EESK Info — Nr. 1, 2010. gada janvāris — speciālizdevums 1

Pateicoties Lisabonas līgumam, Eiropas iedzīvotājiem ir jaunas iespējas paust savu viedokli. Ja kādu iniciatīvu parakstījuši viens miljons pilsoņu, Komisiju var aicināt izstrā­dāt likumdošanas priekšlikumu tādas problēmas risināšanai, kas viņiem šķiet nepietiekami novēr­tēta. Bijusī EESK priekšsēdētāja Anne-Marie Sigmund kundze veic darbu, lai izstrādātu detalizētus pil­soņu iniciatīvas nosacījumus.

EESK Info: Kādas pārmaiņas jaunais līgums nozīmē pilsoniskās sabiedrī­bas organizācijām un iedzīvotajiem kopumā?

Anne-Marie Sigmund: Jaunajā līgumā pirmo reizi ir skaidri pausts princips, ka Eiropas politika nebal­stās tikai uz iedzīvotāju balsojumu reizi dažos gados, tālāko atstājot politiķu ziņā. Tagad līgumā iekļauts jauns pants par līdzdalības demokrā­tiju un dialogu ar iedzīvotājiem, lai

Spānijas prezidentūra — Eiropa iegūst jaunu spēku!

Eiropas pilsoņu iniciatīva — likt Eiropai rīkoties!

IEVADRAKSTS

www.eesc.europa.eu

Godātie lasītāji!Desmit gadus ilgusī Eiropas iestāžu savtīgā kaulēšanās par varu ir noslēgusies. Sākas jauns laikmets. Jauns šobrīd ir it viss. Spēkā ir stājies jauns līgums, tas radījis un licis aizpildīt jaunas štata vietas, nesen ievēlēts jauns Eiropas Parlaments, veidojas jauna

Eiropas Komisija, sācies jauns politikas cēliens un tiek izvirzītas jaunas prioritātes.

Līdzšinējā Eiropas komisāre Margota Valstrēma pēdējo piecu gadu laikā ir mainījusi veidu, kādā Eiropas iestādes sazinās ar sabiedrību. Pēc viņas iniciatīvas aizsākās divpusējā saziņa, kas nozīmē ieklausī­šanos, atbildēšanu un tuvošanos iedzīvotājiem.

Ja viss notiks tā, kā iecerējis Komisijas priekšsēdētājs Barrozu, par komunikācijas un pilsonības jomu nākamajā Eiropas Komisijā rūpē­sies Viviāna Redinga. Viņas kandidatūra ir teicama, un es priecājos par iespēju turpmāk strādāt ar Redingas kundzi, tāpat kā no sirds priecājos arī par to, ka Eiropas Parlaments iecēlis Kratsas kundzi par Iestāžu informācijas jautājumu grupas priekšsēdētāja vietnieci. Mēs esam gandarīti redzēt, ka komunikācijas un pilsonības jomas arvien satuvinās iestāžu līmenī, jo tās ir savstarpēji atkarīgas. Abu mērķis ir piesaistīt cilvēkus, likt sadzirdēt to viedokļus un bažas.

Būtu pat lieki atgādināt, ka labu komunikāciju nevar nošķirt no labas politikas prakses. ES politikas prakse ir laba, un mēs esam pie­redzējuši un joprojām redzam, kā tā darbojas krīzes laikā, bet par to ir tik grūti pastāstīt citiem.

Šobrīd strādāju pie Komitejas jaunās komunikācijas stratēģijas nobeiguma. Es gribētu, lai mēs no informēšanas pārietu uz īstu saziņu.

EESK vieta ir ārkārtīgi izdevīga. Kā konsultatīvai iestādei tai ir ievērojama vārda un uzskatu brīvība. EESK locekļi — mūsu lielākā vērtība — ir dažādu sabiedrības daļu pārstāvji no valsts, vietējām un reģionālajām kopienām, līdz ar to viņiem ir unikālas zināšanas un pieredze. Tās abas ir brīnišķīgas priekšrocības, kas ļauj EESK īste­not elastīgu un tūlītēju komunikāciju un strauji reaģēt uz notiekošo. Tomēr mēs to pilnvērtīgi izmantosim vien tad, ja ikviens no mums iesaistīsies saziņā.

Mūsu jaunās stratēģijas priekšlikumā aicinu arī stiprināt Eiropas iestāžu sinerģiju, veicinot izpratni par mūsu Eiropu!

Ja mēs visi sēžam vienā laivā, mums jāairē vienā virzienā. Tādēļ partnerība ir noteicošais faktors labai komunikācijai. Jau vairākkārt pierādījies, cik augsta ir partnerības pievienotā vērtība un lietderība, piemēram, gatavojoties klimata sammitam Kopenhāgenā.

Žans Žaks Ruso reiz teica, ka iztēle ir visas politiskās darbības dzinulis. Nākamajos gados mums jāpierāda sava iztēle un drosme, daudz paveicot iedzīvotāju labā un padarot Eiropu stiprāku. Tomēr tas mums īsti izdosies tikai tad, ja mūsu komunikācija būs tikpat laba kā mūsu darbi.

Irini PariEESK priekšsēdētāja vietniece

komunikācijas jautājumos

Nr. 1, 2010. gada janvāris — speciālizdevums, LVISSN 1830-5121

papildinātu pārstāvības demokrā­tiju. Piemēram, līgumā ir noteikts pilsoniskā dialoga jēdziens ne tikai attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju savstarpējo dialogu, bet arī attiecībā uz pilsoniskās sabiedrī­bas dialogu ar ES iestādēm. Katrai iestādei būs pastiprināti jāstrādā,

lai uzsāktu strukturētu, pastāvīgu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iedzīvotajiem. Tas ir vairāk nekā parastā apsprie­šanās par kādu konkrētu Komisijas priekšlikumu. Man tas ir liels panā­kums, jo, esot EESK priekšsēdētājas amatā no 2004. līdz 2006. gadam, es līdzdalības demokrātiju izvirzīju par vienu no galvenajiem jautājumiem savā darbā.

EESK Info: Jūs bijāt EESK novērotāja Eiropas Konventā, kas pirmais nāca klajā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas ideju Līgumā par Konstitūciju Eiro­pai. Jūs pazīst kā dedzīgu tās atbalstī­tāju. Kāds ir stāvoklis pašreiz?

AMS: Lisabonas līgumā šī ideja tika pārņemta no Līguma par Kon­stitūciju Eiropai, un tajā paredzēti

Spānija ir pirmā valsts, kas no 2010. gada 1. janvāra ir ES prezi­dentvalsts saskaņā ar jaunā Lisabo­nas līguma noteikumiem, kuri stājās spēkā pagājušajā mēnesī. Spānijas prezidentūra būs pārejas periods, kad Nicas līgumu aizstās jaunais Lisabo­nas līgums. Tiekoties ar Eiropas Parla­menta deputātiem, Spānijas premjer­ministrs José Luis Rodríguez Zapatero atzina: “Svarīgākais uzdevums mūsu prezidentūras periodā noteikti būs Lisabonas līguma ieviešana.” Tāpēc ļoti iespējams, ka Spānijas veikums kalpos par paraugu, kā izmantojamas Līgumā paredzētās jaunās iespējas un struktūras.

Spānija prezidentūras program ­ mu izstrādājusi sadarbībā ar nāka­majām prezidentvalstīm Beļģiju un Ungāriju.

Programmas prioritāte — ekonomika

Vissvarīgākais uzdevums ir vei­cināt ekonomikas atveseļošanos un nodarbinātību. Ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, smagi skārusi Eiropas valstis, tai skaitā Spāniju, kur bezdarba līmenis sasniedzis 20 %. Zapatero kungs uzsvēra, ka viena no krīzes mācībām noteikti ir atziņa, ka, risinot globalizētās ekonomikas radītās problēmas, Eiropai ir jārī­kojas saskaņoti. Viņš norādīja: “Ja Eiropas Savienībā izveidots vienots tirgus un ieviesta vienota valūta, tad arī ekonomika mums jāpārvalda kopīgi.” Šāds paziņojums izskanējis

piemērotā brīdī, jo Lisabonas līgums paver iespējas ciešākai ekonomikas politikas koordinācijai, kas paātrinās ekonomikas atveseļošanos.

Tā kā viens no krīzes cēloņiem ir pārmērības finanšu sektorā, prezi­dentvalsts rosina pilnveidot finanšu tirgu regulējumu un uzraudzību, nekavējoties izveidojot Eiropas Sis­tēmisko risku padomi un Eiropas uzraudzības iestādes.

Prezidentvalsts Spānijas publicē­tajā programmā paredzēts, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir Lisabonas stratēģijas pārskatīšana. Laikā, kad valda krīze un sabied­rība arvien straujāk noveco, būtiski ir nekavējoties īstenot visaptverošu ekonomisko reformu programmu. Vispārējais mērķis ir rast jaunu eko­nomikas modeli, kurš ir ilgtspējīgs, vērsts uz jaunradi, vidi saudzējošs un starptautiski konkurētspējīgs un kura pamatā ir solidaritātes prin­cipi. Jaunajai stratēģijai būs īpaša nozīme, jo tai jāmazina finanšu un ekonomikas krīzes negatīvās sekas. Tā labāk jāsaskaņo ar kohēzijas poli­tiku, lai palīdzētu mazāk attīstītajiem reģioniem un grupām pārvarēt atpa­licību. Tā veicinās inovāciju, sekmē­jot izaugsmi un nodarbinātību. Tā kā 2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, prezidentvalsts īpašu uzmanību vel­tīs cilvēkiem, kuriem nav darba un kuri nonākuši visnelabvēlīgākajā stā­voklī. Jaunās stratēģijas pārvaldības sistēma būs efektīvāka, izvirzot turp­mākajos desmit gados sasniedzamus mērķus, tās īstenošanas kārtība būs

atjaunināta, un tajā būs paredzēts, ka ciešāk jāiesaista ieinteresētās perso­nas, jo īpaši vietējā un reģionālajā līmenī. Spānija un nākamās divas ES prezidentvalstis ne tikai centīsies nodrošināt, ka vienotais tirgus dar­bojas efektīvi, bet arī mēģinās panākt “vienotā tirgus pilnīgu integrāciju”.

Mazināsim ekonomikas ietekmi uz vidi

Nākamās prezidentvalsts vispā­rējā prioritāte būs panākt, ka ES poli­tika dažādās jomās rada pēc iespē­jas mazāku kaitējumu videi. Vides aizsardzība vairs nav tikai mērķis, bet tā ir arī līdzeklis, lai palieli­nātu izaugsmi un nodarbinātību. Ekonomikas atveseļošanos sekmēs, veicinot videi draudzīgu darbavietu izveidi, ekoinovāciju un elektromo­biļu izstrādi. Vairāk pūļu veltīs, lai paplašinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, paaugstinātu ēku energoefektivitāti un veicinātu videi draudzīgu transporta veidu izmantošanu. Fiskālos līdzekļus pār­skatīs, lai nodrošinātu, ka tie sekmē enegroefektīvu produktu ražošanu. Kaut arī pūliņi vides aizsardzības jomā noteikti mazinās Eiropas atkarību no degizrakteņu piegādā­tājiem, svarīgs jautājums joprojām būs energoapgādes drošība. Tāpēc prezidentvalsts Spānija uzsver, ka ārkārtas situācijā dalībvalstīm jārī­kojas solidāri un tā veicinās gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumu izveidi Eiropas Savienībā.

> > > 2 . l p p.

> > > 2 . l p p.

EESK Info Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejatilts starp Eiropu un organizētu pilsonisko sabiedrību

2010. gada 28. janvāris:

EESK: atklāta uzklausīšanas sanāksme “Piekļuve kredītam: parādu slazdi un riski”

2010. gada 17. un 18. februāris:

EESK plenārsesija

2010. gada 15. marts:

Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības diena

ŠAJĀ IZDEVUMĀPilsoniskās sabiedrības viedoklis par kodolenerģiju: iespējas un riski

Speciālizdevums — Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību

Kopēja virzība uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru

Dizaineri saņem balvas par radošu ilgtspējīgas nākotnes redzējumu

TURPMĀKIE NOTIKUMI

2

87

3–6

Anne-Marie Sigmund

EESK Info

22 valodās!

