Izmeklēšanas institūta būtība brīvības atņemšanas iestādēs

Tiesībsaraga konference, 2011.gada 8.decembris 1

Izmeklēšanas institūta būtība brīvības

atņemšanas iestādēs

Ilona Kronberga

Sabiedriskās politikas centrs


Hipotēze:

Izmeklēšanas institūts b/a iestādēs ir viens no preventīvajiem (reaktīvajiem) instrumentiem, kurš ir pielietojams, lai vispusīgi, savlaicīgi un saprātīgā laika periodā veiktu neatkarīgu konkrētās lietas apstākļu izmeklēšanu, kas novestu pie vainīgo personu noskaidrošanas un saukšanas pie atbildības, lai nodrošinātu b/a iestādēs drošu vidi, kurā ir iespējams sasniegt soda izpildes mērķus.


Tiesību normās noteiktais:Latvijas Sodu izpildes kodeksa 1.pants

Kriminālsodu izpildes uzdevums ir izpildīt kriminālsodu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, piemērojot notiesātajam šajā kodeksā noteiktos resocializācijas līdzekļus (pilnībā proaktīvā prevencijas funkcija), kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas (iekļauj arī reaktīvo prevencijas funkciju, kuras īstenošanas instruments ir noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana – gan ieslodzīto, gan pašu darbinieku).


Tiesību normās noteiktais:Latvijas Sodu izpildes kodeksa 4.pants

Otrās daļas 1.punkts:“sodu izpildes praksē ir nodrošināmas

likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai personai; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības”


Praksē notiekošais:Eiropas Komiteja spīdzināšanas un

necilvēcīgasvai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai

(CPT)

Latvijā pavisam viesojusies 6 reizes:1) No 24.01.1999 – 3.02.1999, ziņojums – Strasbūra,

22.11.2001;2) 25.09.2002 – 04.10.2002, ziņojums – Strasbūra,



15.12.2009;5) 03.12.2009 – 08.12.2009, ziņojums – 19.07.2011;6) 05.09.2011 – 15.09.2009, ziņojums – vēl nav

publicēts.


Praksē notiekošais:Vadoties no CPT ziņojumiem (1)

1) 1999.gada ziņojums – militārās sistēmas sekas, tiek norādīts uz militārā personāla nomaiņu pret civilo;

2) 2002.gada ziņojums – jau tiek norādīts, ka cietumu darbinieku reakcijas un vardarbības gadījumiem nav adekvātas, tiek uzsvērts, ka cietuma administrācijas spēks nav varas demonstrēšanā, bet komunikācijas un vadības stilā, tā nodrošinot kontroli iestādēs. Cietumu vadībai ir jāprot proaktīvā veidā novērst vardarbību.



CPT ir ļoti nobažījusies par Drošības dienestu lomu Latvijas cietumos. Delegācija norādīja, ka visās apmeklētajās iestādēs drošības departamenta darbinieki pilda gan brīvības atņemšanas, gan kriminālās izmeklēšanas uzdevumus. Šāds stāvoklis rada ne tikai augsni potenciālajiem interešu konfliktiem, bet arī apdraud ieguvumus no atbildības par cietuma sistēmu nodošanas no Iekšlietu ministrijas uz Tieslietu ministriju (2002.g.ziņojums).



3) 2004.gada ziņojums – jau tiek norādīts uz konkrētiem gadījumiem, kas tiek vērtēti, kā konkrēti vardarbības gadījumi no ieslodzījuma vietu Drošības dienestu puses, izpelnoties šādu CPT secinājumu:

CPT rekomendē Daugavpils cietumā un Rīgas Centrālcietuma vadībai atgādināt visiem saviem darbiniekiem, ka par ļaunprātīgu izturēšanos pret ieslodzītajiem ir uzskatāmas visas vardarbības formas (tostarp draudi un mutiski apvainojumi), ka tās nav pieļaujamas un ir attiecīgi sodāmas.



Attiecībā uz Drošības dienestu lomu Latvijas cietumos, CPT jau paudusi nopietnas bažas ziņojumā par 2002.gada vizīti. Ieteikumus un komentārus, ko Komiteja bija sniegusi, Latvijas varas iestādes pilnīgi ignorējušas, atbildot uz iepriekš minēto ziņojumu.



