ĪSTENOTO ERAF UN KOHĒZIJAS FONDA AKTIVITĀŠU IETEKME UZ TERITORIJAS ILGTSPĒJĪGU

ATTĪSTĪBULR Vides ministrijas

Projektu finanšu un atbalsta departamenta direktorsJurijs Spiridonovs

10.12.2010.

1

2INVESTĪCIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS

ATTĪSTĪBĀ LATVIJĀ

ES fondi: PHARE, ISPA/KF, ERAF, Transition facility, Interreg

Norvēģijas valdības un EEZ finanšu instruments

Valsts budžets

Pašvaldību un to kapitālsabiedrību līdzekļi

Privāto uzņēmumu līdzekļi

Pasaules banka

ERAB

Depa, Nefco, NIB, EIB, Sida utt.

3 KOHĒZIJAS POLITIKA

Paweł Samecki, Eiropas komisārs, kas atbildēja par reģionālo politiku, noteica kohēzijas politikas mērķus šādi:

- uzlabot konkurētspēju un nodarbinātību reģionālā līmenī;- veicināt izaugsmi mazāk attīstītajos apgabalos Eiropas Savienībā;- veicināt integrāciju pāri robežām.

4 2007.-2013.GADS

Galvenie ES Kohēzijas politikas instrumenti:

Eiropas Reģionālās attīstības fonds Eiropas Sociālais fonds Eiropas Savienības Kohēzijas fonds

IZMAIŅAS ES FONDU FINANSĒJUMA APJOMĀ (2004.-2006.GADA

PLĀNOŠANAS PERIODS SALĪDZINĀJUMĀ AR 2007.-2013.G)

5

IZMAIŅAS ES FONDU FINANSĒJUMA APJOMĀ (2004.-2006.GADA

PLĀNOŠANAS PERIODS SALĪDZINĀJUMĀ AR 2007.-2013.G)

6

7 ES 2014-2020

Intensīvas diskusijas notiek par šiem trīs virzieniem:

ES budžeta kopapjoms un finansējuma sadale starp ES politikām;

Kohēzijas politika pēc 2013.gada un tai piešķiramais finansējums;

Kopējās lauksaimniecības politikas reforma un tai piešķiramais finansējums.

8 ES 2014-2020

Īpaši rūpīgi tiks analizēti iespējamie samazinājumi divās finanšu ietilpīgākajās ES politikās – Kohēzijas politikā (sastāda 36% no ES kopbudžeta) un Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) (sastāda 42% no ES kopbudžeta). Tā kā Latvijas ieguvums no ES budžeta pamatā veido KLP un Kohēzijas politikas aploksnes, tad tas var būtiski ietekmēt Latvijai pieejamo ES finansējumu.

Šobrīd Kohēzijas politikas finansējumu saņem visas 27 dalībvalstīs, un lielākā finansējuma daļa (82%) tiek novirzīta nabadzīgākajiem ES reģioniem jeb t.s. konverģences reģioniem (kuru IKP uz iedzīvotāju <75% no ES vidējā). Latvija, savukārt, uzskata, ka Kohēzijas politikas finansējumu jāsaņem tikai mazāk attīstītajiem, t.i., konverģences reģioniem.

9

DISKUSIJAS PAR KOHĒZIJAS POLITIKAS REZULTĀTIEM UN NĀKAMO

PLĀNOŠANAS PERIODU

Prioritātes 2014.-2020.gada plānošanas periodā būs atkarīgas no diskusijas par iepriekšējo plānošanas periodu rezultātiem

Sava viedokļa aizstāvēšanai ir nepieciešams orientēties aktuālajos plānošanas dokumentos, jābūt priekšstatam par diskusiju akadēmiskajā vidē

Jāņem vērā tas, ka ir ievērojami mainījušies priekšstati par to, kas īsti ir politikas īstenošanas rezultāts un kādi rādītāji (indikatori) to raksturo

10 F.BARKA ZIŅOJUMS (BARCA REPORT)

Dr.Fabrizio Barca (ģenerāldirektors, Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrija) pēc reģionālās politikas komisāres Danutas Hübneres aicinājuma ir sagatavojis neatkarīgu ziņojumu par Kohēzijas politikas efektivitātes novērtējumu, kā arī izstrādājis priekšlikumus politikas reformēšanai pēc 2013.gada.

F.Barca. An agenda for a reformed Cohesion Policy. A place-based approach to meeting European Union challenges and expectations, 2009

http://ec.europa.eu/regional_policy/policy/future/barca_en.htm

IETEKMES NOVĒRTĒŠANAS UZDEVUMS

Ietekmes modelēšana – efekts tautsaimniecībā

Kas tiek atbalstīts? Ko ietekmē atbalsts?

