Globālā sasilšana un tās sekas II

Prognozētais Zemes vidējās temperatūras

pieaugums laika posmiem 2020.-2029.g. un 2090.-

2099.g. attiecībā pret temperatūru laikā no 1980.

līdz 1999.g.Atkarībā no iespējamiem sabiedrības attīstības un klimata mainības

scenārijiem: B1; A1B; A2

Prognozētā nokrišņu daudzuma mainība laika

posmiem 2020-2029 un 2090-2099 attiecībā pret nokrišņu daudzumu laikā

no 1980. līdz 1999.g. Atbilstoši iespējamajam sabiedrības

attīstības un klimata mainības scenārijam A1B

DJF – decembris, janvāris, februāris / JJA – jūnijs, jūlijs, augusts

Nākotnes klimata izmaiņu scenāriji paredz, ka globālā vidējā temperatūra pieaugs par 1,4-5,8 ºC un paredzamais

sasilšanas temps būs daudz straujāks, nekā tas bija novērots 20.gs. un pēdējo 10 000 gadu laikā

Saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu Zemes temperatūra var ievērojami pieaugt, turklāt temperatūras celšanās ir izteikti

nevienmērīga un maksimāli var palielināties Arktikā un ekvatoriālajos apgabalos

Globālā sasilšana neizbēgami ietekmēs nokrišņu daudzumu, un klimata mainības modeļi paredz, ka 21.gs. laikā pieaugs globālā vidējā ūdens

tvaiku koncentrācija atmosfērā un nokrišņu daudzums

Turklāt ir paredzama lielāka nokrišņu daudzuma mainība no gada uz gadu reģionos ar pieaugošu prognozēto nokrišņu daudzumu

Izmaiņas musonu klimatā saistītas ar pasiltināšanos un pieaugošu nokrišņu mainību vasaras musonu laikā Āzijā.

Āfrikā, kā arī Vidusjūras reģionā paredzama nokrišņu daudzuma samazināšanās

Šie modelētie rezultāti sakrīt ar jau 20.gs. novērotajām nokrišņu daudzuma mainības tendencēm, kas apliecina izstrādāto klimata

mainības modeļu spēju prognozēt klimatu nākotnē

Kopējā nokrišņu daudzuma mainība saistās ar nokrišņu intensitātes pieaugumu, bet tai pašā laikā ar sausuma periodu

risku – šajā gadījumā ietekmes ir izteikti reģionālas, bet visvairāk ietekmētajos reģionos izmaiņas var būt ļoti nozīmīgas

Piemēram, nokrišņu daudzuma pieaugums polārajos reģionos var ietekmēt ledāju stabilitāti un līdz ar to arī okeānu ūdeņu

straumju raksturu, bet Vidusjūras reģionā un Āfrikas dienvidu daļā nokrišņu daudzuma samazināšanās var ietekmēt

pārtuksnešošanās procesus

Prognozētās nokrišņu intensitātes un sausuma riska

izmaiņas laika posmam līdz 2100.g. attiecībā pret stāvokli laikā

no 1980. līdz 1999.g.Atbilstoši iespējamajam sabiedrības

attīstības un klimata mainības scenārijam A1B

Klimata mainības modeļi paredz, ka iespējama jūru un okeānu līmeņu celšanās no 0,09 līdz

0,88 m laika posmā līdz 2100. gadam

Globālā vidējā jūru un okeānu ūdeņu virsmas temperatūra pieaugs un jūras līmeņa celšanās no okeāna

siltuma ekspansijas turpināsies pat simtiem gadu pēc siltumnīcefekta gāzu stabilizēšanās perioda (pat ja saglabāsies tagadējais gāzu koncentrācijas līmenis)

Tajā pašā laikā pašreizējie modeļi neparedz pilnīgu termohalīnās cirkulācijas izbeigšanos līdz 2100.g., kas

varētu izraisīt straujas klimata izmaiņas

Prognozētās jūras līmeņa izmaiņas (novirze no vidējā jūras līmeņa laikā

1980.-1999.g.)