2 EESK Info — Nr. 1, 2010. gada janvāris — speciālizdevums

ES ietekme pasaulē — tagad vai nekad!

Starptautiskajā politikā pašlaik notiek būtiskas pārmaiņas. ASV jo­ projām ir nozīmīgākais spēks pasaulē, taču Ķīnas un citu jauno lielvaru ietekme palielinās. Dažkārt izskan satraukums, ka tieši ASV un Ķīna (G2) turpmāk noteiks kārtību pasaulē. Spānijas premjerministrs atzinis, ka ES “ietekme, neraugoties uz spēku apvie­nošanu, vēl nav tik liela, kā tā varētu būt”.

Jāatzīst, ka Lisabonas līgums paver iespējas palielināt ES ietekmi pasaulē, jo viens no svarīgākajiem jaunināju­miem jaunajā līgumā ir institucionā­lās pārmaiņas ES ārpolitikā. Līgumā

Tā kā ES vairāk nekā pusi patērē­tās enerģijas importē un lielākā daļa ogļūdeņražu atrodas ES kaimiņval­stīs, Eiropas Savienībai enerģētikas jautājumi jārisina, īstenojot efektīvu ārpolitiku. Tāpēc prezidentvalsts Spā­nija rosina Eiropas Savienību “paust vienotu viedokli” sarunās ar piegā­tājvalstīm, tranzītvalstīm un patērē­tājvalstīm.

Turpinājums no 1. lappuses — Spānijas prezidentūra — Eiropa iegūst jaunu spēku!

mentam un Padomei, bet ceru, ka 2010. gada nogalē jaunā sistēma jau darbosies. Es patiesi priecājos par šo jauno iespēju iedzīvotājiem paust savu viedokli un likt Eiropai rīkoties! Neapšaubāmi, iedzīvotājiem tā būs vienreizēja iespēja darīt zināmas savas rūpes, apvienoties pāri robe­žām un likt Komisijai aktīvi darbo­ties. Tādējādi ilgtermiņā var veicināt arī īstas Eiropas iedzīvotāju debates un radīt Eiropas publisko telpu.

Lai piedalītos apspriešanā, apmeklējiet http://ec.europa.eu/dgs/secretariat_general/citizens_initiative/index_lv.htm (cw) ●

pilsoņu iniciatīvas pamatprincipi. Tomēr Eiropas Savienībai vēl jāiz­strādā detalizēti nosacījumi, piemē­ram: Kāds ir “minimālais” pārstā­vēto dalībvalstu skaits? Kā organizēt parakstu vākšanu? Kurš tos pārbau­dīs? Daudz jutīgu jautājumu! Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai neradītu papildu ierobežojumus, kas kavētu pilsoņu iniciatīvas sekmīgumu. Tādēļ Komisija novembrī uzsāka plašu apspriešanos, kas ilgs līdz janvāra beigām. Es aicinu ikvienu tajā piedalīties! Šobrīd es izstrādāju Komitejas atzinumu gan par līdzda­lības demokrātijas, gan par pilsoņu iniciatīvas nosacījumiem; par šiem jautājumiem mums nesen bija ļoti interesanta uzklausīšanas sanāksme ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Es arī plānoju rīkot ieinteresēto pušu konferenci par šo tematu. Iespējams, vēl šogad.

EESK Info: Kad šie nosacījumi stā­sies spēkā un kad gaidāmas pirmās iniciatīvas?

AMS: Iespējams, ka regulas priekš­likumu Komisija iesniegs pavasarī. Tad būs jāvienojas Eiropas Parla­

Turpinājums no 1. lappuses — Eiropas pilsoņu iniciatīva — likt Eiropai rīkoties!

EESK Kopenhāgenas konferencēKopenhāgenā no 7. līdz 18. decem­brim notikušās klimata pārmaiņu konferences oficiālais nosaukums bija “ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslē­dzēju pušu 15. konference”, taču ikdienā minēto sammitu dēvē par COP15 vai Kopenhāgenas konfe­renci. Katru gadu jūnijā tiek orga­nizēta sanāksme Bonnā, savukārt decembrī, ik gadu citviet, tiek rīkota konference: 2007. gada decembrī tā notika Bali, 2008. gadā — Poznaņā un 2009. gadā — Kopenhāgenā.

Pēdējos gados Komiteja ir vel­tījusi ievērojamu uzmanību kli­mata pārmaiņu jautājumam un ir pastāvīgi aicinājusi Komisiju veltīt lielākas pūles, lai samazinātu CO2 emisiju, kas ir galvenais globālās sasilšanas iemesls. Tikuši īstenoti pasākumi, un ir izstrādāti vairāki atzinumi. Minētais darbs vainagojās ar rezolūciju “Atpakaļceļa nav”, kuru ar lielu balsu vairākumu pieņēma 2009. gada novembra plenārsesijā. Dokumentā izskaidrota Komitejas pieeja klimata pārmaiņām, un tajā uzsvērts, ka ir būtiski saglabāt izvir­zīto mērķi līdz 2020. gadam CO2 emisiju Eiropas Savienībā samazi­nāt par 30 %.

Kopenhāgenas konferences pir­majā nedēļā tika veikts ievērojams tehniskais un sagatavošanas darbs. Pēc oficiālās atklāšanas plenārsē­des sarunu pušu (ES un atsevišķās

valstis) pārstāvji tikās dažādās gru­pās un apakšgrupās, lai sagatavotu lēmumus, ko politiķi pieņēma pasā­kuma otrajā nedēļā. Šīs sarunas nav atklātas plašākai publikai un attiecas tikai uz nelielu daļu no 15 000 kon­ferences dalībnieku. Pārējie dalīb­nieki lielākoties bija novērotāji no ANO dalībvalstīm (konferencē pie­dalījās gandrīz 200 ANO dalībval­stis), kā arī nevalstisko organizāciju un citu interešu grupu pārstāvji, kuri COP15 izmantoja, lai gūtu atbalstu saviem mērķiem, ietekmētu lēmumu pieņēmējus un sekmētu savu publisko atpazīstamību.

Tipiska Kopenhāgenas konferen­ces dienaskārtība bija šāda: 1 plenār­sēde, 2 ad hoc darba grupu sanāk ­ smes, 5 neformālo grupu sanāk­smes, 16 valstu grupu sanāksmes, 8 novērotāju organizāciju sanāks­mes, 39 paziņojumi presei, 22 para­lēlie pasākumi, 7 zinātniskas pre­zentācijas, kā arī atsevišķu valstu vai valstu grupu rīkotas prezentācijas un debates (piemēram, 9 pasākumus rīkoja ES, 9 — Brazīlija, 3 — Ķīna un 7 — Nīderlande). Visi minētie pasākumi notika konferenču cen­trā, kas līdzīgs pasaules izstādes centram Heysel Briselē, taču vietas trūkuma dēļ vairāki pasākumi tika rīkoti arī citviet pilsētā.

Otrajā nedēļā (no 13. l īdz 18. decembrim) konferencē pie­dalījās EESK delegācija 3 locekļu

sastāvā. Komitejai konferences sarunās nebija oficiālas funkcijas, taču tās delegācija pasākumā pil­dīja divus uzdevumus, proti, iepa­zīstināt plašāku publiku ar EESK līdzšinējo darbu, kas apkopots rezolūcijā “Atpakaļceļa vairs nav”, un rīkot vienu paralēlu pasākumu. Ar šāda veida pasākumu parasti saprot 1,5–2 stundu ilgu minikon­ferenci, kurā vairāki referenti sniedz prezentācijas un kuras noslēgumā notiek debates ar publiku.

EESK paralēlais pasākums notika piektdien, 18. decembrī, un tā temats bija IKP un alternatīvie labklājības rādītāji. Sākotnēji šis jautājums kli­mata pārmaiņu kontekstā var nelik­ties īpaši svarīgs, taču izaugsmes un labklājības novērtēšanas veids būtiski ietekmē politisko izvēli. Paralēla pasākuma izdošanās pamatā ir inte­resanta un saistoša programma, kas tiek labi pasniegta. Referentu grupa bija iespaidīga, ietverot, piemēram, augsta līmeņa akadēmiķus un poli­tikas veidotājus ar izcilām prezen­tēšanas prasmēm, tāpēc nākamais uzdevums bija plašas un ieintere­sētas publikas piesaiste. Tika dalītas reklāmas lapiņas, izvietoti plakāti, izmantoti visi iespējamie kontakti un piedāvāts cienasts un dzērieni. Pasā­kumā, kur sacensība par uzmanības piesaisti ir tik saspringta, nedrīkst paļauties uz nejaušību. (ja) ●

Pilsoniskās sabiedrības viedoklis par kodolenerģiju: iespējas un riskiKopenhāgenas sammits ir beidzies, tāpēc tagad ir īstais brīdis apspriest, kā kodolenerģija var palīdzēt sa­ sniegt starptautiskās sabiedrības izvirzītos mērķus. Komiteja vien­mēr ir uzskatījusi, ka iespēju izman­tot kodolenerģiju nevar vienkārši ignorēt, jo tā ir viens no šobrīd pieejamajiem energoresursiem ar zemu oglekļa saturu. Jautājums par kodolenerģijas izmantošanu tomēr ir dziļi un plaši jāapspriež ar visām ieinteresētajām pusēm, tostarp uzņēmumiem, darba ņēmējiem, apvienībām un, visbeidzot, Eiro­pas iedzīvotājiem kopumā. Mērķis ir būtiski uzlabot ES iedzīvotāju izpratni, lai nodrošinātu to, ka poli­tikas veidotāji pieņem līdzsvarotus, tālredzīgus un taisnīgus lēmumus.

Konference “Kodolenerģija: iespē­jas un riski — Eiropas pilsoniskās sabiedrības un ieinteresēto pušu vie­dokļi”, ko 2009. gada 30. novembrī rīkoja Transporta, enerģētikas, infra­struktūras un informācijas sabiedrī­bas specializētā nodaļa, pirmkārt un galvenokārt bija turpinājums Komi­tejas agrākajiem, regulāri īstenota­jiem centieniem debates par kodol­enerģiju padarīt pārredzamākas.

Konference notika Komisijas 2007. gadā izveidotā Eiropas Kodol­enerģijas foruma (European Nuclear Energy Forum, ENEF) ietvaros. Tóth kungs tajā vada darba grupu, kas skata pārredzamības jautājumu, un vairāki EESK locekļi piedalās ENEF darba grupās par riskiem un iespējām.

Pasākumā piedalījās ievērojams skaits dalībnieku no visdažādā­kajām organizācijām, un tajā tika diskutēts par kodolenerģijas kon­kurētspēju, tās ietekmi uz elektro­enerģijas cenām, kā arī par bažām saistībā ar kodolatkritumu apsaim­niekošanu. Konferencē uzstājās vairāki augsta līmeņa referenti, tostarp Enerģētikas un transporta ĢD ģenerāldirektora vietnieks Dominique Ristori un Eiropas Parlamenta deputāti Edit Herczog un Ivailo Kalfin. Diskusijas vadīja EESK locekļi, kas aktīvi darbojas enerģijas un ilgtspējīgas attīstības jomā — Iozia kungs, Sirkeinen kundze, Wolf kungs un Ehnmark kungs.

Tóth kungs uzsvēra, ka debates atbilst gan EESK prioritātei veici­nāt Eiropas iedzīvotāju izpratni par dažādām iespējām enerģijas jomā, gan ENEF plašākajam uzde­vumam — sekmēt iesaistīto pušu dialogu un panākt, lai diskusijām par kodolenerģiju sabiedrībā tiek pievērsta lielāka uzmanība.

Debašu secinājumi ir skaidri: vēl aizvien jāpieliek lielas pūles, lai kodolenerģijas jomā uzlabotu pār­redzamību! ES līmeņa konferences ir svarīgas, taču turpmāk jārīko arī “vietējie” pasākumi un jāatbalsta forumu par kodolenerģijas jautā­jumiem izveide valsts un vietējā līmenī.

