IV.sçjums. 1953 1959. -- Latvijas Sarkanâ grâmata. 3...

Ja vçlaties vairâk uzzinât par piekrastes augiem, ieskatietiesinformâcijas avotos, kuri izmantoti bukleta tapðanas gaitâ:

Latvijas PSR flora. I. -- IV.sçjums. 1953 -- 1959.Red. P. Galenieks. Rîga.Latvijas Sarkanâ grâmata. 3. sçjums. Vaskulârie augi. 2003.Galv. red. G. Andruðaitis. Rîga.Latvijas vaskulâro augu flora. Kopð 1999. gadaizdotas 7 grâmatas. Atb. red. V. Ðulcs. Rîga.Pçtersone A., Birkmane K. Latvijas PSR augu noteicçjs. 1980.Rîga.Priedîtis N. Latvijas augi. http://www.latvijasdaba.lv/Rîga, Gandrs.Latvijas Universitâtes Bioloìijas fakultâtes internetaresurspunkts "Latvijas daba", http:// latvijas.daba.lv/

Brigita LaimeAugi jûras krastâIzdevums sagatavots EK LIFE-Nature programmasatbalstîtâ projekta "Piekrastes biotopu aizsardzîba unapsaimniekoðana Latvijâ" (LIFE2002NAT/LV/8498)ietvaros. Projekta mâjas lapa http://piekraste.daba.lv/

Autores, Ritas Birziòas, Pçtera Ozola, Didþa Tjarves unKârïa Kalviðka foto attçliDiapozitîvus skençjis un apstrâdâjis Kârlis KalviðkisKorektore Anitra PârupeLindas Rûíîtes-Laiviòas dizainsSagatavots Print Consultants , Rîgâ, Ìertrûdes ielâ 103-13Iespiests “McÂbols” tipogrâfijâ, Rîgâ, Biíernieku ielâ 18

© Latvijas Universitâte, 2005

ISBN 9984-783-08-1

1

Augi jûras krastâ

Bukletâ aplûkotas tipiskâkâs pludmales, embrionâlokâpu, priekðkâpu un pelçko kâpu augu sugas Latvijâ.Kopumâ raksturotas 34 ziedaugu sugas. Îsajos aprakstos unattçlos sniegta informâcija par augu sugas bûtiskajâmpazîmçm, augðanas vietâm un apstâkïiem, ziedçðanas laiku,kâ arî izplatîbu un aizsardzîbu. Augu apraksti un attçli sakâr-toti pçc biotopiem, kuru izvietojums jûras krastâ aplûkojamsbukleta beigâs. Buklets domâts ikvienam, kas vçlas iepazîtpiekrastes dabu.

Plants on the Seashore

This booklet includes the typical plant species of beach,embryonic, white and grey dunes in Latvia. In total 34vascular plant species are described. Information about eachspecies most characteristic features, habitats, environmentalfactors, flowering time, as well as distribution and protectionis provided. Descriptions and photos of plants are arrangedin habitat order. Habitat location on the seashore you canfind at the end of the booklet. The booklet is devoted not asmuch for botanists, but for people of other professions.

Ievads

Jûras krasts Latvijâ stiepjas 496 km garumâ un irïoti daudzveidîgs. Tajâ pleðas smilðainas, oïainas unakmeòainas pludmales, kuras periodiski apskalo jûrasûdens. Apmçram pusç no krasta kopgaruma notiekaktîva smilðu pârpûðana un uzkrâðanâs, veidojasembrionâlâs kâpas un priekðkâpas jeb baltâs kâpas,kuras kopâ sauc par primârajâm kâpâm. Ðîm kâpâmnovecojot un smilðu kustîbai pierimstot, attîstâs pelçkâskâpas, kurâs sâk veidoties augsne, parâdâs íçrpji unsûnas, kâ arî zemi lakstaugi. Treðâ daïa jûras krastatiek vairâk vai mazâk noskalota, vietâm radot pat pâripar desmit metriem augstus stâvkrastus. Atseviðíospiekrastes posmos seklûdens daïâ ir izveidojuðiesmitrâji ar niedrçm un meldriem. Retumis sastopamas arîpiejûras pïavas.

Latvijas tagadçjais jûras krasts ir samçrâ jauns. Tassâcis attîstîties pirms daþiem tûkstoðiem gadu. It îpaðijaunas un mainîgas ir pludmales un primârâs kâpas,kas pakïautas tieðai jûras un vçja ietekmei. Ðajâs jûraskrasta ekosistçmâs sastopama îpaða vide: augsnç irlielâks sâïums, periodiski iestâjas liels sausums, bieþâkpûð stipri vçji, notiek smilðu pârpûðana. Ne visi augi,kas aug citur Latvijâ, spçj augt piekrastç. Tas saistîts araugðanas apstâkïiem, skarbâku un nestabilâku vidi. Unotrâdi, ne visi piekrastes augi spçj augt iekðzemç. KopâLatvijâ ir ap 50 augu sugu, kas aug tikai vai galve-nokârt jûras krastâ.

Latvijas jûras krasts ir îpaðs ar to, ka tajâ augEiropâ vai pasaulç ïoti retas vai paretas augu sugas. Toizplatîbas apgabali jeb areâli ir saistîti ar Baltijas jûraspiekrasti vai tikai ar tâs dienvidaustrumu daïu. Pie ðîmretajâm sugâm pieder, piemçram, Lçzela vîrcele, jûr-malas kamieïzâle. Daudzas augu sugas, kas ir paras-tas jûras krastâ, ir retas Latvijâ kopumâ. Tâpçc 21 plud-males un atklâto kâpu suga ierakstîta LatvijasSarkanajâ grâmatâ un 11 sugas Latvijas valdîbanoteikusi par îpaði aizsargâjamâm.

UDK 58:502(474.3)La 253

3

Baltijas ðíçpene

Cakile baltica Jord. ex Pobed.

Sea-Rocket (s.l.)Baltischer Meersenf

Ðíçpeni jûras krastâ var pamanît tikai no jûnijabeigâm lîdz novembrim. Bûdama viengadîgs augs, tâziemu un pavasari pârdzîvo sçklu veidâ. Visvieglâkðíçpeni var ieraudzît, kad tâ uzziedçjusi (jûlijâ unaugustâ). Ziedi ir sârti violeti, retâk balti. Auglim, kurusauc par panteni un kas ir aptuveni 2 cm garð, ir diviposmi. Katrâ posmâ vai tikai augðçjâ posmâ ir vienasçkla. Ðíçpenei ir raksturîgas sulîgas jeb sukulentaslapas un stublâjs. Lapas pârsvarâ ir plûksnaini dalîtas,retâk veselas. Stublâji sâkumâ stâvi, vçlâk guloði vaipacili (garums ap 15--50 cm). Tie bieþi zaro, veidojotlielus cerus.

Baltijas ðíçpene aug tikai jûras krastâ -- pludmalç,embrionâlajâ kâpâ, retâk priekðkâpâ. Ðajâ mainîgajâvidç augu notur spçcîga sakne, kas ir aptuveni 1 mgara. Baltijas ðíçpene ir sâïu vietu suga jeb halofîts.

Daþi botâniíi Baltijas ðíçpeni aplûko kâ sugu, citi --kâ jûrmalas ðíçpenes pasugu (syn. Cakile maritimaScop. ssp. baltica (Jord. ex Rouy et Foucaud) Hyl. exP.W.Ball). Jûrmalas ðíçpene ir plaði izplatîta daudzujûru un okeânu krastos, taèu Baltijas ðíçpene sastopa-ma tikai Baltijas jûras reìionâ. Latvijâ Baltijas ðíçpeneir tipiskâkâ sauso pludmaïu suga.

Krustzieþu dzimtaCruciferae

2

Baltijas ðíçpene

Baltijas ðíçpenes cers smilðainâ pludmalç

Vietâm ðíçpene veido blîvas audzes

5

Kâlija sâlszâle

Salsola kali L.

