GAVĒŅA LAIKA AIZSĀKUMĀ · nemitīgu pienākumu mainīties. Lai darītu gandares darbus,...

Nr.3 (261)

2016. gada

7. februāris

GAVĒŅA LAIKA AIZSĀKUMĀ

Ar pelnu trešdienu 10. februārī aiz-

sākam gavēņa laiku, kad kristieši aicināti

vairāk pievērsties Jēzum ceļā uz Lieldie-

nām. Šajā pieredzē tie no jauna atklāj sa-

vu aicinājumu kā atpestītie ļaudis, aicinā-

ti garīgi ņemt dalību Kristus nāvē, tad

viņa augšāmcelšanās noslēpumā. Tuvās

attiecībās ar

Pestītāju kri-

stieši atjaunojas

ticībā, cerībā un

mīlestībā. Ie-

klausoties Die-

va Vārdā un

lūdzoties, gan-

darot un jo

sevišķi šajā

Jubilejas gadā

veicot žēlsirdī-

bas darbus,

ticīgie seko

Krstum, kas piedzīvo tuksneša gaitas,

gavē, pārvar kārdinājumus un uzņemas

pazemīgā, cietošā kalpa ceļu līdz pat

krusta nāvei. Kristū baznīca no jauna

piedzīvo Lieldienu izceļošanu, kas viņai

liek vairāk apzināties sevi kā Jaunās

Derības tautai, kas aicināta uz slavēšanu,

ieklausīšanos Vārdā, Dieva brīnumdarbu

priecīgu pieredzi.

Liturģija gavēņa laikā atgādina ticī-

gajiem par žēlastību, kas tiem piedāvāta

kā Dieva žēlsirdīgās mīlestības zīme.

Kristietim gavēņa laiks dots, lai atklātu

no jauna kristības žēlastību, lai sagata-

votos ar prieku, ar brīvu un samierinātu

sirdi svinēt šo Lieldienu dāvanu, kas ir

Dieva bērna stā-

voklis. Svētais

Gars, kas vadīja

Jēzu ceļā uz Liel-

dienām, rosina arī

nokristītos sekot

viņam „tuksnesī,”

nostiprināties uz-

ticībā Dievam un

Viņa nodomiem,

nonākot saskar-

smē ar kārdināju-

miem uz indivi-

duālismu, mate-

riālismu, varu un neuzticību. Tas viss

notiek iekšēju pārdomu, nemitīgas

atvērtības, paļāvīgas lūgšanas gaisotnē.

Vai mums pasīvi pieskaņoties videi,

ieradumiem, modei, likumiem un

apkārtējām vajadzībām? Vai nebūtu ar

saviem kritērijiem, ar zinību brīvību,

spriedumu un iespēju robežās ar izvēli

kaut kā jāreaģē? Turpinājums 3. lpp.

Svētdienas skolas izlaiduma Mise 24.janvārī. Fotogrāfs: V. Šaicāns, mob. 265536489

- 2 - Nr. 3 (261) 2016. gada 7. februāris

Svētdiena, 7. februāris

Parastā liturģiskā laikposma 5.

svētdiena. Jēzus Sirds godināšana.

Vissvētākā Sakramenta adorācija

8.00 Svētā Mise. “Svētais Dievs”

9.15 Marijas leģiona tikšanās Sv. sk. t.

11.00 Galvenā Svētā Mise, kuras laikā

V.E. arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs

piešķirs mazās svētības. Jēzus Sirds

dievkalpojums. Svētlietu pasvētīšana

15.00 Svētā Mise (bērniem) par Baibu

Fridrihsoni

18.00 Rožukronis

18.30 Svētā Mise Viguļu ģimenes

nodomā

Pirmdiena, 8. februāris

8.00 Svētā Mise par + Anneli un

+ Andreju Utināniem

Otrdiena, 9. februāris

8.00 Svētā Mise par + Emīliju , + Artūru un + Arvidu Lazdāniem 15.30-17.30 Grēksūdzes

18.30 Saderināto un iemīlējušos tikšanās

Svētdienas skolas telpās

19.00 Svētā Mise Onkoloģijas centrā

19.00 Vīru tikšanās Svētdienas sk. telpās

Trešdiena, 10. februāris

Pelnu diena. Lielā Gavēņa sākums

8.00 Svētā Mise par + Jāni un + Imantu

Teteriem

17.30 Krusta ceļš

18.30 Svētā Mise devēju nodomā

Šodien jāievēro gavēnis un atturība no

gaļas ēdieniem.

