Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

119
Interešu izglītības stratēģiskā vadība Lektore, Mg.oec. Nadežda Rika Bakalaura studiju programmu direktore RISEBA biznesa departaments

description

Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a. Lektore, Mg.oec. Nadežda Rika Bakalaura studiju programmu direktore RISEBA biznesa departaments. S emināra mērķis. - PowerPoint PPT Presentation

Transcript of Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Page 1: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Interešu izglītības stratēģiskā vadība

Lektore, Mg.oec. Nadežda RikaBakalaura studiju programmu direktore

RISEBA biznesa departaments

Page 2: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Semināra mērķis sniegt interešu izglītības organizētājiem nepieciešamās

zināšanas un prasmes sniedzamo pakalpojumu

stratēģiskajā analīzē, vērtēšanā un izstrādāšanā.

Rezultātā:

spēja izstrādāt un realizēt konkurences apstākļiem

piemērotu stratēģiju, pilnveidot to atbilstoši ārējās

vides izmaiņām.

Page 3: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Semināra saturs1. Stratēģiskās vadības būtība.

2. Organizācijas misija un vīzija. Stratēģiskie mērķi.

3. Ārējas vides analīze.

4. Iekšējās vides analīze.

5. Stratēģijas analīze un izvēle. Konkurētspējīgās priekšrocības.

6. Stratēģiju veidi.

Page 4: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

KAS IR STRATĒĢIJA?

Page 5: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Stratēģijas jēdziens

Stratēģija ir unikālās un vērtīgas pozīcijas veidošana, izmantojot virkni atšķirīgo aktivitāšu.

Stratēģiskās pozicionēšanas būtība ir izvēlēties tās aktivitātes, kas ir atšķirīgas no jūsu konkurentiem.

(Porter 2006)

Page 6: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

stratēģija ir organizācijas darbība, vērsta uz izvirzīto mērķu sasniegšanu……..vai augstāko rezultātu sasniegšanu.

(Hill & Johnes 2001)

Page 7: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Stratēģiska menedžmenta principi: SM ir visaptverošs un vienojošs;

Visas pamata biznesa disciplīnas ir ļoti būtiskas un nozīmīgas;

Stratēģiskā domāšana un uzvedība ir augsti dinamiska;

Pastāvīga konkurētspējas izzināšana nes augstus panākumus;

Katra organizācija ir patiesi unikāla savās stratēģiskajās spējās;

Organizācijas stratēģijai un tās apkārtējai videi jābūt uz vienas ass un jāstiprina viena otru;

SM sekmē spontānu domāšanu un rīcību;

Stratēģiskās izmaiņas notiek daudz un bieži.

Page 8: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

STRATĒĢISKĀS VADĪŠANAS PROCESS

Page 9: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Stratēģiskās vadīšanas process

Stratēģijas īstenošanas kontrole un

pārmaiņu vadīšana

Misijas, vīzijas un mērķu

definēšana

Iekšējās un ārējās vides novērtējums

Stratēģijas īstenošana

Stratēģijas formulējums

Page 10: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

MISIJA. VĪZIJA. MĒRĶIМИССИЯ. ВИЗИЯ. ЦЕЛИ

Page 11: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Organizācijas misijas definēšanaNosaka organizācijas pamatu, koncepciju vai kontekstu,

saskaņā ar kuru tiek formulēta stratēģija, t.sk.: Misija – eksistences iemesls – ko organizācija dara

Vīzija – nākotnes perspektīvas – kā organizācija redz sevi nākotnē

Vērtības – galvenās vērtībās (principi), pie kurām organizācija pieturās savā darbībā

Galvenie mērķi – izmērāmie organizācijas nākotnes panākumi

Page 12: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Misija

„Kā mēs redzam savu kompāniju, ko mēs vēlamies darīt un ko mēs gribam sasniegt?”

Misija ir organizācijas pamata kopējais mērķis, precīzi izteikts uzņēmuma eksistēšanas iemesls. (Tomson & Striklend)

Page 13: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Kas ir tas, ko organizācija dara?

Kas ir organizācijas bizness?

Kurš tiek apmierināts

(kādas pircēju grupas)?

Kas tiek apmierināts

(kādas pircēju vajadzības)?

Kā tiek apmierinātas pircēju vajadzības

(ar kādām prasmēm, iemaņām, zināšanām vai kompetencēm)?

Page 14: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Ceļš uz starptautisku karjeru

RISEBA ir izaicinājums kreatīvi un radoši domājošiem cilvēkiem, kas ir spējīgi uzņemties atbildību un vēlas

augt kā personības. Mūsu augsti kvalificētais personāls ar moderno tehnoloģiju palīdzību veicina

radošu personību attīstību, lai tās būtu spējīgas profesionāli darboties profesionālajā vidē kā

nacionālā, tā starptautiskā līmenī, kā arī sekmē mūsu absolventu iekļaušanos multikulturālā vidē. Mūsu absolventi ir potenciālie darba devēji, kas sekmēs

Latvijas un Eiropas ekonomisko izaugsmi.