Prickly SaltwortKali-Salzkraut

Kâlija sâlszâle ir viengadîgs augs, kas uzdîgst jûni-jâ vai jûlija sâkumâ. Augs labâk pamanâms jûlija vidû.Kâlija sâlszâles raksturîgâkâ pazîme ir ðauras, sulîgaslapas ar "dzeloni" galâ. Tas vislabâk sajûtams, pataus-tot augu. Tâpat kâ ðíçpene, arî sâlszâle no neliela,daþus centimetrus augsta auga izveido lîdz 50 cmaugstu ceru. Stublâjs stâvs, diezgan stingrs un zarains.Kâlija sâlszâle ir pelçkzaïâ krâsâ. Ziedi ir ïoti sîki,paslçpti seglapu þâklç, un tâpçc ðíiet, ka augs vispârnezied. Rudenî sâlszâles kïûst dzeltenzaïas, vçjð tâsatrauj no saknes, veidojot "vçjriteòus". Sausie sâlszâlesceri ripo pa pludmali, izkaisot augïus.

Kâlija sâlszâle bieþi aug kopâ ar Baltijas ðíçpenisausâs pludmalçs, embrionâlajâs kâpâs, retâkpriekðkâpâs. Abi ir sâïu vietu augi jeb halofîti.

Kâlija sâlszâle galvenokârt ir jûru un okeânupiekrastes suga, taèu sastopama atseviðíos reìionosarî kontinentu iekðienç. Latvijâ sâlszâle aug tikai jûraskrastâ.

Balandu dzimtaChenopodiaceae

4

Kâlija sâlszâles audzes rudenî

Kâlija sâlszâle

Kâlija sâlszâlei ir ðauras lapas ar dzeloòsmailu galu

Krupju donis

Juncus bufonius L.

Toad RushKröten-Binse

Krupju donis ir mitrummîloða augu suga. Tas augezeru un upju krastos, grâvjos, uz mitrâm takâm unceïiem, mitrâs ieplakâs tîrumos un citur. Jûras krastâkrupju donis bieþi vçrojams mitrâs pludmalçs un plud-males peïíçs. Augs veido nelielus, vidçji 15 cm augstuscerus. Katrâ cerâ ir vairâki stublâji. Lapas ðauras, pave-dienveidîgas (platums 0,1 -- 0,2 cm). Starp tâm saskatâ-mas skrajas ziedkopas, kurâs ziedi izvietojuðies pavienam, patâlu cits no cita.

Stipru vçju laikâ, kad pludmales pârplûduðas,krupju doòi it kâ pazûd. Kad jûra atkâpjas un peïíeskïûst seklâkas, atkal pavîd sîkie, blîvie doòu ceri. Krupjudonis stiprâs vçtrâs pludmalç var noturçties, pateicotiesdaudzajâm tievajâm saknçm. Krupju donis ir vien-gadîgs augs. Tas zied no jûnija lîdz septembrim. Ðajâlaikâ vietâm, piemçram, Kolkâ, krupju donis paspçjizveidot diezgan plaðas audzes.

Krupju donis ir plaði izplatîta suga pasaulç, bieþisastopama arî visâ Latvijâ.

Doòu dzimtaJuncaceae

6 7

Krupju donis pludmales peïíçs

Krupju donis

Krupju donis mitrâ pludmalç

9

Baltijas donis

Juncus balticus Willd.

Baltic RushBaltische Binse

Baltijas donis ir daudzgadîgs augs ar loþòâjoðusakneni. No citiem doòiem tas atðíiras ar pelçkzaïiem,stâviem stublâjiem (garums ap 50 cm). Stublâji ir apaïi,smalki rievaini, bez lapâm. Tikai pie stublâju pamata irbrûnganas, spîdîgas makstis. Ðíiet, ka skrajâ, brûnâziedkopa izvietota stublâja sânos. Zied no jûnija lîdzaugustam.

Baltijas donis pasaulç izplatîts maz. Tas sastopamsLielbritânijâ, Skandinâvijas ziemeïos un Baltijas jûrasreìiona valstîs. Latvijâ sastopams reti. Raksturîgâkâsaugðanas vietas ir mitras pludmales un starpkâpuieplakas jûras piekrastç. Tajâs ðis augs veido skrajuscerus vai aug rindâs.

Baltijas donis ir ierakstîts Latvijas Sarkanâs grâmatas3. kategorijâ.

Spoþaugïu donis

Juncus articulatus L.

Jointed RushGlieder-Binse

Spoþaugïu donis ir daudzgadîgs augs. Parasti tasveido skrajus cerus. Stublâji zaïi (garums vidçji ap 30 --40 cm), stîvi, ar 2 -- 4 lapâm. Raksturîga pazîme irlapâs izteiktâs ðíçrssienas, kas ir pat saredzamas. Laipar to pârliecinâtos, jâpaòem lapa pirkstos un, vieglisaspieþot, jâpavelk pa to. Donim ir plaða èemurveidaziedkopa, kas novietota stublâja galotnç, augïi parastitumði brûni, spîdîgi.

Spoþaugïu donis ir plaði izplatîta augu sugapasaulç. Bieþi sastopama arî visâ Latvijâ. Spoþaugïudonis ir mitru vietu augs. Jûras krastâ sastopams mitrâspludmalçs, pludmales peïíçs un starpkâpu ieplakâs.


8


Baltijas donis

Spoþaugïu donis

11

Ïaunâ gundega

Ranunculus sceleratus L.

Celery-leaved ButtercupGift-Hahnenfuß

Ïaunâ gundega jûras krastâ aug pludmales peïíçsun mitrâs, zemâs, periodiski pârplûstoðâs pludmalçs.Tas ir viengadîgs vai divgadîgs augs gaiði zaïâ lîdzdzeltenîgi zaïâ krâsâ (garums parasti ap 10 -- 40 cm).Stublâjs stâvs, padrukns un dobs. Lapas pabiezas,mazliet sulîgas. Tâs var bût atðíirîgas stublâja daþâdâsvietâs. Apakðçjâs lapas parasti staraini dalîtas 3 -- 5daïâs. Ziedi bâli dzelteni, nelieli. Kauslapas garâkaspar vainaglapâm (garums aptuveni 0,4 cm) unatliekuðâs uz leju. Zieda vidû var redzçt iegareni cilin-drisku veidojumu (garums aptuveni 1 cm). Tas irkopauglis, kurâ sakopots daudz (ap 100) sîku augïu.Ðis cilindriskais kopauglis ir viena no raksturîgâkajâmpazîmçm, pçc kuras ïauno gundegu var atðíirt no citâmgundegâm. Ïaunâ gundega zied no jûnija lîdz septem-brim. Bieþi aug kopâ ar krupju doni un ûdenspiparu.

Suga plaði izplatîta Eiropâ, Âzijâ un Ziemeï-amerikâ. Latvijâ sastopama diezgan bieþi pârmitrâsvietâs upju krastos, pïavâs, nezâliençs, ieplakâs.

Gundegu dzimtaRanunculaceae

10

Ïaunâ gundega mitrâ pludmalç

Ïaunâ gundega

12 13

Loþòu smilga

Agrostis stolonifera L.

Creeping BentWeißes Straußgras

Loþòu smilga ir daudzgadîgs augs. Tâs garumsvidçji 20 -- 30 cm. Jûras krastâ aug galvenokârt mitrâspludmalçs, kâ arî embrionâlajâs kâpâs un starpkâpuieplakâs. Augu viegli var pamanît pçc stîgojoðiemvirszemes dzinumiem. Ðie dzinumi mezglu vietâssakòojas, un tâdçjâdi loþòu smilga, bûdama samçrâsmalka graudzâle, itin labi spçj noturçties ûdens unvçja spçcîgi ietekmçtajâ krasta joslâ. Raksturîgapazîme ir arî tâ, ka stiebrs pie pamatnes ir lauzîts, betaugðdaïâ stâvs. Lapas plakanas (platums 0,3 -- 0,7 cm).Loþòu smilga zied no jûnija lîdz septembrim.

