ZINAS Piektdiena, 2014 gada 8. augusts.

IIN likmes Eiropas valstīs 2014.gadā Valstis ar diferencētu IIN likmi atkarībā no ienākumu apmēra

Avots: SIA BDO Tax pētījums Valsts HN likme Diferencētā valsts likme HN likmes dažādiem ienākuma veidiem

Neapliekamaisminimums

Somija

Spānija

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Baltijā

Valsts IIN likmes dažādiem ienākuma veidiem Neapliekamais minimums

Lietuva Pēc vispārējās likmes Atkarīgs no ienākuma summas. Ja ienākums nav vairāk kā «286 eiro, tad «163 eiro Ja ienākums ir vairāk kā «286 eiro, tad jo lietāks ienākums, jo mazāks neapliekamais minimums

Latvija Ienākums no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (dividendes, procenti, pensijas} - 10%;Ienākums no kapitāla pieauguma (intelektuālais īpašums, daļu pārdošana}-15%

75 eiro/m

Igaunija dividendes - 0%procentu ienākums, ienākums no kapitāla daļu un NĪ atsavināšanas, cita veida kapitāla pieaugums - 21%

144 eiro/m

EEA rezidentiem: valsts JiN likme: 0% - 51,75%,pašvaldības IIN likme; 16,0%-22,25%

Nerezidentiem: valsts HN likme- 35% pašvaldības vidējā IIN likme,«19%

0-16299 eiro/g.-0% 16300-24 300 eiro/g. - 6,5% 24 301-39 700 eiro/g -17,5% 39 700-71400 eiro/g - 21,5% 71401-100 000 eiro/g. - 29,75%virs 100 000-31,75%

Ienākums no kapitāla, dividendes, procenti - likme no 30% līdz 32% atkanbāno ienākuma apjoma Procenti no bankām (rezidentiem} - 30%. Maksājumi par intelektuālo īpašumu - 30%-32% vai pēc vispārējās likmes atkarībā no īpašuma tiesību pārejas veida.

*670eiro/mēn.

Zviedrija Rezidentiem: valsts IIN likme: 0% -25%

«0-55 602 eiro/g. - 0% »55 603-796 245 eiro/g.- 20%

Ienākums no kapitāla (dividendes, procenti) -30%; Maksājumi par intelektuālo

Atkarībā no ienākumu apmēra; »120 etro- 317,05 eiro mēnesī

unpašvaldības likme: 29%-35%

Nerezidentiem; valsts HN likme: 20%

virs «796245 eiro/g -25% īpašumu-

Norvēģija Visiem;valsts HN likme 27%- 38%

ienākumam starp 62 307,28 eiro un 101281,82 eiro piemērojas papildu likme 9% apmērā (27% + 9% 1 36%}. Ienākumam, lielākam nekā 101281,82 eiro - papildu likme 11% apmēra (27%+11% = 38%}.

Dividendes, ienākums no procentiem, ienākums no kapitāla, maksājumi par intelektuālo īpašumu - vispārējās likmes

«313,07 eiro/mēn. - 828,46 eiro/mēn Apmērs atkarīgs no ienākuma un nodarbinātības termiņa. Papildus darbiniekiem piemērojamais personīgaisatvieglojums »5762.53 eiro gadā

Dānija Valsts UN likme-41% vai 56%

Ja gada ienākums nav lielāks kā « 6 4 482 eiro, tad likme ir 41%. ja ienākums ir lielāks, tad likme ir 56%

Dividendes - 0% vai 27% «470eiro/roēn ienākums no kapitāla - 36,% vai42% (atkanbāno ienākuma}

Spānija Rezidentiem valsts IIN likme; 24,75%-52% vaipašvaldību iikme «24,75%-56%.

0-17 007 eiro/g. -24,75%17 007 -33 007 eiro/g - 30% 33 007-53 407 eiro/g. -40% 53 407 -120 000 eiro/g. - 47% 120 000-175 000 eiro/g. - 49%;

Dividendes, maksājumi par intelektuālo īpašumu, procenti -21%

»429 eiro/mēn. tikai rezidentiem

Nerezidentiem: valsts HN likme 24,75%.

51%;virs 300 000 eiro/g - 52%

Likme virs 52% tiek piemērota atkarībā no pašvaldības.