Page 15: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veidojot jēgpilnu programmu saturu, kas informē, iesaista, izglīto un

iedvesmo

Page 16: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Nodrošināt stabilu un ilgtermiņa uzņēmējdarbības izaugsmi, garantējot klientiem piedāvāto pakalpojumu un

produktu augstu kvalitāti par pieejamām cenām

Page 17: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

DEFINĒT MISIJU1.uzdevums

Page 18: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

VīzijaKo organizācija vēlas sasniegt?

Laba vīzija palīdz virzīt savas ambīcijas uz reāliem panākumiem saskatāmajā

nākotnēVīzija ir personas vai organizācijas visaugstākās tieksmes un ideāli, kas

nosaka, par ko organizācija vēlas kļūt (Caune, Dzedons, Pētersons)

Ne vīzijas, ne misijas formulējumi paši par sevi nav stratēģijas, taču kopā tie veido

stratēģisko struktūru

Page 19: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

būt par BIZNESA, MĀKSLAS UN TEHNOLOĢIJU

UNIVERSITĀTI

RISEBA ir starpnozaru, multikulturāla universitāte, kas globālajam darba tirgum sagatavo zinošas, radošas un

patstāvīgi domājošas personības, kuras ir izcili profesionāļi savā nozarē. RISEBA asociējas ar izcilu

izglītību, starptautiski atzītiem diplomiem, augstu absolventu kvalitāti, izcilu zinātniski-pētniecisko bāzi un

augsti kvalificētu personālu.

Page 20: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Visas sabiedrības slāņos respektabla televīzija ar daudzveidīgu programmu, kas balstās uz modernām tehnoloģijām

un pieejama dažādos uztveršanas veidos

Page 21: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Klūt par vienu no vadošejiem un atpazīstamajiem uzņēmumiem naftas produktu tirdzniecības tirgū baltijas un

Eiropas Savienības valstīs

Page 22: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

DEFINĒT VĪZIJU2.uzdevums

Page 23: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Vērtības Ценности

Kā vadītājiem un darbiniekiem vajadzētu uzvesties?

Kā vajadzētu darīt savas lietas (pildīt pienākumus)?

Kāda veida organizāciju būtu jāveido, lai palīdzētu sasniegt uzņēmuma misiju?

Kāda ir organizācijas kultūra? iekšējās tradīcijas, uzskati, attiecības, darba

veikšanas metodes un tml.

Page 24: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

DEFINĒT VĒRTĪBAS3.uzdevums

Page 25: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Kopējie (stratēģiskie) mērķi

Precīzs un izmērāms nākotnes panākums, kuru organizācija vēlas/tiecas sasniegt

nākotnē.

precīzi un izmērāmi;

fokusēti uz izšķirošām lietām;

izaicinoši, bet reāli; nosaka laika periodu. (Hill & Jones, 2001)

Page 26: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

DEFINĒT MĒRĶI4.uzdevums

Page 27: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

STRATĒĢIJAS FORMULĒJUMS

Page 28: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Stratēģijas formulēšana

1.solisEsošās situācijas

novērtējums

2.solisDiagnostika

3.solisLēmuma

pieņemšana

Page 29: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

1.solisEsošās situācijas

novērtējums

Ārējās vides novērtējums

Iekšējās vides novērtējums

Konkurentu novērtējums

Page 30: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

ĀRĒJĀS VIDES NOVĒRTĒJUMSАнализ внешней среды

Page 31: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Ārējās vides analīzes mērķis

Identificēt stratēģiskās iespējas un draudus organizācijas apkārtējā vidē, kas ietekmēs

organizācijas misijas sasniegšanu

Makrovide - valsts vai nacionālā vide, kurā organizācija konkurē - Latvija

Mikrovide – nozares (industrijas) vide, kurā organizācija darbojas – interešu izglītības nozare

Page 32: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

IespējasВозможности

Vides apstākļi (faktori),

pateicoties kuriem

organizācija var rast

priekšrocības, lai

paaugstinātu savu

pelnītspēju

DraudiУгрозы

Vides apstākļi (faktori), kas

apdraud organizācijas

pelnītspēju un paša

biznesa esamību

Page 33: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Makrovides novērtējumsАнализ макросреды

Organizācija

TTehnoloģiskā

EEkoloģiskā

SSociālā

LLikumdošana

EEkonomiskā

PPolitiskā

PESTEL

Page 34: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Politiskie faktori:valsts ekonomiskā regulēšana;valsts institūciju attieksme pret biznesa vai ne

biznesa organizācijām.

Ekonomiskie faktori: iekšzemes kopprodukta pieaugums;aizdevumu likmes;nodokļu sistēma;bezdarba līmenis; inflācijas līmenis.

Page 35: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Sociālie faktori:sabiedriskā doma;sabiedrības sociālās vēlmes;demogrāfija;dzīves stils.

Tehnoloģijas faktori:zinātniskie atklājumi; tehnisko iekārtu un ražošanas procesu

pilnveidošana; informācijas apstrādes metodes.