Dažos jautājumos konferences dalībnieki rada kompromisa risi­nājumus, taču daudzas problēmas palika neatrisinātas, piemēram, jautājums par atkritumu apsaim­niekošanu un izmaksu konku­rētspēju (jo īpaši, ņemot vērā ES jauno kodolelektrostaciju negaidīti augstās izmaksas). Kodolenerģija ne vienmēr nozīmē zemākas elek­troenerģijas cenas, it sevišķi tāpēc, ka ES enerģijas tirgus liberalizācija netiek pienācīgi īstenota. (ak) ●

JAUNUMISepi kungs apbalvots ar Bulgārijas Padomes goda balvu

Bulgārijas Ekonomikas un sociālo lietu pado­mes priekšsēdētājs Lalko Dulevski pasniedza EESK priekšsēdētājam Mario Sepi minētās padomes apbalvojumu par iegul­dījumu organizētas pil­soniskās sabiedr ības

attīstībā. Tā ir augstākā goda zīme, ko Bulgārijā pie­šķir valsts amatpersonām, kas aktīvi popularizējušas pilsoniskā dialoga vērtības. Apbalvošanas ceremo­nija norisinājās vienlaikus ar EESK un dalībvalstu padomju priekšsēdētāju un ģenerālsekretāru gads­

kārtējo sanāksmi, kas 2009. gada 27. novembrī notika Sofijā un kurā tās dalībnieki pieņēma deklarāciju ar nosaukumu “Eiropas darba tirgus — pasākumi krīzes seku likvidēšanai”. (jr)

Tomasz Jasiński vadīs Eiropas jaunatnes arodbiedrības

Sirsnīgi sveicam Tomasz Jasiński (Darba ņēmēju grupa, Polija), kurš tikko ievēlēts par Eiropas Arod­biedrību konfederācijas (EAK) Jaunatnes komi­tejas priekšsēdētāju. Jau­natnes komiteja izstrādā rīcības programmas un

ietekmē EAK darbu, nodrošinot, lai konfederācijas stratēģijā, politikā un nostādnēs pienācīgi ņemtu vērā jaunu cilvēku viedokļus un vajadzības. (mb)

paredzēts izveidot Eiropadomes priekšsēdētāja un Augstā pārstāvja ārlietu jautājumos amatu, kā arī Eiropas Ārējās darbības dienestu jeb topošo Eiropas diplomātisko dienestu. Tā kā līgums paver jau­nas iespējas un prezidentvalsts Spā­nija paudusi vēlmi veidot patiešām “efektīvas daudzpusējas attiecības” un panākt, ka ES kļūst par “vadošo spēku pasaulē”, paredzams, ka šajā jomā notiks būtiskas pārmaiņas.

Spānijas premjerministrs José Zapatero nesen norādīja: “Eiropas Savienība bija un ir veiksmīgs pro­jekts […]. Taču mēs neesam apmieri­nāti un vēlamies sasniegt vairāk […] Eiropa ir ieguvusi jaunu spēku.” Pre­zidentvalsts programma liecina par vēlmi rīkoties ļoti apņēmīgi. (mb) ●

Mario Sepi

Tomasz Jasiński

EESK Info — Nr. 1, 2010. gada janvāris — speciālizdevums 3

IEVADRAKSTS

www.eesc.europa.eu

Godātie lasītāji!Šis īpašais EESK Info izdevums nāk klajā laikā, kad sākas Eiropas gads cīņai pret nabadzību un soci­ālo atstumtību. Abi šie jautājumi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ir sevišķi svarīgi.

Par šiem tematiem mūsu Komi­teja 2009. gadā izstrādājusi vairā­kus nozīmīgus atzinumus, galveno uzmanību pievēršot nodarbinātu personu nabadzības problēmai un

atjauninātās Sociālās programmas mērķiem. Pilsoniskās sabiedrības vārdā mēs atzinīgi novērtējām lēmumu padarīt 2010. gadu par rīcī­bas gadu. Eiropas Savienība nodrošina tiesību sistēmu, kas savukārt ir pamats konkrētām darbībām, kuru nolūks ir cīņa pret nabadzību. Saistība starp cilvēka cieņu un viņa ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem ir atspoguļota gan ES Pamattiesību hartā, gan daudzu dalīb­valstu konstitūcijās. Lai cīnītos pret sociālo atstumtību un nabadzību, mums steidzami nepieciešama stingra politiskā griba, kas ļautu panākt vajadzīgo sociālo pasākumu īstenošanu visos pārvaldes līmeņos.

Situācija ir dramatiska. Nabadzībā patlaban dzīvo vairāk nekā 79 miljoni ES iedzīvotāju, tostarp 19 miljoni bērnu. Faktiski katrs piektais eiropietis dzīvo nepieņemamos sociālos apstākļos.

Politikas jomās, kas saistītas ar sociālo aizsardzību, Eiropas Savie­nībai ir mazākas pilnvaras nekā dalībvalstu valdībām, tomēr jāpatur prātā, ka Eiropas gads 2010. gadā var kļūt par lielisku iespēju panākt, lai šie jautājumi iegūtu svarīgāku politisku nozīmi un lai tiktu veikta konkrēta rīcība.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2009. gadā vairākkārt ir uzsvērusi, cik liela nozīme ir atjaunotai un vērienīgai ES sociālajai programmai. Kopīgi ar Notre Europe mēs pat pieņēmām deklarāciju, aicinot iedzīvotājus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas parakstīt lūgumrakstu ar prasību izstrādāt jaunu sociālās rīcības programmu, kurā sociālajām tiesībām būtu tikpat liela nozīme kā ekonomiskajām brīvībām. Reāla piekļuve tiesībām, it īpaši sociālajām tiesībām, ir pirmais solis, lai cīņa pret sociālo atstumtību Eiropas Savienībā kļūtu par konkrētu un sasniedzamu mērķi.

Nabadzība var būt gan sociālās atstumtības cēlonis, gan sekas. Ir sevišķi svarīgi abas šīs problēmas risināt kopā, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā.

Gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī risināt nabadzīgu darba ņēmēju problēmas nozīmē darboties dažādos virzienos — nodarbinātības poli­tikā, labklājības un sociālās nodrošināšanas sfērā un ģimeņu atbalsta pasākumu jomā.

Turklāt nedrīkst aizmirst par visneaizsargātākajām sociālajām grupām, piemēram, mazākumtautībām, viesstrādniekiem, bezpa­jumtniekiem, viena apgādnieka ģimenēm utt.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas ir īpaši svarīgi. Kamēr Eiropa sper pirmos soļus ceļā uz atlabšanu, daudzus iedzīvotājus joprojām smagi skar bezdarbs, parādi un dzīves līmeņa pazemināšanās. Mums jāgādā par to, lai mazāk pārtikušajiem nebūtu jāmaksā par krīzi, kuras izraisīšanā viņi nekādi nav vainojami. 2010. gads ir laiks, kad ES vadītājiem un valstu valdībām jāpāriet no vārdiem pie darbiem. Lai tā notiktu, Eiropas Savienībai vajadzīga straujāka rīcība, kuras pamatā ir tādi principi un vērtības kā Eiropas sociālā modeļa stip­rināšana, atklātās koordinācijas metodes efektivitātes uzlabošana, darba pamattiesību un pienācīga darba principa popularizēšana, kā arī nabadzīgo darba ņēmēju problemātikas iekļaušana Eiropas līmeņa sociālā dialoga sistēmā.

Mario SepiEESK priekšsēdētājs

Nr. 1, 2010. gada janvāris — speciālizdevums, LV

EESK Info Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejatilts starp Eiropu un organizētu pilsonisko sabiedrību

2010. gada 21. janvāris — Madride, Spānija: Konference, ar ko atklāj Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību

2010. gada 17.–30. maijs — Brisele, Beļģija:Pavasara tematiskās nedēļas

2010. gada 10.–24. oktobris — Brisele, Beļģija:Rudens tematiskās nedēļas

TURPMĀKIE NOTIKUMI

Vai Eiropa reiz spēs tikt galā ar nabadzību?Britu kinorežisors Kens Loučs (Ken Loach) ar savām skarbajām, sociālās netaisnības ietekmi atspoguļojošajām filmām ir pazīstams visā Eiropā. Kannu kinofestivāla galvenās balvas “Zelta palmas zara” ieguvēja kolekcijā kopš 2009. gada decembra ir vēl viens apbalvo-jums — Eiropas Kinoakadēmijas balva par mūža ieguldījumu kino mākslā. EESK Info bija ekskluzīva iespēja intervēt režisoru.

EESK Info: Vai jūs teiktu, ka viena no galvenajām tēmām jūsu filmās ir naba-dzības nodarītais posts?

Kens Loučs: Tas ir viens no filmas ele­mentiem, bet man nepatīk vienkāršoti runāt par filmas tēmu. Jūs mēģināt darīt kaut ko diezgan sarežģītu. Scenārija autors, ar kuru kopā strādāju, ir mēģi­nājis saistīt savu personīgo pieredzi ar sociālajiem apstākļiem. Mēs nedzīvo­jam vakuumā. Visu nosaka sociālie un politiskie apstākļi, kādos mēs dzīvojam. Neievēroti ir nabadzīgie ļaudis un… Man nepatīk vārds “atstumtie”. Pat ja viņi ir bezdarbnieki, arī viņiem ir eko­nomiska funkcija: tā ir mazināt darba vērtību. Doma, ka bezdarbs un sociālā atstumtība (izmantojot moderno iztei­cienu) ir novirzīšanās no pareizā ceļa, ir aplama. Bet tas jau ir iekļauts pašā sis­tēmā — to cilvēku sistēmā, kam pieder, kas kontrolē un kas veido kapitālisma (šausmīgais vārds!) politisko struktūru.

EESK Info: Kā jūs domājat, vai Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību var mainīt šo situāciju?

KL: Domāju, ka uz to jāraugās diezgan kritiski. Ja pareizi saprotu, izstrādātās ES direktīvas nosaka, ka valsts pakal­pojumu konkursi jāizsludina privātiem piedāvātājiem un valsts nedrīkst pieda­līties ar ieguldījumiem rūpniecībā un ražošanā. Tas nozīmē, ka saimniecisko darbību nosaka privātie uzņēmumi un

lielās korporācijas. Par peļņu ir jācīnās ļoti smagi, un par ilgspējīgu nodarbi­nātību tad nemaz nav runas. Pastāvīgas un ilglaicīgas karjeras vietā cilvēki tagad izvēlas pagaidu, gadījuma rakstura dar­bus, īstermiņa līgumdarbus.

Mans tēvs 43 gadus nostrādāja vienā rūpnīcā. Tagad neviens to vairs neda­rītu. Viņš bija māceklis. Tagad vairs tādas mācekļa prakses nav. Mūsu valstī 20 % jauniešu ir bezdarbnieki. Ja darbu nevar nodrošināt ekonomikas sistēma, ja arī mēs kopīgi to nevaram izdarīt, kā gan tas notiks?

EESK Info: Eiropas Savienībā 80 mil-jonu cilvēku ir uz nabadzības robežas. Ko pilsoniskā sabiedrība var darīt, lai cīnītos ar šo problēmu?

KL: Ja pie varas esošie cilvēki radi­kāli nemainīs attīstības virzienu, tad patiešām — neko. Es teiktu, ka šādai virziena maiņai jāattiecas uz kopīgu īpašumu, demokrātisku kontroli, vaja­dzību apmierināšanu nepieciešamības, nevis peļņas dēļ un vides aizsardzību.

Dīvaini ir tas, ka [politiķi] ir atbil­dīgi, bet viņi noraidoši paceļ rokas, it

Ken Loach

> > > 4 . l p p.

Fakts, ka bija jāpasludina Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, liecina, ka nabadzības līmenis Eiropas Savienībā ir pārāk un, dažu vērtējumā, pat pārsteidzoši augsts. Pārsteidzoši tāpēc, ka Eiropa kopumā tomēr ir viens no pasaules reģioniem ar augstu labklājības līmeni.