Slovēnija Visiem;valsts HNtikme: 16% -50%

1-8021.34eiro/g.-16% 8021,35-18 960,28 eiro/g, -27%18 960,29-70 907.20 eiro/g -41%virs 70907,20 eiro/g. -50%

Dividendes, procenti, maksājumi par intelektuālo īpašumu-25%

»275 eiro/mēn (tikai rezidentiem}

Vācija Visiem;valsts IIN likme: 0%-45%

0-8354 eiro/g.-0% 8355-13 469 eiro/g.-14%- 23,97%13 470-52 881 eiro/g.- 23, 97-42% 52882-250730-42% virs 250 730 eiro/g - 45%

Dividendes, procenti, maksājumi par intelektuālo īpašumu, ienākumi no kapitāla -25% (vai 26,38%-kā solidaritātes nodeva}

«696 eiro/mēn neprecētajiem «1392 eiro/mēn. precētajiem

Polija Visiemvalsts HN likme Q%-32%

«0-726 eiro/g.-0% «727-20 080 eiro/g.-18% virs »20 081 eiro/g. - 32%

Dividendes, procenti-19%, Maksājumi par intelektuālo īpašumu-18%.Ienākumi no kapitāla -pēc vtspārējām fikmēm, bet par nekustamo īpašumu un daļu pārdošanu-19%.

»61 eiro/mēn

IIN diferenciācija pašreiz Latvijā nav ieviešamaEiropā augstāka iedzī­votāju ienākuma nodok­ļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētī­jums par iedzīvotāju ienāku­ma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenci­ācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur ne­atkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN lik­mi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma - jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro

nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs - Latvijā, Igaunijā un Lietuvā-visas darba algas tiek apliktas ar vienu - standar­ta IIN likmi, savukārt Skan­dināvijā - Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Lat­vijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugo­ties uz tām valstīm, kurās šā­da sistēma pastāv, jāsecina, ka

tajās ir ļoti liels ar šo nodok­li neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vai­rāki aptaujātie uzņēmēji uz­skata, ka, pirms ieviest dife­rencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespēja­mo ietekmi uz budžeta ienā­kumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga

pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodok­ļu nomaksas ir 700 -1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekono­miskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vie­nīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ievie­šana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk - pieticīgos ienākumus un ie­dzīvotāji būs spiesti meklēt ie­spējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferen-

Piektdiena, 2014 gada 8. augusts. ZINAS

■ | Eiropa mazo algu saņēmēji UN faktiski

nemaksā, savukārt atkarībā no valsts izpratnes par to, kas ir liela alga, to saņēmēji vietām samaksā pat pusi no tās nodoklī, Latvija neko tādu nevar atļauties.»

Marina Bičkovska, SIA BDO Tax

IIN diferenciācijas ideja parādās partiju programmās

IDarba ņēmēju skaits pēc mēneša algas lieluma(neto - pēc nodokļu nomaksas), % *

Nav uzradīts, izmaksāts vai aprēķināts 5.6

1400.01 un vairāk 1.9

7 0 0 .0 1 - 1400 12.6

4 5 0 .0 1 - 700 24.9

* pirmais ceturksnis

Līdz 285 eiro 22.2

2 8 5 .0 1 -4 5 032.8

Avots: CSP: ACEA

E S VIEDOKLIS

Labāk celt neapliekamo minimumuSIA Amber wood valdes priekšsēdētājs Ivars Akefelds:

IIN diferencēšanai, ja tāda patiešām Latvijā būs, ir ne tikai īstermiņa, bet arīilgtermiņa ietekme ne tikai uz šī nodokļa ieņēmumu apmēru, bet arī uz uzņēmējdarbības vidi. Jārēķinās,

ka privātbizness, kuru skars īpaši augstās likmes, meklēs iespējas, kā šīs izmaksas samazināt. To var izdarīt - dārgā, bet kvalificētā darba darītājus «pārcelt» uz darbu tepat kaimiņvalstīs - Lietuvā vai Igaunijā. Ja ir vēlme palielināt mazo algu saņēmēju ienākumus, tad daudz vienkāršāk ir noteikt, ka ar IIN neapliekamais minimumus ir līdzvērtīgs minimālai algai.

cētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrā­cija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu no­rādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskā- lus ieguvumus no IIN diferen­cēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lie­lāki par 500 eiro, jo lielo algu- 2500 eiro mēnesī un vairāk- saņēmēju skaits Latvijā, sa­līdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesa­ņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).Savu teikto viņa pamato ar to, ka, piemēram, 0% likme Somi­jā tiek piemērota ienākumiem līdz 16 299 eiro gadā, Vācijā- līdz 8354 eiro. «Paraugoties uz šo valstu ar IIN neaplieka­mo minimumu - Somijā - 670 eiro mēnesī, Vācijā 696 eiro (neprecētajiem) un 1392 eiro mēnesī (precētiem) - , to nevar salīdzināt ar Latvijas 75 eiro mēnesī. Latvijas vidējā alga 716 eiro līdzinās pētījumā ap­skatīto valstu neapliekamajam ikmēneša ienākumam,» vērtē M. Bičkovska. No Latvijas no­dokļu maksātāja skatupunkta Somijā ar augstāku IIN likmi, nekā tā pašlaik ir Latvijā, ap­liek ienākumus, kas pārsniedz 71 401 eiro gadā, un ļoti aug­stā 31,75% likme tiek piemē­rota tikai algai, kura gadā pār­sniedz 100 000 eiro.

Bagātie atdod pat pusiIr valstis, kurās salīdzinājumā ar Latvijas 24% IIN likme ir patiešām ļoti augsta, piemē­ram, Dānijā, kur starta likme jau ir 41%, bet tiem, kuri sa­ņem gadā vairāk par 64 482 eiro, pat sasniedz 56%. Lielāka IIN likmju izkliede ir Spānijā, taču tie, kas saņem vairāk par 53 407 eiro gadā, jau maksā 47% augsto un, ja virs 300 000 eiro, tad pat 52% likmi. Vācijā 42% IIN likme jāmaksā tiem, kuru darba alga ir lielāka par 52 882 eiro.

Citur eksperimentēPēc M. Bičkovskas sacītā, IIN diferencēšanas jomā no minē­tajām vecajām ES dalībvalstīm un Norvēģijas atšķiras jaunās, piemēram, Polija un Slovēni­ja. «Polijā ir vēl mazāks neap­liekamais minimums (61 eiro) nekā Latvijā (75 eiro), tomēr ienākumiem, kuru apmērs ir lielāks par 727 eiro, līdz 20 080 eiro, tiek piemērota 18% IIN likme (Latvijā 24%) un ti­kai tiem, kas gadā pārsniedz 20 081 eiro jāmaksā jau 32%,» teic M. Bičkovska. Viņa kā vēl vienu savdabīgu piemēru rāda Slovēniju, kurā darba alga, kas lielāka par 70 907,2 eiro gadā, tiek aplikta ar 50% likmi, sa­vukārt mazo algu (līdz 8021 eiro) saņēmēji tiek aplikti tikai ar 16% likmi. «Ja cilvēka dar­ba alga ir 1000 eiro mēnesī, tad Slovēnijā viņš jau kvalificēsies 27% likmei, savukārt Latvijā tikai 24%,» tā M. Bičkovska.

Vairāk no procentiemAtšķirībā no Latvijas daudzās valstīs ir ievērojami augstāka IIN likme piemēram, saņemot dividendes, ienākumiem no kapitāla. Piemēram, ienākums no kapitāla Zviedrijā tiek ap­likts ar 30% IIN likmi, Vāci­jā - ar 25%, Spānijā - ar 21%. «Pat Polijā ir jāmaksā par divi­dendēm lielāks nodoklis -19% nekā Latvijā -10% , tomēr vis­izdevīgāk izņemt dividendes ir Igaunijā, kur tās ar nodokli netiek apliktas vispār (jāņem vērā, ka tad jāmaksā 26,71% augstais UIN uzņēmumam,» stāsta. M. Bičkovska. Viņa arī norāda, ka Lietuvā agrākajos gados bija mēģinājums dividen­des aplikt ar 20% IIN likmi, ta­ču pavisam nesen šī likme tika samazināta līdz 15%, jo augstā likme bija iemesls peļņas centru veidot tepat Latvijā vai Igaunijā. «Tieši šī likme varētu būt būtis­kais ārvalstu investoru magnēts ieguldīt Latvijā, kur dividendes tiek apliktas ar ievērojmai ma­zāku IIN likmi, nekā daudzās turīgākajās valstīs,» secina M. Bičkovska.