Page 36: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Likumdošanas faktori:darbojas noteiktos juridiskajos ietvaros;ES regulējums.

Ekoloģijas vai dabas faktori: laika apstākļu un klimata izmaiņas;dabas resursu rezerves;enerģētiskā situācija.

Page 37: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

NOVĒRTĒT MAKROVIDI5.uzdevums

Page 38: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Mikrovides analīzeАнализ микросреды

Industrija (nozare): uzņēmumu grupa, kas piedāvā produktus vai

pakalpojumus, kas ir aizvietotāji viens otram, un apmierina vienādas patērētāja pamata vajadzības – interešu izglītības nozare

Sektors: Cieši saistītu industriju grupa – neformālās izglītības

sektors

Tirgus segmenti: Atšķirīgas pircēju grupas industrijas iekšienē – sporta

sekcijas, deju studijas, zīmēšanas studijas un tml.

Page 39: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Nozares novērtējums

Konkurences intensitāte

Aizstājēju draudi

Aizstājēji

PircējiPircēju spēks

Potenciālie ienācēji

Jaunienācēju darudi

Piegādātāji Piegādātāju spēks

Portera piecu spēku modelis

Модель 5 сил Портера

Page 40: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Konkurences intensitāte: uzņēmumu skaitsprodukcijas specifikapieprasījuma rakstursnozares attīstības perspektīvas

Pircēju spēks:var iespaidot uzņēmumus, lai nodrošinātu sev

zemākas cenas vai labākus pakalpojumus

Интенсивность конкуренции

Сила покупателей

Page 41: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Piegādātāju spēksvai ir spējīgi ietekmēt nozares rentabilitāti;Piegādātāju skaits, izvēle

Jaunienācēju draudinozares ieiešanas barjeras:

ekonomija, kuru nosaka ražošanas apjoma pieaugums; preču diferenciācija; sākotnēja kapitāla prasības; sadales kanālu pieejamība; valsts politika un likumdošana.

Сила поставщиков

Угроза вхождения новых игроков

Page 42: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Aizstājpreču parādīšanas draudi:

- Substitūti, kas aizvieto preci vai pakalpojumu;

- Ar jauno tehnoloģiju, augstāku kvalitāti un tml.

Угроза появления заменителей

Page 43: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

NOVĒRTĒT MIKROVIDI6.uzdevums

Page 44: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

FAKTORI, KAS IETEKMĒ SITUĀCIJU NOZARĒ KOPUMĀ

Page 45: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Kādi ir galvenie nozares ekonomiskie rādītāji?

Tirgus apjoms

Konkurences mērogs

Tirgus pieauguma tempi un nozares stadija

Konkurentu skaits un to darbību mērogs

Pircēju skaits un to finansiālās iespējas

Tehnoloģisko izmaiņu virziens un temps

Ienākšanas un iziešanas barjeras

Vai konkurentu preces ir diferencētas vai praktiski vienādas?

Vai nozarē tiek ieguldīti līdzekļi?

Vai nozares ienesīgums ir augstāks vai zemāks par vidējo peļņas līmeni kopumā?

Page 46: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Kas izraisa konkurences spēku struktūras izmaiņas nozarē un apkārtējā vidē?

Nozares ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes tendenču izmaiņas

Patērētāju struktūra

Jauno produktu ieviešana tirgū

Lielo spēlētāju ienākšana vai iziešana

Globalizācija

Izmaksu un kapacitātes struktūras izmaiņas

Izmaiņas likumdošanā un/vai politikā

Sabiedriskās domas, vērtību, dzīves stila izmaiņas

Page 47: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Kādiem uzņēmumiem ir stiprākas (vājākas) konkurences pozīcijas tirgū?

Preces/pakalpojuma cenu līmenis

Preces/pakalpojuma kvalitātes līmenis

Ģeogrāfiskais darbības mērogs

Produktu/pakalpojumu sortiments

Izmantojamie sadales kanāli un tml.

Page 48: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Kādu stratēģisko soli konkurenti izdarīs tuvākā nākotnē? Konkurentu stratēģijas noteikšana Konkurentu stipro / vājo pušu noteikšana Konkurentu darbības prognoze:

viņu stratēģiskie nodomi; viņu pozīcijas tirgū novērtējums; cik viņiem ir nepieciešams pastiprināt savu finansiālo stāvokli; publisko apgalvojumu analīze; viņu politikas elastība; viņu vadības domāšanas veids.

Page 49: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Kādi faktori ir galvenie / nozīmīgākie veiksmes faktori konkurences cīņā? Ražošanas jaudu noslogojums

Tirdzniecības tīkls

Reklāma

Ražošanas izmaksu līmenis

Patērētāju attieksme

Faktori, kurus nepieciešams nodrošināt, lai būt konkurētspējīgai un sasniegt finansiālus panākumus

parasti 3-4 faktori

Page 50: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

KONKURENCECOMPETITION

Page 51: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Konkurence Konkurence – sacensība jeb cīņa starp preču

ražotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem par izdevīgākiem ražošanas/sniegšanas un preču noieta nosacījumiem ar mērķi gūt maksimāli lielāko peļņu.