Drošības dienestu darbinieki joprojām izpilda brīvības atņemšanas un kriminālizmeklēšanas uzdevumus, tā aptverot gan gadījumus, kas saistīti gan darbinieku vardarbību pret ieslodzītajiem, gan vardarbību starp ieslodzītajiem (2004.gada ziņojums)



4) 2007.gada ziņojumā parādās vēl pārliecinošāki fakti par soda izpildes vides degradāciju Latvijas cietumos, kā piemēram:

“38. Jēkabpils cietumā delegācija saņēma daudz konsekventu un ticamu apgalvojumu par apzinātu fizisku sliktu izturēšanos (tostarp pārmērīgu spēka izmantošanu) no cietuma darbiniekiem. Iespējamās ļaunprātīgās izturēšanās formas bija galvenokārt spērieni, sitieni un sitieniem ar priekšmetiem, piemēram, stekiem (tostarp pa ieslodzīto papēžiem).”

No 2007.gada ziņojuma



“39. Vēl viens nopietns signāls par sliktu izturēšanos nāca no ieslodzītā, kurš apgalvoja, ka viņš bija pakļauts seksuālai vardarbībai no vecākā virsnieka puses, kurš bija atkailinājis savus dzimumorgānus un tad urinēja uz ieslodzītā kailās sēžamvietas.“

No 2007.gada ziņojuma



Turklāt 2007.gada ziņojumā ir norādīta tā prakse, kuras riski sakņojas esošajā cietumu Drošības struktūrā – tā praktiski ir liela manipulatīva sistēma, kas bāzējas uz diviem vardarbības/ietekmes veidiem – a) no ieslodzīto puses, balstās ieslodzīto hierarhijā un “bosu” varā, kuriem ļauj darboties Drošības dienesti, un b) cietumu administrācijas puses, kurai, kamēr pastāv hierarhija un “bosi”, vienmēr ir iespēja manipulēt ar citiem ieslodzītajiem, lai dabūtu atzīšanos, liecības, citu vēlamo rīcību, var, piem., pārvietot uz vardarbīgām kamerām...

Informācija no CPT 2007.gada ziņojuma 41.punkta


BET, hipotēze bija, ka

Izmeklēšanas institūts b/a iestādēs ir viens no preventīvajiem (reaktīvajiem) instrumentiem,................., lai nodrošinātu b/a iestādēs drošu vidi, kurā ir iespējams sasniegt soda izpildes mērķus.


Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 386.pantu

Izmeklēšanas iestādes ir:Valsts policija; Drošības policija; Finanšu policija;

Militārā policija; Ieslodzījuma vietu pārvalde; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; muitas iestādes; Valsts robežsardze; tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi; ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris


Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 387.pantu

Institucionālā piekritība: Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas izmeklē

jebkuru noziedzīgu nodarījumu, izņemot šā panta otrajā līdz desmitajā daļā noteiktos gadījumus (kurus izmeklē Drošības policijas, Finanšu policijas, Militārās policijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas un citas), ja vien ģenerālprokurors nav uzdevis to darīt.


Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes mājas lapā ievietotajām ziņām:

Ieslodzījuma vietu pārvaldes sistēmā izmeklēšanas darbības ir uzticēts veikt Izmeklēšanas daļai (pakļauta cietuma priekšniekam, izmeklē gan ieslodzīto, gan darbinieku izdarītos n.n), bet likumā noteikto operatīvo darbību veic Drošības daļa (cietumos Drošības un uzskaites daļa, tikai lielajos cietumos atsevišķi, pakļauta cietuma pr-ka vietniekam).


Problēma:

Šī brīža sistēma ir organizēta tā, ka:• neatkarīga izmeklēšana nav iespējama, jo

izmeklēšanu veic kolēģi-par kolēģiem;• nodrošināt b/a iestādēs drošu vidi, kurā ir

iespējams sasniegt soda izpildes mērķus, spriežot pēc CPT ilggadējiem ziņojumiem, acīmredzami nav iespējams;

• informācija sabiedrībā par kriminālprocesiem vai amatpersonu saukšanu pie atbildības, nenonāk.


