Projekts „Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība”Projekta Nr. 2009/0208/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/005

Projektu līdzfinansē Eiropas SavienībaIeguldījums Tavā nākotnē!

Tālākizglītības kurss

Saskarsmes psiholoģija radošo nozaru pedagogiem

Lektore:Mg. psych. Diāna Putniņa

Saskarsmes psiholoģija radošo nozaru pedagogiemTālākizglītības kurss

Lektore: Mg. psych. Diāna Putniņa05/07/2010 Rīga

12/07/2010 Liepāja19/07/2010 Daugavpils

Saskarsme

Ir tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera ( partneru ) uzvedību, emocijas , attieksmes, aktivitātes pakāpi un darbību.

Pedagoģiskā saskarsme

pedagogu un izglītojamo savstarpējās attiecības jebkura mijiedarbība starp pedagogu un

izglītojamo garīga un fiziska sadarbība skolotāja uzvedība, kurā izpaužas, mainās viņa

attiecības ar skolēniem

Pedagoģiskās saskarsmes modeļi ( S Andersens)

Biheiviorisma (kvantitatīvais) modelis audzināt ‘’ izpildītāju’’

Kognitīvais (kvalitatīvais) modelis nozīmīga kvalitāte nevis kvantitāte respektē audzēkņu izpratnes veidošanos katrs mācās savā tempā

Humānistiskās mijiedarbības (cilvēka vērtību respektējošais) modelis

kooperatīvā mācīšanās skolotāju un skolēnu sadarbība

Verbālā un neverbālā uzvedība

Vajadzības, motīvi, intereses, mērķi

Emocijas, jūtas, domas

Zināšanas, pieredze, vērtības

Kultūra, dzīves pozīcija, pozīcijas saskarsmē

Personības psiholoģiskās īpatnības

Abrahama Maslova ( Maslow, 1954) vajadzību hierarhijas teorija

Vajadzība pēc pašīstenošanās

Vajadzība pēc pašcieņas

Vajadzība pēc piederības un mīlestības

Vajadzība pēc drošības( fiziskās, emocionālās, ekonomiskās)

Fizioloģiskās vajadzības

Saskarsmes struktūra

Saskarsmes struktūru veido savstarpēji saistīti un vienlaicīgi procesi: savstarpējā uztvere, komunikācija, interakcija - mijiedarbība.

Savstarpējā uztvere

Identifikācija Empātija:

kognitīvā emocionālā:

līdzpārdzīvojums līdzjūtība

darbīgā Refleksija (atspoguļošanās) Stereotipizācija

Interakcija - mijiedarbība

Sastāv no: divvirzienu vēstījumiem un ietekmes darbības un reakcijas

Mērķis – panākt izmaiņas: situācijā otrā cilvēkā sevī pašā

Komunikācija

Prasme sniegt informāciju Prasme klausīties Komunikācijas psiholoģiskās barjeras

Neklausīšanās iemesliV. Jomanss

Mēs domājam daudz ātrāk nekā runājam – mēs varam jau iepriekš prognozēt to, kas tūlīt tiks pateikts, no tā mums kļūst garlaicīgi un mēs ‘’ atslēdzamies’’.

Kad mums kaut ko saka, mēs, tā vietā, lai klausītos, pārcilājam savā prātā, kādu mums vajadzētu dot atbildi.

Ja stāsta par jaunām idejām, kuras neapmierina, mēs, nenoklausījušies visu uzmanīgi līdz galam, sākam pārdomāt, kā šīs idejas noraidīt, kā pierādīt, ka viņas nestrādās.

Mums vienkārši nepatīk runātājs un tāpēc esam neuzmanīgi.

Mēs nesaprotam, par ko iet runa vai tāpēc, ka slikti paskaidro, vai materiāls ir ļoti sarežģīts, un tāpēc izliekamies, ka viss ir skaidrs, bet paši šajā laikā domājam par kaut ko citu.

Saskarsmes barjeras Psiholoģiska rakstura traucējumus dēvē par

psiholoģiskajām barjerām komunikācijā selektīvā klausīšanās nozīmīguma vērtējumi, avota uzticamība filtrēšana atšķirības statusā laika trūkums komunikācijas pārslodze

Saskarsmes barjeras

Izvairīšanās Autoritāte Nesapratne:

fonētiskā semantiskā stilistiskā loģiskā

Komunikācijas traucēkļi jeb ‘’ sabotieri’’: Draudi Pavēles ‘’Pienākumdošana’’ Svarīgas informācijas slēpšana Apsaukāšana Negatīva kritika Pārliecināšana ar loģiku Nomierināšana ar noliegumu Sacensība Tēmas maiņa Atteikšanās apspriest kādu jautājumu Uzslava ‘’ ar āķi’’ Pārmērīgi vispārinājumi Negatīvu motīvu piedēvēšana partnerim

Uztveres un izpratnes nostādņu atšķirības:

Spriedumi par otru cilvēku pēc analoģijas ar sevi ‘’Oreola efekts’’:

ārējais estētiskais pievilcīgums attieksme pret mums kopiespaida ietekme uz attieksmi pret cilvēku

‘’Implicētā personības teorija’’ Stereotipizācija Tieksme pēc nepretrunīguma ‘’Inerces efekts’’ ‘’Secības efekts’’ ‘’Idealizācija’’ ‘’ Patības stereotips’’

Prasme sniegt informāciju

Dzimumatšķirības Varas komponents Vārda spēks

Vārda spēks

Japāņu zinātnieka Masaru Emoto pētījums: 12 gadu ilgā zinātniskajā darbā un desmittūkstošos mēģinājumu

viņš ir pierādījis, ka ūdens spēj uzkrāt ne tikai informāciju, bet arī jūtas un apziņu;

Cilvēka radīto un viņa saņemto informāciju, jūtas un apziņu uzkrāj sevī ikviena ķermeņa šūna;

Atklājums par ūdens kristāliskās struktūras izmainām pierāda, ka mīļi vārdi, labas domas un skaistas jūtas maina fizisko pasauli mums apkārt;

Cik kvalitatīvas būs vairāk nekā divas trešdaļas no fiziskā ķermeņa, izrādās tieši atkarīgs ne vien no tā, ko dzerat un ēdat, bet arī no tā, ko domājat, runājat un jūtat.

Ūdens struktūra

Tā izskatās pieaugšanas procesā uzkrātā dzīves pieredze

Tu esi labs

Tu esi muļķis

Tu esi skaists

dputnina@inbox.lv