u š o n e p a s t ā v dar ī jumatt iec ības 5 1 4 , u n l īdz a r t o saistība, p i e m ē ­

r a m , at l īdz ināt p ā r k ā p u m a nodar ī tos z a u d ē j u m u s , p a m a t o j a s ļ jz_ l ikumu u n nevis

izriet no d a r ī j u m a . La i g a n del iktatbi ld ība i r r a d n i e c ī g a l īgumiskajai a tb i ld ība i ,

t o m ē r del iktatbi ld ībai i r cits rašanās p a m a t s . Tā kā ā r p u s l ī g u m i s k a i s p ā r k ā p u m s

(del ikts) t iek nodar ī ts negaidj t i_ ( v i s m a z v i e n a i p u s e i ) u n _ b e z iepriekšējas pušu

v i e n o š a n ā s , t a d i r ļot i svar īga šāda r^rkāpLima^ekiuicjvēŗJarļa v a i ^ ^ p ē n S ē š ā n a .

P a s t ā v o t l ī g u m a t t i e c ī b ā m , p u s e s v a r veikt z i n ā m u s p r i e k š d a r b u s , lai a izsargātu

savas intereses i e s p ē j a m ā l ī g u m p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā , p i e m ē r a m , n o s a k o t l ī g u m ­

s o d u , u n b e z t a m a t b i l d ī b a s a p m ē r i p a r l ī g u m p ā r k ā p u m u i r n o s a k ā m i saskaņā a r

l ī g u m u .

Del ikts robežojas ar kr iminālt iesisko p ā r k ā p u m u - n o z i e g u m u , p i e m ē r a m ,

t ā d i p ā r k ā p u m i k ā s lepkavība, m i e s a s b o j ā j u m i , a p z i n ā t a n e p a t i e s u , g o d u u n

c ieņas aizskarošu z iņu izplatīšana, m a n t a s b o j ā š a n a va i zādzība i r p a m a t s arī kr imi­

nā latb i ld ība i ( K K 9 8 . p. - 128. p., 139. p. u t t . ) . Un n a v izslēgti g a d ī j u m i , ka ar

v i e n u d a r b ī b u ( b e z d a r b ī b u ) t iek nodar ī ts kā civi lt iesiskais, tā arī kriminālt iesiskais

p ā r k ā p u m s . T a č u juridiskās atb i ld ības u z d e v u m s kr imināl t ies ībās i r sodī t v a i n ī g o ,

n e v i s k o m p e n s ē t c i e t u š a j a m n o d a r ī t o s z a u d ē j u m u s , t ā t a d del iktabi ld ība i r ar citu

u z d e v u m u u n raksturu.

Deliktatbildības līdzekļi

Ārpus l īgumiska ja i ( d e l i k t a ) a t b i l d ī b a i kā civi lt iesiskās a t b i l d ī b a s v e i d a m ir rak­

stur īgas mant iskas n e g a t ī v a s sekas, kas iestājas p ā r k ā p ē j a m par n e a t ļ a u t u d a r b ī b u

(del iktu) 5 ' 5 . A n g l o s a k š u t iesību z inātnieki p a r t ā d ā m uzskata p ā r k ā p ē j a p i e n ā k u m u

at l īdzināt c i e t u š a j a m iepriekš n e n o t e i k t o s z a u d ē j u m u s (unliquidated damages"6)™.

512 Abbott К. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 113; Black Henry Campbell, M. A. Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minn. West Publishing Co., fifth edition, 1979, p. 1335; Osborn's Concise Law Dictionary. London, Sweet & Maxwell, eighth edition, 1993, p. 326; Ivamy Hardy E. R. Mozley & Whiteley's Law Dictionary. London, Butterworths, eleventh edition, 1993, p. 273. Anglosakšu tiesību literatūrā izdala vēl trešo juridiskās atbildības veidu, no kura ir jāatšķir atbildība par deliktu. Tā ir atbildība par uzticības pārkāpumu (breach of trust). Abbott К. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 113; Osborn's Concise Law Dictionary. London, Sweet & Maxwell, eighth edition, 1993, p. 326.

513 Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 285. 514 Osborn's Concise Law Dictionary. London, Sweet & Maxwell, eighth edition, 1993, p. 326;

Ivamy Hardy E. R. Mozley & Whiteley's Law Dictionary. London, Butterworths, eleventh edition, 1993, p. 273.

515 Sinaiskis V. Saistību tiesības, Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes grāmatnīca, 1940, 116. Ipp.; Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistibu tiesības. Rīga: Latvijas juristu biedrība, 1995, 192. Ipp.

516 Iepriekš- nenoteiktie zaudējumi ir tādi zaudējumi, kurus nosaka tiesa un par kuriem puses nevarēja iepriekš vienoties. Salīdzinājumam skatit iepriekš noteiktos zaudējumus 5. daļas 1. nodaļā 129.-147. Ipp.

517 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd, 1993, 6th edition, p. 113; Osborn's Concise Law Dictionary. London, Sweet & Maxwell, eighth edition, 1993, p. 326.

, „ „ d a l a . Civiltiesiskā atbildība par deliktu (ārpuslīgumisko pārkāpumu) 1 1 9

V. Sinaiskis s a v u k ā r t n o r ā d a , ka civilt iesiskai a t b i l d ī b a i par del iktu i r jāka lpo

.in p a r m a n t i s k u a p m i e r i n ā j u m u (satisfactio - lat īņu v a i . ) c i e t u š a j a m neatkar īg i no

i.i, vai k a i t ē j u m s ir tikajjTjajTtisks_ va i arī m o r ā l s 5 ' 8 .

T o m ē r b e z z a u d ē j u m u a t l ī d z i n ā š a n a s ) u n tiesas note iktās at l īdz ības p a r m o f a ^

I " k a i t ē j u m u s a m ā k s a ^ p ā r k ā p ē j a m var nākt ies at turēt ies n o n o t e i k t u d a r b ī b u veik­

šanas v a i , t ieši pretē j i , v a r nākt ies, v e i k t n o t e i k t a s d a r b ī b a s , p i e m ē r a m , atsaukt

c ļodu un c i e ņ u aizskarošas ziņas, pār t raukt n e l i k u m ī g i iegūtā d a r b a izplat īšanu u.c.

I a i g a n del ikts parast i rada starp p u s ē m j a u n u saist ību n o d a r ī t o z a u d ē j u m u atlī­

d z i n ā š a n a s v a i m o r ā l ā k a i t ē j u m a k o m p e n s ē š a n a s p i e n ā k u m a v e i d ā - , t a č u šie

ļ ) i e n ā k u m i n a v v i e n ī g ā s ārpus l īgumiskā p ā r k ā p u m a ( d e l i k t a ) sekas p ā r k ā p ē j a m ,

ļ a u n a saistība v a r izpaust ies arī a t s a u k š a n a s p i e n ā k u m a u.c. v e i d o s .

Del iktatb i ld ībai p i e m ī t visi civi lt iesiskajai a t b i l d ī b a i raksturīgie pr inc ip i un

funkci jas. T o m ē r a p m i e r i n ā j u m a kā civi lt iesiskās a t b i l d ī b a s institūta p i e m ē r o š a n a

d o m i n ē tikai de l ik tatb i ld ība. T a s v a r t ikt izskaidrots t ā d ē j ā d i , ka del ikts parast i

not iek negaid ī t i ( v i s m a z v i e n a i p u s e i ) , un līdz ar to n a v i e s p ē j a m s veikt d a r b ī b a s

savu interešu aizsardzībai, t ā p ē c t iesas n o t e i k t a j a m m a n t i s k a m p a m e t u m a m i r

j ā d o d taisnīgs u n saprāt īgs a p m i e r i n ā j u m s c i e t u š a j a m . A p m i e r i n ā j u m s izpaužas n e

tikai m a n t i s k a k a i t ē j u m a ( z a u d ē j u m u ) at l īdz ināšanā, b e t arī personiska aizskāru-

m a u n m o r ā l a k a i t ē j u m a kompensēsājnāT Bez Tam c i e t u š a j a m y a r t ikt note ikts arī

n e m a n t i s k a rakstura a p m i e r i n ā j u m s , p i e m ē r a m , n e p a t i e s u ziņu a t s a u k u m s .

Civi lt iesiskās a t b i l d ī b a s u z d e v u m s ir p a n ā k t c ietušā iepriekšējā stāvokļa

a t j a u n o š a n u , u n , t ā k ā š ā d a a t j a u n o š a n a n a v i e s p ē j a m a 5 " , t a d tiek real izēta nodar ī­

to z a u d ē j u m u at l īdz ināšana 5 2 0 , t.i., tiek a t j a u n o t s c ietušā mant iskais stāvokl is 5 ",

k o m p e n s ē j o t z a u d ē j u m u s . P i e t a m j ā ņ e m v ē r a , ka del iktatbi ld ības k o m p e n s ē j o š a i s p r i n c i p s t iek real izēts

d i v ē j ā d i :

1. At l īdz inot z a u d ē j u m u s ( C L 1770. p. - 1 7 7 2 . p., 2 3 5 4 . p., 2 3 5 8 . p.,

2 3 6 3 . p . ) :

i z d e v u m u s - C L 2 3 4 7 . p . ( m i e s a s b o j ā j u m u n o d a r ī š a n a s g a d ī j u m ā ) , C L

2 3 5 0 . p . ( n ā v e s g a d ī j u m ā ) ; a t r a u t o p e ļ ņ u ( 2 3 4 7 . p., 2 3 4 8 . p.) .

2 . M a k s ā j o t ( p a p i l d u s z a u d ē j u m u at l īdz ībai) at l īdz ību v a i k o m p e n s ā c i j u ( C L

2 3 4 9 . p., 2 3 5 2 . p., 2352. ' ' p., 2 3 5 3 . p . ) .

A n g l o s a k š u t iesības atkarībā n o p ā r k ā p u m a s m a g u m a u n t ā s e k ā m nosaka

v a i r ā k u s z a u d ē j u m u v e i d u s , kuru at l īdz ināšanas p i e n ā k u m s tiek piespriests pārkā­

p ē j a m : 1) k o m p e n s a t o r i s k i e z a u d ē j u m i (compesatory damages),

518 Sinaiskis V. Saistību tiesības, Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes grāmatnīca, 1940, 116. Ipp.; Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. Rīga: Latvijas juristu biedrība, 1995, 192. Ipp.; Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 147. Ipp.

519 Kā var atjaunot, piemēram, cilvēka dzīvību vai amputēto kāju?

520 Юридический словарь. Москва: изд. Юридической литературы, 2 изд., том 2, 1956,

с. 533-534.

521 Юридический энциклопедический словарь. Москва: Советская энциклопедия, 2 доп. изд.,

1987, с. 103.

1 2 0 4. daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi

2) n o m i n ā l i e z a u d ē j u m i (nominal damages),

3) soda z a u d ē j u m i (exemplary damages)"2.

D a ž u del iktu g a d ī j u m o s n a v n e p i e c i e š a m s pierādīt z a u d ē j u m u s , u n prasība

tiesā p a r to at l īdz ību tiek i e s n i e g t a per se ( l a t ī ņ u v a i . - kā t ā d a , p a t i p a r sev i ) , p i e ­

m ē r a m , par v a l d ī j u m a p ā r k ā p u m u (trespass) va i a p m e l o j u m u (Hbetf".

Tā kā ar ā r p u s l ī g u m i s k o p ā r k ā p u m u (de l ik tu) v a r aizskart kā m a n t i s k ā s , tā

arī personiskās t iesības, t a d v a r izdalīt va i rākus del iktatbi ld ības v e i d u s " * .

1. Del iktatb i ld ība par personisko ( p e r s o n a s fizisko) k a i t ē j u m u - p e r s o n a s

vesel ības u n dzīv ības a p d r a u d ē j u m u ( m i e s a s b o j ā j u m i e m , n ā v i ) - C L 2 3 4 7 . p . -

2 3 5 1 . p.

2 . Del iktatb i ld ība par m o r ā l o k a i t ē j u m u ( g o d a u n c i e ņ a s a izskārums, v ā r d a

n e a i z s k a r a m ī b a s p ā r k ā p u m s utt.) - CL 2 3 5 2 . p. - 2 3 5 3 . p.

3. Del iktatb i ld ība par m a n t i s k o k a i t ē j u m u ( ī p a š u m a b o j ā j u m s va i b o j ā e j a ) -

CL 2 3 5 4 . p. - 2 3 8 3 . p.

T o m ē r n a v izslēgti g a d ī j u m i , k a d a r v i e n u t i e s ī b p ā r k ā p u m u v a r tikt aizskar­

tas kā personiskās, tā arī mant iskās t iesības, p i e m ē r a m , aizskarot kādas p e r s o n a s

biznesa ( l iet išķo) r e p u t ā c i j u va i n e l i c e n c ē t i i z m a n t o j o t cita d a r b u , u n c i e t u š a j a m

v a r tikt aizskarti kā n e m a t e r i ā l a rakstura l a b u m i , tā arī mater iā l ie l a b u m i .

Deliktatbildības (ārpuslīgumiskās atbildības^ pamats

Lai r u n ā t u p a r d e l i k t a t b i l d ī b u 5 2 5 , i r j ā k o n s t a t ē t i e paš i v i s p ā r ī g i e ,

n e p i e c i e š a m i e n o s a c ī j u m i , kas v e i d o civilt iesiskās atb i ld ības p a m a t u 5 2 6 :

1) k a i t ē j u m a nodar ī ta jā prett iesiska u z v e d ī b a ;

2) ka i tē juma fakts;

3) cēloniskais sakars starp k a i t ē j u m a nodar ī ta jā u z v e d ī b u un k a i t ē j u m u ;

4 ) k a i t ē j u m a nodar ī ta jā v a i n a .

A u t o r i a n g l o s a k š u t iesību z e m ē s izdala trīs katra del ikta e l e m e n t u s :

1) tiesiska p i e n ā k u m a e s a m ī b a p ā r k ā p ē j a m p r e t c i e t u š o ;

522 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 150, 151.

523 Turpat, p. 113. 524 Sinaiskis V. Saistību tiesības, Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes

grāmatnīca, 1940, 116.-120. Ipp.; Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. Rīga: Latvijas juristu biedrība, 1995, 192.-195. Ipp; Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 113; Prosser William L, Wade John W., Victor Schwartz E. Cases and Materials on Torts. New York, Westbury, The Foundation Press, Inc., 1988.

525 Atsevišķi tiek izdalīta civiltiesiskā atbildība par kvazideliktu, kas tiks aplūkota 4. daļas 5. nodaļā 126.-128. Ipp.

526 Vēbers \. Šulcs V., Torgāns K., Civiltiesības, II grāmata. Rīga: Zvaigzne, 1986, 298. Ipp.; Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām Civillikumā. Rīga: Rasa, 1993, 208. Ipp., Гражданское право. Москва: БЕК, том 2, 1994, с. 392. Profesors V. Sinaiskis savulaik bez vainas un kaitējuma izdalīja darbības prettiesīgumu objektīvajā nozimē un darbības prettiesīgumu subjektīvajā nozīmē. Sinaiskis V. Saistību tiesības, Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes grāmatnīca, 1940, 42. Ipp., Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u Tiesiskās informācijas centrs, 1996, 149. Ipp.

4. nodaļa. Civiltiesiskā atbildība par deliktu (ārpuslīgumisko pārkāpumu) 1 2 1

2) š ī p i e n ā k u m a p ā r k ā p u m s ;

3 ) z a u d ē j u m i k ā š ī p ā r k ā p u m a t u v ā k a i s ( c i e š s ) rezultāts 5 2 7 .

Arī del iktatbi ld ības g a d ī j u m ā ir d i v a s p u s e s - v i e n a p u s e , kurai ir nodar ī ts

ka i tē jums un kurai i r t iesības pieprasīt k a i t ē j u m a a t l ī d z i n ā š a n u , šo pusi s a u c par

kred i toru va i c i e t u š o , un otra p u s e , kura i r nodar ī jus i k a i t ē j u m u un kurai i r p i e n ā ­

k u m s n o d a r ī t o k a i t ē j u m u at l īdzināt, u n t o s a u c par aizskārēju, p ā r k ā p ē j u , p a r ā d ­

nieku va i ka i tē juma n o d a r ī t ā j u . P u s e s var b ū t kā juridiskas, tā arī fiziskas p e r s o n a s .

P r o t a m s , tas neizslēdz g a d ī j u m u s , k a d v ienā va i otrā saistības p u s ē v a r b ū t va i rā­

kas p e r s o n a s , kuru starpā v a r p a s t ā v ē t sol idāras va i da ļē jas saist ības.

Prettiesiska darbība

L i k u m s n e i e r o b e ž o tās d a r b ī b a s va i b e z d a r b ī b a s , kuru rezultātā iestājas d e ­

l iktatbi ldība. T a s n o z ī m ē , ka jebkura d a r b ī b a , kas n e p a m a t o t i aizskar c i tas per­

sonas t iesības va i ar l i k u m u aizsargātas intereses un kas n a v l ī g u m a p ā r k ā p u m s ,

i r del ikts ( C L 1 6 3 5 . p . u n 1779. p . ) , p i e m ē r a m , l i k u m u « P a r m o n o p o l d a r b ī b u u n

n e g o d ī g u k o n k u r e n c i » , « P a r a u t o r t i e s ī b ā m u n b lakus t i e s ī b ā m » u.c. p ā r k ā p u m s .

Lai p e r s o n u v a r ē t u saukt p i e atb i ld ības p a r de l ik tu, d a r b ī b a i i r j ā b ū t pret t ie­

siskai5 2 9. Š i m n o t e i k u m a m i r būtiska n o z ī m e , j o v a r b ū t g a d ī j u m i , k a d k a i t ē j u m s i r

reāli nodar ī ts , b e t tas i r not ic is l ikumā noteiktajā kārt ībā va i no l ikuma v iedokļa

t a s i r a t ta isnots un līdz ar to p a r tā n o d a r ī š a n u atb i ld ība neiestājas.

T ies ību l i teratūra izdala š ā d u s g a d ī j u m u s , k a d ar tiesisku d a r b ī b u n o d a r a 5 2 8

k a i t ē j u m u :

1 ) izpi ldot p i e n ā k u m u ( C L 1638. p . ) ;

2 ) real izējot t iesības ( C L 1636. p.) ;

3 ) a r c ietušā p iekr išanu ( C L 1636. p.) ;

4 ) n e p i e c i e š a m ā s a izstāvēšanās g a d ī j u m ā ( C L 1636. p . ) 5 3 0 ;

5 ) galē jās n e p i e c i e š a m ī b a s stāvoklī5 3 1.

Lai d a r b ī b a ( b e z d a r b ī b a ) b ū t u prett iesiska, tai i r jāpārkāpj ne tikai t ies ību

n o r m a s (t iesības objekt īvā n o z ī m ē ) , t.i., t ā m j ā b ū t p r e t r u n ā ar l ikumu 5 3 2 , b e t jāaiz­

skar arī c ietušā subjekt īvās t iesības 5 3 3 .

527 Black Henry Campbell. M. A. Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 1335.

528 Agarkovs M., Bratuss S., Cenkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības, I sējums, Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1946, 401.-404. Ipp.

529 Sinaiskis V. Saistību tiesības, Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes grāmatnīca, 1940, 41. Ipp., Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u Tiesiskās informācijas centrs, 1996, 148. Ipp.

530 Šajā sakarā būtu ieteicams aplūkot Latvijas Republikas Augstākās tiesas 29.05.95. plēnuma lēmumu Nr.3 «Par tiesu praksi, piemērojot likumus par nepieciešamo aizstāvēšanos»; Blūma M. Apstākļi, kas izslēdz nodarījuma sabiedrisko bīstamību un prettiesiskumu. Rīga: P.Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1976.

531 Naumovs V., Vēbers \. Materiālā atbildība par kaitējumu veselībai. Rīga: Liesma, 1972, 17. Ipp.; Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām Civillikumā, 2. papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas Juridiskais centrs, 1994, 62.-63. Ipp.

532 Матвеев Г. К. Основания гражд'а'Нско-пр'авовой ответственности. Москва: ЮЛ, 1970, с. 300-

302.

533 Agarkovs М., Bratuss S., Cenkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības, I sējums, Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1946, 399.-401. Ipp.; Вишнякова А. В. и др. Юридический

справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 285.

1 2 2 4. daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi

K ā izpaužas ārpus l īgumiska is p ā r k ā p u m s j e b del ik ts? Ārpus l īgumiska is pārkā­

p u m s v a r izpaust ies d a r b ī b a s va i b e z d a r b ī b a s v e i d ā " 4 . P i e m ē r a m , 1991. g a d a

11. d e c e m b r a l ikumā « P a r u z ņ ē m u m u , iestāžu u n o r g a n i z ā c i j u d a r b ī b a s a p t u r ē š a ­

nas kārt ību» 13. p. m i n g a d ī j u m u , k a d kai tē jums tiek nodar ī ts ar d a r b ī b u , kura i r

aizl iegta, u n 15. p . n o r ā d a g a d ī j u m u , kad a m a t p e r s o n a neizdara d a r b ī b a s , kuras

tai p ē c l ikuma bija jāizdara.

Ārpus l īgumisk ie p ā r k ā p u m i v a r b ū t d a ž ā d i , t o m ē r atkarībā n o p ā r k ā p u m a

a p d r a u d ē t ā objekta tos v a r s a g r u p ē t trijās lielās g r u p ā s 5 3 5 .

1 . Ārpus l īgumisk ie p ā r k ā p u m i , kas a p d r a u d p e r s o n a s dzīvību u n v e s e l ī b u ,

kuru rezultātā iestājas p e r s o n a s n ā v e va i t iek nodar ī t i m i e s a s b o j ā j u m i (trespass to

the person, assault, physical (bodily) harm (injury), wrongfuldeath and survival).

2. Ārpus l īgumisk ie p ā r k ā p u m i , kas a p d r a u d p e r s o n a s n e m a t e r i ā l o s l a b u m u s

( v ē r t ī b a s ) , kuru rezultātā p e r s o n a i tiek nodar ī ts m o r ā l s ka i tē jums ( p i e m ē r a m ,

c i e š a n a s , n e ē r t ī b a s , n e p a t ī k a m i p ā r d z ī v o j u m i , g o d a u n c i e ņ a s a izskārumi, n e p a ­

tiesas informāci jas izplatīšana, a p m e l o j u m i , pr ivātās dzīves n e a i z s k a r a m ī b a s pār­

k ā p u m s , v ā r d a n e l i k u m ī g a i z m a n t o š a n a , a u t o r t i e s ī b u prettiesiski a izskārumi 5 " ' utt .)

(defamation"7 - a p m e l o j u m s , nes lavas c e l š a n a , libel - mut isks a p m e l o j u m s un

slander - a p m e l o j u m s p r e s ē v a i rakstve idā) 5 3 8 .

3 . Ā r p u s l ī g u m i s k i e p ā r k ā p u m i , kas a p d r a u d p e r s o n a s m a t e r i ā l o s laburnus

( v ē r t ī b a s ) , kuru rezultātā p e r s o n a i t iek nodar ī ts m a n t i s k s ka i tē jums ( z a u d ē j u m i )

( p i e m ē r a m , ī p a š u m a b o j ā j u m i , s a m a z i n ā š a n a , iznīcināšana utt .) (property tort).

T o m ē r n a v izslēgts g a d ī j u m s , k a d a r v i e n u p ā r k ā p u m u t iek aizskarti va irāki

ob jekt i , p i e m ē r a m , p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a nodar ī tā k a i t ē j u m a rezultātā

bez m a n t a s b o j ā j u m a ( m a n t i s k o v ē r t ī b u a i z s k ā r u m a ) v a r t ikt nodar ī t i arī m i e s a s

b o j ā j u m i 5 3 9 .

Kaitējuma fakts vai zaudējumi

Civ i l l ikums ( 1 6 3 5 . p.) n o s a k a , ka «katrs t iesību a izskārums, t.i., katra p a t i p a r

sevi n e a t j a u t a d a r b ī b a , d o d t a m , k a m t ā kaitējusi, t iesību prasīt a p m i e r i n ā j u m u

n o aizskārēja, ciktāl v i ņ u p a r š o d a r b ī b u v a r v a i n o t » . K ā r e d z a m , bez prett iesiskas

534 Agarkovs M., Bratuss S., Genkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības, I sējums, Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1946, 401. Ipp.

535 Sinaiskis V. Saistību tiesības, Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes grāmatnīca, 1940, 116.-120. Ipp.; Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats, Lietu tiesības. Saistību tiesības. Rīga: Latvijas juristu biedrība, 1995, 192.-195. Ipp.; Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 113.

536 Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 285.

537 Prosser William L, Wade lohn W., Victor Schwartz E. Cases and Materials on Torts. New York, Westbury, The Foundation Press, Inc., 1988, p. 853-950.

538 Anglosakšu tiesībās kā nemantisku aizskārumu atzīst valdījuma tiesību aizskārumu (trespass to land).

539 Čakste K. Motorizētu satiksmes līdzekļu īpašnieku atbildības problēma Latvijas un ārzemju civiltiesībās. Rīga: Valters un Rapa, 1939, atsevišķs novilkums no LU Akadēmiskās sabiedrisko zinātņu biedrības rakstu krājums, II; Vébers \. Saistības no kaitējuma nodarīšanas. Rīga: LVU, 1969, 39.-52. Ipp.; Naumovs V., Vēbers ). Materiālā atbildība par kaitējumu veselībai. Rīga: Liesma, 1972, 58.-67. Ipp.; Гражданское право. Москва: изд. БЕК, том 2, 1994, с. 403-408; Мапеин Н. С. Движение без опасности. Москва: Знание, 1983.

i nodala. Civiltiesiskā atbildība par deliktu (ārpuslīgumisko pārkāpumu) 1 2 3

d a r b ī b a s ( b e z d a r b ī b a s ) i r n e p i e c i e š a m s , lai c i e t u š a j a m t iktu nodar ī ts k a i t ē j u m s 5 4 0 .

V i e n s n o v isgrūtāk n o v ē r t ē j a m i e m k a i t ē j u m i e m i r personiskais k a i t ē j u m s . P i e

personiskā k a i t ē j u m a att iecina 5 4 1 :

1) p e r s o n a s m i e s a s b o j ā j u m u s , sakarā ar ko r o d a s d a r b a n e s p ē j a ;

2 ) p e r s o n a s m i e s a s b o j ā j u m u s : s a k r o p ļ o j u m u u n i z ķ ē m o j u m u ;

3) n o d a r ī j u m u s p r e t personisko br īv ību;

4 ) n o d a r ī j u m u s p r e t sieviešu n e v a i n ī b u ;

5 ) g o d a u n c i e ņ a s a i z s k ā r u m u s ;

6 ) c i tus l ikumā p a r e d z ē t o s personiskos a i z s k ā r u m u s .

Prettiesiski aizskarot mant iskās v ē r t ī b a s , c i e t u š a j a m r o d a s z a u d ē j u m i , kuru

a p m ē r u n o s a k a p ē c v i s p ā r ē j i e m z a u d ē j u m u n o t e i k š a n a s n o t e i k u m i e m

( C L 1770. p., 1792. p.) . S a v u k ā r t a n g l o s a k š u t iesībās atkarībā n o a i z s k ā r u m a

s m a g u m a tiek piedzīti va irāki z a u d ē j u m u v e i d i , t ā d i kā k o m p e n s a t o r i s k i e z a u d ē j u ­

mi (compesatory damages), n o m i n ā l i e z a u d ē j u m i (nominal damages) va i s o d o š i e

z a u d ē j u m i (exemplary damages)542. S a v u k ā r t , prett iesiski aizskarot personiskās

t iesības, c i e t u š a j a m t iek n o d a r ī t s m o r ā l s k a i t ē j u m s , kura k o m p e n s ē š a n a i p a r e d z ē ­

to at l īdzības s u m m u n o s a k a t iesa 5 4 3 .

J e b k u r š m a n t i s k s s a m a z i n ā j u m s , p a p i l d u i z d e v u m i va i i e n ā k u m u n e i e g ū š a n a ,

vai j e b k ā d u citu l i k u m ī g o interešu a izsRārums v a r k a l p o t p a r p a m a t u ā r p u s l ī g u -

miskajai a tb i ld ība i . Ja šāda k a i t ē j u m a ( m a n t i s k a v a i p e r s o n i s k a ) n a v , p a t ja i r bijusi

prettiesiska d a r b ī b a , t a d n a v arī ā r p u s l ī g u m i s k ā s a t b i l d ī b a s . P i e m ē r a m , ja k ā d s b e z

īpašnieka piekrišanas ieiet c i t a m p i e d e r o š ā m ā j ā , lai p a l ū g t u p a r ā d ī t c e ļ u , b e t ,

n e v i e n u m ā j ā s nesastap is , n e p i e g r u ž o j o t t o atstā j , t a d , lai g a n p e r s o n a s ī p a š u m a

t iesību prett iesisks a izskārums i r not ic is, t o m ē r ārpusl īgumiskaja i a tb i ld ība i p a m a ­

t a n a v , j o n a v n o d a r ī t s k a i t ē j u m s , v i s m a z praktiski v ē r ā ņ e m a m s noteikt i n ē , lai

g a n v a r ē t u teikt, ka īpašnieks i r g u v i s m o r ā l u t r a u m u , ja kāds b e z v iņa at ļaujas

ieiet v iņa m ā j ā va i arī bez īpašnieka piekr išanas p a d z e r a s no v iņa akas ū d e n i 5 4 4 .

T o m ē r i r g a d ī j u m i , k a d del iktatbi ld ība tiek p i m ē r o t a par p ā r k ā p u m u , k a d n a v

nodarī t i z a u d ē j u m i va i c i tāds a c ī m r e d z a m s k a i t ē j u m s , p i e m ē r a m , m o r ā l ā kaitēju­

m a g a d ī j u m ā , j o p a m a t s a t b i l d ī b a i p a r g o d a u n c i e ņ a s a i z s k ā r u m u i r p ā r k ā p u m s .

T ā d a ir n e p a t i e s u z iņu izplatīšana, g a d ī j u m ā , ja ar š ā d u d a r b ī b u tiek nodar ī t i arī

z a u d ē j u m i , p i e m ē r a m , t iek izbeigts jau noslēgts l ī g u m s , p a m a t o j o t i e s u z publ ikā­

ci ju p r e s ē , t a d šo z a u d ē j u m u atl īdzība notiks p a p i l d u s . Š ā d u v iedokl i atbalsta arī

540 Sinaiskis V. Saistibu tiesības, Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes grāmatnīca, 1940, 41. Ipp., Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u Tiesiskās informācijas centrs, 1996, 148. Ipp. Termina kaitējums analīzi skatīt 2. daļā un 5. daļas 2. nodaļā.

541 Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 230. Ipp.

542 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd, 1993, 6th edition,

p. 150, 151.

543 Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 146.-147. Ipp. Tuvāk par morālā kaitējuma kompensēšanas būtību skatit 5. daļas 2. nodaļā 148. Ipp.-154. Ipp.

544 Anglosakšu tiesības atzīst šādu darbību par īpašumtiesību aizskārumu (trespass on land), kura gadījumā var tikt piemērota deliktatbildība.

1 2 4 4. daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi

t iesu prakse 5 4 5 . Arī a n g l o s a k š u t iesības atzīst de l ik tatb i ld ību g a d ī j u m o s , k a d z a u ­

d ē j u m u s n e v a r p ierādī t va i tos n e v a j a g pierādīt (without proof of loss)546.

Latvi jas R e p u b l i k a s civilā l i k u m d o š a n a i r bāzēta uz tā s a u c a m ā ģ e n e r ā l ā (v is­

p ā r ē j ā ) del ikta, līdzīgi kā Franci jas CK 1 2 8 2 . p., Vāci jas BCB 8 2 3 . p., Krievi jas 5 4 7

CK 4 4 4 . p. Šis p r i n c i p s izpaužas vispārējā p i e ņ ē m u m ā , ka jebkurš ka i tē jums, kas

p e r s o n a i nodar ī ts prett iesiskas d a r b ī b a s rezultātā, i r jāat l īdzina ( C L 1635. p . ) .

S a v u k ā r t a n g l o s a k š u t iesību sistēma nepazīst v ispārējā ( ģ e n e r ā l ā ) delikta

p r i n c i p u , jo a tb i ld ība p a r del iktu i r b ā z ē t a uz n o t e i k t u , i n d i v i d u ā l u del iktu sistē­

m a s 5 4 8 , kas ve ido jus ies i lgstošas t iesu prakses laikā5 4 9.

Cēloniskais sakars

Cēloniskais sakars ir n e p i e c i e š a m a i s civilt iesiskās a t b i l d ī b a s pr iekšnosacī jums

arī p a r ā r p u s l ī g u m i s k o p ā r k ā p u m u jeb de l ik tu. J a u t ā j u m s p a r cēlonisko sakaru

starp del iktu un z a u d ē j u m i e m ir ļoti sarežģīts, jo izsekot un pierādīt note iktu seku

iestāšanos n a v v iegl i 5 5 0 . B e z t a m ir j ā n o d a l a tās sekas, kas i r t iešs p ā r k ā p u m u rezul­

tāts, no s e k ā m , kuru raksturs i r nejaušs un kuru iestāšanos n e v a r ē j a p a r e d z ē t .

N e v a r ē s ka lpot par p a m a t u a t b r ī v o š a n a i n o civilt iesiskās atb i ld ības par del ik­

tu pārkāpēja atsaukšanās uz t o , ka konkrēt seku iestāšanos v iņš nevarē ja p a r e d z ē t .

T iesai , n o v ē r t ē j o t , va i z a u d ē j u m i i r cēloniskajā sakarā ar p ā r k ā p u m u v a i n a v , i r

j ā k o n s t a t ē , va i z a u d ē j u m i , kuru a p m ē r u s p ieprasa prasītājs, ir va i v a r ē t u b ū t kon­krētā p ā r k ā p u m a dabiskas un n e p i e c i e š a m a s sekas va i arī šīs sekas r a d u š ā s , s a g a -

d o t i e s sev išķ iem a p s t ā k ļ i e m , kas n a v nejaušs n o t i k u m s va i n e p ā r v a r a m a v a r a

( C L 1773. p . ) . Ja c ē l o n i s k a j a m s a k a r a m i r ne jauš ības raksturs, t a d šādi z a u d ē j u m i

netiks atl īdzināti 5 5 1 .

B e z t a m ir jāuzsver, ka cēloniskā sakara p ierādīšana n a v n e p i e c i e š a m a g a d ī j u ­

m o s , k a d civiltiesiskā atb i ld ība iestājas par p a š u prett iesisko d a r b ī b u v a i b e z d a r ­

b ī b u (formālā pārkāpuma g a d ī j u m ā ) , p i e m ē r a m , n e p a t i e s a s va i g o d u un c i e ņ u

aizskarošas informāci jas p u b l i c ē š a n u laikrakstā. S a v u k ā r t , ja prasītājs vē las, lai t a m

tiktu at l īdzināti z a u d ē j u m i sakarā ar šo a i z s k ā r u m u , t a m ir j ā p i e r ā d a , ka konkrēt ie

z a u d ē j u m i i r p ā r k ā p u m a tiešs v a i net iešs rezultāts un ka tā n a v v ienkārši sakritība

va i ne jaušība.

545 Augstākās tiesas 25.10.94. plēnuma lēmuma Nr. 9 «Par tiesu praksi lietās par personas goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu» 4. p.

546 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition p. 113.

547 Agarkovs M., Bratuss S., Genkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības. I sējums, Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1946, 401. Ipp.

548 Kā zināms, anglosakšu tiesības ir precedentu tiesības, kur katrs pārkāpums tiek analizēts no precedentu tiesību un taisnīguma viedokļa.

549 Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 113.

550 Vēbers /. Saistības no kaitējuma nodarīšanas. Rīga: LVU, 1969, 17.-28. Ipp.; Naumovs V., Vēbers \. Materiālā atbildība par kaitējumu veselībai. Rīga: Liesma, 1972, 21.-26. Ipp.

551 Vēbers ļ. Saistības no kaitējuma nodarīšanas. Rīga: LVU, 1969, 20. Ipp.; Naumovs V., Vēbers \. Materiālā atbildība par kaitējumu veselībai. Rīga: Liesma, 1972, 24. Ipp.

4. nodaļa. Civiltiesiskā atbildība par deliktu (ārpuslīgumisko pārkāpumu) 1 2 5

Vaina Lai p i e m ē r o t u civi lt iesisko a t b i l d ī b u p a r de l ik tu, l ikums nosaka n e p i e c i e š a ­

m ī b u note ik t pārkāpēja v a i n u - «katrs t iesību a izskārums, t.i., katra pat i p a r sevi

n e a t ļ a u t a d a r b ī b a d o d t a m , k a m t ā kaitējusi, t ies ību prasīt a p m i e r i n ā j u m u n o aiz­

skārēja, ciktāl v i ņ u par šo d a r b ī b u v a r v a i n o t ( A . B. - i z c ē l u m s ) » ( C L 1 6 3 5 . p . ) 5 5 2 .

Arī profesors V. Sinaiskis uzsvēra, ka « b e z v a i n a s n a v a izskāruma ( d e l i k t a ) » 5 5 3 .

« Ņ e m o t v ē r ā , ka c iv i l t ies ībām i r raksturīga v a i n a s p r e z u m p c i j a , c i e t u š a j a m n a v

p i e n ā k u m s p ierādī t pārkāpēja v a i n u , - p ā r k ā p ē j a m ir j ā p i e r ā d a , ka ka i tē jums ir

not ic is b e z v i ņ a v a i n a s . T a č u i r j ā a t c e r a s , k a d a ž u k a i t ē j u m u g a d ī j u m ā p ā r k ā p ē ­

j a m , lai a t b r ī v o t o s no civilt iesiskās a t b i l d ī b a s , n e p i e t i e k p ierādī t , ka v i ņ š n a v

v a i n ī g s . P i e m ē r a m , p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a nodar ī tā k a i t ē j u m a g a d ī j u m ā ,

a izskārējam ir j ā p i e r ā d a , ka ka i tē jums ir not ic is n e p ā r v a r a m a s v a r a s , paša c ietušā

n o d o m a v a i rupjas n e u z m a n ī b a s dēļ ( C L 2 3 4 7 . p . 2 . d . ) . K ā r e d z a m , lai a t b r ī v o ­

tos n o civi lt iesiskās atb i ld ības p a r p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a n o d a r ī t o kai tē ju­

m u , a izskārējam i r p a r m a z pierādīt , ka ka i tē jums i r not ic is b e z v i ņ a v a i n a s .

Civi lt iesiskā atb i ld ība par del iktu iestājas kā p a r ļ a u n u n o l ū k u ( n o d o m u ) , tā

arī p a r rup ju v a i v i e g l u n e u z m a n ī b u ( C L 1635. p. - 1640. p . ) . Civ i l l ikums uzsver,

ka par del iktu «aizskārējs a tb i ld par katru, pat v i e g l u n e u z m a n ī b u » ( C L 1649. p.) ,

t.i., tās r ū p ī b a s un čakl ības t r ū k u m u , kāda v ispār jā ievēro k r i e t n a m un r ū p ī g a m

s a i m n i e k a m ( C L 1646. p.) . T ā t a d , ja ka i tē jums i r nodar ī ts t ā p ē c , ka aizskārējs n a v

ievēroj is t o r ū p ī b u v a i u z m a n ī b u , k ā d u šajā g a d ī j u m ā n o v i ņ a va jadzēja u n v a r ē ­

ja sagaidī t , t a d ir jāsecina, ka aizskārējs ir p ie ļāv is v i e g l u n e u z m a n ī b u un līdz ar

to ir v a i n ī g s .

P r a k s ē , sakarā a r v a i n a s izvērtēšanas sarežģī t ību, p i e m ē r a m , p a a u g s t i n ā t a s

b ī s t a m ī b a s a v o t a n o d a r ī t ā k a i t ē j u m u g a d ī j u m ā , tika rasts r is inājums ar o b l i g ā t ā s

a p d r o š i n ā š a n a s p a l ī d z ī b u , kas uzliek p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a v a l d ī t ā j a m

a p d r o š i n ā t i e s p r e t n e g a d ī j u m a rezultātā n o d a r ī t o k a i t ē j u m u . A p d r o š i n ā š a n a s sa­

b i e d r ī b a izmaksā at l īdzību c i e t u š a j a m par k a i t ē j u m u , ko nodarī j is p a a u g s t i n ā t a s

b ī s t a m ī b a s a v o t s , s a g a d o t i e s a p s t ā k ļ i e m , va i arī p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a

valdītāja v a i n a s d ē ļ . Ja ka i tē jums not ic is n e p ā r v a r a m a s v a r a s va i paša c ietuša n o ­

d o m a v a i rupjas n e u z m a n ī b a s dē ļ , t a d at l īdzība net iek izmaksāta. S a v u k ā r t p a ­

a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a valdītājs s e d z a p d r o š i n ā š a n a s s a b i e d r ī b a s i z d e v u m u s ,

kas radušies at l īdz inot v iņa n o d a r ī t o k a i t ē j u m u , ja tas not ic is ar ļ a u n u n o l ū k u ( n o ­

d o m u ) . P i e m ē r a m , j a p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t a vadītā js vadīja a u t o m a š ī n u ,

b ū d a m s a l k o h o l a , narkot isku, psihotoksisku v a i c i tu a p r e i b i n o š u v i e l u iespaidā. 5 5 4

V ā c u t iesībzinātnieki civilt iesisko a t b i l d ī b u p a r del iktu iedala tri jos v e i d o s -

a t b i l d ī b a , kas bāzēta uz v a i n u (Vershuldenshaftung), a tb i ld ība, kas b ā z ē t a uz v a i n a s

p r e z u m p c i j a s n o l i e g u m u (Haftung fur vermutetes Vershulden) un atb i ld ība par

radī to risku (Cefāhrdunshatung)Sii.