Atbilstoši iespējamajam sabiedrības attīstības un klimata mainības

scenārijam A1B

Izvērtējot klimata mainības prognozēšanas iespējas, jāpiebilst, ka klimata sis tēma uzskatāma par nelineāru: nelielas

ietekmes var radīt būtiskas sekas

Līdz ar to, tāpat kā laikapstākļu prognozēšana, arī klimata mainības modelēšana nenodrošina 100% precīzus rezultātus,

tādēļ jāizmanto jēdzieni «varbūtīgs», «iespējams» un «ļoti iespējams»

To, ka klimata mainība var būt strauja, pierāda sugu bojāeja, kas vēsturiski ir notikusi vairākas reizes, kā arī straujas klimata

izmaiņas pēdējā ledus laikmeta laikā

Straujas klimata izmaiņas var saistīties, piemēram, ar okeā nu cirkulācijas rakstura izmaiņām, putekļu un aerosolu nokļūšanu

atmosfērā vul kā nu darbības vai kodolkara gadījumā

GLOBĀLĀS SASILŠANAS

IESPĒJAMĀS SEKASPastāvošo klimata mainību raksturo

straujš temperatūras pieauguma ātrums, kas jau pašlaik var radīt ievērojamas

izmaiņas mūsu dzīves vidēKā iespējamās negatīvās sekas tiek minētas ievērojamas

laikapstākļu izmaiņas

Būtiski, ka globālā sasilšana nozīmē ne tikai temperatūras pieaugumu, bet tās sekas saistāmas ar

klimata sistēmas stabilitātes ietekmēšanu

Piemēram, noteiktās teritorijās var būt novērojama arī reģionāla temperatūras pazemināšanās un nokrišņu

daudzuma ievērojama mainība

Globālās sasilšanas sekas var būt jūru un okeānu līmeņu paaugstināšanās, krasta joslas erozijas pastiprināšanās un

mitrzemju pārplūšana, veģetācijas mainība, upju un ezeru līmeņu un noteces mainība

Šīs ietekmes savukārt var skart cilvēka veselību, sabiedrībā noritošos procesus un ražošanu, lauksaimniecību, zivsaimniecību,

mežsaimniecību, bet arī ietekmēt, piemēram, ostu sektoru

Īpaši dramatiskas klimata mainības ietekmes var būt zemieņu reģionos (arī Latvijā) un Zemes tropiskajos reģionos, kuros

tuksneša zonas ievērojams pieaugums var būtiski ietekmēt cilvēku izdzīvošanas iespējas

Arī Baltijas jūras reģionā veikta klimata mainības un tās iespējamo seku izpēte un modelēšana, kā arī

izstrādāti iespējamie klimata mainības modeļi

Klimata mainības ietekmes uz piekrastes

joslas procesiem

Būtiskas ietekmes saistāmas ar temperatūras izmaiņām un to ietekmēm

uz biosfēru

Temperatūras pieaugums vispirms ietekmēs salnu varbūtī bas samazināšanos un izraisīs būtisku augšanas sezonas

ilguma palielināšanos

Var pieaugt «karstuma viļņu» varbūtība, bet ekstremāli karsti laikapstākļi var kļūt tipiski teritorijās, kurās

līdz šim tie nav bijuši raksturīgi

Tas visbūtiskāk ietekmēs lauksaimnieciskās ražošanas iespējas Ziemeļamerikā un Eir āzijas ziemeļu daļā

Dienu skaita ar salnām, karstuma viļņu un veģetācijas sezonas ilguma prognozētās izmaiņas 2100.g., salīdzinot ar situāciju

laika posmā 1980.-1999.g. Atbilstoši iespējamajam sabiedrības

attīstības un klimata mainības scenārijam A1B

Siltākas vasaras temperatūras var veicināt ablācijas procesu, tādēļ var ievērojami samazināties kalnu ledāju

platības zemos un vidēji augstos kalnājos

Polārajam jū ras ledum raksturīgs augsts albedo, samazinoties ledus platībai, samazināsies īs viļņu Saules

starojuma atstarošana kosmosā, tādējādi palielinot siltuma daudzumu, ko absorbē okeāns