Konkurētspēja – organizācijas spēja īstenot efektīvu saimniecisko darbību ar pozitīvu ekonomisko rezultātu konkurences apstākļos.

(Лапыгин, 2010)

Page 52: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Konkurentu tipiPatērētāji Preces

Līdzīgas Atšķirīgas

Līdzīgi Tiešie konkurentiPiedāvā līdzīgas preces un pakalpojumus vienai pircēju kategorijai

Netiešie konkurentiPārdot atšķirīgas preces vai pakalpojumus, bet vienā nozarē

Atšķirīgi Preču konkurentiPārdod vienādu produkciju dažādām pircēju kategorijām

Ne konkurentiDažāda profila uzņēmumi

Page 53: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Konkurentu analīze1. Esošo un potenciālo konkurentu

identificēšana

2. Konkurentu rādītāju, mērķu un stratēģiju analīze

3. Konkurentu stipro un vājo pušu identificēšana

Page 54: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Tieksme minimizēt izmaksas

Tieksme pēc iespējas efektīvāk apmierināt

patērētāju prasības pēc dizaina, ekspluatācijas

īpašībās un tml.

Koncentrēšanās uz vienu tirgus

segmentu, kurā tiek realizēta

diferencēšanas vai zemo cenu stratēģija

Page 55: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Konkurentu stipro un vājo pušu identificēšana Priekšrocības mārketingā

Finansiālā stabilitāte

Darbības efektivitāte

Organizatoriskās iespējas

Page 56: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Priekšrocības mārketingā Tēls

Tirgus daļa

Preču/pakalpojumu kvalitāte

Apkalpošanas līmenis

Komunikācija ar klientiem

Sadales kanāli

Ģeogrāfiskās tirgus īpatnības

Page 57: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Finansiālā stabilitāte

Biznesa pelnītspējas analīze

Naudas plūsmas analīze

Tekošo aizdevumu apmēra analīze

Page 58: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Darbības efektivitāte

Izmaksu apmērs

Ražošanas jaudas rādītāji

Personāla kompetence

Darbs ar piegādātājiem

Page 59: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Organizatoriskās iespējas

Līderu potenciāls

Darbinieku motivācija

Prasme adaptēties/pielāgoties

Uzņēmības spējas

Page 60: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Konkurentu profila matricaCompetitive Profile Matrix (CPM)

Nozares un konkurences analīze ļauj identificēt galvenos veiksmes faktorus un konkurences iespējas, kas nosaka līderību vai atpalikšanu nozarē.

Page 61: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

CPMVeiksmes faktori Nozīm.

Koef.AVON L’OREAL PROCTER &

GAMBLE

Vērt.

Sv.vērt. Vērt. Sv.vērt.

Vērt. Sv.vērt.

Reklāma 0.20 1 0.20 4 0.80 3 0.60

Preces kvalitāte 0.10 4 0.40 4 0.40 3 0.30

Cenas konkurētspēja 0.10 3 0.30 3 0.30 4 0.40

Menedžments 0.10 4 0.40 3 0.30 3 0.30

Finansiālā stabilitāte 0.15 4 0.60 3 0.45 3 0.45

Klientu lojalitāte 0.10 4 0.40 4 0.40 2 0.20

Globālā ekspansija 0.20 4 0.80 2 0.40 2 0.40

Tirgus daļa 0.05 1 0.05 4 0.20 3 0.15

Kopā: 3.15 3.25 2.80

Page 62: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Konkurentu stipro un vājo pušu identificēšana:

4 – galvenās stiprās puses;

3 – sekundārās stiprās puses;

2 – sekundārās vājās puses;

1 – galvenās vājās puses.

Page 63: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

CPM rezultāts Veiksmīga stratēģija paredz uzņēmuma stipro

pušu pārvēršanu par konkurētspējīgo priekšrocību uz konkurentu vājo pušu rēķina.

Veksmes faktoru summārais novērtējums, piem. vienai ir 3.2, bet otrai ir 2.8, vēl nenozīmē, ka pirmā strādā par 20% labāk nekā otrā.

Page 64: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Ārējās vides faktoru novērtējuma matricaThe External Factor Evaluation (EFE) Matrix

Page 65: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

EFEĀrējās vides faktori

Nozīm. koef.

Novērtējums Svērt.novērt.

Komentāri

Iespējas

Draudi

Kopā 1.00

Page 66: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Cik efektīvi uzņēmuma esošā stratēģija izmanto/pārvalda/savalda faktorus uz doto brīdi:

4 – izcili; 3 – augstāk par vidējo; 2 – vidēji; 1 – slikti.

Page 67: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

EFE rezultāts Kopējais svērtais vērtējums 4.0 -

uzņēmuma stratēģija efektīvi izmanto labvēlīgas iespējas un minimizē nelabvēlīgas tendences nozarē.

Kopējais svērtais vērtējums 1.0 – uzņēmuma stratēģija neizmanto iespējas un ļauj izvairīties no ārējiem draudiem.