552 Tuvāk par vainu skatīt grāmatas 1. un 3. daļas. 553 Sinaiskis V. Saistību tiesības, Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes

grāmatnīca, 1940, 41. Ipp., Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga, Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u Tiesiskās informācijas centrs, 1996, 148. Ipp.

554 Skat.: 1997. gada 25. marta «Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma» 40. p.

555 Ebke W. F., Finkin M. W. Introdation to German Law. The Hague, London, Boston, Kluwer Law International, 1996, p. 198.

1 2 6 4. daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi

5. nodaļa. Civiltiesiska atbildība par kvazideliktu

Atsevišķi t iek izdalīta civiltiesiskā atb i ld ība p a r kvazidel iktu (quasi delicta, obli­

gado quasi ex delicio556 - lat īņu v a l . ; quasi - delictual obligation - a n g ļ u v a l . ; obli-

gations quasi - delit - f r a n č u v a l . ; Verpfllchtung Quasi - Delikt - v ā c u v a l . ) . S a s k a ņ ā

ar C i v i l l i k u m u , p a m a t s kvazidel iktatbi ld ībai ir:

• z a u d ē j u m i , kas nodar ī t i ar i z m e š a n u , izl iešanu va i nokr išanu ( C L 2 3 5 8 . p. -

2 3 6 2 . p.) (delecta et attusa, posita et suspecta);

• k u s t o ņ u nodar ī t ie z a u d ē j u m i ( C L 2 3 6 3 . p. - 2 3 6 8 . p.) (noxa, nocere)5".

A t b i l d ī b u par kvazidel iktu p a r e d z arī c i tu va lstu t iesības: Franci jas c iv i lkodek­

sa 1 3 8 2 . p. - 1386. p.5 5 8, Itālijas c iv i lkodeksa 2 0 2 8 . p., 2 0 4 1 . p., H o l a n d e s civi l­

kodeksa 198. p., 212. p. Prof. V. Sinaiskis uzskata, ka civiltiesiskai atb i ld ība i par

kvazideliktu kā saistību v e i d a m trūkst atbi ldētāja v a i n a s 5 5 9 . T a č u t iesību l i teratūrā

i r s a s t o p a m s ar i c i tāds uzskats. P i e m ē r a m , prof. K. T o r g ā n s p a m a t o t i n o r ā d a uz

Civ i l l ikuma 2 3 6 0 . p. m i n ē t o «pat iesi v a i n ī g o » p e r s o n u , kā arī c i tu p e r s o n u prett ie­

sisku d a r b ī b u 5 6 0 . B e z t a m ir j ā a t c e r a s , ka a t b i l d ē t ā j a m ir t iesības iebilst p r e t pras ību

par kvazidelikta at l īdz ināšanu, n o r ā d o t , ka z a u d ē j u m u s nodarī jusī lieta tikusi p ie­

nācīg i nost ipr ināta va i arī tās nokr išana not ikusi n e p ā r v a r a m a s v a r a s d a r b ī b a s dē ļ .

A n g l o s a k š u t iesību l i teratūrā kā p a m a t s kvazidel iktatbi ldībai t iek norādī ts c i ­

tas p e r s o n a s a izskārums, kas i r not ic is nev is ar n o l ū k u , b e t g a n aiz neuzmanības-,

un kas n a v tiesiski a t t a i s n o j a m s (by fault, negligence, or impridence not legallv

excusable)5". Š ā d a pieeja b ū t u d a u d z p a m a t o t ā k a , jo kvazidelikts n o t i e k v i e g l a s

n e u z m a n ī b a s (culpa levis), abstraktās v a i n a s (culpa levis in abstracto) va i v i s m a ­

zākās v a i n a s (culpa levissima) rezultātā, t ā p ē c a izskārējam ir jāat l īdzina tikai z a u ­

d ē j u m i , b e t n e v i s n e m a n t i s k a i s ka i tē jums ( C L 2 3 6 2 . p . ) . S a v u k ā r t , j a a izskārums

tiek nodarī ts a r n o l ū k u va i a r rup ju n e u z m a n ī b u , p i e m ē r a m , apz ināt i u z m e t o t

k ā d u p r i e k š m e t u n o loga virsū c i l v ē k a m va i m a n t a i , lai n o d a r ī t u k a i t ē j u m u , t a d

556 Бартошек M. Римское право. Москва: ЮЛ, 1989, с. 230, 267.

557 Romiešu tiesībās papildus vēl izdalīja vairākus kvazideliktatbildības veidus, piemēram, tiesneša atbildība par apzināti nepamatota vai nelikumīga lēmuma (sprieduma) pieņemšanu (Judex qui litem suam fecit). Бартошек M. Римское право. Москва: ЮЛ, 1989, с. 402; Henry Campbell Black. М. A. Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1990, sixth edition, p. 427; Система римского права, На правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 280-281.

558 Code civil. Goubeaux Gilles, Bihr Philippe, Dalloz, 1994, p. 990-1067.

559 Sinaiskis V. Saistību tiesības. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes grāmatnīca, 1940, 120.-121. Ipp.; Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. Rīga: Latvijas juristu biedrība, 1995, 196.-197. Ipp.

560 Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām, 2. papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas Juridiskais centrs, 1994, 217. Ipp.

561 Anglosakšu tiesībās kvazidelikts netiek izdalīts kā atsevišķs saistību un arī atbildības pamats. To aplūko tikai kā romiešu saistību tiesību pamatu Black, Henry Campbell M. A. Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1990, sixth edition, p. 427. Taču literatūrā ir sastopami gadījumi, kad kvazideliktatbildību attiecina uz gadījumiem, kad saimnieks (master) atbild par sava kalpotāja, darbinieka (servant) prettiesisku darbību. Black Henry Campbell, M. A. Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 1335.

5. nodaļa. Civiltiesiskā atbildība par kvazideliktu 1 2 7

sajā g a d ī j u m ā b ū t u jāatb i ld nev is par kvazidel iktu, b e t g a n p a r de l ik tu, un līdz ar

l o b e z z a u d ē j u m u at l īdz ības, a izskārējam b ū t u c i e t u š a j a m jāat l īdzina arī n e m a n ­

tiskais k a i t ē j u m s .

Zaudējumi, kas nodarīti ar izmešanu, izliešanu vai nokrišanu

N e v i e n m ē r p e r s o n a s a p z i n ā s tās sekas, kuras v a r nodar ī t p a l o g u izmest i

p r i e k š m e t i . P i e m ē r a m , Austrāl i jas pilsētā R. D ž o u n s a d u s m u l ē k m ē par nejauši iz­

dzēstu savas f i rmas t i rgus p a s k a t u izmestais k o m p j ū t e r s uzkrita v i rsū g a r ā m g ā j ē ­

j a m , kurš n o g ū t a j ā m t r a u m ā m n o m i r a 5 6 2 .

A r i z m e š a n u , iz l iešanu va i n o k r i š a n u n o d a r ī t o z a u d ē j u m u at l īdz ināšanas p ie­

n ā k u m s tiek uzlikts nev is ēkas ī p a š n i e k a m , b e t g a n tai p e r s o n a i , kas a i z ņ e m ( n o ­

m ā , ī r ē u.tml.) š o ēkas d a ļ u ( C L 2 3 5 8 . p.) . Z a u d ē j u m i v a r tikt nodar ī t i k ā noteik­

t u d a r b ī b u ve ikšanas rezul tātā, p i e m ē r a m , izlejot k ā d u š ķ i d r u m u p a l o g u u z ielas,

va i arī - b e z d a r b ī b a s rezultātā, p i e n ā c ī g i n e n o s t i p r i n o t p r i e k š m e t u , kas krītot n o ­

dara z a u d ē j u m u s , j o Civ i l l ikums nosaka ēkas ī p a š n i e k a m p i e n ā k u m u n o d r o š i n ā t ,

lai ēka n e n o d a r a k a i t ē j u m u ( z a u d ē j u m u s ) c i t ā m p e r s o n ā m ( C L 1084. p.).

B e z t a m z a u d ē j u m u s v a r n o d a r ī t nokr ī tot arī t ā d i n e p i e n ā c ī g i nost ipr ināt i

p r i e k š m e t i , kas n a v saistīti a r k ā d u ē k u , p i e m ē r a m , r e k l ā m a s v a i informat īv i pla­

kāti, s t e n d i un citi p r i e k š m e t i . Līdzīgi kā tas not ika ar S. R., kurai 1997. g a d a

3. m a r t ā Brīv ības un M i e r a ielas k r u s t o j u m ā , vēja nests, uzkrita Latvi jas N a c i o n ā l ā

p r o g r e s a part i jas p r i e k š v ē l ē š a n u s t e n d s , n o d a r o t v i e g l u s m i e s a s b o j ā j u m u s . Cietusī

s a v u s z a u d ē j u m u s n o v ē r t ē j a 5 0 0 L V L a p m ē r ā 5 6 3 . Š ā d u z a u d ē j u m u at l īdz ināšanas

p i e n ā k u m s b ū s p e r s o n a i , kas i r uzstādījusi š ā d u p r i e k š m e t u v a i i r tā īpašn ieks.

Z a u d ē j u m u atl īdzības a p m ē r u sakarā a r kvazidel iktu n o s a k a p ē c v i s p ā r ē j i e m

z a u d ē j u m u at l īdzības n o t e i k u m i e m ( C L 2 3 6 1 . p . ) , kas noteikt i C L 2 3 4 7 . p . -

2 3 5 1 . p., 2 3 5 4 . p.

At l īdzības prasībai p a r z a u d ē j u m i e m , kas nodar ī ts ar i z m e š a n u , iz l iešanu va i

n o k r i š a n u , i r note ikts ī s ā l < s n o i l g a j m j i J e L r n m š - v i e n s g a d s ( C L 2 3 6 2 . p.) .

Dzīvnieku un kustoņu nodarītie zaudējumi

Civ i l l ikums atsevišķi r e g l a m e n t ē civilt iesisko a t b i l d ī b u p a r z a u d ē j u m i e m , k o

nodarī juši m ā j a s va i m e ž a dzīvnieki, kas a t r o d a s k ā d a s p e r s o n a s t u r ē j u m ā . Saska­

ņā ar C i v i l k o d e k s u mājdz īvn iek i (zvēr i ) tika at t iec ināt i p ie p a a u g s t i n ā t a s bīsta­

m ī b a s a v o t a u n atb i ld ība par t o n o d a r ī t o k a i t ē j u m u tika p i e m ē r o t a k ā par p a a u g ­

st inātas b ī s t a m ī b a s a v o t a n o d a r ī t u k a i t ē j u m u 5 6 4 , un bija g r ū t ī b a s note ikt , va i

mājdz īvn iek i , p i e m ē r a m , g o v s v a i s u n s , i r p a a u g s t i n ā t a s b ī s t a m ī b a s a v o t s . Civi l l i­

k u m s uzliek m ā j a s kustoņa va i m e ž a zvēra t u r ē t ā j a m 5 6 5 p i e n ā k u m u rūpēt ies, lai tā

dzīvnieks n e n o d a r a n e p a m a t o t u k a i t ē j u m u c i t ā m p e r s o n ā m va i ī p a š u m a m . J a

562 Vakara Ziņas, 1996. gada 19. aprīlis. 563 Vakara Ziņas, 1997. gada 5. marts. 564 Latvijas PSR Civilkodeksa komentāri. Rīga: Liesma, 1979, 601. Ipp. 565 CL vēsturiski atzīst atbildīgu par dzīvnieka un kustoņa nodarītajiem zaudējumiem turētāju.

Skat.: Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām, 2.papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas Juridiskais centrs, 1994, 218.-219. Ipp. Tomēr tas neizslēdz saimnieka (īpašnieka) atbildību, ja zaudējumu nodarīšanas brīdī viņš pats bija turētājs.

1 2 8 4 . daļa. Civiltiesiskās atbildības veidi

566 Vakara Ziņas, 1995. gada 9. augusts.

567 Vakara Ziņas, 1995. gada 29. jūlijs. 568 Vakara Ziņas, 1994. gada 13. jūlijs; Vakara Ziņas, 1994. gada 23. jūlijs; Neatkarīgā Cīņa,

1994. gada 18. jūlijs. 569 Piemēram, lai sasniegtu pasaules rekordu, divas ķīnietes 12 dienas stikla būrī pavadīja kopā

ar 888 čūskām, no kurām 666 bija indīgas. Ja rekordistes būtu guvušas miesas bojājumus vai mirušas no čūsku kodieniem, čūsku īpašniekam nebūtu jāatbild par šādiem zaudējumiem, Vakara Ziņas, 1995. gada 15. novembris.

570 Vakara Ziņas, 1996. gada 3. jūnijs.

571 Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām. Rīga: Latvijas Juridiskais centrs, 2. papildinātais izdevums, 1994, 219. Ipp.

daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi l2^

1. nodaļa. Zaudējumu atlīdzināšana kā galvenais civiltiesiskās atbildības līdzeklis

Zaudējumi un to veidi

Kas ir zaudējumi? Tā kā civ i l t iesiskajām a t t i e c ī b ā m parast i i r m a n t i s k s raksturs, t a d civilt iesiskā

p ā r k ā p u m a rezultātā parast i iestājas m a n t i s k a rakstura sekas, kas izpaužas kā m a n ­

t a s z u d u m s , b o j ā j u m s , p a p i l d u i z d e v u m i v a i n ā k o t n e s p e ļ ņ a s n e i e g ū š a n a ( C L

1 7 7 2 . p . ) . V isus šos m a n t i s k o s p a m e t u m u s s a u c p a r z a u d ē j u m i e m (damnum - la­

t īņu v a i . 5 7 7 ) , kuru at l īdz ināšana i r p ā r k ā p ē j a p i e n ā k u m s ( C L 1779. p . ) .

A n g l o s a k š u t iesībās j ē d z i e n u zaudējumi (damages) skaidro kā t iesas n o t e i k t u

n a u d a s k o m p e n s ā c i j u par z u d u m i e m (loss) va i k a i t ē j u m u (damage)57*, va i arī kā

c ietušaja i p e r s o n a i a r l i k u m a d o t u k o m p e n s ā c i j u p a r c i tas p e r s o n a s tai n o d a r ī t o

n e t a i s n ī b u , kas i r aizskārusi c ietušās p e r s o n a s ī p a š u m u ( m a n t u ) va i t iesības 5 7 4 .

Bi jušajā P S R S p a r z a u d ē j u m i e m (убытки) tika uzskatīta mant iskā k a i t ē j u m a

(имущественный вред) iz teiksme j e b n o v ē r t ē j u m s n a u d a s izteiksmē 5 7 5 .

A p k o p o j o t iepriekš m i n ē t o , v a r a m s e c i n ā t , ka j ē d z i e n a m zaudējumi i r d ivas

n o z ī m e s .

572 Prof. Dr. Būmanis A. Romiešu tiesību hrestomātija. Rīga. Gulbis, 1935, 96. Ipp.; Бартошек M. Римское право, Москва: ЮЛ, 1989, с. 97-98.

573 Henry Campbell Black M. A., Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 351; Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 6th edition, 1993, p. 103; Garner Bryan A. Dictonary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990, p. 165; Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 6th edition, 1993, p. 103; Dr. Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monograph Social Sciences: Law. Vilnius, 1995, p. 19.

574 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders. London, Butterworths, volume 2 D-H, 1969, p. 4; Henry Campbell Black M. A., Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1979, fifth edition, p. 351; The University of Calgary EDPS 573 Disability And The Law, Course Brief, Damages For Personal Injury http://136.159.135.227/ Rehab/ Courses/edps573 /lectures/ damages.html, p.1.

575 Юридический словарь. Москва: Гос. изд. юридической литературы, 2 изд., том 1, 1956,

с. 123; Юридический словарь. Москва: Гос. изд. юридической литературы, 2 изд., том 2,

1956, с. 533-534.

Piektā dala

Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

t o m ē r kustonis va i dzīvnieks n o d a r a prett iesisku k a i t ē j u m u , t a d tiek p r e z u m ē t s ,

ka tā īpašnieks va i turētājs n a v ievēroj is p a s t i p r i n ā t u va i sevišķu u z m a n ī b u , kāda

i r n e p i e c i e š a m a a t t i e c ī b ā p r e t šo kustoni va i dz īvn ieku. T a č u tas n e a t ņ e m t iesību

t u r ē t ā j a m pierādī t , ka tas ir veic is v isus n e p i e c i e š a m o s d r o š ī b a s soļus, va i ka zau­

d ē j u m s b ū t u not ic is, n e r a u g o t i e s u z v i s i e m d r o š ī b a s s o ļ i e m ( C L 2 3 6 3 . p . ) .

P i e m ē r a m , Rīgas zooloģiskajā dārzā A., p ā r k ā p j o t pāri lāča n o ž o g o j u m a m , iekrita

p i e tā un tika saplosī ts S 6 \ Tā kā c ietušais pats bija v a i n ī g s not ikušajā, jo p ā r k ā p a

drošības n o t e i k u m u s , Rīgas z o o l o ģ i s k a j a m d ā r z a m nebi ja jāatbi ld par not ikušo.

Jāat l īdz ina ir visi z a u d ē j u m i , kurus kustonis va i dzīvnieks ir nodarī j is tieši v a i

net ieši , neatkar īg i no tā, va i tas nodarī ts tā s t r a u j u m a va i t rakul ības l ē k m e s dēj

( C L 2 3 6 4 . p . ) . P i e m ē r a m , Vāci jas f e d e r ā l a j a m p a s t a m g a d a laikā 6 5 0 s u ņ u k o d u ­

mi Vāci jas centrā la jās un d i e n v i d r i e t u m u pavalst īs radīja ap 15 0 0 0 0 0 0 DEM l ielus

z a u d ē j u m u s sakarā a r p a s t n i e k u ārstēšanas i z d e v u m u s e g š a n u , z a u d ē t o d a r b a lai­

k u , f o r m a s t ē r p u l a b o š a n u u n n o m a i ņ u 5 6 7 .

Biežāk dzīvnieki n o d a r a miesas v a i m a n t a s b o j ā j u m u s . R e t ā k s a s t o p a m s dzīv­

nieka netieši nodar ī ts z a u d ē j u m s . P i e m ē r a m , Vāci jas pilsētā D o r m a g e n ā sa imnieks

ielaida ezerā a s t o ņ u s g a d u s v e c u a l i g a t o r u , lai t a s v a r ē t u d r u s k u p a p e l d ē t , b e t al i­

g a t o r s aizpeldēja p r o m n o s a i m n i e k a . Lai g a n dzīvnieks n e v i e n u n e s a k o d a u n n e ­

v i e n a m n e k ā d u ī p a š u m u n e s a b o j ā j a , t a č u a l i g a t o r a č e t r u d i e n u m e d ī š a n a s izde­

v u m i s a i m n i e k a m bija polici jai j ā a t m a k s ā , turklāt ezera īpašnieks katru d i e n u c ieta

2 0 0 0 0 DEM l ielus z a u d ē j u m u s 5 6 8 .

T a č u ne visi dzīvnieka nodar ī t ie , p a t arī t iešie z a u d ē j u m i , i r jāat l īdzina. P i e ­

m ē r a m , z a u d ē j u m i n a v jāat l īdzina, j a p a t s c ietušais sevi apz ināt i pakļāv is i e s p ē j i i

radī t sev z a u d ē j u m u s 5 6 9 va i arī ja c ietušā d a r b ī b a s bijušas prett iesiskas un z a u ^

d ē j u m i nodar ī t i , n o v ē r š o t šīs d a r b ī b a s , p i e m ē r a m , a iz turot n o z i e d z n i e k u .

I r g a d ī j u m i , k a d dzīvnieka nodar ī ta is z a u d ē j u m s v a r c i e t u š a j a m radīt p a p i l ­

d u p e ļ ņ u . P i e m ē r a m , d z i e d ā t ā j a i M a d o n n a i n ā c ā s s a m a k s ā t B u d a p e š t a s p i e c u

z v a i g ž ņ u v iesnīcai i z d e v u m u s sakarā ar j a u n a paklāja n o m a i ņ u , jo v i ņ a s suns uri-

nēja u z tā. S a v u k ā r t v ē l ā k v i e s n ī c a š ī paklāja g a b a l i ņ u s p ā r d e v a M a d o n n a s f a n i e m

par l ielu n a u d u 5 ' 0 . Līdz ar to M a d o n n a i i r t iesības pieprasīt s a m a k s ā t o n a u d u a t p a ­

kaļ.

Civ i l l ikums n o s a k a z a u d ē j u m u at l īdzības p i e n ā k u m u arī p a r n e p a m a t o t u

dzīvnieka v a i k u s t o ņ a n o g a l i n ā š a n u v a i s a k r o p ļ o j u m u ( C L 2 3 6 8 . p.) . Turpret ī , j a

tas not iek n e p i e c i e š a m ā s a izstāvēšanās g a d ī j u m ā , t a d ī p a š n i e k a m n o d a r ī t i e z a u ­

d ē j u m i n a v jāatl īdzina 5 7 ' .

1 3 0 5. daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

1 . Z a u d ē j u m i k ā a t l ī d z ī b a . A r z a u d ē j u m i e m tiek saprasta mant iska rak­

stura atl īdzība n a u d a s izteiksmē, ko c ietušais s a ņ e m sakarā ar tā m a n t i s k o va i per­

sonisko t iesību prett iesisku a i z s k ā r u m u . /

2 . Z a u d ē j u m i k ā c i e t u š ā m a n t a s s a m a z i n ā j u m s u n n e i e g ū t a i s l a ­

b u m s . Ar z a u d ē j u m i e m tiek saprastas mant iska rakstura n e g a t ī v a s sekas, kas i r iz­

teiktas n a u d a s izteiksmē un kas r o d a s no cietušā m a n t i s k o va i personisko t iesību

prettiesiska a izskāruma.

Pareizāk b ū t u ar j ē d z i e n u zaudējumi a p z ī m ē t tās mantiska rakstura nega­

tīvās sekas, kas iestājas, prettiesiski aizskarot cietušā mantiskās vai perso­

niskās tiesības, un kas ir izteiktas naudas izteiksmē. Tā ir otrā z a u d ē j u m u n o ­

z ī m e , j o t iesa t a č u nosaka z a u d ē j u m u at l īdzību va i k o m p e n s ā c i j u .

Z a u d ē j u m u piedziņa un i t sevišķi to a p m ē r a p ierādīšana i r d i e z g a n sarežģīts

p r o c e s s . T iesu prakses t r ū k u m s šajā j o m ā i r loti j ū t a m s , sevišķi n e i e g ū t ā l a b u m a

piedz iņas g a d ī j u m ā . Ārva ls tu t iesu praksē z a u d ē j u m u piedziņa i r d a u d z ikdieniš­

ķāka p a r ā d ī b a . Z a u d ē j u m u at l īdz ināšanu pieprasa ne tikai fiziskas va i juridiskas

p e r s o n a s , b e t p a t valstis, p i e m ē r a m , K u v e i t a vērsās p ie A N O K o m p e n s ā c i j a s k o m i ­

sijas a r l ū g u m u k o m p e n s ē t z a u d ē j u m u s 9 4 mi l jardu A S V d o l ā r u a p m ē r ā , kas ra­

dušies Irākas o k u p ā c i j a s laikā 5 ' 6 . Z a u d ē j u m i u n t o izcelšanās c ē l o ņ i v a r b ū t dažā­

d i . K ā d a A r g e n t ī n a s b a n k a , p i e m ē r a m , zaudēja 9 0 0 0 0 0 A S V d o l ā r u , j o kasiere,

n e v e i k s m ī g i n o š ķ a u d o t i e s , a r g a l v u atsitās p r e t k o m p j ū t e r a t a u s t i ņ i e m u n k o m -

pjūters š o n a u d a s s u m m u nosūtīja u z n e z i n ā m u k o n t u kādā ā r z e m j u b a n k ā 5 7 7 .

Z a u d ē j u m u at l īdz ināšana i r p a r e d z ē t a , lai k o m p e n s ē t u (at l īdz inātu) prasītā­

j a m tos z a u d ē j u m u s , kurus tas i r g u v i s civiltiesiskā p ā r k ā p u m a rezultātā, 5 7 8 nev is

lai k ā d u sodītu p a r š o z a u d ē j u m u s a g ā d ā š a n u 5 7 9 . Z a u d ē j u m u at l īdz ināšanas u z d e ­

v u m s i r p a n ā k t tik lielas mater iā lās k o m p e n s ā c i j a s (at l īdzības) s a m a k s u c i e t u š a j a m ,

lai c ietušais atrastos t ā d ā stāvoklī, kādā tas bijis p i r m s šī civiltiesiskā p ā r k ā p u m a

va i kādā b ū t u bijis l ī g u m a izpildes g a d ī j u m ā . Z a u d ē j u m u at l īdz ināšanas p i e n ā ­

k u m s v a r rasties kā par p e r s o n a s , tā arī p a r tās ī p a š u m a a i z s k ā r u m u . Civ i l t iesībās

pastāv pr inc ips, ka cietušajai pusei ir j ā s a ņ e m tas, ko reāli saskaņā ar tās objekt īva­

j ā m un subjekt īva jām ī p a š ī b ā m tai p i e n ā k t o s s a ņ e m t 5 8 0 , ja šāds t iesību a izskārums

n e n o t i k t u .

Civ i l l ikums ( 1 7 7 0 . р.) , n o s a k o t , ka « a r z a u d ē j u m u j ā s a p r o t katrs mant isk i

n o v ē r t ē j a m s p a m e t u m s » , neatšifrē j ē d z i e n u pametums, t o m ē r ar to m u m s i r jā­

saprot tikai c ietušā mant iskā stāvokļa samazinā jums 5 8 1 , ko v a r a m izteikt n a u d a s iz­

t e i k s m ē , b e t t o n e v a r a t t i e c i n ā t u z m o r ā l o k a i t ē j u m u , j o Civ i l l ikums m o r ā l o kai­

t ē j u m u pieļauj k ā i z ņ ē m u m u 5 8 2 . T o skaidri r e d z a m C L 1772. р., kas z a u d ē j u m o s

iekļauj kā c ietušā t a g a d ē j ā s m a n t a s s a m a z i n ā j u m u , tā arī c ietušā s a g a i d ā m ā s

p e ļ ņ a s a t r ā v u m u .

576 Labrīt, 1994. gada 30. jūnijs. 577 Vakara Ziņas, 1996. gada 15. augusts. 578 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 344.

579 Izņēmums ir sodošie un nominālie zaudējumi, par kuriem tiks runāts atsevišķi. 580 Мозолин В. П., Фарнсворт E. А. Договорное право в США и СССР. Москва: Наука,1988,

с. 132.

581 Torgāns К. Komentāri saistību tiesībām. Rīga: Latvijas Juridiskais centrs, 2. papildinātais izdevums. 1994, 93. Ipp.

582 Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 146. Ipp.

I. nodaļa. Zaudējumu atlīdzināšana kā galvenais civiltiesiskās atbildības līdzeklis 1 3 1

I r j ā m i n , ka, lai g a n C L izdala n e i e g ū t o l a b u m u ( p e ļ ņ u ) u n jau e s o š o m a n ­

tas s a m a z i n ā j u m u ( C L 1772. p . ) , t o m ē r atšķirības t o a p m ē r u note ikšanā u n at­

l īdzināšanā n e p a s t ā v . T ā t a d ir jāatl īdzina kā esošās m a n t a s s a m a z i n ā j u m s , tā arī

n e i e g ū t ā p e ļ ņ a .

A n g l o s a k š u t iesību p r a k s e n o s a k a , ka z a u d ē j u m u at l īdzības p i e n ā k u m s v a r

rasties arī p a r «f iz iskajām n e ē r t ī b ā m , d i s k o m f o r t u , v i lšanos, c i e š a n ā m u n c e r ī b u

z a u d ē š a n u » , p i e m ē r a m , k ā d a s izbaudīja ģ i m e n e , kuru dzelzceļa sabiedr ība n o g ā ­

dāja citā stacija, un tai n ā c ā s l ietainā naktī k ā j ā m d o t i e s m ā j ā s va i rākas j ū d z e s . S a ­

v u k ā r t l ietā Jarvis v. Swans Tours, Ltd. ( 1 9 7 3 ) 5 8 3 prasītājs bija s a ņ ē m i s i k g a d ē j o d i v u

n e d ē ļ u a t v a ļ i n ā j u m u u n saskaņā a r atb i ldētā ja brošūrā m i n ē t o a t p ū t a s v i e t a s a p ­

rakstu pasūtījis p ie atb i ldētā ja v iesn īcas n u m u r u Š v e i c ē . A p r a k s t ā bija teikts, ka

dz īvošana a t p ū t a s v ietā not iks «kā m ā j ī g ā k o m p ā n i j ā » , un tika apsol ī tas d a ž ā d a s

izklaides, arī s l ē p o š a n a s m a r š r u t i , izklaides v a k a r i , b ā r s , v a k a r a tēja ar p ī r ā d z i ņ i e m .

Faktiski p i rmajā n e d ē ļ ā hotel ī bija tikai 13 c i l v ē k u , b e t atl ikušajā laikā prasītājs pal i ­

ka pi ln īgi v i e n s . Šajā l ietā apelāc i jas tiesa p iespr ieda a t b i l d ē t ā j a m at l īdz ināt z a u ­

d ē j u m u s , kurus sastādīja ne tikai tā n a u d a s s u m m a , k ā d u prasītājs savas a t p ū t a s

laikā bija iztērējis, b e t arī p a p i l d u 60 sterl iņu m ā r c i ņ a s kā k o m p e n s ā c i j u p a r s a g ā ­

d ā t a j ā m n e ē r t ī b ā m . Š ā d a v e i d a atl īdzībai i r k o m p e n s ā c i j a s raksturs.

Zaudējumu veidi

A p s k a t o t d a ž ā d u va lstu juridisko l i teratūru, jāsecina, ka v i e n n o z ī m ī g a z a u d ē ­

j u m u v e i d u klasifikācija n e p a s t ā v , t ā p ē c arī v a r sastapt n o s a u k u m u s : reālie, pozi­

tīvie, plānotie, normatīvie, tiešie, paredzētie, nejaušie, abstraktie, morālie, nomi­

nālie"*, sodošie, vispārējie, iepriekš noteiktie, mantiskie (materiālie), nākotnes,

faktiskie, likumiskie, iepriekš nenoteiktie zaudējumi u.c. 5 8 5

Parast i z a u d ē j u m u s iedala šādi :

tagadējās mantas samazinājums j e b pozitīvie zaudējuma6 (damnum

emergens"7 - lat īņu v a i . , property damages - a n g ļ u v a i . ) , t.i., c i e t u š a j a m p i e d e r o š ā s

m a n t a s s a m a z i n ā j u m s ( p a p i l d u i z d e v u m i , m a n t a s b o j ā j u m i va i z u d u m i ) 5 8 8 ;

neiegūtais labums - p e ļ ņ a s a t r ā v u m s (lucrum cessans"9 - lat īņu v a i . , Inter­

est, pospectīve damages - a n g ļ u v a l j , t.i., c i tas p e r s o n a s v a i n a s dēļ n e s a ņ e m t a i s

s a g a i d ā m a i s m a n t a s p i e a u g u m s 5 9 0 .

583 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 344-345. 584 Васкин В. В. Виды убытков по закону, Советское государство и право, 1976, 2, с. 48-50. 585 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders. London,

Butterworths, volume 2, D-H, 1969, p. 5-8, tomēr tas nav visu zaudējumu uzskaitījums, salīdzinājumam skatīt, piemēram, Ангпо-русский юридический словарь. Москва: Русский язык, РЕЯ, 1993, с. 137-138, kur uzskaitīti gandrīz 50 zaudējumu veidi.

586 Nevajag uzskatīt, ka pozitīvie zaudējumi ir kaut kas labs. 587 Система римского права, На правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 197.

588 Pastāv sīkāks pozitīvo zaudējumu iedalījums. Ir autori, nodala cietušā izdevumus, kuri ir radušies (izdarīti) tiesību pārkāpuma rezultātā no īpašuma bojāejas vai bojājuma. Skat.: Гражданское право. Москва: изд. БЕК, том 1, 1994, с. 168, 169.

589 Система римского права, На правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 197.

590 Гражданское право. Москва: изд. БЕК, том 1, 1994, с. 169.; Васкин В. В. Виды убытков по закону, Советское государство и право, 1976, 2, с. 48-50; Юридический словарь. Москва: изд. юридической литературы, 2 изд., том 2, 1956, с. 533.

1 3 2 S. daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

Z a u d ē j u m u dal īšana esošās m a n t a s s a m a z i n ā j u m ā (pozit īvajos z a u d ē j u m o s )

u n n e i e g ū t a j o s i e n ā k u m o s p a m a t o j a s u z atšķ i r īga jām n e g a t ī v a j ā m e k o n o m i s k a j ā m

s e k ā m . Šis iedal ī jums tiek realizēts ( p i e m ē r o t s ) atkarībā no tā, va i prettiesiskas dar­

b ī b a s rezultātā t iek aizskarts j a u esošs v a i arī n ā k o t n ē g ū s t a m s mater iā la is l a b u m s ,

kurš t iktu s a ņ e m t s ( rastos) , ja t iesību p ā r k ā p u m a rezultātā n e b ū t u t r a u c ē t a nor­

m ā l u a t t i e c ī b u att īst ība 5 ".

V i e n n o z ī m ī g i t iek atzīts z a u d ē j u m u dal ī jums līgumiskajos un ārpuslīgu-miskaļos zaudējumos

Par līgumiskaļiem zaudējumiem tiek atzīti tādi z a u d ē j u m i , kas ir cēlušies

n o l ī g u m a p ā r k ā p u m a , s a v u k ā r t ārpus l īgumisk ie z a u d ē j u m i i r t ā d i z a u d ē j u m i , kas

r o d a s n o del ikta j e b ārpus l īgumiskā p ā r k ā p u m a . Ā r p u s l ī g u m i s k i e z a u d ē j u m i var

rasties kā m a n t i s k o , tā n e m a n t i s k o subjekt īvo t iesību aizskaršanas g a d ī j u m ā 1 " .

N a v zudus i j ē g a z a u d ē j u m u i e d a l ī j u m a m atlīdzināmajos un neatlīdzinā­

majos z a u d ē j u m o s .

P a r atlīdzināmajiem zaudējumiem (compensable damages) ir jāatzīst t ā d i

z a u d ē j u m i , kuru at l īdz ināšanai atbilstoši l i k u m a m cietušaja i p u s e i i r t iesības p ie­

prasīt.

S a v u k ā r t ar neatlīdzināmajiem zaudējumiem ir j ā s a p r o t t ā d i z a u d ē j u m i ,

kuru at l īdz ināšanas p i e n ā k u m u l ikums n e n o s a k a , p i e m ē r a m , nejaušie z a u d ē j u m i

( C L 1774. р . ) . T a č u tas n e n o z ī m ē , k a u z a t l ī d z i n ā m a j i e m z a u d ē j u m i e m v iennozī­

m ī g i v a r ē t u a t t i e c i n ā t t iešos u n net iešos z a u d ē j u m u s ( C L 1775. р.) . T o m ē r n e visi

t iešie z a u d ē j u m i i r jāat l īdzina, jo Civ i l l ikums n o s a k a , ka c ietušais n e v a r prasīt z a u ­

d ē j u m u a t l ī d z i n ā š a n u , ja v iņš pats n a v veic is visas n e p i e c i e š a m ā s d a r b ī b a s , lai z a u ­

d ē j u m u s s a m a z i n ā t u va i tos n o v ē r s t u ( C L 1776. р.) , va i j a c i e t u š a j a m radušies

z a u d ē j u m i , t a m a t r o d o t i e s karaspēka a p m ā c ī b u laikā u z š a u š a n a s a p m ā c ī b a s lau­

k u m a , j a a p m ā c ī b a s not ikušas p ē c n o t e i k u m i e m ( C L 1777. р.) . Bez t a m i r j ā ņ e m

v ē r ā , k a l ikums neaizl iedz p e r s o n ā m veikt p ē c l ikuma n e a t l ī d z i n ā m o z a u d ē j u m u

( p i e m ē r a m , n e j a u š u ) l a b p r ā t ī g u at l īdz ināšanu, ja tas n a v p r e t r u n ā ar l i k u m u S 9 \

Ir p i e ņ e m t s izdalīt abstraktos zaudējumus kā pretstatu konkrētajiem zau­

dējumiem. Ar konkrētajiem zaudējumiem s a p r o t reā los z a u d ē j u m u s ( t i e v a r iz­

paust ies) kā pozitīvajā mant iskajā k a i t ē j u m ā , tā arī n e i e g ū t a j ā l a b u m ā , kurus v i e ­

n a n o p u s ē m i r c ietusi noslēgtā l ī g u m a p ā r k ā p u m a rezultātā. P ierādī t š ā d u

z a u d ē j u m u ir kreditora p i e n ā k u m s . Tā kā dažkārt tas ir saistīts ar visai n o p i e t n i e m

s a r e ž ģ ī j u m i e m u n prasa g a n laiku, g a n p a p i l d u p ū l i ņ u s , t i rdzniecībā ( g a l v e n o k ā r t

p i rkšanas l ī g u m u sakarā) , k a d p r e c e i , kas i r p ā r d o š a n a s pr iekšmets, p a s t ā v biržas

v a i t i rgus c e n a , t iek l ietots arī cits, v ienkāršāks z a u d ē j u m u izskaitļošanas p a ņ ē ­

m i e n s . S t a r p ī b u starp l īgumisko un t i rgus c e n u savukārt s a u c par abstraktajiem

zaudējumiem, jo dzīvē c ietušais varēja arī i e g ū t l ielākus va i m a z ā k u s z a u d ē j u m u s

(Vāc i jas t i rdzniecības kodeksa 3 7 6 . p. 2. a p p . , Š v e i c e s saistību l ikuma 191. p. 3.

d . , 2 1 5 . p . 2 . d . , Angl i jas p r e č u p ā r d o š a n a s l i k u m a 5 0 . р., A S V V T K 2 - 7 0 8 . p . 1 .

a p p . u n 2-713. p . ) 5 9 5 .

591 Васкин В. В. Виды убытков по закону. - Советское государство и право. 1976, 2, с. 48-50.

592 Turpat. 593 Turpat. 594 Turpat. 595 Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные

отношения, 1993, с. 284-285, 328-329.