Pilnas atlaidas visās piektdienās par

lūgšanas “Krustā sistā Pestītāja priekšā”

dievbijīgu lūgšanu pēc Svētās Komūnijas Krustā Sistā attēla priekšā vai krucifiksa

priekšā. Tāpat arī par līdzdalību Krustaceļā un meditācijām - pārdomām

Ceturtdiena, 11. februāris

Vispasaules slimnieku diena

8.00 Svētā Mise par +Staņislavu Taukuli

18.00 Adorācija

19.00 Svētā Mise (jauniešiem) par

+ Edīti. Piedalās ansamblis “Effata”.

Tikšanās Svētdienas skolas telpās

Piektdiena, 12. februāris

8.00 Svētā Mise par Veroniku Varnasi.

Jēzus Sirds litānija

17.30 Krusta ceļš

Sestdiena, 13. februāris

8.00 Svētā Mise par + Malvīni Kručāni

11.00 Kristības


Gavēņa 1. svētdiena


9.15 Marijas leģiona tikšanās Svētd. sk.t.

11.00 Galvenā Svētā Mise. “Rūgtās

asaras”

13.15 Sākas Svētdienas skolas

nodarbības Katedrālē

15.00 Svētā Mise (bērniem) par

+ Ozoliņu Vēsmu

17.30 Krusta ceļš

18.30 Svētā Mise par + Brigitu Sarkani

Pirmdiena, 15. februāris

8.00 Svētā Mise VeronikasVarnases

nodomā

11.00 Svētā Mise Aglonas Dievmātes

godam

Otrdiena, 16. februāris

8.00 Svētā Mise par + Jāni Vaišļu

15.30-17.30 Grēksūdzes

18.00 Svētā Mise Adorācijas kapelā par

labdariem

18.30 Saderināto un iemīlējušos tikšanās


19.00 Vīru tikšanās Svētdienas sk. telpās

DIEVKALPOJUMI RĪGAS SV. JĒKABA KATEDRĀLĒ

Nr. 3 (261) 2016. gada 7. februāris - 3 -

Trešdiena, 17. februāris

8.00 Svētā Mise par Valliju Kačerāni

Ceturtdiena, 18. februāris

8.00 Svētā Mise par + Sarmīti

Freidenfeldi

18.00 Adorācija

19.00 Svētā Mise (jauniešiem) par par

Dzintru Krastiņu un viņas bērniem un

mazbērniem. Piedalās katedrāles

ansamblis “Ex Animo”. Slavēšana

Piektdiena, 19. februāris

8.00 Svētā Mise par Regīnu Japko. Jēzus

Sirds litānija

17.30 Krusta ceļš

Sestdiena, 20. februāris

8.00 Svētā Mise par Vizuļu dzimtas

mirušajiem

12.00 Kristības

18.00 Dziedināšanas dievkalpojums –

Svētā Mise par hroniski slimajiem un

akītās sāpēs esošajiem


Gavēņa 2. svētdiena


9.15 Marijas leģiona tikšanās Svētdienas

skolas telpās

11.00 Galvenā Svētā Mise. “Rūgtās

asaras”

13.15 Svētdienas skolas nodarbības


15.00 Svētā Mise (bērniem) par

Eleonoru Bankeviču

17.30 Krusta ceļš

18.30 Svētā Mise par + Rozāliju Loginu

GAVĒŅA LAIKA AIZSĀKUMĀ Turpinājums no 1.lpp.

Vai jāapmierinās ar viduvējību, saviem

vājumiem, negodīgumu un sliktumu jeb

sev jāuzliek kādas normas? Vai nebūtu

jāpraktizē noteikts dzīvesveids, morāla

disciplīna, pilnveide, jeb jādzīvo bez

iekšējiem pārmetumiem - visvieglāk,

vispatīkamāk? Ja morālo dzīvi būtiski

raksturo mīlestība, tad kā to saprast – kā

egoisma apstiprinājumu vai altruisma

izpausmi?