Page 68: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

IEKŠĒJĀS VIDES NOVĒRTĒJUMSINTERNAL ENVIRONMENT

Page 69: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Iekšējā diagnostika

Iekšējās stiprās/vājās puses (SW) Internal strenghts/weaknesses

Ārējās iespējas/draudi (OT)External opportunities/threats

Skaidrs misijas formulējums

Page 70: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Resursu analīze

OrganizācijaOrganizācija

Personāls

Finanses

Vadība

Ražošana

Mārketings

Page 71: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Personāls:darbinieku potenciālskvalifikācija;kadru mainība;personāla motivācija;personāla mācības un pilnveidošanās.

Finanses: finansiālā stabilitāte un maksātspēja;uzņēmuma darbības finansēšana;naudas līdzekļu kontrole; izmaksu un cenu kalkulācijas.

Page 72: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Mārketings:piedāvāto preču vai pakalpojumu klāsts;uzņēmuma tirgus daļa;mērķa auditorija;mārketinga pasākumi; Imidžs, tēls.

Ražošana: izejvielu un materiālu nodrošinājums;kvalitātes kontrole; tehnoloģiju kvalitāte; Izmaksas.

Page 73: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Vadība:uzņēmuma organizatoriskā struktūra;vadības stils;organizācijas kultūra;komunikāciju sistēmas.

Page 74: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Iekšējās vides faktoru novērtējuma matricaThe Internal Factor Evaluation (IFE) Matrix

Page 75: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

IFEIekšējās vides faktori

Nozīm. koef.

Novērtējums Svērt.novērt.

Komentāri

Stiprās puses

Vājās puses

Kopā 1.00

Page 76: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Cik efektīvi uzņēmuma esošā stratēģija izmanto/pārvalda/savalda savas stiprās un vājās puses uz doto brīdi:

4 – izcili; 3 – augstāk par vidējo; 2 – vidēji; 1 – slikti.

Page 77: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

IFE rezultāts Kopējais svērtais vērtējums 4.0 -

uzņēmuma stratēģija efektīvi izmanto organizācijas stiprās puses un veiksmīgi kompensē uzņēmuma vājās puses ar citam stiprām pusēm vai ar ārējās vides iespēju palīdzību.

Kopējais svērtais vērtējums 1.0 – uzņēmuma stratēģija neizmanto organizācijas stiprās puses un nespēj mazināt vājo pušu ietekmi uz uzņēmuma darbības efektivitāti.

Page 78: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

STRATĒĢIJAS IZVĒLE

Page 79: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Stratēģijas formulēšanaTOWS matrica

SPACE matrica

IFE/EFE

Grand Strategy Matrix

Stratēģiskās diagnostikas

posms

Page 80: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SVID matricaSWOT MatrixStiprās puses Vājās puses

Uzņēmuma iekšējās stiprās puses Uzņēmuma trūkumi

Iespējas Draudi

Ārējās vides iespējas, tirgus iespējas Ārējās vides draudi, negatīvi ietekmējošie faktori

Page 81: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

TOWS matrica

Stirpās puses - S Vājās puses - W

Stipro pušu saraksts Vājo pušu saraksts

Iespējas - O Agresīva stratēģija Konkurences stratēģija

Iespēju saraksts SO stratēģijas WO stratēģijas

Draudi – T Konservatīvā stratēģija Aizsardzības stratēģija

Draudu saraksts ST stratēģijas WT stratēģijas

Page 82: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Stratēģijas veidi Stipro pušu – Iespēju

Strenghts – Opportunities (SO)

Vājo pušu – IespējuWeaknesses – Opportunities (WO)

Stipro pušu – DrauduStrenghts – Threats (ST)

Vājo pušu – DrauduWeaknesses – Threats (WT)

Page 83: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SO stratēģijas:Stipro pušu – IespējuMērķis: izmantot organizācijas stiprās puses, lai maksimāli izmantotu ārējās iespējas priekšrocības veidošanai

WO stratēģijas:Vājo pušu – IespējuMērķis: pilnveidot un/vai kompensēt organizācijas vājās puses, izmantojot ārējās vides iespējas priekšrocības veidošanai

Page 84: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

ST stratēģijas:Stipro pušu – DrauduMērķis: izmantot organizācijas stiprās puses, lai izvairītos no ārējiem draudiem vai samazinātu to ietekmi uz uzņēmuma darbību

WT stratēģijas:Vājo pušu – DrauduMērķis: aizsardzības taktika ar mērķi samazināt/novērst organizācijas vājās puses un izvairīties no ārējās vides draudiem

Page 85: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SASTĀDĪT TOWS MATRICU7.uzdevums

Page 86: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SPACE matricaStratēģiskās pozīcijas un rīcības

novērtējuma matricaStrategic Position & Action Evaluation Matrix

Stratēģiju veidi: Agresīvā (Aggressive) Konservatīvā (Coinservative) Aizsardzības (Defensive) Konkurences (Competitive)