Loþòu smilga ir plaði izplatîta suga pasaulç, bieþisastopama arî Latvijâ. Raksturîgs augs pârmitrâspïavâs, ieplakâs, pie upçm, ezeriem un citur.

Mezglainâ gaurenîte

Sagina nodosa (L.) Fenzl

Knotted PearlwortKnotiges Mastkraut

Mezglainâ gaurenîte jûras krastâ galvenokârt augstarpkâpu ieplakâs. Augs ir ïoti smalks. Tam daudz sîkustublâju un ðauras pavedienveida lapas (augðçjâslapas nereti tikai 0,1 cm garas, apakðçjâs lapas aptu-veni 3 cm garas un 0,1 cm platas). Vainaglapas irpiecas, samçrâ palielas (garums 0,5 cm), baltas.Gaurenîtes zied no jûnija lîdz septembrim. Atðíirîbâ noguïoðâs gaurenîtes, kurai vainaglapas ir èetras unîsâkas par kauslapâm, mezglainajai gaurenîtei irpiecas vainaglapas, kas divtik garas kâ kauslapas.

Mezglainâ gaurenîte pasaulç izplatîta plaði.Sastopama bieþi visâ Latvijâ. Aug mitrâs, smilðainâsvietâs, piemçram, mitrâs ceïmalâs, meþos, pïavâs,ezeru piekrastçs.

Graudzâïu dzimtaGramineae

Neïíu dzimtaCaryophyllaceae

Loþòu smilga

Loþòu smilgas augu sabiedrîba

Mezglainâ gaurenîte pludmalç

Mezglainâ gaurenîte starpkâpu ieplakâ

15

Ûdenspipars

Polygonum hydropiper L.

Water-pepperWasserpfeffer

Ûdenspipars ir mitrummîloða augu suga. Jûraskrastâ tas aug mitrâs pludmalçs un pludmales peïíçs.Ûdenspipars ir viengadîgs, vidçji ap 30 -- 40 cm garðaugs. Stublâjs stâvs, galâ mazliet nolîcis. Raksturîgâkâpazîme ir auga kodîgâ garða. Lapas pamats un galssmails, uz lapas bieþi tumðs plankums. Ziedkopa skra-ja, parasti sârta vai zaïgana, noliekusies. Ûdenspiparszied no jûlija lîdz septembrim. Parasti aug kopâ arïauno gundegu un krupju doni.

Ûdenspipars ir plaði izplatîta suga ziemeïu pus-lodç. Sastopama visâ Latvijas teritorijâ mitrâs vietâs.

Sûreòu dzimtaPolygonaceae

14

Pludmales peïíe ir ûdenspipara tipiska dzîvotne

Ûdenspipars avotainâ pludmalç

Ûdenspipars

Jûrmalas kamieïzâle

Corispermum intermedium Schweigg.

Mittlerer Wanzensame

Jûrmalas kamieïzâle ir pelçkzaïð vai mazliet brûniiesarkans augs (garums 10 -- 30 cm) bez krâðòiemziediem (nav vainaglapu un kauslapu, vai arî tâsnelielas). Jûras krastâ to var redzçt sausâs, smilðainâspludmalçs, embrionâlajâs kâpâs, retâk priekðkâpâs.Kamieïzâle sastopama arî pelçkajâs kâpâs, kur irizbraukâts vai izbradâts augâjs un veidojas atklâtismilðaini laukumi, kâ arî sausâs nezâliençs. Tâpat kâsâlszâle, arî kamieïzâle ir viengadîgs augs, tâpçc ie-raugâms, tikai sâkot no jûlija. Raksturîgas ðauras lapas(garums 1,5 -- 2,5 cm, platums 0,5 cm) ar smailu galu.Tâs it kâ lokveidîgi atstâv no stublâja vai tâ zariem.Jûlija sâkumâ kamieïzâles ir tik tikko saskatâmas, betaugustâ, septembrî var vçrot diezgan lielus cerus, kasvietâm veido kamieïzâles audzes.

No citâm kamieïzâlçm jûrmalas kamieïzâle atðíirasar to, ka apkârt auglim ir pabiezs, spârnveidîgs izau-gums. Taèu auglis ir tikai 0,5 cm garð un 0,3 -- 0,4 cmplats, un tâ apskatei vajadzîga lupa.

Jûrmalas kamieïzâlei ir ïoti mazs izplatîbas apga-bals. Tâ konstatçta tikai Baltijas jûras dienvidaustrumupiekrastç un Daugavas ielejâ.

Kâ reta suga jûrmalas kamieïzâle ir ietverta LatvijasSarkanâs grâmatas 3. kategorijâ.


16 17

Jûrmalas kamieïzâle izbraukâtâ pelçkajâ kâpâ

Jûrmalas kamieïzâle

Jûrmalas kamieïzâle smilðainâ pludmalç

Jûrmalas balodene

Atriplex littoralis L.

Grass-leaved OracheStrand-Melde

Balodenes ir balandu radinieces un pçc izskatadiezgan lîdzîgas tâm. Jûras krastâ sastopamas vairâkasbalodeòu sugas, no kurâm bieþâk izplatîta ir jûrmalasbalodene. Tas ir viengadîgs, vidçji 30 cm garð augs.Raksturîgas ðauras, lineâras lapas (garums 6 -- 10 cm,platums 0,5 -- 1,2 cm). Ziedkopas izvietotas stâvâstublâja un tâ zaru galâ.

Jûrmalas balodene ziemeïu puslodç izplatîta diez-gan plaði. Latvijâ tâ sastopama tikai jûras piekrastç.Jûrmalas balodene ir iesâïu, sâïu vietu suga. Bieþi augkopâ ar jûrmalas ðíçpeni un kâlija sâlszâli.

Retâk pludmalç vai embrionâlajâs kâpâs sastopa-ma kailâ balodene (Atriplex glabriuscula Edmondston).Tai raksturîgi guloði stublâji un trîsstûrainas, sulîgaslapas (garums 3 -- 8 cm, platums 2 -- 6 cm). Jauniemaugiem tâs klâj miltaina apsarme. Ðî augu suga izplatî-ta gan Eiropâ, gan Ziemeïamerikâ.

Ejot pa pludmali, varbût gadâs redzçt aptuveni1 -- 1,5 m garu balodeni ar lielâm, trîsstûrainâm lapâm(garums 4 -- 14 cm, platums 2 -- 11 cm). Tâ irskaistaugïu balodene (Atriplex calotheca (Rafn) Fr.), kasizplatîta tikai Baltijas jûras reìionâ un ir reta sugaLatvijâ. Gan kailâ, gan skaistaugïu balodene ir ietvertaLatvijas Sarkanajâ grâmatâ.


18 19

Jûrmalas balodene

Balodeòu audzes uz sanesumiem pludmalç

Kailâ balodene

Biezlapainâ sâlsvirza

Honckenya peploides (L.) Ehrh.

Sea SandwortSalzmiere

Biezlapainâs sâlsvirzas otrs nosaukums ir pelcîðuhonkçnija. Tas ir viens no visvieglâk atpazîstamiempiekrastes augiem. Kaut gan sâlsvirza ir ïoti zems augs(garums 5 -- 10 cm), zaïu plankumu veidâ tas pama-nâms pa gabalu pat viskarstâkajâ vasarâ, kad pârçjieaugi nodzeltçjuði. Zaïot, ziedçt un nenovîst sâlsvirzasvar tâpçc, ka tâm ir biezas, sulîgas jeb sukulentas lapasun pat vairâkus metrus garas saknes, kas aizsniedzaslîdz gruntsûdeòiem. Raksturîgs ïoti akurâts, pretçjs lapusakârtojums uz stublâja. Ziedi ir balti vai balti zaïgani.Augs zied no jûnija lîdz augustam. Pçc noziedçðanasattîstâs apaïi (lîdz 1 cm diametrâ) augïi.