Minētie fakti rosina meklēt atbildi uz būtisku jautājumu: kas ir nabadzība un kādi ir tās cēloņi? Saskaņā ar oficiālo definīciju nabadzībā dzīvo iedzīvotāji, kuru iztikas līdzekļi nepārsniedz 60 % no vidējā ienākumu līmeņa attiecīgajā valstī. Bet vai šī abstraktā definīcija atspoguļo cilvēku pieredzi? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz divas Eirobarometra aptaujas, kas veiktas 2009. gadā.

Kāds ir Eiropas iedzīvotāju viedoklis par nabadzību?

Rezultāti liecina — trīs ceturtda­ļas Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka viņu valstī nabadzība ir plaši izpla­tīta problēma, un deviņi no desmit respondentiem norādīja, ka tā stei­dzami jārisina. Taču jautājumā, kas ir nabadzība, viedokļi bija atšķirīgi. Daļa aptaujas dalībnieku (24 %) uzskata, ka nabadzībā dzīvo cilvēki, kuriem trūkst līdzekļu pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedrības dzīvē, citi (22 %) domā, ka nabadzībā dzīvo tie, kas nespēj iegā­dāties dzīvei nepieciešamākās preces, savukārt vēl viena respondentu grupa (21 %) ir pārliecināta, ka nabadzībā ir nonākuši tie, kas ir atkarīgi no labdarī­bas un sociālajiem pabalstiem. Mazāk nekā viens no pieciem aptaujas dalīb­niekiem piekrita oficiālajai definīcijai, ko izstrādājuši politiķi.

Statistikas dati liecina, ka 16 % ES iedzīvotāju dzīvo zem oficiāli noteik­tās nabadzības robežas. Aptaujā, kas veikta 2009. gada augustā un septem­brī, secināts — lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka šī problēma saasinās: 84 % Eiropas iedzīvotāju norāda, ka pēdē­jos trīs gados nabadzība viņu valstī ir palielinājusies, it īpaši Ungārijā, Latvijā un Grieķijā. Pārsteidz fakts, ka daudz mazāks ir to cilvēku skaits (53 %), kuru tuvinieki nonākuši naba­dzībā, un tikai 12 % aptaujāto atzina, ka paši ar grūtībām mēneša beigās savelk galus kopā.

Vai nabadzības izjūta un dzīve nabadzībā ir viens un tas pats? “Cil­vēki spēj ļoti labi novērtēt, vai viņi paši dzīvo nabadzībā,” pārliecinoši norāda Robert Manchin, kurš vada Gallup Europe, kas jūlijā telefoniski veica otru aptauju. Dažās valstīs iedzīvotāji tomēr pauž lielāku optimismu nekā citās. Piemēram, pretstatā citām valstīm (izņemot Dāniju) Kiprā tikai neliela daļa iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība ir plaši izplatīta. Vienlaikus statistikas dati liecina, ka Kipra ir viena no sešām valstīm, kur nabadzības līmenis ir vis­augstākais. Šis piemērs skaidri norāda, ka problēma ir sarežģīta, un jāsecina, ka sociālā solidaritāte un uzskati par to, kas ir relatīva labklājība, būtiski ietekmē cilvēku domāšanu.

> > > 4 . l p p.

ISSN 1830-5121

4 EESK Info — Nr. 1, 2010. gada janvāris — speciālizdevums

EESK Info: Vai kāds no jūsu darbiem vairāk nekā citi ir mainījis izpratni par nabadzību? Piemēram, “Keitija nāk mājās” (“Cathy Come Home”)?

KL: Tai bija liela ietekme galvenokārt tāpēc, ka televīzijai savulaik bija īpašs statuss. Domāju, ka mums ir arī labāki darbi, bet toreiz šī filma bija īstajā brīdī. Filma Kes, piemēram. Bet šai filmā zēnam vismaz bija darbs. Filmā “Saldie sešpadsmit” (Sweet 16) puika bija nedaudz vecāks, bet viņam nebija pilnīgi nekā — ne ģimenes, ne darba, nekā. Starp abām filmām ir 30 gadu laika distance. Sweet 16 filmējām Grī­nokā (Greenock) pie Klaida (Clyde), tā bija kuģubūves pilsēta, bet tagad tur ir vispārējs bezdarbs. Tur bija plaši izvērsts narkotiku bizness. Gudrie jaunieši aizbrauca no šīs vietas, pārējie palikuši turpat un iet zudībā. ●

kā viss būtu Dieva ziņā, bet tā nav. Viņu uzdevums ir saimnieciskās darbības organizēšana. Ko viņi gaida? Tas ir tā, it kā velns žēlotos par saviem grēkiem.

EESK Info: Jūsu filmā “Brīvā pasaule” (“It’s a Free World”) nesaudzīgi parādīta migrējošo darba ņēmēju ekspluatācija Eiropā. Vai, pēc jūsu domām, brīva pārvietošanās un atvieglota ceļošana Eiropas Savienībā var palīdzēt cilvēkiem izvairīties no nabadzības?

KL: Kā gan lai viņi ceļo, ja viņiem nav darba? Viņiem nav naudas. Tā ir vien­kārši liekulība. Viņiem būtu jāaizbrauc uz nabadzīgajiem rajoniem — tādi ir visās valstīs — un jāpasaka cilvēkiem: “Jūs varat brīvi ceļot!” Labi, kur ir nauda? Tas ir tāpat, kā bezpajumtnie­kam teikt, ka viņš var iet vakariņot Ritz viesnīcas restorānā. Lieliski.

Turpinājums no 3. lappuses — Vai Eiropa reiz spēs tikt galā ar nabadzību?

ka “baiļu faktors” var pārvērsties par iedzīvotāju labklājības prognozi, kas piepildās. Krīzes laikā 26 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka nākamgad stāvoklis pasliktināsies, savukārt 16 % paredz, ka tas uzlabosies.

Kam, pēc Eiropas iedzīvotāju domām, ir jāuzņemas atbildība? Lielākā daļa norāda, ka valstu valdībām jārīko­jas, lai mazinātu nabadzību, paplašinot nodarbinātības un apmācības iespējas, veicinot izaugsmi un pazeminātas īres maksas mājokļu celtniecību. Taču rezul­tāti liecina, ka viņi ar cerībām raugās arī uz Eiropas Savienību. ES nodarbinātības komisārs Vladimír Špidla atzīst: “Eiropas iedzīvotāji ir labi informēti par tādām mūsdienu sabiedrības problēmām kā nabadzība un sociālā atstumtība. Trīs ceturtdaļas iedzīvotāju cer, ka ES aktīvi iesaistīsies to risināšanā.” ●

Aptaujātie uzskata, ka Eiropas Savie­nības sabiedrībā galvenais nabadzības cēlonis ir bezdarbs, savukārt individu­ālajā nabadzībā galvenokārt vainojams nepietiekamais izglītības un apmācības līmenis. Dienvideiropas valstīs ģime­nes stāvoklim un ģimenes sniegtajam atbalstam ir lielāka nozīme nekā zie­meļvalstīs. Jāatzīmē, ka 56 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība gal­venokārt apdraud cilvēkus, kas zau­dējuši darbu, un tikai katrs piektais aptaujas dalībnieks domā, ka nabadzība apdraud bērnus un vientuļos vecākus, kaut gan dati liecina, tieši tā ir viena no iedzīvotāju grupām, kas pakļauta vislie­lākajam riskam (ar nabadzību saskaras 19 % bērnu un 32 % vientuļo vecāku).

Bezdarbnieki divreiz biežāk rai­zējas par nabadzību un pajumtes zaudēšanu. Robert Manchin norāda,

Turpinājums no 3. lappuses — Kāds ir Eiropas iedzīvotāju viedoklis par nabadzību?

Cik izplatīta, pēc jūsu domām, ir nabadzība valstī, kurā dzīvojat?

Īpašam tematam veltīts gads var būt pagrieziena gadsEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļi lēmumu 2010. gadu pasludināt par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību visā ES nevilcino­ties novērtēja atzinīgi. Komitejas 2008. gada maija atzinumā norādīts, ka Eiropas gads “ir vērtīga iniciatīva, lai padziļinātu sabiedrības izpratni par vēl joprojām pastāvošo nabadzību un atstumtību Eiropā un atbalstītu minēto problēmu efektīvu risināšanu”. Diemžēl nabadzība un atstumtība vēl ir ļoti izplatīta. Nesenie dati liecina, ka gandrīz 80 miljoni iedzīvotāju, proti, apmēram 16 % no visiem iedzīvotā­jiem Eiropas Savienībā dzīvo naba­dzībā, un EESK uzskata, ka tas ir nepieļaujami.

Atzinumā norādīts, ka “nabadzī­bas un sociālās atstumtības mazinā­

šana ir ikviena iedzīvotāja interesēs, un tādēļ katram būtu jāsniedz iegul­dījums minētā mērķa sasniegšanā”. Šādu viedokli uzsver ziņotājs, Var­šavas Skautu apvienības priekšsēdē­tāja vietnieks Krzysztof Pater (EESK, Dažādu interešu grupa). “Bagātie cilvēki nedrīkst vienkārši uzskatīt, ka ir brīvi no atbildības, jo maksā nodokļus,” viņš skaidro. Svarīgi var būt visdažādākie pasākumi — arī nedaudz brīvprātīga darba, ko veic ik nedēļu. “Tas ir sabiedrības apziņas jautājums.”

Pater kgs uzskata, ka Eiropai ir vaja­dzīgi jauni rādītāji, kas sniegtu infor­māciju ne tikai par relatīvi nevienlīdzī­giem ienākumiem, bet atklātu faktisko trūkuma apmēru un iedzīvotāju spēju iegādāties preces un pakalpojumus savām un ģimenes vajadzībām. “Mēs zinām, ka Komisija strādā pie minētā jautājuma risināšanas,” viņš norāda. “Galvenā atbildība vispēdīgi ir poli­tisko lēmumu pieņēmēju ziņā.”

EESK ir apzinājusi piecus jautāju­mus, kuriem Eiropas gada laikā jāpie­vērš īpaša uzmanība:

nedeklarēts darbs;•konkrēti iedzīvotāju nodarbinātības •pasākumi;ieguldījumi rūpniecības un pakal­•pojumu nozarēs, kurās tiek radītas darbavietas;politiku ietekme uz turpmāko saim­•niecisko izaugsmi;neaizsargātu sabiedrības grupu pie­•eja pārtikai un energoresursiem.

Lai izskaustu nabadzību, būs nepie­ciešama rīcība daudzās un dažādās politikas jomās, un vadība jāuzņemas tieši politikas veidotājiem. Iepriekš minētajā atzinumā norādīts: “Jāno­saka arī, ka viens no ES līmenī īstenotās politikas pamatmērķiem ir nodrošināt gūto labumu taisnīgu sadali.”

Nodarbinātību vispārēji pieņemts uzskatīt par labāko veidu, kā izkļūt no nabadzības. Eiropas Savienībā 2007. gadā gandrīz 10 % pieaugušo darbspējīgā vecumā dzīvoja ģimenēs bez darba. Migrantus bezdarbs ietekmē vairāk nekā vietējos iedzīvotājus (pat par 16 % lielāks bezdarba līmenis, piemē­ram, Dānijā), tāpēc viņi ir vairāk pakļauti nabadzībai un sociālajai atstumtībai.

Darbs tomēr negarantē aizsardzību. ES 2008. gada Sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas pārskata dati lie­cina, ka 8 % 25 valstu ES iedzīvotāju, kas ir nodarbināti, dzīvo zem nabadzī­bas robežas. Iemesls ir zems atalgojums, nepietiekamas prasmes, nedroši darba nosacījumi un bieži vien piespiedu nepilnas slodzes darbalaiks. EESK 2009. gada septembra atzinumā par tematu “Darbs un nabadzība — ceļā uz visaptverošu pieeju” uzsvērtas trūcīgo darba ņēmēju problēmas. Tajā izteikts aicinājums radīt kvalitatīvas darba vietas, sekmēt labāku apmācību un mūžizglītību un ieviest jaunus mehā­nismus, lai nodarbinātību kombinētu ar sociālo aizsardzību, visām ģimenēm nodrošinot atbilstošus ienākumus. Tiek lēsts, ka Eiropā 48,1 miljonam darba ņēmēju nav stabilu darba līgumu, tādē­jādi nedrošība par darba saglabāšanu palielinās, sekmējot nodarbinātu per­sonu nabadzību.