I. nodaļa. Zaudējumu atlīdzināšana kā galvenais civiltiesiskās atbildības līdzeklis 1 3 3

P a s t ā v z a u d ē j u m u i e d a l ī j u m s mantiskajos zaudējumos (property da­

mages - a n g ļ u v a i . ) un morālajos zaudējumos (moral damages - a n g ļ u

v a i . ) . V i s p ā r ē j i e n o t e i k u m i p a r e d z , k a l ī g u m a p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā a t l ī d z i n ā m i

i r t ika i m a n t i s k i e z a u d ē j u m i . N e m a n t i s k o , t . i . , m o r ā l o z a u d ē j u m u a t l ī d z i n ā š a n a

i e s p ē j a m a t i k a i d e l i k t a t b i l d ī b a s g a d ī j u m ā . T a č u i r i z ņ ē m u m i . F r a n c i j a s t i e s u

p r a k s e u n a n g l o s a k š u t i e s ī b a s p i e ļ a u j m o r ā l o z a u d ē j u m u a t l ī d z i n ā š a n u , k a d

l ī g u m a p ā r k ā p u m a rezu l tātā p r a s ī t ā j a m i r r a d u š i e s m i e s a s b o j ā j u m i v a i v e s e l ī b a s

k a i t ē j u m s . A n g l o s a k š u z e m ē s u n F r a n c i j ā p a s t ā v t e n d e n c e m o r ā l o z a u d ē j u m u

a t l ī d z i n ā t , j a l ī g u m a p ā r k ā p u m s saist ī ts a r p a k a l p o j u m u s n i e g š a n u ( p a s a ž i e r u

p ā r v a d ā š a n a , v i e s n ī c u u z t u r ē š a n a , t ū r i s m a p a k a l p o j u m i u . t m l . ) , k ā a r ī t a d ,

ja l ī g u m a p ā r k ā p u m a rezul tātā i r n o t i c i s k a i t ē j u m s k r e d i t o r a l ietišķajai r e p u t ā c i j a i

(reputatlonal damages - a n g ļ u v a i . 5 9 6 ) . Š ā d o s g a d ī j u m o s n e m a t e r i ā l a z a u d ē j u m a

a t l ī d z i n ā š a n a p r a k t i s k i n o z ī m ē , k a t i e k k o m p e n s ē t i m a t e r i ā l i e z a u d ē j u m i ,

k a s s a i s t ī t i a r l i e t i š ķ ā s r e p u t ā c i j a s z a u d ē š a n u . Š v e i c ē m o r ā l ā z a u d ē j u m a

a t l ī d z ī b a s i e s p ē j a p a m a t ā t iek n o t e i k t a d e l i k t a g a d ī j u m ā . T a č u Š v e i c e s s a i s t ī b u

l i k u m a 9 9 . p . 3 4 . a p p . ļ a u j m o r ā l ā z a u d ē j u m a a t l ī d z i n ā š a n u a t t i e c i n ā t ar ī

u z l ī g u m p ā r k ā p u m a g a d ī j u m i e m 5 9 7 .

A t k a r ī b ā n o p u š u spējas p i r m s civiltiesiskā p ā r k ā p u m a p a r e d z ē t z a u d ē j u m u

un tā a p m ē r u s , kā arī iespēju v i e n o t i e s par tā at l īdzības a p m ē r u i e r o b e ž o j u m u a n ­

glosakšu t iesībās z a u d ē j u m u s iedala iepriekš noteiktajos zaudējumos (agreed

and liquidated damages''9'1) un iepriekš nenoteiktajos zaudējumos (unliquidated

damages)599.

Iepriekš noteiktie zaudējumi ir tādi z a u d ē j u m i , kurus nosaka p u s e s , l īgu­

m u slēdzot. Visbiežāk tas a t t i e c a s u z l īgumiskās a t b i l d ī b a s g a d ī j u m i e m 6 0 0 .

Iepriekš nenoteiktie zaudējumi ir t ā d i z a u d ē j u m i , kurus n o s a k a tiesa un par

k u r i e m puses nevarē ja iepriekš v i e n o t i e s . Visbiežāk tas at t iecas uz del ik tatb i ld ības

g a d ī j u m i e m .

V. Vaskins uzskata, ka iepriekš noteikt ie z a u d ē j u m i P S R S t iesību s istēmā bija

p a r e d z ē t i u n t o s a p z ī m ē j a a r t e r m i n u « n o v ē r t ē j o š ā n o k a v ē j u m a n a u d a » 6 0 ' .

A r iepr iekš n o t e i k t o z a u d ē j u m u inst i tūtu t iek m ē ģ i n ā t s s a m a z i n ā t n ā k o t n e s

z a u d ē j u m u s , kuri v isbiežāk v a r ē t u rasties i e s p ē j a m ā l ī g u m a p ā r k ā p u m a r e z u l t ā t ā ,

b e t k u r u k o n k r ē t o s a p j o m u s l ī g u m a s l ē g š a n a s b r ī d ī i r g r ū t i n o t e i k t . P i e m ē r a m ,

s a b i e d r ī b a DHL s a v u i e s p ē j a m o a t b i l d ī b u p a r k a t r u p a s t a s ū t ī j u m u n o v ē r t ē

596 European Intellectual Property Review, ISSN 0142-0461, 1996, 1, Sweet & Maxwell Ltd., Copyright and Freedom of the Media: A Modest Proposal, p. 6.

597 Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные отношения. 1993, с. 284-285.

598 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders. London, Butterworths, volume 2, second edition, 1969, p. 5, 6; Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 344, 358-362; Мозолин В. П., Фарнсворт Е. А. Договорное право в США и СССР. Москва: Наука, 1988, с. 134; Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные отношения, 1993, с. 305; Bērnems Skots Dl. Līgumu sastādīšana. Rīga: Pētergailis, 1995, 155.-156. Ipp.; Liquidated damages -Are they Enforceable? Http://www.rkb.com/art-liq.htm, p. 1.

599 Abbott К. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 113.

600 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders. London, Butterworths, volume 2, second edition, 1969, p. 5.

601 Васкин В. В. Виды убытков по закону. Советское государство и право, 1976, 2, с. 49.

1 3 4 5, daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

( i e r o b e ž o ) 1 0 0 USD a p m ē r ā , b e t s a b i e d r ī b a UPS - 5 0 0 USD a p m ē r ā . S a v u k ā r t

s a b i e d r ī b a DIGITAL, s l ē d z o t l ī g u m u p a r k o m p j ū t e r u u n p r o g r a m m a s p i e g ā d i ,

s a v u a t b i l d ī b u , kas v a r ē t u r a s t i e s , e k s p l u a t ē j o t t ā s p i e g ā d ā t o s k o m p j ū t e r u s ,

n o v ē r t ē l ī d z 2 0 0 0 0 0 USD.

A n g l o s a k š u t iesību praksē ir izstrādājušies trīs kritēriji, kas ļauj note ik t iepriekš

note iktos z a u d ē j u m u s un nošķirt tos no s o d a (penalty)602:

1) l ī g u m a s lēgšanas brīdī i r grūt i p a r e d z ē t z a u d ē j u m u a p m ē r u , kāds v a r ē t u

rasties i e s p ē j a m ā l ī g u m a p ā r k ā p u m a rezultātā, p i e m ē r a m , kur jerpasta sabiedrība

nez ina, kādas vēr t ības ar tās s t a r p n i e c ī b u tiek sūtītas;

2 ) par t ā d u z a u d ē j u m u at l īdz ināšanu p u s ē m i r iepriekš jāv ienojas;

3) p u š u noteiktaja i s u m m a i i r j ā b ū t saprāt īga i , t.i., tā nedrīkst b ū t n e s a m ē r o ­

j a m a a r reāla j iem z a u d ē j u m i e m .

Arī C iv i l l ikums (1619. p.) p a r e d z iespēju u z ņ e m t i e s atb i ld ību note iktās r o b e ­

žās, ja v i e n p e r s o n a s n e d a r b o j a s ļ a u n ā n o l ū k ā , kā arī p i r k u m a l ī g u m ā n o s l ē g t citā­

d u s blakus l ī g u m u s , ar ko puses p ā r g r o z a l ikuma n o t e i k u m u s , p i e m ē r a m , par risku

va i p a r at l īdzības l i e l u m u ( C L 2 0 7 2 . p.) . Š ā d u atb i ld ības i e r o b e ž o š a n u p a r e d z arī

cit i n o r m a t ī v i e akt i . P i e m ē r a m , M i n i s t r u kabineta 1996. g a d a 2 6 . n o v e m b r a n o ­

t e i k u m i N r . 4 3 9 « K u ģ u a ģ e n t ē š a n a s n o t e i k u m i » ( 4 5 . p.) i e r o b e ž o k u ģ u a ģ e n t a

a t b i l d ī b u līdz 6 3 0 0 n o r ē ķ i n u v i e n ī b ā m par katru g a d ī j u m u , j a l ī g u m ā nav noteikts

c i t ā d i . T a s atbi lst E i r o p a s va lstu praksei .

Iespēja v i e n o t i e s p a r l īgumiskās atb i ld ības n e p i e m ē r o š a n u va i tās i e r o b e ž o ­

š a n u anglosakšu u n k o n t i n e n t ā l ā s E i r o p a s t iesību s istēmas valstīs p a s t ā v , p a m a t o ­

jot ies u z v ispārē jo l ī g u m u s lēgšanas brīvības p r i n c i p u , kas d o d t iesības p u s ē m v i e ­

not ies par savstarpējās civiltiesiskās atb i ld ības n e p i e m ē r o š a n u (exemption clause -

a n g ļ u v a i . , clause exemption - f r a n č u v a i . , Kausel Befreiung - v ā c u v a i . ) .

Šis p r i n c i p s ir ļoti skaidri noteikts Itālijas c iv i lkodeksa 1322. p., K a n ā d a s K v e -

bekas p r o v i n c e s civ i lkodeksa 1433. p. S a v u k ā r t Franci jas, Vāci jas un c i t u valstu

c iv i lkodeksos tieši nav p a r e d z ē t a s l ī g u m s l ē d z ē j p u š u t iesības n e p i e m ē r o t civiltiesis­

ko atb i ld ību va i ierobežot tās p i e m ē r o š a n u .

Lai g a n l ī g u m s l ē d z ē j p u s ē m i r t iesības v i e n o t i e s par l īgumiskās atb i ld ības n e ­

p i e m ē r o š a n u va i tās i e r o b e ž o š a n u l ikumā noteikta jos g a d ī j u m o s , kārt ībā u n v e i d ā ,

t a č u šo t iesību realizācijas a p j o m s d a ž ā d ā s valstīs i r d a ž ā d s , jo šī brīvība n a v a b s o ­

lūta un p u š u t iesības tiek ar l i k u m u ierobežotas, lai n o v ē r s t u v i e n a s p u s e s ļ a u n ­

p r ā t ī b u .

C i v i l t i e s i s k ā s a t b i l d ī b a s i e r o b e ž o j u m s , p i e m ē r a m , n e b ū s s p ē k ā a t t i e c ī b ā

u z p ā r k ā p u m i e m , kas i r i z d a r ī t i a r ļ a u n u n o l ū k u v a i r u p j a s n e u z m a n ī b a s

d ē ļ ( p i e m ē r a m , V ā c i j a s c i v i l k o d e k s a 2 7 6 . p . 2 . d . , K a n ā d a s K v e b e k a s p r o v i n c e s

c i v i l k o d e k s a 1 4 7 4 . p . , I t ā l i j a s c i v i l k o d e k s a 1 2 2 9 . p . u n 1 3 4 1 . p . , A n g l i j a s

1 9 7 7 . g a d a « L i k u m s p a r n e g o d p r ā t ī g i e m l ī g u m a n o t e i k u m i e m » ) . L ī d z ī g i

š o t i e s ī b u r e g l a m e n t ē arī C i v i l l i k u m s ( 1 6 1 9 . p . ) . P i e m ē r a m , F r a n c i j ā p a p i l d u s

602 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders London Butterworhs, volume 2, second edition, 1969, p. 6; Ансон В. Договорное право. Москва- ' ЮЛ, 1984. с. 344; Мозолин В. П., Фарнсворт Е. А. Договорное право в США и СССР. Москва: Наука, 1988, с. 134; Гражданское и торговое право капиталистических государств Москва: Международные отношения, 1993, с. 305; Liquidated damages - Are they Enforceable? Http://www.rkb.com/art-liq.htm, p. 1.

I. nodaļa. Zaudējumu atlīdzināšana kā galvenais civiltiesiskās atbildības līdzeklis 1 3 5

p a r s p ē k ā n e e s o š i e m t i e k a t z ī t a s ar ī v i e n o š a n ā s p a r a t b i l d ī b a s n e p i e m ē r o š a n u

p e r s o n i s k ā k a i t ē j u m a g a d ī j u m ā - ja n o d a r ī t s v e s e l ī b a s k a i t ē j u m s v a i tā r e z u l t ā t ā

i e s t ā j u s i e s n ā v e * 0 3 .

E i r o p a s valstīs i r p a t p i e ņ e m t i speciāl i l i kumi , kas n o s a k a to n o t e i k u m u loku,

kurus nedrīkst p a r e d z ē t l ī g u m ā kā savas civi lt iesiskās a t b i l d ī b a s i e r o b e ž o j u m u s v a i

tās izslēgšanu v ispār. T ā d u s l i k u m u s p i e ņ ē m a , p i e m ē r a m , Angl i jā 1961. g a d ā ,

Franci jā 1978. g a d ā u n Vāci jā 1979. g a d ā . Visvairāk t ā d u i e r o b e ž o j u m u i r note ikts

patērētā ju l ī g u m o s , parast i tieši p a t ē r ē t ā j u t iesību u n interešu aizsardzības d ē ļ . Š a ­

jā sakarā tiek v e i d o t i unif icēt i n o r m a t ī v a va i r e k o m e n d ē j o š a rakstura d o k u m e n t i ,

p i e m ē r a m , 1976. g a d a E i r o p a s p a d o m e s M i n i s t r u k o m i t e j a s Rezolūci ja N r . ( 7 6 ) 4 7

« P a r n e g o d p r ā t ī g i e m n o t e i k u m i e m p a t ē r ē t ā j u l ī g u m o s » u n izskaidrojošais m e m o ­

r a n d s « N e g o d p r ā t ī g i n o t e i k u m i p a t ē r ē t ā j u l ī g u m o s u n at t iec īgās kontro les m e t o ­

d e s » 6 0 4 , kā arī E i ropas E k o n o m i s k ā s S a v i e n ī b a s (EEC) (pašla ik - E i ropas S a v i e n ī b a )

1993. g a d a 5 . aprī ļa direkt īva N r . 9 3 / 1 3 / E E C « P a r n e g o d p r ā t ī g i e m n o t e i k u m i e m

p a t ē r ē t ā j u l ī g u m o s » 6 0 5 u n E i ropas E k o n o m i s k ā s S a v i e n ī b a s 1985. g a d a 2 5 . jūlija d i ­

rektīva N r . 8 5 / 3 7 4 / E E C 6 0 6 . P i e m ē r a m , E i r o p a s E k o n o m i s k ā s S a v i e n ī b a s 1 9 8 5 . g a d a

2 5 . jūlija direktīvas N r . 8 5 / 3 7 4 / E E C 12. p a n t s kategoriski aizl iedz a t c e l t va i iero­

b e ž o t ražotāja civi lt iesisko a t b i l d ī b u p a r k a i t ē j u m u , kas nodar ī ts a r nekva l i ta t ī v iem

p r o d u k t i e m .

Angl i jas 1961. g a d ā p i e ņ e m t ā P a t ē r ē t ā j u t iesību aizsardzības l i k u m a 2 . p a n t s

aizl iedz p a t ē r ē t ā j a l ī g u m a p u s ē m v i e n o t i e s par p ā r d e v ē j a ( p a k a l p o j u m a sn iedzē­

ja) civilt iesiskās a t b i l d ī b a s n e p i e m ē r o š a n u va i i e r o b e ž o š a n u . S a v u k ā r t a r 1977. g a ­

d a « L i k u m u par n e g o d p r ā t ī g i e m l ī g u m a n o t e i k u m i e m » v i e n n o z ī m ī g i i r aizl iegts

p a r e d z ē t n o t e i k u m u s , kuri p ā r v a d ā š a n a s l ī g u m o s izslēdz va i i e r o b e ž o p ā r v a d ā t ā ­

ja civi lt iesisko a t b i l d ī b u . U z ņ ē m u m a l ī g u m o s i r aizl iegts n e p i e m ē r o t va i i e r o b e ž o t

u z ņ ē m ē j a a t b i l d ī b u par k a i t ē j u m u , kas r o d a s , s a b r ū k o t nekval i tat īv i ce l ta i ēkai .

A n a l o ģ i s k u s n o t e i k u m u s i r aiz l iegts p a r e d z ē t arī d a r b a un p a k a l p o j u m u l ī g u m o s .

Pi lnīgi pretēj i n o t e i k u m i ir izveidojušies Angl i jas starptaut iskās t i rdzn iec ības

a t t i e c ī b u sfērā: n o t e i k u m i , kas izslēdz v a i ierobežo civilt iesisko a t b i l d ī b u , i r at ļaut i

starptaut iskajos p r e č u p i r k u m a l ī g u m o s , kā arī a p d r o š i n ā š a n a s l ī g u m o s 6 0 7 .

A S V t i e s u p r a k s ē u n t ies ību d o k t r ī n ā i r p i e ņ e m t i pr incip i p a r l ī g u m a br īv ību

u n valsts n e i e j a u k š a n o s l ī g u m a n o s l ē g š a n a s p r o c e s ā . T a č u valsts n e i e j a u k š a n ā s

p r i n c i p s l īgumiskajās a t t i e c ī b ā s n a v p i e m ē r o j a m s , k a d l ī g u m a n o t e i k u m i i r noteik­

t i m a l d ī b a s va i c i t ā d ā n e l i k u m ī g ā ve idā va i neatbi lst l i k u m a m , sabiedriskai kārtībai

un ir skaidri nepareizi, neattaisnojami (unconscionable - a n g ļ u v a i . ) . A S V t iesas, v a ­

d o t i e s p ē c nepareizuma doktr īnas, v a r n e p i e m ē r o t l ī g u m a n o t e i k u m u s , ar k u r i e m

603 Mikelēnas V. Civilinēs atsakomybes problemos: lyginamieji aspekti. Vilnius, Justitia, 1995,

61. Ipp. 604 Resolution (76) 47 adopted by Committee of Ministers of the Council of Europe on 16

November, 1976 and explanatory Memorandum «Unfair terms in consumers contracts and on appropriate method of control". Strasbourg, 1977.

605 Council Directive 93/13/EEC of 5 April 1993 On unfair terms in consumers contracts, Offical Journal, No. L095 p. 29., 1993/04/21; Celex number - 392L0013.

606 Council Directive 85/374/EEC of 25 July 1985 On the approximation of the laws, regulations and administrative provisions of the Member States, Offical Journal, No. L210 p. 29., 1985/08/07; Celex number - 385L0374.

607 Mikelēnas V. Civilinēs atsakomybes problemos: lyginamieji aspekti. Vilnius, Justitia, 1995,

65. Ipp.

5. dala. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi 1. nodaļa. Zaudējumu atlīdzināšana kā galvenais civiltiesiskās atbildības līdzeklis 1 3 7

izpildi, t ā d ē ļ n e v a r pieprasīt v ien la ic īg i k o m p e n s ē j o š o z a u d ē j u m u n o m a k s u u n

saist ības p i e s p i e d u ( r e ā l u ) izpi ldi.

Moratorie zaudējumi ir tādi zaudējumi, kas tiek piedzīti par izpildes

nokavējumu. T a s n o z ī m ē , ka kreditors v a r pieprasīt kā saistības reā lu izpildi, tā

arī z a u d ē j u m u at l īdz ību, u n z a u d ē j u m u samaksa n e a t b r ī v o p a r ā d n i e k u n o savu

saistību izpildes6 '3. Jāpiebi ls t , ka Civ i l l ikums atzīst tikai m o r a t o r o s z a u d ē j u m u s , u n ,

atšķir ībā n o l ī g u m s o d a , l ī g u m a izpildi u n z a u d ē j u m u p iedz iņu v a r pieprasīt para-

led614, jo Civ i l l ikums ir paturēj is r o m i e š u t iesību g a r u , kas nosaka o b l i g ā t u l ī g u m a

saistību izpildi ( C L 1425. p., 1587. p., 1590. p.) .

A t k a r ī b ā no o b j e k t a , kas civiltiesiskā p ā r k ā p u m a rezultātā t iek aizskarts, v a r

izdalīt īpašumam va i personai nodarītos zaudējumus.

Īpašumam nodarītie zaudējumi (property damages) sastāv no zaudētās

mantas maksas vērtības vai summas, kas sastāda starpību starp mantas vēr­

tību pirms un pēc tās bojāšanas ( b o j ā j u m a ) . Ša jos z a u d ē j u m o s v a r iet i lpt arī

p r e c e s t i rgus izskata z a u d ē š a n a ( p i e m ē r a m , a u t o m a š ī n a i ) , ņ e m o t v ē r ā t o , k a p r e ­

c e s izskats ietilpst m a n t a s v ē r t ī b ā un tiek ņ e m t s v ē r ā p ie tās p ā r d o š a n a s .

Personai nodarītie zaudējumi (damages in action for personal injuries) iz­

paužas gan kā cietušā ienākuma zaudējums, gan arī kā izdevumi, kas radu­

šies veselības atjaunošanai6'5'.

N e p i e c i e š a m s a p l ū k o t vē l d i v u s z a u d ē j u m u v e i d u s , kas s a s t o p a m i ārva lstu

juridiskajā praksē - nominālie un sodošie zaudējumi.

Nominālie zaudējumi. Parast i j e b k u r a l ī g u m a saistības neizp i lde v a i n e p i e ­

n ā c ī g a izpi lde, va i n e a t ļ a u t a d a r b ī b a rada z a u d ē j u m u s , j a u t ā j u m s i r tikai par to

a p m ē r u a p r ē ķ i n ā š a n u . P a t t ā d ā g a d ī j u m ā , j a cietusī p u s e n e k ā d u s reālus z a u d ē j u ­

m u s n a v c ietusi v a i z a u d ē j u m i n a v n o s a k ā m i precīz i , v a i pat i p a r sevi d a r b ī b a t iek

atzīta par t iesību p ā r k ā p u m u , v a i arī n o d a r ī t o s z a u d ē j u m u s praktiski n a v iespē­

j a m s pierādī t , p i e m ē r a m , n e l i k u m ī g i p ā r b r a u c o t p a īpašnieka z e m i , a n g l o s a k š u

t iesības pieļauj pieprasīt tā s a u c a m o n o m i n ā l o z a u d ē j u m u (nominal damages) atlī­

dz ību 6 ' 6 . P i e m ē r a m , Angl i jā t ie sastāda d i v a s ster l iņu m ā r c i ņ a s , b e t A S V - n o s e ­

š i e m c e n t i e m līdz v i e n a m d o l ā r a m 6 " . A t b i l d ī b a n o m i n ā l o z a u d ē j u m u at l īdz ības

f o r m ā pi lda p r e v e n t ī v o funkc i ju , nev is c iv i l t ies ībām raksturīgo k o m p e n s ē j o š o

f u n k c i j u . Š ā d a civilt iesiskā institūta p i e m ē r o š a n a n a v raksturīga tikai a n g l o s a k š u

612 Ar jēdzienu mora romiešu tiesībās apzīmē nokavējumu. Система римского права, На

правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 214.-218; Барюшек М. Римское право.

Москва: ЮЛ, 1989, с. 218.

613 Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные

отношения, 1993, с. 283-284. 614 Par zaudējumu atlīdzības un līguma saistību reālu izpildi tuvāk skatīt 5. daļas 2. nodaļā. 615 Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989,

с. 604-605; Damages, http://student.uq. edu.au/-s322828/ damages_ web.htm, p. 3-6. 616 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders, London,

Butterworths, volume 2, second edition 1969, p. 6-7; Мозолин В. П., Фарнсворт Е. А. Договорное право в США и СССР. Москва: Наука, 1988, с. 132; Damages, http://student.uq.edu.au/-s322828/ damages_web.htm, р. 1; Damages: Compensatory, Harm 2 Prop, Punitive, Wrongful Death, Survival, & Unborn, http://sunset.bph.jhu.edu/~haeji/school /tort.outline1.html, p. 1,

617 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 344; Мозолин В. П., Фарнсворт Е.А. Договорное право в США и СССР. Москва: Наука, 1988, с. 132; Mikelēnas V. Civilinēs atsakomybes problemos: lyginamieji aspekti. Vilnius, ļustitia, 1995, 60. Ipp.

i r p a r e d z ē t s civilt iesisko a t b i l d ī b u a t c e l t v a i ierobežot . Š ā d a s t iesības A S V tiesai

d o d A S V U T K 2 - 3 0 2 . u n 2-719. p a n t i , k ā arī 1970. g a d a P a t ē r ē t ā j u l ī g u m u l ikums

u n 1974. g a d ā p i e ņ e m t a i s P a t ē r ē t ā j u p r e č u pirkšanas u z n o m a k s u l ī g u m u l ikums.

V ē l p a r n e d e r ī g i e m tiek atzīti l ī g u m a n o t e i k u m i , kas piešķir p ā r d e v ē j a m v a i p ie­

g ā d ā t ā j a m n e p ā r p r o t a m u p ā r ā k u m u va i privi lēģi jas at t iec ībā p r e t p a t ē r ē t ā j u , p i e ­

m ē r a m , n o t e i k u m i , kuru dēļ patērētā js z a u d ē iespēju p i e m ē r o t v i e n u v a i o t r u savu

t iesību aizsardzības v e i d u 6 0 8 .

C iv i l l ikums p a r e d z iespēju l ī g u m p u s ē m v ienot ies par savas atb i ld ības i e r o b e ­

ž o š a n u v a i a t b r ī v o š a n o s no atb i ld ības. CL 1617. p. tieši p a r e d z t iesības atsav inā­

t ā j a m atte ikt ies n o a t b i l d ī b a s p a r t r ū k u m i e m a r atsevišķu l ī g u m u , b e t C L 1619. p .

nosaka iespēju a t s a v i n ā t ā j a m u z ņ e m t i e s atb i ld ību tikai noteiktās r o b e ž ā s . T o m ē r

šie i e r o b e ž o j u m i va i a t t e i k u m i net iek p i e m ē r o t i g a d ī j u m o s , k a d atsavinātājs dar­

boj ies ļ a u n ā nolūkā va i pieļāvis rup ju n e u z m a n ī b u .

Šajā j o m ā b ū t u v ē l a m s C L c e t u r t o d a ļ u p a p i l d i n ā t a r n o t e i k u m i e m , kas d o t u

iespēju p u s ē m v i e n o t i e s p a r atb i ld ības izslēgšanu v a i i e r o b e ž o š a n u n e tikai atsa­

v i n ā j u m a l ī g u m o s , b e t arī c i t u d a r ī j u m u g a d ī j u m o s , p i e m ē r a m , k o p d a r b ī b a s ,

a ģ e n t a u.c. l ī g u m o s . T o m ē r l i k u m ā i r j ā b ū t n o r ā d ī t i e m g a d ī j u m i e m , k a d p u s ē m

n a v t iesību izslēgt vai s a m a z i n ā t savu a t b i l d ī b u . A t b i l d ī b a s izslēgšanu va i i e r o b e ­

ž o š a n u n e v a r ē t u a t t i e c i n ā t uz t i e s ī b p ā r k ā p u m u , kas nodar ī ts ar ļ a u n u n o l ū k u va i

rupjas n e u z m a n ī b a s rezultātā, kā arī par personisku k a i t ē j u m u ( v e s e l ī b a s kai­

t ē j u m u va i arī ja tā rezultātā iestājusies c ietušā n ā v e ) .

P ē c pašreizējās Civ i l l ikuma redakci jas v i e n o š a n ā s par civiltiesiskās atb i ld ības

i e r o b e ž o š a n u n e v a r ē t u tikt atzīta p a r p r e t l i k u m ī g u v a i pretē ju l a b i e m t i k u m i e m

va i reliģijai ( C L 1415. p.) un š ā d s v i e n o š a n ā s p r i e k š m e t s atbi lstu CL 1412. p. -

1414. p. izvirzītajām p r a s ī b ā m . B e z t a m CL nosaka, ka a t s a v i n ā t ā j a m riskantos l īgu­

m o s , to starpā arī cer ības p i r k u m ā , n a v jānes atb i ld ības p i e n ā k u m s , ja v i e n v iņš

n a v rīkojies ļ a u n p r ā t ī g i ( C L 1597. p.) . T ā t a d civilt iesiskās atb i ld ības i e r o b e ž o š a n a

šādā l ī g u m ā n a v j ā p a r e d z .

A t t i e c ī b ā u z p a t ē r ē t ā j u l ī g u m i e m 1992. g a d a 2 8 . o k t o b r a l ikuma « P a r p a t ē ­

rētāju t iesību aizsardzību» 8. p. n o s a k a , ka n a v spēkā l ī g u m a n o t e i k u m i , kas ie­

robežo p u š u a t b i l d ī b u sal īdz inājumā a r l i k u m ā n o t e i k t o a t b i l d ī b u . Š ā d s n o t e i k u m s

n a v sevišķi precīzs, tādēļ b ū t u v ē l a m s p a p i l d i n ā t kā šo l i k u m u , tā arī C iv i l l i kumu

a r E i ropas E k o n o m i s k ā s S a v i e n ī b a s 1993. g a d a 5 . aprīļa direkt īvas N r . 9 3 / 1 3 / E E C

« P a r n e g o d p r ā t ī g i e m n o t e i k u m i e m p a t ē r ē t ā j u l ī g u m o s » 6 0 9 3 . p. un i t sevišķi p ie­

l ikuma 1. p. a., b., d . , e. a p a k š p u n k t o s n o r ā d ī t a j i e m n o t e i k u m i e m 6 1 0 .

Atkar ībā no saist ību p ā r k ā p u m a rakstura z a u d ē j u m u s iedala kompensē­

jošajos un moratoros zaudējumos6".

Kompensējošie zaudējumi (compensatory damages - a n g ļ u v a i . ) ir tādi

zaudējumi, kas tiek piedzīti par saistību neizpildi, un t ie a izv ieto saistības reālo

608 Mikelēnas V. Civilinēs atsakomybes problemos: lyginamieji aspekti. Vilnius, ļustitia, 1995, 64. Ipp.

609 Council Directive 93/13/EEC of 5 April 1993 On unfair terms in consumers contracts, Offical Journal, No. L095 p. 29., 1993/04/21; Celex number - 392L0013.

610 Tuvāk par patērētāju aizsardzības noteikumiem skat.: Torgāns K., lemejjanova M., Burkovska V. Produkcijas kvalitāte, likums, patērētāja tiesības. Rīga: Poligrāfists, 1994.

611 Abbott K. R., Pendleburv N. Business Law. London, DP Publications Ltd., 1993, 6th edition, p. 150, 151.

1 3 8 5, daja. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

z e m ē m , b e t arī k o n t i n e n t ā l ā s E i r o p a s v a l s t ī m . P i e m ē r a m , S p ā n i j ā š ā d a v e i d a z a u ­

d ē j u m i tiek p i e m ē r o t i autor t ies ību p ā r k ā p u m u g a d ī j u m ā 6 ' 8 .

C L š ā d s t ies ību institūts n a v m i n ē t s . V a i tas b ū t u n e p i e c i e š a m s ? D o m ā j a m s ,

ka jā, jo i r g a d ī j u m i , kuru atr is ināšanai nepiet iek CL m i n ē t o inst i tūtu. P i e m ē r a m ,

jūs n o p ē r k a t a u t o b u s a bi ļet i , kurā norādī ts s ē d v i e t a s n u m u r s . T a č u , k a d jūs iekāp­

jat a u t o b u s ā , šī v ieta ir jau a i z ņ e m t a . Arī p ē c jūsu s a r u n ā m ar pasažier i , kas ir

a izņēmis jūsu v i e t u , g a n a r šoferi, jūsu v ieta t o m ē r net iek atbr īvota, ļ a j u m s n o

i lgstošās s t ā v ē š a n a s b r a u c i e n a laikā nāksies ārstēties s l imnīcā, j ū s varēsiet no pār­

v a d ā t ā j a pieprasīt ārstēšanās i z d e v u m u at l īdz ību. B e t k o t a d , j a j u m s n a v j ā b r a u c

tālu va i arī jūs esat vesels un i lgstoša s t ā v ē š a n a j u m s n e r a d a sevišķi l ielas fiziskas

c i e š a n a s va i n e ē r t ī b a s ? K ā šajā g a d ī j u m ā n o v ē r t ē t z a u d ē j u m u a p m ē r u ? V a i b ū t u

m ē r ā m s p a z o ļ u n o d i l š a n a s p r o c e n t s v a i p a p i l d u e n e r ģ i j a s p a t ē r i ņ š s t ā v o t ? K ā n o ­

teikt to m o r ā l o un fizisko d i s k o m f o r t u , kas j u m s jāizjūt, jo b i ļete tika nopirkta ar

v ē l m i b r a u k t sēžot, t a č u jūsu c e r ī b a s tika s a g r a u t a s ? T ā d ē ļ b ū t u vēr ts p a d o m ā t

par š ā d a institūta i e v i e š a n u Latvi jā. Ja kāds vē lēs ies, v iņš par s a g ā d ā t a j ā m neēr­

t ī b ā m varēs pieprasīt šos n o m i n ā l o s z a u d ē j u m u s . Š ā d a v e i d a z a u d ē j u m u piedzi­

ņ a i n e b ū s k o m p e n s ā c i j a s raksturs, tot ies p r e v e n t ī v a rakstura i e d a r b ī b a s līdzeklis

tas g a n v a r ē t u b ū t . Cik lieli n o m i n ā l i e z a u d ē j u m i v a r ē t u b ū t Latv i jā? D o m ā j u , kādi

trīs l īdz p iec i lat i . Š ā d a v e i d a z a u d ē j u m i b ū t u v i e n s n o n e d a u d z i e m r e ā l i e m instru­

m e n t i e m , a r kuru pal īdz ību v a r ē t u p a n ā k t l īgumsaist ības p i e n ā c ī g u izpildi.

Sodošie zaudējumi. K o n t i n e n t ā l ā s E i r o p a s t iesībās ir s p ē k ā z a u d ē j u m u pi l­

n ā s at l īdzības pr inc ips, tādēļ t iesas p iedz ī ta j iem z a u d ē j u m i e m ir jāatbi lst nodar ī tā

k a i t ē j u m a ( z a u d ē j u m u ) n a u d a s e k v i v a l e n t a m . Z a u d ē j u m u at l īdzības a p m ē r s n e ­

drīkst b ū t lielāks par nodar ī to k a i t ē j u m u ( n o d a r ī t a j i e m z a u d ē j u m i e m ) . S a v u k ā r t

anglosakšu tiesu praksē « s o d o š i e z a u d ē j u m i » (punitive (exemplary) damages) insti­

tūts 6 1 9 tiek l ietots d i e z g a n bieži. P i e m ē r a m , no 1024 c iv i l l ie tām, kuras 1991. g a d ā

izskatīja S a n f r a n c i s k o A u g s t ā k ā t iesa, 5 3 7 lietas jeb 5 2 , 9 % bija p a r s o d o š o z a u ­

d ē j u m u p i e d z i ņ u . Visvairāk s o d o š o z a u d ē j u m u p r a s ī b u tika iesn iegtas p r e t u z ņ ē ­

m ē j i e m - 7 8 % , 1 4 % - pret f iziskajām p e r s o n ā m un 8% - pret v a l d ī b u 6 2 0 .

S o d o š o z a u d ē j u m u a p m ē r s i r l īdzvērt īgs reā la j iem z a u d ē j u m i e m v a i arī p a t

va i rākas reizes to pārsn iedz. Faktiski atb i ldētā js ne tikai k o m p e n s ē p r a s ī t ā j a m

618 European Intellectual Property Review, ISSN 0142-0461, 1996, 1, Sweet & Maxwell Ltd., Copyright, Moral rights - right of paternity - nominal damages, D - 24.

619 Garner Bryan A. Dictonary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990, p. 52; Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders. London, Butterworths, volume 2, second edition, 1969, p. 5; Bērnam Skots Dž. Līgumu sastādīšana. Rīga: Pētergailis, 1995, 158. Ipp.; Damages, http://student.uq.edu.au/~s322828/ damages_web.htm, p. 1; Damages: Compensatory, Harm 2 Prop, Punitive, Wrongful Death, Survival, & Unborn,

http://sunset.bph.jhu.edu/~haeji/school/tort.outline1.html, p. 2-3, Wells, Felber, Purcell & Kraatz, Exemplary Damages, http://www.4law.com/ exemplary.html, p. 1; Punitive Damages: The Debate Continues:, http://www/ arlaw.com/ pubarticl/ibapun.html; Glossary Excessive Punitive Damages Award Unconstitutional,

http://www.witkin.com/recent/tortsl/htm, p. 1; Punitive Damages, Court Rules Punitive Damages are Taxable, http://venable.com/wlu/punitive.htm; Role of Punitive Damages in Civil Litigation: New Evidence for Lawsuit Filings, By Hayward Steven, http://www.ideas/or/pressre/fsheet/punitive2-i.html.

620 Role of Punitive Damages in Civil Litigation: New Evidence for Lawsuit Filings, By Hayward Steven, http://www.ideas/or/pressre/fsheet/punitive2-i.html, p. 1.

1. nodaļa. Zaudējumu atlīdzināšana kā galvenais civiltiesiskās atbildības līdzeklis 1 3 9

radī tos z a u d ē j u m u s , b e t arī tas t iek sodīts. T o m ē r p ā r m ē r ī g i l ielu s o d o š o z a u d ē ­

j u m u note ikšana tiek kval i f icēta pat k ā a n t i k o n s t i t u c i o n ā l a . P i e m ē r a m , A S V A u g ­

stākā t iesa atz ina p a r p ā r ā k n e s a m ē r ī g i e m s o d o š u s z a u d ē j u m u s 4 0 0 0 0 0 0 USD

a p m ē r ā , kas tika piespriest i a u t o m a š ī n u p ā r d e v ē j a labā sakarā ar t o , ka v i ņ š n a v

ticis i n f o r m ē t s p a r v i ņ a m p ā r d o š a n a i n o d o t ā s a u t o m a š ī n a s p ā r k r ā s o š a n a s faktu

p ē c tās b o j ā j u m a p i r m s p i e g ā d e s , jo tiešie z a u d ē j u m i tika piedzīt i tikai 4 0 0 0 USD

a p m ē r ā 6 2 ' .

S o d o š i e z a u d ē j u m i l ī g u m p ā r k ā p u m a g a d ī j u m o s tiek p i e m ē r o t i p a m a t ā izņē­

m u m a veidā'"'''. A n g l i j ā s o d o š i e z a u d ē j u m i t iek piedzīt i g a d ī j u m o s , k a d t ā d a i e s p ē ­

ja i r tieši p a r e d z ē t a l ikumā, p i e m ē r a m , par valsts i e r ē d ņ u n o d a r ī t o k a i t ē j u m u v a i

j a k a i t ē j u m a nodarī tā js rīkojies a r ļ a u n u n o l ū k u , p i e m ē r a m , gr ibēj is i e g ū t n e p a ­

m a t o t u l a b u m u . Angl i jas t iesu praksē s o d o š o z a u d ē j u m u a p m ē r s t iek noteikts,

ņ e m o t v ē r ā t iesību p ā r k ā p u m a s m a g u m u , aizskarto t ies ību va i i n t e r e š u raksturu

u.c. apstāk ļus, u n soda z a u d ē j u m i v a r p ā r s n i e g t reā los z a u d ē j u m u s par 1 0 0 0 līdz

2 5 0 0 0 sterl iņu m ā r c i ņ ā m 6 2 1 .

S o d o š i e z a u d ē j u m i A S V t iesu praksē parasti t iek piedzīt i par k a i t ē j u m u , kas

nodar ī ts , aizskarot sevišķi svarīgas t iesības va i intereses, p i e m ē r a m , aizskarot g o d u

u n c i e ņ u , n e v a i n ī g u p e r s o n u tīši s a u c o t p i e kr iminālatb i ld ības, inf icējot c i tas per­

s o n a s a r A I D S * 2 4 .

T a č u arī k o n t i n e n t ā l ā s E i r o p a s valstīs ir s a s t o p a m i civilt iesiskie inst i tūt i , kas

l īdzinās s o d o š a j i e m z a u d ē j u m i e m . P i e m ē r a m , Poli jas l ikums par a u t o r t i e s ī b ā m u n

b lakus t i e s ī b ā m p a r n e l i k u m ī g u a u t o r a d a r b a i z m a n t o š a n u p a r e d z z a u d ē j u m u at­

l īdz ināšanu d u b u l t ā a p m ē r ā n o parastā autorat l īdz ības a p m ē r a .