Evaņģēlijā Kristus māca ar vārdu un

piemēru kā dzīvot. Ar žēlastību, Gara

iekšējo palīdzību, arī Baznīcas ārējo

palīdzību viņš dod iespēju izpildīt viņa

norādījumu. Lai neviens sevi nepieviļ.

Kristus ir prasīgs. Kristus dzīve ir šaurais

ceļš (Mt 7, 14). Lai būtu viņa cienīgi,

jāņem mūsu krusts (Mt 10, 38). Nepietiek

būt reliģiskam, Dieva griba aktuāli

jāīsteno (Mt 7, 21). Kristībā dzimušiem,

mums jādzīvo kā Dieva bērniem, saskaņā

ar pilnības un svētuma prasībām tieši

tāpēc, ka esam pacelti pārdabiskā līmenī.

Kristīgajā aicinājumā ietvertā

pilnveide nesarežģī un nepasliktina dzīvi,

ja arī prasa daudzas praktiskas normas,

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles garīdznieku kontakttālruņi

Sv. Jēkaba katedrāle:

tālr. 67326419

Pr. Pauls Kļaviņš, administrators:

tālr. 67224314, mob. 27001445

Pr. Renārs Birkovs, vikārs:

mob. 28688843

Diak. Gunārs Konstantinovs:

tālr. 67326419, mob. 29654800

Dziedināšanas dievkalpojums

Sestdien, 20. februārī, plkst. 18.00

hroniski slimajiem un akūtās sāpēs

esošiem


kurām paredzēts nevis apgrūtināt, bet

palīdzēt uzticībā. Kristīgā pilnveide prasa

no mums vispirms iedziļināties sevī, būt

tādiem, kādi esam, atbilstoši dabiskajam

likumam (sal. Rom 2, 1-4), kuru

Evaņģēlijs pārņēmis, apstiprinājis,

pilnveidojis. Ja pašlaik ir sajukums par

labo un ļauno, atļauto un neatļauto,

taisnīgo un netaisnīgo, mums būtu

jāpadziļina izpratne par dabisko likumu,

proti, par taisnību, integritāti un labo,

vesela saprāta nemitīgi ierosināto mūsu

sirdsapziņās.

Ticība parāda, ka cilvēks pats par

sevi, bez palīdzības nespēj būt labs un

taisnīgs. Pesimisms mākslā, kā arī

modernā psiholoģija norāda, cik veltīgi

cilvēks sapņo un cīnās, lai sasniegtu laimi

un savas esības pilnību, cik ļoti viņš izjūt

izmisumu un bailes. Mums vajadzīga

pestīšana, vajadzīgs Kristus. Mums vajag

Kristu, kas uzņemtos uz sevis visus mūsu

grēkus, tos izpirktu mūsu labā. Mums

vajadzīgs Glābējs, kas dotu savu dzīvību

par mums un atkal uzreiz celtos mūsu

attaisnošanai (Rom 4, 25), proti, lai

palīdzētu dzīvot jaunu, pārdabisku

Lieldienu dzīvi. JKV

GUNĀRAM JANOVSKIM 100 Pirmdien, 8. febru-

ārī simtgadi svi-

nam latviešu trim-

das rakstniekam,

dzejniekam un

prozaiķim Gunā-

ram Janovskim, kas

sarakstījis vairāk

nekā 30 romānus,

stāstus, darbus. Ar

savu literāro iegul-

dījumu viņš ved

cilvēkus pie patiesā, labā un skaistā. Viņa

stāstos cilvēki tiek mudināti paust rūpes

par citiem un atgādina to, ka ikviens ir

spējīgs uz tuvākmīlestības, žēlsirdības

darbiem: gan karavīrs, kurš atdod savu

vienīgo segu, lai sasildītu salstošu bērnu,

gan šoferis, kurš sniegputenī uzņem savā

mašīnā ceļinieku, gan daudzi citi dažādi

cilvēki var palīdzēt citiem, un uz to aicina

G. Janovskis savos darbos.

G. Janovska darbu varoņi pieņem

atstumtos, pamestos, citādos un palīdz,

stiprina un uzmundrina. Spilgts piemērs ir

Valbriķa kundze, kura trimdā īpašu

uzmanību veltīja tiem latviešiem, kuri

jutās vientuļi un aizmirsti. Viņa iestājās

par to, lai visi latvieši, neatkarīgi no

sabiedriskā slāņa un kultūras, turētos

kopā un tiktu cienīti.