Sâlsvirza ir plaði izplatîta suga okeânu un jûru kras-tos ziemeïu puslodç. Latvijâ tâ ir bieþi sastopama jûraspiekrastç. Raksturîgâkâ augðanas vieta ir embrionâlâskâpas, mazâk redzama priekðkâpâ un pludmalç.


20 21

Biezlapainâ sâlsvirza

Biezlapainâ sâlsvirza embrionâlajâs kâpâs

Biezlapainâs sâlsvirzas audze

Smiltâju kâpukviesis

Leymus arenarius (L.) Hochst.

Lyme-grassStrandroggen

Smiltâju kâpukviesis ar savâm zilganajâm lapâmviegli atðíirams no citiem augiem. Salîdzinâjumâ arpârçjâm kâpu graudzâlçm kâpukviesim lapas irplatâkas (lîdz 1 cm), stâvas, smailas un durstîgas.Apskatot lapu tuvâk un pataustot to, redzams, ka lapasvirspuse ir sîki rievota, bet apakðpuse gluda, ar apsarmi,kas pasargâ augu no saules un vçja.

Kâpukvieða stiebri ir stâvi un spçcîgi, vidçji 60 -- 120 cmgari (reizçm izaug pat lîdz 2 m). Stiebru galâ irstingras, aptuveni 15 -- 25 cm garas, saplacinâtas vâr-pas. Augs zied jûnijâ un jûlijâ. Bieþi var redzçt, kakâpukviesis nevârpo. Tâ stiebri klâti ar "melniemputekïiem" -- stiebros parazitçjoðâs melnplaukas sçnessporâm.

Kâpukviesim ir liela nozîme embrionâlo kâpu unpriekðkâpu veidoðanâs procesâ. Garie, loþòâjoðiesakneòi nostiprina augu kustîgajâs smiltîs. Embrionâ-lajâs kâpâs tas aug nelielâs grupâs vai izklaidus, betpriekðkâpâs un tâm pieguïoðajâs pïavâs daþviet redza-mas blîvas kâpukvieða audzes.

Kâpukviesis izplatîts galvenokârt jûru un okeânukrastos Eiropas ziemeïos un rietumos. Kontinentaiekðienç suga sastopama reti. Latvijâ smiltâju kâpu-kviesis ir parasta piekrastes suga.


22 23

Smiltâju kâpukviesis pelçkajâs kâpâs

Smiltâju kâpukviesis priekðkâpâ

Smiltâju kâpukviesis embrionâlajâ kâpâ

Smiltâju kâpuniedre

Ammophila arenaria (L.) Link

Marram, Marram grassGemeiner Strandhafer

Smiltâju kâpuniedre (garums ap 50 -- 100 cm) augblîvos ceros, kas pamanâmi jau pa gabalu. Tomçr sta-bilâkâs priekðkâpâs, kur augs veido vienlaidu audzes,ceri tikpat kâ nav saskatâmi. Starp vecajâm pelçkbrû-najâm lapâm, kuras bieþi saglabâjas 2 vai 3 gadus,vasaras sâkumâ izaug jaunas, zaïas lapas. Tâspârsvarâ ir gareniski ierotîjuðâs, aptuveni 0,2 -- 0,5 cmplatas. Lapu virspuse ir sîki rievaina, apakðpuse gluda.Kâpuniedrei raksturîga aptuveni 10 -- 20 cm gara,blîva vârpveida skara ar smailu pamatu un galu.Jûnijâ, kad augs sâk vârpot, ziedkopa ir blâvi zaïa, jûli-jâ, kad augs zied, tâ ir dzeltena. Ðî dzeltenâ nokrâsasaglabâjas arî rudenî un ziemâ, kad, nodzeltçjot arîauga lapâm un stiebriem, kâpuniedres kïûst parkrâðòâko kâpu augu.

Izplatîta jûru un okeânu krastos no Ziemeïâfrikaslîdz Skandinâvijai, arî Ziemeïamerikâ.

Smiltâju kâpuniedre ir tipiska priekðkâpu jeb baltokâpu suga. Bieþi sastopama arî embrionâlajâs kâpâs,retâk pelçkajâs kâpâs. Kâpuniedre ir smiltis mîloðasuga, kas spçj augt tikai tajâs vietâs, kur vçjð periodiskipârpûð smiltis. Ðo augu izmanto smiltâju stiprinâðanaiun kâpu atjaunoðanai.


24 25

Smiltâju kâpuniedre

Smiltâju kâpuniedre priekðkâpâ

Smiltâju kâpuniedre embrionâlajâ kâpâ

Slotiòu ciesa

Calamagrostis epigeios (L.) Roth

Wood Small-reedLand-Reitgras

Slotiòu ciesu, kam garums kâpâs svârstâs no 80lîdz 100 cm (vietâm sasniedz 1,5 m), var uzskatît parbalto kâpu tumðâko graudzâli. Ziedçðanas laikâ (nojûnija lîdz augustam) 0,5 -- 1 cm garâs vârpiòas ir violetibrûnas, melnîgsnçjas, retâk zaïganas. Pçc nozie-dçðanas tâs kïûst brûnas vai dzeltenbrûnas. Neiz-plaukusi ziedkopa ir blîva, ziedçðanas laikâ tâizpleðas, bet noziedot sakïaujas. Slotiòu ciesai raksturî-gas raupjas lapas un lapu makstis, kâ arî raupjð stiebrszem ziedkopas.

Piekrastes kâpâs aug arî Meinshauzena ciesa(C. meinshausenii (Tzvelev) Viljasoo), kas no slotiòuciesas atðíiras ar gludu (nevis raupju) stiebru zem zied-kopas, kâ arî salîdzinoði îsâkâm vârpiòâm (garumsaptuveni 0,5 cm). Abas sugas ir ïoti lîdzîgas. Daþiautori Meinshauzena ciesu uzskata par slotiòu ciesaspasugu.

Slotiòu ciesa ir plaði izplatîta Eirâzijâ, bieþisastopama arî Latvijâ. Raksturîgâkâs augðanas vietas irsmilðainas, grantainas vai pat akmeòainas ceïmalas,sausas pïavas, meþi, atmatas, smiltâji un kâpas. Slotiòuciesa ar garajiem, loþòâjoðajiem sakneòiem labi no-stiprinâs un âtri izplatâs.


26 27

Slotiòu ciesa ar brûnganâm ziedkopâm

Slotiòu ciesas audze zemâ priekðkâpâ

Slotiòu ciesa priekðkâpu augu sabiedrîbâ

29

Smiltâju auzene

Festuca arenaria Osbeck

Smiltâju auzeni vairâki botâniíi uzskata parsarkanâs auzenes pasugu Festuca arenaria Osbeck =Festuca rubra ssp. arenaria (Osbeck) Syme. (Festucarubra L. s.l.: Red Fescue, Rot-Schwingel).

Smiltâju auzene ir vissmalkâkâ primâro kâpugraudzâle. Tâs lapas sarveidîgas, gareniski ierotîjuðâs,aptuveni 2 mm platas un 15 cm garas. Priekðkâpâsauzene it kâ pazûd starp lielâkajâm graudzâlçm unlabâk saskatâma ir tikai ziedçðanas laikâ (jûnijabeigâs, jûlijâ). Smiltâju auzenes ziedkopa ir garena,nedaudz saspiesta skara (garums 10 -- 15 cm).Vârpiòas ir klâtas ar matiòiem, iegarenas, to garumsap 10 -- 15 mm. Kad ziedkopa izplaukusi, tâs apakðç-jais zars atliecies it kâ 90o leòíî. Ðai smalkajaigraudzâlei ir ïoti gari, loþòâjoði sakneòi, un tâpçc tâspçj nostiprinâties un augt gan priekðkâpâs, gan embri-onâlajâs kâpâs. Uz nelielajiem kâpu puguriòiemsmiltâju auzene vietâm ir pat dominçjoða suga.