T ā p ē c i r jāpiekrīt V . M i k e l ē n a d o m a i par to, ka s o d o š i e z a u d ē j u m i n e b ū t u

uzskatāmi par s v e š ķ e r m e n i civ i l t iesībās 6 2 5 . Lai g a n s o d o š o z a u d ē j u m u institūts n e ­

s a s k a n a r civi lt iesiskās a t b i l d ī b a s k o m p e n s a t o r i s k o f u n k c i j u , t o m ē r j ā ņ e m v ē r ā , k a

šie z a u d ē j u m i t iek piespriest i i z ņ ē m u m a g a d ī j u m ā u n t ie n a v identiski n e a d m i ­

n is t rat īva jam, n e k r i m i n ā l s o d a m , j o t o s p i e d z e n nev is valsts b u d ž e t a , b e t c i e t u š ā

l a b ā , tādēļ tas p ē c savas b ū t ī b a s n a v soda v e i d s , b e t g a n civilt iesiskas reakci jas

v e i d s u z t ies ību a i z s k ā r u m u . Faktiski šajā g a d ī j u m ā v a r r u n ā t p a r t ā d u civi lt iesiskās

a t b i l d ī b a s l īdzekli, kura pr imāra is u z d e v u m s i r a t t u r ē t c i tus no š ā d a s prett iesiskas

d a r b ī b a s ( b e z d a r b ī b a s ) , - p a r p r e v e n c i j u . T a i s n ī b a s l a b a d i r j ā n o r ā d a , ka a n g l o ­

sakšu t iesu prakse pazīst z a u d ē j u m u s , kas i r r a d n i e c ī g i s o d o š a j i e m z a u d ē j u m i e m ,

b e t t o m ē r t ie i r c i t ā d i . T i e i r tā s a u c a m i e t iesas pal ie l ināt ie z a u d ē j u m i (aggravat-

ed damages). Par š ā d i e m z a u d ē j u m i e m s a u c to n a u d a s s u m m u , par k ā d u tiesa

pal ie l ina r e ā l o ( fakt isko) z a u d ē j u m u a p m ē r u , ņ e m o t v ē r ā t ies ību p ā r k ā p u m a

621 Glossary Excessive Punitive Damages Award Unconstitutional, http://www.witkin.com/recent/tortsl/htm, p. 1.

622 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с.344.; Scott Robert £., Leslie Gouglas L. Contract Law and Theory. Virginia Charlotteswille, The Michie Company Law Publishers, second edition, 1993, p. 809-818; Role of Punitive Damages in Civil Litigation: New Evidence for Lawsuit Filings, By Hayward Steven, http://www.ideas/or/pressre/fsheet/punitive2-i.html, p. 1.

623 Mikelenas V. Civilines atsakomybes problemos: lyginamieji aspekti. Justitia, Vilnius, 1995,

59. Ipp.

624 Turpat.

625 Turpat, 59.-60. Ipp.

1 4 0 5 . daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

626 Litigation News No. 9 Damages Page, http://www.mccarthy.ca/ln9-dam.html. 627 Punitive Damages, Court Rules Punitive Damages are Taxable, http://venable.

com/wlu/punitive.htm.

628 Васкин В. В. Виды убытков по закону. Советское государство и право, 1976, 2, с. 48-50.

1. nodaļa. Zaudējumu atlīdzināšana kā galvenais civiltiesiskās atbildības līdzeklis 1 4 1

vērt ība, p i e m ē r a m , m o b i l ā te lefona r e m o n t a i z d e v u m i , jo, lai g a n m o b i l a i s te le­

fons a u t o m a š ī n ā p a r a s t i n e a t r o d a s , t o m ē r t ā b o j ā j u m s a u t o a v ā r i j ā n a v n e j a u š ī b a .

Zaudējumi ir nejauši, k a d to cē lon is ir nejaušs n o t i k u m s va i n e p ā r v a r a m a

v a r a . T ā t a d , k a d z a u d ē j u m i i r s a g a d ī š a n ā s v a i ne jauš ības rezultāts ( C L 1773. p.,

1775. p.) va i t ie iestājas n e p ā r v a r a m a s v a r a s rezultātā ( C L 4 9 2 . p., 1347. p., 1349.

p., 1657. p., 1773. p., 1998. p., 2147. p., 2 2 2 0 . p . ) , t a d t ie n a v jāat l īdz ina, izņe­

m o t g a d ī j u m u , kad p e r s o n a nejauš ības risku i r u z ņ ē m u s i e s ( C L 1774. p.) .

C iv i l l ikumā m i n ē t a i s z a u d ē j u m u iedal ī jums atšķiras n o Civ i lkodeksā noteiktā

z a u d ē j u m u iedal ī juma, kur pastāvēja iedal ī jums tikai t iešajos un net iešajos z a u d ē ­

j u m o s un parast i tikai t iešie z a u d ē j u m i bija a t l īdz ināmi 6 2 9 .

S a v u k ā r t C iv i l l i kuma iedal ī jums pieļauj i e s p ē j u , ka n o t e i k t a rakstura z a u d ē j u ­

m i v i e n ā g a d ī j u m ā v a r b ū t tieši u n citā net ieši va i arī nejauši , p i e m ē r a m , p e ļ ņ a .

Ja konkrēta civilt iesiskā p ā r k ā p u m a rezultātā kā n o r m ā l a s ( d a b i s k a s ) sekas i r p e ļ ņ a s

z a u d ē š a n a , t a d šāda v e i d a z a u d ē j u m i t iek ieskaitīti t iešajos z a u d ē j u m o s , ja s a v u ­

kārt n e , t a d š ā d a v e i d a z a u d ē j u m i t iek ieskaitīti net ieša jos z a u d ē j u m o s . S ā k o t n ē j i

v a r likties, ka šāds da l ī juma p r e c i z ē j u m s ir sholastika v a i « m a t u ska ld īšana», jo sa­

s k a ņ ā a r C L 1775. p . katrs z a u d ē j u m s , kas n a v n e j a u š s , i r jāat l īdzina, t o m ē r š ā d a m

i e d a l ī j u m a m i r n o z ī m e , a p s k a t o t pārkāpēja v a i n u , t.i., s p ē j u p a r e d z ē t z a u d ē j u m u

īsto a p m ē r u , kā arī cē lon isko sakaru starp civilt iesisko p ā r k ā p u m u un z a u d ē j u ­

m i e m . P i e m ē r a m , n o d a r o t l īdzīgu b o j ā j u m u l īdz īgām a u t o m a š ī n ā m , kuras t iek iz­

m a n t o t a s d a ž ā d i e m m ē r ķ i e m , z a u d ē j u m u a p m ē r s v a r b ū t atšķirīgs, j a v i e n a a u t o ­

m a š ī n a tiek i z m a n t o t a pasažieru p ā r v a d ā š a n a s p a k a l p o j u m u s n i e g š a n a i ( k ā

t a k s o m e t r s ) , b e t o t r u i z m a n t o tikai n e d ē ļ a s n o g a l e s i z b r a u c i e n i e m .

Zaudējumu apmēra novērtēšana (noteikšana) un pierādīšana

Z a u d ē j u m u n o v ē r t ē š a n a s lielo n o z ī m i ap l iec ina atsevišķas a p a k š n o d a ļ a s

« Z a u d ē j u m u n o v ē r t ē š a n a » ( C L 1786. p. - 1792. p.) e s a m ī b a C i v i l l i k u m ā .

Praksē z a u d ē j u m u pierādīšana ir d i e z g a n k o m p l i c ē t a d a r b i b a , i t sevišķi - p i e ­

r ā d o t n e i e g ū t o p e ļ ņ u . A n g l o s a k š u t iesībās z a u d ē j u m u a p m ē r a note ikšanas grūtī­

b a s n e v a r b ū t par p a m a t u , lai pras ī tā jam a t ņ e m t u iespēju p a m ē ģ i n ā t a p r ē ķ i n ā t

to a p m ē r u , ja t ikai a p r ē ķ i n s net iek balstīts uz visai a t t ā l i n ā t i e m un p ā r ā k n o s a ­

c ī t i e m ( n e k o n k r ē t i e m ) f a k t i e m 6 3 0 .

L īdzīgu z a u d ē j u m u a p m ē r a n o t e i k š a n u pieļauj arī C iv i l l ikums.

P i r m k ā r t , paplaš ināt i i r t u l k o j a m s « m a n t i s k i n o v ē r t ē j a m s p a m e t u m s » ( C L

1770. p.) , t.i., jebkurš n a u d ā izsakāms z u d u m s i r atz īstams par z a u d ē j u m i e m . T o ­

m ē r p a r z a u d ē j u m i e m n e v a r a m atzīt p e r s o n i s k o k a i t ē j u m u (arī m o r ā l o ) k ā t ā d u ,

lai g a n šāda k a i t ē j u m a rezultātā z a u d ē j u m i v a r tikt nodar ī t i .

629 Tiešie zaudējumi ir tādi zaudējumi, kuri iestājas tieši likumpārkāpuma rezultātā, ja savukārt zaudējumi atrodas netiešo iemeslu saistībā ar civiltiesisko pārkāpumu, tos sauc par netiešajiem zaudējumiem. Tikai tiešie zaudējumi ir atlīdzināmi. Skat: Юридический словарь.

Москва: изд. юридической литературы, 2 изд., том 2, 1956, с. 533-534; Васкин В. В. Виды

убытков по закону. Советское государство и право, 1976, 2, с. 48-50.

630 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 344.

s m a g u m u . P i e m ē r a m , L. (H.) v. H. (B.), July 10, 1995 (0. C. (G. D,)) lietā tiesa pie­

dz ina k a t r a m p r a s ī t ā j a m : 7 5 0 0 0 USD kā z a u d ē j u m u s p a r t ē v o č a seksuālo u z b r u ­

k u m u , 1 0 0 0 0 USD kā z a u d ē j u m u p a l i e l i n ā j u m u un 1 0 0 0 0 - 2 5 0 0 0 USD kā so­

d o š o s z a u d ē j u m u s " 6 .

Lai g a n s o d o š i e z a u d ē j u m i i r r a d n i e c ī g i c i t i e m z a u d ē j u m u v e i d i e m , sodošie

z a u d ē j u m i atšķirībā n o k o m p e n s ā c i j a s z a u d ē j u m i e m t iek apl ikt i a r n o d o k ļ i e m 6 2 7 .

Latvi jas l i k u m d o š a n a s akti n e p a r e d z ne s o d o š o s z a u d ē j u m u s , ne arī t iesai t ie­

sības pal ie l ināt v a i s a m a z i n ā t p i e d z e n a m o s z a u d ē j u m u s . T o m ē r n e v a r ē t u teikt, k a

Latvija n e b ū t u g a t a v a s o d o š o z a u d ē j u m u p i e m ē r o š a n a i . L i k u m s d o d t iesības t ie­

sai, p iespr iežot z a u d ē j u m u s , n o v a i n ī g ā s p e r s o n a s p a p i l d u s piedzīt valsts b u d ž e t ā

s u m m u , kas va irākas reizes pārsniedz z a u d ē j u m u s , p i e m ē r a m , l ietās par z a u d ē j u ­

m u a t l ī d z i n ā š a n u , j a p ā r k ā p t s l ikums « P a r k o n k u r e n c i u n m o n o p o l d a r b ī b a s ie­

r o b e ž o š a n u » ( 1 3 . p. 1. d . ) . Šo civi lt iesisko inst i tūtu, kas n a v civiltiesisks, v a r ē t u tikt

p i e m ē r o t s arī civi l t iesībās, p i e d z e n o t šos z a u d ē j u m u s c i e t u š ā , nev is valsts labā. Li­

k u m d e v ē j a m i r j ā n o s a u c t ie civi lo t iesību a izskārumi, par k u r i e m tiesa v a r p i e m ē ­

r o t arī s o d o š o s z a u d ē j u m u s , līdz a r t o z a u d ē j u m u atl īdzības a p m ē r s c i e t u š a j a m

v a r tikt d ivkāršots va i pat trīskāršots, - atkar ībā no tā, kāda v e i d a t iesības ar civ i l­

tiesisko p ā r k ā p u m u tiek aizskartas un k ā d ā v e i d ā šis a izskārums ir i zpaudies va i

kāda bija aizskārēja v a i n a s p a k ā p e .

Vēstur iskā skat ī jumā p a d o m j u t iesību teori jā v a r izdalīt v ē l dažus z a u d ē j u m u

v e i d u s , p i e m ē r a m , normatīvie un reālie zaudējumi

J ē d z i e n a m normatīvie zaudējumi p a d o m j u t iesību l i teratūrā bija d i v a s n o ­z ī m e s :

1) par normatīvajiem zaudējumiem tika uzskatīti z a u d ē j u m i , kuru l ie lums

bija n o r m ē t s , a b ā m p u s ē m n o s l ē d z o t l ī g u m u , t. i., puses varē ja p a r e d z ē t noteikta

l ie luma z a u d ē j u m u at l īdz ināšanu par t ā v a i cita l ī g u m a n o t e i k u m a p ā r k ā p u m u ;

2) par normatīvajiem zaudējumiem tika atzīti tā sauktie pozitīvie zaudēju­

mi, jo d a ž o s n o r m a t ī v a j o s aktos tika noteikts, ka at l īdz ināmi ir tikai šādi z a u d ē j u ­

m i , b e t n e i e g ū t a i s l a b u m s n a v ņ e m a m s v ē r ā 6 2 8 .

A t k a r ī b ā no cēloniskā sakara Civ i l l ikums izdala šāda v e i d a z a u d ē j u m u s : tie­

šus, netiešus un nejaušus zaudējumus ( C L 1773. p . ) .

Zaudējumi ir tieši, k a d n e g a t ī v ā s mant iskās sekas ir prett iesiskas d a r b ī b a s

va i b e z d a r b ī b a s dabiskās u n n e p i e c i e š a m ā s sekas. P i e m ē r a m , sabojā jot k ā d u m a n ­

t u , i r dabisk i , ka z a u d ē j u m i b ū s i z d e v u m i , kas n e p i e c i e š a m i šīs m a n t a s sa laboša-

n a i , tās p i r m s p ā r k ā p u m a stāvokļa a t j a u n o š a n a i .

Zaudējumi Ir netieši, k a d t ie cēlušies, s a g a d o t i e s sevišķiem a p s t ā k ļ i e m v a i

a t t i e c ī b ā m . Š i m z a u d ē j u m u v e i d a m i r g r ū t i note ikt , k a d tiešie z a u d ē j u m i kļūst n e ­

tieši un k a d net iešie z a u d ē j u m i kļūst ne jauš i . S k a i d r s i r tas, ka, lai g a n konkrēt ie

z a u d ē j u m i n a v dabisks lietu norises rezultāts, t o m ē r t ie n a v nejauši , jo konkrētos

apstākļos š ā d u z a u d ē j u m u rašanās n a v nejaušība. P i e m ē r a m , a u t o m a š ī n u avāri jas

rezultātā v a i n ī g a j a m būs n e tikai jāat l īdzina tiešie z a u d ē j u m i , p i e m ē r a m , a u t o m a ­

šīnas r e m o n t a u n cietušā ārstēšanas i z d e v u m i , b e t arī c i e t u š a j a m p i e d e r o š o m a n t u

1 4 2 5. dala. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

O t r k ā r t , n o v ē r t ē j o t z a u d ē j u m u s , i r j ā ņ e m v ē r ā n e tikai g a l v e n ā s l ietas u n t ā s

p i e d e r u m u vērt ība, b e t arī p a m e t u m s , kas netieši nodar ī ts ar z a u d ē j u m u nesēju

n o t i k u m u ( C L 1786. p.) . T ā t a d , n o v ē r t ē j o t prasītāja p iestādi to z a u d ē j u m u a p r ē ­

ķ i n u , i r j ā n o v ē r t ē , va i šādi z a u d ē j u m i š ā d o s apstāk ļos v a r ē t u rasties u n v a i z a u d ē j u ­

m i , kas pārsn iedz saprāt īg i p a r e d z a m o s z a u d ē j u m u s , i r sevišķu va i š im g a d ī j u m a m

atbi lstošu apstākļu rezultāts.

Treškārt. Civ i l l ikums nosaka, ka, n o v ē r t ē j o t n o t e i k t u l ietu, j ā i e v ē r o n e v i e n

tās parastā vēr t ība, b e t arī sevišķā v ē r t ī b a z a u d ē j u m a c i e t ē j a m ( C L 1789. p . ) , bet

t o m ē r n a v j ā i e v ē r o t ā v ē r t ī b a , kas p a m a t o j a s tikai u z p e r s o n i s k ā m t i e k s m ē m ( C L

8 7 3 . p . ) . P i e m ē r a m , s lavena māksl in ieka g l e z n a s b o j ā j u m u v a i z u d u m u nedr ikst

n o v ē r t ē t kā i z d e v u m u s par k r ā s ā m un a u d e k l u , jo šādai g leznai i r sevišķa v ē r t ī b a

n e tikai p a š a m c i e t u š a j a m v i e n 6 3 1 . N a v skaidra Latvi jas t iesu prakse at t iec ībā u z

z a u d ē j u m u at l īdzību p a r t ā d u p r i e k š m e t u b o j ā j u m u va i z u d u m u , kas i r k ā d a s ģ i ­

m e n e s relikvija, b e t k a m n a v māksl in ieciskas v ē r t ī b a s . Civ i l l ikums n e p ā r p r o t a m i

nosaka, ka, n o v ē r t ē j o t n o t e i k t u l ietu, n a v ņ e m a m a v ē r ā v ē r t ī b a , kas p a m a t o j a s

t i k a i u z p e r s o n i s k ā m t i e k s m ē m ( C L 1789. p . ) . A r v ē r t ī b u , kas balstās u z p e r ­

s o n i s k ā m t i e k s m ē m , Civ i l l ikums saprot t o v ē r t ī b u , kas izriet n o t ā m p r i e k š r o c ī b ā m ,

k ā d a s šai l ietai d o d pats c ietušais, v a i t o v ē r t ī b u , kas r o d a s n o šīs l ietas ī p a t n ī b ā m

va i paša cietušā sevišķās at t ieksmes d ē ļ pret šo lietu neatkar īg i no l a b u m a , k ā d u

š ī lieta d o d pati p a r sevi ( C L 8 7 3 . p . ) .

Cetur tkār t , n o v ē r t ē j o t z a u d ē j u m u s , i r j ā ņ e m v ē r ā arī n e i e g ū t ā p e ļ ņ a ( C L 1 7 7 2 . p., 1786. p.) .

L i k u m s n e n o s a k a , kādā v e i d ā u n a r k ā d ā m m e t o d ē m i r j ā p i e r ā d a z a u d ē j u ­

m u e s a m ī b a . V i e n s u n t a s p a t s ( l īdz īgs) t ies ību a izskārums v a r radī t atšķir īgus z a u ­

d ē j u m u s . U z ņ ē m ē j d a r b ī b ā i z m a n t o t ā n e k u s t a m ā ī p a š u m a b o j ā j u m s va i iznīcinā­

šana var izraisīt l ielākus z a u d ē j u m u s nekā t a d , ja l īdzīgs n e k u s t a m a i s ī p a š u m s tiek

i z m a n t o t s tikai k ā v a s a r n ī c a . Z a u d ē j u m i v a r t ikt nodar ī t i d a ž ā d o s v e i d o s , u n arī t o

a p m ē r s v a r b ū t d a ž ā d s , t ā p ē c v i e n u z a u d ē j u m u n o v ē r t ē š a n a s m e t o d i n e v a r p ie­

m ē r o t v i s i e m g a d ī j u m i e m .

J ā ņ e m v ē r ā , k a Civ i l l ikums n o t e i k t o s g a d ī j u m o s n o s a k a atšķir īgu z a u d ē j u m u

n o v ē r t ē š a n u l i g u m p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā ( C L 1788. p . u n 1791. p.) u n del ikta g a ­

d ī j u m ā ( C L 1 7 9 2 . p.) .

A p r ē ķ i n o t z a u d ē j u m u s l ī g u m p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā .

• z a u d ē t ā pr iekšmeta vērt ība ir n o s a k ā m a l ī g u m a izpildes v ietā va i pras ības

c e l š a n a s v ietā, j a l ī g u m a izpi ldes v ieta n a v bijusi noteikta ( C L 1790. p . ) , j o v ie­

n a m u n t a m p a š a m p r i e k š m e t a m d a ž ā d ā s v ietās v a r b ū t atšķirīga vēr t ība;

• j ā ņ e m vērā l ī g u m a izpi ldī juma t e r m i ņ š va i laiks, kurā ir taisīts t iesas sprie­

d u m s , j a t e r m i ņ š n a v l ī g u m ā n o t e i k t s ( C L 1791. p . ) , j o pr iekšmeta vērt ība laika

gai tā v a r main ī t ies.

V isuzskatāmāk šo z a u d ē j u m u note ikšana izpaužas p i r k u m a va i p i e g ā d e s l īgu­

m o s , k a d , n o k a v ē j o t p r e c e s p i e g ā d i , t ā s c e n a t i r g ū s a m a z i n ā s u n līdz a r t o s a ņ ē ­

m ē j s cieš z a u d ē j u m u s .

S a v u k ā r t , a p r ē ķ i n o t z a u d ē j u m u s del ikta g a d ī j u m ā , t iek ņ e m t s v ē r ā

z a u d ē j u m a v ē r t ē j u m a s a m ē r o j u m s a r p r i e k š m e t a v ē r t ī b u z a u d ē j u m a n o d a r ī š a n a s

631 Tā ir nacionālās bagātības sastāvdaļa.

I. nodaļa Zaudējumu atlīdzināšana kā galvenais civiltiesiskās atbildības līdzeklis 1 4 3

laikā ( C L 1 7 9 2 . p . ) . T a s n o z ī m ē , k a p r i e k š m e t a z u d u m a g a d ī j u m ā a t b i l d ē t ā j a m i r

jāatl īdzina z a u d ē j u m i p ē c tās p r i e k š m e t a v ē r t ī b a s , kāda tā bija civiltiesiskā

p ā r k ā p u m a brīdī, p a t ja p r i e k š m e t a v ē r t ī b a i r pal ie l inājusies v a i s a m a z i n ā j u s i e s .

N o v ē r t ē j o t z a u d ē j u m u s , i r j ā ņ e m v ē r ā tas apstākl is, ka n o t e i k t u z a u d ē j u m u

at l īdz ināšana i r saistīta arī ar t iesas izpratni p a r p a r ā d ī b ā m un to r a d ī t a j ā m s e k ā m .

Parast i t iesas balstās u z e k s p e r t u v a i speciāl istu ( L a t v i j a s B ū v i n ž e n i e r u s a v i e n ī b a s ,

Valsts Z e m e s d i e n e s t a N e k u s t a m ā ī p a š u m a v ē r t ē š a n a s biroja speciāl istu ut t . ) d o t a ­

j i e m v ē r t ē j u m i e m va i s l ē d z i e n i e m , kuri t iek sastādīt i p ē c k ā d a s apst ipr inātas m e ­

t o d i k a s , t o m ē r šie a p r ē ķ i n i n e v i e n m ē r i r objekt īv i u n ta jos n a v iekļauti C L 1786. p .

un 1789. p. m i n ē t i e specif iskie - z a u d ē j u m u n o v ē r t ē š a n a s - n o t e i k u m i .

Zaudējumi un inflācija N o brīža, k a d z a u d ē j u m i t iek nodar ī t i , līdz t o at l īdz ināšanai va i p iedz iņa i

dažkārt pa iet ilgs laiks. Šajā laika p o s m ā z a u d ē j u m u a p m ē r s v a r main ī t ies, jo d a u ­

d z u l ietu v ē r t ī b a n a u d ā , sal īdzinot ar iepr iekšējo la iku, inflāci jas d ē ļ v a r pal iel i­

nāt ies. Inflāci jas koef ic ients i r reāla un objekt īva p a r ā d ī b a , kas a t a i n o sabiedr ībā

not iekošos e k o n o m i s k o s p r o c e s u s ( 1 9 9 3 . g a d a 1 . s e p t e m b r a l i k u m a « P a r valsts sta­

tist iku» 2 . p . 1 . d . ) , k o v a r izteikt m a n t i s k ā v ē r t ī b ā , kas atbi lst C L 1770. p . m i n ē ­

t a j a m mant isk i n o v ē r t ē j a m a m p a m e t u m a m . T a s i r j ā ņ e m v ē r ā , n o s a k o t z a u d ē j u ­

m u at l īdzības a p m ē r u par laikā n e s a ņ e m t u n a u d a s s u m m u . Inf lāci jas a p m ē r u

nosaka Latvi jas R e p u b l i k a s Statist ikas komite ja .

Inflāci jas p i e m ē r o š a n a s p i e n ā k u m u , a p r ē ķ i n o t at l īdz ību par n e s a ņ e m t o a l g u

v a i v e s e l ī b a s k a i t ē j u m u , n o s a k a M i n i s t r u P a d o m e s 1 9 9 2 . g a d a 2 . jūni ja l ē m u m s

N r . 2 0 9 « P a r kār t ību, kādā p e r s o n ā m tiek p ā r r ē ķ i n ā t a d a r b ā g ū t ā k a i t ē j u m a atlī­

d z ī b a » .

T i e s u p r a k s e atzīst z a u d ē j u m a a p m ē r a n o t e i k š a n u , ievērojot inf lāci ju, arī g a ­

d ī j u m o s , k a d p e r s o n a n a v ilgstoši p ē c tiesas s p r i e d u m a s a ņ ē m u s i t iesas note ik to

a t l ī d z ī b u 6 " . T o m ē r inflāci ja n e v a r tikt ņ e m t a v ē r ā , j a z a u d ē j u m i t iek at l īdz ināt i n a ­

tūrā, t . i . , c i e t u š a j a m tiek n o d o t a t ā d a pati l ieta.

Neiegūtā peļņa P r a k s ē v i s g r ū t ā k i r p i e r ā d ī t n e i e g ū t o p e ļ ņ u . P i e m ē r a m , Latvi jas S a i m n i e c i s k ā

t iesa, izskatot l ietu apelāc i jas kārt ībā, savā l ē m u m ā N r . 2247/13 neatz ina p a r p a ­

m a t o t u prasītāja i e s n i e g t o n e i e g ū t ā s p e ļ ņ a s a p r ē ķ i n u , kas bija b ā z ē t s u z t o , c ik

a t b i l d ē t ā j a m b ū t u bijis jāmaksā p a r T V ra id ī jumu p r o g r a m m u p u b l i c ē š a n u l īgu­

ma n o s l ē g š a n a s g a d ī j u m ā . Š ā d u pras ību iesniedza tiesā sakarā ar to, ka a t b i l d ē ­

tājs v i e n ā n o s a v ā m a v ī z ē m bija str īdus o b j e k t u publ icēj is saskaņā a r p u š u n o s l ē g ­

t o l ī g u m u , citā - b e z šāda l ī g u m a . Tieši š ā d u z a u d ē j u m u a p r ē ķ i n ā š a n a s m e t o d i ,

ņ e m o t v ē r ā jau n o s l ē g t a j o s l ī g u m o s note ik to autorat l īdz ību, ieteica P S R S A u g s t ā k ā

t iesa s a v ā 1 9 8 6 . g a d a 18. aprī ļa p l ē n u m a l ē m u m ā N r . 8 « P a r l i k u m u p i e m ē r o š a n u

t iesās, izskatot str īdus, kas r o d a s no autort ies iskajām a t t i e c ī b ā m » (11. p . ) 6 3 3 .

632 Skat.: Juristu Žurnāls. Latvijas Republikas Augstākās tiesas 1994. gada 13. jūnija plēnuma

lēmumu uzraudzības lietā Nr. 1c-4-94. Latvijas tiesnešu biedrības izdevums, Nr. 1, B

16.-17. Ipp.

633 Šī lieta tika izskatīta, pamatojoties uz Civilkodeksa normām.

1 4 4 5. dala. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

N e i e g ū t ā s p e ļ ņ a s at l īdz ības a p m ē r u p ierādī t C iv i l l ikums pie ļauj b e z t ieš iem

p i e r ā d ī j u m i e m . Civ i l l ikuma 1787. p. nosaka, ka « n a v j ā ņ e m p a r p a m a t u tikai var­

b ū t ī b a s , b e t nedr īkst b ū t š a u b u v a i v i s m a z j ā b ū t p i e r ā d ī t a m līdz tiesisku pierādī­

j u m u p a t i c a m ī b a s p a k ā p e i , k a šāds p a m e t u m s cēl ies, tieši v a i netieši ( C L 1773. p.) ,

n o t ā s d a r b ī b a s v a i b e z d a r b ī b a s , a r k o z a u d ē j u m s n o d a r ī t s » . T a s n o z ī m ē , k a t ie­

sai tikai retos g a d ī j u m o s būs p a m a t s noraidī t pras ību par n e i e g ū t ā s p e ļ ņ a s atlī­

d z i n ā š a n u , j o i r j ā n o r ā d a , k ā d u i e m e s l u d ē ļ prasītāja iesniegta is z a u d ē t ā s p e ļ ņ a s

aprēķins i r t ikai v a r b ū t ī b a . At t iec ībā uz n e i e g ū t o p e ļ ņ u sakarā ar n a u d a s s a m a k s a s

saistības sav la ic īgu neizpi ld i , C iv i l l ikums p r e z u m ē , ka kredi tors v a r p r e t e n d ē t v is­

m a z uz l ikumiskaj iem p r o c e n t i e m , ja n e v a r noteikt i p ierādīt l ielākus z a u d ē j u m u s

( C L 1788. p . ) . S a v u k ā r t , j a kreditors v a r p i e r ā d ī t l ielāku n e i e g ū t o p e ļ ņ u , t a d tas i r

tiesīgs piedzīt š o s u m m u k ā z a u d ē j u m u s n e i e g ū t ā s p e ļ ņ a s v e i d ā . T o v a r p ierādī t ,

p i e m ē r a m , p i e s t ā d o t t o p e ļ ņ a s a p m ē r u , k ā d u kredi tors s a ņ ē m a p i r m s t ies ību aiz­

s k ā r u m a un kāds tas i r p ē c t iesību p ā r k ā p u m a izdarīšanas va i tā seku iestāšanās.

T o m ē r tas n a v v i e n ī g a i s v e i d s , k ā n o t e i k t n e i e g ū t o p e ļ ņ u . P a s t ā v v ē l c i tas

m e t o d e s , p i e m ē r a m , tā sauktā sal īdzinošā m e t o d e , k a d tiek sal īdzināta p e ļ ņ a , kā­

d u noteikta jā laikā tajā p a š ā v i e t ā i e g u v i s l īdzīgs u z ņ ē m ē j s . Š ā d a s m e t o d e s p ie­

m ē r o š a n a ir paredzēta"3 '1, lai a p r ē ķ i n ā t u ar n o d o k l i a p l i e k a m ā s s u m m a s , ja n o d o k ­

ļ u m a k s ā t ā j s , p i e m ē r a m , n a v iesniedzis dek larāc i ju p a r s a v i e m i e n ā k u m i e m v a i t ie

ir lielāki nekā deklarēt ie utt. Ja jau ar šādas m e t o d e s pal īdz ību tiek noteikt i n o ­

d o k ļ i , t a d arī n e i e g ū t ā s p e ļ ņ a s a p r ē ķ i n ā š a n a i t ā b ū t u p i e m ē r o j a m a .

N e i e g ū t ā s p e ļ ņ a s kā z a u d ē j u m u sastāvdaļas at l īdz ināšanas p i e n ā k u m s i r s p e ­

ciāl i p a r e d z ē t s arī c i tos n o r m a t ī v a j o s aktos, p i e m ē r a m , 1992. g a d a 2 8 . o k t o b r a li­

k u m a « P a r p a t ē r ē t ā j u t iesību aizsardzību» 3 8 . p. 1. d . , 1993. g a d a 11. maija liku­

m a « P a r a u t o r t i e s ī b ā m u n b lakus t i e s ī b ā m » 5 5 . p . 1 . d . 3 . a p p . , 1993. g a d a

4 . m a i j a « D i z a i n p a r a u g u aizsardzības l ikuma» 2 5 . p . 3 . d . P i e m ē r a m , 1993. g a d a

2 . m a r t a « P a t e n t u l i k u m a » 4 5 . p . 4 . d . 3 . a p p . t iek p a t p i e m i n ē t s s v e š v ā r d s -

a n g ļ u v a l o d a s t e r m i n s profīts. N e v isos n o r m a t ī v a j o s aktos n e i e g ū t ā s p e ļ ņ a s

at l īdz ināšana i r r e g l a m e n t ē t a skaidri. P i e m ē r a m , « P a t e n t u l ikums» p r e t n o s t a t a

c ietušā n e i e g ū t o p e ļ ņ u u n p ā r k ā p ē j a i e g ū t o p e ļ ņ u ( 4 5 . p . 4 . d . 3 . a p p . , 4 5 . p . 4 .

d . 4 . a p p . u n 4 5 . p . 5 . d . ) . Š ā d a i p r e t n o s t a t ī š a n a i n a v p a m a t a , i t sevišķi p a t e n t a

p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā , jo c ietušā z a u d ē j u m i n e i e g ū t ā s peļņas v e i d ā būs ne tikai

t ā s s u m m a s , k o n e p a m a t o t i b ū s i e g u v u š i cit i , b e t arī t ā s s u m m a s , kuras n e v i e n s

cits n e b ū s ieguv is , t a č u kuras b ū t u ieguvis cietušais, ja šāds p ā r k ā p u m s net ik tu

izdarīts. Š ā d s p r e t n o s t a t ī j u m s b ū t u p i e m ē r o j a m s tikai ta jos g a d ī j u m o s , k a d iespē­

j a m ā s peļņas a v o t s c i e t u š a j a m un reālais pe ļņas a v o t s p ā r k ā p ē j a m i r v i e n s un tas

pats, p i e m ē r a m , v i e n s u n t a s p a t s ražotājs v a i pircējs.

P r o t a m s , m ē s v a r a m ņ e m t p a r p a m a t u n e i e g ū t ā s p e ļ ņ a s a p r ē ķ i n ā š a n a i arī

iepriekšējā laika p e ļ ņ u , b e t t ikai p a r p e ļ ņ u , kas t ika l i k u m ā note ikta jā kārt ībā

dek larēta va i i r apst ipr ināta ar a t t i e c ī g a j i e m d o k u m e n t i e m . P e ļ ņ a , kas n a v

a t t i e c ī g ā v e i d ā dek larēta v a i f iksēta, n e v a r t ikt ņ e m t a v ē r ā .

634 Skat.: Latvijas Ministru kabineta noteikumi Nr. 194 (prot. Nr. 37, paragr. 4) «Noteikumi par likuma «Par nodokļiem un nodevām» 23. panta otrās un trešās daļas piemērošanu», 6. p.

I. nodaļa. Zaudējumu atlīdzināšana kā galvenais civiltiesiskās atbildības līdzeklis 1 4 5

Neiegūta peļņa un neiegūtie ienākumi

N o v ē r t ē j o t z a u d ē j u m u s , b e z n e i e g ū t ā s p e ļ ņ a s z a u d ē j u m o s v a r iet i lpt arī

n e i e g ū t i e i e n ā k u m i . Lai g a n sākotnēj i v a r l ikties, k a n e i e g ū t ā p e ļ ņ a u n n e i e g ū t i e

i e n ā k u m i i r v i e n s un tas pats, t o m ē r tā n a v . Civ i l l ikums i e n ā k u m u s pieskaita p ie

c iv i la j iem a u g ļ i e m ( C L 8 5 5 . p . 2 . d . ) , p i e m ē r a m , C L 179. p . 4 . d . , 2 5 8 . p., 2 8 8 . p.,

2 8 9 . p., 3 0 1 . p., 4 8 9 . p., 5 7 3 . p., 1362. p., 1366. p. T o , ka p e ļ ņ a un i e n ā k u m i

t o m ē r i r atšķirīgi institūti, n o r ā d a «t īro i e n ā k u m u » p i e m i n ē š a n a C L 2 7 4 . p . u n

3 6 7 . p., k ā arī i e n ā k u m u u n p e ļ ņ a s p r e t n o s t a t ī š a n a C L 1195. p . u n i e n ā k u m u u n

p r o c e n t u n o d a l ī š a n a CL 5 0 4 . p. No iepriekš m i n ē t ā v a r a m s e c i n ā t , ka peļņa i r

tikai ienākumu daļa, kas paliek no ienākumiem, ļa atskaita Izdevumus.

P e ļ ņ a s un i e n ā k u m u savstarpējo a t t i e c ī b u n o s k a i d r o š a n a i i r liela praktiska n o z ī m e .

P i r m k ā r t , lai precīzi n o t e i k t u a t l ī d z i n ā m o z a u d ē j u m u a p m ē r u . Šei t i r iespē­

j a m i d iv i g a d ī j u m i :

1) ja c i e t u š a j a m ir bijuši i z d e v u m i strīdus p r i e k š m e t a sakarā, p i e m ē r a m , ja

v iņš i r noa lgo j is c i lvēkus va i saražojis p r e c i , t a d k r e d i t o r a m kā at l īdzība i r j ā s a ņ e m

n e i e g ū t a i s i e n ā k u m s , kas sastāvēs n o taisītaj iem i z d e v u m i e m u n p e ļ ņ a s ;

2 ) s a v u k ā r t , j a c ietušais n a v taisījis i z d e v u m u s str īdus p r i e k š m e t a sakarā, t a d

kreditors ir t iesīgs pieprasīt tikai n e i e g ū t o p e ļ ņ u .

O t r k ā r t , lai n o s k a i d r o t u , kādi z a u d ē j u m i v ispār i r a t l ī d z i n ā m i . P i e m ē r a m ,

Latvi jas Republ ikas D a r b a l i k u m u kodeksa 126. p. 2. d. nosaka, ka darb in iek i n a v

atbi ldīgi par n e s a ņ e m t i e m i e n ā k u m i e m 6 3 5 .

Zaudējumu atlīdzināšanas ierobežojumi

N e visi z a u d ē j u m i i r jāat l īdzina. P i e m ē r a m , anglosakšu z e m ē s cietusī p u s e p a ­

rasti n e v a r pieprasīt to z a u d ē j u m u at l īdz ināšanu, kuri radušies, izmaksājot h o n o ­

rāru s a v a m a d v o k ā t a m 6 3 6 . Latvi jā i r pretēja prakse. A d v o k ā t a i z d e v u m i t iek iek ļau­

t i t iesas i z d e v u m o s , kuri z a u d ē t ā j a m i r jāatl īdzina p ē c C P K 9 1 . p. un p a r k u r i e m

p r a s ī t ā j a m n a v j ā m a k s ā valsts n o d e v a . S a v u k ā r t t ā s s u m m a s , k o kreditors s a m a k s ā

l i c e n c ē t a m jur istam par tā s n i e g t a j i e m p a k a l p o j u m i e m , i r jāiekļauj k o p ē j o s

z a u d ē j u m o s kā net iešie i z d e v u m i un līdz ar to p a r t i e m i r jāmaksā valsts n o d e v a .

A n g l o s a k š u valstīs z a u d ē j u m u atl īdzība n e a t t i e c a s u z p r a s ī b ā m p a r r e p u t ā c i ­

jas a i z s k ā r u m u , kas izriet no l ī g u m i s k a j ā m a t t i e c ī b ā m . P i e m ē r a m , lietā Addis v.

Cramophone Co., Ltd. ( 1 9 0 9 ) 6 3 7 atbi ldētāj i uzaicināja prasītāju b ū t par v i ņ u l ietu

v a d ī t ā j u Kalkutas štatā, p i e t a m v iņa a t a l g o j u m ā tika iekļauti arī komisi jas p r o c e n t i

n o n o s l ē g t a j i e m t i rdzn iec ības d a r ī j u m i e m . A t b i l d ē t ā j i n e p a m a t o t i atbr īvoja v i ņ u

no d a r b a , n e b r ī d i n o t par to sešus m ē n e š u s iepriekš, kā tas bija p a r e d z ē t s l ī g u m ā .

L o r d u p a l ā t a n o l ē m a , ka, lai g a n prasītājs i r t iesīgs uz z a u d ē j u m u at l īdz ību, kurā

ieti lpst v iņa a lga un komisi jas p r o c e n t i par šo laiku, t o m ē r d a r b a devēj i n e v a r tikt

sodīt i , uzl iekot t i e m z a u d ē j u m u atl īdzības p i e n ā k u m u par n e k o r e k t u at la išanas

v e i d u n o d a r b a .

635 Zaudējumu un neiegūto ienākumu saistība darba tiesiskajās attiecībās. Skatīt grāmatas

4. daļas 2. nodaļā 111.-113. Ipp. 636 Мозолин В. П., Фарнсворт Е. А. Договорное право в США и СССР. Москва: Наука, 1988,

с. 132; Bērnems Skots Di. Līgumu sastādīšana. Rīga: Pētergailis, 1995, 151., 157. Ipp.

637 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 345.

1 4 6 5. dala. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

S a v u k ā r t lietā Gibbons v. Westminster Bank, Ltd. (1939) tika noteikts, ka, ja

prasītājs b ū t u bijis u z ņ ē m ē j s ( t i rgotā js) , t a d v i ņ š v a r ē t u prasīt at l īdzību par zau­

d ē j u m i e m , kas radušies, z a u d ē j o t k o m e r c i ā l o r e p u t ā c i j u , b e t , j a v i ņ š n a v u z ņ ē ­

m ē j s , t a d tiesa v a r piespriest tikai n o m i n ā l o s z a u d ē j u m u s . B e z t a m a n g l o s a k š u t ie­

sas strikti n o d a l a l ī g u m a p ā r k ā p u m u s , kas rada k a i t ē j u m u j a u esošajai reputāci ja i ,

n o g a d ī j u m i e m , k a d šāds p ā r k ā p u m s v a r t r a u c ē t l ī g u m ā m i n ē t ā s i e s p ē j a m ā s r e p u ­

tāci jas i e g ū š a n u (Clayton & Waller, Ltd. v. Oliver, 1930) 6 3 8 .