Janovska varoņi stingri iestājas par

patiesību un necieš kompromisus ar

pasauli un netaisnību, peļņas gūšanu,

biedrojoties ar okupācijas veicējiem.

Tikai stingra un konkrēta, konsekventa

nostāja ir pieņemama.

Marijas, Dievmātes tēlam G. Janov-

ska darbā „Balsis no tumsas” ir īpaša

nozīme. Kā mierinātāja, līdzi jūtošā

Sestdien,

19. martā 18.30

SVĒTĀ MISE

V.E.arhibīskapa

vadībā – notiks

Benedikta XVI

grāmatas

„JĒZUS NO NĀCARETES”

2. SĒJUMA PREZENTĀCIJA


Pestītāja Māte, viņa noskatās ar skumjām,

sāpēm un sapratni uz cilvēku ciešanām un

pazemojumiem. Pie Marijas, uz ceļiem

nometies, meklē patvērumu, drošību,

mieru un aizsardzību latviešu leģionārs,

kurš daudz redzējis kara postu, nežēlību

un iznīcību. Un karadarbībā cietušajā

baznīcā viņš redz kustamies Dievmātes

lūpas, lūdzoties par viņu.

Patiesa cieņa G. Janovska darbos

jūtama pret katoļiem. Janovska stāstos

priesteris ir tas, kuram var uzticēties un

kurš kā Dieva kalps cenšas palīdzēt

slimajiem, mirstošajiem, cietējiem. Viņs

nemeklē savu izdevīgumu un nemelo, bet

runā skarbo un īsto patiesību, lūdzas par

tautu, tās ciešanām un pārbaudījumiem.

Autors ciena un apraksta no Latgales

nākušā kara invalīda skumjas un

dievbijību darbā „Pār Trentu kāpj migla”

ar šādiem vārdiem: „kā jau katolis, viņš

nekautrējās zemoties Dieva priekšā un

noslīga ceļos.” Šis latgalietis arī ir

uzticamākais cīņu biedrs un nekad

neaizmirst viņam sniegto palīdzību

kaujas laukā.

Tēvzemes mīlestība ir pati spilgtākā

tēma G. Janovska darbos. Tā apliecina

autora ilgas pēc Latvijas, kad viņš pēc

kara nokļūst Anglijā un raksta par tiem

latviešiem, kuri tā arī nespēja iejusties

trimdā un jutās svešinieki ārpus savas

dzimtenes.

Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni

viņš pats mirst 2000. gada 27.aprīlī un ir

apbedīts Raiņa kapos.

Svinot G. Janovska simtgadi, mācī-

simies no viņa patiesas un nepārejošas

vērtības. Valters Vārpsalietis

PIEDZĪVOT DIEVA

ŽĒLSIRDĪBU (5)

Grēksūdzes sakra-

mentā grēcinieki

tiek atbrīvoti no

grēka, aug svētumā

un no jauna gūst dziļo

prieku atgriezties žēl-

sirdīgā Tēva mīlošā apskā-

vienā. Tēva mīlestība ir pamatā kristieša

dzīvei un darbībai mūsdienu sabiedrībā,

kurā jāveicina ticība, kas uzsver garīgās

vērtības un gandari visā kristieša dzīvē. Bībele šo „gandares” aspektu atklāj kā

nemitīgu pienākumu mainīties. Lai darītu

gandares darbus, jāpārveido sava sirdsap-

ziņa Dieva žēlastības spēkā. Jaunajā De-

rībā mainīšanās vai atgriešanās tiek par-

sīta kā būtiska izvēle tiem, kuriem tiek

sludināta Dieva valstība: „Gandariet un

ticiet Evaņģēlijam” (Mk 1, 15; sal. Mt 4,

17). Jēzus uzsāka ar šiem vārdiem savu

publisko darbību, pasludinot laiku piepil-

dījumu un valstības tuvību. „Gandare”

(grieķu metanoête) ir aicinājums izmainīt

savu domāšanas un darbības veidu. Dievs

vēlas ierakstīt savu likumu cilvēku sirdīs.