11

12 C SCENĀRIJS

ES fonda intervence

Rezultāts

Cits process

13 SAŅĒMĒJU VEIDI

Saņēmēja tips Uzvedība finansējuma pieejamības gadījumā

Uzvedība, ja finansējums nav

pieejams

Paklausīgie (Compliers)

Īsteno projektu Neīsteno projektu

Vienmēr gatavi(Always takers)

Īsteno projektu Īsteno projektu

Vienmēr noraidoši(Never takers)

Neīsteno projektu Neīsteno projektu

Dumpinieki(Defiers)

Neīsteno projektu Īsteno projektu

14 IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Saņēmēja tips Uzvedība finansējuma pieejamības

gadījumā

Uzvedība, ja finansējums nav

pieejams

Rezultāts (ietekme)

Paklausīgie (Compliers)

1 0 1

Vienmēr gatavi(Always takers)

1 1 0

Vienmēr noraidoši(Never takers)

0 0 0

Dumpinieki(Defiers)

0 1 -1

15 5.KOHĒZIJAS ZIŅOJUMS

Uz rezultātiem balstītas pieejas izveidošanas sākuma posmā iepriekš jānosaka skaidri un izmērāmi mērķi un rezultātu rādītāji. Rādītājiem jābūt skaidri saprotamiem, statistiski apstiprinātiem, pilnībā atbilstošiem politikas darbībai un tieši saistītiem ar to, precīzi izvēlētiem un publicētiem.

http://ec.europa.eu/regional_policy//sources/docoffic/official/reports/cohesion5/index_lv.cfm

16CEĻĀ UZ POLITIKAS IETEKMES

APZINĀŠANU

Vai šādi indikatori ļauj spriest par politikas ietekmi?

Atbalstīto projektu skaits

Iedzīvotāju skaits apdzīvotajās vietās, kurās tiek īstenoti projekti

Apmācīto personu skaits

17 HORIZONTĀLĀ PRIORITĀTE

Kā viena no horizontālajām prioritātēm, īstenojot ES fondu aktivitātes (projektus) ir noteikta „Ilgtspējīga attīstība”

Valsts stratēģiskajā ietvardokumentā (VSID) attiecībā uz šo prioritāti ir norādīts, ka ilgtspējīga attīstība mērķtiecīgi tiek aplūkota kā vides aizsardzība.

Vadlīnijas:

http://www.vidm.gov.lv/lat/finansu_instrumenti/kohez/?doc=6669

18HORIZONTĀLĀ PRIORITĀTE “ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA”

ES fondu kontekstā horizontālai prioritātei “Ilgtspējīga attīstība” noteikti šādi mērķi:

vides piesārņojuma samazināšana un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšana,

bioloģiskās daudzveidības saglabāšana,

dabas un energoresursu racionāla izmantošana,

draudu novēršana iedzīvotāju veselībai,

vides piesārņojuma kontrole un uzraudzība,

vides apziņas paaugstināšana

19PROJEKTU SKAITS UZ 2009.GADA

BEIGĀM

Apstiprināto projektu skaits, kuriem piešķirti punkti horizontālajā prioritātē „Ilgtspējīga attīstība”

Cilvēkresursi un nodarbinātība

35 (IZM)

Uzņēmējdarbība un inovācijas

-

Infrastruktūra un pakalpojumi

7(VIDM), 39(SM), 29(EM), 66(RAPLM)

Kopā 176

20ATSEVIŠĶI KVANTITATĪVO DATU

PIEMĒRI

Pārskata periodā 3.1.4.3.aktivitātes ietvaros noslēgusies sešu projektu īstenošana un to ieguldījumi, kas veicinājuši horizontālās prioritātes īstenošanu un mērķu sasniegšanu ir šādi (viens projekts sniedz ieguldījumus vairākas jomās):

Kopējais ieguldījums horizontālās prioritātes īstenošanā pārskata periodā ir 427 716,35 LVL, kas sastāda 1,73% no aktivitātei pieejamā finansējuma.

Pārskata periodā 3.6.1.1.aktivitātes ietvaros viena projekta īstenošana ir

pabeigta un tā ieguldījums, kas veicinājis horizontālās prioritātes īstenošanu un mērķu sasniegšanu ir šāds:

Kopējais ieguldījums horizontālās prioritātes īstenošanā pārskata periodā ir 309 856,06 LVL, kas sastāda 0,15% no aktivitātei pieejamā finansējuma un 13, 9% no projekta līguma summas.