Smiltâju auzene ir izplatîta galvenokârt piekrasteskâpâs Eiropas ziemeïdaïâ un rietumdaïâ. Latvijâ ðî sugabieþi sastopama primârajâs kâpâs, retâk pelçkajâskâpâs un kâpu meþâ.


28Smiltâju auzene veido primâro kâpu

Smiltâju auzenes vârpiòas ar matiòiem

Smiltâju auzene

31

Baltijas kâpuniedre

x Calammophila baltica (Flugge ex Schrad.) Brand

Baltijas kâpuniedre ir neauglîga hibrîdsuga, kasradusies, krustojoties smiltâju kâpuniedrei un slotiòu cie-sai (Ammophila arenaria (L.) Link x Calamagrostisepigeios (L.) Roth).

Baltijas kâpuniedre galvenokârt aug embrionâlajâskâpâs, bet sastopama arî priekðkâpâs. Tâ ir viena nolielâkajâm kâpu graudzâlçm Latvijâ. Embrionâlajâskâpâs tâ bieþi izaug 150 -- 180 cm (vietâm pat 2 m)gara, veidojot lielus, savrupus cerus. Taèu priekðkâpâs,kur ðî graudzâle bieþi aug kopâ ar smiltâju kâpuniedri,tâ ir îsâka un tâs ceri ir mazâki. Raksturîga pazîme irziedkopa ar smailu pamatni un galu. Atðíirîbâ nosmiltâju kâpuniedres Baltijas kâpuniedrei ziedkopa irvioleti brûna (tâpat kâ slotiòu ciesai), skrajâka un garâ-ka, lapas pârsvarâ plakanas.

Latvijas piekrastç, kur veidojas kâpas, suga izplatî-ta diezgan bieþi.


30

Baltijas kâpuniedre parasti aug ceros

Baltijas kâpuniedre embrionâlajâ kâpâ


33

Neîstâ tûsklape

Petasites spurius (Retz.) Rchb.

Filzige Pestwurz

Neîstâ tûsklape ir kâpu augs, kas uzmanîbu pie-saista ar platajâm lapâm. Pirmajâ brîdî ðíiet, ka tâs irmâllçpes vai dadþa lapas. Taèu, pieejot tuvâk unapskatot augu vçrîgâk, redzams, ka lapas ir citâdas.Tûsklapei lapas apakðpuse ir balta -- klâta ar blîvu,zîdainu matiòu kârtu, lapas virspuse ir zaïa. Sâkumâlapas saritinâjuðâs, veidojot it kâ piltuvi, vçlâk tâs kïûstplakanas, trîsstûrainas (garums aptuveni 20 cm, pla-tums 25 cm). Ðâdâ veidâ augs sevi aizsargâ no vçja unsaules. Tûsklape ir daudzgadîgs augs. Kâpu smiltîs tasnoturas ar gariem, loþòâjoðiem sakneòiem. Zieduvasarâ nav, jo tie uzplaukst un nozied jau pavasarî(aprîïa beigâs un maija sâkumâ). Ziedu daudz, tie irdzelteni, sakârtoti masîvâ ziedkopâ.

Neîstâ tûsklape ir izplatîta jûru un upju krastosdaþviet Eiropâ un Rietumâzijâ. Latvijâ sastopama diez-gan bieþi.

Kurvjzieþu dzimtaCompositae

32

Neîstâ tûsklape

Neîstâ tûsklape embrionâlajâ kâpâ

Neîstâ tûsklape priekðkâpâ

Èemurainâ mauraga

Hieracium umbellatum L.

Umbellate HawkweedDolden-Habichtskraut

Èemurainâs mauragas kâpâs izceïas ar saviemdzeltenajiem ziediem. Stublâji aug pa vienam vaivairâkiem, vietâm veidojot kuplus cerus. Stublâji parastizaraini. Uz katra stublâja daudz dzeltenu ziedkopu --kurvîðu. Mauragas zied pakâpeniski no jûlija lîdz oktob-rim. Tâs pârsvarâ aug priekðkâpâs un pelçkajâs kâpâs,kur dominç graudzâles. Lîdz ar mauragu uzziedçðanukâpas it kâ atdzîvojas, kïûst krâsainas. Arî augïi attîstâspakâpeniski. Bieþi uz viena stublâja var redzçt ganziedu pumpurus, gan dzeltenâs ziedkopas, gan arîaugïus ar lidpûkâm. Lapas ðauras (garums 4 -- 15 cm,platums 0,5 -- 1 cm), virspusç tumðzaïas, apakðpusçgaiðâkas. Sausâ laikâ lapas mala ierotîjusies. Èemu-rainâ mauraga ir daudzgadîgs augs (garums vidçji ap50 -- 70 cm).

Èemurainâ mauraga ir plaði izplatîta augu sugaziemeïu puslodç. Bieþi sastopama arî Latvijâ.Raksturîgâkâs augðanas vietas ir kâpas un sausaspïavas.

Kurvjzieþu dzimtaCompositae

34 35

Èemurainâ mauraga

Èemurainâs mauragas ziedi

Èemurainâs mauragas priekðkâpas augu sabiedrîbâ

Jûrmalas pçrkonamoliòð

Anthyllis maritima Schweigg.

Strand-Wundklee

Jûrmalas pçrkonamoliòð kâpâs vislabâk pamanâmsno jûnija lîdz augustam, kad tas zied. Augam ir zeltainidzelteni ziedi. Tie sakârtoti galviòâs, kas atrodas diez-gan tuvu cita citai. Tâpçc arî ziedçðanas laikâ pçrkon-amoliòð izskatâs ïoti krâðòs. Stublâji ap 50 cm gari,ïogani, bieþi guloði vai pacili. Stublâjs un lapiòas klâ-tas ar baltiem, zîdainiem matiòiem.

No citâm pçrkonamoliòa sugâm jûrmalas pçrkon-amoliòð atðíirams pçc zilganajâm piezemes lapâm,kuras veido trîs mazas lapiòas, kâ arî pçc zîdainâ apma-tojuma.

Jûrmalas pçrkonamoliòð izplatîts tikai Baltijas jûrasreìionâ.

Latvijâ jûras piekrastç sastopams diezgan bieþi,pârsvarâ priekðkâpâs, starpkâpu ieplakâs, arî pelçka-jâs kâpâs un sausajos meþos. Tâ kâ suga kopumâLatvijâ ir reta, tâ ir ietverta Latvijas Sarkanâs grâmatas3. kategorijâ.

Tauriòzieþu dzimtaLeguminosae

36 37

Jûrmalas pçrkonamoliòð

Jûrmalas pçrkonamoliòð priekðkâpâ

Jûrmalas pçrkonamoliòa audze starpkâpu ieplakâ

39

Pûkainais plostbârdis

Tragopogon heterospermus Schweigg.

Pûkainais plostbârdis ir divgadîgs 20 -- 60 cm garðaugs. To vçl neziedoðu var labi atðíirt no citiemaugiem, jo tas klâts ar tîmekïainiem, pelçcîgi baltiemmatiòiem. Stublâjs stâvs, zarains. Raksturîga pazîme irðaurâs (garums 5 -- 20 cm, platums 0,5 -- 1 cm), renes-veidîgâs lapas, kas galotnç parasti ir spirâliski ieriti-nâjuðâs jeb sagriezuðâs. Ziedi dzelteni, sakârtoti kurvîtîstublâja vai tâ zaru galâ. Plostbârdis zied no jûnija lîdzseptembrim.