No šī viedokļa mainīšanās ir nosacījums

galīgai derībai ar Dievu.

Gandares sakraments piešķir un noslē-

pumaini dara redzamas šīs pamat vērtī-

bas, kuras sludina Dieva Vārds. Tas ie-

kļauj cilvēku no jauna Derības pestīša-

nas kontekstā un atver tam atkal Trīsvie-

nīgo dzīvi, kas ir žēlastības dialogs,

mīlestības aprite, Svētā Gara dāvana un

pieņemšana. Samierināšanas sakraments

neaprobežojas ar liturģiskām svinībām,

bet ved uz gandares attieksmi dzīvē kā

nemitīgu kristīgās pieredzes aspektu. Tā


ir tuvošanās Dieva svētumam, savas īstās

identitātes apzināšana pēc tam, kad grēks

to apgānīja un sagrozīja. Tā ir atbrīvošana

esamības dziļumos un pazaudēta prieka

atgūšana; tas ir prieks par izpestīšanu,

kuru cilvēkiem būtu jāpiedzīvo.

Šis prieks un piedošanas pieredze

notiek kopienā, kas ir samierinājusies un

samierina. Tajā grēcinieki var atrast pa-

zudušo ceļu un palīdzību no citiem brā-

ļiem un māsām. Galu galā caur kristīgo

kopienu iespējams atkal

iezīmēt mīlestības ceļu,

kas redzami – caur žēl-

sirdības darbiem – pauž

no jauna atgūto piedo-

šanu, izlīdzināto ļaunu-

mu, cerību atkal piedzī-

vot Tēva žēlsirdīgo ap-

skāvienu.

Žēlsirdība un piedo-

šana lai nav tikai skaisti

vārdi. Tos jāīsteno ikdie-

nas dzīvē. Mīlestība un

piedošana konkrēti un

redzami parāda, ka ticība

pārveidojusi mūsu sir-

dis. Tad varam paust se-

vī pašu Dieva dzīvi –

mīlēt un piedot, tāpat kā

Dievs mīl un piedod.

Šāda dzīves programma rosina pilnvei-

doties pārliecībā, ka mūs atbalsta Dieva

tēvišķā klātbūtne.

Grēksūdzes sakramentā izlīgstam ar

Dievu, piedzīvojam Viņa žēlsirdību,

satiekam Tēvu, kas piedod visu. Dievs

saprot mūsu ierobežojumus, mūsu pret-

runas. Savā mīlestībā Viņš saka, ka tieši

pie grēku atzīšanas Viņš ir vēl tuvāks un

rosina skatīties uz priekšu. Viņš saka, ka

debesīs notiek svinēšana tad, kad atzīs-

tam savus grēkus, lūdzam piedošanu (sal.

Lk 15, 10). Šajā svinēšanā izpaužas Dieva

žēlsirdība.

Jēzu, katrā grēksūdzē Tu atbrīvo mani

no visa ļaunuma, lai Tava žēlastība

pārņem manu miesu un dvēseli, manus

brāļus un māsas, lai katra grēksūdze mani

atbrīvo no ļaunā gara kārdinājumiem un

dod spēkus tos atvairīt, lai visi cilvēki var

tikt atbrīvoti no ļaunuma jūga un sasniedz

mūžīgo pestīšanu Tavā

valstībā. Jēzu, es lūdzos

par visiem priesteriem,

kuri klausās grēksūdzes

visā pasaulē. Es lūdzu

Tevi vienmēr par to

priesteri, pie kura es

gatavojos iet uz grēk-

sūdzi. Dod man

žēlastību, lai Tavā Vār-

dā viņš man dāvā pie-

došanu. Vadi, Kungs,

priesterus ar Tava gara

gaismu, lai viņi varētu

ikkatru grēku nožēlotāju

iepriecināt, uzmundri-

nāt un stiprināt, lai

priesteri nebūtu bargi un

nosodoši, lai būtu

līdzjūtīgi, tādi, kas

dvēseli paceļ, nevis gremdē. Dāvā

priesteriem mīlestības žēlastību, lai viņi

nenoraidītu nevienu, arī tādu, kam ir

smagi grēki. Dari, lai priesteri vienmēr

būtu cītīgi kalpot biktskrēslā un arī savus

pienākumus uzklausīt grēksūdzes pildītu

ar sirds degsmi un atdevi, lai nežēlotu

laiku tām dvēselēm, kuras gaida pie

biktskrēsla.