Klimatisko rādītāju izmaiņas var zīmīgi ietekmēt lauksaimniecisko ražošanu un nozīmīgāko lauksaimniecisko kultūru

ražību

Tiek prognozēts, ka, piemēram, ievērojami var pieaugt graudaugu ražība Z puslodē, vienlaikus

tai ievērojami samazinoties Āfrikā un Āzijas D daļā

Klimata mainība var sekmēt invazīvo sugu izplatību un lauksaimniecības kultūru

kaitēkļu migrāciju

Klimata mainības iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības kultūru

ražību

Globālās sasilšanas ietekme uz bioloģisko daudzveidību kopumā ir

maz pētīta

Mitrājos mainīsies hidroloģiskais režīms, dabas norišu sezonalitāte un tiks ietekmētas mitrāju bioloģiskās,

bioķīmiskās un hidroloģiskās funkcijas

Ir pamats apgalvot, ka, klimatam strauji mainoties un kļūstot siltākam, lielas izmaiņas ir sagaidāmas mitrājos,

kas aizņem 4-6% sauszemes

Iespējams, ka notiks izteikta dabas zonu pārvirze polu virzienā un vertikālā joslojuma izmaiņas kalnājos

Klimata mainība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām globālajām vides

problēmām, kas ietekmē arī cilvēku veselību un sekmē dažādu slimību

izplatību uz Zemes

Klimata mainība vispirms ietekmē sociāli neaizsargātos iedzīvotājus, kā arī nabadzīgākās

valstis, tādējādi padziļinot sociāli ekonomisko krīzi un sekmējot nabadzības pieaugumu

Globālā sasilšana var būtiski ietekmēt visdažādākās cilvēka dzīvas un darbības jomas, un līdz ar to jau

konstatētās ietekmes var izpausties visai negaidītos veidos

Valstīs ar labvēlīgiem vides, sociāli ekonomiskiem apstākļiem, stabilu veselības aprūpes sistēmu un

tehnoloģijām būs iespējams vieglāk pielāgoties klimata mainībai

Klimata pārmaiņu ietekmes uz sabiedrību un nepieciešamās darbības

šo ietekmju mazināšanai

Cilvēka veselība atkarīga no ļoti daudziem faktoriem: sociālajiem, politiskajiem ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem

faktoriem, tehnoloģiju attīstības, apdzīvotības, zinātnes attīstības, iedzimtības un citiem

Atbilstoši prognozēm dažas no paredzamajām klimata izmaiņām var būt cilvēku veselībai labvēlīgas

Piemēram, pateicoties maigākam klimatam ziemas mēnešos, mērenā platuma grādos samazināsies

cilvēku mirstība no aukstuma

Karstajos pasaules reģionos, pieaugot temperatūrai, atsevišķās vietās samazināsies infekcijas slimību

pārnēsātāju (knišļu, moskītu) izplatība

Tomēr vairumā gadījumu klimata radītās izmaiņas būs nelabvēlīgas cilvēku veselībai un veicinās

dažādu slimību izplatību

Klimata mainības ietekmi uz cilvēka veselību var iedalīt trīs galvenajās grupās:

• Tieša ietekme uz cilvēku veselību, ko parasti izraisa dabas kataklizmas (ievainojumi, nāve)

• Ietekmes, kas saistītas ar izmaiņām apkārtējā vidē, vides stāvoklī

• Dažādas veselības problēmas, saslimšanas, kas saistītas ar klimata pārmaiņu izraisītām kritiskām situācijām, piemēram, cilvēku evakuāciju, ietekmēm uz ekonomisko situāciju

Lai integrāli izvērtētu klimata ietekmes un riskus, ir izstrādāts Globālais klimata risku indekss (GCRI), kas raksturo valstu jutību un pakļautību

ekstremālām klimatiskām parādībām un to biežumam, līdz ar to ļaujot novērtēt iespējamos riskus nākotnēKlimata risku noteikšanas pamatā ir ekstremālo

klimatisko parādību skaitliski izmērāmas ietekmes: gan attiecībā uz nāves gadījumiem, gan ņemot vērā

materiālos zaudējumus, kas ir radušies

Saskaņā ar GCRI laikā 1994.-2013.g. vairāk kā 530 000 cilvēku miruši apmēram 15 000 ekstremālu klimata gadījumu rezultātā, bet materiālie zaudējumi par šo

periodu sastāda 2,2 triljonus ASV dolāru

Visaugstākais klimata risks raksturīgs attīstības valstīm, piemēram, Hondurasa, Mjanma, Haiti, Filipīnas,

Bangladeša, bet lielāko nāves gadījumu skaitu rada gan plūdi, gan bads, ko izraisa ilgstošs sausums