P a p i l d u s i r divi n o t e i k u m i , kas i e r o b e ž o z a u d ē j u m u p iedz iņas a p m ē r u s :

1) n a v jāat l īdzina t ie z a u d ē j u m i , par kuru iestāšanās iespēju, kā arī to kvali­

fikāciju ( n o t e i k š a n u ) u n a p m ē r i e m otrai pusei n a v bijusi skaidrība ( v a i n a s m o ­

m e n t s ) ;

2 ) cietusī p u s e n e v a r pieprasīt z a u d ē j u m u at l īdz ināšanu ā r p u s t ā s s u m m a s ,

kuru tā v a r reāli p ierādīt 6 3 9 .

Arī C iv i l l ikums n o s a k a i e r o b e ž o j u m u s z a u d ē j u m u at l īdz ināšanā. N a v š a u b u ,

ka nav jāatl īdzina nejaušs z a u d ē j u m s ( C L 1774. p . ) . T a č u tas n a v v ien īga is gadī­

j u m s . N a v jāat l īdzina z a u d ē j u m i , j a t o s a r savu d a r b ī b u v a i b e z d a r b ī b u n a v n o ­

darījusi konkrēta p e r s o n a ( C L 1779. p . ) . T ā p a t cietusī p u s e z a u d ē j u m u at l īdz ību

n e v a r s a ņ e m t p a r t i e m z a u d ē j u m i e m , n o k u r i e m t ā v a r ē t u izbēgt, j a b ū t u veikusi

v isas n e p i e c i e š a m ā s d a r b ī b a s t o ( z a u d ē j u m u ) s a m a z i n ā š a n a i ( C L 1776. p . ) , t iJ ļ j

b ū t u ievērojusi p i e n ā c ī g o r ū p ī b u . Šis p a n t s b ū t u a t t i e c i n ā m s u z g a d ī j u m i e m , k a d :

• p e r s o n a apz ināt i v e i c d a r b ī b a s z a u d ē j u m u pal ie l ināšanai , p i e m ē r a m ,

t u r p i n a l ī g u m a saistību izpildi, lai g a n otra p u s e i r paziņojusi p a r l ī g u m a

i z b e i g š a n u p i r m s t e r m i ņ a ;

• c ietušais n a v veic is d a r b ī b a s , lai s a m a z i n ā t u z a u d ē j u m u s , kaut g a n tas bijis

i e s p ē j a m s , u n saprāt īgs ci lvēks t o dar ī tu ;

• cietušais n a v pievērsis p i e n ā c ī g u u z m a n ī b u k o n k r ē t a m p r i e k š m e t a m , lietai

va i p a r ā d ī b a i , k a m vajadzēja u z m a n ī b u pievērst u n kas tai bija jādara. P i e m ē r a m ,

j a kāds a u t o t i rgotājs, p ē r k o t a u t o m a š ī n u , n e p i e v ē r š u z m a n ī b u atklāt i r e d z a m i e m

t r ū k u m i e m va i t ā d i e m s l ē p t i e m t r ū k u m i e m , kurus t a m k ā speciā l is tam ( p e r s o n a i

a r p a p i l d u z i n ā š a n ā m u n p i e r e d z i ) va jadzē ja p a m a n ī t , t a d c ietušais n e v a r ē s p i e ­

prasīt z a u d ē j u m u at l īdz ināšanu, kas radušies šo t r ū k u m u rezultātā.

C ietuša is n e v a r prasīt at l īdz ību arī par t i e m z a u d ē j u m i e m , kurus v i ņ š cietis

no tā, ka karaspēka a p m ā c ī b u laikā at radies šaušanas a p m ā c ī b a s l a u k u m ā , ja v i e n

karaspēks i r izpildījis š i e m g a d ī j u m i e m izdotos speciā los n o t e i k u m u s ( C L 1777. p.) .

Pat ja z a u d ē j u m i neatbi lst iepriekš n o s a u k t a j i e m i e r o b e ž o j u m i e m , t o m ē r v a r

b ū t g a d ī j u m s , k a d tos n e v a r ē s piedzīt, j a b ū s notecēj is n o i l g u m a t e r m i ņ š ( C L

1895. p . ) . Civ i l l ikums nosaka v ispārēju 1 0 g a d u n o i l g u m a t e r m i ņ u , i z ņ e m o t g a d ī ­

j u m u s , k a d Civ i l l ikums va i cit i l ikumi nosaka īsāku n o i l g u m a t e r m i ņ u . P i e m ē r a m ,

a t t i e c ī b ā uz at l īdz ības p r a s ī b u p a r z a u d ē j u m i e m , kas nodar ī t i ar i z m e š a n u , izlie­

š a n u va i n o k r i š a n u , CL i r noteikts īsāks n o i l g u m a t e r m i ņ š - v i e n s g a d s ( C L 2 3 6 2 .

p . ) . un jūras p r a s ī b ā m - arī*40.

Pasaules praksē tiek bieži l ietots institūts, ar kura pal īdz ību u z ņ ē m ē j s va i

kāda cita p e r s o n a m ē ģ i n a i e r o b e ž o t savas atb i ld ības a p m ē r u s u n a p j o m u s . T o

638 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 345.

639 Turpat.

640 «Latvijas Jūrniecības noteikumi» Oūras kodekss), 324. p., Ministru kabineta 1994. gada 16. augusta noteikumi Nr. 168, «LV D», 1994. gada 10. septembris.

I. nodaļa. Zaudējumu atlīdzināšana kā galvenais civiltiesiskās atbildības līdzeklis 1 4 7

sauc p a r iepriekš n o t e i k t a j i e m z a u d ē j u m i e m (agreed and liquidated damages)64',

kuru būt ība i r m ē ģ i n ā t note ik t n ā k o t n e s z a u d ē j u m u s , kas v a r ē t u iestāt ies iespēja­

mā l ī g u m a p ā r k ā p u m a rezul tātā, b e t kura k o n k r ē t o s a p j o m u s i r grūt i note ik t lī­

g u m a s lēgšanas brīdī6*2.

Tā kā Civi l l ikums ne tikai neaizl iedz v ienot ies par š ā d i e m iepriekš note ik t iem

z a u d ē j u m i e m , b e t p a r e d z iespēju uzņemt ies atb i ld ību noteiktās robežās, ja v i e n per­

sonas n e d a r b o j a s ļ a u n ā nolūkā ( C L 1619. p . ) , t a d puses drīkst v ienot ies par š ā d i e m

z a u d ē j u m i e m . T o m ē r b ū t u j ā ņ e m vērā iepriekš nosaukt ie kritēriji, lai v a r ē t u noteikt,

va i l ī g u m ā m i n ē t a i s p a m e t u m s i r iepriekš noteikt ie z a u d ē j u m i va i l ī g u m s o d s .

B e z Civ i l l ikuma arī citi n o r m a t ī v i e akti p a r e d z t iesības ierobežot s a v u civi l­

tiesisko a t b i l d ī b u , p i e m ē r a m , M i n i s t r u k a b i n e t a 1996. g a d a 2 6 . n o v e m b r a n o t e i ­

k u m i N r . 4 3 9 « K u ģ u a ģ e n t ē š a n a s n o t e i k u m i » ( 4 5 . p . ) .

Nodokļi un zaudējumi T ā k ā z a u d ē j u m u at l īdz ināšanas u z d e v u m s i r k o m p e n s ē t c i e t u š a j a m t ā m a n ­

tisko k a i t ē j u m u , t a d , n o s a k o t a t l ī d z i n ā m o s u m m u , b ū t u j ā ņ e m v ē r ā n o d o k ļ i , j o

c i e t u š a j a m i r j ā s a ņ e m tikai tas, kas t a m p i e n ā k a s . P i e m ē r a m , a n g l o s a k š u z e m ē s

c i e t u š a j a m tiek piespr iesta z a u d ē j u m u at l īdz ināšana, atskaitot t o s u m m u , kas b ū t u

j ā s a m a k s ā kā nodokļ i 6 ' " . Arī Latv i jā, a p r ē ķ i n o t z a u d ē j u m u s , b ū t u j ā ņ e m v ē r ā , kā

š o at l īdzības s u m m u i e s p a i d o n o d o k ļ i .

P i e v i e n o t ā s v ē r t ī b a s n o d o k l i s ( 1 9 9 5 . g a d a 1 . mai ja l ikums « P a r p i e v i e n o t ā s

vēr t ības n o d o k l i » ) n a v j ā m a k s ā n o t iesas p iespr iestās z a u d ē j u m u s u m m a s ( l i k u m a

2 . p . ) , b e t p a r p a r ā d a p i e d z i ņ a s p a k a l p o j u m i e m i r j ā m a k s ā ( 6 . p . 1 . d . 17. a p p .

a) p k t . ) , ja kredi tors i r a p l i e k a m ā p e r s o n a ( 2 . p., 3 . p . ) .

la c ietušais i r fiziska p e r s o n a , t a d saskaņā ar 1 9 9 3 . g a d a 11. m a i j a l i k u m a « P a r

iedzīvotā ju i e n ā k u m a n o d o k l i » 8 . p . 3 . d . 10. a p p . iedzīvotāja i e n ā k u m a n o d o k ­

lis i r j ā m a k s ā n o v i s ā m tiesas p iespr iesta jām s u m m ā m , i z ņ e m o t u z t u r n a u d u ( 9 . p .

1 . d . 11. a p p . ) , s u m m a s , kas s a ņ e m t a s laul ības šķiršanas sakarā ( 9 . p . 1 . d . 12.

a p p . ) , l i k u m d o š a n a s aktos noteiktajā kārt ībā s a ņ e m t ā s at l īdzības par k a i t ē j u m u

d a r b a s p ē j u z a u d ē j u m a g a d ī j u m ā , kas saistīts a r s a k r o p ļ o j u m u va i c i t ā d u vesel ības

b o j ā j u m u , k ā arī a p g ā d n i e k a z a u d ē j u m u ( 9 . p . 1 . d . 13. a p p . ) .

S a v u k ā r t , ja c ietušais i r juridiska p e r s o n a , t a d saskaņā ar 1995. g a d a 9. f e ­

b r u ā r a l i k u m u « P a r u z ņ ē m u m a i e n ā k u m a n o d o k l i » jebkura p ē c tiesas s p r i e d u m a

s a ņ e m t ā s u m m a i r i e n ā k u m s u n p a r t o i r j ā m a k s ā n o d o k l i s . B e z t a m l ī g u m s o d s

pal ie l ina a p l i e k a m o i e n ā k u m u ( 6 . p . 1 . d . 2 . a p p . ) .

J a c ietušais i r samaksāj is n o d o k ļ u s , p i e m ē r a m , akcīzes n o d o k l i p a r a u t o m a ­

šīnu, kas gājusi b o j ā c e ļ u sat iksmes n e g a d ī j u m a rezultātā, t a d arī šie i z d e v u m i ir

jāiekļauj z a u d ē j u m o s .

641 Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders. London, Butterworths, volume 2, second edition, 1969, p. 5, 6; Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 344, 358-362; Мозолин В. П., Фарнсворт Е. А. Договорное право в США и СССР. Москва: Наука, 1988, с. 134; Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные отношения, 1993, с. 305; Bērnems Skots Dž. Līgumu sastādīšana. Rīga: Pētergailis, 1995, 155.-156. Ipp.; Liquidated damages -Are they Enforceable? Http://www.rkb.com/art-liq.htm, p. 1.

642 Skatīt grāmatas 133.-136. Ipp.

643 Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 357.

1 4 8

5. dala. Civiltiesiskās atbildības līdzeni

2. nodaļa. Personiskā (nemantiskā) kaitējuma un morālā kaitējuma kompensācijas problēmas civiltiesībās

Lai g a n v isbiežāk civi lt iesiska p ā r k ā p u m a rezultātā t iek n o d a r ī t s m a n t i s k s kai­

t ē j u m s , t a č u n e r e t i i r g a d ī j u m i , k a d tiek aizskartas arī c ietušā personiskās t iesības,

kas arī i r ne m a z ā k svar īgas. Š ā d a s v ē r t ī b a s ir:

• dzīvība,

• vesel ība,

• l īdztiesība,

• v ā r d a , g o d a , c i e ņ a s u n personiskās dzīves n e a i z s k a r a m ī b a ,

• a u t o r ī b a ,

• p e r s o n a s brīvības n e a i z s k a r a m ī b a ,

• sievietes n e v a i n ī b a

• u . c , k a m n a v i e s p ē j a m s tieši n o t e i k t m a n t i s k o e k v i v a l e n t u 6 4 4 .

Šīs v ē r t ī b a s valsts uzskata p a r a u g s t ā k a j ā m p a m a t v ē r t ī b ā m , kas tai i r jāaiz­

sargā ( 1 9 9 1 . g a d a 10. d e c e m b r a K o n s t i t u c i o n ā l ā l i k u m a « C i l v ē k a u n p i lsoņa tiesī­

b a s u n p i e n ā k u m i » 1 . p . u n 3 . р . ) . Š o p e r s o n i s k o t ies ību v ē r t ī b a i r tajā apstāklī,

ka tās p a s t ā v p a š a s p a r sevi un to reālas p i e l i e t o š a n a s iespēja n o s a k a c i l vēka stā­

vokli sabiedr ībā 6 4 5 . I zpratne p a r c i l vēku t i e s ī b ā m i r ve ido jus ies i lgstoši u n p a r t o

n o z ī m ī g u m u l iecina starptaut isku d o k u m e n t u p i e ņ e m š a n a , p i e m ē r a m , 1948. g a d a

10. d e c e m b r a A N O «Vispārējā c i lvēka t ies ību deklarāci ja» 6 4 6 .

M o r ā l ā k a i t ē j u m a (moral damages - a n g ļ u v a i . , dommage morāle - f r a n č u

v a i . , Affektionsinteresse - v ā c u v a i . , моральный ущерб - kr ievu v a i . ) inst itūts

ārvalstu t iesībās u n t iesu praksē t iek plaši p i e m ē r o t s . S a v u k ā r t dzīv ības u n

vesel ības n e m a n t i s k ā k a i t ē j u m a k o m p e n s ē š a n a s t r ū k u m s Latv i jas R e p u b l i k a s li­

k u m d o š a n a s aktos i r izskaidrojams a r t o , k a g a n l i k u m d o š a n a 6 4 7 p ē c o t r ā p a s a u l e s

kara Latvi jā, g a n arī a t j a u n o t a i s Civ i l l ikums p ē c s a v a s b ū t ī b a s n e m a n t i s k u

( m o r ā l u ) k a i t ē j u m u sākotnēj i n e a t z i n a 6 4 8 u n arī p a t l a b a n neatzīst, n e m a n t i s k ā

644 Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 230. Ipp.; Вишнякова А. В. и др. Юридический справочник для населения. Москва: ЮЛ, 1989, с. 285.

645 Гражданское право. Москва: изд.БЕК, том 1,1994, с. 358;

646 Skatīt Cilvēka tiesības. Rīga: Zvaigzne, 1992.

647 PSRS civilajā likumdošanā personisko nemantisko tiesību (личные неимущественные права) aizsardzība no aizskāruma bija ļoti ierobežota un normatīvajos aktos netika paredzēta iespēja morālo aizskārumu (pāridarījumu) atlīdzināt materiālā formā. Skat.: Agarkovs M., Bratuss 5., Genkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības, I sējums, Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1946, 414. Ipp. Pastāvēja uzskats, ka šāds tiesiskais institūts «likvidē padomju cilvēka pašcieņu», piemēram, skat.: Юридический словарь. Москва: изд. юридической литературы, 2 изд., том 1, 1956, с. 123. Lai gan citās sociālistiskajās valstis pastāvēja likumiska iespēja morālā kaitējuma materiālajai kompensācijai. Piemēram, Polijas Tautas Republikā Civilkodeksa 445. р., Čehoslovakijas Sociālistiskajā Republikā, Civilkodeksa 444. p.

648 Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskās informācijas centrs», 1996, 146. Ipp. Arī romiešu tiesibas neparedzēja morālā kaitējumatlīdzināšanu. Skat.: Система римского права, На правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 196-197.

7. nodaļa. Personiskā un morālā kaitējuma kompensācijas problēmas civiltiesībās 1 4 9

( m o r ā l ā ) ka i tē juma atl īdzība tiek p i e m ē r o t a kā i z ņ ē m u m s 6 4 9 , u n , ja p a r k o n k r ē t o

l ies ībaizskārumu l ikumā net iek p a r e d z ē t a iespēja pieprasīt n e m a n t i s k ā ( m o r ā l ā )

k a i t ē j u m a at l īdz ību, t a d tiesa n e a p m i e r i n a š ā d u p r a s ī b u . P i e m ē r a m , Latvi jas

Republ ikas A u g s t ā k ā s tiesas Prezidijs 1995. g a d a 13. m a r t a l ē m u m ā uzraudz ības

lietā N r . 2k - 12 - 9 5 6 5 0 n o r ā d a , ka « C L 19. n o d a ļ a s p i r m a j ā a p a k š n o d a ļ ā konkrēt i

norādī ts u z g a d ī j u m i e m u n p e r s o n ā m , kas v a r p r e t e n d ē t u z m o r ā l ā k a i t ē j u m a

a t l ī d z i n ā š a n u » .

Pi lnīgi pretēja pieeja i r a n g l o s a k š u t iesību z e m ē m , kur m o r ā l ā k a i t ē j u m a at­

l īdzināšana i r i e s p ē j a m a g a n d r ī z par j e b k u r u a i z s k ā r u m u . P i e m ē r a m , L o s a n d ž e l o -

sas iedzīvotājs T o m s P e k s no valsts iestādes t iesas ce ļā p iedz ina 4 5 0 0 0 USD par

to, ka v i ņ a m n ā c ā s dabiskās v a j a d z ī b a s n o k ā r t o t savās biksēs, jo n o d o k ļ u ierēdnis

bija p i e d r a u d ē j i s v i ņ a m , ja v iņš dosies m e k l ē t tua let i , v iņa d o k u m e n t u izskatīšana

tikšot atlikta uz v ē l ā k u laiku6 5 1. T o m ē r arī ārva lstu t iesu prakse ne v i e n m ē r a p m i e ­

rina prasības par m o r ā l ā k a i t ē j u m a k o m p e n s ē š a n u - p a t t ā d o s g a d ī j u m o s , k a d

šādas k o m p e n s ā c i j a s p iespr iešana b ū t u loģiska. P i e m ē r a m , O h a i j o A u g s t ā k ā tiesa

( A S V ) n e a p m i e r i n ā j a pras ību p a r m o r ā l ā k a i t ē j u m a p i e d z i ņ u n o ārsta sakarā a r

n e p a r e i z a s d i a g n o z e s ( A I D S ) uzstādīšanas rezultātā p ā r d z ī v o t o stresu 6 5 2 .

At t iec ībā u z m o r ā l ā k a i t ē j u m a at l īdz ināšanu ( m a n t i s k u k o m p e n s ē š a n u ) n e ­

tiek p i e m ē r o t s v ispārējā del ikta pr incips 6 5 1 , kas ir f iksēts CL 1635. p., l īdzīgi kā ro­

m i e š u t iesībās, kur at l īdzību p a r m o r ā l o k a i t ē j u m u p r i n c i p ā neatz ina 6 5 4 . T o m ē r at­

l īdzības note ikšana p a r m o r ā l o k a i t ē j u m u Latvi jas civ i la jos l i k u m d o š a n a s aktos t iek

p i e ļ a u t a . V a r izdalīt d ivas g r u p a s l ikumos p a r e d z ē t a j i e m g a d ī j u m i e m , kas d o d p a ­

m a t u m o r ā l ā k a i t ē j u m a at l īdz ināšanai :

1) l ikumā tieši p a r e d z ē t a i s a izskārums,

2) a izskāruma subjekts.

G a n Civ i l l ikumā, g a n arī c i tos n o r m a t ī v a j o s aktos i r tieši paredzēt i a izskāru­

m a v e i d i , kas d o d p a m a t u m o r ā l ā k a i t ē j u m a at l īdz ināšanai :

n e p a t i e s a s v a i g o d u u n c i e n u a i z s k a r o š a s i n f o r m ā c i j a s i z p l a t ī š a n a

( C L 2152." p., Latvi jas R e p u b l i k a s 1990. g a d a 2 0 . d e c e m b r a l ikuma « P a r presi u n

c i t i e m m a s u informāci jas l īdzekļ iem» 2 8 . p., 1995. g a d a 2 4 . a u g u s t a Latvi jas R e ­

publ ikas R a d i o un televīzijas l ikuma 3 8 . p . ) ;

admin istrat īvā p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā ( A P K 3 9 . p . ) ;

par m o r ā l u k a i t ē j u m u p a t ē r ē t ā j a m (Latv i jas Republ ikas 1992. g a d a 2 8 . o k t o ­

bra l i k u m a « P a r p a t ē r ē t ā j u t iesību aizsardzību» 4 0 . p . ) ;

649 CL 2352." р., APK 39. р., Latvijas Republikas 20.12.90. likuma «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» 28. р., 24.08.95. Latvijas Republikas Radio un televīzijas likuma 38. р., Latvijas Republikas 28.10.92. likuma «Par patērētāju tiesību aizsardzību» 40. р., Latvijas Republikas 10.12.91. Konstitucionālā likuma «Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi» 18. р., Latvijas Republikas 18.06.94. Ierēdņu disciplinārsoda likuma 3. p.

650 Juristu Žurnāls, 3, 69.-70. Ipp. 651 Vakara Ziņas, 1996. gada 3. novembris. 652 http://www.sddt.com/--columbs/Files/9508171.html

653 Skatīt 206. Ipp. 654 Система римского права, На правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 196. Kā

izņēmums bija atbildība par apvainojumu (injuria), sākotnēji tikai par apvainojumu, kas noticis ar darbību nevis ar vārdiem. Turpat, c. 275-276.

1 5 0 5. dala. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

p a r n e l i k u m ī g u ( n e p a m a t o t u ) a p c i e t i n ā š a n u u n br īv ības a t ņ e m š a n u v a i ie­

r o b e ž o š a n u (Latv i jas Republ ikas 1991. g a d a 10. d e c e m b r a K o n s t i t u c i o n ā l ā l ikuma

« C i l v ē k a un pi lsoņa t iesības un p i e n ā k u m i » 18. p., CL 2 3 5 2 . p., 2 3 5 3 . p.,

2 3 5 4 . p . ) ;

p a r miesas b o j ā j u m i e m , kas izraisa i z k ē m o j u m u s ( C L 2 3 4 9 . p . ) .

Ierēdnis kā specifisks tiesisko a t t i e c ī b u subjekts ir a tb i ld īgs par j e b k u r u m o ­

rālu k a i t ē j u m u saskaņā ar Latvi jas Republ ikas 1994. g a d a 18. jūnija I e r ē d ņ u discipl i­

n ā r s o d a l i k u m a 3 . p .

R u n ā j o t p a r p a m e t u m u , kas t iek izmaksāts sakarā a r m o r ā l o k a i t ē j u m u , v a ­

r a m p a m a t o t i piekrist V. Sinaiska v i e d o k l i m par t e r m i n a apmierinājums655 p i e m ē ­

r o š a n u . Ne velt i i zmaksāto s u m m u s a u c par kompensāciju, sāpju naudu, jo šai

s u m m a i ir j ā k a l p o kā s a m i e r i n ā š a n a s (satisfactio - lat īņu v a i . 656, satisfation - a n g ļ u

v a i . ) l ī d z e k l i m 6 " starp p ā r k ā p ē j u u n c i e t u š o , k o p i e m ē r o p a p i l d u s radī ta j iem z a u ­

d ē j u m i e m . T ā p a t i r jāpiekrīt K. T o r g ā n a d o m a i , ka C iv i l l i kumā 19. n o d a ļ a s

1. a p a k š n o d a ļ ā l ietotais t e r m i n s atlīdzība n a v a d e k v ā t s t e r m i n i e m zaudējumi un

zaudējumu atlīdzība6". T a s tā ir d i v u i e m e s l u d ē ļ . P i r m k ā r t , m o r ā l ā ka i tē juma

atl īdzība ( k o m p e n s ā c i j a ) t iek piedzīta p a p i l d u s m a n t i s k a rakstura p a m e t u m a m

( z a u d ē j u m i e m ) ( C L 2 3 4 9 . p., 2 3 5 1 . p., 2 3 5 2 . p., 2 3 5 2 / p . 3 . d . , 2 3 5 3 . p . ) .

Otrkārt , šīs at l īdzības a p m ē r u n o s a k a tikai t iesa un tikai p ē c tiesas ieskata,

neatkar īg i n o jau p iedz ī to z a u d ē j u m u a p m ē r a ( C L 2 3 4 9 . p., 2 3 5 1 . p., 2 3 5 2 . p.,

2352." p . 3 . d . , 2 3 5 3 . p . ) . C i e t u š ā prasī jumi š ā d ā g a d ī j u m ā t iesai n a v saistoši, b e t

ir t ikai in format īv i .

To a p l i e c i n a arī fakts, ka zaudējumi t iek pretnostat ī t i tiesas kompensācijai arī

c i t o s n o r m a t ī v a j o s aktos, p i e m ē r a m , 1993. g a d a 11. mai ja l ikuma « P a r a u t o r t i e ­

s ī b ā m u n b l a k u s t i e s ī b ā m » 5 5 . p . 1 . d . 4 . a p p .

N a v izslēgti g a d ī j u m i , k a d a r v i e n u t i e s ī b p ā r k ā p u m u v a r aizskart g a n m a n t i s ­

kās, g a n n e m a n t i s k ā s c ietušā t iesības. P i e m ē r a m , n o d a r o t miesas b o j ā j u m u s , kas

c i e t u š o u z v i s i e m la ik iem p a d a r a n e s p ē j ī g u t u r p i n ā t savu a m a t u , v a i , n e l i c e n c ē t i

i z m a n t o j o t citai p e r s o n a i p i e d e r o š ā s a u t o r t i e s ī b a s , c i e t u š a j a m b e z z a u d ē j u m i e m

( n e i e g ū t ā s p e ļ ņ a s v e i d ā ) r o d a s arī m o r ā l s ka i tē jums.

M a n t i s k a rakstura k a i t ē j u m a at l īdz ināšana, kas r o d a s personisko t iesību aiz­

skaršanas g a d i j u m ā , i r va i rāk v a i m a z ā k r e g l a m e n t ē t a ar C iv i l l i kumu un c i t i e m n o r ­

m a t ī v a j i e m d o k u m e n t i e m . P i e m ē r a m , v e s e l ī b a i nodar ī tā k a i t ē j u m a at l īdz ināšanas

a p m ē r a n o t e i k š a n u , ja starp p u s ē m p a s t ā v ē j u š a s d a r b a tiesiskās a t t i e c ī b a s , regla­

m e n t ē a r M i n i s t r u P a d o m e s 1993. g a d a 4 . j a n v ā r a l ē m u m u N r . 1 apst ipr ināt ie N o ­

t e i k u m i , saskaņā a r k u r i e m d a r b a d e v ē j s at l īdzina d a r b i n i e k a m s a k r o p ļ o j u m a v a i

a r o d s l i m ī b a s dēļ nodar ī to k a i t ē j u m u , u n 1993. g a d a 12. o k t o b r ī apst ipr ināt ie n o ­

t e i k u m i « P a r d a r b ā not ikušo n e l a i m e s g a d ī j u m u izmeklēšanas kārt ību».

Vissarežģītākā i r n e m a n t i s k ā ( m o r ā l ā ) k a i t ē j u m a at l īdzības n o t e i k š a n a s p r o ­

b l ē m a , p i rmkārt , t ā d ē ļ k a p a t l a b a n n e v i e n ā n o r m a t ī v a j ā aktā n a v def inēts m o r ā -

655 Sinaisk* V Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u «Tiesiskas informācijas centrs», 1996, 146.-147. | p p .

656 Система римского права. На правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve 1925 с 276

c Z s " Ш 4 % т 1 4 П l p p S a i S t ī b U t i e S l b ā m ' Z P a p i ' d i n ā t a i S i Z d 6 V U m S - R f9a:'Latvija juridiskais

658 Turpat.

2. nodaļa. Personiskā un morālā kaitējuma kompensācijas problēmas civiltiesībās 1 5 1

la k a i t ē j u m a jēdz iens, otrkārt, tā a p m ē r a n o t e i k š a n a s t iesības un p i e n ā k u m s ir uz­

likts t iesai, b e t šobrīd Latvi jā n a v šajā j o m ā p i e t i e k a m i plašas prakses. T ā d ē ļ i r n e ­

p i e c i e š a m s a p l ū k o t ārva lstu p i e r e d z i šajā j a u t ā j u m ā .

F r a n č u t iesībās m o r ā l o k a i t ē j u m u a p z ī m ē ar t e r m i n u - dommage morale, b e t

v ā c u - Affektionsinteresse. A n g l o s a k š u t iesībās n a v izveidoj ies v i e n o t s m o r ā l ā kai­

t ē j u m a a p z ī m ē j u m s un d e f i n ē j u m s . Biežāk to a p z ī m ē kā personal tort659, personal

Injury660, private Injury66' v a i v ienkārš i - injury662 va i arī non-physical harm661. Ar š i e m

j ē d z i e n i e m tiek saprasta p e r s o n a s jebkura sasl imšana v a i tās fiziskā v a i gar īgā stā­

vokļa aizskārums 6 6 *, tai kā i n d i v ī d a m p i e d e r o š o p r i v ā t o va i civi lo t iesību aizskā­

r u m s 6 6 5 , t ā s r e p u t ā c i j a s v a i sajūtas a izskārums 6 6 6 , v a i šīs p e r s o n a s c i t u t iesību aiz­

s k ā r u m s , kas nav p e r s o n a s ī p a š u m a a izskārums.

Biežāk anglosakšu t iesībās i r s a s t o p a m s konkrēta m o r ā l ā k a i t ē j u m a (a izskāru­

m a ) a p z ī m ē j u m s un d e f i n ē j u m s , p i e m ē r a m , p r i v ā t ā s dz īves (right of privacy) neaiz­

s k a r a m ī b a s p ā r k ā p u m s 6 4 ' .

Krievi jā m o r ā l ā k a i t ē j u m a d e f i n ē j u m s i r d o t s Krievi jas F e d e r ā c i j a s A u g s t ā k ā s

t iesas p l ē n u m a 1994. g a d a 2 0 . d e c e m b r a l ē m u m a « D a ž i j a u t ā j u m i l i k u m d o š a n a s

p i e m ē r o š a n ā par m o r ā l ā k a i t ē j u m a k o m p e n s ā c i j u » 2 . p . A r m o r ā l o k a i t ē j u m u tiek

saprastas m o r ā l a s va i fiziskas c i e š a n a s , kas n o d a r ī t a s ar d a r b ī b ā m ( b e z d a r b ī b ā m ) ,

kuras aizskar p i l s o n i m n o d z i m š a n a s va i p ē c l i k u m a p i e d e r o š u s n e m a n t i s k u s l a b u ­

m u s ( d z ī v ī b u , v e s e l ī b u , g o d u u n c i e ņ u , d a r ī j u m a r e p u t ā c i j u , personiskās dzīves,

personiskā u n ģ i m e n e s n o s l ē p u m a n e a i z s k a r a m ī b u u. tml . ) , va i kuras p ā r k ā p j t ā

personiskās n e m a n t i s k ā s t iesības ( t ies ības u z sava v ā r d a i z m a n t o š a n u , a u t o r i b u u n

c i tas n e m a n t i s k ā s t iesības saskaņā ar l i k u m i e m par t iesību uz inte lektuālās dar­

b ī b a s rezul tāt iem aizsardzību) va i arī pi lsoņa ī p a š u m t i e s ī b a s 6 6 8 . Šis m o r ā l ā kai tē ju­

ma d e f i n ē j u m s tā teorēt iskajai izpratnei v a r tikt p i e ņ e m t s .

659 Henry Campbell Black M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co.,

1990, sixth edition, p. 1489.

660 Henry Campbell Black M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1990, sixth edition, p. 786; Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders, London, second edition, Butterworths, Volume 3, 1969, p. 58; Personal Injury in Georgia, http://www.ga-law.com/persinj.htm, p. 1; Personal Injury, http://www.deluca.com/personal.htm, p. 1.

661 Henry Campbell Black M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co.,

1990, sixth edition, p. 786.

662 Osborn's Concise Law Dictionary. London, Sweet & Maxwell, eighth edition, 1993, p.l 78.

663 Keeten P., Keeton R., Sargentich L, Steiner H. Cases and Materials on Tort and Accident Law,

St. Paul Minh. West Publishing Co., 1983, p. 1317-1347.

664 Osborn's Concise Law Dictionary. London, Sweet & Maxwell, 1993, eighth edition, p. 178;

Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders. London,

Butterworths, Volume 3, second edition, 1969, p. 58.

665 Henry Campbell Black M. A., Blacks's Law Dictionary, St. Paul Minh. West Publishing Co.,

1990, sixth edition, p. 786.

666 Turpat.

667 Keeten P., Keeton R., Sargentich L, Steiner H. Cases and Materials on Tort and Accident Law, St. Paul Minh. West Publishing Co., 1983, p. 1317-1322; Mellinkofl D. Mellinkoff's Dictionary of Ammerican Legal Usage, St. Paul, Minh., West Publishing Co., 1992, p. 569-570; Prosser William L, Wade lohn W., Schwartz Victor E. Cases and Materials on Tort, Westbury, New York, The Foundarion Press Inc., 1988, p. 951-981.

668 Комментарий части второй Гражданского кодекса Российской Федерации. Москва:

Гардарика, 1996, с. 389-391.

1 5 2 5. daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

T o m ē r visl ielāko p r o b l ē m u s a g ā d ā n e v i s m o r ā l ā k a i t ē j u m a d e f i n ē j u m a izvei­

d o š a n a , b e t g a n at l īdzības a p m ē r a note ikšana par m o r ā l o k a i t ē j u m u . P i e m ē r a m ,

kā lai nosaka at l īdzību p e r s o n a i sakarā ar s a k r o p ļ o j u m u un i z ķ ē m o j u m u

( C L 2 3 4 9 . p . ) ? D o m ā j a m s , k a t iesai, n o s a k o t at l īdz ību, b ū t u j ā ņ e m v ē r ā šādi a p ­

stākļi:

1) c ietušā spējas p a š a m sevi uzturēt, t ā t a d - va i v i ņ a m b ū s n e p i e c i e š a m a citu c i l vēku pal īdz ība sevis a p k o p š a n a i ;

2 ) c ietušā v e c u m s , j o g a d o s j a u n ā k a m c i l v ē k a m i r d a u d z g r ū t ā k p ā r v a r ē t aiz­

s k ā r u m a radītās sekas nekā g a d o s v e c ā k a m c i l v ē k a m ;

3) c ietušā ind iv iduā lās spējas. D o m ā j a m s , ka i r p a p i l d u s j ā n o s a k a atl īdzība

g a d ī j u m o s , k a d c i e t u š a j a m n o d a r ī t ā k a i t ē j u m a rezultātā i r l iegta iespēja, p i e m ē ­

r a m , t u r p i n ā t v i jolnieka kar jeru, ko v iņš bija v e i k s m ī g i uzsācis, u z v a r o t konkursos.

Tiesai p a p i l d u s b ū t u j ā ņ e m v ē r ā vairāki aspekt i , n o s a k o t at l īdz ību s i e v e t ē m ,

j a i z ķ ē m o j u m a 6 6 9 d ē ļ t ā m i r a p g r ū t i n ā t a izdevība d o t i e s laul ībā ( C L 2 3 4 9 . p . ) . I r

jānoska idro:

1) v a i šis s a k r o p ļ o j u m s va i i z ķ ē m o j u m s t r a u c ē va i a p g r ū t i n a n o r m ā l u laul ības

dzīvi. P i e m ē r a m , v a i s iev iete n e v a r sevi a p k o p t , v a i n e s p ē j d z e m d ē t b ē r n u s ;

2) vai šis s a k r o p ļ o j u m s va i i z ķ ē m o j u m s i r a c ī m r e d z a m s , kas, p r o t a m s , v a r

a p g r ū t i n ā t šīs sievietes iespēju piesaistīt c i lvēkus;

3 ) s ievietes v e c u m s s a k r o p ļ o j u m a v a i i z ķ ē m o j u m a br id i , j o laul ības j a u n ā k u sieviešu v i d ū i r d a u d z b iežākas.

P r o t a m s , t ie n a v v i e n ī g i e at l īdzības n o t e i k š a n a s kritēriji, t a č u , ja cietusī stā­

jas laul ībā, t a d p a r ā d n i e k a m i r pi lnīgs p a m a t s lūgt s a m a z i n ā t va i v ispār nora id ī t

p r a s ī b u p a r at l īdz ības s a m a k s u .

S a v u k ā r t , n o s a k o t at l īdzību sakarā a r p e r s o n u u z t u r ē š a n u ( C L 2 3 5 1 . p.) , C i v i l ­

l ikums i r norādīj is kritērijus ( t ie g a n n a v v i e n ī g i e ) , p ē c k u r i e m tiesai v a j a d z ē t u v a ­

dīt ies. Š ā d i kritēriji ir:

1) mirušā v e c u m s ,

2 ) mirušā spēja, d z ī v a m e s o t , n o d r o š i n ā t sev uzturu,

3 ) tās p e r s o n a s va jadz ība, k a m at l īdzība n o t e i c a m a .

B e z š a u b ā m , i r j ā ņ e m v ē r ā , va i p e r s o n a s v e c u m s d e v a iespēju s a ņ e m t p ie­

t iekami lielu at l īdz ību, jo i r skaidrs, ka p e r s o n a i d a r b a spēj īgā v e c u m ā ir d a u d z

v i e g l ā k atrast d a r b u n e k ā p e n s i o n ā r a m .

T o m ē r v e c u m s n a v izšķirošais kritērijs. Tiesai i r j ā ņ e m v ē r ā m i r u š ā kā indivī­

da spējas, jo v i e n a un tā p a š a v e c u m a c i l v ē k i e m i r d a ž ā d a s spējas un iespējas.

P i e m ē r a m , i z g u d r o t ā j a m u n s ē t n i e k a m v a r b ū t d a ž ā d a s spējas u n līdz a r t o i e s p ē ­

j a s a ņ e m t a t t i e c ī g u a t a l g o j u m u . B e z t a m , n o v ē r t ē j o t spējas, b ū t u j ā ņ e m v ē r ā arī

669 Lai gan Civillikuma 2349. p. 2. teikums nosaka papildu atlīdzības noteikšanu sakarā ar izķēmojuma radītām grūtībām, tomēr šādas grūtības var rasties arī sakropļojuma dēļ, piemēram, abu kāju amputācija personisko tiesību aizskāruma rezultātā. Sakropļojums tāpat ietekmē personas dzīvi kā izķēmojums, piemēram, nespēja sakropļojuma dēļ dzemdēt bērnus arī var būt apgrūtinājums doties laulībā, lai gan šis sakropļojums nav acīm redzams. Šajā sakarā pirms attiecīgu grozījumu izdarīšanas būtu nepieciešams Augstākās tiesas plēnuma vai Satversmes tiesas skaidrojums, ar kuru būtu noteikts, ka tiesai ir jānosaka atlīdzība sievietēm par apgrūtinājumu doties laulībā arī sakropļojuma dēļ.

2. nodaļa. Personiskā un morālā kaitējuma kompensācijas problēmas civiltiesībās 1 5 3

670 Mikelēnas V. Civilinēs atsakomybēs problemos: lyginamieji aspekti. Vilnius, Justitia, 1995,

671 Skattt'rogas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 1996. gada 30. jūlija spriedumu lietā Nr. 2 -3087/1 (tiesa piesprieda 150 LVL) un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 1993. gaaa 3.-6. septembra spriedumu lietā Nr. 2-980 (tiesa piesprieda 375 LVL) u.c.

mirušā stāvokl is karjerā v a i u z ņ ē m ē j d a r b ī b ā , jo iestāžu vadī tā j i v a i liela u z ņ ē m u ­

ma īpašniek i parast i i r ci lvēki ar l ielu p ieredzi , kas i e g ū s t a m a ilgstošā laika p e r i o d ā .