JKV

Svētdienas skolas izlaiduma

Mise 24.janvārī. Fotogrāfs: V. Šaicāns,

mob. 265536489


IEPAZĪSTOT VATIKĀNA II

KONCILU (17) - PLURĀLISMS

Koncils runāja par plu-

rālismu (sal. GE, n. 7;

GS, n. 76), kuru sasto-

pam kosmosā, pasaulē,

sirdsapziņas iespējās,

reliģiskās brīvības pra-

sībās, kultūras izpaus-

mēs, konfesionālās at-

tiecībās, vietējo Baznīcu dzīvē, laju

darbībā, teoloģiskos formulējumos, vie-

nas vienreizējas patiesības izpratnē.

Pasaule ir sarežģīta, tās uztvere satur

bagātu realitāti, daudzveidīgus aspektus,

kas pieprasa plurālismu jēdzienos,

vērtējumos un uzvedībā. Zinātnisks,

politisks, valodniecisks, organizatorisks

plurālisms, utt. Baznīcas dzīvē sarežģītos

elementus mācībā, hierarhijā, rituālos un

morālā dzīvē var paust vienīgi plurā-

listiskos veidos un vārdos. Kristietības

cieņa pret katru dievišķu un cilvēcisku

darbību liek izvairīties no jebkādas

nolīdzināšanas un pārākas vienkāršoša-

nas. Mūsu garīgā dzīve ietver dažādus

pienākumus un attiecības ar reālo

patiesību. Civilizāciju nosaka cilvēka

spēja pieņemt plurālismu. Svētums

attīstās aizvien sarežģītākās garīgās un

morālās attiecībās. Viss ir sarežģīts, viss ir

dziļš, viss norāda uz Bezgalīgo Būtni,

kurā viss izceļas. Plurālisms ir lietās,

jēdzienos un vārdos.

Bet visā ir arī vienotība. Katrā izpaus-

mē būtne vēršas uz kaut kādu vienotību.

Tas ir aizraujoši, un katoļticīgie savā

vispārīgumā arī ir plurālistiski. Realitātes,

patiesības apcerei nav nostādītu robežu.

Mēs skatām kopumā visumu, cilvēci,

vēsturi, pasauli. Zaudējot kopskatu uz dzī-

vi, katoļticīgais padodas neapdomīgiem

aizspriedumiem. Katoliskā reliģija uztver

visu ar gudrību, kas pārāka par pasauli,

cilvēku, laika un dzīves mērķiem.

Tomēr reliģiskam plurālismam ir

savas robežas, piemēram, liturģisko ritu

dažādībā jāizpaužas vienai ticībai, arī teo-

loģiskās pieejas nosaka atklātā patiesība,

Dieva Vārda skaidrošana. Jebkura cilvēka

valoda nav pietiekoša, lai līdz galam

izteiktu teoloģisko saturu dogmatiskām

formulām (sal. Rom 11, 33-35). Dogma-

tiskā patiesība tiek atbilstoši skaidrota

apoloģētiski, katehētiski, ņemot vērā

klausītājus. Taču Dieva Vārds un no tā

izrietošais Baznīcas maģistērijs nepieļauj

subjektīvu skaidrošanu, definētas mācības

pakļaušanu profānām zinātnēm. Vēl ma-

zāk sabiedriskai domai, izplatītiem pieņē-

mumiem. Katoliskā Baznīca ir prasīga ša-

jā ziņā attiecībās ar Kristu, ar tradīciju, ar

mūsu galīgo pestīšanu. Ticība nav plurā-

listiska. Ticība ir konkrēta arī izpaustās

formulās. Baznīca uzrauga un pieprasa,

lai ticības izpausmes nenoliedz tās būtisko

patiesību. Jēzus arī teica, ka jābūt skaid-

riem, tiešiem, godīgiem bez iebildum, bez

noklusēšanas, bez pretrunām, bez kļūdām

(sal. Mt 5, 37; Jk 5, 12).