Latvijâ pûkainais plostbârdis sastopams diezganbieþi priekðkâpâs un pelçkajâs kâpâs. Tas pârsvarâaug smilðainâs vietâs, kur ir maz augu, un tâpçc ir labipamanâms.

Pûkainais plostbârdis Eiropâ izplatîts tikai Baltijasjûras dienvidaustrumu piekrastç. Tâ kâ ðim augam ir ïotimazs izplatîbas apgabals, tas iekïauts LatvijasSarkanâs grâmatas 3. kategorijâ.

Asteru dzimtaAsteraceae

38

Pûkainais plostbârdis kopâ ar kâpu auzeni

Pûkainais plostbârdis pelçkajâ kâpâ

Pûkainais plostbârdis

Jûrmalas dedestiòa

Lathyrus maritimus (L.) Bigelow

Sea PeaStrand-Platterbse

Jûrmalas dedestiòu bieþi sauc par piekrastespuízirni, jo tai ir lieli, apmçram 2 cm gari purpur-sarkani vai violeti ziedi, kas pa 4 -- 10 ir sakârtoti blîvâíekarâ. Augs ir daudzgadîgs, diezgan liels (garums ap30 -- 70 cm). Dedestiòai raksturîga gara, zarainasakne, pacils vai kâpelçjoðs stublâjs. Tas nav pârâkstingrs un parasti atbalstâs vai "pieturas" pie citiemaugiem. Lapas ir zilganzaïâ krâsâ ar apsarmi. Katrâlapâ ir 4 -- 10 lapiòas, lapas galâ vienkârðas vaizarainas vîtnes. Jûrmalas dedestiòa ir dekoratîva netikai ziedçðanas laikâ. Kad augs noziedçjis, attîstâslîdz 5 cm gara melnîgsnçja pâksts ar lodveida sçklâmjeb "zirnîðiem".

Dedestiòas raksturîgâkie biotopi ir priekðkâpas, kâarî sausie jûras krasta meþi.

Jûrmalas dedestiòa izplatîta gan Eiropâ, ganZiemeïamerikâ jûru un okeânu krastos. Latvijâ sastopa-ma galvenokârt Baltijas jûras piekrastç, retâk Rîgas lîèakrastâ.

Suga ir iekïauta Latvijas Sarkanâs grâmatas 2. kate-gorijâ.

Tauriòzieþu dzimtaLeguminosae

40 41

Jûrmalas dedestiòa ar pâkstîm

Jûrmalas dedestiòa

Jûrmalas dedestiòa priekðkâpâ

43

Lçzela vîrcele

Linaria loeselii Schweigg.

Lçzela vîrcele ir smalks, vidçji 20 -- 30 cm garðaugs. No lielâka attâluma tâ pat grûti pamanâma.Tuvumâ Lçzela vîrcele atgâdina mazu, dzeltenu lauv-mutîti. Visam augam ir zilgana apsarme. Lapas irðauras (garums 3 -- 7 cm, platums 0,2 -- 0,7 cm). Vîrcelezied no jûlija lîdz septembrim ar gaiði dzelteniem,smarþîgiem ziediem, kas sakârtoti skrajâ íekarâ.

Raksturîgâkâs augðanas vietas ir embrionâlâskâpas un priekðkâpas. Vîrcele aug gan pa vienai, ganveido nelielas grupas.

Lçzela vîrcele ir izplatîta tikai Baltijas jûras dienvid-austrumu piekrastç. Latvijâ sastopama ïoti reti, gal-venokârt no Nidas lîdz Kolkai.

Suga ir iekïauta Latvijas Sarkanâs grâmatas 3. kate-gorijâ. Suga ir ïoti reta Eiropâ, un tâpçc ierakstîta arîEiropas aizsargâjamo sugu sarakstâ. Tâpat kâ citasaizsargâjamâs sugas, arî Lçzela vîrceli nedrîkst vâktkolekcijâm vai citâdi iznîcinât.

Cûknâtru dzimtaScrophulariaceae

42

Lçzela vîrcele

Lçzela vîrcele embrionâlajâ kâpâ

Lçzela vîrcele priekðkâpâ

Kâpu auzene

Festuca sabulosa L.

Kâpu auzene meklçjama galvenokârt pelçkajâskâpâs un sausâs pïavâs. Tâ atpazîstama pçc blîvâcera. Stiebri tievi (garums ap 30 -- 70 cm), mazlietnoliekuðies. Lapas sarveidîgas, ïoti ðauras. Raksturîgapazîme ir dzeltenîgâs lapu makstis, kas izvietojuðâsblîvi cita pie citas. Ziedkopas zariem un vârpiòâm zil-gana apsarme. Auga krâsa mainîga -- no zilganas,pelçcîgas, iesirmas lîdz gaiði brûnai. Vasaras beigâsaugs kïûst dzeltenbrûns.

Kâpu auzene ir viena no raksturîgâkajâm pelçkokâpu augu sugâm. Turklât tâ sastopama daþâdâs augusabiedrîbâs -- gan tâdâs, kur dominç sûnas un íçrpji,gan kopâ ar zilgano kelçriju un mazo mârsilu. Kâpuauzene spçj augt vietâs, kur vçjð periodiski uzpûðsmiltis. To var izmantot smiltâju nostiprinâðanai.

Kâpu auzene ir bieþi sastopama suga jûras krastâLatvijâ.

Gaudzâïu dzimtaGraminae

44 45

Kâpu auzene pelçkajâ kâpâ

Kâpu auzene kopâ ar zilgano kelçriju

Kâpu auzenes ceri íçrpju augâjâ

Smilts grîslis

Carex arenaria L.

Sand SedgeSand-Segge

Smilts grîslis ir pelçkajâs kâpâs visbieþâk izplatîtâgrîðïu suga. Tas ir daudzgadîgs, neliels (garums 10 --30 cm), pelçkzaïð augs. Tam raksturîgi gari, loþòâjoðisakneòi, uz kuriem ik pçc posma veidojas jauns augsun kuri palîdz grîslim noturçties jûras krastâ. Ðâdâveidâ augot, grîslis veido rindas, kas labi pamanâmaskâpu smiltîs, it îpaði vietâs, kur augâjs skrajâks. Stublâjsstâvs, nedaudz izliekts, augðdaïâ raupjð, apakðdaïâ arrûsganâm makstîm. Lapu maz, tâs ierotîjuðâs, smailas(platums 0,3 -- 0,4 cm). Ziedkopa brûngana (garums3 -- 8 cm), stublâja galotnç ar 6 -- 16 vârpiòâm.Vârpiòas ir atðíirîgas: augðçjâm vîriðíie ziedi,apakðçjâm -- sieviðíie ziedi. Smilts grîslis zied no maijalîdz jûlijam. Smilts grîðïa stublâjs ir raupjð un lapasnepârsniedz stublâju.

Smilts grîslis izplatîts okeâna un jûru krastos Eiropasrietumos un ziemeïos. Latvijâ tas bieþi sastopams, bettikai jûras piekrastç. Tas aug galvenokârt pelçkajâskâpâs un sausâs pïavâs, retâk priekðkâpâs vai sausâs,smilðainâs pludmalçs.

Grîðïu dzimtaCyperaceae

46 47

Smilts grîslis primârajâ kâpâ

Smilts grîslis pelçkajâ kâpâ

Smilts grîslis

Zilganâ kelçrija

Koeleria glauca (Schrad.) DC.