Trešais kritērijs, kas t iesai i r j ā n o s k a i d r o , ir paša a p g ā d ā j a m ā va jadz ība p ē c

š ā d a s t iesas n o t e i k t a s at l īdz ības. Ja p e r s o n a s mant iska is ( m a t e r i ā l a i s ) stāvokl is i r

p i e t i e k a m s tās n o r m ā l a i iztikai, t a d at l īdzības p i e n ā k u m s atkrīt ( C L 2 3 5 1 . p . 3 . te i­

k u m s ) . T o m ē r v a j a d z ī b u n e n o s a k a tikai m a n t i s k a i s stāvokl is a p g ā d n i e k a n ā v e s brī­

dī. Būtisks ir arī šī mant iskā stāvokļa i l g u m s . P i e m ē r a m , ārvalstu t iesu p r a k s ē atlī­

dzība n e p i l n g a d ī g a j i e m tiek piešķirta līdz v i ņ u p i l n g a d ī b a s s a s n i e g š a n a i . B e t , ja i r

a t t iec īg i l i k u m o s noteikt i apstāk ļ i , t a d k a i t ē j u m a at l īdz ību v a r piešķirt u z i lgāku

laiku. B ē r n a m i n v a l ī d a m k a i t ē j u m a atl īdzība tiek piedzīta līdz v iņa n ā v e i . Vāci jā,

ja mirušā bērns uz a p g ā d n i e k a m i r š a n a s brīdi s t u d ē augstskolā va i un ivers i tātē,

k a i t ē j u m a at l īdzību v a r piedzīt līdz univers i tātes v a i c i tas skolas b e i g š a n a i 6 7 0 . Arī

Latvi jas tiesai šis kritērijs b ū t u j ā ņ e m v ē r ā .

N o s a k o t at l īdz ību p a r m o r ā l o k a i t ē j u m u g a d ī j u m o s , k a d p e r s o n a i t iek pret l i ­

k u m ī g i laupīta brīvība ( C L 2 3 5 2 . p.) , t iesai b ū t u j ā ņ e m v ē r ā , kādā v e i d ā brīvības

laupīšana not ikusi : va i tika a p d r a u d ē t a c ietušā va i v iņa tuv in ieku dzīvība va i veselī­

b a , k ā d o s a p s t ā k ļ o s c ietušais a t r a d ā s ( v a i t ika b a r o t s , va i a t r a d ā s n e a p k u r i n ā t ā s

t e l p ā s u. tml . ) , va i p r e t v i ņ u tika l ietota fiziska va i ps iholoģiska v a r d a r b ī b a u . t m l .

Līdzīgi b ū t u jā izvērtē apstākļ i , arī n o s a k o t at l īdzību p a r m o r ā l o k a i t ē j u m u , kas n o ­

dar ī ts, izvarojot sievieti ( C L 2 3 5 3 . p.) . S a v u k ā r t , n o s a k o t at l īdzību p a r m o r ā l o kai­

t ē j u m u , kas nodar ī ts, izdarot k o p o š a n o s ar s ieviet i , a t r o d o t i e s tai n e s a m a ņ a s stā­

vokl ī , t iesai b ū t u j ā ņ e m v ē r ā , k ā d o s a p s t ā k ļ o s s i e v i e t e n e s a m a ņ a s stāvokl ī

n o n ā k u s i , va i to n a v veic ināj is pats aizskārējs.

Latvi jas t iesu prakse vairāk va i m a z ā k s e k m ī g i attīstās mant iskās k o m p e n s ā ­

ci jas n o t e i k š a n ā p a r p e r s o n a s prett iesisku g o d a u n c i e ņ a s a i z s k ā r u m u . Šajā sakarā

1 9 9 5 . g a d a 2 5 . oktobr ī i r p i e ņ e m t s Latvi jas R e p u b l i k a s A u g s t ā k ā s tiesas p l ē n u m a

l ē m u m s N r . 9 « P a r t iesu praksi l ietās p a r p e r s o n u g o d a u n c i e ņ u aizskarošo z iņu

a t s a u k š a n u » . L ē m u m a 7 . p . 2 . d . m i n ē t i i e s p ē j a m i e kritēriji, kas tiesai j ā ņ e m v ē r ā ,

n o s a k o t at l īdzību p a r m o r ā l o k a i t ē j u m u , kas nodar ī ts a r n e p a t i e s u va i g o d u u n

c i e ņ u aizskarošu z iņu izp lat īšanu. Š ā d i kritēriji ir:

• n e p a t i e s u , g o d u u n c i e ņ u aizskarošu z iņu izplat īšanas p u b l i s k u m s ,

• izplat īšanas p l a š u m s ,

• šī a izskāruma s m a g u m s pret p e r s o n u ,

• sekas, ko radījusi g o d u un c i e ņ u aizskarošo z iņu izplatīšana,

• p u š u p e r s o n ī b a u.c.

A p l ū k o j o t Latvi jas t iesu praksi p a r m a n t i s k ā s k o m p e n s ā c i j a s n o t e i k š a n u par

m o r ā l o k a i t ē j u m u , kas i r nodar ī ts ar n e p a t i e s a s va i g o d u un c i e ņ u aizskarošas i n ­

f o r m ā c i j a s izplat īšanu m a s u i n f o r m ā c i j a s l īdzekļos, v a r s e c i n ā t , ka t iesas ļot i p ie­

sardzīgi n o s a k a k o m p e n s ā c i j a s at l idz ību. Vidēj i šāda at l īdzība sastāda no 150 līdz

5 0 0 l a t i e m 6 7 ' .

1 5 4 5. daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

S a l ī d z i n ā j u m ā a r ā r z e m ē s p i e p r a s ā m a j ā m 6 7 2 u n t iesas p i e s p r i e s t ā m 6 "

k o m p e n s ā c i j ā m , m ū s u t iesu n o t e i k t ā s i r n e s a l ī d z i n ā m i m a z a s . P r o t a m s , autors

neaic ina pi ln ībā k o p ē t ārva lstu t iesu note iktās s u m m a s , t a č u d a ž u s i m t u latu

k o m p e n s ā c i j a i r n e p i e d o d a m i m a z a . P i r m k ā r t , t a s n o r ā d a , k a s a b i e d r ī b a u n līdz

a r t o t iesa p e r s o n a s m o r ā l o a i z s k ā r u m u v ē r t ē d a u d z z e m ā k p a r m a n t i s k o aizskā­

r u m u , kas bija raksturīgi p a d o m j u s istēmas v a l s t ī m . O t r k ā r t , šāda v e i d a k o m p e n ­

sācijas p iespr iešana n e n o d r o š i n a civi lt iesiskās a t b i l d ī b a s i n d i v i d u ā l o un arī v ispā­

rējo p r e v e n c i j u . C ietušā stāvokl is p ē c a p m e l o j u m a , kas izteikts presē, vairs n e v a r

tikt a t j a u n o t s . Bez t a m neret i n e p a t i e s a informāci ja par p e r s o n ā m p a r ā d ā s presē

p i r m s v ē l ē š a n ā m , u n t ā v a r i e t e k m ē t šīs n e p a t i e s i a p m e l o t ā s p e r s o n a s t u r p m ā k o

dzīvi 6 7 4 .

D o m ā j a m s , ka, n o s a k o t m a n t i s k u k o m p e n s ā c i j u par m o r ā l u k a i t ē j u m u sakarā

a r n e p a t i e s a s v a i g o d u u n c i e ņ u aizskarošas i n f o r m ā c i j a s izplat īšanu, t iesai b e z

A u g s t ā k ā s tiesas p l ē n u m a l ē m u m ā n o s a u k t a j i e m kritēri j iem b ū t u j ā ņ e m v ē r ā , va i

šī k o m p e n s ā c i j a b ū s p i e t i e k a m i iespaid īga, lai n o v ē r s t u l īdzīgu prett iesisku dar­

b ī b u n ā k o t n ē , k ā ar ī - v a i t ā c i e t u š a j a m d o s p a m a t o t u a p m i e r i n ā j u m u .

672 Piemēram, Bridžitas Bardo bijušais vīrs un abu vienīgais dēls iesniedza prasību tiesā par morālā kaitējuma, ko franču aktrise ir abiem nodarījusi ar saviem memuāriem, kompensāciju 6 ООО 000 FRF (619 000 LVL) apmērā. Arī viņas otrais bijušais vīrs Žaks Šarjē un abu dēls Nikolā Šarjē iesniedza līdzīgu prasību pret B. Bardo memuāru «Iniciāļi В. B.» izdevēju par morālā kaitējumu 5 000 000 FRF (516 000 LVL) apmērā, kā arī lūdza aizliegt turpmāk publicēt strīdīgās grāmatas nodaļas un pārbaudīt ārzemēs izdotos grāmatas tulkojumus. N. Šarjē advokāte tiesā paskaidroja, ka viņas 36 gadus vecais klients vēl ciešot no «psiholoģiskiem apvainojumiem», kurus pret viņu ir vērsusi viņa māte, savā grāmatā nosaucot grūtniecību pēc Nikolā ieņemšanas par «deviņu mēnešu murgu» un viņa embriju par «audzēju». Savukārt Ž. Šarjē uzskatīja, ka viņu aizskāris B. Bordo izteiktais viņa raksturojums, kurā viņš ir nosaukts kā vīrišķīgas augstprātības pārņemts nežēlīgs cilvēks un alkoholiķis. «Neatkarīgās Rīta Avīzes» pielikums «Tālrāde. Tāldzirde.», 1997. gada 31. janvāris; Vakara ziņas, 1997. gada 24. janvāris.

673 Piemēram, avīze «Sun» 1987. gadā samaksāja dziedātājam E. Džonam 1,5 miljonus angļu mārciņu par to, ka bija publicējusi nepatiesus apgalvojumus par tā sakariem ar pērkamiem vīriešiem. Diena, 1996. gada 10. oktobris. Piemēram, Zviedrijā par nopietnu kaitējumu vidēji piespriež kompensāciju 50 000-15 000 kronu apmērā (apmēram 4000-12 000 LVL). Skat.: Законы и практика СМИ в одиннадцати демократиях мира, Права человека, Москва, 1996, с. 95.

674 Kā nesens piemērs ir jāmin J. Aleksandraviča darbības plašs apraksts pirms pašvaldības vēlēšanām 1997. gadā, kā rezultātā viņš netika ievēlēts Rīgas Domē.

3. nodaļa. Līgumsods - civiltiesiskās atbildības līdzeklis l īgumpārkāpuma gadījumā 1 5 5

3. nodaļa. Līgumsods - civiltiesiskās atbildības līdzeklis līgumpārkāpuma gadījumā

Līgumsods un tā veidi L ī g u m s o d s (poena - lat īņu v a l . 6 7 5 , pénale - f r a n č u v a i . , Vertragsstrafe, Strafe -

v ā c u v a l . , неустойка, пеня - kr ievu v a l . ) kā civi lt iesiskās atb i ld ības līdzeklis ir p ie­

m ē r o j a m s tikai l īgumiskās a t b i l d ī b a s g a d ī j u m ā . L ī g u m s o d s kā civilt iesiskās atb i l ­

d ī b a s institūts sakarā ar v i e n k ā r š o p i e m ē r o j a m ī b u ir izplatīts līdzeklis l ī g u m a pār­

k ā p u m u g a d ī j u m ā . L ī g u m s o d a m i r d i v a s funkci jas:

1) l ī g u m i s k o saist ību izpi ldes n o d r o š i n ā š a n a 6 7 6 ( l ī g u m s o d s kā saist ību izpi ldes

n o d r o š i n ā j u m s ) ;

2 ) sodīšana p a r l ī g u m a saist ību neizpi ldi 6 7 7 ( l ī g u m s o d s k ā s o d s ) .

K a u t g a n a n g l o s a k š u t iesības sodīšanas z a u d ē j u m u s (punitive, exemplary

damages) atzīst, b e t t ā d u civi lt iesisko inst itūtu kā l ī g u m s o d s ( s o d a n a u d a , n o k a ­

v ē j u m a n a u d a ) - penalty - šo z e m j u t iesas t o m ē r neatzīst 6 7 8 šī inst i tūta s o d a rak­

stura d ē ļ , jo tas n a v p a r e d z ē t s , lai at l īdz inātu n o d a r ī t o s va i n ā k o t n ē i e s p ē j a m o s

z a u d ē j u m u s , b e t g a n , lai o t r o l īgumslēdzē jpus i sodī tu 6 7 9 .

L ī g u m s o d a institūts g a l v e n o k ā r t raksturīgs k o n t i n e n t ā l ā s E i r o p a s va lstu li­

k u m d o š a n a i ( t i e s ī b ā m ) 6 8 0 . P i e t a m šis l ī g u m s o d s v a r b ū t k ā ieskaita l ī g u m s o d s , t ā

ari soda l ī g u m s o d s , t. i ., t ā d s l ī g u m s o d s , kas t iek piedzīts neatkar īg i no z a u d ē j u ­

m i e m va i p a p i l d u s t i e m .

675 Dr. Būmanis A. Romiešu tiesību hrestomātija, Izdevis A.Gulbis, Rīga, 1935, 44.-45. Ipp.;

Система римского права. На правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 199-201,

Бартошек М. Римское право, Москва: ЮЛ, 1989, с. 416.

676 То apliecina līgumsoda kā civiltiesiskā institūta atrašanās CL Piektajā nodaļā «Saistību tiesību

pastiprināšana».

677 Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām, 2. papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas juridiskais centrs, 1994, 79. Ipp.; Юридический словарь. Москва: Гос. изд. юридической литературы,

2 изд., том 2, 1956, с. 356-357; Юридический энциклопедический словарь. Москва:

Советская энциклопедия, 2 доп. изд., 1987, с. 416.

678 Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные

отношения, 1993, с. 305.

679 Tomēr anglosakšu tiesības dod pusēm tiesības vienoties par noteiktu (konkrētu) summu, kas līguma pārkāpuma gadījumā vainīgajai pusei būtu jāmaksā kā atlīdzība par sagādātajiem zaudējumiem. Šādu pušu iepriekš noteiktu summu sauc par iepriekš noteiktajiem zaudējumiem (agreed and liquidated damages). Par iepriekš noteiktajiem zaudējumiem un to atšķirību no soda (penalty) tuvāk skatīt šis grāmatas 226.-228. Ipp.; Words and Phrases Legally Defined, Under General Editorship of John B. Saunders. London, Butterworths, volume 2, second edition, 1969, p. 5-6; Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984, с. 344, 358-362; Мозопин В. П., Фарнсворт Е. А. Договорное право в США и СССР. Москва: Наука, 1988, с. 134; Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные отношения, 1993, с. 305; Bērnems Skots Di. Līgumu sastādīšana. Rīga: Pētergailis, 1995, 155.-156. Ipp.; Liquidated damages - Are they Enforceable? Http://www.rkb.com/art-liq.htm, p.1.

680 Līgumiskā civiltiesiskā atbildība līgumsoda formā ir paredzēta citu valstu civilkodeksos, piemēram, Japānas civilkodeksā (420. p.).

1 5 6 5. daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

Ar j ē d z i e n u līgumsods šajās valstis saprot kā n a u d a s s u m m u , tā ari l ī g u m ā

noteiktās citas m a n t i s k ā s v ē r t ī b a s , kuras p a r ā d n i e k s a p ņ e m a s n o m a k s ā t kredi to­

r a m savu saistību neizpi ldes v a i n e p i e n ā c ī g a s izpi ldes g a d ī j u m ā 6 8 1 ( F r a n c i j a s civi l­

kodeksa 1226. p., Vāc i jas BCB 3 3 9 . p., Š v e i c e s saistību l ikuma 160. p . ) 6 8 2 . Līdzīgi

l ī g u m s o d u d e f i n ē CL (1716. p . ) , n o s a k o t , ka «līgumsods Ir pametums, ko kāda

persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi» ( i z c ē l u m s m a n s - A. B.). S a v u k ā r t

CL 1717. p. nosaka, ka «līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt

ne vien naudā, bet arī citās vērtībās» ( i z c ē l u m s m a n s - A. B.), p i e m ē r a m ,

konkrētā m a n t ā va i l ietā. Šī C iv i l l ikumā izteiktā l ī g u m s o d a f o r m a s n o t e i k š a n a s

brīvība a t a i n o j a s a r i c i t o s n o r m a t ī v a j o s aktos, p i e m ē r a m , E lektroenerģ i jas

p i e g ā d e s u n l ietošanas n o t e i k u m u 6 8 3 128. p . p a r e d z l ī g u m s o d u trīskārtīgā v a i p a t

seškārt īgā a p m ē r ā n o tarifa.

P a p i l d u s b ū t u j ā n o r ā d a , ka l ī g u m s o d a un tā f o r m a s ( v e i d a ) note ikšana ir lī-

g u m s l ē d z ē j p u š u prerogat īva ( C L 1717. p. 2. d . ) . B e z t a m i r jāuzsver, ka saskaņā

ar CL 1716. p. šādai saistībai m a k s ā t l ī g u m s o d u ir j ā b ū t skaidri izteiktai l ī g u m ā 6 8 4 .

Līdz ar to p a r l ī g u m s o d u n e v a r uzskatīt t ā d u s o d u ( p a m e t u m u ) , kurš tiek noteikts

administrat īvā kārtā p r e t o t r u l ī g u m p u s i , p i e m ē r a m , ko v ienpusēj i p i e m ē r o a/s

« L a t v e n e r g o » pret p a t ē r ē t ā j i e m par s a m a k s a s n o k a v ē j u m u . K ā l a b u p i e m ē r u v a r ē ­

t u m i n ē t Latvi jas Republ ikas S a t i k s m e s ministri jas n o l i k u m u « P a r kravu u n p a s a ­

žieru p ā r v a d ā j u m i e m pa Latvi jas Republ ikas d z e l z c e ļ i e m » , kas nosaka, k ā d u l ī g u m ­

s o d u a/s «Latv i jas Dzelzceļš» p a t ē r ē t ā j a m m a k s ā s p a r p i e ļ a u t u n o k a v ē j u m u

( 1 0 2 . p.) .

L ī g u m s o d s i r a k c e s o r a saistība - p a p i l d u saistība, kas n a v a t r a u j a m a no p a ­

m a t a f l īgumiskās) saistības 6 8 1 . R o m i e š u t iesības n o t e i c a , ka l ī g u m s o d s v a r tikt n o ­

teikts t ikai ar pras ī juma t i e s ī b ā m a izsargātu saist ību izpildi, lai g a n v ē l ā k parādī­

jās arī p s e i d o l ī g u m s o d s , t.i., l ī g u m s o d s par t ā d u saistību neizpi ldi , kas n a v

n o d r o š i n ā t a a r prasī juma t i e s ī b ā m . P i e m ē r a m , p ē c p r e t a l k o h o l a l ikuma p i e ņ e m ­

šanas vīrs apsola sievai n e d z e r t šņabi , b e t , ja dzers, t a d m a k s ā s l ī g u m s o d u 6 8 6 .

Latvi jā, t ā p a t k ā V ā c i j ā u n Franci jā, v i e n o š a n ā s par l ī g u m s o d a spēkā e s a m ī b u

ir atkar īga no paša l ī g u m a spēkā e s a m ī b a s . Ja l ī g u m s ir atzīts p a r spēkā n e e s o š u ,

n a v spēkā arī v i e n o š a n ā s par l ī g u m s o d u (Franci jas civ i lkodeksa 1227. p., Vāci jas

681 Romiešu tiesības atzina līgumsodu tikai naudas izteiksmē, savukārt modernās tiesības arī citās lietās. Skat.: Система римского права, На правахь рукописи. Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 199.

682 Līgumsods ir paredzēts arī Itālijas civilkodeksa 1382. pantā, Grieķijas civilkodeksa 405. pantā, Japānas civilkodeksa 420. pantā, Austrijas civilkodeksa 1336. pantā, Holandes civilkodeksa VI grāmatas 92. pantā. Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные отношения, 1993, с. 304.

683 Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi, Ministru kabineta 1996. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 413 (Prot. Nr. 51, 11. par.), Latvijas Vēstnesis, Nr. 182.

684 Līgumsods ir vienpusēja saistība (CL 1716. р., 1717. р. 2. d.). Skat.; Система римского права. На правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 199.

685 Torgāns К. Komentāri saistību tiesībām, 2.papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas Juridiskais centrs, 1994, 78. Ipp.; Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные отношения, 1993, с. 304; Система римского права, На правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve 1925, с. 199.

686 Сиаема римского права, На правахь рукописи, Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 200.

3. nodaļa. Līgumsods - civiltiesiskās atbildības līdzeklis l īgumpārkāpuma gadījumā 1 5 7

BCB 3 4 4 . р.) . C iv i l l ikumā ir skaidri norādī ts , ka, izbeidzot ies g a l v e n a i saist ībai, p a t s

no sevis izbeidzas arī ta i n o r u n ā t a i s l ī g u m s o d s ( C L 1724. р . ) .

Atkar ībā n o tā, par k ā d a v e i d a l ī g u m p ā r k ā p u m u p i e m ē r o l ī g u m s o d u , l ī g u m ­

s o d a m i r divi v e i d i - n o k a v ē j u m a ( k a v ē j u m a ) n a u d a un soda n a u d a .

Nokavējuma nauda (Vertragsstrafe - v ā c u v a i . , пеня - kr ievu v a i . ) - n a u ­

d a s s u m m a v a i c i tāda m a n t i s k a vēr t ība, k o v i e n a l ī g u m p u s e a p ņ e m a s s a m a k s ā t

otrai l ī g u m p u s e i saistību izpi ldes n o k a v ē j u m a g a d ī j u m ā 6 8 7 . Š o l ī g u m s o d u nedrīkst

sajaukt ar p r o c e n t i e m .

Soda nauda (Strafe - v ā c u v a i . « s o d ī š a n a , s o d s » , неустойка - kr ievu v a i . ) -

n a u d a s mant isks i e d a r b ī b a s l īdzeklis, k o p i e m ē r o k ā s o d u , civi lt iesisku sankci ju p a r

saistības neizpi ldi l ikumā va i l ī g u m ā note ikta jos g a d ī j u m o s u n kārt ībā. T o m ē r so­

da n a u d a i r jānošķir no c i ta juridiska inst itūta « n a u d a s s o d a » , kas t iek n o t e i k t s kā

sods kr iminālt iesībās, administrat īva jās t iesībās va i p a r t iesas l ē m u m a neizpi ldi 6 8 8 .

P i e m ē r o j o t l ī g u m s o d u , aktuā ls i r j a u t ā j u m s p a r t ā a t t i e c ī b ā m a r l ī g u m a sais­

t ības reā lu izpildi un z a u d ē j u m i e m , kurus kreditors i r cietis p a r ā d n i e k a d a r b ī b a s

( b e z d a r b ī b a s ) rezul tātā. N o š ī r e d z e s v i e d o k ļ a teori jā u n arī p r a k s ē i r z i n ā m i č e t r i :

a l ternat īvais l ī g u m s o d s - l ī g u m s o d s , att iecībā uz kuru l ikums n o s a k a kredi­

t o r a m izvēli - p i e m ē r o t l ī g u m s o d u , prasīt z a u d ē j u m u at l īdz ināšanu v a i n o t e i k t u

d a r b ī b u v e i k š a n u , arī l ī g u m a reālu izpildi (CL. 1718. р . ) ;

kumulat īva is l ī g u m s o d s - l ī g u m s o d s , kuru p i e m ē r o p a p i l d u s z a u d ē j u m u at­

l īdzināšanai vai note iktu d a r b ī b u v e i k š a n a i , arī l ī g u m a reālai izpildei ( C L 1720. р.) .

Š ā d s l ī g u m s o d s tiek saukts arī par soda l ī g u m s o d u ;

ieskaita l ī g u m s o d s - l ī g u m s o d s , k u r u ieskaita z a u d ē j u m u at l īdz ībā

( C L 1 7 2 2 . р . ) ;

a t k ā p š a n ā s l ī g u m s o d s - tāds l ī g u m s o d s , kura s a m a k s a atbr īvo p a r ā d n i e k u no

v i s ā m c i t ā m sa ist ībām - arī no saistības at l īdz ināt z a u d ē j u m u s un izpildīt l ī g u m u

( C L 1722. р . ) .

Līgumsods un līgumsaistību reāla izpilde

Franci jas c iv i lkodeksa 1226. p. - 1233. p. p ie ļau j p u š u iespēju v i e n o t i e s par

l ī g u m s o d u (la clause pénale), kas vain īgaja i pusei ir j ā m a k s ā par savu l īgumsaist ību

neizpi ld i . Franci jas kodekss atšķirīgi r e g l a m e n t ē l ī g u m s o d a un l īgumsaist ību reālu

izpildi. Ja l ī g u m s o d s i r p a r e d z ē t s par l īgumsaist ību izpildes n o k a v ē j u m u , t a d kre­

d i tors ir t iesīgs pieprasīt kā l ī g u m s o d u , tā arī l īgumsaist ību reālu izpildi. S a v u k ā r t

c i tos l ī g u m a p ā r k ā p u m u g a d ī j u m o s k r e d i t o r a m ir jāizvēlas starp l ī g u m s o d u va i lī­

g u m s a i s t ī b u izpildi n a t ū r ā .

Vāc i jas BCB ( 3 3 9 . p.) paredzēta is l ī g u m s o d s , līdzīgi kā C L , i r g a n v i e n s no

saist ību izpi ldes n o d r o š i n ā š a n a s v e i d i e m , g a n civilt iesiskās a t b i l d ī b a s f o r m a . Arī

Vāc i jas BCB, p i e m ē r o j o t l ī g u m s o d u , tiek nodal ī t i g a d ī j u m i , k a d l ī g u m s o d s i r p a r e ­

dzēts p a r saistības neizpi ldi laikā v a i par neizpi ldi v ispār. P i r m a j ā g a d ī j u m ā kredi­

tors v a r pieprasīt kā l ī g u m s o d u , tā arī saistības reālu izpildi (BCB 3 4 1 . р.) , otrajā

687 Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные

отношения, 1993, с. 303-304.

688 Юридический словарь. Москва: Гос. изд. юридической литературы, 2 изд., том 2, 1956,

с. 521.

1 5 8 5. daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

g a d ī j u m ā kredi tors v a r izvēlēt ies tikai v i e n u no d i v i e m (BGB 3 4 0 . p. 1. d . ) 6 8 9 .

S a v u k ā r t Š v e i c e s saist ību l ikums ( 1 6 3 . p.) b e z saistības izpi ldes n o k a v ē j u m a

vēl p a p i l d u s izvirza n o s a c ī j u m u p a r l ī g u m a izpi ldes v i e t a s saistības p ā r k ā p š a n u ' 1 ,

kas k r e d i t o r a m d o d p a m a t u n o p a r ā d n i e k a pieprasīt k ā l ī g u m s o d u , t ā arī l īguma

reālu izpildi.

Arī C iv i l l ikums r e g l a m e n t ē l ī g u m s o d a u n l ī g u m a reālas izpildes at t iecības. C L n o s a k a , ka kredi tors v a r p ieprasī t :

• va i nu l ī g u m a izpildi, va i l ī g u m s o d a s a m a k s u ( C L 1718. p. 1. d . ) ,

• l ī g u m s o d a s a m a k s u , ja l ī g u m a pr iekšmets bijis kaut ko nedar ī t ( C L 1718. p.

2 . d . ) . T a č u Civ i l l ikums š im p r i n c i p a m nosaka d i v u s i z ņ ē m u m u s . Kredi tors v a r pie­

prasīt kā l ī g u m s o d a s a m a k s u , tā arī l ī g u m a izpildi, ja:

• tieši tā bijis n o r u n ā t s l ī g u m ā ( C L 1720. p. 1. a p p . ) ,

• l ī g u m s o d s bijis n o r u n ā t s p a r saist ības neizpi ld i laikā ( C L 1720. p. 2. a p p . ) .

Š ā d a l ī g u m s o d a r e g l a m e n t ā c i j a atbi lst r o m i e š u t ies ībām 6 9 1 .

Līgumsods un zaudējumu atlīdzināšana

Vāci jā l ī g u m s o d s tiek uzskatīts p a r m i n i m ā l o z a u d ē j u m u s u m m u , j a pat iesie

z a u d ē j u m i pārsn iedz l ī g u m s o d a a p m ē r u s , t a d saskaņā a r Vāc i jas BGB 3 4 0 . p . 2 . d .

kreditors v a r piedzīt reālo z a u d ē j u m u s u m m u , j a t o s v a r p ierādī t 6 9 ' . Arī Š v e i c ē

( Š v e i c e s saist ību l ikuma 161. p. 2. d . ) k r e d i t o r a m i r t iesības pieprasīt l ī g u m s o d u ,

kā arī at l īdz ināt t o s z a u d ē j u m u s , kas l ī g u m s o d u pārsn iedz, ja faktisko ( r e ā l o ) z a u ­

d ē j u m u s u m m a i r lielāka p a r l ī g u m s o d u . Līdz ar to v a r a m s e c i n ā t , ka Vāc i jas c iv i l­

kodekss u n Š v e i c e s saist ību l ikums p a r e d z ieskaita l ī g u m s o d u .

N e d a u d z c i tādi š ī p r o b l ē m a tiek risināta Franci jā. S a s k a ņ ā ar Franci jas civi l­

k o d e k s a 1229. p. l ī g u m s o d s «ir at l īdzība p a r z a u d ē j u m i e m , kurus kreditors cieš

( p a n e s ) g a l v e n ā s saistības neizp i ldes rezul tātā». B e z t a m , j a v i e n o š a n ā s n o s a k a , k a

t ā p e r s o n a , kas n a v izpildījusi sa ist ību, n o m a k s ā z a u d ē j u m u v e i d ā n o t e i k t u s u m ­

m u , t a d otrai p u s e i n e v a r b ū t p iespr iesta n e lielāka, n e m a z ā k a s u m m a ( F r a n c i j a s

civ i lkodeksa 1152. p.) . T ā d ā v e i d ā kreditors pr inc ipā z a u d ē iespēju pieprasīt lielā­

kas s u m m a s n o m a k s ā š a n u , p a t j a pat iesie z a u d ē j u m i i e v ē r o j a m i pārsn iedz l ī g u m ­

s o d a s u m m u 6 9 3 .

Kā r e d z a m , k o n t i n e n t ā l ā s E i r o p a s v a l s t u t iesības p a m a t ā atzīst a l ternat īvo lī­

g u m s o d u u n ieskaita l ī g u m s o d u , p i e t u v i n o t l ī g u m s o d u civilt iesiskās a t b i l d ī b a s

k o m p e n s a t o r i s k a j a i b ū t ī b a i . To apl iec ina arī šo va lstu l i k u m d o š a n a s a k t o s p a r e d z ē ­

tās p a r ā d n i e k a t iesības lūgt t iesai l ī g u m s o d a s a m a z i n ā j u m u vai arī kredi tora tiesī­

b a s pieprasīt l ī g u m s o d a p a l i e l i n ā j u m u . T a č u Vāc i jas u n Š v e i c e s t iesības pieļauj ie­

s p ē j u iekļaut l ī g u m ā l ī g u m s o d u a r s o d a raksturu, p a r t o p a p i l d u s v i e n o j o t i e s . Š ā d s

l ī g u m s o d s v a r tikt piedzīts p a p i l d u s z a u d ē j u m i e m 6 9 4 .

690 Turpat.

697 rnJra P ™ C K O r 0 n P a B 3 ' H a n p a B a X b P y K ° ™ C " ' A r m i i a s spiestuve, 1925 c 99 92 2 S S T l S ? S ^ — p a p e r s . M o c a : M e ^ c L e

693 Turpat.

694 Turpat.

, nodaļa. Līgumsods - civiltiesiskās atbildības līdzeklis l īgumpārkāpuma gadījumā 1 5 9

Civ i l l ikuma pr iekšrocība ir t ā , ka tajā ir p a r e d z ē t a iespēja p i e m ē r o t v isus cel­m s l ī g u m s o d a v e i d u s . C L n o s a k a , k a l ī g u m s o d a s a m a k s a n e a t b r ī v o p a r ā d n i e k u n o

p i o c e n t u va i a u g ļ u s a m a k s a s . A t t i e c ī b ā u z z a u d ē j u m u a t l ī d z i n ā š a n u Civ i l l ikums

p a m a t ā p i e m ē r o ieskaita l ī g u m s o d u , t. i ., z a u d ē j u m i i r jāat l īdzina tikai tajā d a ļ ā .

kas pārsn iedz l ī g u m s o d u ( C L 1 7 2 2 . p . ) , t a č u tas neaiz l iedz p u s ē m tieši l ī g u m ā p a -

K ' d z e t c i t ā d u l ī g u m s o d u , arī k u m u l a t ī v o .

Atšķir īgais l ī g u m s o d a inst itūta t r a k t ē j u m s u n t ā r e g l a m e n t ā c i j a radīja n e p i e -

« i e š a m ī b u uni f icēt d a ž ā d u va lstu l ikumus, kas n o s a k a civi lt iesisko a t b i l d ī b u l ī g u m ­

soda f o r m ā . E i r o p a s m ē r o g ā uni f icēšanas m ē ģ i n ā j u m s l ī g u m s o d a r e g l a m e n t ā c i j a i

l ika izdarīts 1978. g a d a 2 0 . janvār ī , k a d E i r o p a s p a d o m e s M i n i s t r u k o m i t e j a p i e ņ ē ­

m a rezolūci ju par l i k u m i e m , kuri p a r e d z l ī g u m s o d u ( s o d u ) civ i l t iesībās 6 9 5 .

Arī šajā rezolūci jā ( 1 . p.) i r p a r e d z ē t a divkārša l ī g u m s o d a funkci ja - k o m p e n ­

sējošā u n s o d a funkc i ja . T o m ē r rezolūci ja netieši d o d pr iekšroku l ī g u m s o d a k o m ­

pensator iskaja i b ū t ī b a i , j o l ī g u m s o d s t iek t raktēts k ā z a u d ē j u m u m i n i m ā l ā s u m m a ,

un līdz ar to rezolūci ja nosaka ieskaita l ī g u m s o d u ( 7 . p.) . To vē l va i rāk a p l i e c i n a

rezolūci jā p a r e d z ē t ā s t iesības s a m a z i n ā t l ī g u m s o d u , ņ e m o t v ē r ā saistības d a ļ ē j o

izpildi, k ā arī n o t e i k t ā l ī g u m s o d a n o t e i k t o s p ā r ā k l ielos a p m ē r u s ( 7 . p . ) .

Kredi tors v a r pieprasīt l ī g u m s o d a s a m a k s u un saistības izpildi tikai t a d , ja lī­

g u m a neizpi lde ( p ā r k ā p u m s ) i r saistības izpildes t e r m i ņ a n o k a v ē j u m s ( 2 . p . ) . P a ­

rādnieks atb i ld par l ī g u m s a i s t ī b u neizpi ldi v a i n e p i e n ā c ī g u izpi ldi, ja v i ņ š p i e tā i r

v a i n ī g s .

A p l ū k o j o t š o rezolūci ju u n izvērtējot C L , v a r a m s e c i n ā t , k a p a m a t n o s t ā d n ē s

C L atbi lst E i ropas v a d o š a j ā m t e n d e n c ē m arī l ī g u m s o d a j o m ā . P i e t a m l ī g u m s o d a

d i v ē j ā d o d a b u (saist ības n o d r o š i n ā j u m s u n civiltiesisks s o d s ) Civ i l l ikums salīdzi­

n ā j u m ā ar šo rezolūci ju t o m ē r iztur k o n s e k v e n t ā k . Līdz ar to n e v a r p i ln ībā piekrist

V. M i k e l ē n a a i c i n ā j u m a m atteikt ies no soda līgumsoda un noteikt v i e n ī g o l ī g u m s o ­

da v e i d u - ieskaita l ī g u m s o d u , jo t ā d ē j ā d i l ī g u m s o d s t iktu r e d u c ē t s līdz m i n i ­

m ā l a j i e m va i iepriekš n o t e i k t a j i e m z a u d ē j u m i e m un līdz ar to nepi ld ī tu saistības

izpildes n o d r o š i n ā j u m a funkci ju 6 9 6 . D o m ā j a m s , ka j ā d a r a tieši o t r ā d i - g a n l ī g u m ­

s o d a u n t ā a p m ē r u , g a n m a k s ā š a n a s p r i e k š n o s a c ī j u m u note ikšana i r jāatstāj p a š u

l ī g u m s l ē d z ē j p u š u ziņā. Katra i p u s e i ir jāapsver, k ā d u civilt iesisko aizsardzības lī­

dzekli p i e m ē r o t savu aizskarto t iesību aizsardzībai. G a d ī j u m ā , ja puses tieši n e v i e ­

nojas par k u m u l a t ī v o va i a t k ā p š a n ā s l ī g u m s o d u , t a d t iesai , v a d o t i e s p ē c C L

1508. p. un 1722. p., i r j ā p i e ņ e m , ka puses ir v i e n o j u š ā s par ieskaita l ī g u m s o d u .

P a r l ī g u m a saistību reālu izpildi un civilt iesisko atb i ld ību p a r l ī g u m a p ā r k ā p u m u

skatīt šās g r ā m a t a s 4. d a ļ u .

695 Penal clauses in civil law. Resolution (78) 3 adopted by Committee of Ministers of the

Council of Europe on 20 January, 1978, at the 281 st meeting of the Ministers' Deputies

with Apendix to Resolution (78) 3. Skat.: Mikelēnas V. Civilinēs atsakomybes problemos:

lyginamieji aspekti. Vilnius, Justitia, 1995, 55. Ipp.

696 To netieši apliecina vēlāk Eiropas Līgumu tiesību komisijas 1994. g. noteiktie Eiropas līgumu

tiesību principi (The Principles of European Contract Law. Prepared by the Commission on

European Contract Law. Part 1. Editors Ole Lando, Hugh Beale, 1994). Dokumenta 4.508. p.

nosaka kreditora tiesības piedzīt līgumā paredzēto līgumsodu neatkarīgi no tā, vai tam

līguma pārkāpuma rezultātā ir vai nav radušies zaudējumi.

1 6 0 5, daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

Līgumsoda apmēra grozīšana

Š v e i c e s saist ību l ikums piešķir t iesai t iesības p ē c p a r ā d n i e k a l ū g u m a samazi­

n ā t l ī g u m s o d a a p m ē r u s , ja tiek konstatēts, ka l ī g u m s o d s ir n e s a m ē r o j a m i liels

( 1 6 3 . p . 3 . d . ) 6 9 ' . Franci jā t iesa v a r s a m a z i n ā t l ī g u m ā p a r e d z ē t o l ī g u m s o d a a p m ē ­

r u , ja t a s i r p ā r ā k liels, v a i arī to pal iel ināt, ja tas i r p ā r ā k m a z s , atkarībā no l īgu­

ma p ā r k ā p u m a v e i d a (c iv i lkodeksa 1152. p.) . Vāc i jas BCB ( 3 4 3 . p. 1. d . ) , analoģiski

Franci jas c i v i l k o d e k s a m , p a r e d z iespēju p ē c p a r ā d n i e k a pras ības tiesas ce ļā s a m a ­

zināt pārāk lielu l ī g u m s o d a s u m m u . T a č u j a u s a m a k s ā t u l ī g u m s o d u s a m a z i n ā t n a v

i e s p ē j a m s 6 9 8 .

T u r p r e t ī C iv i l l ikums n e p a r e d z t iesības tiesai s a m a z i n ā t v a i pal ie l ināt p u š u n o ­

teikto l ī g u m s o d u . Tieši pretē j i , p a t ja p a r ā d n i e k s d a ļ u no savas saistības ir izpil­

dījis, t a m i r jāsamaksā viss l ī g u m s o d s , nev is tikai s a m ē r ī g ā daļa ( C L 1721. p . ) .

Līgumsods un procenti

L ī g u m s o d u nedrīkst sajaukt ar p r o c e n t i e m (usurae - lat īņu v a i . 6 9 9 ) . Lai g a n

ārēji šie d iv i institūti v a r ē t u šķist l īdzīgi, jo p r o c e n t i t iek noteikt i d a ļ ā no s imta (pro

centum) ( % ) un arī l ī g u m s o d s v a r b ū t noteikts p r o c e n t o s .

Š o s d i v u s civi lt iesiskos inst i tūtus p ē c b ū t ī b a s atšķir va i rākas p a z ī m e s .

1. L ī g u m s o d s «ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu

saistību tajā gadījumā, ļa viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi»

( C L 1716. p.) ( i z c ē l u m s - A. B.), savukārt p r o c e n t i ir « t d atlīdzība, kas dodama

par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844. p.) lietošanas atvēlējumu

vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu» ( C L 1753. p.)

( i z c ē l u m s - A. B.). T ā t a d Civ i l l ikuma i z p r a t n ē p r o c e n t i i r at l īdzība, b e t l ī g u m s o d s

ir sods un saistības reālas izpi ldes n o d r o š i n ā j u m s .

2 . N a u d a s saistībās ( l ī g u m i s k o ) p r o c e n t u m a k s ā š a n a i r ( v a r b ū t ) būtiska ( d a ­

biska) d a r ī j u m a sastāvdaļa, kas izriet n o l ī g u m a b ū t ī b a s u n i r v i e n a n o l ī g u m s a i s ­

t ī b ā m . S a v u k ā r t saistība m a k s ā t l ī g u m s o d u var izrietēt n o d a r ī j u m a , kurā n a v p a ­

r e d z ē t a n a u d a s apr i te, p i e m ē r a m , m a i ņ a s l ī g u m a , u n t ā i r j a u n a saistība, kas r o d a s

n o l ī g u m a saistības neizpi ldes va i n e p i e n ā c ī g a s izpi ldes, tādēļ p r o c e n t i u n l ī g u m ­

sods v a r tikt piedzīt i neatkar īg i v i e n s no otra va i p a t a b i k o p ā ( C L 1721. p., 1722.

p. u n 1788. p.) .