Māris Ķirsons

Priekšvēlēšanu programmās Latvijā sola ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (IIN) progresivitātiPartiju priekšvēlēšanu prog­ram m ās (kuras atrodam as Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā) gan nekā vairāk par uzstādījumu nav. Proti, Nacio­nālajai apvienībai (NA) sadaļā «Nevienlīdzības mazināšana» viens no pīlāriem ir «IIN satur progresīvo principu». Saskaņa savās radioreklāmās apgalvo, ka ieviesīs diferencētu IIN, ko savā programmā formulējusi šādi: «Noteiksim no ienākuma atkarīgu IIN likmi.» Valdības mugurkaulu veidojošās Vieno­tības programmā solīts «veidot nodokļu politiku, kas mazi­na nevienlīdzību un taisnīgāk sadala nodokļu slogu starp ie­dzīvotājiem ar zemiem un aug­stiem ienākumiem, saglabājot vidēji zemu nodokļu slogu ko­pumā». Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji šos piedāvājumus uzskata par pārāk miglainiem. Lai varētu izdarīt secinājumus par IIN likmes diferencēšanas ietekmi, ir jāsaprot, kādi tad ir šie diferencēšanas sliekšņi, kā­das ir iespējamās likmes. Tāpat jautājums ir par to ar kādām IIN likmēm varētu tikt aplik­ta, piemēram, dividenžu sa­ņemšana fiziskām personām. Saskaņas programmā nav lik­mju, bet ir tikai uzstādījums - «palielināt IIN dividendēm, lai motivētu uzņēmējus ieguldīt ražīgā uzkrājumā, nevis patē­riņā». Konkrētāka ir «Vienoti Latvijai», kas piedāvā noteikt kapitāla nodokli 20% apmērā.

Diferencēts minimums«Esam gatavi diskusijai par to, kurš no IIN diferencēšanas principiem (diferencēts ar IIN neapliekamais minimums vai lielāka IIN likme ienākumam virs kādas summas) ir labāks Latvijas apstākļiem,» uzsver NA pārstāvis, Eiroparlamen- ta deputāts Roberts Zīle. Viņš norāda, ka pašreizējos apstāk­

ļos nav gatavs minēt kādas ro- bežvērtības. «Apvienībai sim­pātisks bija Vienotības finanšu ministra Andra Vilka priekšli­kums par diferencētu neaplie­kamo minimumu, kurš netika iedzīvināts,» skaidro R. Zīle. Viņš norāda, ka Latvijā būtu nepieciešams runāt par tais­nīgu kapitāla nodokli. «Ideālā gadījumā ienākums no darba samaksas un kapitāla tiktu ap­likts ar līdzvērtīgu, nevis kā pašlaik - krasi atšķirīgu IIN likmi,» skaidro R. Zīle. Vien­laikus viņš iestājas par neaplie­kamā minimuma noteikšanu dividenžu un depozītprocentu saņēmējiem. «Tas nav normā­li, ja par 100 eiro depozīta pro­centu ienākumu 1 eiro apmē­rā bankai jāietur un jāsamaksā valstij 10% liels nodoklis - 0,1 eiro,» pozīciju skaidro R. Zīle.

No 18% līdz 33%Atšķirīgs skatījums ir Saska­ņai. «Baltijas valstis (arī Ungā­rija, Čehija) ir vienas no retajām valstīm ES, kurās IIN visiem ir vienāds un nav diferencēts atkarībā no ienākumu līmeņa, tāpēc piedāvājam Latvijā, tāpat kā Vācijā, Francijā, Itālijā utt., pāriet uz IIN diferencēšanu,» skaidro Saskaņas vēlēšanu sa­raksta līderis Latgalē Andrejs

Elksniņš. Viņš atzīst, ka paš­laik ir skaidrs - IIN diferen­cēšanas princips ir ieviešams, tomēr, iztrūkstot detalizētiem Finanšu ministrijas rīcībā eso­šiem datiem, diskusijā ar noza­ru pārstāvjiem un sabiedrību neesot cerību rast visiem pieņe­mamu risinājumu iespējamiem likmju progresivitātes soļiem. «Eiropā katrā valstī ir nedaudz specifiska situācija, ir valstis, kurās ir divas vai trīs likmes, Spānijā un Grieķijā - piecas, bet ir arī tādas, kā, piemēram, Portugāle, kur ir pat astoņas,» skaidro A. Elksniņš. Pašlaik ir divu sliekšņu piedāvājums. Proti, vidējās algas saņēmējam (pašreiz 742 eiro) piedāvā 18% lielu IIN likmi (pašlaik 24%) un to pakāpeniski (progresī­vi) palielināt līdz maksimāla­jai likmei - 33% ļaudīm, ku­ru alga ir lielāka par 4000 eiro mēnesī. «Par to vēl ir nepiecie­šama diskusija,» tā uz jautāju­mu, kāda varētu būt IIN likme no 742 līdz 4000 eiro, atbild A. Elksniņš. Viņš nenoliedz, ka tā varētu būt pašreizējā IIN likme 24% apmērā. «Ļoti precīzi at­bildēt varēs vienīgi pēc Finan­šu ministrijā strādājošo speciā­listu piesaistes,» tā uz jautāju­mu, kā tad pietrūkst, lai varētu atbildēt par likmes apmēru un