“Nozarēs, kuras es pārstāvu, proti, metālapstrādē, celtniecībā un pakal­pojumu jomā, ir cilvēki, kuru alga nav pietiekama pienācīgas dzīves nodrošinā­

Ko nozīmē “Eiropas gads”?Irini PariEESK priekšsēdētāja vietniece komunikācijas jautājumos

Bieži dzirdu cilvēkus jautājam, ko patie­sībā nozīmē “Eiropas gads”.

“Eiropas gadi” var palīdzēt risināt jautājumus, kas ir svarīgi Eiropai un visai sabiedrībai, pievēršot sabiedrības uzmanību darbam, kas tieši šobrīd tiek veikts noteiktā jomā, raisot diskusijas sabiedrībā un nesot sen pelnītu atzinību noteiktajā jomā strādājošajām brīvprā­tīgo organizācijām un ierosmēm, tā mudinot uz rīcību valdību līmenī.

Divu iepriekšējo “Eiropas gadu”, proti, Eiropas Radošuma un jauninā­jumu gada (2009) un Eiropas Starp­kultūru dialoga gada (2008) norises bija tik praktiski orientētas, ka tās bija radniecīgas mūsu Komitejas būtībai un darbam.

Pienācis 2010. gads, kas izsludināts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tajā būs jāsa­skaras ar specifiskām komunikācijas problēmām, jo attieksme pret naba­dzību un sociālo atstumtību ir dažāda. Šis jautājums liek gan rīkoties, gan raisa neērtības sajūtu. Tā nav “skaista” tēma, un mums var būt nepatīkami par to runāt. Tomēr šeit runa ir par to sie­viešu, vīriešu un bērnu ikdienas dzīvi, kuri ikdienā dzīvo skarbos apstākļos un nezina, vai rīt viņiem vēl būs jumts virs galvas un siltas vakariņas.

Tāpēc mums par to ir jārunā, bet tam jānotiek delikāti un cieņpilni. Šajā izdevumā sniedzam ieskatu par EESK veiktajiem pasākumiem, lai šis sabied­riski nozīmīgais jautājums arī turpmāk būtu viena no mūsu darba kārtības prioritātēm. ●

Krzysztof Pater

šanai, īpaši pilsētu centros. Mums tas ir nepieņemami,” skaidro Darba ņēmēju grupas pārstāve Nicole Prud’homme (Francijas Kristīgo darba ņēmēju federācija), kas izstrādājusi atzinumu “Darbam cilvēkos būtu jārada paš­cieņa un jānodrošina labklājība viņu ģimenēm”. Apspriešanās gaitā notika atklāta uzklausīšanas sanāksme, kuras rezultāti ņemti vērā atzinumā. “Tādējādi atzinums atbilst faktiskajam stāvoklim Eiropā un cilvēku pieredzei. Es ceru, ka Komisija nākamajā gadā to izmantos savā darbā kā avotu.”

Viņa uzsver, ka iniciatīva tika uzsākta pirms ekonomikas krīzes izvēr­šanās. “Es gribēju pievērst uzmanību tam, ka darbs, arī pilnas slodzes darbs, ne vienmēr pasargā no nabadzības. Tā ir strukturāla problēma, kuru padziļi­nājusi krīze, ko mēs vēl neesam pārva­rējuši! Eiropas gads ir iespēja virzīties tālāk un izvairīties no atgriešanās stā­voklī, kāds bija pirms tam.”

Visā Eiropā atzītas nabadzības definīcijas trūkums būtībā nozīmē, ka nabadzības problēma nav bijusi pie­tiekami novērtēta. Kā norāda Eiropas nabadzības novēršanas tīkls (European Anti-Poverty Network, EAPN), skaidra izpratne par sociālo nevienlīdzību nozīmē arī izpratni par bagātību, par to, kam tā pieder, no kurienes rodas un kādā veidā tiek pārdalīta. Ļoti lie­las atšķirības pastāv arī starp 27 ES dalībvalstīm. Cilvēkiem, kas dzīvo uz nabadzības robežas Apvienotajā Kara­listē, Dānijā un Īrijā, ienākumi tomēr ir deviņas reizes lielāki nekā trūcīgajiem iedzīvotājiem Bulgārijā, Rumānijā un Latvijā, un minētās atšķirības kopš ES paplašināšanās ir palielinājušās. “Tas nozīmē, ka lielāka uzmanība jāpievērš efektīviem pasākumiem sociālās un ekonomiskās kohēzijas nodrošināšanai un pašreizējo ekonomisko atšķirību samazināšanai visā ES, lai būtu mazāk trūcīgu un sociāli atstumtu apgabalu,” norāda EESK.

Darba devēju grupas loceklis Anto-nello Pezzini ir līdzziņotājs 2009. gada

Irini Pari

janvāra atzinumam par atjaunināto sociālo programmu. “Ja mēs pareizi izmantosim šo gadu, tas patiešām var būt pagrieziena gads,” viņš norāda, atgādinot par to, ka 1982. gads bija Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) gads. “Mēs uzsākām daudzas iniciatīvas, un ieguvumi bija jūtami daudzus gadus pēc tam. Tā ir Eiropas gada īstā vērtība — tiek pievērsta uzma­nība būtiskiem jautājumiem, radot paliekošas pārmaiņas.” Viņš norāda, ka nabadzība un sociālā atstumtība ļoti negatīvi ietekmē Eiropas tautsaim­niecību, un uzsver pilsoniskā dialoga nozīmi savstarpējās izpratnes veido­šanā un nevienlīdzības mazināšanā.

Atzinumā skaidri norādīts, ka īpaši “ņemot vērā pašreizējo krīzi, nedrīkst ignorēt to, ka pastāv sabiedrības kopēja atbildība par indivīdu labklājību”. ●

Antonello Pezzini

Nicole Prud’homme

HungaryBulgariaRomania

LatviaPortugal

FranceGreece

LithuaniaSlovakiaSloveniaBelgium

ItalyEstonia

EU-27Germany

PolandIreland

United KingdomSpain

Czech RepublicThe Netherlands

LuxembourgFinland

MaltaAustria

SwedenCyprus

Denmark

WidespreadNot widespreadDon’t know

EESK Info — Nr. 1, 2010. gada janvāris — speciālizdevums 5

Ceļā uz bērnu nabadzības izskaušanu Eiropas Savienībā

ANO Konvencijas par bērna tiesī­bām 20. gadadiena ir skarbs atgā­dinājums, ka Eiropā gandrīz piektā daļa bērnu dzīvo nabadzībā. Kopš 2003. gada situācija nav uzlabojusies. Dažās dalībvalstīs nabadzība skārusi katru ceturto bērnu.

Nepiemērots mājoklis, slikta vese­lība un lielāka nosliece uz bīstamu uzvedību ir tikai dažas no nabadzī­bas izraisītām problēmām, kas skar Eiropas visneaizsargātākos iedzīvo­tājus — un tātad arī tās nākotni.

Bērniem, kurus audzina tikai viens no vecākiem, risks nonākt trūkumā ir vēl lielāks. Sākoties finanšu krī­zei, vairākas dalībvalstis samazināja budžetu tādām jomām kā izglītība, veselības aprūpe un sociālie pabalsti.

Šādu pasākumu dēļ nabadzības pār­mantošana no paaudzes paaudzē var kļūt par pastāvīgu problēmu.

Lai pārtrauktu šo ciklu, vajadzīga integrēta stratēģija un tāda politika, kuras pamatā ir konkrēti un skait­liski izmērāmi uzdevumi. Tomēr bērnu nabadzības samazināšanā pat­laban vēl trūkst oficiālu ES mēroga mērķu. Eiropas Parlaments ir iero­sinājis, ka līdz 2012. gadam jāpanāk samazinājums par 50 %, taču Eiropas Komisija par šo jautājumu nav bil­dusi ne vārda.

“Doma par bērnu nabadzības samazināšanu Eiropas Savienībā par 50 % ir laba, un es to pilnībā atbal­stu, taču domāju, ka to nebūs viegli panākt, — it īpaši tāpēc, ka Komisi­

jai nav tiesību noteikt sankcijas tām dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas savu uzdevumu,” uzskata III grupas locekle un Bērnu tiesību aizsardzī­bas apvienības izpilddirektore Jillian van Turnhout. “Komisija apzinās šīs problēmas, un, manuprāt, tieši tāpēc tā nav bildusi ne vārda.”

Eiropadome 2006. gada martā aici­nāja dalībvalstis rīkoties, lai mazinātu bērnu nabadzību. Gadu vēlāk gan Komisija, gan dalībvalstu valdības šo jautājumu noteica par prioritāti. Lai

Nabadzībai ir saistība ar dzimumu

Jillian van Turnhout

Claus Sørensen

Eiropas vientuļajām mātēm nav viegli apmierināt savu bērnu pamat­vajadzības. Stabils darbs vēl neno­zīmē visu problēmu atrisinājumu. Vientuļajām mātēm jāspēj tikt galā ar daudziem uzdevumiem — sākot no rūpēm par ģimeni un beidzot ar tāda darba laika iekārtošanu, kas ļautu veikt arī mājsaimniecības pie­nākumus. Taču darba elastīguma un mobilitātes trūkums nozīmē, ka vientuļās mātes ir pakļautas lielākam nabadzības riskam. Tātad tas attiecas arī uz viņu bērniem. Nabadzība ir realitāte 34 % Eiropas ģimeņu, kurās bērnus audzina tikai viens no vecā­kiem.

“Vairāk nekā puse no visām viena apgādnieka mājsaimniecībām dzīvo nabadzībā. Apvienotajā Karalistē šis rādītājs ir 53 %,” norāda Nacionālās sieviešu komisijas — Lielbritānijas valdību konsultējošas organizāci­jas — bijusī komisāre Brenda King. “Vientuļajām mātēm bieži nav pie­ejami elastīgi darba laika nosacījumi. Turklāt viņu darba vieta nedrīkst atrasties pārāk tālu no bērnu aprū­pes iestādes gadījumā, ja viņas var atļauties bērnu aprūpes iestādi.”

Gandrīz visā Eiropas Savienībā nabadzības riska līmenis sievietēm ir augstāks. Finanšu krīzes ietekmē šī problēma kļuvusi vēl sarežģītāka. Nākamajā gadā bezdarbs sasniegs “tādu līmeni, kāds nav pieredzēts vismaz desmit gadus”. Šāda drūma prognoze lasāma 2009. gada oktobrī publicētajā Eiropas Komisijas Ekono­mikas un finanšu lietu ģenerāldirek­torāta ziņojumā. Pašreizējās lejupslī­des smagumu arī turpmāk visvairāk izjutīs mazāk kvalificētie un mazāk pieredzējušie darbinieki un tie, kuru darba līgumiem trūkst stabilitātes.

Sieviešu nodarbinātības rādītā­jus krīze sākumā ietekmēja mazāk, jo daudzas sievietes strādā sociālajā sfērā, teikts ziņojumā. Brenda King skaidro, ka “viņas, iespējams, nav zaudējušas darbu, tomēr ir zaudēju­šas daļu savu darba stundu”.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no nepilnas slodzes darbu strādājošajiem ir sievietes. Tātad attiecība ir viens pret trīs, turpretī tikai viens no des­

mit vīriešiem strādā nepilnu slodzi. Turklāt kopš 2003. gada nav mainī­jusies sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība — 15 %. Dažās dalībvalstīs šī starpība ir daudz lielāka.