Nopietns cilvēka veselības riska faktors ir paaugstinātas

temperatūras ietekmes

Karstajā laikā riskam ir pakļauti cilvēki gados, it īpaši vecāki par 75 gadiem, cilvēki ar hroniskiem veselības

traucējumiem, elpceļu vai sirds un asinsvadu slimnieki, zīdaiņi un mazi bērni

Karstums var būt iemesls karstuma dūrieniem un saulesdūrieniem, kas atsevišķos gadījumos var izraisīt nāvi

Pilsētu un apdzīvotu vietu iedzīvotāji ir vairāk pakļauti karstuma negatīvajai ietekmei nekā

laukos dzīvojoši cilvēki

Gaisa piesārņojums, kas parasti ir augstāks apdzīvotās vietās, vēl vairāk pastiprina karstuma

ietekmes negatīvo efektu

Tomēr lielākos materiālos zaudējumus rada klimata ekstrēmi tieši attīstītajās valstīs, piemēram, plūdi 2002.g.,

Vācijā un citās Centrāleiropas valstīs radīja zaudējumus 14,6 miljardu ASV dolāru apjomā

Arī attīstītās valstīs klimata ekstrēmi rada cilvēku upurus, piemēram, 2003.g. karstuma vilnis Eiropā

izraisīja 70 000 nāves gadījumus

Savukārt 2010.g. karstuma vilnis Krievijas federācijā bija cēlonis 55 000 nāves gadījumiem

Katru gadu plūdos iet bojā un zaudē dzīvesvietu vairāku tūkstoši cilvēku dažādos pasaules reģionos

Postošāk šo dabas parādību sekas izpaudīsies nabadzīgajās un jaunattīstības valstīs

Nabadzīgajās valstīs glābšanas dienestu gatavība kritiskām situācijām un medicīnas infrastruktūra industriāli attīstītās valstīs ir

samazinājusi bojā gājušo cilvēku skaitu dabas katastrofās

Globālā sasilšana var ietekmēt arī dabas kataklizmu biežumu un intensitāti – daļa šo klimata anomāliju tiek saistītas ar El

Niño fenomenu: neparasti stipras lietavas, viesuļvētras un plūdi

Apmēram 40% pasaules iedzīvotāju mīt teritorijās, kur pastāv iespēja inficēties ar malāriju; pasaulē katru gadu no malārijas mirst

aptuveni 1 milj. cilvēku, pārsvarā bērni

Zinātnieki prognozē, ka, temperatūrai pieaugot par 2-3 ºC (par 3-5%), palielināsies to indivīdu skaits (par vairākiem simtiem miljonu cilvēku),

kas dzīvos malārijas riska teritorijās

Lielu dabas kataklizmu laikā, paaugstinoties gaisa temperatūrai, pasliktinoties ūdens kvalitātei un ūdenim sajaucoties ar lietus un zemes

daļām, var attīstīties patogēni mikroorganismi, kas izraisa dažādas slimības un to epidēmijas – diareju, dizentēriju, holeru, tīfu, A hepatītu

Zemes rajonos, kur ir problēmas ar dzeramo ūdeni, diarejas iespējamība klimata mainības ietekmē līdz 2030.g. palielināsies par 10%

Globālā sasilšana var sekmēt straujāku infekcijas slimību, piemēram, malārijas, denges vīrusa,

dzeltenā drudža izplatīšanos

Arī antropogēnais gaisa piesārņojums un putekļi nopietni ietekmē un apdraud cilvēku

veselību – īpaši aktuāla problēma pilsētās

Dažādi gaisa piesārņotāji var izraisīt elpošanas saslimšanas slimību saasināšanos un nāvi; nopietnas problēmas cilvēku

veselībai rada alergēni (piemēram, ziedputekšņi

Zinātnieki prognozē, ka, iestājoties agrākam pavasarim un vēlākam rudenim, būs ilgāka alerģiju izraisošo

augu ziedēšanas sezona

Bērzu ziedputekšņu daudzums (galvenais sezonālo alerģiju izraisītājs Z-Eiropā) palielinās, pieaugot

sezonālajai temperatūrai

Sausuma periodos pieaugs lielu (īpaši meža) ugunsgrēku skaits, kas piesārņo gaisu un izraisa elpošanas ceļu

slimības un acu iekaisumus

Klimata pārmaiņu ietekmju, iespējamo seku un nepieciešamo rīcību

kopsakarības

Paldies par uzmanību!

له \ه گای

زان

۲۰۱۶

\