diferenciācijas slieksni, norāda A. Elksniņš. Viņš kā pozitīvu piemēru rāda Poliju, kurā fak­tiski ir divas IIN likmes 18% (apliek ienākumus līdz 1673 eiro mēnesī) un 32%, ar ko ap­liek visus ienākumus, kuri lie­lāki par minēto. «Eiropā dife­rencēta IIN mērķis ir ne tikai nodrošināt budžeta ieņēmumus un regulēt ekonomisko aktivi­tāti, bet arī izlīdzināt atšķirības iedzīvotāju grupu ienākumos,» tā A. Elksniņš.

Vairāk maksātu 15%Ja pašlaik būtu iedzīvināts Sa­skaņas modelis, tad pēc CSP datiem (šā gada pirmajā ce­turkšņi) 79,9% darba ņēmēju maksātu ievērojami mazāku, bet daļa - tādu pašu IIN kā pašlaik. Ar CSP datu izman­tošanu jābūt piesardzīgiem, jo norādītais darba ņēmēju skaits - 839 840 - īsti nebūs izman­tojams, jo darba ienākumi ir ti­kai 780 074 (šā gada aprīlī). Sa­vukārt VID datubāze rāda, ka šā gada aprīlī ir bijuši 783 428 darba ņēmēji, par kuriem ir maksāts socnodoklis. Starpība darba ņēmēju skaitā ir Latvijas lielpilsētas apmērā - nepilni 60 000, un tā ir pārāk liela.

Piecu gadu vēsture«IIN likmes diferenciāciju at­balstu, jo tas ļauj saņemt mazo algu pelnītājiem vairāk; tas ir sava veida atvieglojums, ku­ru iegūst tieši tie, kuriem tas visvairāk vajadzīgs,» tā ideju par IIN diferencēšanu pozitī­vi vērtē SIA E&IC prezidents Romāns Vitkovskis. Viņš at­gādina, ka uzņēmums 2009. gadā bija izstrādājis darbaspē­ka nodokļu sajūgu - piedāvāja ieviest progresīvo IIN, vienlai­kus ieviešot regresīvo socno- dokli. Sliekšņus šajā modelī varēja bīdīt atkarībā no budže­ta vajadzībām un ekonomikas stāvokļa. «Savulaik piedāvā­jām trīs sliekšņus un IIN lik­mes -1 8 % ienākuma līdz 180 Ls (255,6 eiro), 180,1 - 500 Ls (255,7 - 711 eiro) - 24%, bet tiem, kuriem vairāk par 711 eiro - 34%, attiecīgi socnodok­lis būtu 43,8% un 27,5%, taču neviens šo ideju nebija gatavs iedzīvināt,» tā R. Vitkovskis.

Māris Ķirsons

Ventspils brīvostas pārvalde \ £ Ē Ē M izsludina atklātu konkursu

Ventspils brīvostas pārvalde Ķ S izsludina atklātu konkursu

„Reklāmas aktivitāšu īstenošana „Reklāmas aktivitāšu īstenošana2015.gadā basketbola spēļu laikā" 2015.gadā futbola spēļu laikā"

Id.Nr.VBOP 2014/150. Id.Nr.VBOP 2014/149.

Konkursa dokumentācija pieejama Ventspils brīvostas pārvaldes mājas lapā www.portofi/entspils.lv.

Konkursa dokumentācija pieejama Ventspils brīvostas pārvaldes mājas lapā www.portofventspils.lv.

Pieteikumi jāiesniedz Ventspils brīvostas pārvaldē Jāņa ielā 19, Ventspilī līdz 2014.gada 15.septembrim plkst.10.00.

Pieteikumi jāiesniedz Ventspils brīvostas pārvaldē Jāņa ielā 19, Ventspilī līdz 2014.gada 15.septembrim plkst.10.00.

Informācija pa tālr. 636 02321 Informācija pa tālr. 636 02321

U RLATVIJAS REPUBLIKAS

UZŅĒMUMU REĢISTRS

izsludina konkursuG A L V E N Ā V A L S T S N O T Ā R A

V IE T N IE K A F U N K C IJ U JA U T Ā JU M O S

ierēdņa amatam uz nenoteiktu laikuJ

Sīkāka informācija pieejama LR Uzņēmumu reģistra mājas lapā www.ur.gov.lv sadaļā „Darbs UR”.

Pretendentiem/-ēm pieteikties līdz 2014.gada 19. augustam.