Trīsdesmit piecus gadus pēc Direk­tīvas par vienādu atalgojumu pieņem­šanas 1974. gadā Eiropas Savienības sievietes darba tirgū joprojām ir izo­lētas. Lai gan kopumā viņu izglītības līmenis ir augstāks, sievietes salīdzi­noši reti ieņem amatus, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu. Septiņdesmit viens procents no visiem uzņēmumu vadības līmeņa darbiniekiem Eiropā ir vīrieši, turpretī pakalpojumu nozarē dominē sievietes.

Eiropas Komisija meklē veidu, kā mazināt šīs atšķirības un atbrīvoties no aizspriedumus veicinošiem ste­reotipiem par iepriekšnolemtām lomām. Pagājušajā gadā Komisija atvēlēja vairāk nekā 100 miljonus eiro dažādām nodarbinātības, soci­ālās kohēzijas un dzimumu līdztie­sības programmām.Brenda King

Tomēr sieviešu nabadzības mazināšanā Eiropas Savienībai trūkst konkrētu mērķu. Mazino­ties sieviešu nabadzībai, daudzkārt palielinātos viņu bērnu izredzes gūt

Iesaistīt sabiedrību“Ja mēs nesarunājamies, var notikt visļaunākais… — kad nenotiek nekas,” saka Eiropas Komisijas komu ­ nikāciju ģenerāldirektors Claus Sørensen. Uzrunājot 2009. gada oktobrī notikušās Eiropas konfe­rences “Nabadzība starp realitāti un priekšstatiem — komunikācijas problēma” dalībniekus, C. Sørensen kungs sacīja, ka cilvēku informēšanā par vajadzību risināt nabadzības un sociālās atstumtības jautājumus gal­venā prioritāte ir kontaktu veidošana ar sabiedrību.

Nabadzīgo un sociāli atstumto cilvēku smagā situācija līdz šim

lielā mērā tikusi ignorēta. Lielāka uzmanības pievēršana un informā­cijas izplatīšana par Eiropas neaiz­sargātāko cilvēku stāvokli nozīmētu sabiedrības iesaistīšanu daudz per­soniskākā veidā. Tālab jāpanāk, lai informācija nonāktu ļaužu mājās un viņu sociālo kontaktu vietnēs tiešsaistē.

“Mums ir jāsagatavo sabiedrība un jāliek tai saprast, ka sociālās atstumtības problēmai jāmeklē risi­nājums,” uzskata C. Sørensen kungs. Viņš atzina, ka viņa vadītais ģenerāl­direktorāts līdz šim nav darbojies tik efektīvi, cik viņš būtu vēlējies. ●

mazinātu bērnu nabadzības slogu, nepietiek tikai ar brīvāku piekļuvi darba tirgum. Pieejai ir jābūt visap­tverošai, un ir jārēķinās arī ar bērna emocionālo un sociālo attīstību.

Pateicoties saskaņotai un kopīgai dalībvalstu datu analīzei, Komisija un Padome var sniegt ieteikumus. Saskaņā ar 2008. gada ziņojumu dalībvalstīm ir jāuzlabo uzraudzība un jāizvērtē politisko lēmumu ietekme uz bērnu nabadzību un sociālo atstumtību.

Bērnu nabadzības izskaušana šķiet prioritāte daudzās — vai pat visās — dalībvalstīs. Taču realitāte ir tāda, ka daudzviet vēl ir jāīsteno tie ieteikumi, kurus dalībvalstis apņēmušās veikt savos valsts rīcības plānos 2008.–2010. gadam. Iniciatī­vas nedod konkrētus rezultātus, jo valsts un vietējā līmenī pietrūkst gan ieguldījumu, gan apņēmības. Tāpēc bērnu nabadzības līmenis joprojām ir augsts. Lai cik tas būtu netaisni, 19 % bērnu dzīvo nabadzībā. ●

panākumus. “Nevaru iedomāties, kā var izskaust bērnu nabadzību, ja nav konkrēta mērķa, kā mazināt naba­dzību sieviešu vidū,” secina Brenda King. ●

© Ei

ropa

s Sav

ienīb

a

6 EESK Info — Nr. 1, 2010. gada janvāris — speciālizdevums

Mazākumtautībām vēl aizvien grūti atrast savu vietu Eiropā

Diskrimināciju etniskās piederības dēļ uzskata par Eiropā visizplatītāko diskriminācijas veidu. Eirobarometra 2009. gada pārskatā par diskriminā­ciju norādīts, ka vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju etnisko piede­rību uzskata par šķērsli darba tirgū. Šādi secinājumi nav daudzsološi ne imigrantiem, ne arī mazākumtautību integrācijai visā ES.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu vēlas, lai tiktu izstrādāta kopīga imigrācijas politika, kurā uzsvērta pamattiesību ievēro­šana un cilvēka cieņa. Priekšsēdētājs uzskata, ka integrācijas pamatnosacī­jums ir izglītība un apmācība.

Tomēr diskriminācijas un sociālās stigmatizācijas rezultātā mazākum­tautības un imigranti vēl aizvien ir atstumti. Daudziem likumīgiem patvēruma meklētājiem, kuru pie­prasījums ir pamatots, liek atgriezties izcelsmes valstī vai viņus aiztur ieslo­dzījumam līdzīgos apstākļos. Citiem, gaidot, līdz garās administratīvās procedūrās tiks izskatīti viņu piepra­sījumi, nav mājokļa, kur apmesties.

Vēl aizvien nopietnas problēmas rada Eiropas lielākās etniskās gru­pas, romu, liktenis. Eirobarometra 2008. gada pārskats par diskriminā­ciju atklāj, ka gandrīz ceturtā daļa visu Eiropas iedzīvotāju nejustos ērti, ja viņu kaimiņš būtu romu tautības cilvēks. Šis procentuālais rādītājs samazinās līdz 6 %, ja kai­miņš būtu kādas citas mazākumtau­tības, bet ne romu pārstāvis. Tādēļ daži romi cenšas slēpt savu etnisko piederību.

Komunikācijas komisāre Margota Valstrēma 2006. gadā lūdza EESK izstrādāt izpētes atzinumu par diskri­minācijas apkarošanu un mazākum­tautību, īpaši romu, integrācijas vei­cināšanu. Atzinumā norādīts, ka slikti mājokļi un nepietiekama izglītība, piekļuves trūkums veselības aprū­pes pakalpojumiem un segregācija ir dažas no viņu ikdienas problēmām. Apmēram 60 % romu dzīvo galējā nabadzībā, un romu bērni bieži vien jau agrā bērnībā skolā tiek pakļauti segregācijai.

“Atzinuma mērķis ir iepazīstināt ES iestādes ar problēmām, ar ko saskaras romu kopienas, un precizēt ieteikumus, kurus varētu pieņemt. Ja mēs vēlamies pārmaiņas, ir jāveic konkrēti pasākumi, ne tikai jāapspriež vārdos. Līdz šim nekas konkrēts nav paveikts,” norāda Madi Sharma, kura kopā ar Anne-Marie Sigmund sagata­voja EESK atzinumu.

Mazākumtautību veiksmīga integ­rācija ir atkarīga no funkcionējoša visu iesaistīto pušu sadarbības tīkla. Tas attiecas arī uz romiem, kuri poli­

tisko lēmumu pieņemšanas līmenī gandrīz nemaz nav pārstāvēti. EESK atzinumā pausts aicinājums Komisi­jai noskaidrot, kā ar ES tiesību aktu starpniecību var risināt romu prob­lēmas, iespējams, pieņemot direktīvu par desegregāciju.

ES direktīvas par diskrimināci­jas novēršanu un rasu vienlīdzību ir ietekmīgi līdzekļi. Tomēr par likumu īstenošanu un izpildi ir atbildīgas dalībvalstis. Dažām val­stīm veicas labāk nekā citām. Itālijā Valsts padome apstiprināja pirkstu nospiedumu noņemšanu visiem romu tautības iedzīvotājiem, un vēlētos pieprasīt, lai ārpus savām apmetnēm viņi nēsā personas kar­tes. Ziemeļīrijā romiem ir nācies meklēt patvērumu no pūļa. Līdz pat 2005. gadam Čehijā parādījās infor­mācija par romu sieviešu iespējamas piespiedu sterilizācijas gadījumiem. Čehijas premjerministrs Jan Fischer 2009. gada novembrī publicēja ofi­ciālu atvainošanos un solīja īstenot pasākumus, lai pilnībā izbeigtu šādu vardarbību.

Madi Sharma vaicā: “Eiropas gads nabadzības apkarošanai un sociālās atstumtības novēršanai ir lieliska iniciatīva, tomēr saistībā ar romiem ir jāvaicā, vai viņu problēmu risi­nāšanu apgrūtinās finanšu krīze un tas, ka ļoti liels Eiropas iedzīvotāju skaits pašlaik grimst nabadzībā? Ja šajā Eiropas gadā netiks noteikti skaidri, konkrēti pasākumi, lai risi­nātu romu kopienu nabadzības un sociālās atstumtības problēmu, tas var pārvērsties par formālu Komi­sijas iniciatīvu.” ●

Cīņa pret nabadzību nozīmē cīņu pret klimata pārmaiņāmDecembrī Kopenhāgenā notikušās COP15 konferences politiskās darba kārtības prioritāte bija klimata pār-maiņas. Uz EESK Info jautājumu par to, kā klimata pārmaiņas ietekmēs naba-dzību Eiropā un pasaules jaunattīstī-bas valstīs, atbild Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes priekšsēdētājs Dr. Rajendra Pachauri.

Dr. Rajendra Pachauri: Klimata pārmaiņas nabadzību Eiropā var ietekmēt dažādi. Pirmkārt, pieaugot dabas katastrofu skaitam un inten­sitātei, visvairāk no tām cietīs tieši trūcīgie iedzīvotāji. Jau viesuļvētra “Katrīna” Jaunorleānā parādīja, ka pat valstīs ar ļoti augstu ekonomisko labklājību trūcīgie iedzīvotāji ir gal­venie klimata pārmaiņu seku upuri.

Vidusjūras reģionā klimata pār­maiņu dēļ var samazināties ūdens daudzums, arī tas vissmagāk skartu nelielās zemnieku saimniecības un trūcīgākās sabiedrības daļas. Kli­mata pārmaiņas Eiropu ietekmēs arī netieši. Vairākās jaunattīstības valstīs klimata pārmaiņas var izrai­sīt ražas apjoma samazināšanos un dramatisku ūdens trūkumu. Mazo salu valstu iedzīvotājus un tos, kas dzīvo piekrastes teritorijās zemu virs jūras līmeņa, var apdraudēt jūras līmeņa paaugstināšanās. Šī klimata pārmaiņu ietekme var radīt bēgļu plūsmas; Eiropai nāk­tos saskarties ar lielu skaitu trūcīgu bēgļu, kas savukārt palielinātu nabadzībā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu Eiropā. ●

Kopā par jaunu sociālās politikas rīcības programmu“Mēs prasām, lai Eiropas Komisija ierosina sociālās politikas rīcības programmu, kurā sociālajām pamat­tiesībām piešķirta tāda pati nozīme kā konkurences noteikumiem un saimnieciskās rīcības brīvībai.” Organizējot 30. novembra konfe­renci par godu Kopienas Sociālo pamattiesību hartas 20. gadadienai, EESK un asociācija “Mūsu Eiropa”

(Notre Europe) vēlas uzsvērt, ka vaja­dzīgs jauns impulss sociālās rīcības plānošanā, to pielāgojot pašreizējam stāvoklim Eiropas Savienībā. Bijušais darba devēju grupas loceklis Bruno Vevers ir paziņojis: “ES pārdzīvo krīzi un ir aizmirsusi par iedzīvo­tājiem. Tāpēc EESK jābūt uzstājī­gai”. Pasākumā, kas pulcēja vairāk nekā divus simtus dalībnieku, pie­

EESK veicina iedzīvotāju izpratni un iesaistīšanos cīņā pret nabadzībuVisā ES 2010. gadā ir plānoti vai­rāki simti pasākumu. Nozīmīgākie pasākumi ir atklāšanas konference (21. janvārī Madridē), noslēguma konference (17. decembrī Briselē), Eiropas mēroga mākslas izstāde un konkurss žurnālistiem. Briselē tiks rīkotas arī divas Eiropas tematiskās nedēļas, kurās galvenie jautājumi būs nabadzība un sociālā atstumtība. Tematisko nedēļu mērķis ir radīt stimulu, koncentrējot pasākumus divos īpašos laika posmos, proti, no 2010. gada 17. maija līdz 30. mai­jam un no 2010. gada 10. oktobra līdz 24. oktobrim. Tāpat visa gada

laikā, no februāra līdz novembrim, ir ieplānotas dalībvalstu tematis-kās nedēļas.