Dune Hair-grassBlaugrünes Schillergras

Zilganâ kelçrija ir tipiska smiltâju suga. Tâ sastopa-ma gan jûras piekrastç pelçkajâs kâpâs un kâpu meþâ,gan arî iekðzemes kâpâs un smiltâjos, kur ir skrajaaugu sega. Auga krâsa variç no zilganzaïas lîdzpelçkzaïai. Kelçrija aug blîvos ceros. Lapas ir îsas(garums 5 -- 12 cm, platums aptuveni 0,3 cm), iezil-ganas, pacietas un mazliet ieritinâtas. Tâs pârsvarâizvietojuðâs pie stiebra pamatnes (pie zemes), kur vei-dojas it kâ lapu rozete. Uz stiebra lapu maz. Stiebrsstâvs, stingrs (garums 20 -- 60 cm), tâ galâ 20 cm garaziedkopa. Tâpat kâ daudzâm graudzâlçm, arî zil-ganajai kelçrijai ziedkopas (skaras) ïoti mainîgas.Pirms ziedçðanas skara ir ðaura, ziedçðanas laikâ tâizpleðas, kïûst daudz platâka, bet pçc noziedçðanasatkal sakïaujas. Kelçrijas zied jûnijâ un jûlijâ.

Zilganâ kelçrija izplatîta Austrumeiropâ unCentrâlajâ Eiropâ, kâ arî Rietumâzijâ un CentrâlajâÂzijâ, kur tâ aug kâpâs, sausâs pïavâs un stepç. Latvijâjûras piekrastç kelçrija sastopama bieþi, bet valstîkopumâ tâ ir reta suga.


48 49

Zilganâs kelçrijas cers ar lapâm

Zilganâ kelçrija pelçkajâ kâpâ

Zilganâ kelçrija

Mazais mârsils

Thymus serpyllum L.

Breckland ThymeSand-Thymian

Mazâ mârsila sârti violetie ziedi labi izceïas uzpelçkbrûnâ kâpu smilðu un augâja fona. Mârsils irdaudzgadîgs, zems, zemei pieplacis augs. Stublâjsloþòâjoðs, ar matiòiem. Ziedoðie zari stâvi vai pacili,2 -- 10 cm gari. Lapas ïoti ðauras (garums 0,5 -- 1,2 cm,platums 0,1 -- 0,3 cm), gandrîz sçdoðas. Ziedkopagalviòveidîga, izvietojusies zara galâ. Augs irsmarþîgs. Mazais mârsils ir dziedniecîbas augs, kâ arîlabs garðaugs. Zied no jûnija lîdz augustam, krâðòâkâsziedoðâs audzes vçrojamas jûlija vidû.

Mazais mârsils veido klâjeniskas spilvenveidaaudzes pelçkajâs kâpâs, sausâs pïavâs, sausos prieþumeþos. No lielâ mârsila tas atðíirams pçc ieapaïâstublâja.

Mazais mârsils ir plaði izplatîta suga Eirâzijâ.Latvijâ sastopama bieþi visâ teritorijâ.

Lûpzieþu dzimtaLabiatae

50 51

Mazais mârsils

Mazâ mârsila audzes

Mazais mârsils pelçkajâ kâpâ

Kodîgais laimiòð

Sedum acre L.

Biting StonecropScharfer Mauerpfeffer

Kodîgais laimiòð ir zems, tikai daþus centimetrusgarð augs. Parasti aug grupâs, veidojot spilvenveidavai klâjeniskas audzes. Stublâjs tievs, pacils. Lapasbiezas, sulîgas (garums 0,3 -- 0,6 cm, platums 0,2 -- 0,4 cm).Lapâm kodîga garða. Ziedi spilgti dzelteni, izvietojuðiesstublâja galotnç. Zied visu vasaru. Kodîgais laimiòð irïoti pieticîgs augs, spçj augt pat nabadzîgâs smilðainâsvietâs. Jûras piekrastç aug galvenokârt pelçkajâs kâpâsun sausajos prieþu meþos, citur sastopams sausâspïavâs, smiltâjos, ceïmalâs, dzelzceïa uzbçrumos.Kodîgais laimiòð ir dekoratîvs augs, to audzç arî dârzos.

Kodîgais laimiòð izplatîts Eiropas lielâkajâ daïâ,sastopams arî Ziemeïamerikâ. Latvijâ plaði izplatîtasuga.

Biezlapju dzimtaCrassulaceae

52 53

Kodîgais laimiòð veido spilvenveida audzes

Kodîgais laimiòð

Kodîgais laimiòð meþmalâ

55

Tumðsarkanâ dzeguzene

Epipactis atrorubens (Hoffm. ex Bernh.) Besser

Dark-red HelleborineBraunrote Stendelwurz

Tumðsarkano dzeguzeni sauc arî par sarkanodzeguzeni. Tâ ir orhideja ar sârti brûnu stublâju unbrûngansarkaniem ziediem. Tâ kâ dzeguzene parastiaug vietâs, kur ir maz augu, tumðos, sarkanîgos zieduslabi var pamanît. Tumðsarkanâ dzeguzene ir daudz-gadîgs, 20 -- 50 cm garð augs. Tai ir garas saknes, untâpçc tâ spçj izdzîvot nabadzîgos, sausos augðanasapstâkïos. Zied no jûnija beigâm lîdz augustam.Tumðsarkanâ dzeguzene ir dekoratîvs augs.

Tumðsarkanâ dzeguzene izplatîta galvenokârtEiropas ziemeïos un ziemeïaustrumos. Latvijâ diezganbieþi sastopama jûras piekrastç pelçkajâs kâpâs unsausajos prieþu meþos, kâ arî iekðzemes kâpâs,Gaujas un Daugavas ielejâ. Pelçkajâs kâpâs tâ bieþiaug kopâ ar kâpu auzeni, zilgano kelçriju, mazo mâr-silu un smilts grîsli.

Orhideju dzimtaOrchidaceae

54

Tumðsarkanâ dzeguzene vecâ priekðkâpâ

Tumðsarkanâ dzeguzene kopâ ar jûrmalas dedestiòu

Tumðsarkanâ dzeguzene

57

Pïavas silpurene

Pulsatilla pratensis (L.) Mill.

Meadow PasqueflowerWiesen-Küchenschelle

Pïavas silpurene ir neliels augs (garums 10 -- 40 cm).Stublâjs stâvs, ar matiòiem. Ziedi noliekti, zvanveidîgi,blâvi violeti vai sârti pelçki. Silpurene zied maijâ, jûni-jâ. Augs dekoratîvs ne tikai ziedçðanas laikâ, bet arîpçc tam, kad attîstîjuðies augïi. Stublâja galâ veidojasdaudz sîku augïu. Katram auglim ir matiòð, un tâpçckopauglis izskatâs kâ dadzis. Uzpûðot vçjam, augïiatdalâs cits no cita un izplatâs plaðâ teritorijâ. Ja navne ziedu, ne augïu, tad jâcenðas augu atpazît pçclapâm. Apakðçjâs lapas ir 6 -- 10 cm garas ar kâtu.Lapas plâtne vairâkkârt plûksnaini dalîta. Silpurene augkâpâs, sausos meþos, smiltâjos.

Pïavas silpurene izplatîta Eiropâ, galvenokârtBaltijâ un tai apkârtçjâs teritorijâs. Latvijâ bieþisastopama jûras piekrastç, pârçjâ teritorijâ reti.

Suga iekïauta Latvijas Sarkanâs grâmatas 4. kate-gorijâ.

Gundegu dzimtaRanunculaceae

56

Pïavas silpurene

Priekðkâpas nogâze ar pïavas silpurençm

Noziedçjuðas pïavas silpurenes pelçkajâ kâpâ

Smiltâja neïíe

Dianthus arenarius L.

Sand-Nelke

Smiltâja neïíi sauc arî par smilts neïíi. Tas ir daudz-gadîgs augs (garums 10 -- 30 cm), kas parasti veidoblîvus cerus. Neïíi viegli pamanît pçc krâðòajiemziediem. Tie ir balti, sârti vai purpurvioleti, smarþîgi.Ziedlapas gals saðíelts, bârkstains. Stublâji pacili vaistâvi, tievi. Lapas tikai 1 -- 2 mm platas. Smiltâja neïíezied no jûnija lîdz augustam. Galvenâs augðanaipiemçrotâs vietas ir kâpas, pïavas un sausie prieþumeþi jûras piekrastç. Latvijâ sastopama nevienmçrîgi,galvenokârt piejûras un iekðzemes kâpâs.