Page 87: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SPACE matrica

Divas iekšējas dimensijas

Finansiālais stāvoklis

Financial Strenght (FS)

Konkurētspējīgā priekšrocība

Competitive Advantage (CA)

Divas ārējās dimensijas

Vides stabilitāte

Environmental Stability (ES)

Nozares pievilcība

Industry Strenght (IS)

Page 88: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SPACE faktoriIekšējā stratēģiskā pozīcija

Finansiālais stāvoklis Investīciju rentabilitāte Likviditāte Kapitāla apgrozījums Naudas plūsma

Ārējā stratēģiskā pozīcija

Vides stabilitāte Tehnoloģiskās izmaiņas Inflācijas līmenis Pieprasījuma svārstības Konkurējošo produktu cenu

līmenis Ienākšanas barjeras Konkurences spiediens Cenu elastība pēc pieprasījuma Viegla iziešana no tirgus

FS(+)

ES(-)

Page 89: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SPACE faktoriIekšējā stratēģiskā pozīcija

Konkurētspējīgā priekšrocība Tirgus daļa Produkta kvalitāte Produkta dzīves cikls Pircēju lojalitāte Konkurences kapacitāte Tehnoloģiskais know-how Piegādātāju un izplatītāju

kontrole

Ārējā stratēģiskā pozīcija

Nozares pievilcība Izaugsmes potenciāls Peļņas potenciāls Finansiālā stabilitāte Tehnoloģiskais know-how Resursu pārvaldība Viegla ienākšana tirgū Efektivitāte, ražošanas

kapacitāteCA(-)

IS(+)

Page 90: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SPACE matrica

CA

ES

IS

FS

Aizsardzības

Samazināšanās

Kapitālieguldījumu izņemšana

Likvidācija

Koncentrēta diversifikācija

Konservatīvā

Iekļūšana tirgū

Tirgus attīstība

Produkta attīstība

Koncentrēta diversifikācija

Agresīvā

Iekļūšana tirgū

Tirgus attīstība

Produkta attīstība

Integrācija atpakaļ

Integrācija uz priekšu

Horizontālā integrācija vai diversifikācija

Konglomerata diversifikācija

Koncentrēta diversifikācija vai kombinētā

+6

+5

+4

+3

+2

+1

-1

-2

-3

-4

-5

-6

-6 -5 -4 -3 -2 -1 +1 +2 +3 +4 +5 +6

Konkurences

Integrācija atpakaļ

Integrācija uz priekšu

Horizontālā integrācija

Iekļūšana tirgū

Tirgus attīstība

Kopuzņēmums

Page 91: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

X asī = CA + IS = -3,0 + 3,3 = 0,3Y asī = ES + FS = -3,8 + 5,5 = 1,7

Konkurences priekšrocības (CA) Vērtējums Nozares spēks (IS) VērtējumsAugsti kvalificēts un profesionāls personāls

- 4Izaugsmes iespējas

5

Pozitīvs tēls - 3 Peļņas gūšanas potenciāls 5Studiju procesa kvalitāte - 3 Finansiālā stabilitāte 5Studiju programmu piedāvājums - 3 Tehnoloģiskais know-how 3Starptautiskā darbība - 5 Resursu izmantošana 3Tehnoloģiskais know-how - 3 Viegla iekļūšana tirgū 2

Vidējais rādītājs - 3,0 Vidējais rādītājs 3,3Finansiālā stabilitāte (FS) Vērtējums Vides stabilitāte (ES) VērtējumsInvestīciju atmaksa 6 Tehnoloģiskās izmaiņas - 6Pašu kapitāls 6 Inflācijas līmenis - 4Likviditāte 5 Pieprasījuma mainība - 4Apgrozījuma kapitāls

6Konkurētspējīgo preču cenu diapazons

- 4

Naudas plūsma 6 Ieiešanas barjeras tirgū - 3Biznesa riski 4 Konkurences spiediens - 2

Pieprasījuma cenu elastība - 4Vidējais rādītājs 5,5 Vidējais rādītājs - 3,8

Page 92: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

1

FS

Konservatīvā

CA- 1

Aizsargājošā KonkurējošāES

- 1

1

IS

Agresīvā

Page 93: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SASTĀDĪT SPACE MATRICU8.uzdevums

Page 94: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SPACE matrica1.kvandrants – Agresīvs profils

(+4; +4) spēcīgs finansiāls stāvoklis, pateicoties konkurētspējīgām priekšrocībām un augošam un stabilam tirgus stāvoklim

(+1; +5) uzņēmums, kura spēcīgais finansiāls stāvoklis ir galvenais dominējošs faktors nozarē

Page 95: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SPACE matrica2.kvandrants – Konservatīvs profils

(-2; +4) spēcīgs finansiāls stāvoklis, stabils, bet neaugošs tirgus, uzņēmumam nav nozīmīgas konkurētspējīgas priekšrocības.