21ATSEVIŠĶI KVANTITATĪVO DATU

PIEMĒRI

Iznākuma rādītājiPlānošanas

reģions

Kvantifikācija 2009. gadā

Plānotais DPP

Saskaņā ar noslēgtajiem

civiltiesiskajiem līgumiem/vienošanās par projektu

īstenošanu

Plānotā izpilde,%

Papildu iedzīvotāju skaits, uz ko vērsti ūdenssaimniecības projekti (3.4.1.1. aktivitāte)

Rīga 6 244 5 099 82%Vidzeme 5 144 6 148 120%Kurzeme 4 357 13 633 313%Zemgale 6 639 3 734 56%Latgale 5 616 6 619 118%

22ATSEVIŠĶI KVANTITATĪVO DATU

PIEMĒRI

Iznākuma rādītājiPlānošanas

reģions

Kvantifikācija 2009. gadā

Plānotais DPP

Saskaņā ar noslēgtajiem

civiltiesiskajiem līgumiem/vienošanās par projektu

īstenošanu

Plānotā izpilde,%

Papildu iedzīvotāju skaits, uz ko vērsti ūdenssaimniecības projekti, milj. (3.5.1.1. aktivitāte)

Rīga 0,86 0,072 8%Vidzeme 0,06 0,057 95%Kurzeme 0,20 0,065 33%Zemgale 0,15 0,046 31%Latgale 0,16 0,040 25%

23ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS

PROJEKTI 88 PAŠVALDĪBĀS

Iecava

Daugava

Īslīce

Gauja

Salaca

RojaDundaga

UgāleTalsi

Stende

KandavaKuldīga

SkrundaSaldus

Brocēni

Tukums

Dobele

AuceBauska

VaiņodePriekule

Grobiņa

Ozolnieki

SaulkrastiLīgatne

Ulbroka

Ādaži

Mālpils

Kārsava

ViļāniPļaviņas

Lubāna

Viļaka

Ilūkste

MaltaZilupe

Ludza

Aizpute

Mārupe

Viesīte

Jelgava

Jūrmala

RēzekneJēkabpils

Valmiera

Ogre

Cēsis

Sigulda

Krāslava

Līvāni

Madona

Aizkraukle

Gulbene

Limbaži

Preiļi

Balvi

Lielvārde

Valka

Iecava

BaložiBabīte

Vangaži

Rūjiena

Carnikava

Skrīveri

Baldone

Koknese

Dagda

Priekuļi

Liepa

Ikšķile

Vecumnieki

Ērgļi

Varakļāni

Mazsalaca

Jaunpiebalga

Aloja

Kalnciems

Jaunjelgava

Ventspils

Rīga

Ķekava

Salacgrīva

Liepāja

OlaineJaunolaine

Daugavpils

Cesvaine

Ķegums

Salaspils

AlūksneSmiltene

24

PIESĀRŅOTĀJS MAKSĀ PRINCIPS: TARIFU IZMAIŅAS PROCENTOS NO

IEDZĪVOTĀJU (MĀJSAIMNIECĪBU) IENĀKUMIEM – DATI PAR 88

PROJEKTIEM

25PAKALPOJUMU PIEEJAMĪBA - NOTEKŪDEŅU

SAVĀKŠANA, % NO IEDZĪVOTĀJU SKAITA (3.5.1.1. AKTIVITĀTE, 88 PROJEKTU DATI)

26 ES FONDU PIEEJAMĪBA NĀKOTNĒ

ES fondu finansējuma pieejamība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tomēr, neskatoties uz “lielo jautājumu” dominēšanu ir jābūt gataviem sniegt un aizstāvēt priekšlikumus tajās jomās, kuras ir svarīgas konkrētajam sektoram

Pamatojums nav un nevar būt naudas nepietiekamība – Latvijā vairākās nozares ir ļoti sarežģīta situācija ar līdzekļu pieejamību

Nozarei, ierosinot papildus aktivitātes, jāidentificē tās attīstības mērķi, politikas īstenošanas iespējamā ietekme un šo mērķu ietvaros sasniedzami ietekmes rādītāji. Vides nozarē tiek izstrādāti pamatoti priekšlikumi nākamajam investīciju ciklam.

Programmas iznākuma novērtējums atkarīgs no indikatoriem, kuri ļauj spriest par programmas veiksmīgu īstenošanu.

Vides ministrija (un turpmāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) vienmēr būs gatava atbalstīt nozares pamatotus papildus atbalsta virzienus

Kohēzijas politikas kontekstā, bet direktīvu mērķu sasniegšana ir galvenā prioritāte.

27

PALDIES PAR UZMANĪBU!

WWW.VIDM.GOV.LV