Smiltâja neïíe ir suga ar ïoti mazu izplatîbasapgabalu Centrâlajâ Eiropâ un Austrumeiropâ. Latvijâsastopamas divas smiltâja neïíes pasugas, no kurâmDianthus arenarius subsp. arenarius ir iekïauta Eiropâaizsargâjamo sugu sarakstâ.


58 59

Smiltâja neïíe pelçkajâ kâpâ kopâ ar madarâm,veronikâm un mârsiliem

Smiltâja neïíe meþmalâ

Smiltâja neïíe

Gmelina alise

Alyssum gmelinii Jord.

Mountain Alison (s.l.)Berg Steinkraut (s.l.)

Gmelina alise ir daudzgadîgs, zems augs (garums5 -- 20 cm). Tas viegli pamanâms starp citiem kâpuaugiem, jo viss klâts ar pelçcîgiem matiòiem un iz-skatâs sudrabains. Stublâji koksnaini, pacili vai guloði,pie pamata zaro. Lapas mazas, (garums 0,5 -- 1,5 cm,platums aptuveni 0,5 cm). Ziedi dzelteni, sakârtotiíekarâ zaru galâ. Alise zied no maija vidus lîdz jûni-jam. Piemçrotâkâs augðanas vietas ir pelçkâs kâpas,sausi prieþu meþi un pïavas.

Suga izplatîta nevienmçrîgi. Mazâs platîbâsGmelina alise aug arî Austrumeiropâ. Latvijâ sastopamareti, tikai piejûras daïâ. Galvenokârt no Papes lîdzNîcai, no Uþavas lîdz Ovîðiem un Rîgâ.

Suga iekïauta Latvijas Sarkanâs grâmatas 3. kate-gorijâ.

Krustzieþu dzimtaCruciferae

60 61

Ziedoða Gmelina alise maijâ

Gmelina alises stublâjs un lapas jûlijâ

Gmelina alise pelçkajâs kâpâs

Jûrmalas zilpodze

Eryngium maritimum L.

Sea-hollyStranddistel

Jûrmalas zilpodze ir daudzgadîgs, 30 -- 60 cmgarð augs. Jauns augs ir zaïganzils vai zaïgans, vçlâktas kïûst zilganpelçks. Viss augs klâts ar zilganu apsarmi.Raksturîgas ieapaïas, âdainas lapas ar dzeloòainizobainu malu. Ziedi sîki, zili, sakârtoti galviòveidaziedkopâ. Augs dekoratîvs, viegli ieraugâms unatpazîstams. Zied jûlijâ un augustâ. Zilpodzei ir spçcî-ga sakòu sistçma, kas iesniedzas dziïi smiltîs un palîdzaugam noturçties priekðkâpâs un pelçkajâs kâpâs.

Zilpodze izplatîta jûru un okeânu piekrastçs noZiemeïâfrikas lîdz Ziemeïeiropai. To apdraud jûraskrastu apbûvçðana, dabisko augðanas vietu iznî-cinâðana vai pârveidoðana. Latvijâ zilpodze sastopa-ma ïoti reti. Zinâmas tikai divas stabilas augðanasvietas. Tâs atrodas uz zilpodzes izplatîbas apgabalaziemeïu robeþas.

Novçrojumi par jûrmalas zilpodzi un citâmapdraudçtajâm piekrastes augu sugâm ir svarîgi, laivarçtu labâk organizçt ðo sugu aizsardzîbu. Tâpçcjebkurð ir aicinâts sûtît informâciju par reto sugu atrad-nçm uz Latvijas Universitâtes Bioloìijas fakultâti vaiBioloìijas institûtu. Jûrmalas zilpodzi kâ aizsargâjamuaugu nedrîkst izrakt vai vâkt kolekcijâs.

Jûrmalas zilpodze ir ietverta Latvijas Sarkanâsgrâmatas 1. kategorijâ.

Èemurzieþu dzimtaUmbelliferae

62 63

Jûrmalas zilpodze Uþavâ

Jûrmalas zilpodze

Jûrmalas zilpodzes augtene Ziemupç

alise, Gmelina 60

auzene, kâpu 44

auzene, smiltâju 28

balodene, jûrmalas 18

balodene, kailâ 18

balodene, skaistaugïu 18

ciesa, slotiòu 26

dedestiòa, jûrmalas 40

donis, Baltijas 8

donis, krupju 6

donis, spoþaugïu 8

dzeguzene, tumðsarkanâ 54

gaurenîte, mezglainâ 12

grîslis, smilts 46

gundega, ïaunâ 10

kamieïzâle, jûrmalas 16

kâpukviesis, smiltâju 22

kâpuniedre, Baltijas 30

kâpuniedre, smiltâju 24

kelçrija, zilganâ 48

laimiòð, kodîgais 52

mârsils, mazais 50

mauraga, èemurainâ 34

neïíe, smiltâja 58

pçrkonamoliòð, jûrmalas 36

plostbârdis, pûkainais 38

sâlsvirza, biezlapainâ 20

sâlszâle, kâlija 4

silpurene, pïavas 56

smilga, loþòu 12

ðíçpene, Baltijas 2

tûsklape, neîstâ 32

ûdenspipars 14

vîrcele, Lçzela 42

zilpodze, jûrmalas 62

PLUDMALEBEACH

Baltijas ðíçpene

kâlija sâlszâle

krupju donis

spoþaugïu donis

Baltijas donis

ïaunâ gundega

loþòu smilga

mezglainâ gaurenîte

ûdenspipars

jûrmalas kamieïzâle

jûrmalas balodene

kailâ balodene

skaistaugïu balodene*

PRIMÂRÂS KÂPASPRIMARY DUNE

biezlapainâ sâlsvirza

smiltâju kâpuniedre


smiltâju kâpukviesis

smiltâju auzene

slotiòu ciesa

neîstâ tûsklape

èemurainâ mauraga

jûrmalas pçrkonamoliòð

pûkainais plostbârdis

jûrmalas dedestiòa*

Lçzela vîrcele*

PELÇKÂS KÂPASGREY DUNE

kâpu auzene

smilts grîslis

zilganâ kelçrija

mazais mârsils

kodîgais laimiòð

tumðsarkanâ dzeguzene

pïavas silpurene*

smiltâja neïíe*

Gmelina alise*

jûrmalas zilpodze*

Agrostis stolonifera 12

Alyssum gmelinii 60

Ammophila arenaria 24

Anthyllis maritima 36

Atriplex calotheca 18

Atriplex glabriuscula 18

Atriplex littoralis 18

Cakile baltica 2

Calamagrostis epigeios 26

x Calammophila baltica 30

Carex arenaria 46

Corispermum intermedium 16

Dianthus arenarius 58

Epipactis atrorubens 54

Eryngium maritimum 62

Festuca arenaria 28

Festuca sabulosa 44

Hieracium umbellatum 34

Honckenya peploides 20

Juncus articulatus 8

Juncus balticus 8

Juncus bufonius 6

Koeleria glauca 48

Lathyrus maritimus 40

Leymus arenarius 22

Linaria loeselii 42

Petasites spurius 32

Polygonum hydropiper 14

Pulsatilla pratensis 56

Ranunculus sceleratus 10

Sagina nodosa 12

Salsola kali 4

Sedum acre 52

Thymus serpyllum 50

Tragopogon heterospermus 38

Augu sugas (alfabçtiskais râdîtâjs)

* Aizsargâjamais augs

IV.sçjums. 1953 1959. -- Latvijas Sarkanâ grâmata. 3...

Documents

Transcript of IV.sçjums. 1953 1959. -- Latvijas Sarkanâ grâmata. 3...