(-5; +2) uzņēmumam nepietiekošas konkurētspējīgas priekšrocības nozarē, kura ir tehnoloģiski stabila, bet kopējais pārdošanas apjoms samazinās

Page 96: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SPACE matrica3.kvandrants – Konkurējošā profils

(+5; -1) uzņēmums ar nozīmīgam konkurētspējīgam priekšrocībām strauji augošajā nozarē

(+1; -4) uzņēmums, kas diezgan labi konkurē nestabilā nozarē

Page 97: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SPACE matrica4.kvandrants – Aizsargājošs profils

(-5; -1) uzņēmumam ir vāja konkurences pozīcija stabilā nozarē, kopējais nozares pārdošanas apjoms samazinās.

(-1; -5) uzņēmumam ir finansiālas problēmas, nozare ir ļoti nestabila

Page 98: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SPACE matrica

CA

ES

IS

FS

Aizsardzības

Samazināšanās

Kapitālieguldījumu izņemšana

Likvidācija

Koncentrēta diversifikācija

Konservatīvā

Iekļūšana tirgū

Tirgus attīstība

Produkta attīstība

Koncentrēta diversifikācija

Agresīvā

Iekļūšana tirgū

Tirgus attīstība

Produkta attīstība

Integrācija atpakaļ

Integrācija uz priekšu

Horizontālā integrācija vai diversifikācija

Konglomerata diversifikācija

Koncentrēta diversifikācija vai kombinētā

+6

+5

+4

+3

+2

+1

-1

-2

-3

-4

-5

-6

-6 -5 -4 -3 -2 -1 +1 +2 +3 +4 +5 +6

Konkurences

Integrācija atpakaļ

Integrācija uz priekšu

Horizontālā integrācija

Iekļūšana tirgū

Tirgus attīstība

Kopuzņēmums

Kādas ir jūsu stratēģijas?

Page 99: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Ārējās vides analīzes un iekšējās vides analīzes salīdzinājumsEFE / IFE

IFE

EFE

4.0 3.0 2.0 1.0

3.0I II III

2.0

IV V VI

1.0VII VIII IX

EFE un IFE matricu rezultātu apkopojums

Page 100: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

EFE / IFEI, II, IV – augt un būvēt (grow and build) Intensīvas stratēģijas:

iekļūšana tirgū; tirgus attīstīšana;produkta attīstīšana;

Integrācijas stratēģijas: Integrācija atpakaļ; Integrācija uz priekšu;Horizontālā integrācija.

Page 101: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

EFE / IFEIII, V, VII – noturēt un saglabāt

(hold and maintain)

Intensīvas stratēģijas: iekļūšana tirgū; tirgus attīstīšana.

VI, VII, IX – ražas novākšana vai kapitālieguldījumu izņemšana

(harvest or divest)

Page 102: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Pieauguma / konkurētspējas matricaGrand Strategy Matrix (GSM)

X ass – tiek vērtēta biznesa konkurences pozīcija;

Y ass – tiek vērtēta tirgus izaugsmes dinamika.

Page 103: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

GSM

IV Kvadrants4.1. Koncentrētā diversifikācija4.2. Horizontālā diversifikācija4.3. Konglomerāta diversifikācija4.4. Kopuzņēmums

III Kvadrants3.1. Sortimenta samazināšana3.2. Koncentrētā diversifikācija3.3. Horizontālā diversifikācija3.4. Konglomerāta diversifikācija3.5. Likvidācija

II Kvadrants2.1. Tirgus paplašināšana2.2. Iekļūšana tirgū2.3. Sortimenta paplašināšana2.4. Horizontālā integrācija2.5. Atdalīšanās2.6. Likvidācija

I Kvadrants1.1. Tirgus attīstība1.2. Iekļūšana tirgū1.3. Integrācija atpakaļ1.4. Integrācija uz priekšu1.5. Horizontālā integrācija1.6. Koncentrētā diversifikācija

Stipra konkurences pozīcija

Lēns tirgus pieaugums

Straujš tirgus pieaugums

Vāja konkurences pozīcija

Page 104: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SASTĀDĪT GSM MATRICU4.uzdevums

Page 105: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

GSM 1.kvadrants - uzņēmumam ir izcila

stratēģiskā pozīcija. Šī pozīcija rekomendē koncentrēšanos uz esošiem tirgiem un produktiem.

2.kvadrants - rekomendē pastiprināt konkurences spēju. Straujš tirgus pieaugums pieprasa intensīvu stratēģiju tirgus un produktu attīstību.

Page 106: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

GSM 3.kvadrants - vājš konkurences pieaugums

nozares iekšienē. Vāja konkurences pozīcija paredz ātras un nopietnas stratēģijas izmaiņas, aktīvu un izdevumu pazemināšanu.

4.kvadrants - stipra konkurences pozīcija, t.i. lēns nozares pieaugums, pārmaiņu ieviešana vairāk perspektīvajos darbības attīstīšanas veidos.