Problēma nav unikāla un tai ir rasti risinājumi citās valstīs,

Policija: Piemērs, Lielbritānijā pastāv Neatkarīgā policijas sūdzību izskatīšanas komisija, kuras uzdevumos ietilpst izskatīt visas sūdzības, kas skar policijas attiecības ar sabiedrību. Komisiju vada persona, no kuras tiek prasīts, lai tā nekad nebūtu strādājusi nevienā Anglijas jeb Velsas policijas iecirknī un tai nebūtu no valsts iegūti/piešķirti īpašumi.

http://www.legislation.gov.uk/ukpga/2002/30/contents




Problēma nav unikāla un tai ir rasti risinājumi citās valstīs

Cietumi un Probācija: Lielbritānijas Cietumu un Probācijas ombuds ir pilnībā neatkarīga institūcija no Nacionālā likumpārkāpēju vadības dienesta (NOM`S), tā uzdevums ir ieslodzīto un probācijas klientu sūdzību izmeklēšana, jo sevišķi par nāves

gadījumiem: http://www.ppo.gov.uk/docs/

ppo-annual-report_2010-11_web.pdf

http://www.ppo.gov.uk/docs/ppo-annual-report_2010-11_web.pdf






1. Iespējamie risinājumi Latvijai, lai nodrošinātu neatkarīgu konkrētās lietas apstākļu izmeklēšanu,

kas novestu pie vainīgo personu noskaidrošanas un saukšanas pie atbildības:

Programma maksimums: Brīvības atņemšanas iestāžu amatpersonām nav jānodarbojas ar operatīvo darbību (tas ir VP Kriminālpolicijas pienākums) un krimināllietu izmeklēšanu – tām jāorganizē b/a soda un apcietinājuma izpilde. Ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu b/a iestādēs ir jānodarbojas speciāli šim nolūkam izveidotai, neatkarīgai iestādei.


2. Iespējamie risinājumi Latvijai:

Programma maksimums: Šāda iestāde nedrīkst atrasties resoru ministriju padotībā (ne IeM, ne TM). Par cik problēmai ir multi-institucionāls raksturs, tai jāatrodas Ministru Prezidenta padotībā, izmeklējot VP, DP, FP, MP, IeVP un VR amatpersonu rīcību, izskatot sūdzības, veicot šo iestāžu darbības tiesiskuma analīzi un regulāri informējot par to Ministru Prezidentu un Latvijas sabiedrību.


3. Iespējamie risinājumi Latvijai..

Programma maksimums: Pie šādas iestādes mēs varētu nonākt arī, piemēram, paplašinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja funkcijas – attiecinot viņu kompetenci uz plašāku amatpersonu izdarīto noziedzīgo nodarījumu loku.



Programma maksimums: Tādējādi attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, ko izdarījušas amatpersonas, mēs nonāktu pie šādas situācijas:

1. VP IDB attīsta disciplinārpraksi, mainot padotību no VP uz IeM; TM veic attiecībā uz IeVP amatpersonām,

2. Izmeklēšanu par amatpersonu n.n. veic Ministru Prezidenta padotībā esoša Neatkarīga iestāde.



Programma maksimums:3. Noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, ko

izdarījuši ieslodzītie (apcietinātie un notiesātie) brīvības atņemšanas iestādēs veic Valsts policija, saskaņā ar KPL 387.panta pirmo daļu;

4. Operatīvo darbu ieslodzījuma vietās veic speciāli šim mērķim norīkoti VP Kriminālpolicijas darbinieki.


Brīvības atņemšanas soda izpilde nav veicama uz tiesiskuma rēķina.

Valsts varas realizācijas ceļiem Latvijas cietumos jābūt vērstiem prom no spēka

demonstrācijas – uz situācijas kontroli.


Paldies par uzmanību!

Ilona KronbergaSabiedriskās politikas centra PROVIDUS

pētniecetel.28351711

[email protected]

Izmeklēšanas institūta būtība brīvības atņemšanas iestādēs

Documents

Transcript of Izmeklēšanas institūta būtība brīvības atņemšanas iestādēs