EESK Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa ir ierosinājusi pastāvīgas starpnodaļu izpētes grupas izveidi, lai mobilizētu resursus un nodroši­nātu Komitejas līdzdalību svarīgā­kajos pasākumos gan Briselē, gan dalībvalstīs. Minētā grupa sagatavos ziņojumu par EESK lomu izprat­nes veidošanā visa gada laikā un tās galvenajiem vēstījumiem laika posmam pēc 2010. gada. (mjb) ●

Madi Sharma

Dr. Rajendra Pachauri

dalījās bijušais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žaks Delors. Pilso­niskās sabiedrības organizācijas un Eiropas iedzīvotāji ir aicināti parakstīt konferences noslēgumā pieņemto deklarāciju: ar tās tekstu 22 valodās var iepazīties tīmekļa vietnē http://www.eesc.europa.eu/ social­rights. (jr) ●

© Ei

ropa

s Sav

ienīb

a

EESK Info — Nr. 1, 2010. gada janvāris — speciālizdevums 7

Kopēja virzība uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru Mazās uzņēmējdarbības akta gadskārtu atzīmē ar dalītām jūtāmFinanšu krīzes un arī sociālo un vides problēmu risināšanā svarīgs faktors ir atbalsts mazajiem un vidē­jiem uzņēmumiem. Inovācijas un radošuma veicināšanā mūsu MVU ir ļoti svarīga loma, un tie pelnījuši lielāku Eiropas Savienības atbalstu. Šo vēstījumu 2009. gada 2. decem­bra kopīgajā konferencē, kas vel­tīta Mazās uzņēmējdarbības akta (MUA) gadskārtai, Eiropas politikas veidotājiem nosūtījusi EESK Darba devēju grupa, Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienība (Eurochambres), Eiropas Amatnie­cības, mazo un vidējo uzņēmumu apvienība (UAPME) un Eiropas Biznesa konfederācija (Business Europe). Pasākumu kopums, ko

Eiropas Komisija veic, lai “vispirms domātu par mazajiem uzņēmu­miem”, nav novērsis šķēršļus, kas kavē nodarbinātības palielināšanos un inovāciju attīstību. Uzņēmēji bieži šaubās par savām spējām vai nesaprot, ka Eiropa tik tiešām var palīdzēt uzsākt un veikt uzņēmēj­darbību. EESK Darba devēju grupas priekšsēdētājs Henri Malosse vēlas, lai Eiropas Savienībai būtu stingrāka nostāja MVU atbalstam. “Nav šaubu, ka izaugsmes un darbavietu radī­šanā Eiropa var paļauties uz MVU, bet vai MVU un uzņēmumu vadītāji var paļauties uz Eiropu?” viņš jautā. Konferences dalībnieki arī apņēmās atkārtoti vērtēt MUA īstenošanu un informēt par tās gaitu. (jr) ●

var atbalstīt valdību daudzu labas prakses pasākumu īstenošanā, lai uzlabotu mobilitāti mūsu pilsētās. Izstādi, kuru organizē EESK un kas apskatāma līdz 18. decembrim, apmeklēja arī Voluvē (Woluwé) esošās Eiropas skolas 114 skolēni no skolas 5 valodu nodaļām (angļu, franču, vācu, lietuviešu un somu) vecumā no 10 līdz 12 gadiem. Izstādes apmeklējums bija daļa no mācību izbraukuma, lai iepazīs­tinātu audzēkņus ar ilgtspējīgas mobilitātes jautājumu.

Plašāka informācija pieejamah t t p : / / w w w. e e s c . e u r o p a . e u / sections/ten/index_en.asp?id= 2300011tenen. (acc) ●

Mobilitāte pilsētās aizvien vairāk satrauc Eiropas iedzīvotājus. Pārvie­tošanās veida izvēle ietekmēs ne tikai pašu iedzīvotāju labklājību un vese­lību, bet aizvien vairāk arī citus cil­vēkus un apkārtējo vidi. Šajā sakarā 2009. gada 7. decembrī Briselē notika ES Septītās pētniecības pamatprog­rammas ietvaros finansētā projekta Move Together noslēguma konfe­rence, lai apspriestu jaunas iespējas Eiropā izveidot labāku, vairāk iekļau­jošu pilsētu mobilitātes kultūru. Kon­ferences rīkošanā piedalījās EESK Transporta, enerģētikas, infrastruk­tūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa (TEN).

Astoņpadsmit mēnešus pēc pro­jekta uzsākšanas konferences, kas arī notika EESK mītnē, pasākumā pulcējās EESK locekļi, pārstāvji no 14 konsorcijā iesaistītajām pil­sētām un citām vietējām pašval­dībām (ieskaitot Romu, Madridi, Kaļiņingradu un Stokholmu), ES līmeņa politikas veidotāji un nejauši izvēlēti ES iedzīvotāji. Visi pasākuma dalībnieki atbalstīja ES līmeņa plašāku iesaistīšanos un turpmāku rīcību, lai uzlabotu ilgt­spējīgas mobilitātes projektu īste­nošanu. TEN specializētās nodaļas priekšsēdētāja vietnieks Edgardo Iozia (II grupa, Itālija) uzsvēra, ka “EESK plašāk jāiesaistās konkrētu pasākumu veikšanā, lai palīdzētu īstenot ilgtspējīgu mobilitāti Eiro­pas pilsētās”.

Uzstājot ies konferencē, EP deputāts, Eiropas Parlamenta

Transporta un tūrisma komite­jas (TRAN) priekšsēdētājs Brian Simpson atzinīgi vērtēja iniciatīvas atklāto un iekļaujošo pieeju, kā arī uzsvēra, ka, nākotnē izvēršot pil­sētu mobilitātes politiku, Eiropas Parlamentam ir svarīga turpmāka sadarbība ar EESK. Pasākuma noslēgumā Stéphane Buffetaut (I grupa, Francija) uzsvēra: “Mūsu komiteja uzskata, ka, īstenojot jeb­kādu ilgtspējīgas mobilitātes veici­nāšanas iniciatīvu, galvenā uzma­nība jāpievērš iedzīvotājiem.”

Noslēdzoties iniciatīvai Move Together Day, EESK TEN speciali­zētās nodaļas priekšsēdētājs Janos Tóth 8. decembrī atklāja izstādi, kurā tika demonstrēti piemēri, kā iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība

Samazināt saslimstību ar vēzi un atšķirības slimības izplatībā Eiropas Savienībā

EESK ir iepazīstinājusi ar savu atzinumu par pasākumiem saslim­stības ar vēzi mazināšanai Eiropas Savienībā un saslimstības un mirstības rādītāju atšķirību novēršanai dažādās dalībvalstīs. Vēzis 2006. gadā bija otrais visbiežāk sastopamais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām. Katru gadu to diagnosticē aptuveni 3,2 miljoniem ES iedzīvotāju. EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikuma par Eiropas partnerību pasāku­miem vēža apkarošanai īstenošanu, tādējādi sniedzot atbalstu dalībvalstīm integrētu vēža apkarošanas plānu izstrādāšanā.

EESK aicina izmantot izglītojošu pieeju, informējot jaunatni par dzīvesveida, darba un vides faktoriem, kas paaugstina risku saslimt ar vēzi. Papildus izglītošanai jau agrā vecumā jāveicina arī pētniecības iniciatīvas, lai arī turpmāk uzlabotu zināšanas par vēža profilaksi. Papildus preventīviem pasāku­miem EESK atbalsta priekšlikumus izvirzīt jaunus mērķus profilaktiskās izmeklēšanas jomā. (al)

Stiprināt reālo ekonomiku ar aktīvāku rīcību

Lai saskaņotu rīcību un nodrošinātu ekonomikas un soci­ālo atveseļošanos, ir vajadzīgs vēl viens, drosmīgāks, Eiro­pas līmeņa atbalsta plāns, jauni noteikumi starptautiskajām finansēm un aktīvāka Eiropas politika. Tāds ir galvenais vēs­tījums atzinumā par tematu “Starptautiskā finanšu krīze un tās ietekme uz reālo ekonomiku”; atzinumu iesniedza ziņotājs Carmelo Cedrone (Darba ņēmēju grupa, Itālija), un EESK to pieņēma 16. decembra plenārajā sesijā.

Atzinumā izskaidrota vajadzība ieviest uzraudzības noteiku­mus un sankcijas, lai izvairītos no iespējas, ka sistēma varētu vēlreiz nokļūt ārpus kontroles. Atzinumā pausta prasība izstrādāt vienošanos par kopīgu pieeju saistībā ar Eiropas bankām. “Saskaroties ar šāda apjoma krīzi, ir aktīvi jārīkojas, lai apzinātu pasākumus un iespējas rīcībai tagad un ilgākā laika periodā,” atklāšanas uzrunā teica Cedrone kungs.

EESK arī mudina Komisiju ierosināt konkrētus pasākumus, lai padarītu Eiropas politiku aktīvāku pašos pamatos, piemēram, izstrādājot balto grāmatu par politisko pārvaldību. “Ir svarīgi nodrošināt, lai turpmāk sabiedrībai vairs nebūtu jācieš Eiropas pasivitātes dēļ,” paziņoja Cedrone kungs. (ds)

Lai transportam būtu ilgtspējīga nākotne, vajadzīgas radikālas pārmaiņas

Atsaucoties uz Eiropas Komisijas un prezidentvalsts Zviedrijas lūgumu, EESK decembra plenārsesijā pieņēma atzinumu par ilgtspējīgu Eiropas transporta politiku pēc 2010. gada.

“Pašreizējā transporta sistēma nav ilgtspējīga. Nepieciešama radikāla politikas virziena maiņa,” norādīja ziņotājs Lutz Ribbe (Dažādu interešu grupa, Vācija). Nepietiek ar pieaugošā trans­porta pieprasījuma apmierināšanu. “Lai noteiktu, cik noderīgi ir atsevišķi transporta darbības veidi, jāpēta satiksmes veido­šanās,” Ribbe kungs piebilda.

EESK uzsver, ka pirms politisku lēmumu pieņemšanas ir rūpīgi jāizvērtē, kā politikas pasākumi ietekmē transporta sistēmas modeļus.

EESK aicina ES lēmumu pieņēmējus aplūkot ilgtspējas jau­tājumu transporta nozarē vispār un ne tikai saistībā ar mēr­ķiem vides jomā. Transporta nozare nebūs patiesi ilgtspējīga, ja neuzlabosies tajā strādājošo sociālie apstākļi un visiem iedzīvotājiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem, nebūs nodrošināta atbilstoša piekļuve sabiedriskajam transportam.

EESK aicina rīkoties, lai īstenotu transporta politikā jau sen izvirzītos, taču līdz šim neīstenotos mērķus. Ārējo izmaksu internalizācija ir tikai viens no šajā sakarā minamajiem pie­mēriem. (mb)

PLENĀRSESIJA ĪSUMĀ

Skolēni ar Claude Leloup mācību apmeklējuma laikā.

Henri Malosse

8 EESK Info — Nr. 1, 2010. gada janvāris — speciālizdevums

Decembrī apskatei atklāta izstāde, kurā aplūkojami EESK Design Zero-Nine konkursa visradošākie projekti (tostarp konkursa uzvarētāji), kuros vienlaikus atspoguļota ilgtspējas koncepcija. Multivides izstādē būs redzams arī uzvarējušā projekta “Strops” prototips — uz palodzes novietojama puķu kaste ar ziediem. Starptautiskā atlases žūrija norādīja: projekts izraudzīts tāpēc, ka tas spē­jis “ietvert augu, dzīvnieku un cilvēku dzīvi vienotā vēstījumā, kurā uzsvēr­tas vienkāršas un pamatīgas ekoloģis­kās vērtības mūsdienu dzīvē”.