3. Saist ība maksāt l ī g u m s o d u r o d a s tikai no divpusēja dar ī juma ( C L 1716. p.,

1717. p. 2. d . ) , b e t saistība maksāt p r o c e n t u s var izrietēt arī no l ikuma (1756. p . ) . 4.

L ī g u m s o d a a p m ē r s n a v ierobežots ( C L 1717. p . 2 . d . , 1721. p., 1722. p.) 7 0 0 , u n t ā

697 Гражданское и торговое право капиталистических государств. Москва: Международные отношения, 1993, с. 304-306.

698 Turpat.

699 Dr. Būmanis А. Romiešu tiesību chrēstomatija, Izdevis A. Gulbis, Rīgā, 1935, 126. Ipp.; Система римского права. На правахь рукописи. Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 201, Бартошек М. Римское право, Москва: ЮЛ, 1989, с. 321-322.

700 Torgāns К. Komentāri saistību tiesībām Civillikumā, 2. papildinātais izdevums. Rīga: Poligrāfists, 1994, 90. Ipp.; Grūtups A. Tiesu prakse un komentāri, Mans īpašums, 1994, 174. Ipp. Gan līgumsoda, gan procentu pieaugums apstājas gadījumos, kad tiesa pasludina spriedumu par parādnieka maksātnespēju (1996. gada 12. septembra likums «Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju» 50. р. 1. d. 3. app.).

i, nodaļa. Līgumsods - civiltiesiskās atbildības līdzeklis l īgumpārkāpuma gadījumā 1 6 1

piedziņai l ikums neizvirza p a p i l d u n o s a c ī j u m u s . P r o c e n t u a p m ē r s savukārt i r iero­

bežots, u n t ā p i e a u g u m s apstājas, k a d vēl n e s a m a k s ā t o p r o c e n t u d a u d z u m s sa­

sniedzis kapitāla l i e l u m u ( C L 1763. p . 1 . a p p . ) va i k a d par p a r ā d n i e k a m a n t u atk­

lāj konkursu ( C L 1763. p. 2 . a p p . ) . B e z t a m , lai n e z a u d ē t u t iesības pieprasīt

l ikumiskos p r o c e n t u s , k r e d i t o r a m tie ir jāprasa reizē ar g a l v e n o saistību va i nedrīkst

par t i e m att iecīgajā laikā noklusēt ( C L 1760. p., 1762. p. 3. a p p . ) . T a č u šis ie­

r o b e ž o j u m s neat t iecas uz l ī g u m ā vai dar ī jumā note ikta j iem ( « l ī g u m i s k a j i e m » ) pro­

c e n t i e m .

P a s t ā v o t iepriekš n o s a u k t a j ā m p a z ī m ē m , kas skaidri nošķir l ī g u m s o d u n o

p r o c e n t i e m , n e s e n ā t iesu p r a k s e t o m ē r r a d a l ielu n e s k a i d r ī b u l ī g u m s o d a p r o c e n ­

tu a p m ē r ā no laikā n e n o m a k s ā t ā s s u m m a s . Šajā sakarā i r j ā a p l ū k o civi l l ieta p a r

S I A « V e s t a » p r a s ī b u p r e t a/s « L i e p ā j a s m a i z n i e k s » p a r n e s a m a k s ā t ā s l ī g u m a s u m ­

m a s u n l ī g u m s o d a s a m a k s u . Lietas īsa f a b u l a . S t a r p p u s ē m tika nos lēgts p i e g ā d e s

l ī g u m s par d a ž ā d u m i l t u p i e g ā d i . L ī g u m a 3 . 2 . p . p u s e s v i e n o j ā s , k a « s a ņ e m t ā s

p r o d u k c i j a s a p m a k s a s a izkavēšana virs trīs d i e n ā m izraisa līgumsoda ( i z c ē l u m s -

A . B . ) p i e m ē r o š a n u 1,5% a p m ē r ā n o n e a p m a k s ā t ā s s u m m a s par katru k a v ē j u m a

d i e n u » . A / s «L iepā jas maizn ieks», s a ņ e m o t p i e g ā d ā t o p r o d u k c i j u , p ie ļāva s a m a k ­

sas n o k a v ē j u m u virs trīs d i e n ā m , kā rezultātā S I A « V e s t a » r a d ā s t iesības pieprasīt

l ī g u m s o d u ( 5 5 3 8 1 , 3 3 LVL a p m ē r ā ) , kas va irākkārt pārsniedza par v i e n a s atsevišķas

p i e g ā d ā t ā s p r o d u k c i j a s parti jas n e s a m a k s ā t o s u m m u ( 5 3 4 5 , 1 6 L V L a p m ē r ā ) . Lat­

v i jas R e p u b l i k a s S a i m n i e c i s k ā tiesa a r 1 9 9 5 . g a d a 18. j a n v ā r a s p r i e d u m u N r . 81/3

p iedz ina k ā n e s a m a k s ā t o s u m m u u n l ī g u m s o d u , t ā arī s a m a k s ā t o valsts n o d e v u

u n a d v o k ā t a i z d e v u m u s , p a v i s a m k o p ā 6 0 7 2 7 , 4 9 L V L ( s p r i e d u m a kopi ju skatīt

1 . p i e l i k u m ā ) .

Latvi jas ģ e n e r ā l p r o k u r o r a v. i . iesniedza p r o t e s t u s p r i e d u m a a t c e l š a n a i , n o r ā ­

d o t , ka tiesa n e i z l ē m a , va i n a v p i e m ē r o j a m i C iv i l l i kuma 1763. p. n o t e i k u m i . Lat­

vi jas R e p u b l i k a s A u g s t ā k ā s tiesas S e n ā t a Civ i l l ietu d e p a r t a m e n t s 1996. g a d a

18. m a r t a lietā N r . 2 c - 3 3 n o s p r i e d a a t c e l t s p r i e d u m u u n n o d o t l ietu j a u n a i izska­

t īšanai ( s p r i e d u m a kopi ju sk. 2 . p i e l i k u m ā ) . K ā p a m a t o j u m u A u g s t ā k ā s t iesas S e ­

n ā t s s p r i e d u m a konstatējošajā daļā norādī ja , k a l ī g u m a 3 . 2 . p . m i n ē t ā v i e n o š a ­

n ā s i r « n e v i s par radī to z a u d ē j u m u , b e t g a n saistības neizpi ld īšanu laikā jeb

k a v ē j u m u . Atbi lstoši Latv i jas Civ i l l ikuma 1759. p . 1 . p . p a r katru p a r ā d a s a m a k s a s

k a v ē j u m u j ā m a k s ā p r o c e n t i , t. i . n o k a v ē j u m a p r o c e n t i . Konkrēta jā g a d ī j u m ā p u s e s

n o t e i k u š a s m a k s ā t p r o c e n t u s , i e t v e r o t š o p i e n ā k u m u l ī g u m a 3 . 2 . p . » .

Arī p i r m ā s i n s t a n c e s tiesa ( K u r z e m e s a p g a b a l t i e s a ) , izskatot 1996. g a d a

19. jūni jā l ietu N r . C - 159/2 p ē c b ū t ī b a s , S I A « V e s t a » p r a s ī b u a p m i e r i n ā j a d a ļ ē j i ,

p i e d z e n o t tikai 1 0 6 9 0 , 3 2 LVL. S a v u s p r i e d u m u t ā p a m a t o j a a r A u g s t ā k ā s tiesas

S e n ā t a k o n s t a t ē t o ( s p r i e d u m a kopi ju skatīt 3 . p i e l i k u m ā ) .

Tā kā K u r z e m e s a p g a b a l t i e s a s s p r i e d u m ā konstatēta is n e d e v a skaidras atbi l­

d e s u z j a u t ā j u m i e m :

1) K ā d s sakars ir z a u d ē j u m u p i e m i n ē š a n a i at t iec ībā uz l ī g u m s o d a kval if icē­

š a n u par p r o c e n t i e m ?

2 ) K ā d s i r l ikumīgais p a m a t s l ī g u m s o d a ( k a s i r izteikts p r o c e n t u a p m ē r ā u n

noteikts par s a m a k s a s izpi ldes n o k a v ē j u m u ) atzīšanai par n o k a v ē j u m a p r o c e n ­

t i e m ?

1 6 2 5. daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

3) Vai t iesai i r t iesības iztulkot l ī g u m u pretēj i l ī g u m ā skaidri f iksēta jam?

T a d prasītājs iesniedza a p e l ā c i j a s s ū d z ī b u ( a p e l ā c i j a s sūdz ības kopi ju skatīt

4. p i e l i k u m ā ) . Tajā tika norādī ts , ka

1 ) g a n n o l ī g u m a , g a n n o atb i ldētā ja teiktā, g a n n o pašas tiesas konstatētā

ir skaidri r e d z a m s , ka puses v ienojušās par l ī g u m s o d u , lai sodī tu par l ī g u m a

saistību neizpi ldi laikā,

2) arī C iv i l l i kuma 1720. p. 2. a p p . nosaka, ka l ī g u m s o d s j ā m a k s ā par saistības

neizpi ld īšanu laikā, t ā t a d arī par n o k a v ē j u m u .

K a u t g a n a r g u m e n t i bija saprāt īg i , arī a p e l ā c i j a s i n s t a n c e s tiesa ( A u g s t ā k ā s

tiesas Civ i l l ietu p a l ā t a ) atstāja s p r i e d u m u negroz ī tu ( s p r i e d u m a kopi ju sk.

5. p i e l i k u m ā ) . Par šo s p r i e d u m u tika iesniegta kasācijas sūdzība ( k o p i j u sk.

6 p i e l i k u m ā ) , kurā tika norādī ts , ka tiesa

1 ) n a v p i e m ē r o j u s i t o m a t e r i ā l o t iesību n o r m u , kuru va jadzēja p i e m ē r o t ( C L

1716. p . - 1 7 2 4 . р . ) ;

2) m a t e r i ā l o t iesību n o r m u ( C L 1753. p.) i r iztulkojusi nepareiz i , jo l ī g u m a

3. 2. p. m i n ē t o « l ī g u m s o d u » , kas tika izteikts p r o c e n t o s no laikā n e s a m a k s ā t ā s

s u m m a s , tā iztulkojusi nevis p ē c šī civilt iesiskā institūta b ū t ī b a s , kas ir s o d ī š a n a ,

b e t g a n p ē c t ā ārējās i z p a u s m e s ( % ) ;

3 ) ta isot s p r i e d u m u , i r p ā r k ā p u s i s p r i e d u m a taisīšanas n o t e i k u m u s ( C P K

3 0 3 . ' р., 195. р. u n 199. р. 3. d . u n 4 . d ) .

N e r a u g o t i e s uz kasāci jas sūdzībā un t iesas d e b a t ē s ( k o p i j u sk. 7. p i e l i k u m ā )

teikto, d i e m ž ē l arī A u g s t ā k ā s tiesas S e n ā t a Civ i l l ietu d e p a r t a m e n t s kasācijas sū­

dz ību noraidī ja un s p r i e d u m u atstāja negroz ī tu ( s p r i e d u m a kopi ju skatīt 8. piel i­

k u m ā ) , t ā arī n e n o r ā d o t l i k u m ī g o p a m a t u , kas d o t u t i e s ā m t iesības l ī g u m ā n o ­

teiktu l ī g u m s o d u p r o c e n t u izteiksmē n o laikā n e s a m a k s ā t ā s s u m m a s par katru

p i e ļ a u t o s a m a k s a s n o k a v ē j u m a d i e n u kval i f icēt k ā p r o c e n t u s . B e z t a m k ā kuriozs

i r j ā m i n A u g s t ā k ā s tiesas S e n ā t a Civ i l l ietu d e p a r t a m e n t a s p r i e d u m a 4. I p p . fiksētā

d o m a , ka « p r o c e n t u p i e a u g u m a a p s t ā š a n ā s at t iecas arī uz l ī g u m s o d u » , kas i r p r e t ­

r u n ā g a n a r p a š a l ī g u m s o d a b ū t ī b u , g a n arī t ā b u r t u ( C L 1717. p . 2 . d . , 1721. р.,

1722. р.) . Reāl i tiesa nespēja nošķirt k a v ē j u m a p r o c e n t u s - usurae ex mora70' no

l ī g u m s o d a - poena, kas ārēji ir l īdzīgi, b e t p ē c b ū t ī b a s atšķirīgi t iesību institūti.

A p l ū k o t ā konkrētā lieta liek p ā r d o m ā t par š ā d a v e i d a l ī g u m s o d a (kas ir iz­

teikts p r o c e n t u a p m ē r ā n o laikā n e s a m a k s ā t ā s s u m m a s p a r katru n o k a v ē t o d i e n u )

p i e m ē r o š a n a s iespēju, lai g a n š ā d u l ī g u m s o d u atzīst n e tikai bi jušās P S R S r e p u b l i ­

kas, b e t arī visa p a s a u l e . Faktiski šāds tiesas s p r i e d u m s ir j ā v ē r t ē kā solis atpakaļ

no tā p r o g r e s a , ko m ū s u t iesību sistēma ir veikusi šajos Latvi jas valstiskās a t j a u ­

n o t n e s g a d o s .

N e v a j a d z ē t u b ū t š a u b u , ka, j a p u s e s l ī g u m ā i r note ikušas saist ību m a k s ā t p a ­

m e t u m u , izteiktu p r o c e n t u a p m ē r ā n o laikā n e s a m a k s ā t ā s s u m m a s p a r katru n o ­

k a v ē t o t e r m i ņ u , u n š o p a m e t u m u n o s a u k u š a s p a r l ī g u m s o d u , t a d šāds p a m e t u m s

b ū t u atz īstams par līgumsodu. S a v u k ā r t , ja puses note ikušas m a k s ā j u m u par sais­

t ību izpildes n o k a v ē j u m u p r o c e n t u izte iksmē, b e t n a v a p z ī m ē j u š a s , va i tas i r «lī­

g u m s o d s » v a i « p r o c e n t i » , t a d t iesai b ū t u j ā n o s k a i d r o pušu pat iesais n o d o m s : v a i

puses gr ibēja noteikt m a k s u (at l īdz ību) par kapitāla l ietošanu va i s o d u p a r

701 Система римского права. На правахъ рукописи. Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 202; Бартошек М. Римское право. Москва: ЮЛ, 1989, с. 430.

l . nodaļa. Līgumsods - civiltiesiskās atbildības līdzeklis l īgumpārkāpuma gadījumā 1 6 3

saistības n e s a v l a i c ī g u izpildi. N o s k a i d r o j o t p u š u p a t i e s o n o d o m u u n iztulkojot

p u š u n o s l ē g t o d a r ī j u m u , t iesai b ū t u j ā ņ e m v ē r ā :

• CL 1508. p. n o t e i k u m i , ka «saudzīgākam iztulkojumam dodama priekšroka

pret citiem, un uz tā pamata priekšroka ir tam, kurš vismazāk saista parādnieku»,

• CL 1509. p. n o t e i k u m i , ka «divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus

abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par jaunu, kurš attiecīgajā gadījumā

ir kreditors un kuram tādēj vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk».

N a v v i e n n o z ī m ī g a s k a i d r o j u m a par to, v a i l i k u m ā va i citā n o r m a t ī v a j ā aktā

p a r n a u d a s s a m a k s a s saist ības neizpi ld i t e r m i ņ ā ( k a v ē j u m u ) i r n o t e i k t i e p a m e t u ­

m i : « s o d a n a u d a » , « n o k a v ē j u m a n a u d a » va i «sankci ja» ( i z ņ e m o t g a d ī j u m u s , k a d

atb i ld ība noteikta par a d m i n i s t r a t ī v u p ā r k ā p u m u ) i r atz īstami p a r l ī g u m s o d u . Ņ e ­

m o t v ē r ā C L 1716. p . n o t e i k u m u s , k a l ī g u m s o d s i r v i e n p u s ē j a saist ība, « k o k ā d a

p e r s o n a u z ņ e m a s ciest sakarā ar savu saistību tajā g a d ī j u m ā , ja v i ņ a šo saist ību

neizpi ld ī tu va i neizpi ld ī tu p i e n ā c ī g i » u n C L 1717. p . 2 . d . n o t e i k u m u s , k a « l ī g u m ­

s o d a a p m ē r u n o t e i c l īdzēj i», v a r a m s e c i n ā t , k a C i v i l l i k u m s n e p a r e d z t iesības

l ī g u m s o d u noteikt v i e n p u s ē j i va i a r l i k u m u . S a v u k ā r t saistība m a k s ā t p r o c e n t u s

v a r izrietēt arī n o l ikuma ( C L 1756. p . ) .

G r i b ē t o s uzsvērt , ka p a r ā d n i e k a saist ības izpi ldes n o k a v ē j u m a g a d ī j u m ā pro­

centi n a v tik v i e n n o z ī m ī g i ne izdev īgāk i k r e d i t o r a m sal īdz inā jumā ar līgumsodu.

P r o c e n t u note ikšana p a r n a u d a s s a m a k s a s t e r m i ņ a k a v ē j u m u k r e d i t o r a m i r izdevī­

g ā k i , ja s a m a k s a i r j ā v e i c īsā laika p e r i o d ā p a r d a u d z ā m p i e g ā d ā t ā s p r o d u k c i j a s

p a r t i j ā m , ļ a p a r ā d n i e k s p ie ļauj s a m a k s a s k a v ē j u m u , t a d saskaņā a r C iv i l l i kuma

1843. p. n o t e i k u m i e m - «ja kāds samaksā tikai d a ļ u no sava p a r ā d a , t a d v i ņ a m a k ­

s ā j u m u v i s p i r m s ieskaita v ē l n e n o m a k s ā t a j o s p r o c e n t o s u n tikai p ē c t a m at l ikušo

a t l i k u m u izlieto kapitāla d z ē š a n a i » un Civ i l l ikuma 1844. p., ka «katrā ziņā m a k s ā ­

j u m s ieskai tāms v i s p i r m s p r o c e n t o s , k u r i e m jau iestājies t e r m i ņ š » , n o k a v ē t a i s m a k ­

s ā j u m s v i s p i r m s i r ieskai tāms izveidojušajos p r o c e n t o s . Līdz ar to katrs m a k s ā j u m s ,

ko p ē c p i r m a j i e m n o k a v ē t i e m m a k s ā j u m i e m ir veic is p a r ā d n i e k s , v i s p i r m s i r jā ie­

skaita ( n o k a v ē j u m a ) p r o c e n t o s , kas uz m a k s ā j u m a d i e n u ir izveidojušies sakarā ar

m a k s ā j u m a sav la ic īgu n e v e i k š a n u , u n , j a šie p r o c e n t i t iek dzēst i , t a d atlikusī m a k ­

s ā j u m a s u m m a jāieskaita s a m a k s ā par p i e g ā d ā t o p r o d u k c i j u , ļ a veiktais m a k s ā ­

j u m s n e s e d z p a m a t p a r ā d u ( k a p i t ā l u ) u n izveidojušos p r o c e n t u s , t a d p r o c e n t i t iek

a p r ē ķ i n ā t i p a r at l ikušo p a m a t p a r ā d a s u m m u , kas pal iek, d z ē š o t p r o c e n t u s u n p a ­

m a t p a r ā d u .

Līdz a r t o p a r ā d n i e k a m a k s ā j a m ā gala s u m m a ( p a m a t p a r ā d s u n n o k a v ē j u ­

m a p r o c e n t i ) v a r izrādīt ies lielāka n e k ā t a d , j a p a r s a m a k s a s k a v ē j u m u p i e m ē r o lī­

g u m s o d u .

T o uzskatāmi p i e r ā d a aprēķ ins iepriekš m i n ē t a j ā S I A « V e s t a » u n a/s « L i e p ā j a s

m a i z n i e k s » l ietā, kur p i e m ē r o j o t C L 1843. p . u n 1 8 4 4 . p . n o t e i k u m u s , a/s « L i e p ā j a s

m a i z n i e k s » p a r ā d s i r 314357,1 LVL (157178,55 L V L p a m a t p a r ā d s un p r o c e n t i

157178,55 L V L ) , b e t s ā k o t n ē j ā prasība tika iesniegta par 6 0 7 2 6 , 4 9 LVL ( p a m a t p a ­

r ā d s 5 3 4 5 , 1 6 L V L u n l ī g u m s o d s 5 5 3 8 1 , 3 3 L V L ) , u n l īdz a r t o p r a s ī t ā j a m r a d ā s t ie­

sības piedzīt s u m m u , kas p iecas reizes p ā r s n i e d z s ā k o t n ē j o p r a s ī b u .

Kā r e d z a m , s lēdzot l ī g u m u , p u s ē m i r j ā p ā r d o m ā , k ā d u civilt iesisko insti­

t ū t u p i e m ē r o š a n u p a r e d z ē t p a r saistības izpi ldes k a v ē j u m u - p r o c e n t u s v a i l ī g u m ­

s o d u .

1 6 4 5. daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

4. nodaļa. Tiesas nolēmums par noteiktu darbību veikšanas vai atturēšanos no noteiktu darbību veikšanas uzdošanu parādniekam (tiesas aizliegums)

V a r b ū t g a d ī j u m i , k a d šajā n o d a ļ ā iepriekš a p l ū k o t i e civilt iesiskie institūti

( z a u d ē j u m u at l īdz ināšana u n l ī g u m s o d s ) n a v p i e t i e k a m i , lai n o v ē r s t u civiltiesiskā

p ā r k ā p u m a n o d a r ī t ā s va i arī n ā k o t n ē p a r e d z a m ā s n e g a t ī v ā s sekas. Visbiežāk tas i r

s a s t o p a m s l ī g u m o s , kuros g a l v e n ā saistība i r at turēt ies no n o t e i k t u d a r b ī b u veik­

šanas, p i e m ē r a m , at turēt ies no ražotnes a t v ē r š a n a s , kurā tiks n e l i k u m ī g i i z m a n ­

tots kāds i z g u d r o j u m s .

K ā v i e n u n o l īdzekļ iem š ā d o s g a d ī j u m o s v a r ē t u p i e m ē r o t t iesas n o l ē m u m u ,

ar kuru t iktu uzlikts p i e n ā k u m s p ā r t r a u k t n o t e i k t u d a r b ī b u v e i k š a n u , va i arī kurš

aiz l iegtu t o v e i k š a n u n ā k o t n ē . K ā n e s e n u p i e m ē r u v a r ē t u m i n ē t « R a d i o SVVH» lie­

t u 7 0 2 . P a m a t o j o t i e s u z C P K 138. p., R ī g a s pi lsētas K u r z e m e s ra jona tiesa p i e ņ ē m a

l ē m u m u par « R a d i o S u p e r F M » p a r o d ē j o š ā s r e k l ā m a s par « R a d i o SVVH» r e k l ā m u

p u b l i c ē š a n a s a i z l i e g u m u laikrakstā « D i e n a » 7 0 3 .

T iesas n o l ē m u m u s v a r iedalīt d ivās g r u p ā s , v a d o t i e s p ē c tā, kāda v e i d a n o ­

l ē m u m s tiek p i e ņ e m t s - s p r i e d u m s va i l ē m u m s .

Spriedums i r t ā d s tiesas n o l ē m u m s , ar kuru tiesa izspriež l ietu p ē c b ū t ī b a s

( C P K 193. p . 2 . d . ) . Š ā d a n o l ē m u m a p i e ņ e m š a n a s kārt ību u n saturu nosaka C P K

193. p. - 215. p., 2 8 6 . ' p . - 311.' p.

Lēmums i r tāds t iesas n o l ē m u m s , ar kuru lieta net iek izspriesta p ē c b ū t ī b a s

( C P K 2 2 5 . p . 1 . d . ) . Š ā d a tiesas n o l ē m u m a p i e ņ e m š a n a s kārt ību u n saturu n o s a ­

ka C P K 2 2 5 . p . - 2 2 7 . p., 137. p. - 144. p., 312.' p. - 3 2 0 . ' p.

T iesības pieprasīt noteikta v e i d a tiesas n o l ē m u m u s , ar kuru pal īdz ību aizsar­

g ā t aizskartās t iesības, p a r e d z arī citi n o r m a t ī v i e akt i : 1 9 9 3 . g a d a 11. m a i j a l ikums

« P a r a u t o r t i e s ī b ā m u n b lakust ies ībām» ( 5 5 . p . 1 . d . 5 . a p p . ) , 1993. g a d a 2 . m a r t a

« P a t e n t u l ikums» ( 4 5 . p . 4 . d . 1 . a p p . , 2 . a p p . ) , 1993. g a d a 9 . m a r t a l ikums « P a r

p r e č u z ī m ē m » ( 2 0 . p . 2 . d . ) , 1993. g a d a 4 . mai ja « D i z a i n p a r a u g u aizsardzības li­

k u m s » ( 2 5 . p . 3 . d . ) .

Ar šāda v e i d a tiesas n o l ē m u m u ieinteresētā p e r s o n a var ne tikai n o v ē r s t va i

a p t u r ē t z a u d ē j u m u s n o d a r o š o d a r b ī b u v e i k š a n u , b e t arī p a n ā k t t ies ību aizsardzī­

b u , p i rms i r not ic is t iesību a izskārums va i nodar ī t i z a u d ē j u m i . Bez t a m i r g a d ī j u m i ,

k a d reālos z a u d ē j u m u s i r grūt i note ik t v a i p ierādī t . Arī ārva lstu p r a k s ē aizskarto

702 Tiesnese apdraud vārda brīvību, Diena, 1996, 3. nov.; Vai sācies radio staciju kašķis? Dienas Bizness, 1996, 2. d e c ; Radio SVVH reklāmas radijušas zaudējumus citām raidstacijām. -Diena, 1996, 3. d e c ; Radīti zaudējumi citām radiostacijām, Dienas Bizness, 1996, 3. d e c ; Latvijas radiostacijas apņemas nenoniecināt konkurentus., Vakara Zinas, 1996, 3. dec.

703 Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 28.11.1996. lēmums lietā Nr. 2/3-1996.'

4. nodaļa. Tiesas nolēmums par noteiktu darbību veikšanas uzdošanu parādniekam 1 6 5

civ i lo t iesību aizsardzībai t iek p i e m ē r o t s t iesas n o l ē m u m s (injunction - a n g ļ u v a i . ) .

V a r izdalīt d i v a s š ā d u t iesas n o l ē m u m u g r u p a s .

P i r m a j ā g r u p ā v a r ē t u iedalīt t iesas n o l ē m u m u s p ē c tā, k ā d u p i e n ā k u m u -

tas uzliek7 0 4.

T iesas n o l ē m u m s , kas uzliek k ā d a m p i e n ā k u m u kaut ko darī t (a mandatory

injuction). Š ā d a l ē m u m a p i e ņ e m š a n a i r n e p i e c i e š a m a , p i e m ē r a m , g a d ī j u m o s , k a d

v a i n ī g ā p e r s o n a (arī z iņu izplatītājs) atsakās labprāt īg i atsaukt p r e s ē izplatītās g o ­

d u u n c i e ņ u aizskarošās z iņas, kas n e a t b i l s t pat ies ība i , v a i a tsakās a p m a i n ī t d o k u ­

m e n t u , kurā šīs z iņas i r ietvertas ( C L 2 3 5 2 . ' p.) .

T i e s a s n o l ē m u m s , kas aizl iedz k ā d a m kaut ko dar ī t (a prohibitory injuction,

prohibitive or restrictive injuction). Š ā d a v e i d a l ē m u m s visbiežāk tiek p i e m ē r o t s l īgu­

m o s , kur g a l v e n ā saistība i r a t turēt ies n o k ā d u d a r b ī b u v e i k š a n a s , p i e m ē r a m , neiz­

p a u s t k o m e r c n o s l ē p u m u , va i arī g a d ī j u m o s , k a d i r j ā p a n ā k , lai p ā r k ā p ē j s atkārtot i

n e v e i k t u prett iesiskas d a r b ī b a s , p i e m ē r a m , n e i z m a n t o t u m a l d i n o š u p r e č u z īmi va i

p r o d u c e n t s neizplat ī tu n e l i k u m ī g i i z g a t a v o t u f o n o g r a m m u .

O t r a j ā g r u p ā v a r ē t u iedalīt t iesas n o l ē m u m u s p ē c t o p i e ņ e m š a n a s laika at­

t iecībā p r e t p ā r k ā p u m u .

Tiesas n o l ē m u m s , kas tiek p i e ņ e m t s jau p ē c p i r m ā va i atkārtotā t iesību aiz­

s k ā r u m a . Š ā d a v e i d a l ē m u m a p i e ņ e m š a n a i r v isbiežāk s a s t o p a m a , j o n e tikai c i e ­

t u š a j a m , b e t arī t iesai i r skaidri r e d z a m a p a r ā d n i e k a prettiesiskā d a r b ī b a un t ā s

n e g a t ī v ā s sekas.

T iesas l ē m u m s , kas tiek p i e m ē r o t s , p i rms t ies ību a izskārums i r not ic is. Š ā d u

tiesas l ē m u m u p e r s o n a v a r pieprasīt saskaņā a r C L 1771. p . p a r n o d r o š i n ā j u m u ,

lai n o v ē r s t u z a u d ē j u m u s , kas v a r rasties n ā k o t n ē n o i e s p ē j a m ā a i z s k ā r u m a . T o var

pieprasīt arī p a m a t o j o t i e s u z 1993. g a d a 11. n o v e m b r a l ikuma « P a r a u t o r t i e s ī b ā m

u n blakus t i e s ī b ā m » 5 5 . p . 1 . d . 2 . a p p . u n 3 . d . , 1993. g a d a 2 . m a r t a « P a t e n t a

l i k u m a » 4 5 . p . 4 . d . 1 . a p p . u n 2 . a p p . , 1993. g a d a 4 . m a i j a «Diza ina p a r a u g u

aizsardzības l i k u m a » 2 5 . p . 3 . d . Š ā d u pras ību Itālijas, J a p ā n a s , Franci jas, Vāc i jas,

P o r t u g ā l e s civ i l t iesībās s a u c p a r p r e v e n t ī v o p r a s ī b u ( f r a n č u v a i . - action preventive;

v ā c u v a i . - Unterlassungsklage). Itālijas c iv i lkodeksa 9 4 9 . p. p a r e d z īpašnieka tie­

sības c e l t p r a s ī b u u n l ū g t t iesu apst ipr ināt , k a t r e š a j ā m p e r s o n ā m n a v n e k ā d u t ie­

sību uz ī p a š u m u , uz kuru tā n ā k o t n ē v a r ē t u pieteikt pretenzi jas. J a p ā n a s civ i lko­

d e k s a 199. p . d o d p ā r v a l d n i e k a m ( k u r a m i r n o p i e t n s p a m a t s d o m ā t , k a ī p a š u m a m

d r a u d b r i e s m a s ) t iesības ce l t p r a s ī b u par v a l d ī j u m a t iesību aizsardzību. Vāci jas BGB

12. p., 8 6 2 . p., 1 0 0 4 . p., 1 0 6 5 . p., 1227. p. p a r e d z iespēju ce l t p r e v e n t ī v o

( n e g a t o r o ) p r a s ī b u n e tikai subjekt īvo t iesību p ā r k ā p u m a g a d ī j u m ā , b e t arī t a d ,

ja i r p i e t i e k a m s p a m a t s d o m ā t , ka subjekt īvās t iesības var tikt aizskartas n ā k o t n ē .

P i e m ē r a m , 1996. g a d a 2 0 . m a r t ā H a m b u r g a s a p g a b a l t i e s a p ē c G . L u č a n s k a

l ū g u m a p i e ņ ē m a tiesas l ē m u m u , kas aizl iedza a p g ā d a m «Rasch und Röhhng»

izdot un izplatīt J i rgena Rota g r ā m a t u «Die Russenmafia - Das gefährlichste

Verbrechersyndikat der Welt», jo tajā ir izteiktas prasītāja g o d u un c i e ņ u aizskaro­

šas z iņas. P a r šāda tiesas l ē m u m a p ā r k ā p u m u d r a u d n a u d a s sods 5 0 0 0 0 0 v ā c u

704 Tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru atļauj personai veikt kādas noteiktas darbības, kuru veikšana tai, piemēram, ar līgumu nebija atļauta, un šāds aizliegums nepamatoti ierobežo konkurenci. Mikelēnas V. Civilinēs atsakomybes problemos: lyginamieji aspekti. Vilnius, justitia, 1995, 70. Ipp. Šāds lēmums nevar tikt uzskatīts par civiltiesisko atbildību.

1 6 6 5. daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

m a r k u a p m ē r a . S ā d a p r e v e n t ī v a t iesas n o l ē m u m u p i e ņ e m š a n a v isbiežāk i r n e p i e ­

c i e š a m a g a d ī j u m o s , lai izsargātos n o k a i t ē j u m a n o d a r ī š a n a s inte lektuālā ī p a š u m a

t . e s . b a m , n o v ē r s t u k o n k u r e n c i ierobežojošas d a r b ī b a s , izsargātos n o p e r s o n a s

g o d a u n c i e ņ a s a i z s k ā r u m a u.tml. 7 0 5 p e r s o n a s

705 Mikelēnas V. Civilinēs atsakomvbēs problemos: lyginamieji aspekti. Vilnius, justitia, 1995,

1

5. nodaļa. Civiltiesiskā atbildība un citas zaudējumu kompensēšanas sistēmas 1 6 7

5. nodaļa. Civiltiesiskā atbildība un citas zaudējumu kompensēšanas sistēmas (iespējas)

Netaisna iedzīvošanās

Civiltiesiskā atb i ld ība n a v v ien īga is nodar ī tā k a i t ē j u m a va i z a u d ē j u m u atl īdzi­

n ā š a n a s va i k o m p e n s ē š a n a s v e i d s . Civ i l l ikums, rūpējot ies p a r t a i s n ī g u m u , n o s a k a

atb i ld ības 7 0 6 p i e n ā k u m u neta isnas iedz īvošanās g a d ī j u m ā , t.i., n e v i e n a m n a v t ie­

sību netaisni iedzīvot ies o t r a m par ļ a u n u u n u z t ā rēķina ( C L 2 3 9 1 . p . ) 7 0 7 . Lai g a n

p ē c r o m i e š u t i e s ī b ā m n e t a i s n a iedzīvošanās tiek at t iec ināta p i e k v a z i l ī g u m i s k a j ā m

s a i s t ī b ā m 7 0 8 , g a n Civ i l l ikums 7 0 9 , g a n m o d e r n ā s civi l t iesības n e t a i s n u i e d z ī v o š a n o s

izdala kā atsevišķu saistību inst itūtu 7 1 0 . A t b i l d ī b a par n e t a i s n u iedz īvošanos atšķiras

n o l īgumiskās atb i ld ības va i a tb i ld ības par de l ik tu, k a d atb i ld ība tiek p i e m ē r o t a

neatkar īg i no tā, va i atb i ldētā js i r iedzīvojies va i n a v 7 " .

Civ i l l ikums izdala va i rākus neta isnas iedz īvošanās v e i d u s :

n e e s o š a p a r ā d a izpi ldī juma atpras ī jums (conditio indebiti)"2 ( C L 2 3 6 9 . p. -

2 3 8 3 . р . ) ;

n ā k o t n ē p a r e d z ē t ā n o t i k u m a izredzē izpildītā ( d o t ā ) atpras ī jums (conditio ob

causa, conditio causa data поп secuta)7n ( C L 2 3 8 4 . p. - 2 3 8 6 . р . ) ;

atpras ī jums n e t i k u m ī g a v a i p r e t l i k u m ī g a p a m a t a dēļ (conditio ob turpem

causam)7" ( C L 2 3 8 7 . p. - 2 3 8 8 . р.) ;

atprasī jums j e b k ā d a p a m a t a t r ū k u m a d ē ļ (conditio ob causa finitam)™ ( C L

2 3 8 9 . p. - 2 3 9 0 . р.) ;

v ispārējs atpras ī jums iedz īvošanās d ē ļ (conditio sine causa)7"' ( C L 2 3 9 1 . p. -

2 3 9 2 . р.) .

706 Saistību par netaisnu iedzīvošanos nevar pilntiesīgi pieskaitīt pie civiltiesiskās atbildības, jo tās piemērošanai nav nepieciešams cēloniskais sakars, un vaina tiek noteikta citādi.

707 Sinaiskis V., Saistību tiesības, Latvijas civiltiesību apskats, LU studentu padomes grāmatnīca, Rīga, 1940, 123.-126. Ipp.; Sinaiskis V., Latvijas civiltiesību apskats, Lietu tiesības. Saistību tiesības, Latvijas juristu biedrība, Rīga, 1995, 199.-201. Ipp.; Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats, Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u Tiesiskās informācijas centrs, Rīgā, 1996, 237.-240. Ipp.; Torgāns K., Komentāri saistību tiesībām, Rīga: Rasa, 1993, 217. Ipp.; Torgāns K., Komentāri saistību tiesībām, 2.papildinātais izdevums, Rīga: Latvijas juridiskais centrs, 1994, 222. Ipp.

708 Система римского права, На правахь рукописи. Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 277.-280.

709 Skatīt CL 2369. p.-2392. р. 710 Agarkovs M., Bratuss 5., Genkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības.

I sējums, Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1946, 440.-453. Ipp. Skat.: CK 493. p.-496. p. Latvijas PSR Civilkodeksa komentāri. Rīga: Liesma, 1979, 633.-638. Ipp.

711 Grabže Z. Netaisna iedzīvošanās. Rīga, 1940, 21. Ipp. 712 Бартошек M. Римское право. Москва: ЮЛ, 1989, с. 84., 267, 299. Система римского права,

На правахь рукописи. Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 279.

713 Бартошек М. Римское право. Москва: ЮЛ, 1989, с. 84. Система римского права. На правахь рукописи. Rīga: Armijas spiestuve, 1925, с. 279.

714 Turpat.

715 Turpat, с. 280.

716 Turpat.

1 6 8 5. daļa. Civiltiesiskās atbildības līdzekļi

V isus šos v e i d u s a p v i e n o v i e n s p a m a t s - neta isna ( b e z tiesiska p a m a t a ) ie­

dzīvošanās uz cita rēķina. N e t a i s n a s iedzīvošanās fakts p r a s ī t ā j a m ir jāpierāda ( C L

2 3 8 1 . p.) 7 1 7 . T a č u š ā d a atb i ld ība n a v absolūta v a i r ā k u i e m e s l u d ē ļ :

1) c ietušā m a l d ī b a i i r j ā b ū t a t v a i n o j a m a i ( C L 2 3 7 3 . p.) ;

2 ) n e t a i s n ā s p r a s ī b a s a p m ē r s n a v atkar īgs n o z a u d ē j u m i e m , kurus ciet is p r a ­

sītājs, b e t g a n no tā, cik lielā m ē r ā atbi ldētā js i r iedzīvojies ( C L 2 3 9 1 . p. 2. d . ,

2 3 7 6 . p., 2 3 7 7 . p. - 2 3 8 0 . p . ) ;

3) n a v a t p r a s ī j u m a t iesības, ja pats prasītājs ir v a i n ī g s , ja lietas s a ņ e m š a n a s

p a m a t s izzūd, v a i tas neiestājas nejauša g a d ī j u m a d ē ļ ( C L 2 3 8 6 . p.) ;

4) atb i ldētā js, ja tas i r labt ic īgs i e g u v ē j s , n e a t b i l d p a r l ietas bojā e ju va i b o j ā ­

j u m u ( C L 2 3 8 0 . p . ) , v a i i z d ā v i n ā š a n u , n o d z ī v o š a n u v a i n e j a u š u n o z a u d ē š a n u ( C L

2 3 9 2 . p.) laikā, k a d lieta a t r a d ā s tā v a l d ī j u m ā .

Jāpiekrī t Z. C r a b ž e s izteiktajai d o m a i , ka neta isnās iedzīvošanās institūts civi l­

tiesisko a t b i l d ī b u paplaš ina 7 1 8 , tā n o v ē r š o t iespēju n e g o d ī g i e m civi lt iesisko att iecī­

b u s u b j e k t i e m n e p a m a t o t i iedzīvoties u z c i t u rēķina.