Lai esam atvērti visai patiesībai,

bagātai patiesībai, kas vienmēr pieļauj

tālāku studēšanu un jaunus pielietojumus.

Pats Svētais Gars māca mums (Jņ 15, 13)

patiesības, kuras sargā un ar autoritāti

skaidro mācošā Baznīca (sal. Gal 1, 8).

Lai esam priecīgi par nemitīgo un auglīgo

vienotību ticībā, kurā atrodas patiesība un

pestīšana. JKV


KATEDRĀLES LŪGŠANU GRUPAS

Filoteja – otrdienās, Guna (26408249) Filemona – svētdienās, Dzintars (28620650)

Teofīla – trešdienās, Sandijs (29153925)

Sv. Ģimenes (ģimenēm) - Mareks (26121134) Pāvila – svētdienās, Esmeralda (26179443)

Tesaloniķiešu – piektdienās, Arita (26702280) Sv. Faustīnes – svētdienās, Arnis (27129909)

Svētīgās Terēzes no Kalkutas – otrdienās,

Arisa (26107411) „Ex Animo” – pirmdienās, Linda (28368192)

Sv. Kamila – slimnieku kalpotāju grupa,

Marita (28631510)

Šonštates Dievmātes lūgšanu kopiena -

info: [email protected]

Ja vēlies pievienoties un iesaistīties – droši

zvani atbildīgajiem! Nāc mūsu pulkā!

Sestdien, 12. martā no plkst. 10 līdz 13

RĪGAS KATOĻU ĢIMNĀZIJAS

ATVĒRTO DURVJU DIENA Norises plāns:

Ekskursijas pa skolu

Priekšmetu skolotāju un klašu

audzinātāju prezentācijas

Visu pasākuma laiku skolā

darbosies radošās darbnīcas –

angļu, itāļu un krievu valodas

pulciņi, teātra studija, šaha un

domāšanas pulciņi, mākslas studija, rokdarbu, datorikas un video

pulciņi, koris, ritmika

Ģimnāzijas adrese: O. Vācieša iela 6

Redakcijas adrese: Redkolēģija:

M. Pils 2, Rīga, LV-1050 Atbildīgais: pr. P. Kļaviņš

Tālr.: 67224314, fakss: 67220060 Datorsalikums: Vija

E-pasts: [email protected] Metiens: 800 eks.

Iepriekšējie Vēstnesīša numuri pieejami: www.gramatugalds.lv

SVĒTDIENAS SKOLAS

NODARBĪBAS

Sv. Jēkaba katedrālē sākas

2016.gada 14.februārī,

svētdien, plkst. 13.15.

Visi laipni aicināti, kas vēlas tapt

kristīti, pieņemt pirmo Svēto

Komūniju (iet pie Dievgalda),

laulāties, iepazīt vai padziļināt

Katoliskās Baznīcas ticības mācības

pamatus.

Aicināti skolas vecuma bērni,

jaunieši un pieaugušie – visās

vecuma grupās

UN JĒZUS VIŅIEM SACĪJA:”NĀCIET,

SEKOJIET MAN, ES JŪS DARĪŠU PAR

CILVĒKU ZVEJNIEKIEM!” (MARKA EV. 1:17)

ATVĒRTO DURVJU DIENA

RĪGAS GARĪGAJĀ SEMINĀRĀ

Sestdien, 20.februārī

no plkst. 10.00

Katoļu ielā 16

tālr. 26009005, [email protected]

mailto:[email protected]

mailto:[email protected]

http://www.gramatugalds.lv/

GAVĒŅA LAIKA AIZSĀKUMĀ · nemitīgu pienākumu mainīties. Lai darītu gandares darbus,...

Documents

Transcript of GAVĒŅA LAIKA AIZSĀKUMĀ · nemitīgu pienākumu mainīties. Lai darītu gandares darbus,...