Izstādes atklāšanas laikā 9. decem­brī priekšsēdētāja vietniece Irini Pari un ģenerālsekretārs Martin Westlake

pasniedza balvas četriem laureātiem. Līdztekus “Stropam” apbalvoti arī projekti “Dinamisks” (“Dynamic”) — ar cilvēka radītu stresu darbināms mobilā telefona lādētājs; “Nelietde­rīgs” (“USELESS”) — neliels objekts, kas kalpo kā atgādinājums ekoloģiski izmantot resursus, un cildinošu

atsauksmi saņēma “Sabbiode” — no dabas elementiem veidotu priekš­metu kolekcija, kas sekmē atkritumu savākšanu.

Izstādes kuratore Giovanna Mas-soni secināja, ka Design ZeroNine konkursa balvas ilgtspējīgai tagadnei pamatā ir skaidrs un ļoti pievilcīgs mērķis — dāvināšana. Balva nostip­rina arī EESK uzdevumu pilsonis­kās sabiedrības iniciatīvu gadījumā būt par tiltu uz Eiropas iestādēm, lai ietekmētu un atbalstītu sociālo politiku.

Izstāde būs atvērta līdz 2010. gada 31. janvārim. Apmeklētāji ir laipni gaidīti. (al) ●

Nr. 1, 2010. gada janvāris speciālizdevums

EESK Info 22 valodās: http://www.eesc.europa.eu/activities/press/eescinfo/index_en.asp

QE-A

A-09-010-LV-N

EESK InfoGalvenais redaktorsBarbara Gessler

Redaktora vietniekiVincent BastienMaciej BuryIsolde JuchemAshley LewisMarco PezzaniJérôme RocheDaria Santoni

KoordinatoreAgnieszka Nyka

Šā izdevuma līdzautori: Jakob Andersen, Maria Judite Berkemeier, Ana-Cristina Costea, Aleksandra Klenke, Maria Jose Lopez Grancha, Sebastien Occhipenti, Christian Weger, Laila WoldBezmaksas EESK Info iespiestās versijas vācu, angļu un franču valodā ir pieejamas Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas preses dienestā.EESK Info ir pieejams 22 valodās un PDF formātā atrodams Komitejas tīmekļa vietnē http://www.eesc.europa.eu/activities/press/eescinfo/index_fr.aspEESK Info nav oficiāla atskaite par EESK darbību. Oficiālās atskaites tiek publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citos Komitejas izdevumos.

Pārpublicēšana ir atļauta ar norādi EESK Info (iesniedzot kopiju redaktoram).

Tirāža — 15 500 eksemplāru. Nākamais numurs tiks publicēts 2010. gada februārī.IespIests uz otrreIzējI pārstrādāta papīra

AdreseEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejaJacques Delors ēkaRue Belliard/Belliardstraat 991040 Bruxelles/BrusselBELGIQUE/BELGIËTālr. +32 25469396 vai 25469586Fakss +32 25469764

Elektroniskais pasts: eescinfo@eesc.europa.euTīmekļa vietne: http://www.eesc.europa.eu/

EESK Info izdod deviņas reizes gadā EESK plenārsēžu laikā.

Iepazīstieties ar ilgtspējīgu rītdienas arhitektūruZemes pārtēriņa diena ir diena, kurā pasaules iedzīvotāji sāk dzīvot pāri saviem ekoloģiskajiem līdzekļiem, proti, kad patērēto vides resursu apjoms pārsniedz apjomu, kādu pla­nēta gada laikā spēj atjaunot. 2009. gadā šī diena bija 25. septembris. Šajā laikā EESK rīkoja “Energoefektivitātes

dienas” un uzņēma videoklipu, kurā pausta ideja par to, ka mūsu biļete uz planētas rītdienu ir atkritumu pār­strāde. Ikviens EESK “Energoefekti­vitātes dienu” apmeklētājs uzzināja, ko praksē nozīmē ilgtspējīgi mājokļi. Lai aplūkotu mājokli, kas patērē desmitkārt mazāk enerģijas nekā vidusmēra pil­sētas ēka Eiropā, dodieties uz tīmekļa vietni http://www.eesc.europa.eu/ activities/press/media/AV/index_en.asp.

Iepazīstieties ar EESK pilsoniskās sabiedrības organizāciju balvas ieguvējiem

Novembra plenārajā sesijā EESK pie­šķīra balvas sešiem Eiropas pilsonis­kās sabiedrības “pirmrindniekiem”, kas ar novatoriskiem sasniegumiem un radošām ierosmēm ir pozitīvi ietekmējuši sabiedrības priekšstatu par Eiropu un integrācijas procesu. EESK intervēja visus balvas saņēmē­jus. Ja nevarējāt apmeklēt apbalvoša­

ĪSUMĀ

Drīzumā EESKMākslinieki un zinātnieki kopīgi pētīs klimata pārmaiņu sarežģīto ietekmi

Pēdējo gadu laikā Eiropā ir būtiski pieaugusi informētība un izpratne par klimata pārmaiņām. Neraugo­ties uz to, sabiedrības izpratne par šo jautājumu joprojām krasi atšķiras no zinātnes atziņām. Izpratnes trūkums vērojams arī mākslas un kultūras vidē. Tāpēc Eiropas Ekonomikas un soci­ālo lietu komiteja (EESK), Lielbritāni­jas Padome, Eiropas Savienības valstu kultūras institūtu tīkls (EUNIC) un TippingPoint rīko vērienīgu Eiropas līmeņa tikšanos visu kultūras nozaru darbiniekiem, tostarp māksliniekiem un zinātniekiem, kas nodarbojas ar klimata jautājumiem. Tikšanās notiks Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā 2010. gada 25. un 26. jan­vārī. Ierosmes mērķis ir pētīt klimata pārmaiņu sarežģītās un smalkās kul­tūras nianses un apzināt turpmākās rīcības jomas, kurās mākslinieki un zinātnieki varētu īstenot kopīgus pro­jektus. (ds)

Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības diena 2010. gadā

EESK kopš 1999. gada rīko Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības dienu. Šis pasākums jau ir kļuvis nozīmīgs visas Eiropas Savienības mērogā,

jo tas skar Eiropas patērētājiem ļoti svarīgus jautājumus. Nākamā Eiro­pas Patērētāju tiesību aizsardzības diena notiks 2010. gada 15. martā Madridē, un EESK to rīkos kopīgi ar prezidentvalsti Spāniju un Eiro­pas Komisiju. Pasākuma pamattēma 2010. gadā būs “Patērētāju tiesību piemērošana”. (mjlg)

Konference par cilvēkresursu jautājumiem jūrniecības nozarē 2010. gada 11. martā

EESK plāno veicināt nodarbinā­tību un konkurētspēju jūrniecības nozarē, informējot jaunatni par iespējām, ko sniedz darbs šīs noza­res profesijās. Uz konferenci EESK ir uzaicinājusi jauniešus, kurus inte­resē karjeras iespējas jūrniecībā, un arī nozīmīgus nozares pārstāvjus (dažādus sociālos partnerus, kuģu īpašniekus, arodbiedrību, izglītības un mācības iestāžu, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pārstāvjus utt.). (so) ●

Dizaineri saņem balvas par radošu ilgtspējīgas nākotnes redzējumu

Irini Pari ar galvenās balvas ieguvēju James Ennis.

nas ceremoniju un jūs interesē, kas var būt kopīgs organizācijām, kas cīnās ar organizēto noziedzību Itā­lijā, vides aizsardzības NVO un Eiro­pas līmeņa apvienībām, kas popula­rizē vēsturi un veic brīvprātīgo darbu visā kontinentā, apmeklējiet tīmekļa vietni http://www.eesc.europa.eu/ activities/press/media/AV/index_en.asp un noskatieties intervijas. (mb)

Ekonomikas un sociālo lietu padomes tikušās Maskavā

Starptautiskās Ekonomikas un soci­ālo lietu padomju un tām līdzīgu iestāžu apvienības (AICESIS) Direk­toru padomes sanāksme pēc Krievijas Pilsoniskās palātas vadītāja Velikhov kunga ielūguma 2009. gada 3. un 4. decembrī pirmo reizi notika Mas­kavā.

Sanāksmē piedalījās piecas ekono­mikas un sociālo lieto padomes no Eiropas, piecas no Āfrikas, divas no Āzijas un viena no Latīņamerikas, kā arī EESK, Āfrikas Ekonomikas un sociālo lietu padomju savienība, Apvienoto Nāciju Organizācijas Eko­nomikas un Sociālo lietu padome un Starptautiskā Darba organizācija.

EESK delegāciju vadīja Hamro-Drotz kungs, un viņu pavadīja Tóth kungs un Westlake kungs. Sanāksmē, ko vadīja AICESIS priekšsēdētājs Mar-

zano kungs, pieņēma AICESIS vidēja termiņa attīstības plānu.

Nākamā Direktoru padomes tikša­nās un pilnsapulce notiks Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un Sociālo lietu padomes mītnē Ņujorkā 2010. gada 5. un 6. jūlijā.

Aicinām parakstīties par sociālās rīcības programmu!

EESK 30. novembrī rīkoja ceremoniju par godu ES Sociālo pamattiesību har­tas 20. gadadienai. Svētku goda viesis bija Žaks Delors, kurš uzsāka ceļu uz sociālo Eiropu un kura laikā 1989. gadā iedibināja sociālās pamattiesī­bas, kas tagad ar Pamattiesību hartu iekļautas Lisabonas līgumā. Zīmīgas sakritības dēļ 1. decembrī Eiropa svi­nēja Lisabonas līguma spēkā stāšanos, tātad — šie bija dubulti svētki!

Ceremonijā pieņēmām arī kopīgu deklarāciju, aicinot Eiropas iestādes pieņemt sociālās rīcības programmu, lai nodrošinātu, ka sociālajām pamat­tiesībām piešķir tikpat lielu nozīmi kā konkurences noteikumiem un ekonomiskajām brīvībām. Visas pil­soniskās sabiedrības organizācijas un ikviens sabiedrības loceklis ir aici­nāts parakstīt šo deklarāciju tīmekļa vietnē http://www.eesc.europa.eu/ social­rights.

ES un Turcija — pilsoniskā sabiedrība un pievienošanās process

EESK rīkotā ES un Turcijas Apvie­notās konsultatīvās komitejas 27. sanāksme notika Stokholmā, 2009. gada 1. un 2. decembrī.

Sanāksmi ar savu klātbūtni pago­dināja Zviedrijas ES lietu ministre Cecilia Malmström un Turcijas ES lietu ministrs un pievienošanās sarunu vadītājs Egemen Bağış.

Sanāksmē notika diskusijas par pilso­niskās sabiedrības lomu pievienošanās procesā, par ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi, ēnu ekonomiku, kā arī sieviešu tiesībām un viņu lomu Eiropas Savienībā un Turcijā. Līdz­tekus sanāksmei notika arī seminārs, kurā piedalījās Zviedrijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju un plašsa­ziņas līdzekļu pārstāvji; semināra mērķis bija uzsākt sarunas par to, kā pilsoniskās sabiedrības organizāci­jas un citi forumi varētu palīdzēt ES dalībvalstīs izplatīt informāciju par Turcijas pievienošanās sarunām.

Sanāksmes noslēgumā pieņēma kopīgu deklarāciju ar ieteikumiem ES un Turcijas pārvaldes iestādēm.

Papildu informācijai lūdzam ska­tīt tīmekļa vietni http://www.eesc.europa.eu/sections/rex/europe/area activities/turkey/index_en.asp?id= 507327rexen (lw) ●

Filip Hamro-Drotz un Martin Westlake.

Sandy Boyle un Tuğrul Kudatgobilik.