Apdrošināšana

N e r e t i civilt iesiskās atb i ld ības p i e m ē r o š a n a n a v i e s p ē j a m a , p i e m ē r a m , j a n a v

z i n ā m a k a i t ē j u m u nodarī jusī p e r s o n a , tā s lēpjas v a i arī p a r ā d n i e k s i r m a k s ā t n e s p ē ­

j īgs. Visizplatītākais z a u d ē j u m u ( k a i t ē j u m a ) at l īdz ināšanas ( k o m p e n s ē š a n a s ) v e i d s

i r a p d r o š i n ā š a n a . A p d r o š i n ā š a n a i i r va i rākas pr iekšrocības. P i r m k ā r t , cietusī p e r s o ­

na s a ņ e m s k o m p e n s ā c i j u neatkar īg i no tā, va i pārkāpējs i r z i n ā m s va i n a v un va i

t a s i r maksātspēj īgs va i n a v . O t r k ā r t , cietusī p e r s o n a s a ņ e m s šo at l īdzību drīzāk,

j o z a u d ē j u m u p iedz iņa i n e b ū s j ā i z m a n t o tiesas pal īdz ība, kas i r v ē r ā ņ e m a m s a p ­

stāklis m ū s u t iesu lielās n o s l o g o t ī b a s un līdz ar to i lgstošo tiesas p r o c e s u d ē ļ . Treš­

kārt, j a p e r s o n a b ū s nodarī jusi k a i t ē j u m u apz ināt i v a i rupj i p ā r k ā p j o t n o r m a t ī v o

aktu prasības, t a d n o v a i n ī g ā s p e r s o n a s c i e t u š a j a m s a m a k s ā t o at l īdzību piedzīs p a ­

t i a p d r o š i n ā š a n a s s a b i e d r ī b a v a i f o n d s regresa kārt ībā. C e t u r t k ā r t , i e m a k s a s a p ­

d r o š i n ā š a n a s sabiedr ībā ( f o n d ā ) i r salīdzinoši nel ie las. Piektkārt, a p d r o š i n ā t i e s v a r

p r e t j e b k u r i e m z a u d ē j u m i e m v a i k a i t ē j u m i e m , p i e m ē r a m , žurnālisti v a r a p d r o š i ­

nāt ies pret z a u d ē j u m i e m , kas tiek nodar ī t i , p u b l i c ē j o t k ļ ū d a i n u i n f o r m ā c i j u 7 " va i

arī Unibanka a p d r o š i n ā j ā s p r e t z a u d ē j u m i e m no z ā d z ī b ā m , kl ientu va i d a r b i n i e k u

n e g o d ī g u m u , n o krāpniecisku d a t u i e v a d ī š a n a s elektroniskajos d a t u n e s ē j o s , n o

v i l t o t i e m faks iem u.c. 7 2 0

A p d r o š i n ā t i e s v a r g a n p a t s i e s p ē j a m a i s c ietušais, p i e m ē r a m , dzīv ības v a i

m a n t a s a p d r o š i n ā š a n a , g a n arī iespējamais ka i tē juma nodarī tā js, p i e m ē r a m , saus­

z e m e s t ransport l īdzek ļu ī p a š n i e k u civilt iesiskās atb i ld ības a p d r o š i n ā š a n a , g a n arī

p e r s o n a , kurai v a r nākt ies atb i ldēt un kurai būs grūt i p ierādīt savu n e v a i n ī g u m u ,

p i e m ē r a m , d a r b a d e v ē j s a t t i e c ī b ā uz p e r s o n a s a r o d s l i m ī b u , jo š ā d a v e i d a l ietas i r

717 Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām. Rīga: Latvijas Juridiskais centrs, 2. papildinātais izdevums, 1994, 222. Ipp. K

718 Crabže Z. Netaisna iedzīvošanās. Rīga, 1940, 20. Ipp.

719 Šādu pakalpojumu piedāvā apdrošināšanas sabiedrība «Rīgas Apdrošināšanas sabiedrība», Vakara Ziņas, 1997, 30. maijs; Diena, 1997, 2. jūn.

720 Diena, 1997, 16. maijs.

5. nodaļa. Civiltiesiskā atbildība un citas zaudējumu kompensēšanas sistēmas 1 6 9

ļot i sarežģītas t ieši cēloniskā sakara u n v a i n a s p i e r ā d ī š a n a s g r ū t ī b u d ē ļ . At t īstot ies

r ū p n i e c ī b a i , i z m a n t o j o t b ī s t a m u s m a t e r i ā l u s v a i t e h n o l o ģ i j u , r o d a s reāli d r a u d i kā

c i l vēku dzīvībai, vesel ība i u n ī p a š u m a m , t ā arī d a b a i , u n civilt iesiskās a t b i l d ī b a s

p i e m ē r o š a n a i r a p g r ū t i n ā t a sakarā ar p i e r ā d ī š a n a s g r ū t ī b ā m .

C i k n o z ī m ī g a i r a p d r o š i n ā š a n a z a u d ē j u m u ( k a i t ē j u m u ) at l īdz ināšanā ( k o m ­

p e n s ē š a n a ) , t o a p l i e c i n a a p d r o š i n ā š a n a s i z m a n t o š a n a s o b l i g ā t u m s at t iec ībā u z

n o t e i k t i e m n e g a d ī j u m i e m . T ā p ē c i r pozitīvi j ā u z ņ e m s a u s z e m e s t ransport l īdzekļu

ī p a š n i e k u civilt iesiskās atb i ld ības a p d r o š i n ā š a n a , k o r e g l a m e n t ē 1997. g a d a

13. m a r t a « S a u s z e m e s t ransport l īdzekļu ī p a š n i e k u civi lt iesiskās atb i ld ības o b l i g ā t ā s

a p d r o š i n ā š a n a s l ikums» («Latv i jas Vēstnesis», 1997. g a d a 2 5 . m a r t s ) , u n d a r b i n i e ­

k u a p d r o š i n ā š a n a pret n e l a i m e s g a d ī j u m i e m d a r b ā u n a r o d s l i m ī b ā m , k o regla­

m e n t ē 1995. g a d a 2 . n o v e m b r a l ikums « P a r o b l i g ā t o sociā lo a p d r o š i n ā š a n u p r e t

n e l a i m e s g a d ī j u m i e m d a r b ā u n a r o d s l i m ī b ā m » , kas stājās s p ē k ā n o 1997. g a d a

1. j a n v ā r a .

T a č u n a v i e s p ē j a m s a p d r o š i n ā t i e s pret v i s i e m z a u d ē j u m i e m ( k a i t ē j u m i e m ) ,

p i e m ē r a m , n e v a r a p d r o š i n ā t i e s p r e t m o r ā l o k a i t ē j u m u , t ā p ē c i r jāattīsta g a n civi l­

tiesiskās atb i ld ības p i e m ē r o š a n a s iespējas, g a n arī citas z a u d ē j u m u ( k a i t ē j u m u ) at­

l īdz ināšanas ( k o m p e n s ē š a n a s ) s i s t ē m a s .

Zaudējumu lokalizācija I r svar īgi n o d a l ī t t o s civi lt iesiskos inst i tūtus, kas r e g l a m e n t ē z a u d ē j u m u atlī­

d z i n ā š a n u , b e t kas n a v civiltiesiskā a t b i l d ī b a . Lai g a n CL 1775. p. n o s a k a , ka jā­

at l īdzina katrs z a u d ē j u m s , kas n a v ne jaušs, t o m ē r t a s n e n o z ī m ē , k a ne jaušs z a u ­

d ē j u m s n a v jāat l īdzina v ispār. C L 1774. p . nosaka i z ņ ē m u m a g a d ī j u m u , k a d

p e r s o n a i i r jāat l īdzina arī nejaušs z a u d ē j u m s , t.i., tajos g a d ī j u m o s , k a d tā l ī g u m ā

i r u z ņ ē m u s i e s nejauš ības r isku. Civ i l l ikumā 7 2 ' tiek speciāl i r e g l a m e n t ē t a s p u š u at­

t i e c ī b a s riska vai n e p ā r v a r a m a s v a r a s iestāšanās g a d ī j u m ā . Lai g a n Civ i l l ikumā i r

l ietots a p z ī m ē j u m s atbildība, r u n ā j o t p a r s e k ā m saskaņā ar

• ( n e j a u š u ) risku ( C L 6 7 6 . p., 1956. p., 1974. p.,' 2191. p . ) ,

• n e j a u š u b o j ā e j u ( C L 1 0 5 4 . p.) ,

• z a u d ē j u m i e m , kas radušies nejauši vai n e p ā r v a r a m a s v a r a s d ē ļ ( C L 1349. p.,

2 2 2 0 . p . ) , -

t o m ē r iepriekš m i n ē t o civi lt iesisko inst i tūtu (saist ību u z ņ e m t i e s r isku) n e v a ­

r a m saukt par civi lt iesisko a t b i l d ī b u , jo trūkst v a i r ā k u n e p i e c i e š a m o civi lt iesiskās

a t b i l d ī b a s p r i e k š n o s a c ī j u m u (prett iesiskās d a r b ī b a s u n v a i n a s ) .

Ar saist ību u z ņ e m t i e s risku precīzāk b ū t u a p z ī m ē t ar k ā d a s p u s e s saist ību

ciest z a u d ē j u m u s ( C L 1347. p . ) , kas r o d a s nejauša n o t i k u m a va i n e p ā r v a r a m a s

v a r a s d ē ļ , t. i ., pac iest nejauša g a d ī j u m a rezultātā n o d a r ī t a s n e g a t ī v a s m a n t i s k a

rakstura sekas. P i e t a m j ā ņ e m v ē r ā , ka nejaušs n o t i k u m s va i g a d ī j u m s va i arī

n e p ā r v a r a m a v a r a v a r iestāties u n v a r ar i ne iestāt ies. Līdz a r t o n e p ā r v a r a m a v a r a

721 Skatīt CL 292. p., 492. p., 558. p., 674. p., 676. p., 1054. p., 1347. p 1349 p 1421. p. -1424. p., 1560. p., 1657. p-, 1661. p., 1664. p., 1773. p., 1774. p., 1810. p., 1824. p 1942. p 1955 p 1956 p., 1974. p., 1998. p., 2023. p., 2024. p., 2025. p., 2026. p., 2086. p., 2089. p., 2147. p., 2148. p., 2153. p„ 2191. p., 2217. p., 2220. p., 2287. p., 2297. p., 2322. p., 2333. p., 2392. p., 2396. p.

1 7 0

5. daļa. Civiltiesiskās atbildības līd7 Pk|i

(ne jaušs n o t i k u m s ) i r v a r b ū t ī b a jeb n o s a c ī j u m s , kura iestāšanās g a d ī j u m ā r o d a s

j a u n s civiltiesisks p i e n ā k u m s , kas izriet n o nejauša g a d ī j u m a v a i n e p ā r v a r a m a s va­

ras kā p i e n ā k u m s v a i saistība at l īdz ināt šos v a r b ū t ē j o s z a u d ē j u m u s v a i tos p a ­

c iest ' 2 2 . Risku v a r nest , t o v a r u z ņ e m t i e s l a b p r ā t ī g i ( p i e m ē r a m , C L 1810. p . ) , risks

v a r arī pār iet u z c i t u p e r s o n u ( p i e m ē r a m , C L 2 0 8 6 . p . ) , u n p a r t o v a r v i e n o t i e s ,

p i e m ē r a m , p i r k u m a l ī g u m ā a r b lakus l ī g u m u ( C L 2 0 7 2 . p . ) . A r š ī civi lt iesiskā in­

stitūta pal īdz ību t iek lokalizēti z a u d ē j u m i , t.i., t iek noteikts, k u r a m no saist ību d a ­

l ī b n i e k i e m t i e i r jāc ieš. B e z l ikumā tieši n o t e i k t i e m riska n e š a n a s p i e n ā k u m i e m ār­

va lstu t iesu p r a k s ē i r izveidojušies pr inc ip i ( f o r m u l ē j u m i ) , p ē c k u r i e m v a d o t i e s v a r

note ikt , kurai no saistību p u s ē m i r jāc ieš riska radīt ie z a u d ē j u m i . Š ā d i f o r m u l ē j u m i

ir'2 J: « K a m p e ļ ņ a , t a m arī z a u d ē j u m i » , « K ā interese, t ā arī z a u d ē j u m i » , « K a s radījis

p a a u g s t i n ā t u b ī s t a m ī b u , tas arī n e s p a r to a t b i l d ī b u » .

722 Uzņemties risku - CL 1774 n i a m ~ m..-.

1 7 1

Nobeigums

Civi lt iesiskās a t b i l d ī b a s institūts ir k o m p l i c ē t s institūts. Tā l ietošanai ir v i s p u ­

sīgi j ā s a g a t a v o j a s arī t i e s ā m , jo no tā ir atkar īga m ū s u t iesību reālā civilt iesiskā aiz­

sardz ība. B e z g r ā m a t ā a p l ū k o t a j i e m civi lt iesiskās a t b i l d ī b a s v e i d i e m - l ī g u m p ā r k ā -

p u m a un del ikta, kā arī kvazi l īgumiskā p ā r k ā p u m a un kvazidel ikta - t iesību

l i teratūrā un arī t iesu p r a k s ē tiek izdalīti vairāki citi civilt iesiskās a t b i l d ī b a s v e i d i ,

neizšķirojot, v a i ka i tē jums tiek nodar ī ts ar l ī g u m p ā r k ā p u m u va i de l ik tu, b e t g a n

ņ e m o t v ē r ā a izskāruma o b j e k t u ' 2 4 , a izskāruma nodar ī tā ju ( s u b j e k t u ) " 5 v a i c i e ­

t u š o ' 2 6 , v a i arī k a i t ē j u m a n o d a r ī š a n a s specif isko p r i e k š m e t u ' 2 ' .

Š ā d s civilt iesiskās atb i ld ības v e i d u iedal ī jums jauj precīzāk anal izēt radniec ī­

g a v e i d a civi lt iesiskos p ā r k ā p u m u s u n noteikt k o p ī g u s atb i ld ības pr iekšnosacī ju­

m u s u n līdz a r t o arī v ispārē jos a t b i l d ī b a s a p m ē r u s . Š o civilt iesiskās a t b i l d ī b a s v e i ­

d u a n a l ī z e i r atsevišķa p ē t ī j u m a v ē r t a .

Civ i l l ikums ir paplašināj is civilt iesiskās aizsardzības l īdzekļus ar t ā d i e m , kas ir

paz īstami arī ārva lstu t iesu praksē. Tā kā m u m s n a v p i e r e d z e s ( t iesu p r a k s e s ) šo

civ i lo t iesību aizsardzības l īdzekļu reālajā p i e l i e t o j u m ā , net iek pi lnībā realizēti visi

civi lt iesiskās atb i ld ības pr inc ip i , p i e m ē r a m , pi lnās at l īdzības pr inc ips.

Lai pareizi un precīzi i z m a n t o t u šos jaunos civi lt iesiskos inst i tūtus un civi l t ie­

siskās atb i ld ības j o m ā n e a t p a l i k t u no m ū s d i e n u t iesu prakses, vē l tuvāk jāiepazīst

c i t u va lstu p i e r e d z e u n j ā c e n š a s t o p ā r ņ e m t , v e i d o j o t Latvi jas t i e s ī b ā m atbi lstošu

praks i .

C e r u , ka iepazīšanās ar šo g r ā m a t u lasītājā i r st iprinājusi p ā r l i e c ī b u , ka d a u d z i

p a s a u l ē plaši z i n ā m i civilt iesiskās atb i ld ības institūti un to p i e m ē r o š a n a Latvi jā n a v

p r e t r u n ā ar C i v i l l i k u m u .

724 Piemēram, civiltiesiskā atbildība par īpašuma bojājumu vai bojāeju, par kaitējumu dabai, par kaitējumu cilvēku veselībai un dzīvībai, par kaitējumu intelektuālā īpašuma jomā, par goda, cieņas un personas privātās dzīves aizskārumu u.tml.

725 Piemēram, ārstu, juristu, celtnieku vai citu personu profesionālā civiltiesiskā atbildība, valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonu civiltiesiskā atbildība par savu prettiesisku darbību u.tml.

726 Piemēram, civiltiesiskā atbildība par patērētāju tiesību aizskārumu vai par pārkāpumiem uzņēmējdarbībā.

727 Piemēram, civiltiesiskā atbildība par paaugstinātas bīstamības avota nodarīto kaitējumu.

1 7 2 Pielikumi 1. pielikums 1 7 3

1 7 4 Pielikumi 2. pielikums

1 7 5

1 7 6 Pielikumi

1 7 7 3. pielikums

1 7 8 Pielikumi 4. pielikums 1 7 9

1 8 0 Pielikumi 5. pielikums 1 8 1

1 8 2 Pielikumi 5 . pielikums 1 8 3

184 Pielikumi 5. pielikums 185

186 Pielikumi 6. pielikums

1 8 7

188 Pielikumi 6. pielikums

1 8 9

1 9 0

Pielikumi 7. pielikums 1 9 1

7. pielikums 193 192 Pielikumi

1 9 4 P i e l i k u m i 8. pielikums 1 9 5

8. pielikums 197 196 Pielikumi

1 9 8 Pielikumi 8. pielikums 1 9 9

2 0 0

Izmantotā literatūra

Izmantota literatūra

Latviešu valoda Hvostovs V. Vispārīgā tiesību teorija. Rīga: Leta, 1924.

Dr. Būmanis A. Romiešu tiesību hrestomātija. Rīga: A. Gulbis, 1935.

Krustiņi I. Vispārējās tiesību teorijas termini un to skaidrojumi. Rīga: ļunda, 1994.

Krastiņš I. Tiesību teorijas pamattermini. Rīga: LU tipogrāfija, 1996.

Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1977.

Sinaiskis V. Saistību tiesības, Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes grāmatnīca, 1940.

Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. Rīga: Latvijas juristu biedrība, 1995.

Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u Tiesiskās informācijas centrs, 1996.

Čakste K. Motorizētu satiksmes līdzekļu īpašnieku atbildības problēma Latvijas un ārzemju civiltiesībās. Rīga: Valters un Rapa, atsevišķs novilkums no LU Akadem. Sabiedrisko Zinātņu B-dr. rakstu krājuma II. 1939.

jaičikovs K. Saistības, kas radušās no zaudējumu nodarīšanas, Rīga: Sabiedrisko un ekonomisko rakstu apgādniecība, 1941.

Agarkovs M., Bratuss 5., Cenkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, I sējums, 1946.

Latvijas PSR Civilkodeksa komentāri. Rīga: Liesma, 1979.

Vēbers \. Padomju civiltiesības, I daļa. Rīga: Zvaigzne, 1979.

Vēbers I., Torgāns K., Šulcs V. Padomju civiltiesības II daļa, Rīga: Zvaigzne, 1986.

Torgāns K. Saimniecisko tiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1982.

Torgāns K. Līgumi uzņēmējdarbībā. Rīga: Rasa, 1992.

Vēbers ļ. Saistības no kaitējuma nodarīšanas. Rīga: LVU, 1969.

Naumovs V., Vēbers). Materiālā atbildība par kaitējumu veselībai. Rīga: Liesma, 1972. Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām. Rīga: Rasa, 1993.

Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām. Rīga: Latvijas ļuridiskais centrs, 2. papildinātais izdevums, 1994.

Grūtups A. Tiesu prakse un komentāri. Rīga: Mans īpašums, 1994.

Bērnems Skots Dz. Līgumu sastādīšana. Rīga: Pētergailis, 1995.

Enciklopēdiskā vārdnīca, Rīga, 1991.

Grabže Z. Netaisna iedzīvošanās. Rīga, 1940.

Latviešu literārās valodas vārdnīca, Rīga: Zinātne, 4. sējums, 1980. Bitāns A. Vai «juridiskais subjekts» ir labāks par «juridisko personu»? Latvijas Jurists, 3, 1994. Bitōns A. Romiešu saistību tiesības. Rīga: LU, 1993.

Mikelēnas V. Civilinēs atsakomvbēs problemos: lyginamieji aspekti. Vilnius, Justitia, 1995. L. Cīrules tulkojumā.

Izmantotā literatura 2 0 1

Angļu valoda Words and Phrases (Legally Defined) under General Editorship of lohn B. Saunders.

London, Butterworths, second edition, volume 2, 1969. Words and Phrases (Legally Defined) under General Editorship of John B. Saunders.

London, Butterworths, second edition, volume 3, 1969. Words and Phrases (Legally Defined) under General Editorship of lohn B. Saunders.

London, Butterworths, second edition, volume 4, 1969. Words and Phrases (Legally Defined) under General Editorship of lohn B. Saunders.

London, Butterworths, Supplement, 1986.

Smith Len Young, Roberson G. Gale. Smith and Roberson's Business Law. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1977.

Henry Campbell Black. M. A., Blacks's Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., fifth edition, 1979.

Campbell Black Henry. M. A., Blacks" s Law Dictionary. St. Paul Minh. West Publishing Co., sixth edition, 1990.

Garner Bryan A. Dictonary Of Modern Legal Usage. New York, Oxford, Oxford University Press, 1990.

Horn N., Kotz H., Leser H. G. German private and commercial law: an introdation. Oxford, Clarendon press, 1982.

Miller Arthur R., Davis Michael H. Intellectual Property Patents, Trademarks, and Copyright in a Nutshell. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1983.

Keeten P., Keeton R., Sargentich L, Steiner H. Cases and Materials on Tort and Accident Law. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1983.

Rabin L. Robert. Perspective on Tort Law. Boston and Toronto, Little, Brown and Company, 1983.

Prosser William L., Wade John W., Victor E. Schwartz. Cases and Materials on Torts. New York, Westbury, The Foundarion Press Inc., 1988.

Baltic Republic Legal Conference, «An Overwiev of U.S.A. Business Associations and an Introductions to U.S.A. Secutities Law». Riga, 1990.

Highsmith lames M. Contemporary Bussines Law, Principles and Cases. McGraw-Hill Publishing Company, fourth edition, 1990.

Furmston M. P. Cheshure, Fifoot and Furmston's Law of Contract. London, Butterworths, twelfth edition, 1991.

Mellinkoff D. Mellinkoff's Dictionary of Ammerican Legal Usage. Minh., St. Paul, West Publishing Co. 1992

Scott Robert £., Leslie Gouglas L. Contract Law and Theory. Virginia, Charlotteswille, The Michie Company Law Publishers, second edition, 1993.

Ivamy Hardy E. R. Mozley & Whiteley's Law Dictionary. London, Butterworths, eleventh edition, 1993.

Osborn's Concise Law Dictionary. London, Sweet & Maxwell, eighth edition, 1993.

Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd, 6th edition, 1993.

Gorman Robert A., Ginsburg lane C. Copyright for the Nineties. Virginia, Charlottesville, The Michie Company, Law Publisers, 1993.

Lagerlöf & Leman Advokatbyrä AB. Doing Business in Sweden. Christtensons Tryckeri InVision Group AB, 1993.

Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monograph Social Sciences: Law. Vilnius, 1995.

Glannon ļeseph W. The Law of Torts, Little. USA, Brown and Company, 1995.

Holyoak Ion, B. A. Intellectual Property Law. London, Dublin and Edinburg, Butterworths, 1995.

Ebke W. F., Finkin M. W. Introdaction to German Law. The Hague, London, Boston, Kluwer Law International, 1996.

Schneider Harry H. jr. Trial and Errors, Liability for litigation tactics is becoming more comon - and costly. ABA journal, The Lawyer's Magazine, volume 80, January 1994.

2 0 2 Izmantotā Mteratūrta

European Intellectual Property Review, ISSN 0142-0461, Sweet & Maxwell Ltd, Copyright, Moral rights - right of paternity - nominal damages D - 24, 1, 1996.

Damages, http://student.uq.edu.au/-s322828/damages_web.htm.

Damages: Compensatory, Harm 2 Prop, Punitive, Wrongful Death, Survival, & Unborn. http://sunset.bph.jhu.edu/~haeji/ school/tort.outlinel.html.

Liquidated damages - Are they Enforceable? Http://www.rkb.com/art-liq.htm. Wells, Felber, Purcell & Kraatz, Exemplary Damages, http://www.4law.

com/exemplary.html.

Punitive Damages: The Debate Continues. http://www/arlaw. com/pubarticl/ibapun.html. Glossary Excessive Punitive Damages Award Unconstitutional, http://www.witkin.com/

recent/tortsl/htm.

Punitive Damages, Court Rules Punitive Damages are Taxable.http://venable.com/wlu/ punitive.htm.

Role of Punitive Damages in Civil Litigation: New Evidence for Lawsuit Filings. By Hayward Steven, http://www.ideas/or/pressre/fsheet/punitive2-i.html.

Litigation News No. 9 Damages Page, http://www.mccarthy.ca/ln9-dam. html.

Krievu valodā Русско - английсский словарь. Москва, Русский язык, 1985.

Англо-русский юридический словарь. Москва, Русский язык, РЕЯ, 1993.

Юридический энциклопедический словарь. Москва: Советская энциклопедия, 2-е доп.

изд., 1987.

Юридический словарь. Москва: Государственное изд. юридической литературы, 2-ое изд..

Том 1, 1956.

Юридический словарь. Москва: Государственное изд. юридической литературы, 2-ое

издание. Том 2, 1956.

Вишнякова А. В. Юридический справочник для населения. ЮЛ: 1989.

Система римского права, На правахь рукописи. Rīga: Armijas spiestuve, 1925.

Иоффе О. С. Ответсвенность по советскому гражданскому праву. Ленинград: изд.

Ленинградского у-та, 1955.

Граве К. А. Договорная неустойка в советском праве. Москва: Государственное изд.

юридической литературы, 1950.

Антимонов Б. С. Гражданская ответственность за вред, причиненный источником

повышенной опастности. Москва: Государственное изд. юридической литературы, 1952.

Матвеев Г. К. Основания гражданско-правовой ответственности. Москва: ЮЛ, 1970.

Мамутов В. Л., Овсиенко В. В., Юдин В. Я. Предприятие и материальная ответственность.

Киев, 1971.

Петров И. Н. Ответственность хозорганав за нарушения обязательств. Москва: ЮЛ, 1974.

Спесарев В. Л. Объект и результат гражданского правонарушения. Томск: изд. Томского

университета, 1980.

Мапеин Н. С. Движение без опасности. Москва: Знание, 1983.

Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984.

Белякова А. М. Гражданско-правовая ответственность за причинение вреда. Москва: Изд. Московского университета, 1986.

Варул П. Методологоческие проблемы исследования гражданско-правовой от­ветственности. Таллин: Ээсти раамат, 1986.

Донцов С. У., Маринина М. Я. Имущественная ответственность, за вред причиненный личности. Москва: Юридическая литература, 1986.

Штумпф Г. Лицензионный договор. Москва: Прогресс, 1988.

Мозолин В. П., Фарнсворт Е. А. Договорное право в США и СССР. Москва: Наука, 1988.

Бартошек М. Римское право. Москва: ЮЛ, 1989.

Шевченко А. С. Возмещение вреда, причиненного правовыми действиями. Владивосток: изд. Дальневосточного университета, 1989.

Izmantotā literatūrta

2 0 3

Донцов С. Е., Глянцев В. В. Возмещение вреда по советскому законодательству. Москва:

Юридическая литература, 1990.

Комаров А. С. Ответственность в коммерческом обороте. Москва: Юридическая

литература, 1991.

Мапеина М. Н. Защита личных неимущественных прав советских граждан. Москва:

Знание, 1991.

Хойер В. Как делать бизнес в Европе. Москва: Прогресс, 1992.

Гражданское и Торговое право капиталистических государств. Отв. ред. Васильев Е. А.

Москва: МО, 1993.

Как заключать контракт с инофирмой. Отв. составитель Биржаков М. Б. Внешне экономическая деятельность. Энциклопедия международных отношений. Санкт-Петербург: Иридий, Сатис, 1993.

Гражданское право. Отв.ред. Суханов Е. А., Москва: БЕК, том 1, 1994.

Гражданское право. Отв.ред. Суханов Е. А., Москва: БЕК, том 2, 1994.

Гражданский кодекс Российской Федерации. Москва: Акалис, 1995.

Коментарий части второй Гражданского кодекса Российской Федерации. Москва:

Гардарика, 1996.

Законы и практика СМИ в одиннадцати демократиях мира, Москва: Права человека, 1996.

Назаров Б. Л. О юридическом аспекте позитивной социальной ответственности. Советское государство и право, 1981, 10.

Астемиров 3. А. Понятие юридической ответственности. Советское государство и право,

1979, 6.

Братусь С. Н. Спорные вопросы теории юридической ответственности, Советское

государство и право, 1973, 4.

Строгович М. С. Сущность юридической ответственности, Советское государство и право,

1979, 5.

Васкин В. В. Виды убытков по закону. Советское государство и право, 1976, 2.

Новоселова Л. А. Ответственность банков и их клиентуры за нарушение правил

совершения расчетных операции, Государство и право, 1994, 2. Ефимова Л. Г. Ответственность и распределение убытков в расчетных отношениях.

Государство и право, 1995, 12.

Краснов М. А. Публично-правовая ответсвенность представительных органов за

нарушение закона, Государство и право, 1993, 6.

2 0 4

i i ^ ļ c a m ā l i t e r a t ū r t a

Ieteicamā literatūra

Latviešu valoda

Sinaiskis V. Saistību tiesības. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga: LU studentu padomes grā­matnīca, 1940.

Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. Rīga: Latvijas juristu biedrība, 1995.

Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Rīga, Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas v/u Tiesiskās informācijas centrs, 1996.

Čakste K. Motorizētu satiksmes līdzekļu īpašnieku atbildības problēma Latvijas un ārzemju civiltiesībās. Rīga: Valters un Rapa, atsevišķs novilkums no LU Akadem. Sabiedrisko Zinātņu B-dr. rakstu krājuma II, 1939.

jaičikovs K. Saistības, kas radušās no zaudējumu nodarīšanas. Rīga: Sabiedrisko un ekonomisko rakstu apgādniecība, 1941.

Agarkovs M., Bratuss S., Genkins D., Serebrovskis V., Škudins Z. Civiltiesības. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, I sējums, 1946.

Latvijas PSR Civilkodeksa komentāri. Rīga: Liesma, 1979.

Vēbers ). Padomju civiltiesības, I daļa. Rīga: Zvaigzne, 1979.

Vēbers /., Torgāns K., Šulcs V. Padomju civiltiesības II daļa. Rīga: Zvaigzne, 1986.

Torgāns K. Saimniecisko tiesību pamati. Rīga: Zvaigzne, 1982.

Torgāns K. Līgumi uzņēmējdarbībā. Rīga: Rasa, 1992.

Vēbers |. Saistības no kaitējuma nodarīšanas. Rīga: LVU, 1969.

Naumovs V., Vēbers ļ. Materiālā atbildība par kaitējumu veselībai. Rīga: Liesma, 1972.

Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām. Rīga: Rasa, 1993.

Torgāns K. Komentāri saistību tiesībām. Rīga: Latvijas juridiskais centrs, 2. papildinātais izdevums, 1994.

Grūtups A. Tiesu prakse un komentāri. Rīga: Mans īpašums, 1994.

Bērnems Skots Dž. Līgumu sastādīšana. Rīga: Pētergailis, 1995.

Grabže Z. Netaisna iedzīvošanās. Rīga, 1940.

Bitāns A. Romiešu saistību tiesības. Rīga: LU, 1993.

Angļu valodā

Smith Len Young, Roberson G. Gale. Smith and Roberson's Business Law. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1977.

Horn N., Kotz H., Leser H. G. German private and commercial law: an introduction. Oxford, Clarendon press, 1982.

Keeten P., Keeton R., Sargentich L., Steiner H. Cases and Materials on Tort and Accident Law. St. Paul Minh. West Publishing Co., 1983.

Rabin L. Robert. Perspective on Tort Law. Boston and Toronto, Little, Brown and Company, 1983.

Presser William L, Wade lohn W., Victor E. Schwartz. Cases and Materials on Torts. New York, Westbury, The Foundarion Press Inc., 1988.

Highsmith lames M. Contemporary Bussines Law, Principles and Cases. McGraw-Hill Publishing Company, fourth edition, 1990.

Ieteicamā literatürta 2 0 5

furmston M. P. Cheshure, Fifoot and Furmston's Law of Contract. London, Butterworths, twelfth edition, 1991.

Scott Robert £., Leslie Gouglas L. Contract Law and Theory. Virginia, Charlotteswille, The Michie Company Law Publishers, second edition, 1993.

Abbott K. R., Pendlebury N. Business Law. London, DP Publications Ltd, 6th edition, 1993.

Mikelēnas V. Problems of Civil Liability: Comparative Aspects, Summary of Monograph Social Sciences: Law. Vilnius, 1995.

Glannon ļeseph W. The Law of Torts, Little. USA, Brown and Company, 1995.

Ebke W. F., Finkin M. W. Introdaction to German Law. The Hague, London, Boston, Kluwer

Law International, 1996.

Krievu valodā Иоффе О. С. Ответсвенность по советскому гражданскому праву. Ленинград: изд.

Ленинградского у - та, 1955.

Граве К. А. Договорная неустойка в советском праве. Москва: Государственное изд.

юридической литературы, 1950.

Антимонов Б. С. Гражданская ответственность за вред, причиненный источником

повышенной опастности. Москва: Государственное изд. юридической литературы, 1952.

Матвеев Г. К. Основания гражданско-правовой ответственности. Москва: ЮЛ, 1970.

Спесарев В. Л. Обьект и результат гражданского правонарушения. Томск: изд. Томского университета, 1980.

Малеин Н. С. Движение без опастности. Москва: изд. Знание, 1983.

Ансон В. Договорное право. Москва: ЮЛ, 1984.

Белякова А. М. Гражданско-правовая ответственность за причинение вреда. Москва: Изд.

Московского университета, 1986.

Варул П. Методологоческие проблемы исследования гражданско-правовой от­

ветственности. Таллин: Ээсти раамат, 1986.

Донцов С. У., Маринина М. Я. Имущественная ответсвенность, за вред причиненный

личности. Москва: Юридическая литература, 1986.

Мозолин В. П. Фарнсворт Е .А. Договорное право в США и СССР. Москва: Наука, 1988.

Комаров А. С. Ответственность в коммерчиском обороте. Москва: ЮЛ, 1991.

Малеина M. Н. Защита личных неимущественных прав советских граждан. Москва:

Знание, 1991.

Гражданское и Торговое право капиталистических государств. Отв.ред. Васильев Е. А.

Москва: МО, 1993.

Отв.ред. Суханов Е. А., Гражданское право. Москва: БЕК, том 1, 1994.

Отв.ред. Суханов Е. А., Гражданское право. Москва: БЕК, том 2, 1994.

Коментарий части второй Гражданского кодекса Росийской Федерации. Москва:

Гардарика, 1996.

Законы и практика СМИ в одиннадцати демократиях мира, Москва: Права человека.

1996.

Назаров Б .Л. О юридическом аспекте позитивной социальной ответственности -

Советское государство и право, 1981, 10.

Астемиров 3. А. Понятие юридической ответственности - Советское государство и право,

1979, 6.

Братусь С. Н. Спорные вопросы теории юридической ответственности - Советское

государство и право, 1973, 4.

Строгович М. С. Сущность юридической ответственности - Советское государство и

право, 1979, 5.

Васкин В. В. Виды убытков по закону - Советское государство и право, 1976, 2.

2 0 6 Alfabētisks terminu rādītājs

Alfabētisks terminu radītājs

Aizskārums 74, 27, 35-39, 44, 57, 61, 64,

68-71, 79, 82, 88, 96, 120, 122-126, 130,

140, 142, 148, 151, 164-165

Apdrošināšana 95, 113, 168-169

Atbildība

• civiltiesiskā 7, 10, 28, 46-47, 49-50, 51,

52, 53, 49-66, 71-72, 75-77, 81-85,

91-95, 97, 104, 111, 114, 117,

124-126, 167, 169

• juridiskā 10-24, 29, 33, 52, 55, 62

• par līgumpārkāpumu (līgumiskā) 47, 51,

59, 63, 77, 93, 95, 97, 99, 100, 117

• par kvazilīgumisko pārkāpumu

(kvazilīgumiskā) 114-115

• par deliktu (ārpuslīgumiskā) 63, 77, 93,

95, 117-118, 124-125

• par kvazideliktu (kvaziārpuslīgumiskā)

126

• apstākļi, kas izslēdz civiltiesisko atbildību

66, 67

Atbildības priekšnosacījumi

• civiltiesiskajai atbildībai 27, 64-92, 124,

168

• juridiskajai atbildībai 26, 29, 33

• atbildībai par līgumpārkāpumu 103

• atbildībai par kvazilīgumisko pārkāpumu

103

• Atbildības subjekts

• juridiskajā atbildībā 29

• civiltiesiskajā atbildībā 84-85

• fiziskā persona 84-85

• juridiskā persona 84

Atlīdzība

• par zaudējumiem 15, 20, 23, 25, 26,

36, 38, 43-44, 47-49, 51-56, 58,

60-68, 71,75, 78, 81-85, 90-170

• par morālo kaitējumu 8-9, 12, 26, 32,

35, 3 9 , 44-4S, 48^9, 62, 92, 95-96,

102, 119, 133, 148-154

Cēloniskais sakars

• civiltiesiskajā atbildībā 69

• juridiskajā atbildībā 33

Cietušais 20-21, 59, 60, 64, 71, 79, 82, 90,

92, 94, 115, 128, 130, 132, 142, 144-147,

153, 169

Civiltiesiskās atbildības ierobežošana 136

Civiltiesiskās atbildības līdzekļi 48, 51, 98, 129

Kaitējums

• ķermeniskais 36

• personiskais (nemantiskais) 45.

• morālais 45

• mantiskais 45

Līgumsods

• tā veidi 157

• līgumsods un zaudējumi 755-760

• līgumsods un saistības reālā izpilde 57,

155-160

• līgumsods un procenti 14, 160-162

Neiegūtā peļņa 143, 145

Neiegūtie ienākumi 745

Nepārvaramā vara 124, 141, 169

Alfabētisks terminu rādītājs 2 0 7

Netaisna iedzīvošanās 767

Pārkāpums 14,21, 23, 25-26, 28, 31, 38, 40,

53, 55, 57-58, 63-66, 73, 92-94, 99-102,

114, 117-118, 120-123, 133, 144, 146, 159

Prettiesiska darbība 26-29, 30-33, 36-37, 53,

58, 65-69, 71, 73-74, 76, 78-79, 82-84, 88,

93, 101-103, 117, 121-123, 128, 132, 140,

154, 165, 169

Procenti 14, 94, 144, 145, 157, 160

Tiesas nolēmumi

• spriedumi 764

• lēmumi 164

Vaina

• ļauns nolūks 31, 80, 125, 134

• neuzmanība 30-31, 72-74, 80, 102

• viegla 31, 80

• rupja 3 7, 76, 80

Zaudējumi

• abstraktie 131-132

• ārpuslīgumiskie 132

• atlīdzināmie 132

• definējums 131-141

• dzīvnieku un kustoņu nodarītie 127-128

• iepriekš nenoteiktie 36, 98, 131-134,

147, 158

• iepriekš noteiktie 36, 131

• kas nodarīti ar izmešanu, izliešanu vai

nokrišanu 727

• kompensējošie 136-137

• konkrētie 132, 140

• kurus nodarījis paaugstinātas bīstamības

avots 725

• līgumiskie 132

• moratorie 737

• neatlīdzināmie 132

• netiešie 77, 728, 131-132, 140

• nejaušie 73 7

• nominālie 36, 47, 120, 123, 131, 136,

138

• sodošie 36, 723, 737, 137-140

• tiešie 703, 730, 732, 740

• zaudējumi un inflācija 743

• zaudējumi un līguma reāla izpilde

98-700

• zaudējumi un neiegūtie ienākumi un

neiegūtā peļņa 737, 745

• zaudējumi un nodokļi 740, 747

• zaudējumu apmēra noteikšana,

pierādīšana 68, 70, 112, 123, 130, 139,

141-142, 146

• zaudējumu atlīdzināšanas ierobežojumi

56, 84, 144-147

2 0 8

Agris Bitans Civi lt iesiskā a t b i l d ī b a un tās v e i d i I e s p i e š a n a i s a g a t a v o t s i z d e v n i e c ī b ā <0>AGB®, 1997

Dzērbenes ielā 14, Rīgā, LV 1006, Latvijā, tel. 558224

I S B N 9984-9169-4-4

Z inātniskais redaktors h a b . jur id. z in. dokt . ,

Z A loceklis, prof. K a l v i s T o r g ā n s

V a l o d a s r e d a k t o r e D z i n t r a D ā v i d s o n e

Korektores V e l t a D u k a u n I l z e Z v i r b u l e

Sēri jas n o f o r m ē j u m a u n vāka māksl in ieks J ā n i s R o ž u k a l n s

M a k e t ē t ā j s G i n t s R i ņ ķ i s

Iespiests SIA «Talsu tipogrāfija», Talsos, Jaunajā ielā 17

Formāts 62 x 44/8, apjoms 13 iespiedloksnes, papīrs Galerie Offset 80 g/mJ