Page 107: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Stratēģijas alternatīvu izvēleAlternatīvas stratēģijas

Veiktās analīzes

SPACE GSM I/ETOWS

Stratēģija

Iekļūšana tirgū X X X X

Tirgus attīstīšana X X X X

Produkta attīstīšana X X X X

Integrācija atpakaļ X

Integrācija uz priekšu X

Horizontālā integrācija X

Konglomerātā diversifikācija

X X

Koncentrēšanas diversifikācija

X X X

Horizontālā diversifikācija X X X

Kombinētā stratēģija X

Kopuzņēmums X

Page 108: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SASTĀDĪT APKOPOJOŠO TABULU

5.uzdevums

Page 109: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Kvantitatīvā biznesa stratēģijas plānošanas matricaQuantitative Strategic Planning Matrix (QSPM)

Matrica ir domāta pievilcīgu un drošu stratēģiju alternatīvu noteikšanai

Page 110: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Faktori Nozīm. Koef.

Iekļūšana tirgū

Produkta attīstīšana

Koncentrēta diversifikācija

Vērt. Sv.vērt. Vērt. Sv.vērt. Vērt. Sv.vērt.

Ārējie faktori

Ekonomiskie

Politiskie

Sociāli-demogrāfiskie

Dabas vai vides

Tehnoloģiskie

Konkurence

Iekšējie faktori

Vadība

Mārketings

Finanses

Ražošana

Pētījumi un attīstība

Informācijas sistēmas

Kopā:

Page 111: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

QSPM Ierobežojumi:

Ir nepieciešami pamatoti apsvērumi un intuitīvi novērtējumi;

Tiek izmantota kā sākotnējs iespējamo stratēģisko alternatīvu novērtējuma modelis

Priekšrocības: Iespējamas alternatīvas tiek izskatītas

vienlaicīgi un konsekventi;Ārējie un iekšējie faktori tiek integrēti lēmumu

pieņemšanas procesā.

Page 112: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

SASTĀDĪT QSPM6.uzdevums

Page 113: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

STRATĒĢIJAS

Page 114: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Alternatīvas stratēģijasStratēģijas Definīcija

Integrācija uz priekšuForward integration

Iegūst īpašumā vai paaugstināt kontroli par izplatītājiem un pārdevējiem

Integrācija atpakaļBackward integration

Iegūst īpašumā vai paaugstināt kontroli par saviem piegādātājiem

Horizontālā integrācijaHorizontal integration

Iegūst īpašumā vai paaugstināt kontroli par konkurentiem

Iekļūšana tirgūMarket penetration

Meklēt iespēju palielināt tirgus daļu esošajam produktam vai pakalpojumam esošajā tirgū

Page 115: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Stratēģijas Definīcija

Tirgus attīstībaMarket Development

Ieviest esošo produktu vai pakalpojumu ģeogrāfiski jaunajā tirgū

Produkta attīstībaProduct Development

Meklēt iespēju paaugstināt pārdošanas apjomus pilnveidojot esošo produktu vai pakalpojumu vai radot jaunu produktu

Koncentrēta diversifikācijaConcentric Diversification

Pievienojot jaunus, bet saistītus produktus vai pakalpojumus

Konglomerāta diversifikācijaConglomerate Diversification

Pievienojot jaunus, nesaistītus produktus vai pakalpojumus

Page 116: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Stratēģijas Definīcija

Horizontālā diversifikācijaHorizontal Diversification

Pievienojot jaunus, nesaistītus produktus vai pakalpojumus esošajiem pircējiem

SamazināšanāsRetrenchment

Pārgrupēties caur izmaksu un aktīvu samazināšanu, lai mainītu kritušo pārdošanu un peļņu

Kapitālieguldījumu izņemšanaDivestiture

Pārdodot visu struktūru vai kādu organizācijas daļu

LikvidācijaLiquidation

Pārdodot visus organizācijas aktīvus par to materiālo vērtību

Page 117: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Literatūras saraksts Jānis Caune. Andrejs Dzedons. Stratēģiskā vadīšana. Otrais izdevums.

Izd. Lidojošā Zivs. 2009. - 280 lpp.

Nevils Leiks. Stratēģiskā plānošana. SIA Multineo. Rīga, 2007. - 247 lpp.

Charles W. L. Hill Gareth R. Jones. Strategic Management. Houghton Mifflin Company. 2008.

F.David. Strategic Management. 2005. Prentice hall, 2005.

G.Jonson, K.Scholes Exploring Corporate Strategy (Seven Edition) Prentice Hall, 2005

Томсон, А.Дж. Стрикленд. Стратегический менеджемент: концепции и ситуации для нализа, 12 издание. Вильямс. 2005.

Гран Р. Современный стратегический анализ. Питер. 2008.

Page 118: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

www.leta.lv www.nozare.lv www.bns.lv www.mansbizness.lv www.db.lv/online www.balticbusinessnews.lv www.rubicom.com www.ft.com www.economist.com www.sms.org

Page 119: Interešu izglītības stratēģiskā vadīb a

Paldies par uzmanību!

Lektore, Mg.oec. Nadežda RikaRISEBA Biznesa departaments

Bakalaura studiju programmu direktoreTālr.: 67 807 958Mob.: 26 860 771

e-pasts: [email protected]